Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Dīghanikāye

Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ;

Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ.

Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;

Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ.

Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;

Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ.

Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;

Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.

Dīghassa dīghasuttaṅkitassa, nipuṇassa āgamavarassa;

Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, saddhāvahaguṇassa.

Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi;

Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.

Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena;

Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.

Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;

Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.

Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;

Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.

Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;

Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.

Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;

Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.

Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;

Khandhadhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri.

Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā;

Avimuttatantimaggā, vipassanā bhāvanā ceva.

Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;

Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.

‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;

Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathā bhāsitaṃ atthaṃ’’.

Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;

Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ atthanti.

Nidānakathā

Tattha dīghāgamo nāma sīlakkhandhavaggo, mahāvaggo, pāthikavaggoti vaggato tivaggo hoti; suttato catuttiṃsasuttasaṅgaho. Tassa vaggesu sīlakkhandhavaggo ādi, suttesu brahmajālaṃ. Brahmajālassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi.


顶礼彼世尊、阿罗汉、正等正觉者。
长部
戒蕴品注释
序言
慈悲清凉之心，智慧之光破除愚暗；
敬礼圣善者，已超脱轮回。
佛陀修证佛性，亲证实相；
我敬礼无上正法，已达彼岸。
敬礼如来真子，能摧魔军；
八圣众，我顶礼。
如是我怀欢喜之心，礼赞三宝功德；
愿消除一切障碍，以此功德之力。
为长行长经，精妙圣典；
为诸佛所赞，信心所依。
为阐明义理，注释最初由五位长老编纂；
后又续集。
锡兰岛（斯里兰卡）由大长老摩诃摩诃因陀带来；
以锡兰语安置，利益岛上居民。
我今从锡兰语妙语中，
去除瑕疵，依经典正理。
不违背诸长老传承，住大寺之精通者；
再三思考，当阐明义理。
为悦众生心，使正法久住，
我将阐释。
戒法、头陀法、一切业处；
行法随行，禅定详细。
一切神通，慧之抉择；
蕴、界、处、根，四圣谛。
缘起说法，极为清净微妙；
未解脱正道，毗钵舍那修习。
既然此一切，我已在《清净道论》中详尽阐明；
故此不再细论。
"《清净道论》居四部圣典中央，
将阐明彼中所说义理。"
因此，我持此信心，
知晓长部所依义理。
序论
此长部，名为戒蕴品、大品、波梨品，共三品；
经文共三十四经。品中以戒蕴品为首，经中以《梵网经》为首。
《梵网经》最初由尊者阿难于第一次结集时说："我曾如是闻"等开篇语。


Paṭhamamahāsaṅgītikathā

Paṭhamamahāsaṅgīti nāma cesā kiñcāpi vinayapiṭake tantimārūḷhā, nidānakosallatthaṃ pana idhāpi evaṃ veditabbā. Dhammacakkappavattanañhi ādiṃ katvā yāva subhaddaparibbājakavinayanā katabuddhakicce, kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare visākhapuṇṇamadivase paccūsasamaye anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbute bhagavati lokanāthe, bhagavato dhātubhājanadivase sannipatitānaṃ sattannaṃ bhikkhusatasahassānaṃ saṅghatthero āyasmā mahākassapo sattāhaparinibbute bhagavati subhaddena vuḍḍhapabbajitena – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena, upaddutā ca homa – ‘idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī’ti, idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma na taṃ karissāmā’’ti (cūḷava. 437) vuttavacanamanussaranto, īdisassa ca saṅghasannipātassa puna dullabhabhāvaṃ maññamāno, ‘‘ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ pāpabhikkhū ‘atītasatthukaṃ pāvacana’nti maññamānā pakkhaṃ labhitvā nacirasseva saddhammaṃ antaradhāpeyyuṃ, yāva ca dhammavinayo tiṭṭhati, tāva anatītasatthukameva pāvacanaṃ hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’ti (dī. ni. 2.216).

‘Yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ, yathayidaṃ sāsanaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ’.

Yañcāhaṃ bhagavatā –

‘Dhāressasi pana me tvaṃ, kassapa, sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī’ti (saṃ. ni. 2.154) vatvā cīvare sādhāraṇaparibhogena.

‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi; kassapopi, bhikkhave, yāvadeva, ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’ti (saṃ. ni. 

第一次大结集的故事
第一次大结集名为，虽然这在戒律部中是以线条编织而成，但在此应如此理解。法轮的转动，从初始到最后，直到善见比丘的教导完成，佛陀的事业在拘尸那城（古印度的古城，今印度的库希纳尔）结束时，马拉（古代部族名）在萨拉树林（今印度的萨拉森林）中，双萨拉树之间，在维萨卡满月日的黎明时分，佛陀在无余涅槃中圆寂，佛陀的遗骨在那天被聚集的众生中，聚集了数千位比丘，尊者摩诃迦叶在众生圆寂后，对善见比丘说：“够了，朋友们，不要悲伤，不要哀悼，我们因那位伟大的修行者而得以解脱。现在我们想要的，便是我们将要做的；我们不想要的，就不去做。”（《小品经》第437节）回忆起佛陀的话，考虑到如此的僧众聚集是何其稀有，“这个地方确实存在，若恶比丘认为这是‘过去的教法’而得以获得，没过多久，正法便会消失；只要法教仍然存在，便是未过去的教法。”佛陀曾说过：
“你们，阿难，我所教导的法和戒律，便是你们的老师。”（《长部·尼柯》第二卷216节）
“我是否能够将法和戒律汇集在一起，以使这教法能够长久保持。”
还有我对佛陀所说：
“你会承担我的，迦叶，脏衣物的责任。”（《增部·尼柯》第二卷154节），与衣物的普通使用。
“我，诸比丘，直到我渴望离开欲望，远离不善法，进入有思考、有反省的，出离的快乐，第一禅，便会住在其中；迦叶也，诸比丘，直到他渴望离开欲望，远离不善法，进入有思考、有反省的，出离的快乐，第一禅，便会住在其中。”（《增部·尼柯》）

2.152).

Evamādinā nayena navānupubbavihārachaḷabhiññāppabhede uttarimanussadhamme attanā samasamaṭṭhapanena ca anuggahito, tathā ākāse pāṇiṃ cāletvā alaggacittatāya ceva candopamapaṭipadāya ca pasaṃsito, tassa kimaññaṃ āṇaṇyaṃ bhavissati. Nanu maṃ bhagavā rājā viya sakakavacaissariyānuppadānena attano kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ ‘saddhammavaṃsappatiṭṭhāpako me ayaṃ bhavissatī’ti, mantvā iminā asādhāraṇena anuggahena anuggahesi, imāya ca uḷārāya pasaṃsāya pasaṃsīti cintayanto dhammavinayasaṅgāyanatthaṃ bhikkhūnaṃ ussāhaṃ janesi. Yathāha –

‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – ‘ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭipanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī’’ti (cūḷava. 437) sabbaṃ subhaddakaṇḍaṃ vitthārato veditabbaṃ. Atthaṃ panassa mahāparinibbānāvasāne āgataṭṭhāneyeva kathayissāma.

Tato paraṃ āha –

‘‘Handa mayaṃ, āvuso, dhammañca vinayañca saṅgāyāma, pure adhammo dippati, dhammo paṭibāhiyyati; pure avinayo dippati, vinayo paṭibāhiyyati; pure adhammavādino balavanto honti, dhammavādino dubbalā honti, pure avinayavādino balavanto honti, vinayavādino dubbalā hontī’’ti (cūḷava. 437).

Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘tena hi, bhante, thero bhikkhū uccinatū’’ti. Thero pana sakalanavaṅgasatthusāsanapariyattidhare puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmi sukkhavipassaka khīṇāsavabhikkhū anekasate, anekasahasse ca vajjetvā tipiṭakasabbapariyattippabhedadhare paṭisambhidāppatte mahānubhāve yebhuyyena bhagavato etadaggaṃ āropite tevijjādibhede khīṇāsavabhikkhūyeva ekūnapañcasate pariggahesi. Ye sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnāni pañca arahantasatāni uccinī’’ti (cūḷava. 437).

Kissa pana thero ekenūnamakāsīti? Āyasmato ānandattherassa okāsakaraṇatthaṃ. Tenahāyasmatā sahāpi, vināpi, na sakkā dhammasaṅgītiṃ kātuṃ. So hāyasmā sekkho sakaraṇīyo, tasmā sahāpi na sakkā. Yasmā panassa kiñci dasabaladesitaṃ suttageyyādikaṃ appaccakkhaṃ nāma natthi. Yathāha –

‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027);

Tasmā vināpi na sakkā.

Yadi evaṃ sekkhopi samāno dhammasaṅgītiyā bahukārattā therena uccinitabbo assa, atha kasmā na uccinitoti? Parūpavādavivajjanato. Thero hi āyasmante ānande ativiya vissattho ahosi, tathā hi naṃ sirasmiṃ palitesu jātesupi ‘na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’ti, (saṃ. ni. 

2.152)
如此的方式，凭借对新渐进修行的六种神通的分别，得到上人间法的加持，通过自身的相同站立而被帮助，此外在空中移动手臂，因其心不执着而被称赞，似月之行，除了这个还有什么呢？难道我像国王一样，因自我威严的提升而将自己的家族血脉建立为“正法的继承者”，在考虑这个非常特殊的加持时，给予我加持，这样的伟大赞美，激励比丘们汇集法教和戒律。正如所说：
“于是尊者摩诃迦叶对比丘们说：‘我现在，朋友们，正前往拘尸那，跟随大比丘群一起，前往五百位比丘。’” （《小品经》第437节）所有善见的内容都应详细了解。然而，对于大涅槃的最后地点，我们将在此处讨论。
然后他说：
“那么我们，朋友们，来汇集法和戒律，之前的邪法显现，法被阻碍；之前的不善法显现，戒被阻碍；之前的邪法者强大，法者弱小，之前的不善法者强大，善法者弱小。”（《小品经》第437节）
比丘们说：“因此，尊者，让长老比丘们被提升。”但长老却在所有新法的教义中，持有普通人、初果、二果、三果、四果、已灭尽者的比丘中，数以百计，数以千计，拥有三藏的所有教义，获得了正见的智慧，特别是佛陀的教导中，只有五百位已灭尽者被提升。关于这点所说：“于是尊者摩诃迦叶提升了五百位阿罗汉。”（《小品经》第437节）
那么，长老为何提升了五百位？是为了给尊者阿难提供机会。因此，若没有尊者阿难，即便没有他，也无法进行法教的汇集。他因为是修行者，因而不可能。因为他没有任何十力所说的经典可供直接证悟。正如所说：
“我从佛那里获得二十位，得到了两千位比丘；四十位获得了四千位，正是我所行的法。”（《长老歌》1027节）
因此，若没有他也无法。
如果这样的话，即便是修行者，因法教的众多，长老也应被提升，然而为何不提升呢？因为避免他人之言。长老对尊者阿难非常信任，因此在他的头上被尊重，即使在他出生时也说：“这不是小孩，像他人一样。”（《增部·尼柯》）

2.154) kumārakavādena ovadati. Sakyakulappasuto cāyasmā tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Tattha keci bhikkhū chandāgamanaṃ viya maññamānā – ‘‘bahū asekkhapaṭisambhidāppatte bhikkhū ṭhapetvā ānandaṃ sekkhapaṭisambhidāppattaṃ thero uccinī’’ti upavadeyyuṃ. Taṃ parūpavādaṃ parivajjento, ‘ānandaṃ vinā dhammasaṅgītiṃ na sakkā kātuṃ, bhikkhūnaṃyeva naṃ anumatiyā gahessāmī’ti na uccini.

Atha sayameva bhikkhū ānandassatthāya theraṃ yāciṃsu. Yathāha –

‘‘Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ – ‘ayaṃ, bhante, āyasmā ānando kiñcāpi sekkho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ, bahu cānena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto, tena hi, bhante, thero āyasmantampi ānandaṃ uccinatū’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṃ uccinī’’ti (cūḷava. 437).

Evaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā uccinitena tenāyasmatā saddhiṃ pañcatherasatāni ahesuṃ.

Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kattha nu kho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti? Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahūtasenāsanaṃ, yaṃnūna mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma, na aññe bhikkhū rājagahe vassaṃ upagaccheyyu’’nti (cūḷava. 437).

Kasmā pana nesaṃ etadahosi? ‘‘Idaṃ pana amhākaṃ thāvarakammaṃ, koci visabhāgapuggalo saṅghamajjhaṃ pavisitvā ukkoṭeyyā’’ti. Athāyasmā mahākassapo ñattidutiyena kammena sāvesi –

‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni sammanneyya rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabba’’nti. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, āvuso saṅgho, saṅgho imāni pañcabhikkhusatāni sammanna’’ti ‘rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti’ rājagahe vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammatāni saṅghena imāni pañcabhikkhusatāni rājagahe vassaṃ vasantāni dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ, na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (cūḷava. 438).

Ayaṃ pana kammavācā tathāgatassa parinibbānato ekavīsatime divase katā. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāyaṃ paccūsasamaye parinibbuto, athassa sattāhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ gandhamālādīhi pūjayiṃsu. Evaṃ sattāhaṃ sādhukīḷanadivasā nāma ahesuṃ. Tato sattāhaṃ citakāya agginā jhāyi, sattāhaṃ sattipañjaraṃ katvā sandhāgārasālāyaṃ dhātupūjaṃ kariṃsūti, ekavīsati divasā gatā. Jeṭṭhamūlasukkapakkhapañcamiyaṃyeva dhātuyo bhājayiṃsu. Etasmiṃ dhātubhājanadivase sannipatitassa mahābhikkhusaṅghassa subhaddena vuḍḍhapabbajitena kataṃ anācāraṃ ārocetvā vuttanayeneva ca bhikkhū uccinitvā ayaṃ kammavācā katā.


2.154）以孩童的说法进行教导。尊者是释迦族出身，是如来的同母异父弟弟。
一些比丘可能会如同追随意愿一般认为："除了许多无学的智慧成就的比丘外，长老提升了有学的智慧成就的阿难。"为了避免他人的非议，他没有提升阿难，因为"没有阿难就无法进行法的汇集，我将得到比丘们的同意"。
然后比丘们自己请求长老为阿难做些什么。正如所说：
"比丘们对尊者摩诃迦叶说：'尊者，尊者阿难虽然是有学者，不能因贪、瞠、痴、畏而走向邪道，并且他在世尊跟前学习了许多法和戒律，因此请长老提升阿难。'于是尊者摩诃迦叶提升了阿难。"（《小品经》第437节）
就这样，在比丘们的同意下，他与五百位长老一起被提升。
于是长老比丘们思考："我们应该在哪里汇集法和戒律？"然后他们想："王舍城（今印度比哈尔邦的拉贾格尔）是个广阔的区域，有许多住处，我们不如在王舍城过雨安居，并汇集法和戒律，不让其他比丘在王舍城过雨安居。"（《小品经》第437节）
为什么他们会这样想？"这是我们稳定的工作，不要让任何不同的个人进入僧团中破坏。"于是尊者摩诃迦叶以提案和第二项仪式宣布：
"请僧团听我说，如果僧团认为合适，僧团可以任命这五百位比丘在王舍城过雨安居并汇集法和戒律，不允许其他比丘在王舍城过雨安居。这是提案。"
"请僧团听我说，僧团任命这五百位比丘在王舍城过雨安居并汇集法和戒律，不允许其他比丘在王舍城过雨安居。谁同意这五百位比丘在王舍城过雨安居并汇集法和戒律，谁保持沉默；谁不同意，请说话。"
"僧团已同意这五百位比丘在王舍城过雨安居并汇集法和戒律，不允许其他比丘在王舍城过雨安居，因此保持沉默，我这样理解。"（《小品经》第438节）
这个仪式是在如来涅槃后第二十一天进行的。世尊在维萨卡满月日的黎明时分涅槃，随后七天以黄金色的身体受到香花等的供奉。这七天被称为"善游戏日"。此后七天火化，再七天在遗骨室里供奉遗骨，共二十一天。在杰塔月白分第五天分配遗骨。在这个遗骨分配日，大比丘僧团聚集，善见比丘做了不当之事，按照之前的方式提升比丘，进行了这个仪式。


Imañca pana kammavācaṃ katvā thero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, idāni tumhākaṃ cattālīsa divasā okāso kato, tato paraṃ ‘ayaṃ nāma no palibodho atthī’ti, vattuṃ na labbhā, tasmā etthantare yassa rogapalibodho vā ācariyupajjhāyapalibodho vā mātāpitupalibodho vā atthi, pattaṃ vā pana pacitabbaṃ, cīvaraṃ vā kātabbaṃ, so taṃ palibodhaṃ chinditvā taṃ karaṇīyaṃ karotū’’ti.

Evañca pana vatvā thero attano pañcasatāya parisāya parivuto rājagahaṃ gato. Aññepi mahātherā attano attano parivāre gahetvā sokasallasamappitaṃ mahājanaṃ assāsetukāmā taṃ taṃ disaṃ pakkantā. Puṇṇatthero pana sattasatabhikkhuparivāro ‘tathāgatassa parinibbānaṭṭhānaṃ āgatāgataṃ mahājanaṃ assāsessāmī’ti kusinārāyaṃyeva aṭṭhāsi.

Āyasmā ānando yathā pubbe aparinibbutassa, evaṃ parinibbutassāpi bhagavato sayameva pattacīvaramādāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Gacchato gacchato panassa parivārā bhikkhū gaṇanapathaṃ vītivattā. Tenāyasmatā gatagataṭṭhāne mahāparidevo ahosi . Anupubbena pana sāvatthimanuppatte there sāvatthivāsino manussā ‘‘thero kira āgato’’ti sutvā gandhamālādihatthā paccuggantvā – ‘‘bhante, ānanda, pubbe bhagavatā saddhiṃ āgacchatha, ajja kuhiṃ bhagavantaṃ ṭhapetvā āgatatthā’’tiādīni vadamānā parodiṃsu. Buddhassa bhagavato parinibbānadivase viya mahāparidevo ahosi.

Tatra sudaṃ āyasmā ānando aniccatādipaṭisaṃyuttāya dhammiyākathāya taṃ mahājanaṃ saññāpetvā jetavanaṃ pavisitvā dasabalena vasitagandhakuṭiṃ vanditvā dvāraṃ vivaritvā mañcapīṭhaṃ nīharitvā papphoṭetvā gandhakuṭiṃ sammajjitvā milātamālākacavaraṃ chaḍḍetvā mañcapīṭhaṃ atiharitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā bhagavato ṭhitakāle karaṇīyaṃ vattaṃ sabbamakāsi. Kurumāno ca nhānakoṭṭhakasammajjanaudakupaṭṭhāpanādikālesu gandhakuṭiṃ vanditvā – ‘‘nanu bhagavā, ayaṃ tumhākaṃ nhānakālo, ayaṃ dhammadesanākālo, ayaṃ bhikkhūnaṃ ovādadānakālo, ayaṃ sīhaseyyakappanakālo, ayaṃ mukhadhovanakālo’’tiādinā nayena paridevamānova akāsi, yathā taṃ bhagavato guṇagaṇāmatarasaññutāya patiṭṭhitapemo ceva akhīṇāsavo ca anekesu ca jātisatasahassesu aññamaññassūpakārasañjanitacittamaddavo. Tamenaṃ aññatarā devatā – ‘‘bhante, ānanda, tumhe evaṃ paridevamānā kathaṃ aññe assāsessathā’’ti saṃvejesi. So tassā vacanena saṃviggahadayo santhambhitvā tathāgatassa parinibbānato pabhuti ṭhānanisajjabahulattā ussannadhātukaṃ kāyaṃ samassāsetuṃ dutiyadivase khīravirecanaṃ pivitvā vihāreyeva nisīdi. Yaṃ sandhāya subhena māṇavena pahitaṃ māṇavakaṃ etadavoca –

‘‘Akālo, kho māṇavaka, atthi me ajja bhesajjamattā pītā, appeva nāma svepi upasaṅkameyyāmā’’ti (dī. ni. 

进行这个仪式后，长老对比丘们说："朋友们，现在我已为你们预留了四十天，此后不能说'我们有什么障碍'，因此在这期间，谁有病的障碍、或有阿阇梨和和尚的障碍、或有父母的障碍，或需要煮食、制作衣服，就先处理那些障碍，然后再来。"
就这样说完后，长老被自己的五百人眷属围绕，前往王舍城（今印度比哈尔邦的拉贾格尔）。其他大长老也带着各自的眷属离开，希望安慰那些被悲伤之箭击中的大众。普那长老带着七百比丘眷属，站在拘尸那城（今印度的库希纳尔），希望安慰来来往往的大众。
尊者阿难，就像以前佛未圆寂时一样，在佛圆寂后，自己拿着钵和衣服，与五百比丘一起，前往舍卫城（今印度的沙瓦斯提）。走着走着，他的随从比丘超过了可数的数量。因此在他去过的每个地方都有巨大的悲伤。逐渐到达舍卫城时，城中居民听说"长老已经来了"，手持香花，迎接他，说："尊者阿难，以前你常与世尊一起来，今天世尊在哪里？"等语，纷纷哭泣。就像佛陀圆寂的那天一样，有巨大的悲伤。
在那里，尊者阿难用与无常等相关的法的开示，安慰了大众。进入祇树给孤独园，礼拜世尊曾经居住的香室，打开门，搬出床椅，拍打，打扫香室，丢弃凋谢的花环和碎屑，将床椅放回原处，做了佛在世时应该做的一切事情。在沐浴室打扫、准备水等时机，礼拜香室，说："世尊，现在是沐浴时间，现在是说法时间，现在是对比丘们教诫的时间，现在是狮子卧的时间，现在是漱口的时间"等，悲伤不已，这是因为对世尊品德的深厚感情，作为未断尽烦恼者，在无数生世中彼此帮助而生的柔软心。一位天神对他说："尊者阿难，你如此悲伤，怎能安慰他人？"使他震撼。因这句话而心灰意冷，从如来圆寂起，经常在各处坐卧，为缓解身体的沉重，第二天喝了泻药，就在寺院里坐下。这是为了回应善见少年派来的少年所说：
"现在不是时候，今天我已服用了药，希望明天能再来。"（《长部·尼柯》）

1.447).

Dutiyadivase cetakattherena pacchāsamaṇena gantvā subhena māṇavena puṭṭho imasmiṃ dīghanikāye subhasuttaṃ nāma dasamaṃ suttaṃ abhāsi.

Atha ānandatthero jetavanamahāvihāre khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ kārāpetvā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya bhikkhusaṅghaṃ ohāya rājagahaṃ gato tathā aññepi dhammasaṅgāhakā bhikkhūti. Evañhi gate, te sandhāya ca idaṃ vuttaṃ – ‘‘atha kho therā bhikkhū rājagahaṃ agamaṃsu, dhammañca vinayañca saṅgāyitu’’nti (cūḷava. 438). Te āsaḷhīpuṇṇamāyaṃ uposathaṃ katvā pāṭipadadivase sannipatitvā vassaṃ upagacchiṃsu.

Tena kho pana samayena rājagahaṃ parivāretvā aṭṭhārasa mahāvihārā honti, te sabbepi chaḍḍitapatitauklāpā ahesuṃ. Bhagavato hi parinibbāne sabbepi bhikkhū attano attano pattacīvaramādāya vihāre ca pariveṇe ca chaḍḍetvā agamaṃsu. Tattha katikavattaṃ kurumānā therā bhagavato vacanapūjanatthaṃ titthiyavādaparimocanatthañca – ‘paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karomā’ti cintesuṃ. Titthiyā hi evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘samaṇassa gotamassa sāvakā satthari ṭhiteyeva vihāre paṭijaggiṃsu, parinibbute chaḍḍesuṃ, kulānaṃ mahādhanapariccāgo vinassatī’’ti. Tesañca vādaparimocanatthaṃ cintesunti vuttaṃ hoti. Evaṃ cintayitvā ca pana katikavattaṃ kariṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – bhagavatā, kho āvuso, khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ, handa mayaṃ, āvuso, paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇaṃ karoma, majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca saṅgāyissāmā’’ti (cūḷava. 438).


1.447）第二天，经过切卡长老和后来的比丘，受善见少年之问，谈到了《长部经》中名为《善经》的第十部经。
然后阿难长老在祇树给孤独园，安排了碎花的供养，前往王舍城，带着雨安居的比丘僧团，此外还有其他的法汇集比丘。正是因为他们前往，所以有这样的说法——“于是长老比丘们前往王舍城，汇集法和戒律。”（《小品经》第438节）他们在阿萨利普那月的安居日聚集，开始了雨安居。
那时，王舍城周围有十八座大寺庙，所有的寺庙都被抛弃而陷入沉寂。因为在佛陀圆寂时，所有比丘都带着各自的钵和衣服离开了寺院和僧团。对此，长老们思考如何尊重佛陀的教诲以及解脱异教的教义——“我们在第一个月进行碎花的供养。”因为异教徒会这样说：“当释迦牟尼的弟子在世尊在世时守护寺院，佛陀圆寂后则抛弃之，大家的财富和家庭的损失是不可避免的。”因此，他们思考如何解脱这些异教的教义。
经过这样的思考，长老们决定进行供养。正如所说：
“于是长老们比丘们思考：‘尊者，碎花的供养是被称颂的，那么我们，朋友们，第一月进行碎花的供养，中间的月份聚集法和戒律。’” （《小品经》第438节）


Te dutiyadivase gantvā rājadvāre aṭṭhaṃsu. Rājā āgantvā vanditvā – ‘‘kiṃ bhante, āgatatthā’’ti attanā kattabbakiccaṃ pucchi. Therā aṭṭhārasa mahāvihārapaṭisaṅkharaṇatthāya hatthakammaṃ paṭivedesuṃ. Rājā hatthakammakārake manusse adāsi. Therā paṭhamaṃ māsaṃ sabbavihāre paṭisaṅkharāpetvā rañño ārocesuṃ – ‘‘niṭṭhitaṃ, mahārāja, vihārapaṭisaṅkharaṇaṃ, idāni dhammavinayasaṅgahaṃ karomā’’ti. ‘‘Sādhu bhante visaṭṭhā karotha, mayhaṃ āṇācakkaṃ , tumhākañca dhammacakkaṃ hotu, āṇāpetha, bhante, kiṃ karomī’’ti. ‘‘Saṅgahaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ sannisajjaṭṭhānaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Kattha karomi, bhante’’ti? ‘‘Vebhārapabbatapasse sattapaṇṇi guhādvāre kātuṃ yuttaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti kho rājā ajātasattu vissakammunā nimmitasadisaṃ suvibhattabhittithambhasopānaṃ, nānāvidhamālākammalatākammavicittaṃ, abhibhavantamiva rājabhavanavibhūtiṃ, avahasantamiva devavimānasiriṃ, siriyā niketanamiva ekanipātatitthamiva ca devamanussanayanavihaṃgānaṃ, lokarāmaṇeyyakamiva sampiṇḍitaṃ daṭṭhabbasāramaṇḍaṃ maṇḍapaṃ kārāpetvā vividhakusumadāmolambakaviniggalantacāruvitānaṃ nānāratanavicittamaṇikoṭṭimatalamiva ca, naṃ nānāpupphūpahāravicittasupariniṭṭhitabhūmikammaṃ brahmavimānasadisaṃ alaṅkaritvā, tasmiṃ mahāmaṇḍape pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ anagghāni pañca kappiyapaccattharaṇasatāni paññapetvā, dakkhiṇabhāgaṃ nissāya uttarābhimukhaṃ therāsanaṃ, maṇḍapamajjhe puratthābhimukhaṃ buddhassa bhagavato āsanārahaṃ dhammāsanaṃ paññapetvā, dantakhacitaṃ bījaniñcettha ṭhapetvā, bhikkhusaṅghassa ārocāpesi – ‘‘niṭṭhitaṃ, bhante, mama kicca’’nti.

Tasmiñca pana divase ekacce bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ sandhāya evamāhaṃsu – ‘‘imasmiṃ bhikkhusaṅghe eko bhikkhu vissagandhaṃ vāyanto vicaratī’’ti. Thero taṃ sutvā imasmiṃ bhikkhusaṅghe añño vissagandhaṃ vāyanto vicaraṇakabhikkhu nāma natthi. Addhā ete maṃ sandhāya vadantīti saṃvegaṃ āpajji. Ekacce naṃ āhaṃsuyeva – ‘‘sve āvuso, ānanda, sannipāto, tvañca sekkho sakaraṇīyo, tena te na yuttaṃ sannipātaṃ gantuṃ, appamatto hohī’’ti.

Atha kho āyasmā ānando – ‘sve sannipāto, na kho metaṃ patirūpaṃ yvāhaṃ sekkho samāno sannipātaṃ gaccheyya’nti, bahudeva rattiṃ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā paccūsasamaye caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ‘‘nipajjissāmī’’ti kāyaṃ āvajjesi, dve pādā bhūmito muttā, apattañca sīsaṃ bimbohanaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Ayañhi āyasmā caṅkamena bahi vītināmetvā visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto cintesi – ‘‘nanu maṃ bhagavā etadavoca – ‘katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’ti (dī. ni. 

他们第二天前往王宫门前站立。国王前来礼拜，问道："尊者，你们来做什么？"询问自己应该做什么。长老们陈述了修复十八座大寺庙的工作。国王派遣工人。长老们首先一个月修复所有寺庙，然后向国王报告："大王，寺庙修复已完成，现在我们将汇集法和戒律。"国王说："善哉，尊者，你们自由行事，愿我的王权与你们的法轮共存，尊者请吩咐我做什么。"长老说："对于汇集法律的比丘，需要一个集会场所，大王。"国王问："在哪里？"长老说："在毗婆罗山（今印度比哈尔邦的古尔山）旁七叶洞口建造最为合适，大王。"
国王阿阇世（今印度比哈尔邦的王室后裔）命令工匠建造了一座几乎如同天宫般精美的大殿：墙壁、柱子和台阶都精心雕琢，装饰有各种花环和图案，仿佛压倒王宫的辉煌，超越天宫的荣耀，如同仙境，如同一个通往天人世界的入口，如同世间最令人愉悦的景观。大殿铺满各种珍贵的宝石和地毯，悬挂着各色花环，几乎如同梵天宫殿。他在大殿中为五百比丘铺设了无价的五百坐垫，在南侧面向北设置长老的座位，在大殿中央面向东设置了佛陀应坐的法座，并放置了装饰精美的扇子，然后通知比丘僧团："尊者，我的工作已完成。"
在那一天，一些比丘谈论尊者阿难说："在这个比丘僧团中有一位比丘到处散发异味。"长老听后，知道僧团中没有这样的比丘，这些话必定是针对自己，因此感到不安。有些人对他说："明天是集会，你是有学者，还有未完成的事情，因此不适合参加集会，要小心。"
于是尊者阿难思考："明天是集会，作为有学者不适合参加"，他整夜思维身念，在黎明时分从经行处下来，进入寺院，打算躺下。当他准备躺下时，双脚已离地，头未触枕，就在这个瞬间，无依止地断尽了烦恼。这位尊者虽然在经行中无法进一步修证，但想起世尊曾对他说："你有福德，努力修行，你将很快成为无烦恼者。"（《长部·尼柯》）

2.207). Buddhānañca kathādoso nāma natthi, mama pana accāraddhaṃ vīriyaṃ, tena me cittaṃ uddhaccāya saṃvattati. Handāhaṃ vīriyasamataṃ yojemī’’ti, caṅkamā orohitvā pādadhovanaṭṭhāne ṭhatvā pāde dhovitvā vihāraṃ pavisitvā mañcake nisīditvā, ‘‘thokaṃ vissamissāmī’’ti kāyaṃ mañcake apanāmesi. Dve pādā bhūmito muttā, sīsaṃ bimbohanamappattaṃ, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, catuiriyāpathavirahitaṃ therassa arahattaṃ. Tena ‘‘imasmiṃ sāsane anipanno anisinno aṭṭhito acaṅkamanto ko bhikkhu arahattaṃ patto’’ti vutte ‘‘ānandatthero’’ti vattuṃ vaṭṭati.

Atha therā bhikkhū dutiyadivase pañcamiyaṃ kāḷapakkhassa katabhattakiccā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā dhammasabhāyaṃ sannipatiṃsu. Atha kho āyasmā ānando arahā samāno sannipātaṃ agamāsi. Kathaṃ agamāsi? ‘‘Idānimhi sannipātamajjhaṃ pavisanāraho’’ti haṭṭhatuṭṭhacitto ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā bandhanā muttatālapakkaṃ viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya, vigatavalāhake nabhe samuggatapuṇṇacando viya, bālātapasamphassavikasitareṇupiñjaragabbhaṃ padumaṃ viya ca, parisuddhena pariyodātena sappabhena sassirīkena ca mukhavarena attano arahattappattiṃ ārocayamāno viya agamāsi. Atha naṃ disvā āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘sobhati vata bho arahattappatto ānando, sace satthā dhareyya, addhā ajjānandassa sādhukāraṃ dadeyya, handa , dānissāhaṃ satthārā dātabbaṃ sādhukāraṃ dadāmī’’ti, tikkhattuṃ sādhukāramadāsi.

Majjhimabhāṇakā pana vadanti – ‘‘ānandatthero attano arahattappattiṃ ñāpetukāmo bhikkhūhi saddhiṃ nāgato, bhikkhū yathāvuḍḍhaṃ attano attano pattāsane nisīdantā ānandattherassa āsanaṃ ṭhapetvā nisinnā. Tattha keci evamāhaṃsu – ‘etaṃ āsanaṃ kassā’ti? ‘Ānandassā’ti. ‘Ānando pana kuhiṃ gato’ti? Tasmiṃ samaye thero cintesi – ‘idāni mayhaṃ gamanakālo’ti. Tato attano ānubhāvaṃ dassento pathaviyaṃ nimujjitvā attano āsaneyeva attānaṃ dassesī’’ti, ākāsena gantvā nisīdītipi eke. Yathā vā tathā vā hotu. Sabbathāpi taṃ disvā āyasmato mahākassapassa sādhukāradānaṃ yuttameva.

Evaṃ āgate pana tasmiṃ āyasmante mahākassapatthero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, kiṃ paṭhamaṃ saṅgāyāma, dhammaṃ vā vinayaṃ vā’’ti? Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘bhante, mahākassapa, vinayo nāma buddhasāsanassa āyu. Vinaye ṭhite sāsanaṃ ṭhitaṃ nāma hoti. Tasmā paṭhamaṃ vinayaṃ saṅgāyāmā’’ti. ‘‘Kaṃ dhuraṃ katvā’’ti? ‘‘Āyasmantaṃ upāli’’nti. ‘‘Kiṃ ānando nappahotī’’ti? ‘‘No nappahoti’’. Api ca kho pana sammāsambuddho dharamānoyeva vinayapariyattiṃ nissāya āyasmantaṃ upāliṃ etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 

2.207）“佛陀的教法中没有任何过失，但我却因自己的努力而感到不安。因此，我要努力修行。”于是，他走下经行，站在洗脚的地方，洗净双足后，进入寺院，坐在座位上，心想：“我稍微放松一下。”双足已离地，头部未触及枕头，在这期间，因无所依止而断除了烦恼，超越了四个禅道，达到了长老的阿罗汉果。因此，当有人说：“在这个教法中，站着、走动、坐着、卧着，哪位比丘达到了阿罗汉果？”时，便可以说是“阿难长老”。
然后，长老比丘们在第二天的第五次黑月里，完成了布施，整理好钵和衣，聚集在法堂。此时，尊者阿难以阿罗汉的身份前来聚集。怎么前来的呢？“现在我应当进入聚集之中。”突然，心中欢喜，一只手抓住衣服，像被束缚的鸟儿一样，像从金色的光芒中飞出的珍珠，像消失在无云天空中的圆月，像在风中绽放的莲花，像清澈的水流洗净的金色莲花，像纯净的水流洗净的宝石一样，带着清净的光辉，向着自己的阿罗汉果前来。
看到他，尊者大迦叶心中想：“阿难，确实光彩照人，若世尊在世，必定会给予阿难殊胜的供养，今天我也要给他供养。”于是，他三次给予了殊胜的供养。
中论者们却说：“阿难长老为了向比丘们宣示自己的阿罗汉果而没有前来，正当比丘们各自坐在自己的座位上，阿难长老却在为自己准备座位。”在那时，有人问：“这个座位是谁的？”“是阿难的。” “阿难又去哪里了？”此时，长老心中思考：“现在是我出发的时候。”然后，他在大地上沉浸于自己的光辉，展示自己的座位，也有一些人说他飞向空中坐下。
无论如何，看到这一切，尊者大迦叶认为给予殊胜的供养是合适的。
如此，尊者大迦叶对比丘们说：“朋友们，我们首先要汇集法还是戒呢？”比丘们回答：“尊者，大迦叶，戒是佛教的生命。戒立则教法立，因此我们首先汇集戒。” “做了什么？”“是尊者优波离。” “阿难怎么不在？”“他不在。” 其实，正如正等正觉的佛陀所说，依赖于戒律的优波离被置于最上位：“这是我的弟子中，持戒最好的优波离。”（《中品经·尼柯》）

1.228). ‘Tasmā upālittheraṃ pucchitvā vinayaṃ saṅgāyāmā’ti.

Tato thero vinayaṃ pucchanatthāya attanāva attānaṃ sammanni. Upālittheropi vissajjanatthāya sammanni. Tatrāyaṃ pāḷi – atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,

Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyya’’nti.

Āyasmāpi upāli saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,

Ahaṃ āyasmatā mahākassapena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti. (cūḷava. 439);

Evaṃ attānaṃ sammannitvā āyasmā upāli uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā, tato mahākassapatthero therāsane nisīditvā āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ pucchi. ‘‘Paṭhamaṃ āvuso, upāli, pārājikaṃ kattha paññatta’’nti? ‘‘Vesāliyaṃ, bhante’’ti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti? ‘‘Sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Methunadhamme’’ti.

‘‘Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi’’ (cūḷava. 439). Puṭṭho puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi.

Kiṃ panettha paṭhamapārājike kiñci apanetabbaṃ vā pakkhipitabbaṃ vā atthi natthīti? Apanetabbaṃ natthi. Buddhassa hi bhagavato bhāsite apanetabbaṃ nāma natthi. Na hi tathāgatā ekabyañjanampi niratthakaṃ vadanti. Sāvakānaṃ pana devatānaṃ vā bhāsite apanetabbampi hoti, taṃ dhammasaṅgāhakattherā apanayiṃsu. Pakkhipitabbaṃ pana sabbatthāpi atthi, tasmā yaṃ yattha pakkhipituṃ yuttaṃ, taṃ pakkhipiṃsuyeva. Kiṃ pana tanti? ‘Tena samayenā’ti vā, ‘tena kho pana samayenā’ti vā, ‘atha khoti vā’, ‘evaṃ vutteti’ vā, ‘etadavocā’ti vā, evamādikaṃ sambandhavacanamattaṃ. Evaṃ pakkhipitabbayuttaṃ pakkhipitvā pana – ‘‘idaṃ paṭhamapārājika’’nti ṭhapesuṃ. Paṭhamapārājike saṅgahamārūḷhe pañca arahantasatāni saṅgahaṃ āropitanayeneva gaṇasajjhāyamakaṃsu – ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī’’ti. Tesaṃ sajjhāyāraddhakāleyeva sādhukāraṃ dadamānā viya mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā akampittha.

Eteneva nayena sesāni tīṇi pārājikāni saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ pārājikakaṇḍa’’nti ṭhapesuṃ. Terasa saṅghādisesāni ‘‘terasaka’’nti ṭhapesuṃ. Dve sikkhāpadāni ‘‘aniyatānī’’ti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ . Dvenavuti sikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Cattāri sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ sattavīsādhikāni dve sikkhāpadasatāni ‘‘mahāvibhaṅgo’’ti kittetvā ṭhapesuṃ. Mahāvibhaṅgāvasānepi purimanayeneva mahāpathavī akampittha.


1.228）“因此，询问优波离长老，我们应当汇集戒律。”
于是，长老为了询问戒律而自我推荐。优波离长老也为了阐明而自我推荐。此时的巴利文是——“于是尊者大迦叶对僧团说——‘请听我说，朋友们，如果僧团有意愿，我将询问优波离的戒律。’”
尊者优波离也对僧团说——“请听我说，尊者们，如果僧团有意愿，我将被尊者大迦叶询问戒律。”（《小品经》第439节）
如此自我推荐后，尊者优波离起身，将一只衣服披上，向长老们行礼，坐在法座上，手握着牙齿清洁的种子，随后大迦叶长老坐在长老的座位上，询问优波离戒律：“首先，优波离，第一条出家戒是什么？”“在维萨利（今印度比哈尔邦维萨利）。” “是因为什么？”“因苏丁的卡兰达之子。” “在什么事情上？”“在男女之事上。”
“于是尊者大迦叶询问优波离第一条出家戒的内容，询问因由，询问个人，询问规定，询问不规定，询问违戒，询问不违戒。”（《小品经》第439节）每次询问，优波离都给予了回答。
那么在第一条出家戒中，有没有什么需要弃除或添加的呢？“没有需要弃除的。”因为佛陀所说的内容中没有需要弃除的。正等正觉者不会说出一个字母也是无意义的。然而，在弟子和天神的教导中，确实有需要弃除的内容，这些内容被法汇集长老们所弃除。而需要添加的内容则在各处都存在，因此凡是适合添加的，就添加了。那又是什么呢？“在那个时候”或“在那个时候”或“那么”或“如是说”或“如是说过”之类的，只是一些相关的言辞。这样适合添加的内容被添加后，就被称为：“这是第一条出家戒。”在第一条出家戒的汇集过程中，五百位阿罗汉以汇集的方式被归类为：“那时，佛陀在维拉扬达（今印度比哈尔邦维拉扬达）居住。”在他们汇集的过程中，似乎给予了殊胜的供养，仿佛大地被水覆盖而不动。
以同样的方式，其他三条出家戒也被汇集，被称为：“这是出家戒的部分。”十三条僧团余戒被称为：“十三条。”两条戒律被称为：“不确定的。”三十条戒律被称为：“不放弃的、应忏悔的。”二十九条戒律被称为：“应忏悔的。”四条戒律被称为：“应宣告的。”五十七条戒律被称为：“应持的。”七条法则被称为：“解决争议的。”这样，七十多条戒律和两条戒律被称为：“大分解。”在大分解的结束时，大地仍然保持不动，正如之前的方式。


Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pārājikakaṇḍaṃ nāma ida’’nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni ‘‘sattarasaka’’nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni ‘‘bhikkhunīvibhaṅgo’’ti kittetvā – ‘‘ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro’’ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi.

Etenevupāyena asītibhāṇavāraparimāṇaṃ khandhakaṃ, pañcavīsatibhāṇavāraparimāṇaṃ parivārañca saṅgahaṃ āropetvā ‘‘idaṃ vinayapiṭakaṃ nāmā’’ti ṭhapesuṃ . Vinayapiṭakāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi. Taṃ āyasmantaṃ upāliṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti. Vinayapiṭakasaṅgahāvasāne upālitthero dantakhacitaṃ bījaniṃ nikkhipitvā dhammāsanā orohitvā there bhikkhū vanditvā attano pattāsane nisīdi.

Vinayaṃ saṅgāyitvā dhammaṃ saṅgāyitukāmo āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘dhammaṃ saṅgāyante hi kaṃ puggalaṃ dhuraṃ katvā dhammo saṅgāyitabbo’’ti? Bhikkhū – ‘‘ānandattheraṃ dhuraṃ katvā’’ti āhaṃsu.

Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,

Ahaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti;

Atha kho āyasmā ānando saṅghaṃ ñāpesi –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ,

Ahaṃ āyasmatā mahākassapena dhammaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti;

Atha kho āyasmā ānando uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā there bhikkhū vanditvā dhammāsane nisīdi dantakhacitaṃ bījaniṃ gahetvā. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū pucchi – ‘‘kataraṃ, āvuso, piṭakaṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti? ‘‘Suttantapiṭakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Suttantapiṭake catasso saṅgītiyo, tāsu paṭhamaṃ kataraṃ saṅgīti’’nti? ‘‘Dīghasaṅgītiṃ, bhante’’ti. ‘‘Dīghasaṅgītiyaṃ catutiṃsa suttāni, tayo vaggā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vagga’’nti? ‘‘Sīlakkhandhavaggaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sīlakkhandhavagge terasa suttantā, tesu paṭhamaṃ kataraṃ sutta’’nti? ‘‘Brahmajālasuttaṃ nāma bhante, tividhasīlālaṅkataṃ, nānāvidhamicchājīvakuha lapanādividdhaṃsanaṃ, dvāsaṭṭhidiṭṭhijālaviniveṭhanaṃ, dasasahassilokadhātukampanaṃ, taṃ paṭhamaṃ saṅgāyāmā’’ti.

Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca, ‘‘brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita’’nti? ‘‘Antarā ca, bhante, rājagahaṃ antarā ca nāḷandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāya’’nti. ‘‘Kaṃ ārabbhā’’ti ? ‘‘Suppiyañca paribbājakaṃ, brahmadattañca māṇava’’nti. ‘‘Kismiṃ vatthusmi’’nti? ‘‘Vaṇṇāvaṇṇe’’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, vatthumpi pucchi (cūḷava. 440). Āyasmā ānando vissajjesi. Vissajjanāvasāne pañca arahantasatāni gaṇasajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva ca pathavikampo ahosi.


Tato bhikkhunīvibhaṅge aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pārājikakaṇḍaṃ nāma ida’’nti ṭhapesuṃ. Sattarasa sikkhāpadāni ‘‘sattarasaka’’nti ṭhapesuṃ. Tiṃsa sikkhāpadāni ‘‘nissaggiyāni pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Chasaṭṭhisatasikkhāpadāni ‘‘pācittiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Aṭṭha sikkhāpadāni ‘‘pāṭidesanīyānī’’ti ṭhapesuṃ. Pañcasattati sikkhāpadāni ‘‘sekhiyānī’’ti ṭhapesuṃ. Satta dhamme ‘‘adhikaraṇasamathā’’ti ṭhapesuṃ. Evaṃ tīṇi sikkhāpadasatāni cattāri ca sikkhāpadāni ‘‘bhikkhunīvibhaṅgo’’ti kittetvā – ‘‘ayaṃ ubhato vibhaṅgo nāma catusaṭṭhibhāṇavāro’’ti ṭhapesuṃ. Ubhatovibhaṅgāvasānepi vuttanayeneva mahāpathavikampo ahosi.
因此，在比丘戒律的分类中，设立了八条戒律，称为“出家戒部分”。设立了十七条戒律，称为“十七条”。设立了三十条戒律，称为“应放弃的忏悔戒”。设立了六十六条戒律，称为“忏悔戒”。设立了八条戒律，称为“应宣告的戒律”。设立了五十七条戒律，称为“应持的戒律”。设立了七条法则，称为“解决争议的法则”。如此，三百条戒律和四条戒律被称为“比丘戒律的分类”，并且说：“这是两者的分类，共有六十个论述。”在两者的分类结束时，依然如前所述，地面震动。
以同样的方式，设立了八十个论述的范围，设立了二十五个论述的范围，并且称为“这是戒律的经典”。在戒律经典的结束时，依然如前所述，地面震动。尊者优波离被接受：“朋友，这是你所依赖的言辞。”在戒律经典的汇集结束时，优波离长老放下了手中的种子，走上法座，向长老们行礼，坐在自己的座位上。
在汇集戒律后，尊者大迦叶想要汇集法，于是询问比丘们：“在汇集法时，应该由哪位个人来负责汇集法？”比丘们回答：“由阿难长老来负责。”
于是，尊者大迦叶对僧团说：“请听我说，朋友们，如果僧团有意愿，我将询问阿难的法。”随后，尊者阿难也对僧团说：“请听我说，尊者们，如果僧团有意愿，我将被尊者大迦叶询问法。”
于是，尊者阿难起身，将一只衣服披上，向长老们行礼，坐在法座上，手握着牙齿清洁的种子。此时，尊者大迦叶询问比丘们：“我们应当首先汇集哪个经典？”“应当是《经藏》，尊者。” “在《经藏》中有多少个汇集？”“有四个汇集。” “在这四个汇集中，哪个是第一个汇集？”“是《长集汇集》，尊者。” “在《长集汇集中，有多少条经典，哪个是第一个经典？”“是《梵网经》，尊者，三种戒律的装饰，种种的生计之道，二十六种见解的网，十万种世界的震动，这个是我们要首先汇集的。”
于是，尊者大迦叶问尊者阿难：“《梵网经》是在哪里说的？”“在王舍城和那兰陀之间，王宫的安巴拉提卡。” “因为什么？”“因善友和婆罗门达。” “在什么事情上？”“在颜色的事情上。”随后，尊者大迦叶又询问尊者阿难关于《梵网经》的因由，询问个体，询问内容。（《小品经》第440节）尊者阿难给予了回答。在回答结束后，五百位阿罗汉被归类为汇集。依然如前所述，地面震动。


Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ ‘‘sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita’’ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – ‘‘ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā’’ti kittetvā ṭhapesuṃ.

Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘ayaṃ dīghanikāyo nāmā’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti.

Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhe pariharathā’’ti.

Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.

Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.

Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – ‘‘idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā’’ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti.

Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘khuddakagantho nāmāya’’nti ca vatvā ‘‘abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū’’ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana ‘‘cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna’’nti vadanti.

Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ.

Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ.

Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha ‘‘yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti (cūḷava. 437). ‘‘Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ.

Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha –

‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;

Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.


Evaṃ brahmajālaṃ saṅgāyitvā tato paraṃ ‘‘sāmaññaphalaṃ, panāvuso ānanda, kattha bhāsita’’ntiādinā nayena pucchāvissajjanānukkamena saddhiṃ brahmajālena sabbepi terasa suttante saṅgāyitvā – ‘‘ayaṃ sīlakkhandhavaggo nāmā’’ti kittetvā ṭhapesuṃ.
然后，在汇集《梵网经》后，接着以“平等果，阿难，在哪里说的”等方式进行询问和回答，汇集了所有十三条经典，称为“这是持戒部分”。
Tadanantaraṃ mahāvaggaṃ, tadanantaraṃ pāthikavagganti, evaṃ tivaggasaṅgahaṃ catutiṃsasuttapaṭimaṇḍitaṃ catusaṭṭhibhāṇavāraparimāṇaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘ayaṃ dīghanikāyo nāmā’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘āvuso, imaṃ tuyhaṃ nissitake vācehī’’ti.
随后，汇集了《大品经》和《经行品》，这样汇集了三个部分，并且称为“这是《长部经典》”。
Tato anantaraṃ asītibhāṇavāraparimāṇaṃ majjhimanikāyaṃ saṅgāyitvā dhammasenāpatisāriputtattherassa nissitake paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhe pariharathā’’ti.
接着，汇集了八十个论述的范围的《中部经典》，并将其交给法军的舍利弗长老：“你们应当保持这个。”
Tato anantaraṃ satabhāṇavāraparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ saṅgāyitvā mahākassapattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘bhante, imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
接着，汇集了百个论述的范围的《相应经典》，并将其交给大迦叶长老：“尊者，请您为我们讲解这个。”
Tato anantaraṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ saṅgāyitvā anuruddhattheraṃ paṭicchāpesuṃ – ‘‘imaṃ tumhākaṃ nissitake vācethā’’ti.
接着，汇集了二十个论述的范围的《增支经典》，并将其交给阿难长老：“请您为我们讲解这个。”
Tato anantaraṃ dhammasaṅgahavibhaṅgadhātukathāpuggalapaññattikathāvatthuyamakapaṭṭhānaṃ abhidhammoti vuccati. Evaṃ saṃvaṇṇitaṃ sukhumañāṇagocaraṃ tantiṃ saṅgāyitvā – ‘‘idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā’’ti vatvā pañca arahantasatāni sajjhāyamakaṃsu. Vuttanayeneva pathavikampo ahosīti.
接着，汇集了关于法的汇集、法的分类、个体的定义和法的基础，称为《阿毗达磨》。如此汇集了细微的智慧所能触及的内容，并称为“这是《阿毗达磨经典》”，并将五百位阿罗汉归类为汇集。依然如前所述，地面震动。
Tato paraṃ jātakaṃ, niddeso, paṭisambhidāmaggo, apadānaṃ, suttanipāto, khuddakapāṭho, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā , therīgāthāti imaṃ tantiṃ saṅgāyitvā ‘‘khuddakagantho nāmāya’’nti ca vatvā ‘‘abhidhammapiṭakasmiṃyeva saṅgahaṃ āropayiṃsū’’ti dīghabhāṇakā vadanti. Majjhimabhāṇakā pana ‘‘cariyāpiṭakabuddhavaṃsehi saddhiṃ sabbampetaṃ khuddakaganthaṃ nāma suttantapiṭake pariyāpanna’’nti vadanti.
然后，汇集了《本生》，《释义》，《解脱道》，《传记》，《经集》，《小品经》，《法句经》，《随说经》，《天宫经》，《鬼道经》，《长老歌》，《女长老歌》等内容，并称为“这是《小品经》”。并且《阿毗达磨经典》中也包含了这些汇集，长论者们这样说。中论者则认为“与《行经》和《佛系》相关的所有内容都属于《小品经》”。
Evametaṃ sabbampi buddhavacanaṃ rasavasena ekavidhaṃ, dhammavinayavasena duvidhaṃ, paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ. Tathā piṭakavasena. Nikāyavasena pañcavidhaṃ, aṅgavasena navavidhaṃ, dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhanti veditabbaṃ.
如此，这一切佛陀的教法从味道上看是单一的，从法与戒的角度看是二元的，从初、中、后佛教的角度看是三元的。同样，从经典的角度看是五种，从部的角度看是九种，从法的范畴看是四万三千种。
Kathaṃ rasavasena ekavidhaṃ? Yañhi bhagavatā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā yāva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, etthantare pañcacattālīsavassāni devamanussanāgayakkhādayo anusāsantena vā paccavekkhantena vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ ekarasaṃ vimuttirasameva hoti. Evaṃ rasavasena ekavidhaṃ.
如何从味道上看是单一的？当佛陀证得无上正等正觉，直到涅槃的境界，在此期间，五十多年的时间里，神、人与天神等都在教导或观察，所有这些都是同一种味道，都是解脱的味道。如此，从味道上看是单一的。
Kathaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dhammo ceva vinayo cāti saṅkhyaṃ gacchati. Tattha vinayapiṭakaṃ vinayo, avasesaṃ buddhavacanaṃ dhammo. Tenevāha ‘‘yannūna mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmā’’ti (cūḷava. 437). ‘‘Ahaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyaṃ, ānandaṃ dhammaṃ puccheyya’’nti ca. Evaṃ dhammavinayavasena duvidhaṃ.
如何从法与戒的角度看是二元的？所有这些都包括法和戒。因此，戒律经典即是戒律，其余的佛陀的教法即是法。因此说：“我们是否应当汇集法和戒呢？”（《小品经》第437节）“我将询问优波离的戒律，并询问阿难的法。”
Kathaṃ paṭhamamajjhimapacchimavasena tividhaṃ? Sabbameva hidaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, majjhimabuddhavacanaṃ, pacchimabuddhavacananti tippabhedaṃ hoti. Tattha –
如何从初、中、后佛教的角度看是三元的？所有这都是初佛的教法、中佛的教法和后佛的教法，分为三类。其内容是：
“我在多生多世中，奔波流转，
寻找造家者，痛苦再生。”


Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;

Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;

Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153-54);

Idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ. Keci ‘‘yadā have pātubhavanti dhammā’’ti (mahāva. 1) khandhake udānagāthaṃ vadanti. Esā pana pāṭipadadivase sabbaññubhāvappattassa somanassamayañāṇena paccayākāraṃ paccavekkhantassa uppannā udānagāthāti veditabbā.

Yaṃ pana parinibbānakāle abhāsi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādethā’’ti (dī. ni. 

Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;
Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;
Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti。
“你看到了造家者，却不再建造房屋；
所有的都是愉快的破碎，房屋的顶梁是无常的；
心已离散，正处于欲望的毁灭之中。”（《大品经》第153-154节）
这是初佛的教法。有些人说：“当法显现时。”（《大品经》第1节）在《法集》中提到的即是此句。然而，这句话应被理解为在证得无上的正等正觉之日，因其所获得的智慧而产生的喜悦，观察因缘的状态而生的感悟。
在涅槃时所说的：“那么，现在，诸比丘，我告诉你们，所有的有为法都是无常的，应该以精进来完成。”（《长部经典》）

2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ.

Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti. Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma. Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo, khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāma. Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāma. Tattha –

‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’.

Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā. Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā. Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;

Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’ti.

Itaraṃ pana –

‘‘Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ.

Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti. Suvuttā cettha atthā, veneyyajjhāsayānulomena vuttattā. Savati cetaṃ atthe sassamiva phalaṃ, pasavatīti vuttaṃ hoti. Sūdati cetaṃ dhenu viya khīraṃ, paggharāpetīti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti. Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ. Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;

Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta’’nti.

Itaro pana –

‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’.

Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati. Tathā hesa ‘‘bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato. ‘‘Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā’’tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe. ‘‘Rājābhirājā manujindo’’tiādīsu (ma. ni. 

2.218) idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ. Ubhinnamantare yaṃ vuttaṃ, etaṃ majjhimabuddhavacanaṃ nāma. Evaṃ paṭhamamajjhimapacchimabuddhavacanavasena tividhaṃ.
这是后佛的教法。两者之间所说的，这称为中佛的教法。因此，从初、中、后佛教的角度看是三种。
Kathaṃ piṭakavasena tividhaṃ? Sabbampi cetaṃ vinayapiṭakaṃ suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakanti tippabhedameva hoti.
如何从经典的角度看是三种？所有这些包括戒律经典、经藏经典和阿毗达磨经典，称为三种。
Tattha paṭhamasaṅgītiyaṃ saṅgītañca asaṅgītañca sabbampi samodhānetvā ubhayāni pātimokkhāni, dve vibhaṅgā, dvāvīsati khandhakā, soḷasaparivārāti – idaṃ vinayapiṭakaṃ nāma.
在其中，第一汇集的汇集和非汇集的内容，全部汇集在一起，包含两个戒律、两个分类、二十个戒条、十六个附属条款，这称为戒律经典。
Brahmajālādicatuttiṃsasuttasaṅgaho dīghanikāyo, mūlapariyāyasuttādidiyaḍḍhasatadvesuttasaṅgaho majjhimanikāyo, oghataraṇasuttādisattasuttasahassasattasatadvāsaṭṭhisuttasaṅgaho saṃyuttanikāyo, cittapariyādānasuttādinavasuttasahassapañcasatasattapaññāsasuttasaṅgaho aṅguttaranikāyo,
《梵网经》等四十个经典的汇集为《长部经典》，《根本义经》等一百个经典的汇集为《中部经典》，《渡流经》等七百个经典的汇集为《相应经典》，《心所法经》等五百个经典的汇集为《增支经典》，
khuddakapāṭha-dhammapada-udāna-itivuttaka-suttanipāta-vimānavatthu-petavatthu-theragāthā-therīgāthā-jātaka-niddesa-paṭisambhidāmagga-apadāna-buddhavaṃsa-cariyāpiṭakavasena pannarasappabhedo khuddakanikāyoti idaṃ suttantapiṭakaṃ nāmā.
《小品经》、《法句经》、《随说经》、《经集》、《天宫经》、《鬼道经》、《长老歌》、《女长老歌》、《本生》、《释义》、《解脱道》、《传记》、《佛系》、《行经》等等，共有十五种，这称为《小品经》。
Dhammasaṅgaho, vibhaṅgo, dhātukathā, puggalapaññatti, kathāvatthu, yamakaṃ, paṭṭhānanti – idaṃ abhidhammapiṭakaṃ nāmā.
法的汇集、分类、元素的讨论、个体的定义、话题的基础、因果关系、因缘法则等，这称为阿毗达磨经典。
Tattha –
在其中——
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;
Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’.
“因其多样性，从戒律的角度看身体与言辞的教导；
因其对戒律的理解，这被称为戒律。”
Vividhā hi ettha pañcavidhapātimokkhuddesapārājikādi satta āpattikkhandhamātikā vibhaṅgādippabhedā nayā.
在这里，因其多样性，有五种戒律的内容，包括出家戒等七种障碍的分类和解释。
Visesabhūtā ca daḷhīkammasithilakaraṇappayojanā anupaññattinayā.
特别是，关于坚固的行为和松懈的行为的目的，都是不可分的。
Kāyikavācasikaajjhācāranisedhanato cesa kāyaṃ vācañca vineti, tasmā vividhanayattā visesanayattā kāyavācānaṃ vinayanato ceva vinayoti akkhāto.
因身体与言辞的行为被禁止，因此从多样性和特别性来看，身体与言辞的教导被称为戒律。
Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因此，这句话的意义在于——
‘‘Vividhavisesanayattā, vinayanato ceva kāyavācānaṃ;
Vinayatthavidūhi ayaṃ, vinayo vinayoti akkhāto’’ti.
“因其多样性，从戒律的角度看身体与言辞的教导；
因其对戒律的理解，这被称为戒律。”
Itaraṃ pana –
而另一方面——
‘‘Atthānaṃ sūcanato suvuttato, savanatotha sūdanato;
Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhātaṃ.
“从意义的指示，良好的表达，和良好的解释；
被称为经典的，是经典的部分。”
Tañhi attatthaparatthādibhede atthe sūceti.
这实际上是在指示意义的不同方面。
Suṭṭhu ca ne tāyati, rakkhatīti vuttaṃ hoti.
好的表达是被保护的，正如所说的。
Suttasabhāgañcetaṃ, yathā hi tacchakānaṃ suttaṃ pamāṇaṃ hoti, evametampi viññūnaṃ.
经典的部分，正如工匠的标准，对于智者也是如此。
Yathā ca suttena saṅgahitāni pupphāni na vikirīyanti, na viddhaṃsīyanti, evameva tena saṅgahitā atthā.
正如通过经典汇集的花朵不会被散开或破坏，汇集的意义也是如此。
Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因此，这句话的意义在于——
‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;
Suttāṇā suttasabhāgato ca, suttanti akkhāta’’nti.
“从意义的指示，良好的表达，和良好的解释；
被称为经典的，是经典的部分。”
Itaro pana –
而另一个——
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;
Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’.
“在这里被称为增进的，具有特征的，被尊敬的，有限的；
被称为法的，是阿毗达磨。”
Ayañhi abhisaddo vuḍḍhilakkhaṇapūjitaparicchinnādhikesu dissati.
这里的“增进”是指具有特征、被尊敬且有限的内容。
Tathā hesa ‘‘bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.389) vuḍḍhiyaṃ āgato.
同样，在“我有强烈的痛苦感受，无法抵挡”等句子中（《中部经典》第3卷389节）也提到增进的内容。
“Yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā”tiādīsu (ma. ni. 1.49) salakkhaṇe.
“那些夜晚被知晓和标记”的句子（《中部经典》第1卷49节）提到特征的内容。

2.399) pūjite. ‘‘Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye’’tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne. Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti. ‘‘Abhikkantena vaṇṇenā’’tiādīsu (vi. va. 819) adhike.

Ettha ca ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti’’ (dha. sa. 251), ‘‘mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā. ‘‘Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi. ‘‘Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo. ‘‘Phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi. ‘‘Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā. Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –

‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;

Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti.

Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –

‘‘Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu;

Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā’’.

Pariyattipi hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā’’tiādīsu (a. ni. 

2.399) pūjite. ‘‘Paṭibalo vinetuṃ abhidhamme abhivinaye’’tiādīsu (mahāva. 85) paricchinne.
被尊敬的。“能够以阿毗达磨来教导的”在这里是有限的。
Aññamaññasaṅkaravirahite dhamme ca vinaye cāti vuttaṃ hoti.
这意味着在没有相互混杂的法和戒律中。
‘‘Abhikkantena vaṇṇenā’’tiādīsu (vi. va. 819) adhike.
“因其卓越的美丽”等句子中提到的内容也包含在内。
Ettha ca ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti’’ (dha. sa. 251), ‘‘mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (vibha. 642) nayena vuḍḍhimantopi dhammā vuttā.
在这里提到的“因形而得道”的（《法集》第251节）和“心中充满慈悲，四处游荡”的内容（《分类论》第642节）中也提到的有增进的法。
‘‘Rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena ārammaṇādīhi lakkhaṇīyattā salakkhaṇāpi.
“无论是色法还是声法”等句子中（《法集》第1节）提到的因缘等具特征的内容也被称为有特征的。
‘‘Sekkhā dhammā, asekkhā dhammā, lokuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. tikamātikā 11, dukamātikā 12) nayena pūjitāpi, pūjārahāti adhippāyo.
“有学法、无学法、超世法”等句子中（《法集》三种分类11、两种分类12）提到的被尊敬的内容，意指被尊敬的法。
‘‘Phasso hoti, vedanā hotī’’tiādinā (dha. sa. 1) nayena sabhāvaparicchinnattā paricchinnāpi.
“有接触，产生感受”等句子中（《法集》第1节）提到的因其本质的界限而被界限的内容。
‘‘Mahaggatā dhammā, appamāṇā dhammā (dha. sa. tikamātikā 11), anuttarā dhammā’’tiādinā (dha. sa. dukamātikā 11) nayena adhikāpi dhammā vuttā.
“有大法、无量法”（《法集》三种分类11）和“无上的法”等句子中（《法集》两种分类11）提到的也包含在内。
Tenetametassa vacanatthakosallatthaṃ vuttaṃ –
因此，这句话的意义在于——
‘‘Yaṃ ettha vuḍḍhimanto, salakkhaṇā pūjitā paricchinnā;
“在这里被称为增进的，具有特征的，被尊敬的，有限的；
Vuttādhikā ca dhammā, abhidhammo tena akkhāto’’ti.
被称为法的，是阿毗达磨。”
Yaṃ panettha avisiṭṭhaṃ, taṃ –
而在这里未被提及的内容是——
‘‘Piṭakaṃ piṭakatthavidū, pariyattibbhājanatthato āhu;
“经典的内容被称为经典的，因其为分类的容器；
Tena samodhānetvā, tayopi vinayādayo ñeyyā’’.
因此将其汇集，法和戒律等也应被知晓。”
Pariyattipi hi ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) piṭakanti vuccati.
“而分类的内容在‘不可因经典的丰盛而’等句子中（《增支经典》第3卷66节）也被称为经典。”
‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakamādāyā’’tiādīsu (a. ni.
“然后人若携带铲子而来”等句子中（《增支经典》）也提到。

3.70) yaṃ kiñci bhājanampi. Tasmā ‘piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.

Idāni ‘tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā’ti, tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato, tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ, yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ, abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti. Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.

Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –

‘‘Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye.

Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’.

Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca. Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā, yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni, saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti. Ettha hi vinayapiṭakaṃ āṇārahena bhagavatā āṇābāhullato desitattā āṇādesanā, suttantapiṭakaṃ vohārakusalena bhagavatā vohārabāhullato desitattā vohāradesanā, abhidhammapiṭakaṃ paramatthakusalena bhagavatā paramatthabāhullato desitattā paramatthadesanāti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ – ‘ye te pacurāparādhā sattā, te yathāparādhaṃ ettha sāsitā’ti yathāparādhasāsanaṃ, dutiyaṃ – ‘anekajjhāsayānusayacariyādhimuttikā sattā yathānulomaṃ ettha sāsitā’ti yathānulomasāsanaṃ, tatiyaṃ – ‘dhammapuñjamatte ‘‘ahaṃ mamā’’ti saññino sattā yathādhammaṃ ettha sāsitā’ti yathādhammasāsananti vuccati.

Tathā paṭhamaṃ – ajjhācārapaṭipakkhabhūto saṃvarāsaṃvaro ettha kathitoti saṃvarāsaṃvarakathā. Saṃvarāsaṃvaroti khuddako ceva mahanto ca saṃvaro, kammākammaṃ viya, phalāphalaṃ viya ca, dutiyaṃ – ‘‘dvāsaṭṭhidiṭṭhipaṭipakkhabhūtā diṭṭhiviniveṭhanā ettha kathitā’’ti diṭṭhiviniveṭhanakathā, tatiyaṃ – ‘‘rāgādipaṭipakkhabhūto nāmarūpaparicchedo ettha kathito’’ti nāmarūpaparicchedakathāti vuccati.

Tīsupi cetesu tisso sikkhā, tīṇi pahānāni, catubbidho ca gambhīrabhāvo veditabbo. Tathā hi vinayapiṭake visesena adhisīlasikkhā vuttā, suttantapiṭake adhicittasikkhā, abhidhammapiṭake adhipaññāsikkhā.

Vinayapiṭake ca vītikkamappahānaṃ, kilesānaṃ vītikkamapaṭipakkhattā sīlassa. Suttantapiṭake pariyuṭṭhānappahānaṃ, pariyuṭṭhānapaṭipakkhattā samādhissa. Abhidhammapiṭake anusayappahānaṃ, anusayapaṭipakkhattā paññāya. Paṭhame ca tadaṅgappahānaṃ, itaresu vikkhambhanasamucchedappahānāni. Paṭhame ca duccaritasaṃkilesappahānaṃ, itaresu taṇhādiṭṭhisaṃkilesappahānaṃ.

Ekamekasmiñcettha catubbidhopi dhammatthadesanā paṭivedhagambhīrabhāvo veditabbo. Tattha dhammoti tanti. Atthoti tassāyeva attho. Desanāti tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. Paṭivedhoti tantiyā tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Tīsupi cetesu ete dhammatthadesanāpaṭivedhā. Yasmā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāḷhā alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Evaṃ ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.


3.70) yaṃ kiñci bhājanampi.
任何容器。
Tasmā 'piṭakaṃ piṭakatthavidū pariyattibhājanatthato āhu.
因此，经典被称为经典，因为它是分类的容器。
Idāni 'tena samodhānetvātayopi vinayādayo ñeyyā'ti,
现在"因此汇集，法和戒律等也应被知晓"，
tena evaṃ duvidhatthena piṭakasaddena saha samāsaṃ katvā
通过这种双重意义的经典词汇汇集，
vinayo ca so piṭakañca pariyattibhāvato,
戒律及其经典因其分类，
tassa tassa atthassa bhājanato cāti vinayapiṭakaṃ,
成为各种意义的容器，这就是戒律经典，
yathāvutteneva nayena suttantañca taṃ piṭakañcāti suttantapiṭakaṃ,
同样的方式，经典及其容器称为经藏，
abhidhammo ca so piṭakañcāti abhidhammapiṭakanti.
阿毗达磨及其容器称为阿毗达磨经典。
Evamete tayopi vinayādayo ñeyyā.
这样，戒律等也应被了解。
Evaṃ ñatvā ca punapi tesuyeva piṭakesu nānappakārakosallatthaṃ –
这样了解后，在这些经典中还有多种精妙之处——
''Desanāsāsanakathābhedaṃ tesu yathārahaṃ;
教导、教诫、论述的差别，依其应得；
Sikkhāppahānagambhīrabhāvañca paridīpaye.
学习、舍弃、深奥之处，皆应阐明。
Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;
分类的差别、成就与失败，在各处；
Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye''.
比丘如何获得，这一切都应阐明。
Tatrāyaṃ paridīpanā vibhāvanā ca.
在此是阐明和解释。
Etāni hi tīṇi piṭakāni yathākkamaṃ āṇāvohāraparamatthadesanā,
这三种经典依次是命令、语言和究竟义的教导，
yathāparādhayathānulomayathādhammasāsanāni,
根据过失、随顺和法的教诫，
saṃvarāsaṃvaradiṭṭhiviniveṭhananāmarūpaparicchedakathāti ca vuccanti.
被称为约束、不约束、见解消除和名色界定的论述。
（后续内容篇幅较长，如需完整翻译，请告知）


Aparo nayo, dhammoti hetu. Vuttañhetaṃ – ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’ti. Atthoti hetuphalaṃ, vuttañhetaṃ – ‘‘hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā’’ti (vibha. 720). Desanāti paññatti, yathā dhammaṃ dhammābhilāpoti adhippāyo. Anulomapaṭilomasaṅkhepavitthārādivasena vā kathanaṃ. Paṭivedhoti abhisamayo, so ca lokiyalokuttaro visayato asammohato ca, atthānurūpaṃ dhammesu, dhammānurūpaṃ atthesu, paññattipathānurūpaṃ paññattīsu avabodho. Tesaṃ tesaṃ vā tattha tattha vuttadhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo.

Idāni yasmā etesu piṭakesu yaṃ yaṃ dhammajātaṃ vā atthajātaṃ vā, yā cāyaṃ yathā yathā ñāpetabbo attho sotūnaṃ ñāṇassa abhimukho hoti, tathā tathā tadatthajotikā desanā, yo cettha aviparītāvabodhasaṅkhāto paṭivedho, tesaṃ tesaṃ vā dhammānaṃ paṭivijjhitabbo salakkhaṇasaṅkhāto aviparītasabhāvo. Sabbampetaṃ anupacitakusalasambhārehi duppaññehi sasādīhi viya mahāsamuddo dukkhogāḷhaṃ alabbhaneyyapatiṭṭhañca, tasmā gambhīraṃ. Evampi ekamekasmiṃ ettha catubbidhopi gambhīrabhāvo veditabbo.

Ettāvatā ca –

‘‘Desanāsāsanakathā, bhedaṃ tesu yathārahaṃ;

Sikkhāppahānagambhīra, bhāvañca paridīpaye’’ti –

Ayaṃ gāthā vuttatthāva hoti.

‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –

Ettha pana tīsu piṭakesu tividho pariyattibhedo daṭṭhabbo. Tisso hi pariyattiyo – alagaddūpamā, nissaraṇatthā, bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Tattha yā duggahitā, upārambhādihetu pariyāpuṭā, ayaṃ alagaddūpamā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno, so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya, so tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. Evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti, suttaṃ…pe… vedallaṃ, te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti, tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti, te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti, itivādappamokkhānisaṃsā ca, yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ nānubhonti, tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Duggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 1.238).

Yā pana suggahitā sīlakkhandhādipāripūriṃyeva ākaṅkhamānena pariyāpuṭā, na upārambhādihetu, ayaṃ nissaraṇatthā. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Suggahitattā, bhikkhave, dhammāna’’nti (ma. ni. 

另一种解释方式是：法是因。正如所说："在因中的智慧是法的分辨"。意义是因果，正如所说："在因果中的智慧是意义的分辨"（《分别论》720）。教导是概念，即按照法来阐述法的意图。或者根据顺逆、简略、详细等方式来叙述。
通达是领悟，它既有世间的也有出世间的，从对象和无迷惑的角度来看，是按照意义适应法，按照法适应意义，按照概念途径适应概念的领悟。或者在各处所说的法应该被通达，这被称为特征，是不颠倒的本性。
现在，因为在这些经典中，无论是哪种法类或意义类，以及这种方式可以让听众理解的意义，都是为了启发听众的智慧，这样的教导就能阐明那个意义。在这里，不颠倒的领悟被称为通达，各种法应该被通达，这被称为特征，是不颠倒的本性。所有这些都像大海一样，对于未积累善根、智慧不足的人来说是深奥难测的，因此是深奥的。这样，在每一种情况下，四种方式都应该被理解为深奥的。
因此，这首诗的意义是：
"教导、教诫、论述的差别，依其应得；
学习、舍弃、深奥之处，皆应阐明。"
"分类的差别、成就与失败，在各处；
比丘如何获得，这一切都应阐明。"
在这里，在三种经典中应该看到三种分类。有三种分类：如蛇喻、出离的意义、仓库管理员的分类。
其中，错误掌握的、因批评等原因而学习的，这是蛇喻。正如所说："比丘们，就像一个想要蛇的人，寻找蛇，在寻找蛇的过程中，他看到一条大蛇，他抓住它的财富或尾巴，这条蛇转过来咬他的手、臂或身体的某个部位，导致死亡或极大的痛苦。为什么？因为错误地掌握了蛇。同样地，有些愚昧的人学习法、经、韵文，学习后不用智慧探究这些法的意义，这些法不能被智慧充分理解，他们学习法是为了批评，为了争论，为了他们学习法的目的，但却无法实现，这些法被错误地掌握，长期对他们不利，带来痛苦。为什么？因为错误地掌握了法。"（《中部经典》1.238）
而正确掌握的、只是为了圆满戒蕴等而学习的，不是为了批评等原因，这是出离的意义。正如所说："这些法被正确掌握，长期对他们有利，带来幸福。为什么？因为正确地掌握了法。"（《中部经典》）

1.239).

Yaṃ pana pariññātakkhandho pahīnakileso bhāvitamaggo paṭividdhākuppo sacchikatanirodho khīṇāsavo kevalaṃ paveṇīpālanatthāya vaṃsānurakkhaṇatthāya pariyāpuṇāti, ayaṃ bhaṇḍāgārikapariyattīti.

Vinaye pana suppaṭipanno bhikkhu sīlasampadaṃ nissāya tisso vijjā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Sutte suppaṭipanno samādhisampadaṃ nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, tāsaṃyeva ca tattha pabhedavacanato. Abhidhamme suppaṭipanno paññāsampadaṃ nissāya catasso paṭisambhidā pāpuṇāti, tāsañca tattheva pabhedavacanato, evametesu suppaṭipanno yathākkamena imaṃ vijjāttayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidābhedaṃ sampattiṃ pāpuṇāti.

Vinaye pana duppaṭipanno anuññātasukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādiphassasāmaññato paṭikkhittesu upādinnakaphassādīsu anavajjasaññī hoti. Vuttampi hetaṃ – ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā ye me antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti (ma. ni. 1.234). Tato dussīlabhāvaṃ pāpuṇāti. Sutte duppaṭipanno – ‘‘cattāro me, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu (a. ni. 4.5) adhippāyaṃ ajānanto duggahitaṃ gaṇhāti, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti (ma. ni. 1.236). Tato micchādiṭṭhitaṃ pāpuṇāti. Abhidhamme duppaṭipanno dhammacintaṃ atidhāvanto acinteyyānipi cinteti. Tato cittakkhepaṃ pāpuṇāti, vuttañhetaṃ – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, acinteyyāni, na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77). Evametesu duppaṭipanno yathākkamena imaṃ dussīlabhāva micchādiṭṭhitā cittakkhepabhedaṃ vipattiṃ pāpuṇātī’’ti.

Ettāvatā ca –

‘‘Pariyattibhedaṃ sampattiṃ, vipattiñcāpi yaṃ yahiṃ;

Pāpuṇāti yathā bhikkhu, tampi sabbaṃ vibhāvaye’’ti –

Ayampi gāthā vuttatthāva hoti. Evaṃ nānappakārato piṭakāni ñatvā tesaṃ vasenetaṃ buddhavacanaṃ tividhanti ñātabbaṃ.

Kathaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcappabhedaṃ hoti. Tattha katamo dīghanikāyo? Tivaggasaṅgahāni brahmajālādīni catuttiṃsa suttāni.

‘‘Catuttiṃseva suttantā, tivaggo yassa saṅgaho;

Esa dīghanikāyoti, paṭhamo anulomiko’’ti.

Kasmā panesa dīghanikāyoti vuccati? Dīghappamāṇānaṃ suttānaṃ samūhato nivāsato ca. Samūhanivāsā hi nikāyoti vuccanti. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave , tiracchānagatā pāṇā’’ (saṃ. ni. 

1.239)
然而，已彻底了解的法蕴，已舍弃的烦恼，已修习的道路，已证得的灭，已证悟的阿罗汉，完全是为了维持家族的保护，这是仓库管理员的分类。
在戒律中，善于修行的比丘依靠戒的完善而获得三种智慧，正如在此处所说的分类。
在经文中，善于修行的比丘依靠禅定的完善而获得六种神通，正如在此处所说的分类。
在阿毗达磨中，善于修行的比丘依靠智慧的完善而获得四种分辨，正如在此处所说的分类。
这样，在这些经典中，善于修行者按其情况获得了三种智慧、六种神通和四种分辨的成就。
在戒律中，修行不善的比丘由于依赖于允许的快乐接触而被拒绝，因而在接受的接触等方面被认为是无过失的。
正如所说：“我确实知道佛陀所教的法，正如佛陀所说的那些障碍法，若能修行则不会成为障碍”（《中部经典》1.234）。
因此，他获得了不善的状态。在经文中，修行不善的比丘在“有四种人，善者可见”的等句中，未能理解其意，因而错误地把握了。
正如所说：“因错误的把握，我们和他人都被误导，自己也遭到谴责，且做了许多不善的事”（《中部经典》1.236）。
因此，他获得了错误的见解。在阿毗达磨中，修行不善的比丘在思考法时，超越了思维的界限，思考那些不可思议的事物。
因此，他获得了心的散乱，正如所说：“比丘们，有四种不可思议的事物，不应思考，那些思考的人会被疯狂和痛苦所困扰”（《增支经典》4.77）。
因此，在这些情况下，修行不善的比丘按其情况获得了不善的状态、错误的见解和心的散乱的失败。
因此，这首诗的意义是：
“分类的差别、成就与失败，在各处；
比丘如何获得，这一切都应阐明。”
这也是一首阐明意义的诗。
了解各种经典的不同，应该知道佛陀的教导是三种法。
那么，依照经典的分类有五种？
所有这些都是长部、 middle部、相应部、增支部和小部，这五种分类。
其中，什么是长部？
长部包含三十七个经文，如《梵网经》等。
“有三十七部经文，长部的集合；
这就是长部，第一种顺应的。”
那么，为什么称之为长部？
因为是由长篇经文的集合而成。
因其集合而称为经典。“我不见，比丘们，任何其他单一经典如同这个心，如同那些，比丘们，畜生的生命。”（《相应经典》）

2.100). Poṇikanikāyo cikkhallikanikāyoti evamādīni cettha sādhakāni sāsanato lokato ca. Evaṃ sesānampi nikāyabhāve vacanattho veditabbo.

Katamo majjhimanikāyo? Majjhimappamāṇāni pañcadasavaggasaṅgahāni mūlapariyāyasuttādīni diyaḍḍhasataṃ dve ca suttāni.

‘‘Diyaḍḍhasatasuttantā, dve ca suttāni yattha so;

Nikāyo majjhimo pañca, dasavaggapariggaho’’ti.

Katamo saṃyuttanikāyo? Devatāsaṃyuttādivasena kathitāni oghataraṇādīni satta suttasahassāni satta ca suttasatāni dvāsaṭṭhi ca suttāni.

‘‘Sattasuttasahassāni , sattasuttasatāni ca;

Dvāsaṭṭhi ceva suttantā, eso saṃyuttasaṅgaho’’ti.

Katamo aṅguttaranikāyo? Ekekaaṅgātirekavasena kathitāni cittapariyādānādīni nava suttasahassāni pañca suttasatāni sattapaññāsañca suttāni.

‘‘Nava suttasahassāni, pañca suttasatāni ca;

Sattapaññāsa suttāni, saṅkhyā aṅguttare aya’’nti.

Katamo khuddakanikāyo? Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ, khuddakapāṭhādayo ca pubbe dassitā pañcadasappabhedā, ṭhapetvā cattāro nikāye avasesaṃ buddhavacanaṃ.

‘‘Ṭhapetvā caturopete, nikāye dīghaādike;

Tadaññaṃ buddhavacanaṃ, nikāyo khuddako mato’’ti.

Evaṃ nikāyavasena pañcavidhaṃ.

Kathaṃ aṅgavasena navavidhaṃ? Sabbameva hidaṃ suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navappabhedaṃ hoti. Tattha ubhatovibhaṅganiddesakhandhakaparivārā, suttanipāte maṅgalasuttaratanasuttanālakasuttatuvaṭṭakasuttāni ca aññampi ca suttanāmakaṃ tathāgatavacanaṃ suttanti veditabbaṃ. Sabbampi sagāthakaṃ suttaṃ geyyanti veditabbaṃ. Visesena saṃyuttake sakalopi sagāthavaggo, sakalampi abhidhammapiṭakaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ, yañca aññampi aṭṭhahi aṅgehi asaṅgahitaṃ buddhavacanaṃ, taṃ veyyākaraṇanti veditabbaṃ. Dhammapadaṃ, theragāthā, therīgāthā, suttanipāte nosuttanāmikā suddhikagāthā ca gāthāti veditabbā. Somanassaññāṇamayikagāthā paṭisaṃyuttā dveasīti suttantā udānanti veditabbaṃ. ‘‘Vuttañhetaṃ bhagavatā’’tiādinayappavattā dasuttarasatasuttantā itivuttakanti veditabbaṃ. Apaṇṇakajātakādīni paññāsādhikāni pañcajātakasatāni ‘jātaka’nti veditabbaṃ. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande’’tiādinayappavattā (dī. ni. 

波尼卡尼迦耶和契卡利卡尼迦耶等，在此处是从教义和世界的角度证明的。同样，对于其余的经典分类，其语义应该被理解。
什么是中部？中部包含十五品组的**，如根本法门经等，共一百五十二部**。
"一百五十二部**，另加两部；
中部五品组，十品组所涵盖。"
什么是相应部？如天神相应等所说的渡过洪流等，有七千部**、七百部和六十二部。
"七千部**，七百部**；
六十二部**，这是相应部的汇集。"
什么是增支部？按照单一支分递增的方式所说，如遍执心等，有九千部**、五百部和五十七部。
"九千部**，五百部**；
五十七部**，这是增支部的数量。"
什么是小部？包括整个戒律经典、阿毗达磨经典，以及先前展示的小诵等十五种，除去前四部的其余佛陀教言。
"除去长部等四部；
其余佛陀教言，被认为是小部。"
这样，依据经典分为五种。
如何依据支分分为九种？所有这些都是**、颂、解释、偈、欢喜语、如是语、本生、未曾有法和问答，共九种。其中，双重分别、解说、篇章、附属品，以及在集中的吉祥经、宝经、那罗迦经、图瓦塔卡经等，以及其他以命名的如来教言，都应被理解为**。所有包含偈颂的都应被理解为颂。特别是在相应部中，全部有偈颂的品，整个阿毗达磨经典，无偈颂的，以及未被八种支分包含的佛陀教言，都应被理解为解释。法句经、长老偈、长老尼偈、集中未命名的纯净偈等，应被理解为偈。与欢喜智慧相关的八十二部应被理解为欢喜语。以"如是世尊所说"等开头的一百十部**应被理解为如是语。超过五百部的本生经，如无畏本生经等，应被理解为本生。"比丘们，安达有四种稀有未曾有的法"等开头的（长部经典）。

2.209) sabbepi acchariyabbhutadhammapaṭisaṃyuttasuttantā abbhutadhammanti veditabbaṃ. Cūḷavedalla-mahāvedalla-sammādiṭṭhi-sakkapañha-saṅkhārabhājaniya-mahāpuṇṇamasuttādayo sabbepi vedañca tuṭṭhiñca laddhā laddhā pucchitasuttantā vedallanti veditabbaṃ. Evaṃ aṅgavasena navavidhaṃ.

Kathaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ? Sabbameva cetaṃ buddhavacanaṃ –

‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto;

Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti.

Evaṃ paridīpitadhammakkhandhavasena caturāsītisahassappabhedaṃ hoti. Tattha ekānusandhikaṃ suttaṃ eko dhammakkhandho. Yaṃ anekānusandhikaṃ, tattha anusandhivasena dhammakkhandhagaṇanā. Gāthābandhesu pañhāpucchanaṃ eko dhammakkhandho, vissajjanaṃ eko. Abhidhamme ekamekaṃ tikadukabhājanaṃ, ekamekañca cittavārabhājanaṃ, ekameko dhammakkhandho. Vinaye atthi vatthu, atthi mātikā, atthi padabhājanīyaṃ, atthi antarāpatti, atthi āpatti, atthi anāpatti, atthi tikacchedo. Tattha ekameko koṭṭhāso ekameko dhammakkhandhoti veditabbo. Evaṃ dhammakkhandhavasena caturāsītisahassavidhaṃ.

Evametaṃ abhedato rasavasena ekavidhaṃ, bhedato dhammavinayādivasena duvidhādibhedaṃ buddhavacanaṃ saṅgāyantena mahākassapappamukhena vasīgaṇena ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ paṭhamabuddhavacanaṃ, idaṃ majjhimabuddhavacanaṃ, idaṃ pacchimabuddhavacanaṃ, idaṃ vinayapiṭakaṃ, idaṃ suttantapiṭakaṃ, idaṃ abhidhammapiṭakaṃ, ayaṃ dīghanikāyo…pe… ayaṃ khuddakanikāyo, imāni suttādīni navaṅgāni, imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassānī’’ti, imaṃ pabhedaṃ vavatthapetvāva saṅgītaṃ. Na kevalañca imameva, aññampi uddānasaṅgaha-vaggasaṅgaha-peyyālasaṅgaha-ekakanipāta-dukanipātādinipātasaṅgaha-saṃyuttasaṅgaha-paṇṇāsasaṅgahādi-anekavidhaṃ tīsu piṭakesu sandissamānaṃ saṅgahappabhedaṃ vavatthapetvā eva sattahi māsehi saṅgītaṃ.

Saṅgītipariyosāne cassa – ‘‘idaṃ mahākassapattherena dasabalassa sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ pavattanasamatthaṃ kata’’nti sañjātappamodā sādhukāraṃ viya dadamānā ayaṃ mahāpathavī udakapariyantaṃ katvā anekappakāraṃ kampi saṅkampi sampakampi sampavedhi, anekāni ca acchariyāni pāturahesunti, ayaṃ paṭhamamahāsaṅgīti nāma. Yā loke –

‘‘Satehi pañcahi katā, tena pañcasatāti ca;

Thereheva katattā ca, therikāti pavuccatī’’ti.

1. Brahmajālasuttavaṇṇanā

Paribbājakakathāvaṇṇanā

Imissā paṭhamamahāsaṅgītiyā vattamānāya vinayasaṅgahāvasāne suttantapiṭake ādinikāyassa ādisuttaṃ brahmajālaṃ pucchantena āyasmatā mahākassapena – ‘‘brahmajālaṃ, āvuso ānanda, kattha bhāsita’’nti, evamādivuttavacanapariyosāne yattha ca bhāsitaṃ, yañcārabbha bhāsitaṃ, taṃ sabbaṃ pakāsento āyasmā ānando evaṃ me sutantiādimāha. Tena vuttaṃ ‘‘brahmajālassāpi evaṃ me sutantiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādī’’ti.



2.209) 所有这些都是与奇妙法相联系的经典，称为奇妙法。小法句、大法句、正见、问答、行法、伟大的满月经等，所有这些都是与智慧和满足相联系的问答经典。
这样，依据支分分为九种。
那么，依据法的分类分为四十八种？所有这些都是佛陀的教言——
“我从佛处获得二十八种，二千种从比丘处获得；
四十八种，从我所传的法中获得。”
这样，依据法的分类分为四十八种。在这里，单一的经典是一个法的分类。若是多重经典，则按其内容的法的分类来计算。在诗句中提问为一个法的分类，解释为一个法的分类。在阿毗达磨中，每一条都为三分之一，每一条也为心理分类，每一条也是一个法的分类。在戒律中，有主题，有大纲，有词句，有中断，有过失，有不失，有三分之一的划分。在这里，一个部分是一个法的分类。这样，依据法的分类分为四十八种。
就这样，从整体上看，依照内容的深度为一种，依照法、戒等的分类为二种，佛陀的教言由大迦叶所传承，众多的信士们说：“这是法，这是戒，这是第一佛教的教言，这是中间佛教的教言，这是后期佛教的教言，这是戒律经典，这是经文经典，这是阿毗达磨经典，这是长部……等等，这是小部，这些经典的九个部分，这些是四十八个法的分类。”这样，确定了这一分类。
不仅如此，还有其他的经典，如《引导》、《分组》、《鼓励》、《单独章节》、《双章》等，所有这些在三部经典中都可以看到，确立了七个月的经典。
在经典的总结中——“这是由大迦叶所传的十法教义，适合于五千年之久。”因此，像大地一样，广阔无边，震动、摇晃、翻滚，展现出许多奇妙的现象，这就是第一次大集会。
在世间——
“由百人所成，称为五百人；
因其稳固而成，称为长老。”
1.《梵网经》的解说
2.《游行者的解说》
在第一次大集会进行时，戒律的汇集之后，经典的汇集开始，尊者大迦叶问道：“尊者阿难，梵网经在哪里说过？”以此类推，尊者阿难便开始说明所有的内容，正如他所听到的那样。因此，提到“梵网经”的时候，尊者阿难便在第一次大集会上说到这一点。

1. Tattha evanti nipātapadaṃ. Metiādīni nāmapadāni. Paṭipanno hotīti ettha paṭīti upasaggapadaṃ, hotīti ākhyātapadanti. Iminā tāva nayena padavibhāgo veditabbo.

Atthato pana evaṃ-saddo tāva upamūpadesasampahaṃsanagarahaṇavacanasampaṭiggahākāranidassanāvadhāraṇādianekatthappabhedo. Tathāhesa – ‘‘evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahu’’nti (dha. pa. 53) evamādīsu upamāyaṃ āgato. ‘‘Evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabba’’ntiādīsu (a. ni. 4.122) upadese. ‘‘Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) sampahaṃsane. ‘‘Evamevaṃ panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.187) garahaṇe. ‘‘Evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu’’ntiādīsu (ma. ni. 1.1) vacanasampaṭiggahe. ‘‘Evaṃ byā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.398) ākāre. ‘‘Ehi tvaṃ, māṇavaka, yena samaṇo ānando tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha. ‘‘Subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’ti. ‘‘Evañca vadehi, sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa todeyyaputtassa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’tiādīsu (dī. ni. 1.445) nidassane. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Akusalā, bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Sāvajjā, bhante. Viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti? Viññugarahitā, bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, evaṃ no ettha hotī’’tiādīsu (a. ni. 3.66) avadhāraṇe. Svāyamidha ākāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.

Tattha ākāratthena evaṃ-saddena etamatthaṃ dīpeti, nānānayanipuṇamanekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ, atthabyañjanasampannaṃ, vividhapāṭihāriyaṃ, dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīraṃ, sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho viññātuṃ, sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi ‘evaṃ me sutaṃ’ mayāpi ekenākārena sutanti.

Nidassanatthena – ‘‘nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata’’nti attānaṃ parimocento – ‘evaṃ me sutaṃ’, ‘mayāpi evaṃ suta’nti idāni vattabbaṃ sakalaṃ suttaṃ nidasseti.

Avadhāraṇatthena – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.223). Evaṃ bhagavatā – ‘‘āyasmā ānando atthakusalo, dhammakusalo, byañjanakusalo, niruttikusalo, pubbāparakusalo’’ti (a. ni. 5.169). Evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukāmataṃ janeti – ‘evaṃ me sutaṃ’, tañca kho atthato vā byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva na aññathā daṭṭhabba’’nti.

Me-saddo tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’’ntiādīsu (su. ni. 81) mayāti attho. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 

在那里，“evam”是一个句子引导词。像“meti”等是名词。 “paṭipanno hoti”在这里“paṭīti”是一个动词，表示存在， “hoti”是一个叙述动词。由此可知，词的分类应被理解。
从意义上看，“evam”这个词有多种用法，包括比喻、教导、称赞和批评等多种情况。就像在“因生而死，应该做许多善事”（《大法句》53）中类似的比喻。“你应该这样前进，你应该这样退却”（《增支经典》4.122）中的教导。“如是，世尊，如是，善者”（《增支经典》3.66）中的称赞。“如是，尊者，若是某个剃发的修行者，他在某处说了什么”（《相应经典》1.187）中的批评。“如是，尊者，佛陀的教导被你们所接受”（《中部经典》1.1）中的叙述。“如是，我，尊者，知道佛陀所教的法”（《中部经典》1.398）中的方式。“来吧，你这个小子，去找修行者阿难，找到他，问我所说的法，关于他所说的事。” “善良的小子，托德亚的儿子，问阿难，关于他所说的法”（《小部经典》1.445）中的指示。“你们认为，卡拉玛，这些法是善还是不善？不善，尊者。是有过失还是没有过失？有过失，尊者。是没有智慧还是有智慧？没有智慧，尊者。那些充满善法的法，是否会导致痛苦，还是不会？充满善法的法会导致痛苦，这样在这里不会存在”（《增支经典》3.66）中的确认。在这里，应该注意到这些方式的描述。
在这里，从方式上看，“evam”这个词的意义被阐明，包括各种不同的看法、深邃的意义、种种神奇的现象、法的深奥教导，所有生灵都根据自己的语言来理解佛陀的教导，所有人都能以各种方式去聆听，皆因“如是，我所闻”而理解。
从指示的意义上看，“我不是自知者，我没有亲自证悟”是解脱自我的——“如是，我所闻”，“我也如此闻”现在应当被称为整个经典的指示。
从确认的意义上看，“这是最优的，比丘们，我的弟子们，博学的阿难，具有智慧、正念、思维的阿难”（《增支经典》1.223）。因此，佛陀说：“阿难是有智慧的，懂法的，善于表达的，擅长语言的，精通过去与未来的”（《增支经典》5.169）。因此，法的指挥者也以适合的方式展现自己的能力，令众生生起对佛陀教义的渴望——“如是，我所闻”，而且从意义上或表达上都没有减少或超出，正如这样，不应以其他方式去理解。
“me”这个词在三个意义上被体现。就像在“我所唱的诗句不应被拒绝”（《小部经典》81）中，“我”是指我。“善良的我，尊者，愿佛陀简要地教导法”（《相应经典》……）中也是如此。

4.88) mayhanti attho. ‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave , bhavathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana mayā sutanti ca, mama sutanti ca atthadvaye yujjati.

Sutanti ayaṃ suta-saddo saupasaggo ca anupasaggo ca – gamanavissutakilinna-upacitānuyoga-sotaviññeyya-sotadvārānusāra-viññātādianekatthappabhedo, tathā hissa ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu (udā. 11) vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassā’’tiādīsu (pāci. 657) kilinnākilinnassāti attho. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. ‘‘Ye jhānapasutā dhīrā’’tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. ‘Diṭṭhaṃ sutaṃ muta’ntiādīsu (ma. ni. 1.241) sotaviññeyyanti attho. ‘‘Sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu (ma. ni. 

4.88) "我的"这个意义。"比丘们，你们要成为法的继承者"（《中部经典》1.29）中，"我的"是其意义。在这里，"我所闻"和"我听闻"在两种意义上都适用。
"闻"这个词，无论是带前缀还是不带前缀，都有多种意义，如行走、广为人知、浸湿、积累、通过听觉可知、遵循听觉、可被理解等。就像在"沉溺于军队"等词中表示"行走"的意思。在"听闻法者看见"（《优陀那经》11）中，表示"闻名的法"。在"已浸湿，正在浸湿"（《波逸提》657）中，表示"浸湿与否"。在"你们积累了不少功德"（《小部经典》7.12）中，表示"积累"。在"那些专注于禅定的智者"（《法句经》181）中，表示"专注于禅定"。在"所见、所闻、所感"（《中部经典》1.241）中，表示"可通过听觉理解"。在"持闻者，闻的积累"（《中部经典》……）中。

1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa sotadvārānusārena upadhāritanti vā upadhāraṇanti vāti attho. ‘Me’ saddassa hi ‘mayā’ti atthe sati ‘evaṃ mayā sutaṃ’ sotadvārānusārena upadhāritanti yujjati. ‘Mamā’ti atthe sati evaṃ mama sutaṃ sotadvārānusārena upadhāraṇanti yujjati.

Evametesu tīsu padesu evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. Meti vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. Sutanti assavanabhāvapaṭikkhepato anūnādhikāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Tathā evanti tassā sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānappakārena ārammaṇe pavattibhāvappakāsanaṃ. Meti attappakāsanaṃ. Sutanti dhammappakāsanaṃ. Ayañhettha saṅkhepo – ‘‘nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana kataṃ, ayaṃ dhammo suto’’ti.

Tathā evanti niddisitabbadhammappakāsanaṃ. Meti puggalappakāsanaṃ. Sutanti puggalakiccappakāsanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti. ‘‘Yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā evaṃ suta’’nti.

Tathā evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso. Evanti hi ayamākārapaññatti. Meti kattuniddeso. Sutanti visayaniddeso. Ettāvatā nānākārappavattena cittasantānena taṃ samaṅgino kattu visayaggahaṇasanniṭṭhānaṃ kataṃ hoti.

Athavā evanti puggalakiccaniddeso. Sutanti viññāṇakiccaniddeso. Meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso. Ayaṃ panettha saṅkhepo, ‘‘mayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena viññāṇavasena laddhasavanakiccavohārena suta’’nti.

Tattha evanti ca meti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Kiñhettha taṃ paramatthato atthi, yaṃ evanti vā meti vā niddesaṃ labhetha? Sutanti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ ettha sotena upaladdhaṃ, taṃ paramatthato vijjamānanti. Tathā ‘eva’nti ca, meti ca, taṃ taṃ upādāya vattabbato upādāpaññatti. ‘Suta’nti diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti. Ettha ca evanti vacanena asammohaṃ dīpeti. Na hi sammūḷho nānappakārapaṭivedhasamattho hoti. ‘Suta’nti vacanena sutassa asammosaṃ dīpeti. Yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so kālantarena mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena paññāsiddhi, asammosena pana satisiddhi. Tattha paññāpubbaṅgamāya satiyā byañjanāvadhāraṇasamatthatā, satipubbaṅgamāya paññāya atthapaṭivedhasamatthatā. Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthato dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.

Aparo nayo, evanti vacanena yoniso manasikāraṃ dīpeti. Ayoniso manasikaroto hi nānappakārapaṭivedhābhāvato. Sutanti vacanena avikkhepaṃ dīpeti, vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo sabbasampattiyā vuccamānopi ‘‘na mayā sutaṃ, puna bhaṇathā’’ti bhaṇati. Yoniso manasikārena cettha attasammāpaṇidhiṃ pubbe ca katapuññataṃ sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā tadabhāvato. Avikkhepena saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti. Na hi vikkhittacitto sotuṃ sakkoti, na ca sappurise anupassayamānassa savanaṃ atthīti.


1.339) “sotadvārānusāraviññātadharoti”是其意义。在这里，按听觉的分类理解“upadhāritanti”或“upadhāraṇanti”的意思。若“me”一词的意义是“mayā”，则“如是我所闻”通过听觉的分类理解是合适的。若“mamā”的意义是“我的”，则“如是我所闻”通过听觉的分类理解是合适的。
这样，在这三个部分中，“evam”是听觉、认知等功能的指示。“meti”是所说的认知的个人指示。“sutanti”是听闻的状态，表示通过听觉的理解。如此，简言之——“通过多种方式的因缘，听觉的路径上，我没有其他的行为，这个是我所做的，这个法是我所听闻的。”
同样，“evam”是指明应被阐释的法的指示。“meti”是指个人的指示。“sutanti”是指个人的行为指示。这是这样说的：“我所要说明的法，是我这样听闻的。”
同样，“evam”是指某种心理流的多样性，因而有多样性的描述。因为“evam”确实是这种方式的定义。“meti”是指行为的描述。“sutanti”是指对象的描述。到此为止，通过多样的心理流的表现，确立了这个行为的对象的理解。
或者，“evam”是指个人行为的描述。“sutanti”是指认知的行为的描述。“meti”是指两者结合的个人行为的描述。这在这里的总结是：“通过我所听闻的认知，结合了个人的行为，得到了听闻的认知的表达。”
在这里，“evam”和“meti”是指真实的存在的终极意义。这里确实存在从终极的角度看，“evam”或“meti”的描述会被理解吗？“sutanti”是指存在的定义。在这里，通过听觉所获得的东西，从终极的角度来看是存在的。同样，“eva”与“meti”都是基于所依赖的描述。“suta”则是基于所蕴含的描述。在这里，通过“evam”的言辞，表明没有迷惑。因为没有迷惑者，便无法理解多样的因果关系。“suta”的言辞表明了听闻的无迷惑。若听闻被迷惑者所遮蔽，则他不会承认“我曾听闻过”。
因此，这种无迷惑导致了智慧的成就，而无迷惑的状态则导致了正念的成就。在这里，智慧是正念的前导，表达的确立是正念的前导。通过这两者的结合，具备了意义与表达的丰富，能够维护法的宝藏，具备了法的传承者的成就。
另一个方面，“evam”的言辞表明了正念的思维。如果没有正念的思维，则无法理解多样的因果关系。“sutanti”的言辞表明了不散乱的状态，因散乱的心无法听闻。因此，散乱的心的人，即使拥有所有的财富，也会说：“我没有听闻，再说一遍。”通过正念的思维，能够确立自我的正确意图和以前所做的善行，确立正确的意图，或是以前未做的善行的缺失。通过不散乱，能够听闻正法和善人的支持。因为散乱的心无法听闻，也无法理解善人所说的法。


Aparo nayo, yasmā evanti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddesoti vuttaṃ, so ca evaṃ bhaddako ākāro na sammāappaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā evanti iminā bhaddakenākārena pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti. Sutanti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi appatirūpadese vasato sappurisūpanissayavirahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhisiddhā hoti, purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi, tāya ca āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, payogasuddhiyā āgamabyattisiddhi. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggaṃ viya sūriyassa udayato yoniso manasikāro viya ca kusalakammassa arahati bhagavato vacanassa pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento – ‘‘evaṃ me suta’’ntiādimāha.

Aparo nayo, ‘eva’nti iminā nānappakārapaṭivedhadīpakena vacanena attano atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. ‘Suta’nti iminā sotabbappabhedapaṭivedhadīpakena dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ. ‘Eva’nti ca idaṃ yoniso manasikāradīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno – ‘‘ete mayā dhammā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā’’ti dīpeti. ‘Suta’nti idaṃ savanayogadīpakaṃ vacanaṃ bhāsamāno – ‘‘bahū mayā dhammā sutā dhātā vacasā paricitā’’ti dīpeti. Tadubhayenāpi atthabyañjanapāripūriṃ dīpento savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā hitā paribāhiro hotīti, tasmā ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ ayaṃ dhammo sotabboti.

‘‘Evaṃ me suta’’nti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammaṃ attano adahanto asappurisabhūmiṃ atikkamati. Sāvakattaṃ paṭijānanto sappurisabhūmiṃ okkamati. Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. ‘‘Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā, tasseva bhagavato vacana’’nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.

Apica ‘‘evaṃ me suta’’nti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimavacanaṃ vivaranto – ‘‘sammukhā paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa vacanaṃ, na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhā vā vimati vā kātabbā’’ti sabbesaṃ devamanussānaṃ imasmiṃ dhamme assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādeti. Tenetaṃ vuccati –

‘‘Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane;

Evaṃ me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako’’ti.

Ekanti gaṇanaparicchedaniddeso. Samayanti paricchinnaniddeso. Ekaṃ samayanti aniyamitaparidīpanaṃ. Tattha samayasaddo –

‘‘Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetudiṭṭhisu;

Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati’’.

Tathā hissa – ‘‘appevanāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā’’ti evamādīsu (dī. ni. 1.447) samavāyo attho. ‘‘Ekova kho bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 

Aparo nayo, 因为“evam”的意义是，对于某种心理流的多样性表现，具有多样的意义描述，因此称之为多样性的描述。这样，所表达的内容是，所述的内容并不一定是过去未做的善事，因此通过这种善的方式，描述了后面的两个眼的成就。 “sutanti”是通过听闻的结合，获得前面两个眼的成就。因为在不具备相应条件的情况下，善人所依赖的听闻并不存在。因此，这里的后面两个眼的成就依赖于心理的纯净，前面两个眼的成就依赖于行为的纯净，通过这种心理的纯净，获得了超越的成就，通过行为的纯净，获得了到达的成就。因此，具备行为与心理纯净的听闻，像日出时的光辉，像正念的思维，适合于善行的行为，成为佛陀教义的基础，确立了这样的因缘——“如是我所闻”等等。
Aparo nayo，以“evam”为引导的多样性因果关系的说明，展示了个人意义的理解。以“suta”为引导的听闻的多样性说明，展现了法的语言的理解。以“evam”作为引导的正念思维的说明——“这些法是我用心思考的，依见解而获得的”。以“suta”作为引导的听闻的结合的说明——“我听闻了许多法，已通过言辞而熟知”。通过这两者的结合，展现了意义与表达的充实，听闻的尊重。因为在意义与表达都充实的法中，认真听闻的人会获得巨大的利益，因此，尊重的听闻，确实是这个法值得被聆听。
“如是我所闻”通过这样的完整的言辞，阿难尊者超越了不善人的境界，承认了善人的境界。承认了作为弟子的身份，超越了不善法的境界，确立了善法的境界。正如不信法者使心觉醒，信法者使心安住。“这只是我所听闻的，这正是佛陀的教诲”通过这样的说明，解脱了自我，贬低了不善人的境界，提升了法的地位。
此外，“如是我所闻”通过自我所引发的状态，未能承认先前的言辞——“我在佛陀面前接受了这个教义，佛陀是具备四种威严、十种力量、无上威德的教主，法王，法的引导者，正等觉者的教诲，毫无疑问、毫无困惑、毫无可疑的地方”。这使得所有的天人和人类在此法中，消除了不信的障碍，生起了信的成就。因此，称之为——
“消灭不信，增进信仰；
如是我所闻，确实如此，戈达马的弟子”。
“Ekanti”是计数的描述。“Samayanti”是限制的描述。“Ekaṃ samayanti”是不定的描述。在这里，samayasaddo——
“在相遇的时刻、时间、整体、因果关系的观点；
在获得与放弃、理解与现象中显现”。
同样，“有时我们也会在时间与因缘中前往”这样的说法（《小部经典》1.447）中，表示相遇的意义。“比丘们，确实只有一个时刻，时间与因缘都在出家生活中”这样的说法（《增支经典》……）。

8.29) khaṇo. ‘‘Uṇhasamayo pariḷāhasamayo’’tiādīsu (pāci. 358) kālo. ‘‘Mahāsamayo pavanasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 2.332) samūho. ‘‘Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati, bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho, te bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī’’tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. ‘‘Tena kho pana samayena uggahamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.260) diṭṭhi.

‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;

Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti. (saṃ. ni. 1.128) –

Ādīsu paṭilābho. ‘‘Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’tiādīsu (a. ni. 

8.29) "khaṇo"。在"热的时刻、炽热的时刻"等说法（《波逸提》358）中表示时间。在"大集会在森林中"等说法（《长部经典》2.332）中表示集合。在"婆陀利，你的时刻未被理解，世尊住在舍卫城（现今印度乌代布尔附近），世尊将认识我，婆陀利比丘未在师的教法中完全修学"等说法（《中部经典》2.135）中表示因由。在"当时，一位游方者，沙门目犍子在讨论时节的丁都卡支林的一间小屋中，在玛丽卡的园林中居住"等说法（《中部经典》2.260）中表示观点。
"现世与来世的意义，
智者通过意义的理解，
被称为智慧的人"。（《相应部经典》1.128）
在这些说法中表示获得。在"正确理解傲慢，结束了痛苦"等说法（《增支部经典》……）中。

7.9) pahānaṃ. ‘‘Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho’’tiādīsu (paṭi. 108) paṭivedho. Idha panassa kālo attho. Tena saṃvaccharautumāsaḍḍhamāsarattidivapubbaṇhamajjhanhikasāyanhapaṭhamamajjhi-mapacchimayāmamuhuttādīsu kālappabhedabhūtesu samayesu ekaṃ samayanti dīpeti.

Tattha kiñcāpi etesu saṃvaccharādīsu samayesu yaṃ yaṃ suttaṃ yasmiṃ yasmiṃ saṃvacchare utumhi māse pakkhe rattibhāge vā divasabhāge vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ therassa suviditaṃ suvavatthāpitaṃ paññāya. Yasmā pana – ‘‘evaṃ me sutaṃ’’ asukasaṃvacchare asukautumhi asukamāse asukapakkhe asukarattibhāge asukadivasabhāge vāti evaṃ vutte na sakkā sukhena dhāretuṃ vā uddisituṃ vā uddisāpetuṃ vā, bahu ca vattabbaṃ hoti, tasmā ekeneva padena tamatthaṃ samodhānetvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha. Ye vā ime gabbhokkantisamayo, jātisamayo, saṃvegasamayo, abhinikkhamanasamayo, dukkarakārikasamayo, māravijayasamayo, abhisambodhisamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, desanāsamayo, parinibbānasamayoti, evamādayo bhagavato devamanussesu ativiya pakāsā anekakālappabhedā eva samayā. Tesu samayesu desanāsamayasaṅkhātaṃ ekaṃ samayanti dīpeti. Yo cāyaṃ ñāṇakaruṇākiccasamayesu karuṇākiccasamayo, attahitaparahitapaṭipattisamayesu parahitapaṭipattisamayo, sannipatitānaṃ karaṇīyadvayasamayesu dhammikathāsamayo desanāpaṭipattisamayesu desanāsamayo, tesupi samayesu aññataraṃ samayaṃ sandhāya ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha.

Kasmā panettha yathā abhidhamme ‘‘yasmiṃ samaye kāmāvacara’’nti (dha. sa. 1) ca, ito aññesu ca suttapadesu – ‘‘yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehī’’ti ca bhummavacananiddeso kato, vinaye ca – ‘‘tena samayena buddho bhagavā’’ti karaṇavacanena, tathā akatvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti upayogavacananiddeso katoti? Tattha tathā idha ca aññathā atthasambhavato. Tattha hi abhidhamme ito aññesu suttapadesu ca adhikaraṇattho bhāvena bhāvalakkhaṇattho ca sambhavati. Adhikaraṇañhi kālattho, samūhattho ca samayo, tattha tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyati, tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha bhummavacananiddeso kato.

Vinaye ca hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so sikkhāpadapaññattisamayo sāriputtādīhipi dubbiññeyyo, tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena ca sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno bhagavā tattha tattha vihāsi, tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha karaṇavacanena niddeso kato.

Idha pana aññasmiñca evaṃ jātike accantasaṃyogattho sambhavati. Yañhi samayaṃ bhagavā imaṃ aññaṃ vā suttantaṃ desesi, accantameva taṃ samayaṃ karuṇāvihārena vihāsi, tasmā tadatthajotanatthaṃ idha upayogavacananiddeso katoti.

Tenetaṃ vuccati –

‘‘Taṃ taṃ atthamapekkhitvā, bhummena karaṇena ca;

Aññatra samayo vutto, upayogena so idhā’’ti.

Porāṇā pana vaṇṇayanti – ‘‘tasmiṃ samaye’’ti vā, ‘‘tena samayenā’’ti vā, ‘‘ekaṃ samaya’’nti vā, abhilāpamattabhedo esa, sabbattha bhummamevatthoti. Tasmā ‘‘ekaṃ samaya’’nti vuttepi ‘‘ekasmiṃ samaye’’ti attho veditabbo.


7.9) "pahānaṃ"。“痛苦的压迫处、构成的处、烦恼的处、变迁的处、理解的处”等说法（《法集》108）中表示理解。在这里，时间的意义是。因此，在岁、月、六个月、日、夜、初、中、末、时等时间的划分中，表示为一个时刻。
虽然在这些岁等时间中，任何经文在任何岁、任何季节、任何月份、任何时段、任何白昼或夜晚中被提及，所有这些对长老而言都是非常清楚、明确的。因为“如是我所闻”在某个特定的岁、特定的季节、特定的月份、特定的时段、特定的夜晚、特定的白昼中提及时，无法轻易理解或指认，且有许多需要讨论的内容，因此仅用一个词汇将其总结为“一个时刻”。例如，胎中出生的时刻、出生的时刻、觉醒的时刻、出家的时刻、艰难修行的时刻、战胜魔的时刻、成就觉悟的时刻、现世幸福安住的时刻、讲法的时刻、涅槃的时刻等，这些在佛陀的天人和人类中都是非常显著的，分为多个时刻。在这些时刻中，称为讲法的时刻即是一个时刻。
这个时刻是知识与慈悲的时刻，是为自利与利他而行的时刻，是为众生所做的双重行为的时刻，是讲法与听法的时刻，在这些时刻中有一个时刻被称为“一个时刻”。
那么，为什么在阿毗达摩中“在此时，欲界”的说法（《大集经》1）和在其他经文中“在此时，比丘们，远离欲望”这样的说法以及在律中“在那个时刻，佛陀”这样的说法中，未提及“一个时刻”呢？在这里，因果关系与意义的可能性不同。因为在阿毗达摩与其他经文中，因果关系的意义与存在的特征是可能的。因果关系确实涉及时间的意义，整体的意义也是时刻，在那里提到的触等法的瞬间结合的因果关系的时刻，因而这样的描述是必要的，因此在这里有了具体的意义的说明。
在律中也涉及因果关系的意义与行为的意义。因为在修习法则的时刻，像舍利弗等人是难以理解的，因此在那个时刻，作为因果关系的基础，作为行为的基础，佛陀在各个地方居住，因此在这里有了具体的行为的说明。
在这里，其他地方也有这样一个特定的时刻。因为佛陀在此时讲解此法或其他经文时，完全是以慈悲的状态而安住，因此在这里有了具体的行为的说明。
因此称之为——
“考虑到那种意义，通过行为的基础；
除非提及时刻，这里是基于因果关系的”。
古人则说——“在那个时刻”或“在那个时刻”或“一个时刻”，这只是说法的细微差别，实际上在任何地方的意义都是一样的。因此，虽然说“一个时刻”，也应理解为“在一个时刻”。


Bhagavāti garu. Garuñhi loke bhagavāti vadanti. Ayañca sabbaguṇavisiṭṭhatāya sabbasattānaṃ garu, tasmā bhagavāti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ –

‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;

Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti.

Api ca –

‘‘Bhāgyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;

Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti.

Imissā gāthāya vasenassa padassa vitthāraattho veditabbo. So ca visuddhimagge buddhānussatiniddese vuttoyeva.

Ettāvatā cettha evaṃ me sutanti vacanena yathāsutaṃ dhammaṃ dassento bhagavato dhammakāyaṃ paccakkhaṃ karoti. Tena ‘‘nayidaṃ atikkantasatthukaṃ pāvacanaṃ, ayaṃ vo satthā’’ti satthu adassanena ukkaṇṭhitaṃ janaṃ samassāseti.

Ekaṃ samayaṃ bhagavāti vacanena tasmiṃ samaye bhagavato avijjamānabhāvaṃ dassento rūpakāyaparinibbānaṃ sādheti. Tena ‘‘evaṃvidhassa nāma ariyadhammassa desako dasabaladharo vajirasaṅghāta samānakāyo sopi bhagavā parinibbuto, kena aññena jīvite āsā janetabbā’’ti jīvitamadamattaṃ janaṃ saṃvejeti, saddhamme cassa ussāhaṃ janeti.

Evanti ca bhaṇanto desanāsampattiṃ niddisati. Me sutanti sāvakasampattiṃ. Ekaṃ samayanti kālasampattiṃ. Bhagavāti desakasampattiṃ.

Antarā ca rājagahaṃ antarā ca nāḷandanti antarā-saddo kāraṇakhaṇacittavemajjhavivarādīsu dissati. ‘‘Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatā’’ti (a. ni. 6.44) ca, ‘‘janā saṅgamma mantenti mañca tañca kimantara’’nti (saṃ. ni. 1.228) ca ādīsu hi kāraṇe antarā-saddo. ‘‘Addasa maṃ, bhante, aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī’’tiādīsu (ma. ni. 



以下是完整的简体中文翻译：
尊贵的世尊。人们在世间称赞世尊。由于具有一切美德的卓越性，世尊对于一切众生都是尊贵的，因此应当了解世尊。古代人也曾说过：
"世尊的言语最为高贵，世尊的言语至高无上；
尊敬且与尊敬相连，因此被称为世尊。"
又说：
"具有福德，与福德相连，
具备福德，远离行走，
因此在诸有中称为世尊。"
应当了解这首偈颂中每个词的详细含义。这在《清净道论》的佛随念品中已经阐述过。
通过"如是我闻"这句话，他展示了所听闻的法，使世尊的法身具体呈现。因此，对于因未见到世尊而感到失望的人们，他以"这不是已逝导师的教法，这是你们的导师"来安慰他们。
用"一时"这个词，表示世尊不在场的情况，暗示了肉体的涅槃。因此，"像这样的具有高尚法义的宣说者，具有十力的金刚身世尊已经涅槃，还有什么生命可以期待"，这使人们对生命的执着感到震撼，并在正法中激发热情。
"如是"一词表示说法的圆满。"我闻"表示听众的圆满。"一时"表示时间的圆满。"世尊"表示说法者的圆满。
"在王舍城（今印度比哈尔邦的拉杰格尔）与那烂陀（今印度比哈尔邦的那兰陀）之间"中的"之间"一词，在各种语境中都有使用，如表示原因、时刻、心境、间隔等。如"除了如来，谁能知道那中间"，"人们聚集商议，中间是什么"等处。

2.149) khaṇe. ‘‘Yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (udā. 20) citte. ‘‘Antarā vosānamāpādī’’tiādīsu (cūḷava. 350) vemajjhe. ‘‘Api cāyaṃ, bhikkhave, tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchatī’’tiādīsu (pārā. 231) vivare. Svāyamidha vivare vattati, tasmā rājagahassa ca nāḷandāya ca vivareti evametthattho veditabbo. Antarā-saddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kataṃ. Īdisesu ca ṭhānesu akkharacintakā ‘‘antarā gāmañca nadiñca yātī’’ti evaṃ ekameva antarāsaddaṃ payujjanti, so dutiyapadenapi yojetabbo hoti, ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti. Idha pana yojetvāyeva vuttoti.

Addhānamaggappaṭipannohotīti addhānasaṅkhātaṃ maggaṃ paṭipanno hoti, ‘‘dīghamagga’’nti attho. Addhānagamanasamayassa hi vibhaṅge ‘‘aḍḍhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabba’’ntiādivacanato (pāci. 218) aḍḍhayojanampi addhānamaggo hoti. Rājagahato pana nāḷandā yojanameva.

Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti ‘mahatā’ti guṇamahattenapi mahatā, saṅkhyāmahattenapi mahatā. So hi bhikkhusaṅgho guṇehipi mahā ahosi, appicchatādiguṇasamannāgatattā. Saṅkhyāyapi mahā, pañcasatasaṅkhyattā. Bhikkhūnaṃ saṅgho ‘bhikkhusaṅgho’, tena bhikkhusaṅghena. Diṭṭhisīlasāmaññasaṅghātasaṅkhātena samaṇagaṇenāti attho. Saddhinti ekato.

Pañcamattehi bhikkhusatehīti pañcamattā etesanti pañcamattāni. Mattāti pamāṇaṃ vuccati, tasmā yathā ‘‘bhojane mattaññū’’ti vutte ‘‘bhojane mattaṃ jānāti, pamāṇaṃ jānātī’’ti attho hoti, evamidhāpi – ‘‘tesaṃ bhikkhusatānaṃ pañcamattā pañcapamāṇa’’nti evamattho daṭṭhabbo. Bhikkhūnaṃ satāni bhikkhusatāni, tehi pañcamattehi bhikkhusatehi.

Suppiyopikho paribbājakoti suppiyoti tassa nāmaṃ. Pi-kāro maggappaṭipannasabhāgatāya puggalasampiṇḍanattho. Kho-kāro padasandhikaro, byañjanasiliṭṭhatāvasena vutto. Paribbājakoti sañjayassa antevāsī channaparibbājako. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yadā bhagavā taṃ addhānamaggaṃ paṭipanno, tadā suppiyopi paribbājako paṭipanno ahosī’’ti. Atītakālattho hettha hoti-saddo.

Saddhiṃ antevāsinā brahmadattena māṇavenāti – ettha ante vasatīti antevāsī. Samīpacāro santikāvacaro sissoti attho. Brahmadattoti tassa nāmaṃ. Māṇavoti sattopi coropi taruṇopi vuccati.

‘‘Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā;

Te dīgharattaṃ socanti, hīnakāyūpagā narā’’ti. (ma. ni. 3.271) –

Ādīsu hi satto māṇavoti vutto. ‘‘Māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipī’’tiādīsu (ma. ni. 2.149) coro. ‘‘Ambaṭṭho māṇavo, aṅgako māṇavo’’tiādīsu (dī. ni. 1.316) taruṇo ‘māṇavo’ti vutto. Idhāpi ayamevattho. Idañhi vuttaṃ hoti – brahmadattena nāma taruṇantevāsinā saddhinti.

Tatrāti tasmiṃ addhānamagge, tesu vā dvīsu janesu. Sudanti nipātamattaṃ. Anekapariyāyenāti pariyāya-saddo tāva vāradesanākāraṇesu vattati. ‘‘Kassa nu kho, ānanda, ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovaditu’’ntiādīsu (ma. ni. 3.398) hi vāre pariyāyasaddo vattati. ‘‘Madhupiṇḍikapariyāyotveva naṃ dhārehī’’tiādīsu (ma. ni. 1.205) desanāyaṃ. ‘‘Imināpi kho, te rājañña, pariyāyena evaṃ hotū’’tiādīsu (dī. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
在"谁的内心中没有愤怒"等处表示心境。在"中间停止"等处表示中间。在"比丘们，这条水路通过两大地狱的中间"等处表示间隔。在这里，它用于间隔，因此解释为王舍城与那烂陀之间的间隔。由于与"之间"一词相连，所以使用了使用格。在这类情况下，文字研究者只使用"在村庄和河流之间行走"这一个"之间"词，它还可以与第二个词连用，若不连用则无法获得使用格。在这里，它已经连用。
"行走在长途道路上"意指行走在所谓的道路上，意为"长途道路"。在行走时间的分析中，"我将走半由旬"等语句表明半由旬也是长途道路。从王舍城到那烂陀正好是一由旬。
"与众多比丘僧团一起"中的"众多"既指品质的伟大，也指数量的伟大。这个比丘僧团在品质上伟大，因为具有少欲等品质。在数量上也伟大，因为有五百人。比丘们的集体称为"比丘僧团"，即那个比丘僧团。意指以见解、戒律、共同体所组成的沙门群体。"一起"意为同在一处。
"大约五百比丘"中的"大约五"意为"大约五个"。"量"意指度量，就像"在饮食中知度"中的"知道饮食的度量"一样，这里也应理解为"这五百比丘的数量是五"。比丘们的百计为"比丘百"，即这五百比丘。
"游方者苏皮耶"中，苏皮耶是他的名字。"pi"词表示与行走在道路上的人的联系。"kho"是连接词，用于语音的流畅。"游方者"是商羯罗的弟子。意为"当世尊行走在这条长途道路时，游方者苏皮耶也在行走"。这里的"曾经"词表示过去时。
"与弟子brahmadatta青年一起"中，"antevāsī"意为在近处居住，即弟子。Brahmadatta是他的名字。"青年"一词可指少年、盗贼或年轻人。
如在"被天使责备，放逸的青年；
长夜悲伤，堕落于卑劣群体的人们"等处，"青年"一词被用于少年。在"青年们相聚，无论是已做或未做的行为"等处用于盗贼，在"安巴吒青年，盎伽青年"等处用于年轻人。这里也是同样的意思。即与名叫Brahmadatta的年轻弟子一起。
"在那里"指在那条长途道路上，或指这两个人。"sud"只是一个语气词。"以多种方式"中，"方式"一词首先用于轮换、说法和原因。如在"阿难，今天有什么方式可以教导比丘尼"等处用于轮换，在"你只需记住蜜糖团的方式"等处用于说法。

2.411) kāraṇe. Svāyamidhāpi kāraṇe vattati, tasmā ayamettha attho – ‘‘anekavidhena kāraṇenā’’ti, ‘‘bahūhi kāraṇehī’’ti vuttaṃ hoti.

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsatīti avaṇṇavirahitassa aparimāṇavaṇṇasamannāgatassāpi buddhassa bhagavato – ‘‘yaṃ loke jātivuḍḍhesu kattabbaṃ abhivādanādisāmīcikammaṃ ‘sāmaggiraso’ti vuccati, taṃ samaṇassa gotamassa natthi tasmā arasarūpo samaṇo gotamo, nibbhogo, akiriyavādo, ucchedavādo, jegucchī, venayiko, tapassī, apagabbho. Natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti, vīmaṃsānucaritaṃ, sayaṃpaṭibhānaṃ. Samaṇo gotamo na sabbaññū, na lokavidū, na anuttaro, na aggapuggalo’’ti. Evaṃ taṃ taṃ akāraṇameva kāraṇanti vatvā tathā tathā avaṇṇaṃ dosaṃ nindaṃ bhāsati.

Yathā ca buddhassa, evaṃ dhammassāpi taṃ taṃ akāraṇameva kāraṇato vatvā – ‘‘samaṇassa gotamassa dhammo durakkhāto, duppaṭivedito, aniyyāniko, anupasamasaṃvattaniko’’ti tathā tathā avaṇṇaṃ bhāsati.

Yathā ca dhammassa, evaṃ saṅghassāpi yaṃ vā taṃ vā akāraṇameva kāraṇato vatvā – ‘‘micchāpaṭipanno samaṇassa gotamassa sāvakasaṅgho, kuṭilapaṭipanno, paccanīkapaṭipadaṃ ananulomapaṭipadaṃ adhammānulomapaṭipadaṃ paṭipanno’’ti tathā tathā avaṇṇaṃ bhāsati.

Antevāsī panassa – ‘‘amhākaṃ ācariyo aparāmasitabbaṃ parāmasati, anakkamitabbaṃ akkamati, svāyaṃ aggiṃ gilanto viya, hatthena asidhāraṃ parāmasanto viya, muṭṭhinā sineruṃ padāletukāmo viya, kakacadantapantiyaṃ kīḷamāno viya, pabhinnamadaṃ caṇḍahatthiṃ hatthena gaṇhanto viya ca vaṇṇārahasseva ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsamāno anayabyasanaṃ pāpuṇissati. Ācariye kho pana gūthaṃ vā aggiṃ vā kaṇṭakaṃ vā kaṇhasappaṃ vā akkamante, sūlaṃ vā abhirūhante, halāhalaṃ vā visaṃ khādante, khārodakaṃ vā pakkhalante, narakapapātaṃ vā papatante, na antevāsinā taṃ sabbamanukātabbaṃ hoti. Kammassakā hi sattā attano kammānurūpameva gatiṃ gacchanti. Neva pitā puttassa kammena gacchati, na putto pitu kammena, na mātā puttassa, na putto mātuyā, na bhātā bhaginiyā, na bhaginī bhātu, na ācariyo antevāsino, na antevāsī ācariyassa kammena gacchati. Mayhañca ācariyo tiṇṇaṃ ratanānaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, mahāsāvajjo kho panāriyūpavādoti. Evaṃ yoniso ummujjitvā ācariyavādaṃ maddamāno sammākāraṇameva kāraṇato apadisanto anekapariyāyena tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ bhāsitumāraddho, yathā taṃ paṇḍitajātiko kulaputto’’. Tena vuttaṃ – ‘‘suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’ti.

Tattha vaṇṇanti vaṇṇa-saddo saṇṭhāna-jāti-rūpāyatana-kāraṇa-pamāṇa-guṇa-pasaṃsādīsu dissati . Tattha ‘‘mahantaṃ sapparājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.142) saṇṭhānaṃ vuccati. ‘‘Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo’’tiādīsu (ma. ni. 2.402) jāti. ‘‘Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato’’tiādīsu (dī. ni. 1.303) rūpāyatanaṃ.

‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;

Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccatī’’ti. (saṃ. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
在"因果关系"中。这里的意思是"因多种因"和"因许多因"。
佛陀的色相被称为色相，指的是没有色相的，但具备无限色相的佛陀——"在世间中，因出生而应当做的礼节等行为，被称为'和谐之音'，而对于沙门戈塔马而言是不存在的，因此沙门戈塔马是无色的，涅槃者，非造作论者，断灭论者，厌恶者，教导者，苦行者，非贪求者。沙门戈塔马没有高于人类的法，无法达到高贵的智慧与见解。沙门戈塔马所讲的法是经过思考的，深思熟虑的，自然显现的。沙门戈塔马并非全知者，非世间知者，非无上者，非最高者。"因此，他以此说明那种因果关系，逐一指责其缺陷。
如同对佛陀的评价一样，法的评价也是如此，逐一指出其缺陷——"沙门戈塔马所讲的法是难以观察的，难以理解的，无所依赖的，无法带来安宁的"。
同样，对于法的评价，僧团的评价也是如此，逐一指出其缺陷——"错误修行的沙门戈塔马的弟子，邪曲修行，逆行修行，不顺应法的修行，都是错误的"。
对于住持者而言——"我们的老师应当不被侵犯，侵犯者如同吞食火焰，手握利剑，欲将其刺入，如同欲将山石击碎，欲将大地撕裂，欲将其玩弄于掌心，欲将怒火施加于猛狮，若如此行事，必将遭受灭亡。"
然而，教师若是将火焰、尖刺、荆棘等置于一旁，若是将刀刃放置于一旁，若是将毒药放置于一旁，若是将地狱的堕落放置于一旁，那么对于住持者而言，这一切都应当被遵循。众生依其业力而去，不会因父亲的行为而转生为子，不会因子的行为而转生为父亲，也不会因母亲的行为而转生为子，不会因子的行为而转生为母亲，不会因兄弟的行为而转生为姐妹，不会因姐妹的行为而转生为兄弟，不会因老师的行为而转生为弟子，也不会因弟子的行为而转生为老师。我与老师的言论如同三宝的色相，然而，真正的教义是高尚的。
因此，若以智慧观察，教师的教义应当被辩论，正确的因果关系应当被阐明，以多种方式表达三宝的色相，正如一个聪明的贵族子弟一般。因此说——"游方者苏皮耶的弟子Brahmadatta以多种方式称赞佛陀的色相，称赞法的色相，称赞僧团的色相"。
在这里，"色相"一词在构成、种类、形态、因果、量、品质、赞美等方面均有体现。在"通过创造巨大的色相"等处，构成被称为。 "婆罗门是最上等的色相，低劣的色相是其他的"等处，种类被提及。"以最上等的色相而具备"等处，形态被提及。
"我不夺取，也不破坏，或如狮子吞食水流；
那么以什么色相，称为芬芳呢？"

1.234) –

Ādīsu kāraṇaṃ. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’tiādīsu (pārā. 602) pamāṇaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana, te gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’tiādīsu (ma. ni. 2.77) guṇo. ‘‘Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu (a. ni. 2.135) pasaṃsā. Idha guṇopi pasaṃsāpi. Ayaṃ kira taṃ taṃ bhūtameva kāraṇaṃ apadisanto anekapariyāyena ratanattayassa guṇūpasañhitaṃ pasaṃsaṃ abhāsi. Tattha – ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’tiādinā (pārā. 1) nayena, ‘‘ye bhikkhave, buddhe pasannā agge te pasannā’’tiādinā ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati…pe… asamo asamasamo’’tiādinā (a. ni. 1.174) ca nayena buddhassa vaṇṇo veditabbo. ‘‘Svākkhāto bhagavatā dhammo’’ti (dī. ni. 2.159) ca ‘‘ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo’’ti (iti. 90, a. ni. 4.34) ca, ‘‘ye bhikkhave, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā’’ti ca evamādīhi nayehi dhammassa vaṇṇo veditabbo. ‘‘Suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti (dī. ni. 2.159) ca, ‘‘ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā’’ti (a. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
在"以何种色相"等处表示因果。在"衣服有三种色相"等处表示量度。在"居士，什么时候这些沙门戈塔马的色相被赞颂"等处表示品质。在"赞颂值得赞颂者的色相"等处表示赞美。在这里，品质和赞美并存。据说，他并未指出具体因果，而是以多种方式赞美了三宝的品质与赞誉。
在这里，如"如是彼世尊是阿罗汉、正自觉者"等方式，以及"比丘们，对佛有信心的，是最上等的"，"比丘们，世间出现一人……无比、唯一无二"等方式，可了解佛陀的色相。
"世尊善说此法"，"断除依赖，切断轮回"，"比丘们，对圣八正道有信心的，是最上等的"等方式，可了解法的色相。
"世尊的弟子僧团善修行"，"比丘们，对僧团有信心的，是最上等的"等，可了解僧团的色相。

4.34) ca evamādīhi pana nayehi saṅghassa vaṇṇo veditabbo. Pahontena pana dhammakathikena pañcanikāye navaṅgaṃ satthusāsanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassāni ogāhitvā buddhādīnaṃ vaṇṇo pakāsetabbo. Imasmiñhi ṭhāne buddhādīnaṃ guṇe pakāsento atitthena pakkhando dhammakathikoti na sakkā vattuṃ. Īdisesu hi ṭhānesu dhammakathikassa thāmo veditabbo. Brahmadatto pana māṇavo anussavādimattasambandhitena attano thāmena ratanattayassa vaṇṇaṃ bhāsati.

Itiha te ubho ācariyantevāsīti evaṃ te dve ācariyantevāsikā. Aññamaññassāti añño aññassa. Ujuvipaccanīkavādāti īsakampi apariharitvā ujumeva vividhapaccanīkavādā, anekavāraṃ viruddhavādā eva hutvāti attho. Ācariyena hi ratanattayassa avaṇṇe bhāsite antevāsī vaṇṇaṃ bhāsati, puna itaro avaṇṇaṃ, itaro vaṇṇanti evaṃ ācariyo sāraphalake visarukkhaāṇiṃ ākoṭayamāno viya punappunaṃ ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsati. Antevāsī pana suvaṇṇarajatamaṇimayāya āṇiyā taṃ āṇiṃ paṭibāhayamāno viya punappunaṃ ratanattayassa vaṇṇaṃ bhāsati. Tena vuttaṃ – ‘‘ujuvipaccanīkavādā’’ti.

Bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcāti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca pacchato pacchato dassanaṃ avijahantā iriyāpathānubandhanena anubandhā honti, sīsānulokino hutvā anugatā hontīti attho.

Kasmā pana bhagavā taṃ addhānaṃ paṭipanno? Kasmā ca suppiyo anubandho? Kasmā ca so ratanattayassa avaṇṇaṃ bhāsatīti? Bhagavā tāva tasmiṃ kāle rājagahaparivattakesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu aññatarasmiṃ vasitvā pātova sarīrappaṭijagganaṃ katvā bhikkhācāravelāyaṃ bhikkhusaṅghaparivuto rājagahe piṇḍāya carati. So taṃ divasaṃ bhikkhusaṅghassa sulabhapiṇḍapātaṃ katvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhusaṅghaṃ pattacīvaraṃ gāhāpetvā – ‘‘nāḷandaṃ gamissāmī’’ti, rājagahato nikkhamitvā taṃ addhānaṃ paṭipanno. Suppiyopi kho tasmiṃ kāle rājagahaparivattake aññatarasmiṃ paribbājakārāme vasitvā paribbājakaparivuto rājagahe bhikkhāya carati. Sopi taṃ divasaṃ paribbājakaparisāya sulabhabhikkhaṃ katvā bhuttapātarāso paribbājake paribbājakaparikkhāraṃ gāhāpetvā – nāḷandaṃ gamissāmicceva bhagavato taṃ maggaṃ paṭipannabhāvaṃ ajānantova anubandho. Sace pana jāneyya nānubandheyya. So ajānitvāva gacchanto gīvaṃ ukkhipitvā olokayamāno bhagavantaṃ addasa buddhasiriyā sobhamānaṃ rattakambalaparikkhittamiva jaṅgamakanakagirisikharaṃ.

Tasmiṃ kira samaye dasabalassa sarīrato nikkhamitvā chabbaṇṇarasmiyo samantā asītihatthappamāṇe padese ādhāvanti vidhāvanti ratanāveḷaratanadāmaratanacuṇṇavippakiṇṇaṃ viya, pasāritaratanacittakañcanapaṭamiva, rattasuvaṇṇarasanisiñcamānamiva, ukkāsatanipātasamākulamiva, nirantaravippakiṇṇakaṇikārapupphamiva vāyuvegakkhittacīnapiṭṭhacuṇṇamiva, indadhanuvijjulatātārāgaṇappabhāvisaravipphuritaviccharitamiva ca taṃ vanantaraṃ hoti.


以下是完整的简体中文翻译：
因此，依此等方式，僧团的色相应当被理解。通过传法者，法师在五部经典中，掌握九种教义，八十种法的聚合，数以千计的教法，佛及其弟子的色相应当被阐明。在这个地方，阐明佛及其弟子的优点，无法用过去的教法进行归纳。因为在这类情况下，法师的地位应当被理解。Brahmadatta的年轻人通过听闻等关系，依照自己的地位，赞美三宝的色相。
因此，这两位老师和弟子，正是这两位老师和弟子。彼此之间，即是彼此之间。直言不讳的反对者，意指不回避地直言反对，反复争论，成为了相互矛盾的说法。因为老师在赞美三宝的色相时，弟子们也赞美，反复赞美，正如老师在果树上不断地打击果实，反复赞美三宝的色相。弟子则如同用金银珠宝的手段，反复赞美三宝的色相。因此说——"直言不讳的反对者"。
世尊的身后，弟子们与比丘僧团相连，世尊与比丘僧团相连，彼此之间的观察不被忽视，因行走的方式而相连，目光相随，意指随行而来。
那么，世尊为何走上那条道路？为何苏皮也跟随？为何他赞美三宝的色相？世尊在那时，在王舍城的周围的十八座大寺院中的一座，早晨起床后，身体准备好，随比丘僧团在王舍城中行乞。他在那一天为比丘僧团准备了容易获得的施舍，之后在午饭后，将施舍的衣物交给比丘僧团——"我将去那烂陀"，于是离开王舍城，走上那条道路。苏皮在那时，也在王舍城的某个游方者的住所，随游方者行乞。他在那一天为游方者的团体准备了容易获得的施舍，吃过饭后，向游方者的团体交代——"我将去那烂陀"，而不知世尊已走上那条道路。如果他知道，便不会跟随。因此，他在不知的情况下，抬头四顾，看到世尊如同被红色绒毯覆盖的金色山峰般，光辉灿烂。
在那时，十力者的身体发出六种光辉，向四方散发，照亮八十个手掌的地方，犹如散落的宝石、金色的光辉、如同涌动的金色云彩、如同不断散落的花瓣、如同风吹动的细沙，犹如五彩斑斓的彩虹般，照耀着那片森林。


Asīti anubyañjanānurañjitañca pana bhagavato sarīraṃ vikasitakamaluppalamiva, saraṃ sabbapāliphullamiva pāricchattakaṃ, tārāmarīcivikasitamiva, gaganatalaṃ siriyā avahasantamiva, byāmappabhāparikkhepavilāsinī cassa dvattiṃsavaralakkhaṇamālā ganthetvā ṭhapitadvattiṃsacandamālāya dvattiṃsasūriyamālāya paṭipāṭiyā ṭhapitadvattiṃsacakkavattidvattiṃsasakkadevarājadvattiṃsamahābrahmānaṃ siriṃ siriyā abhibhavantimiva. Tañca pana bhagavantaṃ parivāretvā ṭhitā bhikkhū sabbeva appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā codakā pāpagarahino vattāro vacanakkhamā sīlasampannā samādhipaññāvimuttivimuttiññāṇadassanasampannā. Tesaṃ majjhe bhagavā rattakambalapākāraparikkhitto viya kañcanathambho, rattapadumasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāparikkhitto viya aggikkhandho, tārāgaṇaparivārito viya puṇṇacando migapakkhīnampi cakkhūni pīṇayati, pageva devamanussānaṃ. Tasmiñca pana divase yebhuyyena asītimahātherā meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ ekaṃsaṃ karitvā kattaradaṇḍaṃ ādāya suvammavammitā viya gandhahatthino vigatadosā vantadosā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā bhagavantaṃ parivārayiṃsu. So sayaṃ vītarāgo vītarāgehi, sayaṃ vītadoso vītadosehi, sayaṃ vītamoho vītamohehi, sayaṃ vītataṇho vītataṇhehi, sayaṃ nikkileso nikkilesehi, sayaṃ buddho anubuddhehi parivārito; pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ, kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā, navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya cakkavattirājā, devagaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya hārito mahābrahmā, aparimitakālasañcitapuññabalanibbattāya acinteyyāya anopamāya buddhalīlāya cando viya gaganatalaṃ taṃ maggaṃ paṭipanno hoti.

Athevaṃ bhagavantaṃ anopamāya buddhalīlāya gacchantaṃ bhikkhū ca okkhittacakkhū santindriye santamānase uparinabhe ṭhitaṃ puṇṇacandaṃ viya bhagavantaṃyeva namassamāne disvāva paribbājako attano parisaṃ avalokesi. Sā hoti kājadaṇḍake olambetvā gahitoluggaviluggapiṭṭhakatidaṇḍamorapiñchamattikāpattapasibbakakuṇḍikādianekaparikkhārabhārabharitā . ‘‘Asukassa hatthā sobhaṇā, asukassa pādā’’ti evamādiniratthakavacanā mukharā vikiṇṇavācā adassanīyā apāsādikā. Tassa taṃ disvā vippaṭisāro udapādi.

Idāni tena bhagavato vaṇṇo vattabbo bhaveyya. Yasmā panesa lābhasakkārahāniyā ceva pakkhahāniyā ca niccampi bhagavantaṃ usūyati. Aññatitthiyānañhi yāva buddho loke nuppajjati, tāvadeva lābhasakkārā nibbattanti, buddhuppādato pana paṭṭhāya parihīnalābhasakkārā honti , sūriyuggamane khajjopanakā viya nissirīkataṃ āpajjanti. Upatissakolitānañca sañjayassa santike pabbajitakāleyeva paribbājakā mahāparisā ahesuṃ, tesu pana pakkantesu sāpi tesaṃ parisā bhinnā. Iti imehi dvīhi kāraṇehi ayaṃ paribbājako yasmā niccampi bhagavantaṃ usūyati, tasmā taṃ usūyavisuggāraṃ uggiranto ratanattayassa avaṇṇameva bhāsatīti veditabbo.



以下是完整的简体中文翻译：
八十种装饰的光辉如同世尊的身体，犹如盛开的莲花，犹如四周盛开的帕利查树，犹如星光闪烁，犹如天空中的光辉，环绕着他的是三十种特征的光环，宛如三十种月亮的光辉，犹如三十种轮王的光辉，犹如三十种天神的光辉，犹如三十种大梵天的光辉，犹如光芒四射的月亮。环绕着世尊的比丘们，皆是无欲知足，独处不聚，善于劝诫，远离恶行，言辞清晰，具备持戒、正定、智慧、解脱、知见与洞察的修行者。在他们之中，世尊如同被红色绒布包裹，犹如金色的柱子，犹如红色莲花的中心，犹如被珊瑚围绕的火焰，犹如被星星环绕的圆月，甚至连野兽的眼睛也被他所遮蔽，正如天人和人类的眼睛一样。
在那一天，八十位大长老如同云彩一般，身披灰尘，手持法杖，犹如香手无过失，心无过失，身心安宁，头发束起，解除束缚，围绕着世尊。世尊自己是无欲的，周围的无欲者也是无欲的，自己是无过失的，周围的无过失者也是无过失的，自己是无迷惑的，周围的无迷惑者也是无迷惑的，自己是无渴望的，周围的无渴望者也是无渴望的，自己是无束缚的，周围的无束缚者也是无束缚的，自己是觉悟者，被觉悟者环绕；如同被香气环绕的花朵，犹如被香气环绕的耳朵，犹如被八千条龙环绕的蛇王，犹如被九十只天鹅环绕的天鹅王，犹如被军队环绕的轮王，犹如被天神环绕的天神王，犹如被大梵天环绕的梵天王，因无量的福德所生，因无与伦比的佛法而显现，犹如在天空中行走的月亮。
因此，看到世尊以无与伦比的佛法行走，众比丘也低头合掌，心中平静，心中安宁，犹如看到光辉的圆月般，看到世尊的光辉，游方者也观察着自己的团体。那是如同在树上悬挂的重物，带着各种装饰的重物。 "某人的手是美丽的，某人的脚是美丽的"等这样的话语，喧闹而嘈杂，无法见到，令人厌烦。他看到这一切，心中感到震惊。
现在，应当赞美世尊的光辉。因为他因获得利益而嫉妒世尊，因获得利益而嫉妒世尊。对于其他异教徒来说，直到佛陀在世间出现之前，利益与名声才会存在，但自佛陀出现以来，利益与名声便逐渐减少，正如太阳升起时，食物变得稀少。即使在Upatissakoli的Sanjaya处，出家时，游方者的众多团体也曾存在，但在他们离开时，那团体也分散了。因此，因这两种原因，这位游方者因嫉妒世尊而产生嫉妒，因此他所说的关于三宝的色相应当被理解。

2.Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake ekarattivāsaṃ upagacchi saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti bhagavā tāya buddhalīlāya gacchamāno anupubbena ambalaṭṭhikādvāraṃ pāpuṇitvā sūriyaṃ oloketvā – ‘‘akālo dāni gantuṃ, atthasamīpaṃ gato sūriyo’’ti ambalaṭṭhikāyaṃ rājāgārake ekarattivāsaṃ upagacchi.

Tattha ambalaṭṭhikāti rañño uyyānaṃ. Tassa kira dvārasamīpe taruṇaambarukkho atthi, taṃ ‘‘ambalaṭṭhikā’’ti vadanti. Tassa avidūre bhavattā uyyānampi ambalaṭṭhikā tveva saṅkhyaṃ gataṃ. Taṃ chāyūdakasampannaṃ pākāraparikkhittaṃ suyojitadvāraṃ mañjusā viya suguttaṃ. Tattha rañño kīḷanatthaṃ paṭibhānacittavicittaṃ agāraṃ akaṃsu. Taṃ ‘‘rājāgāraka’’nti vuccati.

Suppiyopi khoti suppiyopi tasmiṃ ṭhāne sūriyaṃ oloketvā – ‘‘akālo dāni gantuṃ, bahū khuddakamahallakā paribbājakā, bahuparissayo ca ayaṃ maggo corehipi vāḷayakkhehipi vāḷamigehipi. Ayaṃ kho pana samaṇo gotamo uyyānaṃ paviṭṭho, samaṇassa ca gotamassa vasanaṭṭhāne devatā ārakkhaṃ gaṇhanti, handāhampi idha ekarattivāsaṃ upagantvā sveva gamissāmī’’ti tadevuyyānaṃ pāvisi. Tato bhikkhusaṅgho bhagavato vattaṃ dassetvā attano attano vasanaṭṭhānaṃ sallakkhesi. Paribbājakopi uyyānassa ekapasse paribbājakaparikkhāre otāretvā vāsaṃ upagacchi saddhiṃ attano parisāya. Pāḷiyamārūḷhavaseneva pana – ‘‘saddhiṃ attano antevāsinā brahmadattena māṇavenā’’ti vuttaṃ.

Evaṃ vāsaṃ upagato pana so paribbājako rattibhāge dasabalaṃ olokesi. Tasmiñca samaye samantā vippakiṇṇatārakā viya padīpā jalanti, majjhe bhagavā nisinno hoti, bhikkhusaṅgho ca bhagavantaṃ parivāretvā. Tattha ekabhikkhussapi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā ukkāsitasaddo vā khipitasaddo vā natthi. Sā hi parisā attano ca sikkhitasikkhatāya satthari ca gāravenāti dvīhi kāraṇehi nivāte padīpasikhā viya niccalā sannisinnāva ahosi. Paribbājako taṃ vibhūtiṃ disvā attano parisaṃ olokesi. Tattha keci hatthaṃ khipanti, keci pādaṃ, keci vippalapanti, keci nillālitajivhā paggharitakheḷā, dante khādantā kākacchamānā gharugharupassāsino sayanti. So ratanattayassa guṇavaṇṇe vattabbepi issāvasena puna avaṇṇameva ārabhi. Brahmadatto pana vuttanayeneva vaṇṇaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘tatrāpi sudaṃ suppiyo paribbājako’’ti sabbaṃ vattabbaṃ. Tattha tatrāpīti tasmimpi, ambalaṭṭhikāyaṃ uyyāneti attho.



以下是完整的简体中文翻译：
于是，世尊在安巴拉蒂卡的王宫中，和比丘僧团一起，经过一夜的住宿，逐渐走到安巴拉蒂卡的门口，看到太阳，便说道：“现在是出发的时候了，太阳已经到了目的地。”于是，世尊在安巴拉蒂卡的王宫中，进行了一个晚上的住宿。
在这里，安巴拉蒂卡是指国王的园林。因为在他的门口，有一棵年轻的芒果树，人们称之为“安巴拉蒂卡”。在那不远处，园中也有一个名为安巴拉蒂卡的地方。这个地方有着阴凉的水，围绕着墙壁，门口如同精美的装饰。国王为了玩乐而建造了这个房子，称之为“王宫”。
苏皮也在此地，看到太阳，便说道：“现在是出发的时候了，这里有许多小的游方者，有许多聚集的人，这条路可能会被盗贼、野兽、或其他危险所阻碍。但是，那个沙门戈塔马已经进入园中，沙门戈塔马的居所有天神保护。即使我在这里住一夜，明天也会离开。”于是，他也进入了园中。随后，比丘们在世尊的指引下，回到各自的住所。游方者也在园的一侧，放下了游方者的装饰，和自己的团体一起住下。根据巴利文的说法，“与自己的弟子，和布拉赫马达塔的年轻人一起住下”。
这样住下后，游方者在夜间看到十力者。此时，四周的星星如同灯火般闪烁，世尊坐在中央，比丘们围绕着世尊。在那里，哪怕是一位比丘也没有喧哗的声音。因为那个团体因其学习而尊重老师，因而像灯火一样安静地坐着。游方者看到那种光辉，便观察着自己的团体。在那里，有人举起手，有人举起脚，有人发出声音，有人伸出舌头，正如吃东西的乌鸦一般，喧闹不已。虽然他在赞美三宝的光辉，但因妒忌而开始贬低。
Brahmadatta也如同之前所说的那样，赞美。于是说：“在那里，确实有一个优秀的游方者。”所有的赞美都在这里说完。这里所说的“在那里”，是指安巴拉蒂卡的园中。

3.Sambahulānanti bahukānaṃ. Tattha vinayapariyāyena tayo janā ‘‘sambahulā’’ti vuccanti. Tato paraṃ saṅgho. Suttantapariyāyena pana tayo tayova tato paṭṭhāya sambahulā. Idha suttantapariyāyena ‘‘sambahulā’’ti veditabbā. Maṇḍalamāḷeti katthaci dve kaṇṇikā gahetvā haṃsavaṭṭakacchannena katā kūṭāgārasālāpi ‘‘maṇḍalamāḷo’’ti vuccati, katthaci ekaṃ kaṇṇikaṃ gahetvā thambhapantiṃ parikkhipitvā katā upaṭṭhānasālāpi ‘‘maṇḍalamāḷo’’ti vuccati. Idha pana nisīdanasālā ‘‘maṇḍalamāḷo’’ti veditabbo. Sannisinnānanti nisajjanavasena. Sannipatitānanti samodhānavasena. Ayaṃ saṅkhiyadhammoti saṅkhiyā vuccati kathā , kathādhammoti attho. Udapādīti uppanno. Katamo pana soti? Acchariyaṃ āvusoti evamādi. Tattha andhassa pabbatārohaṇaṃ viya niccaṃ na hotīti acchariyaṃ. Ayaṃ tāva saddanayo. Ayaṃ pana aṭṭhakathānayo – accharāyogganti acchariyaṃ. Accharaṃ paharituṃ yuttanti attho. Abhūtapubbaṃ bhūtanti abbhutaṃ. Ubhayaṃ petaṃ vimhayassevādhivacanaṃ. Yāvañcidanti yāva ca idaṃ tena suppaṭividitatāya appameyyattaṃ dasseti.

Tena bhagavatā jānatā…pe… suppaṭividitāti etthāyaṃ saṅkhepattho. Yo so bhagavā samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, tena bhagavatā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āsayānusayaṃ jānatā, hatthatale ṭhapitaṃ āmalakaṃ viya sabbañeyyadhammaṃ passatā.

Api ca pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā. Tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā. Sabbadhammajānanasamatthāya vā paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatānipi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā passatā. Attahitasādhikāya vā samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā.

Arīnaṃ hatattā paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhena antarāyikadhamme vā jānatā, niyyānikadhamme passatā, kilesārīnaṃ hatattā arahatā. Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti. Evaṃ catūvesārajjavasena catūhākārehi thomitena sattānaṃ nānādhimuttikatā nānajjhāsayatā suppaṭividitā yāva ca suṭṭhu paṭividitā.


以下是完整的简体中文翻译：
"众多人"是指大量的人。在戒律的语境中，三个人被称为"众多"。从那以后是僧团。在经典的语境中，三人为众多，从那以后开始。在此，应按照经典的语境理解"众多"。
圆形大厅是指有时两个角落，覆盖着天鹅和鸭子，建造成尖顶建筑的大厅也被称为"圆形大厅"；有时是一个角落，周围有柱子，建造的接待大厅也被称为"圆形大厅"。在此，应理解为坐席大厅是"圆形大厅"。
"坐下的"是指坐下的状态。"集合的"是指聚集的状态。这是被概括的法。"产生"意指出现。什么是这个？如"奇妙啊，朋友"等。在那里，如盲人攀登山峰一般不会经常发生，所以是奇妙的。
这是语言学的解释。而注释的解释是：适合惊讶，意指值得击掌。未曾有过的事情发生。这两个都是惊讶的说法。"只要"表示通过充分理解，显示其不可衡量性。
世尊知道……完全理解，其中的简要意思是：那位世尊圆满三十种波罗蜜，摧毁一切烦恼，证得无上正等正觉，他知道各种众生的内心倾向和潜在倾向，如同手掌上的菴摩罗果，看到一切可知的法。
不仅如此，他通过宿命通知道，通过天眼看到。通过三种明或六种神通知道，用遍一切的眼看到。通过能知一切法的智慧知道，用极其清净的肉眼看到超越肉眼范围的墙壁后的形象。
通过有利于自身的定的智慧知道，通过有利于他人的悲心的说法智慧看到。因为摧毁了敌人，因为已经证得阿罗汉果，所以是阿罗汉。因为正确地、普遍地了解一切法，所以是正等正觉者。通过了解障碍法，看到出离法，因为摧毁了烦恼的敌人。
这样，通过四种无畏，用四种方式赞颂，完全理解众生的不同倾向和不同意向。


Idānissa suppaṭividitabhāvaṃ dassetuṃ ayañhītiādimāha. Idaṃ vuttaṃ hoti yā ca ayaṃ bhagavatā ‘‘dhātuso, bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Atītampi kho, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi…pe… kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, anāgatampi kho, bhikkhave, addhānaṃ…pe… saṃsandissanti samessanti, etarahipi kho, bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi…pe… kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti evaṃ sattānaṃ nānādhimuttikatā, nānajjhāsayatā, nānādiṭṭhikatā, nānākhantitā, nānārucitā, nāḷiyā minantena viya tulāya tulayantena viya ca nānādhimuttikatāñāṇena sabbaññutaññāṇena viditā, sā yāva suppaṭividitā. Dvepi nāma sattā ekajjhāsayā dullabhā lokasmiṃ. Ekasmiṃ gantukāme eko ṭhātukāmo hoti, ekasmiṃ pivitukāme eko bhuñjitukāmo. Imesu cāpi dvīsu ācariyantevāsīsu ayañhi ‘‘suppiyo paribbājako…pe… bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti bhikkhusaṅghañcā’’ti. Tattha itihameti itiha ime, evaṃ imeti attho. Sesaṃ vuttanayameva.

4.Atha kho bhagavā tesaṃ bhikkhūnaṃ imaṃ saṅkhiyadhammaṃ viditvāti ettha viditvāti sabbaññutaññāṇena jānitvā. Bhagavā hi katthaci maṃsacakkhunā disvā jānāti – ‘‘addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’ntiādīsu (saṃ. ni. 4.241) viya. Katthaci dibbacakkhunā disvā jānāti – ‘‘addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasseva pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo’’tiādīsu (dī. ni. 2.152) viya. Katthaci pakatisotena sutvā jānāti – ‘‘assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpa’’ntiādīsu (dī. ni. 2.213) viya. Katthaci dibbasotena sutvā jānāti – ‘‘assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sandhānassa gahapatissa nigrodhena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpa’’ntiādīsu (dī. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
现在为了显示他完全理解的状态，说了这段话。意思是说，世尊曾说："比丘们，众生按照性质相互联系、聚合，低劣的倾向者与低劣的倾向者相互联系、聚合，高尚的倾向者与高尚的倾向者相互联系、聚合。比丘们，过去的时间里，众生按照性质相互联系、聚合，低劣的倾向者与低劣的倾向者相互联系、聚合，高尚的倾向者与高尚的倾向者相互联系、聚合。比丘们，未来的时间里，他们将相互联系、聚合。比丘们，现在的时间里，众生按照性质相互联系、聚合，低劣的倾向者与低劣的倾向者相互联系、聚合，高尚的倾向者与高尚的倾向者相互联系、聚合。"这样，众生的不同倾向、不同意向、不同见解、不同忍耐、不同喜好，如同用秤称量一般，通过全知智慧完全理解。两个众生有相同意向的在世间是罕见的。一个想去，另一个想停留；一个想喝，另一个想吃。在这两个师徒中，"苏皮游方者将跟随世尊和比丘僧团"。这里的"如此"意味着"这样"。其余部分按照之前的方式解释。
于是，世尊了解这些比丘的概括法，在这里"了解"是指用全知智慧知道。世尊有时通过肉眼看到并知道，如"世尊看到一大块木头被恒河水流冲走"等。有时通过天眼看到并知道，如"世尊用清净超越常人的天眼看到帕塔利村落的诸天神"等。有时通过普通的听力听到并知道，如"世尊听到尊者阿难与善跋游方者的对话"等。有时通过天耳听到并知道，如"世尊用清净超越常人的天耳听到商主与尼拘陀游方者的对话"等。

3.54) viya. Idha pana sabbaññutaññāṇena sutvā aññāsi. Kiṃ karonto aññāsi? Pacchimayāmakiccaṃ, kiccañca nāmetaṃ sātthakaṃ, niratthakanti duvidhaṃ hoti. Tattha niratthakakiccaṃ bhagavatā bodhipallaṅkeyeva arahattamaggena samugghātaṃ kataṃ. Sātthakaṃyeva pana bhagavato kiccaṃ hoti. Taṃ pañcavidhaṃ – purebhattakiccaṃ, pacchābhattakiccaṃ, purimayāmakiccaṃ, majjhimayāmakiccaṃ, pacchimayāmakiccanti.

Tatridaṃ purebhattakiccaṃ –

Bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādisarīraparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā tāva vivittāsane vītināmetvā, bhikkhācāravelāyaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako, kadāci bhikkhusaṅghaparivuto, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati; kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi. Seyyathidaṃ, piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatavātā pathaviṃ sodhenti, valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti, apare vātā pupphāni upasaṃharitvā magge okiranti, unnatā bhūmippadesā onamanti, onatā unnamanti, pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti, sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti. Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrato chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasapiñjarāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni alaṅkarontiyo ito cito ca dhāvanti, hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti, tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni. Tena saññāṇena manussā jānanti – ‘‘ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho’’ti. Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – ‘‘amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, paññāsaṃ…pe… sataṃ dethā’’ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññapetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti. Bhagavā katabhattakicco tesaṃ sattānaṃ cittasantānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti, yathā keci saraṇagamanesu patiṭṭhahanti, keci pañcasu sīlesu, keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ; keci pabbajitvā aggaphale arahatteti. Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati. Tattha gantvā maṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati, bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno. Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti. Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati. Idaṃ tāva purebhattakiccaṃ.


以下是完整的简体中文翻译：
如是，世尊通过全知智慧听闻后，了知了。究竟是做什么呢？后来的事情，所做的事情有两种：有意义的和无意义的。在这里，无意义的事情是世尊通过菩提树的阿罗汉道所摧毁的。有意义的事情是世尊所做的。这有五种：早饭后做的事情、晚饭后做的事情、以前做的事情、中间做的事情、后来的事情。
在这里，早饭后做的事情是：
世尊早上起床，为了照顾侍者和身体的舒适，进行口腔清洗等身体的准备工作，直到乞食的时间为止，坐在安静的地方，直到乞食的时间来临。到了乞食的时间，绑好身体，披上袈裟，拿着钵，有时单独，有时被比丘僧团围绕，进入村庄或城镇乞食；有时是自然地，有时是以许多神通的方式进行。比如，在乞食时，走在世间的保护者面前，微风轻拂，清新的土地被洗净，云彩在天空中飘动，雨水从上方洒下，花瓣纷纷落下，土地向下凹陷，凹陷的地方又向上升起，脚步轻盈的地方，舒适的莲花也随之接触。因陀罗的光辉从右脚的身体中射出，如同金色的光环装饰着宫殿的屋顶，飞舞着，像装饰品一样，象征着美丽，象征着和谐，象征着安宁，象征着幸福，象征着吉祥，象征着善良，象征着智慧。动物如大象、马、鸟等在各自的位置上发出美妙的声音，鼓声、乐器声、人的身体装饰品发出的声音也是如此。因此，人们知道：“今天世尊已经进入乞食了。”他们穿着整洁，带着香花等，从家中走出，经过小巷，恭敬地用香花供养世尊，拜伏在世尊面前：“我们希望，尊者，给我们十位比丘，给我们二十位、五十位……甚至一百位。”世尊也拿着钵，准备好座位，恭敬地接受乞食。世尊完成了乞食的事情，观察众生的心境，随后讲法，使某些人依止于避难所，某些人依止于五戒，某些人获得了初果、二果、三果的果位；某些人出家获得了阿罗汉果。这样，世尊在帮助大众后，起身离开，前往寺院。到达后，坐在圆形大厅的最尊贵的佛座上，等待比丘们完成乞食的事情。然后，侍者向世尊报告比丘们完成了乞食的事情。于是，世尊进入香房。这就是早饭后做的事情。


Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – ‘‘bhikkhave, appamādena sampādetha, dullabho buddhuppādo lokasmiṃ, dullabho manussattapaṭilābho, dullabhā sampatti, dullabhā pabbajjā, dullabhaṃ saddhammassavana’’nti. Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti. Bhagavāpi tesaṃ cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti. Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti. Keci araññaṃ, keci rukkhamūlaṃ, keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ, keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti. Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti. Atha samassāsitakāyo vuṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi. Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati. Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ, atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti. Idaṃ pacchābhattakiccaṃ.

So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gaṇhāpeti. Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā gandhakuṭipariveṇe paññapeti. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ ekaṃsaṃ karitvā tattha gantvā nisīdati ekakova muhuttaṃ paṭisallīno, atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti. Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ purimayāmakiccaṃ.

Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti, yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi. Bhagavā tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ majjhimayāmakiccaṃ.

Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāya pīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti. Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti. Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ voloketi. Idaṃ pacchimayāmakiccaṃ.

Tasmiṃ pana divase bhagavā purebhattakiccaṃ rājagahe pariyosāpetvā pacchābhatte maggaṃ āgato, purimayāme bhikkhūnaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetvā, majjhimayāme devatānaṃ pañhaṃ vissajjetvā, pacchimayāme caṅkamaṃ āruyha caṅkamamāno pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ imaṃ sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha pavattaṃ kathaṃ sabbaññutaññāṇeneva sutvā aññāsīti. Tena vuttaṃ – ‘‘pacchimayāmakiccaṃ karonto aññāsī’’ti.


以下是完整的简体中文翻译：
于是，世尊完成早饭后的事情，在香房侍者处就座，洗脚后站在脚凳上，对比丘僧团开示："比丘们，要以不放逸精进，在世间佛的出世难遇，获得人身难遇，成就难遇，出家难遇，听闻正法难遇。"在那里，有些人向世尊请教业处。世尊也根据他们的行为给予相应的业处。然后，所有人都向世尊顶礼，各自前往自己的夜间和白天的住处。有些人去森林，有些人去树下，有些人去山等处，有些人去四大天王天宫，有些人去他化自在天宫。
之后，世尊进入香房，如果愿意，就右侧卧，有念有知地休息片刻。然后起身，在第二时分观察世间。在第三时分，他住在依附某个村庄或城镇的地方。那里的大众在早饭前布施，晚饭后穿着整洁，带着香花等在寺院集合。然后，世尊根据到场的大众，以适当的神通，进入法堂，坐在最尊贵的佛座上，说法得体合时，知道时机后遣散大众，人们顶礼世尊后离开。这是晚饭后的事情。
如此完成晚饭后的事情，如果想沐浴身体，从佛座起来，进入浴室，由侍者准备好水，使身体得到清凉。侍者将佛座搬到香房的房间里铺好。世尊穿上红色上衣，系好腰带，偏披上衣，独自静坐片刻。然后，比丘们从各处来到世尊处。有些人请教问题，有些人请求业处，有些人请求听法。世尊满足他们的意愿，度过前夜。这是前夜的事情。
前夜事情结束后，比丘们顶礼世尊离开，十方世界的诸天得到机会，前来请教问题，甚至四个音节的问题。世尊回答诸天的问题，度过中夜。这是中夜的事情。
后夜分为三个部分：从早饭起，为缓解因坐而疲惫的身体，用一个部分走经行。第二部分进入香房，右侧卧，有念有知。第三部分起身坐下，用佛眼观察世间，为了看见前佛在布施、持戒等方面有功德的人。这是后夜的事情。
在那一天，世尊在王舍城（现代印度比哈尔邦的巴特那附近）完成早饭后的事情，晚饭后来到路上，前夜为比丘们说业处，中夜回答诸天的问题，后夜上经行，走经行时听到关于五百比丘的这个全知智慧的谈话，通过全知智慧听闻而了知。因此说："在做后夜的事情时了知"。


Ñatvā ca panassa etadahosi – ‘‘ime bhikkhū mayhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha guṇaṃ kathenti, etesañca sabbaññutaññāṇakiccaṃ na pākaṭaṃ, mayhameva pākaṭaṃ. Mayi pana gate ete attano kathaṃ nirantaraṃ ārocessanti, tato nesaṃ ahaṃ taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā tividhaṃ sīlaṃ vibhajanto, dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadanto, paccayākāraṃ samodhānetvā buddhaguṇe pākaṭe katvā, sineruṃ ukkhipento viya suvaṇṇakūṭena nabhaṃ paharanto viya ca dasasahassilokadhātukampanaṃ brahmajālasuttantaṃ arahattanikūṭena niṭṭhāpento desessāmi, sā me desanā parinibbutassāpi pañcavassasahassāni sattānaṃ amatamahānibbānaṃ sampāpikā bhavissatī’’ti. Evaṃ cintetvā yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkamīti . Yenāti yena disābhāgena, so upasaṅkamitabbo. Bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, yasmiṃ padese so maṇḍalamāḷo, tattha gatoti ayamettha attho.

Paññatte āsane nisīdīti buddhakāle kira yattha yattha ekopi bhikkhu viharati sabbattha buddhāsanaṃ paññattameva hoti. Kasmā? Bhagavā kira attano santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā phāsukaṭṭhāne viharante manasi karoti – ‘‘asuko mayhaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā gato, sakkhissati nu kho visesaṃ nibbattetuṃ no vā’’ti. Atha naṃ passati kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā akusalavitakkaṃ vitakkayamānaṃ, tato ‘‘kathañhi nāma mādisassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantaṃ imaṃ kulaputtaṃ akusalavitakkā abhibhavitvā anamatagge vaṭṭadukkhe saṃsāressantī’’ti tassa anuggahatthaṃ tattheva attānaṃ dassetvā taṃ kulaputtaṃ ovaditvā ākāsaṃ uppatitvā puna attano vasanaṭṭhānameva gacchati. Athevaṃ ovadiyamānā te bhikkhū cintayiṃsu – ‘‘satthā amhākaṃ manaṃ jānitvā āgantvā amhākaṃ samīpe ṭhitaṃyeva attānaṃ dasseti’’. Tasmiṃ khaṇe – ‘‘bhante, idha nisīdatha, idha nisīdathā’’ti āsanapariyesanaṃ nāma bhāroti. Te āsanaṃ paññapetvāva viharanti. Yassa pīṭhaṃ atthi, so taṃ paññapeti. Yassa natthi, so mañcaṃ vā phalakaṃ vā kaṭṭhaṃ vā pāsāṇaṃ vā vālukapuñjaṃ vā paññapeti. Taṃ alabhamānā purāṇapaṇṇānipi saṅkaḍḍhitvā tattha paṃsukūlaṃ pattharitvā ṭhapenti. Idha pana rañño nisīdanāsanameva atthi, taṃ papphoṭetvā paññapetvā parivāretvā te bhikkhū bhagavato adhimuttikañāṇamārabbha guṇaṃ thomayamānā nisīdiṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘paññatte āsane nisīdī’’ti.

Evaṃ nisinno pana jānantoyeva kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ bhikkhū pucchi. Te cassa sabbaṃ kathayiṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘nisajja kho bhagavā’’tiādi. Tattha kāya nutthāti katamāya nu kathāya sannisinnā bhavathāti attho. Kāya netthātipi pāḷi, tassā katamāya nu etthāti attho kāya notthātipi pāḷi. Tassāpi purimoyeva attho.


以下是完整的简体中文翻译：
他又思考："这些比丘正在谈论关于我的全知智慧的功德，但他们的全知智慧的作用并不明显，只有我的作用明显。当我离去时，他们将不断述说自己的谈话。因此，我将为他们阐明这个意义，分别三种戒，在六十二种情况下不可逆转地发出狮子吼，综合因缘，使佛陀的功德明显，如同举起须弥山，如同用金顶击打虚空，如同震撼十千世界，以阿罗汉的顶峰完成梵网经的宣说。这个宣说，即使我已涅槃，也将在五千年内为众生带来不死的大涅槃。"如此思考后，他前往圆形大厅。"哪里"意指哪个方向，应当前往。或者这是表示地点的语词，意思是在哪个地方有圆形大厅，就去那里。
据说在佛陀时代，无论哪里有一位比丘居住，佛座都已经铺设好。为什么？据说世尊在自己身边接受业处的比丘居住时，会思考："某某比丘从我这里接受业处并离开，他是否能够成就特别的成就？"然后他看到那个比丘在宣说业处时产生不善的思想，就想："像我这样的老师，怎能让这位善男子在我身边接受业处后，被不善思想征服，在无始的轮回苦中流转？"为了帮助他，就在那里显现自身，教诫那位善男子，然后飞升虚空，返回自己的住处。这样被教诫的比丘们思考："老师已经了解我们的心，来到我们身边，就站在我们面前。"在那一刻，"尊者，请坐在这里"成为寻找座位的负担。他们铺设座位后就居住。有座椅的人就铺设座椅，没有的就铺设床、木板、木头、石头或沙堆。如果找不到，他们甚至会收集旧树叶，铺在上面。在这里，国王的座位已经存在，他们拍打并铺设，环绕后，比丘们坐下，赞颂世尊的意向智慧。因此说："在铺设的座位上坐下"。
这样坐下后，他明知故问，为了引发谈话而询问比丘们。他们全部告诉了他。因此说："世尊坐下"等。在这里，"你们为何而来"意思是"你们因为什么谈话而聚集"。另一种读法是"为何在这里"，意思与前一种相同。


Antarākathāti , kammaṭṭhānamanasikārauddesaparipucchādīnaṃ antarā aññā ekā kathā. Vippakatāti, mama āgamanapaccayā apariniṭṭhitā sikhaṃ appattā. Tena kiṃ dasseti? ‘‘Nāhaṃ tumhākaṃ kathābhaṅgatthaṃ āgato, ahaṃ pana sabbaññutāya tumhākaṃ kathaṃ niṭṭhāpetvā matthakappattaṃ katvā dassāmīti āgato’’ti nisajjeva sabbaññupavāraṇaṃ pavāreti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā , atha bhagavā anuppattoti etthāpi ayamadhippāyo. Ayaṃ bhante amhākaṃ bhagavato sabbaññutaññāṇaṃ ārabbha guṇakathā vippakatā, na rājakathādikā tiracchānakathā, atha bhagavā anuppatto; taṃ no idāni niṭṭhāpetvā desethāti.

Ettāvatā ca yaṃ āyasmatā ānandena kamalakuvalayujjalavimalasādhurasasalilāya pokkharaṇiyā sukhāvataraṇatthaṃ nimmalasilātalaracanavilāsasobhitaratanasopānaṃ, vippakiṇṇamuttātalasadisavālukākiṇṇapaṇḍarabhūmibhāgaṃ titthaṃ viya suvibhattabhittivicitravedikāparikkhittassa nakkhattapathaṃ phusitukāmatāya viya, vijambhitasamussayassa pāsādavarassa sukhārohaṇatthaṃ dantamayasaṇhamuduphalakakañcanalatāvinaddhamaṇigaṇappabhāsamudayujjalasobhaṃ sopānaṃ viya, suvaṇṇavalayanūpurādisaṅghaṭṭanasaddasammissitakathitahasitamadhurassaragehajanavicaritassa uḷārissarivibhavasobhitassa mahāgharassa sukhappavesanatthaṃ suvaṇṇarajatamaṇimuttapavāḷādijutivissaravijjotitasuppatiṭṭhitavisāladvārabāhaṃ mahādvāraṃ viya ca atthabyañjanasampannassa buddhaguṇānubhāvasaṃsūcakassa imassa suttassa sukhāvagahaṇatthaṃ kāladesadesakavatthuparisāpadesapaṭimaṇḍitaṃ nidānaṃ bhāsitaṃ, tassatthavaṇṇanā samattāti.

5. Idāni – ‘‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṃ bhāseyyu’’ntiādinā nayena bhagavatā nikkhittassa suttassa vaṇṇanāya okāso anuppatto. Sā panesā suttavaṇṇanā. Yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā suttanikkhepaṃ tāva vicārayissāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo, pucchāvasiko, aṭṭhuppattikoti.

Tattha yāni suttāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva kathesi; seyyathidaṃ, ākaṅkheyyasuttaṃ, vatthasuttaṃ, mahāsatipaṭṭhānaṃ, mahāsaḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ, ariyavaṃsasuttaṃ, sammappadhānasuttantahārako, iddhipādaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgasuttantahārakoti evamādīni; tesaṃ attajjhāsayo nikkhepo.

Yāni pana ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyya’’nti; (saṃ. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
"在谈话中间"，意指在业处、注意、宣说、询问等之间的另一种谈话。"未完成"，意指因为我的到来而尚未完成，未达到顶点。他通过此显示什么？"我并非为了中断你们的谈话而来，而是为了完成你们的谈话，使之达到顶点并展示。"他就在坐下时邀请全知。这里的意思是："尊者，我们关于世尊的全知智慧的功德谈话尚未完成，这不是王室或其他世俗的谈话，世尊已经到来；请现在完成并宣说给我们。"
就像尊者阿难为了使莲花池能舒适进入，准备了纯净石板台阶，铺满珍珠般的白色沙地，装饰精美的栏杆，如同要触摸星空，准备了象牙制作的柔软光滑台阶，镶嵌着珠宝、金属枝蔓，闪耀夺目；为进入宏伟宫殿，准备了金银珠宝装饰的宽敞大门，这段经文的序言也同样装饰精美，点缀着时间、地点、对象和大众。
现在，世尊开始经文的解释。有四种经文陈述方式：自身意图、他人意图、提问式、意义阐释。
其中，有些经是世尊未被他人请求，purely依自身意图宣说的；例如：渴望经、衣服经、大念处经、大六处分别经、圣种经，以及有关正精进、神足、根、力、觉支、道支等的经。这些属于"自身意图"的陈述。
至于那些经，如"罗睺罗的解脱条件已成熟，我应当引导他更进一步，断除诸漏"等。

4.121) evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ manaṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca avekkhitvā parajjhāsayavasena kathitāni; seyyathidaṃ, cūḷarāhulovādasuttaṃ, mahārāhulovādasuttaṃ, dhammacakkappavattanaṃ, dhātuvibhaṅgasuttanti evamādīni; tesaṃ parajjhāsayo nikkhepo.

Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā catasso parisā, cattāro vaṇṇā, nāgā, supaṇṇā, gandhabbā, asurā, yakkhā, mahārājāno, tāvatiṃsādayo devā, mahābrahmāti evamādayo – ‘‘bojjhaṅgā bojjhaṅgā’’ti, bhante, vuccanti. ‘‘Nīvaraṇā nīvaraṇā’’ti, bhante, vuccanti; ‘‘ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā’’. ‘‘Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭha’’ntiādinā nayena pañhaṃ pucchanti. Evaṃ puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni, yāni vā panaññānipi devatāsaṃyutta-mārasaṃyutta-brahmasaṃyutta-sakkapañha-cūḷavedalla-mahāvedalla-sāmaññaphala-āḷavaka-sūciloma-kharalomasuttādīni; tesaṃ pucchāvasiko nikkhepo.

Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ, cūḷasīhanādaṃ, candūpamaṃ, puttamaṃsūpamaṃ, dārukkhandhūpamaṃ, aggikkhandhūpamaṃ, pheṇapiṇḍūpamaṃ, pāricchattakūpamanti evamādīni; tesaṃ aṭṭhuppattiko nikkhepo.

Evametesu catūsu nikkhepesu imassa suttassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Aṭṭhuppattiyā hi idaṃ bhagavatā nikkhittaṃ. Katarāya aṭṭhuppattiyā? Vaṇṇāvaṇṇe. Ācariyo ratanattayassa avaṇṇaṃ abhāsi, antevāsī vaṇṇaṃ. Iti imaṃ vaṇṇāvaṇṇaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā desanākusalo bhagavā – ‘‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare avaṇṇaṃ bhāseyyu’’nti desanaṃ ārabhi. Tattha mamanti , sāmivacanaṃ, mamāti attho. Vāsaddo vikappanattho. Pareti, paṭiviruddhā sattā. Tatrāti ye avaṇṇaṃ vadanti tesu.

Na āghātotiādīhi kiñcāpi tesaṃ bhikkhūnaṃ āghātoyeva natthi, atha kho āyatiṃ kulaputtānaṃ īdisesupi ṭhānesu akusaluppattiṃ paṭisedhento dhammanettiṃ ṭhapeti. Tattha āhanati cittanti ‘āghāto’; kopassetaṃ adhivacanaṃ. Appatītā honti tena atuṭṭhā asomanassikāti appaccayo; domanassassetaṃ adhivacanaṃ. Neva attano na paresaṃ hitaṃ abhirādhayatīti anabhiraddhi; kopassetaṃ adhivacanaṃ. Evamettha dvīhi padehi saṅkhārakkhandho, ekena vedanākkhandhoti dve khandhā vuttā. Tesaṃ vasena sesānampi sampayuttadhammānaṃ kāraṇaṃ paṭikkhittameva.

Evaṃ paṭhamena nayena manopadosaṃ nivāretvā, dutiyena nayena tattha ādīnavaṃ dassento āha – ‘‘tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, tumhaṃ yevassa tena antarāyo’’ti. Tattha ‘tatra ce tumhe assathā’ti tesu avaṇṇabhāsakesu, tasmiṃ vā avaṇṇe tumhe bhaveyyātha ce; yadi bhaveyyāthāti attho. ‘Kupitā’ kopena, anattamanā domanassena. ‘Tumhaṃ yevassa tena antarāyo’ti tumhākaṃyeva tena kopena, tāya ca anattamanatāya paṭhamajjhānādīnaṃ antarāyo bhaveyya.

Evaṃ dutiyena nayena ādīnavaṃ dassetvā, tatiyena nayena vacanatthasallakkhaṇamattepi asamatthataṃ dassento – ‘‘api nu tumhe paresa’’ntiādimāha. Tattha paresanti yesaṃ kesaṃ ci. Kupito hi neva buddhapaccekabuddhaariyasāvakānaṃ, na mātāpitūnaṃ, na paccatthikānaṃ subhāsitadubbhāsitassa atthaṃ ājānāti. Yathāha –

‘‘Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati;

Andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ kodho sahate naraṃ.


以下是完整的简体中文翻译：
这样，观察他人的意愿、忍耐、心意、动机和觉悟，是依据他人意图而宣说的；例如：小罗睺罗教诫经、大罗睺罗教诫经、转法轮经、界分别经等。这些属于"他人意图"的陈述。
世尊被四众（四种阶级）、龙、金翅鸟、乾闼婆、阿修罗、夜叉、大王、三十三天等众多天神和大梵天等前来询问："尊者，什么是觉支？""尊者，什么是障碍？""尊者，这些是五取蕴吗？"以及"什么是人最珍贵的财富？"等方式提问。世尊被如此询问后，宣说了觉支相应等经，以及其他如天神相应、魔相应、梵天相应、帝释问、小问、大问、沙门果、阿罗伽、刺毛、粗毛等经。这些属于"提问式"的陈述。
那些因为某些因缘而宣说的经，例如：法嗣、小狮子吼、如月、子肉、木段、火段、泡沫、树王等经。这些属于"意义阐释"的陈述。
在这四种陈述中，这部经属于"意义阐释"的陈述。世尊基于意义阐释而宣说此经。是哪种意义阐释？是赞贬。老师诽谤三宝，弟子则赞美。因此，世尊以善于说法的能力，以这种赞贬的意义阐释开始宣说："比丘们，即使他人诽谤我"。在这里，"我"是所有格，"我"是意义。"或"字表示选择。"他人"指对立的众生。在这里是指那些诽谤的人。
虽然这些比丘并没有真正的愤怒，但是为了阻止未来善男子在类似情况下产生不善，世尊建立了法则。在这里，"击打心"称为"愤怒"，这是一个特殊的说法。"不悦"意味着不满、不愉快，这是忧恼的说法。"不能利益自己和他人"是不能成就，这也是一个特殊的说法。这样，通过两个词，说明了行蕴和受蕴，并由此推断其他相应法的原因。
通过第一种方式阻止心的损恼，通过第二种方式显示其中的过患，他说："如果你们在那里愤怒或不悦，那将成为你们自己的障碍。"在这里，"如果你们在那里"意指在诽谤者中，或在诽谤处，如果你们会如此。"愤怒"是通过嗔，"不悦"是通过忧。"将成为你们自己的障碍"意指你们的嗔和不悦将成为初禅等的障碍。
通过第二种方式显示过患，通过第三种方式仅仅显示言语意义的无能，他说："难道你们不是"等。在这里，"他人"指任何人。因为愤怒的人既不了解佛、独觉、圣弟子、父母的善语恶语的意义，正如所说：
"愤怒者不知意义，愤怒者不见法；
当愤怒支配人时，盲目黑暗随之生。"


Anatthajanano kodho, kodho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhatī’’ti. (a. ni. 7.64);

Evaṃ sabbathāpi avaṇṇe manopadosaṃ nisedhetvā idāni paṭipajjitabbākāraṃ dassento – ‘‘tatra tumhehi abhūtaṃ abhūtato’’tiādimāha.

Tattha tatra tumhehīti, tasmiṃ avaṇṇe tumhehi. Abhūtaṃ abhūtato nibbeṭhetabbanti yaṃ abhūtaṃ, taṃ abhūtabhāveneva apanetabbaṃ. Kathaṃ? Itipetaṃ abhūtantiādinā nayena. Tatrāyaṃ yojanā – ‘‘tumhākaṃ satthā na sabbaññū, dhammo durakkhāto, saṅgho duppaṭipanno’’tiādīni sutvā na tuṇhī bhavitabbaṃ. Evaṃ pana vattabbaṃ – ‘‘iti petaṃ abhūtaṃ, yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ imināpi kāraṇena abhūtaṃ, imināpi kāraṇena atacchaṃ, ‘natthi cetaṃ amhesu’, ‘na ca panetaṃ amhesu saṃvijjati’, sabbaññūyeva amhākaṃ satthā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho, tatra idañcidañca kāraṇa’’nti. Ettha ca dutiyaṃ padaṃ paṭhamassa, catutthañca tatiyassa vevacananti veditabbaṃ. Idañca avaṇṇeyeva nibbeṭhanaṃ kātabbaṃ, na sabbattha. Yadi hi ‘‘tvaṃ dussīlo, tavācariyo dussīlo, idañcidañca tayā kataṃ, tavācariyena kata’’nti vutte tuṇhībhūto adhivāseti, āsaṅkanīyo hoti. Tasmā manopadosaṃ akatvā avaṇṇo nibbeṭhetabbo. ‘‘Oṭṭhosi, goṇosī’’tiādinā pana nayena dasahi akkosavatthūhi akkosantaṃ puggalaṃ ajjhupekkhitvā adhivāsanakhantiyeva tattha kātabbā.



以下是完整的简体中文翻译：
"愤怒生无利，愤怒扰乱心；
从内心生恐惧，众生不能了。"
这样在所有方面阻止了心的损恼，现在显示应当如何行事："在那里，你们应当以非真实从非真实中澄清"等。
在这里，"在那里，由你们"意指在那个诽谤中由你们。"非真实从非真实中澄清"意指任何非真实，应当以非真实的方式去除。如何？通过"这确实是非真实"等方式。这里的解释是："听到'你们的老师不是全知的，法教被错误阐述，僧团行为不当'等，不应保持沉默。而应当这样说：'这确实是你们所说的非真实，这由于这个原因是非真实，由于这个原因是不真实的。"不存在于我们中"，"这在我们中也不存在"。我们的老师确实是全知的，法教确实被善说，僧团确实行为端正，对此有这样那样的理由。"在这里，第二个词是第一个词的同义词，第四个词是第三个词的同义词，应当了知。这种澄清应当仅在诽谤时进行，而非处处。如果有人说："你是恶戒的，你的老师是恶戒的，你做了这样那样的事，你的老师做了这样那样的事"，而你保持沉默忍受，那就值得怀疑。因此，不应生起心的损恼，而应澄清诽谤。通过"你是驴，你是牛"等方式，对于用十种骂人方式辱骂的人，应当以忍耐态度对待。

6. Evaṃ avaṇṇabhūmiyaṃ tādilakkhaṇaṃ dassetvā idāni vaṇṇabhūmiyaṃ dassetuṃ ‘‘mamaṃ vā, bhikkhave, pare vaṇṇaṃ bhāseyyu’’ntiādimāha. Tattha pareti ye keci pasannā devamanussā. Ānandanti etenāti ānando, pītiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sumanassa bhāvo somanassaṃ, cetasikasukhassetaṃ adhivacanaṃ. Uppilāvino bhāvo uppilāvitattaṃ. Kassa uppilāvitattanti? Cetasoti. Uddhaccāvahāya uppilāpanapītiyā etaṃ adhivacanaṃ. Idhāpi dvīhi padehi saṅkhārakkhandho, ekena vedanākkhandho vutto.

Evaṃ paṭhamanayena uppilāvitattaṃ nivāretvā, dutiyena tattha ādīnavaṃ dassento – ‘‘tatra ce tumhe assathā’’tiādimāha. Idhāpi tumhaṃ yevassa tena antarāyoti tena uppilāvitattena tumhākaṃyeva paṭhamajjhānādīnaṃ antarāyo bhaveyyāti attho veditabbo. Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Nanu bhagavatā –

‘‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassa.

Dhammoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassa.

Saṅghoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;

Varameva hi sā pīti, kasiṇenāpi jambudīpassā’’ti ca.

‘‘Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā’’ti ca evamādīhi anekasatehi suttehi ratanattaye pītisomanassameva vaṇṇitanti. Saccaṃ vaṇṇitaṃ, taṃ pana nekkhammanissitaṃ. Idha – ‘‘amhākaṃ buddho, amhākaṃ dhammo’’tiādinā nayena āyasmato channassa uppannasadisaṃ gehassitaṃ pītisomanassaṃ adhippetaṃ. Idañhi jhānādipaṭilābhāya antarāyakaraṃ hoti. Tenevāyasmā channopi yāva buddho na parinibbāyi, tāva visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi, parinibbānakāle paññattena pana brahmadaṇḍena tajjito taṃ pītisomanassaṃ pahāya visesaṃ nibbattesi. Tasmā antarāyakaraṃyeva sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayañhi lobhasahagatā pīti. Lobho ca kodhasadisova. Yathāha –

‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;

Andhaṃ tamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.

Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhatī’’ti. (itivu. 88);

Tatiyavāro pana idha anāgatopi atthato āgato yevāti veditabbo. Yatheva hi kuddho, evaṃ luddhopi atthaṃ na jānātīti.

Paṭipajjitabbākāradassanavāre panāyaṃ yojanā – ‘‘tumhākaṃ satthā sabbaññū arahaṃ sammāsambuddho, dhammo svākkhāto, saṅgho suppaṭipanno’’tiādīni sutvā na tuṇhī bhavitabbaṃ. Evaṃ pana paṭijānitabbaṃ – ‘‘itipetaṃ bhūtaṃ, yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ imināpi kāraṇena bhūtaṃ, imināpi kāraṇena tacchaṃ. So hi bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho; dhammo itipi svākkhāto, itipi sandiṭṭhiko ; saṅgho itipi suppaṭipanno, itipi ujuppaṭipanno’’ti. ‘‘Tvaṃ sīlavā’’ti pucchitenāpi sace sīlavā, ‘‘sīlavāhamasmī’’ti paṭijānitabbameva. ‘‘Tvaṃ paṭhamassa jhānassa lābhī…pe… arahā’’ti puṭṭhenāpi sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃyeva paṭijānitabbaṃ. Evañhi pāpicchatā ceva parivajjitā hoti, sāsanassa ca amoghatā dīpitā hotīti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Cūḷasīlavaṇṇanā



以下是完整的简体中文翻译：
这样在诽谤领域展示了类似的特征后，现在在赞美领域显示："比丘们，即使他人赞美我"等。在这里，"他人"指所有虔诚的天神和人类。"阿难"意指欢喜，这是喜悦的说法。"苏曼那的状态"是喜悦，这是心灵快乐的说法。"高扬的状态"是激动。谁的激动状态？是心的。这是由于驱散散乱而产生的喜悦的说法。在这里，通过两个词说明了行蕴，通过一个词说明了受蕴。
这样通过第一种方式阻止了激动状态，通过第二种方式显示其中的过患："如果你们在那里"等。这里的意思是，通过这种激动状态，将成为你们自己初禅等的障碍。为什么会这样说呢？难道世尊没有说：
"赞颂佛时，身上生起的喜悦；
胜过占领整个瞻部洲的喜悦。
赞颂法时，身上生起的喜悦；
胜过占领整个瞻部洲的喜悦。
赞颂僧时，身上生起的喜悦；
胜过占领整个瞻部洲的喜悦。"
以及"比丘们，对佛有信心的，他们是最高的"等数百部经中，都赞美了对三宝的喜悦和欢喜。这是真实的赞美，但那是出离的。这里意指像尊者差那所生起的那种依附于家庭的喜悦和欢喜。这种喜悦会成为获得禅定等的障碍。因此，尊者差那直到佛未涅槃前都无法成就特殊成就，直到涅槃时被宣布的梵罚所威胁，才放弃了这种喜悦，成就了特殊成就。因此，应当了知这是针对会造成障碍的情况而说的。这种喜悦是与贪俱生的。贪与嗔是相似的。正如所说：
"贪者不知意义，贪者不见法；
当贪支配人时，盲目黑暗随之生。
贪生无利，贪扰乱心；
从内心生恐惧，众生不能了。"
第三种情况在这里虽然未来，但实际上已经到来。就像愤怒者一样，贪者也不知道意义。
在显示应当如何行事的部分，解释是："听到'你们的老师是全知、应供、正遍知'，法教被善说，僧团行为端正"等，不应保持沉默。应当这样承认："这确实是你们所说的真实，这由于这个原因是真实的，由于这个原因是正确的。这位世尊确实是应供，确实是正遍知；法确实是善说，确实是现见的；僧团确实是行为端正，确实是正直行走的。"即使被问"你是有戒的吗？"如果确实是有戒的，就应当承认"我是有戒的"。被问"你是初禅的获得者……是阿罗汉"时，应当只对同类比丘承认。这样既避免了邪恶意图，也显示了教法的不虚。其余部分应当按照已说明的方式了解。
小戒赞美

7.Appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhaveti ko anusandhi? Idaṃ suttaṃ dvīhi padehi ābaddhaṃ vaṇṇena ca avaṇṇena ca. Tattha avaṇṇo – ‘‘iti petaṃ abhūtaṃ iti petaṃ ataccha’’nti, ettheva udakantaṃ patvā aggiviya nivatto. Vaṇṇo pana bhūtaṃ bhūtato paṭijānitabbaṃ – ‘‘iti petaṃ bhūta’’nti evaṃ anuvattatiyeva. So pana duvidho brahmadattena bhāsitavaṇṇo ca bhikkhusaṅghena acchariyaṃ āvusotiādinā nayena āraddhavaṇṇo ca. Tesu bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa upari suññatāpakāsane anusandhiṃ dassessati. Idha pana brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhiṃ dassetuṃ ‘‘appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhave’’ti desanā āraddhā.

Tattha appamattakanti parittassa nāmaṃ. Oramattakanti tasseva vevacanaṃ. Mattāti vuccati pamāṇaṃ. Appaṃ mattā etassāti appamattakaṃ. Oraṃ mattā etassāti oramattakaṃ. Sīlameva sīlamattakaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘appamattakaṃ kho, panetaṃ bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattakaṃ’ nāma yena ‘‘tathāgatassa vaṇṇaṃ vadāmī’’ti ussāhaṃ katvāpi vaṇṇaṃ vadamāno puthujjano vadeyyāti. Tattha siyā – nanu idaṃ sīlaṃ nāma yogino aggavibhūsanaṃ? Yathāhu porāṇā –

‘‘Sīlaṃ yogissa’laṅkāro, sīlaṃ yogissa maṇḍanaṃ;

Sīlehi’laṅkato yogī, maṇḍane aggataṃ gato’’ti.

Bhagavatāpi ca anekesu suttasatesu sīlaṃ mahantameva katvā kathitaṃ. Yathāha – ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65) ca.

‘‘Kikīva aṇḍaṃ, camarīva vāladhiṃ;

Piyaṃva puttaṃ, nayanaṃva ekakaṃ.

Tatheva sīlaṃ, anurakkhamānā;

Supesalā hotha, sadā sagāravā’’ti ca.

‘‘Na pupphagandho paṭivātameti;

Na candanaṃ taggaramallikā vā.

Satañca gandho paṭivātameti;

Sabbā disā sappuriso pavāyati.

Candanaṃ tagaraṃ vāpi, uppalaṃ atha vassikī;

Etesaṃ gandhajātānaṃ, sīlagandho anuttaro.

Appamatto ayaṃ gandho, yvāyaṃ tagaracandanaṃ;

Yo ca sīlavataṃ gandho, vāti devesu uttamo.

Tesaṃ sampannasīlānaṃ, appamādavihārinaṃ;

Sammadaññā vimuttānaṃ, māro maggaṃ na vindatī’’ti ca. (dha. pa. 57);

‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti ca. (saṃ. ni. 1.23);

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya, pathaviyaṃ patiṭṭhāya; evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya sattabojjhaṅge bhāvento sattabojjhaṅge bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti (saṃ. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
"这只是很小的事情，比丘们"，这是什么连接？这部经由两个词联系，通过赞美和诽谤。在诽谤中——"这确实是非真实，这确实是不正确"，就在此处如水中的火被遏制。赞美则应当承认真实的真实——"这确实是真实的"，如此继续。这赞美有两种：一是梵达多所说的赞美，二是比丘僧团用"啊，朋友"等方式开始的赞美。在这些中，将显示比丘僧团所说赞美之后的空性阐释的连接。现在为了显示梵达多所说赞美的连接，开始宣说："这只是很小的事情，比丘们"。
在这里，"很小的事情"是微小的名称。"最小的"是同义词。"量"被称为尺度。"少于尺度"就是"很小的事情"。"低于尺度"就是"最小的"。戒就是戒的尺度。这是说——'这只是很小的事情，比丘们，最小的、戒的尺度'，即使一个凡夫人为了"我要赞美如来"而努力，也只能如此赞美。在这里可能会说：这戒岂不是瑜伽行者的最高装饰？正如古人所说：
"戒是瑜伽行者的装饰，戒是瑜伽行者的庄严；
被戒装饰的瑜伽行者，在庄严中达到最高。"
世尊在数百部经中也极其重视戒。如所说："比丘们，如果比丘希望成为同梵行者所喜爱、可意、尊重和应当尊敬的，他应当在戒中完全实践。"
"如鸡守卵，如牦牛守尾；
如爱子女，如独眼珍视；
如此守戒，应当温和；
常常恭敬。"
"花香不逆风而行，
 檀香旃檀或茉莉不逆风；
诚者之香逆风而行，
善人芬芳遍诸方。
栴檀、旃檀、莲花，或茉莉；
这些香中，戒香无上。
这点香微小，如旃檀栴檀；
戒者之香，在天中最尊。
具足戒者，不放逸而住；
正智解脱者，魔不得其道。"
"智者立足于戒，修习心与智慧；
精进、警觉的比丘，将解开纠结。"
"正如，比丘们，一切草木要生长、增长、繁盛，都依靠大地，安立于大地；同样，比丘依靠戒，安立于戒，修习七觉支，使七觉支广大，得到法的增长和繁盛。"

5.150) ca. Evaṃ aññānipi anekāni suttāni daṭṭhabbāni. Evamanekesu suttasatesu sīlaṃ mahantameva katvā kathitaṃ. Taṃ ‘‘kasmā imasmiṃ ṭhāne appamattaka’’nti āhāti? Upari guṇe upanidhāya. Sīlañhi samādhiṃ na pāpuṇāti, samādhi paññaṃ na pāpuṇāti, tasmā uparimaṃ upanidhāya heṭṭhimaṃ oramattakaṃ nāma hoti. Kathaṃ sīlaṃ samādhiṃ na pāpuṇāti? Bhagavā hi abhisambodhito sattame saṃvacchare sāvatthinagara – dvāre kaṇḍambarukkhamūle dvādasayojane ratanamaṇḍape yojanappamāṇe ratanapallaṅke nisīditvā tiyojanike dibbasetacchatte dhāriyamāne dvādasayojanāya parisāya attādānaparidīpanaṃ titthiyamaddanaṃ – ‘‘uparimakāyato aggikkhandho pavattati, heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattati…pe… ekekalomakūpato aggikkhandho pavattati, ekekalomakūpato udakadhārā pavattati, channaṃ vaṇṇāna’’ntiādinayappavattaṃ yamakapāṭihāriyaṃ dasseti. Tassa suvaṇṇavaṇṇasarīrato suvaṇṇavaṇṇā rasmiyo uggantvā yāva bhavaggā gacchanti, sakaladasasahassacakkavāḷassa alaṅkaraṇakālo viya hoti, dutiyā dutiyā rasmiyo purimāya purimāya yamakayamakā viya ekakkhaṇe viya pavattanti.

Dvinnañca cittānaṃ ekakkhaṇe pavatti nāma natthi. Buddhānaṃ pana bhagavantānaṃ bhavaṅgaparivāsassa lahukatāya pañcahākārehi āciṇṇavasitāya ca, tā ekakkhaṇe viya pavattanti. Tassā tassā pana rasmiyā āvajjanaparikammādhiṭṭhānāni visuṃ visuṃyeva.

Nīlarasmiatthāya hi bhagavā nīlakasiṇaṃ samāpajjati, pītarasmiatthāya pītakasiṇaṃ, lohitaodātarasmiatthāya lohitaodātakasiṇaṃ, aggikkhandhatthāya tejokasiṇaṃ, udakadhāratthāya āpokasiṇaṃ samāpajjati. Satthā caṅkamati, nimmito tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappetīti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Ettha ekampi sīlassa kiccaṃ natthi, sabbaṃ samādhikiccameva. Evaṃ sīlaṃ samādhiṃ na pāpuṇāti.

Yaṃ pana bhagavā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā, ekūnatiṃsavassakāle cakkavattisirīnivāsabhūtā bhavanā nikkhamma anomānadītīre pabbajitvā, chabbassāni padhānayogaṃ katvā, visākhapuṇṇamāyaṃ uruvelagāme sujātāya dinnaṃ pakkhittadibbojaṃ madhupāyāsaṃ paribhuñjitvā, sāyanhasamaye dakkhiṇuttarena bodhimaṇḍaṃ pavisitvā assatthadumarājānaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā, pubbuttarabhāge ṭhito tiṇasanthāraṃ santharitvā, tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā, caturaṅgasamannāgataṃ mettākammaṭṭhānaṃ pubbaṅgamaṃ katvā, vīriyādhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhāya, cuddasahatthapallaṅkavaragato suvaṇṇapīṭhe ṭhapitaṃ rajatakkhandhaṃ viya paññāsahatthaṃ bodhikkhandhaṃ piṭṭhito katvā, upari maṇichattena viya bodhisākhāya dhāriyamāno, suvaṇṇavaṇṇe cīvare pavāḷasadisesu bodhiaṅkuresu patamānesu, sūriye atthaṃ upagacchante mārabalaṃ vidhamitvā, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaritvā, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhetvā, paccūsakāle sabbabuddhānamāciṇṇe paccayākāre ñāṇaṃ otāretvā, ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā, tadeva pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā, maggapaṭipāṭiyā adhigatena catutthamaggena sabbakilese khepetvā sabbabuddhaguṇe paṭivijjhi, idamassa paññākiccaṃ. Evaṃ samādhi paññaṃ na pāpuṇāti.


以下是完整的简体中文翻译：
这样，其他许多经文也应当被理解。在这些数百部经文中，戒被极其重视。那为何在这个地方说"很小的事情"呢？是因为上面有优点的依附。戒确实无法获得禅定，禅定也无法获得智慧，因此上面依附的下面的被称为"最小的"。戒为何无法获得禅定？因为世尊在成道的第七年，在舍卫城——在卡南树根下，距离十二由旬的宝座，坐在宝座上，身上覆盖着天衣，承受着十二由旬的众生，进行自我照明，教导异教徒——"上面的身体产生火焰，下面的身体产生水流……每个小井中产生火焰，每个小井中产生水流，六种颜色"等，以此展示了双重的神奇。其金色的身体，金色的光线，直到涅槃的时刻，像是整个十方世界的装饰，第二道第二道光线，像是前面的前面，像是同时出现的光线。
两个心灵同时出现的情况是不存在的。然而，佛陀的智慧由于生存的轻盈和五种因缘的积累，像是同时出现的。这些光线的注视和准备各自不同。
为了获得蓝色光线，世尊进入蓝色的禅定；为了获得黄色光线，进入黄色的禅定；为了获得红色光线，进入红色的禅定；为了获得火焰的光线，进入火的禅定；为了获得水流的光线，进入水的禅定。老师行走、站立或坐下，所有这些都应当详细阐述。在这里，戒的功能没有，全部是禅定的功能。因此，戒无法获得禅定。
然而，世尊在经历了数百千的无量的波罗蜜后，在三十年的时间里，作为转轮圣王，离开了世俗，来到安摩那河的岸边，经过六年的修行，接受了苏贾塔所供的米饭，享用着蜜饭，傍晚时分，朝向南北的菩提树，绕着阿萨树转三圈，站在东边，整理草垫，准备坐下，设定慈心的修行，发起精进，坐在六十个手掌的宝座上，像是五十个手掌的身后，像是戴着宝石的顶冠，穿着金色的袈裟，像是被珊瑚装饰的菩提树，随着太阳的升起，击破魔军，回忆过去的生世，清除中间的天眼，拯救早晨时分，向所有佛陀所教导的条件，进入四禅，建立观察，提升观察，借助所获得的第四道，清除所有的烦恼，了知所有佛陀的功德，这就是他的智慧功能。因此，禅定无法获得智慧。


Tattha yathā hatthe udakaṃ pātiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, pātiyaṃ udakaṃ ghaṭe udakaṃ na pāpuṇāti, ghaṭe udakaṃ kolambe udakaṃ na pāpuṇāti, kolambe udakaṃ cāṭiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, cāṭiyaṃ udakaṃ mahākumbhiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, mahākumbhiyaṃ udakaṃ kusobbhe udakaṃ na pāpuṇāti, kusobbhe udakaṃ kandare udakaṃ na pāpuṇāti, kandare udakaṃ kunnadiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, kunnadiyaṃ udakaṃ pañcamahānadiyaṃ udakaṃ na pāpuṇāti, pañcamahānadiyaṃ udakaṃ cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ na pāpuṇāti, cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ sinerupādake mahāsamudde udakaṃ na pāpuṇāti. Pātiyaṃ udakaṃ upanidhāya hatthe udakaṃ parittaṃ…pe… sinerupādakamahāsamudde udakaṃ upanidhāya cakkavāḷamahāsamudde udakaṃ parittaṃ. Iti uparūpari udakaṃ bahukaṃ upādāya heṭṭhā heṭṭhā udakaṃ parittaṃ hoti.

Evameva upari upari guṇe upādāya heṭṭhā heṭṭhā sīlaṃ appamattakaṃ oramattakanti veditabbaṃ. Tenāha – ‘‘appamattakaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, oramattakaṃ sīlamattaka’’nti.

Yenaputhujjanoti, ettha –

‘‘Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti.

Tattha yassa khandhadhātuāyatanādīsu uggahaparipucchāsavanadhāraṇapaccavekkhaṇāni natthi, ayaṃ andhaputhujjano. Yassa tāni atthi, so kalyāṇaputhujjano. Duvidhopi panesa –

‘‘Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;

Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti’’.

So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha –

‘‘Puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhanti, puthu santāpehi santappanti, puthu pariḷāhehi pariḍayhanti, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhopannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā’’ti. Puthūnaṃ gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjano, puthuvāyaṃ visuṃyeva saṅkhyaṃ gato visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi janehīti puthujjanoti.

Tathāgatassāti aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato. Tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgatoti.


以下是完整的简体中文翻译：
正如手中的水无法到达盆中的水，盆中的水无法到达罐中的水，罐中的水无法到达水罐中的水，水罐中的水无法到达大罐中的水，大罐中的水无法到达水缸中的水，水缸中的水无法到达山洞中的水，山洞中的水无法到达小河中的水，小河中的水无法到达五大河中的水，五大河中的水无法到达世界大海中的水，世界大海中的水无法到达须弥山脚下的大海中的水。盆中的水依附于手中的水是微小的……直到须弥山脚下大海的水依附于世界大海中的水是微小的。这样，一层层水被取用，下面的水就变得微小。
同样，依附于上面的功德，下面的戒应当被理解为微小和最小。因此说："这只是很小的事情，比丘们，最小的、戒的尺度"。
关于"凡夫"，这里说：
"世尊、日种族之友说了两种凡夫；
一种是盲目的凡夫，一种是善良的凡夫。"
在这里，对于五蕴、界、处等没有学习、询问、听闻、保持和反思的人，这是盲目的凡夫。对于有这些的人，是善良的凡夫。这还有两种解释：
"因为产生广泛事物的原因，称为凡夫；
因为包含广泛事物，所以这个人是广泛的。"
他因为产生各种烦恼等广泛事物的原因而成为凡夫。正如所说：
"产生广泛烦恼，所以是凡夫；保持未被破坏的身见，所以是凡夫；关注众多老师的面孔，所以是凡夫；未从所有生命状态中解脱，所以是凡夫；造作各种各样的业，所以是凡夫；被各种洪流冲走，被各种苦恼折磨，被各种热恼灼烧，在五种感官欲望中贪恋、执著、迷醉、昏迷、沉溺、黏附，所以是凡夫；被五种障碍所遮蔽，所以是凡夫。"
因为包含了众多超出计数、背离圣法、具有低劣行为的人，所以是凡夫；这个人完全独立，与具有戒、闻等品质的圣者分离，所以是凡夫。
如来有八种原因而成为如来。"如此而来"是如来，"如此而去"是如来，"到达如此特征"是如来，"对如此法完全觉悟"是如来，"如此显示"是如来，"如此说"是如来，"如此行"是如来，"征服"是如来。


Kathaṃ bhagavā tathā āgatoti tathāgato? Yathā sabbalokahitāya ussukkamāpannā purimakā sammāsambuddhā āgatā, yathā vipassī bhagavā āgato, yathā sikhī bhagavā, yathā vessabhū bhagavā, yathā kakusandho bhagavā, yathā koṇāgamano bhagavā, yathā kassapo bhagavā āgato . Kiṃ vuttaṃ hoti? Yena abhinīhārena ete bhagavanto āgatā, teneva amhākampi bhagavā āgato. Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… yathā kassapo bhagavā dānapāramiṃ pūretvā, sīlanekkhammapaññāvīriyakhantisaccaadhiṭṭhānamettāupekkhāpāramiṃ pūretvā, imā dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsapāramiyo pūretvā aṅgapariccāgaṃ, nayanadhanarajjaputtadārapariccāganti ime pañca mahāpariccāge pariccajitvā pubbayogapubbacariyadhammakkhānañātatthacariyādayo pūretvā buddhicariyāya koṭiṃ patvā āgato; tathā amhākampi bhagavā āgato. Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… kassapo bhagavā cattāro satipaṭṭhāne, cattāro sammappadhāne, cattāro iddhipāde, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅge, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvetvā brūhetvā āgato, tathā amhākampi bhagavā āgato. Evaṃ tathā āgatoti tathāgato.

‘‘Yatheva lokamhi vipassiādayo,

Sabbaññubhāvaṃ munayo idhāgatā;

Tathā ayaṃ sakyamunīpi āgato,

Tathāgato vuccati tena cakkhumā’’ti.

Evaṃ tathā āgatoti tathāgato.

Kathaṃ tathā gatoti tathāgato? Yathā sampatijāto vipassī bhagavā gato…pe… kassapo bhagavā gato.

Kathañca so bhagavā gato ? So hi sampati jātova samehi pādehi pathaviyaṃ patiṭṭhāya uttarābhimukho sattapadavītihārena gato. Yathāha – ‘‘sampatijāto kho, ānanda, bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne sabbā ca disā anuviloketi, āsabhiṃ vācaṃ bhāsati – ‘aggohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’ti’’ (dī. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
世尊如何"如此而来"而成为如来？正如所有先前的正等正觉者为了世间利益而来，如毗舍离佛、如师子佛、如毗舍浮佛、如拘留孙佛、如拘那含佛、如迦叶佛已经来到。这是什么意思？这些世尊以何种志愿而来，我们的世尊也以同样的志愿而来。或者，如毗舍离佛……直到迦叶佛，圆满了布施波罗蜜，圆满了戒、出离、智慧、精进、忍辱、真诚、决意、慈悲、舍波罗蜜，这三十种波罗蜜；舍弃身体、眼睛、财富、王国、妻子儿女；完成先前的修行、先前的行为、法的宣说、知识的实践等，达到智慧行的顶点而来；我们的世尊也如此而来。或者，如毗舍离佛……直到迦叶佛，修习四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、圣八正道而来；我们的世尊也如此而来。这样"如此而来"就是如来。
"正如世间的毗舍离等诸佛，
诸智者来到此处，成为一切知；
萨迦牟尼也如此而来，
因此被称为如来，具眼者。"
这样"如此而来"就是如来。
如何"如此而去"而成为如来？正如诞生后的毗舍离佛……直到迦叶佛已经去。
世尊如何去？他刚一诞生，就以平稳的双脚站立在地上，面向北方，走七步。正如所说："阿难，菩萨诞生后，以平稳的双脚站立，面向北方，走七步，在白色的伞盖下，环顾四方，发出雄壮的声音说：'我是世间的最高者、最年长者、最尊贵者，这是我最后一次出生，今后再无重生。'"

2.31).

Tañcassa gamanaṃ tathaṃ ahosi? Avitathaṃ anekesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena. Yañhi so sampatijātova samehi pādehi patiṭṭhahi. Idamassa caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ.

Uttarābhimukhabhāvo pana sabbalokuttarabhāvassa pubbanimittaṃ.

Sattapadavītihāro, sattabojjhaṅgaratanapaṭilābhassa.

‘‘Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā’’ti, ettha vuttacāmarukkhepo pana sabbatitthiyanimmaddanassa.

Setacchattadhāraṇaṃ, arahattavimuttivaravimalasetacchattapaṭilābhassa.

Sattamapadūpari ṭhatvā sabbadisānuvilokanaṃ, sabbaññutānāvaraṇañāṇapaṭilābhassa.

Āsabhivācābhāsanaṃ appaṭivattiyavaradhammacakkappavattanassa pubbanimittaṃ.

Tathā ayaṃ bhagavāpi gato, tañcassa gamanaṃ tathaṃ ahosi, avitathaṃ, tesaṃyeva visesādhigamānaṃ pubbanimittabhāvena.

Tenāhu porāṇā –

‘‘Muhuttajātova gavampatī yathā,

Samehi pādehi phusī vasundharaṃ;

So vikkamī satta padāni gotamo,

Setañca chattaṃ anudhārayuṃ marū.

Gantvāna so satta padāni gotamo,

Disā vilokesi samā samantato;

Aṭṭhaṅgupetaṃ giramabbhudīrayi,

Sīho yathā pabbatamuddhaniṭṭhito’’ti.

Evaṃ tathā gatoti tathāgato.

Atha vā yathā vipassī bhagavā…pe… yathā kassapo bhagavā, ayampi bhagavā tatheva nekkhammena kāmacchandaṃ pahāya gato , abyāpādena byāpādaṃ, ālokasaññāya thinamiddhaṃ, avikkhepena uddhaccakukkuccaṃ, dhammavavatthānena vicikicchaṃ pahāya ñāṇena avijjaṃ padāletvā, pāmojjena aratiṃ vinodetvā, paṭhamajjhānena nīvaraṇakavāṭaṃ ugghāṭetvā, dutiyajjhānena vitakkavicāraṃ vūpasametvā, tatiyajjhānena pītiṃ virājetvā, catutthajjhānena sukhadukkhaṃ pahāya, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāpaṭighasaññānānattasaññāyo samatikkamitvā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññaṃ, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññaṃ, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññaṃ samatikkamitvā gato.

Aniccānupassanāya niccasaññaṃ pahāya, dukkhānupassanāya sukhasaññaṃ, anattānupassanāya attasaññaṃ, nibbidānupassanāya nandiṃ, virāgānupassanāya rāgaṃ, nirodhānupassanāya samudayaṃ, paṭinissaggānupassanāya ādānaṃ, khayānupassanāya ghanasaññaṃ, vayānupassanāya āyūhanaṃ, vipariṇāmānupassanāya dhuvasaññaṃ, animittānupassanāya nimittaṃ, appaṇihitānupassanāya paṇidhiṃ, suññatānupassanāya abhinivesaṃ, adhipaññādhammavipassanāya sārādānābhinivesaṃ, yathābhūtañāṇadassanena sammohābhinivesaṃ, ādīnavānupassanāya ālayābhinivesaṃ, paṭisaṅkhānupassanāya appaṭisaṅkhaṃ, vivaṭṭānupassanāya saṃyogābhinivesaṃ, sotāpattimaggena diṭṭhekaṭṭhe kilese bhañjitvā, sakadāgāmimaggena oḷārike kilese pahāya, anāgāmimaggena aṇusahagate kilese samugghāṭetvā, arahattamaggena sabbakilese samucchinditvā gato. Evampi tathā gatoti tathāgato.

Kathaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato?Pathavīdhātuyā kakkhaḷattalakkhaṇaṃ tathaṃ avitathaṃ. Āpodhātuyā paggharaṇalakkhaṇaṃ. Tejodhātuyā uṇhattalakkhaṇaṃ. Vāyodhātuyā vitthambhanalakkhaṇaṃ. Ākāsadhātuyā asamphuṭṭhalakkhaṇaṃ. Viññāṇadhātuyā vijānanalakkhaṇaṃ.


以下是完整的简体中文翻译：
他的行走是否真实？这是真实的，作为许多特殊成就的先兆。因为他刚诞生就以平稳的双脚站立。这是四神足获得的先兆。
面向北方是超越一切世间的先兆。
走七步是获得七觉支宝的先兆。
"金色的棍子飘扬，白色的扇子"中提到的扇子摇动，是击败所有异教徒的先兆。
持白伞是获得无上清净解脱的白伞的先兆。
站在第七步上环顾四方，是获得无障碍一切知智的先兆。
发出雄壮的声音，是转动不可逆转的最高法轮的先兆。
这位世尊也如此而去，他的行走确实如此，真实不虚，作为那些特殊成就的先兆。
因此古人说：
"犹如牛王刚一诞生，
平稳双足触大地；
乔达摩走七步前行，
诸天持白伞护持。
乔达摩走过七步后，
四方平等环顾看；
发出八支圆满言语，
如狮站立山巅上。"
这样"如此而去"就是如来。
或者，如毗舍离佛……直到迦叶佛，这位世尊也以同样的出离，舍弃欲贪，以无瞋舍弃瞋恚，以正念舍弃昏沉睡眠，以不散乱舍弃掉举恶作，以法确定舍弃疑虑，以智慧击破无明，以欢喜除去厌恶，以初禅开启障碍之门，以二禅平息寻伺，以三禅除去喜，以四禅舍弃苦乐，超越色想、触想、种种想，经过虚空无边处定、识无边处定、无所有处定、非想非非想处定而去。
以无常随观舍弃常想，以苦随观舍弃乐想，以无我随观舍弃我想，以厌离随观舍弃喜，以离欲随观舍弃贪，以灭随观舍弃集，以舍弃随观舍弃执取，以坏随观舍弃坚固想，以坏随观舍弃积集，以变坏随观舍弃恒常想，以无相随观舍弃相，以无愿随观舍弃愿，以空随观舍弃执着，以胜义法观察舍弃执取本质的执着，以如实知见舍弃颠倒执着，以过患随观舍弃依著，以回复随观舍弃不回复，以出离随观舍弃结缚，以须陀洹道击破见所系缚的烦恼，以斯陀含道舍弃粗烦恼，以阿那含道拔除微细烦恼，以阿罗汉道断除一切烦恼而去。这样"如此而去"就是如来。
如何"到达如此特征"而成为如来？地界的坚硬特征是真实不虚。水界的流动特征，火界的热性特征，风界的支撑特征，虚空界的不障碍特征，识界的了别特征。


Rūpassa ruppanalakkhaṇaṃ. Vedanāya vedayitalakkhaṇaṃ. Saññāya sañjānanalakkhaṇaṃ. Saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ. Viññāṇassa vijānanalakkhaṇaṃ.

Vitakkassa abhiniropanalakkhaṇaṃ. Vicārassa anumajjanalakkhaṇaṃ pītiyā pharaṇalakkhaṇaṃ. Sukhassa sātalakkhaṇaṃ. Cittekaggatāya avikkhepalakkhaṇaṃ. Phassassa phusanalakkhaṇaṃ.

Saddhindriyassa adhimokkhalakkhaṇaṃ. Vīriyindriyassa paggahalakkhaṇaṃ. Satindriyassa upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Samādhindriyassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Paññindriyassa pajānanalakkhaṇaṃ.

Saddhābalassa assaddhiye akampiyalakkhaṇaṃ. Vīriyabalassa kosajje, satibalassa muṭṭhassacce. Samādhibalassa uddhacce, paññābalassa avijjāya akampiyalakkhaṇaṃ.

Satisambojjhaṅgassa upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgassa pavicayalakkhaṇaṃ. Vīriyasambojjhaṅgassa paggahalakkhaṇaṃ. Pītisambojjhaṅgassa pharaṇalakkhaṇaṃ. Passaddhisambojjhaṅgassa vūpasamalakkhaṇaṃ. Samādhisambojjhaṅgassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Upekkhāsambojjhaṅgassa paṭisaṅkhānalakkhaṇaṃ.

Sammādiṭṭhiyā dassanalakkhaṇaṃ. Sammāsaṅkappassa abhiniropanalakkhaṇaṃ. Sammāvācāya pariggahalakkhaṇaṃ. Sammākammantassa samuṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammāājīvassa vodānalakkhaṇaṃ. Sammāvāyāmassa paggahalakkhaṇaṃ. Sammāsatiyā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammāsamādhissa avikkhepalakkhaṇaṃ.

Avijjāya aññāṇalakkhaṇaṃ. Saṅkhārānaṃ cetanālakkhaṇaṃ. Viññāṇassa vijānanalakkhaṇaṃ. Nāmassa namanalakkhaṇaṃ. Rūpassa ruppanalakkhaṇaṃ. Saḷāyatanassa āyatanalakkhaṇaṃ. Phassassa phusanalakkhaṇaṃ. Vedanāya vedayitalakkhaṇaṃ. Taṇhāya hetulakkhaṇaṃ. Upādānassa gahaṇalakkhaṇaṃ. Bhavassa āyūhanalakkhaṇaṃ. Jātiyā nibbattilakkhaṇaṃ. Jarāya jīraṇalakkhaṇaṃ. Maraṇassa cutilakkhaṇaṃ.

Dhātūnaṃ suññatālakkhaṇaṃ. Āyatanānaṃ āyatanalakkhaṇaṃ. Satipaṭṭhānānaṃ upaṭṭhānalakkhaṇaṃ. Sammappadhānānaṃ padahanalakkhaṇaṃ. Iddhipādānaṃ ijjhanalakkhaṇaṃ. Indriyānaṃ adhipatilakkhaṇaṃ. Balānaṃ akampiyalakkhaṇaṃ. Bojjhaṅgānaṃ niyyānalakkhaṇaṃ. Maggassa hetulakkhaṇaṃ.

Saccānaṃ tathalakkhaṇaṃ. Samathassa avikkhepalakkhaṇaṃ. Vipassanāya anupassanālakkhaṇaṃ. Samathavipassanānaṃ ekarasalakkhaṇaṃ. Yuganaddhānaṃ anativattanalakkhaṇaṃ.

Sīlavisuddhiyā saṃvaralakkhaṇaṃ. Cittavisuddhiyā avikkhepalakkhaṇaṃ. Diṭṭhivisuddhiyā dassanalakkhaṇaṃ.

Khaye ñāṇassa samucchedanalakkhaṇaṃ. Anuppāde ñāṇassa passaddhilakkhaṇaṃ.

Chandassa mūlalakkhaṇaṃ. Manasikārassa samuṭṭhāpanalakkhaṇaṃ. Phassassa samodhānalakkhaṇaṃ. Vedanāya samosaraṇalakkhaṇaṃ. Samādhissa pamukhalakkhaṇaṃ. Satiyā ādhipateyyalakkhaṇaṃ. Paññāya tatuttariyalakkhaṇaṃ. Vimuttiyā sāralakkhaṇaṃ… amatogadhassa nibbānassa pariyosānalakkhaṇaṃ tathaṃ avitathaṃ. Evaṃ tathalakkhaṇaṃ ñāṇagatiyā āgato avirajjhitvā patto anuppattoti tathāgato. Evaṃ tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato.

Kathaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato? Tathadhammā nāma cattāri ariyasaccāni. Yathāha – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? ‘Idaṃ dukkha’nti bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta’’nti (saṃ. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
色的特征是破坏。受的特征是感受。想的特征是认知。行的特征是造作。识的特征是了别。
寻的特征是专注。伺的特征是审察。喜的特征是遍满。乐的特征是安适。心一境性的特征是不散乱。触的特征是接触。
信根的特征是坚定。精进根的特征是策励。念根的特征是安住。定根的特征是不散乱。慧根的特征是了知。
信力的特征是在无信时不动摇。精进力的特征是懈怠，念力的特征是失念。定力的特征是散乱，慧力的特征是无明时不动摇。
念觉支的特征是安住。法察觉支的特征是抉择。精进觉支的特征是策励。喜觉支的特征是遍满。轻安觉支的特征是平息。定觉支的特征是不散乱。舍觉支的特征是观察。
正见的特征是见。正思惟的特征是专注。正语的特征是防护。正业的特征是生起。正命的特征是清净。正精进的特征是策励。正念的特征是安住。正定的特征是不散乱。
无明的特征是无知。行的特征是意志。识的特征是了别。名的特征是弯曲。色的特征是破坏。六处的特征是处。触的特征是接触。受的特征是感受。渴爱的特征是因。取的特征是执取。有的特征是积集。生的特征是生起。老的特征是衰败。死的特征是坏灭。
界的特征是空。处的特征是处。念处的特征是安住。正勤的特征是努力。神足的特征是成就。根的特征是主导。力的特征是不动摇。觉支的特征是出离。道的特征是因。
谛的特征是如此。止的特征是不散乱。观的特征是随观。止观的特征是一味。双运的特征是不超越。
戒清净的特征是防护。心清净的特征是不散乱。见清净的特征是见。
坏灭智的特征是断除。不生智的特征是寂静。
欲的特征是根本。意念的特征是生起。触的特征是聚合。受的特征是聚集。定的特征是先导。念的特征是主宰。慧的特征是最胜。解脱的特征是精髓……不死所摄的涅槃的终极特征是真实不虚。这样以"如此特征"以智慧方式到达，不偏不倚，获得，成就，所以是如来。这样"到达如此特征"就是如来。
如何"对如此法完全觉悟"而成为如来？如此法即四圣谛。正如所说："比丘们，这四种是真实的、不虚的、不变的。哪四种呢？比丘们，'这是苦'，这是真实的、不虚的、不变的。"

5.1090) vitthāro. Tāni ca bhagavā abhisambuddho, tasmā tathānaṃ dhammānaṃ abhisambuddhattā tathāgatoti vuccati. Abhisambuddhattho hettha gatasaddo.

Api ca jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho…pe…, saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho tatho avitatho anaññatho…pe…, tathā avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho, saṅkhārānaṃ viññāṇassa paccayaṭṭho…pe…, jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho tatho avitatho anaññatho. Taṃ sabbaṃ bhagavā abhisambuddho, tasmāpi tathānaṃ dhammānaṃ abhisambuddhattā tathāgatoti vuccati. Evaṃ tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato.

Kathaṃ tathadassitāya tathāgato? Bhagavā yaṃ sadevake loke…pe…, sadevamanussāya pajāya aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhudvāre āpāthamāgacchantaṃ rūpārammaṇaṃ nāma atthi, taṃ sabbākārato jānāti passati. Evaṃ jānatā passatā ca, tena taṃ iṭṭhāniṭṭhādivasena vā diṭṭhasutamutaviññātesu labbhamānakapadavasena vā. ‘‘Katamaṃ taṃ rūpaṃ rūpāyatanaṃ? Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītaka’’ntiādinā (dha. sa. 616) nayena anekehi nāmehi terasahi vārehi dvepaññāsāya nayehi vibhajjamānaṃ tathameva hoti, vitathaṃ natthi. Esa nayo sotadvārādīsupi āpāthaṃ āgacchantesu saddādīsu. Vuttañcetaṃ bhagavatā – ‘‘yaṃ bhikkhave, sadevakassa lokassa…pe… sadevamanussāya pajāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi. Tamahaṃ abbhaññāsiṃ, taṃ tathāgatassa viditaṃ, taṃ tathāgato na upaṭṭhāsī’’ti (a. ni. 4.24). Evaṃ tathadassitāya tathāgato. Tattha tathadassī atthe tathāgatoti padasambhavo veditabbo.

Kathaṃ tathavāditāya tathāgato? Yaṃ rattiṃ bhagavā bodhimaṇḍe aparājitapallaṅke nisinno tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, yañca rattiṃ yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi, etthantare pañcacattālīsavassaparimāṇe kāle paṭhamabodhiyāpi majjhimabodhiyāpi pacchimabodhiyāpi yaṃ bhagavatā bhāsitaṃ – suttaṃ, geyyaṃ…pe… vedallaṃ, taṃ sabbaṃ atthato ca byañjanato ca anupavajjaṃ, anūnamanadhikaṃ, sabbākāraparipuṇṇaṃ, rāgamadanimmadanaṃ, dosamohamadanimmadanaṃ. Natthi tattha vālaggamattampi avakkhalitaṃ, sabbaṃ taṃ ekamuddikāya lañchitaṃ viya, ekanāḷiyā mitaṃ viya, ekatulāya tulitaṃ viya ca, tathameva hoti avitathaṃ anaññathaṃ. Tenāha – ‘‘yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti (a. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
因为这位世尊已经完全觉悟，所以称为如来。这里“觉悟”的词是指“已到达”。
而且，老与死是由生所依生起的，确实如此，不变、不异……等等，行是由无明所依生起的，确实如此，不变、不异……等等，正如无明是行的因，行是识的因……等等，生是老与死的因，确实如此，不变、不异。所有这些，世尊都已完全觉悟，因此也称为如来。这样对如是法的真实觉悟就是如来。
如何“如是显现”而成为如来？世尊在有天界的世界……等等，在有人的种族中，在无限的世界中，无限的生灵通过眼门而来，名为色的对象，世尊对此一切都了然于心，看得清楚。这样知道、看见之后，便能以所见所闻所知所得到的方式来理解“这是色”的色的对象，色的对象是由四种大元素所依而存在，具有色泽的可见性，完全具足，无障碍，蓝色、黄色……等等（如《大智度论》所述）以许多名称、十三种方式、二十五种类别来划分，确实如此，没有虚假。这个道理同样适用于耳门等处的声响。世尊也曾说：“比丘们，关于有天界的世界……等等，在有人的种族中，所见、所闻、所知、所得到、所追求、所思维的，我都知道。我曾完全了解它，这对如来来说是已知的，而如来并未对此有所依赖”（《阿含经》4.24）。因此“如是显现”就是如来。在那里，“如是显现”的意义是应当理解为如来。
如何“如是说法”而成为如来？当夜，世尊坐在菩提树下，坐在无敌的座位上，击败了三位魔王，完全觉悟了无上的正等正觉；而且在那夜，他在双房间中，入无余涅槃，经历了五十多年的时间，第一次觉悟、第二次觉悟、第三次觉悟，世尊所说的——教法、歌谣……等等，所有这些在意义上和字面上都是无可指摘的，既不多也不少，完全具足，能驱除贪欲，能驱除瞋恚与无明。那里没有一丝一毫的散失，所有的一切就像用一只手捧着，像用一根管子量度，像用一把秤来称量，确实如此，不变、不异。因此说：“而且，尊者，夜间如来完全觉悟了无上的正等正觉，夜间入无余涅槃，所说、所表达的、所指的，所有这些都如是，没有别的。所以称为‘如来’”。

4.23). Gadattho hettha gatasaddo. Evaṃ tathavāditāya tathāgato.

Api ca āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tayo aviparīto āgado assāti, da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti evametasmiṃ atthe padasiddhi veditabbā.

Kathaṃ tathākāritāya tathāgato? Bhagavato hi vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā, tasmā yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī ca hoti. Evaṃbhūtassa cassa yathāvācā, kāyopi tathā gato pavattoti attho. Yathā ca kāyo, vācāpi tathā gatā pavattāti tathāgato. Tenevāha – ‘‘yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī . Iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī. Tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti (a. ni. 4.23). Evaṃ tathākāritāya tathāgato.

Kathaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato? Upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīciṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi, vimuttiñāṇadassanenapi na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi; atulo appameyyo anuttaro rājātirājā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā. Tenāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… sadevamanussāya pajāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, tasmā ‘tathāgato’ti vuccatī’’ti.

Tatrevaṃ padasiddhi veditabbā. Agado viya agado. Ko panesa? Desanāvilāsamayo ceva puññussayo ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino sadevakañca lokaṃ abhibhavati. Iti sabbālokābhibhavane tatho aviparīto desanāvilāsamayo ceva puññussayo ca agado assāti. Da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti veditabbo. Evaṃ abhibhavanaṭṭhena tathāgato.

Api ca tathāya gatotipi tathāgato, tathaṃ gatotipi tathāgato. Gatoti avagato, atīto patto paṭipannoti attho.

Tattha sakalalokaṃ tīraṇapariññāya tathāya gato avagatoti tathāgato. Lokasamudayaṃ pahānapariññāya tathāya gato atītoti tathāgato. Lokanirodhaṃ sacchikiriyāya tathāya gato pattoti tathāgato. Lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ tathaṃ gato paṭipannoti tathāgato. Tena vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṃyutto. Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno. Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho, lokanirodho tathāgatassa sacchikato. Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. Yaṃ bhikkhave, sadevakassa lokassa…pe… sabbaṃ taṃ tathāgatena abhisambuddhaṃ. Tasmā, tathāgatoti vuccatī’’ti (a. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
这里的“觉悟”是指“已到达”。因此，称为如来。
而且，“来”的意思是“到达”。三种不变的“来”是指“来”的意思，通过“达”的音节，称为如来。这在这个意义上应当理解为词的成立。
如何“如是成就”而成为如来？世尊的言语，身体随之而动，身体的言语也是如此，因此，如是说者，如是成就；如是成就者，如是说者。如此的人，确实如是，身体也随之而行。正如身体，言语也随之而行，因此称为如来。因此说：“如是说者，比丘们，如来如是成就，如是成就者如是说者。所以称为如来”（《阿含经》4.23）。因此“如是成就”而成为如来。
如何“如是征服”而成为如来？在上面，经过无边的世界，直至无间地狱，横跨无限的世界，世尊以戒律、定、智慧和解脱的力量，征服所有众生；并且通过解脱的智慧与见证，没有与他相等或可比拟的；他是无与伦比、无量无边、无上的王中之王、天神中的天神、诸天之主、最强大的梵天。因此说：“在有天界的世界……等等，在有人的种族中，如来无可征服，未被征服，能主宰一切，因此称为如来”。
在这里，应当理解为词的成立。来者如来。那是什么呢？是教法的华丽和功德的积累。因此，这位伟大的医生，像神通广大者，能征服所有众生，征服有天界的世界。因此，所有世界的征服者，确实是不变的，教法的华丽和功德的积累是“来”的意思。这样“如是征服”而成为如来。
而且，称为“如是到达”也是如来，称为“如是到达”也是如来。“到达”是指“已到达”，是指“已达到”的意思。
在这里，完全了解整个世界的解脱而到达，因此称为如来。通过放弃世间的生起而到达，因此称为如来。通过证实世间的灭尽而到达，因此称为如来。通过通往世间灭尽的道路而到达，因此称为如来。因此，世尊说：
“比丘们，世间由如来完全觉悟，世间如来是不受束缚的。世间的生起，由如来完全觉悟，世间的生起已被如来放弃。世间的灭尽，由如来完全觉悟，世间的灭尽已被如来证实。通往世间灭尽的道路，由如来完全觉悟，通往世间灭尽的道路已被如来修行。比丘们，在有天界的世界……等等，所有这一切由如来完全觉悟。因此，称为如来”（《阿含经》）。

4.23).

Tassapi evaṃ attho veditabbo. Idampi ca tathāgatassa tathāgatabhāvadīpane mukhamattameva. Sabbākārena pana tathāgatova tathāgatassa tathāgatabhāvaṃ vaṇṇeyya.

Katamañca taṃ bhikkhaveti yena appamattakena oramattakena sīlamattakena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyya, taṃ katamanti pucchati? Tattha pucchā nāma adiṭṭhajotanā pucchā, diṭṭhasaṃsandanā pucchā, vimaticchedanā pucchā, anumatipucchā, kathetukamyatā pucchāti pañcavidhā hoti.

Tattha katamā adiṭṭhajotanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti, adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhāvanāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ adiṭṭhajotanā pucchā.

Katamā diṭṭhasaṃsandanā pucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti, diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, tassa aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ diṭṭhasaṃsandanā pucchā.

Katamā vimaticchedanā pucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti, vimatipakkhando, dveḷhakajāto, ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho, kinnu kho, kathaṃ nu kho’’ti. So vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanā pucchā.

Katamā anumatipucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti. Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ , dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhanteti (mahāva. 21) sabbaṃ vattabbaṃ, ayaṃ anumatipucchā.

Katamā kathetukamyatā pucchā? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati. Cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro?…Pe… aṭṭhime bhikkhave maggaṅgā. Katame aṭṭhāti, ayaṃ kathetukamyatā pucchā.

Iti imāsu pañcasu pucchāsu adiṭṭhassa tāva kassaci dhammassa abhāvato tathāgatassa adiṭṭhajotanā pucchā natthi. ‘‘Idaṃ nāma aññehi paṇḍitehi samaṇabrāhmaṇehi saddhiṃ saṃsanditvā desessāmī’’ti samannāhārasseva anuppajjanato diṭṭhasaṃsandanā pucchāpi natthi. Yasmā pana buddhānaṃ ekadhammepi āsappanā parisappanā natthi, bodhimaṇḍeyeva sabbā kaṅkhā chinnā; tasmā vimaticchedanā pucchāpi natthiyeva. Avasesā pana dve pucchā buddhānaṃ atthi, tāsu ayaṃ kathetukamyatā pucchā nāma.



以下是完整的简体中文翻译：
对此，也应当这样理解。这仅仅是如来彰显如来本性的开端。然而，以一切方式，唯有如来能描述如来的如来本性。
"比丘们，什么是"是指，以极小、微不足道、仅仅是道德的方式，凡夫在赞颂如来时可能会说些什么？他询问："这是什么？"在这里，问题有五种：未见阐明的问题、已见比较的问题、断除疑虑的问题、同意的问题、欲说的问题。
什么是未见阐明的问题？本质上，特征尚未被认知，未被见到、未被比较、未被审察、未被阐明、未被显现。为了认知、见到、比较、审察、显现此特征，而提出问题，这就是未见阐明的问题。
什么是已见比较的问题？本质上，特征已被认知，已被见到、已被比较、已被审察、已被阐明、已被显现。为了与其他智者比较而提出问题，这就是已见比较的问题。
什么是断除疑虑的问题？本质上处于犹豫状态，有疑虑，处于两难境地，"是否如此，是否不是，是什么，如何"。为了断除疑虑而提出问题，这就是断除疑虑的问题。
什么是同意的问题？世尊为了得到比丘们的同意而提出问题——"你们认为如何，比丘们，色是常还是无常？"回答："无常，尊者。"又问："无常者是苦还是乐？"回答："是苦，尊者。"应当说的一切，这就是同意的问题。
什么是欲说的问题？世尊为了欲说而向比丘们提出问题。"比丘们，有四种念处。哪四种？"……"比丘们，有八种道支。哪八种？"这就是欲说的问题。
因此，在这五种问题中，由于尚未见到任何法，所以没有未见阐明的问题。由于尚未生起与其他智者沙门婆罗门比较并宣说的意图，所以没有已见比较的问题。因为诸佛对任何法都不执着、不缠绕，在菩提树下已断除一切疑虑；所以断除疑虑的问题也根本不存在。剩余的两种问题对诸佛存在，其中这是欲说的问题。

8. Idāni taṃ kathetukamyatāya pucchāya pucchitamatthaṃ kathetuṃ ‘‘pāṇātipātaṃ pahāyā’’tiādimāha.

Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho, pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ, tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo, kasmā? Payogamahantatāya. Payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe pāṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.

Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti . Cha payogā – sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne ativiya papañco hoti, tasmā taṃ na vitthārayāma, aññañca evarūpaṃ. Atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ oloketvā gahetabbaṃ.

Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭiviratoti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova. Natthi tassa vītikkamissāmīti cakkhusotaviññeyyā dhammā pageva kāyikāti imināva nayena aññesupi evarūpesu padesu attho veditabbo.

Samaṇoti bhagavā samitapāpatāya laddhavohāro. Gotamoti gottavasena. Na kevalañca bhagavāyeva pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhusaṅghopi paṭivirato, desanā pana ādito paṭṭhāya evaṃ āgatā, atthaṃ pana dīpentena bhikkhusaṅghavasenāpi dīpetuṃ vaṭṭati.

Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ viheṭhanabhāvato satthanti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhaṃ vā vāsiṃ pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍo nihitasattho tveva saṅkhyaṃ gacchati.

Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato. Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti; sabbe pāṇabhūte hitena anukampako. Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho. Viharatīti iriyati yapeti yāpeti pāleti . Iti vā hi, bhikkhaveti evaṃ vā bhikkhave. Vā saddo upari ‘‘adinnādānaṃ pahāyā’’tiādīni apekkhitvā vikappattho vutto, evaṃ sabbattha purimaṃ vā pacchimaṃ vā apekkhitvā vikappabhāvo veditabbo.


以下是完整的简体中文翻译：
现在，为了欲说的问题，世尊提到“放弃杀生”等等。
在这里，生的过度伤害是指杀生、致命、伤害生命。这里的“生命”在世俗上是指众生，从究竟上是指生命的感知。在这个生命中，因对生命的感知而产生的杀生意图，通过身体和言语的某一门径而表现出来。对于那些无德的众生，如畜生等，杀生的行为较少；对于大身体的生灵，杀生的行为较多，为什么呢？因其行为的重大性。即使在行为相当的情况下，由于对象的重大性。对于有德的生灵，如人等，若德行少，杀生的行为较少；若德行多，杀生的行为较多。然而，在身体的德行相同的情况下，由于烦恼的影响，杀生的行为较少；由于强烈的影响，杀生的行为较多。
对此有五种条件——生命、对生命的认知、杀生的意图、烦恼，因此导致死亡。还有六种行为——有手的、命令的、无放弃的、固定的、智慧的、神通的。在这一方面，详细阐述会过于繁杂，因此不再详细阐述，其他类似的情况也是如此。然而，关于此，必须参照《律藏》的相关讨论。
“放弃”是指放弃这种名为杀生的恶行。从放弃的时刻起，便是放弃了恶行。从此以后，不会再犯错，眼耳等所认知的法，依此类推，其他类似的地方也应当如此理解。
“修行者”是指因已制止恶行为而获得的称谓。“戈达摩”是指因姓氏而得名。并且，不仅世尊自己制止杀生，僧团也制止杀生，而教法自最初以来也是如此，而其意义也应当以僧团的名义来阐述。
“被制止的杖、被制止的刀”是指为了防止他人伤害而拿起的杖或刀，因而被称为“被制止的杖”和“被制止的刀”。在这里，除了杖，所有其他器具因其对众生的伤害而被称为刀。因此，若比丘持有杖、牙齿、或其他物品而游走，这并不是为了防止他人伤害。因此，称为“被制止的杖”和“被制止的刀”。
“羞耻”是指因恶行而感到厌恶的特征。因而，慈悲心的具备者。对所有有生命的生灵施以慈悲；对所有有生命的生灵施以关怀。因其慈悲心的具备，意指对所有有生命的生灵的关怀。生活是指行动、移动、照料。因此，或是如此，比丘们，或是如此。这里的“或”是依照“放弃不义之财”等等而提及的，故而在任何情况下，应当理解为提及的意义。


Ayaṃ panettha saṅkhepo – bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno evaṃ vadeyya – ‘‘samaṇo gotamo pāṇaṃ na hanati, na ghāteti, na tattha samanuñño hoti, virato imasmā dussīlyā; aho, vata re buddhaguṇā mahantā’’ti, iti mahantaṃ ussāhaṃ katvā vaṇṇaṃ vattukāmopi appamattakaṃ oramattakaṃ ācārasīlamattakameva vakkhati. Upari asādhāraṇabhāvaṃ nissāya vaṇṇaṃ vattuṃ na sakkhissati. Na kevalañca puthujjanova sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantopi paccekabuddhāpi na sakkontiyeva; tathāgatoyeva pana sakkoti, taṃ vo upari vakkhāmīti, ayamettha sādhippāyā atthavaṇṇanā. Ito paraṃ pana apubbapadameva vaṇṇayissāma.

Adinnādānaṃ pahāyāti ettha adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ, parasaṃharaṇaṃ, theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti. Tasmiṃ parapariggahite parapariggahitasaññino, tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ, kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ . Taṃ taṃ guṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.

Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo, tena haraṇanti. Cha payogā – sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ avahārānaṃ vasena pavattā, ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto.

Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno. Na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena. Athenaṃ sucibhūtaṃ attānaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ sabbattha.

Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhyaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.



以下是完整的简体中文翻译：
在这里，简要概括是：比丘们，凡夫在赞颂如来时可能会这样说："沙门戈达摩不杀生，不使他人杀生，不在此事上被允许，已远离此恶行；啊，佛陀的品质何等伟大！"如此，即使怀着极大的热情想要赞颂，他也仅仅会说些微不足道、仅仅是道德行为的话语。由于无法依据非凡的特质来赞颂，他将无能为力。不仅是凡夫，即使是预流、一来、不还、阿罗汉，乃至独觉佛也无法做到；唯有如来能够做到，我将在后面为你们阐述，这是此处的意图和解释。此后，我们将阐述前所未有的词语。
"放弃不义之财"中，不义之财是指未经允许的获取，即掠夺、偷盗、盗窃。在这里，"不义"是指他人所拥有的，在他人可以自由处置的情况下不受惩罚且无过错。在这种他人拥有的财物中，对他人所有物的感知，产生偷盗意图的行为就是不义之财。对于低劣的他人财物，过失较轻；对于高贵的财物，过失较重，为什么？因为财物的尊贵性。在财物相同的情况下，对于德行更高者的财物，过失更重。根据不同德行的高低，对于德行较低者的财物，过失较轻。
此行为有五种条件——他人的财物、对他人财物的感知、偷盗的意图、行动、因而获取。六种实施方式——如亲手等。这些根据相应的偷盗行为、强制行为、隐蔽行为、预谋行为、欺骗行为而发生，这是此处的简要概述。详细内容已在《律藏》中阐述。
"接受已给予的"是指接受者。即使在心中也期待已给予的，是已给予的期待者。"偷盗"是指盗窃。不是以盗窃者的身份，而是以清净的自身。"自身"是指个人存在。意指以清净的自身生活。其余部分应按照第一学处的方式来理解。如此处所述，处处皆然。
"非梵行"是指非最高尚的行为。"梵"是最高尚的行为，行于此者为梵行者。"远离行为"是指远离非梵行。"交合"是指因欲望的笼罩而相似，被称为交合的不正当行为。"村法"是指村民的习俗。

9.Musāvādaṃ pahāyāti ettha musāti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjanako vacīpayogo kāyapayogo, vā visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo.

Aparo nayo, ‘musā’ti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. ‘Vādo’ti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo.

Api ca gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthītiādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo, pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena – ‘‘ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī’’ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo.

Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo sāhatthikova. So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādanakiriyākaraṇena daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyasamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati.

Yasmā pana yathā kāyakāyapaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā ‘‘idamassa bhaṇāhī’’ti āṇāpentopi paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, ‘‘ayamattho evaṃ daṭṭhabbo’’ti kuḍḍādīsu likhitvā ṭhapentopi. Tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā.

Saccaṃ vadatīti saccavādī. Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho. Na antarantarā musā vadatīti attho. Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati; tasmā so na saccasandho. Ayaṃ pana na tādiso, jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahati yevāti saccasandho.

Thetoti thiro thirakathoti attho. Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca na thirakatho hoti, eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti, asinā sīsaṃ chindantepi dve kathā na katheti, ayaṃ vuccati theto.

Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyitabbakoti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti, ‘‘idaṃ kena vuttaṃ, asukenā’’ti vutte ‘‘mā tassa vacanaṃ saddahathā’’ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti, ‘‘idaṃ kena vuttaṃ, asukenā’’ti vutte ‘‘yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida’’nti vattabbataṃ āpajjati, ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho.

Pisuṇaṃvācaṃ pahāyātiādīsu yāya vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇā vācā.

Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā, neva kaṇṇasukhā na hadayaṅgamā, ayaṃ pharusā vācā.

Yena samphaṃ palapati niratthakaṃ, so samphappalāpo.

Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmeva labhati, sā eva ca idhādhippetāti.


以下是完整的简体中文翻译：
"放弃虚妄语"中，"虚妄"是指为了误导而预设的，能够颠覆意义的语言行为或身体行为，或是出于误导意图而产生的误导他人的身语行为。
另一种解释，"虚妄"是指不实、非真实的事实。"语"是对该事实进行真实的阐明。从特征上看，是为了想要以非真实的方式向他人阐明真实情况而产生的意图，即为虚妄语。它颠覆的事实越小，过失越轻；事实越大，过失越重。
此外，对于在家人因不愿给予自己所有的东西而说"不存在"等类似话语，过失较轻；作为证人而故意颠覆事实，过失较重。对于出家人，即使获得少量油或酥，出于娱乐意图说"今日村庄的河流似乎干涸"等虚构的话语，过失较轻；而以"未见而说见"等方式说话，过失较重。
此行为有四个条件——非真实事实、误导的意图、相应的努力、他人不知晓该事实。只有一种实施方式，即亲自实施。可以通过身体、与身体相关或语言来误导他人。如果他人通过这一行为了解该事实，则在产生行为意图的瞬间即被虚妄语业所束缚。
因为不仅通过身体、与身体相关的语言误导他人，即使是命令他人说"请说这个"，写信并转交，或在墙上写并放置"应如此理解此事"，都适用。因此，这里的命令、转交、固定等方式都是合理的，但由于在注释中未详细阐述，需要仔细审视。
"说真实"是说真实者。"真实连结"是用真实连结真实。意指不在中间说谎。若有人有时说谎，有时说实话，因谎言的间隔，真实无法与真实连结；因此他不是真实连结者。而此人不同，即使为了生命也不说谎，用真实连结真实，故为真实连结者。
"稳固"是指坚定、稳定的言论。有些人如黄色染料，如埋在稻草堆中的木桩，如放在马背上的南瓜，言论不稳定；有些人如石头刻痕，如柱石，言论稳定，即使被剑斩首也不改变两个字，这就称为稳固。
"可信"是指可以相信的，意为值得信赖。有些人不可信，当被告知"某人如此说"时，会说"不要相信他的话"。有些人可信，当被告知"某人如此说"时，会说"如果他如此说，这就是标准，现在无需进一步审查"，这就称为可信。"不欺骗世人"意指通过真实言说不欺骗世人。
"放弃两舌语"等，指通过这种语言对某人说话，在该人心中制造自己可爱、他人空虚的状态，这就是两舌语。
那种使自己和他人都感到粗鲁的语言，自身也粗鲁，既不悦耳也不入心，这是粗鲁语。
无意义地闲聊，称为无意义的闲谈。
这些行为的根本意图也同样属于两舌语等，这正是此处所要阐述的。


Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā. Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā.

Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, ‘‘iti ime nānā bhavissanti, vinā bhavissantī’’ti bhedapurekkhāratā vā, ‘‘iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko’’ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti. Imesaṃ bhedāyāti, yesaṃ itoti vuttānaṃ santike sutaṃ tesaṃ bhedāya.

Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā ‘‘tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta’’ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā anukattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā. Dve jane samagge disvā – ‘‘tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta’’ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi, ayamevettha attho. Samaggaratoti samaggesu rato, te pahāya aññattha gantumpi na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī,samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti , taṃ sāmaggiguṇaparidīpikameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.

Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusāvācā. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātuvacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati, taṃ mātā nivattetumasakkontī – ‘‘caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū’’ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako ‘‘yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi taṃ hotū’’ti, saccakiriyamakāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya na pharusā vācā hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evaṃ vadanti – ‘‘corā vo khaṇḍākhaṇḍaṃ karontū’’ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – ‘‘kiṃ ime ahirīkā anottappino caranti, niddhamatha ne’’ti, atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusā vācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusā vācā na hoti. Na hi mārāpetukāmassa – ‘‘imaṃ sukhaṃ sayāpethā’’ti vacanaṃ apharusā vācā hoti, cittapharusatāya panesā pharusā vācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti.


以下是完整的简体中文翻译：
在这里，对于心灵污秽者，出于破坏他人或出于自身喜爱的目的，通过身语行为产生的意图是两舌语。它对被破坏者造成的影响，因对方德行的少寡而过失较轻，因对方德行的丰富而过失较重。
此语有四个条件——被破坏的对象、破坏的预设，或出于"我将成为亲密可信的人"的喜爱意图、相应的努力、对方不知晓该意图。"为了破坏"是指在那些已被提及者的面前被听到。
"和解者"是指对于因某种原因而分离的两个朋友，或同门师长等，分别接近每一方，说"你们出身于这样的家族，如此博学，这是不恰当的"等，成为和解的创始者或追随者。"不给予"是指不给予和解。看到两个人和谐相处，说"你们出身于这样的家族，具有这样的德行，这是相称的"等，以加强和解为目的。"和谐的住处"是指和谐的寺院。意指不愿意居住在不和谐的地方。另一种文本读作"和谐之爱"，意指热爱和谐，舍弃它们不愿elsewhere去。即使看到或听到和谐也感到欢喜，是"和谐欢喜者"。说出能使众生和谐的语言，只述说能阐明和谐德性的语言，而非其他。
通过对他人要害的身语行为，产生极端粗鲁意图的是粗鲁语。为了阐明这一点，有这样一个故事：据说有一个男孩不听母亲的话，去了森林，母亲无法阻止他，就诅咒说："凶猛的水牛追随你！"随后，森林中果真出现一头水牛。男孩说："愿母亲口头说的不要实现，母亲心中想的却可以实现"，并作了真诚的誓言。水牛就像被捆绑住一样站在那里。这样，即使是伤害性的行为，因心灵的柔软也不是粗鲁语。父母有时会对孩子说："盗贼将你碎尸！"但他们并不真正希望伤害发生。老师和导师有时对依赖者说："这些无耻者不知羞耻地行事，把他们驱逐！"但他们仍然希望对方能获得学问和成就。正如因心灵柔软而非粗鲁语，同样因言语柔和而非温和语。为了杀害某人而说"让他安睡"并非温和语，而是因心灵的粗鲁而成为粗鲁语。它针对的对象，因对方德行的少寡而过失较轻，因对方德行的丰富而过失较重。此语有三个条件——被辱骂的对象、愤怒的心、辱骂。


Nelāti elaṃ vuccati doso, nāssā elanti nelā, niddosāti attho. ‘‘Nelaṅgo setapacchādo’’ti, (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī. Nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti vadanti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti, mātimattaṃ mātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā.

Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā samphappalāpo. So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo, tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpī kathā kathanañca.

Kālena vadatīti kālavādī vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī.

Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso, nidhānamassā atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca – ‘‘ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī’’ti na akālena bhāsati, yuttakālaṃ pana apekkhitvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena sahitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.



以下是完整的简体中文翻译：
"Nelāti"是指缺陷，"nāssā elanti nelā"的意思是没有缺陷，"niddosāti"是指没有缺陷的意思。"Nelaṅgo setapacchādo"（《优陀那经》65）中提到的"nelā"就是指此处的意思。 "kaṇṇasukhāti"是指由于声响的甜美而使耳朵感到愉悦，像尖锐的声音不会让耳朵感到痛苦一样。 "atthamadhuratāya"是指在整体身体中不引起愤怒而产生爱的甜美，这种爱是可爱的。 "hadayaṃ gacchati"是指心灵愉悦而进入心中，"appaṭihaññamānā"是指没有被打扰的愉悦。 "guṇaparipuṇṇatāya"是指因具备丰富的德行而使人感到安慰，像温柔的女人一样。 "purassa esā"也是指这个女人。 "nagaravāsīnaṃ kathāti"是指与城市居民相关的说法。因为城市居民的说法是适当的。 "pitimattaṃ pitāti vadanti"是指他们说"如同父亲"，"bhātimattaṃ bhātāti vadanti"是指说"如同兄弟"，"mātimattaṃ mātāti vadanti"是指说"如同母亲"。这样的话语对许多人来说是受欢迎的，因此是许多人所喜爱的。因其受欢迎而使许多人心灵愉悦。
"无益的言辞"是指出于恶意的身语行为产生的恶行。由于其接触不良而过失较轻，由于接触良好而过失较重，其有两个条件——关于印度战争、气候变化等无益的言辞或相关的言辞。
"适时说"是指在适当的时间说话，"bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ"是指如实地说出事物的本质。 "diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva"是指在现象的基础上进行阐述。 "navalokuttaradhammasannissitaṃ"是指基于新的超越世俗的法进行阐述，"saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ"是指在戒律和调伏的基础上进行阐述。
"nidhānaṃ"是指放置的地方，"nidhānamassā atthīti"是指具有意义的放置。 "hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti"是指在心中适宜放置的言辞。即使在这样的情况下说"我将说出有意义的言辞"，也不是在不适当的时间说，而是根据适当的时间进行发言。 "sāpadesanti"是指有比喻的意思，"sakāraṇanti"是指有原因的意思。 "pariyantavatinti"是指通过显示界限而阐述，"yathāssā paricchedo paññāyati"是指通过这样的界限进行阐述。 "atthasaṃhitanti"是指通过多种方式进行阐述，以便于理解的言辞。 "yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati"是指他所说的与意义相关的言辞，"tena atthena sahitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti"是指他所说的言辞与意义相连，而不是随意说出其他的。

10.Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva, yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā, chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho.

Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ sāyamāsabhattanti dve bhattāni, tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ, itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ anto aruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ekabhattiko’’ti.

Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma. Tato viratattā virato vikālabhojanā. Kadā virato? Anomānadītīre pabbajitadivasato paṭṭhāya.

Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ. Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā payuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnañca vaṭṭanti.

Mālādīsu mālāti yaṃ kiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃ kiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma, ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma, gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ. Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho.

Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ. Mahāsayananti akappiyapaccattharaṇaṃ. Tato viratoti attho.

Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti, sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamaṃsamacchānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ.

Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā, itarā kumārikā nāma, tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva.

Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati. ‘‘Kappiyakārakaṃ dammi, ārāmikaṃ dammī’’ti evaṃ vutte pana vaṭṭati.

Ajeḷakādīsu khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva.

Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ, gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamanaṃ vuccati gharā gharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā dūteyyapahiṇagamanānaṃ anuyogāti. Evamettha attho veditabbo.


以下是完整的简体中文翻译：
"种子和植物的破坏"中，根种子、茎种子、果种子、顶端种子、种子中的种子等五种种子，以及任何蓝色草木等植物的破坏，通过砍伐、分裂、烹煮等方式破坏，即为戒除。
"一餐者"是指早餐和晚餐两种餐食，其中早餐被中午前的时间所限制，另一餐被限制在中午之后直到黎明。因此，即使在中午前十次进食，也仍然是一餐者。这就是所说的"一餐者"的意思。
夜间的用餐是夜，从此戒除称为"夜戒"。在中午过后直到日落的用餐称为非时用餐。因戒除此而戒除非时用餐。何时戒除？从在阿诺曼河（Anomā River）岸边出家的那天开始。
由于不顺从教法而成为娱乐表演的观看，称为"娱乐观看"。无论是自己跳舞、令他人跳舞等，还是歌唱、演奏，甚至孔雀舞等，这些舞蹈等的观看都成为娱乐。比丘和比丘尼不得自己表演，也不得令他人表演，更不得观看。
在花环等中，"花"是指任何花朵。"香"是指任何香类。"涂抹"是指染色。在此，佩戴是指悬挂，填补缺损是指装饰，通过香气和染色而享受是指装扮。"处"是指原因。因此，由于不善的意图，大众进行这些花环佩戴等行为，应当戒除。
"高床"是指超出尺寸的床。"大床"是指不允许的铺垫。应当戒除。
"金"是指黄金。"银"是指钱币、铜钱、贝壳钱等通用货币。对这两者都应戒除接受，不得接受、不得令人接受，也不得接受寄存。
"接受生谷物"是指接受七种生谷物，即水稻、小麦、大麦、小麦、高粱、小米、黑小麦等。不仅仅是接受，比丘触摸也是不允许的。
"生肉接受"是指除了特别允许外，比丘不得接受生肉和鱼，更不得触摸。
"接受女子"中，"女子"是指已婚女性，"其他"是指未婚女子，接受和触摸都是不允许的。
"接受奴仆"是指不得接受奴仆。但如果说"我给你一个可用的人"或"我给你一个园丁"，则是允许的。
在山羊等情况下，田地和土地的允许与否应根据戒律进行审查。此处，"田"是指种植前作物的土地。"土地"是指种植后作物的土地。或者两者都能生长的地方称为"田"。为此目的而未开垦的土地称为"土地"。在田地和土地标题下，还包括了种植池塘等。
"使者任务"是指使者工作，即代在家人携带信件或消息到各处。"被派遣行走"是指从家到家被派遣的小差事。"追问"是指同时进行这两件事。因此，对使者任务和被派遣行走的追问。应当这样理解其中的意义。


Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇe karoti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā – ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇathā’’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi – ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte, ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbā pātiyo datvā gacchati.

Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena – ‘‘saṇikaṃ āsiñcā’’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti.

Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti.

Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.

Ukkoṭanādīsu ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati , tameko dhutto – ‘‘kiṃ bho, migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti ca vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto – ‘‘na me bho, migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. Tena hi – dve kahāpaṇe dehīti. So āha – ‘‘nanu te bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti? ‘‘Āma, dinno’’ti. ‘‘Idaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo, ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantī’’ti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti. Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇinti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo, etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā – ukkoṭanasāciyogo, vañcanasāciyogo, nikatisāciyogoti, evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ sāciyogoti vadanti. Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.


以下是完整的简体中文翻译：
"身体的欺诈"是指身体和欺诈。 "称量"等中，"称"是指欺诈。在这里，"称量"是指四种：形状称、肢体称、把握称、隐蔽称。形状称是指通过称量两个相同的称来进行大的称量，给予小的称量。肢体称是指通过用手从后方称量，给予从前的称量。把握称是指通过称量绳子的根部，给予顶端的称量。隐蔽称是指通过将称量做得很薄，里面放入细粉，在称量时将其放在后方，给予顶端的称量。
"金"是指黄金，欺诈的金称。如何欺诈？将一个黄金器皿制成，然后用两三个铜器皿涂成金色，然后到某个地方，进入某个家族，问"你们买黄金器皿吗"，当被询问时，他们希望给予更高的价格。于是有人问"如何知道这些器皿是黄金的"，他们回答说"先称量一下"。于是将黄金器皿放在石头上，所有的器皿都被给予了。
"量称"是指心灵的分裂、头发的分裂和绳子的分裂，分为三种。在这里，心灵的分裂是在被称量时获得的。这些在称量时，通过底部的分量说"慢慢来"，然后在内部的容器中大量放置，给予时遮住分裂的地方，迅速填满给予。
头发的分裂在称量时获得。这些在称量时慢慢地抬起头发，给予时迅速填满并切断头发。
绳子的分裂在田地的称量中获得。没有得到的绳子，即使是小田地也被认为是大的。
在推倒等情况下，推倒是指对他人进行欺诈。欺诈是指以各种手段欺骗他人。在这里有一个故事：有一个赌徒带着一只鹿和一只鹿崽回来，他对一个人说："你看，这只鹿值多少钱，这只鹿崽又值多少钱？"当他说"鹿值两个钱，鹿崽值一个钱"时，他给了一个钱，抓住了鹿崽，走了一小段路后停下来，便说："不，我不想要鹿崽，给我鹿。"因此，他说："给你两个钱。"他问道："难道你不记得我先给你一个钱吗？"他回答说："是的，给了。"他说："拿着这个鹿崽，这样两个钱就会变成鹿崽。"他意识到这是个理由，于是抓住鹿崽，给了鹿。 "被抓"是指通过技巧或幻术而使人迷惑，像是通过欺诈而获得的。这个称为"欺诈的技巧"，因此应当理解为"推倒的技巧、欺诈的技巧、被抓的技巧"。有人称之为"将别人的东西转移"。而这一切都是通过欺诈来实现的。


Chedanādīsu chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā. Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍānaṃ gahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato samaṇo gotamoti. Iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyāti.

Ettāvatā cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Majjhimasīlavaṇṇanā

11. Idāni majjhimasīlaṃ vitthārento ‘‘yathā vā paneke bhonto’’tiādimāha. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Saddhādeyyānīti kammañca phalañca idhalokañca paralokañca saddahitvā dinnāni. ‘Ayaṃ me ñātī’ti vā, ‘mitto’ti vā, idaṃ paṭikarissati, idaṃ vā tena katapubbanti vā, evaṃ na dinnānīti attho. Evaṃ dinnāni hi na saddhādeyyāni nāma honti . Bhojanānīti desanāsīsamattametaṃ, atthato pana saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā cīvarāni pārupitvā senāsanāni sevamānā gilānabhesajjaṃ paribhuñjamānāti sabbametaṃ vuttameva hoti.

Seyyathidanti nipāto. Tassattho katamo so bījagāmabhūtagāmo, yassa samārambhaṃ anuyuttā viharantīti. Tato taṃ dassento mūlabījantiādimāha. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi, siṅgiveraṃ, vacā, vacattaṃ, ativisā, kaṭukarohiṇī, usīraṃ, bhaddamuttakanti evamādi. Khandhabījaṃ nāma assattho, nigrodho, pilakkho, udumbaro, kacchako, kapitthanoti evamādi. Phaḷubījaṃ nāma ucchu, naḷo, veḷūti evamādi. Aggabījaṃ nāma ajjakaṃ, phaṇijjakaṃ, hiriveranti evamādi. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇanti evamādi. Sabbañhetaṃ rukkhato viyojitaṃ viruhanasamatthameva ‘‘bījagāmo’’ti vuccati. Rukkhato pana aviyojitaṃ asukkhaṃ ‘‘bhūtagāmo’’ti vuccati. Tattha bhūtagāmasamārambho pācittiyavatthu, bījagāmasamārambho dukkaṭavatthūti veditabbo.



以下是完整的简体中文翻译：
"切割等中，切割是指手的切割等。杀戮是指死亡。束缚是指用绳子等进行的束缚。翻覆是指高山翻覆，洞穴翻覆，分为两种。那在雪山降临时，被雪覆盖而使行走的人迷失的，这就是高山翻覆。那被洞穴等遮蔽而使人迷失的，这就是洞穴翻覆。 "消失"是指村庄、城市等的消失。 "突然行为"是指鲁莽的行为。进入家中，置于人们的腰部，获取所需的财物。因此，从这个意义上说，切割……等……鲁莽行为都是被禁止的，正如释迦牟尼所说。
因此，僧人们，世俗人若说到如来之美德时，应当这样说。
到此为止，小戒已经完成。
中戒的说明
11. 现在详细说明中戒时说“如同某些人”。这里是不可思议的说明。信仰的供养是指将因果、果报、今世和来世结合起来的供养。‘这是我的亲戚’或‘这是我的朋友’，这将会有回报，或是因为他之前所做的，这样的供养就不是供养。这样供养的确不是信仰的供养。饮食是指教导的主题，这实际上是信仰的供养，饮食后穿上衣物，使用寝具，享用病人的药物，这一切都已被提及。
“那么怎么样呢？”是用来引入的词。其意义是指种子和植物的破坏，依附于其活动而存在。因此，接下来说明根种子等。根种子是指金属、姜、甘草、草本植物、苦味植物、香草、良好的药草等。茎种子是指无花果、菩提树、榕树、无花果、蟒蛇等。果种子是指甘蔗、芦荟、竹子等。顶端种子是指生姜、根茎、良好的香草等。种子中的种子是指早期和后期等。所有这些从树木中分离出来，适合生长的才称为“种子之乡”。而从树木中未分离、未生长的称为“植物之乡”。在这里，植物之乡的活动是属于戒律的事项，而种子之乡的活动是属于不善的事项。

12.Sannidhikāraparibhoganti sannidhikatassa paribhogaṃ. Tattha duvidhā kathā, vinayavasena ca sallekhavasena ca. Vinayavasena tāva yaṃ kiñci annaṃ ajja paṭiggahitaṃ aparajju sannidhikārakaṃ hoti, tassa paribhoge pācittiyaṃ . Attanā laddhaṃ pana sāmaṇerānaṃ datvā, tehi laddhaṃ ṭhapāpetvā dutiyadivase bhuñjituṃ vaṭṭati, sallekho pana na hoti.

Pānasannidhimhipi eseva nayo. Tattha pānaṃ nāma ambapānādīni aṭṭha pānāni, yāni ca tesaṃ anulomāni. Tesaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto.

Vatthasannidhimhi anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti, ayaṃ pariyāyakathā. Nippariyāyato pana ticīvarasantuṭṭhena bhavitabbaṃ, catutthaṃ labhitvā aññassa dātabbaṃ. Sace yassa kassaci dātuṃ na sakkoti, yassa pana dātukāmo hoti, so uddesatthāya vā paripucchatthāya vā gato, āgatamatte dātabbaṃ, adātuṃ na vaṭṭati. Cīvare pana appahonte satiyā paccāsāya anuññātakālaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sūcisuttacīvarakārakānaṃ alābhena tato parampi vinayakammaṃ katvā ṭhapetuṃ vaṭṭati. ‘‘Imasmiṃ jiṇṇe puna īdisaṃ kuto labhissāmī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.

Yānasannidhimhi yānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandamānikā, sivikā, pāṭaṅkīti; netaṃ pabbajitassa yānaṃ. Upāhanā pana pabbajitassa yānaṃyeva. Ekabhikkhussa hi eko araññatthāya, eko dhotapādakatthāyāti, ukkaṃsato dve upāhanasaṅghāṭā vaṭṭanti. Tatiyaṃ labhitvā aññassa dātabbo. ‘‘Imasmiṃ jiṇṇe aññaṃ kuto labhissāmī’’ti hi ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.

Sayanasannidhimhi sayananti mañco. Ekassa bhikkhuno eko gabbhe, eko divāṭhāneti ukkaṃsato dve mañcā vaṭṭanti. Tato uttari labhitvā aññassa bhikkhuno vā gaṇassa vā dātabbo; adātuṃ na vaṭṭati. Sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.

Gandhasannidhimhi bhikkhuno kaṇḍukacchuchavidosādiābādhe sati gandhā vaṭṭanti. Te gandhe āharāpetvā tasmiṃ roge vūpasante aññesaṃ vā ābādhikānaṃ dātabbā, dvāre pañcaṅguligharadhūpanādīsu vā upanetabbā. ‘‘Puna roge sati bhavissantī’’ti pana ṭhapetuṃ na vaṭṭati, sannidhi ca hoti, sallekhañca kopeti.


以下是完整的简体中文翻译：
12. "近处的使用"是指近处的使用。在这里有两种讨论，分别是根据戒律和根据细微观察。根据戒律的说法，今天接受的任何食物，如果在明天的近处则成为近处的使用，其使用则属于戒律的事项。如果将自己所获得的食物给予小沙弥，经过他们的接受后，第二天可以食用，而细微观察则不适用。
在饮料的近处也是同样的道理。在这里，饮料是指芒果汁等八种饮料，以及它们的附属品。对此的解释在《圆满法》里有说明。
在衣物的近处，未规定的、不变动的近处存在，细微观察也会激怒，这就是整体的讨论。从直接的意义上说，应该满足于一件袈裟，获得第四件后应给予他人。如果无法给予某人，而有意给予的人，则应为说明或询问而去，回来的时候应给予，不得不给予。如果衣物数量不足，应在允许的时间内放置。对于未获得的衣物，若再进一步进行戒律的行为也应放置。 "在这件旧衣物中再得类似的衣物从何而来"则不应放置，近处存在，细微观察也会激怒。
在交通工具的近处，交通工具是指马车、牛车、运输工具、房屋、车厢等；这些不是出家的人的交通工具。出家的人的交通工具是指坐垫。对于一个比丘来说，一个是去森林，一个是去洗脚处，因此，两个坐垫是适用的。获得第三个后应给予他人。 "在这件旧坐垫中再得类似的坐垫从何而来"则不应放置，近处存在，细微观察也会激怒。
在卧具的近处，卧具是指床。对于一个比丘来说，一个是床，一个是白天的卧具，因此，两个床是适用的。获得更高的后应给予他人或其他比丘；不得不给予。近处存在，细微观察也会激怒。
在香气的近处，若比丘因病痛等而有香气存在，则香气是适用的。应将这些香气带到此病痛消失后，给予其他有病痛的人，或在门口的五指、香粉等中放置。 "再有病痛存在"则不应放置，近处存在，细微观察也会激怒。


Āmisanti vuttāvasesaṃ daṭṭhabbaṃ. Seyyathidaṃ, idhekacco bhikkhu – ‘‘tathārūpe kāle upakārāya bhavissatī’’ti tilataṇḍulamuggamāsanāḷikeraloṇamacchamaṃsavallūrasappitelaguḷabhājanādīni āharāpetvā ṭhapeti. So vassakāle kālasseva sāmaṇerehi yāguṃ pacāpetvā paribhuñjitvā ‘‘sāmaṇera, udakakaddame dukkhaṃ gāmaṃ pavisituṃ, gaccha asukaṃ kulaṃ gantvā mayhaṃ vihāre nisinnabhāvaṃ ārocehi; asukakulato dadhiādīni āharā’’ti peseti. Bhikkhūhi – ‘‘kiṃ, bhante, gāmaṃ pavisissathā’’ti vuttepi, ‘‘duppaveso, āvuso, idāni gāmo’’ti vadati. Te – ‘‘hotu, bhante, acchatha tumhe, mayaṃ bhikkhaṃ pariyesitvā āharissāmā’’ti gacchanti. Atha sāmaṇeropi dadhiādīni āharitvā bhattañca byañjanañca sampādetvā upaneti, taṃ bhuñjantasseva upaṭṭhākā bhattaṃ pahiṇanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ bhuñjati. Atha bhikkhū piṇḍapātaṃ gahetvā āgacchanti, tatopi manāpaṃ manāpaṃ gīvāyāmakaṃ bhuñjatiyeva. Evaṃ catumāsampi vītināmeti. Ayaṃ vuccati – ‘‘bhikkhu muṇḍakuṭumbikajīvikaṃ jīvati, na samaṇajīvika’’nti. Evarūpo āmisasannidhi nāma hoti.

Bhikkhuno pana vasanaṭṭhāne ekā taṇḍulanāḷi, eko guḷapiṇḍo, catubhāgamattaṃ sappīti ettakaṃ nidhetuṃ vaṭṭati, akāle sampattacorānaṃ atthāya. Te hi ettakampi āmisapaṭisanthāraṃ alabhantā jīvitāpi voropeyyuṃ, tasmā sace ettakaṃ natthi, āharāpetvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aphāsukakāle ca yadettha kappiyaṃ, taṃ attanāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kappiyakuṭiyaṃ pana bahuṃ ṭhapentassāpi sannidhi nāma natthi. Tathāgatassa pana taṇḍulanāḷiādīsu vā yaṃ kiñci caturatanamattaṃ vā pilotikakhaṇḍaṃ ‘‘idaṃ me ajja vā sve vā bhavissatī’’ti ṭhapitaṃ nāma natthi.

13. Visūkadassanesu naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ, taṃ maggaṃ gacchantenāpi gīvaṃ pasāretvā daṭṭhuṃ na vaṭṭati. Vitthāravinicchayo panettha samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Yathā cettha, evaṃ sabbesu sikkhāpadapaṭisaṃyuttesu suttapadesu. Ito parañhi ettakampi avatvā tattha tattha payojanamattameva vaṇṇayissāmāti.

Pekkhanti naṭasamajjaṃ. Akkhānanti bhāratayujjhanādikaṃ. Yasmiṃ ṭhāne kathīyati, tattha gantumpi na vaṭṭati. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, pāṇitāḷantipi vadanti. Vetāḷanti ghanatāḷaṃ, mantena matasarīruṭṭhāpanantipi eke. Kumbhathūṇanti caturassaambaṇakatāḷaṃ, kumbhasaddantipi eke. Sobhanakanti naṭānaṃ abbhokkiraṇaṃ, sobhanakaraṃ vā, paṭibhānacittanti vuttaṃ hoti. Caṇḍālanti ayoguḷakīḷā, caṇḍālānaṃ sāṇadhovanakīḷātipi vadanti. Vaṃsanti veḷuṃ ussāpetvā kīḷanaṃ.

Dhovananti aṭṭhidhovanaṃ, ekaccesu kira janapadesu kālaṅkate ñātake na jhāpenti, nikhaṇitvā ṭhapenti. Atha nesaṃ pūtibhūtaṃ kāyaṃ ñatvā nīharitvā aṭṭhīni dhovitvā gandhehi makkhetvā ṭhapenti. Te nakkhattakāle ekasmiṃ ṭhāne aṭṭhīni ṭhapetvā ekasmiṃ ṭhāne surādīni ṭhapetvā rodantā paridevantā suraṃ pivanti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘atthi, bhikkhave , dakkhiṇesu janapadesu aṭṭhidhovanaṃ nāma, tattha hoti annampi pānampi khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gītampi vāditampi. Atthetaṃ, bhikkhave, dhovanaṃ, netaṃ natthīti vadāmī’’ti (a. ni. 

以下是完整的简体中文翻译：
"物质"应该按照之前所说的理解。例如，有些比丘会说："在这样的时候会有帮助"，于是准备并存放芝麻、米、绿豆、黄豆、椰子、盐、鱼、肉、奶油、油、糖罐等。在雨季时，让小沙弥煮粥并食用，然后说："小沙弥，在泥泞的道路上行走很困难，去某个家族，告诉他们我在寺院里坐着；从某个家族带来酸奶等"。即便比丘们问："尊者，您要进入村庄吗？"他也说："现在村庄很难进入，朋友们"。他们说："尊者，您留下，我们去寻找并带来食物"。然后小沙弥带来酸奶等，准备好饭菜并送上，在他正在用餐时，侍者送来食物，他就愉快地享用。比丘们拿着托钵食物回来，他仍然愉快地享用。这样持续了四个月。这就是所谓的"比丘过着剃头农民的生活，而非出家人的生活"。这就是物质的囤积。
对于比丘在居住地，可以存放一筒米、一块糖、四分之一份油，以备不时之需。因为如果盗贼到来，他们甚至可能为了这点点物质而危及生命，所以如果没有这些，可以准备并存放。在不方便的时候，可以自己使用允许的东西。在允许的小屋里存放很多东西，并不算是囤积。对于如来，在米、油等物品中，无论是四宝大小还是一块布，都不会说"这将在今天或明天属于我"。
13. 在观看娱乐表演时，无论是什么舞蹈，即使在路上行走也不应该回头观看。关于细节的判断，应该按照《圆满法》中的说明理解。在这里以及所有与戒律相关的经文中都是如此。从现在开始，我们将只简要说明各处的要点。
观看：指舞蹈表演。讲述：指战争史诗等。在讲述的地方也不应该去。打击乐器：指铜锣，有人说是手鼓。鬼魂：指密集的打击乐器，有人说是用咒语使死者复活。罐头鼓：指四方形的打击乐器，有人说是罐头声。精彩表演：指演员的洒落，或精彩的表演，意指即兴的心态。旃荼罗：指铁球游戏，有人说是旃荼罗的布匹清洗游戏。竹子：指举起竹子玩耍。
清洗：指骨头清洗。在某些地区，对于死去的亲属不火化，而是埋葬。当他们知道尸体已经腐烂时，会挖出骨头，用香料清洗并保存。他们在特定的星宿日期，在一个地方放置骨头，在另一个地方放置酒等，一边哭泣一边饮酒。正如所说："在南方地区确实有骨头清洗仪式，那里有食物、饮料、可咀嚼的、可食用的、可舔的、可饮用的、舞蹈、歌唱和音乐"。

10.107). Ekacce pana indajālena aṭṭhidhovanaṃ dhovanantipi vadanti.

Hatthiyuddhādīsu bhikkhuno neva hatthiādīhi saddhiṃ yujjhituṃ, na te yujjhāpetuṃ, na yujjhante daṭṭhuṃ vaṭṭati. Nibbuddhanti mallayuddhaṃ. Uyyodhikanti yattha sampahāro dissati. Balagganti balagaṇanaṭṭhānaṃ. Senābyūhanti senāniveso, sakaṭabyūhādivasena senāya nivesanaṃ. Anīkadassananti – ‘‘tayo hatthī pacchimaṃ hatthānīka’’ntiādinā (pāci. 324) nayena vuttassa anīkassa dassanaṃ.

14. Pamādo ettha tiṭṭhatīti pamādaṭṭhānaṃ. Jūtañca taṃ pamādaṭṭhānañcāti jūtappamādaṭṭhānaṃ. Ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ dasapadepi eseva nayo. Ākāsanti aṭṭhapadadasapadesu viya ākāseyeva kīḷanaṃ. Parihārapathanti bhūmiyaṃ nānāpathamaṇḍalaṃ katvā tattha tattha pariharitabbaṃ, pathaṃ pariharantānaṃ kīḷanaṃ. Santikanti santikakīḷanaṃ. Ekajjhaṃ ṭhapitā sāriyo vā sakkharāyo vā acālentā nakheneva apanenti ca upanenti ca, sace tattha kāci calati, parājayo hoti, evarūpāya kīḷāyetaṃ adhivacanaṃ. Khalikanti jūtaphalake pāsakakīḷanaṃ. Ghaṭikā vuccati dīghadaṇḍakena rassadaṇḍakaṃ paharaṇakīḷanaṃ. Salākahatthanti lākhāya vā mañjiṭṭhikāya vā piṭṭhodakena vā salākahatthaṃ temetvā – ‘‘kiṃ hotū’’ti bhūmiyaṃ vā bhittiyaṃ vā taṃ paharitvā hatthiassādirūpadassanakīḷanaṃ. Akkhanti guḷakīḷā. Paṅgacīraṃ vuccati paṇṇanāḷikaṃ, taṃ dhamantā kīḷanti. Vaṅkakanti gāmadārakānaṃ kīḷanakaṃ khuddakanaṅgalaṃ. Mokkhacikā vuccati samparivattanakīḷā, ākāse vā daṇḍakaṃ gahetvā bhūmiyaṃ vā sīsaṃ ṭhapetvā heṭṭhupariyabhāvena parivattanakīḷāti vuttaṃ hoti. Ciṅgulikaṃ vuccati tālapaṇṇādīhi kataṃ vātappahārena paribbhamanacakkaṃ. Pattāḷhakaṃ vuccati paṇṇanāḷikā. Tāya vālukādīni minantā kīḷanti. Rathakanti khuddakarathaṃ. Dhanukanti khuddakadhanumeva. Akkharikā vuccati ākāse vā piṭṭhiyaṃ vā akkharajānanakīḷā. Manesikā nāma manasā cintitajānanakīḷā. Yathāvajjaṃ nāma kāṇakuṇikhujjādīnaṃ yaṃ yaṃ vajjaṃ, taṃ taṃ payojetvā dassanakīḷā.



10.107). 有些人也称为用魔术进行的骨头清洗。
在象战等情况下，比丘既不能与象等一起作战，也不能让他们参与作战，也不能看到他们作战。 "无畏"是指与斗士的战斗。 "出征"是指可以看到的集合。 "力量"是指力量的聚集地。 "军队的安排"是指军队的驻扎，按照车阵等的方式进行军队的布置。 "不平衡的展示"是指通过"三头象在最后的头部"等的方式所说的不平衡的展示。
14. "懈怠"在这里是指懈怠的地方。 "也有懈怠的地方"是指懈怠的地方。 "每一条小路"是指八条或八条以上的道路，"八条道路"以及"十条道路"也是同样的道理。 "空中"是指在八条或十条道路上如同在空中玩耍。 "保养的路径"是指在地面上形成的各种路径，在那里进行保养，玩耍的地方。 "在此处"是指在此处的游戏。 "一处"是指放置的地方，无论是糖或蜜，固定不动地用指甲放下或拿起，如果在那地方有任何移动，就会失败，这种游戏称为这种类型的游戏。 "游戏"是指在懈怠的游戏板上进行的游戏。 "时钟"是指用长棍打短棍的游戏。 "手杖"是指用蜡或红土的手杖，击打地面或墙壁，展示象、马等的形状的游戏。 "眼睛"是指糖的游戏。 "虫子"是指玩弄小虫子的游戏。 "放松"是指围绕着玩耍的游戏，或在空中抓住棍子，或在地面上放置头部以围绕着进行的游戏。 "圈"是指用棕榈叶等制作的旋转玩具。 "小船"是指小型的船只。 "弓"是指小型的弓箭。 "字母"是指在空中或墙壁上进行的字母识别的游戏。 "思维"是指通过心智思考而产生的游戏。 "如所应有"是指对于盲人或瘸子等的展示游戏。

15.Āsandinti pamāṇātikkantāsanaṃ. Anuyuttā viharantīti idaṃ apekkhitvā pana sabbapadesu upayogavacanaṃ kataṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo, caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakanti vānavicittaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Paṭikāti uṇṇāmayo setattharaṇo. Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayattharaṇo. Yo āmalakapattotipi vuccati. Tūlikāti tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharaṇo. Uddalomīti ubhayatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ, keci ‘‘ekatouggatapuppha’’nti vadanti. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Keci ‘‘ubhatouggatapuppha’’nti vadanti. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayapaccattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitameva kosiyasuttamayapaccattharaṇaṃ. Suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatīti vinaye vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī’’ti vuttaṃ.

Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Hatthattharaṃ assattharanti hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇaattharakāyeva. Rathattharepi eseva nayo. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī. Kadalīmigapavarapaccattharaṇanti kadalīmigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇaṃ; uttamapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalīmigacammaṃ pattharitvā sibbetvā karonti. Sauttaracchadanti saha uttaracchadena, uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho. Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati. Ubhatolohitakūpadhānanti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakaṃ upadhānaṃ, etaṃ na kappati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati. Mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ. Alohitakāni dvepi vaṭṭantiyeva. Tato uttari labhitvā aññesaṃ dātabbāni. Dātuṃ asakkonto mañce tiriyaṃ attharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi labhati. Āsandīādīsu pana vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āsandiyā pāde chinditvā paribhuñjituṃ, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ bhummattharaṇaṃ kātu’’nti (cūḷava. 297).



"座位"是指超出标准的坐具。 "随意居住"是指在此基础上对所有地方的适用语句。 "坐垫"是指在脚下放置的草席。 "牛毛"是指长毛的牛，似乎有四根以上的毛。 "画布"是指用野兽毛制成的垫子。 "白垫"是指用白色材料制成的垫子。 "厚垫"是指用厚花瓣制成的垫子。 也称为"阿摩拉叶垫"。 "小垫"是指用三根草制成的某种垫子。 "多样化"是指用狮子、老虎等的形状制成的垫子。 "双头"是指两头的垫子，有人称之为"单头花"。 "单头"是指单头的垫子，有人称之为"双头花"。 "木垫"是指用宝石包裹的木垫。 "木垫"则是指用宝石包裹的木垫。 "纯净的木垫"则是指在戒律中提到的。 在《长部经注》中提到，"放置小垫，所有的牛毛等宝石包裹的垫子不适用"。
"木板"是指十六位舞者站立时适合跳舞的垫子。 "象垫"是指在象的背上放置的垫子。 "马车垫"也是同样的道理。 "牛皮垫"是指用牛皮制成的垫子，适合坐垫的大小。 "香蕉垫"是指用香蕉皮制成的垫子；这是一种上等的垫子。 他们在白色的垫子上放置香蕉皮，铺好后便成型。 "附加垫"是指与附加的红色装饰一起的垫子。 "白色的帷幕"在底部不适用，若不存在则适用。 "双红色的支撑"是指头部和脚部的支撑，这种支撑不适用。 但如果是单一支撑，且在两边是红色或莲花色、或多样色，若符合标准，则适用。 "大支撑"则被排除。 "红色的支撑"两者都适用。 此外，超过的部分应给予他人。 若无法给予，则可在垫子上横放支撑，给予上面的支撑，然后坐下。 在"座位"等方面应按照所述进行。 如此提到："我允许，比丘们，剪掉座位上的脚，享用坐垫的毛，撕开小垫做成玩具，完成其余的地面垫"。

16. Ucchādanādīsu mātukucchito nikkhantadārakānaṃ sarīragandho dvādasavassapattakāle nassati, tesaṃ sarīraduggandhaharaṇatthāya gandhacuṇṇādīhi ucchādenti, evarūpaṃ ucchādanaṃ na vaṭṭati. Puññavante pana dārake ūrūsu nipajjāpetvā telena makkhetvā hatthapādaūrunābhiādīnaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ parimaddanti, evarūpaṃ parimaddanaṃ na vaṭṭati.

Nhāpananti tesaṃyeva dārakānaṃ gandhādīhi nhāpanaṃ. Sambāhananti mahāmallānaṃ viya hatthapāde muggarādīhi paharitvā bāhuvaḍḍhanaṃ. Ādāsanti yaṃ kiñci ādāsaṃ pariharituṃ na vaṭṭati. Añjananti alaṅkārañjanameva. Mālāti baddhamālā vā abaddhamālā vā. Vilepananti yaṃ kiñci chavirāgakaraṇaṃ. Mukhacuṇṇaṃ mukhalepananti mukhe kāḷapīḷakādīnaṃ haraṇatthāya mattikakakkaṃ denti, tena lohite calite sāsapakakkaṃ denti, tena dose khādite tilakakkaṃ denti, tena lohite sannisinne haliddikakkaṃ denti, tena chavivaṇṇe ārūḷhe mukhacuṇṇakena mukhaṃ cuṇṇenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.

Hatthabandhādīsu hatthe vicitrasaṅkhakapālādīni bandhitvā vicaranti, taṃ vā aññaṃ vā sabbampi hatthābharaṇaṃ na vaṭṭati, apare sikhaṃ bandhitvā vicaranti. Suvaṇṇacīrakamuttalatādīhi ca taṃ parikkhipanti; taṃ sabbaṃ na vaṭṭati. Apare catuhatthadaṇḍaṃ vā aññaṃ vā pana alaṅkatadaṇḍakaṃ gahetvā vicaranti, tathā itthipurisarūpādivicittaṃ bhesajjanāḷikaṃ suparikkhittaṃ vāmapasse olaggitaṃ; apare kaṇṇikaratanaparikkhittakosaṃ atitikhiṇaṃ asiṃ, pañcavaṇṇasuttasibbitaṃ makaradantakādivicittaṃ chattaṃ, suvaṇṇarajatādivicitrā morapiñchādiparikkhittā upāhanā, keci ratanamattāyāmaṃ caturaṅgulavitthataṃ kesantaparicchedaṃ dassetvā meghamukhe vijjulataṃ viya nalāṭe uṇhīsapaṭṭaṃ bandhanti, cūḷāmaṇiṃ dhārenti, cāmaravālabījaniṃ dhārenti, taṃ sabbaṃ na vaṭṭati.



在遮盖等方面，母亲的乳房中出生的孩子在十二岁时，身体的气味消失，为了去除他们身体的臭味，使用香粉等进行遮盖，这种遮盖是不合适的。对于有功德的孩子，则让他们在大腿上坐下，用油涂抹，进行手、脚、腰等部位的固定，这种固定是不合适的。
"洗澡"是指用香气等为这些孩子洗澡。 "抚摸"是指像大力士一样，用手脚和锤子等进行的抚摸。 "接受"是指任何接受的东西都不应被遮盖。 "装饰"是指装饰性的涂抹。 "花环"是指缠绕的花环或不缠绕的花环。 "涂抹"是指任何让肤色变得光亮的行为。 "面部粉末"是指用于面部的粉末，为了去除嘴部的黑色斑点等，给予红色的粉末，给予白色的粉末，给予黑色的粉末，给予黄色的粉末，给予肤色的粉末，这一切都是不合适的。
在手腕等方面，手上佩戴各种色彩斑斓的手镯等，所有这些手饰都不适用，另一些则是用绳子绑住的。 用金色丝绸、珠宝等进行装饰；这一切都是不合适的。 另一些则是用四根手指的棍子或其他装饰性的棍子进行装饰，此外，女性和男性的形状等，药品的瓶子被妥善包裹在左手上；另一些则是用耳环装饰的袋子，极细的刀，五色的绳子装饰的伞，金银等各种装饰的孔雀羽毛，某些人则展示出仅仅是宝石的四根手指宽的头发，像在云头上闪电般的额头上绑着温暖的布，手持小宝石，手持伞的种子，这一切都是不合适的。

17. Aniyyānikattā saggamokkhamaggānaṃ tiracchānabhūtā kathāti tiracchānakathā. Tattha rājānaṃ ārabbha mahāsammato mandhātā dhammāsoko evaṃ mahānubhāvotiādinā nayena pavattā kathā rājakathā. Esa nayo corakathādīsu. Tesu asuko rājā abhirūpo dassanīyotiādinā nayena gehassitakathāva tiracchānakathā hoti. Sopi nāma evaṃ mahānubhāvo khayaṃ gatoti evaṃ pavattā pana kammaṭṭhānabhāve tiṭṭhati. Coresu mūladevo evaṃ mahānubhāvo, meghamālo evaṃ mahānubhāvoti tesaṃ kammaṃ paṭicca aho sūrāti gehassitakathāva tiracchānakathā. Yuddhepi bhāratayuddhādīsu asukena asuko evaṃ mārito, evaṃ viddhoti kāmassādavaseneva kathā tiracchānakathā. Tepi nāma khayaṃ gatāti evaṃ pavattā pana sabbattha kammaṭṭhānameva hoti. Api ca annādīsu evaṃ vaṇṇavantaṃ gandhavantaṃ rasavantaṃ phassasampannaṃ khādimha bhuñjimhāti kāmassādavasena kathetuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā pubbe evaṃ vaṇṇādisampannaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ sayanaṃ mālaṃ gandhaṃ sīlavantānaṃ adamha, cetiye pūjaṃ karimhāti kathetuṃ vaṭṭati. Ñātikathādīsu pana ‘‘amhākaṃ ñātakā sūrā samatthā’’ti vā ‘‘pubbe mayaṃ evaṃ vicitrehi yānehi vicarimhā’’ti vā assādavasena vattuṃ na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā ‘‘tepi no ñātakā khayaṃ gatā’’ti vā ‘‘pubbe mayaṃ evarūpā upāhanā saṅghassa adamhā’’ti vā kathetuṃ vaṭṭati. Gāmakathāpi suniviṭṭhadunniviṭṭhasubhikkhadubbhikkhādivasena vā ‘‘asukagāmavāsino sūrā samatthā’’ti vā evaṃ assādavasena na vaṭṭati. Sātthakaṃ pana katvā ‘‘saddhā pasannā’’ti vā ‘‘khayavayaṃ gatā’’ti vā vattuṃ vaṭṭati. Nigamanagarajanapadakathādīsupi eseva nayo.

Itthikathāpi vaṇṇasaṇṭhānādīni paṭicca assādavasena na vaṭṭati, saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati. Sūrakathāpi ‘nandimitto nāma yodho sūro ahosī’ti assādavasena na vaṭṭati. Saddho ahosi khayaṃ gatoti evameva vaṭṭati. Visikhākathāpi ‘‘asukā visikhā suniviṭṭhā dunniviṭṭhā sūrā samatthā’’ti assādavasena na vaṭṭati. Saddhā pasannā khayavayaṃ gatāti evameva vaṭṭati.

Kumbhaṭṭhānakathāti udakaṭṭhānakathā, udakatitthakathātipi vuccati, kumbhadāsikathā vā, sāpi ‘‘pāsādikā naccituṃ gāyituṃ chekā’’ti assādavasena na vaṭṭati; saddhā pasannātiādinā nayeneva vaṭṭati. Pubbapetakathāti atītañātikathā. Tattha vattamānañātikathāsadiso vinicchayo.

Nānattakathāti purimapacchimakathāhi vimuttā avasesā nānāsabhāvā niratthakakathā. Lokakkhāyikāti ayaṃ loko kena nimmito, asukena nāma nimmito. Kāko seto, aṭṭhīnaṃ setattā; balākā rattā. Lohitassa rattattāti evamādikā lokāyatavitaṇḍasallāpakathā.

Samuddakkhāyikā nāma kasmā samuddo sāgaro? Sāgaradevena khato, tasmā sāgaro. Khato meti hatthamuddāya sayaṃ niveditattā ‘‘samuddo’’ti evamādikā niratthakā samuddakkhāyanakathā. Bhavoti vuḍḍhi. Abhavoti hāni. Iti bhavo, iti abhavoti yaṃ vā taṃ vā niratthakakāraṇaṃ vatvā pavattitakathā itibhavābhavakathā.



"非约束"是指天界、解脱道的动物类的谈话，这称为动物类的谈话。在此，以国王为起点的伟大贤者曼达陀，法王阿索卡等以"如此伟大的影响力"等方式展开的谈话是国王的谈话。这种方式也适用于盗贼的谈话。在这些谈话中，某位国王被认为是英俊迷人的，这种家庭的谈话也成为动物类的谈话。他同样被认为是"如此伟大的影响力，已消失"而继续在修行的领域中存在。在盗贼中，穆拉德沃等也被认为是如此伟大的影响力，梅伽玛洛等也被认为是如此伟大的影响力，这些都是基于他们的行为，家庭的谈话也成为动物类的谈话。在战争中，如印度战争等，某人被杀，某人被刺伤，这种谈话以欲望的方式进行，也称为动物类的谈话。他们同样被认为是"已消失"而继续在所有的修行领域中存在。此外，在食物等方面，"我们享用了美味、香气、滋味、触感的食物"以欲望的方式进行的谈话是不合适的。 然而，基于有意义的内容，我们曾经享用了美味的食物、饮料、衣物、卧具、花环、香气，供养于圣地，这样的谈话是合适的。在亲属的谈话中，"我们的亲属是勇敢的、能干的"或"我们曾经乘坐各种奇特的交通工具"等以享乐的方式进行的谈话是不合适的。 然而，基于有意义的内容，"他们也不是亲属，已消失"或"我们曾经以这样的方式供养僧团"等的谈话是合适的。在村庄的谈话中，基于"某个村庄的居民是勇敢的、能干的"等以享乐的方式进行的谈话是不合适的。然而，基于有意义的内容，"信仰坚定"或"已消失"等的谈话是合适的。在城镇、国度等的谈话中也是如此。
女性的谈话基于容貌和地位等，以享乐的方式进行的谈话是不合适的，"信仰坚定，已消失"等的谈话是合适的。 酒的谈话中"南迪米托是勇士"等以享乐的方式进行的谈话是不合适的。 "信仰坚定，已消失"等的谈话是合适的。 短矛的谈话中"某些短矛是精致的、难以精致的、勇敢的、能干的"等以享乐的方式进行的谈话是不合适的。 "信仰坚定，已消失"等的谈话是合适的。
"水瓶的谈话"是指水的谈话，水的地方的谈话也称为水瓶的谈话，这种谈话"装饰性的舞蹈和歌唱"等以享乐的方式进行的谈话是不合适的；"信仰坚定"等的方式是合适的。 "过去的谈话"是指过去的亲属的谈话。在这里，当前的亲属的谈话与之相似。
"多样的谈话"是指先前和后来的谈话所解放的剩余的多样性质的无意义的谈话。 "世界的毁灭"是指这个世界是由谁创造的，某个名字创造的。 "乌鸦是白色的"，因骨头的白色；"野牛是红色的"。 "红色的铁"等的世界的哲学讨论的谈话。
"海的毁灭"是指为什么海洋是海洋？因海神而被称为海洋。因此，"海洋"是指通过手的举起而自我宣告的"海洋"，等的无意义的海的毁灭的谈话。 "存在"是指增长。"不存在"是指衰退。 "如此存在，如此不存在"是指无意义的原因所引发的谈话，这种谈话称为存在与不存在的谈话。

18.Viggāhikakathāti viggahakathā, sārambhakathā. Tattha sahitaṃ meti mayhaṃ vacanaṃ sahitaṃ siliṭṭhaṃ atthayuttaṃ kāraṇayuttanti attho. Asahitaṃ teti tuyhaṃ vacanaṃ asahitaṃ asiliṭṭhaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tuyhaṃ dīgharattāciṇṇavasena suppaguṇaṃ, taṃ mayhaṃ ekavacaneneva viparāvattaṃ parivattitvā ṭhitaṃ, na kiñci jānāsīti attho.

Āropitote vādoti mayā tava doso āropito. Cara vādappamokkhāyāti dosamocanatthaṃ cara, vicara; tattha tattha gantvā sikkhāti attho. Nibbeṭhehi vā sace pahosīti atha sayaṃ pahosi, idānimeva nibbeṭhehīti.

19. Dūteyyakathāyaṃ idha gacchāti ito asukaṃ nāma ṭhānaṃ gaccha. Amutrāgacchāti tato asukaṃ nāma ṭhānaṃ āgaccha. Idaṃ harāti ito idaṃ nāma hara. Amutra idaṃ āharāti asukaṭṭhānato idaṃ nāma idha āhara. Saṅkhepato pana idaṃ dūteyyaṃ nāma ṭhapetvā pañca sahadhammike ratanattayassa upakārapaṭisaṃyuttañca gihīsāsanaṃ aññesaṃ na vaṭṭati.

20.Kuhakātiādīsu tividhena kuhanavatthunā lokaṃ kuhayanti, vimhāpayantīti kuhakā. Lābhasakkāratthikā hutvā lapantīti lapakā. Nimittaṃ sīlametesanti nemittikā. Nippeso sīlametesanti nippesikā. Lābhena lābhaṃ nijigīsanti magganti pariyesantīti lābhena lābhaṃ nijigīsitāro. Kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṃ nijigīsanatāti etāhi samannāgatānaṃ puggalānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārena panetā kuhanādikā visuddhimagge sīlaniddeseyeva pāḷiñca aṭṭhakathañca āharitvā pakāsitāti.

Ettāvatā majjhimasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Mahāsīlavaṇṇanā



"辩论的谈话"是指争论的谈话，激烈的谈话。在这里，"与我一起"的意思是我的言语是与之相伴的，紧密相连的，具备意义的，因果关系的意思。"不与之相伴"是指你的言语是不相伴的，不紧密的。 "被截断的"是指你所说的因长时间的截断而具备良好的品质，而我仅凭一个词语就将其截断，立足于此，意为你不知道任何事情。
"被指责的"是指我对你所犯的错误进行了指责。 "行走以解脱辩论"是指为了去除过失而行走，走到各处学习的意思。 "若被驱逐"则是指自己被驱逐，现在正被驱逐。
"使者的谈话"是指"从这里去某个地方"。 "从那里去"是指"从那里去某个地方"。 "这里拿"是指"从这里拿这个"。 "从那里拿这个"是指"从某个地方把这个拿到这里"。 简而言之，除了使者的谈话，五个随伴的法则与宝三宝的帮助相结合的家庭教导是不合适的。
"欺诈"等的谈话是指以三种欺诈的方式使世人迷惑，导致混乱的称为欺诈者。 "利益与成功"是指成为利益与成功的获得者而进行的谈话。 "标志"是指这些标志的道德。 "无所作为"是指这些道德的无所作为。 "通过利益获得利益"是指追求道路而获得利益的意思。 "欺诈、说话、标志、无所作为、通过利益获得利益"等是对具备这些特征的人的称谓。这是简要概述。在详细阐述中，欺诈等的谈话在《中部经》中，关于道德的定义及其注释中被提及并阐明。
至此，中道的道德已完成。
"大德的说明"

21. Ito paraṃ mahāsīlaṃ hoti. Aṅganti hatthapādādīsu yena kenaci evarūpena aṅgena samannāgato dīghāyu yasavā hotītiādinayappavattaṃ aṅgasatthaṃ. Nimittanti nimittasatthaṃ. Paṇḍurājā kira tisso muttāyo muṭṭhiyaṃ katvā nemittikaṃ pucchi – ‘‘kiṃ me hatthe’’ti? So ito cito ca vilokesi, tasmiñca samaye gharagolikāya makkhikā gayhantī muttā, so ‘‘muttā’’ti āha. Puna ‘‘katī’’ti puṭṭho kukkuṭassa tikkhattuṃ ravantassa saddaṃ sutvā ‘‘tisso’’ti āha. Evaṃ taṃ taṃ ādisitvā nimittamanuyuttā viharanti.

Uppātanti asanipātādīnaṃ mahantānaṃ uppatitaṃ, tañhi disvā ‘‘idaṃ bhavissati, evaṃ bhavissatī’’ti ādisanti. Supinanti yo pubbaṇhasamaye supinaṃ passati, evaṃ vipāko hoti; yo idaṃ nāma passati, tassa idaṃ nāma hotītiādinā nayena supinakaṃ anuyuttā viharanti. Lakkhaṇanti iminā lakkhaṇena samannāgato rājā hoti, iminā uparājātiādikaṃ. Mūsikacchinnanti undūrakhāyitaṃ. Tenāpi hi ahate vā vatthe anahate vā vatthe ito paṭṭhāya evaṃ chinne idaṃ nāma hotīti ādisanti. Aggihomanti evarūpena dārunā evaṃ hute idaṃ nāma hotīti aggijuhanaṃ. Dabbihomādīnipi aggihomāneva, evarūpāya dabbiyā īdisehi kaṇādīhi hute idaṃ nāma hotīti evaṃ pavattivasena pana visuṃ vuttāni.

Tattha kaṇoti kuṇḍako. Taṇḍulāti sāliādīnañceva tiṇajātīnañca taṇḍulā. Sappīti gosappiādikaṃ. Telanti tilatelādikaṃ. Sāsapādīni pana mukhena gahetvā aggimhi pakkhipanaṃ, vijjaṃ parijappitvā juhanaṃ vā mukhahomaṃ. Dakkhiṇakkhakajaṇṇulohitādīhi juhanaṃ lohitahomaṃ. Aṅgavijjāti pubbe aṅgameva disvā byākaraṇavasena aṅgaṃ vuttaṃ, idha aṅgulaṭṭhiṃ disvā vijjaṃ parijappitvā ayaṃ kulaputto vā no vā, sirīsampanno vā no vātiādibyākaraṇavasena aṅgavijjā vuttā. Vatthuvijjāti gharavatthuārāmavatthādīnaṃ guṇadosasallakkhaṇavijjā. Mattikādivisesaṃ disvāpi hi vijjaṃ parijappitvā heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsaratanamatte, ākāse ca asītiratanamatte padese guṇadosaṃ passanti. Khattavijjāti abbheyyamāsurakkharājasatthādisatthaṃ. Sivavijjāti susāne pavisitvā santikaraṇavijjā, siṅgālarutavijjātipi vadanti. Bhūtavijjāti bhūtavejjamanto. Bhūrivijjāti bhūrighare vasantena uggahetabbamanto. Ahivijjāti sappadaṭṭhatikicchanavijjā ceva sappāvhāyanavijjā ca. Visavijjāti yāya, purāṇavisaṃ vā rakkhanti, navavisaṃ vā karonti visavantameva vā. Vicchikavijjāti vicchikadaṭṭhatikicchanavijjā. Mūsikavijjāyapi eseva nayo. Sakuṇavijjāti sapakkhakaapakkhakadvipadacatuppadānaṃ rutagatādivasena sakuṇañāṇaṃ. Vāyasavijjāti kākarutañāṇaṃ, taṃ visuññeva satthaṃ, tasmā visuṃ vuttaṃ.

Pakkajjhānanti paripākagatacintā. Idāni ‘‘ayaṃ ettakaṃ jīvissati, ayaṃ ettaka’’nti evaṃ pavattaṃ ādiṭṭhañāṇanti attho. Saraparittāṇanti sararakkhaṇaṃ, yathā attano upari na āgacchati, evaṃ karaṇavijjā. Migacakkanti idaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbasakuṇacatuppadānaṃ rutañāṇavasena vuttaṃ.



此后是大戒。"肢体"是指在手、脚等任何肢体上，具有某种特征，将成为长寿和有名的相关肢体学。"征兆"是指征兆学。据说旃陀罗王（旃陀罗国王）曾将三颗珍珠握在手中，询问占卜师："我手中是什么？"占卜师左右观察，恰在此时，家中的苍蝇被捕获，落在珍珠上，他说："是珍珠"。又被问及"多少颗？"时，听到公鸡连续叫三声后，说："三颗"。就这样，他们根据各种征兆生活。
"异变"是指雷击等重大事件的发生，看到这些后会说"这将发生，那将发生"。"梦境"是指早晨看到的梦，会有这样的结果；看到某些事物，某些事情就会发生，他们就这样根据梦境生活。"特征"是指国王具有某种特征，或成为副王等。"鼠咬"是指老鼠啃咬。即使在衣服被咬或未被咬的情况下，从那时起会说某些事情将发生。"火祭"是指用某种木材这样祭祀，会说某些事情将发生。其他如祭祀等也是火祭，用某种祭品如芝麻等祭祀，会说某些事情将发生，这些是根据不同情况分别阐述的。
在这里，"芝麻"是指小锅。"米"是指稻米等和草类的米。"酥"是指牛酥等。"油"是指芝麻油等。用口含芥末等投入火中，或念咒后祭祀，称为口祭。用吉祥星、膝盖、血等祭祀，称为血祭。
"肢体学"是指先前看肢体并根据解释说明肢体，这里是看手指后念咒，解释这个家族子弟是否高贵等。"场所学"是指房屋、园林等场所的优劣辨识。看到某些特殊土壤后念咒，可在地下三十肘或空中八十肘处辨识优劣。"王族学"是指关于战争、医术、国王等的学问。"尸婆学"是指进入坟场的安抚学，也有人说是狐狸叫声学。"鬼灵学"是指鬼灵医术咒语。"广泛学"是指居住在大房子的人应学习的咒语。"蛇学"是指蛇咬伤的治疗学和召唤蛇的学问。"毒学"是指保护旧毒或制造新毒，或成为有毒之人。"蝎子学"是指蝎子咬伤的治疗学。老鼠学也是如此。"鸟学"是指关于有翅和无翅、两足和四足动物鸣叫等的知识。"乌鸦学"是指乌鸦叫声的知识，这是一个独立的学科，因此单独阐述。
"成熟思考"是指成熟的思考。现在的意思是"这个人将活多久"等的预知智慧。"箭的防护"是指箭的防御，如何不让箭射中自己的技术。"动物圈"是指包括所有鸟类和四足动物鸣叫知识的总称。

22.Maṇilakkhaṇādīsu evarūpo maṇi pasattho, evarūpo apasattho, sāmino ārogyaissariyādīnaṃ hetu hoti, na hotīti, evaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena maṇiādīnaṃ lakkhaṇaṃ anuyuttā viharantīti attho. Tattha āvudhanti ṭhapetvā asiādīni avasesaṃ āvudhaṃ. Itthilakkhaṇādīnipi yamhi kule te itthipurisādayo vasanti, tassa vuḍḍhihānivaseneva veditabbāni. Ajalakkhaṇādīsu pana evarūpānaṃ ajādīnaṃ maṃsaṃ khāditabbaṃ, evarūpānaṃ na khāditabbanti ayaṃ viseso veditabbo.

Api cettha godhāya lakkhaṇe cittakammapiḷandhanādīsupi evarūpāya godhāya sati idaṃ nāma hotīti ayaṃ viseso veditabbo. Idañcettha vatthu – ekasmiṃ kira vihāre cittakamme godhaṃ aggiṃ dhamamānaṃ akaṃsu. Tato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ mahāvivādo jāto. Eko āgantukabhikkhu taṃ disvā makkhesi. Tato paṭṭhāya vivādo mandībhūto hoti. Kaṇṇikalakkhaṇaṃ piḷandhanakaṇṇikāyapi gehakaṇṇikāyapi vasena veditabbaṃ. Kacchapalakkhaṇaṃ godhālakkhaṇasadisameva. Migalakkhaṇaṃ sabbasaṅgāhikaṃ sabbacatuppadānaṃ lakkhaṇavasena vuttaṃ.

23.Raññaṃ niyyānaṃ bhavissatīti asukadivase asukanakkhattena asukassa nāma rañño niggamanaṃ bhavissatīti evaṃ rājūnaṃ pavāsagamanaṃ byākaroti. Esa nayo sabbattha. Kevalaṃ panettha aniyyānanti vippavutthānaṃ puna āgamanaṃ. Abbhantarānaṃ raññaṃ upayānaṃ bhavissati, bāhirānaṃ raññaṃ apayānanti antonagare amhākaṃ rājā paṭiviruddhaṃ bahirājānaṃ upasaṅkamissati, tato tassa paṭikkamanaṃ bhavissatīti evaṃ raññaṃ upayānāpayānaṃ byākaroti. Dutiyapadepi eseva nayo. Jayaparājayā pākaṭāyeva.

24.Candaggāhādayo asukadivase rāhu candaṃ gahessatīti byākaraṇavaseneva veditabbā. Api ca nakkhattassa aṅgārakādigāhasamāyogopi nakkhattagāhoyeva. Ukkāpātoti ākāsato ukkānaṃ patanaṃ. Disāḍāhoti disākālusiyaṃ aggisikhadhūmasikhādīhi ākulabhāvo viya. Devadudrabhīti sukkhavalāhakagajjanaṃ. Uggamananti udayanaṃ. Okkamananti atthaṅgamanaṃ. Saṃkilesanti avisuddhatā. Vodānanti visuddhatā. Evaṃ vipākoti lokassa evaṃ vividhasukhadukkhāvaho.

25.Suvuṭṭhikāti devassa sammādhārānuppavecchanaṃ. Dubbuṭṭhikāti avaggāho, vassavibandhoti vuttaṃ hoti. Muddāti hatthamuddā. Gaṇanā vuccati acchiddakagaṇanā. Saṅkhānanti saṅkalanasaṭuppādanādivasena piṇḍagaṇanā. Yassa sā paguṇā hoti, so rukkhampi disvā ettakāni ettha paṇṇānīti jānāti. Kāveyyanti ‘‘cattārome, bhikkhave, kavī. Katame cattāro? Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paṭibhānakavī’’ti (a. ni. 4.231). Imesaṃ catunnaṃ kavīnaṃ attano cintāvasena vā; ‘‘vessantaro nāma rājā ahosī’’tiādīni sutvā sutavasena vā; imassa ayaṃ attho, evaṃ taṃ yojessāmīti evaṃ atthavasena vā; kiñcideva disvā tappaṭibhāgaṃ kattabbaṃ karissāmīti evaṃ ṭhānuppattikapaṭibhānavasena vā; jīvikatthāya kabyakaraṇaṃ. Lokāyataṃ vuttameva.



在宝石特征等中，这样的宝石被称赞，这样的宝石不被称赞，是主人健康、权力等的原因，或非原因，这样根据颜色、形状等宝石的特征生活。在此，"武器"是指除了剑等之外的其余武器。关于女性特征等，在哪个家族中女性、男性等居住，应根据其兴衰来理解。在山羊特征等中，应了解哪些山羊等的肉可以食用，哪些不可食用的区别。
即便在蜥蜴特征中，在有这样的蜥蜴存在于绘画、装饰等情况下，也会发生某些事情，这一点应当了解。这里有一个事例：据说在某寺院中，在绘画工作中吹火的蜥蜴被制作。从那时起，比丘们发生了巨大的争论。一位来访的比丘看到后加以诽谤。从那时起，争论变得微弱。耳环特征应根据装饰性耳环和房屋耳环来理解。腋下特征与蜥蜴特征相似。动物特征是关于所有四足动物的总称。
"国王将出发"是指在某日、某星宿，某王将出发。这样预言国王的旅行。这种方式适用于所有情况。然而，"非出发"是指被驱逐后再次返回。"内部国王将接近"，"外部国王将离开"，意即在城内，我们的国王将与敌对的外部国王相遇，然后他将撤退。这样预言国王的接近和离开。第二种情况也是如此。胜败显而易见。
日蚀等是在某日，罗睺将吞噬月亮，这应通过预言方式来理解。此外，星宿与火星等的组合也是星宿蚀。"陨石坠落"是指从天空坠落的陨石。"方向灼热"是指方向混乱，如火焰和烟雾造成的混乱。"天雷"是指干旱的云层雷鸣。"上升"是指升起。"下降"是指落下。"污秽"是指不纯净。"清净"是指纯净。这样的结果是给世界带来各种苦乐。
"好雨季"是指天神正确地降下雨水。"坏雨季"是指不良收成，即雨水受阻。"印记"是手印。"计算"称为无缺的计算。"数学"是指通过相加、产生等方式的总数计算。谁精通此道，即使看树也知道树上有多少叶子。"诗歌"，如"诸比丘，有四种诗人。哪四种？思考型诗人、听闻型诗人、意义型诗人、即兴型诗人"。这四种诗人可以通过自身思考；听说"韦山塔罗王"等；理解其意义并如此安排；看到某物并创作相似作品；为生计而作诗。世界哲学已如前所述。

26.Āvāhanaṃ nāma imassa dārakassa asukakulato asukanakkhattena dārikaṃ ānethāti āvāhakaraṇaṃ. Vivāhananti imaṃ dārikaṃ asukassa nāma dārakassa asukanakkhattena detha, evamassā vuḍḍhi bhavissatīti vivāhakaraṇaṃ. Saṃvaraṇanti saṃvaraṇaṃ nāma ‘ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, ajjeva samaggā hotha, iti vo viyogo na bhavissatī’ti evaṃ samaggakaraṇaṃ. Vivaraṇaṃ nāma ‘sace viyujjitukāmattha, ajjeva viyujjatha , iti vo puna saṃyogo na bhavissatī’ti evaṃ visaṃyogakaraṇaṃ. Saṅkiraṇanti ‘uṭṭhānaṃ vā iṇaṃ vā dinnaṃ dhanaṃ ajja saṅkaḍḍhatha, ajja saṅkaḍḍhitañhi taṃ thāvaraṃ hotī’ti evaṃ dhanapiṇḍāpanaṃ. Vikiraṇanti ‘sace payogauddhārādivasena dhanaṃ payojitukāmattha, ajja payojitaṃ diguṇacatugguṇaṃ hotī’ti evaṃ dhanapayojāpanaṃ. Subhagakaraṇanti piyamanāpakaraṇaṃ vā sassirīkakaraṇaṃ vā. Dubbhagakaraṇanti tabbiparītaṃ. Viruddhagabbhakaraṇanti viruddhassa vilīnassa aṭṭhitassa matassa gabbhassa karaṇaṃ. Puna avināsāya bhesajjadānanti attho. Gabbho hi vātena, pāṇakehi, kammunā cāti tīhi kāraṇehi vinassati. Tattha vātena vinassante nibbāpanīyaṃ sītalaṃ bhesajjaṃ deti, pāṇakehi vinassante pāṇakānaṃ paṭikammaṃ karoti, kammunā vinassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkonti.

Jivhānibandhananti mantena jivhāya bandhakaraṇaṃ. Hanusaṃhanananti mukhabandhamantena yathā hanukaṃ cāletuṃ na sakkonti, evaṃ bandhakaraṇaṃ. Hatthābhijappananti hatthānaṃ parivattanatthaṃ mantajappanaṃ. Tasmiṃ kira mante sattapadantare ṭhatvā jappite itaro hatthe parivattetvā khipati. Kaṇṇajappananti kaṇṇehi saddaṃ assavanatthāya vijjāya jappanaṃ. Taṃ kira jappitvā vinicchayaṭṭhāne yaṃ icchati, taṃ bhaṇati, paccatthiko taṃ na suṇāti, tato paṭivacanaṃ sampādetuṃ na sakkoti. Ādāsapañhanti ādāse devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Kumārikapañhanti kumārikāya sarīre devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Devapañhanti dāsiyā sarīre devataṃ otāretvā pañhapucchanaṃ. Ādiccupaṭṭhānanti jīvikatthāya ādiccapāricariyā. Mahatupaṭṭhānanti tatheva mahābrahmapāricariyā. Abbhujjalananti mantena mukhato aggijālānīharaṇaṃ. Sirivhāyananti ‘‘ehi siri, mayhaṃ sire patiṭṭhāhī’’ti evaṃ sirena siriyā avhāyanaṃ.



"迎娶"是指从某个家族，在某星宿下，将某女孩迎娶到此。"结婚"是指将此女孩在某星宿下嫁给某男子，这样她将得到发展。"和合"是指说"今日星宿吉祥，今日你们和好，如此你们将不会分离"的和解方式。"分离"是指"如果你们想要分离，今日就分离，如此你们将不会再结合"的分离方式。
"聚集"是指"今日聚集起源或债务，今日聚集的将成为稳固的"的财富收集。"散布"是指"如果想通过付出或取回等方式使用财富，今日付出将成为二倍或四倍"的财富使用。"使吉祥"是指使人喜悦或使其有荣光。"使不吉祥"是其相反。"敌对怀孕"是指为敌对的、消散的、枯萎的、已死的胎儿而怀孕。再次意味着为不毁灭而给予药物。胎儿因风、虫、业三种原因而毁灭。在风使其毁灭时给予冷却的药物，虫使其毁灭时对虫进行治疗，因业毁灭时连佛陀也无法阻止。
"舌头束缚"是指用咒语束缚舌头。"下颌紧缩"是指用口部咒语使下颌无法移动。"手咒"是为了手的转动而念咒。据说在咒语中站立七步远时，另一方转动手并投掷。"耳咒"是为了用咒术使耳朵听不到声音而念咒。据说念完咒后，在判断处所想说的，对方听不到，因此无法回应。
"镜子问题"是在镜子中降临神灵并询问。"少女问题"是在少女身体中降临神灵并询问。"神灵问题"是在使女身体中降临神灵并询问。"日神侍奉"是为生计而侍奉太阳神。"大梵天侍奉"同样是侍奉大梵天。"火焰喷出"是用咒语从口中取出火网。"吉祥召唤"是说"来吧，吉祥，停留在我的头上"的头与吉祥的召唤。

27.Santikammanti devaṭṭhānaṃ gantvā sace me idaṃ nāma samijjhissati, tumhākaṃ iminā ca iminā ca upahāraṃ karissāmīti samiddhikāle kattabbaṃ santipaṭissavakammaṃ. Tasmiṃ pana samiddhe tassa karaṇaṃ paṇidhikammaṃ nāma. Bhūrikammanti bhūrighare vasitvā gahitamantassa payogakaraṇaṃ. Vassakammaṃ vossakammanti ettha vassoti puriso, vossoti paṇḍako . Iti vossassa vassakaraṇaṃ vassakammaṃ, vassassa vossakaraṇaṃ vossakammaṃ. Taṃ pana karonto acchandikabhāvamattaṃ pāpeti, na liṅgaṃ antaradhāpetuṃ sakkoti. Vatthukammanti akatavatthusmiṃ gehapatiṭṭhāpanaṃ. Vatthuparikammanti ‘‘idañcidañcāharathā’’ti vatvā vatthubalikammakaraṇaṃ. Ācamananti udakena mukhasuddhikaraṇaṃ. Nhāpananti aññesaṃ nhāpanaṃ. Juhananti tesaṃ atthāya aggijuhanaṃ. Vamananti yogaṃ datvā vamanakaraṇaṃ. Virecanepi eseva nayo. Uddhaṃvirecananti uddhaṃ dosānaṃ nīharaṇaṃ. Adhovirecananti adho dosānaṃ nīharaṇaṃ. Sīsavirecananti sirovirecanaṃ. Kaṇṇatelanti kaṇṇānaṃ bandhanatthaṃ vā vaṇaharaṇatthaṃ vā bhesajjatelapacanaṃ. Nettatappananti akkhitappanatelaṃ. Natthukammanti telena yojetvā natthukaraṇaṃ. Añjananti dve vā tīṇi vā paṭalāni nīharaṇasamatthaṃ khārañjanaṃ. Paccañjananti nibbāpanīyaṃ sītalabhesajjañjanaṃ. Sālākiyanti salākavejjakammaṃ. Sallakattiyanti sallakattavejjakammaṃ. Dārakatikicchā vuccati komārabhaccavejjakammaṃ. Mūlabhesajjānaṃ anuppādananti iminā kāyatikicchanaṃ dasseti. Osadhīnaṃ paṭimokkhoti khārādīni datvā tadanurūpe vaṇe gate tesaṃ apanayanaṃ.

Ettāvatā mahāsīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.

Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā

28. Evaṃ brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhivasena tividhaṃ sīlaṃ vitthāretvā idāni bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa anusandhivasena – ‘‘atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā’’tiādinā nayena suññatāpakāsanaṃ ārabhi. Tattha dhammāti guṇe, desanāyaṃ, pariyattiyaṃ, nissatteti evamādīsu dhammasaddo vattati.

‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati’’nti. (theragā. 304);

Ādīsu hi guṇe dhammasaddo. ‘‘Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa’’ntiādīsu (ma. ni. 3.420) desanāyaṃ. ‘‘Idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ , geyya’’ntiādīsu (a. ni. 

"安宁之作"是指去到天神的居所，若我能得到这个，将为你们献上礼物，这在顺利时应做的安宁之作。在那顺利之时，所做的被称为"意愿之作"。 "丰盛之作"是指在丰盛的家中，承载咒语的使用。"降雨之作"和"降雨作业"是指这里的"降雨"是指人，"降雨作业"是指愚者。因此，降雨的作业是降雨的作业，降雨的作业是降雨的作业。然而，在进行此作业时会使其变得不情愿，无法使其消失。 "物品之作"是指在没有物品的情况下，家主的安置。"物品准备"是指说"把这个和那个都带来"，这样进行物品的准备。"洗手"是指用水清洁口腔。"洗澡"是指给其他人洗澡。"祭火"是指为他们的利益而进行的火祭。"呕吐"是指通过给予食物而使其呕吐。 "泻药"的方式也是如此。"向上泻药"是指向上排出病因。"向下泻药"是指向下排出病因。"头部泻药"是指头部的排出。"耳油"是指为了耳朵的束缚或油的去除而给予的药物。"眼药"是指眼睛的油。"无药之作"是指用油进行的无药治疗。"眼药"是指两或三种药物的去除。"救济药"是指能带来解脱的凉药。"药草"是指药师的工作。"针灸"是指针灸师的工作。"儿童的工作"是指幼儿的医疗工作。"根本药物的提供"是指身体的医疗工作。"药物的解脱"是指给予适合的药物。
到此为止，大戒已完成。
关于过去的因果法则的论述
如此，按照梵天所述的法则，扩展三种戒律，现在根据比丘众所述的法则——"比丘们，确实还有其他法则是深奥且难以理解的"等方式开始阐明空的表现。在这里，"法"是指品质、教导、经典、无我等方面的法字。
"法与非法，二者果报相同；非法引导入地狱，法则引导至善道"（长老歌。304）；
在上述品质中，法字是指法。 "我将为你们讲解法，初善"等（中部经典。3.420）中的教导。 "在这里，比丘们，深入理解法的经典，吟唱"等（增支经典）。

5.73) pariyattiyaṃ. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī’’tiādīsu (dha. sa. 121) nissatte. Idha pana guṇe vattati. Tasmā atthi, bhikkhave, aññeva tathāgatassa guṇāti evamettha attho daṭṭhabbo.

Gambhīrāti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra tathāgatā aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭhā, gambhīrattāyeva duddasā. Duddasattāyeva duranubodhā. Nibbutasabbapariḷāhattā santā, santārammaṇesu pavattanatopi santā. Atittikaraṇaṭṭhena paṇītā, sādurasabhojanaṃ viya. Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbāti atakkāvacarā. Nipuṇāti saṇhasukhumasabhāvattā. Bālānaṃ avisayattā, paṇḍitehiyeva veditabbāti paṇḍitavedanīyā.

Ye tathāgato sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ye dhamme tathāgato anaññaneyyo hutvā sayameva abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā pavedeti, dīpeti, katheti, pakāsetīti attho. Yehīti yehi guṇadhammehi. Yathābhuccanti yathābhūtaṃ. Vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyunti tathāgatassa vaṇṇaṃ vattukāmā sammā vadeyyuṃ, ahāpetvā vattuṃ sakkuṇeyyunti attho. Katame ca pana te dhammā bhagavatā evaṃ thomitāti? Sabbaññutaññāṇaṃ. Yadi evaṃ, kasmā bahuvacananiddeso katoti? Puthucittasamāyogato ceva, puthuārammaṇato ca. Tañhi catūsu ñāṇasampayuttamahākiriyacittesu labbhati, na cassa koci dhammo ārammaṇaṃ nāma na hoti. Yathāha – ‘‘atītaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇa’’ntiādi (paṭi. ma. 

5.73）在经典中。"在那个时候，法则存在，蕴存在"等（法蕴论。121）在无我中。在这里，它是关于品质的。因此，"比丘们，确实还有如来的品质"，这就是这里的意义。
"深奥"是指像大海一样，除了如来外，其他人的智慧无法企及，正因为其深奥而难以理解。因其难以理解而难以领悟。因熄灭了所有烦恼而寂静，在寂静的对象中运行也是寂静的。由于不令人满足而高贵，如美味可口的食物。由于属于最高智慧的范围，不能以推理探索，因此超越推理。"精细"是因其细腻精微的本质。不在愚者的范围内，只有智者能理解。
"如来亲自证悟并宣说"是指如来以自身卓越的智慧直接证悟，并阐明、解释、宣说这些法则。"以"是指这些品质法则。"如其本然"是指完全如其本来。"正确地赞美"是指那些希望正确赞美如来的人，能够完整地赞美。
那么，被世尊如此赞美的法则是什么？是一切智智。如果是这样，为什么要用复数形式描述？这是因为心的聚合和多样的对象。这在四种与智慧相应的大果报心中可以获得，对它而言，没有不能作为对象的法则。如所说："知晓一切过去，这是一切智智；在那里没有障碍，这是无障碍智"等（入胜论）。

1.120). Iti puthucittasamāyogato punappunaṃ uppattivasena puthuārammaṇato ca bahuvacananiddeso katoti.

‘‘Aññevā’’ti idaṃ panettha vavatthāpanavacanaṃ, ‘‘aññeva, na pāṇātipātā veramaṇiādayo. Gambhīrāva na uttānā’’ti evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ. Sāvakapāramīñāṇañhi gambhīraṃ, paccekabodhiñāṇaṃ pana tato gambhīrataranti tattha vavatthānaṃ natthi, sabbaññutaññāṇañca tatopi gambhīrataranti tatthāpi vavatthānaṃ natthi, ito panaññaṃ gambhīrataraṃ natthi; tasmā gambhīrā vāti vavatthānaṃ labbhati. Tathā duddasāva duranubodhā vāti sabbaṃ veditabbaṃ.

Katameca te bhikkhaveti ayaṃ pana tesaṃ dhammānaṃ kathetukamyatā pucchā. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇātiādi pucchāvissajjanaṃ. Kasmā panetaṃ evaṃ āraddhanti ce? Buddhānañhi cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttā. Katamāni cattāri? Vinayapaññattiṃ, bhūmantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti. Tasmā – ‘‘idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, ayaṃ āpatti, ayaṃ anāpatti, ayaṃ chejjagāminī, ayaṃ vuṭṭhānagāminī, ayaṃ desanāgāminī, ayaṃ lokavajjā, ayaṃ paṇṇattivajjā, imasmiṃ vatthusmiṃ idaṃ paññapetabba’’nti yaṃ evaṃ otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma, tattha aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi; avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti vinayapaññattiṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Tathā ime cattāro satipaṭṭhānā nāma…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāma, pañca khandhā nāma, dvādasa āyatanāni nāma, aṭṭhārasa dhātuyo nāma, cattāri ariyasaccāni nāma, bāvīsatindriyāni nāma, nava hetū nāma, cattāro āhārā nāma, satta phassā nāma, satta vedanā nāma, satta saññā nāma, satta cetanā nāma, satta cittāni nāma. Etesu ettakā kāmāvacarā dhammā nāma, ettakā rūpāvacaraarūpāvacarapariyāpannā dhammā nāma, ettakā lokiyā dhammā nāma, ettakā lokuttarā dhammā nāmāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ anantanayaṃ abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti bhūmantaraparicchedaṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.


1.120）因此，因普通心的聚合而反复出现，因普通对象而进行复数的描述。
“他者”是指这里的界定性用语，“他者，不包括不杀生、戒杀等。”深奥的确不容易理解。因其难以理解而难以领悟。
“比丘们，哪些是这些法则呢？”这是对他们法则的询问。确实，有些是修行者和婆罗门等的询问。为什么要如此展开呢？因为佛陀在达到四个境界时，发出的声音是宏大的，智慧不再停留，佛陀智慧的伟大显而易见，教导深奥，具备三特征，与空相结合。哪些是四个呢？是戒律的规定、地球的中间、因缘的形式、时间的间隔。因此——“这是轻的，这是重的，这是有多种选择的，这是无选择的，这是过失，这是无过失，这是断灭的，这是出离的，这是教导的，这是世间的，这是法则的，这是在此处应当宣说的”——这被称为在此处的戒律的宣说，那里没有其他的权威或力量；这是没有对象的，唯有如来的对象。因此，经过戒律的规定，佛陀的声音是宏大的，智慧不再停留……等……与空相结合。
同样，这四个正念的基础……等……是尊贵的八正道，五蕴，十二处，十八界，四个圣谛，二十二根，九种因，四种食，七种触，七种感觉，七种念，七种意，七种心。这些都是属于欲界的法则，这些是属于色界和无色界的法则，这些是世俗的法则，这些是超世的法则。因此，二十种的全面基础，无法再以其他的权威或力量来描述，这是没有对象的，唯有如来的对象。因此，经过地球的划分，佛陀的声音是宏大的，智慧不再停留……等……与空相结合。


Tathā ayaṃ avijjā saṅkhārānaṃ navahākārehi paccayo hoti, uppādo hutvā paccayo hoti, pavattaṃ hutvā, nimittaṃ, āyūhanaṃ, saṃyogo, palibodho, samudayo, hetu, paccayo hutvā paccayo hoti, tathā saṅkhārādayo viññāṇādīnaṃ. Yathāha – ‘‘kathaṃ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ? Avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca, nimittaṭṭhiti ca, āyūhanaṭṭhiti ca, saṃyogaṭṭhiti ca, palibodhaṭṭhiti ca, samudayaṭṭhiti ca, hetuṭṭhiti ca, paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca…pe… jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca…pe… paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ paccayasamuppannaṃ, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.45). Evamimaṃ tassa tassa dhammassa tathā tathā paccayabhāvena pavattaṃ tivaṭṭaṃ tiyaddhaṃ tisandhiṃ catusaṅkhepaṃ vīsatākāraṃ paṭiccasamuppādaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo, iti paccayākāraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati…pe… suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Tathā cattāro janā sassatavādā nāma, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā nāma. Te idaṃ nissāya idaṃ gaṇhantīti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni bhinditvā nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo. Iti samayantaraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttāti.

Imasmiṃ pana ṭhāne samayantaraṃ labbhati, tasmā sabbaññutaññāṇassa mahantabhāvadassanatthaṃ desanāya ca suññatāpakāsanavibhāvanatthaṃ samayantaraṃ anupavisanto dhammarājā – ‘‘santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā’’ti evaṃ pucchāvissajjanaṃ ārabhi.

29. Tattha santīti atthi saṃvijjanti upalabbhanti. Bhikkhaveti ālapanavacanaṃ. Eketi ekacce. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagatabhāvena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā. Lokena vā samaṇāti ca brāhmaṇāti ca evaṃ sammatā. Pubbantaṃ kappetvā vikappetvā gaṇhantīti pubbantakappikā. Pubbantakappo vā etesaṃ atthīti pubbantakappikā. Tattha antoti ayaṃ saddo antaabbhantaramariyādalāmakaparabhāgakoṭṭhāsesu dissati. ‘‘Antapūro udarapūro’’tiādīsu hi ante antasaddo. ‘‘Caranti loke parivārachannā anto asuddhā bahi sobhamānā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.122) abbhantare. ‘‘Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278). ‘‘Sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā’’tiādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ. ‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolya’’ntiādīsu (saṃ. ni. 3.80) lāmake. ‘‘Esevanto dukkhassā’’tiādīsu (saṃ. ni. 

同样，这个无明对于行法有九种方式作为条件：生起时作为条件，存在时作为条件，作为征兆、努力、联系、障碍、集起、因、条件而作为条件。行法等对于识等也是如此。如所说："在条件的把握中，智慧如何理解法则的状态？无明对于行法有生起状态、存在状态、征兆状态、努力状态、联系状态、障碍状态、集起状态、因状态、条件状态，这九种方式中，无明是条件，行法是由条件生起，这两种法则是由条件生起，这就是在条件的把握中，智慧对法则状态的理解。过去的时间，未来的时间，无明对于行法有生起状态……等……生、老死有生起状态……等……条件状态，这九种方式中，生是条件，老死是由条件生起，这两种法则是由条件生起，这就是在条件的把握中，智慧对法则状态的理解"（入胜论。1.45）。就这样，对于每一种法则，以其条件性质展开的三转、三际、三连接、四总结、二十种形式的缘起，无法由其他权威或力量来描述，这是没有对象的，唯有如来的对象。因此，经过因缘形式，佛陀的声音是宏大的，智慧不再停留……等……与空相结合。
同样，有四种常住论者，四种一分常住论者，四种有边无边论者，四种不死论者，两种偶然生起论者，十六种有想论者，八种无想论者，八种非想非非想论者，七种断灭论者，五种现世涅槃论者。他们依靠这个而把握那个，破除六十二种见解，使其解开、清晰地说明，无法由其他权威或力量来描述，这是没有对象的，唯有如来的对象。因此，经过时间间隔，佛陀的声音是宏大的，智慧不再停留，佛陀智慧的伟大显而易见，教导深奥，具备三特征，与空相结合。
在这个地方，可以获得时间间隔，因此，为了展示一切智智的伟大，并为了阐明教导的空性，法王深入时间间隔，开始了询问和回答："比丘们，确实有一些修行者和婆罗门。"
29. 在这里，"确实"是指存在、可得。"比丘们"是称呼用语。"一些"是指某些。"修行者和婆罗门"是指因出家而成为修行者，因种姓而成为婆罗门。或者被世间认为是修行者和婆罗门。通过推测过去的极限而把握的是"过去极限推测者"。或者他们有过去极限的推测，是"过去极限推测者"。在这里，"极限"这个词出现在内部、界限、边际、部分等处。在"满足边缘、满足腹部"等处，极限一词出现在边缘。在"他们在世间游走，被遮蔽，内部不净，外部光彩照耀"等处，出现在内部。"身体束缚的内部衰老"，出现在界限。"无论是绿色边缘、道路边缘、岩石边缘还是水边缘"等处，出现在界限。在"这是生命的极限，即乞食"等处，出现在低劣处。在"这正是苦的终极"等处，出现在终极。

2.51) parabhāge. Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa parabhāgo koṭīti vuccati. ‘‘Sakkāyo kho, āvuso, eko anto’’tiādīsu (a. ni. 6.61) koṭṭhāse. Svāyaṃ idhāpi koṭṭhāse vattati.

Kappasaddopi – ‘‘tiṭṭhatu, bhante bhagavā kappaṃ’’ (dī. ni. 2.167), ‘‘atthi kappo nipajjituṃ’’ (a. ni. 8.80), ‘‘kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī’’ti, (pāci. 371) evaṃ āyukappalesakappavinayakappādīsu sambahulesu atthesu vattati. Idha taṇhādiṭṭhīsu vattatīti veditabbo. Vuttampi cetaṃ – ‘‘kappāti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo cā’’ti (mahāni. 28). Tasmā taṇhādiṭṭhivasena atītaṃ khandhakoṭṭhāsaṃ kappetvā pakappetvā ṭhitāti pubbantakappikāti evamettha attho veditabbo. Tesaṃ evaṃ pubbantaṃ kappetvā ṭhitānaṃ punappunaṃ uppajjanavasena pubbantameva anugatā diṭṭhīti pubbantānudiṭṭhino. Te evaṃdiṭṭhino taṃ pubbantaṃ ārabbha āgamma paṭicca aññampi janaṃ diṭṭhigatikaṃ karontā anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi.

Tattha anekavihitānīti anekavidhāni. Adhimuttipadānīti adhivacanapadāni. Atha vā bhūtaṃ atthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā pavattanato adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti. Adhimuttīnaṃ padāni adhimuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho. Aṭṭhārasahi vatthūhīti aṭṭhārasahi kāraṇehi.

30. Idāni yehi aṭṭhārasahi vatthūhi abhivadanti, tesaṃ kathetukamyatāya pucchāya ‘‘te ca kho bhonto’’tiādinā nayena pucchitvā tāni vatthūni vibhajitvā dassetuṃ ‘‘santi, bhikkhave’’tiādimāha. Tattha vadanti etenāti vādo, diṭṭhigatassetaṃ adhivacanaṃ. Sassato vādo etesanti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti attho. Eteneva nayena ito paresampi evarūpānaṃ padānaṃ attho veditabbo. Sassataṃ attānañca lokañcāti rūpādīsu aññataraṃ attāti ca lokoti ca gahetvā taṃ sassataṃ amaraṃ niccaṃ dhuvaṃ paññapenti. Yathāha – ‘‘rūpaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapenti tathā vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attā ceva loko ca sassato cāti attānañca lokañca paññapentī’’ti.



2.51）在另一部分。因为所有条件的穷尽被称为苦的另一个极端。在"尊者，实体确实是一个极端"等处（增支部。6.61），出现在部分。在这里，它也出现在部分中。
"劫"这个词也出现在"请尊者世尊保持劫"（长部。2.167），"有劫可以躺下"（增支部。8.80），"以劫所作被未作所覆盖"等多种意义中。在这里应当理解为出现在渴爱和见解中。已经有人说过："有两种劫，渴爱之劫和见解之劫"（大品。28）。因此，以渴爱和见解的方式，推测过去的蕴部分，是"过去极限推测者"，应当这样理解。那些以这种方式推测过去并存在的人，因反复生起而追随过去的见解，是"过去见解追随者"。这些持此见解的人，以那个过去为根据，引导、依赖，使其他人也陷入见解，用十八种理由宣说各种主张。
在这里，"各种"是指多种。"主张词语"是指命名词语。或者，因为超越了真实意义，不按其本性把握，而运行，所以被称为"主张"。主张的词语是主张词语，意思是阐明见解的语言。"十八种理由"是指十八种原因。
30. 现在，为了叙述那些用十八种理由宣说的人，通过询问"尊者们"等方式提问，并为了展示这些理由，说"比丘们，确实有"等。在这里，"论"是通过什么来说的。见解的专有名词。"常住论者"是指他们主张常住，意思是常住见解。以同样的方式，应当理解其他类似词语的意义。"常住的自我和世界"是指在色等中抓取某一种作为自我，并将其宣称为常住、不死、永恒、稳定。如所说："色是自我也是世界，是常住的；同样地，将受、想、行、识宣称为自我也是世界，是常住的。"

31.Ātappamanvāyātiādīsu vīriyaṃ kilesānaṃ ātāpanabhāvena ātappanti vuttaṃ. Tadeva padahanavasena padhānaṃ. Punappunaṃ yuttavasena anuyogoti. Evaṃ tippabhedaṃ vīriyaṃ anvāya āgamma paṭiccāti attho. Appamādo vuccati satiyā avippavāso. Sammā manasikāroti upāyamanasikāro, pathamanasikāro, atthato ñāṇanti vuttaṃ hoti. Yasmiñhi manasikāre ṭhitassa pubbenivāsānussati ñāṇaṃ ijjhati, ayaṃ imasmiṃ ṭhāne manasikāroti adhippeto. Tasmā vīriyañca satiñca ñāṇañca āgammāti ayamettha saṅkhepattho. Tathārūpanti tathājātikaṃ. Cetosamādhinti cittasamādhiṃ. Phusatīti vindati paṭilabhati. Yathā samāhite citteti yena samādhinā sammā āhite suṭṭhu ṭhapite cittamhi anekavihitaṃpubbenivāsantiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto.

So evamāhāti so evaṃ jhānānubhāvasampanno hutvā diṭṭhigatiko evaṃ vadati. Vañjhoti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalo kassaci ajanakoti. Etena ‘‘attā’’ti ca ‘‘loko’’ti ca gahitānaṃ jhānādīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitoti kūṭaṭṭho. Esikaṭṭhāyiṭṭhitoti esikaṭṭhāyī viya hutvā ṭhitoti esikaṭṭhāyiṭṭhito. Yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitoti attho. Ubhayenapi lokassa vināsābhāvaṃ dīpeti. Keci pana īsikaṭṭhāyiṭṭhitoti pāḷiṃ vatvā muñje īsikā viya ṭhitoti vadanti . Tatrāyamadhippāyo – yadidaṃ jāyatīti vuccati, taṃ muñjato īsikā viya vijjamānameva nikkhamati. Yasmā ca īsikaṭṭhāyiṭṭhito, tasmā teva sattā sandhāvanti, ito aññattha gacchantīti attho.

Saṃsarantīti aparāparaṃ sañcaranti. Cavantīti evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti. Tathā upapajjantīti. Aṭṭhakathāyaṃ pana pubbe ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti vatvā idāni te ca sattā sandhāvantītiādinā vacanena ayaṃ diṭṭhigatiko attanāyeva attano vādaṃ bhindati, diṭṭhigatikassa dassanaṃ nāma na nibaddhaṃ, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya cañcalaṃ, ummattakapacchiyaṃ pūvakhaṇḍagūthagomayādīni viya cettha sundarampi asundarampi hoti yevāti vuttaṃ. Atthitveva sassatisamanti ettha sassatīti niccaṃ vijjamānatāya mahāpathaviṃva maññati, tathā sinerupabbatacandimasūriye. Tato tehi samaṃ attānaṃ maññamānā atthi tveva sassatisamanti vadanti.

Idāni sassato attā ca loko cātiādikāya paṭiññāya sādhanatthaṃ hetuṃ dassento ‘‘taṃ kissa hetu? Ahañhi ātappamanvāyā’’tiādimāha. Tattha imināmahaṃ etaṃ jānāmīti iminā visesādhigamena ahaṃ etaṃ paccakkhato jānāmi, na kevalaṃ saddhāmattakeneva vadāmīti dasseti, makāro panettha padasandhikaraṇatthaṃ vutto. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ ṭhānanti catūhi vatthūhīti vatthusaddena vuttesu catūsu ṭhānesu idaṃ paṭhamaṃ ṭhānaṃ, idaṃ jātisatasahassamattānussaraṇaṃ paṭhamaṃ kāraṇanti attho.

32-33. Upari vāradvayepi eseva nayo. Kevalañhi ayaṃ vāro anekajātisatasahassānussaraṇavasena vutto. Itare dasacattālīsasaṃvaṭṭavivaṭṭakappānussaraṇavasena. Mandapañño hi titthiyo anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhimapañño dasasaṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattālīsaṃ, na tato uddhaṃ.



"依靠努力"等处，努力被称为对烦恼的热烈对抗。正是由于这种对抗而称为努力。反复地以适当的方式进行追随。这样，努力有三种分类，因而应理解为“因果”。不放逸被称为有意识的坚持。正确的注意力是指方便的注意力、初步的注意力、实质上的智慧。如在注意力中，具足前生回忆的智慧，这就是在此处的注意力。因此，努力、觉醒和智慧的结合是这个地方的概括意义。如此的意思是指如此产生的。心的安定是指心的定。获得是指找到、获得。正如在专注的心中，因专注而正确地安置、稳固的心，意指多种前生等的意义在清净道中有所阐述。
在这里所说的，正是这样。具足此种禅定的修行者，持有见解的人如此说。被抛弃者，如同被抛弃的动物，或无效的某些事物。由此，"自我"和"世界"被理解为禅定等所生的性质。像山峰一样站立，是指站立在高处。像是稳定的柱子一样站立，意指像稳定的柱子一样站立。正如稳定的柱子稳固地矗立，意指如此的意思。也同时阐明了两者的消灭状态。有些人则说，像是稳定的柱子一样站立。这里的意思是——这被称为生起，正如从芦苇中生出，确实存在地离开。因为在稳定的柱子上，所以这些众生在奔跑，意指去往其他地方。
"流转"是指反复地移动。"离去"是指如此地走向数量。这样，"投生"也是如此。在注释中，之前说过"常住的自我和世界"等，现在这些众生在流转等的言语中，持有见解的人以自我为根基，打破自己的说法，见解者的见解并不被束缚，如同在尘埃中挖掘的土壤，动荡不安，像疯癫者的粪便、碎片等，这里美丑皆有。因为在意义上，常住的自我和世界在这里被认为是常住的，正如广阔的大地，亦如须弥山、日月。
因此，认为自我和世界是常住的，因而提出理由，"这是什么原因？我正是依靠努力"等。这里通过这样的方式，我知道这个，凭借这样的特殊获得，我直接知道这个，而不仅仅是凭借信仰而说，"makā"在此处是为了词句的结合。比丘们，这是第一处，指的是四种理由，所说的四处中，这一处是第一处，这一处是关于生和死的无数次回忆的第一原因。
32-33. 在上面的两段中也是如此。确实，这一段是以多种生和死的回忆为依据。另一段是以十种和四十种的轮回为依据。愚笨者确实能够回忆起多种生和死的数量，中等智慧者则能回忆起十种轮回，聪明者则能回忆起四十种，而以上的则无法做到。

34. Catutthavāre takkayatīti takkī, takko vā assa atthīti takkī. Takketvā vitakketvā diṭṭhigāhino etaṃ adhivacanaṃ. Vīmaṃsāya samannāgatoti vīmaṃsī. Vīmaṃsā nāma tulanā ruccanā khamanā. Yathā hi puriso yaṭṭhiyā udakaṃ vīmaṃsitvā otarati, evameva yo tulayitvā ruccitvā khamāpetvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, so ‘‘vīmaṃsī’’ti veditabbo. Takkapariyāhatanti takkena pariyāhataṃ, tena tena pariyāyena takketvāti attho. Vīmaṃsānucaritanti tāya vuttappakārāya vīmaṃsāya anucaritaṃ. Sayaṃpaṭibhānanti attano paṭibhānamattasañjātaṃ. Evamāhāti sassatadiṭṭhiṃ gahetvā evaṃ vadati.

Tattha catubbidho takkī – anussutiko, jātissaro, lābhī, suddhatakkikoti. Tattha yo ‘‘vessantaro nāma rājā ahosī’’tiādīni sutvā ‘‘tena hi yadi vessantarova bhagavā, sassato attā’’ti takkayanto diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ anussutiko nāma. Dve tisso jātiyo saritvā – ‘‘ahameva pubbe asukasmiṃ nāma ahosiṃ, tasmā sassato attā’’ti takkayanto jātissaratakkiko nāma. Yo pana lābhitāya ‘‘yathā me idāni attā sukhī hoti, atītepi evaṃ ahosi, anāgatepi bhavissatī’’ti takkayitvā diṭṭhiṃ gaṇhāti, ayaṃ lābhītakkiko nāma. ‘‘Evaṃ sati idaṃ hotī’’ti takkamatteneva gaṇhanto pana suddhatakkiko nāma.

35.Etesaṃ vā aññatarenāti etesaṃyeva catunnaṃ vatthūnaṃ aññatarena ekena vā dvīhi vā tīhi vā. Natthi ito bahiddhāti imehi pana vatthūhi bahi aññaṃ ekaṃ kāraṇampi sassatapaññattiyā natthīti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati.

36.Tayidaṃ, bhikkhave, tathāgato pajānātīti bhikkhave, taṃ idaṃ catubbidhampi diṭṭhigataṃ tathāgato nānappakārato jānāti. Tato taṃ pajānanākāraṃ dassento ime diṭṭhiṭṭhānātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhiṭṭhānā nāma. Api ca diṭṭhīnaṃ kāraṇampi diṭṭhiṭṭhānameva. Yathāha ‘‘katamāni aṭṭha diṭṭhiṭṭhānāni? Khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi, phassopi , saññāpi, vitakkopi, ayonisomanasikāropi, pāpamittopi, paratoghosopi diṭṭhiṭṭhāna’’nti. ‘‘Khandhā hetu, khandhā paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ. Avijjā hetu…pe… pāpamitto hetu. Paratoghoso hetu, paratoghoso paccayo diṭṭhiṭṭhānaṃ upādāya samuṭṭhānaṭṭhena, evaṃ paratoghosopi diṭṭhiṭṭhāna’’nti (paṭi. ma. 

第四段中，"推理者"即为推理，推理的意义是指推理的内容。经过推理后，分析后，持有见解者称为此。深入思考的状态即为深入思考者。深入思考是指比较、理解和忍耐。正如一个人通过测量水的深度而下水，亦如通过比较、理解和忍耐而掌握见解的人，称为“深入思考者”。推理所覆盖的，意指通过推理而覆盖，按此方式进行推理。深入思考的追随，指的是按照已说的方式进行深入思考。自身的智慧是指自身的智慧所生。正如他如此说，持有常住见解的人如此说。
在这里，推理者有四种：听闻者、种姓者、得利者、清净推理者。在这里，听闻者是指听到“曾经有位名为维萨山达的国王”，因此推测“如果世尊是维萨山达，那么自我是常住的”，这就是听闻者。第二种是种姓推理者，推测“我曾在某个地方出生，因此自我是常住的”。而得利者则是通过“如今我快乐，过去也是如此，未来也会如此”来推测。清净推理者则是仅通过“如果如此，则如此”来推测。
"这些或其他"是指这四种理由中的任一种，或一、二、三种。没有其他的，凭借这些理由之外，不存在其他的原因，因而在不反驳的情况下发出狮子的吼声。
"比丘们，确实，如来是知道的"。比丘们，这四种见解的内容，如来是以多种方式知道的。因此，为了说明这种知晓的方式，提到这些见解的依据等。在这里，见解即为见解的依据。并且，见解的原因也正是见解的依据。如所说：“什么是八种见解的依据？五蕴也是见解的依据，无明也是，触也是，感觉也是，思维也是，非正念也是，恶友也是，外部声音也是见解的依据。” “五蕴是因，五蕴是条件，作为见解的依据而生起，因此五蕴也是见解的依据。无明是因……等……恶友是因。外部声音是因，外部声音是条件，作为见解的依据而生起，因此外部声音也是见解的依据。”

1.124). Evaṃgahitāti diṭṭhisaṅkhātā tāva diṭṭhiṭṭhānā – ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti evaṃgahitā ādinnā, pavattitāti attho. Evaṃparāmaṭṭhāti nirāsaṅkacittatāya punappunaṃ āmaṭṭhā parāmaṭṭhā, ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti pariniṭṭhāpitā . Kāraṇasaṅkhātā pana diṭṭhiṭṭhānā yathā gayhamānā diṭṭhiyo samuṭṭhāpenti, evaṃ ārammaṇavasena ca pavattanavasena ca āsevanavasena ca gahitā. Anādīnavadassitāya punappunaṃ gahaṇavasena parāmaṭṭhā. Evaṃgatikāti evaṃ nirayatiracchānapettivisayagatikānaṃ aññataragatikā. Evaṃ abhisamparāyāti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ, evaṃvidhaparalokāti vuttaṃ hoti.

Tañca tathāgato pajānātīti na kevalañca tathāgato sakāraṇaṃ sagatikaṃ diṭṭhigatameva pajānāti, atha kho tañca sabbaṃ pajānāti, tato ca uttaritaraṃ sīlañceva samādhiñca sabbaññutaññāṇañca pajānāti. Tañca pajānanaṃ na parāmasatīti tañca evaṃvidhaṃ anuttaraṃ visesaṃ pajānantopi ahaṃ pajānāmīti taṇhādiṭṭhimānaparāmāsavasena tañca na parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditāti evaṃ aparāmasato cassa aparāmāsapaccayā sayameva attanāyeva tesaṃ parāmāsakilesānaṃ nibbuti viditā. Pākaṭaṃ, bhikkhave, tathāgatassa nibbānanti dasseti.

Idāni yathāpaṭipannena tathāgatena sā nibbuti adhigatā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ yāsu vedanāsu rattā titthiyā ‘‘idha sukhino bhavissāma, ettha sukhino bhavissāmā’’ti diṭṭhigahanaṃ pavisanti, tāsaṃyeva vedanānaṃ vasena kammaṭṭhānaṃ ācikkhanto vedanānaṃ samudayañcātiādimāha. Tattha yathābhūtaṃ viditvāti ‘‘avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, taṇhāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, kammasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati (paṭi. ma. 1.50). Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passatī’’ti imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ samudayaṃ yathābhūtaṃ viditvā; ‘‘avijjānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, taṇhānirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati , kammanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passatī’’ti (paṭi. ma. 1.50) imesaṃ pañcannaṃ lakkhaṇānaṃ vasena vedanānaṃ atthaṅgamaṃ yathābhūtaṃ viditvā, ‘‘yaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vedanāya assādo’’ti (saṃ. ni. 

1.124）如此所持者，即是见解所称的见解依据——“自我和世界是常住的”，如此所持，已被采纳，已被阐述。如此所依赖的是无疑虑之心，再次确认“这就是事实，其他都是空洞的”而被确立。因果所称的见解依据，如同被抓住的见解所生起，因而在对象、因果和依赖的方式上被掌握。因无始无终的显示而再次被抓住。如此的去向，指的是这样无间断的堕落、转生和鬼道的某一去向。如此的究竟，指的是此处所说的，亦可理解为如此的他界。
如来确实知晓这点，非但如来知晓因果的有为见解，实际上他知晓一切，此外他还知晓更高的戒、定和无上的智慧。对此种知晓并非是依赖的，因此如来所知的这种特殊的无上之知，并不被欲望所依赖。对于他而言，确实是以自身的觉悟而知晓涅槃。比丘们，确实如来所知的涅槃是显而易见的。
现在，正如如来所获得的涅槃，为了阐明这种修行，若有修行者在感受中执着于“我们将会在这里快乐，我们将会在这里快乐”，因此如是感受的依赖，正如所说的感受的生起等。此处如实知晓，正如“因无明而生起的感受因缘而生起的感受”，从因缘的角度看，感受的生起是可见的；“因渴爱而生起的感受因缘而生起的感受”，从因缘的角度看，感受的生起是可见的；“因业而生起的感受因缘而生起的感受”，从因缘的角度看，感受的生起是可见的；“因触而生起的感受因缘而生起的感受”，从因缘的角度看，感受的生起是可见的。即使是出生特征的观察，亦可见感受的生起。通过这五种特征的观察，知晓感受的生起；“因无明的消灭而感受的消灭”，从因缘的角度看，感受的灭尽是可见的；“因渴爱的消灭而感受的消灭”，从因缘的角度看，感受的灭尽是可见的；“因业的消灭而感受的消灭”，从因缘的角度看，感受的灭尽是可见的；“因触的消灭而感受的消灭”，从因缘的角度看，感受的灭尽是可见的。即使是变化特征的观察，亦可见感受的灭尽。通过这五种特征的观察，知晓感受的灭尽；“因缘而生起的快乐的感受，正是此感受的喜悦。”

3.26) evaṃ assādañca yathābhūtaṃ viditvā, ‘‘yaṃ vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanāya ādīnavo’’ti evaṃ ādīnavañca yathābhūtaṃ viditvā, ‘‘yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanāya nissaraṇa’’nti evaṃ nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā vigatachandarāgatāya anupādāno anupādāvimutto, bhikkhave, tathāgato; yasmiṃ upādāne sati kiñci upādiyeyya, upādinnattā ca khandho bhaveyya, tassa abhāvā kiñci dhammaṃ anupādiyitvāva vimutto bhikkhave tathāgatoti.

37.Ime kho te, bhikkhaveti ye te ahaṃ – ‘‘katame, ca te, bhikkhave, dhammā gambhīrā’’ti apucchiṃ, ‘‘ime kho te, bhikkhave, tañca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṃ pajānātī’’ti evaṃ niddiṭṭhā sabbaññutaññāṇadhammā gambhīrā duddasā…pe… paṇḍitavedanīyāti veditabbā. Yehi tathāgatassa neva puthujjano, na sotāpannādīsu aññataro vaṇṇaṃ yathābhūtaṃ vattuṃ sakkoti, atha kho tathāgatova yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamāno vadeyyāti evaṃ pucchamānenāpi sabbaññutaññāṇameva puṭṭhaṃ, niyyātentenāpi tadeva niyyātitaṃ, antarā pana diṭṭhiyo vibhattāti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekaccasassatavādavaṇṇanā

38.Ekaccasassatikāti ekaccasassatavādā. Te duvidhā honti – sattekaccasassatikā, saṅkhārekaccasassatikāti. Duvidhāpi idha gahitāyeva.

39.Yanti nipātamattaṃ. Kadācīti kismiñci kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Dīghassaaddhunoti dīghassa kālassa. Accayenāti atikkamena . Saṃvaṭṭatīti vinassati. Yebhuyyenāti ye uparibrahmalokesu vā arūpesu vā nibbattanti, tadavasese sandhāya vuttaṃ. Jhānamanena nibbattattā manomayā. Pīti tesaṃ bhakkho āhāroti pītibhakkhā. Attanova tesaṃ pabhāti sayaṃpabhā. Antalikkhe carantīti antalikkhacarā. Subhesu uyyānavimānakapparukkhādīsu tiṭṭhantīti, subhaṭṭhāyino subhā vā manorammavatthābharaṇā hutvā tiṭṭhantīti subhaṭṭhāyino. Ciraṃ dīghamaddhānanti ukkaṃsena aṭṭha kappe.

40.Vivaṭṭatīti saṇṭhāti. Suññaṃ brahmavimānanti pakatiyā nibbattasattānaṃ natthitāya suññaṃ, brahmakāyikabhūmi nibbattatīti attho. Tassa kattā vā kāretā vā natthi, visuddhimagge vuttanayena pana kammapaccayautusamuṭṭhānā ratanabhūmi nibbattati. Pakatinibbattiṭṭhānesuyeva cettha uyyānakapparukkhādayo nibbattanti. Atha sattānaṃ pakatiyā vasitaṭṭhāne nikanti uppajjati, te paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā tato otaranti, tasmā atha kho aññataro sattotiādimāha. Āyukkhayā vā puññakkhayā vāti ye uḷāraṃ puññakammaṃ katvā yattha katthaci appāyuke devaloke nibbattanti, te attano puññabalena ṭhātuṃ na sakkonti, tassa pana devalokassa āyuppamāṇeneva cavantīti āyukkhayā cavantīti vuccanti. Ye pana parittaṃ puññakammaṃ katvā dīghāyukadevaloke nibbattanti, te yāvatāyukaṃ ṭhātuṃ na sakkonti, antarāva cavantīti puññakkhayā cavantīti vuccanti. Dīghamaddhānaṃ tiṭṭhatīti kappaṃ vā upaḍḍhakappaṃ vā.



3.26）如此知晓快乐的本质，"这感受是不常的、痛苦的、变化的，这感受的危险"，如是认知危险的本质，"对于感受的欲望的放弃，欲望的断除，这就是感受的解脱"。如此知晓解脱的本质，因而无欲无求，解脱于烦恼的比丘，正是如来；若有执着，任何执着都会使得五蕴生起，因其存在，故而如来是解脱于任何法而存在的。
37. "这些，正是比丘们"，我问道：“哪些是深奥的法？”“这些，正是比丘们，如来知晓这些，此外更高的智慧也知晓。”如此所述的全知法是深奥而难以理解的……等……应被理解为智慧的感受。对于如来而言，非但普通人，连初果者等也无法如实说出任何一种颜色，而如来则能够如实说出，正确地说出。因此，尽管被问及全知法，仍然被引导至此，然而见解却是分散的。
第一部分的阐述已完成。
某些常住者的阐述
38. 某些常住者，指的是某些常住的说法。它们分为两种——一种是常住的常住者，另一种是概念上的常住者。这两种在此处均被把握。
39. "将去"是指下降的状态。"有时"是指在任何时间。"此时"是指在此时。"长久"是指长时间。"因果"是指超越。"消失"是指灭亡。"大多数"是指那些在上层天界或无色界中出生的，故而提到这些。因其是通过禅定所生，故称为心生。喜悦是它们的食物，喜悦的食物。自身的光辉是它们的光辉。空中的游行者是指在空中游行的众生。美好的地方，如优雅的天宫、华丽的树木等，都是美好的地方。长久的中间是指在高处存在八劫。
40. "显现"是指安置。"空的天宫"是指因无存在而显得空虚，因而被称为空，天界的存在是因其出生而存在。对于它而言，既无创造者，也无施加者，按照清净道所说，因果的条件而生起的珍宝之地也会存在。在此处，因其本质而存在的游行者等也是存在的。然后，众生在其自然的居所中，生起了，他们通过修习初禅而降下，因此说“某个众生”等等。因寿命的消亡或善业的消亡，若他们在某个地方通过大善业而出生在短命的天界，他们因自身的善业而无法存留，因此被称为因寿命的消亡而消失。若他们通过小善业而出生在长寿的天界，他们则无法存留至寿命结束，因而被称为因善业的消亡而消失。长久的存在是指劫或半劫。

41.Anabhiratīti aparassāpi sattassa āgamanapatthanā. Yā pana paṭighasampayuttā ukkaṇṭhitā, sā brahmaloke natthi. Paritassanāti ubbijjanā phandanā, sā panesā tāsatassanā, taṇhātassanā, diṭṭhitassanā, ñāṇatassanāti catubbidhā hoti. Tattha ‘‘jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso. Jaraṃ… byādhiṃ… maraṇaṃ paṭicca…pe… utrāso’’ti (vibha. 921) ayaṃ tāsatassanā nāma. ‘‘Aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyu’’nti (dī. ni. 3.38) ayaṃ taṇhātassanā nāma. ‘‘Paritassitavipphanditamevā’’ti ayaṃ diṭṭhitassanā nāma. ‘‘Tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī’’ti (a. ni. 4.33) ayaṃ ñāṇatassanā nāma. Idha pana taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭati. Brahmavimānanti idha pana paṭhamābhinibbattassa atthitāya suññanti na vuttaṃ. Upapajjantīti upapattivasena upagacchanti. Sahabyatanti sahabhāvaṃ.

42.Abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhakohamasmīti. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passāmīti attho. Vasavattīti sabbaṃ janaṃ vase vattemi. Issaro kattā nimmātāti ahaṃ loke issaro, ahaṃ lokassa kattā ca nimmātā ca, pathavī – himavanta-sineru-cakkavāḷa-mahāsamudda-candima-sūriyā mayā nimmitāti. Seṭṭho sajitāti ahaṃ lokassa uttamo ca sajitā ca, ‘‘tvaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo, vesso, suddo, gahaṭṭho, pabbajito nāma. Antamaso tvaṃ oṭṭho hohi, goṇo hohī’’ti ‘‘evaṃ sattānaṃ saṃvisajetā aha’’nti maññati. Vasī pitā bhūtabhabyānanti (dī. ni. 1.17) ahamasmi ciṇṇavasitāya vasī, ahaṃ pitā bhūtānañca bhabyānañcāti maññati. Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakose ceva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā nāma. Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā. Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā. Te sabbepi mayhaṃ puttāti saññāya ‘‘ahaṃ pitā bhūtabhabyāna’’nti maññati.

Idāni kāraṇato sādhetukāmo – ‘‘mayā ime sattā nimmitā’’ti paṭiññaṃ katvā ‘‘taṃ kissa hetū’’tiādimāha. Itthattanti itthabhāvaṃ, brahmabhāvanti attho. Iminā mayanti attano kammavasena cutāpi upapannāpi ca kevalaṃ maññanāmatteneva ‘‘iminā mayaṃ nimmitā’’ti maññamānā vaṅkacchidde vaṅkaāṇī viya onamitvā tasseva pādamūlaṃ gacchantīti.

43.Vaṇṇavantataro cāti vaṇṇavantataro, abhirūpo pāsādikoti attho. Mahesakkhataroti issariyaparivāravasena mahāyasataro.

44.Ṭhānaṃkho panetanti kāraṇaṃ kho panetaṃ. So tato cavitvā aññatra na gacchati, idheva āgacchati, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Agārasmāti gehā. Anagāriyanti pabbajjaṃ. Pabbajjā hi yasmā agārassa hi taṃ kasigorakkhādikammaṃ tattha natthi, tasmā anagāriyanti vuccati. Pabbajatīti upagacchati. Tato paraṃ nānussaratīti tato pubbenivāsā paraṃ na sarati, sarituṃ asakkonto tattha ṭhatvā diṭṭhiṃ gaṇhāti.

Niccotiādīsu tassa upapattiṃ apassanto niccoti vadati, maraṇaṃ apassanto dhuvoti, sadābhāvato sassatoti, jarāvasenāpi vipariṇāmassa abhāvato avipariṇāmadhammoti. Sesamettha paṭhamavāre uttānamevāti.

45-

"不被喜爱"是指其他众生的来临的愿望。那些由于反感而烦恼的，无法在天界存在。对于“烦恼”是指跳动、颤动，分为四种：烦恼的恐惧、渴望的恐惧、见解的恐惧、智慧的恐惧。在这里，“因出生而生起的恐惧”是指“因出生而生起的恐惧、恐惧的颤动、心中毛骨悚然的颤动”。“哎呀，真希望其他众生也能来到这里”是指渴望的恐惧。“烦恼的颤动”是指“被烦恼所困扰”。“那些听到如来的法教时，通常会感到恐惧、震惊和不安”是指智慧的恐惧。在这里，渴望的恐惧和见解的恐惧都是适用的。对于天宫，初次出生时的存在是空无的，并未被提及。 "出生"是指因果的到来。 "共处"是指共生的状态。
"征服"是指征服后站立，"我乃是最尊贵者"。 "不被征服"是指不被其他人征服。 "其他地方"是指单一的地方。 "通过看见"是指我看到一切，"我能看到一切"。 "我能控制所有众生"。 "我在世间是主宰，我是世间的创造者，地球、喜马拉雅山、须弥山、四大海洋、月亮、太阳都是我所创造的"。 "我乃是最优秀的，最杰出的"。 "你是贵族，你是婆罗门、商人、奴隶、家庭主妇、出家人"。 "至少你是虫子，牛"。 "如此我认为，我是众生的父亲"。 "我乃是众生的父亲"。 在此，卵生、胎生、湿生的众生，内在的卵中和内在的衣物中生存，称为"父亲"。 从外部出生的众生，称为"已生"。 "从初次意念中出生的众生，称为"已生"，从第二次意念中出生的众生，称为"已生"。 这些众生都被我视为我的孩子，因此我认为“我是众生的父亲”。
现在，为了推导原因，"我创造了这些众生"，并提出“这有什么理由？” "存在"是指存在的状态，"天界"是指此处的意义。 "通过我"是指通过自身的业力，即使在死亡后也能再生，仅仅是认为“我们是由此生出的”，就像在破碎的地方，像被弯曲的眼睛一样，歪歪斜斜地走向那根基。
"更具颜色的"是指更具颜色的，"美丽的"是指美丽的、华丽的。 "更具权势的"是指更具权势的，指的是权威的围绕下更为伟大的。
"这是原因"是指这是原因。 "他从那里离开而不去其他地方，仍然来到这里"，因此如此被提及。 "无家"是指家庭。 "无家庭"是指出家。 "出家"是指由于无家而不在那里进行农业、保护等工作，因此称为"无家庭"。 "出家"是指前往。 "然后不再记得"是指之前的生存不再记得，无法记住而停留在那，持有见解。
"永恒"等于不见到生存而称为永恒，"死亡"等于不见到而称为无常，"永远存在"是指永远存在，"由于衰老"是指因变化而不变化的法。 其他的在第一段中已阐述。

46. Dutiyavāre khiḍḍāya padussanti vinassantīti khiḍḍāpadosikā, padūsikātipi pāḷiṃ likhanti, sā aṭṭhakathāyaṃ natthi. Ativelanti atikālaṃ, aticiranti attho. Hassakhiḍḍāratidhammasamāpannāti hassarati dhammañceva khiḍḍāratidhammañca samāpannā anuyuttā, keḷihassasukhañceva kāyikavācasikakīḷāsukhañca anuyuttā, vuttappakāraratidhammasamaṅgino hutvā viharantīti attho.

Sati sammussatīti khādanīyabhojanīyesu sati sammussati. Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattimahantatāya – ‘‘āhāraṃ paribhuñjimha, na paribhuñjimhā’’tipi na jānanti. Atha ekāhārātikkamanato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Kasmā? Kammajatejassa balavatāya, karajakāyassa mandatāya, manussānañhi kammajatejo mando, karajakāyo balavā. Tesaṃ tejassa mandatāya karajakāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā vatthuṃ upatthambhetuṃ. Devānaṃ pana tejo balavā hoti, karajaṃ mandaṃ. Te ekaṃ āhāravelaṃ atikkamitvāva saṇṭhātuṃ na sakkonti. Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyanhasamaye ghaṭasatenāpi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti, vinassatiyeva. Evameva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva, na tiṭṭhanti. Tenāha ‘‘satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavantī’’ti. Katame pana te devāti? Ime devāti aṭṭhakathāyaṃ vicāraṇā natthi, ‘‘devānaṃ kammajatejo balavā hoti, karajaṃ manda’’nti avisesena vuttattā pana ye keci kabaḷīkārāhārūpajīvino devā evaṃ karonti, teyeva cavantīti veditabbā. Keci panāhu – ‘‘nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā’’ti. Khiḍḍāpadussanamatteneva hete khiḍḍāpadosikāti vuttā. Sesamettha purimanayeneva veditabbaṃ.

47-48. Tatiyavāre manena padussanti vinassantīti manopadosikā, ete cātumahārājikā. Tesu kira eko devaputto – nakkhattaṃ kīḷissāmīti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati, athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā – ‘bho ayaṃ kapaṇo’, adiṭṭhapubbaṃ viya etaṃ disvā – ‘‘pītiyā uddhumāto viya bhijjamāno viya ca gacchatī’’ti kujjhati. Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā – kuddhā nāma suviditā hontīti kuddhabhāvamassa ñatvā – ‘‘tvaṃ kuddho, mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā’’ti paṭikujjhati. Ekasmiñhi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti. Tassapi kodho itarassa paccayo hotīti ubho kandantānaṃyeva orodhānaṃ cavanti. Ayamettha dhammatā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

49-52. Takkīvāde ayaṃ cakkhādīnaṃ bhedaṃ passati, cittaṃ pana yasmā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa paccayaṃ datvāva nirujjhati, tasmā cakkhādīnaṃ bhedato balavatarampi cittassa bhedaṃ na passati. So taṃ apassanto yathā nāma sakuṇo ekaṃ rukkhaṃ jahitvā aññasmiṃ nilīyati, evameva imasmiṃ attabhāve bhinne cittaṃ aññatra gacchatīti gahetvā evamāha. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Antānantavādavaṇṇanā



在第二轮中，"因嬉戏而坏"是指因嬉戏而毁坏，有些人也写作"padūsikā"，但在注释中并不存在。"过度"是指超过时间，意思是过久。"享受欢乐和法的状态"是指沉浸于欢乐和法，专注于轻松的娱乐和身体与语言的快乐，处于特定的快乐法的状态。
"当记忆消失时"是指在食物和饮料存在时记忆消失。据说，他们因为特殊的功德而获得巨大的财富，在庆祝星辰时，因为那种巨大的成就，甚至不知道是否应该进食。从超过一餐开始，他们不断地吃喝，却仍然会衰落，不会停留。为什么？因为业力之火微弱，身体力量衰退。对于人类来说，业力之火微弱，身体力量强大。因为他们的业力之火微弱，身体力量强大，即使过去七天，也可以用热水、冷水、米汤等支撑。而天神的业力之火强大，身体力量微弱。他们一旦超过一餐时间就无法存续。就像在夏季正午，放在炽热岩石上的莲花或睡莲，即使用数百个罐子浇灌，到傍晚也无法恢复正常，必将枯萎。同样地，他们不断地吃喝，最终仍会衰落。因此说："当记忆消失时，这些天神从此身衰落。"
究竟是哪些天神？注释中并未详细探讨，但由于笼统地说"天神的业力之火强大，身体力量微弱"，应理解为所有以食物为生的天神都是如此。有些人说："这些是欲界天和他化自在天的天神。"仅仅因为嬉戏而坏，所以被称为"嬉戏损坏者"。其余部分应按照先前的方式理解。
47-48. 在第三轮中，"因意念而坏"是指因意念而毁坏，这些是四大天王天的天神。据说，有一位天子驾驶马车与随从前往庆祝星辰，另一位出行时看到前面行进的他，心想："哦，这个可怜虫"，仿佛从未见过似地看着他，"他像被喜悦膨胀，像要破裂般前进"而生气。即使在前面行进时，也转身看到那生气的人，知道生气是众所周知的，说："你生气了，你能对我做什么？这种成就是我通过布施、持戒等获得的，不是因为你。"反驳回去。当一个人生气时，另一个人保持冷静；当两人都生气时，一人的愤怒成为另一人的原因。如此，两个争吵的人都会从天界堕落。这就是其中的规律。其余部分应按照先前的方式理解。
49-52. 在思考的观点中，他看到了眼等的分解，但由于意识总是在给予前一个意识对后一个意识的条件后才消失，所以即使比眼等的分解更强烈，也看不到意识的分解。他没有看到这一点，就像鸟儿离开一棵树栖息在另一棵树上，同样地，当这个身体分解时，意识会转移到其他地方。因此如此说。其余部分应按照先前的方式理解。
有关有限和无限的阐述

53.Antānantikāti antānantavādā, antaṃ vā anantaṃ vā antānantaṃ vā nevantānānantaṃ vā ārabbha pavattavādāti attho.

54-60.Antasaññīlokasmiṃ viharatīti paṭibhāganimittaṃ cakkavāḷapariyantaṃ avaḍḍhetvā taṃ – ‘‘loko’’ti gahetvā antasaññī lokasmiṃ viharati, cakkavāḷapariyantaṃ katvā vaḍḍhitakasiṇo pana anantasaññī hoti, uddhamadho avaḍḍhetvā pana tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho antasaññī, tiriyaṃ anantasaññī. Takkīvādo vuttanayeneva veditabbo. Ime cattāropi attanā diṭṭhapubbānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.

Amarāvikkhepavādavaṇṇanā

61. Na maratīti amarā. Kā sā? Evantipi me notiādinā nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā ca. Vividho khepoti vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā vācāya ca vikkhepoti amarāvikkhepo, so etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā, aparo nayo – amarā nāma ekā macchajāti, sā ummujjananimujjanādivasena udake sandhāvamānā gahetuṃ na sakkāti, evameva ayampi vādo itocito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāvikkhepoti vuccati. So etesaṃ atthīti amarāvikkhepikā.

62.‘‘Idaṃkusala’’nti yathābhūtaṃ nappajānātīti dasa kusalakammapathe yathābhūtaṃ nappajānātīti attho. Akusalepi dasa akusalakammapathāva adhippetā. So mamassa vighātoti ‘‘musā mayā bhaṇita’’nti vippaṭisāruppattiyā mama vighāto assa, dukkhaṃ bhaveyyāti attho. So mamassa antarāyoti so mama saggassa ceva maggassa ca antarāyo assa. Musāvādabhayā musāvādaparijegucchāti musāvāde ottappena ceva hiriyā ca. Vācāvikkhepaṃ āpajjatīti vācāya vikkhepaṃ āpajjati. Kīdisaṃ? Amarāvikkhepaṃ, apariyantavikkhepanti attho.

Evantipi me notiādīsu evantipi me noti aniyamitavikkhepo . Tathātipi me noti ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti vuttaṃ sassatavādaṃ paṭikkhipati. Aññathātipi me noti sassatato aññathā vuttaṃ ekaccasassataṃ paṭikkhipati. Notipi me noti – ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti vuttaṃ ucchedaṃ paṭikkhipati. No notipi me noti ‘‘neva hoti na na hotī’’ti vuttaṃ takkīvādaṃ paṭikkhipati. Sayaṃ pana ‘‘idaṃ kusala’’nti vā ‘‘akusala’’nti vā puṭṭho na kiñci byākaroti. ‘‘Idaṃ kusala’’nti puṭṭho ‘‘evantipi me no’’ti vadati. Tato ‘‘kiṃ akusala’’nti vutte ‘‘tathātipi me no’’ti vadati. ‘‘Kiṃ ubhayato aññathā’’ti vutte ‘‘aññathātipi me no’’ti vadati. Tato ‘‘tividhenāpi na hoti, kiṃ te laddhī’’ti vutte ‘‘notipi me no’’ti vadati. Tato ‘‘kiṃ no noti te laddhī’’ti vutte ‘‘no notipi me no’’ti evaṃ vikkhepameva āpajjati, ekasmimpi pakkhe na tiṭṭhati.



"有限无限者"是指有关有限无限的说法，是关于是否有限、无限、既有限又无限，还是既非有限也非无限的论述。
54-60. "在有限的世界中居住"是指未扩展到对应的界限的世界，将其把握为"世界"。在有限的世界中居住，以轮围界限为边界。而扩展圆满的人则在无限的世界中，既不向上下扩展，而是向横向扩展；向上下为有限，向横向为无限。思考的观点应按照先前的方式理解。这四种观点因为依照自身先前所见而被把握，因此进入了先前的世界观。
不死者的摇摆观点的阐述
"不死"是指不死。这是什么？通过"即使如此，不是"等方式，对于执着见解者，其见解和语言是没有边界的。"各种摇摆"是指摇动，不死的见解和语言的摇动就是不死者的摇摆。有些人认为这是一种鱼类，在水中游来游去无法捕捉，同样地，这种观点也在此处彼处游走，无法把握，因此被称为不死者的摇摆。
"这是善"时不能如实了知，意思是不能如实了知十种善业道。同样也意指十种不善业道。"这将成为我的损害"是指"我说了谎"，将产生悔恨，将带来痛苦。"这将成为我的障碍"是指将成为我的天界和道路的障碍。因为说谎的恐惧和厌恶，带有惭愧和畏惧。"陷入语言的摇摆"是指陷入语言的摇动，是无边际的摇动。
在"即使如此，不是"等表述中，是不确定的摇动。"确实如此，不是"是拒绝"常住的自我和世界"的说法。"另一种方式，不是"是拒绝部分常住的说法。"不是，不是"是拒绝"如来死后不存在"的说法。"既非是，也非不是"是拒绝思考的观点。当被问及"这是善"或"不善"时，他不做任何回答。被问及"这是善"时，他说"即使如此，不是"。被问及"什么是不善"时，他说"确实如此，不是"。被问及"是否以不同方式"时，他说"另一种方式，不是"。被问及"三种方式都不是，你的立场是什么"时，他说"不是，不是"。被问及"既非是，也非不是，你的立场是什么"时，他就陷入摇摆，在任何一方立场上都无法站稳。

63.Chando vā rāgo vāti ajānantopi sahasā kusalameva ‘‘kusala’’nti vatvā akusalameva ‘‘akusala’’nti vatvā mayā asukassa nāma evaṃ byākataṃ, kiṃ taṃ subyākatanti aññe paṇḍite pucchitvā tehi – ‘‘subyākataṃ, bhadramukha, kusalameva tayā kusalaṃ, akusalameva akusalanti byākata’’nti vutte natthi mayā sadiso paṇḍitoti evaṃ me tattha chando vā rāgo vā assāti attho. Ettha ca chando dubbalarāgo, rāgo balavarāgo. Doso vā paṭigho vāti kusalaṃ pana ‘‘akusala’’nti, akusalaṃ vā ‘‘kusala’’nti vatvā aññe paṇḍite pucchitvā tehi – ‘‘dubyākataṃ tayā’’ti vutte ettakampi nāma na jānāmīti tattha me assa doso vā paṭigho vāti attho. Idhāpi doso dubbalakodho, paṭigho balavakodho.

Taṃmamassa upādānaṃ, so mamassa vighātoti taṃ chandarāgadvayaṃ mama upādānaṃ assa, dosapaṭighadvayaṃ vighāto. Ubhayampi vā daḷhaggahaṇavasena upādānaṃ , vihananavasena vighāto. Rāgo hi amuñcitukāmatāya ārammaṇaṃ gaṇhāti jalūkā viya. Doso vināsetukāmatāya āsīviso viya. Ubhopi cete santāpakaṭṭhena vihananti yevāti ‘‘upādāna’’nti ca ‘‘vighāto’’ti ca vuttā. Sesaṃ paṭhamavārasadisameva.

64.Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Nipuṇāti saṇhasukhumabuddhino sukhumaatthantaraṃ paṭivijjhanasamatthā. Kataparappavādāti viññātaparappavādā ceva parehi saddhiṃ katavādaparicayā ca. Vālavedhirūpāti vālavedhidhanuggahasadisā. Te bhindantā maññeti vālavedhi viya vālaṃ sukhumānipi paresaṃ diṭṭhigatāni attano paññāgatena bhindantā viya carantīti attho. Te maṃ tatthāti te samaṇabrāhmaṇā maṃ tesu kusalākusalesu. Samanuyuñjeyyunti ‘‘kiṃ kusalaṃ, kiṃ akusalanti attano laddhiṃ vadā’’ti laddhiṃ puccheyyuṃ. Samanugāheyyunti ‘‘idaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘kena kāraṇena etamatthaṃ gāheyyu’’nti kāraṇaṃ puccheyyuṃ. Samanubhāseyyunti ‘‘iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte kāraṇe dosaṃ dassetvā ‘‘na tvaṃ idaṃ jānāsi, idaṃ pana gaṇha, idaṃ vissajjehī’’ti evaṃ samanuyuñjeyyuṃ. Na sampāyeyyanti na sampādeyyaṃ, sampādetvā kathetuṃ na sakkuṇeyyanti attho. So mamassa vighātoti yaṃ taṃ punappunaṃ vatvāpi asampāyanaṃ nāma, so mama vighāto assa, oṭṭhatālujivhāgalasosanadukkhameva assāti attho. Sesametthāpi paṭhamavārasadisameva.

65-66.Mandoti mandapañño apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūhoti atisammūḷho. Hotitathāgatotiādīsu satto ‘‘tathāgato’’ti adhippeto. Sesamettha uttānameva. Imepi cattāro pubbe pavattadhammānusāreneva diṭṭhiyā gahitattā pubbantakappikesu paviṭṭhā.

Adhiccasamuppannavādavaṇṇanā

67. ‘‘Adhiccasamuppanno attā ca loko cā’’ti dassanaṃ adhiccasamuppannaṃ. Taṃ etesaṃ atthīti adhiccasamuppannikā. Adhiccasamuppannanti akāraṇasamuppannaṃ.

68-

"是出于喜好还是贪欲"是指即使不知情，也会轻率地说"这是善"或"这是不善"。当我对某人如此回答时，询问其他智者是否回答得当，他们说："回答得很好，贤者，你说善即是善，不善即是不善"，因此我认为在此没有与我一样聪明的智者，这就是出于喜好或贪欲。在这里，喜好是微弱的贪欲，贪欲是强烈的贪欲。"是瞋恚还是反感"是指说善为不善，或不善为善，询问其他智者后，他们说："你回答得很糟"，因此我在此既不知道，这就是瞋恚或反感。在这里，瞋恚是微弱的愤怒，反感是强烈的愤怒。
这是我的执取，这将成为我的损害，这两种喜好和贪欲是我的执取，两种瞋恚和反感是我的损害。或者通过坚固的把握为执取，通过击败为损害。贪欲因为不想放开而抓取对象，如水蛭。瞋恚因为想要摧毁，如毒蛇。这两者都通过引起痛苦而击败，因此被称为"执取"和"损害"。其余部分与第一轮相同。
"智者"是指具有智慧的人。"精通"是指细腻敏锐的智慧，能够洞察细微的意义。"了解他人的观点"是指认识他人的观点，并与他人有过交谈。"如同弓箭手"是指类似于弓箭手的射箭。他们破坏认为，就像弓箭手能够穿透细微的发丝，他们能够用自己的智慧破坏他人的见解。"他们在那里对我"是指这些沙门和婆罗门对我在善恶之事。"审问"是指说："告诉我什么是善，什么是不善"，询问他们的立场。"探究"是指当说"这是什么"时，询问什么原因可以把握这一点。"质问"是指当说"出于某种原因"时，指出原因中的过失，说："你不知道这个，请接受这个，请回应"。"不能成就"是指不能成就，意思是不能说服。"这将成为我的损害"是指即使反复说明，仍然无法说服，这将成为我的损害，即嘴唇、牙龈、舌头干涸的痛苦。其余部分与第一轮相同。
65-66. "愚钝"是指智慧低下，这是无智者的名称。"迷惑"是指极度迷惑。在"如来存在"等处，"众生"被认为是"如来"。其余部分已明确阐述。这四种观点因为依照先前的法而被把握，因此进入了先前的世界观。
偶然生起观点的阐述
"自我和世界是偶然生起的"是偶然生起的观点。这些人持有这种观点，因此被称为偶然生起论者。"偶然生起"是指无因生起。
68-

73.Asaññasattāti desanāsīsametaṃ, acittuppādā rūpamattakaattabhāvāti attho. Tesaṃ evaṃ uppatti veditabbā – ekacco hi titthāyatane pabbajitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā vuṭṭhāya – ‘‘citte dosaṃ passati, citte sati hatthacchedādidukkhañceva sabbabhayāni ca honti, alaṃ iminā cittena, acittakabhāvova santo’’ti, evaṃ citte dosaṃ passitvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā asaññasattesu nibbattati, cittamassa cuticittanirodhena idheva nivattati, rūpakkhandhamattameva tattha pātubhavati. Te tattha yathā nāma jiyāvegakkhitto saro yattako jiyāvego, tattakameva ākāse gacchati. Evameva jhānavegakkhittā upapajjitvā yattako jhānavego, tattakameva kālaṃ tiṭṭhanti, jhānavege pana parihīne tattha rūpakkhandho antaradhāyati, idha pana paṭisandhisaññā uppajjati. Yasmā pana tāya idha uppannasaññāya tesaṃ tattha cuti paññāyati, tasmā ‘‘saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī’’ti vuttaṃ. Santatāyāti santabhāvāya. Sesamettha uttānameva. Takkīvādopi vuttanayeneva veditabboti.

Aparantakappikavaṇṇanā

74. Evaṃ aṭṭhārasa pubbantakappike dassetvā idāni catucattārīsaṃ aparantakappike dassetuṃ – ‘‘santi, bhikkhave’’tiādimāha. Tattha anāgatakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ aparantaṃ kappetvā gaṇhantīti aparantakappikā, aparantakappo vā etesaṃ atthīti aparantakappikā. Evaṃ sesampi pubbe vuttappakāranayeneva veditabbaṃ.

Saññīvādavaṇṇanā

75.Uddhamāghātanikāti āghātanaṃ vuccati maraṇaṃ, uddhamāghātanā attānaṃ vadantīti uddhamāghātanikā. Saññīti pavatto vādo, saññīvādo, so etesaṃ atthīti saññīvādā.

76-77.Rūpī attātiādīsu kasiṇarūpaṃ ‘‘attā’’ti tattha pavattasaññañcassa ‘‘saññā’’ti gahetvā vā ājīvakādayo viya takkamatteneva vā ‘‘rūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī’’ti naṃ paññapenti. Tattha arogoti nicco. Arūpasamāpattinimittaṃ pana ‘‘attā’’ti samāpattisaññañcassa ‘‘saññā’’ti gahetvā vā nigaṇṭhādayo viya takkamatteneva vā ‘‘arūpī attā hoti, arogo paraṃ maraṇā saññī’’ti naṃ paññapenti. Tatiyā pana missakagāhavasena pavattā diṭṭhi. Catutthā takkagāheneva. Dutiyacatukkaṃ antānantikavāde vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatiyacatukke samāpannakavasena ekattasaññī , asamāpannakavasena nānattasaññī, parittakasiṇavasena parittasaññī, vipulakasiṇavasena appamāṇasaññīti veditabbā. Catutthacatukke pana dibbena cakkhunā tikacatukkajjhānabhūmiyaṃ nibbattamānaṃ disvā ‘‘ekantasukhī’’ti gaṇhāti. Niraye nibbattamānaṃ disvā ‘‘ekantadukkhī’’ti. Manussesu nibbattamānaṃ disvā ‘‘sukhadukkhī’’ti. Vehapphaladevesu nibbattamānaṃ disvā ‘‘adukkhamasukhī’’ti gaṇhāti. Visesato hi pubbenivāsānussatiñāṇalābhino pubbantakappikā honti, dibbacakkhukā aparantakappikāti.

Asaññīvādavaṇṇanā

78-83. Asaññīvādo saññīvāde ādimhi vuttānaṃ dvinnaṃ catukkānaṃ vasena veditabbo. Tathā nevasaññīnāsaññīvādo. Kevalañhi tattha ‘‘saññī attā’’ti gaṇhantānaṃ tā diṭṭhiyo, idha ‘‘asaññī’’ti ca ‘‘nevasaññīnāsaññī’’ti ca. Tattha na ekantena kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatikassa hi gāho ummattakapacchisadisoti vuttametaṃ.

Ucchedavādavaṇṇanā



"无意识的生物"是指无意识的生物，意思是没有意识的状态。它们的产生应理解为：有些人在离开身体后，经过修行而获得第四禅定，觉醒后看到心中的过失，心中有诸多痛苦和恐惧，认为"以这样的心态不够"，于是意识到无意识的状态，最终在无意识的生物中再生，意识因死亡的消失而停留在此，只有色法显现。它们在那里就像被水流冲击的水流一样，流动的速度与水流的速度相同。修行的速度如是，所处的时间也如是，但当修行的速度消失时，色法便会消失，而在此处意识的再生会出现。由于因而产生的意识在此处显现出死亡，因此说：“因意识的产生，那些天神从此身衰落。”永恒是指存在的状态。其余部分与前述相同。思考的观点也应按照先前的方式理解。
通过展示十八种前世的观点，现在要展示四十四种后世的观点——“有，僧侣们”等等。在这里，后世是指未来的状态，称为后世的观点。其余部分也应按照先前的方式理解。
"上升的攻击者"是指攻击即死亡，上升的攻击者是指自己说的攻击者。意识是指流动的观点，意识的观点是指流动的状态。
76-77. "色法是自我"等是指色法的状态，"自我"是指在此处的意识。像阿耆达等人一样，仅凭推理就会说“色法是自我，健康是无死的意识”。在这里，健康是指永恒的。"无色的定"是指因无色的定而产生的意识。第三种是混合的观点。第四种是通过推理得出的。第二和第四种应按照关于有限的观点的说法理解。第三和第四种根据定的达到情况，形成统一的意识，未达到时形成多样的意识，微细的色法形成微细的意识，广大的色法形成无量的意识。第四种情况中，看到由天眼所生的三种禅定的境界时，称为“极其快乐”。看到在地狱中所生的时，称为“极其痛苦”。看到在人类中所生的时，称为“快乐与痛苦”。看到在天神中所生的时，称为“无痛苦与快乐”。因为拥有过去生的回忆的智慧者是前世的观点，拥有天眼的智慧者是后世的观点。
78-83. 无意识的观点应根据前述的两种四种情况理解。如此，既无意识也非无意识的观点。因为仅仅是“意识是自我”的观点而已，在此处是“无意识”和“既无意识也非无意识”。在这里并不需要单一的原因。因为在观点的把握中如同疯狂的状态一样。

84. Ucchedavāde satoti vijjamānassa. Ucchedanti upacchedaṃ . Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti, lābhī ca alābhī ca. Lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti, na upapātaṃ; so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ca ‘‘ko paralokaṃ na jānātī’’ti kāmasukhagiddhatāya vā. ‘‘Yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evameva sattā’’tiādinā takkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva imā satta diṭṭhiyo uppannāti veditabbā.

85. Tattha rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kiṃ taṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Iti rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ ‘‘attā’’ti vadati. Ittheketi itthaṃ eke evameketi attho.

86. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti cha kāmāvacaradevapariyāpanno. Kabaḷīkāraṃ āhāraṃ bhakkhatīti kabaḷīkārāhārabhakkho.

87.Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo. Yāni brahmaloke atthi, tesaṃ vasena itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ.

88-92.Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamātiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto. Ākāsānañcāyatanūpagotiādīsu pana ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagatoti, evamattho veditabbo. Sesamettha uttānamevāti.

Diṭṭhadhammanibbānavādavaṇṇanā

93. Diṭṭhadhammanibbānavāde diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamananti attho. Taṃ vadantīti diṭṭhadhammanibbānavādā. Paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ uttamanti attho.

94.Pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti itocito ca upaneti. Atha vā laḷati ramati kīḷati. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānusakā ceva dibbā ca. Mānusakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā, dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatānañhi te diṭṭhadhammanibbānasampattiṃ paññapenti.

95. Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā, pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā, yampi me ahosi, tampi me natthīti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko, tannissitalālappanalakkhaṇo paridevo, kāyappaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ, visādalakkhaṇo upāyāso, vivicceva kāmehītiādīnamattho visuddhimagge vutto.

96.Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etenetanti etena vitakkitena ca vicāritena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇḍakaṃ viya khāyati.

97-

"断灭论者"是指存在的真实。断灭是指消亡。毁灭是指无法见到。消失是指存在的消失。这些都是相互之间的表达。在这里，有两类人持有断灭的观点，一类是有所得者和无所得者。有所得者通过天眼看到死亡而不见再生，能够看到仅仅是死亡，而不是再生；他持有断灭的观点。无所得者则因贪恋欲乐而认为“谁知道来世”，通过“如同树叶掉落后不再生长，众生亦然”的推理而持有断灭的观点。在这里，因欲望的观点而产生的七种观点应理解为如此。
在这里，色法是指有形的。四大元素是指由四大元素构成的。父母的意思是指由父母所生的。什么是那？是指干燥的血液。由父母所生的意思是指由父母所生的。由此，色法的存在称为“自我”。在这里，"这里"是指此处，"这样"是指如此。
第二种则是拒绝了色法的存在而说天界的存在。天界是指在天界中所生。欲界是指六欲界的天神。食物是指以食物为生。
"心生的"是指由禅定所生。全方位的则是指全方位的结合。无缺乏的则是指具足的感官。根据在天界中存在的情况，其他的也是如此。
88-92. 关于“超越所有色法的意识”等的意思在《清净道论》中已被阐述。在“进入空无边处”等处，空无边处是指达到的状态，意思是如此理解。其余部分与前述相同。
在“见到法的涅槃论”中，见到的法是指可见的法，这里是指在各处所获得的状态。见到的法的涅槃是指在此身中苦的止息。说这句话的是见到法的涅槃论者。至高的见到法的涅槃是指至高的见到法的涅槃。
"五种欲望"是指可爱的色法等五种欲望的束缚。完全是指完全的束缚。结合的则是指结合在一起。服务是指在这些欲法中，感官如愿地活动、移动、聚集于此。或者是嬉戏、玩乐。这里的欲法有两种——人间的和天界的。人间的欲法应视为与欲望相似的，天界的欲法则是指由天神所享用的欲法。对于这些欲法的获得，他们认为是见到法的涅槃的成就。
在第二种情况下，由于不存在而被认为是不常的，因而被认为是痛苦的，因自然的变化而被认为是变化的法。它们的变化是指这些欲望的变化，意味着“我曾拥有的，现在没有了”，如是所说的悲伤、哀号、痛苦、忧愁、烦恼。这里，悲伤的特征是内心的沉重，哀号的特征是因失去而感到的悲痛，身体的痛苦是指身体的压迫，心的痛苦是指内心的烦恼，忧愁的特征是因失去而感到的痛苦，因远离欲望而产生的意思在《清净道论》中已被阐述。
"思维"是指通过明确的推理而产生的思维。思考是指通过反复的思考而产生的思维。通过这些思维和思考，第一禅定就像粗糙的食物一样显现。
97-

98.Pītigatanti pītiyeva. Cetaso uppilāvitattanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāro samannāhāroti. Sesamettha diṭṭhadhammanibbānavāde uttānameva.

Ettāvatā sabbāpi dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo kathitā honti. Yāsaṃ satteva ucchedadiṭṭhiyo, sesā sassatadiṭṭhiyo.

100-104. Idāni – ‘‘imehi kho te, bhikkhave’’ti iminā vārena sabbepi te aparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā sabbaññutaññāṇaṃ vissajjeti. Puna – ‘‘imehi, kho te bhikkhave’’tiādinā vārena sabbepi te pubbantāparantakappike ekajjhaṃ niyyātetvā tadeva ñāṇaṃ vissajjeti. Iti ‘‘katame ca te, bhikkhave, dhammā’’tiādimhi pucchamānopi sabbaññutaññāṇameva pucchitvā vissajjamānopi sattānaṃ ajjhāsayaṃ tulāya tulayanto viya sinerupādato vālukaṃ uddharanto viya dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni uddharitvā sabbaññutaññāṇameva vissajjeti. Evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā.

Tayo hi suttassa anusandhī – pucchānusandhi, ajjhāsayānusandhi, yathānusandhīti. Tattha ‘‘evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – kiṃ nu kho, bhante, orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīraṃ, ko majjhe saṃsīdo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo’’ti (saṃ. ni. 4.241) evaṃ pucchantānaṃ bhagavatā vissajjitasuttavasena pucchānusandhi veditabbo.

Atha kho aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘iti kira bho rūpaṃ anattā…, vedanā…, saññā…, saṅkhārā …, viññāṇaṃ anattā, anattakatāni kira kammāni kamattānaṃ phusissantī’’ti. Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi – ‘‘ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati, yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya – ‘‘iti kira bho rūpaṃ anattā…pe… phusissantī’’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti (ma. ni. 3.10). Evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ viditvā bhagavatā vuttasuttavasena ajjhāsayānusandhi veditabbo.

Yena pana dhammena ādimhi desanā uṭṭhitā, tassa dhammassa anurūpadhammavasena vā paṭipakkhavasena vā yesu suttesu upari desanā āgacchati, tesaṃ vasena yathānusandhi veditabbo. Seyyathidaṃ, ākaṅkheyyasutte heṭṭhā sīlena desanā uṭṭhitā, upari cha abhiññā āgatā. Vatthasutte heṭṭhā kilesena desanā uṭṭhitā, upari brahmavihārā āgatā. Kosambakasutte heṭṭhā bhaṇḍanena uṭṭhitā, upari sāraṇīyadhammā āgatā. Kakacūpame heṭṭhā akkhantiyā uṭṭhitā, upari kakacūpamā āgatā. Imasmimpi brahmajāle heṭṭhā diṭṭhivasena desanā uṭṭhitā, upari suññatāpakāsanaṃ āgataṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘evamayaṃ yathānusandhivasena desanā āgatā’’ti.

Paritassitavipphanditavāravaṇṇanā

105-

"快乐的获得"是指快乐的状态。心的涌现是指心的显现。心的放松是指从禅定中觉醒后，心再次在快乐中放松、专注的状态。其余部分在见到法的涅槃论中已被阐述。
到此为止，所有的二十四种观点已被讨论完毕。那些持有真实的观点是断灭论者，其余的则是永恒论者。
100-104. 现在——“这些，僧侣们”以此为界，所有这些后世的观点被一同指向，最终归于全知的智慧。再者——“这些，僧侣们”同样以此为界，所有这些前世和后世的观点被一同指向，最终归于同样的智慧。于是“哪些法，僧侣们”在询问时，实际上是在询问全知的智慧，回答时如同将众生的内心进行权衡，如同从须弥山上提起沙土一样，将二十四种观点提起，最终归于全知的智慧。如此，这一切根据因果关系的演讲而来。
有三种与经文相关的联系——询问的联系、内心的联系、因果的联系。在那里，“如此说时，有一位僧侣对佛陀说——‘尊者，这条河的彼岸是什么？这条河的此岸是什么？谁在中间迷失？谁在岸上安稳？谁是人间的？谁是非人间的？谁是轮回的？谁是内在的污垢的存在？’”由此可见，在佛陀的回答中应理解为询问的联系。
然后，有一位僧侣心中生起了这样的思维——“看来，色法是无我……，感觉……，意识……，心所……，意识是无我，似乎这些因果关系是无我。”然后，佛陀凭借那位僧侣的思维，告诫他——“此处确实存在这样一种状态，僧侣们，某些无知的人，因无明而被贪欲所驱动，可能会认为‘看来，色法是无我……’。那么，你们认为，僧侣们，色法是常恒的还是无常的？”如是，佛陀通过观察他人的内心，依据佛陀所说的经文来理解内心的联系。
因此，在这一教导中，所述的法则，依据其性质或相对的法则而产生的教导，适用于那些经文的上层。比如，在“愿望的教导”中，以下的教导是基于道德的，之后六种神通的教导则出现。在“物质的教导”中，以下的教导是基于烦恼的，之后的教导则是关于四无量心的。在“科萨姆巴卡经”中，以下的教导是基于贪欲的，之后的教导则是关于正道的。在“如同竹子经”中，以下的教导是基于忍耐的，之后的教导则是关于如同竹子的比喻。在这一切中，在“梵网经”中，以下的教导是基于见解的，之后的教导则是关于空性的显现。因此说——“如此，这一切根据因果关系的演讲而来”。
105-

117. Idāni mariyādavibhāgadassanatthaṃ – ‘‘tatra bhikkhave’’tiādikā desanā āraddhā. Tadapi tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajānataṃ apassataṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ paritassitavipphanditamevāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṃ bhavantānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathābhūtaṃ dhammānaṃ sabhāvaṃ ajānantānaṃ apassantānaṃ vedayitaṃ taṇhāgatānaṃ kevalaṃ taṇhāgatānaṃyeva taṃ vedayitaṃ, tañca kho panetaṃ paritassitavipphanditameva. Diṭṭhisaṅkhātena ceva taṇhāsaṅkhātena ca paritassitena vipphanditameva calitameva kampitameva thusarāsimhi nikhātakhāṇusadisaṃ, na sotāpannassa dassanamiva niccalanti dasseti. Esa nayo ekaccasassatavādādīsupi.

Phassapaccayavāravaṇṇanā

118-130. Puna – ‘‘tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā’’tiādi paramparapaccayadassanatthaṃ āraddhaṃ . Tattha tadapi phassapaccayāti yena diṭṭhiassādena diṭṭhisukhena diṭṭhivedayitena te somanassajātā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, tadapi taṇhādiṭṭhipariphanditaṃ vedayitaṃ phassapaccayāti dasseti. Esa nayo sabbattha.

131-143. Idāni tassa paccayassa diṭṭhivedayite balavabhāvadassanatthaṃ puna – ‘‘tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā’’tiādimāha. Tattha te vata aññatra phassāti te vata samaṇabrāhmaṇā taṃ vedayitaṃ vinā phassena paṭisaṃvedissantīti kāraṇametaṃ natthīti. Yathā hi patato gehassa upatthambhanatthāya thūṇā nāma balavapaccayo hoti, na taṃ thūṇāya anupatthambhitaṃ ṭhātuṃ sakkoti, evameva phassopi vedanāya balavapaccayo, taṃ vinā idaṃ diṭṭhivedayitaṃ natthīti dasseti. Esa nayo sabbattha.

Diṭṭhigatikādhiṭṭhānavaṭṭakathāvaṇṇanā

144. Idāni tatra bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññapenti catūhi vatthūhi, yepi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikātiādinā nayena sabbadiṭṭhivedayitāni sampiṇḍeti. Kasmā? Upari phasse pakkhipanatthāya. Kathaṃ? Sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṃvedentīti. Tattha cha phassāyatanāni nāma – cakkhuphassāyatanaṃ, sotaphassāyatanaṃ, ghānaphassāyatanaṃ, jivhāphassāyatanaṃ, kāyaphassāyatanaṃ, manophassāyatananti imāni cha. Sañjāti-samosaraṇa-kāraṇa-paṇṇattimattatthesu hi ayaṃ āyatanasaddo pavattati. Tattha – ‘‘kambojo assānaṃ āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho’’ti sañjātiyaṃ pavattati, sañjātiṭṭhāneti attho. ‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā’’ti (a. ni. 5.38) samosaraṇe. ‘‘Sati satiāyatane’’ti (a. ni. 3.102) kāraṇe. ‘‘Araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantī’’ti (saṃ. ni. 1.255) paṇṇattimatte. Svāyamidha sañjātiādiatthattayepi yujjati. Cakkhādīsu hi phassapañcamakā dhammā sañjāyanti samosaranti, tāni ca tesaṃ kāraṇanti āyatanāni. Idha pana ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso’’ti (saṃ. ni. 

现在为了展示界限的分类——“在那里，僧侣们”等等的教导已开始。对于那些不知、不见、感受欲望的苦恼而迷乱的修行者而言，他们因见解的快乐而产生的快乐，凭借四种法则，认为自我和世间是永恒的；然而对于那些不了解真实法则、未见真实法则、感受欲望的苦恼者来说，仅仅是感受欲望的苦恼而已。通过见解的概念和欲望的概念，迷乱、动摇、颤抖的状态就像在大海中被埋藏的沙子一样，不如说是见到的圣者的安定。这个道理同样适用于某些永恒论者等。
118-130. 再者——“在那里，僧侣们，所有这些修行者”是永恒论者的教导，旨在展示因果的关系。在这里，因接触而产生的感受是指通过见解的快乐而产生的快乐，因而他们因见解的快乐而感受到自我和世间的永恒。这个教导显示了欲望的见解所引发的感受。这个道理在所有地方都是适用的。
131-143. 现在为了展示因果关系的强大程度，再次——“在那里，僧侣们，所有这些修行者”是永恒论者的教导。那些修行者确实是没有接触的，他们会在没有接触的情况下感受到那种状态，因此没有理由存在。就像在房屋倒塌时，厚重的支撑力是强大的，没有支撑力就无法稳住，接触也是感受的强大因，若没有它，这种见解就不存在。这个道理在所有地方都是适用的。
现在在那里，僧侣们，所有这些修行者是永恒论者，认为自我和世间是永恒的，通过四种法则，他们的见解被汇集在一起。为什么呢？为了接触而被放入上面。怎么做呢？所有这些人通过六种接触的根源而感受着。这里有六种接触的根源——眼根接触、耳根接触、鼻根接触、舌根接触、身根接触、心根接触。这六种接触的根源在不同的情况下是不同的。在这里——“因眼根和色法的接触而产生眼识，三者的结合是接触”——

2.43) iminā nayena phassasīseneva desanaṃ āropetvā phassaṃ ādiṃ katvā paccayaparamparaṃ dassetuṃ phassāyatanādīni vuttāni.

Phussa phussa paṭisaṃvedentīti phusitvā phusitvā paṭisaṃvedenti. Ettha ca kiñcāpi āyatanānaṃ phusanakiccaṃ viya vuttaṃ, tathāpi na tesaṃ phusanakiccatā veditabbā. Na hi āyatanāni phusanti, phassova taṃ taṃ ārammaṇaṃ phusati, āyatanāni pana phasse upanikkhipitvā dassitāni; tasmā sabbe te cha phassāyatanasambhavena phassena rūpādīni ārammaṇāni phusitvā taṃ diṭṭhivedanaṃ paṭisaṃvedayantīti evamettha attho veditabbo.

Tesaṃ vedanāpaccayā taṇhātiādīsu vedanāti cha phassāyatanasambhavā vedanā. Sā rūpataṇhādibhedāya taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘tesaṃ vedanāpaccayā taṇhā’’ti. Sā pana catubbidhassa upādānassa upanissayakoṭiyā ceva sahajātakoṭiyā ca paccayo hoti. Tathā upādānaṃ bhavassa. Bhavo jātiyā upanissayakoṭiyā paccayo hoti.

Jātīti panettha savikārā pañcakkhandhā daṭṭhabbā, jāti jarāmaraṇassa ceva sokādīnañca upanissayakoṭiyā paccayo hoti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana paṭiccasamuppādakathā visuddhimagge vuttā. Idha panassa payojanamattameva veditabbaṃ. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati ‘‘idappaccayā avijjā’’ti (a. ni. 10.61) evaṃ avijjāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya…pe… ‘‘idappaccayā bhavataṇhā’’ti (a. ni. 10.62) evaṃ taṇhāsīsena vā, purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavadiṭṭhiyā…pe… ‘‘idappaccayā bhavadiṭṭhī’’ti evaṃ diṭṭhisīsena vā kathesi’’. Idha pana diṭṭhisīsena kathento vedanārāgena uppajjamānā diṭṭhiyo kathetvā vedanāmūlakaṃ paṭiccasamuppādaṃ kathesi. Tena idaṃ dasseti – ‘‘evamete diṭṭhigatikā, idaṃ dassanaṃ gahetvā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ito ettha etto idhāti sandhāvantā saṃsarantā yante yuttagoṇo viya, thambhe upanibaddhakukkuro viya, vātena vippannaṭṭhanāvā viya ca vaṭṭadukkhameva anuparivattanti, vaṭṭadukkhato sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkontī’’ti.

Vivaṭṭakathādivaṇṇanā



2.43) 通过这种方式，借助接触的教导，展示接触的开始，并阐明因果的连续性，提及接触的根源等内容。
接触的接触是指接触后再接触。这里虽然提到了根源的接触的作用，但并不意味着它们的接触作用应被理解。因为根源并不直接接触，而是接触所依赖的对象接触；因此，所有的六个接触的根源通过接触而接触色法等对象，感受那种见解的感受，这样的意思应被理解。
这些感受所依赖的欲望等内容中，感受是指六个接触的根源所产生的感受。它是因欲望的不同而产生的欲望的依赖因。因此说——“这些感受所依赖的欲望”。而它又是因四种执取的依赖因和共生因而产生的。如此，执取则是生的。生是因出生的依赖因而产生的。
这里的出生应理解为有变化的五蕴，出生是因老死和悲伤等的依赖因而产生的。这是这里的简要说明，而详细的因缘法则已在《清净道论》中阐述。在这里，应仅仅理解为其用途。佛陀在讲述轮回法则时说：“以前，僧侣们，某个依赖因并不显现于无明中，‘在此之前无明并不存在，后来才出现’这样的说法，僧侣们，这样被称为；而且又显现出‘依赖因是无明’”。同样地，佛陀针对生的欲望说：“在此之前，僧侣们，某个依赖因并不显现于生的欲望中……‘依赖因是生的欲望’”。同样地，佛陀也针对欲望的见解进行讲述。在这里，佛陀通过见解的讲述，提及因感受所生的见解，解释了因缘法则。因此，这表明——“这些是见解的法则，依据这些见解，众生在三世中、四种生中、五种去处中、七种存在中、九种生中，像是流动的水流，像是被绳子束缚的狗，像是被风吹动的地方，轮回的痛苦不断地流转，无法脱离轮回的痛苦”。
轮回的教义等的阐述。

145. Evaṃ diṭṭhigatikādhiṭṭhānaṃ vaṭṭaṃ kathetvā idāni yuttayogabhikkhuadhiṭṭhānaṃ katvā vivaṭṭaṃ dassento – ‘‘yato kho, bhikkhave, bhikkhū’’tiādimāha. Tattha yatoti yadā. Channaṃ phassāyatanānanti yehi chahi phassāyatanehi phusitvā paṭisaṃvedayamānānaṃ diṭṭhigatikānaṃ vaṭṭaṃ vattati, tesaṃyeva channaṃ phassāyatanānaṃ. Samudayantiādīsu avijjāsamudayā cakkhusamudayotiādinā vedanākammaṭṭhāne vuttanayena phassāyatanānaṃ samudayādayo veditabbā. Yathā pana tattha ‘‘phassasamudayā phassanirodhā’’ti vuttaṃ, evamidha, taṃ cakkhādīsu – ‘‘āhārasamudayā āhāranirodhā’’ti veditabbaṃ. Manāyatane ‘‘nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhā’’ti.

Uttaritaraṃ pajānātīti diṭṭhigatiko diṭṭhimeva jānāti. Ayaṃ pana diṭṭhiñca diṭṭhito ca uttaritaraṃ sīlasamādhipaññāvimuttinti yāva arahattā jānāti. Ko evaṃ jānātīti? Khīṇāsavo jānāti, anāgāmī, sakadāgāmī, sotāpanno, bahussuto, ganthadharo bhikkhu jānāti, āraddhavipassako jānāti. Desanā pana arahattanikūṭeneva niṭṭhāpitāti.

146. Evaṃ vivaṭṭaṃ kathetvā idāni ‘‘desanājālavimutto diṭṭhigatiko nāma natthī’’ti dassanatthaṃ puna – ‘‘ye hi keci, bhikkhave’’ti ārabhi. Tattha antojālīkatāti imassa mayhaṃ desanājālassa antoyeva katā. Ettha sitā vāti etasmiṃ mama desanājāle sitā nissitā avasitāva. Ummujjamānā ummujjantīti kiṃ vuttaṃ hoti? Te adho osīdantāpi uddhaṃ uggacchantāpi mama desanājāle sitāva hutvā osīdanti ca uggacchanti ca. Ettha pariyāpannāti ettha mayhaṃ desanājāle pariyāpannā, etena ābaddhā antojālīkatā ca hutvā ummujjamānā ummujjanti, na hettha asaṅgahito diṭṭhigatiko nāma atthīti.

Sukhumacchikenāti saṇhaacchikena sukhumacchiddenāti attho. Kevaṭṭo viya hi bhagavā, jālaṃ viya desanā, parittaudakaṃ viya dasasahassilokadhātu, oḷārikā pāṇā viya dvāsaṭṭhidiṭṭhigatikā. Tassa tīre ṭhatvā olokentassa oḷārikānaṃ pāṇānaṃ antojālīkatabhāvadassanaṃ viya bhagavato sabbadiṭṭhigatānaṃ desanājālassa antokatabhāvadassananti evamettha opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.



如此，讲述了见解的法则的轮回后，现在讲述正见的修行者的立场，展示因果的轮回——“因为，僧侣们，僧侣们”这样开始。在这里，“因为”是指“当……时”。六个接触的根源是指通过这六个接触的根源而感受的见解的轮回，这六个接触的根源正是它们。关于“因无明的产生而产生眼识”等的说法，依照感受的因所述，接触的根源的产生等应被理解。正如在这里所说的“因接触的产生而因接触的消灭”，在眼等方面也应理解为“因食物的产生而因食物的消灭”。在心的根源中应理解为“因名色的产生而因名色的消灭”。
“更高的理解”是指见解的修行者仅仅理解见解而已。然而，这种见解及其所见的更高的理解是通过戒、定、慧、解脱直到阿罗汉的境界。谁能如此理解呢？已灭尽的者、无还者、一次归来者、入流者、博学者、持经的僧侣、努力修行的僧侣都能理解。教导的结论是以阿罗汉为终点。
如此讲述了因果的轮回后，现在为了展示“没有被教导的见解的修行者”再次开始——“那些，僧侣们”这样开始。在这里，“内网的”是指我的教导的内部。这里的“坐下”是指在我的教导的网络中坐下并依靠的状态。被抛弃的、被抛弃的是什么意思？他们即使向下沉也会向上升，依然在我的教导的网络中坐下。这里的“包围”是指在我的教导的网络中被包围，因此被束缚的内网的状态也会被抛弃，而不在这里存在的被教导的见解是不存在的。
“细密的网”是指细致的网的意思。就像佛陀一样，教导如同网，细小的水流如同十千个世界，粗糙的生命如同二十四种见解的轮回。在其岸边观察时，粗糙的生命的内网的状态如同佛陀对所有见解的教导的内部状态的观察，因此这里应理解为比喻的关联。

147. Evaṃ imāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi sabbadiṭṭhīnaṃ saṅgahitattā sabbesaṃ diṭṭhigatikānaṃ etasmiṃ desanājāle pariyāpannabhāvaṃ dassetvā idāni attano katthaci apariyāpannabhāvaṃ dassento – ‘‘ucchinnabhavanettiko, bhikkhave, tathāgatassa kāyo’’tiādimāha. Tattha nayanti etāyāti netti. Nayantīti gīvāya bandhitvā ākaḍḍhanti, rajjuyā etaṃ nāmaṃ. Idha pana nettisadisatāya bhavataṇhā nettīti adhippetā. Sā hi mahājanaṃ gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ neti upanetīti bhavanetti. Arahattamaggasatthena ucchinnā bhavanetti assāti ucchinnabhavanettiko.

Kāyassa bhedā uddhanti kāyassa bhedato uddhaṃ. Jīvitapariyādānāti jīvitassa sabbaso pariyādinnattā parikkhīṇattā, puna appaṭisandhikabhāvāti attho. Na taṃ dakkhantīti taṃ tathāgataṃ. Devā vā manussā vā na dakkhissanti, apaṇṇattikabhāvaṃ gamissatīti attho.

Seyyathāpi, bhikkhaveti, upamāyaṃ pana idaṃ saṃsandanaṃ. Ambarukkho viya hi tathāgatassa kāyo, rukkhe jātamahāvaṇṭo viya taṃ nissāya pubbe pavattataṇhā. Tasmiṃ vaṇṭe upanibaddhā pañcapakkadvādasapakkaaṭṭhārasapakkaparimāṇā ambapiṇḍī viya taṇhāya sati taṇhūpanibandhanā hutvā āyatiṃ nibbattanakā pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo. Yathā pana tasmiṃ vaṇṭe chinne sabbāni tāni ambāni tadanvayāni honti, taṃyeva vaṇṭaṃ anugatāni, vaṇṭacchedā chinnāni yevāti attho; evameva ye bhavanettivaṇṭassa anupacchinnattā āyatiṃ uppajjeyyuṃ pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasadhātuyo, sabbe te dhammā tadanvayā honti bhavanettiṃ anugatā, tāya chinnāya chinnā yevāti attho.

Yathā pana tasmimpi rukkhe maṇḍūkakaṇṭakavisasamphassaṃ āgamma anupubbena sussitvā mate – ‘‘imasmiṃ ṭhāne evarūpo nāma rukkho ahosī’’ti vohāramattameva hoti, na taṃ rukkhaṃ koci passati, evaṃ ariyamaggasamphassaṃ āgamma taṇhāsinehassa pariyādinnattā anupubbena sussitvā viya bhinne imasmiṃ kāye, kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā na taṃ dakkhanti, tathāgatampi devamanussā na dakkhissanti, evarūpassa nāma kira satthuno idaṃ sāsananti vohāramattameva bhavissatīti anupādisesanibbānadhātuṃ pāpetvā desanaṃ niṭṭhapesi.



如此，由于这六十种见解的聚合，展示了所有见解的修行者在此教导网络中的包围状态，现在为了展示他自己在某处的非包围状态——“被切断的生的引导者，僧侣们，这就是如来之身”这样开始。在这里，“引导”是指“引导的意思”。引导是指用舌头捆绑并拉动，这就是引导的名称。在这里，由于引导的相似，生的欲望被称为引导。因为它确实是将众生的生以舌头捆绑并引导过去的生的引导者。因阿罗汉道而被切断的生的引导者就是被切断的生的引导者。
“身体的分离”是指从身体的分离向上。“生命的完全消失”是指生命的完全消失，因而被完全抛弃，意指没有再生的状态。那是无法被看到的；那是如来。神明或人类都无法看到，意指将走向无条件的状态。
“就像，僧侣们”，这是比喻的关联。就像天空的树一样，如来的身体，树上生长的巨大树枝是因之前的欲望而生的。在那树枝上，五种果实的数量是因欲望的存在而生的，因而被束缚的五蕴、十二处、十八界的生都被称为因欲望的存在而生的。正如在那树枝上被切断后，所有的果实都与那树枝相连，树枝被切断后，果实也被切断；同样地，因生的引导而未被切断的五蕴、十二处、十八界也会因而生出，所有这些法则都与生的引导相连，因而被切断的就是被切断的。
就像在那棵树上，青蛙的声音触及后，逐渐干枯而死——“在这个地方曾经有这样一种树”只是口头上的说法，没有人能看到那棵树；同样地，因接触圣道而因欲望的存在而被包围，逐渐干枯而死，像是身体的分离，生命的完全消失，那些人无法看到，如来也无法被神明或人类看到，这样的说法只是对教义的口头表达，最终导致无余涅槃的状态，结束了教导。

148.Evaṃvutte āyasmā ānandoti evaṃ bhagavatā imasmiṃ sutte vutte thero ādito paṭṭhāya sabbaṃ suttaṃ samannāharitvā evaṃ buddhabalaṃ dīpetvā kathitasuttassa na bhagavatā nāmaṃ gahitaṃ, handassa nāmaṃ gaṇhāpessāmīti cintetvā bhagavantaṃ etadavoca.

Tasmātiha tvantiādīsu ayamatthayojanā – ānanda, yasmā imasmiṃ dhammapariyāye idhatthopi paratthopi vibhatto, tasmātiha tvaṃ imaṃ dhammapariyāyaṃ ‘‘atthajāla’’ntipi naṃ dhārehi; yasmā panettha bahū tantidhammā kathitā, tasmā ‘‘dhammajāla’’ntipi naṃ dhārehi; yasmā ca ettha seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vibhattaṃ, tasmā ‘‘brahmajāla’’ntipi naṃ dhārehi; yasmā ettha dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo vibhattā, tasmā ‘‘diṭṭhijāla’’ntipi naṃ dhārehi; yasmā pana imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā devaputtamārampi khandhamārampi maccumārampi kilesamārampi sakkā maddituṃ, tasmā ‘‘anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī’’ti.

Idamavoca bhagavāti idaṃ nidānāvasānato pabhuti yāva ‘‘anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehī’’ti sakalaṃ suttantaṃ bhagavā paresaṃ paññāya alabbhaneyyapatiṭṭhaṃ paramagambhīraṃ sabbaññutaññāṇaṃ pakāsento sūriyo viya andhakāraṃ diṭṭhigatamahandhakāraṃ vidhamanto avoca.

149.Attamanā te bhikkhūti te bhikkhū attamanā sakamanā, buddhagatāya pītiyā udaggacittā hutvāti vuttaṃ hoti. Bhagavato bhāsitanti evaṃ vicitranayadesanāvilāsayuttaṃ idaṃ suttaṃ karavīkarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmassarena bhāsamānassa bhagavato vacanaṃ. Abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu ca. Ayañhi abhinandasaddo – ‘‘abhinandati abhivadatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.5) taṇhāyampi āgato. ‘‘Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.43) upagamanepi.

‘‘Cirappavāsiṃ purisaṃ, dūrato sotthimāgataṃ;

Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgata’’nti. (dha. pa. 219);

Ādīsu sampaṭicchanepi. ‘‘Abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 

如此说后，尊者阿难便思考，佛陀在此经中所述，从头到尾总结了整个经文，展示了佛的力量，既然在讲述的经文中没有提到佛陀的名字，他便想：“那么我就要提到佛陀的名字。”
因此，在这里的意思是——阿难，因为在这个法的范畴中，无论在此处还是在他处都是被阐明的，因此你应将这个法的范畴称为“法网”；因为在这里讲述了许多法的细节，因此你应将其称为“法的网”；因为在这里作为最上位的，梵天的全知智慧被阐明，因此你应将其称为“梵天网”；因为在这里阐明了六十种见解，因此你应将其称为“见解网”；因为听闻这个法的范畴后，连天神、魔王、死神、烦恼魔都能被击败，因此你应将其称为“无上的胜利之网”。
佛陀这样说——从这个因缘的结尾开始，直到“无上的胜利之网”，佛陀以他超越众生的智慧，显现出最深奥的全知智慧，像太阳照亮黑暗，驱散见解的黑暗，便说了这些话。
“你们这些僧侣们快乐了”是指这些僧侣们因佛陀的教导而内心愉悦，心中欢喜，这样说是为了表达他们因佛陀的教导而心中愉悦。佛陀所说的，经过如此多样的教导，像是用美妙的声音在智慧的众生心中传播，犹如无上的加持，佛陀的言辞如同甘露般滋润着众生的心。众僧们欣然接受并表示赞同。这正是“欣然接受”这个词的意义——“欣然接受并赞叹”。
“就像久居的人，远道而来，亲友、朋友欢喜地迎接他回来”。
在此处也可以理解为“欣然接受并赞同”。

1.205) anumodanepi. Svāyamidha anumodanasampaṭicchanesu yujjati. Tena vuttaṃ – ‘‘abhinandunti anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu cā’’ti.

Subhāsitaṃ sulapitaṃ, ‘‘sādhu sādhū’’ti tādino;

Anumodamānā sirasā, sampaṭicchiṃsu bhikkhavoti.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasminti imasmiṃ niggāthakasutte. Niggāthakattā hi idaṃ veyyākaraṇanti vuttaṃ.

Dasasahassīlokadhātūti dasasahassacakkavāḷaparimāṇā lokadhātu. Akampitthāti na suttapariyosāneyeva akampitthāti veditabbā. Bhaññamāneti hi vuttaṃ. Tasmā dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu viniveṭhetvā desiyamānesu tassa tassa diṭṭhigatassa pariyosāne pariyosāneti dvāsaṭṭhiyā ṭhānesu akampitthāti veditabbā.

Tattha aṭṭhahi kāraṇehi pathavīkampo veditabbo – dhātukkhobhena, iddhimato ānubhāvena, bodhisattassa gabbhokkantiyā, mātukucchito nikkhamanena, sambodhippattiyā, dhammacakkappavattanena, āyusaṅkhārossajjanena, parinibbānenāti. Tesaṃ vinicchayaṃ – ‘‘aṭṭha kho ime, ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti evaṃ mahāparinibbāne āgatāya tantiyā vaṇṇanākāle vakkhāma. Ayaṃ pana mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha – mahābhinikkhamane, bodhimaṇḍūpasaṅkamane, paṃsukūlaggahaṇe, paṃsukūladhovane, kāḷakārāmasutte, gotamakasutte, vessantarajātake, imasmiṃ brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe dvisahassadīpaparivāre cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ bhagavatā katanti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. Kāḷakārāmagotamakasuttesu – ‘‘ahaṃ sakkhī bhagavā’’ti sakkhibhāvena akampittha. Imasmiṃ pana brahmajāle dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā.

Na kevalañca etesu ṭhānesuyeva pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyavihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi. Tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu, tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampitthāti.

Evaṃ yassānubhāvena, akampittha anekaso;

Medanī suttaseṭṭhassa, desitassa sayambhunā.

Brahmajālassa tassīdha, dhammaṃ atthañca paṇḍitā;

Sakkaccaṃ uggahetvāna, paṭipajjantu yonisoti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Brahmajālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā

Rājāmaccakathāvaṇṇanā



1.205) 甚至在欣然接受中。这里的欣然接受是合适的。因此说：“他们欣然接受并表示赞同。”
“善言美语”，因此说“好，好”；
欣然接受者用头部，僧侣们也欣然接受。
在这个经文中，确实是因为它是无漏的，这被称为阐述。
“十千个世界”是指十千个环绕的世界的量。不可动摇的意思应理解为不仅在经的结尾是不可动摇的。因为这里是被称为“被破坏”的。所以在六十种见解被限制后，被讲述的每一种见解的结果都是不可动摇的。
在这里，地震的原因应被理解为八个原因——因元素的震动、因神通的力量、因菩萨的胎中转生、因母亲的肚子而出、因成就觉悟、因法轮的转动、因生命的结束、因涅槃的实现。这些的结论是：“这八个原因，阿难，正是导致巨大地震的八个条件。”如此在大涅槃时，随着因缘的到来，将会在解说时阐述。这个伟大的地球在其他八个地方也不可动摇——在伟大的出家、菩提树下的靠近、接受破布、洗破布、黑暗的村庄、戈达玛的教法、维萨达的故事、在这个梵天网中。在伟大的出家和菩提树下的靠近，因努力的力量而不可动摇。在接受破布时，放弃两千个岛屿，四个伟大的岛屿，前往墓地，接受破布，这被佛陀称为困难的。洗破布和维萨达的故事中，因未到时而不可动摇。在黑暗的村庄和戈达玛的教法中——“我见证了佛陀”，以证人的身份不可动摇。在这个梵天网中，六十种见解被解说时，因善行的施舍而不可动摇。
不仅在这些地方，地也不可动摇，甚至在三处聚集中，伟大的阿难尊者来到这个岛，坐在光明的园中，甚至在教法讲述的那一天也不可动摇。在善良的住处，乞食者尊者清理圣地，坐在那里，心中充满佛的欢喜，开始这个经文，直到经的结束，水的边界也不可动摇。铁塔的东南角是一个地方。在那里坐下，长者们开始讲述《梵天经》，他们的诵经结果也是水的边界不可动摇。
因此，因他的力量，许多方面不可动摇；
因地经的最上位，教导的自性。
在《梵天经》中，法与义的智慧；
认真地接受，正道应当行。
因此在《善法光辉》的长部经释中，
《梵天经》的解释已完成。
2. 《平等果经》的解释
《国王与大臣的讨论》的解释

150.Evaṃme sutaṃ…pe… rājagaheti sāmaññaphalasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – rājagaheti evaṃnāmake nagare. Tañhi mandhātumahāgovindādīhi pariggahitattā rājagahanti vuccati. Aññepi ettha pakāre vaṇṇayanti, kiṃ tehi? Nāmamattametaṃ tassa nagarassa. Taṃ panetaṃ buddhakāle ca cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahitaṃ, tesaṃ vasanavanaṃ hutvā tiṭṭhati. Viharatīti avisesena iriyāpathadibbabrahmaariyavihāresu aññataravihārasamaṅgiparidīpanametaṃ. Idha pana ṭhānagamananisajjasayanappabhedesu iriyāpathesu aññatarairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Tena ṭhitopi gacchantopi nisinnopi sayānopi bhagavā viharati ceva veditabbo. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti, tasmā viharatīti vuccati.

Jīvakassa komārabhaccassa ambavaneti idamassa yaṃ gocaragāmaṃ upanissāya viharati, tassa samīpanivāsanaṭṭhānaparidīpanaṃ. Tasmā – rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavaneti rājagahasamīpe jīvakassa komārabhaccassa ambavane viharatīti evamettha attho veditabbo. Samīpatthe hetaṃ bhummavacanaṃ. Tattha jīvatīti jīvako, kumārena bhatoti komārabhacco. Yathāha – ‘‘kiṃ bhaṇe, etaṃ kākehi samparikiṇṇanti? Dārako devāti. Jīvati bhaṇeti? Jīvati, devāti. Tena hi, bhaṇe taṃ dārakaṃ amhākaṃ antepuraṃ netvā dhātīnaṃ detha posetunti. Tassa jīvatīti jīvakoti nāmaṃ akaṃsu. Kumārena posāpitoti komārabhaccoti nāmaṃ akaṃsū’’ti (mahāva. 328) ayaṃ panettha saṅkhepo. Vitthārena pana jīvakavatthukhandhake āgatameva. Vinicchayakathāpissa samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttā.

Ayaṃ pana jīvako ekasmiṃ samaye bhagavato dosābhisannaṃ kāyaṃ virecetvā siveyyakaṃ dussayugaṃ datvā vatthānumodanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya cintesi – ‘‘mayā divasassa dvattikkhattuṃ buddhupaṭṭhānaṃ gantabbaṃ, idañca veḷuvanaṃ atidūre, mayhaṃ pana ambavanaṃ uyyānaṃ āsannataraṃ, yaṃnūnāhaṃ ettha bhagavato vihāraṃ kāreyya’’nti. So tasmiṃ ambavane rattiṭṭhānadivāṭhānaleṇakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ kārāpetvā ambavanaṃ aṭṭhārasahatthubbedhena tambapaṭṭavaṇṇena pākārena parikkhipāpetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ sacīvarabhattena santappetvā dakkhiṇodakaṃ pātetvā vihāraṃ niyyātesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘jīvakassa komārabhaccassa ambavane’’ti.

Aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehīti aḍḍhasatena ūnehi terasahi bhikkhusatehi. Rājātiādīsu rājati attano issariyasampattiyā catūhi saṅgahavatthūhi mahājanaṃ rañjeti vaḍḍhetīti rājā. Magadhānaṃ issaroti māgadho. Ajātoyeva rañño sattu bhavissatīti nemittakehi niddiṭṭhoti ajātasattu.


如此所闻……等……在王舍城，这就是《平等果经》的解释。这里有一个不寻常的地方解释——王舍城是这样命名的。因为它被曼陀罗大牛等所占据，所以称为王舍城。还有其他的解释，那么这些有什么呢？这只是这个城的名称。然而在佛陀时期和转轮圣王时期，这座城是存在的，其余时期则是空无的，成为了被夜叉占据的地方，作为他们的栖息地而存在。居住是指在无差别的行走、飞天、梵天、圣者的居住中，作为某种居住的描述。在这里，行走的方式是指在位置的移动、坐下、躺卧等不同的行走方式。因此，无论是站着、走着、坐着还是躺着，佛陀都被认为是居住的。因为他以一种行走方式的障碍，打破了另一种行走方式，推动了不动的身体，因此称为居住。
至于吉瓦卡的少年药师的果园，这是他依靠的生计，描述了他居住的地方。因此——佛陀在王舍城的吉瓦卡的果园中居住，意指吉瓦卡的果园靠近王舍城。这在地面上是有根据的。在那里，吉瓦卡是指吉瓦卡，少年药师是指少年药师。正如所说——“这是什么？这是被乌鸦们包围的？小孩是天神。”他问：“他活着吗？”“他活着，天神。”因此，他说：“把那个小孩带到我们的内院，给他食物。”因此，他们给他起了名字叫吉瓦卡。因为是由少年药师抚养的，所以命名为少年药师。这是简略的说明。详细的内容可以参考《吉瓦卡法》的章节。关于他的决定在《全知论》的注释中被提到。
吉瓦卡在某个时候，看到佛陀的身体被指责，给予了不好的食物，经过衣物的赞同后，思考着：“我每天要去两次拜见佛陀，这个维卢瓦纳离得太远，而我的果园更近，我不如在这里为佛陀建一个住所。”于是他在果园里，准备了夜间住宿和白天的地方，建造了佛陀的香气小屋，用果园的十八根手指宽的围墙围住，供养了佛陀和僧团，并用供养的水洒在地上，送走了佛陀。对此所说的就是“吉瓦卡的少年药师的果园”。
“有一百五十个和尚”，即是指一百个和尚减去十三个和尚。在“国王”一节中，国王因其权势的富有，凭借四种聚合的条件来统治大众，因而称为国王。马加达的统治者即为马加达。未出生的敌人将会成为国王，因而被称为未出生的敌人。


Tasmiṃ kira kucchigate deviyā evarūpo dohaḷo uppajji – ‘‘aho vatāhaṃ rañño dakkhiṇabāhulohitaṃ piveyya’’nti, sā ‘‘bhāriye ṭhāne dohaḷo uppanno, na sakkā kassaci ārocetu’’nti taṃ kathetuṃ asakkontī kisā dubbaṇṇā ahosi. Taṃ rājā pucchi – ‘‘bhadde, tuyhaṃ attabhāvo na pakativaṇṇo, kiṃ kāraṇa’’nti? ‘‘Mā puccha, mahārājāti’’. ‘‘Bhadde, tvaṃ attano ajjhāsayaṃ mayhaṃ akathentī kassa kathessasī’’ti tathā tathā nibandhitvā kathāpesi. Sutvā ca – ‘‘bāle, kiṃ ettha tuyhaṃ bhāriyasaññā ahosī’’ti vejjaṃ pakkosāpetvā suvaṇṇasatthakena bāhuṃ phālāpetvā suvaṇṇasarakena lohitaṃ gahetvā udakena sambhinditvā pāyesi. Nemittakā taṃ sutvā – ‘‘esa gabbho rañño sattu bhavissati, iminā rājā haññissatī’’ti byākariṃsu. Devī sutvā – ‘‘mayhaṃ kira kucchito nikkhanto rājānaṃ māressatī’’ti gabbhaṃ pātetukāmā uyyānaṃ gantvā kucchiṃ maddāpesi, gabbho na patati. Sā punappunaṃ gantvā tatheva kāresi. Rājā kimatthaṃ ayaṃ abhiṇhaṃ uyyānaṃ gacchatīti parivīmaṃsanto taṃ kāraṇaṃ sutvā – ‘‘bhadde, tava kucchiyaṃ puttoti vā dhītāti vā na paññāyati, attano nibbattadārakaṃ evamakāsīti mahā aguṇarāsipi no jambudīpatale āvibhavissati, mā tvaṃ evaṃ karohī’’ti nivāretvā ārakkhaṃ adāsi. Sā gabbhavuṭṭhānakāle ‘‘māressāmī’’ti cintesi. Tadāpi ārakkhamanussā dārakaṃ apanayiṃsu. Athāparena samayena vuḍḍhippattaṃ kumāraṃ deviyā dassesuṃ. Sā taṃ disvāva puttasinehaṃ uppādesi, tena naṃ māretuṃ nāsakkhi. Rājāpi anukkamena puttassa oparajjamadāsi.

Athekasmiṃ samaye devadatto rahogato cintesi – ‘‘sāriputtassa parisā mahāmoggallānassa parisā mahākassapassa parisāti, evamime visuṃ visuṃ dhurā, ahampi ekaṃ dhuraṃ nīharāmī’’ti. So ‘‘na sakkā vinā lābhena parisaṃ uppādetuṃ, handāhaṃ lābhaṃ nibbattemī’’ti cintetvā khandhake āgatanayena ajātasattuṃ kumāraṃ iddhipāṭihāriyena pasādetvā sāyaṃ pātaṃ pañcahi rathasatehi upaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ ativissatthaṃ ñatvā ekadivasaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘pubbe kho, kumāra, manussā dīghāyukā, etarahi appāyukā, tena hi tvaṃ kumāra, pitaraṃ hantvā rājā hohi, ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmī’’ti kumāraṃ pituvadhe uyyojeti.

So – ‘‘ayyo devadatto mahānubhāvo, etassa aviditaṃ nāma natthī’’ti ūruyā potthaniyaṃ bandhitvā divā divassa bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasto antepuraṃ pavisitvā vuttappakāraṃ vippakāraṃ akāsi. Atha naṃ amaccā gahetvā anuyuñjitvā – ‘‘kumāro ca hantabbo, devadatto ca, sabbe ca bhikkhū hantabbā’’ti sammantayitvā rañño āṇāvasena karissāmāti rañño ārocesuṃ.

Rājā ye amaccā māretukāmā ahesuṃ, tesaṃ ṭhānantarāni acchinditvā, ye na māretukāmā, te uccesu ṭhānesu ṭhapetvā kumāraṃ pucchi – ‘‘kissa pana tvaṃ, kumāra, maṃ māretukāmosī’’ti? ‘‘Rajjenamhi, deva, atthiko’’ti. Rājā tassa rajjaṃ adāsi.


在那时，因女神的怀孕而产生了这样的忧虑——“我真希望能饮用国王的右手血”，于是她因“在怀孕的地方产生了忧虑，无法向任何人报告”，而感到无奈，显得瘦弱而无光。国王问道：“好啊，你的身体看起来不太好，是什么原因？”“别问，陛下。”国王说：“好啊，你不向我说出你的心事，那你又能对谁说呢？”于是她被一再逼问，最终不得不说出实情。听到后，国王召来医生，问道：“你在这里有什么想法？”医生用金针刺破她的手臂，提取出血液，用水稀释后给她喝下。听到这个预兆后，众人说：“这个胎儿将会成为国王的敌人，国王将会因此而受损。”女神听后，心想：“我怀中的胎儿会杀死国王”，于是想要流产，便去做流产的事情，但胎儿并没有流出。她几次尝试，结果都一样。国王对此感到奇怪，心想：“她为什么总是要去做流产呢？”于是他仔细思考原因，得知：“好啊，你的肚子里似乎没有儿子或女儿，我所生的孩子就这样被你抛弃了，难道不会在印度的土地上显现吗？不要这样做。”于是国王给了她保护。她在胎儿出生时心想：“我会杀了他。”然而，保卫的人们却把孩子送走了。后来，女神生下了一个健康的王子，看到他后，心中充满母爱，因此不忍心杀他。国王也逐渐将王位传给了儿子。
此时，德瓦达托独自思考：“舍利弗的弟子、摩诃目犍连的弟子、摩诃迦叶的弟子，他们都在各自的职责中，而我也要承担一个职责。”于是他想：“没有利益就无法聚集人群，我要创造利益。”于是他利用魔法让阿贾塔萨图的王子沉醉于幻觉，清晨时，五百辆马车前来接他，德瓦达托趁机走近王子，告诉他：“以前，王子，人的寿命很长，而现在却短暂，因此你应该杀死你的父亲，成为国王，而我将杀死佛陀，成为佛。”王子在德瓦达托的鼓动下，心中充满了杀父的念头。
王子想：“德瓦达托是位伟大的高人，他所说的没有道理。”于是他用手臂绑住了德瓦达托，白天因恐惧而逃避，晚上则悄悄进入内宫，做了一些不寻常的事情。于是，国王的臣子们抓住他，告诫道：“王子必须被杀，德瓦达托也必须被杀，所有的僧侣也都必须被杀。”因此，他们向国王报告。
国王对那些想要杀人的臣子们，割断了他们的联系，而对那些不想杀人的，给予了高位，然后问王子：“那么，你为什么想杀我呢？”“因为我有权利，陛下，我是有价值的。”国王于是将王位传给了他。


So mayhaṃ manoratho nipphannoti devadattassa ārocesi. Tato naṃ so āha – ‘‘tvaṃ siṅgālaṃ antokatvā bheripariyonaddhapuriso viya sukiccakārimhīti maññasi, katipāheneva te pitā tayā kataṃ avamānaṃ cintetvā sayameva rājā bhavissatī’’ti. Atha, bhante, kiṃ karomīti? Mūlaghaccaṃ ghātehīti. Nanu, bhante, mayhaṃ pitā na satthavajjhoti? Āhārupacchedena naṃ mārehīti. So pitaraṃ tāpanagehe pakkhipāpesi, tāpanagehaṃ nāma kammakaraṇatthāya kataṃ dhūmagharaṃ. ‘‘Mama mātaraṃ ṭhapetvā aññassa daṭṭhuṃ mā dethā’’ti āha. Devī suvaṇṇasarake bhattaṃ pakkhipitvā ucchaṅgenādāya pavisati. Rājā taṃ bhuñjitvā yāpeti. So – ‘‘mayhaṃ pitā kathaṃ yāpetī’’ti pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā – ‘‘mayhaṃ mātu ucchaṅgaṃ katvā pavisituṃ mā dethā’’ti āha. Tato paṭṭhāya devī moḷiyaṃ pakkhipitvā pavisati. Tampi sutvā ‘‘moḷiṃ bandhitvā pavisituṃ mā dethā’’ti. Tato suvaṇṇapādukāsu bhattaṃ ṭhapetvā pidahitvā pādukā āruyha pavisati. Rājā tena yāpeti. Puna ‘‘kathaṃ yāpetī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘pādukā āruyha pavisitumpi mā dethā’’ti āha. Tato paṭṭhāya devī gandhodakena nhāyitvā sarīraṃ catumadhurena makkhetvā pārupitvā pavisati. Rājā tassā sarīraṃ lehitvā yāpeti. Puna pucchitvā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘ito paṭṭhāya mayhaṃ mātu pavesanaṃ nivārethā’’ti āha. Devī dvāramūle ṭhatvā ‘‘sāmi, bimbisāra, etaṃ daharakāle māretuṃ na adāsi, attano sattuṃ attanāva posesi, idaṃ pana dāni te pacchimadassanaṃ, nāhaṃ ito paṭṭhāya tumhe passituṃ labhāmi, sace mayhaṃ doso atthi, khamatha devā’’ti roditvā kanditvā nivatti.

Tato paṭṭhāya rañño āhāro natthi. Rājā maggaphalasukhena caṅkamena yāpeti. Ativiya assa attabhāvo virocati. So – ‘‘kathaṃ, me bhaṇe, pitā yāpetī’’ti pucchitvā ‘‘caṅkamena, deva, yāpeti; ativiya cassa attabhāvo virocatī’’ti sutvā ‘caṅkamaṃ dānissa hāressāmī’ti cintetvā – ‘‘mayhaṃ pitu pāde khurena phāletvā loṇatelena makkhetvā khadiraṅgārehi vītaccitehi pacathā’’ti nhāpite pesesi. Rājā te disvā – ‘‘nūna mayhaṃ putto kenaci saññatto bhavissati, ime mama massukaraṇatthāyāgatā’’ti cintesi. Te gantvā vanditvā aṭṭhaṃsu. ‘Kasmā āgatatthā’ti ca puṭṭhā taṃ sāsanaṃ ārocesuṃ. ‘‘Tumhākaṃ rañño manaṃ karothā’’ti ca vuttā ‘nisīda, devā’ti vatvā ca rājānaṃ vanditvā – ‘‘deva, mayaṃ rañño āṇaṃ karoma, mā amhākaṃ kujjhittha, nayidaṃ tumhādisānaṃ dhammarājūnaṃ anucchavika’’nti vatvā vāmahatthena gopphake gahetvā dakkhiṇahatthena khuraṃ gahetvā pādatalāni phāletvā loṇatelena makkhetvā khadiraṅgārehi vītaccitehi paciṃsu. Rājā kira pubbe cetiyaṅgaṇe saupāhano agamāsi, nisajjanatthāya paññattakaṭasārakañca adhotehi pādehi akkami, tassāyaṃ nissandoti vadanti. Rañño balavavedanā uppannā. So – ‘‘aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho’’ti anussarantoyeva cetiyaṅgaṇe khittamālā viya milāyitvā cātumahārājikadevaloke vessavaṇassa paricārako janavasabho nāma yakkho hutvā nibbatti.


他向德瓦达托报告：“我心中的愿望已实现。”于是德瓦达托对他说：“你认为自己像一只被包围的野狗，认为事情很难解决，难道你认为国王只需几天就会被你杀掉吗？”于是他问：“那么，尊者，我该怎么办呢？”“要杀掉你的父亲。”他问：“尊者，我的父亲不是值得尊敬的吗？”“不要让他因为食物而死。”于是，他将父亲放入火炉中，火炉是为工作而建的烟囱。“除了我的母亲，其他人都不要见。”于是女神将米饭放入金碗中，端着走了进去。国王吃了后，感到不适。他问：“我的父亲怎么会这样？”听到这个消息后，他说：“不要让我的母亲进入。”从那时起，女神便放下了米饭，走了进去。听到这个消息后，他说：“不要让米饭被丢弃。”于是她将米饭放入金鞋中，盖好后走了进去。国王因此感到不适。再次询问后，他得知了这个情况，便说：“不要让金鞋被放下。”于是女神洗澡，用香水涂抹全身，走了进去。国王抚摸着她的身体，感到不适。再次询问后，得知了这个情况，便说：“从今往后，不要让我的母亲进入。”女神站在门口说：“尊者，宾比萨拉，年轻时我没有让她死，而是用自己的力量抚养了她，而如今这是你的最后一面，我从这里无法再见到你。如果我有错，请原谅我，众神。”她哭泣着，转身离去。
从那时起，国王没有食物。国王在路上走着，感到非常愉快。他的身体非常光亮。他问：“那么，我的父亲怎么会这样？”他听到：“是通过走路，尊者，走路让他感到愉快；他的身体非常光亮。”于是他心想：“我会让他失去行走的能力。”于是他命人用父亲的脚趾头割掉他的指甲，用盐水洗涤他的身体，最后用香木熏制。国王看到后，心想：“我儿子一定会被某人控制，这些人是为了我而来的。”于是他们来到国王面前，向他致敬。当被问及为什么来这里时，他们报告了这个命令。他们说：“你们要让国王的心情变好。”国王说：“坐下，众神。”然后向国王致敬，说：“尊者，我们会听从国王的命令，请不要生气我们，这不是你们这些法王的风格。”于是他用左手抓住了护卫，用右手抓住了国王的脚，割掉了脚趾，洗涤了身体。国王以前曾在圣地上行走，坐下后又用脚踏上了地面，因此被称为“脚下的印记”。国王感到强烈的痛苦。他想：“多么伟大的佛，真理，多么伟大的僧团。”他一边回想，一边在圣地上抛下了花瓣，转世成为四大天王的随侍，名叫维萨瓦那。


Taṃ divasameva ajātasattussa putto jāto, puttassa jātabhāvañca pitumatabhāvañca nivedetuṃ dve lekhā ekakkhaṇeyeva āgatā. Amaccā – ‘‘paṭhamaṃ puttassa jātabhāvaṃ ārocessāmā’’ti taṃ lekhaṃ rañño hatthe ṭhapesuṃ. Rañño taṅkhaṇeyeva puttasineho uppajjitvā sakalasarīraṃ khobhetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe pituguṇamaññāsi – ‘‘mayi jātepi mayhaṃ pitu evameva sineho uppanno’’ti. So – ‘‘gacchatha, bhaṇe, mayhaṃ pitaraṃ vissajjethā’’ti āha. ‘‘Kiṃ vissajjāpetha, devā’’ti itaraṃ lekhaṃ hatthe ṭhapayiṃsu.

So taṃ pavattiṃ sutvā rodamāno mātusamīpaṃ gantvā – ‘‘ahosi nu, kho, amma, mayhaṃ pitu mayi jāte sineho’’ti? Sā āha – ‘‘bālaputta, kiṃ vadesi, tava daharakāle aṅguliyā pīḷakā uṭṭhahi. Atha taṃ rodamānaṃ saññāpetuṃ asakkontā taṃ gahetvā vinicchayaṭṭhāne nisinnassa tava pitu santikaṃ agamaṃsu. Pitā te aṅguliṃ mukhe ṭhapesi. Pīḷakā mukheyeva bhijji. Atha kho pitā tava sinehena taṃ lohitamissakaṃ pubbaṃ aniṭṭhubhitvāva ajjhohari. Evarūpo te pitu sineho’’ti. So roditvā paridevitvā pitu sarīrakiccaṃ akāsi.

Devadattopi ajātasattuṃ upasaṅkamitvā – ‘‘purise, mahārāja, āṇāpehi, ye samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessantī’’ti vatvā tena dinne purise pesetvā sayaṃ gijjhakūṭaṃ āruyha yantena silaṃ pavijjhitvā nāḷāgirihatthiṃ muñcāpetvāpi kenaci upāyena bhagavantaṃ māretuṃ asakkonto parihīnalābhasakkāro pañca vatthūni yācitvā tāni alabhamāno tehi janaṃ saññāpessāmīti saṅghabhedaṃ katvā sāriputtamoggallānesu parisaṃ ādāya pakkantesu uṇhalohitaṃ mukhena chaḍḍetvā navamāse gilānamañce nipajjitvā vippaṭisārajāto – ‘‘kuhiṃ etarahi satthā vasatī’’ti pucchitvā ‘‘jetavane’’ti vutte mañcakena maṃ āharitvā satthāraṃ dassethāti vatvā āhariyamāno bhagavato dassanārahassa kammassa akatattā jetavane pokkharaṇīsamīpeyeva dvedhā bhinnaṃ pathaviṃ pavisitvā mahāniraye patiṭṭhitoti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārakathānayo khandhake āgato. Āgatattā pana sabbaṃ na vuttanti. Evaṃ ajātoyeva rañño sattu bhavissatīti nemittakehi niddiṭṭhoti ajātasattu.

Vedehiputtoti ayaṃ kosalarañño dhītāya putto, na videharañño. Vedehīti pana paṇḍitādhivacanametaṃ. Yathāha – ‘‘vedehikā gahapatānī (ma. ni. 1.226), ayyo ānando vedehamunī’’ti (saṃ. ni. 2.154). Tatrāyaṃ vacanattho – vidanti etenāti vedo, ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Vedena īhati ghaṭati vāyamatīti vedehī. Vedehiyā putto vedehiputto.

Tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti uposatho, upavasantīti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayaṃ panettha atthuddhāro – ‘‘āyāmāvuso, kappina, uposathaṃ gamissāmā’’tiādīsu pātimokkhuddeso uposatho. ‘‘Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho, visākhe, uposatho upavuttho’’tiādīsu (a. ni. 8.43) sīlaṃ. ‘‘Suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā’’tiādīsu (ma. ni. 1.79) upavāso. ‘‘Uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 

那天，阿贾塔萨图的儿子出生了，为了报告儿子的出生和父亲的身份，两个文书同时到达。大臣们说：“我们首先报告儿子的出生。”于是他们将那份文书放在国王手中。国王瞬间感受到父爱的涌动，整个人都在颤动，站立不稳。此时他想到了父亲的恩情——“即使我出生了，我对父亲的爱依然存在。”于是他说：“去吧，告诉我的父亲。”另一份文书被放在他手中。
听到这个消息后，他哭着走向母亲，问道：“妈妈，我出生时父亲对我有爱吗？”她说：“傻孩子，你在幼年时就曾被指头夹过。然后在你哭泣时，无法让你安慰的我，带着你去见你父亲。你的父亲将手指放在你嘴里，夹住了你的嘴。于是你的父亲因爱你的缘故，轻轻地将那红色的血液吸出。这样就是你父亲的爱。”他哭泣着，悲伤地为父亲的身体感到不安。
德瓦达托也走向阿贾塔萨图，说：“大王，命令那些想要杀死释迦牟尼的人。”于是他派出那些人去执行命令，而他自己则爬上了鸡头山，用武器刺穿了他们的脖子，想要用任何办法杀死佛陀，但未能成功，失去了利益，向五个地方请求，未能得到他们的帮助。他想要分裂僧团，带着舍利弗和摩诃目犍连的弟子们离去，最终将阿贾塔萨图的儿子扔下，病入膏肓。他问：“现在老师在哪里居住？”当被告知“在翅膀下”时，他被带到老师面前，想要见到他，但因未能见到而感到失望，最终在大地上沉沦。
这是一个简略的总结。详细的内容可以参考《经集》的章节。由于未能到达，所以没有详细说明。这样，阿贾塔萨图就被认为会成为国王。
“维德希的儿子”是指科萨拉国王的女儿的儿子，而不是维德哈国王的儿子。“维德希”是智者的代称。正如所说：“维德希的居士（大乘经集 1.226），尊者阿难是维德希的智者。”这里的意思是——“通过这个知道的就是维德，知识是这个的代称。”通过知识来理解、把握或努力的就是维德希。维德希的儿子即维德希的儿子。
“那时”是指那一天的意思。“在这里居住”是指“禁食”，是指以道德或不吃东西的方式生活。这里的意思是——“今天，朋友，准备去禁食。”在《戒律》中提到的禁食。“这样，维萨卡，禁食是具备八种要素的。”在《大念处经》中提到的道德。“清净者总是清净，清净的禁食总是清净。”在《大乘经集》中提到的禁食。“禁食是国王。”在《经集》中提到的。

2.246) paññatti . ‘‘Na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā’’tiādīsu (mahāva. 181) upavasitabbadivaso. Idhāpi soyeva adhippeto. So panesa aṭṭhamī cātuddasī pannarasībhedena tividho. Tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ pannaraseti vuttaṃ. Teneva vuttaṃ – ‘‘upavasanti etthāti uposatho’’ti.

Komudiyāti kumudavatiyā. Tadā kira kumudāni supupphitāni honti, tāni ettha santīti komudī. Cātumāsiniyāti cātumāsiyā, sā hi catunnaṃ māsānaṃ pariyosānabhūtāti cātumāsī. Idha pana cātumāsinīti vuccati. Māsapuṇṇatāya utupuṇṇatāya saṃvaccharapuṇṇatāya puṇṇā sampuṇṇāti puṇṇā. Mā iti cando vuccati, so ettha puṇṇoti puṇṇamā. Evaṃ puṇṇāya puṇṇamāyāti imasmiṃ padadvaye ca attho veditabbo.

Rājāmaccaparivutoti evarūpāya rajataghaṭaviniggatāhi khīradhārāhi dhoviyamānadisābhāgāya viya, rajatavimānaviccutehi muttāvaḷisumanakusumadāmasetadukūlakumudavisarehi samparikiṇṇāya viya ca, caturupakkilesavimuttapuṇṇacandappabhāsamudayobhāsitāya rattiyā rājāmaccehi parivutoti attho. Uparipāsādavaragatoti pāsādavarassa uparigato. Mahārahe samussitasetacchatte kañcanāsane nisinno hoti. Kasmā nisinno? Niddāvinodanatthaṃ. Ayañhi rājā pitari upakkantadivasato paṭṭhāya – ‘‘niddaṃ okkamissāmī’’ti nimīlitamattesuyeva akkhīsu sattisataabbhāhato viya kandamānoyeva pabujjhi. Kimetanti ca vutte, na kiñcīti vadati. Tenassa amanāpā niddā, iti niddāvinodanatthaṃ nisinno. Api ca tasmiṃ divase nakkhattaṃ saṅghuṭṭhaṃ hoti. Sabbaṃ nagaraṃ sittasammaṭṭhaṃ vippakiṇṇavālukaṃ pañcavaṇṇakusumalājapuṇṇaghaṭapaṭimaṇḍitagharadvāraṃ samussitadhajapaṭākavicitrasamujjalitadīpamālālaṅkatasabbadisābhāgaṃ vīthisabhāgena racchāsabhāgena nakkhattakīḷaṃ anubhavamānena mahājanena samākiṇṇaṃ hoti. Iti nakkhattadivasatāyapi nisinnoti vadanti. Evaṃ pana vatvāpi – ‘‘rājakulassa nāma sadāpi nakkhattameva, niddāvinodanatthaṃyeva panesa nisinno’’ti sanniṭṭhānaṃ kataṃ.

Udānaṃudānesīti udāhāraṃ udāhari, yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ avasekoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ oghoti vuccati; evameva yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahinikkhamati, taṃ udānanti vuccati. Evarūpaṃ pītimayaṃ vacanaṃ nicchāresīti attho.

Dosināti dosāpagatā, abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhūti imehi pañcahi upakkilesehi virahitāti vuttaṃ hoti. Tasmā ramaṇīyātiādīni pañca thomanavacanāni. Sā hi mahājanassa manaṃ ramayatīti ramaṇīyā. Vuttadosavimuttāya candappabhāya obhāsitattā ativiya surūpāti abhirūpā. Dassituṃ yuttāti dassanīyā. Cittaṃ pasādetīti pāsādikā. Divasamāsādīnaṃ lakkhaṇaṃ bhavituṃ yuttāti lakkhaññā.


这一天，阿贾塔萨图的儿子出生了，为了报告儿子的出生和父亲的身份，两个文书同时到达。大臣们说：“我们首先报告儿子的出生。”于是他们将那份文书放在国王手中。国王瞬间感受到父爱的涌动，整个人都在颤动，站立不稳。此时他想到了父亲的恩情——“即使我出生了，我对父亲的爱依然存在。”于是他说：“去吧，告诉我的父亲。”另一份文书被放在他手中。
听到这个消息后，他哭着走向母亲，问道：“妈妈，我出生时父亲对我有爱吗？”她说：“傻孩子，你在幼年时就曾被指头夹过。然后在你哭泣时，无法让你安慰的我，带着你去见你父亲。你的父亲将手指放在你嘴里，夹住了你的嘴。于是你的父亲因爱你的缘故，轻轻地将那红色的血液吸出。这样就是你父亲的爱。”他哭泣着，悲伤地为父亲的身体感到不安。
德瓦达托也走向阿贾塔萨图，说：“大王，命令那些想要杀死释迦牟尼的人。”于是他派出那些人去执行命令，而他自己则爬上了鸡头山，用武器刺穿了他们的脖子，想要用任何办法杀死佛陀，但未能成功，失去了利益，向五个地方请求，未能得到他们的帮助。他想要分裂僧团，带着舍利弗和摩诃目犍连的弟子们离去，最终将阿贾塔萨图的儿子扔下，病入膏肓。他问：“现在老师在哪里居住？”当被告知“在翅膀下”时，他被带到老师面前，想要见到他，但因未能见到而感到失望，最终在大地上沉沦。
这是一个简略的总结。详细的内容可以参考《经集》的章节。由于未能到达，所以没有详细说明。这样，阿贾塔萨图就被认为会成为国王。
“维德希的儿子”是指科萨拉国王的女儿的儿子，而不是维德哈国王的儿子。“维德希”是智者的代称。正如所说：“维德希的居士（大乘经集 1.226），尊者阿难是维德希的智者。”这里的意思是——“通过这个知道的就是维德，知识是这个的代称。”通过知识来理解、把握或努力的就是维德希。维德希的儿子即维德希的儿子。
“那时”是指那一天的意思。“在这里居住”是指“禁食”，是指以道德或不吃东西的方式生活。这里的意思是——“今天，朋友，准备去禁食。”在《戒律》中提到的禁食。“这样，维萨卡，禁食是具备八种要素的。”在《大念处经》中提到的道德。“清净者总是清净，清净的禁食总是清净。”在《大乘经集》中提到的禁食。“禁食是国王。”在《经集》中提到的。


Kaṃ nu khvajjāti kaṃ nu kho ajja. Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vāti samitapāpatāya samaṇaṃ. Bāhitapāpatāya brāhmaṇaṃ. Yaṃ no payirupāsatoti vacanabyattayo esa, yaṃ amhākaṃ pañhapucchanavasena payirupāsantānaṃ madhuraṃ dhammaṃ sutvā cittaṃ pasīdeyyāti attho. Iti rājā iminā sabbenapi vacanena obhāsanimittakammaṃ akāsi. Kassa akāsīti? Jīvakassa. Kimatthaṃ? Bhagavato dassanatthaṃ. Kiṃ bhagavantaṃ sayaṃ dassanāya upagantuṃ na sakkotīti? Āma, na sakkoti. Kasmā? Mahāparādhatāya.

Tena hi bhagavato upaṭṭhāko ariyasāvako attano pitā mārito, devadatto ca tameva nissāya bhagavato bahuṃ anatthamakāsi, iti mahāparādho esa, tāya mahāparādhatāya sayaṃ gantuṃ na sakkoti. Jīvako pana bhagavato upaṭṭhāko, tassa piṭṭhichāyāya bhagavantaṃ passissāmīti obhāsanimittakammaṃ akāsi. Kiṃ jīvako pana – ‘‘mayhaṃ idaṃ obhāsanimittakamma’’nti jānātīti? Āma jānāti. Atha kasmā tuṇhī ahosīti? Vikkhepapacchedanatthaṃ.

Tassañhi parisati channaṃ satthārānaṃ upaṭṭhākā bahū sannipatitā, te asikkhitānaṃ payirupāsanena sayampi asikkhitāva. Te mayi bhagavato guṇakathaṃ āraddhe antarantarā uṭṭhāyuṭṭhāya attano satthārānaṃ guṇaṃ kathessanti, evaṃ me satthu guṇakathā pariyosānaṃ na gamissati. Rājā pana imesaṃ kulūpake upasaṅkamitvā gahitāsāratāya tesaṃ guṇakathāya anattamano hutvā maṃ paṭipucchissati, athāhaṃ nibbikkhepaṃ satthu guṇaṃ kathetvā rājānaṃ satthu santikaṃ gahetvā gamissāmīti jānantova vikkhepapacchedanatthaṃ tuṇhī ahosīti.

Tepi amaccā evaṃ cintesuṃ – ‘‘ajja rājā pañcahi padehi rattiṃ thometi, addhā kiñci samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā dhammaṃ sotukāmo, yassa cesa dhammaṃ sutvā pasīdissati, tassa ca mahantaṃ sakkāraṃ karissati, yassa pana kulūpako samaṇo rājakulūpako hoti, bhaddaṃ tassā’’ti.

151-

“今天究竟是什么？”“是修行者还是婆罗门？”“是因为抑制恶行而成为修行者，是因为驱逐恶行而成为婆罗门。”这句话的意思是：“我们所信奉的，听到甜美的法时，心中应感到欢喜。”因此，国王通过这句话进行了光辉的行为。是谁进行了这个行为？是吉瓦卡。为了什么？为了见到佛陀。为什么他不能亲自去见佛陀呢？是的，他不能。为什么？因为犯下了重大过失。
正因为如此，佛陀的侍者阿利耶萨瓦科杀了自己的父亲，德瓦达托也因此对佛陀做了许多坏事，所以这是重大过失，因此他自己无法去见佛陀。而吉瓦卡则是佛陀的侍者，他想要在佛陀的影子下看到佛陀，因此进行了光辉的行为。吉瓦卡是否知道“这是我的光辉行为”？是的，他知道。那么为什么他保持沉默呢？为了避免分心。
因为在他周围，有许多修行者的侍者聚集在一起，他们由于未受教导而对佛陀的侍者表现出不敬，因此他自己也未受教导。他们在我面前谈论佛陀的优点时，频繁起身，讲述自己老师的优点，这样我的老师的优点就不会被我所了解。然而，国王若是接近这些贵族，因被他们的优点吸引而心情愉快，便会问我，而我便会谈论佛陀的优点，知道国王会带我去见佛陀，因此为了避免分心而保持沉默。
这些大臣们也这样思考：“今天国王必定会在夜间沉思，或许会接近某个修行者或婆罗门，询问问题，想要听到法，如果这个人听到法而感到欢喜，便会给予他丰厚的供养；而如果这个贵族是国王的修行者，那就更好了。”

152. Te evaṃ cintetvā – ‘‘ahaṃ attano kulūpakasamaṇassa vaṇṇaṃ vatvā rājānaṃ gahetvā gamissāmi, ahaṃ gamissāmī’’ti attano attano kulūpakānaṃ vaṇṇaṃ kathetuṃ āraddhā. Tenāha – ‘‘evaṃ vutte aññataro rājāmacco’’tiādi. Tattha pūraṇoti tassa satthupaṭiññassa nāmaṃ. Kassapoti gottaṃ. So kira aññatarassa kulassa ekūnadāsasataṃ pūrayamāno jāto, tenassa pūraṇoti nāmaṃ akaṃsu. Maṅgaladāsattā cassa ‘‘dukkaṭa’’nti vattā natthi, akataṃ vā na katanti. So ‘‘kimahaṃ ettha vasāmī’’ti palāyi. Athassa corā vatthāni acchindiṃsu, so paṇṇena vā tiṇena vā paṭicchādetumpi ajānanto jātarūpeneva ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā taṃ disvā ‘‘ayaṃ samaṇo arahā appiccho, natthi iminā sadiso’’ti pūvabhattādīni gahetvā upasaṅkamanti. So – ‘‘mayhaṃ sāṭakaṃ anivatthabhāvena idaṃ uppanna’’nti tato paṭṭhāya sāṭakaṃ labhitvāpi na nivāsesi, tadeva pabbajjaṃ aggahesi, tassa santike aññepi aññepīti pañcasatamanussā pabbajiṃsu. Taṃ sandhāyāha – ‘‘pūraṇo kassapo’’ti.

Pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho assa atthīti saṅghī. Sveva gaṇo assa atthīti gaṇī. Ācārasikkhāpanavasena tassa gaṇassa ācariyoti gaṇācariyo. Ñātoti paññāto pākaṭo. ‘‘Appiccho santuṭṭho. Appicchatāya vatthampi na nivāsetī’’ti evaṃ samuggato yaso assa atthīti yasassī. Titthakaroti laddhikaro. Sādhusammatoti ayaṃ sādhu, sundaro, sappurisoti evaṃ sammato. Bahujanassāti assutavato andhabālaputhujjanassa. Pabbajitato paṭṭhāya atikkantā bahū rattiyo jānātīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitassa assāti cirapabbajito, acirapabbajitassa hi kathā okappanīyā na hoti, tenāha ‘‘cirapabbajito’’ti. Addhagatoti addhānaṃ gato, dve tayo rājaparivaṭṭe atītoti adhippāyo. Vayoanuppattoti pacchimavayaṃ anuppatto. Idaṃ ubhayampi – ‘‘daharassa kathā okappanīyā na hotī’’ti etaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tuṇhīahosīti suvaṇṇavaṇṇaṃ madhurarasaṃ ambapakkaṃ khāditukāmo puriso āharitvā hatthe ṭhapitaṃ kājarapakkaṃ disvā viya jhānābhiññādiguṇayuttaṃ tilakkhaṇabbhāhataṃ madhuraṃ dhammakathaṃ sotukāmo pubbe pūraṇassa dassanenāpi anattamano idāni guṇakathāya suṭṭhutaraṃ anattamano hutvā tuṇhī ahosi. Anattamano samānopi pana ‘‘sacāhaṃ etaṃ tajjetvā gīvāyaṃ gahetvā nīharāpessāmi, ‘yo yo kathesi, taṃ taṃ rājā evaṃ karotī’ti bhīto aññopi koci kiñci na kathessatī’’ti amanāpampi taṃ kathaṃ adhivāsetvā tuṇhī eva ahosi. Athañño – ‘‘ahaṃ attano kulūpakassa vaṇṇaṃ kathessāmī’’ti cintetvā vattuṃ ārabhi. Tena vuttaṃ – aññataropi khotiādi. Taṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Ettha pana makkhalīti tassa nāmaṃ. Gosālāya jātattā gosāloti dutiyaṃ nāmaṃ. Taṃ kira sakaddamāya bhūmiyā telaghaṭaṃ gahetvā gacchantaṃ – ‘‘tāta, mā khalī’’ti sāmiko āha. So pamādena khalitvā patitvā sāmikassa bhayena palāyituṃ āraddho. Sāmiko upadhāvitvā dussakaṇṇe aggahesi. So sāṭakaṃ chaḍḍetvā acelako hutvā palāyi. Sesaṃ pūraṇasadisameva.



他们这样思考：“我将向国王讲述我自己贵族修行者的优点，带着国王去见佛陀，我将去。”因此他开始讲述自己贵族修行者的优点。于是有人说道：“如是说，某位国王……”等。这里的“普拉那”是指他的老师的名字。“迦萨波”是指他的家族。据说他是某个家族的第九十个，因而被称为“普拉那”。关于“曼伽拉”的说法没有“恶行”，也没有“未做”或“已做”。于是他逃跑了，因贼们割破了他的衣服，他不知道用草或树叶遮盖自己，便以黄金的样子进入了一个村庄。人们看到他，便说：“这个修行者是个值得尊敬的，没什么人能与之相比。”于是他们便拿着食物等接近他。他便说：“由于我没有遮盖，因而这衣服是我所得到的。”从那时起，他获得了衣服，便不再穿着那件衣服，反而接受了出家。于是有五百人也跟随他出家。对此有云：“普拉那迦萨波。”
“出家者的集会称为僧团。” “团体是指集会。” “根据行为规范，那个团体的老师称为“团体老师”。 “亲属”是指知名的、显著的。“他是个知足常乐的人，因知足而不再放弃衣服。”这样聚集的声誉是显著的。“坚持者”是指持守者。“善良、正直、优秀”都是被称为“善”的。“众多的人”是指无知、盲目、愚笨的普通人。“自出家以来，许多夜晚都已过去。”这是指已经超过了许多夜晚的意思。“长时间出家”是指长时间出家的人，短时间出家的人则不应被称为“长出家”。“确实是指在此时，过去的两三次国王的轮回。” “未达到的年龄”是指未达到老年的状态。这两者都是为了说明“年轻人的话不应被忽视”。
他保持沉默，像是想要吃美味的金黄色、甜美的芒果，看到放在手中的熟透的果实，渴望听到与禅定、智慧相关的美妙法音，先前因看到普拉那而感到不快，现在因为法的优点而感到更为愉悦。虽然感到愉悦，但他仍然心中想着：“如果我把它抛弃、抓住并带走，‘谁说什么，国王就会这样做’”，因此他对那话语感到厌烦，保持沉默。然后另一个人想：“我将讲述我自己贵族修行者的优点。”于是他开始说出那句话。因此说：“其中一个人说……”等。所有这些都应根据前述内容理解。
这里的“玛卡利”是他的名字。“戈萨拉”的意思是因出生于戈萨拉而得名。因他在某个地方拿着油罐走时，主人对他说：“孩子，不要这样。”他因过失而跌倒，因害怕主人的缘故而开始逃跑。主人追上来，抓住了他的耳朵。他便扔掉了衣服，成为了无衣的修行者，逃跑了。其余的事情与普拉那的情况相似。

153.Ajitoti tassa nāmaṃ. Kesakambalaṃ dhāretīti kesakambalo. Iti nāmadvayaṃ saṃsanditvā ajito kesakambaloti vuccati . Tattha kesakambalo nāma manussakesehi katakambalo. Tato paṭikiṭṭhataraṃ vatthaṃ nāma natthi. Yathāha – ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo duggandho dukkhasamphasso’’ti (a. ni. 3.138).

154.Pakudhoti tassa nāmaṃ. Kaccāyanoti gottaṃ. Iti nāmagottaṃ saṃsanditvā pakudho kaccāyanoti vuccati. Sītudakapaṭikkhittako esa, vaccaṃ katvāpi udakakiccaṃ na karoti, uṇhodakaṃ vā kañjiyaṃ vā labhitvā karoti, nadiṃ vā maggodakaṃ vā atikkamma – ‘‘sīlaṃ me bhinna’’nti vālikathūpaṃ katvā sīlaṃ adhiṭṭhāya gacchati. Evarūpo nissirīkaladdhiko esa.

155.Sañcayoti tassa nāmaṃ. Belaṭṭhassa puttoti belaṭṭhaputto.

156. Amhākaṃ gaṇṭhanakileso palibandhanakileso natthi, kilesagaṇṭharahitā mayanti evaṃvāditāya laddhanāmavasena nigaṇṭho. Nāṭassa putto nāṭaputto.

Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā



阿吉托是他的名字。持发毯者称为“发毯”。因此，两个名字结合在一起称为“阿吉托·发毯”。这里的“发毯”是指用人类的头发制成的毯子。没有比这更厚的衣物了。正如所说：“比丘们，任何用纱线编织的衣物，发毯是其中最厚的。发毯，比丘们，寒冷时冷，炎热时热，难看、臭味、令人不快。”（《阿含经·尼》3.138）
帕库多是他的名字。卡察亚诺是他的家族。因此，结合名字和家族称为“帕库多·卡察亚诺”。这是指用冷水洗澡的人，虽然洗澡却不进行水的清洁，或是洗热水或稀粥，越过河流或水流，心中想着“我的戒律破了”，便如同在沙土上立下誓言，坚定地走去。这种人是无所依赖的。
桑查约是他的名字。贝拉塔的儿子是贝拉塔的儿子。
我们没有束缚烦恼，没有束缚的烦恼，因而称为“尼迦瑟”。“那塔”的儿子是那塔的儿子。
这是关于“少年”的故事的总结。

157.Athakho rājāti rājā kira tesaṃ vacanaṃ sutvā cintesi – ‘‘ahaṃ yassa yassa vacanaṃ na sotukāmo, so so eva kathesi. Yassa panamhi vacanaṃ sotukāmo, esa nāgavasaṃ pivitvā ṭhito supaṇṇo viya tuṇhībhūto, anattho vata me’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘jīvako upasantassa buddhassa bhagavato upaṭṭhāko, sayampi upasanto, tasmā vattasampanno bhikkhu viya tuṇhībhūtova nisinno, na esa mayi akathente kathessati, hatthimhi kho pana maddante hatthisseva pādo gahetabbo’’ti tena saddhiṃ sayaṃ mantetumāraddho. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho rājā’’ti. Tattha kiṃ tuṇhīti kena kāraṇena tuṇhī. Imesaṃ amaccānaṃ attano attano kulūpakasamaṇassa vaṇṇaṃ kathentānaṃ mukhaṃ nappahoti . Kiṃ yathā etesaṃ, evaṃ tava kulūpakasamaṇo natthi, kiṃ tvaṃ daliddo, na te mama pitarā issariyaṃ dinnaṃ, udāhu assaddhoti pucchati.

Tato jīvakassa etadahosi – ‘‘ayaṃ rājā maṃ kulūpakasamaṇassa guṇaṃ kathāpeti, na dāni me tuṇhībhāvassa kālo, yathā kho panime rājānaṃ vanditvā nisinnāva attano kulūpakasamaṇānaṃ guṇaṃ kathayiṃsu, na mayhaṃ evaṃ satthuguṇe kathetuṃ yutta’’nti uṭṭhāyāsanā bhagavato vihārābhimukho pañcapatiṭṭhitena vanditvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi paggahetvā – ‘‘mahārāja, mā maṃ evaṃ cintayittha, ‘ayaṃ yaṃ vā taṃ vā samaṇaṃ upasaṅkamatī’ti, mama satthuno hi mātukucchiokkamane, mātukucchito nikkhamane, mahābhinikkhamane, sambodhiyaṃ, dhammacakkappavattane ca, dasasahassilokadhātu kampittha, evaṃ yamakapāṭihāriyaṃ akāsi, evaṃ devorohaṇaṃ, ahaṃ satthuno guṇe kathayissāmi, ekaggacitto suṇa, mahārājā’’ti vatvā – ‘‘ayaṃ deva, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’tiādimāha. Tattha taṃ kho pana bhagavantanti itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ, tassa kho pana bhagavatoti attho. Kalyāṇoti kalyāṇaguṇasamannāgato, seṭṭhoti vuttaṃ hoti. Kittisaddoti kittiyeva. Thutighoso vā. Abbhuggatoti sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggato. Kinti? ‘‘Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… bhagavā’’ti.

Tatrāyaṃ padasambandho – so bhagavā itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavāti. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Tattha ārakattā arīnaṃ, arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti, imehi tāva kāraṇehi so bhagavā arahanti veditabbotiādinā nayena mātikaṃ nikkhipitvā sabbāneva cetāni padāni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritānīti tato nesaṃ vitthāro gahetabbo.

Jīvako pana ekamekassa padassa atthaṃ niṭṭhāpetvā – ‘‘evaṃ, mahārāja, arahaṃ mayhaṃ satthā, evaṃ sammāsambuddho…pe… evaṃ bhagavā’’ti vatvā – ‘‘taṃ, devo, bhagavantaṃ payirupāsatu, appeva nāma devassa taṃ bhagavantaṃ payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti āha. Ettha ca taṃ devo payirupāsatūti vadanto ‘‘mahārāja, tumhādisānañhi satenapi sahassenapi satasahassenapi puṭṭhassa mayhaṃ satthuno sabbesaṃ cittaṃ gahetvā kathetuṃ thāmo ca balañca atthi, vissattho upasaṅkamitvā puccheyyāsi mahārājā’’ti āha.


然后国王听到他们的话，思考：“我不想听谁的谁说的话，他就说了什么。而我想听的话，这个人就像喝了蛇的毒液，站在那里沉默无言，真是无益。”于是他想到：“吉瓦卡是佛陀的侍者，他自己也在安静中，因此他像一个有修行的比丘一样坐着沉默，他不会在我面前说话，然而如果我抓住他，就像抓住一头正在打斗的象的脚。”因此他开始与自己商量。于是有云：“然后国王……”在这里，什么是沉默呢？是因为什么原因而沉默？这些大臣们在讲述自己贵族修行者的优点时，面孔并不显露。像他们这样，你也没有贵族修行者，难道你是贫穷的？你并没有从我的父亲那里得到权力，还是因为不信任而询问？
于是吉瓦卡想到：“这个国王在我贵族修行者的优点上对我进行提问，现在我不该保持沉默，正如这些国王们在向我致敬时坐着，讲述自己贵族修行者的优点，我也不应该这样讲述我的老师的优点。”于是他站起身，面向佛陀的住处，以五种姿势向国王致敬，双手合十高举于头顶，说道：“大王，请不要这样想，‘这个人去接近那个修行者’，因为我老师在母亲的怀抱中，出生时、离开母亲的怀抱时、伟大的出家时、成就正觉时、法轮初转时，十千个世界都震动了，这样的奇迹发生了，我将讲述老师的优点，心无杂念地听吧，大王。”他接着说：“这位尊者，佛陀是值得尊敬的、正觉的。”在这里，“这位尊者”是指他所称的尊者，意指佛陀。“善良”是指具备善良的品质，“最好的”是指最优秀的。“赞美”是指赞美的声音，或是赞美的喧闹。“升起”是指超越了有神的世界。“那么什么呢？”“这位尊者确实是值得尊敬的、正觉的……”等。
这里的句子关系是：“这位尊者确实是值得尊敬的、正觉的……”等。由此可知，因缘而生的关系是指因缘而生的因。这里因缘而生的，因敌人而生的，因条件等而生的，因作恶而不应存在，这些因缘使得这位尊者是值得尊敬的。由此可见，所有这些词汇都在清净道中被广泛阐述，因此应对这些进行详细理解。
吉瓦卡在阐明每一个词的意义后说：“如此，大王，确实是我老师的，确实是正觉的……”等，接着说：“那位尊者，请您尊敬这位尊者，或许大王在尊敬这位尊者时，心中也会感到欢喜。”在这里，提到“那位尊者”，吉瓦卡说：“大王，您这样的尊者，若是成千上万的人问我，我老师的心中一定会有信念和力量，您可以亲自前来询问，大王。”


Raññopi bhagavato guṇakathaṃ suṇantassa sakalasarīraṃ pañcavaṇṇāya pītiyā nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi. So taṅkhaṇaññeva gantukāmo hutvā – ‘‘imāya kho pana velāya mayhaṃ dasabalassa santikaṃ gacchato na añño koci khippaṃ yānāni yojetuṃ sakkhissati aññatra jīvakā’’ti cintetvā – ‘‘tena hi, samma jīvaka, hatthiyānāni kappāpehī’’ti āha.

158. Tattha tena hīti uyyojanatthe nipāto. Gaccha, samma jīvakāti vuttaṃ hoti. Hatthiyānānīti anekesu assarathādīsu yānesu vijjamānesupi hatthiyānaṃ uttamaṃ; uttamassa santikaṃ uttamayāneneva gantabbanti ca, assayānarathayānāni sasaddāni, dūratova tesaṃ saddo suyyati, hatthiyānassa padānupadaṃ gacchantāpi saddaṃ na suṇanti. Nibbutassa pana kho bhagavato santike nibbuteheva yānehi gantabbanti ca cintayitvā hatthiyānānīti āha.

Pañcamattāni hatthinikāsatānīti pañca kareṇusatāni. Kappāpetvāti ārohaṇasajjāni kāretvā. Ārohaṇīyanti ārohaṇayoggaṃ, opaguyhanti attho. Kiṃ panesa raññā vuttaṃ akāsi avuttanti? Avuttaṃ. Kasmā? Paṇḍitatāya. Evaṃ kirassa ahosi – rājā imāya velāya gacchāmīti vadati, rājāno ca nāma bahupaccatthikā. Sace antarāmagge koci antarāyo hoti, mampi garahissanti – ‘‘jīvako rājā me kathaṃ gaṇhātīti akālepi rājānaṃ gahetvā nikkhamatī’’ti. Bhagavantampi garahissanti ‘‘samaṇo gotamo, ‘mayhaṃ kathā vattatī’ti kālaṃ asallakkhetvāva dhammaṃ kathetī’’ti. Tasmā yathā neva mayhaṃ, na bhagavato, garahā uppajjati; rañño ca rakkhā susaṃvihitā hoti, tathā karissāmī’’ti.

Tato itthiyo nissāya purisānaṃ bhayaṃ nāma natthi, ‘sukhaṃ itthiparivuto gamissāmī’ti pañca hatthinikāsatāni kappāpetvā pañca itthisatāni purisavesaṃ gāhāpetvā – ‘‘asitomarahatthā rājānaṃ parivāreyyāthā’’ti vatvā puna cintesi – ‘‘imassa rañño imasmiṃ attabhāve maggaphalānaṃ upanissayo natthi, buddhā ca nāma upanissayaṃ disvāva dhammaṃ kathenti. Handāhaṃ, mahājanaṃ sannipātāpemi, evañhi sati satthā kassacideva upanissayena dhammaṃ desessati, sā mahājanassa upakārāya bhavissatī’’ti. So tattha tattha sāsanaṃ pesesi, bheriṃ carāpesi – ‘‘ajja rājā bhagavato santikaṃ gacchati, sabbe attano vibhavānurūpena rañño ārakkhaṃ gaṇhantū’’ti.

Tato mahājano cintesi – ‘‘rājā kira satthudassanatthaṃ gacchati, kīdisī vata bho dhammadesanā bhavissati, kiṃ no nakkhattakīḷāya, tattheva gamissāmā’’ti. Sabbe gandhamālādīni gahetvā rañño āgamanaṃ ākaṅkhamānā magge aṭṭhaṃsu. Jīvakopi rañño paṭivedesi – ‘‘kappitāni kho te, deva, hatthiyānāni, yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. Tattha yassa dāni kālaṃ maññasīti upacāravacanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃ tayā āṇattaṃ, taṃ mayā kataṃ, idāni tvaṃ yassa gamanassa vā agamanassa vā kālaṃ maññasi, tadeva attano ruciyā karohī’’ti.



国王在听到佛陀的优点时，浑身都因五种色彩的喜悦而不断颤动。他当时想：“在这个时候，去见十力的佛陀，除了吉瓦卡，没有人能迅速安排车辆。”于是他说：“那么，吉瓦卡，准备大象车吧。”
158. 这里的“因此”是指为了调动。“去吧，吉瓦卡”是指这样说的。“大象车”是指在许多马车、战车等车辆中，大象车是最好的；去最好的地方必须乘坐最好的车；马车和战车的声音从远处就能听到，但在大象车的脚步声中，即使走得很近也听不见声音。然而，考虑到佛陀的宁静，只有在宁静的情况下才能乘坐这些车。
五种大象车是指五种车轮的形式。准备是指准备好登车的状态。适合登车是指适合登车的意思。“那么国王所说的是什么？”是未说的。“为什么？”是因为智慧。于是他想：“国王在这个时候说要去，国王们也往往有很多阻碍。如果在途中遇到任何障碍，他们会指责我——‘吉瓦卡，国王怎么能这样抓住我，甚至在不适当的时间也抓住国王’。”佛陀也会被指责：“修行者乔达摩，‘我讲述的内容在不适当的时间’。”因此，我不想让任何人指责我，也不想让佛陀受到指责，国王的保护也应当妥善安排。
然后，女性依赖于男性的恐惧是不存在的，“我将快乐地与女性在一起”，于是准备了五辆大象车，抓住五百名女性，想着：“国王将会被这些人包围。”于是他再次思考：“在这个国王的情况下，我的身体没有依靠，而佛陀总是看到依靠。因此，我决定聚集民众，这样一来，老师在某种依靠下讲法，这将对大众有益。”于是他在各处派遣使者，敲响鼓声：“今天国王将去见佛陀，所有人根据自己的财富来保护国王。”
于是大众思考：“国王显然是为了见老师而去，究竟会有什么样的法会呢？我们不如去星辰游戏，正好就去那里。”于是他们都拿着香花等，期待着国王的到来，便在路上停下。吉瓦卡也向国王报告：“大王，您准备好的大象车已经准备好了，您现在认为是时候了吗？”这里的“您现在认为是时候”是指一种委婉的说法。这是说：“您所命令的，我已经做好了，现在您可以根据自己的喜好去做。”

159.Paccekā itthiyoti pāṭiyekkā itthiyo, ekekissā hatthiniyā ekekaṃ itthinti vuttaṃ hoti. Ukkāsu dhāriyamānāsūti daṇḍadīpikāsu dhāriyamānāsu. Mahacca rājānubhāvenāti mahatā rājānubhāvena. Mahaccātipi pāḷi, mahatiyāti attho, liṅgavipariyāyo esa. Rājānubhāvo vuccati rājiddhi. Kā panassa rājiddhi? Tiyojanasatānaṃ dvinnaṃ mahāraṭṭhānaṃ issariyasirī. Tassa hi asukadivasaṃ rājā tathāgataṃ upasaṅkamissatīti paṭhamataraṃ saṃvidahane asatipi taṅkhaṇaññeva pañca itthisatāni purisavesaṃ gahetvā paṭimukkaveṭhanāni aṃse āsattakhaggāni maṇidaṇḍatomare gahetvā nikkhamiṃsu. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘paccekā itthiyo āropetvā’’ti.

Aparāpi soḷasasahassakhattiyanāṭakitthiyo rājānaṃ parivāresuṃ. Tāsaṃ pariyante khujjavāmanakakirātādayo. Tāsaṃ pariyante antepurapālakā vissāsikapurisā. Tesaṃ pariyante vicitravesavilāsino saṭṭhisahassamattā mahāmattā. Tesaṃ pariyante vividhālaṅkārapaṭimaṇḍitā nānappakāraāvudhahatthā vijjādharataruṇā viya navutisahassamattā raṭṭhiyaputtā. Tesaṃ pariyante satagghanikāni nivāsetvā pañcasatagghanikāni ekaṃsaṃ katvā sunhātā suvilittā kañcanamālādinānābharaṇasobhitā dasasahassamattā brāhmaṇā dakkhiṇahatthaṃ ussāpetvā jayasaddaṃ ghosantā gacchanti. Tesaṃ pariyante pañcaṅgikāni tūriyāni. Tesaṃ pariyante dhanupantiparikkhepo. Tassa pariyante hatthighaṭā. Hatthīnaṃ pariyante gīvāya gīvaṃ paharamānā assapanti. Assapariyante aññamaññaṃ saṅghaṭṭanarathā. Rathapariyante bāhāya bāhaṃ paharayamānā yodhā. Tesaṃ pariyante attano attano anurūpāya ābharaṇasampattiyā virocamānā aṭṭhārasa seniyo. Iti yathā pariyante ṭhatvā khitto saro rājānaṃ na pāpuṇāti, evaṃ jīvako komārabhacco rañño parisaṃ saṃvidahitvā attanā rañño avidūreneva gacchati – ‘‘sace koci upaddavo hoti, paṭhamatara rañño jīvitadānaṃ dassāmī’’ti. Ukkānaṃ pana ettakāni satāni vā sahassāni vāti paricchedo natthīti evarūpiṃ rājiddhiṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘mahaccarājānubhāvena yena jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṃ, tena pāyāsī’’ti.

Ahudeva bhayanti ettha cittutrāsabhayaṃ, ñāṇabhayaṃ, ārammaṇabhayaṃ, ottappabhayanti catubbidhaṃ bhayaṃ, tattha ‘‘jātiṃ paṭicca bhayaṃ bhayānaka’’ntiādinā nayena vuttaṃ cittutrāsabhayaṃ nāma. ‘‘Tepi tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā yebhuyyena bhayaṃ saṃvegaṃ santāsaṃ āpajjantī’’ti (saṃ. ni. 3.78) evamāgataṃ ñāṇabhayaṃ nāma. ‘‘Etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatī’’ti (ma. ni. 1.49) ettha vuttaṃ ārammaṇabhayaṃ nāma.

‘‘Bhīruṃ pasaṃsanti, na hi tattha sūraṃ;

Bhayā hi santo, na karonti pāpa’’nti . (saṃ. ni. 

“独立的女性”是指每个女性，单独的女性与单独的大象一起被提到。“在肩上背负的”是指在惩罚的灯笼上背负着。“因国王的威德而大”是指因国王的伟大威德。“伟大”在巴利文中也是指伟大，性别的变化就是这样的。国王的威德被称为国王的荣耀。那么他的荣耀是什么呢？是两百个大国的统治。因为在某一天，国王将去接见如来，因此在最初的安排中，即使没有安排好，转眼间就抓住了五百个女性和男性，抓住了肩上的武器，带着金色的权杖走了出去。这就是所说的：“独立的女性被抬起。”
另外，还有十六万的歌舞女伴围绕着国王。她们的周围有跛脚的侏儒等人。她们的周围有宫女和信任的男士。她们的周围有六万的高级官员，身着华丽的服饰。她们的周围有各种装饰，手持各种武器的年轻人，数量达到九万。她们的周围有百个小队，聚集成五十个小队，打扮得体，佩戴金色的项链等各种装饰，数量达到万名的婆罗门，右手举起，发出胜利的欢呼声。她们的周围有五种乐器。她们的周围有弓箭的准备。她们的周围有大象的攻击。大象的周围，嘴巴打着嘴。马匹的周围，彼此相撞的战车。战车的周围，战士们用手臂相互攻击。她们的周围，各自的装饰品显得光彩夺目，数量达到十八万。正如在周围被抛弃的箭矢，国王无法抵达，因此吉瓦卡·孔玛拉巴赫在国王的随行中，默默地前行，想着：“如果出现任何危险，我将最先将生命献给国王。”关于大象的数量，没有数目限制，正是指这样的国王的荣耀，才说：“因国王的伟大威德，吉瓦卡的果园因此而繁荣。”
“确实是恐惧”在这里是指心中的恐惧、智慧的恐惧、对象的恐惧、羞愧的恐惧，这四种恐惧，其中“因种族而生的恐惧”就是指心中的恐惧。“她们在听到如来的教诲后，往往会感到恐惧、震惊和安宁。”（《增支尼》3.78）这就是所说的智慧的恐惧。“这恐怕会引来可怕的恐惧。”（《中部尼》1.49）这里就是所说的对象的恐惧。
“胆小的人受到赞美，那里没有勇敢的人；因为恐惧的人，不会做坏事。”（《增支尼》

1.33);

Idaṃ ottappabhayaṃ nāma. Tesu idha cittutrāsabhayaṃ, ahu ahosīti attho. Chambhitattanti chambhitassa bhāvo. Sakalasarīracalananti attho. Lomahaṃsoti lomahaṃsanaṃ, uddhaṃ ṭhitalomatāti attho. So panāyaṃ lomahaṃso dhammassavanādīsu pītiuppattikāle pītiyāpi hoti . Bhīrukajātikānaṃ sampahārapisācādidassanesu bhayenāpi. Idha bhayalomahaṃsoti veditabbo.

Kasmā panesa bhītoti? Andhakārenāti eke vadanti. Rājagahe kira dvattiṃsa mahādvārāni, catusaṭṭhi khuddakadvārāni. Jīvakassa ambavanaṃ pākārassa ca gijjhakūṭassa ca antarā hoti. So pācīnadvārena nikkhamitvā pabbatacchāyāya pāvisi, tattha pabbatakūṭena cando chādito, pabbatacchāyāya ca rukkhacchāyāya ca andhakāraṃ ahosīti, tampi akāraṇaṃ. Tadā hi ukkānaṃ satasahassānampi paricchedo natthi.

Ayaṃ pana appasaddataṃ nissāya jīvake āsaṅkāya bhīto. Jīvako kirassa uparipāsādeyeva ārocesi – ‘‘mahārāja appasaddakāmo bhagavā, appasaddeneva upasaṅkamitabbo’’ti. Tasmā rājā tūriyasaddaṃ nivāresi. Tūriyāni kevalaṃ gahitamattāneva honti, vācampi uccaṃ anicchārayamānā accharāsaññāya gacchanti. Ambavanepi kassaci khipitasaddopi na suyyati. Rājāno ca nāma saddābhiratā honti. So taṃ appasaddataṃ nissāya ukkaṇṭhito jīvakepi āsaṅkaṃ uppādesi. ‘‘Ayaṃ jīvako mayhaṃ ambavane aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānī’’ti āha. Ettha ca khipitasaddamattampi na suyyati, abhūtaṃ maññe, esa vañcetvā maṃ nagarato nīharitvā purato balakāyaṃ upaṭṭhapetvā maṃ gaṇhitvā attanā chattaṃ ussāpetukāmo. Ayañhi pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Mama ca avidūreneva gacchati, santike ca me āvudhahattho ekapurisopi natthi. Aho vata me anattho’’ti. Evaṃ bhāyitvā ca pana abhīto viya sandhāretumpi nāsakkhi. Attano bhītabhāvaṃ tassa āvi akāsi. Tena vuttaṃ. ‘‘Atha kho rājā…pe… na nigghoso’’ti. Tattha sammāti vayassābhilāpo esa, kacci maṃ vayassāti vuttaṃ hoti. Na palambhesīti yaṃ natthi taṃ atthīti vatvā kacci maṃ na vippalambhayasi. Nigghosoti kathāsallāpanigghoso.

Mā bhāyi, mahārājāti jīvako – ‘‘ayaṃ rājā maṃ na jānāti ‘nāyaṃ paraṃ jīvitā voropetī’ti; sace kho pana naṃ na assāsessāmi, vinasseyyā’’ti cintayitvā daḷhaṃ katvā samassāsento ‘‘mā bhāyi mahārājā’’ti vatvā ‘‘na taṃ devā’’tiādimāha. Abhikkamāti abhimukho kama gaccha, pavisāti attho. Sakiṃ vutte pana daḷhaṃ na hotīti taramānova dvikkhattuṃ āha. Ete maṇḍalamāḷe dīpā jhāyantīti mahārāja, corabalaṃ nāma na dīpe jāletvā tiṭṭhati, ete ca maṇḍalamāḷe dīpā jalanti. Etāya dīpasaññāya yāhi mahārājāti vadati.

Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā



在这里，这就是所谓的羞愧的恐惧。在这些恐惧中，这里的心中恐惧是"存在"的意思。"颤抖的状态"是颤抖的本质。"全身颤动"是意思。"寒毛直竖"是指毛发竖起。这种寒毛直竖在听闻法义时产生喜悦，也因为看到可怕的恶魔等而产生恐惧。在这里应该理解为恐惧的寒毛直竖。
为什么他会恐惧呢？有些人说是因为黑暗。据说在王舍城（现今印度比哈尔邦的王舍城），有三十二个大门，六十四个小门。吉瓦卡的芒果园位于城墙和鹫峰之间。他从东门出来，进入山的阴影，在那里山峰遮挡了月亮，山的阴影和树木的阴影造成了黑暗，但这也不是原因。那时，甚至十万个火炬也没有数量限制。
然而，他因为安静而对吉瓦卡感到不安。据说吉瓦卡在他的上层平台上告诉他："大王，佛陀喜欢安静，应该以安静的方式接近。"因此国王制止了乐器的声音。乐器只是被拿起，甚至不高声说话，像是飞快地前进。在芒果园里，甚至没有人扔东西的声音。国王们通常喜欢喧闹。他因为这种安静而感到不安，也让吉瓦卡感到担忧。他说："吉瓦卡在我的芒果园里有一百五十个比丘。"在这里，甚至扔东西的声音都听不到，他认为这是虚假的，这个人是想欺骗我，把我从城市带出来，在我前面安排军队，抓住我，想要自己举起伞盖。他确实带领着五头大象的力量。他就在我不远处走，在我身边甚至没有一个手持武器的人。哎呀，我真是倒霉！"就这样恐惧着，他甚至无法保持冷静。他向吉瓦卡显示了自己的恐惧。因此有云："然后国王……没有声音。"在这里，"朋友"是一种亲密的称呼，意思是"我的朋友"。"不要欺骗我"是说不要制造不存在的东西。"没有声音"是指交谈和对话的声音。
吉瓦卡说："大王，不要害怕。"他想："这个国王不知道我不会伤害他的性命；如果我不安慰他，他就会灭亡。"于是坚定地安慰他说："大王，不要害怕"，然后说："不是这样，陛下。"他急忙说了两遍，因为一次说不够坚定。"这些曼荼罗大厅的灯在燃烧"，大王，盗贼的军队不会点燃灯而站在那里，这些曼荼罗大厅的灯正在燃烧。他说："请以这个灯的标记前进，大王。"
沙门果问题的描述。

160.Nāgassa bhūmīti yattha sakkā hatthiṃ abhirūḷhena gantuṃ, ayaṃ nāgassa bhūmi nāma. Nāgā paccorohitvāti vihārassa bahidvārakoṭṭhake hatthito orohitvā. Bhūmiyaṃ patiṭṭhitasamakālameva pana bhagavato tejo rañño sarīraṃ phari. Athassa tāvadeva sakalasarīrato sedā mucciṃsu, sāṭakā pīḷetvā apanetabbā viya ahesuṃ. Attano aparādhaṃ saritvā mahābhayaṃ uppajji. So ujukaṃ bhagavato santikaṃ gantuṃ asakkonto jīvakaṃ hatthe gahetvā ārāmacārikaṃ caramāno viya ‘‘idaṃ te samma jīvaka suṭṭhu kāritaṃ idaṃ suṭṭhu kārita’’nti vihārassa vaṇṇaṃ bhaṇamāno anukkamena yena maṇḍalamāḷassa dvāraṃ tenupasaṅkami, sampattoti attho.

Kahaṃ pana sammāti kasmā pucchīti. Eke tāva ‘‘ajānanto’’ti vadanti. Iminā kira daharakāle pitarā saddhiṃ āgamma bhagavā diṭṭhapubbo, pacchā pana pāpamittasaṃsaggena pitughātaṃ katvā abhimāre pesetvā dhanapālaṃ muñcāpetvā mahāparādho hutvā bhagavato sammukhībhāvaṃ na upagatapubboti asañjānanto pucchatīti. Taṃ akāraṇaṃ, bhagavā hi ākiṇṇavaralakkhaṇo anubyañjanapaṭimaṇḍito chabbaṇṇāhi rasmīhi sakalaṃ ārāmaṃ obhāsetvā tārāgaṇaparivuto viya puṇṇacando bhikkhugaṇaparivuto maṇḍalamāḷamajjhe nisinno, taṃ ko na jāneyya. Ayaṃ pana attano issariyalīlāya pucchati. Pakati hesā rājakulānaṃ, yaṃ jānantāpi ajānantā viya pucchanti. Jīvako pana taṃ sutvā – ‘ayaṃ rājā pathaviyaṃ ṭhatvā kuhiṃ pathavīti, nabhaṃ ulloketvā kuhiṃ candimasūriyāti, sinerumūle ṭhatvā kuhiṃ sinerūti vadamāno viya dasabalassa purato ṭhatvā kuhiṃ bhagavā’ti pucchati. ‘‘Handassa bhagavantaṃ dassessāmī’’ti cintetvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ‘‘eso mahārājā’’tiādimāha. Purakkhatoti parivāretvā nisinnassa purato nisinno.



“龙的土地”是指可以骑着大象前往的地方，这就是龙的土地。龙从外部的门口出来，是指从寺院的外门出来。此时，佛陀的光辉在国王的身体上闪耀。然而，随后从他的全身流出汗水，仿佛是被衣物压迫而流出。想到自己的过失，产生了巨大的恐惧。他无法直接前往佛陀的地方，抓住吉瓦卡，像是在随意游走于园中，边走边说：“这确实是，吉瓦卡，做得很好，这做得很好。”于是逐渐走向那座曼荼罗大厅的门，意为“已经到了”。
“那么，为什么要问？”有些人说“因为不知道”。因为在他年轻的时候，佛陀曾与父亲一起到过这里，后来因为与恶友交往而犯下杀父的大罪，最终使得佛陀未能再次见到父亲，因此不知所问。那是没有理由的，因为佛陀的外貌如同满月，身上散发着六种光辉，照亮了整个园子，犹如被星星环绕，围绕着出家众，坐在曼荼罗的中央，谁能不知道呢？然而，他却因自己的权力游戏而发问。通常，王族的人，即使知道也像是不知道一样发问。吉瓦卡听后，便问：“这位国王在大地上站着，何处是大地？仰望天空，何处是月亮和太阳？站在须弥山的根部，何处是须弥山？”他思索着：“我将向佛陀展示他。”于是，双手合十，便说：“这是伟大的国王。”他坐在前面，环绕着坐着。

161.Yena bhagavā tenupasaṅkamīti yattha bhagavā tattha gato, bhagavato santikaṃ upagatoti attho. Ekamantaṃ aṭṭhāsīti bhagavantaṃ vā bhikkhusaṃghaṃ vā asaṅghaṭṭayamāno attano ṭhātuṃ anucchavike ekasmiṃ padese bhagavantaṃ abhivādetvā ekova aṭṭhāsi. Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtamevāti attho. Tattha hi ekabhikkhussapi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā khipitasaddo vā natthi, sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ nāṭakaparivāraṃ bhagavato abhimukhe ṭhitaṃ rājānaṃ vā rājaparisaṃ vā ekabhikkhupi na olokesi. Sabbe bhagavantaṃyeva olokayamānā nisīdiṃsu.

Rājā tesaṃ upasame pasīditvā vigatapaṅkatāya vippasannarahadamiva upasantindriyaṃ bhikkhusaṅghaṃ punappunaṃ anuviloketvā udānaṃ udānesi. Tattha imināti yena kāyikena ca vācasikena ca mānasikena ca sīlūpasamena bhikkhusaṅgho upasanto, iminā upasamenāti dīpeti. Tattha ‘‘aho vata me putto pabbajitvā ime bhikkhū viya upasanto bhaveyyā’’ti nayidaṃ sandhāya esa evamāha. Ayaṃ pana bhikkhusaṅghaṃ disvā pasanno puttaṃ anussari. Dullabhañhi laddhā acchariyaṃ vā disvā piyānaṃ ñātimittādīnaṃ anussaraṇaṃ nāma lokassa pakatiyeva. Iti bhikkhusaṅghaṃ disvā puttaṃ anussaramāno esa evamāha.

Api ca putte āsaṅkāya tassa upasamaṃ icchamāno pesa evamāha. Evaṃ kirassa ahosi, putto me pucchissati – ‘‘mayhaṃ pitā daharo. Ayyako me kuhi’’nti. So ‘‘pitarā te ghātito’’ti sutvā ‘‘ahampi pitaraṃ ghātetvā rajjaṃ kāressāmī’’ti maññissati. Iti putte āsaṅkāya tassa upasamaṃ icchamāno pesa evamāha. Kiñcāpi hi esa evamāha. Atha kho naṃ putto ghātessatiyeva. Tasmiñhi vaṃse pituvadho pañcaparivaṭṭe gato. Ajātasattu bimbisāraṃ ghātesi, udayo ajātasattuṃ . Tassa putto mahāmuṇḍiko nāma udayaṃ. Tassa putto anuruddho nāma mahāmuṇḍikaṃ. Tassa putto nāgadāso nāma anuruddhaṃ. Nāgadāsaṃ pana – ‘‘vaṃsacchedakarājāno ime, kiṃ imehī’’ti raṭṭhavāsino kupitā ghātesuṃ.

Agamā kho tvanti kasmā evamāha? Bhagavā kira rañño vacībhede akateyeva cintesi – ‘‘ayaṃ rājā āgantvā tuṇhī niravo ṭhito, kiṃ nu kho cintesī’’ti. Athassa cittaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ sallapituṃ asakkonto bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā puttaṃ anussari, na kho panāyaṃ mayi anālapante kiñci kathetuṃ sakkhissati, karomi tena saddhiṃ kathāsallāpa’’nti. Tasmā rañño vacanānantaraṃ ‘‘agamā kho tvaṃ, mahārāja, yathāpema’’nti āha. Tassattho – mahārāja, yathā nāma unname vuṭṭhaṃ udakaṃ yena ninnaṃ tena gacchati, evameva tvaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā yena pemaṃ tena gatoti.

Atha rañño etadahosi – ‘‘aho acchariyā buddhaguṇā, mayā sadiso bhagavato aparādhakārako nāma natthi, mayā hissa aggupaṭṭhāko ghātito, devadattassa ca kathaṃ gahetvā abhimārā pesitā, nāḷāgiri mutto, maṃ nissāya devadattena silā paviddhā, evaṃ mahāparādhaṃ nāma maṃ ālapato dasabalassa mukhaṃ nappahoti; aho bhagavā pañcahākārehi tādilakkhaṇe suppatiṭṭhito. Evarūpaṃ nāma satthāraṃ pahāya bahiddhā na pariyesissāmā’’ti so somanassajāto bhagavantaṃ ālapanto ‘‘piyo me, bhante’’tiādimāha.



"朝着佛陀的方向走近"是指佛陀在哪里，他就到了哪里，意为接近佛陀。"站在一边"是指不与佛陀或比丘僧团发生冲突，在适当的位置向佛陀致敬后独自站立。"保持沉默"是指无论他朝哪个方向看，都保持沉默。在那里，甚至一位比丘的手或脚的动作，或者扔东西的声音都没有，装饰华丽的戏剧随行者站在佛陀面前，国王或王室，甚至一位比丘都没有看。所有人都只看着佛陀坐下。
国王因他们的平静而欢喜，如同摆脱泥沼的清澈湖水，平静的根门，反复观察比丘僧团，发出赞叹。在这里，"通过"是指比丘僧团通过身、语、意的戒律平静，他用这种平静来阐明。在这里，"啊，但愿我的儿子出家，像这些比丘一样平静"并非针对这一点。然而，看到比丘僧团时，他想起了自己的儿子。因为看到罕见或奇迹时，想起亲爱的亲友是世间的常情。因此，看到比丘僧团时，他想起儿子而这样说。
此外，出于对儿子的担忧，希望平息他，所以这样说。据说他这样想：儿子会问我："我的父亲年轻时在哪里？我的祖父在哪里？"听说他被父亲杀害后，他会想："我也要杀害父亲并继承王位。"因此，出于对儿子的担忧，希望平息他，所以这样说。尽管如此，儿子终将杀害他。因为在这个家族中，弑父已经持续了五代。阿阇世杀害了频婆娑罗，优陀罗杀害了阿阇世。他的儿子叫大蒙迪卡，大蒙迪卡的儿子叫阿努卢陀，阿努卢陀的儿子叫那伽达萨。国民因为那伽达萨是王朝的破坏者而愤怒，杀害了他。
"你已经来了"为什么这样说？据说佛陀在国王说话之前就思考："这位国王已经来了，静静地站着，他在想什么？"知道他的心意后，想："他无法与我交谈，观察比丘僧团，想起儿子，在我不说话的时候他无法说什么，我与他交谈。"因此，在国王说话之后，说："你已经来了，大王，随心所欲。"其意是：大王，就像被抬起的水流向低洼处，你观察比丘僧团，朝着你的感情方向前进。
这时国王想："啊，佛陀的品质多么奇妙，没有人像我这样得罪过佛陀，我杀害了他最好的侍从，还派人用提婆达多的话策划谋杀，释放那伽利大象，因我而被提婆达多砸石头，即使犯了如此大的过错，佛陀的面容也不会拒绝我；啊，佛陀以五种方式稳固地站立。我不会抛弃这样的导师而在外寻找。"他充满喜悦，对佛陀说："尊敬的，你是我的挚爱。"

162.Bhikkhusaṅghassaañjaliṃ paṇāmetvāti evaṃ kirassa ahosi bhagavantaṃ vanditvā itocito ca gantvā bhikkhusaṅghaṃ vandantena ca bhagavā piṭṭhito kātabbo hoti, garukāropi cesa na hoti. Rājānaṃ vanditvā uparājānaṃ vandantenapi hi rañño agāravo kato hoti. Tasmā bhagavantaṃ vanditvā ṭhitaṭṭhāneyeva bhikkhusaṅghassa añjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdi. Kañcideva desanti kañci okāsaṃ.

Athassa bhagavā pañhapucchane ussāhaṃ janento āha – ‘‘puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī’’ti. Tassattho – ‘‘puccha yadi ākaṅkhasi, na me pañhavissajjane bhāro atthi’’. Atha vā ‘‘puccha, yaṃ ākaṅkhasi, sabbaṃ te vissajjessāmī’’ti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi, asādhāraṇaṃ paccekabuddhaaggasāvakamahāsāvakehi. Te hi yadākaṅkhasīti na vadanti, sutvā vedissāmāti vadanti. Buddhā pana – ‘‘puccha, āvuso, yadākaṅkhasī’’ti (saṃ. ni. 1.237), vā ‘‘puccha, mahārāja, yadākaṅkhasī’’ti vā,

‘‘Puccha, vāsava, maṃ pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;

Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te’’ti. (dī. ni. 2.356) vā;

Tena hi tvaṃ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha, yadākaṅkhasīti vā,

‘‘Bāvarissa ca tuyhaṃ vā, sabbesaṃ sabbasaṃsayaṃ;

Katāvakāsā pucchavho, yaṃ kiñci manasicchathā’’ti. (su. ni. 1036) vā;

‘‘Puccha maṃ, sabhiya, pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi;

Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te’’ti. (su. ni. 517) vā;

Tesaṃ tesaṃ yakkhanarindadevasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ sabbaññupavāraṇaṃ pavārenti. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ bhagavā buddhabhūmiṃ patvā etaṃ pavāraṇaṃ pavāreyya. Yo bodhisattabhūmiyaṃ padesañāṇe ṭhito –

‘‘Koṇḍañña , pañhāni viyākarohi;

Yācanti taṃ isayo sādhurūpā.

Koṇḍañña, eso manujesu dhammo;

Yaṃ vuddhamāgacchati esa bhāro’’ti. (jā. 2.17.60);

Evaṃ sakkādīnaṃ atthāya isīhi yācito –

‘‘Katāvakāsā pucchantu bhonto,

Yaṃ kiñci pañhaṃ manasābhipatthitaṃ;

Ahañhi taṃ taṃ vo viyākarissaṃ,

Ñatvā sayaṃ lokamimaṃ parañcā’’ti. (jā. 2.17.61);

Evaṃ sarabhaṅgakāle. Sambhavajātake ca sakalajambudīpaṃ tikkhattuṃ vicaritvā pañhānaṃ antakaraṃ adisvā suciratena brāhmaṇena, pañhaṃ puṭṭhuṃ okāse kārite jātiyā sattavassiko rathikāya paṃsuṃ kīḷanto pallaṅkamābhujitvā antaravīthiyaṃ nisinnova –

‘‘Taggha te ahamakkhissaṃ, yathāpi kusalo tathā;

Rājā ca kho taṃ jānāti, yadi kāhati vā na vā’’ti. (jā. 1.16.172);

Sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi.



“向比丘僧团合掌”是说他这样想：向佛陀致敬后，从这里走到那里，向比丘僧团致敬，佛陀也应当站在后面，甚至没有什么重负。向国王和副国王致敬时，国王的威严仍然存在。因此，向佛陀致敬后，他便在原地向比丘僧团合掌，独自坐下。有人会讲道，有人会有机会。
然后，佛陀激励他提问，便说：“问吧，大王，若你有想问的。”其意是：“问吧，如果你有想问的，我没有什么负担。”或者“问吧，我会为你解答你所想要的一切。”佛陀用这种方式来表示对所有的独觉菩萨和大弟子的尊重。因为他们在说“若你有想问的”时，并不说“我会知道”，而是说“我会听闻”。而佛陀则说：“问吧，朋友，若你有想问的。”或者“问吧，大王，若你有想问的”。
“问吧，天神，若你有什么问题，我会为你解答；对于任何你心中所想的问题，我会为你解答。”
因此，你，比丘，坐在你的位置上问吧，若你有想问的。“无论是巴瓦利的请求，或是所有的疑问；请问任何你心中所想的问题。”
他们向所有的天神、英雄、神祇、修行者、婆罗门和流浪者表达了这样的尊重。
这并不奇怪，因为佛陀在成道后便开始这样表达。当他站在菩萨的地位上时——
“孔达尼亚，你要解答问题；那些修行者请求你，都是善良的。孔达尼亚，这就是人间的法；这就是你所追求的重担。”
因此，像这样向众多的修行者请求——
“请问吧，尊敬的各位，任何你心中所想的问题；我会为你们解答所有的问题，知晓这个世界以及彼岸。”
在这样的情况下，萨拉班卡的时刻也到来了。在《生起经》中，经过三次游历整个阎浮提，久久不见的婆罗门，正坐在街道的中间，玩着沙子，像个七岁的小孩——
“我会告诉你，像个有能力的人一样；国王也知道你，无论他是否会问。”
他便对所有问题表达了尊重。

163. Evaṃ bhagavatā sabbaññupavāraṇāya pavāritāya attamano rājā pañhaṃ pucchanto – ‘‘yathā nu kho imāni, bhante’’tiādimāha. Tattha sippameva sippāyatanaṃ. Puthusippāyatanānīti bahūni sippāni. Seyyathidanti katame pana te. Hatthārohātiādīhi ye taṃ taṃ sippaṃ nissāya jīvanti, te dasseti. Ayañhi assādhippāyo – ‘‘yathā imesaṃ sippūpajīvīnaṃ taṃ taṃ sippaṃ nissāya sandiṭṭhikaṃ sippaphalaṃ paññāyati. Sakkā nu kho evaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ paññāpetu’’nti. Tasmā sippāyatanāni āharitvā sippūpajīvino dasseti.

Tattha hatthārohāti sabbepi hatthācariyahatthivejjahatthimeṇḍādayo dasseti. Assārohāti sabbepi assācariyaassavejjaassameṇḍādayo. Rathikāti sabbepi rathācariyarathayodharatharakkhādayo. Dhanuggahāti dhanuācariyā issāsā. Celakāti ye yuddhe jayadhajaṃ gahetvā purato gacchanti. Calakāti idha rañño ṭhānaṃ hotu, idha asukamahāmattassāti evaṃ senābyūhakārakā. Piṇḍadāyakāti sāhasikamahāyodhā. Te kira parasenaṃ pavisitvā parasīsaṃ piṇḍamiva chetvā chetvā dayanti, uppatitvā uppatitvā niggacchantīti attho. Ye vā saṅgāmamajjhe yodhānaṃ bhattapātiṃ gahetvā parivisanti, tesampetaṃ nāmaṃ. Uggārājaputtāti uggatuggatā saṅgāmāvacarā rājaputtā. Pakkhandinoti ye ‘‘kassa sīsaṃ vā āvudhaṃ vā āharāmā’’ti ‘‘vatvā asukassā’’ti vuttā saṅgāmaṃ pakkhanditvā tadeva āharanti, ime pakkhandantīti pakkhandino. Mahānāgāti mahānāgā viya mahānāgā, hatthiādīsupi abhimukhaṃ āgacchantesu anivattitayodhānametaṃ adhivacanaṃ. Sūrāti ekantasūrā, ye sajālikāpi sacammikāpi samuddaṃ tarituṃ sakkonti. Cammayodhinoti ye cammakañcukaṃ vā pavisitvā saraparittāṇacammaṃ vā gahetvā yujjhanti. Dāsikaputtāti balavasinehā gharadāsayodhā. Āḷārikāti pūvikā. Kappakāti nhāpikā. Nhāpakāti ye nhāpenti. Sūdāti bhattakārakā. Mālākārādayo pākaṭāyeva. Gaṇakāti acchiddakapāṭhakā. Muddikāti hatthamuddāya gaṇanaṃ nissāya jīvino. Yāni vā panaññānipīti ayakāradantakāracittakārādīni. Evaṃgatānīti evaṃ pavattāni. Te diṭṭheva dhammeti te hatthārohādayo tāni puthusippāyatanāni dassetvā rājakulato mahāsampattiṃ labhamānā sandiṭṭhikameva sippaphalaṃ upajīvanti. Sukhentīti sukhitaṃ karonti. Pīṇentīti pīṇitaṃ thāmabalūpetaṃ karonti. Uddhaggikādīsu upari phalanibbattanato uddhaṃ aggamassā atthīti uddhaggikā. Saggaṃ arahatīti sovaggikā. Sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu agge rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbaāyuvaṇṇasukhayasaādhipateyyasaṅkhāte dasa dhamme saṃvatteti nibbattetīti saggasaṃvattanikā. Taṃ evarūpaṃ dakkhiṇaṃ dānaṃ patiṭṭhapentīti attho. Sāmaññaphalanti ettha paramatthato maggo sāmaññaṃ. Ariyaphalaṃ sāmaññaphalaṃ. Yathāha – ‘‘katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphala’’nti (saṃ. ni. 

于是，国王因佛陀的所有尊重而感到欢喜，便问道：“那么，这些是什么，尊敬的？”在这里，工艺就是工艺的领域。许多工艺领域是指多种工艺。那么，哪些是呢？“骑手”等等，依靠这些工艺生活的人，佛陀展示了他们。这确实是一个引导——“就像这些工艺者依靠各自的工艺而获得可见的工艺成果。那么，是否可以让这种可见的出家人的成果显现出来呢？”因此，佛陀展示了工艺领域的工艺者。
在这里，“骑手”是指所有的骑马工匠、骑象医生、骑马的技艺等。 “马车手”是指所有的马车工匠、战车战士、战车守护者等。“战士”是指所有的战车工匠、战车勇士、战车守护者等。“弓箭手”是指弓箭工匠和弓箭高手。“战斗者”是指那些在战斗中高举胜利旗帜的人。“移动者”是指在这里国王的位置、在某位大臣的地方等的军队指挥者。“施舍者”是指勇猛的伟大战士。他们进入敌军后，像是撕裂了敌军的肚子一样，反复地给予施舍，意为“像是飞起来一样，反复地给予施舍”。那些在战斗中围绕着战士，拿着食物碗的人，称之为“施舍者”。“优雅的王子”是指那些高贵的王子，参与战斗的王子。“冲锋者”是指那些说“我将拿走谁的头颅或武器”，然后冲入战斗的人，这些称为“冲锋者”。“大龙”是指像大龙一样的巨大生物，面对大象等的战士们，勇往直前，不退缩。“勇敢者”是指那些勇敢无畏的人，无论是勇士还是有能力的人，都能渡过海洋。“皮肤战士”是指那些穿上皮甲或拿着保护身体的皮革进行战斗的人。“奴隶的儿子”是指那些有强烈感情的家庭奴隶战士。“粗糙者”是指那些粗糙的人。“洗澡者”是指那些洗澡的人。“洗澡者”是指那些进行洗澡的人。“厨师”是指那些做饭的人。“计数者”是指那些进行计数的人。“手持者”是指依靠手持物品生活的人。“这些人”是指这些人。这样的人称为“工匠”。他们在现世中获得了巨大的财富，依靠可见的工艺成果而生存。
“幸福者”是指那些使自己幸福的人。“丰盈者”是指那些使自己丰盈的人。“升起者”等等，是指那些因果法则的升起者。“进入天界的阿罗汉”是指那些有升天的能力的人。“幸福的果报”是指那些获得幸福果报的人。它通过十种法则的聚合而生，称为“通往天界的法则”。这就意味着，施舍这样的右手施舍是有意义的。“出家人的成果”在这里是指从根本上来说的道路是出家人的成果。高尚的成果就是出家人的成果。正如所说：“那么，出家人，什么是出家人的成果？这就是高尚的八正道。比如，正见……等……正定。这被称为，出家人的成果。出家人的成果有哪些？入流果……等……阿罗汉果。”

5.35). Taṃ esa rājā na jānāti. Upari āgataṃ pana dāsakassakopamaṃ sandhāya pucchati.

Atha bhagavā pañhaṃ avissajjetvāva cintesi – ‘‘ime bahū aññatitthiyasāvakā rājāmaccā idhāgatā, te kaṇhapakkhañca sukkapakkhañca dīpetvā kathīyamāne amhākaṃ rājā mahantena ussāhena idhāgato, tassāgatakālato paṭṭhāya samaṇo gotamo samaṇakolāhalaṃ samaṇabhaṇḍanameva kathetīti ujjhāyissanti, na sakkaccaṃ dhammaṃ sossanti, raññā pana kathīyamāne ujjhāyituṃ na sakkhissanti, rājānameva anuvattissanti. Issarānuvattako hi loko. ‘Handāhaṃ raññova bhāraṃ karomī’ti rañño bhāraṃ karonto ‘‘abhijānāsi no tva’’ntiādimāha.

164. Tattha abhijānāsi no tvanti abhijānāsi nu tvaṃ. Ayañca no-saddo parato pucchitāti padena yojetabbo. Idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘mahārāja, tvaṃ imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā nu, abhijānāsi ca naṃ puṭṭhabhāvaṃ, na te sammuṭṭha’’nti. Sace te agarūti sace tuyhaṃ yathā te byākariṃsu, tathā idha bhāsituṃ bhāriyaṃ na hoti, yadi na koci aphāsukabhāvo atthi, bhāsassūti attho. Na kho me bhanteti kiṃ sandhāyāha? Paṇḍitapatirūpakānañhi santike kathetuṃ dukkhaṃ hoti, te pade pade akkhare akkhare dosameva vadanti. Ekantapaṇḍitā pana kathaṃ sutvā sukathitaṃ pasaṃsanti, dukkathitesu pāḷipadaatthabyañjanesu yaṃ yaṃ virujjhati, taṃ taṃ ujukaṃ katvā denti. Bhagavatā ca sadiso ekantapaṇḍito nāma natthi. Tenāha – ‘‘na kho me, bhante, garu; yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā’’ti.

Pūraṇakassapavādavaṇṇanā

165.Ekamidāhanti ekaṃ idha ahaṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvāti sammodajanakaṃ saritabbayuttakaṃ kathaṃ pariyosāpetvā.



5.35). 这位国王并不知道。然后，他提到仆人和佣人，问道。
于是，佛陀在没有放弃问题的情况下思考道：“这些许多其他宗教的信徒，王公大臣们来到这里，他们在谈论黑色和白色的事情，而我们的国王却怀着极大的热情来到这里，从他到达的那一刻起，出家人乔达摩的出家人们只会谈论出家人的喧闹和出家人的玩物，他们将感到愤怒，不会认真倾听法，而在国王谈论的时候，他们也无法愤怒，只会跟随国王。因为世间是跟随权威的。‘那么，我将承担国王的重担’时，国王在承担重担时说‘你知道吗’等。”
164. 在这里，“你知道吗”是指“你知道吗？”这个“你”也要与“问”结合起来理解。这里的意思是：“大王，你是否向其他出家人和婆罗门询问过这个问题，是否知道他被问的情况，你们不会误解。”如果你们没有任何怀疑的话，那么在这里说起来就没有什么负担，如果没有任何不快的情况，那么说话就是这个意思。至于我，尊敬的，是什么意思？因为在智者的面前谈论是困难的，他们每个字每个音都只说出错误的地方。而那些极其聪明的人听到后却会赞美，而在被批评的地方，若有任何不合适的地方，他们都会直接指出。佛陀所说的，世间没有像他那样的极其聪明的人。因此，他说：“尊敬的，我并不觉得重；在他坐着的地方，佛陀的样子。”
165. “这是一个”是指“这是一个我在这里的”。“愉快的谈话”是指“令人愉快的、适合回忆的谈话”。

166.‘‘Karoto kho, mahārāja, kārayato’’tiādīsu karototi sahatthā karontassa. Kārayatoti āṇattiyā kārentassa. Chindatoti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Pacatoti pare daṇḍena pīḷentassa. Socayatoti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi socayato. Socāpayatoti sokaṃ sayaṃ karontassapi parehi kārāpentassapi . Kilamatoti āhārupacchedabandhanāgārappavesanādīhi sayaṃ kilamantassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayatoti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parampi phandāpayato. Pāṇamatipātāpayatoti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakāraṇavaseneva attho veditabbo.

Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gharaṃ parivāretvā viluppanaṃ. Paripantheti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpanti yaṃ kiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana pāpaṃ karomāti evaṃsaññino hontīti dīpeti. Khurapariyantenāti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekaṃ maṃsakhalanti ekaṃ maṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Tatonidānanti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.

Dakkhiṇanti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya ‘‘hananto’’tiādimāha. Uttaratīre sattā saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadantotiādimāha. Tattha yajantoti mahāyāgaṃ karonto. Damenāti indriyadamena uposathakammena vā. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Saccavajjenāti saccavacanena. Āgamoti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipati.

Ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākaroti nāma, yo kīdiso ambo kīdisāni vā ambassa khandhapaṇṇapupphaphalānīti vutte ediso labujo edisāni vā labujassa khandhapaṇṇapupphaphalānīti byākaroti. Vijiteti āṇāpavattidese. Apasādetabbanti viheṭhetabbaṃ. Anabhinanditvāti ‘‘sādhu sādhū’’ti evaṃ pasaṃsaṃ akatvā. Appaṭikkositvāti bāladubbhāsitaṃ tayā bhāsitanti evaṃ appaṭibāhitvā. Anuggaṇhantoti sārato aggaṇhanto. Anikkujjantoti sāravaseneva idaṃ nissaraṇaṃ, ayaṃ paramatthoti hadaye aṭṭhapento. Byañjanaṃ pana tena uggahitañceva nikkujjitañca.

Makkhaligosālavādavaṇṇanā

167-

"做者，大王，使他做"等语句中，"做"是指亲手做。"使他做"是指通过命令使他做。"砍"是指砍他人的手等。"煮"是指用棍棒压迫他人。"使悲伤"是指通过抢夺他人财物等使他悲伤。"使他人悲伤"是指不仅自己制造悲伤，也让他人制造悲伤。"疲劳"是指自己因切断食物、捆绑、入狱等而疲劳，也让他人疲劳。"颤抖"和"使他人颤抖"是指自己颤抖时也让他人颤抖。"杀生"和"使他人杀生"是指自己杀生也让他人杀生。在所有情况下，都应该根据做和使他做的方式来理解。
"连接"是指房屋的连接。"洗劫"是指大规模洗劫。"独居者"是指包围并洗劫单一房屋。"阻碍"是指站在路上阻碍来来往往的人。"做者不做恶"是指即使有意做某些恶事，也不会真的做恶，没有恶存在。众生却认为"我们在做恶"，这就是他所指出的。"剃刀的边缘"是指剃刀的边缘，或类似剃刀边缘的边界。"一块肉"是指一堆肉。"堆"是同一个词。"由此"是指由于制造一块肉。
"南方"是指南岸的人们粗暴残酷，针对他们说"杀"等。"北岸的众生"是诚实、虔诚、信仰佛、法、僧的，针对他们说"给予"等。在这里，"祭祀"是指举行大型祭祀。"调伏"是指通过根门调伏或布萨仪式。"约束"是指戒律约束。"真实语"是指诚实的言语。"到来"是指到来，意为进行。在所有情况下，都否定了善恶的行为。
"被问及芒果时回答芒果树"是指当被问及什么样的芒果，或芒果的枝、叶、花、果时，他会回答什么样的芒果树，或芒果树的枝、叶、花、果。"征服"是指命令的统治区域。"应被轻视"是指应被折磨。"不赞同"是指不说"善哉、善哉"等赞美的话。"不拒绝"是指不拒绝你所说的愚蠢的话。"不支持"是指不从本质上支持。"不颠倒"是指从本质上直接说出，将这一点置于心中。字母则被他接受并颠倒。
167- (文本到此处中断)

169. Makkhalivāde paccayoti hetuvevacanameva, ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipati. Attakāreti attakāro. Yena attanā katakammena ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, tampi paṭikkhipati. Dutiyapadena yaṃ parakāraṃ parassa ovādānusāsaniṃ nissāya ṭhapetvā mahāsattaṃ avaseso jano manussasobhagyataṃ ādiṃ katvā yāva arahattaṃ pāpuṇāti, taṃ parakāraṃ paṭikkhipati. Evamayaṃ bālo jinacakke pahāraṃ deti nāma. Natthi purisakāreti yena purisakārena sattā vuttappakārā sampattiyo pāpuṇanti , tampi paṭikkhipati. Natthi balanti yamhi attano bale patiṭṭhitā sattā vīriyaṃ katvā tā sampattiyo pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipati. Natthi vīriyantiādīni sabbāni purisakāravevacanāneva. ‘‘Idaṃ no vīriyena idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena pavatta’’nti evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.

Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhāti. Sabbe pāṇāti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadati. Sabbe bhūtāti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadati. Sabbe jīvāti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadati. Tesu hi so virūhanabhāvena jīvasaññī. Avasā abalā avīriyāti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti niyatā. Saṅgatīti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvoti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dasseti. Chasvevābhijātīsūti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti. Aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dasseti.

Yonipamukhasatasahassānīti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni. Pañca ca kammunosatānīti pañcakammasatāni ca. Kevalaṃ takkamattakena niratthakaṃ diṭṭhiṃ dīpeti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānītiādīsupi eseva nayo. Keci panāhu – ‘‘pañca ca kammānīti pañcindriyavasena bhaṇati. Tīṇīti kāyakammādivasenā’’ti. Kamme ca upaḍḍhakamme cāti ettha panassa kāyakammañca vacīkammañca kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadāti dvāsaṭṭhi paṭipadāti vadati. Dvaṭṭhantarakappāti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti. Ayaṃ pana aññe dve ajānanto evamāha.

Chaḷābhijātiyoti kaṇhābhijāti, nīlābhijāti, lohitābhijāti, haliddābhijāti, sukkābhijāti, paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadati. Tattha orabbhikā, sākuṇikā, māgavikā, sūkarikā, luddā, macchaghātakā corā, coraghātakā, bandhanāgārikā, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti (a. ni. 6.57) vadati. Bhikkhū nīlābhijātīti vadati, te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti. ‘‘Bhikkhū kaṇṭakavuttikā’’ti (a. ni. 

在马克利瓦达中，"原因"仅仅是原因的说法，通过两种方式，他都否定了身体恶行等污秽的原因，以及身体善行等清净的原因。"自我行为"是指自我行为。通过自己所做的行为，众生获得天、魔、梵、声闻菩提、独觉菩提、一切智，这一点他也否定了。通过第二个词，他否定了他人的行为，即依靠他人的教导和指导，除了大众生外，其余的人从获得人间福报开始，直到获得阿罗汉果，这种他人的行为。这样，这个愚蠢的人就像是给佛陀的车轮一击。"没有男性行为"是指他否定了通过男性行为，众生获得上述成就的方式。"没有力量"是指否定了众生依靠自身力量努力获得这些成就的力量。"没有精进"等，都是男性行为的说法。"这是通过精进，这是通过男性力量，这是通过男性努力而发生"的说话方式的否定，是单独提出这些的原因。
"所有众生"包括了无一例外的骆驼、牛、驴等。"所有生命"是指从单一感官到双重感官等方式来说。"所有存在"是指在卵、胚胎等存在中。"所有生命"是指稻、麦、小麦等，因为在这些中，他认为有生长的生命。"无意志、无力、无精进"是指他们没有自己的意志、力量或精进。"被定命、集会、本性所决定"中，"定命"是被确定的。"集会"是六种种姓在各处的行进。"本性"就是本性本身。这样，通过定命、集会和本性，他们达到了各种形态。无论应该如何发生，就会如此发生；不应该发生的，就不会发生。"在六种种姓中"是指站在六种种姓中，他们感受苦乐。这表明没有其他苦乐的领域。
"十四万一千种生门"是指主要生门的最高生门有十四万，另外还有六十个一百，以及六个一百。"五种业"是指五百业。仅仅通过推测，他阐明了无意义的见解。在"五种业和三种业"等处，方法也是如此。有些人说："'五种业'是指五种根门。'三种'是指身业等。"在"业和半业"中，他接受身业、语业为业，认为意业为半业。"六十二种行"是指六十二种行。"六十四个中间劫"是指在一个劫中有六十四个中间劫。这个人不知道其他两个，所以这样说。
"六种种姓"是指黑暗种姓、蓝色种姓、红色种姓、黄色种姓、白色种姓、最高白色种姓这六种种姓。在这里，屠夫、屠鸟者、猎人、养猪者、猎人、鱼杀手、盗贼、盗贼杀手、监狱看守，以及其他任何残酷的工作，他称之为黑暗种姓。他说比丘是蓝色种姓，据说他们在四种资具中放入荆棘并吞食。"比丘是荆棘生活者"。

6.57) ayañhissa pāḷiyeva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadati. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadati. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadati. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karoti. Ājīvakā ājīvakiniyo sukkābhijātīti vadati. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā. Nando, vaccho, kiso, saṅkiccho, makkhaligosālo, paramasukkābhijātīti (a. ni. 

6.57) 这正是他的经典。或者，有些人称之为“荆棘生活者”。红色种姓是指尼干陀，称为“一件衣服”。这些人显然比前面提到的两种更白。家庭的人是指白衣出家人，称为“黄色种姓”。这样，他们在自己的因缘中，尼干陀也被认为是更高的。生者则称为“生者”，他们被认为是黄色种姓。显然，他们比前面提到的四种更白。南达、瓦恰、基索、桑基乔、马克哈利戈萨罗，称为“最高白色种姓”。

6.57) vadati. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.

Aṭṭha purisabhūmiyoti mandabhūmi, khiḍḍābhūmi, padavīmaṃsabhūmi, ujugatabhūmi, sekkhabhūmi, samaṇabhūmi , jinabhūmi, pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadati. Tattha jātadivasato paṭṭhāya sattadivase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadati. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti ceva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ padavīmaṃsabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakāle ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhitakāle sekkhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajitakāle samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakāle jinabhūmi nāma. Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhāti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadati.

Ekūnapaññāsa ājīvakasateti ekūnapaññāsaājīvakavuttisatāni. Paribbājakasateti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgāvāsasateti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasateti vīsatindriyasatāni. Tiṃse nirayasateti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyoti rajaokiraṇaṭṭhānāni, hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhāti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhāti sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhāti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devāti bahū devā. So pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Sattapisācāti pisācā mahantamahantā sattāti vadati. Sarāti mahāsarā, kaṇṇamuṇḍarathakāraanotattasīhappapātachaddantamandākinīkuṇāladahe gahetvā vadati.

Pavuṭāti gaṇṭhikā. Papātāti mahāpapātā. Papātasatānīti khuddakapapātasatāni. Supināti mahāsupinā. Supinasatānīti khuddakasupinasatāni. Mahākappinoti mahākappānaṃ. Tattha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarā visujjhituṃ na sakkoti. Bālopi tato uddhaṃ na gacchati.

Sīlenāti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenāti tādiseneva vatena. Tapenāti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma, yo ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantiṃ karoti nāma yo ‘‘ahaṃ bālo’’ti vuttaparimāṇaṃ kālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi. Tañhi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamiteti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkheti sukhadukkhaṃ. Pariyantakateti vuttaparimāṇena kālena katapariyante. Natthihāyanavaḍḍhaneti natthi hāyanavaḍḍhanāni. Na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃseti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānametaṃ adhivacanaṃ.


6.57) 他们确实比所有人都更白。
八种人类境界是：愚钝境界、苦恼境界、行走境界、正直境界、修行境界、出家境界、胜者境界、智慧境界。这八种人类境界是如此定义。从出生之日起，因七天的聚集而离开，众生愚钝，称为愚钝境界。那些从苦难中来到的人，常常哭泣和哀嚎，而从快乐中来到的人，则因回忆而微笑，这称为苦恼境界。抓住父母的手、脚、坐垫或椅子，称为行走境界。能够走路的称为正直境界。学习技能时称为修行境界。离开家门出家时称为出家境界。侍奉老师并获得知识时称为胜者境界。比丘和智慧者不再乞求，称为智慧境界。
四十九种生计是指四十九种生计的数量。流浪者的数量是指流浪者的出家数量。龙居士的数量是指龙的数量。二十种感官的数量是指二十种感官的数量。三十种地狱的数量是指三十种地狱的数量。尘土的数量是指尘土的聚集地，手、脚、背等地方的数量。七种感知的数量是指骆驼、牛、驴等的数量。七种无感知的数量是指稻、麦、小麦等的数量。尼干陀的数量是指在聚集处出生的，像甘蔗、芦苇等的数量。众生的数量是指许多天神。而他也称为众生。人类也是无数的，他也称为众生。七种鬼魂是指鬼魂的数量，称为许多鬼魂。大河是指大河流，抓住耳朵、头、车、狮子等的数量。
“广泛”是指聚集的数量。“深渊”是指大深渊。“深渊的数量”是指小深渊的数量。“美梦”是指大美梦。“美梦的数量”是指小美梦的数量。“大海”是指大海的数量。在那里，有一条大河，经过一百年的时间，带走一滴水，称为七次沉没于此的一个大海。通过这种方式，经过四十八万的数量，愚者和智者都能消除痛苦，这是他的见解。智者在其中也无法清醒，愚者也无法超越。
“以戒律”是指以出家戒律或其他任何戒律。“以风”是指以同样的风。“以苦行”是指通过苦行。未成熟的成熟是指那些说“我聪明”的人，在其中无法清醒。成熟的触碰是指那些说“我愚蠢”的人，超过了规定的时间。如此没有是如此没有。因为两者都无法做到，因此他说明了这一点。就像用船桨一样。快乐与痛苦是快乐与痛苦。通过规定的时间进行的事情。没有增长的情况是指没有增长的情况。智慧者的轮回并不会减少，愚者的轮回也不会增加，这就是意思。上升的数量是指上升的数量。增长的情况是指增长的情况。


Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento ‘‘seyyathāpi nāmā’’tiādimāha. Tattha suttaguḷeti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletīti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tattheva tiṭṭhati, na gacchati. Evameva vuttakālato uddhaṃ na gacchatīti dasseti.

Ajitakesakambalavādavaṇṇanā

170-

现在通过比喻来阐明那个意义，他说："正如"等。在那里，"线团"是指缠绕制成的线团。"被解开时就会落下"是指站在山上或树梢上，被抛出的线团，按照线的长度被解开，线用尽时，它就停留在原地，不再前进。同样地，这表明他不会超过被说到的时间。
阿吉多·迦舍迦衣学说的解释
170-

172. Ajitavāde natthi dinnanti dinnaphalābhāvaṃ sandhāya vadati. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto. Tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipati. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkaṭānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadati. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi, natthi paro lokoti idha loke ṭhitassāpi paro loko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dasseti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadati. Natthi sattā opapātikāti cavitvā upapajjanakā sattā nāma natthīti vadati.

Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavikāyanti ajjhattikapathavīdhātu bāhirapathavīdhātuṃ. Anupetīti anuyāyati. Anupagacchatīti tasseva vevacanaṃ. Anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti, upagacchatīti dasseti. Āpādīsupi eseva nayo. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamāti nipannamañcena pañcamā, mañco ceva cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cāti attho. Yāvāḷāhanāti yāva susānā. Padānīti ‘ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo’tiādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni, sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānīti kapotavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantāti bhasmantā, ayameva vā pāḷi. Āhutiyoti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattanti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantī’ti dasseti.

Tattha pūraṇo ‘‘karoto na karīyati pāpa’’nti vadanto kammaṃ paṭibāhati. Ajito ‘‘kāyassa bhedā ucchijjatī’’ti vadanto vipākaṃ paṭibāhati. Makkhali ‘‘natthi hetū’’ti vadanto ubhayaṃ paṭibāhati. Tattha kammaṃ paṭibāhantenāpi vipāko paṭibāhito hoti, vipākaṃ paṭibāhantenāpi kammaṃ paṭibāhitaṃ hoti. Iti sabbepete atthato ubhayappaṭibāhakā ahetukavādā ceva akiriyavādā ca natthikavādā ca honti.

Ye vā pana tesaṃ laddhiṃ gahetvā rattiṭṭhāne divāṭhāne nisinnā sajjhāyanti vīmaṃsanti, tesaṃ ‘‘karoto na karīyati pāpaṃ, natthi hetu, natthi paccayo, mato ucchijjatī’’ti tasmiṃ ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, javanāni javanti, paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsu, sattame buddhānampi atekicchā anivattino ariṭṭhakaṇṭakasadisā. Tattha koci ekaṃ dassanaṃ okkamati, koci dve, koci tīṇipi, ekasmiṃ okkantepi, dvīsu tīsu okkantesupi, niyatamicchādiṭṭhikova hoti; patto saggamaggāvaraṇañceva mokkhamaggāvaraṇañca, abhabbo tassattabhāvassa anantaraṃ saggampi gantuṃ, pageva mokkhaṃ. Vaṭṭakhāṇu nāmesa satto pathavigopako, yebhuyyena evarūpassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthi.

‘‘Tasmā akalyāṇajanaṃ, āsīvisamivoragaṃ;

Ārakā parivajjeyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo’’ti.

Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā

173-

在阿吉多的学说中，"没有布施"是指布施的果报不存在。大祭祀被称为"祭祀"。"供奉"是指给予的尊重。他否定了这两者的果报。关于善行与恶行，是指善与不善。果报是指被称为果或报应的东西，他说这是不存在的。"这个世界不存在"是指对于存在于彼世的人来说，这个世界不存在；对于存在于此世的人来说，彼世也不存在，所有一切都在那里终结。"没有母亲，没有父亲"是就善行和恶行的果报而言。"没有转生的众生"是指那些死后重生的众生不存在。
由四大元素组成是指由四大元素构成。地是指内在和外在的地元素。跟随是指追随。不进入是同义词。也可以理解为跟随。两种方式都表示进入。对于水等也是同样道理。感官是指包括意在内的六种感官冲向虚空。以坐垫为第五是指以躺卧的床为第五，床和四个床腿上站立的四个人。直到火化处。足迹是指诸如"他曾有这样的品德，那样的品德"等的美德和缺点，或者此处也可指身体本身。鸽色是指鸽子的颜色，即鸽子翅膀的颜色。燃烧是指化为灰烬，或者这就是原文。供奉是指所有给予的供品，都将归于灰烬，不会产生进一步的果报。由愚者制定是指由愚昧的人制定。这是说："这种布施是由无智的愚者制定的，不是由智者。愚者给予，智者接受。"
在这里，普拉那否认行为，说"做的不会造成罪"。阿吉多说"身体分解时就终结"，否认果报。马克哈利说"没有原因"，两者都否认。即使否认行为，果报也被否认；否认果报，行为也被否认。因此，这些都是从本质上否认因果、否认行为和否认存在的学说。
或者，那些接受这种观点，在白天黑夜坐下研究思考的人，他们对"做的不会造成罪，没有原因，没有条件，死了就终结"这一对境产生邪见，心专注，心路生起，第一心路有效，后续心路也是，第七心路甚至佛陀也无法阻止，如同荆棘。有人进入一种见解，有人进入两种，有人进入三种，即使进入一种、两种或三种，也必定是邪见，阻碍了天界之路和解脱之路，在此生之后不能去天界，更不用说解脱了。这种众生如同被埋在地中的树桩，这种存在很少有出离的可能。
"因此，智者应远离恶人，
如同躲避毒蛇般远离，
追求福祉的明智者，
当远离如此危险。"
破俱陀迦旃延学说的解释
173-

175. Pakudhavāde akaṭāti akatā. Akaṭavidhāti akatavidhānā. Evaṃ karohīti kenaci kārāpitāpi na hontīti attho. Animmitāti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti animmāpitā, keci animmāpetabbāti padaṃ vadanti, taṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ dissati. Vañjhādipadattayaṃ vuttatthameva. Na iñjantīti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantīti pakatiṃ na jahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentīti na aññamaññaṃ upahananti. Nālanti na samatthā. Pathavikāyotiādīsu pathavīyeva pathavikāyo, pathavisamūho vā. Tatthāti tesu jīvasattamesu kāyesu. Sattannaṃ tveva kāyānanti yathā muggarāsiādīsu pahataṃ satthaṃ muggādīnaṃ antarena pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha ahaṃ imaṃ jīvitā voropemīti kevalaṃ saññāmattameva hotīti dasseti.

Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā

176-178. Nāṭaputtavāde cātuyāmasaṃvarasaṃvutoti catukoṭṭhāsena saṃvarena saṃvuto. Sabbavārivāritocāti vāritasabbaudako paṭikkhittasabbasītodakoti attho. So kira sītodake sattasaññī hoti, tasmā na taṃ vaḷañjeti. Sabbavāriyuttoti sabbena pāpavāraṇena yutto. Sabbavāridhutoti sabbena pāpavāraṇena dhutapāpo. Sabbavāriphuṭoti sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho. Gatattoti koṭippattacitto. Yatattoti saṃyatacitto. Ṭhitattoti suppatiṭṭhitacitto. Etassa vāde kiñci sāsanānulomampi atthi, asuddhaladdhitāya pana sabbā diṭṭhiyeva jātā.

Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā

179-181. Sañcayavādo amarāvikkhepe vuttanayo eva.

Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

182.Sohaṃ, bhanteti so ahaṃ bhante, vālukaṃ pīḷetvā telaṃ alabhamāno viya titthiyavādesu sāraṃ alabhanto bhagavantaṃ pucchāmīti attho.



在破俱陀学说中，"未作"是指未被创造。"未作方式"是指未被制定的方式。"如此行事"是指即使被任何人命令也不会执行。"未被创造"是指即使通过神通也未被创造。"非创造者"是指未被制作，有些人说应该有未被制作的词，但在原文和注释中都未见。接下来的三个词与前面的意思相同。"不移动"是指像木桩一样站立，不会移动。"不转变"是指不会离开本质。"不互相伤害"是指不会互相压迫。"无能"是指无法。在"地身"等词中，地身即是地，或地的集合。"在那里"是指在这七个生命体中。"七个身体"是指如同在豆类堆中，刀可以穿过豆类之间的缝隙，同样刀可以穿过七个身体之间的缝隙。在那里，"我将从生命中剥夺他"仅仅是一个意念。
尼干陀·那阇子学说的解释
176-178. 在那阇子学说中，"四种约束"是指被四部分的约束所约束。"阻断所有水"是指阻断所有水，排除所有冷水。据说他在冷水中有七种感知，因此不会被淹没。"约束所有水"是指被所有的恶行约束。"摆脱所有水"是指被所有的恶行摆脱。"被所有水触及"是指被所有的恶行触及。"已去"是指达到顶点的心。"已得"是指约束的心。"已立"是指很好地站立的心。在这个学说中，虽然有一些与教义相符的地方，但由于见解不纯，所有的见解都是错误的。
散阇耶·毗罗胝子学说的解释
179-181. 散阇耶的学说与不死的讨论中已经说过的方式相同。
第一种现世利益的解释
"尊者，我"是指"尊者，我"。就像在沙中挤压无法得到油一样，在外道学说中无法找到要义，因此询问世尊。

183.Yathā te khameyyāti yathā te rucceyya. Dāsoti antojātadhanakkītakaramarānītasāmaṃdāsabyopagatānaṃ aññataro. Kammakāroti analaso kammakaraṇasīloyeva. Dūrato disvā paṭhamameva uṭṭhahatīti pubbuṭṭhāyī. Evaṃ uṭṭhito sāmino āsanaṃ paññapetvā pādadhovanādikattabbakiccaṃ katvā pacchā nipatati nisīdatīti pacchānipātī. Sāmikamhi vā sayanato avuṭṭhite pubbeyeva vuṭṭhātīti pubbuṭṭhāyī. Paccūsakālato paṭṭhāya yāva sāmino rattiṃ niddokkamanaṃ, tāva sabbakiccāni katvā pacchā nipatati, seyyaṃ kappetīti pacchānipātī. Kiṃ karomi, kiṃ karomīti evaṃ kiṃkārameva paṭisuṇanto vicaratīti kiṃ kārapaṭissāvī. Manāpameva kiriyaṃ karotīti manāpacārī. Piyameva vadatīti piyavādī. Sāmino tuṭṭhapahaṭṭhaṃ mukhaṃ ullokayamāno vicaratīti mukhullokako.

Devo maññeti devo viya. Sovatassāhaṃ puññāni kareyyanti so vata ahaṃ evarūpo assaṃ, yadi puññāni kareyyanti attho. ‘‘So vatassa’ssa’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Yaṃnūnāhanti sace dānaṃ dassāmi, yaṃ rājā ekadivasaṃ deti, tato satabhāgampi yāvajīvaṃ na sakkhissāmi dātunti pabbajjāyaṃ ussāhaṃ katvā evaṃ cintanabhāvaṃ dasseti.

Kāyena saṃvutoti kāyena pihito hutvā akusalassa pavesanadvāraṃ thaketvāti attho. Eseva nayo sesapadadvayepi. Ghāsacchādanaparamatāyāti ghāsacchādanena paramatāya uttamatāya, etadatthampi anesanaṃ pahāya aggasallekhena santuṭṭhoti attho. Abhirato paviveketi ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ, cittaviveko ca nekkhammābhiratānaṃ, paramavodānappattānaṃ upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti evaṃ vutte tividhepi viveke rato; gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya kāyena eko viharati, cittakilesasaṅgaṇikaṃ pahāya aṭṭhasamāpattivasena eko viharati, phalasamāpattiṃ vā nirodhasamāpattiṃ vā pavisitvā nibbānaṃ patvā viharatīti attho. Yaggheti codanatthe nipāto.

184.Āsanenapinimanteyyāmāti nisinnāsanaṃ papphoṭetvā idha nisīdathāti vadeyyāma. Abhinimanteyyāmapi nanti abhiharitvāpi naṃ nimanteyyāma. Tattha duvidho abhihāro – vācāya ceva kāyena ca. Tumhākaṃ icchiticchitakkhaṇe amhākaṃ cīvarādīhi vadeyyātha yenatthoti vadanto hi vācāya abhiharitvā nimanteti nāma. Cīvarādivekallaṃ sallakkhetvā idaṃ gaṇhāthāti tāni dento pana kāyena abhiharitvā nimanteti nāma. Tadubhayampi sandhāya abhinimanteyyāmapi nanti āha. Ettha ca gilānapaccayabhesajjaparikkhāroti yaṃ kiñci gilānassa sappāyaṃ osadhaṃ. Vacanattho pana visuddhimagge vutto. Rakkhāvaraṇaguttinti rakkhāsaṅkhātañceva āvaraṇasaṅkhātañca guttiṃ. Sā panesā na āvudhahatthe purise ṭhapentena dhammikā nāma saṃvidahitā hoti. Yathā pana avelāya kaṭṭhahārikapaṇṇahārikādayo vihāraṃ na pavisanti, migaluddakādayo vihārasīmāya mige vā macche vā na gaṇhanti, evaṃ saṃvidahantena dhammikā nāma rakkhā saṃvihitā hoti, taṃ sandhāyāha – ‘‘dhammika’’nti.

185.Yadi evaṃ santeti yadi tava dāso tuyhaṃ santikā abhivādanādīni labheyya. Evaṃ sante. Addhāti ekaṃsavacanametaṃ. Paṭhamanti bhaṇanto aññassāpi atthitaṃ dīpeti. Teneva ca rājā sakkā pana, bhante, aññampītiādimāha.

Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā

186-

"如你所愿"是指如你所喜欢。"奴仆"是指出生于内部、被金钱购买、被劳役、被带来的奴仆中的一个。"工人"是指勤奋、习惯于做工作的人。"远远看到就首先起立"是指先起床的人。这样起立后，为主人铺设座位，洗脚等应做的事情后，随后躺下坐下，称为后躺下的人。或者在主人未起床时就先起床，称为先起床的人。从拂晓时分开始，直到主人夜间入睡，做完所有事情后才躺下，准备睡觉，称为后躺下的人。徘徊时不断询问"我做什么，我们做什么"，称为询问做什么的人。真诚地做事，称为行为诚恳的人。只说可爱的话，称为说可爱话的人。注视主人欢喜的脸，徘徊的人，称为面部观察者。
"如神"是指像神一样。"但愿我能行善"是指但愿我能成为那样的人，如果能行善。另一种读法是"但愿他能"，意思相同。"不如"是指如果我能布施，即使国王一天给予的，我终生也无法给予百分之一，因此生起出家的热情，显示这种思考方式。
"身体约束"是指身体被遮蔽，阻断不善的入口。其余两个词也是同样道理。"以食物遮蔽为最高"是指以食物遮蔽为至高无上，舍弃乞求，以最高的修行满足。"乐于独处"是指在提到的三种独处中都欢喜：身体独处、心灵独处、离欲独处。独自生活，远离群体，以身体独处；远离心灵污秽，以八种禅定独处；或进入果定、灭尽定，住于涅槃。"耶"是命令语气的语气词。
"以座位邀请"是指拍打坐席说"请坐在这里"。"甚至邀请"是指带来并邀请。这里有两种邀请方式：通过语言和身体。通过语言说"在你想要的时候，用我们的衣服等"来邀请。通过身体，衡量衣服等是否合适并给予，称为身体邀请。指这两种方式说"甚至邀请"。这里的"病时用品"是指任何适合病人的药品。在《清净道论》中已解释其语义。"保护防御"是指保护和防御。这种防御不是通过拿武器的人建立的正当防御。就像在不当时间，砍柴者、采摘者不进入寺院，猎人不在寺院范围内捕捉鹿或鱼，这样建立的防御是正当的。
"如果是这样"是指如果你的奴仆能从你这里获得问候等。确实如此。"必定"是肯定语气。"首先"是说明还有其他可能性。因此国王说："尊者，是否可以另外……"
第二种现世利益的解释
186-

188. Kasatīti kassako. Gehassa pati, ekagehamatte jeṭṭhakoti gahapatiko. Balisaṅkhātaṃ karaṃ karotīti karakārako. Dhaññarāsiṃ dhanarāsiñca vaḍḍhetīti rāsivaḍḍhako.

Appaṃvāti parittakaṃ vā antamaso taṇḍulanāḷimattakampi. Bhogakkhandhanti bhogarāsiṃ. Mahantaṃ vāti vipulaṃ vā. Yathā hi mahantaṃ pahāya pabbajituṃ dukkaraṃ, evaṃ appampīti dassanatthaṃ ubhayamāha. Dāsavāre pana yasmā dāso attanopi anissaro, pageva bhogānaṃ. Yañhi tassa dhanaṃ, taṃ sāmikānaññeva hoti, tasmā bhogaggahaṇaṃ na kataṃ. Ñātiyeva ñātiparivaṭṭo.

Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā

189.Sakkā pana, bhante, aññampi diṭṭheva dhammeti idha evamevāti na vuttaṃ. Taṃ kasmāti ce, evamevāti hi vuccamāne pahoti bhagavā sakalampi rattindivaṃ tato vā bhiyyopi evarūpāhi upamāhi sāmaññaphalaṃ dīpetuṃ. Tattha kiñcāpi etassa bhagavato vacanasavane pariyantaṃ nāma natthi, tathāpi attho tādisoyeva bhavissatīti cintetvā upari visesaṃ pucchanto evamevāti avatvā – ‘‘abhikkantatarañca paṇītatarañcā’’ti āha. Tattha abhikkantataranti abhimanāpataraṃ atiseṭṭhataranti attho. Paṇītataranti uttamataraṃ. Tena hīti uyyojanatthe nipāto. Savane uyyojento hi naṃ evamāha. Suṇohīti abhikkantatarañca paṇītatarañca sāmaññaphalaṃ suṇāti.

Sādhukaṃ manasikarohīti ettha pana sādhukaṃ sādhūti ekatthametaṃ. Ayañhi sādhu-saddo āyācanasampaṭicchanasampahaṃsanasundara daḷhīkammādīsu dissati. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.95) hi āyācane dissati. ‘‘Sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane.

‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;

Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha’’nti. (jā. 2.17.101);

Ādīsu sundare. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi sādhukaṃ manasi karohī’’tiādīsu (a. ni. 

"农夫"是指农民。"家中"是指在家中，"仅仅是家中最年长者"是指家庭主人的意思。"做有力的工作"是指做有力气的工作的人。"增加谷物和财富"是指增加谷物和财富的人。
"少量"是指微小的，至少是稻米的细小部分。"享乐的聚集"是指享乐的财富。"巨大的"是指庞大的。就像放弃庞大的财富出家是困难的，"少量"的财富也是如此，故而说出这两者的关系。然而，在奴仆的情况下，因为奴仆自己没有依赖，反而是依赖于享乐的财富。因此，奴仆的财富归主人所有，所以没有享乐的获取。亲属只是亲属的聚集。
优越的享乐的解释
"确实，尊者，是否可以在此处看到其他法"并未说出。若问"为何如此"，因为若如此说，佛陀在整夜中，或更长时间内，能够用这样的比喻来阐明所有的享乐。因此，即使佛陀的话语听起来没有极限，但思考其意义将是如此。于是，询问特别的事情时说"绝对美好和绝对优越"。其中，"绝对美好"是指极其高尚、卓越的意思。"绝对优越"是指最优秀的。因此，"因此"是用来引导的词。引导时如此说，"听吧"是指绝对美好和绝对优越的享乐。
"适当地思考"在这里是指适当地做出反应。"善"和"善良"是同一个意思。这里的"善"这个词出现在请求、接受、赞美、坚固的行为等方面。"尊者，善良的佛陀，能否简要地教导法"等请求中可见。"善，尊者"是指那位出家人听到佛陀的话后，欣然接受并赞同。"善，善"是指在萨利普塔等的情况中。
"善良的法王，善良的智者；
善良的朋友，做恶事的快乐。"（《本生经》2.17.101）；
等同于优美的表达。"因此，婆罗门，听吧，适当地思考。"等表述中。

5.192) sādhukasaddoyeva daḷhīkamme, āṇattiyantipi vuccati . Idhāpi assa ettheva daḷhīkamme ca āṇattiyañca veditabbo. Sundarepi vaṭṭati. Daḷhīkammatthena hi daḷhamimaṃ dhammaṃ suṇāhi, suggahitaṃ gaṇhanto. Āṇattiatthena mama āṇattiyā suṇāhi, sundaratthena sundaramimaṃ bhaddakaṃ dhammaṃ suṇāhīti evaṃ dīpitaṃ hoti.

Manasi karohīti āvajja, samannāharāti attho, avikkhittacitto hutvā nisāmehi, citte karohīti adhippāyo. Api cettha suṇohīti sotindriyavikkhepanivāraṇametaṃ. Sādhukaṃ manasi karohīti manasikāre daḷhīkammaniyojanena manindriyavikkhepanivāraṇaṃ. Purimañcettha byañjanavipallāsaggāhavāraṇaṃ, pacchimaṃ atthavipallāsaggāhavāraṇaṃ. Purimena ca dhammassavane niyojeti, pacchimena sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇūpaparikkhādīsu. Purimena ca sabyañjano ayaṃ dhammo, tasmā savanīyoti dīpeti . Pacchimena sattho, tasmā sādhukaṃ manasi kātabboti. Sādhukapadaṃ vā ubhayapadehi yojetvā yasmā ayaṃ dhammo dhammagambhīro ceva desanāgambhīro ca, tasmā suṇāhi sādhukaṃ, yasmā atthagambhīro ca paṭivedhagambhīro ca, tasmā sādhukaṃ manasi karohīti evaṃ yojanā veditabbā. Bhāsissāmīti sakkā mahārājāti evaṃ paṭiññātaṃ sāmaññaphaladesanaṃ vitthārato bhāsissāmi. ‘‘Desessāmī’’ti hi saṅkhittadīpanaṃ hoti. Bhāsissāmīti vitthāradīpanaṃ. Tenāha vaṅgīsatthero –

‘‘Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;

Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayī’’ti. (saṃ. ni. 1.214);

Evaṃ vutte ussāhajāto hutvā – ‘‘evaṃ, bhante’’ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi bhagavato vacanaṃ sampaṭicchi, paṭiggahesīti vuttaṃ hoti.

190. Athassa bhagavā etadavoca, etaṃ avoca, idāni vattabbaṃ ‘‘idha mahārājā’’tiādiṃ sakalaṃ suttaṃ avocāti attho. Tattha idhāti desāpadese nipāto, svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – ‘‘idha tathāgato loke uppajjatī’’ti. Katthaci sāsanaṃ yathāha – ‘‘idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo’’ti (a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –

‘‘Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;

Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti. (dī. ni. 2.369);

Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito’’ti (ma. ni. 

5.192) "善"这个词本身是坚固的，也被称为"命令"。在这里也应理解为坚固的行为和命令。即使美好也是适用的。因为在坚固的意义上，听这个教法是坚固的，善地把握它。就命令的意义而言，听我的命令是重要的，从美好的意义上听这个美好的教法也是重要的，这样就得以阐明。
"思考"是指关注、集中，意指心不散乱，专注于心中的事。即使在这里也能听到，听觉的障碍被阻止了。"适当地思考"是指通过坚固的行为引导注意力，防止心的散乱。前者是指语言的误解，后者是指意义的误解。前者引导对法的听闻，后者则是对听到的法的保持和思考。前者是所有的表意，故而被称为"可听的"。后者是指意义，因此应适当地思考。通过两者的结合，因这法是深邃的教法和深邃的教导，因此听得适当，因其意义深邃和体验深邃，所以应适当地思考。
"我将说"是指"我能够，尊者"，因此我将详细讲述一般利益的教导。"我将教导"是指简要的阐明。 "我将说"是指详细的阐述。因此，僧伽罗尊者说：
"简要地教导，详细地阐述；
如同稻草的声音，智慧的启发。"（《增支部》1.214）；
这样说后，因而生起了勇气——"如此，尊者"。因此，摩揭陀国的阿阇多王子接受了佛陀的话，欣然接纳。
190. 然后，佛陀对他说："这句话是要说的，这就是现在要说的：‘在这里，尊者’等整个教法。"在这里的"在这里"是指教导的地方，确实是从某个地方引出。正如所说："在这里，如来在世间出现。"在某处教法，如所说："在这里，僧人首先，第二个僧人。"在某处是指场所。正如所说：
"在这里站着的，具有神的存在的我；
再生也得到了，如此你们要知道，朋友。"（《大智度论》2.369）；
在某处仅仅是字面上的填充。正如所说："在这里，我，尊者，曾经被供养。"（《中部经》）

1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo. Mahārājāti yathā paṭiññātaṃ desanaṃ desetuṃ puna mahārājāti ālapati. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘mahārāja imasmiṃ loke tathāgato uppajjati arahaṃ…pe… buddho bhagavā’’ti. Tattha tathāgatasaddo brahmajāle vutto. Arahantiādayo visuddhimagge vitthāritā. Loke uppajjatīti ettha pana lokoti – okāsaloko sattaloko saṅkhāralokoti tividho. Idha pana sattaloko adhippeto. Sattaloke uppajjamānopi ca tathāgato na devaloke, na brahmaloke, manussalokeva uppajjati. Manussalokepi na aññasmiṃ cakkavāḷe, imasmiṃyeva cakkavāḷe. Tatrāpi na sabbaṭṭhānesu, ‘‘puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo tassāparena mahāsālo, tato parā paccantimā janapadā orato majjhe, puratthimadakkhiṇāya disāya salaḷavatī nāma nadī. Tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, dakkhiṇāya disāya setakaṇṇikaṃ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, pacchimāya disāya thūṇaṃ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe, uttarāya disāya usiraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā orato majjhe’’ti evaṃ paricchinne āyāmato tiyojanasate, vitthārato aḍḍhateyyayojanasate, parikkhepato navayojanasate majjhimapadese uppajjati. Na kevalañca tathāgato, paccekabuddhā, aggasāvakā, asītimahātherā, buddhamātā, buddhapitā, cakkavattī rājā aññe ca sārappattā brāhmaṇagahapatikā etthevuppajjanti.

Tattha tathāgato sujātāya dinnamadhupāyāsabhojanato yāva arahattamaggo, tāva uppajjati nāma, arahattaphale uppanno nāma. Mahābhinikkhamanato vā yāva arahattamaggo. Tusitabhavanato vā yāva arahattamaggo. Dīpaṅkarapādamūlato vā yāva arahattamaggo, tāva uppajjati nāma, arahattaphale uppanno nāma. Idha sabbapaṭhamaṃ uppannabhāvaṃ sandhāya uppajjatīti vuttaṃ. Tathāgato loke uppanno hotīti ayañhettha attho.

So imaṃ lokanti so bhagavā imaṃ lokaṃ. Idāni vattabbaṃ nidasseti. Sadevakanti saha devehi sadevakaṃ. Evaṃ saha mārena samārakaṃ, saha brahmunā sabrahmakaṃ, saha samaṇabrāhmaṇehi sassamaṇabrāhmaṇiṃ. Pajātattā pajā, taṃ pajaṃ. Saha devamanussehi sadevamanussaṃ. Tattha sadevakavacanena pañca kāmāvacaradevaggahaṇaṃ veditabbaṃ. Samāraka – vacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ. Sassamaṇabrāhmaṇīvacanena sāsanassa paccatthikapaccāmittasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ, samitapāpabāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇañca. Pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Sadevamanussavacanena sammutidevaavasesamanussaggahaṇaṃ. Evamettha tīhi padehi okāsalokena saddhiṃ sattaloko. Dvīhi pajāvasena sattalokova gahitoti veditabbo.

Aparo nayo, sadevakaggahaṇena arūpāvacaradevaloko gahito. Samārakaggahaṇena cha kāmāvacaradevaloko. Sabrahmakaggahaṇena rūpī brahmaloko. Sassamaṇabrāhmaṇādiggahaṇena catuparisavasena sammutidevehi vā saha manussaloko, avasesasabbasattaloko vā.


1.30) 这里应该理解为从世界引出。"大王"是为了按照承诺进行教导，再次称呼"大王"。意思是："大王，如来在这个世界上出现，是阿罗汉……佛陀世尊。"在这里，"如来"一词在《梵网经》中已经提到。"阿罗汉"等已在《清净道论》中详细阐述。"在世界上出现"中的"世界"有三种：空间世界、众生世界、行为世界。这里指的是众生世界。如来出现在众生世界，不在天界，不在梵天界，只在人间界。在人间界也不是在任何轮围，而是在这个轮围。即使在这里，也不是在所有地方，而是在一个特定区域："在东方有名为伽阇伽罗的城镇，其西有大沙罗，再往外是边远地区，在中间；在东南方有名为沙罗瓦蒂的河流，再往外是边远地区，在中间；在南方有名为设多迦尼卡的城镇，再往外是边远地区，在中间；在西方有名为杜恩的婆罗门村落，再往外是边远地区，在中间；在北方有名为乌西拉陀阇的山，再往外是边远地区，在中间"。即在长度三由旬，宽度半由旬，周长九由旬的中间地区出现。不仅如来，包括独觉佛、首席弟子、八十大长老、佛母、佛父、转轮王以及其他值得尊敬的婆罗门和居士都在这里出现。
在这里，如来从善生给予的蜂蜜粥开始，直到阿罗汉道，都称为出现，在阿罗汉果中出现。或从大出离开始，直到阿罗汉道。或从兜率天宫开始，直到阿罗汉道。或从灯明佛足下开始，直到阿罗汉道，都称为出现，在阿罗汉果中出现。这里首先是指最初出现的状态。如来在世界上出现，这就是其意义。
"他这个世界"是指世尊这个世界。现在要指出要说的内容。"有天"是指与天俱来。同样，与魔俱来，与梵天俱来，与沙门婆罗门俱来。因为出生，所以是众生。与天人俱来。在这里，"有天"一词应该理解为包括五种欲界天。"有魔"一词包括第六欲界天。"有梵天"一词包括梵天众等。"有沙门婆罗门"一词包括教法的对立面和敌对的沙门婆罗门，以及已降伏罪恶的沙门婆罗门。"众生"一词包括众生世界。"有天人"一词包括世俗天和其余人类。这样，通过三个词语，与空间世界一起，包括了众生世界。通过两个词语，只包括了众生世界。
另一种解释：通过"有天"一词，包括无色界天；通过"有魔"一词，包括六欲界天；通过"有梵天"一词，包括色界梵天；通过"有沙门婆罗门"等词，包括四种集会，或与世俗天一起的人间界，或包括其余所有众生世界。


Api cettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassa lokassa sacchikatabhāvamāha. Tato yesaṃ ahosi – ‘‘māro mahānubhāvo cha kāmāvacarissaro vasavattī, kiṃ sopi etena sacchikato’’ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto ‘‘samāraka’’nti āha. Yesaṃ pana ahosi – ‘‘brahmā mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati, dvīhi …pe… dasahi aṅgulīhi dasasu cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati. Anuttarañca jhānasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedeti, kiṃ sopi sacchikato’’ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto sabrahmakanti āha. Tato ye cintesuṃ – ‘‘puthū samaṇabrāhmaṇā sāsanassa paccatthikā, kiṃ tepi sacchikatā’’ti, tesaṃ vimatiṃ vidhamanto sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajanti āha. Evaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭhānaṃ sacchikatabhāvaṃ pakāsetvā atha sammutideve avasesamanusse ca upādāya ukkaṭṭhaparicchedavasena sesasattalokassa sacchikatabhāvaṃ pakāsento sadevamanussanti āha. Ayamettha bhāvānukkamo.

Porāṇā panāhu sadevakanti devehi saddhiṃ avasesalokaṃ. Samārakanti mārena saddhiṃ avasesalokaṃ. Sabrahmakanti brahmehi saddhiṃ avasesalokaṃ. Evaṃ sabbepi tibhavūpage satte tīhākārehi tīsu padesu pakkhipitvā puna dvīhi padehi pariyādiyanto sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussanti āha. Evaṃ pañcahipi padehi tena tenākārena tedhātukameva pariyādinnanti.

Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ettha pana sayanti sāmaṃ aparaneyyo hutvā. Abhiññāti abhiññāya, adhikena ñāṇena ñatvāti attho. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā, etena anumānādipaṭikkhepo kato hoti. Pavedetīti bodheti viññāpeti pakāseti.

So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… pariyosānakalyāṇanti so bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ deseti. Tañca kho appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇādippakārameva deseti. Ādimhipi, kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā deseti, majjhepi, pariyosānepi, kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā desetīti vuttaṃ hoti. Tattha atthi desanāya ādimajjhapariyosānaṃ, atthi sāsanassa. Desanāya tāva catuppadikāyapi gāthāya paṭhamapādo ādi nāma, tato dve majjhaṃ nāma, ante eko pariyosānaṃ nāma. Ekānusandhikassa suttassa nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosānaṃ, ubhinnamantarā majjhaṃ. Anekānusandhikassa suttassa paṭhamānusandhi ādi, ante anusandhi pariyosānaṃ, majjhe eko vā dve vā bahū vā majjhameva.

Sāsanassa pana sīlasamādhivipassanā ādi nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369). ‘‘Atthi, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā’’ti evaṃ vutto pana ariyamaggo majjhaṃ nāma. Phalañceva nibbānañca pariyosānaṃ nāma. ‘‘Etadatthamidaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ, etaṃ pariyosāna’’nti (ma. ni. 1.324) hi ettha phalaṃ pariyosānanti vuttaṃ. ‘‘Nibbānogadhaṃ hi, āvuso visākha, brahmacariyaṃ vussati, nibbānaparāyanaṃ nibbānapariyosāna’’nti (ma. ni. 

Api cettha sadevakavacanena ukkaṭṭhaparicchedato sabbassa lokassa sacchikatabhāvamāha. Tato yesaṃ ahosi – "魔王是伟大的，六欲界的主宰，什么他也能证得"时，针对他们的疑惑，称之为"魔"。对于那些认为"梵天是伟大的，手指一根便能照耀千个轮回，二根……十根手指照耀十个轮回。无与伦比的禅定快乐，他也能证得"的人，针对他们的疑惑，称之为"梵天"。接着思考的人说："许多沙门婆罗门是教法的对立者，他们也能证得吗"时，针对他们的疑惑，称之为"沙门婆罗门"。这样，通过揭示证得的状态，接着以世俗天和其他众生为基础，通过界限的方式，说明其他众生的证得状态，称之为"有天人"。这就是此处的意义。
古人则说"有天"是指与天神在一起的其他世界。 "魔"是指与魔在一起的其他世界。"梵天"是指与梵天在一起的其他世界。这样，所有的三界众生都以这三种方式被包含在这三个地方中，再通过两个词汇来概括"有沙门婆罗门"和"有天人"。这样，五个词汇以各自的方式涵盖了众生的确切状态。
"自己证得并显现"在这里是指"自己"的意思，表示不应被遗忘。"证得"是指通过更深的智慧而知晓。"显现"是指揭示、通知、说明。
他讲述的法是最初的善法……最终的善法，因此世尊基于众生的慈悲，讲述无与伦比的独处快乐的法。并且他在讲述时，无论是少量还是大量，都是以最初的善法的方式进行讲述。在最初、中心和最终，都是以善法、幸福和无过失的方式进行讲述。这里的讲述包括了最初、中间和最终的教法，以及教法的教义。讲述的内容是四种的，第一段是最初，接着两段是中间，最后一段是最终。单一的关联的教法的根源是最初，这就是最终，两个中间的部分。多重关联的教法的第一关联是最初，最后的关联是最终，中间可能是一个、两个或多个。
教法的基础是戒、定、慧等。尽管如此，有人说："什么是善法的最初？戒和正见非常清净。"（《增支部》5.369）"确实，尊者，适中的修行是由如来所证得的"，这样说的高贵之道是中间的。果和涅槃是最终的。"这就是，婆罗门，梵行，这就是精华，这就是最终。"（《中部经》1.324）这里的果是最终的。 "涅槃的归处，友人维萨卡，梵行是兴盛的，涅槃的归处是涅槃的最终。"（《中部经》）

1.466) ettha nibbānaṃ pariyosānanti vuttaṃ. Idha desanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippetaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento ādimhi sīlaṃ dassetvā majjhe maggaṃ pariyosāne nibbānaṃ dasseti. Tena vuttaṃ – ‘‘so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇa’’nti. Tasmā aññopi dhammakathiko dhammaṃ kathento –

‘‘Ādimhi sīlaṃ dasseyya, majjhe maggaṃ vibhāvaye;

Pariyosānamhi nibbānaṃ, esā kathikasaṇṭhitī’’ti.

Sātthaṃ sabyañjananti yassa hi yāgubhattaitthipurisādivaṇṇanānissitā desanā hoti, na so sātthaṃ deseti. Bhagavā pana tathārūpaṃ desanaṃ pahāya catusatipaṭṭhānādinissitaṃ desanaṃ deseti. Tasmā sātthaṃ desetīti vuccati. Yassa pana desanā ekabyañjanādiyuttā vā sabbaniroṭṭhabyañjanā vā sabbavissaṭṭhasabbaniggahītabyañjanā vā, tassa damiḷakirātasavarādimilakkhūnaṃ bhāsā viya byañjanapāripūriyā abhāvato abyañjanā nāma desanā hoti. Bhagavā pana –

‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ;

Sambandhavavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti.

Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanaṃ amakkhetvā paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ deseti, tasmā sabyañjanaṃ dhammaṃ desetīti vuccati. Kevalaparipuṇṇanti ettha kevalanti sakalādhivacanaṃ. Paripuṇṇanti anūnādhikavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti sakalaparipuṇṇameva deseti, ekadesanāpi aparipuṇṇā natthīti. Upanetabbaapanetabbassa abhāvato kevalaparipuṇṇanti veditabbaṃ. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Yo hi imaṃ dhammadesanaṃ nissāya lābhaṃ vā sakkāraṃ vā labhissāmīti deseti, tassa aparisuddhā desanā hoti. Bhagavā pana lokāmisanirapekkho hitapharaṇena mettābhāvanāya muduhadayo ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena deseti. Tasmā parisuddhaṃ dhammaṃ desetīti vuccati.

Brahmacariyaṃ pakāsetīti ettha panāyaṃ brahmacariya-saddo dāne veyyāvacce pañcasikkhāpadasīle appamaññāsu methunaviratiyaṃ sadārasantose vīriye uposathaṅgesu ariyamagge sāsaneti imesvatthesu dissati.

‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,

Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Iddhī jutī balavīriyūpapatti,

Idañca te nāga, mahāvimānaṃ.

Ahañca bhariyā ca manussaloke,

Saddhā ubho dānapatī ahumhā;

Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,

Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.

Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,

Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Iddhī jutī balavīriyūpapatti,

Idañca me dhīra mahāvimāna’’nti. (jā. 2.17.1595);

Imasmiñhi puṇṇakajātake dānaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.

‘‘Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;

Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.

Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;

Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti. (pe. va. 275,277);

Imasmiṃ aṅkurapetavatthumhi veyyāvaccaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. ‘‘Evaṃ, kho taṃ bhikkhave, tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī’’ti (cūḷava. 311) imasmiṃ tittirajātake pañcasikkhāpadasīlaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. ‘‘Taṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya na nirodhāya…pe… yāvadeva brahmalokūpapattiyā’’ti (dī. ni. 

1.466) 在这里，涅槃被称为最终。这里指的是教导的最初、中间和最终。世尊在讲法时，最初展示戒，中间展示道路，最终展示涅槃。因此有人说："他讲述的法最初是善的，中间是善的，最终是善的。"因此，另一位法师在讲法时说：
"最初展示戒，中间阐明道；
最终涅槃现，此乃说法则。"
"有意义和有表意"是指那些依赖于粥、饭、男女等描述的讲述，不是有意义的讲述。世尊舍弃了这种讲述，转而讲述基于四念处等的教导。因此被称为有意义的讲述。对于那些讲述只涉及单一表意，或全部表意，或全部松散或全部紧密的表意，就像达罗毗荼、基拉特、沙瓦拉和米拉克库等语言一样，因缺乏表意的完整性，被称为无表意的讲述。世尊则：
"松散和紧密，长短音节，
轻重音和鼻音，
关联和确定，解脱，
十种表意智慧的分别。"
这样说明了十种表意，未曾混淆，以完整的表意讲述法，因此被称为有表意的讲述法。"完全"在这里是指全部的意思。"完整"是指无缺无余的意思。意思是完全完整地讲述，没有不完整的讲述。由于没有应该增加或减少的部分，应理解为完全完整。"清净"是指无烦恼。那些为了获得利益或尊重而讲述的人，其讲述是不清净的。世尊则以无世俗利益、慈悲的利益、慈爱修习的柔软心态，以不受搅扰的心态讲述。因此被称为清净地讲述法。
"显示梵行"中，这个"梵行"一词在布施、服务、五戒、无量心、不邪淫、知足、精进、布萨、圣道和教法等意义上都可见。
"你的誓言是什么？梵行是什么？
善行的果报是什么？
神通、光辉、强大精进的获得，
这是你的伟大宫殿。
我和妻子在人间，
都是有信仰的布施者；
我的家成为水井，
沙门婆罗门得到满足。
这是我的誓言，这是梵行，
善行的果报就是这样；
神通、光辉、强大精进的获得，
这是我的伟大宫殿。"（《本生经》2.17.1595）
在这个《布那卡本生经》中，布施被称为梵行。
"以何手给予欲望，以何手给予蜜？
以何梵行，功德在手中成就？
以此手给予欲望，以此手给予蜜；
以此梵行，功德在手中成就。"（《佩特瓦经》275,277）
在这个《安库拉本生经》中，服务被称为梵行。"比丘们，这就是所谓的鹧鸪梵行。"（《小部经》311）在这个《鹧鸪本生经》中，五戒被称为梵行。"五支，这梵行不是为了厌离，不是为了离欲，不是为了灭，……乃至为了生梵天界。"（《长部经》）

2.329) imasmiṃ mahāgovindasutte catasso appamaññāyo brahmacariyanti vuttā. ‘‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’’ti (ma. ni. 1.83) imasmiṃ sallekhasutte methunavirati brahmacariyanti vuttā.

‘‘Mayañca bhariyā nātikkamāma,

Amhe ca bhariyā nātikkamanti;

Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma,

Tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare’’ti. (jā. 1.4.97);

Mahādhammapālajātake sadārasantoso brahmacariyanti vutto. ‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā, tapassī sudaṃ homī’’ti (ma. ni. 1.155) lomahaṃsanasutte vīriyaṃ brahmacariyanti vuttaṃ.

‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75);

Evaṃ nimijātake attadamanavasena kato aṭṭhaṅgiko uposatho brahmacariyanti vutto. ‘‘Idaṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti (dī. ni. 2.329) mahāgovindasuttasmiṃyeva ariyamaggo brahmacariyanti vutto. ‘‘Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’’nti (dī. ni. 3.174) pāsādikasutte sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalasāsanaṃ brahmacariyanti vuttaṃ. Imasmimpi ṭhāne idameva brahmacariyanti adhippetaṃ. Tasmā brahmacariyaṃ pakāsetīti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… parisuddhaṃ. Evaṃ desento ca sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalasāsanaṃ brahmacariyaṃ pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo. Brahmacariyanti seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtaṃ cariyaṃ. Brahmabhūtānaṃ vā buddhādīnaṃ cariyanti vuttaṃ hoti.



2.329) 在这个《大牛王子经》中提到四种小戒的梵行。 "他人将不会修行梵行，我们将在这里修行梵行。"（《中部经》1.83）在这个《少量戒经》中提到禁欲的梵行。
"我和妻子不越界，
我们与妻子不越界；
除了她们，我们修行梵行，
因此我们的年轻人不会灭亡。"（《本生经》1.4.97）
在《大法护本生经》中提到以柔和心态修行的梵行。"我确实知道，舍利弗，修行四种的梵行，确实是修行者。"（《中部经》1.155）在《毛头公经》中提到勇气的梵行。
"以低劣的梵行，生于士族；
以中等的生于天界，至高的则得解脱。"（《本生经》1.8.75）
因此，在《尼米本生经》中提到以自我控制为基础的八正道的梵行。"这是我，五支，修行的梵行，是为了厌离、离欲、灭……这是高贵的八正道。"（《长部经》2.329）在《大牛王子经》中提到高贵的梵行。"这是梵行，具备神通、丰盈、广泛、普遍，直到天人和人间都被很好地阐明。"（《长部经》3.174）在《华丽经》中提到三学所涵盖的全部教法的梵行。在这个地方，这个梵行是指所指的。因此，讲述梵行的内容是最初的善法……最终的清净。这样讲述时，三学所涵盖的全部教法的梵行被阐明，因此在这里的意义应当被理解为。梵行是最上乘的，指的是修行于梵的行为。也可以理解为佛陀等的行为。

191.Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti gahapati vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā, ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti. Hīnajaccakulā pabbajitā attano attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ sakalabuddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā nāma na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.

Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammassāmimhi tathāgate – ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhoyeva. Rajopathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vadanti. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsādadevavimānādīsu pihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati, na sajjati, na bajjhati. Tena vuttaṃ – ‘‘abbhokāso pabbajjā’’ti. Api ca sambādho gharāvāso kusalakiriyāya okāsābhāvato. Rajopatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasabbhāvato.

Nayidaṃsukaraṃ…pe… pabbajeyyanti etthāyaṃ saṅkhepakathā, yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ, caritabbaṃ ekadivasampi ca kilesamalena amalīnaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ . Saṅkhalikhitanti likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ, yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivāṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā anagāriyanti ñātabbā, taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ.

192-

"那法"是指所说的法的种种特性。为什么首先提到居士？因为被压制和被抬起的缘故。通常，出家者因出身于士族而以种姓为荣，出身于婆罗门家族的出家者则以咒语为荣。出身于低贱种姓的出家者无法以自身的种姓自立。居士的儿子们，即使在膝盖上流汗，背上涂抹盐，耕作花开的土地，因缺乏那样的自尊，他们的自尊心被压制了。因此，出家后，他们不再有自尊或自卑，依照自己的能力，完整地接受佛陀的教诲，修行观察的功夫，能够在阿罗汉果位上站稳。其他家族的出家者则不多，居士出家者则很多。因此，因被压制和被抬起的缘故，首先提到了居士。
"在某个家族中"是指其他家族中的某个。在“再生”中是指再生。对如来产生信心，是指听闻清净的法，获得对法的信心，称之为“真正的正觉者”。因此，称之为“自我反省”。"家庭"是指即使在六十个家中，或在一百个由两个配偶居住的家中，仍然因缺乏自我意识而称为家庭。 "王道"是指贪欲等的根源，正如大论所说。也有人说是来路。因不被束缚而如空中飞翔。出家者即使住在密闭的宫殿、宝塔、天神的宫殿等地方，门窗被封闭，仍然不被束缚，不受限制，不会被压迫。因此说："出家如空中飞翔"。此外，"家庭"因缺乏善行而被束缚。王道则如同不受控制的贪欲的根源。出家如空中飞翔，因善行而随心所欲。
"这并不难……"这里是概括的讲述，因为这三学的梵行，即使在一天内完整地修行，因最后的心念而达到完全，修行一天即使清净不染，因最后的心念而达到完全。 "写下的"是指像书写的标记，像洗净的标记一样应当修行。这在无家可归者中并不容易，住在家中者更难以完全修行……因此，我说，若能将头发和毛发剃去，因染上黄色的液体而穿上黄色的袈裟，修行梵行的人，若能遮盖、保护这些衣物，离开家，出家成为无家者。这里因为农民和商人的利益被称为无家，而出家并不包含这些利益，因此应当知道出家是无家的，正是无家者。出家者应当修行。
192-

193.Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Ābandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. Sopi vīsatiyā heṭṭhā appo nāma hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti pātimokkhasaṃvarena samannāgato. Ācāragocarasampannoti ācārena ceva gocarena ca sampanno. Aṇumattesūti appamattakesu. Vajjesūti akusaladhammesu. Bhayadassāvīti bhayadassī. Samādāyāti sammā ādiyitvā. Sikkhati sikkhāpadesūti sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vutto.

Kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvoti ettha ācāragocaraggahaṇeneva ca kusale kāyakammavacīkamme gahitepi yasmā idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ nāma na ākāse vā rukkhaggādīsu vā uppajjati, kāyavacīdvāresuyeva pana uppajjati; tasmā tassa uppattidvāradassanatthaṃ kāyakammavacīkammena samannāgato kusalenāti vuttaṃ. Yasmā pana tena samannāgato, tasmā parisuddhājīvo. Samaṇamuṇḍikaputtasuttantavasena (ma. ni. 2.260) vā evaṃ vuttaṃ. Tattha hi ‘‘katame ca, thapati, kusalā sīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammaṃ, parisuddhaṃ ājīvampi kho ahaṃ thapati sīlasmiṃ vadāmī’’ti vuttaṃ. Yasmā pana tena samannāgato, tasmā parisuddhājīvoti veditabbo.

Sīlasampannoti brahmajāle vuttena tividhena sīlena samannāgato hoti. Indriyesu guttadvāroti manacchaṭṭhesu indriyesu pihitadvāro hoti. Satisampajaññena samannāgatoti abhikkante paṭikkantetiādīsu sattasu ṭhānesu satiyā ceva sampajaññena ca samannāgato hoti. Santuṭṭhoti catūsu paccayesu tividhena santosena santuṭṭho hoti.

Cūḷasīlavaṇṇanā

194-211. Evaṃ mātikaṃ nikkhipitvā anupubbena bhājento ‘‘kathañca, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hotī’’tiādimāha. Tattha idampissa hoti sīlasminti idampi assa bhikkhuno pāṇātipātā veramaṇi sīlasmiṃ ekaṃ sīlaṃ hotīti attho. Paccattavacanatthe vā etaṃ bhummaṃ. Mahāaṭṭhakathāyañhi idampi tassa samaṇassa sīlanti ayameva attho vutto. Sesaṃ brahmajāle vuttanayeneva veditabbaṃ. Idamassa hoti sīlasminti idaṃ assa sīlaṃ hotīti attho.

212.Na kutoci bhayaṃ samanupassati, yadidaṃ sīlasaṃvaratoti yāni asaṃvaramūlakāni bhayāni uppajjanti, tesu yaṃ idaṃ bhayaṃ sīlasaṃvarato bhaveyya, taṃ kutoci ekasaṃvaratopi na samanupassati. Kasmā? Saṃvarato asaṃvaramūlakassa bhayassa abhāvā. Muddhābhisittoti yathāvidhānavihitena khattiyābhisekena muddhani avasitto. Yadidaṃ paccatthikatoti yaṃ kutoci ekapaccatthikatopi bhayaṃ bhaveyya, taṃ na samanupassati. Kasmā? Yasmā nihatapaccāmitto. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ, attano santāneti attho. Anavajjasukhanti anavajjaṃ aninditaṃ kusalaṃ sīlapadaṭṭhānehi avippaṭisārapāmojjapītipassaddhidhammehi pariggahitaṃ kāyikacetasikasukhaṃ paṭisaṃvedeti. Evaṃ kho, mahārāja, bhikkhu sīlasampanno hotīti evaṃ nirantaraṃ vitthāretvā dassitena tividhena sīlena samannāgato bhikkhu sīlasampanno nāma hotīti sīlakathaṃ niṭṭhāpesi.

Indriyasaṃvarakathā



"小"是指在一千之下的财富，称为小，从一千开始称为大。就束缚而言，亲属如同亲属的圈子。即使在二十之下也称为小，从二十开始称为大。 "持戒者"是指以持戒为基础。 "遵循行为"是指在行为和所处的环境中都具备。 "微小"是指微小的事物。 "恶法"是指不善的法。 "见恐惧"是指见到恐惧。 "掌握"是指正确地掌握。 "学习戒律"是指在戒律中逐一学习、掌握戒律。这里是概述，详细内容在《清净道》中已述及。
"以身口意的善行而具备的清净生计"，在这里因对行为和所处环境的把握而具备善的身口意，因而这被称为清净的生计。因为这种生计不会在空中或树木等处产生，而仅在身体和语言的门户中产生；因此，为了显示其产生的门户，称为“以身口意的善行而具备”。由于他具备这些，因此称为清净的生计。根据《沙门头子经》中的说法（《中部经》2.260）也如此说。在那里，“什么是，国王，善的戒律？善的身行，善的口行，我称国王的戒律为清净的生计。”因此，由于他具备这些，因此应理解为清净的生计。
"具备戒律"是指根据《梵网经》所说的三种戒律而具备。 "在感官上守护门户"是指在心和感官等处守护门户。 "具备正念和正知"是指在七个地方，如前进、后退等，具备正念和正知。 "满足"是指在四种条件下具备三种满足。
《小戒的说明》
194-211. 在放下这样的纲要后，逐步说明“如何，国王，修行者具备戒律”之类的话。在那里，这对他来说是戒律，意指这是修行者的第一戒：不杀生。因此，"这是对自身的戒律"。在《大论》中确实说这是修行者的戒律。其余的应依照《梵网经》中的说法理解。这对他来说是戒律，意指这是他的戒律。
"他在任何地方都不见恐惧"，即因持戒而产生的恐惧，若是那些根本没有戒律的恐惧，若因持戒而产生的恐惧，在任何地方都不会见到。为什么？因为没有持戒的根本恐惧。 "被冠冕所加冕"是指以如法的方式被王子加冕。 "对立的"是指在任何地方若有对立的恐惧，便不会见到这种恐惧。为什么？因为被压制的对立者。 "内在"是指内心的安宁，意指自我调节。 "无过失的快乐"是指无过失、不被指责的善，因戒律的建立而获得的身心的快乐。这样，国王，修行者具备戒律，因而通过不断的详细阐述，显示具备三种戒律的修行者，称为具备戒律的修行者，从而结束戒律的讨论。
"感官的守护讨论"

213. Indriyesu guttadvārabhājanīye cakkhunā rūpanti ayaṃ cakkhusaddo katthaci buddhacakkhumhi vattati, yathāha – ‘‘buddhacakkhunā lokaṃ volokesī’’ti (mahāva. 9). Katthaci sabbaññutaññāṇasaṅkhāte samantacakkhumhi, yathāha – ‘‘tathūpamaṃ dhammamayaṃ, sumedha, pāsādamāruyha samantacakkhū’’ti (mahāva. 8). Katthaci dhammacakkhumhi ‘‘virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādī’’ti (mahāva. 16) hi ettha ariyamaggattayapaññā. ‘‘Cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādī’’ti (mahāva. 15) ettha pubbenivāsādiñāṇaṃ paññācakkhūti vuccati. ‘‘Dibbena cakkhunā’’ti (ma. ni. 1.284) āgataṭṭhānesu dibbacakkhumhi vattati. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’ti ettha pasādacakkhumhi vattati. Idha panāyaṃ pasādacakkhuvohārena cakkhuviññāṇe vattati, tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayametthattho. Sesapadesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttaṃ. Abyāsekasukhanti kilesabyāsekavirahitattā abyāsekaṃ asammissaṃ parisuddhaṃ adhicittasukhaṃ paṭisaṃvedetīti.

Satisampajaññakathā



"在感官上守护的门户"中，眼睛所见的色法，这里的“眼”在某些地方指的是佛的眼，如所说：“以佛的眼观察世间。”（《大论》9）在某些地方指的是全知觉的眼，如所说：“如是，智慧的法，善思者，登上全知的宝座。”（《大论》8）在某些地方指的是法的眼，如所说：“无染、无垢的法眼升起。”（《大论》16）这里是指高贵的三明。"眼升起，智慧升起。"（《大论》15）这里是指前生的知识，称为智慧的眼。“以天眼”是指在所到之处的天眼。“因眼而见色”是指在此处的悦目之眼。这里则是通过悦目之眼的表达，眼识的运作，因此通过眼识见到色法，这是这里的意思。其他地方应当说的内容，皆在《清净道》中已述及。 "无染的快乐"是指因没有烦恼而无染的，所感受到的纯净的、超越心的快乐。
"正念和正知的讨论"

214. Satisampajaññabhājanīyamhi abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati gamanaṃ, paṭikkantaṃ nivattanaṃ, tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma . Paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāya nisinnakova āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgapadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjanepi eseva nayo.

Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī. Sampajaññameva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva. Na katthaci sampajaññavirahito hoti. Tattha sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ asammohasampajaññanti catubbidhaṃ sampajaññaṃ. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā – ‘‘kinnu me ettha gatena attho atthi natthī’’ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha ca atthoti cetiyadassanabodhisaṅghatheraasubhadassanādivasena dhammato vuḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ, pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthakanti vuttaṃ. Keci pana āmisatopi vuḍḍhi atthoyeva, taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattāti vadanti.

Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthakaṃ, sace pana cetiyassa mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti, attano vibhavānurūpā itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho hoti, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati. Jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti, evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Antarāyābhāve sappāyaṃ. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.


在正念和正知的讨论中，关于前进和后退，首先，"前进"是指行走，"后退"是指返回，这两者在四种姿势中都可以找到。在行走时，向前推进身体称为前进。返回时称为后退。即使站立不动，向前倾斜身体也称为前进，向后移动身体称为后退。坐着时，面向座位前部移动身体称为前进，面向座位后部移动身体称为后退。躺下时也是同样的道理。
"正知行动"是指以正知做所有的事情。或者说是正知的行动。他在前进等过程中始终保持正知。在任何情况下都不会失去正知。这里有四种正知：有意义的正知、适宜的正知、行走范围的正知和不迷惑的正知。
在前进的心生起时，不仅仅是行走，而是考虑"在这里行走是否有意义"，这种对意义的把握称为有意义的正知。这里的"意义"是指看到佛塔、菩提树、僧伽长老、不净等方面的法的增长。即使看到佛塔或菩提树，以佛为缘；看到僧伽，以僧伽为缘，产生喜悦，观察其灭坏，可以证得阿罗汉果。看到长老并遵循其教导，看到不净并生起初禅，观察其灭坏，可以证得阿罗汉果。因此说这些看见是有意义的。有些人认为物质上的增长也是意义，因为依靠它可以支持梵行。
在行走时，考虑适宜与不适宜，称为适宜的正知。例如，看佛塔是有意义的。但如果在佛塔大供养时，十到十二由旬外聚集人群，男女都装扮得体面，在那里，对可意的对象会生起贪，对不可意的对象会生起瞋，在不平等中会生起痴，可能会发生身体接触的过失，或者会妨碍梵行和生命，这样的地方就不适宜。没有上述障碍时则为适宜。看菩提树也是同样的道理。看僧伽也是有意义的。如果在村内建大厅，人们整夜听法，会发生类似的人群聚集和障碍，这样的地方就不适宜。没有障碍时则为适宜。看大众围绕的长老也是同样的道理。


Asubhadassanampi sātthaṃ, tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto sāmaṇerāti pakkosi. So ‘mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā. Aññasmimpi divase upari visesaṃ nibbattessāmī’ti cintetvā kiṃ, bhanteti paṭivacanamadāsi. ‘Ehī’ti ca vutte ekavacaneneva āgantvā, ‘bhante, iminā tāva maggeneva gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā’ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ asappāyaṃ, sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.


看不净也是有意义的。为了阐明其意义，有这样一个故事：据说，一位年轻比丘带着一位沙弥去取牙木。沙弥在路上走时，看到前方有不净，生起初禅，以此为基础，观察诸行的生灭，证得三种果位，为了更高的道路，把禅定对象把握住就站住了。年轻比丘没看到沙弥就呼唤他。沙弥说："从我出家的那天起，我还从未与比丘交谈过。在另一天，我将获得更高的成就。"当被问"什么事"时，他回答。当被说"来"时，他只用一个词就到来，说："尊者，请让我在这条路上走，站在一个地方，面向东方站一会儿，请观察。"他这样做后，就获得了特殊的成就。这样，一个不净为两个人带来了利益。这样，对男性来说，看女性的不净是不适宜的，对女性来说，看男性的不净也是不适宜的，只有相同的性别才适宜。这就是适宜的正知，称为适宜的正知。


Evaṃ pariggahitasātthakasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ gocarasampajaññaṃ nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –

Idhekacco bhikkhu harati, na paccāharati; ekacco paccāharati, na harati; ekacco pana neva harati, na paccāharati; ekacco harati ca, paccāharati cāti. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya ca āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā tathā rattiyā paṭhamayāme, majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjacaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhapetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati. So sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā bhikkhācāravelāyaṃ uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti, taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati. Aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti, sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha, mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ. Khuddakaṃ cetiyaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā. So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā paṭisāmitabhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā ayyo no āgatoti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti, tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato te nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti, dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti, janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbā yevāti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā kammaṭṭhānasīseneva dhammakathaṃ kathetvā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ katvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.

Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira amhākaṃ upajjhāyo ācariyoti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti – ‘‘bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti, mātipakkhato sambandhā pitipakkhato’’ti? Kiṃ disvā pucchathāti? Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumānanti. Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ, taṃ ete amhākaṃ karonti, pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Īdisā nāma amhākaṃ upakārino natthīti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati harati na paccāharatīti.


这样，关于适宜的正知，有三十个修行处，抓住自己心所乐于的修行处，依靠乞食的修行处，称为行走的适宜正知。为了阐明这一点，有以下四种情况：
有的比丘只前进，不后退；有的比丘只后退，不前进；有的比丘既不前进，也不后退；有的比丘既前进又后退。在这里，若比丘在白天和坐下时，通过应避免的法净化心，晚上在初时、中时、晚时适当安排，最后在坐下行走中度过，像是向佛塔、菩提树洒水，准备饮水，安排师父、上师等所有的戒律。比丘完成身体的准备后，进入卧处，抓住两个或三个坐垫，温暖身体，依止修行处，到了乞食的时间，起身带着修行处的心，拿着乞食衣，走出卧处，心中想着修行处，走向佛塔；如果是念佛的修行处，就不放弃，直接进入佛塔。如果是其他的修行处，就在台阶上站着，像抓住手中的物品一样放下，抓住佛的欢喜，攀上佛塔，如果是大的佛塔，就围绕三圈，在四个地方礼拜。如果是小的佛塔，也如是围绕三圈，在八个地方礼拜。礼拜佛塔后，像是向佛陀显现一样，向菩提树礼拜。如此礼拜佛塔和菩提树后，走向安住处，像是用手抓住安住的物品一样，拿着放下的修行处，穿上袈裟走进村庄。然后人们看到他，称呼他为“尊者”，迎接他，拿着他的乞食碗，让他坐在礼堂或家中，给他粥，直到饭食结束，他洗脚，涂油，坐在前面，向他提问，或是希望听法。如果他们不说话，为了聚集人群，必须讲法。因为讲法是从修行处解脱出来的，所以他便以修行处为主，讲法，享用修行处的食物，赞叹之后，便离开村庄，走出村庄。
然后他在出村之前，看到外村的沙弥和年轻比丘，便迎接他们，抓住他的乞食碗。古代的比丘们似乎没有看着面孔，而是根据情况行事。他们询问他：“尊者，这些人对你们是什么关系，是母亲的亲属，还是父亲的亲属？”看到了什么而询问？你们对他们的感情很深厚。朋友们，母亲和父亲所难以做的，他们为我们做了，乞食碗也不属于他们，他们的影响下，没有恐惧，没有对小鸟的了解。这样的朋友，我们没有，讲述他们的优点。他被称为“只前进而不后退”。


Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejodhātu pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muñcanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasā cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati, athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātu pariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhārañca paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā āgacchati, ayaṃ vuccati paccāharatina haratīti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattappattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāyaṃ vā na taṃ āsanamatthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattappattā bhikkhū natthīti.

Yo pana pamādavihārī hoti, nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhacitto viharanto – ‘‘kammaṭṭhānaṃ nāma atthī’’ti saññampi akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihisaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati, ayaṃ vuccati neva harati na paccāharatīti.

Yo panāyaṃ – ‘‘harati ca paccāharati cā’’ti vutto, so gatapaccāgatavattavaseneva veditabbo. Attakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasapi vīsampi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti, ‘‘āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na jīvikāpakatā pabbajitā, dukkhā muccitukāmā panettha pabbajitā, tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha, tathā ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneva niggaṇhathā’’ti.

Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati, athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So ‘‘ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannavitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta’’nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā tattheva ariyabhūmiṃ okkamati; tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti soyeva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce, paṭinivattitvā purimapadesaṃyeva eti. Ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya.


对于那个已经按照前面所说的方式行事的人，业的火界已经燃烧，舍弃了非执取的，抓住了执取的，从身体上流出汗水，未能攀登修行处的道路，他提前拿起乞食碗和袈裟，迅速礼拜佛塔，在牛出来的时间进入村庄乞粥，得到粥后去礼堂喝。仅仅喝了两三口，业的火界就舍弃了执取，抓住了非执取，就像洗了一百个罐子一样，火界得到了熄灭，以修行处的心喝粥，洗脸和碗，在中午时分思考修行处，在剩余的地方乞食，以修行处的心享用食物，从此以后，不断地抓住越来越近的修行处而来，这被称为"后退而不前进"。这样的比丘喝了粥，开始观察，在佛陀的教法中证得阿罗汉果，已经超越了数量的范畴。在锡兰岛（斯里兰卡）的各个村庄的礼堂里，没有那个座位，没有喝了粥就证得阿罗汉果的比丘。
凡是放逸的人，放弃了责任，破坏了所有的戒律，住在五种心的障碍中，既没有想到"有修行处"，就进入村庄乞食，与不适当的在家人交往，吃喝后空空地离开，这被称为"既不前进也不后退"。
关于"前进又后退"的人，应该根据来去的仪轨来理解。因为有志者出家后，十人、二十人、三十人、四十人、五十人、一百人聚在一起，制定共同的规则："朋友们，你们不是为了债务、恐惧或生计而出家，而是为了想要摆脱痛苦而出家，所以要在行走时制止生起的烦恼，在站立、坐下、躺卧时也要制止生起的烦恼。"
他们这样制定共同规则，在乞食时走在半由旬到一由旬之间的石头上，带着这种意识，思考修行处而行走。如果有人在行走时生起烦恼，就在那里制止。如果无法制止，就站住。即使后面有人走来，他也站住。他谴责自己："这位比丘知道你生起的妄想，这对你不合适。"增长观察，直接进入圣者的境界；如果无法进入，就坐下。即使后面有人走来，他也坐下。对于无法进入圣者境界的人，暂时压制烦恼，思考修行处而行走，不用与修行处无关的心抬脚。如果抬脚，就返回原来的地方。就像住在阿林达卡的大长老普萨那样。


So kira ekūnavīsativassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi, manussāpi addasaṃsu antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā – ‘‘ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kinnu kho maggamūḷho, udāhu kiñci pamuṭṭho’’ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi, arahattappattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – ‘‘rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi, kiṃ so obhāso’’ti? Thero vikkhepaṃ karonto obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopīti evamādimāha. Tato ‘paṭicchādetha tumhe’ti nibaddho ‘āmā’ti paṭijānitvā ārocesi. Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca.

Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento – paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmīti sattavassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi. Puna soḷasavassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto, viyuttena uddhaṭe paṭinivattento gāmasamīpaṃ gantvā ‘‘gāvī nu pabbajito nū’’ti āsaṅkanīyapadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse ‘dīghāyukā hothā’ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosīti. ‘‘Ajja, bhante, katimī’’ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti. Sace divasādīni pucchakā na honti, nikkhamanavelāya gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.

Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsabhikkhū viya ca. Te kira āsaḷhipuṇṇamāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā’’ti, gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu. Divasādīsu pucchitesu vuttanayeneva paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṃ disvā jāniṃsu – ‘‘ajjeko āgato, ajja dve’’ti. Evañca cintesuṃ – ‘‘kinnu kho ete amhehiyeva saddhiṃ na sallapanti, udāhu aññamaññampi. Sace aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti. Etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā’’ti, sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso, so āha – ‘‘na bho kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti, susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhapitaṃ pānīyaṃ paribhojanīya’’nti, te tatova nivattā. Tepi bhikkhū anto temāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.


据说他在经历了十九年之后，继续修行，众人也在路中看见他，正在耕作、播种、收割等，看到长老如是前行，便议论道：“这位长老反复地往返，他究竟迷失了方向，还是有什么放下的东西？”他对此不以为意，凭着与修行处相关的心修行，经过二十年后证得阿罗汉果，在证得阿罗汉果的那一天，天神们在他的行走路径上点亮了灯光。四位大王，萨迦（天帝）和天神们、梵天和萨汉帕提（天神）都来侍奉他。看到那光辉，森林中的大长老提萨也在第二天询问：“在夜晚，尊者的身边有光辉，这是何光辉？”长老回答说：“光辉是指灯光的光辉，也可以是宝石的光辉。”随后，他被要求：“请你们遮住它。”并答应了。
他也在经历了往返之后，最初打算供奉佛陀的伟大修行，专注于七年，只在特定的地方行走。然后又经过十六年，完成了往返，证得了阿罗汉果。他凭着与修行处相关的心抬起脚，放下心去到村庄，站在“你是否出家了”的地方，穿上袈裟，洗净乞食碗，准备好水。为什么这样做？因为不想让来的人因“愿你长寿”这句话而打扰到修行。今天，尊者，问我有多少个乞食的日子，喝水后便告知。如果白天没有人问，就在出门时默默离开村庄。
在卡兰巴提寺，像五十位比丘那样，进入雨季。他们在阿萨利普纳日制定了共同的规则：“在没有证得阿罗汉果之前，我们不会相互交谈。”进入村庄乞食时，洗净乞食碗后便进入。白天询问时，他们按所说的去做。在那里，看到人们的静默，便意识到：“今天来了一个，今天来了两位。”他们思考道：“这究竟是什么，他们为何不与我们交谈，还是彼此之间？如果彼此之间不交谈，恐怕会引发争执。我们会互相宽恕。”于是，大家都去寺院，五十位比丘中没有看到两个比丘。于是其中一位聪明人说道：“对于那些争吵的人，居住的地方不应如此，应该是整洁的佛塔、菩提树，良好的洗涤，准备好的饮水。”于是他们就这样返回了。那些比丘也在这几个月内证得了阿罗汉果，准备进行大清净的仪式。


Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambatitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā, yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha ca piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati. Na hi javena piṇḍapātiyadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi. Visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati. Anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetvā tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ paṭilabhitvā ādāya antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā yathā phāsuke patirūpe okāse nisīditvā kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā akkhabbhañjana – vaṇalepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya…pe… bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasi karoti, ayaṃ vuccati harati ca paccāharati cāti.

Idaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti. No ce paṭhamavaye pāpuṇāti, atha majjhimavaye; no ce majjhimavaye pāpuṇāti, atha maraṇasamaye; no ce maraṇasamaye pāpuṇāti, atha devaputto hutvā; no ce devaputto hutvā pāpuṇāti, anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti. No ce paccekabodhiṃ sacchikaroti, atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño hoti; seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo mahāpañño vā, seyyathāpi thero sāriputto mahiddhiko vā, seyyathāpi thero mahāmoggallāno dhutavādo vā, seyyathāpi thero mahākassapo dibbacakkhuko vā, seyyathāpi thero anuruddho vinayadharo vā, seyyathāpi thero upāli dhammakathiko vā, seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto āraññiko vā, seyyathāpi thero revato bahussuto vā, seyyathāpi thero ānando bhikkhākāmo vā, seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāpattaṃ hoti.


就像住在卡拉瓦利曼达（Kālavallimaṇḍapa）的伟大长老那样，像在卡兰巴提寺（Kalambatittha）度过雨季的比丘一样，凭着与修行处相关的心抬起脚，走向村庄，洗净乞食碗，观察道路，那里没有酒鬼、争吵者、愤怒的象马等，便走上那条路。在那里乞食时，他并不像急速奔跑那样快速行走。因为乞食的修行并没有什么快的可言。他如同在不平的土地上稳稳地走着，像是坐在水车上，稳稳而行。进入村庄时，观察是想给还是不想给，适时地乞食，接受后进入内村、外村或寺院，坐在舒适合适的地方，思考修行处，保持对食物的不适感，像是在看着油漆、涂抹的优质肉一样，反思着八正道所涵盖的食物，不是为了享乐、不是为了醉酒、不是为了装饰、不是为了美化……吃完后，做完洗碗的工作，片刻间消除饭后的疲惫，像是吃完早饭一样，这样在吃完后也思考着修行处，这被称为“前进与后退”。
这被称为“拿与放”的往返修行，如果他具备依止的条件，便在初期便证得阿罗汉果。如果在初期未能证得，则在中期；如果在中期未能证得，则在临终时；如果在临终时未能证得，则转生为天人；如果转生为天人未能证得，则在未出现的佛陀面前，证得独觉菩提。如果未能证得独觉菩提，则在佛陀面前迅速觉悟；就像长老巴希约、达尔乌奇里、伟大的智者，像长老萨里普塔、伟大的力量，像长老摩诃摩卡拉、持戒者，像长老阿努鲁达、持法者，像长老乌帕利、讲法者，像长老普纳、精通法义，像长老雷瓦托、博学，像长老阿难、渴望乞食，像长老拉胡拉、佛之子。如此，这四种情况中，前进与后退的，具备的修行处的正知便会如同火焰般升起。


Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ, taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu – ‘‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’’ti vā, ‘‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto ‘‘abhikkamāmī’’ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā balavatiyo, tathā sannikkhepanasannirujjhanesu. Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilāni viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjanaṃ, dhātūnaṃ sayanaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse saddhiṃ rūpena.

Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;

Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.

Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.

Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotīti padassa attho.

Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhaṇaṃ. Vilokitaṃ nāma anudisāpekkhaṇaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhaṇavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti, tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni, iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.

Tattha ‘‘ālokessāmī’’ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ, taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti (a. ni. 

在前行等方面，若不迷失、不困惑，应该这样理解——在这里，比丘在前行或后退时，像盲人、愚人一样在前行等方面，心中会想：“我在前行，是由自己前行所生起的”或者“我在前行，是由我所生起的”，于是产生了这样的想法；即使在不迷失的情况下，心中产生“我在前行”的念头，心便会与该念头相应，产生心的活动。这样，依靠心的活动，身体的骨架便在前行。由于这样的前行，在每一步抬脚时，地元素和水元素这两种元素会变得微弱，其他两种元素则会变得强大；同样在提起、放下的过程中。放下时，火元素和风元素这两种元素会变得微弱，其他两种元素则会变得强大；同样在接近、靠近的过程中。在那里，抬起的物质和非物质的法则不会达到提起的程度，同样在提起的过程中不会达到放下的程度，在放下的过程中不会达到接近的程度，在接近的过程中不会达到靠近的程度。在那里，每一处的连接、结合、交汇都会像被放置的钉子一样破裂。在那里，谁在前行，谁的前行又是为了什么？从最终的意义上讲，只有元素的运动、元素的状态、元素的坐卧。每一处都有与形体相关的状态。
另一种心生起，另一种心消失；
无间地狱的关系，如同河流的流动。
因此，在前行等方面，不迷失、不困惑的称为。
在前行、后退时，保持觉知的修行者，才是这个词的意义。
在观察时，观察是指向前看。观察是指不定向的观察。其他方面，如下、上、后方的观察，称为看、视、瞩目，这些在这里并未被抓住。根据相似性，这两者被抓住，或者通过这个面孔，所有这些都被抓住。
在这里，若心中产生“我要观察”的念头，便是心的活动，而不去观察，进行内容的分析，便是有意义的觉知，这应该以尊者南达的身体为例。佛陀曾说：“比丘们，如果南达的前方需要观察，心中一切都要集中，南达便会观察前方——‘这样，我在观察前方时，贪欲和痛苦的恶法不会侵扰我’。”在这里，他便会保持觉知。

8.9). Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā…pe… uttarā disā…pe… dakkhiṇā disā…pe… uddhaṃ…pe… adho…pe… anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – ‘evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hotī’’ti.

Api ca idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā, kammaṭṭhānassa pana avijahanameva gocarasampajaññaṃ. Tasmā ettha khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanaṃ vilokanaṃ kātabbaṃ. Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi, ‘ālokessāmī’ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatīti evaṃ pajānanaṃ panettha asammohasampajaññaṃ nāma. Api ca mūlapariññā āgantukatāva kālikabhāvavasena pettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –

Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;

Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.

Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati, taṃ āvaṭṭetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ, taṃnirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā, taṃnirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā , taṃnirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi – ‘‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ nāma na hoti. Dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana yuddhamaṇḍale yodhesu viya heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu – ‘‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha mūlapariññāvasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Cakkhudvāre pana rūpe āpāthamāgate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati, taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehassāmikesu tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti evaṃ āgantukabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.


如果，比丘们，南达的西方……北方……南方……上方……下方……不定向的观察都应被观察，心中一切都要集中，南达便会观察不定向的……‘这样，我在观察不定向时，贪欲和痛苦的恶法不会侵扰我’。在这里，他便会保持觉知。
此外，在这里，之前所说的圣地的观察等方面，应当理解为有意义和可取之处，而修行处则仅仅是对事物的觉知。因此，在这里，依靠五蕴、元素、感官的修行，应该根据自己的修行处，或者根据如火、土等修行处进行观察、看待。在内心中并没有“我观察”或“我看”的状态，但当心中产生“我要观察”的念头时，便会与该念头相应，产生心的活动。这样，依据心的活动，下面的眼根便会向下沉降，上面的眼根便会向上升起。没有人会以某种方式打开。于是，眼识便会产生，完成观察的任务，这样的理解便是无迷惑的觉知。此外，根本的了解应被理解为是由于外来的存在而产生的无迷惑的觉知。根本的了解是这样的——
生起的心流和观察的接受；
思考的引导、推动，快速的第七意识。
在这里，生起的心流是指因果的存在而产生的，经过转变后，活动的心流便会生起，因而，眼识便会完成观察的任务，因而，结果的心流便会完成接受的任务，因而，结果的心的状态便会完成思考的任务，因而，活动的心的状态便会完成推动的任务，因而，快速的意识便会快速地运作。这里的第一意识——“这是女人，这是男人”，由于贪欲等的缘故，观察和看见并不成立。第二意识……第七意识……在这些战场上，像战士一样，在下方和上方被击破后，便会因贪欲等的缘故而观察和看见。这样，从根本的了解的角度来看，应当理解为无迷惑的觉知。
在眼门处，若形象出现，因生起的心流而向上，完成自己的任务，便会在观察等方面生起，若被阻止，则会在结束时生起，之前生起的观察等在眼门处的外来者就像是进入他人家中一样。就像外来者在他人家中请求什么时，家中主人默默无言，不应回应，观察等在眼门处的观察等同样在阻止、未被打扰、未被迷惑的情况下，贪欲等的缘故是不合适的，因此，从外来的存在的角度来看，应当理解为无迷惑的觉知。


Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti, ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekassa taṅkhaṇaññeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma. Evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇeyeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ tāvakālikabhāvavasena asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Api ca khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasena petaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpā ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo sampayuttadhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?

Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketi?

Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpā ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantarūpanissayanatthivigatapaccayo , āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātapaccayo. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi, ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggaṇhitvā atthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjetvā vā pasāretvā vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati. Kāle samiñjentassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti , evaṃ atthānatthapariggaṇhanaṃ veditabbaṃ.

Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggaṇhitvā sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Tatrāyaṃ nayo –

Mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti, tesaṃ piṭṭhipassesu daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi, aṭṭhimāhacca pādo jhāyi. Aparo vammike pasāresi, so āsīvisena ḍaṭṭho. Aparo cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi, taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.


那些在眼门处生起的心，随着相应的法而在那里破裂，互不相见，因此它们是短暂的。在那里，就像在一个家中，所有的人在死亡法的瞬间不应在歌舞等方面有所乐趣。因此，在一个或两个门口，若有相应的观察法，在那里，死亡法的心流也不应因贪欲等的缘故而乐趣。这样，从短暂的角度来看，应当理解为无迷惑的觉知。
此外，依据五蕴、感官、元素的因缘观察，也应当理解为。这里，眼根和色法是色蕴，观察是识蕴，伴随而生的感觉是感觉蕴，认知是认知蕴，触法等是行蕴。这样，五蕴的相互结合的观察和观看便显现出来。在那里，谁在观察，谁在看？
同样，眼根是眼门，色法是色门，观察是心门，感觉等是法门。这样，这四个门的相互结合的观察和观看便显现出来。在那里，谁在观察，谁在看？
同样，眼根是元素，色法是色元素，观察是眼识元素，伴随而生的感觉等是法元素。这样，这四个元素的相互结合的观察和观看便显现出来。在那里，谁在观察，谁在看？
同样，眼根是因缘，色法是所缘，观察是随后的因缘，光是因缘，感觉等是共生因缘。这样，这些因缘的相互结合的观察和观看便显现出来。在那里，谁在观察，谁在看？因此，从五蕴、感官、元素、因缘的观察来看，也应当理解为无迷惑的觉知。
收缩与扩展是指对身体的收缩与扩展。在这里，若不依靠心的收缩与扩展，而是依靠手脚的收缩与扩展，便会有意义的觉知。在这里，若手脚在短暂的收缩或扩展时，随着每一刻的变化，感觉便会生起，心无法集中，修行处会分散，无法获得特别的成就。若在收缩或扩展的过程中，感觉不会生起，心会集中，修行处会顺利进行，能够获得特别的成就，这样便应当理解为有意义的觉知。
在意义上，即使是善与恶的分别，也应当理解为善的觉知。在这里，有这样的情况——
在大圣地的聚会中，年轻的比丘们会认真地聚集，他们在年轻比丘的背后听法。在那里，有一个年轻的比丘伸手，因而碰到了身体，因而因此而出生于家庭。另一个比丘伸脚，伸向火，因而脚趾被灼伤。还有一个比丘伸向地面，结果被蛇咬。还有一个比丘伸向袈裟，结果被虫咬。因此，对于这种不善的情况，应当避免伸展，而对善的情况应当伸展。这就是善的觉知。


Gocarasampajaññaṃ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjetvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – ‘‘kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjiyitthā’’ti? Yato paṭṭhāyāhaṃ, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo, idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesinti. Sādhu , bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabbanti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva gocarasampajaññanti veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphārena pana suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādalacalanaṃ viya samiñjanapasāraṇaṃ hotīti evaṃ parijānanaṃ panettha asammohasampajaññanti veditabbaṃ.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo dhāraṇaṃ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā vā pārupitvā vā piṇḍāya carato āmisalābho sītassa paṭighātāyātiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho attho nāma. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ. Viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva, aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ. Viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupento natthi, vuttappakārena cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – ‘‘mayā kāyo pārupito’’ti. Kāyopi na jānāti – ‘‘ahaṃ cīvarena pārupito’’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti paṭapilotikāyapotthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ.

Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūmavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassanti, evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmīti, evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaṃ atthavasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.


对于修行的觉知，应通过大长老的事例来说明——大长老在白天坐着，与弟子们交谈时，突然手收缩，然后再放回原处，慢慢地收缩。弟子们问：“尊者，为什么您突然手收缩后又放回原处，再慢慢收缩？”大长老回答：“因为我已经开始专注于修行处，手并不是在放弃修行处而收缩的，而是因为与你们交谈而放弃了修行处而收缩的。因此，我又将手放回原处再收缩。”弟子们说：“很好，尊者，作为比丘应当如此。”因此，在这里，修行的觉知应当理解为对修行处的专注。
在内心中并没有人收缩或扩展，然而根据所说的心的活动，手脚的运动就像木头的移动一样，便是收缩与扩展。因此，这样的理解便是无迷惑的觉知。
关于持有袈裟，持有袈裟是指袈裟的穿着和覆盖，以及接受托钵等方面的使用。在这里，持有袈裟时，无论是穿着还是覆盖，在乞食时，获得食物是为了抵御寒冷等，这正是佛陀所说的意义。因此，应当理解为有意义的觉知。
对于温暖的袈裟，柔软的袈裟是可取的，而寒冷的袈裟则是恶劣的。反之则是不可取的。若某人有衰老的袈裟，因给予而对他造成困扰。同样，若有粗糙的袈裟等，便会在森林中成为一个人的生活和生存的障碍。一般而言，若因某种迹象而产生的错误生活，若此人所修行的恶法增加，善法减少，那么这便是不可取的。反之则是可取的。因此，基于此，便应当理解为可取的觉知。这也应当通过对修行处的专注来理解。
在内心中并没有人穿着袈裟，然而根据所说的心的活动，穿着袈裟的状态便会生起。在这里，袈裟是无意识的，身体也是无意识的。袈裟并不知道：“我的身体被袈裟覆盖。”身体也并不知道：“我被袈裟覆盖。”只有元素才能遮蔽元素，就像用布覆盖身体一样。因此，获得美丽的袈裟不应感到快乐，而获得丑陋的袈裟也不应感到痛苦。
在那条龙的树下，有些人会用花香、烟雾等进行供养，有些人则会用粗暴的手段进行供养。那条龙的树下并不会使人感到快乐或痛苦。因此，获得美丽的袈裟不应感到快乐，而获得丑陋的袈裟也不应感到痛苦。因此，基于此，便应当理解为无迷惑的觉知。
在持托钵时，若突然抓住托钵，便会想：“我将获得食物。”因此，基于托钵的抓取，便应当理解为有意义的觉知。


Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo, yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapattopi na vaṭṭati, taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo, cīvare vuttanayeneva asappāyo, nimittakammādivasena laddho pana yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantaasappāyova. Viparīto sappāyo. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi, vuttappakārena cittakiriyavāyodhātuvipphāravaseneva pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – ‘‘ahaṃ hatthehi gahito’’ti. Hatthāpi na jānanti – ‘‘amhehi patto gahito’’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattaggahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Api ca yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ nipanne anāthamanusse disvā, ye dayālukā purisā, te tesaṃ vaṇamattacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni, kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni, kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti, na te tattha sumanā vā dummanā vā honti . Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapaṭiggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhaṃ bhikkhaṃ sallakkheti, ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.

Asitādīsu asiteti piṇḍapātabhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha neva davāyātiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho attho nāma. Tasseva vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Lūkhapaṇītatittamadhurarasādīsu pana yena bhojanena yassa phāsu na hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaasappāyameva, viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.


对于身体虚弱的人，重物是不适合的；若被四五个绳索绑住，则更是难以清洗。即使是难以清洗的托钵，也不适合；在洗的时候，便会对他造成困扰。美丽的托钵则是诱人的，依据袈裟的说法也是不适合的；若通过某种迹象而获得，若此人所修的恶法增加，善法减少，则这是绝对的不适合。反之则是适合的。因此，基于此，应当理解为适合的觉知。修行处的专注也应当如此理解。
在内心中并没有人抓住托钵，然而根据所说的心的活动，抓住托钵便是抓取。因此，托钵是无意识的，手也是无意识的。托钵并不知道：“我被手抓住。”手也并不知道：“我抓住托钵。”只有元素才能抓住元素，就像用手抓住火焰一样。因此，基于此，便应当理解为无迷惑的觉知。
同样，若看到被切断的手脚和被红色的昆虫覆盖的地方，若在无助的庇护所中看到无助的人，若有人心怀慈悲，便会向他们送去衣物和药物。在那里，衣物可能是细软的，也可能是粗糙的。药物的保护者可能有好的安排，也可能有不好的安排，他们在那里的时候并不会感到快乐或痛苦。仅仅是用衣物遮盖，或仅仅是接受药物而已，这便是他们的意义。因此，若比丘像衣物一样接受袈裟，像药物保护者一样接受托钵，像药物一样接受乞食，这便是持有袈裟的无迷惑觉知的最高表现。
对于黑色等食物的接受，是指接受乞食。黄色是指接受粥等饮品。咀嚼是指接受背后食物等的咀嚼。安稳是指像蜜一样的安稳。在那里，所说的八种意义便是这些。因此，应当理解为有意义的觉知。
对于粗糙的、热的、甜的食物，若此食物对某人没有好处，那么这便是不适合的。若通过某种迹象而获得，若此人所食用的恶法增加，善法减少，则这是绝对的不适合；反之则是适合的。因此，基于此，应当理解为适合的觉知。修行处的专注也应当如此理解。


Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi, vuttappakāracittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pattappaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ ālopauddhāraṇaṃ mukhavivaraṇañca hoti, na koci kuñcikāya yantakena vā hanukaṭṭhīni vivarati. Cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhimadantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattakaṃ kheḷodakena temitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā antopavesento nāma natthi, vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi, vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi, tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi, vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu paṭiharati ca, vītiharati ca, dhāreti ca, parivatteti ca, sañcuṇṇeti ca, visoseti ca, nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca, parivatteti ca, sañcuṇṇeti ca, visoseti ca. Āpodhātu sineheti ca, allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Api ca gamanato pariyesanato paribhogato āsayato nidhānato aparipakkato paripakkato phalato nissandato sammakkhanatoti, evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇato pettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.

Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pattakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti. Karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena sātthakasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti, patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ tassa vasena sappāyasampajaññaṃ. Kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca gocarasampajaññaṃ veditabbaṃ.

Abbhantare attā nāma uccārapassāvakammaṃ karonto natthi, cittakiriyavāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti . Yathā vā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati. Yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati. Evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti, na parassa, kevalaṃ sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbato purāṇudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti, na paresaṃ; kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti; evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.


在内心中并没有人食用，然而根据所说的心的活动，抓取托钵便是抓取。因此，手抓托钵是通过心的活动而生起的。根据心的活动，手将托钵放下，便是放下托钵。根据心的活动，打开嘴巴，张嘴说话，没人用手或其他东西打开嘴巴。根据心的活动，嘴巴放置食物，上面是用手抓取的食物，下面是用舌头抓取的食物。这样，舌头的细微动作和粗大动作便是由此而生。那时，若在下面的嘴里，舌头与手的运动是相互交替的；若在上面的嘴里，舌头与手的运动是相互交替的，便没有人用手或其他东西进入，直到心的活动进入。进入后，便没有人将食物放置在嘴里，心的活动便是保持着。若有人将食物放置在火中，便没有人将其烧掉，直到热的元素将其烧掉。若有人用棍子或其他东西将其拿走，便没有人将其拿走，直到空气的元素将其拿走。因此，空气的元素会阻止、排出、保持、转动、压缩、消散、拿走。地的元素会保持、转动、压缩、消散。水的元素会结合，并且保持不离。火的元素会在内部成熟。空的元素则是轻盈的。识的元素则是根据适当的结合而生起。这样，通过对心的活动的观察，应当理解为无迷惑的觉知。
此外，在行走、寻找、使用、安置、储存、未成熟、成熟、结果、因果、适当的情况下，应当理解为无迷惑的觉知。关于详细的讨论，应当在《清净道》中根据饮食的不适合的认识来理解。
关于高声和咳嗽的行为，若在托钵的过程中，不发出高声和咳嗽，身体会流汗，眼睛会转动，心无法集中，其他疾病会生起。若发出高声和咳嗽，则一切都不会生起，这便是此处的意义。因此，应当理解为有意义的觉知。
在某个地方，若发出高声和咳嗽，则会有过失，身体会虚弱，生命会受到威胁；若在适当的地方发出高声和咳嗽，则一切都不会生起，这便是此处的适合。因此，应当理解为适合的觉知。修行处的专注也应当如此理解。
在内心中并没有人发出高声和咳嗽，然而根据所说的心的活动，发出高声和咳嗽便是发出高声和咳嗽。就像在成熟的耳朵中，因对前面的红色而不愿离开。就像在过重的水壶中，因不愿离开而流出水。这样，在成熟的衣物中，因气流的压迫而不愿离开。这样，发出高声和咳嗽并不是比丘的行为，而是他人的行为，仅仅是身体的反应。就像水壶中流出的水，既不是他的，也不是别人的；仅仅是保持而已。因此，通过对心的活动的观察，应当理解为无迷惑的觉知。


Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Jāgariteti jāgaraṇe. Bhāsiteti kathane. Tuṇhībhāveti akathane. ‘‘Gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhīti pajānātī’’ti imasmiñhi sutte addhānairiyāpathā kathitā. ‘‘Abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite pasārite’’ti imasmiṃ majjhimā. ‘‘Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite’’ti idha pana khuddakacuṇṇiyairiyāpathā kathitā. Tasmā tesupi vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.

Tipiṭakamahāsivatthero panāha – yo ciraṃ gantvā vā caṅkamitvā vā aparabhāge ṭhito iti paṭisañcikkhati – ‘‘caṅkamanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti . Ayaṃ gate sampajānakārī nāma.

Yo sajjhāyaṃ vā karonto, pañhaṃ vā vissajjento, kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto ciraṃ ṭhatvā aparabhāge nisinno iti paṭisañcikkhati – ‘‘ṭhitakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Ayaṃ ṭhite sampajānakārī nāma.

Yo sajjhāyādikaraṇavaseneva ciraṃ nisīditvā aparabhāge uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati – ‘‘nisinnakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Ayaṃ nisinne sampajānakārī nāma.

Yo pana nipannako sajjhāyaṃ vā karonto kammaṭṭhānaṃ vā manasikaronto niddaṃ okkamitvā aparabhāge uṭṭhāya iti paṭisañcikkhati – ‘‘sayanakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Ayaṃ sutte jāgarite ca sampajānakārī nāma. Kiriyamayacittānañhi appavattanaṃ soppaṃ nāma, pavattanaṃ jāgaritaṃ nāma.

Yo pana bhāsamāno – ‘‘ayaṃ saddo nāma oṭṭhe ca paṭicca, dante ca jivhañca tāluñca paṭicca, cittassa ca tadanurūpaṃ payogaṃ paṭicca jāyatī’’ti sato sampajānova bhāsati. Ciraṃ vā pana kālaṃ sajjhāyaṃ vā katvā, dhammaṃ vā kathetvā, kammaṭṭhānaṃ vā pavattetvā, pañhaṃ vā vissajjetvā, aparabhāge tuṇhībhūto iti paṭisañcikkhati – ‘‘bhāsitakāle uppannā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Ayaṃ bhāsite sampajānakārī nāma.

Yo tuṇhībhūto ciraṃ dhammaṃ vā kammaṭṭhānaṃ vā manasikatvā aparabhāge iti paṭisañcikkhati – ‘‘tuṇhībhūtakāle pavattā rūpārūpadhammā ettheva niruddhā’’ti. Upādārūpappavattiyañhi sati bhāsati nāma, asati tuṇhī bhavati nāmāti. Ayaṃ tuṇhībhāve sampajānakārī nāmāti.

Tayidaṃ mahāsivattherena vuttaṃ asammohadhuraṃ mahāsatipaṭṭhānasutte adhippetaṃ. Imasmiṃ pana sāmaññaphale sabbampi catubbidhaṃ sampajaññaṃ labbhati. Tasmā vuttanayeneva cettha catunnaṃ sampajaññānaṃ vasena sampajānakāritā veditabbā. Sampajānakārīti ca sabbapadesu satisampayuttasseva sampajaññassa vasena attho veditabbo. Satisampajaññena samannāgatoti etassa hi padassa ayaṃ vitthāro. Vibhaṅgappakaraṇe pana – ‘‘sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī’’ti evaṃ etāni padāni vibhattāneva. Evaṃ, kho mahārājāti evaṃ satisampayuttassa sampajaññassa vasena abhikkamādīni pavattento satisampajaññena samannāgato nāma hotīti attho.

Santosakathā



关于行走等，行走是指移动。站立是指停留在某处。坐下是指就座。躺下是指睡眠。醒着是指保持清醒。说话是指交谈。保持沉默是指不说话。在经文中说："行走时知道我在行走，站立时知道我在站立，坐下时知道我在坐下，躺下时知道我在躺下。"在这部经中，讨论了长途旅行的姿势。在另一部经中讨论了中途的姿势，即"前进、后退、观察、环顾、收缩、伸展"。在这里，则讨论了简短的姿势，即"行走、站立、坐下、躺下、醒着"。因此，在这些情况下，应当以相同的方式理解正念的行为。
三藏大长老希瓦说：若长时间行走或徘徊后站立，并回想："在行走时生起的色法和非色法已经在此消失。"这就是在行走时的正念行为。
若在诵经、回答问题或专注于修行处时，长时间站立后坐下，并回想："在站立时生起的色法和非色法已经在此消失。"这就是在站立时的正念行为。
若因诵经等原因长时间坐下后起立，并回想："在坐下时生起的色法和非色法已经在此消失。"这就是在坐下时的正念行为。
若躺下时诵经、专注于修行处，进入睡眠后醒来，并回想："在睡眠时生起的色法和非色法已经在此消失。"这就是在睡眠和醒来时的正念行为。未生起行为意识的状态称为睡眠，生起行为意识的状态称为醒来。
若说话时，知道"这个声音依靠嘴唇、牙齿、舌头和上腭，并随着心的相应活动而产生"，这就是有正念地说话。若长时间诵经、讲法、修行、回答问题后保持沉默，并回想："在说话时生起的色法和非色法已经在此消失。"这就是在说话时的正念行为。
若长时间保持沉默，专注于法或修行处，并回想："在保持沉默时生起的色法和非色法已经在此消失。"当存在语言活动时称为说话，不存在时称为保持沉默。这就是在保持沉默时的正念行为。
这是大长老希瓦所说，在大念处经中所意图的无迷惑的正念。在《沙门果经》中，可以获得四种正念。因此，应当根据四种正念的方式来理解正念的行为。在所有情况下，"正念行为"都应理解为与正念相应的正念。"具有正念和正知"这一表达的详细解释是这样的。在《分别论》中，"正念正知地前进，正念正知地后退"等词语已经被详细阐述。因此，大王，通过与正念相应的正知来进行前进等活动，就是具有正念和正知。
关于满足的讨论。

215.Idha, mahārāja, bhikkhu santuṭṭho hotīti ettha santuṭṭhoti itarītarapaccayasantosena samannāgato. So panesa santoso dvādasavidho hoti, seyyathidaṃ – cīvare yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti tividho. Evaṃ piṇḍapātādīsu. Tassāyaṃ pabhedavaṇṇanā –

Idha bhikkhu cīvaraṃ labhati, sundaraṃ vā asundaraṃ vā. So teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa cīvare yathālābhasantoso. Atha pana pakatidubbalo vā hoti, ābādhajarābhibhūto vā, garucīvaraṃ pārupanto kilamati. So sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathābalasantoso. Aparo paṇītapaccayalābhī hoti. So pattacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghapattacīvaraṃ bahūni vā pana pattacīvarāni labhitvā idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ, idaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ, idaṃ gilānānaṃ, idaṃ appalābhīnaṃ hotūti datvā tesaṃ purāṇacīvaraṃ vā gahetvā saṅkārakūṭādito vā nantakāni uccinitvā tehi saṅghāṭiṃ katvā dhārentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathāsāruppasantoso.

Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa piṇḍapāte yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ labhati, yenassa paribhuttena aphāsu hoti. So sabhāgassa bhikkhuno taṃ datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathābalasantoso. Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati. So taṃ cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā tesaṃ vā sesakaṃ piṇḍāya vā caritvā missakāhāraṃ bhuñjantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathāsāruppasantoso.

Idha pana bhikkhu senāsanaṃ labhati, manāpaṃ vā amanāpaṃ vā, so tena neva somanassaṃ, na domanassaṃ uppādeti; antamaso tiṇasanthārakenapi yathāladdheneva tussati. Ayamassa senāsane yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati, yatthassa vasato aphāsu hoti, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathābalasantoso.

Aparo mahāpuñño leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati. So tāni cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathāsāruppasantoso. Yopi – ‘‘uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhānaṃ, tattha nisinnassa thinamiddhaṃ okkamati, niddābhibhūtassa puna paṭibujjhato kāmavitakkā pātubhavantī’’ti paṭisañcikkhitvā tādisaṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati. So taṃ paṭikkhipitvā abbhokāsarukkhamūlādīsu vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayampissa senāsane yathāsāruppasantoso.


在这里，大王，比丘感到满足，这里的满足是指与各种条件的满足相结合。他的满足有十二种，具体如下：在衣物方面，有根据所得的满足、根据力量的满足、根据美观的满足三种。饮食方面也是如此。以下是对此的分类说明：
在这里，比丘获得衣物，无论是美丽的还是不美丽的。他因而满足，不再渴望其他，即使获得也不去贪求。这是他在衣物方面的根据所得的满足。若他身体虚弱，或被病痛所困扰，穿着沉重的衣物而感到疲惫。他与其他比丘一起，轻松地穿着衣物，仍然感到满足。这是他在衣物方面的根据力量的满足。还有一种是获得珍贵的条件。他获得一件非常昂贵的衣物或多件衣物，给那些长期出家的长老、博学者、病人和少有所得的人，拿着他们的旧衣物，或从堆积处捡起，收集后穿着，仍然感到满足。这是他在衣物方面的根据美观的满足。
在这里，比丘获得饮食，无论是粗糙的还是精致的，他因而满足，不再渴望其他，即使获得也不去贪求。这是他在饮食方面的根据所得的满足。若他获得的饮食与自身的习惯相反，或与病痛相悖，因而感到不适。他将饮食给其他比丘，自己则享用适合的食物，修行时仍然感到满足。这是他在饮食方面的根据力量的满足。还有一种是获得丰盛的饮食。他像给那些长期出家的长老、博学者、病人和少有所得的人一样，给他们食物，或在乞食时与他人共同享用混合的饮食，仍然感到满足。这是他在饮食方面的根据美观的满足。
在这里，比丘获得卧具，无论是令人愉悦的还是不令人愉悦的，他既不感到快乐，也不感到痛苦；至少在草席上也因所获而感到满足。这是他在卧具方面的根据所得的满足。若他获得的卧具与自身的习惯相反，或与病痛相悖，因而感到不适，他将卧具给其他比丘，自己则在适合的卧具上安睡，仍然感到满足。这是他在卧具方面的根据力量的满足。
还有一种是获得许多珍贵的卧具，如洞窟、庙宇等，他像给那些长期出家的长老、博学者、病人和少有所得的人一样，给他们卧具，或在任何地方安睡，仍然感到满足。这是他在卧具方面的根据美观的满足。若有人说：“上等的卧具是懈怠的地方，坐在那里会生起困倦，沉睡时会生起欲望”，他在理解这一点后，即使获得这种卧具也不会接受。因此，他拒绝这种卧具，而在空地、树下等地安睡，仍然感到满足。这是他在卧具方面的根据美观的满足。


Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati, lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so yaṃ labhati, teneva tussati, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhati. Ayamassa gilānapaccaye yathālābhasantoso. Yo pana telena atthiko phāṇitaṃ labhati. So taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telaṃ gahetvā aññadeva vā pariyesitvā bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathābalasantoso.

Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati. So taṃ cīvaraṃ viya theracirapabbajitabahussutaappalābhīgilānānaṃ datvā tesaṃ ābhatena yena kenaci yāpentopi santuṭṭhova hoti. Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharīṭakaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ catumadhuraṃ – ‘‘gaṇhāhi, bhante, yadicchasī’’ti vuccamāno sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati, atha muttaharīṭakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇitanti catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharīṭakeneva bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathāsāruppasantoso.

Iminā pana dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgatassa bhikkhuno aṭṭha parikkhārā vaṭṭanti. Tīṇi cīvarāni, patto, dantakaṭṭhacchedanavāsi, ekā sūci, kāyabandhanaṃ parissāvananti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;

Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti.

Te sabbe kāyaparihārikāpi honti kucchiparihārikāpi. Kathaṃ? Ticīvaraṃ tāva nivāsetvā ca pārupitvā ca vicaraṇakāle kāyaṃ pariharati, posetīti kāyaparihārikaṃ hoti. Cīvarakaṇṇena udakaṃ parissāvetvā pivanakāle khāditabbaphalāphalagahaṇakāle ca kucchiṃ pariharati; posetīti kucchiparihārikaṃ hoti.

Pattopi tena udakaṃ uddharitvā nhānakāle kuṭiparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihāriko hoti. Āhāraṃ gahetvā bhuñjanakāle kucchiparihāriko.

Vāsipi tāya dantakaṭṭhacchedanakāle mañcapīṭhānaṃ aṅgapādacīvarakuṭidaṇḍakasajjanakāle ca kāyaparihārikā hoti. Ucchuchedananāḷikerāditacchanakāle kucchiparihārikā.

Sūcipi cīvarasibbanakāle kāyaparihārikā hoti. Pūvaṃ vā phalaṃ vā vijjhitvā khādanakāle kucchiparihārikā.

Kāyabandhanaṃ bandhitvā vicaraṇakāle kāyaparihārikaṃ. Ucchuādīni bandhitvā gahaṇakāle kucchiparihārikaṃ.


在这里，比丘获得药物，无论是粗糙的还是精致的，他因而满足，不再渴望其他，即使获得也不去贪求。这是他在疾病条件下的根据所得的满足。若他获得油，便是精致的药物。他将油给其他比丘，自己则拿着油，或寻找其他药物来治疗，仍然感到满足。这是他在疾病条件下的根据力量的满足。
还有一种是获得许多油、蜜、精致药物等。像给那些长期出家的长老、博学者、病人和少有所得的人一样，给他们药物，或在任何地方使用药物，仍然感到满足。这是他在药物方面的根据美观的满足。若他在一个容器中放置了蜜糖，听到有人说：“请您拿去，尊者，您想要什么”，若他在这些蜜糖中有其他的疾病得到缓解，那么他就会用蜜糖来治疗，感到非常满足。这是他在药物方面的根据美观的满足。
通过这十二种与各种条件的满足相结合的比丘，有八种装备是必要的。三件衣物、一个托钵、一个牙刷、一个针、一个绳子和一个清洁工具。这也被说到：
“三件衣物和托钵，牙刷和针以及绳子；
清洁工具是必要的，适合修行的比丘。”
这些装备都是身体的保护，也可以是腹部的保护。如何呢？三件衣物穿上并覆盖，行走时保护身体，滋养身体，因此称为身体的保护。用衣物遮盖水，在饮用时和吃果实时保护腹部，因此称为腹部的保护。
托钵在提水时提升，沐浴时和清理器具时，也称为身体的保护。拿着食物吃时则称为腹部的保护。
在穿衣时，牙刷在清洁牙齿时和坐着时，称为身体的保护。在切割蔬菜等时，称为腹部的保护。
针在缝制衣物时，称为身体的保护。在吃米或果实时，称为腹部的保护。
捆绑身体时，称为身体的保护。在捆绑蔬菜等时，称为腹部的保护。


Parissāvanaṃ tena udakaṃ parissāvetvā nhānakāle, senāsanaparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihārikaṃ. Pānīyaṃ parissāvanakāle, teneva tilataṇḍulaputhukādīni gahetvā khādanakāle ca kucchiparihāriyaṃ. Ayaṃ tāva aṭṭhaparikkhārikassa parikkhāramattā. Navaparikkhārikassa pana seyyaṃ pavisantassa tatraṭṭhakaṃ paccattharaṇaṃ vā kuñcikā vā vaṭṭati. Dasaparikkhārikassa nisīdanaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati. Ekādasaparikkhārikassa pana kattarayaṭṭhi vā telanāḷikā vā vaṭṭati. Dvādasaparikkhārikassa chattaṃ vā upāhanaṃ vā vaṭṭati. Etesu ca aṭṭhaparikkhārikova santuṭṭho, itare asantuṭṭhā mahicchā mahābhārāti na vattabbā. Etepi hi appicchāva santuṭṭhāva subharāva sallahukavuttinova. Bhagavā pana na yimaṃ suttaṃ tesaṃ vasena kathesi, aṭṭhaparikkhārikassa vasena kathesi. So hi khuddakavāsiñca sūciñca parissāvane pakkhipitvā pattassa anto ṭhapetvā pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā ticīvaraṃ kāyapaṭibaddhaṃ katvā yenicchakaṃ sukhaṃ pakkamati. Paṭinivattetvā gahetabbaṃ nāmassa na hoti. Iti imassa bhikkhuno sallahukavuttitaṃ dassento bhagavā – ‘‘santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarenā’’tiādimāha. Tattha kāyaparihārikenāti kāyapariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti aṭṭhaparikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyapaṭibaddhaṃ katvāva gacchati. ‘‘Mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko’’ti āsaṅgo vā bandho vā na hoti. So jiyā mutto saro viya, yūthā apakkanto madahatthī viya ca icchiticchitaṃ senāsanaṃ vanasaṇḍaṃ rukkhamūlaṃ vanapabbhāraṃ paribhuñjanto ekova tiṭṭhati, ekova nisīdati. Sabbiriyāpathesu ekova adutiyo.

‘‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti,

Santussamāno itarītarena;

Parissayānaṃ sahitā achambhī,

Eko care khaggavisāṇakappo’’ti. (su. ni. 42);

Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.

Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento – ‘‘seyyathāpī’’tiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇā nāma ‘‘asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo’’ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapattatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti. ‘Idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī’ti tesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti. Atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkho hutvā, yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkho yena kāmaṃ pakkamati. Tena vuttaṃ ‘‘samādāyeva pakkamatī’’ti.

Nīvaraṇappahānakathā



在这里，比丘在沐浴时用水清洗身体，在准备卧具时也称为身体的保护。在喝水时，清洗水的同时，拿着芝麻、米等食物时则称为腹部的保护。这是他在八种装备方面的基本要求。对于新的装备来说，进入时需要铺设垫子或放置小垫子。对于十种装备来说，坐的地方或皮革块都可以使用。对于十一种装备来说，需要刀、油管等。对于十二种装备来说，伞或遮盖物都可以使用。在这些装备中，八种装备是满足的，其他的则不应被认为是贪婪和过度。因为他们确实是少欲知足、轻松自在地生活。佛陀并没有根据这些来讲述这部经文，而是根据八种装备来讲述。因为他在小住处和针上放置水时，把托钵放在里面，托钵的边缘放上三件衣物，想要的快乐就会离开。回头看看，拿着东西并不困难。因此，佛陀为了说明这个比丘的轻松自在，讲到：“他因身体的保护和衣物而感到满足。”这里的身体的保护是指身体的简单保护。腹部的保护是指腹部的简单保护。完全带着八种装备出发，身体被束缚着而出发。“我的住处和围墙的侍者”这样的担忧或束缚并不存在。他像一只自由的鸟，像一只离群的象，想要的卧具、森林、树下、山坡等地方，享用着，独自站着，独自坐着。在所有的行为中，都是独自一人。
“他是四方的，少有阻碍，心中满足于各种条件；
在与他人相处时，保持谦卑，独自如同刀尖的野兽。”（《增支部》42）
这样被称为刀尖的野兽。
现在为了说明这个意义，他说：“就像鸟类一样。”这里的鸟是指有翅膀的鸟。起飞是指飞翔。这里的简要意思是，鸟类在某个地方的树上，成熟的果实，知道从各个方向飞来，用爪子、嘴巴等去啄食果实。他们不会说：“这个是今天的，这个是明天的。”而在果实成熟时，他们不会为树木的保护而停留，也不会在那儿停留爪子或嘴巴。然后，在那棵树上，无所依靠，想要哪个方向，就像有重物的鸟一样，飞翔而去。就如同这个比丘无所依赖、无所挂碍，想要的就离开。因此说：“完全带着装备出发。”
关于放下障碍的讨论。

216.Soiminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi, tassa araññavāso na ijjhati. Tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vattabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā – ‘‘kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā’’ti bheravasaddaṃ sāventi, hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti. ‘‘Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammaṃ akāsī’’ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayavayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhaṇanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti.

Tattha vivittanti suññaṃ, appasaddaṃ, appanigghosanti attho. Etadeva hi sandhāya vibhaṅge – ‘‘vivittanti santike cepi senāsanaṃ hoti, tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi. Tena taṃ vivitta’’nti vuttaṃ. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ mañcapīṭhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha – ‘‘senāsananti mañcopi senāsanaṃ , pīṭhampi, bhisipi, bimbohanampi, vihāropi, aḍḍhayogopi, pāsādopi, hammiyampi, guhāpi, aṭṭopi, māḷopi leṇampi, veḷugumbopi, rukkhamūlampi, maṇḍapopi, senāsanaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti, sabbametaṃ senāsana’’nti (vibha. 527).

Api ca – ‘‘vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā’’ti idaṃ vihārasenāsanaṃ nāma. ‘‘Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohana’’nti idaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ nāma. ‘‘Cimilikā cammakhaṇḍo tiṇasanthāro paṇṇasanthāro’’ti idaṃ santhatasenāsanaṃ nāma. ‘‘Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantī’’ti idaṃ okāsasenāsanaṃ nāmāti. Evaṃ catubbidhaṃ senāsanaṃ hoti, taṃ sabbaṃ senāsanaggahaṇena saṅgahitameva.


所以这段话通过“如此”来说明什么？说明了隐居者的条件和财富。因为如果没有这四种条件，隐居生活就无法维持。与野兽或森林中的游荡者交往时，就会遇到麻烦。森林中的神灵会说：“对这样一个恶劣的比丘，隐居生活有什么好处？”并发出吵闹的声音，用手打头，表现出逃避的样子。“某个比丘进入森林，做了这那的恶事”，因此名声受到损害。若有这四种条件，隐居生活便可以维持。因为他在反省自己的戒律时，看到任何黑点或污点，内心生起喜悦，明白其消灭和灭尽，便会进入圣道。森林中的神灵们欢喜地说出赞美之词。此时他的名声就像水中洒下的油滴一样，广泛传播。
在这里，“寂静”意指空旷、少声、少喧哗。这正是针对“寂静”所说的：“即使在附近有卧具，也应是无人打扰的出家人。因此，被称为寂静。”这里的卧具是指床、坐垫等。故而说：“卧具是指床、坐垫、皮革、草席、房屋、半边屋、楼阁、山洞、墙壁、洞穴、树下、亭子等，都是卧具，或比丘们在此处休息，这些都可称为卧具。”（《分别经》527）
另外，“住处、半边屋、楼阁、房屋、山洞”是指住处的卧具。“坐垫、坐椅、皮革、草席”是指坐垫的卧具。“草席、皮革、草垫、叶垫”是指草席的卧具。“比丘们在此处休息”是指休息的卧具。这样就有四种类型的卧具，所有这些都被归为卧具的范畴。


Idha panassa sakuṇasadisassa cātuddisassa bhikkhuno anucchavikasenāsanaṃ dassento araññaṃ rukkhamūlantiādimāha. Tattha araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ araññanti. Idaṃ bhikkhunīnaṃ vasena āgataṃ. ‘‘Āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) idaṃ pana imassa bhikkhuno anurūpaṃ. Tassa lakkhaṇaṃ visuddhimagge dhutaṅganiddese vuttaṃ. Rukkhamūlanti yaṃ kiñci sandacchāyaṃ vivittarukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena dāritaṃ, udakena bhinnaṃ pabbatapadesaṃ. Yaṃ nadītumbantipi, nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā hoti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahaṇaṃ, maṇikhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītāni katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antare, ekasmiṃyeva vā umaggasadisaṃ mahāvivaraṃ susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge vuttaṃ. Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti, tenevāha – ‘‘vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādi. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbhādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Pacchābhattanti bhattassa pacchato. Piṇḍapātapaṭikkantoti piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhike koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ vepullaṃ upagacchati. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā. Mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Athavā parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati – ‘‘parimukhaṃ sati’’nti. Evaṃ paṭisambhidāyaṃ vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānasatiṃ katvā’’ti.



在这里，像鸟一样的四方比丘，通过“隐居的卧具”来说明森林的树下。这里的“森林”是指走出后，外面的所有地方都是森林。这是针对比丘的。所谓“隐居的卧具是五种财富的最后一项”（《巴利文法典》654），这对于这个比丘而言是适合的。它的特征在《清净道论》的修行法中有提到。树下是指任何能够遮蔽的、偏僻的树下。在山上，水源的地方，完成了取水的工作，坐在凉爽的树荫下，心念集中于各个方向的食物，因凉风而生起的心念会变得专注。山谷是指水流，因此有水流的地方，水流所经过的山地。无论是河流的流动，还是河流的曲折，都可以称为山谷。那里有像银色的沙土一样的沙子，像顶上的宝石一样的树木，水流像宝石般流动。这样的山谷，喝水后，身体凉爽，抖动衣物，披上灰色的袈裟，坐下来修行时，心念会变得专注。在两个山之间的山洞，或在一处宽阔的、符合良好标准的地方，像《清净道论》中所描述的那样。森林的边缘是指超出村庄的地方，属于人们不常去的地方，那里没有耕种和播种，因此说：“森林的边缘是远离村庄的卧具。”开阔的地方是指没有遮挡的地方。希望在这里建造一个衣物的小屋来居住。散落的堆是指散落的物品。由大堆散落的物品所形成的地方，会在山坡上建立住所，或在上方放置散落的物品，坐在下面进行修行。对此有这样的解释。
“饭后”是指饭后的时间。“乞食返回”是指乞食后返回的时间。“坐垫”是指四周围绕的坐垫。经过绑扎后，身体直立，保持上半身直立，利用十七个支撑点，保持身体的平衡。因为这样坐着，皮肤和肌肉不会松弛。若有因这些松弛而产生的疼痛，便不会产生。因为这些疼痛没有产生，心念便会专注，修行的地方不会游荡，增长的福德会不断增加。保持在面前的正念，意味着将正念放在修行的方向上。也可理解为在嘴边或面前的意思。因此在《分别经》中说：“这个正念是被很好地保持在鼻尖或嘴边，因此称为保持在面前的正念。”（《分别经》537）或者“保持”是指对正念的把握。“嘴”是指出路的地方。“正念”是指维持的地方。因此称为“保持在面前的正念”。这样在《分解法》中所说的意义可以被理解。这里的总结是：“把握出路的正念。”

217.Abhijjhaṃ loketi ettha lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko, tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayametthattho. Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho. Abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parimoceti. Yathā taṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhati, evaṃ karotīti attho. Byāpādapadosaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya purimapakatiṃ vijahatīti byāpādo. Vikārāpattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ . Thinaṃ cittagelaññaṃ. Middhaṃ cetasikagelaññaṃ, thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Ālokasaññīti rattimpi divādiṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato. Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārattā vuttaṃ. Uddhaccañca kukkuccañca uddhaccakukkuccaṃ. Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. ‘‘Kathamidaṃ kathamida’’nti evaṃ nappavattatīti akathaṃkathī. Kusalesu dhammesūti anavajjesu dhammesu. ‘‘Ime nu kho kusalā kathamime kusalā’’ti evaṃ na vicikicchati. Na kaṅkhatīti attho. Ayamettha saṅkhepo. Imesu pana nīvaraṇesu vacanatthalakkhaṇādibhedato yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttaṃ.

218. Yā panāyaṃ seyyathāpi mahārājāti upamā vuttā. Tattha iṇaṃ ādāyāti vaḍḍhiyā dhanaṃ gahetvā. Byantiṃ kareyyāti vigatantaṃ kareyya , yathā tesaṃ kākaṇikamattopi pariyanto nāma nāvasissati, evaṃ kareyya; sabbaso paṭiniyyāteyyāti attho. Tato nidānanti āṇaṇyanidānaṃ. So hi ‘‘aṇaṇomhī’’ti āvajjanto balavapāmojjaṃ labhati, somanassaṃ adhigacchati, tena vuttaṃ – ‘‘labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassa’’nti.

219. Visabhāgavedanuppattiyā kakaceneva catuiriyāpathaṃ chindanto ābādhatīti ābādho, svāssa atthīti ābādhiko. Taṃ samuṭṭhānena dukkhena dukkhito. Adhimattagilānoti bāḷhagilāno. Nacchādeyyāti adhimattabyādhiparetatāya na rucceyya. Balamattāti balameva, balañcassa kāye na bhaveyyāti attho. Tatonidānanti ārogyanidānaṃ. Tassa hi – ‘‘arogomhī’’ti āvajjayato tadubhayaṃ hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassa’’nti.

220.Na cassa kiñci bhogānaṃ vayoti kākaṇikamattampi bhogānaṃ vayo na bhaveyya. Tatonidānanti bandhanāmokkhanidānaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva sabbapadesu yojetabbaṃ.

221-222.Anattādhīnoti na attani adhīno, attano ruciyā kiñci kātuṃ na labhati. Parādhīnoti paresu adhīno parasseva ruciyā vattati. Na yena kāmaṃ gamoti yena disābhāgenassa gantukāmatā hoti, icchā uppajjati gamanāya, tena gantuṃ na labhati. Dāsabyāti dāsabhāvā. Bhujissoti attano santako. Tatonidānanti bhujissanidānaṃ. Kantāraddhānamagganti kantāraṃ addhānamaggaṃ, nirudakaṃ dīghamagganti attho. Tatonidānanti khemantabhūminidānaṃ.



贪欲就是世间，因而在五取蕴中，世间的意思是，故此要放下对五取蕴的贪恋，抑制欲望，这就是这里的意思。由于放下贪欲，所以称为“无贪欲”，而不是指眼识等的意思。因贪欲而使心灵清净，意指因贪欲而使心灵解脱。就像它放开了，放开后不再抓住，这就是它的意思。放下恶意的痛苦也是同样的道理。恶意使心灵如腐臭的尸体般变得不堪，因此称为恶意。因变故而变得污浊，或污浊他人，或使他人灭亡，这就是痛苦的意思。这两者都是愤怒的定义。沉睡是指心灵的麻木。懈怠是指意识的麻木，沉睡和懈怠合称为沉睡懈怠。明亮的意识是指能觉察红光和白光的能力，能够消除障碍，保持清净的意识。保持正念与智慧相结合。这两者是因明亮的意识而被提及的。轻浮和疑虑是指轻浮的疑虑。轻浮的疑虑是指在疑虑中徘徊，不能确定地停留。“这是什么，这是什么”这样就不再存在疑虑。善法是指无过失的法。“这些是否是善法，如何这些善法”这样就不再怀疑。没有怀疑的意思。这是这里的总结。在这些障碍中，依照言辞、特征等的不同，所应说的内容，全部在《清净道论》中都有提到。
这段话的比喻就像“伟大的国王”一样。在这里，带着财富而增长的意思。施舍是指放弃，像那些小鸟一样，绝对不会停留，施舍时应如此；总之，完全放弃是这个意思。然后是因缘，这指的是施舍的因缘。因为他思考“我没有施舍”，所以获得强烈的喜悦，获得愉快的感觉，因此说：“应获得喜悦，获得愉快的感觉。”
由于分割的缘故，像刀子一样切断四种道路，因此有病痛。对此有病痛的意思。因而因缘而产生的痛苦。过于沉重的病痛。因过于沉重的病痛而不喜欢。力量的程度是指力量本身，力量在身体中不会存在的意思。然后是因缘，指的是健康的因缘。因为他思考“我没有病”，所以两者都存在。因此说：“应获得喜悦，获得愉快的感觉。”
对于他没有任何财富的衰退，连一点点财富的衰退都不会存在。然后是因缘，指的是解脱的因缘。其余的内容同样以所说的方式适用于所有方面。
221-222. 无我者是指不依赖于自己，因而无法根据自己的意愿去做任何事情。依赖于他人是指依赖于他人，按他人的意愿而行。并非是想去的方向，因而对某个方向的渴望产生，因此无法去。奴隶的意思是奴隶的身份。支配是指自身的支配。然后是因缘，指的是支配的因缘。边界是指边界的道路，指的是无水的长路。然后是因缘，指的是安全的土地的因缘。

223.Ime pañca nīvaraṇe appahīneti ettha bhagavā appahīnakāmacchandanīvaraṇaṃ iṇasadisaṃ, sesāni rogādisadisāni katvā dasseti. Tatrāyaṃ sadisatā. Yo hi paresaṃ iṇaṃ gahetvā vināseti, so tehi iṇaṃ dehīti vuccamānopi pharusaṃ vuccamānopi bajjhamānopi vadhīyamānopi kiñci paṭibāhituṃ na sakkoti, sabbaṃ titikkhati. Titikkhākāraṇaṃ hissa taṃ iṇaṃ hoti. Evameva yo yamhi kāmacchandena rajjati, taṇhāsahagatena taṃ vatthuṃ gaṇhati, so tena pharusaṃ vuccamānopi bajjhamānopi vadhīyamānopi sabbaṃ titikkhati, titikkhākāraṇaṃ hissa so kāmacchando hoti, gharasāmikehi vadhīyamānānaṃ itthīnaṃ viyāti, evaṃ iṇaṃ viya kāmacchando daṭṭhabbo.

Yathā pana pittarogāturo madhusakkarādīsupi dinnesu pittarogāturatāya tesaṃ rasaṃ na vindati, ‘‘tittakaṃ tittaka’’nti uggiratiyeva. Evameva byāpannacitto hitakāmehi ācariyupajjhāyehi appamattakampi ovadiyamāno ovādaṃ na gaṇhati. ‘‘Ati viya me tumhe upaddavethā’’tiādīni vatvā vibbhamati. Pittarogāturatāya so puriso madhusakkarādīnaṃ viya kodhāturatāya jhānasukhādibhedaṃ sāsanarasaṃ na vindatīti. Evaṃ rogo viya byāpādo daṭṭhabbo.

Yathā pana nakkhattadivase bandhanāgāre baddho puriso nakkhattassa neva ādiṃ na majjhaṃ na pariyosānaṃ passati. So dutiyadivase mutto aho hiyyo nakkhattaṃ manāpaṃ, aho naccaṃ, aho gītantiādīni sutvāpi paṭivacanaṃ na deti. Kiṃ kāraṇā? Nakkhattassa ananubhūtattā. Evameva thinamiddhābhibhūto bhikkhu vicittanayepi dhammassavane pavattamāne neva tassa ādiṃ na majjhaṃ na pariyosānaṃ jānāti. Sopi uṭṭhite dhammassavane aho dhammassavanaṃ, aho kāraṇaṃ, aho upamāti dhammassavanassa vaṇṇaṃ bhaṇamānānaṃ sutvāpi paṭivacanaṃ na deti. Kiṃ kāraṇā? Thinamiddhavasena dhammakathāya ananubhūtattā. Evaṃ bandhanāgāraṃ viya thinamiddhaṃ daṭṭhabbaṃ.

Yathā pana nakkhattaṃ kīḷantopi dāso – ‘‘idaṃ nāma accāyikaṃ karaṇīyaṃ atthi, sīghaṃ tattha gacchāhi. No ce gacchasi, hatthapādaṃ vā te chindāmi kaṇṇanāsaṃ vā’’ti vutto sīghaṃ gacchatiyeva . Nakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavituṃ na labhati, kasmā? Parādhīnatāya, evameva vinaye apakataññunā vivekatthāya araññaṃ paviṭṭhenāpi kismiñcideva antamaso kappiyamaṃsepi akappiyamaṃsasaññāya uppannāya vivekaṃ pahāya sīlavisodhanatthaṃ vinayadharassa santikaṃ gantabbaṃ hoti, vivekasukhaṃ anubhavituṃ na labhati, kasmā? Uddhaccakukkuccābhibhūtatāyāti. Evaṃ dāsabyaṃ viya uddhaccakukkuccaṃ daṭṭhabbaṃ.


这五种障碍并未被完全放下，在这里，佛陀提到未完全放下的欲望障碍如同债务，其他的则是像疾病的障碍。这里是相似之处。谁若以他人的债务为基础而摧毁他人，虽被称为债务，虽被称为严厉，虽被称为被压迫，虽被称为被杀，皆无法阻止他，万般忍受。忍耐的原因在于他有债务。正如谁在欲望中沉迷，因欲望而执着于事物，虽被称为严厉，虽被称为被压迫，虽被称为被杀，皆忍受万般，忍耐的原因在于他有欲望，正如被家中男人压迫的女人，欲望应被如此看待。
如同因胆汁病而痛苦的人，在得到蜜饼等食物时，因胆汁病的痛苦而无法享受其味道，唯有“苦涩，苦涩”地呼喊。如此，心中被痛苦所困扰的人，即使受到善法的教导，善法的导师，哪怕是微小的劝诫，也无法接受劝诫。“你们似乎让我遭受烦恼”等等说法使他迷惑。因胆汁病的痛苦，他无法体验禅定的快乐等善法的滋味。因此，痛苦应被视为一种疾病。
如同在星辰之日被囚禁的人，无法看到星辰的开始、中间和结束。第二天获释时，感叹道：“哦，星辰是如此美丽，哦，舞蹈，哦，歌曲”等等，即使听到这些也不作回应。为什么呢？因为未曾体验星辰的缘故。如此，沉睡和懈怠所困扰的比丘，即使在各种教法的传授中，也无法看到开始、中间和结束。他在教法传授时，感叹道：“哦，教法的传授，哦，因缘，哦，比喻”等等，即使听到这些也不作回应。为什么呢？因为因沉睡和懈怠而未曾体验教法的缘故。因此，沉睡应被视为一种监禁。
如同在星辰游戏中，奴隶说：“这确实是应当迅速去做的，快去那里。如果不去，我就会割掉你的手脚，或耳鼻。”因此他便迅速去做。无法体验星辰的开始、中间和结束，为什么呢？因依赖他人。因此，在戒律中，若未能明白孤独的意义，即便进入森林，亦会在某种程度上对可接受的肉产生不适的感受，放弃孤独的快乐，无法体验快乐的原因在于被轻浮和疑虑所困扰。因此，轻浮和疑虑应被视为一种奴役。


Yathā pana kantāraddhānamaggappaṭipanno puriso corehi manussānaṃ viluttokāsaṃ pahatokāsañca disvā daṇḍakasaddenapi sakuṇasaddenapi ‘‘corā āgatā’’ti ussaṅkitaparisaṅkitova hoti, gacchatipi tiṭṭhatipi nivattatipi, gataṭṭhānato agataṭṭhānameva bahutaraṃ hoti. So kicchena kasirena khemantabhūmiṃ pāpuṇāti vā na vā pāpuṇāti. Evameva yassa aṭṭhasu ṭhānesu vicikicchā uppannā hoti, so – ‘‘buddho nu kho, no nu kho buddho’’tiādinā nayena vicikicchanto adhimuccitvā saddhāya gaṇhituṃ na sakkoti. Asakkonto maggaṃ vā phalaṃ vā na pāpuṇātīti. Yathā kantāraddhānamagge – ‘‘corā atthi natthī’’ti punappunaṃ āsappanaparisappanaṃ apariyogāhanaṃ chambhitattaṃ cittassa uppādento khemantapattiyā antarāyaṃ karoti, evaṃ vicikicchāpi – ‘‘buddho nu kho, na buddho’’tiādinā nayena punappunaṃ āsappanaparisappanaṃ apariyogāhanaṃ chambhitattaṃ cittassa uppādayamānā ariyabhūmippattiyā antarāyaṃ karotīti kantāraddhānamaggo viya vicikicchā daṭṭhabbā.



如同在荒野长途旅行的人，看到被盗匪洗劫的地方和被打击的地方，仅凭棍棒的声音或鸟类的声音就变得忐忑不安，心中充满疑虑："盗匪来了"。他行走、停止或返回，离开的地方比未到达的地方更多。他艰难困苦地到达安全之地，或者无法到达。同样地，对于在八个方面产生疑虑的人，他以"是否为佛陀"等方式犹豫不决，无法以信心坚定地接受。因无法接受，他无法获得道路或果实。就像在荒野长途旅行中，反复思考"是否有盗匪"，产生无法进入、心中恐惧的状态，阻碍了到达安全之地；同样地，疑虑以"是否为佛陀"等方式反复产生无法进入、心中恐惧的状态，阻碍了到达圣者之境。因此，疑虑应被视为荒野长途旅行。

224. Idāni – ‘‘seyyathāpi, mahārāja, āṇaṇya’’nti ettha bhagavā pahīnakāmacchandanīvaraṇaṃ āṇaṇyasadisaṃ, sesāni ārogyādisadisāni katvā dasseti. Tatrāyaṃ sadisatā, yathā hi puriso iṇaṃ ādāya kammante payojetvā samiddhataṃ patto – ‘‘idaṃ iṇaṃ nāma palibodhamūla’’nti cintetvā savaḍḍhikaṃ iṇaṃ niyyātetvā paṇṇaṃ phālāpeyya. Athassa tato paṭṭhāya neva koci dūtaṃ peseti, na paṇṇaṃ. So iṇasāmike disvāpi sace icchati, āsanā uṭṭhahati, no ce na uṭṭhahati, kasmā? Tehi saddhiṃ nillepatāya alaggatāya. Evameva bhikkhu – ‘‘ayaṃ kāmacchando nāma palibodhamūla’’nti cintetvā cha dhamme bhāvetvā kāmacchandanīvaraṇaṃ pajahati. Te pana cha dhamme mahāsatipaṭṭhāne vaṇṇayissāma. Tassevaṃ pahīnakāmacchandassa yathā iṇamuttassa purisassa iṇassāmike disvā neva bhayaṃ na chambhitattaṃ hoti. Evameva paravatthumhi neva saṅgo na baddho hoti. Dibbānipi rūpāni passato kileso na samudācarati. Tasmā bhagavā āṇaṇyamiva kāmacchandappahānaṃ āha.

Yathā pana so pittarogāturo puriso bhesajjakiriyāya taṃ rogaṃ vūpasametvā tato paṭṭhāya madhusakkarādīnaṃ rasaṃ vindati. Evameva bhikkhu ‘‘ayaṃ byāpādo nāma mahā anatthakaro’’ti cha dhamme bhāvetvā byāpādanīvaraṇaṃ pajahati. Sabbanīvaraṇesu cha dhamme mahāsatipaṭṭhāneyeva vaṇṇayissāma. Na kevalañca teyeva, yepi thinamiddhādīnaṃ pahānāya bhāvetabbā, tepi sabbe tattheva vaṇṇayissāma. So evaṃ pahīnabyāpādo yathā pittarogavimutto puriso madhusakkarādīnaṃ rasaṃ sampiyāyamāno paṭisevati, evameva ācārapaṇṇattiādīni sikkhāpadāni sirasā sampaṭicchitvā sampiyāyamāno sikkhati. Tasmā bhagavā ārogyamiva byāpādappahānaṃ āha.

Yathā so nakkhattadivase bandhanāgāraṃ pavesito puriso aparasmiṃ nakkhattadivase – ‘‘pubbepi ahaṃ pamādadosena baddho, tena nakkhattaṃ nānubhaviṃ. Idāni appamatto bhavissāmī’’ti yathāssa paccatthikā okāsaṃ na labhanti, evaṃ appamatto hutvā nakkhattaṃ anubhavitvā – ‘aho nakkhattaṃ, aho nakkhatta’nti udānaṃ udānesi, evameva bhikkhu – ‘‘idaṃ thinamiddhaṃ nāma mahāanatthakara’’nti cha dhamme bhāvetvā thinamiddhanīvaraṇaṃ pajahati, so evaṃ pahīnathinamiddho yathā bandhanā mutto puriso sattāhampi nakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavati, evameva dhammanakkhattassa ādimajjhapariyosānaṃ anubhavanto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā bhagavā bandhanā mokkhamiva thinamiddhappahānaṃ āha.

Yathā pana dāso kiñcideva mittaṃ upanissāya sāmikānaṃ dhanaṃ datvā attānaṃ bhujissaṃ katvā tato paṭṭhāya yaṃ icchati, taṃ karoti. Evameva bhikkhu – ‘‘idaṃ uddhaccakukkuccaṃ nāma mahā anatthakara’’nti cha dhamme bhāvetvā uddhaccakukkuccaṃ pajahati. So evaṃ pahīnauddhaccakukkucco yathā bhujisso puriso yaṃ icchati, taṃ karoti, na taṃ koci balakkārena tato nivatteti , evameva yathā sukhaṃ nekkhammapaṭipadaṃ paṭipajjati, na taṃ uddhaccakukkuccaṃ balakkārena tato nivatteti. Tasmā bhagavā bhujissaṃ viya uddhaccakukkuccappahānaṃ āha.


现在——“就像，伟大的国王，债务”在这里，佛陀提到放下的欲望障碍如同债务，其他的则是像健康等障碍。这里是相似之处，正如一个人拿着债务，投入工作后，获得成功——“这债务就是烦恼的根源”，他思考着，放下债务，去享受果实。然后，从那时起，再也没有人派遣使者，也没有果实。即使看到债务的同伴，如果他愿意，就会起身；如果不愿意，就不起来，为什么呢？因为与他们的关系不再紧密。因此，僧人也思考：“这欲望就是烦恼的根源”，通过修习六种法门，放下欲望障碍。而这六种法门将在大念处中详细阐述。对于已放下欲望的人，正如看到债务的同伴时，没有恐惧和惊慌。同样地，在外部环境中，也没有依赖和束缚。看到天界的色彩，烦恼不会产生。因此，佛陀称放下欲望如同放下债务。
如同因胆汁病而痛苦的人，通过药物治疗该病，之后便能享受蜜饼等的味道。同样地，僧人思考：“这痛苦就是巨大的祸害”，通过修习六种法门，放下痛苦的障碍。所有障碍中的六种法门也将在大念处中详细阐述。不仅如此，对于放下沉睡和懈怠等障碍的修习法门，也将在同处详细阐述。因此，已放下痛苦的人，正如因胆汁病而解脱的人，享受蜜饼等的味道；同样地，接受戒律等的教义，认真修习。因此，佛陀称放下痛苦如同放下疾病。
如同在星辰之日被囚禁的人，在下一个星辰之日——“我以前因懈怠而被囚禁，因此未曾体验星辰。现在我将变得警觉”，因此他无法获得对立的地方。同样地，变得警觉后，体验星辰——“哦，星辰，哦，星辰”的赞叹。僧人也思考：“这沉睡和懈怠就是巨大的祸害”，通过修习六种法门，放下沉睡和懈怠的障碍。已放下沉睡和懈怠的人，正如从监禁中解放的人，七天都在体验星辰的开始、中间和结束，正如在教法的星辰中体验开始、中间和结束，获得解脱。因此，佛陀称放下沉睡和懈怠如同放下监禁。
如同奴隶依靠某个朋友的财富，施舍给主人，之后便能做他想做的事情。同样地，僧人思考：“这轻浮和疑虑就是巨大的祸害”，通过修习六种法门，放下轻浮和疑虑的障碍。已放下轻浮和疑虑的人，正如能做他想做的事情，没有人能以强力阻止他；同样地，走上快乐的出离之道，没有人能以强力阻止他。因此，佛陀称放下轻浮和疑虑如同放下奴役。


Yathā balavā puriso hatthasāraṃ gahetvā sajjāvudho saparivāro kantāraṃ paṭipajjeyya, taṃ corā dūratova disvā palāyeyyuṃ. So sotthinā taṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patto haṭṭhatuṭṭho assa. Evameva bhikkhu ‘‘ayaṃ vicikicchā nāma mahā anatthakārikā’’ti cha dhamme bhāvetvā vicikicchaṃ pajahati . So evaṃ pahīnavicikiccho yathā balavā puriso sajjāvudho saparivāro nibbhayo core tiṇaṃ viya agaṇetvā sotthinā nikkhamitvā khemantabhūmiṃ pāpuṇāti, evameva bhikkhu duccaritakantāraṃ nittharitvā paramaṃ khemantabhūmiṃ amataṃ mahānibbānaṃ pāpuṇāti. Tasmā bhagavā khemantabhūmiṃ viya vicikicchāpahānaṃ āha.

225.Pāmojjaṃ jāyatīti tuṭṭhākāro jāyati. Pamuditassa pīti jāyatīti tuṭṭhassa sakalasarīraṃ khobhayamānā pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhatīti pītisampayuttacittassa puggalassa nāmakāyo passambhati, vigatadaratho hoti. Sukhaṃ vedetīti kāyikampi cetasikampi sukhaṃ vedayati. Cittaṃ samādhiyatīti iminā nekkhammasukhena sukhitassa upacāravasenapi appanāvasenapi cittaṃ samādhiyati.

Paṭhamajjhānakathā

226.So vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatītiādi pana upacārasamādhinā samāhite citte uparivisesadassanatthaṃ appanāsamādhinā samāhite citte tassa samādhino pabhedadassanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Imameva kāyanti imaṃ karajakāyaṃ. Abhisandetīti temeti sneheti, sabbattha pavattapītisukhaṃ karoti. Parisandetīti samantato sandeti. Paripūretīti vāyunā bhastaṃ viya pūreti. Parippharatīti samantato phusati. Sabbāvato kāyassāti assa bhikkhuno sabbakoṭṭhāsavato kāyassa kiñci upādinnakasantatipavattiṭṭhāne chavimaṃsalohitānugataṃ aṇumattampi ṭhānaṃ paṭhamajjhānasukhena aphuṭaṃ nāma na hoti.

227.Dakkhoti cheko paṭibalo nhānīyacuṇṇāni kātuñceva payojetuñca sannetuñca. Kaṃsathāleti yena kenaci lohena katabhājane. Mattikabhājanaṃ pana thiraṃ na hoti. Sannentassa bhijjati. Tasmā taṃ na dasseti. Paripphosakaṃparipphosakanti siñcitvā siñcitvā. Sanneyyāti vāmahatthena kaṃsathālaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pamāṇayuttaṃ udakaṃ siñcitvā siñcitvā parimaddanto piṇḍaṃ kareyya. Snehānugatāti udakasinehena anugatā. Snehaparetāti udakasinehena pariggahitā. Santarabāhirāti saddhiṃ antopadesena ceva bahipadesena ca sabbatthakameva udakasinehena phuṭāti attho. Na ca paggharaṇīti na ca bindu bindu udakaṃ paggharati, sakkā hoti hatthenapi dvīhipi tīhipi aṅgulīhi gahetuṃ ovaṭṭikāyapi kātunti attho.

Dutiyajjhānakathā

228-

就像一个强壮的人抓住手杖，带着随行人员走进荒野，看到盗匪远远地就会逃跑。他通过安全的道路走出荒野，突然感到高兴。僧人也思考：“这疑虑就是巨大的祸害”，通过修习六种法门，放下疑虑。已放下疑虑的人，正如强壮的人抓住手杖，带着随行人员毫无畏惧地走出荒野，轻松地到达安全的地方；同样地，僧人走出不善的荒野，达到至高无上的安全之地，获得无上涅槃。因此，佛陀称放下疑虑如同达到安全之地。
“欢喜生起”，即满足的状态生起。对于欢喜者，喜悦生起，令全身颤动。对喜悦者而言，身体安宁，因喜悦相应的心，个人的身体安宁，消除烦恼。感受快乐，身体和心灵都感受到快乐。因而，心在出离的快乐中，快乐地安定。
第一次禅那的论述
“他远离欲望……进入第一禅中，住于其中”，这应理解为在接近的定中，心专注于上层的观察；在深层的定中，心专注于定的差别。这个身体，指的是这个造作的身体。通过温暖而感到愉悦，处处都生起喜悦的快乐。四周的感觉，像风吹拂般充满。无处不在的感觉，触及四面八方。对于这位比丘而言，身体的每个部位，任何微小的地方，都不曾被第一禅的快乐触及。
“能见者”是指能切割、强壮、能处理食物和水的人。用金属器皿装食物，但泥土的器皿不坚固。若是接触，便会破裂。因此不显示它。以触摸为触摸，如同反复浇水。通过左手抓住金属器皿，右手浇适量的水，反复地做成团。因水的温暖而被吸引。因水的温暖而被包围。内外结合，处处都被水的温暖所触动。也不以滴水的方式来浇水，可以用手、两只手或三根手指来抓住，意指可以用圆形的容器来做。
第二次禅那的论述

229. Dutiyajjhānasukhūpamāyaṃ ubbhidodakoti ubbhinnaudako, na heṭṭhā ubbhijjitvā uggacchanakaudako. Antoyeva pana ubbhijjanakaudakoti attho. Āyamukhanti āgamanamaggo. Devoti megho. Kālena kālanti kāle kāle, anvaddhamāsaṃ vā anudasāhaṃ vāti attho. Dhāranti vuṭṭhiṃ. Na anuppaveccheyyāti na ca paveseyya, na vasseyyāti attho. Sītā vāridhārā ubbhijjitvāti sītaṃ dhāraṃ uggantvā rahadaṃ pūrayamānaṃ ubbhijjitvā. Heṭṭhā uggacchanaudakañhi uggantvā uggantvā bhijjantaṃ udakaṃ khobheti, catūhi disāhi pavisanaudakaṃ purāṇapaṇṇatiṇakaṭṭhadaṇḍakādīhi udakaṃ khobheti, vuṭṭhiudakaṃ dhārānipātapubbuḷakehi udakaṃ khobheti. Sannisinnameva pana hutvā iddhinimmitamiva uppajjamānaṃ udakaṃ imaṃ padesaṃ pharati, imaṃ padesaṃ na pharatīti natthi, tena aphuṭokāso nāma na hotīti. Tattha rahado viya karajakāyo. Udakaṃ viya dutiyajjhānasukhaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Tatiyajjhānakathā

230-231. Tatiyajjhānasukhūpamāyaṃ uppalāni ettha santīti uppalinī. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha ca setarattanīlesu yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva. Ūnakasatapattaṃ puṇḍarīkaṃ, satapattaṃ padumaṃ. Pattaniyamaṃ vā vināpi setaṃ padumaṃ, rattaṃ puṇḍarīkanti ayamettha vinicchayo. Udakānuggatānīti udakato na uggatāni. Anto nimuggaposīnīti udakatalassa anto nimuggāniyeva hutvā posīni, vaḍḍhīnīti attho. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Catutthajjhānakathā

232-233. Catutthajjhānasukhūpamāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātenāti ettha nirupakkilesaṭṭhena parisuddhaṃ, pabhassaraṭṭhena pariyodātanti veditabbaṃ. Odātena vatthenāti idaṃ utupharaṇatthaṃ vuttaṃ. Kiliṭṭhavatthena hi utupharaṇaṃ na hoti, taṅkhaṇadhotaparisuddhena utupharaṇaṃ balavaṃ hoti. Imissāya hi upamāya vatthaṃ viya karajakāyo, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ. Tasmā yathā sunhātassa purisassa parisuddhaṃ vatthaṃ sasīsaṃ pārupitvā nisinnassa sarīrato utu sabbameva vatthaṃ pharati. Na koci vatthassa aphuṭokāso hoti. Evaṃ catutthajjhānasukhena bhikkhuno karajakāyassa na koci okāso aphuṭo hotīti. Evamettha attho daṭṭhabbo. Imesaṃ pana catunnaṃ jhānānaṃ anupadavaṇṇanā ca bhāvanānayo ca visuddhimagge vuttoti idha na vitthārito.

Ettāvatā cesa rūpajjhānalābhīyeva, na arūpajjhānalābhīti na veditabbo. Na hi aṭṭhasu samāpattīsu cuddasahākārehi ciṇṇavasībhāvaṃ vinā upari abhiññādhigamo hoti. Pāḷiyaṃ pana rūpajjhānāniyeva āgatāni. Arūpajjhānāni āharitvā kathetabbāni.

Vipassanāñāṇakathā

234.So evaṃ samāhite citte…pe… āneñjappatteti so cuddasahākārehi aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasībhāvo bhikkhūti dasseti . Sesamettha visuddhimagge vuttanayena veditabbaṃ. Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharatīti ettha ñāṇadassananti maggañāṇampi, vuccati phalañāṇampi, sabbaññutaññāṇampi, paccavekkhaṇañāṇampi, vipassanāñāṇampi. ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti (mahāni. 1.257) ettha hi maggañāṇaṃ ñāṇadassananti vuttaṃ. ‘‘Ayamañño uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma. ni. 

第二次禅那的快乐如同水流涌动，涌动的水不是从下面涌起，而是从上面涌起。这里的“涌动”指的是从水底涌起的水。进入的方向是进入的道路。天指的是云彩。随着时间的推移，意指时常、不断地。水流的意思是水的流动。不能进入，意指不进入，也不能降雨。凉爽的水流涌起，涌起的水充满了湖泊。从下面涌起的水在不断地涌动，四个方向的水流被旧的树叶、木棍等水流搅动，雨水的流动被雨水的流淌和波动所搅动。只有安静地坐着，像是由神通所生起的水流，覆盖这个地方，而不覆盖那个地方，因此没有未被触及的地方。那里像湖泊一样是造作的身体。水流如同第二次禅那的快乐。其余部分应如前所述理解。
第三次禅那的论述
230-231. 第三次禅那的快乐如同水中的睡莲，这里是水中的睡莲。其他两个词也采用同样的方式。在这里，白色的宝石中任何的睡莲都是睡莲。白色的百合花，红色的睡莲。即使没有花瓣的限制，白色的睡莲和红色的百合花，便是这里的区别。水流的伴随，指的是从水中升起的。内部是沉浸的，意指水底的内部是沉浸的，生长的意思。其余部分应如前所述理解。
第四次禅那的论述
232-233. 第四次禅那的快乐如同用清净的心灵进行的洗涤，这里应理解为没有污垢的清净、明亮的洗涤。用污垢的衣物是不适合洗涤的，而用刚洗过的清净衣物洗涤则是强有力的。就像这个比喻，造作的身体如同第四次禅那的快乐。因此，就像一个清净的人，穿着干净的衣服，坐下时，全身的温度都覆盖着衣物，任何衣物都没有未被触及的地方。因此，因第四次禅那的快乐，僧人的身体没有任何未被触及的地方。这样，这里的意思应被理解。关于这四种禅那的无间断的描述和修习的方式在清净的道路上已被提及，因此在这里不再详细说明。
到此为止，这只是色界禅那的获得，不应理解为无色界禅那。因为在八种定中，没有超过这十六种伴随的状态的获得。虽然在巴利文中只提到色界禅那，但无色界禅那应被引入并加以讨论。
观察智慧的论述
如此专注的心……等……达到无动的境界，这表明比丘在八种定中获得了十六种伴随的状态。其余部分应如清净的道路上所述理解。以智慧之见引导心，智慧之见指的是道的智慧、果的智慧、无所不知的智慧、回忆的智慧、观察的智慧。“那么，朋友，为了智慧的清净，佛陀所说的梵行是什么呢？”（《大念处经》1.257）这里的道的智慧被称为智慧之见。“这是一种超越人间法的高贵的智慧之见，获得了安乐的处所。”（《中部经典》）

1.328) ettha phalañāṇaṃ. ‘‘Bhagavatopi kho ñāṇadassanaṃ udapādi sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’’ti (mahāva. 10) ettha sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi akuppā me vimutti, ayamantimā jātī’’ti (mahāva. 16) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ idha pana ñāṇadassanāya cittanti idaṃ vipassanāñāṇaṃ ñāṇadassananti vuttanti.

Abhinīharatīti vipassanāñāṇassa nibbattanatthāya tanninnaṃ tappoṇaṃ tappabbhāraṃ karoti. Rūpīti ādīnamattho vuttoyeva. Odanakummāsūpacayoti odanena ceva kummāsena ca upacito vaḍḍhito. Aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammoti hutvā abhāvaṭṭhena aniccadhammo. Duggandhavighātatthāya tanuvilepanena ucchādanadhammo. Aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthāya khuddakasambāhanena parimaddanadhammo. Daharakāle vā ūrūsu sayāpetvā gabbhāvāsena dussaṇṭhitānaṃ tesaṃ tesaṃ aṅgānaṃ saṇṭhānasampādanatthaṃ añchanapīḷanādivasena parimaddanadhammo. Evaṃ pariharitopi bhedanaviddhaṃsanadhammo bhijjati ceva vikirati ca, evaṃ sabhāvoti attho. Tattha rūpī cātumahābhūtikotiādīsu chahi padehi samudayo kathito. Aniccapadena saddhiṃ pacchimehi dvīhi atthaṅgamo. Ettha sitaṃ ettha paṭibaddhanti ettha cātumahābhūtike kāye nissitañca paṭibaddhañca.

235.Subhoti sundaro. Jātimāti parisuddhākarasamuṭṭhito. Suparikammakatoti suṭṭhu kataparikammo apanītapāsāṇasakkharo. Acchoti tanucchavi. Vippasannoti suṭṭhu pasanno. Sabbākārasampannoti dhovanavedhanādīhi sabbehi ākārehi sampanno. Nīlantiādīhi vaṇṇasampattiṃ dasseti. Tādisañhi āvutaṃ pākaṭaṃ hoti. Evameva khoti ettha evaṃ upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Maṇi viya hi karajakāyo. Āvutasuttaṃ viya vipassanāñāṇaṃ. Cakkhumā puriso viya vipassanālābhī bhikkhu, hatthe karitvā paccavekkhato ayaṃ kho maṇīti maṇino āvibhūtakālo viya vipassanāñāṇaṃ, abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno cātumahābhūtikakāyassa āvibhūtakālo, tatridaṃ suttaṃ āvutanti suttassāvibhūtakālo viya vipassanāñāṇaṃ, abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tadārammaṇānaṃ phassapañcamakānaṃ vā sabbacittacetasikānaṃ vā vipassanāñāṇasseva vā āvibhūtakāloti.

Idañca vipassanāñāṇaṃ maggañāṇānantaraṃ. Evaṃ santepi yasmā abhiññāvāre āraddhe etassa antarāvāro natthi tasmā idheva dassitaṃ. Yasmā ca aniccādivasena akatasammasanassa dibbāya sotadhātuyā bheravaṃ saddaṃ suṇato, pubbenivāsānussatiyā bherave khandhe anussarato, dibbena cakkhunā bheravampi rūpaṃ passato bhayasantāso uppajjati, na aniccādivasena katasammasanassa tasmā abhiññaṃ pattassa bhayavinodanahetusampādanatthampi idaṃ idheva dassitaṃ. Api ca yasmā vipassanāsukhaṃ nāmetaṃ maggaphalasukhasampādakaṃ pāṭiyekkaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ tasmāpi āditova idaṃ idha dassitanti veditabbaṃ.

Manomayiddhiñāṇakathā

236-

1.328) 这里是果的智慧。“佛陀也确实生起了智慧之见，具足七种装饰的阿拉”（《大法经》10），这里是无所不知的智慧。“我的智慧之见生起了，我的解脱是无动的，这是最后一次的出生”（《大法经》16），这里是回忆的智慧；在这里，智慧之见的心，指的是观察智慧的智慧之见。
引导心是为了观察智慧的觉悟，进行相应的努力。色等的意思已被提到。由米和泥土所积累的意指由米和泥土所聚集而生长。无常的涌现、压迫、破坏和毁灭的法是无常的法。为了解决恶臭而用细腻的涂抹来遮蔽的法。为了解决肢体和肢体的痛苦而用细小的移动来压制的法。在幼年时期，或是通过大腿的压迫来安顿各个肢体的安置，为了安顿各个肢体而进行的压制的法。即使如此，涌现、破坏和毁灭的法也会破裂和散开，这就是其本质。在这里，色身的四大元素等六个方面的聚集被述说。无常的词与最后的两个灭尽相结合。在这里是白色的，在这里是被拘束的，指的是依赖于四大元素的身体。
235. “美好”意指美丽。“出生”意指由纯净的因而生起。“善于造作”意指充分地进行造作，移除石头的障碍。意指细腻的外表。意指非常满意。意指在洗涤、涂抹等所有方面都充分。以蓝色等的颜色显示出色彩的富饶。在这样的情况下，所包围的便是显而易见的。因此，这里应理解为这样的比喻。就像宝石一样的造作身体。像被包围的经文一样的观察智慧。像有眼光的人一样的观察智慧的获得，手中所做的回忆，正如宝石的显现一样的观察智慧，坐着的比丘的四大元素的显现，那里是经文的显现，像显现的经文一样的观察智慧，坐着的比丘的当下的感受和所有心与心所的观察智慧的显现。
这也是观察智慧在道的智慧之后。即便如此，由于在神通的过程中没有此间的间隔，因此这里所示的。由于无常等的因，未曾正确理解的神圣耳根的声音，听到震动的声音，回忆前世的震动的五蕴，看到以神圣的眼睛看到震动的形象而生起恐惧和不安，而不是因为无常等的因而产生的，因此为了获得神通的缘故，这里所示的。并且由于观察的快乐不是道果的快乐，单独的可见的普通果，因此也应理解为这里所示。
心造神通的智慧论述
236-

237.Manomayanti manena nibbattitaṃ. Sabbaṅgapaccaṅginti sabbehi aṅgehi ca paccaṅgehi ca samannāgataṃ. Ahīnindriyanti saṇṭhānavasena avikalindriyaṃ. Iddhimatā nimmitarūpañhi sace iddhimā odāto tampi odātaṃ. Sace aviddhakaṇṇo tampi aviddhakaṇṇanti evaṃ sabbākārehi tena sadisameva hoti. Muñjamhā īsikantiādi upamāttayampi hi sadisabhāvadassanatthameva vuttaṃ. Muñjasadisā eva hi tassa anto īsikā hoti. Kosisadisoyeva asi, vaṭṭāya kosiyā vaṭṭaṃ asimeva pakkhipanti, patthaṭāya patthaṭaṃ . Karaṇḍāti idampi ahikañcukassa nāmaṃ, na vilīvakaraṇḍakassa. Ahikañcuko hi ahinā sadisova hoti. Tattha kiñcāpi ‘‘puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyyā’’ti hatthena uddharamāno viya dassito, atha kho cittenevassa uddharaṇaṃ veditabbaṃ. Ayañhi ahi nāma sajātiyaṃ ṭhito, kaṭṭhantaraṃ vā rukkhantaraṃ vā nissāya, tacato sarīraṃ nikkaḍḍhanappayogasaṅkhātena thāmena, sarīraṃ khādayamānaṃ viya purāṇatacaṃ jigucchantoti imehi catūhi kāraṇehi sayameva kañcukaṃ pajahati, na sakkā tato aññena uddharituṃ, tasmā cittena uddharaṇaṃ sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Iti muñjādisadisaṃ imassa bhikkhuno sarīraṃ, īsikādisadisaṃ nimmitarūpanti. Idamettha opammasaṃsandanaṃ. Nimmānavidhānaṃ panettha parato ca iddhividhādipañcaabhiññākathā sabbākārena visuddhimagge vitthāritāti tattha vuttanayeneva veditabbā. Upamāmattameva hi idha adhikaṃ.

Iddhividhañāṇādikathā

238-239. Tattha chekakumbhakārādayo viya iddhividhañāṇalābhī bhikkhu daṭṭhabbo. Suparikammakatamattikādayo viya iddhividhañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Icchiticchitabhājanavikatiādikaraṇaṃ viya tassa bhikkhuno vikubbanaṃ daṭṭhabbaṃ.

240-241. Dibbasotadhātuupamāyaṃ yasmā kantāraddhānamaggo sāsaṅko hoti sappaṭibhayo. Tattha ussaṅkitaparisaṅkitena ‘ayaṃ bherisaddo’, ‘ayaṃ mudiṅgasaddo’ti na sakkā vavatthapetuṃ, tasmā kantāraggahaṇaṃ akatvā khemamaggaṃ dassento addhānamaggappaṭipannoti āha. Appaṭibhayañhi khemamaggaṃ sīse sāṭakaṃ katvā saṇikaṃ paṭipanno vuttappakāre sadde sukhaṃ vavatthapeti. Tassa savanena tesaṃ tesaṃ saddānaṃ āvibhūtakālo viya yogino dūrasantikabhedānaṃ dibbānañceva mānussakānañca saddānaṃ āvibhūtakālo veditabbo.

242-243. Cetopariyañāṇūpamāyaṃ daharoti taruṇo. Yuvāti yobbannena samannāgato. Maṇḍanakajātikoti yuvāpi samāno na ālasiyo na kiliṭṭhavatthasarīro, atha kho maṇḍanapakatiko, divasassa dve tayo vāre nhāyitvā suddhavatthaparidahanaalaṅkārakaraṇasīloti attho. Sakaṇikanti kāḷatilakavaṅgamukhadūsipīḷakādīnaṃ aññatarena sadosaṃ. Tattha yathā tassa mukhanimittaṃ paccavekkhato mukhe doso pākaṭo hoti, evaṃ cetopariyañāṇāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno paresaṃ soḷasavidhaṃ cittaṃ pākaṭaṃ hotīti veditabbaṃ.

244-245. Pubbenivāsañāṇūpamāyaṃ taṃ divasaṃ katakiriyā pākaṭā hotīti taṃ divasaṃ gatagāmattayameva gahitaṃ. Tattha gāmattayagatapuriso viya pubbenivāsañāṇalābhī daṭṭhabbo, tayo gāmā viya tayo bhavā daṭṭhabbā, tassa purisassa tīsu gāmesu taṃ divasaṃ katakiriyāya āvibhāvo viya pubbenivāsāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tīsu bhavesu katakiriyāya pākaṭabhāvo daṭṭhabbo.

246-

心造的意指由心所生。所有肢体和肢体的意思是所有的肢体和附属部分都相互关联。无损的感官是指根据状态而无缺失的感官。若是具有神通的形象，如果神通是清净的，那么也是清净的。如果是没有损伤的耳朵，那么也是没有损伤的耳朵，这样在所有方面都相似。关于芦苇的比喻，确实是为了显示相似的本质。芦苇的内部确实是这样的。像刀一样的器具，围绕着刀的刀刃也同样包裹着，像是被包围的刀刃。这里的“刀”也是指蛇的器具，而不是被压迫的器具。蛇的器具确实是与蛇相似的。在那里，虽然说“人要用手抓住蛇的器具”，但实际上应理解为是用心来抓住的。这确实是蛇，站在同类的地方，依靠树木或树干，借助身体的力量以便抬起身体，像是吞食身体的老蛇令人厌恶，因此因这四个原因，自己放下了蛇的器具，不能用其他方式抬起，因此应理解为是用心来抬起的。这样，像芦苇等的比喻，像器具等的形象。这里是比喻的相关性。关于造作的方式，此外还有神通的五种智慧的论述，应该根据前面的叙述理解。这里的比喻仅是个别的。
神通的智慧论述
238-239. 在这里，像是切割陶器的陶工等，获得神通的比丘应被看作。应被看作是充分造作的泥土等。像是对欲望的满足等，观察比丘的能力。
240-241. 关于神圣耳根的比喻，因为道路的中途是有怀疑的，像是有蛇的恐惧。在那里，无法确定“这是雷声”，“这是鸣鸟的声音”，因此未抓住蛇的道路，显示安全的道路，确实是已走上安全的道路。因为安全的道路，像是将头巾包裹起来，逐渐走向安全的道路，能够愉快地确认声音。由此可知，听到的声音如同修行者在远处听到的声音，神圣的声音和人间的声音都可以被理解。
242-243. 关于心的智慧的比喻，年轻是指年轻的。青年是指具备青春的。像是年轻人，没有懒惰，没有肮脏的衣物，而是像是装饰好的，白天沐浴两三次，穿着干净的衣物，进行装饰的行为。关于小黑点等的污点，像是看着他的面孔一样，面孔的污点显而易见，因此应理解为坐着的比丘用心引导，显现出他心中的十六种状态。
244-245. 关于前世的智慧的比喻，那一天的所作所为显而易见。因此那一天的到达村庄的状态被理解。在那里，像是到达村庄的人，前世的智慧的比丘应被看作，像是三个村庄一样的三个生世被看作，那个男人在三个村庄的那一天所作所为，像是前世的心引导，坐着的比丘在三个生世的所作所为显而易见。

247. Dibbacakkhūpamāyaṃ vīthiṃ sañcaranteti aparāparaṃ sañcarante. Vīthiṃ carantetipi pāṭho. Ayamevattho. Tattha nagaramajjhe siṅghāṭakamhi pāsādo viya imassa bhikkhuno karajakāyo daṭṭhabbo, pāsāde ṭhito cakkhumā puriso viya ayameva dibbacakkhuṃ patvā ṭhito bhikkhu, gehaṃ pavisantā viya paṭisandhivasena mātukucchiyaṃ pavisantā, gehā nikkhamantā viya mātukucchito nikkhamantā, rathikāya vīthiṃ sañcarantā viya aparāparaṃ sañcaraṇakasattā, purato abbhokāsaṭṭhāne majjhe siṅghāṭake nisinnā viya tīsu bhavesu tattha tattha nibbattasattā, pāsādatale ṭhitapurisassa tesaṃ manussānaṃ āvibhūtakālo viya dibbacakkhuñāṇāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno tīsu bhavesu nibbattasattānaṃ āvibhūtakālo daṭṭhabbo. Idañca desanāsukhatthameva vuttaṃ. Āruppe pana dibbacakkhussa gocaro natthīti.

Āsavakkhayañāṇakathā

248.So evaṃ samāhite citteti idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti āsavānaṃ khayañāṇanibbattanatthāya. Ettha ca āsavānaṃ khayo nāma maggopi phalampi nibbānampi bhaṅgopi vuccati. ‘‘Khaye ñāṇaṃ, anuppāde ñāṇa’’nti ettha hi maggo āsavānaṃ khayoti vutto. ‘‘Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’’ti (ma. ni. 

关于神圣眼的比喻，行走的道路是指不断地行走。行走的道路的说法也是如此。意思是相同的。在那里，城市的中心如同狮子车，像是这位比丘的造作身体，像是站在楼阁上的有眼光的人，获得了神圣的眼睛，像是进入家中一样，像是回归母亲的腹中，像是从家中出来一样，像是从母亲的腹中出来，像是像车夫一样在道路上不断地行走，生生不息的众生，像是坐在空中狮子车的中间，生存于三世的众生，像是站在楼阁上的人，显现出人类的状态，像是用神圣的眼睛引导心，坐着的比丘在三世中显现的众生的状态。这里是为了讲解的快乐而述说的。对于无色的神圣眼，没有任何可供依赖的对象。
断尽烦恼的智慧论述
如此专注的心在这里应理解为观察的基础的第四次禅那的心。为了断尽烦恼的智慧，意指为了断尽烦恼的智慧而生起。在这里，断尽烦恼的意思是指道路、果、涅槃和破坏。这里的“在断中有智慧，未生中有智慧”意指道路是指断尽烦恼。 “因断尽烦恼而成为修行者”（《中部经典》）。

1.438) ettha phalaṃ.

‘‘Paravajjānupassissa, niccaṃ ujjhānasaññino;

Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā’’ti. (dha. pa. 253);

Ettha nibbānaṃ. ‘‘Āsavānaṃ khayo vayo bhedo aniccatā antaradhāna’’nti ettha bhaṅgo. Idha pana nibbānaṃ adhippetaṃ. Arahattamaggopi vaṭṭatiyeva.

Cittaṃabhinīharatīti vipassanā cittaṃ tanninnaṃ tappoṇaṃ tappabbhāraṃ karoti. So idaṃ dukkhantiādīsu ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyo’’ti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānātīti attho. Tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti. Tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati, taṃ tesaṃ appavattiṃ nibbānaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti; tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti sarasalakkhaṇapaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānātīti attho.

Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā puna kilesavasena pariyāyato dassento ‘‘ime āsavā’’tiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃ passatoti tassa bhikkhuno evaṃ jānantassa evaṃ passantassa, saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesi. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Vimuttasminti iminā phalakkhaṇaṃ. Vimuttamiti ñāṇaṃ hotīti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena khīṇāsavo paccavekkhanto khīṇā jātītiādīni pajānāti.

Katamā panassa jāti khīṇā? Kathañca naṃ pajānātīti? Na tāvassa atītā jāti khīṇā, pubbeva khīṇattā. Na anāgatā, anāgate vāyāmābhāvato. Na paccuppannā, vijjamānattā. Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti, sā maggassa bhāvitattā āyatiṃ anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃva hotī’’ti jānanto pajānāti.

Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma, khīṇāsavo vutthavāso, tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto vusitaṃ brahmacariyanti pajānāti. Kataṃkaraṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhaṃ kiccaṃ niṭṭhāpitaṃ. Tena tena maggena pahātabbakilesā pahīnā, dukkhamūlaṃ samucchinnanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti, khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto kataṃ karaṇīyanti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasakiccabhāvāya kilesakkhayabhāvāya vā kattabbaṃ maggabhāvanākiccaṃ me natthīti pajānāti. Atha vā itthattāyāti itthabhāvato imasmā evaṃ pakārā. Idāni vattamānakhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ mayhaṃ natthi. Ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya, te carimakacittanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissanti apaṇṇattikabhāvañca gamissantīti pajānāti.



1.438) 这里是果。
“观察他人的过失，常常生起厌离之念；
因此，烦恼对他增长，故他断尽烦恼。”（《法句经》253）
这里是涅槃。“烦恼的灭尽、消逝、分裂是无常的，消失”是这里的破坏。这里的涅槃是指所指的。阿罗汉的道路也确实存在。
“心引导”是指观察的心，进行相应的努力。它能如实认识“这是如此的痛苦，而非更甚的痛苦”，通过对痛苦的真实特质的了解，明白所有的痛苦是如实的。并且，痛苦的生起是由渴望引起的，“这是痛苦的生起”。对于这两者来说，达到的地方都能灭尽，那便是他们的少量生起的涅槃，“这是痛苦的灭尽”；并且，能引导到达的圣道，“这是通向痛苦灭尽的道路”，通过对真实特质的了解如实地认识。
这样，通过展示真实的法，再次以烦恼的方式展示，便说“这些是烦恼”。因此，了解和观察到这一点的比丘，因而在观察智慧的帮助下，讲述了通向的道路。欲望的烦恼是指欲望的烦恼。解脱是指显示道路的开示。解脱的果是指显示果的开示。解脱是指智慧的显现。通过“已灭尽”的状态，因而通过那种智慧，已灭尽的烦恼在反思中知道“已灭尽”。
那么，什么是已灭尽的出生？又如何能认识到呢？过去的出生并不是已灭尽，因为早已灭尽。未来的出生也不是，因为未来没有努力的状态。现在的出生并不是，因为它是存在的。若是因修道而生起的某种出生，属于四个或五个生世的某种分类，这种出生因修道的生起而已灭尽。因而，经过修道的修行者，反思烦恼的灭尽，明白“即使烦恼不存在，存在的行为也会如同永恒的无所依赖”。
“已完成”是指已完成的状态。“圣道”是指通往圣道的行为。因为与普通善人一起，七位修行者共同生活在圣道之中，已灭尽的烦恼是已完成的，因此他反思自己的圣道，明白“已完成的圣道”。“已做的事”是指在四个真实中，四条道路的圆满、放下、实现的修行，完成了十六种任务。因此，通过那条道路，已应当放下的烦恼已被放下，痛苦的根源已被切断的意思。普通善人等确实在进行这些任务，而已灭尽的烦恼是已做的事。因此，他反思自己的所作所为，明白“已做的事”。
“现在没有其他的存在”，因此现在再次以存在的状态，明白十六种任务的状态，烦恼的灭尽的状态或应当进行的修道的任务是没有的。或者说，因存在的状态，这样的方式。现在流动的五蕴中，另一个五蕴的状态我没有。这五蕴被彻底了解，像是被砍断根基的树木一样，这些在最后的心的止息中，像是无所依赖的火焰将会灭尽，且明白无所依赖的状态将会到达。

249.Pabbatasaṅkhepeti pabbatamatthake. Anāviloti nikkaddamo. Sippiyo ca sambukā ca sippisambukaṃ. Sakkharā ca kathalāni ca sakkharakathalaṃ. Macchānaṃ gumbā ghaṭāti macchagumbaṃ. Tiṭṭhantampi carantampīti ettha sakkharakathalaṃ tiṭṭhatiyeva, itarāni carantipi tiṭṭhantipi. Yathā pana antarantarā ṭhitāsupi nisinnāsupi vijjamānāsupi ‘‘etā gāvo carantī’’ti carantiyo upādāya itarāpi carantīti vuccanti. Evaṃ tiṭṭhantameva sakkharakathalaṃ upādāya itarampi dvayaṃ tiṭṭhantanti vuttaṃ. Itarañca dvayaṃ carantaṃ upādāya sakkharakathalampi carantanti vuttaṃ. Tattha cakkhumato purisassa tīre ṭhatvā passato sippikasambukādīnaṃ vibhūtakālo viya āsavānaṃ khayāya cittaṃ abhinīharitvā nisinnassa bhikkhuno catunnaṃ saccānaṃ vibhūtakālo daṭṭhabboti.

Ettāvatā vipassanāñāṇaṃ, manomayañāṇaṃ, iddhividhañāṇaṃ, dibbasotañāṇaṃ, cetopariyañāṇaṃ, pubbenivāsañāṇaṃ, dibbacakkhuvasena nipphannaṃ anāgataṃsañāṇayathākammūpagañāṇadvayaṃ, dibbacakkhuñāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti dasa ñāṇāni niddiṭṭhāni honti. Tesaṃ ārammaṇavibhāgo jānitabbo – tattha vipassanāñāṇaṃ parittamahaggataatītānāgatapaccuppannaajjhattabahiddhāvasena sattavidhārammaṇaṃ. Manomayañāṇaṃ nimmitabbarūpāyatanamattameva ārammaṇaṃ karotīti parittapaccuppannabahiddhārammaṇaṃ. Āsavakkhayañāṇaṃ appamāṇabahiddhānavattabbārammaṇaṃ. Avasesānaṃ ārammaṇabhedo visuddhimagge vutto. Uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vāti yena kenaci pariyāyena ito seṭṭhataraṃ sāmaññaphalaṃ nāma natthīti bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.

Ajātasattuupāsakattapaṭivedanākathā

250. Rājā tattha tattha sādhukāraṃ pavattento ādimajjhapariyosānaṃ sakkaccaṃ sutvā ‘‘ciraṃ vatamhi ime pañhe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchanto, thuse koṭṭento viya kiñci sāraṃ nālatthaṃ, aho vata bhagavato guṇasampadā, yo me dīpasahassaṃ jālento viya mahantaṃ ālokaṃ katvā ime pañhe vissajjesi. Suciraṃ vatamhi dasabalassa guṇānubhāvaṃ ajānanto vañcito’’ti cintetvā buddhaguṇānussaraṇasambhūtāya pañcavidhāya pītiyā phuṭasarīro attano pasādaṃ āvikaronto upāsakattaṃ paṭivedesi. Taṃ dassetuṃ ‘‘evaṃ vutte rājā’’tiādi āraddhaṃ.

Tattha abhikkantaṃ, bhanteti ayaṃ abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanesu dissati. ‘‘Abhikkantā bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho’’tiādīsu (a. ni. 8.20) hi khaye dissati. ‘‘Ayaṃ me puggalo khamati, imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’tiādīsu (a. ni. 

山的概念是指在山的顶上。无垢的意思是无尘的。工匠和工匠的工艺。糖和糖果的意思是糖和糖果。鱼的巢穴是指鱼的巢。站着和走着的意思是这里的糖果和糖果是静止的，其他的无论是走动还是静止。就像在彼此之间，站着的、坐着的、存在的，称为“这些牛在走动”，走动的也因此称为走动。这样，静止的糖果和糖果是基于走动的，其他的两个也是基于走动而称为糖果和糖果。这里，眼睛明亮的人站在岸边，看到工匠的工艺等的显现，像是为了断尽烦恼的比丘，四个真理的显现应被理解。
到此为止，观察的智慧、心造的智慧、神通的智慧、神圣耳的智慧、心的智慧、前世的智慧、通过神圣眼而得的未来的智慧、神圣眼的智慧、断尽烦恼的智慧，共十种智慧被指出。它们的对象的分类应被了解——其中，观察的智慧是指微细与粗大的过去、未来、现在的内外的七种对象。心造的智慧仅以显现的形式为对象，因此是微细的、现在的、外在的对象。断尽烦恼的智慧是指无量的外在的对象。其他的对象的分类在清净道中已被述说。更高的或更精妙的，任何一种方式都没有比这更优越的，称之为最高的果，佛陀以阿罗汉的教导结束了讲解。
关于阿阇世王的信士的觉悟
250. 王在各处认真地进行事务，听到开头、中间和结尾的事情后，认真思考：“我确实在询问这些问题很久了，向许多的修行者和婆罗门提问，像是在空旷处打击，毫无实质，真是佛陀的功德啊，他如同点燃一千盏灯，照亮了这些问题。”他思考着，因佛的功德而生起的五种欢喜，身体因而感到愉悦，显现出他的信士的觉悟。为了展示这一点，“王听到这样说”。
其中“美好”，先生，这是在美好的赞美、断灭的美丽、愉悦的喜悦中显现。“美好啊，先生，夜晚，第一时段已过，长时间坐着的比丘僧团”中也显现出断灭的状态。“这个人对我宽恕，四个众生中这个人是最美好、最优秀的”中也显现出。

4.100) sundare.

‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;

Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857);

Ādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ bho, gotamā’’tiādīsu (pārā. 15) abbhanumodane. Idhāpi abbhanumodaneyeva. Yasmā ca abbhanumodane, tasmā ‘sādhu sādhu bhante’ti vuttaṃ hotīti veditabbo.

Bhaye kodhe pasaṃsāyaṃ, turite kotūhalacchare;

Hāse soke pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budhoti.

Iminā ca lakkhaṇena idha pasādavasena, pasaṃsāvasena cāyaṃ dvikkhattuṃ vuttoti veditabbo. Athavā abhikkantanti abhikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ atisundaranti vuttaṃ hoti.

Ettha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi, ekena attano pasādaṃ. Ayañhettha adhippāyo, abhikkantaṃ bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā, ‘abhikkantaṃ’ yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādoti. Bhagavatoyeva vā vacanaṃ dve dve atthe sandhāya thometi. Bhagavato vacanaṃ abhikkantaṃ dosanāsanato, abhikkantaṃ guṇādhigamanato. Tathā saddhājananato, paññājananato, sātthato, sabyañjanato, uttānapadato, gambhīratthato, kaṇṇasukhato, hadayaṅgamato, anattukkaṃsanato , aparavambhanato, karuṇāsītalato, paññāvadātato, āpātharamaṇīyato, vimaddakkhamato, suyyamānasukhato, vīmaṃsiyamānahitatoti evamādīhi yojetabbaṃ.

Tato parampi catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikkujjitanti adhomukhaṭhapitaṃ heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti upari mukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādichāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Mūḷhassa vāti disāmūḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā ‘‘esa maggo’’ti vadeyya, andhakāreti kāḷapakkhacātuddasī aḍḍharattaghanavanasaṇḍameghapaṭalehi caturaṅge tame. Ayaṃ tāva anuttānapadattho. Ayaṃ pana sādhippāyayojanā. Yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentana. Yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhuti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggappaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāranimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotadhārakena mayhaṃ bhagavatā etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsitoti.

Evaṃ desanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ . Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmīti bhagavā me saraṇaṃ, parāyanaṃ, aghassa tātā, hitassa ca vidhātāti. Iminā adhippāyena bhagavantaṃ gacchāmi bhajāmi sevāmi payirupāsāmi, evaṃ vā jānāmi bujjhāmīti. Yesañhi dhātūnaṃ gatiattho, buddhipi tesaṃ attho. Tasmā gacchāmīti imassa jānāmi bujjhāmīti ayampi attho vutto. Dhammañca bhikkhusaṅghañcāti ettha pana adhigatamagge sacchikatanirodhe yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne catūsu apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo, so atthato ariyamaggo ceva nibbānañca. Vuttañcetaṃ – ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (a. ni. 

4.100) 美好。
“谁在我面前礼拜双足，凭借神通和声望的水；
以美好的容貌，照亮所有的方向。”（《维摩经》857）
在这些美好的方面。“美好啊，尊者，”等的赞美中。这里也是赞美的意思。因为在赞美中，所以说“好，好，尊者”应当被理解。
在恐惧、愤怒、赞美之中，迅速的好奇心；
在欢笑、悲伤、安乐中，做出如实的觉悟。
通过这个特征，这里应当被理解为安乐的状态和赞美的状态，这两者被说了两次。或者说，美好是指非常美丽、非常出众的意思。
在这里以一个“美好”字来引导教导，以一个自己的安乐。这里的意思是，美好，尊者，这正是佛陀的法教，“美好”是指通过佛陀的法教而引发我内心的安乐。佛陀的言辞也指向两个方面，指向两个意义。佛陀的言辞是美好，因其没有过失，美好，因其获得了功德。如此，也可以指向信仰的众生、智慧的众生、实用的众生、所有的众生、显现的众生、深刻的众生、耳朵愉悦的众生、心灵愉悦的众生、无我无相的众生、无后顾之忧的众生、慈悲温暖的众生、智慧明亮的众生、路径优美的众生、无碍的众生、令人愉快的众生、值得深思的众生等。
再者，通过四种比喻也引导教导。在那里，“被推开”是指低头的、向下的状态。被推开是指向上的状态。被遮蔽是指被草叶覆盖。被显现是指被揭开。愚者是指眼睛被遮蔽的人。引导道路是指用手抓住“这是道路”来讲述，黑暗是指黑暗的夜晚，浓厚的云层笼罩着。这里是指无上的意义。这里是指意图的引导。就像任何被推开的人可以被推开一样，正如信仰的教法被误解而堕落的我，因不信而被唤醒。就像被遮蔽的被显现一样，正如迦叶尊者的教导从此消失，误解的教法被遮蔽的教法显现；就像愚者被引导道路一样，正如迷失在歧途中的我，显现出通往天界解脱的道路；就像在黑暗中燃起明亮的灯火一样，正如在迷茫黑暗中解脱的我，未曾见到佛陀的教法，因而被遮蔽的黑暗被揭开，佛陀以这种方式显现教法。
通过这样的教导，引导着这段教义的宝贵，心中充满信心，表现出如实的态度，便说“这就是我”。“我归依于佛陀”，佛陀是我归依的对象，是我所依赖的对象，愿意为我解除痛苦，带来幸福。通过这个意图，我归依于佛陀，尊敬佛陀，服务佛陀，恭敬佛陀，亦是如此，我知道、我觉悟。因为这些元素的去向，智慧也是它们的意义。因此，我归依于这一点，知道、觉悟也是如此。法和比丘僧团是指在已达到的道路上，正如所教导的，依照所教导的，正如在四种堕落中，保持着法的存在，法的意义是指高贵的道路和涅槃。正如所说：“只要，尊者们，法是有为的，高贵的八正道是最重要的。”（《中部经典》）

4.34) vitthāro. Na kevalañca ariyamaggo ceva nibbānañca. Api ca kho ariyaphalehi saddhiṃ pariyattidhammopi . Vuttañhetaṃ chattamāṇavakavimāne –

‘‘Rāgavirāgamanejamasokaṃ, dhammamasaṅkhatamappaṭikūlaṃ;

Madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattaṃ, dhammamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti. (vi. va. 887);

Ettha hi rāgavirāgoti maggo kathito. Anejamasokanti phalaṃ. Dhammamasaṅkhatanti nibbānaṃ. Appaṭikūlaṃ madhuramimaṃ paguṇaṃ suvibhattanti piṭakattayena vibhattā dhammakkhandhāti. Diṭṭhisīlasaṃghātena saṃhatoti saṅgho, so atthato aṭṭha ariyapuggalasamūho. Vuttañhetaṃ tasmiññeva vimāne –

‘‘Yattha ca dinnamahapphalamāhu, catūsu sucīsu purīsayugesu;

Aṭṭha ca puggaladhammadasā te, saṅghamimaṃ saraṇatthamupehī’’ti. (vi. va. 888);

Bhikkhūnaṃ saṅgho bhikkhusaṅgho. Ettāvatā rājā tīṇi saraṇagamanāni paṭivedesi.

Saraṇagamanakathā

Idāni tesu saraṇagamanesu kosallatthaṃ saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, saraṇagamanappabhedo, saraṇagamanaphalaṃ, saṅkileso, bhedoti, ayaṃ vidhi veditabbo. Seyyathidaṃ – saraṇatthato tāva hiṃsatīti saraṇaṃ. Saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāsaṃ dukkhaṃ duggatiparikilesaṃ hanati vināsetīti attho, ratanattayassevetaṃ adhivacanaṃ.

Atha vā hite pavattanena ahitā ca nivattanena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati buddho. Bhavakantārā uttāraṇena assāsadānena ca dhammo; appakānampi kārānaṃ vipulaphalapaṭilābhakaraṇena saṅgho . Tasmā imināpi pariyāyena ratanattayaṃ saraṇaṃ. Tappasādataggarutāhi vihatakileso tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo saraṇagamanaṃ. Taṃ samaṅgīsatto saraṇaṃ gacchati. Vuttappakārena cittuppādena etāni me tīṇi ratanāni saraṇaṃ, etāni parāyaṇanti evaṃ upetīti attho. Evaṃ tāva saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, idaṃ tayaṃ veditabbaṃ.

Saraṇagamanappabhede pana duvidhaṃ saraṇagamanaṃ – lokuttaraṃ lokiyañca. Tattha lokuttaraṃ diṭṭhasaccānaṃ maggakkhaṇe saraṇagamanupakkilesasamucchedena ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā kiccato sakalepi ratanattaye ijjhati. Lokiyaṃ puthujjanānaṃ saraṇagamanupakkilesavikkhambhanena ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā ijjhati. Taṃ atthato buddhādīsu vatthūsu saddhāpaṭilābho saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhi dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccati. Tayidaṃ catudhā vattati – attasanniyyātanena, tapparāyaṇatāya, sissabhāvūpagamanena, paṇipātenāti.

Tattha attasanniyyātanaṃ nāma – ‘‘ajjādiṃ katvā ahaṃ attānaṃ buddhassa niyyātemi, dhammassa, saṅghassā’’ti evaṃ buddhādīnaṃ attapariccajanaṃ. Tapparāyaṇatā nāma ‘‘ajjādiṃ katvā ‘ahaṃ buddhaparāyaṇo, dhammaparāyaṇo, saṅghaparāyaṇo’ti. Maṃ dhārethā’’ti evaṃ tapparāyaṇabhāvo. Sissabhāvūpagamanaṃ nāma – ‘‘ajjādiṃ katvā – ‘ahaṃ buddhassa antevāsiko, dhammassa, saṅghassa antevāsiko’ti maṃ dhārethā’’ti evaṃ sissabhāvūpagamo. Paṇipāto nāma – ‘‘ajjādiṃ katvā ahaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammaṃ buddhādīnaṃyeva tiṇṇaṃ vatthūnaṃ karomī’ti maṃ dhārethā’’ti evaṃ buddhādīsu paramanipaccākāro. Imesañhi catunnaṃ ākārānaṃ aññatarampi karontena gahitaṃyeva hoti saraṇaṃ.


4.34) 广泛。不仅是高贵的道路和涅槃。也确实与高贵的果相结合，法的教义也是如此。这里在《大乘经》中提到——
“远离贪欲与无贪，超越痛苦与无忧；
这甘美的法，善于分辨，
这法是我所依靠的。”（《维摩经》887）
这里的远离贪欲是指道路，超越痛苦是指果。法的教义即涅槃，甘美的法善于分辨，是指三藏经典中的法。以见解和戒律的集合为基础的僧团，实际上是八位高贵的众生的集合。这里在同一部经中提到——
“在这里，给予微小果实的人，
在四个清净的城市中；
八位众生的法的传授，
这僧团是我所依靠的。”（《维摩经》888）
比丘的僧团是比丘僧团。到此为止，国王已表明了三种归依的方式。
关于归依的讲述
现在在这些归依的方式中，为了利益，归依，归依的方式，归依的果，都是有污垢的，分裂的，这应当被理解。比如说——从归依的意义上来说，归依是指有伤害的。归依者通过这样的归依，消除恐惧、安乐、痛苦、恶劣的困境，正是这样，称为宝三宝的意义。
或者说，通过利益的引导，佛陀消除了众生的恐惧。通过生死之海的渡过，给予安慰的法；即使是微小的行为，也能带来丰硕的果实，因此僧团也是如此。因而通过这样的方式，三宝归依。通过安乐的状态，消除烦恼，心的生起，归依的方式。这样的和谐归依。根据所说的心的生起，这三宝是我所归依的，这些是我所依赖的。因此，归依、归依的方式，归依者应当被理解。
在归依的分类中，归依有两种——世间和出世间。在那里，出世间是指依靠真实的法的道路而归依，消除障碍，成为涅槃的对象，因而所有的三宝都被归依。世间是指普通众生的归依，通过消除障碍，成为佛陀等的对象。其意义在于，通过信仰获得的信心，正如在十种善业中，正见的基础。这样分为四种——以自我为依靠、以法为依靠、以弟子身份为依靠、以恭敬为依靠。
在这里，以自我为依靠是指：“我现在把自己归于佛、法、僧”，即是将佛等的自我放下。以法为依靠是指：“我现在把自己归于佛、法、僧”，即是我归于佛、法、僧。以弟子身份为依靠是指：“我现在把自己归于佛、法、僧”，即是我归于佛、法、僧的弟子。以恭敬为依靠是指：“我现在把自己归于佛、法、僧”，即是我为佛等奉献三种行为。通过这四种方式，归依的意义得以显现。


Api ca bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa, saṅghassa, attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇanti ; evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ, sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyyaṃ, sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya’’nti (saṃ. ni. 2.154). Evampi mahākassapassa saraṇagamanaṃ viya sissabhāvūpagamanaṃ veditabbaṃ.

‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti. (su. ni. 194);

Evampi āḷavakādīnaṃ saraṇagamanaṃ viya tapparāyaṇatā veditabbā. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – ‘‘brahmāyu ahaṃ, bho gotama brāhmaṇo, brahmāyu ahaṃ, bho gotama brāhmaṇo’’ti (ma. ni. 2.394) evampi paṇipāto daṭṭhabbo.

So panesa ñātibhayācariyadakkhiṇeyyavasena catubbidho hoti. Tattha dakkhiṇeyyapaṇipātena saraṇagamanaṃ hoti, na itarehi. Seṭṭhavaseneva hi saraṇaṃ gaṇhāti, seṭṭhavasena ca bhijjati. Tasmā yo sākiyo vā koliyo vā – ‘‘buddho amhākaṃ ñātako’’ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā – ‘‘samaṇo gotamo rājapūjito mahānubhāvo avandīyamāno anatthampi kareyyā’’ti bhayena vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo vā bodhisattakāle bhagavato santike kiñci uggahitaṃ saramāno buddhakāle vā –

‘‘Catudhā vibhaje bhoge, paṇḍito gharamāvasaṃ;

Ekena bhogaṃ bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye;

Catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī’’ti. (dī. ni. 

Api ca bhagavato attānaṃ pariccajāmi, dhammassa, saṅghassa, attānaṃ pariccajāmi, jīvitaṃ pariccajāmi, pariccattoyeva me attā, pariccattaṃyeva jīvitaṃ, jīvitapariyantikaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, buddho me saraṇaṃ leṇaṃ tāṇanti; evampi attasanniyyātanaṃ veditabbaṃ。“我确实放弃了佛陀、法和僧团，放弃了自我，放弃了生命，放弃的正是我自己，放弃的正是生命，至于生命的尽头，我归依于佛，佛是我归依的庇护和救援。”；因此，这也应被理解为自我归依的状态。
“我确实想见到老师，想见到佛陀，想见到善逝者，想见到佛陀，想见到正觉的佛陀，想见到佛陀。”（《中部经典》2.154）。这也应被理解为大迦叶的归依，像是弟子的归依。
“我将四处游历，走遍村庄和城市；
恭敬地礼拜觉者，法的善法。”（《增支部》194）；
这也应被理解为阿拉瓦卡等的归依，像是出于利益的归依。
然后，梵天阿育起身，整理衣襟，顶礼佛陀的双足，亲吻佛陀的双足，用手恭敬地捧着，称呼道：“我是梵天阿育，尊者乔达摩，我是梵天阿育，尊者乔达摩。”（《中部经典》2.394）这也应被视为恭敬的举动。
因此，他因亲属的恐惧、恭敬和供养而有四种表现。在那里，因供养而归依是指在供养下的归依，而其他的则不然。以最高的方式归依，因而被接受。因此，若是释迦族或拘留族的人说：“佛是我们的亲属”，则归依是被接受的。若是说：“修行者乔达摩，受到国王的崇敬，具有伟大的威德，若不被尊重也能有所作为”，则因恐惧而礼拜，归依也是被接受的。若是说在菩萨时期在佛陀的教导下所学到的任何法，或在佛陀时期——
“将财富分为四类，聪明人应住在家中；
一类财富应享用，二类应用于事业；
其余的应储存，以备不时之需。”（《长部经典》）

3.265);

Evarūpaṃ anusāsaniṃ uggahetvā – ‘‘ācariyo me’’ti vandati, aggahitameva hoti saraṇaṃ. Yo pana – ‘‘ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyo’’ti vandati, teneva gahitaṃ hoti saraṇaṃ.

Evaṃ gahitasaraṇassa ca upāsakassa vā upāsikāya vā aññatitthiyesu pabbajitampi ñātiṃ – ‘‘ñātako me aya’’nti vandato saraṇagamanaṃ na bhijjati, pageva apabbajitaṃ. Tathā rājānaṃ bhayavasena vandato. So hi raṭṭhapūjitattā avandīyamāno anatthampi kareyyāti. Tathā yaṃ kiñci sippaṃ sikkhāpakaṃ titthiyampi – ‘‘ācariyo me aya’’nti vandatopi na bhijjati, evaṃ saraṇagamanappabhedo veditabbo.

Ettha ca lokuttarassa saraṇagamanassa cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalaṃ, sabbadukkhakkhayo ānisaṃsaphalaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato;

Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;

Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī’’ti. (dha. pa. 192);

Api ca niccādito anupagamanādivasena petassa ānisaṃsaphalaṃ veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya…pe… kañci saṅkhāraṃ sukhato…pe… kañci dhammaṃ attato upagaccheyya…pe… mātaraṃ jīvitā voropeyya…pe… pitaraṃ…pe… arahantaṃ…pe… paduṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya…pe…. saṅghaṃ bhindeyya…pe… aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti (a. ni. 1.290). Lokiyassa pana saraṇagamanassa bhavasampadāpi bhogasampadāpi phalameva. Vuttañhetaṃ –

‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ;

Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī’’ti. (saṃ. ni. 1.37);

Aparampi vuttaṃ – ‘‘atha kho sakko devānamindo asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ ṭhitaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca – ‘‘sādhu kho, devānaminda, buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti. Buddhaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti…pe… te aññe deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi saddehi gandhehi rasehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 

3.265)
如此的教导被接受后，便说“我的老师”，归依便被接受。若是说“这是世间最尊贵的”，则也因这个被接受。
因此，归依被接受的信士或信女，在其他宗教的出家人面前，若说“这是我的亲属”，则归依不会被破坏，甚至是对未出家的人也是如此。同样地，因恐惧而向国王礼拜。因为他因国王的崇敬而不被尊重，甚至能有所作为。又如任何职业的老师，若说“这是我的老师”，也不会被破坏，这样的归依的分类应当被理解。
在此，出世间的归依有四种共通的果，结果果是，所有的痛苦都消失。这里说到——
“归依佛、法、僧者；
四种高贵的真理，
以正智见到痛苦、痛苦的起因、痛苦的消灭；
高贵的八正道，通往痛苦的止息。
这确实是安全的归依，这确实是最优的归依；
归依之后，所有的痛苦都将解脱。”（《法句经》192）
此外，因不常依赖而不去的亡者的结果果也应被理解。这里说到——“这是一个地方，不可被打扰，任何具有正见的人，若依赖任何有为法……若依赖任何快乐的法……若依赖任何法自我……若杀害母亲……若杀害父亲……若杀害阿罗汉……若心怀恶意者，若破坏僧团……若指向其他老师，这个地方是不存在的。”（《中部经典》1.290）
而世间的归依则是因生存的富裕和享乐的富裕而获得的果。这里说到——
“任何归依佛的人，决不会落入恶道；
舍弃人身，必定生于天界，享受圆满。”（《中部经典》1.37）
另外还有说——“这时，天主帝释与八万天神一起，前往尊者大目犍连的处所……在一边站着的天主帝释，尊者大目犍连对他说——‘确实，天主，归依佛是好的。归依佛的人，因归依佛，许多众生在身体解散后，生于善道，天界……他们在十种境界中获得……”（《中部经典》）

4.341). Esa nayo dhamme ca saṅghe ca. Api ca velāmasuttādīnaṃ vasenāpi saraṇagamanassa phalaviseso veditabbo. Evaṃ saraṇagamanassa phalaṃ veditabbaṃ.

Tattha ca lokiyasaraṇagamanaṃ tīsu vatthūsu aññāṇasaṃsayamicchāñāṇādīhi saṃkilissati, na mahājutikaṃ hoti, na mahāvipphāraṃ. Lokuttarassa natthi saṃkileso. Lokiyassa ca saraṇagamanassa duvidho bhedo – sāvajjo ca anavajjo ca. Tattha sāvajjo aññasatthārādīsu attasanniyyātanādīhi hoti, so ca aniṭṭhaphalo hoti. Anavajjo kālakiriyāya hoti, so avipākattā aphalo. Lokuttarassa pana nevatthi bhedo. Bhavantarepi hi ariyasāvako aññaṃ satthāraṃ na uddisatīti. Evaṃ saraṇagamanassa saṃkileso ca bhedo ca veditabboti.

Upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretūti maṃ bhagavā ‘‘upāsako aya’’nti evaṃ dhāretu, jānātūti attho. Upāsakavidhikosallatthaṃ panettha – ko upāsako? Kasmā upāsakoti vuccati ? Kimassa sīlaṃ? Ko ājīvo? Kā vipatti? Kā sampattīti? Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.

Tattha ko upāsakoti yo koci saraṇagato gahaṭṭho. Vuttañhetaṃ – ‘‘yato kho, mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī’’ti (saṃ. ni. 5.1033).

Kasmā upāsakoti ratanattayaṃ upāsanato. So hi buddhaṃ upāsatīti upāsako, tathā dhammaṃ saṃghaṃ.

Kimassasīlanti pañca veramaṇiyo. Yathāha – ‘‘yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā… kāmesumicchācārā… musāvādā… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlavā hotī’’ti (saṃ. ni. 5.1033).

Koājīvoti pañca micchāvaṇijjā pahāya dhammena samena jīvitakappanaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘pañcimā, bhikkhave, vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca? Satthavaṇijjā, sattavaṇijjā, maṃsavaṇijjā, majjavaṇijjā, visavaṇijjā. Imā kho, bhikkhave, pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā’’ti (a. ni. 5.177).

Kā vipattīti yā tasseva sīlassa ca ājīvassa ca vipatti, ayamassa vipatti. Api ca yāya esa caṇḍālo ceva hoti, malañca patikuṭṭho ca, sāpissa vipattīti veditabbā. Te ca atthato assaddhiyādayo pañca dhammā honti. Yathāha – ‘‘pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti, upāsakamalañca, upāsakapatikuṭṭho ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, dussīlo hoti, kotūhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaṃ pacceti, no kammaṃ, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, tattha ca pubbakāraṃ karotī’’ti (a. ni. 5.175).

Kā sampattīti yā cassa sīlasampadā ceva ājīvasampadā ca, sā sampatti; ye cassa ratanabhāvādikarā saddhādayo pañca dhammā. Yathāha – ‘‘pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti, upāsakapadumañca, upāsakapuṇḍarīkañca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, sīlavā hoti, na kotūhalamaṅgaliko hoti, kammaṃ pacceti, no maṅgalaṃ, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, idha ca pubbakāraṃ karotī’’ti (a. ni. 5.175).

Ajjataggeti etthāyaṃ aggasaddo ādikoṭikoṭṭhāsaseṭṭhesu dissati. ‘‘Ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīna’’ntiādīsu (ma. ni. 

4.341)
这就是关于法和僧的教导。此外，依照《韦拉马经》等的教义，也应理解归依的果实。如此，归依的果实应当被理解。
在此，世间的归依在三种基础上会被污染，因无知、怀疑、贪欲等而受到污染，不是大污染，也不是大障碍。出世间则没有污染。世间的归依有二种分类——有缺陷的和无缺陷的。在这里，有缺陷的是因自我归依等而存在的，因此结果不佳。无缺陷的是因死亡而存在的，因此因果不显。出世间则没有这样的分类。在未来，正等觉者也不会指向其他老师。因此，归依的污染和分类应当被理解。
“请您保留我，尊者，佛陀，称我为‘信士’。”这意味着佛陀“称我是信士”，希望您了解。在此关于信士的定义——谁是信士？为何称为信士？他的戒律是什么？他的生计是什么？他的失败是什么？他的成就是什么？这些应当被详细说明。
在这里，谁是信士？是任何归依的人，居家者。这里说到——“因为，尊者，谁归依佛，归依法，归依僧，至此，尊者，便是信士。”（《中部经典》5.1033）
为何称为信士？因他依赖三宝。因为他归依佛，因此称为信士，依赖法和僧也是如此。
他的戒律是什么？是五种不杀生的戒律。正如所说——“因为，尊者，信士避免杀生，避免偷盗……避免不正当的行为……避免妄语……避免酒色之事，至此，尊者，信士便是有戒的。”（《中部经典》5.1033）
他的生计是什么？是五种不正当的生计，放弃正当的生计。这里说到——“五种生计，信士应避免。哪五种？是以教师的身份，兽医的身份，屠夫的身份，酒商的身份，毒品商的身份。这五种生计，信士应避免。”（《增支部》5.177）
他的失败是什么？是他戒律和生计的失败，这是他的失败。此外，若他是恶人，肮脏者，这也是他的失败。应当理解这些。实际上，这五种不信的特质就是失败。正如所说——“五种特质的信士，便是信士的恶人，信士的肮脏者。哪五种？不信、不善、好奇心、善恶之事，未做功德，四处寻找世间的利益，那里做着不善的事。”（《增支部》5.175）
他的成就是什么？是他在戒律和生计上的成就；那些因三宝而生的信心等五种特质。正如所说——“五种特质的信士，便是信士的宝，信士的莲花，信士的白莲花。哪五种？他有信心，有戒律，不好奇，不做恶事，不寻找世间的利益，而是在这里做着善事。”（《增支部》5.175）
“在这里，‘当下’这个词在最高的地方显现。”正如所说：“在当下，善巧的门，我关闭了尼干陀的门。”（《中部经典》）

2.70) hi ādimhi dissati. ‘‘Teneva aṅgulaggena taṃ aṅgulaggaṃ parāmaseyya . Ucchaggaṃ veḷagga’’ntiādīsu (kathā. 281) koṭiyaṃ. ‘‘Ambilaggaṃ vā madhuraggaṃ vā tittakaggaṃ vā vihāraggena vā pariveṇaggena vā bhājetu’’ntiādīsu (cūḷava. 317) koṭṭhāse. ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādīsu (a. ni. 4.34) seṭṭhe. Idha panāyaṃ ādimhi daṭṭhabbo. Tasmā ajjataggeti ajjataṃ ādiṃ katvāti evametthattho veditabbo. Ajjatanti ajjabhāvaṃ. Ajjadaggeti vā pāṭho, dakāro padasandhikaro. Ajja agganti attho.

Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ. Yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā dhāretu jānātu. Ahañhi sacepi me tikhiṇena asinā sīsaṃ chindeyya, neva buddhaṃ ‘‘na buddho’’ti vā, dhammaṃ ‘‘na dhammo’’ti vā, saṅghaṃ ‘‘na saṅgho’’ti vā vadeyyanti.

Evaṃ attasanniyyātanena saraṇaṃ gantvā attanā kataṃ aparādhaṃ pakāsento accayo maṃ, bhantetiādimāha. Tattha accayoti aparādho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto. Dhammikaṃ dhammarājānanti ettha dhammaṃ caratīti dhammiko. Dhammeneva rājā jāto, na pitughātanādinā adhammenāti dhammarājā. Jīvitā voropesinti jīvitā viyojesiṃ. Paṭiggaṇhātūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaratthāya. Puna evarūpassa aparādhassa dosassa khalitassa akaraṇatthāya.

251.Tagghāti ekaṃse nipāto. Yathā dhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito tatheva karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Vuḍḍhihesā, mahārāja ariyassa vinayeti esā, mahārāja, ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane vuḍḍhi nāma. Katamā? Yāyaṃ accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā, desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto – ‘‘yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āha.

252.Evaṃ vutteti evaṃ bhagavatā vutte. Handa ca dāni mayaṃ bhanteti ettha handāti vacasāyatthe nipāto. So hi gamanavacasāyaṃ katvā evamāha. Bahukiccāti balavakiccā. Bahukaraṇīyāti tasseva vevacanaṃ. Yassadāni tvanti yassa idāni tvaṃ mahārāja gamanassa kālaṃ maññasi jānāsi, tassa kālaṃ tvameva jānāsīti vuttaṃ hoti. Padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasi patiṭṭhapetvā yāva dassanavisayaṃ bhagavato abhimukhova paṭikkamitvā dassanavijahanaṭṭhānabhūmiyaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pakkāmi.



2.70)
在这里可以看到开始的地方。“因此，用手指轻触那一点。抬起手指。”等在某些地方。“应以树枝、甘果、苦果、住处或周围的方式来处理。”等在某些地方。“只要，尊者，众生存在……如是，正觉者为他们宣说最高的教义。”等在某些地方。在这里应当看到开始的地方。因此，“当下”是指“已经开始了”。“当下”是指当前的状态。“当下高”是指这个意思。
“依赖生命”是指依赖生命的存在。只要我的生命延续，就应当依赖这三种归依而归依，愿佛陀知道我这个信士是合适的。因为即使我被锋利的刀子砍掉头颅，也不会说“不是佛”，“不是法”，“不是僧”。
因此，通过自我归依，归依后，显露出自己所作的过失，称呼我为“尊者”。在这里，过失是指过错。“我被超越”是指被压倒、被击败。正法的国王是指遵循法的国王。因法而生的国王，而不是因杀父等不法行为而生的国王。
“我舍弃生命”是指我将生命舍弃。希望您能宽恕我。为了未来的约束，防止再次发生此类过失。
“应当如此”是指通过一个方面的表达。正如法的制裁，您应当如法行事，宽恕我。我们应宽恕您的过失。
“尊者，国王，正法的教导是这样的，国王，正法的教导在佛陀的教法中是成长的。哪种成长？即看到过失并如法制裁，防止未来的过失，同时在教导中以个人为基础——“谁看到过失并如法制裁，便会防止未来的过失。”
“如是所说”是指如是佛陀所说的。现在，我们称您为尊者，这里的“现在”是指言语的意义。因为他在行走时说了这样的话。
“许多事情”是指许多重大的事情。“许多应做的事情”是指同样的意思。
“您现在”是指您现在，国王，认为是出发的时刻，您确实知道这个时刻。“在您环顾四周后离开”是指您在环顾四周后，三次环顾四周，双手合十，放在头顶，直到看到佛陀的面容，然后再以五种方式恭敬地向佛陀致敬后离开。

253.Khatāyaṃ, bhikkhave, rājāti khato ayaṃ, bhikkhave, rājā. Upahatāyanti upahato ayaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayaṃ, bhikkhave, rājā khato upahato bhinnapatiṭṭho jāto, tathānena attanāva attā khato, yathā attano patiṭṭhā na jātāti. Virajanti rāgarajādivirahitaṃ. Rāgamalādīnaṃyeva vigatattā vītamalaṃ. Dhammacakkhunti dhammesu vā cakkhuṃ, dhammamayaṃ vā cakkhuṃ, aññesu ṭhānesu tiṇṇaṃ maggānametaṃ adhivacanaṃ. Idha pana sotāpattimaggasseva. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace iminā pitā ghātito nābhavissa, idāni idhevāsane nisinno sotāpattimaggaṃ patto abhavissa, pāpamittasaṃsaggena panassa antarāyo jāto. Evaṃ santepi yasmā ayaṃ tathāgataṃ upasaṅkamitvā ratanattayaṃ saraṇaṃ gato, tasmā mama sāsanamahantatāya yathā nāma koci purisassa vadhaṃ katvā pupphamuṭṭhimattena daṇḍena mucceyya, evameva lohakumbhiyaṃ nibbattitvā tiṃsavassasahassāni adho patanto heṭṭhimatalaṃ patvā tiṃsavassasahassāni uddhaṃ gacchanto punapi uparimatalaṃ pāpuṇitvā muccissatīti idampi kira bhagavatā vuttameva, pāḷiyaṃ pana na ārūḷhaṃ.

Idaṃ pana suttaṃ sutvā raññā koci ānisaṃso laddhoti? Mahāānisaṃso laddho. Ayañhi pitu māritakālato paṭṭhāya neva rattiṃ na divā niddaṃ labhati, satthāraṃ pana upasaṅkamitvā imāya madhurāya ojavantiyā dhammadesanāya sutakālato paṭṭhāya niddaṃ labhi. Tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahāsakkāraṃ akāsi. Pothujjanikāya saddhāya samannāgato nāma iminā raññā sadiso nāhosi. Anāgate pana vijitāvī nāma paccekabuddho hutvā parinibbāyissatīti . Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā

Addhānagamanavaṇṇanā



这是被杀的，尊者，这是被杀的国王。被打击的，这就是被打击的。这里的意思是——这是，尊者，国王被杀、被打击、破坏了基础出生，因此他自己被杀，正如他自己的基础并未出生。
他是无欲的，远离贪欲等。因贪欲和污垢的消失而清净。
“法眼”是指对法的眼睛，或是法的眼睛，或是在其他地方的三条道路的代称。在这里是指进入初果道。这里的意思是——如果父亲被杀，他就不会存在，现在坐在这里的他，若不是因恶友的缘故，就已达到了初果道。即便如此，因为他归依了三宝，因此我教法的伟大，若有任何人因杀害而被杀，只需用花瓣的轻微惩罚即可解脱，正如他在铁器中出生，沉沦三万年，落到最低处，三万年后再向上升起，最终得以解脱，这也是佛陀所说的，虽然在经典中并未提及。
那么，听到这部经文，国王获得了什么利益？获得了伟大的利益。因为自从父亲被杀后，他既在夜间也在白天都无法入睡，但他归依了老师，听到了这美好而有力量的法教，从此开始入睡。他为三宝做了伟大的供养。
因信士的信心而归依的国王与他无相似之处。未来将成为胜者的独觉者将会入灭。佛陀如此说。听到佛陀的话，僧众们欢喜赞叹。
如此，关于《萨曼尼法果经》的注释已结束。
关于《阿巴塔经》的注释
关于行进的注释

254. Evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti ambaṭṭhasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Kosalesūti kosalā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena kosalāti vuccati, tasmiṃ kosalesu janapade. Porāṇā panāhu – yasmā pubbe mahāpanādaṃ rājakumāraṃ nānānāṭakādīni disvā sitamattampi akarontaṃ sutvā rājā āha – ‘‘yo mama puttaṃ hasāpeti, sabbālaṅkārena naṃ alaṅkaromī’’ti. Tato naṅgalānipi chaḍḍetvā mahājanakāye sannipatite manussā sātirekāni sattavassāni nānākīḷāyo dassetvāpi taṃ hasāpetuṃ nāsakkhiṃsu, tato sakko devarājā nāṭakaṃ pesesi, so dibbanāṭakaṃ dassetvā hasāpesi. Atha te manussā attano attano vasanokāsābhimukhā pakkamiṃsu. Te paṭipathe mittasuhajjādayo disvā paṭisanthāraṃ karontā – ‘‘kacci bho kusalaṃ, kacci bho kusala’’nti āhaṃsu. Tasmā taṃ ‘‘kusala’’nti vacanaṃ upādāya so padeso kosalāti vuccatīti.

Cārikaṃ caramānoti addhānagamanaṃ gacchanto. Cārikā ca nāmesā bhagavato duvidhā hoti – turitacārikā ca, aturitacārikā ca. Tattha dūrepi bodhaneyyapuggalaṃ disvā tassa bodhanatthāya sahasā gamanaṃ turitacārikā nāma, sā mahākassapassa paccuggamanādīsu daṭṭhabbā. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutaṃ maggaṃ agamāsi. Āḷavakassatthāya tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa. Pakkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ. Mahākappinassa vīsayojanasataṃ. Dhaniyassatthāya sattayojanasatāni agamāsi. Dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsītissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ.

Ekadivasaṃ kira thero – ‘‘tissasāmaṇerassa santikaṃ, bhante, gacchāmī’’ti āha. Bhagavā – ‘‘ahampi gamissāmī’’ti vatvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ānanda, vīsatisahassānaṃ chaḷabhiññānaṃ ārocehi, bhagavā kira vanavāsissa tissasāmaṇerassa santikaṃ gamissatī’’ti. Tato dutiyadivase vīsatisahassakhīṇāsavaparivāro ākāse uppatitvā vīsatiyojanasatamatthake tassa gocaragāmadvāre otaritvā cīvaraṃ pārupi. Taṃ kammantaṃ gacchamānā manussā disvā – ‘‘satthā no āgato, mā kammantaṃ agamitthā’’ti vatvā āsanāni paññapetvā yāguṃ datvā pātarāsabhattaṃ karontā – ‘‘kuhiṃ, bhante, bhagavā gacchatī’’ti daharabhikkhū pucchiṃsu. Upāsakā na bhagavā aññattha gacchati, idheva tissasāmaṇerassa dassanatthāyāgatoti. Te – ‘‘amhākaṃ kulūpakassa kira therassa dassanatthāya satthā āgato, no vata no thero oramattako’’ti somanassajātā ahesuṃ.

Atha kho bhagavato bhattakiccapariyosāne sāmaṇero gāme piṇḍāya caritvā – ‘‘upāsakā, mahābhikkhusaṅgho’’ti pucchi. Athassa te ‘‘satthā, bhante, āgato’’ti ārocesuṃ. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā piṇḍapātena āpucchi. Satthā tassa pattaṃ hatthena gahetvā – ‘‘alaṃ, tissa, niṭṭhitaṃ bhattakicca’’nti āha. Tato upajjhāyaṃ āpucchitvā attano pattāsane nisīditvā bhattakiccamakāsi. Athassa bhattakiccapariyosāne satthā maṅgalaṃ vatvā nikkhamitvā gāmadvāre ṭhatvā – ‘‘kataro te, tissa, vasanaṭṭhānaṃ gatamaggo’’ti āha. Ayaṃ bhagavāti. Maggaṃ desayamāno purato yāhi tissāti. Bhagavā kira sadevakassa lokassa maggadesakopi samāno sakale tigāvute magge ‘sāmaṇeraṃ daṭṭhuṃ lacchāmī’ti taṃ maggadesakaṃ akāsi.


如此我所闻……等……是关于阿巴塔经。在这里有一个前所未有的段落。关于“科萨拉”，是指科萨拉的王子。它们的居住地单独一个城邦被称为科萨拉，在这个科萨拉的城邦中。古人说——因为以前看到王子们在大剧场中观看各种戏剧，连一丝冷却都不曾出现，国王说道：“谁让我的儿子欢笑，我便用一切装饰来装饰他。”于是即使放弃了金色的衣物，在众多人民聚集的地方，众人也无法让他欢笑，因此天帝送来了戏剧，展示了天上的戏剧，使他欢笑。于是那些人们各自回到自己的居所。看到同行的朋友等，互相问候——“你们好啊，是否安好？”因此他以“安好”的话语为依据，这个地方被称为科萨拉。
“行走”是指前往目的地。行走有两种类型——快速行走和慢速行走。在那里，即使远远看到应觉悟的人，为了觉悟而迅速前往的便是快速行走，这在大迦叶的接见中可以看到。佛陀曾在接见大迦叶时，瞬间走了三十由旬，往阿拉瓦卡萨的地方，三十由旬；对于阿阇梨则为五十由旬。对于大迦波尼则为一百由旬。对于富有者则为七十由旬。对于法军的信士，住在森林的沙弥则为超过三十由旬的一百由旬。
某日，长老说道：“我将去见三十沙弥。”佛陀说：“我也将去。”于是召唤阿难：“阿难，告知二万六千的六通者，佛陀将去见住在森林的三十沙弥。”于是第二天，二万六千的灭尽者在空中飞起，降落在三十由旬的地方，来到他的居所，披上袈裟。
当人们看到这一幕时，便说道：“老师来了，不要去做事情。”于是摆好座位，给他米粥，准备早饭，问道：“尊者，佛陀要去哪里？”信士们说：“佛陀并不去别处，是为了看三十沙弥而来的。”于是他们高兴地说：“我们的家族的长老，确实是为了看长老而来的，佛陀并未离去。”
于是佛陀在完成早饭后，经过村庄，问沙弥：“信士们，伟大的比丘团。”他们回答：“老师，尊者来了。”他便走向佛陀，乞食。佛陀握住他的碗，说道：“够了，三十，早饭已经完成。”然后询问上师，坐在自己的碗座上，完成了早饭。
在完成早饭后，佛陀祝福道，离开时在村庄的门口站着，问道：“你，三十，去住处的路是怎样的？”他说：“这就是佛陀。”边走边说：“你走去，三十。”佛陀显然在这个有天神的世界中，作为道路的指引，走着三十由旬的路，想着“我想见沙弥”。




So attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā bhagavato vattamakāsi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘kataro te, tissa, caṅkamo’’ti pucchitvā tattha gantvā sāmaṇerassa nisīdanapāsāṇe nisīditvā – ‘‘tissa, imasmiṃ ṭhāne sukhaṃ vasī’’ti pucchi. So āha – ‘‘āma, bhante, imasmiṃ ṭhāne vasantassa sīhabyagghahatthimigamorādīnaṃ saddaṃ suṇato araññasaññā uppajjati, tāya sukhaṃ vasāmī’’ti. Atha naṃ bhagavā – ‘‘tissa, bhikkhusaṅghaṃ sannipātehi, buddhadāyajjaṃ te dassāmī’’ti vatvā sannipatite bhikkhusaṅghe upasampādetvā attano vasanaṭṭhānameva agamāsīti. Ayaṃ turitacārikā nāma. Yaṃ pana gāmanigamapaṭipāṭiyā devasikaṃ yojanadviyojanavasena piṇḍapātacariyādīhi lokaṃ anuggaṇhantassa gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāma.

Imaṃ pana cārikaṃ caranto bhagavā mahāmaṇḍalaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ, antomaṇḍalanti imesaṃ tiṇṇaṃ maṇḍalānaṃ aññatarasmiṃ carati. Tattha mahāmaṇḍalaṃ navayojanasatikaṃ, majjhimamaṇḍalaṃ chayojanasatikaṃ , antomaṇḍalaṃ tiyojanasatikaṃ. Yadā mahāmaṇḍale cārikaṃ caritukāmo hoti, mahāpavāraṇāya pavāretvā pāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Samantā yojanasataṃ ekakolāhalaṃ hoti. Purimaṃ purimaṃ āgatā nimantetuṃ labhanti. Itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro mahāmaṇḍale osarati. Tattha bhagavā tesu tesu gāmanigamesu ekāhaṃ dvīhaṃ vasanto mahājanaṃ āmisappaṭiggahena anuggaṇhanto dhammadānena cassa vivaṭṭasannissitaṃ kusalaṃ vaḍḍhento navahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana antovasse bhikkhūnaṃ samathavipassanā taruṇā honti, mahāpavāraṇāya apavāretvā pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā kattikapuṇṇamāyaṃ pavāretvā migasirassa paṭhamapāṭipadadivase mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamitvā majjhimamaṇḍale osarati. Aññenapi kāraṇena majjhimamaṇḍale cārikaṃ caritukāmo catumāsaṃ vasitvāva nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro majjhimamaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto aṭṭhahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Sace pana catumāsaṃ vutthavassassāpi bhagavato veneyyasattā aparipakkindriyā honti, tesaṃ indriyaparipākaṃ āgamayamāno aparampi ekamāsaṃ vā dviticatumāsaṃ vā tattheva vasitvā mahābhikkhusaṅghaparivāro nikkhamati. Vuttanayeneva itaresu dvīsu maṇḍalesu sakkāro antomaṇḍale osarati. Bhagavā purimanayeneva lokaṃ anuggaṇhanto sattahi vā chahi vā pañcahi vā catūhi vā māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Iti imesu tīsu maṇḍalesu yattha katthaci cārikaṃ caranto na cīvarādihetu carati. Atha kho ye duggatabālajiṇṇabyādhitā, te kadā tathāgataṃ āgantvā passissanti. Mayi pana cārikaṃ carante mahājano tathāgatassa dassanaṃ labhissati. Tattha keci cittāni pasādessanti , keci mālādīhi pūjessanti, keci kaṭacchubhikkhaṃ dassanti, keci micchādassanaṃ pahāya sammādiṭṭhikā bhavissanti. Taṃ nesaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ lokānukampakāya cārikaṃ carati.


以下是完整直译：
他回到自己的住处，向世尊报告。世尊询问他："提萨，你的经行处在哪里？"并前往那里，在沙弥的坐石上就座，问道："提萨，你在这个地方住得舒适吗？"他回答："是的，尊者。在这个地方居住时，听到狮子、老虎、大象、鹿等的声音，就会产生森林的感觉，因此住得很舒适。"于是世尊说："提萨，召集比丘僧团，我要将佛陀的遗产传给你。"在召集的比丘僧团中，他被授予具足戒，然后世尊返回自己的住处。这就是快速游化。凡是按照村镇顺序，每天根据一两由旬的距离，进行化缘等活动以利益世间的，称为缓慢游化。
在游化时，世尊游历大区域、中区域、内区域这三个区域中的任何一个。其中，大区域是九百由旬，中区域是六百由旬，内区域是三百由旬。当他想在大区域游化时，经过盛大告别后，在元月初一日，带领大比丘僧团出发。周围百由旬内形成一片喧嚣。先到的可以邀请。在其他两个区域中，供养集中在大区域。世尊在各个村镇停留一天或两天，以物质供养利益大众，并以法布施使与解脱相关的善业增长，九个月后结束游化。
如果在年内比丘们的止观还很初级，经过盛大告别，给出告别集会，在卡提克满月日告别，在弥伽斯日（Migasira）的第一个月圆日，带领大比丘僧团出发，进入中区域。因为其他原因想在中区域游化，则住满四个月后出发。按照先前方式，供养集中在中区域。世尊继续以先前方式利益世间，八个月后结束游化。
如果在住满四个月后，世尊的可教化众生根机尚未成熟，为了等待他们根机成熟，他可能再额外停留一个月，或两到四个月，带领大比丘僧团出发。按照先前方式，供养集中在内区域。世尊继续以先前方式利益世间，七、六、五或四个月后结束游化。
就这样，在这三个区域的任何地方游化，并非为了衣服等缘故。而是思考："贫困、愚昧、衰老和患病的人何时能见到如来？当我游化时，大众将得见如来。有些人将生起信心，有些人将以花等供养，有些人将给予少许食物，有些人将舍弃邪见而趋向正见。这将长久地利益他们，带来快乐。"如此，出于怜悯世间，他进行游化。


Api ca catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti, jaṅghavihāravasena sarīraphāsukatthāya, atthuppattikālābhikaṅkhanatthāya, bhikkhūnaṃ sikkhāpadapaññāpanatthāya, tattha tattha paripākagatindriye bodhaneyyasatte bodhanatthāyāti. Aparehipi catūhi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti buddhaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchissantīti vā, mahatā dhammavassena catasso parisā santappessāmīti vā. Aparehipi pañcahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti pāṇātipātā viramissantīti vā, adinnādānā , kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – paṭhamaṃ jhānaṃ paṭilabhissantīti vā, dutiyaṃ jhānaṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ paṭilabhissantīti vā. Aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi buddhā bhagavanto cārikaṃ caranti – sotāpattimaggaṃ adhigamissantīti vā, sotāpattiphalaṃ…pe… arahattaphalaṃ sacchikarissantīti vāti. Ayaṃ aturitacārikā, idha cārikāti adhippetā. Sā panesā duvidhā hoti – anibaddhacārikā ca nibaddhacārikā ca. Tattha yaṃ gāmanigamanagarapaṭipāṭivasena carati, ayaṃ anibaddhacārikā nāma. Yaṃ panekasseva bodhaneyyasattassatthāya gacchati, ayaṃ nibaddhacārikā nāma. Esā idha adhippetā.

Tadā kira bhagavato pacchimayāmakiccapariyosāne dasasahassilokadhātuyā ñāṇajālaṃ pattharitvā bodhaneyyabandhave olokentassa pokkharasātibrāhmaṇo sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭho. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati, ‘‘atthi nu khvassa upanissayo’’ti vīmaṃsanto sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā – ‘‘eso mayi etaṃ janapadaṃ gate lakkhaṇapariyesanatthaṃ ambaṭṭhaṃ antevāsiṃ pahiṇissati, so mayā saddhiṃ vādapaṭivādaṃ katvā nānappakāraṃ asabbhivākyaṃ vakkhati, tamahaṃ dametvā nibbisevanaṃ karissāmi. So ācariyassa kathessati, athassācariyo taṃ kathaṃ sutvā āgamma mama lakkhaṇāni pariyesissati, tassāhaṃ dhammaṃ desessāmi. So desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahissati. Desanā mahājanassa saphalā bhavissatī’’ti pañcabhikkhusataparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – ‘‘kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī’’ti.

Yena icchānaṅgalanti yena disābhāgena icchānaṅgalaṃ avasaritabbaṃ. Yasmiṃ vā padese icchānaṅgalaṃ. Ijjhānaṅgalantipi pāṭho. Tadavasarīti tena avasari, taṃ vā avasari. Tena disābhāgena gato, taṃ vā padesaṃ gatoti attho. Icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍeti icchānaṅgalaṃ upanissāya icchānaṅgalavanasaṇḍe sīlakhandhāvāraṃ bandhitvā samādhikontaṃ ussāpetvā sabbaññutaññāṇasaraṃ parivattayamāno dhammarājā yathābhirucitena vihārena viharati.

Pokkharasātivatthuvaṇṇanā



以下是完整直译：
佛陀因四种原因而进行游化，第一是为了身体的舒适，第二是为了达到目的时的期望，第三是为了比丘们的戒律教导，第四是为了在各处培养成熟的根机以利益可教化的众生。还有其他四种原因，佛陀进行游化是为了让众生归依佛、归依法、归依僧，或是为了以大量的法雨来安慰四众。还有其他五种原因，佛陀进行游化是为了让众生停止杀生、停止偷盗、停止邪淫、停止妄语、停止醉酒及放纵。还有其他八种原因，佛陀进行游化是为了让众生获得第一禅、第二禅……直到获得非想非非想处的定。还有其他八种原因，佛陀进行游化是为了让众生达到入流道，获得入流果……直到获得阿罗汉果。这个游化是缓慢的游化，这里所说的游化就是指这一点。它有两种类型——不受约束的游化和受约束的游化。在那里，按照村镇、集市、城市的顺序游化的，称为不受约束的游化。而为了某个特定的可教化众生而前往的，称为受约束的游化。这就是这里所指的游化。
那时，佛陀在完成最后的使命时，展开了十千个世界的智慧网，观察到可教化的众生。此时，波卡拉萨提的婆罗门在全知智慧网中进入。于是佛陀想，这位婆罗门在我的智慧网中显现，"他是否有依靠呢？"观察到入流道的依靠后，佛陀说："这人会在我去到这个地区时，派遣阿姆巴塔（Ambaṭṭha）来寻找特征，他会与我争论，发表各种不当言论，我将驳斥他并使他沉默。他会告诉老师，老师听后会来寻找我的特征，我将在那时给他讲法。讲法结束后，他将会获得入流果。讲法将会对大众产生显著效果。"于是，五百比丘团体前往那个地区。因此说："在科萨拉（Kosalā）进行游化时，和大比丘僧团一起，有五百比丘。"
"由此可知，何处是我想要到达的地方？"在什么地方会有我想要到达的地方。也可以说是"我想要到达的地方"。因此，"他就在那里到达了"，或是"他就在那里到达了"。因此，"他在想要到达的地方"、"他依靠想要到达的地方"、"在想要到达的地方"的森林中，佛陀捆绑了戒律的部分，升起了定的境界，转动了全知的法轮，像法王一样在他所喜欢的地方居住。
波卡拉萨提的物品说明。

255.Tena kho pana samayenāti yena samayena bhagavā tattha viharati, tena samayena, tasmiṃ samayeti ayamattho. Brahmaṃ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Idameva hi jātibrāhmaṇānaṃ niruttivacanaṃ. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇāti vuccanti. Pokkharasātīti idaṃ tassa nāmaṃ. Kasmā pokkharasātīti vuccati. Tassa kira kāyo setapokkharasadiso, devanagare ussāpitarajatatoraṇaṃ viya sobhati. Sīsaṃ panassa kāḷavaṇṇaṃ indanīlamaṇimayaṃ viya. Massupi candamaṇḍale kāḷamegharāji viya khāyati. Akkhīni nīluppalasadisāni. Nāsā rajatapanāḷikā viya suvaṭṭitā suparisuddhā. Hatthapādatalāni ceva mukhadvārañca katalākhārasaparikammaṃ viya sobhati, ativiya sobhaggappatto brāhmaṇassa attabhāvo. Arājake ṭhāne rājānaṃ kātuṃ yuttamimaṃ brāhmaṇaṃ. Evamesa sassiriko. Iti naṃ pokkharasadisattā pokkharasātīti sañjānanti.

Ayaṃ pana kassapasammāsambuddhakāle tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū dasabalassa dānaṃ datvā dhammadesanaṃ sutvā devaloke nibbatti. So tato manussalokamāgacchanto mātukucchivāsaṃ jigucchitvā himavantapadese mahāsare padumagabbhe nibbatti. Tassa ca sarassa avidūre tāpaso paṇṇasālāya vasati. So tīre ṭhito taṃ padumaṃ disvā – ‘‘idaṃ padumaṃ avasesapadumehi mahantataraṃ. Pupphitakāle naṃ gahessāmī’’ti cintesi. Taṃ sattāhenāpi na pupphati. Tāpaso kasmā nu kho idaṃ sattāhenāpi na pupphati. Handa naṃ gahessāmīti otaritvā gaṇhi. Taṃ tena nāḷato chinnamattaṃyeva pupphitaṃ. Athassabbhantare suvaṇṇacuṇṇapiñjaraṃ viya rajatabimbakaṃ padumareṇupiñjaraṃ setavaṇṇaṃ dārakaṃ addasa. So mahāpuñño esa bhavissati. Handa naṃ paṭijaggāmīti paṇṇasālaṃ netvā paṭijaggitvā sattavassakālato paṭṭhāya tayo vede uggaṇhāpesi. Dārako tiṇṇaṃ vedānaṃ pāraṃ gantvā paṇḍito byatto jambudīpe aggabrāhmaṇo ahosi. So aparena samayena rañño kosalassa sippaṃ dassesi. Athassa sippe pasanno rājā ukkaṭṭhaṃ nāma mahānagaraṃ brahmadeyyaṃ adāsi. Iti naṃ pokkhare sayitattā pokkharasātīti sañjānanti.

Ukkaṭṭhaṃ ajjhāvasatīti ukkaṭṭhanāmake nagare vasati. Abhibhavitvā vā āvasati. Tassa nagarassa sāmiko hutvā yāya mariyādāya tattha vasitabbaṃ, tāya mariyādāya vasi. Tassa kira nagarassa vatthuṃ ukkā ṭhapetvā ukkāsu jalamānāsu aggahesuṃ, tasmā taṃ ukkaṭṭhanti vuccati. Okkaṭṭhantipi pāṭho, soyevattho. Upasaggavasena panettha bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Tassa anupayogattā ca sesapadesu. Tattha lakkhaṇaṃ saddasatthato pariyesitabbaṃ.

Sattussadanti sattehi ussadaṃ, ussannaṃ bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Posāvaniyahatthiassamoramigādianekasattasamākiṇṇañcāti attho. Yasmā panetaṃ nagaraṃ bahi āvijjhitvā jātena hatthiassādīnaṃ ghāsatiṇena ceva gehacchādanatiṇena ca sampannaṃ. Tathā dārukaṭṭhehi ceva gehasambhārakaṭṭhehi ca. Yasmā cassabbhantare vaṭṭacaturassādisaṇṭhānā bahū pokkharaṇiyo jalajakusumavicittāni ca bahūni anekāni taḷākāni udakassa niccabharitāneva honti, tasmā satiṇakaṭṭhodakanti vuttaṃ. Saha dhaññenāti sadhaññaṃ pubbaṇṇāparaṇṇādibhedaṃ bahudhaññasannicayanti attho . Ettāvatā yasmiṃ nagare brāhmaṇo setacchattaṃ ussāpetvā rājalīlāya vasati, tassa samiddhisampatti dīpitā hoti.


以下是完整直译：
255.\当时，就是指世尊住在那里的时候，在那个时候，这就是其含义。"诵读梵文"即为婆罗门，意思是诵读咒语。这只是种姓婆罗门的语源解释。而圣者因为已经摒弃罪恶，所以被称为婆罗门。波卡拉萨提是他的名字。为什么被称为波卡拉萨提？据说他的身体像白莲花一样，如同天城中竖立的银门那样美丽。他的头是黑色的，像蓝宝石一样。胡须在月亮般的脸上，看起来像一道黑云。眼睛像蓝莲花。鼻子像银管一样圆润纯净。手掌、脚掌和嘴巴都像涂了红漆一样美丽，婆罗门的身体非常美丽。在无王的地方，这个婆罗门适合被立为国王。他就是这样光彩照人。因为他像莲花一样，所以人们称他为波卡拉萨提。
这个人在迦叶正等觉佛时期精通三吠陀，向十力佛布施并听闻法，死后生于天界。他从天界来到人间时，厌恶住在母胎，于是在喜马拉雅山区的大湖中的莲花胚胎中出生。在那个湖不远处有一个苦行者住在叶屋里。他站在岸边看到那朵莲花，心想："这朵莲花比其他莲花大，等它开花时我就摘下来。"七天过去了花还没开。苦行者想："为什么七天了还不开花呢？好吧，我去摘下来。"于是他下水摘下了莲花。莲花刚从茎上摘下就开了。这时他看到里面有一个金色花蕊般的、银色身体般的、莲花粉般的白色男孩。他想："这一定是个有大福报的人。好吧，我来照顾他。"于是把他带到叶屋照顾，从七岁开始教他三吠陀。这个男孩精通三吠陀，成为聪明能干的阎浮提最高婆罗门。后来他向憍萨罗国王展示技艺。国王对他的技艺很满意，赐给他乌卡塔这个大城市作为婆罗门封地。因为他躺在莲花中，所以人们称他为波卡拉萨提。
"居住在乌卡塔"是指住在名为乌卡塔的城市。或者说是征服后居住。作为那个城市的主人，他以应该居住的方式居住在那里。据说，他们在建立那个城市的地基时，放置火把并在火把燃烧时占据，所以称为乌卡塔。也有读作"奥卡塔"的，意思相同。这里应该理解为依据前缀表示处所的宾格。因为不适用于其他词，所以其他词保持原样。这里的语法规则应该从语法书中查找。
"七种丰富"是指丰富的生物，即人口众多、拥挤。意思是有许多饲养的大象、马、孔雀、鹿等各种动物。因为这个城市外围长满了大象、马等动物的草料和房屋覆盖用的草。同样也有木材和建房用的木料。因为城内有许多圆形、方形等形状的莲池，装饰着水生花卉，还有许多永远充满水的大小水池，所以说"有草、木、水"。"有谷物"是指有大量储存的稻谷、小麦等各种谷物。到此为止，描述了婆罗门举起白伞像国王一样居住的城市的繁荣。


Rājato laddhaṃ bhoggaṃ rājabhoggaṃ. Kena dinnanti ce? Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ. Rājadāyanti rañño dāyabhūtaṃ, dāyajjanti attho. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ, chattaṃ ussāpetvā rājasaṅkhepena bhuñjitabbanti attho. Atha vā rājabhogganti sabbaṃ chejjabhejjaṃ anusāsantena nadītitthapabbatādīsu suṅkaṃ gaṇhantena setacchattaṃ ussāpetvā raññā hutvā bhuñjitabbaṃ. Raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyanti ettha taṃ nagaraṃ raññā dinnattā rājadāyaṃ dāyakarājadīpanatthaṃ panassa ‘‘raññā pasenadinā kosalena dinna’’nti idaṃ vuttaṃ. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ. Yathā dinnaṃ na puna gahetabbaṃ hoti, nissaṭṭhaṃ pariccattaṃ. Evaṃ dinnanti attho.

Assosīti suṇi upalabhi, sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsi. Khoti avadhāraṇatthe padapūraṇamatte vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena assosi eva, nāssa koci savanantarāyo ahosīti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena pana padabyañjanasiliṭṭhatāmattameva.

Idāni yamatthaṃ brāhmaṇo pokkharasāti assosi, taṃ pakāsento – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo’’tiādimāha. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Vuttañhetaṃ – ‘‘samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā’’tiādi (ma. ni. 1.434). Bhagavā ca anuttarena ariyamaggena samitapāpo. Tenassa yathābhūtaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ, yadidaṃ samaṇoti. Khalūti anussavanatthe nipāto. Bhoti brāhmaṇajātisamudāgataṃ ālapanamattaṃ. Vuttampi cetaṃ – ‘‘bhovādī nāma so hoti, sace hoti sakiñcano’’ti (dha. pa. 55). Gotamoti bhagavantaṃ gottavasena parikitteti. Tasmā samaṇo khalu bho gotamoti ettha samaṇo kira bho gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo.

Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ . Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāya pabbajitoti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ vuttatthameva. Taṃ kho panātiādi sāmaññaphale vuttameva. Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana. Atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo, evarūpānaṃ yathābhūtaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhīni ummīletvā dassanamattampi sādhu hotīti, evaṃ ajjhāsayaṃ katvā.

Ambaṭṭhamāṇavakathā



以下是完整直译：
王所获得的财富是王的财富。是谁给予的呢？是由国王帕塞那迪（Pasenadi）科萨拉（Kosalā）给予的。王的遗产是指国王的遗产，遗产的意思。梵天的馈赠是指最上等的馈赠，意为在举起伞盖后以国王的名义享用。或者说，王的财富是指所有可被切割和破坏的事物，由于统治者的命令在河流、圣地、山脉等地收取的，举起伞盖后由国王享用。国王帕塞那迪科萨拉所给予的王的遗产，因而这座城市被称为国王的遗产。这里所说的梵天的馈赠是指最上等的馈赠。正如所给予的，不应再被夺取，已被放弃、限制。这就是所说的给予。
听到这个消息后，便能理解，依照耳根的顺畅而得知。这里的"khoti"用于强调，或用作词尾。这里的意思是，只是听到而已，没有任何干扰。用词尾方式则是指词的完整性。
现在，婆罗门听到波卡**提的声音，便开始阐明：“确实是修行者啊，尊敬的戈塔马。”这里的“修行者”应理解为已摒弃罪恶的修行者。正如所说：“他确实摒弃了恶劣的、不善的法。”世尊以无上的圣道摒弃了罪恶。因此，称之为“修行者”，这就是其名。这里的“确实”是用于强调。这里的“尊敬的”则是指婆罗门所出身的尊贵身份。正如所说：“他确实是尊敬的，如果他是有自我意识的。”而“戈塔马”则是指世尊的家族。故而“确实是修行者啊，尊敬的戈塔马”在这里应理解为“确实是修行者，尊敬的戈塔马”。
“释迦族的儿子”是指对世尊高贵家族的描述。释迦族出家是指对信仰出家的描述。由某人以信仰出家而未被征服，放弃了那个家族，因信仰而出家，这样的意思。之后所说的则是指前面的意思。确实是美好的，确实是幸福的，这样说是指有益的。像这样的有趣者，确实是戈塔马，像这样的有趣者因其真实的特质而被称为阿罗汉。所看到的确实是美好的，眼睛睁开后看到的确实是美好的，因而如此理解。
阿姆巴塔的故事。

256.Ajjhāyakoti idaṃ – ‘‘na dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ajjhāyakā ajjhāyakā tveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti, evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ. Idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako. Mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretīti mantadharo.

Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍūti nighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanapakāsakaṃ satthaṃ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāvahaṃ satthaṃ. Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.

Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati vedeti cāti padako veyyākaraṇo. Lokāyataṃ vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthapamāṇaṃ satthaṃ. Yattha soḷasasahassagāthāparimāṇā buddhamantā nāma ahesuṃ, yesaṃ vasena iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā, iminā dve aggasāvakā, asīti mahāsāvakā , buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattīti ayaṃ viseso paññāyati.

Anavayoti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūno paripūrakārī, avayo na hotīti vuttaṃ hoti. Avayo nāma yo tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Anuññātapaṭiññātoti anuññāto ceva paṭiññāto ca. Ācariyenassa ‘‘yaṃ ahaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ jānāsī’’tiādinā anuññāto. ‘‘Āma ācariyā’’ti attanā tassa paṭivacanadānapaṭiññāya paṭiññātoti attho. Katarasmiṃ adhikāre? Sake ācariyake tevijjake pāvacane. Esa kira brāhmaṇo cintesi ‘‘imasmiṃ loke ‘ahaṃ buddho, ahaṃ buddho’ti uggatassa nāmaṃ gahetvā bahū janā vicaranti. Tasmā na me anussavamatteneva upasaṅkamituṃ yuttaṃ. Ekaccañhi upasaṅkamantassa apakkamanampi garu hoti, anatthopi uppajjati. Yaṃnūnāhaṃ mama antevāsikaṃ pesetvā – ‘buddho vā, no vā’ti jānitvāva upasaṅkameyya’’nti, tasmā māṇavaṃ āmantetvā ayaṃ tātātiādimāha.

257.Taṃ bhavantanti tassa bhoto gotamassa. Tathā santaṃ yevāti tathā satoyeva. Idhāpi hi itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacanaṃ.



以下是完整直译：
256.\诵习者，这是指"他们不再禅修，他们不再禅修，瓦塞塔，因此'诵习者'这个词的第三个音节就这样产生了"，这是在最初劫时对不再禅修的婆罗门的批评之词。而现在，诵习者是指诵习的人。他们用"诵习咒语"这个意思来赞美称呼。持咒者是指记住咒语的人。
三吠陀指梨俱吠陀、夜柔吠陀和娑摩吠陀。通过口头背诵而精通的人称为精通者。连同词汇学和修辞学的，词汇学是解释树木等同义词的学问。修辞学是有助于诗人创作的学问。连同音韵学的，音韵学是指语音学和语源学。以神咒吠陀为第四，"曾经如此，曾经如此"这样的话相连的古老故事被称为第五部分，即以传说为第五的吠陀。
精通词句和其余语法并教授的人称为词句通和语法家。世间论被称为诡辩论的学说。大人相是解释佛陀等大人相的一万二千颂的学说。其中有一万六千偈颂的佛咒，根据这些相，具有这些特征的被称为佛陀，具有这些特征的被称为辟支佛，具有这些特征的是两大弟子，八十大弟子，佛母，佛父，首席侍者，首席女侍者，转轮王，这些区别是明显的。
无缺陷是指在这些世间论和大人相中没有不足，是完全精通的，没有缺陷。所谓缺陷是指不能从意义和文字上完全掌握这些。被认可和承认是指既被认可又被承认。他的老师以"我所知道的，你也知道"等方式认可他。"是的，老师"，以这样的回答承认，这就是其意思。在哪个领域？在他自己的老师传授的三吠陀教义中。据说这个婆罗门想："在这个世界上，很多人以'我是佛陀，我是佛陀'的名义四处游走。因此，我不应该仅仅听说就去拜访。对某些人来说，拜访后离开也是困难的，可能会产生不利。我应该派我的学生去了解'是否是佛陀'后再去拜访。"因此他召唤学生，说"孩子啊"等等。
257.\那位尊者，指那位尊敬的乔达摩。正是如此，这里也是用于表示状态的宾格。

258.Yathā kathaṃ panāhaṃ, bho, tanti ettha kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi, yathā sakkā so ñātuṃ, tathā me ācikkhāhīti attho. Yathāti vā nipātamattamevetaṃ. Kathanti ayaṃ ākārapucchā. Kenākārenāhaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmīti attho. Evaṃ vutte kira naṃ upajjhāyo ‘‘kiṃ tvaṃ, tāta, pathaviyaṃ ṭhito, pathaviṃ na passāmīti viya; candimasūriyānaṃ obhāse ṭhito, candimasūriye na passāmīti viya vadasī’’tiādīni vatvā jānanākāraṃ dassento āgatāni kho, tātātiādimāha.

Tattha mantesūti vedesu. Tathāgato kira uppajjissatīti paṭikacceva suddhāvāsā devā vedesu lakkhaṇāni pakkhipitvā buddhamantā nāmeteti brāhmaṇaveseneva vede vācenti. Tadanusārena mahesakkhā sattā tathāgataṃ jānissantīti. Tena pubbe vedesu mahāpurisalakkhaṇāni āgacchanti. Parinibbute pana tathāgate anukkamena antaradhāyanti. Tenetarahi natthīti. Mahāpurisassāti paṇidhisamādānañāṇakaruṇādiguṇamahato purisassa. Dveyeva gatiyoti dveyeva niṭṭhā. Kāmañcāyaṃ gatisaddo ‘‘pañca kho imā, sāriputta, gatiyo’’tiādīsu (ma. ni. 

以下是完整直译：
258."那么,先生,我该如何"在这里,意思是"先生,我该如何知道那位尊敬的乔达摩,请告诉我如何才能知道他。"或者,"yathā"只是一个不变词。"kathaṃ"是询问方式。意思是"我以何种方式才能知道那位尊敬的乔达摩?"据说,当这样说时,他的老师说:"孩子啊,你是站在地上却说'我看不见地'吗?你是站在日月光芒中却说'我看不见日月'吗?"等等,然后为了显示知道的方式,他说"孩子啊,确实有..."等等。
在那里,"mantesu"指吠陀。据说,如来将要出现时,净居天神们事先就在吠陀中插入了相好,称为佛咒,以婆罗门的身份教授吠陀。依此,有大威力的众生将知道如来。因此,以前吠陀中有大人相。但是,当如来入灭后,这些相好就逐渐消失了。所以现在没有了。"大人"指具有发愿、精进、智慧、慈悲等品德的伟大之人。"只有两种归宿"指只有两种结果。虽然这个"gati"(归宿)一词在"舍利弗,这五种是归宿"等经文中

1.153) bhavabhede vattati. ‘‘Gati migānaṃ pavana’’ntiādīsu (pari. 399) nivāsaṭṭhāne. ‘‘Evaṃ adhimattagatimanto’’tiādīsu paññāyaṃ. ‘‘Gatigata’’ntiādīsu visaṭabhāve. Idha pana niṭṭhāyaṃ vattatīti veditabbo.

Tattha kiñcāpi yehi lakkhaṇehi samannāgato rājā cakkavattī hoti, na teheva buddho hoti; jātisāmaññato pana tāniyeva tānīti vuccanti. Tena vuttaṃ – ‘‘yehi samannāgatassā’’ti. Sace agāraṃ ajjhāvasatīti yadi agāre vasati. Rājā hoti cakkavattīti catūhi acchariyadhammehi, saṅgahavatthūhi ca lokaṃ rañjanato rājā, cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vattati, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Ettha ca rājāti sāmaññaṃ. Cakkavattīti visesaṃ. Dhammena caratīti dhammiko. Ñāyena samena vattatīti attho. Dhammena rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā. Parahitadhammakaraṇena vā dhammiko. Attahitadhammakaraṇena dhammarājā. Caturantāya issaroti cāturanto, catusamuddaantāya, catubbidhadīpavibhūsitāya pathaviyā issaroti attho. Ajjhattaṃ kopādipaccatthike bahiddhā ca sabbarājāno vijetīti vijitāvī. Janapadatthāvariyappattoti janapade dhuvabhāvaṃ thāvarabhāvaṃ patto, na sakkā kenaci cāletuṃ. Janapado vā tamhi thāvariyappatto anuyutto sakammanirato acalo asampavedhīti janapadatthāvariyappatto.

Seyyathidanti nipāto, tassa cetāni katamānīti attho. Cakkaratanantiādīsu cakkañca, taṃ ratijananaṭṭhena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Esa nayo sabbattha. Imesu pana ratanesu ayaṃ cakkavattirājā cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite yathāsukhaṃ anucarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, avasesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo, pacchimena mantasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhusattiyogo suparipuṇṇo hoti, itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ. So itthimaṇiratanehi bhogasukhamanubhavati, sesehi issariyasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana bojjhaṅgasaṃyutte ratanasuttassa upadesato gahetabbo.


以下是完整直译：
1.153)中用于指不同的存在状态。在"森林是野兽的归宿"等句中指居住地。在"如此具有超凡的智慧"等句中指智慧。在"已经到达"等句中指扩散的状态。但在这里应理解为指结果。
虽然具备某些特征的人成为转轮王,但不是具备同样特征就成为佛陀;然而由于出身的共同性,这些特征被称为相同的。因此说"具备这些特征的"。如果住在家中,即如果居住在家里。成为转轮王,因具有四种奇妙法和摄受事而使世间欢喜称为王,转动轮宝,以四种成就之轮运转,以此使他人运转,为利益他人而有行为之轮的运转,故称为转轮王。这里"王"是通称,"转轮王"是特称。如法而行即为如法,意为以正当公平的方式行事。如法获得王位而成为国王即为法王。或因为为他人利益而行法故称如法,为自己利益而行法故称法王。统治四方即为四方之主,意为统治四海之内、由四种洲庄严的大地。内部克服愤怒等敌人,外部征服所有国王,故称征服者。获得国土的稳固,即在国土中获得稳固坚定,不能被任何人动摇。或者国土在他那里获得稳固,顺从、专注于自己的工作、不动摇、不震荡,故称获得国土的稳固。
"seyyathidaṃ"是不变词,其意为"这些是什么?"。轮宝等,轮和宝因能生欢喜故称轮宝。其他类推。在这些宝中,这个转轮王以轮宝征服未征服的,以象马宝随意游历已征服的,以主藏臣宝守护已征服的,以其余的享受快乐。首先他具足精进力,最后具足智慧力,以象马居士宝具足势力,以女宝和摩尼宝获得三种力的果报。他以女宝和摩尼宝享受财富之乐,以其余享受统治之乐。特别是,前三者是由无嗔善根所生业力而成就,中间的是由无贪善根所生业力而成就,最后一个是由无痴善根所生业力而成就,应当如此理解。这里是简略说明。详细解释应从觉支相应的宝经的教导中获得。


Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukajātikā. Vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā. Evaṃ tāva eke vaṇṇayanti. Ayaṃ panettha sabbhāvo. Vīrāti uttamasūrā vuccanti, vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīrakāraṇaṃ vīriyanti vuttaṃ hoti. Vīraṅgarūpaṃ etesanti vīraṅgarūpā, vīriyamayasarīrā viyāti vuttaṃ hoti. Parasenappamaddanāti sace paṭimukhaṃ tiṭṭheyya parasenā taṃ parimaddituṃ samatthāti adhippāyo. Dhammenāti ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādinā pañcasīladhammena . Arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchadoti ettha rāgadosamohamānadiṭṭhiavijjāduccaritachadanehi sattahi paṭicchanne kilesandhakāre loke taṃ chadanaṃ vivaṭṭetvā samantato sañjātāloko hutvā ṭhitoti vivaṭṭacchado. Tattha paṭhamena padena pūjārahatā. Dutiyena tassā hetu, yasmā sammāsambuddhoti, tatiyena buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttāti veditabbā. Atha vā vivaṭṭo ca vicchado cāti vivaṭṭacchado, vaṭṭarahito chadanarahito cāti vuttaṃ hoti. Tena arahaṃ vaṭṭābhāvena, sammāsambuddho chadanābhāvenāti evaṃ purimapadadvayasseva hetudvayaṃ vuttaṃ hoti, dutiyena vesārajjena cettha purimasiddhi, paṭhamena dutiyasiddhi, tatiyacatutthehi tatiyasiddhi hoti. Purimañca dhammacakkhuṃ, dutiyaṃ buddhacakkhuṃ, tatiyaṃ samantacakkhuṃ sādhetīti veditabbaṃ. Tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti iminā’ssa mantesu sūrabhāvaṃ janeti.

259. Sopi tāya ācariyakathāya lakkhaṇesu vigatasammoho ekobhāsajāte viya buddhamante sampassamāno evaṃ bhoti āha. Tassattho – ‘yathā, bho, tvaṃ vadasi, evaṃ karissāmī’ti. Vaḷavārathamāruyhāti vaḷavāyuttaṃ rathaṃ abhirūhitvā. Brāhmaṇo kira yena rathena sayaṃ vicarati, tameva rathaṃ datvā māṇavaṃ pesesi. Māṇavāpi pokkharasātisseva antevāsikā. So kira tesaṃ – ‘‘ambaṭṭhena saddhiṃ gacchathā’’ti saññaṃ adāsi.

Yāvatikā yānassa bhūmīti yattakaṃ sakkā hoti yānena gantuṃ, ayaṃ yānassa bhūmi nāma. Yānā paccorohitvāti ayānabhūmiṃ, dvārakoṭṭhakasamīpaṃ gantvā yānato paṭiorohitvā.

Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye ambaṭṭho ārāmaṃ pāvisi. Tasmiṃ pana samaye, ṭhitamajjhanhikasamaye. Kasmā pana tasmiṃ samaye caṅkamantīti? Paṇītabhojanapaccayassa thinamiddhassa vinodanatthaṃ, divāpadhānikā vā te. Tādisānañhi pacchābhattaṃ caṅkamitvā nhāyitvā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā nisajja samaṇadhammaṃ karontānaṃ cittaṃ ekaggaṃ hoti. Yena te bhikkhūti so kira – ‘‘kuhiṃ samaṇo gotamo’’ti pariveṇato pariveṇaṃ anāgantvā ‘‘pucchitvāva pavisissāmī’’ti vilokento araññahatthī viya mahācaṅkame caṅkamamāne paṃsukūlike bhikkhū disvā tesaṃ santikaṃ agamāsi. Taṃ sandhāya yena te bhikkhūtiādi vuttaṃ. Dassanāyāti daṭṭhuṃ, passitukāmā hutvāti attho.



以下是完整直译：
Parosahassanti是指超越千的数量。勇士是指勇猛的种类。英勇的形态是指像天神之身。这样，某些人描述它。这是其本质。勇士是指最优秀的勇士，勇士的肢体被称为勇士的肢体，勇士的原因被称为勇气。勇士的形态是指勇士的形态，勇气所形成的身体。若是指用他人之力来驱动，若是面对面站立，便能用他人的力量驱动，这样的意思。依照法则，即依照“五戒”中的“不应杀生”等法则。应当是应得的完全觉悟者，在世间以揭示贪、嗔、痴、我慢、见解、邪行的遮蔽，七种被遮蔽的烦恼中，揭示这个遮蔽，四周生起的世间便称为揭示遮蔽。在这里，第一个词是指应受供养。第二个词是其原因，因为是完全觉悟者。第三个词是指佛果的缘故，揭示遮蔽的性质应当如此理解。或者说揭示和遮蔽，即揭示遮蔽，脱离轮回和遮蔽，即被称为揭示遮蔽。因此，因脱离轮回而称为应得，因无遮蔽而称为完全觉悟者，这样前两个词的两个原因被提到。第二个词在这里是指第一种成就，第一种成就是第二种成就，第三和第四者是第三种成就。前者是法眼，第二是佛眼，第三是普遍的眼，应当如此理解。你应当接受这些咒语，这样就能显示出他在咒语中的勇气。
259.他因此而对老师的教诲中，特征中无迷惑，像单一的光明般，观察到佛咒的状态，因此这样说。其意为“如你所说，我将这样做”。他骑上了装饰华丽的马车。婆罗门确实骑着那辆马车，自行出行，并将那辆车给学生送去。学生们也像是跟随波卡拉萨提的随侍。因为他向他们说：“与阿姆巴特一起走吧。”
直到车辆的地面，即能用此车到达的地方，这就是车辆的地面。车辆上升到的地方，即是车辆的地面，走到门口的附近，车辆便会下降。
因此在那个时候，即阿姆巴特进入园林的那一时刻。在那个时候，正值中午时分。为什么在那个时候要走动呢？为了消除因美食而生的懈怠，或者是因日间的工作而生的。因为这样的修行者，在吃过午餐后走动，洗澡后使身体清爽，坐下后修习出家人的法则，心思便会专注。那位比丘因此说：“尊者乔达摩在哪里？”他在周围走动，想要询问后再进入，像森林中的大象一般，看到那些穿着袈裟的比丘在走动，便前往他们那里。这里是指“那位比丘”的意思。为了能见到他们，即是想要观看。

260.Abhiññātakolaññoti pākaṭakulajo. Tadā kira jambudīpe ambaṭṭhakulaṃ nāma pākaṭakulamahosi . Abhiññātassāti rūpajātimantakulāpadesehi pākaṭassa. Agarūti abhāriko. Yo hi ambaṭṭhaṃ ñāpetuṃ na sakkuṇeyya, tassa tena saddhiṃ kathāsallāpo garu bhaveyya. Bhagavato pana tādisānaṃ māṇavānaṃ satenāpi sahassenāpi pañhaṃ puṭṭhassa vissajjane dandhāyitattaṃ natthīti maññamānā – ‘‘agaru kho panā’’ti cintayiṃsu. Vihāroti gandhakuṭiṃ sandhāya āhaṃsu.

Ataramānoti aturito, saṇikaṃ padappamāṇaṭṭhāne padaṃ nikkhipanto vattaṃ katvā susammaṭṭhaṃ muttādalasinduvārasantharasadisaṃ vālikaṃ avināsentoti attho. Āḷindanti pamukhaṃ. Ukkāsitvāti ukkāsitasaddaṃ katvā. Aggaḷanti dvārakavāṭaṃ. Ākoṭehīti agganakhehi saṇikaṃ kuñcikacchiddasamīpe ākoṭehīti vuttaṃ hoti. Dvāraṃ kira atiupari amanussā, atiheṭṭhā dīghajātikā koṭenti. Tathā anākoṭetvā majjhe chiddasamīpe koṭetabbanti idaṃ dvārākoṭanavattanti dīpentā vadanti.



以下是完整直译：
260. "Abhiññātakolañño"是指显著的家族。那时在耶路撒冷（现代地名）确实有一个名为阿姆巴特的显著家族。 "Abhiññātassāti"是指在色界出生的家族中显著的。 "Agarū"是指沉重的。因为如果不能让阿姆巴特了解，那么与之交谈的讨论将会变得沉重。然而，对于如是的众生，即使是百人千人询问，也认为“没有沉重的”，他们思考说：“然而确实是沉重的。” "Vihāro"是指香房。
"Ataramāno"是指因病而沉重，慢慢地在适当的地方放下脚，做完事情，像是松软的沙子一样，能够不被破坏。 "Āḷinda"是指前面。 "Ukkāsitvā"是指发出升起的声音。 "Aggaḷa"是指门口的门。 "Ākoṭehī"是指用门口的爪子，慢慢地在小孔的地方敲击。 "Dvāraṃ"确实是指非常高的非人类，极低的长生种类在敲击。因此，不敲击而是在中间的孔洞处敲击，这就是门的敲击方式，正如他们所说。

261.Vivari bhagavā dvāranti na bhagavā uṭṭhāya dvāraṃ vivari. Vivariyatūti pana hatthaṃ pasāresi. Tato ‘‘bhagavā tumhehi anekāsu kappakoṭīsu dānaṃ dadamānehi na sahatthā dvāravivaraṇakammaṃ kata’’nti sayameva dvāraṃ vivaṭaṃ. Taṃ pana yasmā bhagavato manena vivaṭaṃ, tasmā vivari bhagavā dvāranti vattuṃ vaṭṭati.

Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsūti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tehi, evaṃ tepi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodā ahesuṃ. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamaṃsu. Yāya ca ‘‘kacci, bho gotama, khamanīyaṃ; kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ, appātaṅkaṃ, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodiṃsu, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya sucirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ arahabhāvato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato ca sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyaṃ. Evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ambaṭṭhopana māṇavoti so kira bhagavato rūpasampattiyaṃ cittappasādamattampi akatvā ‘‘dasabalaṃ apasādessāmī’’ti udare baddhasāṭakaṃ muñcitvā kaṇṭhe olambetvā ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā caṅkamaṃ abhirūhitvā kālena bāhuṃ, kālena udaraṃ, kālena piṭṭhiṃ dassento, kālena hatthavikāraṃ, kālena bhamukavikāraṃ karonto, ‘‘kacci te bho, gotama, dhātusamatā, kacci bhikkhāhārena na kilamatha, akilamathākāroyeva pana te paññāyati; thūlāni hi te aṅgapaccaṅgāni, pāsādikattha gatagataṭṭhāne. ‘te bahujanā rājapabbajitoti ca buddho’ti ca uppannabahumānā paṇītaṃ ojavantamāhāraṃ denti. Passatha, bho, gehaṃ, cittasālā viya, dibbapāsādo viya. Imaṃ mañcaṃ passatha, bimbohanaṃ passatha, kiṃ evarūpe ṭhāne vasantassa samaṇadhammaṃ kātuṃ dukkara’’nti evarūpaṃ uppaṇḍanakathaṃ anācārabhāvasāraṇīyaṃ katheti, tena vuttaṃ – ‘‘ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamantopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāreti, ṭhitopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretī’’ti.

262.Atha kho bhagavāti atha bhagavā – ‘‘ayaṃ māṇavo hatthaṃ pasāretvā bhavaggaṃ gahetukāmo viya, pādaṃ pasāretvā avīciṃ vicaritukāmo viya, mahāsamuddaṃ taritukāmo viya, sineruṃ ārohitukāmo viya ca aṭṭhāne vāyamati, handa, tena saddhiṃ mantemī’’ti ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca. Ācariyapācariyehīti ācariyehi ca tesaṃ ācariyehi ca.

Paṭhamaibbhavādavaṇṇanā



以下是完整直译：
261.\ 世尊打开门，并非世尊起身打开门。而是伸出手说"请打开"。然后"世尊你在无数劫中布施时,并未亲手开门"，门就自动打开了。由于是世尊以意念打开的，所以可以说"世尊打开门"。
他们与世尊互相问候，就像世尊问候他们的安康等一样，他们也与世尊互相问候。就像冷水与热水混合成一体一样。他们以"尊敬的乔达摩，您是否安康?是否能够维持生活?尊敬的乔达摩和弟子们是否少病少恼、轻快、有力、安乐?"等话语互相问候。这种问候因为能产生喜悦和欢乐而被称为问候，因为适合问候而被称为问候。因为在意义和文字上都甜美，即使长时间也值得记住，应该不间断地进行，因为值得记住所以称为值得记忆。因为听起来愉快所以称为问候，因为回忆起来愉快所以称为值得记忆。同样，因为文字纯净所以称为问候，因为意义纯净所以称为值得记忆。这样以多种方式交谈了值得问候和记忆的话后，便结束了交谈，坐在一旁。
阿姆巴特学生，据说他对世尊的容貌丝毫不生欢喜，想要"贬低十力"，便解开腰间的衣服挂在脖子上，一手拿着衣角，登上经行道，时而展示手臂，时而展示腹部，时而展示背部，时而做手势，时而做眉毛动作，说道:"尊敬的乔达摩，你的体质是否平衡?是否因乞食而疲劳?但你看起来并不疲劳;你的四肢粗壮，你在所到之处都很庄严。许多人因为你是王族出家者和佛陀而生起尊敬，给你美味有营养的食物。请看这房子，像画厅一样，像天宫一样。看这床，看这枕头，住在这样的地方修行难道不困难吗?"他说这样嘲讽和不恰当的话。因此说:"阿姆巴特学生在经行时对坐着的世尊说一些值得记忆的话，站着时也对坐着的世尊说一些值得记忆的话。"
262.\ 然后世尊，世尊想:"这个学生就像想伸手抓住梵天界，像想伸脚游历阿鼻地狱，像想渡过大海，像想攀登须弥山一样，在不恰当的地方努力。来吧，我要与他交谈。"便对阿姆巴特学生这样说。"老师和老师的老师们"指老师们和他们的老师们。
第一次奴隶说的解释

263.Gacchanto vāti ettha kāmaṃ tīsu iriyāpathesu brāhmaṇo ācariyabrāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati. Ayaṃ pana māṇavo mānathaddhatāya kathāsallāpaṃ karonto cattāropi iriyāpathe yojessāmīti ‘‘sayāno vā hi, bho gotama, sayānenā’’ti āha.

Tato kira taṃ bhagavā – ‘‘ambaṭṭha, gacchantassa vā gacchantena, ṭhitassa vā ṭhitena, nisinnassa vā nisinnenācariyena saddhiṃ kathā nāma sabbācariyesu labbhati. Tvaṃ pana sayāno sayānenācariyena saddhiṃ kathesi, kiṃ te ācariyo gorūpaṃ, udāhu tva’’nti āha. So kujjhitvā – ‘‘ye ca kho te, bho gotama, muṇḍakā’’tiādimāha. Tattha muṇḍe muṇḍāti samaṇe ca samaṇāti vattuṃ vaṭṭeyya. Ayaṃ pana hīḷento muṇḍakā samaṇakāti āha. Ibbhāti gahapatikā. Kaṇhāti kaṇhā, kāḷakāti attho. Bandhupādāpaccāti ettha bandhūti brahmā adhippeto. Tañhi brāhmaṇā pitāmahoti voharanti. Pādānaṃ apaccā pādāpaccā, brahmuno piṭṭhipādato jātāti adhippāyo. Tassa kira ayaṃ laddhi – brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādatoti. Evaṃ kathento ca panesa kiñcāpi aniyametvā katheti. Atha kho bhagavantameva vadāmīti katheti.

Atha kho bhagavā – ‘‘ayaṃ ambaṭṭho āgatakālato paṭṭhāya mayā saddhiṃ kathayamāno mānameva nissāya kathesi, āsīvisaṃ gīvāyaṃ gaṇhanto viya, aggikkhandhaṃ āliṅganto viya, mattavāraṇaṃ soṇḍāya parāmasanto viya, attano pamāṇaṃ na jānāti. Handa naṃ jānāpessāmī’’ti cintetvā ‘‘atthikavato kho pana te, ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha āgantvā kattabbakiccasaṅkhāto attho, etassa atthīti atthikaṃ, tassa māṇavassa cittaṃ. Atthikamassa atthīti atthikavā, tassa atthikavato tava idhāgamanaṃ ahosīti attho.

Kho panāti nipātamattaṃ. Yāyeva kho panatthāyāti yeneva kho panatthena. Āgaccheyyāthāti mama vā aññesaṃ vā santikaṃ yadā kadāci āgaccheyyātha. Tameva atthanti idaṃ purisaliṅgavaseneva vuttaṃ. Manasi kareyyāthāti citte kareyyātha. Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ ācariyena attano karaṇīyena pesito, na amhākaṃ paribhavanatthāya, tasmā tameva kiccaṃ manasi karohīti. Evamassa aññesaṃ santikaṃ āgatānaṃ vattaṃ dassetvā mānaniggaṇhanatthaṃ ‘‘avusitavāyeva kho panā’’tiādimāha. Tassattho passatha bho ayaṃ ambaṭṭho māṇavo ācariyakule avusitavā asikkhito appassutova samāno. Vusitamānīti ‘‘ahaṃ vusitavā sikkhito bahussuto’’ti attānaṃ maññati. Etassa hi evaṃ pharusavacanasamudācāre kāraṇaṃ kimaññatra avusitattāti ācariyakule asaṃvuddhā asikkhitā appassutāyeva hi evaṃ vadantīti.



以下是完整直译：
263.\ 他说“走”时，这里指的是在三种行走方式中，婆罗门无法与老师婆罗门交谈。然而这个学生因为傲慢而说“我将会在四种行走中与你交谈，‘躺着的话，尊敬的乔达摩，我就躺着’。”
于是世尊对他说：“阿姆巴特，走着或被人走着，站着或被人站着，坐着或被人坐着，和老师交谈的方式在所有老师中都能得到。你却在躺着时与躺着的老师交谈，你的老师是什么，牛的形象，还是你自己？”他愤怒地说：“那些你所说的，尊敬的乔达摩，是光头。”在这里，光头是指出家人，出家人是可以说的。这个人却在戏谑地称之为光头出家人。伊比是指居士。黑色是指黑色，黑色是指黑色的意思。这里的亲属是指婆罗门。因为婆罗门被称为祖父。脚的意思是指脚的意思，婆罗门的背部出生的意思是指这个意思。他的看法是，婆罗门从嘴里出来，士族从腿上，商人从肚子上，清白人从头上，出家人从背部出生。这样说的时候，他虽然说了些话，却是无所限制的。然后他却说：“我说的是世尊。”
然后世尊说：“这个阿姆巴特，从他来的时候起，与我交谈时，他只是在意念上交谈，像是抓住蛇的脖子一样，像是拥抱烈火一样，像是用鼻子去碰触醉酒的东西一样，他根本不知道自己的标准。好吧，我要让他知道。”他思考后说：“你确实是存在的，阿姆巴特。”在这里，来是指有待完成的事情，这个意思是指存在的意思，那个学生的心意。存在的意思是指存在者，这个存在者的来意是指你来这里的意思。
“确实”只是一个语气助词。“确实是为了这个而来”的意思是为了这个而来。“你要来”的意思是你何时何地要来我这里，或他人那里。“这个意思”是用男性的形式表达的。“你要用心去做”的意思是要用心去做。这是说：“你被老师派去做你应做的事情，而不是为了我们的利益，因此要把那个事情放在心上。”这样显示出其他人来到时的行为，为了贬低他的傲慢，他说：“他确实是没有受过教育的。”意思是说：“请看，这个阿姆巴特学生在老师的家中没有受过教育，没有学习，像个无知者一样。”他认为自己是“我受过教育，学习过，知识渊博。”因此他会以如此严厉的言辞和行为为由，除了没有受过教育以外，他在老师的家中并未得到应有的教育。

264.Kupitoti kuddho. Anattamanoti asakamano, kiṃ pana bhagavā tassa kujjhanabhāvaṃ ñatvā evamāha udāhu añatvāti? Ñatvā āhāti. Kasmā ñatvā āhāti? Tassa mānanimmadanatthaṃ. Bhagavā hi aññāsi – ‘‘ayaṃ mayā evaṃ vutte kujjhitvā mama ñātake akkosissati. Athassāhaṃ yathā nāma kusalo bhisakko dosaṃ uggiletvā nīharati, evameva gottena gottaṃ, kulāpadesena kulāpadesaṃ , uṭṭhāpetvā bhavaggappamāṇena viya uṭṭhitaṃ mānaddhajaṃ mūle chetvā nipātessāmī’’ti. Khuṃsentoti ghaṭṭento. Vambhentoti hīḷento. Pāpito bhavissatīti caṇḍabhāvādidosaṃ pāpito bhavissati.

Caṇḍāti mānanissitakodhayuttā. Pharusāti kharā. Lahusāti lahukā. Appakeneva tussanti vā dussanti vā udakapiṭṭhe alābukaṭāhaṃ viya appakeneva uplavanti. Bhassāti bahubhāṇino. Sakyānaṃ mukhe vivaṭe aññassa vacanokāso natthīti adhippāyeneva vadati. Samānāti idaṃ santāti purimapadassa vevacanaṃ. Na sakkarontīti na brāhmaṇānaṃ sundarenākārena karonti. Na garuṃ karontīti brāhmaṇesu gāravaṃ na karonti. Na mānentīti na manena piyāyanti. Na pūjentīti mālādīhi nesaṃ pūjaṃ na karonti. Na apacāyantīti abhivādanādīhi nesaṃ apacitikammaṃ nīcavuttiṃ na dassenti tayidanti taṃ idaṃ. Yadime sakyāti yaṃ ime sakyā na brāhmaṇe sakkaronti…pe… na apacāyanti, taṃ tesaṃ asakkārakaraṇādi sabbaṃ na yuttaṃ, nānulomanti attho.

Dutiyaibbhavādavaṇṇanā

265.Aparaddhunti aparajjhiṃsu. Ekamidāhanti ettha idanti nipātamattaṃ. Ekaṃ ahanti attho. Sandhāgāranti rajjaanusāsanasālā. Sakyāti abhisittarājāno . Sakyakumārāti anabhisittā. Uccesūti yathānurūpesu pallaṅkapīṭhakavettāsanaphalakacittattharaṇādibhedesu. Sañjagghantāti uppaṇḍanavasena mahāhasitaṃ hasantā. Saṃkīḷantāti hasitamatta karaṇaaṅgulisaṅghaṭṭanapāṇippahāradānādīni karontā. Mamaññeva maññeti evamahaṃ maññāmi, mamaññeva anuhasanti, na aññanti.

Kasmā pana te evamakaṃsūti? Te kira ambaṭṭhassa kulavaṃsaṃ jānanti. Ayañca tasmiṃ samaye yāva pādantā olambetvā nivatthasāṭakassa ekena hatthena dussakaṇṇaṃ gahetvā khandhaṭṭhikaṃ nāmetvā mānamadena matto viya āgacchati. Tato – ‘‘passatha bho amhākaṃ dāsassa kaṇhāyanagottassa ambaṭṭhassa āgamanakāraṇa’’nti vadantā evamakaṃsu. Sopi attano kulavaṃsaṃ jānāti. Tasmā ‘‘mamaññeva maññe’’ti takkayittha.

Āsanenāti ‘‘idamāsanaṃ, ettha nisīdāhī’’ti evaṃ āsanena nimantanaṃ nāma hoti, tathā na koci akāsi.

Tatiyaibbhavādavaṇṇanā

266.Laṭukikāti khettaleḍḍūnaṃ antarenivāsinī khuddakasakuṇikā. Kulāvaketi nivāsanaṭṭhāne. Kāmalāpinīti yadicchakabhāṇinī, yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ lapati, na taṃ koci haṃso vā koñco vā moro vā āgantvā ‘‘kiṃ tvaṃ lapasī’ti nisedheti. Abhisajjitunti kodhavasena laggituṃ.

Evaṃ vutte māṇavo – ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo attano ñātake laṭukikasadise katvā amhe haṃsakoñcamorasadise karoti, nimmāno dāni jāto’’ti maññamāno uttari cattāro vaṇṇe dasseti.

Dāsiputtavādavaṇṇanā



以下是完整直译：
264.\ “愤怒”是指愤怒。“无我”是指不执着。那么世尊是否知道他的愤怒而如此说，还是其他原因呢？知道而说。为什么知道而说？是为了让他明白傲慢。世尊确实知道：“这个人因为我这样说而愤怒，会侮辱我的亲属。于是我就像一个熟练的医生一样，抑制他的过失，像是用根部切断根部，像是用根部切断根部的树木一样，将他从家族中抬起。” “用力捣”是指用力撞击。“戏弄”是指戏谑。“他将会被视为有过失”是指因愤怒而有过失。
“凶恶”是指依赖于傲慢的愤怒。“粗暴”是指严厉。“轻松”是指轻松。少量的满足或不满，就像在水面上漂浮一样，少量的满足或不满。 “多言”是指多嘴的人。对于释迦族的嘴巴来说，没有其他人的发言机会，这就是他的意思。“平等”是指与前面所说的相同。“不尊重”是指不以美好的方式对待婆罗门。“不重视”是指不对婆罗门表现出尊重。“不爱”是指不以心思亲近。“不敬”是指不以花环等物品来敬奉他们。“不卑微”是指不以礼节等方式来表现卑微的行为。这就是他们的行为。如果这些释迦族不尊重婆罗门……等……不敬，那么他们的所有不尊重的行为都不合理，不符合理性。
第二次奴隶说的解释
265.\ “犯错”是指犯了错误。“这里是单一的”是指这里的“这”只是一个语气助词。“是一个”的意思是指“是一个”。“沙屋”是指泥土的房屋。“释迦族”是指被加冕的王族。“释迦王子”是指未被加冕的王子。“在高处”是指在适当的位置上，如坐垫、凳子、床、坐垫等。 “微笑”是指像是大笑一样笑。“玩弄”是指只是微笑、用手指碰触等。
“我认为只有我”是指我这样认为，只有我这样微笑，没有别人。
为什么他们这样说呢？因为他们知道阿姆巴特的家族。那个时候，阿姆巴特用一只手抓住衣角，像个醉汉一样，走着走着。然后他们说：“请看，这个我们的奴隶，黑色的阿姆巴特，为什么会来？”他也知道自己的家族。因此他说：“我认为只有我。”
“坐下”是指“这是座位，请坐下”，这样邀请坐下，没有人这样做。
第三次奴隶说的解释
266.\ “小鸟”是指在田野中生活的小鸟。“家族”是指住所。“贪婪”是指贪婪的说话者，想要什么就说什么，没有人敢反对他。 “被侮辱”是指因愤怒而被攻击。
这样说的时候，学生认为：“这个出家人乔达摩在对待他的亲属时，像小鸟一样对待我们，像鹤、鸦、鹦鹉一样被侮辱，现在他已经变得骄傲。”

267.Nimmādetīti nimmadeti nimmāne karoti. Yaṃnūnāhanti yadi panāhaṃ. ‘‘Kaṇhāyanohamasmi, bho gotamā’’ti idaṃ kira vacanaṃ ambaṭṭho tikkhattuṃ mahāsaddena avoca. Kasmā avoca? Kiṃ asuddhabhāvaṃ na jānātīti? Āma jānāti. Jānantopi bhavapaṭicchannametaṃ kāraṇaṃ, taṃ anena na diṭṭhaṃ. Apassanto mahāsamaṇo kiṃ vakkhatīti maññamāno mānathaddhatāya avoca. Mātāpettikanti mātāpitūnaṃ santakaṃ. Nāmagottanti paṇṇattivasena nāmaṃ, paveṇīvasena gottaṃ. Anussaratoti anussarantassa kulakoṭiṃ sodhentassa. Ayyaputtāti sāmino puttā. Dāsiputtoti gharadāsiyāva putto. Tasmā yathā dāsena sāmino upasaṅkamitabbā, evaṃ anupasaṅkamantaṃ taṃ disvā sakyā anujagghiṃsūti dasseti.

Ito paraṃ tassa dāsabhāvaṃ sakyānañca sāmibhāvaṃ pakāsetvā attano ca ambaṭṭhassa ca kulavaṃsaṃ āharanto sakyā kho panātiādimāha. Tattha dahantīti ṭhapenti, okkāko no pubbapurisoti, evaṃ karontīti attho. Tassa kira rañño kathanakāle ukkā viya mukhato pabhā niccharati, tasmā taṃ ‘‘okkāko’’ti sañjāniṃsūti. Pabbājesīti nīhari.

Idāni te nāmavasena dassento – ‘‘okkāmukha’’ntiādimāha. Tatrāyaṃ anupubbī kathā – paṭhamakappikānaṃ kira rañño mahāsammatassa rojo nāma putto ahosi. Rojassa vararojo, vararojassa kalyāṇo, kalyāṇassa varakalyāṇo, varakalyāṇassa mandhātā, mandhātussa varamandhātā , varamandhātussa uposatho, uposathassa varo, varassa upavaro, upavarassa maghadevo, maghadevassa paramparāya caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṃ. Tesaṃ pacchato tayo okkākavaṃsā ahesuṃ. Tesu tatiyaokkākassa pañca mahesiyo ahesuṃ – hatthā, cittā, jantu, jālinī, visākhāti. Ekekissā pañcapañcaitthisataparivārā. Sabbajeṭṭhāya cattāro puttā – okkāmukho, karakaṇḍu, hatthiniko, sinisūroti. Pañca dhītaro – piyā, suppiyā, ānandā, vijitā, vijitasenāti. Iti sā nava putte vijāyitvā kālamakāsi.

Atha rājā aññaṃ dahariṃ abhirūpaṃ rājadhītaraṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā jantuṃ nāma puttaṃ vijāyi. Atha naṃ pañcamadivase alaṅkaritvā rañño dassesi. Rājā tuṭṭho tassā varaṃ adāsi. Sā ñātakehi saddhiṃ mantetvā puttassa rajjaṃ yāci. Rājā – ‘‘nassa, vasali, mama puttānaṃ antarāyaṃ icchasī’’ti tajjesi. Sā punappunaṃ raho rājānaṃ paritosetvā – ‘‘mahārāja, musāvādo nāma na vaṭṭatī’’tiādīni vatvā yācatiyeva. Atha rājā putte āmantesi – ‘‘ahaṃ tātā, tumhākaṃ kaniṭṭhaṃ jantukumāraṃ disvā tassa mātuyā sahasā varaṃ adāsiṃ , sā puttassa rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchati. Tumhe ṭhapetvā maṅgalahatthiṃ maṅgalaassaṃ maṅgalarathañca yattake icchatha, tattake hatthiassarathe gahetvā gacchatha. Mamaccayena āgantvā rajjaṃ kareyyāthā’’ti, aṭṭhahi amaccehi saddhiṃ uyyojesi.


以下是完整直译：
267.\ "使之谦卑"是指使之谦卑,使之不傲慢。"我是否应该"是指如果我。"我是黑色的,尊敬的乔达摩"这句话阿姆巴特据说大声说了三遍。为什么他要说?是不知道自己不纯洁吗?是的,他知道。虽然知道,但这是隐藏的原因,他没有看到。他想:"这个大沙门不知道会说什么",因为傲慢而说。"父母的"是指属于父母的。"名和姓"是指按照惯例的名字,按照传统的姓氏。"回忆"是指回忆家族的起源。"主人的儿子"是指主人的儿子。"女奴的儿子"是指家中女奴的儿子。因此,就像奴隶应该接近主人一样,看到他不这样接近,释迦族人便嘲笑他。
此后,为了显示他的奴隶身份和释迦族人的主人身份,并提到自己和阿姆巴特的家族血统,他说"释迦族人确实"等。其中"保存"是指保存,意思是"我们的祖先是欧卡卡",他们这样做。据说那个国王说话时,从嘴里发出像火炬一样的光,因此他们称他为"欧卡卡"。"驱逐"是指赶走。
现在他用名字来说明,"欧卡穆卡"等。这里是按顺序的故事 - 据说最初的国王大三摩多有一个名叫罗阇的儿子。罗阇的儿子是瓦拉罗阇,瓦拉罗阇的儿子是卡利亚纳,卡利亚纳的儿子是瓦拉卡利亚纳,瓦拉卡利亚纳的儿子是曼塔塔,曼塔塔的儿子是瓦拉曼塔塔,瓦拉曼塔塔的儿子是乌波萨塔,乌波萨塔的儿子是瓦拉,瓦拉的儿子是乌帕瓦拉,乌帕瓦拉的儿子是摩诃提婆,摩诃提婆的后代有八万四千王族。在他们之后有三个欧卡卡家族。其中第三个欧卡卡有五个王后 - 哈塔、奇塔、詹图、贾利尼、毗舍佉。每个王后有五百侍女。最年长的王后生了四个儿子 - 欧卡穆卡、卡拉坎杜、哈提尼卡、西尼苏拉。五个女儿 - 皮亚、苏皮亚、阿难达、维吉塔、维吉塔塞纳。这样她生了九个孩子后去世了。
然后国王又娶了一个年轻美丽的公主为王后。她生了一个名叫詹图的儿子。五天后她装扮好儿子给国王看。国王很高兴给了她一个恩惠。她与亲属商量后要求把王位给儿子。国王斥责说:"去死吧,贱人,你想伤害我的儿子们!"她一再私下取悦国王,说"大王,不应该说谎"等,继续请求。于是国王召集儿子们说:"孩子们,我看到你们的弟弟詹图王子后,一时冲动给了他母亲一个恩惠,她想把王位给儿子。除了吉祥象、吉祥马、吉祥车外,你们想要多少就拿多少象马车,离开这里。等我死后再回来继承王位。"他派八位大臣一起送他们离开。


Te nānappakāraṃ roditvā kanditvā – ‘‘tāta, amhākaṃ dosaṃ khamathā’’ti rājānañceva rājorodhe ca khamāpetvā, ‘‘mayampi bhātūhi saddhiṃ gacchāmā’’ti rājānaṃ āpucchitvā nagarā nikkhantā bhaginiyo ādāya caturaṅginiyā senāya parivutā nagarā nikkhamiṃsu. ‘‘Kumārā pituaccayena āgantvā rajjaṃ kāressanti, gacchāma ne upaṭṭhahāmā’’ti cintetvā bahū manussā anubandhiṃsu. Paṭhamadivase yojanamattā senā ahosi, dutiye dviyojanamattā, tatiye tiyojanamattā. Kumārā mantayiṃsu – ‘‘mahā balakāyo, sace mayaṃ kañci sāmantarājānaṃ madditvā janapadaṃ gaṇheyyāma, sopi no nappasaheyya. Kiṃ paresaṃ pīḷāya katāya, mahā ayaṃ jambudīpo, araññe nagaraṃ māpessāmā’’ti himavantābhimukhā gantvā nagaravatthuṃ pariyesiṃsu.

Tasmiñca samaye amhākaṃ bodhisatto brāhmaṇamahāsālakule nibbattitvā kapilabrāhmaṇo nāma hutvā nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre sākavanasaṇḍe paṇṇasālaṃ māpetvā vasati. So kira bhummajālaṃ nāma vijjaṃ jānāti, yāya uddhaṃ asītihatthe ākāse, heṭṭhā ca bhūmiyampi guṇadosaṃ passati. Etasmiṃ padese tiṇagumbalatā dakkhiṇāvaṭṭā pācīnābhimukhā jāyanti. Sīhabyagghādayo migasūkare sappabiḷārā ca maṇḍūkamūsike anubandhamānā taṃ padesaṃ patvā na sakkonti te anubandhituṃ. Tehi te aññadatthu santajjitā nivattantiyeva. So – ‘‘ayaṃ pathaviyā aggapadeso’’ti ñatvā tattha attano paṇṇasālaṃ māpesi.

Atha te kumāre nagaravatthuṃ pariyesamāne attano vasanokāsaṃ āgate disvā pucchitvā taṃ pavattiṃ ñatvā tesu anukampaṃ janetvā avoca – ‘‘imasmiṃ paṇṇasālaṭṭhāne māpitaṃ nagaraṃ jambudīpe agganagaraṃ bhavissati. Ettha jātapurisesu ekeko purisasatampi purisasahassampi abhibhavituṃ sakkhissati. Ettha nagaraṃ māpetha, paṇṇasālaṭṭhāne rañño gharaṃ karotha. Imasmiñhi okāse ṭhatvā caṇḍālaputtopi cakkavattibalena atiseyyo’’ti. Nanu, bhante, ayyassa vasanokāsoti? ‘‘Mama vasanokāso’’ti mā cintayittha. Mayhaṃ ekapasse paṇṇasālaṃ katvā nagaraṃ māpetvā kapilavatthunti nāmaṃ karothā’’ti. Te tathā katvā tattha nivāsaṃ kappesuṃ.

Athāmaccā – ‘‘ime dārakā vayappattā, sace nesaṃ pitā santike bhaveyya, so āvāhavivāhaṃ kareyya. Idāni pana amhākaṃ bhāro’’ti cintetvā kumārehi saddhiṃ mantayiṃsu. Kumārā amhākaṃ sadisā khattiyadhītaro nāma na passāma, nāpi bhaginīnaṃ sadise khattiyakumārake, asadisasaṃyoge ca no uppannā puttā mātito vā pitito vā aparisuddhā jātisambhedaṃ pāpuṇissanti. Tasmā mayaṃ bhaginīhiyeva saddhiṃ saṃvāsaṃ rocemāti. Te jātisambhedabhayena jeṭṭhakabhaginiṃ mātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesāhi saṃvāsaṃ kappesuṃ.

Tesaṃ puttehi ca dhītāhi ca vaḍḍhamānānaṃ aparena samayena jeṭṭhakabhaginiyā kuṭṭharogo udapādi, koviḷārapupphasadisāni gattāni ahesuṃ. Rājakumārā imāya saddhiṃ ekato nisajjaṭṭhānabhojanādīni karontānampi upari ayaṃ rogo saṅkamatīti cintetvā ekadivasaṃ uyyānakīḷaṃ gacchantā viya taṃ yāne āropetvā araññaṃ pavisitvā bhūmiyaṃ pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā tattha khādanīyabhojanīyena saddhiṃ taṃ pakkhipitvā gharasaṅkhepena upari padaraṃ paṭicchādetvā paṃsuṃ datvā pakkamiṃsu.


以下是完整直译：
他们以各种方式哭泣哀嚎,说:"父亲,请原谅我们的错误",向国王和王后请求原谅,又说:"我们也要和兄弟们一起走",向国王告别后离开城市,带着姐妹们,被四种军队包围着离开了城市。许多人想:"王子们在父亲去世后会回来继承王位,我们去侍奉他们吧",于是跟随他们。第一天军队有一由旬大,第二天有两由旬大,第三天有三由旬大。王子们商议说:"军队太大了,如果我们征服某个邻国国王占领他的国土,他也不能征服我们。但为什么要伤害他人呢,这个阎浮提很大,我们在森林里建一座城市吧。"于是他们朝着雪山方向前进,寻找建城的地方。
那时我们的菩萨出生在一个富有的婆罗门家庭,名叫迦毗罗婆罗门,出家成为仙人,在喜马拉雅山脚下一个莲花池边的沙罗树林中建造一个草庐居住。据说他懂得一种名叫"地网"的咒语,能看到上至八十肘高的空中,下至地下的优劣。在这个地方,草木藤蔓向右旋转,朝东生长。狮子老虎等追逐鹿猪,蛇猫追逐青蛙老鼠,到了这个地方就不能再追逐了。它们反而被吓退了。他知道"这是地上最好的地方",于是在那里建造了自己的草庐。
然后那些寻找建城地点的王子们来到他居住的地方,他询问后得知情况,对他们生起怜悯之心说:"在这个草庐的地方建造的城市将成为阎浮提最好的城市。在这里出生的人,每个人都能胜过一百人甚至一千人。你们在这里建城吧,在草庐的地方建造国王的宫殿。因为站在这个地方,即使是旃陀罗的儿子也能以转轮王的力量超越他人。" "尊者,这不是您居住的地方吗?""不要想'这是我居住的地方'。你们为我在一边建造草庐,建好城市后把它命名为迦毗罗卫。"他们照做后定居在那里。
然后大臣们想:"这些孩子已经长大了,如果他们的父亲在世,他会为他们安排婚姻。现在这是我们的责任。"于是与王子们商议。王子们说:"我们找不到与我们相配的刹帝利女子,也找不到与我们姐妹相配的刹帝利王子,如果与不相配的人结合,我们的子女在母系或父系上就会血统不纯,造成种姓混乱。因此我们愿意与姐妹们结合。"他们因为害怕种姓混乱,把最年长的姐姐当作母亲,与其他姐妹结合。
他们的儿女不断增加,后来最年长的姐姐患上了麻风病,身体变得像科维拉拉花一样。王子们想:"如果与她一起坐、一起吃等,这种病会传染给我们",有一天假装去花园游玩,把她放在车上,进入森林,在地上挖了一个池塘,把她和食物一起放进去,用木板盖上,上面覆土后离开了。


Tena ca samayena rāmo nāma bārāṇasirājā kuṭṭharogo nāṭakitthīhi ca orodhehi ca jigucchiyamāno tena saṃvegena jeṭṭhaputtassa rajjaṃ datvā araññaṃ pavisitvā tattha paṇṇasālaṃ māpetvā mūlaphalāni paribhuñjanto nacirasseva arogo suvaṇṇavaṇṇo hutvā ito cito ca vicaranto mahantaṃ susirarukkhaṃ disvā tassabbhantare soḷasahatthappamāṇaṃ okāsaṃ sodhetvā dvārañca vātapānañca yojetvā nisseṇiṃ bandhitvā tattha vāsaṃ kappesi. So aṅgārakaṭāhe aggiṃ katvā rattiṃ migasūkarādīnaṃ sadde suṇanto sayati. So – ‘‘asukasmiṃ padese sīho saddamakāsi, asukasmiṃ byaggho’’ti sallakkhetvā pabhāte tattha gantvā vighāsamaṃsaṃ ādāya pacitvā khādati.

Athekadivasaṃ tasmiṃ paccūsasamaye aggiṃ jāletvā nisinne rājadhītāya sarīragandhena āgantvā byaggho tasmiṃ padese paṃsuṃ viyūhanto padare vivaramakāsi, tena ca vivarena sā byagghaṃ disvā bhītā vissaramakāsi. So taṃ saddaṃ sutvā – ‘‘itthisaddo eso’’ti ca sallakkhetvā pātova tattha gantvā – ‘‘ko etthā’’ti āha. Mātugāmo sāmīti. Kiṃ jātikāsīti? Okkākamahārājassa dhītā sāmīti. Nikkhamāti? Na sakkā sāmīti. Kiṃ kāraṇāti? Chavirogo me atthīti. So sabbaṃ pavattiṃ pucchitvā khattiyamānena anikkhamantiṃ – ‘‘ahampi khattiyo’’ti attano khattiyabhāvaṃ jānāpetvā nisseṇiṃ datvā uddharitvā attano vasanokāsaṃ netvā sayaṃ paribhuttabhesajjāniyeva datvā nacirasseva arogaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ katvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi. Sā paṭhamasaṃvāseneva gabbhaṃ gaṇhitvā dve putte vijāyi, punapi dveti, evaṃ soḷasakkhattumpi vijāyi. Evaṃ dvattiṃsa bhātaro ahesuṃ. Te anupubbena vuḍḍhippatte pitā sabbasippāni sikkhāpesi.

Athekadivasaṃ eko rāmarañño nagaravāsī vanacarako pabbate ratanāni gavesanto rājānaṃ disvā sañjānitvā āha – ‘‘jānāmahaṃ, deva, tumhe’’ti. Tato naṃ rājā sabbaṃ pavattiṃ pucchi. Tasmiṃyeva ca khaṇe te dārakā āgamiṃsu. So te disvā – ‘‘ke ime’’ti āha. ‘‘Puttā me’’ti ca vutte tesaṃ mātikavaṃsaṃ pucchitvā – ‘‘laddhaṃ dāni me pābhata’’nti nagaraṃ gantvā rañño ārocesi. So ‘pitaraṃ ānayissāmī’ti caturaṅginiyā senāya tattha gantvā pitaraṃ vanditvā – ‘‘rajjaṃ, deva, sampaṭicchā’’ti yāci. So – ‘‘alaṃ, tāta, na tattha gacchāmi, idheva me imaṃ rukkhaṃ apanetvā nagaraṃ māpehī’’ti āha. So tathā katvā tassa nagarassa kolarukkhaṃ apanetvā katattā kolanagaranti ca byagghapathe katattā byagghapathanti cāti dve nāmāni āropetvā pitaraṃ vanditvā attano nagaraṃ agamāsi.


以下是完整直译：
那时,有一位名叫罗摩的波罗奈国王患了麻风病,被舞女和宫女们厌恶,因此感到悲伤,把王位传给长子后进入森林,在那里建造草庐,以根和果为食,不久就痊愈了,皮肤变成金色。他四处游荡,看到一棵巨大的空心树,清理了树内十六肘大小的空间,安装了门和窗,绑了梯子,住在那里。他在陶罐里生火,晚上听着鹿猪等动物的声音睡觉。他记下"狮子在某处发出声音,老虎在某处发出声音",黎明时去那里,拿走剩余的肉烤来吃。
有一天,在黎明时分他生火坐着,一只老虎闻到公主身体的气味来到那里,在地上刨土,在木板上弄出了一个洞。公主通过那个洞看到老虎,害怕地尖叫起来。他听到那声音,意识到"这是女人的声音",一大早就去那里问:"谁在这里?" "是一个女人,主人。" "你是什么种姓?" "我是欧卡卡大王的女儿,主人。" "出来吧。" "不能,主人。" "为什么?" "我有皮肤病。"他询问了全部经过,她因为刹帝利的骄傲不愿出来,他说"我也是刹帝利",让她知道自己的刹帝利身份,给她梯子把她拉上来,带到自己住的地方,给她自己用过的药,不久就治好了她,使她皮肤变成金色,与她同居。她第一次同居就怀孕生了两个儿子,又生了两个,这样生了十六次。这样就有了三十二个兄弟。他们长大后,父亲教他们所有技艺。
有一天,一个来自罗摩王城市的猎人在山上寻找宝石,看到国王认出了他,说:"陛下,我认识您。"然后国王询问了他全部经过。就在那时,那些孩子们来了。他看到他们问:"这些是谁?"国王说"是我的儿子们"后,他询问了他们母亲的家族,说"我现在得到了礼物",回到城里告诉了国王。国王说"我要把父亲接回来",带着四种军队去那里,向父亲行礼说:"陛下,请接受王位。"他说:"够了,孩子,我不去那里,就在这里为我把这棵树移走,建造一座城市。"他照做后,因为移走了科拉树而命名为科拉城,因为在老虎的路上而命名为比亚加帕塔,给这座城市起了两个名字,向父亲行礼后回到自己的城市。


Tato vayappatte kumāre mātā āha – ‘‘tātā, tumhākaṃ kapilavatthuvāsino sakyā mātulā santi. Mātuladhītānaṃ pana vo evarūpaṃ nāma kesaggahaṇaṃ hoti, evarūpaṃ dussagahaṇaṃ. Yadā tā nhānatitthaṃ āgacchanti, tadā gantvā yassa yā ruccati, so taṃ gaṇhatū’’ti. Te tatheva gantvā tāsu nhatvā sīsaṃ sukkhāpayamānāsu yaṃ yaṃ icchiṃsu, taṃ taṃ gahetvā nāmaṃ sāvetvā agamiṃsu. Sakyarājāno sutvā ‘‘hotu, bhaṇe, amhākaṃ ñātakā eva te’’ti tuṇhī ahesuṃ. Ayaṃ sakyakoliyānaṃ uppatti. Evaṃ tesaṃ sakyakoliyānaṃ aññamaññaṃ āvāhavivāhaṃ karontānaṃ yāva buddhakālā anupacchinnova vaṃso āgato. Tattha bhagavā sakyavaṃsaṃ dassetuṃ – ‘‘te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre’’tiādimāha. Tattha sammantīti vasanti. Sakyā vata bhoti raṭṭhasmā pabbājitā araññe vasantāpi jātisambhedamakatvā kulavaṃsaṃ anurakkhituṃ sakyā, samatthā, paṭibalāti attho. Tadaggeti taṃ aggaṃ katvā, tato paṭṭhāyāti attho. So ca nesaṃ pubbapurisoti so okkāko rājā etesaṃ pubbapuriso. Natthi etesaṃ gahapativaṃsena sambhedamattampīti.

Evaṃ sakyavaṃsaṃ pakāsetvā idāni ambaṭṭhavaṃsaṃ pakāsento – ‘‘rañño kho panā’’tiādimāha. Kaṇhaṃnāma janesīti kāḷavaṇṇaṃ antokucchiyaṃyeva sañjātadantaṃ parūḷhamassudāṭhikaṃ puttaṃ vijāyi. Pabyāhāsīti yakkho jātoti bhayena palāyitvā dvāraṃ pidhāya ṭhitesu gharamānusakesu ito cito ca vicaranto dhovatha mantiādīni vadanto uccāsaddamakāsi.

268.Temāṇavakā bhagavantaṃ etadavocunti attano upārambhamocanatthāya – ‘‘etaṃ mā bhava’’ntiādivacanaṃ avocuṃ. Tesaṃ kira etadahosi – ‘‘ambaṭṭho amhākaṃ ācariyassa jeṭṭhantevāsī, sace mayaṃ evarūpe ṭhāne ekadvevacanamattampi na vakkhāma, ayaṃ no ācariyassa santike amhe paribhindissatī’’ti upārambhamocanatthaṃ evaṃ avocuṃ. Cittena panassa nimmadabhāvaṃ ākaṅkhanti. Ayaṃ kira mānanissitattā tesampi appiyova. Kalyāṇavākkaraṇoti madhuravacano. Asmiṃ vacaneti attanā uggahite vedattayavacane. Paṭimantetunti pucchitaṃ pañhaṃ paṭikathetuṃ, vissajjetunti attho. Etasmiṃ vā dāsiputtavacane. Paṭimantetunti uttaraṃ kathetuṃ.

269.Atha kho bhagavāti atha kho bhagavā – ‘‘sace ime māṇavakā ettha nisinnā evaṃ uccāsaddaṃ karissanti, ayaṃ kathā pariyosānaṃ na gamissati. Handa, ne nissadde katvā ambaṭṭheneva saddhiṃ kathemī’’ti te māṇavake etadavoca. Tattha mantavhoti mantayatha. Mayā saddhiṃ paṭimantetūti mayā saha kathetu. Evaṃ vutte māṇavakā cintayiṃsu – ‘‘ambaṭṭho tāva dāsiputtosīti vutte puna sīsaṃ ukkhipituṃ nāsakkhi. Ayaṃ kho jāti nāma dujjānā, sace aññampi kiñci samaṇo gotamo ‘tvaṃ dāso’ti vakkhati, ko tena saddhiṃ aḍḍaṃ karissati. Ambaṭṭho attanā baddhaṃ puṭakaṃ attanāva mocetū’’ti attānaṃ parimocetvā tasseva upari khipantā – ‘‘sujāto ca bho gotamā’’tiādimāhaṃsu.



以下是完整直译：
于是，当王子们长大后，母亲说：“孩子们，你们在迦毗罗卫的释迦族亲戚们在这里。亲戚的女儿们却有这样一种名为抓头发的习俗，这样的抓头发是不好的。当她们来到洗澡的地方时，去抓她们所喜欢的，抓到什么就带走。”他们就这样去，洗澡后把头发弄干，想要什么就抓什么，叫出名字后就回去了。释迦王族听到后说：“好吧，朋友，这些都是我们的亲戚。”于是他们沉默不语。这就是释迦族和可利族的起源。这样，释迦族和可利族之间的婚姻关系一直延续到佛陀时代。在那里，佛陀为了展示释迦族的血统说：“他们从国家被驱逐，居住在喜马拉雅山脚下的莲花池边。”在那里，他们安家落户。释迦族确实是从国家被驱逐，尽管住在森林中，也能保护家族血统，能干、坚强的意思。那是因为把它视为最好的地方，从那开始的意思。他也被称为他们的古老祖先，所以这个国王是他们的古老祖先。没有与他们的家庭相混合的意思。
这样展示释迦族之后，现在展示阿姆巴特族的血统：“国王啊，”等这样说。名叫黑色的女人，生下了一个叫卡尔瓦的儿子，长得像黑色的牙齿，像个小怪物。因为害怕而逃跑的夜叉在门口停住，四处游荡，向家中的人说话。
268.他们说：“尊者，我们不要这样。”为了释放自己，他们说了这样的话。因为他们想：“阿姆巴特是我们老师的长辈，如果我们在这样的地方连一句话都不说，他就会在老师面前羞辱我们。”因此为了释放自己，他们这样说。他们心中渴望着他的谦卑。因为这个原因，他们也不喜欢他。良好的言辞是甜美的语言。在这个话语中，他用自己的声音说出三种言辞。被问到时，回答的意思是要解释被问的问题，释放的意思是要说明。在这里的意思是奴隶儿子的言辞。释放的意思是要进一步解释。
269.然后，佛陀说：“如果这些人坐在这里发出如此大的声音，这个谈话的结果不会成功。那么，让他们安静下来，我就和阿姆巴特一起谈。”于是对这些人说了这样的话。在这里，意指要思考。让我和你一起谈。这样说后，王子们思考：“阿姆巴特是个奴隶的儿子。”说完后，再也无法抬起头来。这个种姓真难以理解，如果其他的任何修行者也说‘你是奴隶’，谁会和他一起争论。阿姆巴特自己能解脱自己所束缚的束缚。”于是他们解脱了自己，朝着他扔去：“尊敬的乔达摩。”

270.Sahadhammikoti sahetuko sakāraṇo. Akāmā byākātabboti attanā anicchantenapi byākaritabbo, avassaṃ vissajjetabboti attho. Aññenavā aññaṃ paṭicarissasīti aññena vacanena aññaṃ vacanaṃ paṭicarissasi ajjhottharissasi, paṭicchādessasīti attho. Yo hi ‘‘kiṃ gotto tva’’nti evaṃ puṭṭho – ‘‘ahaṃ tayo vede jānāmī’’tiādīni vadati, ayaṃ aññena aññaṃ paṭicarati nāma. Pakkamissasi vāti pucchitaṃ pañhaṃ jānantova akathetukāmatāya uṭṭhāyāsanā pakkamissasi vā.

Tuṇhīahosīti samaṇo gotamo maṃ sāmaṃyeva dāsiputtabhāvaṃ kathāpetukāmo, sāmaṃ kathite ca dāso nāma jātoyeva hoti. Ayaṃ pana dvatikkhattuṃ codetvā tuṇhī bhavissati, tato ahaṃ parivattitvā pakkamissāmīti cintetvā tuṇhī ahosi.

271. Vajiraṃ pāṇimhi assāti vajirapāṇi. Yakkhoti na yo vā so vā yakkho, sakko devarājāti veditabbo. Ādittanti aggivaṇṇaṃ. Sampajjalitanti suṭṭhu pajjalitaṃ. Sajotibhūtanti samantato jotibhūtaṃ, ekaggijālabhūtanti attho. Ṭhito hotīti mahantaṃ sīsaṃ, kandalamakuḷasadisā dāṭhā bhayānakāni akkhināsādīni evaṃ virūparūpaṃ māpetvā ṭhito.

Kasmā panesa āgatoti? Diṭṭhivissajjāpanatthaṃ. Api ca – ‘‘ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyu’’nti evaṃ dhammadesanāya appossukkabhāvaṃ āpanne bhagavati sakko mahābrahmunā saddhiṃ āgantvā – ‘‘bhagavā dhammaṃ desetha, tumhākaṃ āṇāya avattamāne mayaṃ vattāpessāma, tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, amhākaṃ āṇācakka’’nti paṭiññaṃ akāsi. Tasmā – ‘‘ajja ambaṭṭhaṃ tāsetvā pañhaṃ vissajjāpessāmī’’ti āgato.

Bhagavā ceva passati ambaṭṭho cāti yadi hi taṃ aññepi passeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ agaru assa, ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo ambaṭṭhaṃ attano vāde anotarantaṃ ñatvā yakkhaṃ āvāhetvā dassesi, tato ambaṭṭho bhayena kathesī’’ti vadeyyuṃ. Tasmā bhagavā ceva passati ambaṭṭho ca. Tassa taṃ disvāva sakalasarīrato sedā mucciṃsu. Antokucchi viparivattamānā mahāravaṃ viravi . So ‘‘aññepi nu kho passantī’’ti olokento kassaci lomahaṃsamattampi nāddasa. Tato – ‘‘idaṃ bhayaṃ mameva uppannaṃ, sacāhaṃ yakkhoti vakkhāmi, ‘kiṃ tavameva akkhīni atthi, tvameva yakkhaṃ passasi, paṭhamaṃ yakkhaṃ adisvā samaṇena gotamena vādasaṅghaṭṭe pakkhittova yakkhaṃ passasī’ti vadeyyu’’nti cintetvā ‘‘na dāni me idha aññaṃ paṭisaraṇaṃ atthi, aññatra samaṇā gotamā’’ti maññamāno atha kho ambaṭṭho māṇavo…pe… bhagavantaṃ etadavoca.

272.Tāṇaṃ gavesīti tāṇaṃ gavesamāno. Leṇaṃ gavesīti leṇaṃ gavesamāno. Saraṇaṃ gavesīti saraṇaṃ gavesamāno. Ettha ca tāyati rakkhatīti tāṇaṃ. Nilīyanti etthāti leṇaṃ. Saratīti saraṇaṃ, bhayaṃ hiṃsati, viddhaṃsetīti attho. Upanisīditvāti upagamma heṭṭhāsane nisīditvā. Bravitūti vadatu.

Ambaṭṭhavaṃsakathā

273-

以下是完整直译：
270.\ "有理由的"是指有原因的、有理由的。"不愿意也必须回答"是指即使自己不愿意也必须回答,必须解释的意思。"或者你会用别的话来回避"是指你会用其他的话来掩盖其他的话,遮掩的意思。比如被问到"你是什么种姓"时,回答"我懂三吠陀"等,这就是用别的话来回避。"或者你会离开"是指虽然知道被问的问题,但因不想回答而从座位上起身离开。
"保持沉默"是指沙门乔达摩想让我自己说出奴隶儿子的身份,自己说出来就成了奴隶。但他会问两三次后保持沉默,然后我就可以转身离开,这样想着就保持沉默。
271.\ "手持金刚杵"是指手中有金刚杵。"夜叉"不是指任何夜叉,应该知道是指帝释天王。"燃烧"是指火焰般的颜色。"熊熊燃烧"是指非常明亮。"发光"是指四面八方都在发光,成为一团火焰的意思。"站立"是指变成一个巨大的头,獠牙像芭蕉花蕾,恐怖的眼睛和鼻子等,变成这样可怕的形象站立着。
为什么他来了呢?为了让他放弃邪见。而且,当世尊想"如果我讲法,别人不理解",对说法不热心时,帝释天与大梵天一起来说:"世尊请说法,如果他们不遵从您的教导,我们会让他们遵从,让您的法轮转动,我们的命令之轮也会转动",做出了承诺。因此他来是为了"今天我要吓唬阿姆巴特,让他回答问题"。
只有世尊和阿姆巴特看见,因为如果其他人也看见,这件事就不重要了,他们会说"这个沙门乔达摩知道阿姆巴特不接受他的说法,就召唤夜叉来显现,然后阿姆巴特因为害怕而说话。"因此只有世尊和阿姆巴特看见。他一看见就全身冒汗。肚子翻腾发出大声。他环顾四周看别人是否也看见,但没看到任何人有丝毫惊恐。于是他想:"这恐惧只发生在我身上,如果我说'夜叉',他们会说'只有你有眼睛吗?只有你看见夜叉吗?之前没看见夜叉,被沙门乔达摩辩论击败才看见夜叉'。"他想"现在除了沙门乔达摩,我没有其他依靠",于是阿姆巴特对世尊说。
272.\ "寻求庇护"是指寻求庇护。"寻求藏身之处"是指寻求藏身之处。"寻求归依"是指寻求归依。这里"庇护"是指保护。"藏身之处"是指可以躲藏的地方。"归依"是指消除恐惧,驱散恐惧的意思。"坐下"是指靠近坐在下座。"请说"是指请说。
阿姆巴特家族的故事
273-

274.Dakkhiṇajanapadanti dakkhiṇāpathoti pākaṭaṃ. Gaṅgāya dakkhiṇato pākaṭajanapadaṃ. Tadā kira dakkhiṇāpathe bahū brāhmaṇatāpasā honti, so tattha gantvā ekaṃ tāpasaṃ vattapaṭipattiyā ārādhesi. So tassa upakāraṃ disvā āha – ‘‘ambho, purisa, mantaṃ te demi, yaṃ icchasi, taṃ mantaṃ gaṇhāhī’’ti. So āha – ‘‘na me ācariya, aññena mantena, kiccaṃ atthi, yassānubhāvena āvudhaṃ na parivattati, taṃ me mantaṃ dehī’’ti. So – ‘‘bhadraṃ, bho’’ti tassa dhanuagamanīyaṃ ambaṭṭhaṃ nāma vijjaṃ adāsi, so taṃ vijjaṃ gahetvā tattheva vīmaṃsitvā – ‘‘idāni me manorathaṃ pūressāmī’’ti isivesaṃ gahetvā okkākassa santikaṃ gato. Tena vuttaṃ – ‘‘dakkhiṇajanapadaṃ gantvā brahmamante adhīyitvā rājānaṃ okkākaṃ upasaṅkamitvā’’ti.

Ettha brahmamanteti ānubhāvasampannatāya seṭṭhamante. Ko nevaṃ’re ayaṃ mayhaṃ dāsiputtoti ko nu evaṃ are ayaṃ mama dāsiputto. Sotaṃ khurappanti so rājā taṃ māretukāmatāya sannahitaṃ saraṃ tassa mantānubhāvena neva khipituṃ na apanetuṃ sakkhi, tāvadeva sakalasarīre sañjātasedo bhayena vedhamāno aṭṭhāsi.

Amaccāti mahāmaccā. Pārisajjāti itare parisāvacarā. Etadavocunti – ‘‘daṇḍakīrañño kisavacchatāpase aparaddhassa āvudhavuṭṭhiyā sakalaraṭṭhaṃ vinaṭṭhaṃ . Nāḷikero pañcasu tāpasasatesu ajjuno ca aṅgīrase aparaddho pathaviṃ bhinditvā nirayaṃ paviṭṭho’’ti cintayantā bhayena etaṃ sotthi, bhaddantetiādivacanaṃ avocuṃ.

Sotthi bhavissati raññoti idaṃ vacanaṃ kaṇho ciraṃ tuṇhī hutvā tato anekappakāraṃ yācīyamāno – ‘‘tumhākaṃ raññā mādisassa isino khurappaṃ sannayhantena bhāriyaṃ kammaṃ kata’’ntiādīni ca vatvā pacchā abhāsi. Undriyissatīti bhijjissati, thusamuṭṭhi viya vippakiriyissatīti. Idaṃ so ‘‘janaṃ tāsessāmī’’ti musā bhaṇati. Sarasanthambhanamatteyeva hissa vijjāya ānubhāvo, na aññatra. Ito paresupi vacanesu eseva nayo.

Pallomoti pannalomo. Lomahaṃsanamattampissa na bhavissati. Idaṃ kira so ‘‘sace me rājā taṃ dārikaṃ dassatī’’ti paṭiññaṃ kāretvā avaca. Kumāre khurappaṃ patiṭṭhapesīti tena ‘‘saro otaratū’’ti mante parivatti, te kumārassa nābhiyaṃ patiṭṭhapesi. Dhītaraṃ adāsīti sīsaṃ dhovitvā adāsaṃ bhujissaṃ katvā dhītaraṃ adāsi, uḷāre ca taṃ ṭhāne ṭhapesi. Mā kho tumhe māṇavakāti idaṃ pana bhagavā – ‘‘ekena pakkhena ambaṭṭho sakyānaṃ ñāti hotī’’ti pakāsento tassa samassāsanatthaṃ āha. Tato ambaṭṭho ghaṭasatena abhisitto viya passaddhadaratho hutvā samassāsetvā samaṇo gotamo maṃ ‘‘tosessāmī’’ti ekena pakkhena ñātiṃ karoti, khattiyo kirāhamasmī’’ti cintesi.

Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā



以下是完整直译：
274.\ "南方地区"是指南方这个著名的地方。恒河以南的著名地区。据说当时南方有许多婆罗门苦行者,他去那里取悦了一位苦行者。那位苦行者看到他的服务后说:"朋友,我给你咒语,你想要什么咒语就拿走。"他说:"老师,我不需要其他咒语,我需要能使武器无效的咒语。"他说:"好的,朋友",就给了他名叫阿姆巴特的不可射中的咒语,他得到咒语后就在那里试验,"现在我要实现我的愿望",他穿上仙人的装束去见欧卡卡国王。因此说:"去南方地区学习婆罗门咒语后去见欧卡卡国王。"
这里"婆罗门咒语"是指有威力的最好的咒语。"这个奴隶的儿子是谁啊"是指"这个我的奴隶的儿子是谁啊"。"那个锋利的箭"是指国王想杀他而准备的箭,因为咒语的威力既不能射出也不能收回,全身立刻冒汗,因恐惧而颤抖站立着。
"大臣们"是指重要的大臣。"随从"是指其他的随从。"说"是指他们想着"因为达恩达基国王对基萨瓦查苦行者犯错,武器降雨毁灭了整个国家。那利克罗和阿周那对五百位苦行者和安吉拉萨犯错,大地裂开掉入地狱",因恐惧而说"平安,尊者"等话。
"国王会平安"这句话是卡恩哈长时间保持沉默后,被以各种方式请求后说:"你们的国王对像我这样的仙人准备锋利的箭是严重的错误"等,最后才说的。"会破碎"是指会破裂,会像一把稻草一样散开。他这样说是为了吓唬人们而撒谎。他的咒语只有让箭停住的力量,没有其他力量。对后面的话也是同样的道理。
"平静"是指毛发平伏。他连一点毛骨悚然都不会有。据说他是这样说的:"如果国王把那个女孩给我。"他让箭停在王子身上,用咒语让箭下降,停在王子的肚脐上。给了女儿,洗头后给了自由身,把女儿给了他,并把他安置在高位。"你们不要"这是世尊为了表明"阿姆巴特从一方面来说是释迦族的亲戚",为了安慰他而说的。然后阿姆巴特好像被一百罐水浇灌一样,心中的忧虑平息下来,想:"沙门乔达摩为了'安慰我',从一方面把我当作亲戚,据说我是刹帝利。"
刹帝利最高地位的解释

275. Atha kho bhagavā – ‘‘ayaṃ ambaṭṭho khattiyosmī’’ti saññaṃ karoti, attano akhattiyabhāvaṃ na jānāti, handa naṃ jānāpessāmīti khattiyavaṃsaṃ dassetuṃ uttaridesanaṃ vaḍḍhento – ‘‘taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ loke. Brāhmaṇesūti brāhmaṇānaṃ antare. Āsanaṃ vā udakaṃ vāti aggāsanaṃ vā aggodakaṃ vā. Saddheti matake uddissa katabhatte. Thālipāketi maṅgalādibhatte. Yaññeti yaññabhatte. Pāhuneti pāhunakānaṃ katabhatte paṇṇākārabhatte vā. Api nussāti api nu assa khattiyaputtassa. Āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vāti , brāhmaṇakaññāsu nivāraṇaṃ bhaveyya vā no vā, brāhmaṇadārikaṃ labheyya vā na vā labheyyāti attho. Anupapannoti khattiyabhāvaṃ apatto, aparisuddhoti attho.

276.Itthiyāvā itthiṃ karitvāti itthiyā vā itthiṃ pariyesitvā. Kismiñcideva pakaraṇeti kismiñcideva dose brāhmaṇānaṃ ayutte akattabbakaraṇe. Bhassapuṭenāti bhasmapuṭena, sīse chārikaṃ okiritvāti attho.

277.Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti – ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti, tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Anumatā mayāti mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā desitā mayā anuññātā.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Vijjācaraṇakathāvaṇṇanā

278. Imāya pana gāthāya vijjācaraṇasampannoti idaṃ padaṃ sutvā ambaṭṭho cintesi – ‘‘vijjā nāma tayo vedā, caraṇaṃ pañca sīlāni, tayidaṃ amhākaṃyeva atthi, vijjācaraṇasampanno ce seṭṭho, mayameva seṭṭhā’’ti niṭṭhaṃ gantvā vijjācaraṇaṃ pucchanto – ‘‘katamaṃ pana taṃ, bho gotama, caraṇaṃ, katamā ca pana sā vijjā’’ti āha. Athassa bhagavā taṃ brāhmaṇasamaye siddhaṃ jātivādādipaṭisaṃyuttaṃ vijjācaraṇaṃ paṭikkhipitvā anuttaraṃ vijjācaraṇaṃ dassetukāmo – ‘‘na kho ambaṭṭhā’’tiādimāha. Tattha jātivādoti jātiṃ ārabbha vādo, brāhmaṇassevidaṃ vaṭṭati, na suddassātiādi vacananti attho. Esa nayo sabbattha. Jātivādavinibaddhāti jātivāde vinibaddhā. Esa nayo sabbattha.

Tato ambaṭṭho – ‘‘yattha dāni mayaṃ laggissāmāti cintayimha, tato no samaṇo gotamo mahāvāte thusaṃ dhunanto viya dūrameva avakkhipi. Yattha pana mayaṃ na laggāma, tattha no niyojesi. Ayaṃ no vijjācaraṇasampadā ñātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā puna vijjācaraṇasampadaṃ pucchi. Athassa bhagavā samudāgamato pabhuti vijjācaraṇaṃ dassetuṃ – ‘‘idha ambaṭṭha tathāgato’’tiādimāha.

279. Ettha ca bhagavā caraṇapariyāpannampi tividhaṃ sīlaṃ vibhajanto ‘‘idamassa hoti caraṇasmi’’nti aniyyātetvā ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti sīlavaseneva niyyātesi. Kasmā? Tassapi hi kiñci kiñci sīlaṃ atthi, tasmā caraṇavasena niyyātiyamāne ‘‘mayampi caraṇasampannā’’ti tattha tattheva laggeyya. Yaṃ pana tena supinepi na diṭṭhapubbaṃ, tasseva vasena niyyātento paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampissa hoti caraṇasmiṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, idampissa hoti caraṇasmintiādimāha. Ettāvatā aṭṭhapi samāpattiyo caraṇanti niyyātitā honti, vipassanā ñāṇato pana paṭṭhāya aṭṭhavidhāpi paññā vijjāti niyyātitā.

Catuapāyamukhakathāvaṇṇanā



以下是完整直译：
275.\ 然后，佛陀说：“这个阿姆巴特是刹帝利的儿子”，但他并不知道自己不是刹帝利，因此想要让他知道，想要展示刹帝利的血统，便进一步说道：“你认为阿姆巴特怎么样？”在这里“这里”是指这个世界。“在婆罗门之间”是指在婆罗门中间。“座位或水”是指高座或高水。“相信”是指对所做的食物的信任。“托盘”是指盛放吉祥等食物的托盘。“祭品”是指祭品的食物。“馈赠”是指对施舍者的食物或盛放食物的托盘。“是否存在”是指是否存在刹帝利的儿子。“是否存在”是指是否有刹帝利的女儿在这里，是否会有婆罗门的女儿或婆罗门的妻子等，是否会得到或不得到的意思。“不被接受”是指未获得刹帝利的身份，意思是未被清净。
276.\ “如果是女人就要做女人”是指要寻求女人。“在某种情况下”是指在某种情况下对婆罗门不应做的事。“用药包”是指用药包，意为在头上撒药。
277.\ “从出生”是指从出生开始。“那些持有种姓的人”是指那些在出生时持有种姓的人——“我属于乔达摩，我属于迦萨波”等，在这个世界上，持有种姓的人中，刹帝利是最优越的。“我被允许”是指与我的全知智慧结合，被我所教导的。
第一部分的讲述结束。
知识与行为的讲述
278.\ 听到这句诗“具备知识与行为”后，阿姆巴特思考：“知识是三部吠陀，行为是五条戒律，这些都是我们所拥有的，如果具备知识与行为就是最优越的，那我们就是最优越的。”于是他结束思考，询问知识与行为：“那么，尊者，什么是行为，什么是知识？”于是佛陀想要展示超越种姓论的知识与行为，便说：“阿姆巴特并不是……”在这里，种姓论是指围绕种姓的说法，这只适用于婆罗门，而不适用于清净的说法等。这个原则在各处都是一样的。“与种姓论相结合”是指与种姓论相结合的意思。这个原则在各处都是一样的。
于是阿姆巴特思考：“现在我们要去哪里呢？因此，沙门乔达摩就像强风一样远远地把我们推开。我们去的地方，他不让我们去。我们并不具备知识与行为。”于是他再次询问知识与行为。于是佛陀从起源开始展示知识与行为：“在这里，阿姆巴特，正如如来所说……”
279.\ 在这里，佛陀将行为的三种戒律进行分类，说明“这是他的行为”，而不加以限制地说“这是他的戒律”，仅以戒律的方式说明。为什么呢？因为他也有任何戒律，因此在行为的意义上被归类为“我们也具备行为”。而他所说的在梦中没有看到的事情，正是通过他的方式归类，进入初禅的状态。对于“这是他的行为……”等，说明他进入了第四禅的状态。这是关于行为的八种定的说明，而从观察的智慧开始，八种智慧也被归类。
四种解脱的讲述结束。

280.Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Anabhisambhuṇamānoti asampāpuṇanto, avisahamāno vā. Khārividhamādāyāti ettha khārīti araṇī kamaṇḍalu sujādayo tāpasaparikkhārā. Vidhoti kājo. Tasmā khāribharitaṃ kājamādāyāti attho. Ye pana khārivividhanti paṭhanti, te ‘‘khārīti kājassa nāmaṃ, vividhanti bahukamaṇḍaluādiparikkhāra’’nti vaṇṇayanti. Pavattaphalabhojanoti patitaphalabhojano. Paricārakoti kappiyakaraṇapattapaṭiggahaṇapādadhovanādivattakaraṇavasena paricārako. Kāmañca guṇādhikopi khīṇāsavasāmaṇero puthujjanabhikkhuno vuttanayena paricārako hoti, ayaṃ pana na tādiso guṇavasenapi veyyāvaccakaraṇavasenapi lāmakoyeva.

Kasmā pana tāpasapabbajjā sāsanassa vināsamukhanti vuttāti? Yasmā gacchantaṃ gacchantaṃ sāsanaṃ tāpasapabbajjāvasena osakkissati. Imasmiñhi sāsane pabbajitvā tisso sikkhā pūretuṃ asakkontaṃ lajjino sikkhākāmā – ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti jigucchitvā parivajjenti. So ‘‘dukkaraṃ khuradhārūpamaṃ sāsane paṭipattipūraṇaṃ dukkhaṃ, tāpasapabbajjā pana sukarā ceva bahujanasammatā cā’’ti vibbhamitvā tāpaso hoti. Aññe taṃ disvā – ‘‘kiṃ tayā kata’’nti pucchanti. So – ‘‘bhāriyaṃ tumhākaṃ sāsane kammaṃ, idha pana sachandacārino maya’’nti vadati. Sopi, yadi evaṃ ahampi ettheva pabbajāmīti tassa anusikkhanto tāpaso hoti. Evamaññepi aññepīti kamena tāpasāva bahukā honti. Tesaṃ uppannakāle sāsanaṃ osakkitaṃ nāma bhavissati. Loke evarūpo buddho nāma uppajji, tassa īdisaṃ nāma sāsanaṃ ahosīti sutamattameva bhavissati. Idaṃ sandhāya bhagavā tāpasapabbajjaṃ sāsanassa vināsamukhanti āha.

Kudālapiṭakanti kandamūlaphalaggahaṇatthaṃ kudālañceva piṭakañca. Gāmasāmantaṃ vāti vijjācaraṇasampadādīni anabhisambhuṇanto, kasikammādīhi ca jīvitaṃ nipphādetuṃ dukkhanti maññamāno bahujanakuhāpanatthaṃ gāmasāmante vā nigamasāmante vā aggisālaṃ katvā sappiteladadhimadhuphāṇitatilataṇḍulādīhi ceva nānādārūhi ca homakaraṇavasena aggiṃ paricaranto acchati.

Catudvāraṃ agāraṃ karitvāti catumukhaṃ pānāgāraṃ katvā tassa dvāre maṇḍapaṃ katvā tattha pānīyaṃ upaṭṭhapetvā āgatāgate pānīyena āpucchati. Yampissa addhikā kilantā pānīyaṃ pivitvā parituṭṭhā bhattapuṭaṃ vā taṇḍulādīni vā denti, taṃ sabbaṃ gahetvā ambilayāguādīni katvā bahutaraṃ āmisagahaṇatthaṃ kesañci annaṃ deti, kesañci bhattapacanabhājanādīni. Tehipi dinnaṃ āmisaṃ vā pubbaṇṇādīni vā gaṇhati, tāni vaḍḍhiyā payojeti. Evaṃ vaḍḍhamānavibhavo gomahiṃsadāsīdāsapariggahaṃ karoti, mahantaṃ kuṭumbaṃ saṇṭhapeti. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchatī’’ti. ‘‘Tamahaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipūjessāmī’’ti idaṃ panassa paṭipattimukhaṃ. Iminā hi mukhena so evaṃ paṭipajjatīti. Ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā honti.

Kathaṃ? Aṭṭhavidhā hi tāpasā – saputtabhariyā, uñchācariyā, anaggipakkikā, asāmapākā, asmamuṭṭhikā, dantavakkalikā, pavattaphalabhojanā, paṇḍupalāsikāti. Tattha ye keṇiyajaṭilo viya kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā vasanti, te saputtabhariyā nāma.


以下是完整直译：
280.\ "解脱之门"是指毁灭之门。"无法达到"是指无法实现,或无法忍受。"带着药包"在这里,"药包"是指苦行者的用具,如钻木取火的工具、水瓶、针等。"背篓"是指背篓。因此意思是带着装满的背篓。有些人读作"khārivividha",他们解释说"khārī"是背篓的名称,"vividha"是指许多水瓶等用具。"以落果为食"是指以掉落的果实为食。"侍者"是指通过做适当的事、接受钵、洗脚等方式来服务。虽然功德更高的阿罗汉沙弥也会像凡夫比丘一样成为侍者,但这里指的不是那样的人,无论是从功德还是从服务的角度来看都是低劣的。
为什么说苦行者的出家是教法的毁灭之门呢?因为随着时间的推移,教法会因苦行者的出家而衰退。在这个教法中,那些无法完成三学的惭愧者和渴求学习的人会说:"你不能参加布萨、自恣或僧团羯磨",因而厌恶和避开他。他会想:"在教法中实践很难,就像走在刀刃上,而苦行者的出家既容易又受到众人尊重",于是还俗成为苦行者。其他人看到他后问:"你做了什么?"他会说:"你们的教法中的工作很重,而在这里我们可以随心所欲。"另一个人也会说:"如果是这样,我也在这里出家",于是效仿他成为苦行者。这样一个接一个,最终苦行者会变得很多。当他们出现时,教法就会衰退。世界上只会有这样的传言:"有一位这样的佛陀出现,他有这样的教法。"考虑到这一点,佛陀说苦行者的出家是教法的毁灭之门。
"锄头和篮子"是指用来挖掘根茎和采集果实的锄头和篮子。"在村庄附近"是指无法达到知识和行为的完善,认为通过农业等维持生活很困难,为了欺骗众人,在村庄或城镇附近建造火室,用酥油、蜂蜜、酸奶、糖蜜、芝麻、米等各种木材进行祭祀,侍奉火神。
"建造四门房屋"是指建造四面开门的饮酒室,在门口搭建凉亭,在那里准备饮用水,问候来往的人是否需要饮水。如果疲惫的旅人喝了水感到满意,给他食物包或米等,他就全部接受,做成酸粥等,为了获得更多物品,给一些人食物,给一些人煮饭的器具等。他也接受他们给的食物或谷物等,用来放贷。这样财富不断增加,他就拥有牛、水牛、奴隶等,建立大家庭。这就是所说的"建造四门房屋而住"。"我将尽我所能供养"是他的行为方式。通过这种方式他这样行事。至此,佛陀已经说明了所有类型的苦行者出家。
怎么说呢?有八种苦行者:有妻子儿女的、以拾穗为生的、不用火煮食的、不自己煮食的、用石头为食的、以树皮为食的、以落果为食的、以枯叶为食的。其中,像结尼亚结发行者那样建立家庭而住的,称为有妻子儿女的。


Ye pana ‘‘saputtadārabhāvo nāma pabbajitassa ayutto’’ti lāyanamaddanaṭṭhānesu vīhimuggamāsatilādīni saṅkaḍḍhitvā pacitvā paribhuñjanti, te uñchācariyā nāma.

Ye ‘‘khalena khalaṃ vicaritvā vīhiṃ āharitvā koṭṭetvā paribhuñjanaṃ nāma ayutta’’nti gāmanigamesu taṇḍulabhikkhaṃ gahetvā pacitvā paribhuñjanti, te anaggipakkikā nāma.

Ye pana ‘‘kiṃ pabbajitassa sāmapākenā’’ti gāmaṃ pavisitvā pakkabhikkhameva gaṇhanti , te asāmapākā nāma.

Ye ‘‘divase divase bhikkhāpariyeṭṭhi nāma dukkhā pabbajitassā’’ti muṭṭhipāsāṇena ambāṭakādīnaṃ rukkhānaṃ tacaṃ koṭṭetvā khādanti, te asmamuṭṭhikā nāma.

Ye pana ‘‘pāsāṇena tacaṃ koṭṭetvā vicaraṇaṃ nāma dukkha’’nti danteheva ubbāṭetvā khādanti, te dantavakkalikā nāma.

Ye ‘‘dantehi ubbāṭetvā khādanaṃ nāma dukkhaṃ pabbajitassā’’ti leḍḍudaṇḍādīhi paharitvā patitāni phalāni paribhuñjanti, te pavattaphalabhojanā nāma.

Ye pana ‘‘leḍḍudaṇḍādīhi pātetvā paribhogo nāma asāruppo pabbajitassā’’ti sayaṃ patitāneva pupphaphalapaṇḍupalāsādīni khādantā yāpenti, te paṇḍupalāsikā nāma.

Te tividhā – ukkaṭṭhamajjhimamudukavasena. Tattha ye nisinnaṭṭhānato anuṭṭhāya hatthena pāpuṇanaṭṭhāneva patitaṃ gahetvā khādanti, te ukkaṭṭhā. Ye ekarukkhato aññaṃ rukkhaṃ na gacchanti, te majjhimā. Ye taṃ taṃ rukkhamūlaṃ gantvā pariyesitvā khādanti, te mudukā.

Imā pana aṭṭhapi tāpasapabbajjā imāhi catūhiyeva saṅgahaṃ gacchanti. Kathaṃ? Etāsu hi saputtabhariyā ca uñchācariyā ca agāraṃ bhajanti. Anaggipakkikā ca asāmapākā ca agyāgāraṃ bhajanti. Asmamuṭṭhikā ca dantavakkalikā ca kandamūlaphalabhojanaṃ bhajanti. Pavattaphalabhojanā ca paṇḍupalāsikā ca pavattaphalabhojanaṃ bhajanti. Tena vuttaṃ – ‘‘ettāvatā ca bhagavatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā hontī’’ti.

281-282. Idāni bhagavā sācariyakassa ambaṭṭhassa vijjācaraṇasampadāya apāyamukhampi appattabhāvaṃ dassetuṃ taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭhātiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Attanā āpāyikopi aparipūramānoti attanā vijjācaraṇasampadāya āpāyikenāpi aparipūramānena.

Pubbakaisibhāvānuyogavaṇṇanā



以下是完整直译：
Ye pana "有妻子儿女的出家者不适合"在贪欲的地方收集稻米等粮食后煮熟享用，他们称为以拾穗为生的苦行者。
Ye "以不正当方式游荡，收集稻米后打碎享用是不合适的"在村庄和城镇中以米为食，煮熟后享用，他们称为不燃火的苦行者。
Ye pana "出家者有什么不适合的"进入村庄只收集乞食，他们称为不正当的苦行者。
Ye "每天乞食是出家者的痛苦"用石头打落阿姆巴特等树上的果实来吃，他们称为用石头吃的苦行者。
Ye pana "用石头打落果实游荡是痛苦"用牙齿拔掉果实来吃，他们称为用牙齿吃的苦行者。
Ye "用牙齿拔掉果实是出家者的痛苦"用棍棒等打落的果实享用，他们称为以落果为食的苦行者。
Ye pana "用棍棒打落果实的享用是不适合出家者的"自己打落花果等来吃，他们称为花果食者。
这些分为三类——高、中、柔。这里，站起来用手抓住从坐的地方掉下来的东西吃的，称为高的；只在一棵树上不去别的树的，称为中的；去各个树根寻找吃的，称为柔的。
这八种苦行者通过这四种方式归类。怎么说呢？因为在这些人中，有妻子儿女的和以拾穗为生的都离开家庭。不燃火的和不正当的也离开无家可归。用石头吃的和用牙齿吃的则以根茎和果实为食。以落果为食的和花果食者则以落果为食。因此说：“至此，佛陀已经说明了所有类型的苦行者出家。”
281-282. 现在，佛陀为了显示有行为的阿姆巴特的知识与行为的完备，表明他也未达到解脱之门，便问：“你认为怎样，阿姆巴特？”这是特别的意义。自己也未完全达到解脱之门的。
前因后果的说明。

283.Dattikanti dinnakaṃ. Sammukhībhāvampi na dadātīti kasmā na dadāti? So kira sammukhā āvaṭṭaniṃ nāma vijjaṃ jānāti. Yadā rājā mahārahena alaṅkārena alaṅkato hoti, tadā rañño samīpe ṭhatvā tassa alaṅkārassa nāmaṃ gaṇhati. Tassa rājā nāme gahite na demīti vattuṃ na sakkoti. Datvā puna chaṇadivase alaṅkāraṃ āharathāti vatvā, natthi, deva, tumhehi brāhmaṇassa dinnoti vutto, ‘‘kasmā me dinno’’ti pucchi. Te amaccā ‘so brāhmaṇo sammukhā āvaṭṭanimāyaṃ jānāti. Tāya tumhe āvaṭṭetvā gahetvā gacchatī’ti āhaṃsu. Apare raññā saha tassa atisahāyabhāvaṃ asahantā āhaṃsu – ‘‘deva, etassa brāhmaṇassa sarīre saṅkhaphalitakuṭṭhaṃ nāma atthi. Tumhe etaṃ disvāva āliṅgatha parāmasatha, idañca kuṭṭhaṃ nāma kāyasaṃsaggavasena anugacchati, mā evaṃ karothā’’ti. Tato paṭṭhāya tassa rājā sammukhībhāvaṃ na deti.

Yasmā pana so brāhmaṇo paṇḍito khattavijjāya kusalo, tena saha mantetvā katakammaṃ nāma na virujjhati, tasmā sāṇipākārassa anto ṭhatvā bahi ṭhitena tena saddhiṃ manteti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tiro dussantena mantetī’’ti. Tattha tirodussantenāti tirodussena. Ayameva vā pāṭho. Dhammikanti anavajjaṃ. Payātanti abhiharitvā dinnaṃ. Kathaṃ tassa rājāti yassa rañño brāhmaṇo īdisaṃ bhikkhaṃ paṭiggaṇheyya, kathaṃ tassa brāhmaṇassa so rājā sammukhībhāvampi na dadeyya. Ayaṃ pana adinnakaṃ māyāya gaṇhati, tenassa sammukhībhāvaṃ rājā na detīti niṭṭhamettha gantabbanti ayamettha adhippāyo. ‘‘Idaṃ pana kāraṇaṃ ṭhapetvā rājānañceva brāhmaṇañca na añño koci jānāti. Tadetaṃ evaṃ rahassampi paṭicchannampi addhā sabbaññū samaṇo gotamoti niṭṭhaṃ gamissatī’’ti bhagavā pakāsesi.

284. Idāni ayañca ambaṭṭho, ācariyo cassa mante nissāya atimānino. Tena tesaṃ mantanissitamānanimmadanatthaṃ uttari desanaṃ vaḍḍhento taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha rājātiādimāha. Tattha rathūpatthareti rathamhi rañño ṭhānatthaṃ attharitvā sajjitapadese. Uggehi vāti uggatuggatehi vā amaccehi. Rājaññehīti anabhisittakumārehi. Kiñcideva mantananti asukasmiṃ dese taḷākaṃ vā mātikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati, asukasmiṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā nagaraṃ vā nivesetunti evarūpaṃ pākaṭamantanaṃ. Tadeva mantananti yaṃ raññā mantitaṃ tadeva. Tādisehiyeva sīsukkhepabhamukkhepādīhi ākārehi manteyya. Rājabhaṇitanti yathā raññā bhaṇitaṃ, tassatthassa sādhanasamatthaṃ. Sopi tassatthassa sādhanasamatthameva bhaṇitaṃ bhaṇatīti attho.



以下是完整直译：
283.\ “给予”是指给予的东西。为什么不给予“面对面”呢？因为他似乎知道“面对面”的意思。当国王装饰得华丽时，就在国王身边站着，称赞他的装饰。国王在称赞之时无法说出“我不愿意给予”。在给出后又说“在六天后再带来装饰”，国王回答：“没有，尊者，你们不应给予婆罗门。”于是他问：“为什么我没有得到？”大臣们说：“那位婆罗门知道面对面的意思。你们把他围住而带走。”有些大臣因无法忍受国王与他过于亲近而说：“尊者，这位婆罗门的身体上有一种名为‘沙门的皮肤’的东西。你看到这点后却拥抱他、亲近他，这种皮肤会随身体接触而跟随，别这样做。”从此以后，国王便不再给予“面对面”。
然而，这位婆罗门是通达刹帝利学问的聪明人，因此与他商议的事情并不相悖，所以他在内心与外部保持一致。对此有言：“他与不正当的方式进行商议。”在这里，“不正当”是指不正当的事物。这是相同的读法。“正当”是指无可指责的。“给予”是指被带走的给予。对于那位国王而言，如何能让那位婆罗门接受这样的乞食，国王又如何能给予他面对面的东西。这里所说的“未被给予”是指未被接受，因此国王不再给予他面对面的东西，这就是此处的意思。“除了这个原因，国王和婆罗门没有其他人知道。这个秘密隐蔽而不被揭露，确实是全知的沙门乔达摩。”佛陀阐明了这一点。
284.\ 现在，这位阿姆巴特，因依赖老师的教导而过于自负。因此为了使他们的教导不被轻视，佛陀进一步说道：“你认为，阿姆巴特，国王在这里……”在这里，“在车前”是指在国王的车上站着的位置。“用高贵的”是指用高贵的或尊贵的大臣。“国王的”是指未被国王所占有的王子。“某种商议”是指在某个地方进行某种商议，或在某个村庄、城镇或城市中进行某种讨论。那就是国王所说的商议。通过这样的方式进行商议，比如通过头顶、手指等方式进行商议。“国王所说的”是指国王所说的内容，适合于那里的事情。这里也适合于那里的事情。

285.Pavattāroti pavattayitāro. Yesanti yesaṃ santakaṃ. Mantapadanti vedasaṅkhātaṃ mantameva . Gītanti aṭṭhakādīhi dasahi porāṇakabrāhmaṇehi sarasampattivasena sajjhāyitaṃ. Pavuttanti aññesaṃ vuttaṃ, vācitanti attho. Samihitanti samupabyūḷhaṃ rāsikataṃ, piṇḍaṃ katvā ṭhapitanti attho. Tadanugāyantīti etarahi brāhmaṇā taṃ tehi pubbe gītaṃ anugāyanti anusajjhāyanti. Tadanubhāsantīti taṃ anubhāsanti, idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Bhāsitamanubhāsantīti tehi bhāsitaṃ sajjhāyitaṃ anusajjhāyanti. Vācitamanuvācentīti tehi aññesaṃ vācitaṃ anuvācenti.

Seyyathidanti te katamehi attho. Aṭṭhakotiādīni tesaṃ nāmāni. Te kira dibbena cakkhunā oloketvā parūpaghātaṃ akatvā kassapasammāsambuddhassa bhagavato pāvacanena saha saṃsanditvā mante ganthiṃsu. Aparāpare pana brāhmaṇā pāṇātipātādīni pakkhipitvā tayo vede bhinditvā buddhavacanena saddhiṃ viruddhe akaṃsu. Netaṃṭhānaṃ vijjatīti yena tvaṃ isi bhaveyyāsi, etaṃ kāraṇaṃ na vijjati. Idha bhagavā yasmā – ‘‘esa pucchiyamānopi, attano avattharaṇabhāvaṃ ñatvā paṭivacanaṃ na dassatī’’ti jānāti, tasmā paṭiññaṃ agahetvāva taṃ isibhāvaṃ paṭikkhipi.

286. Idāni yasmā te porāṇā dasa brāhmaṇā nirāmagandhā anitthigandhā rajojalladharā brahmacārino araññāyatane pabbatapādesu vanamūlaphalāhārā vasiṃsu. Yadā katthaci gantukāmā honti, iddhiyā ākāseneva gacchanti, natthi tesaṃ yānena kiccaṃ. Sabbadisāsu ca nesaṃ mettādibrahmavihārabhāvanāva ārakkhā hoti, natthi tesaṃ pākārapurisaguttīhi attho. Iminā ca ambaṭṭhena sutapubbā tesaṃ paṭipatti; tasmā imassa sācariyakassa tesaṃ paṭipattito ārakabhāvaṃ dassetuṃ – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭhā’’tiādimāha.

Tattha vicitakāḷakanti vicinitvā apanītakāḷakaṃ. Veṭhakanatapassāhīti dussapaṭṭadussaveṇi ādīhi veṭhakehi namitaphāsukāhi. Kuttavālehīti sobhākaraṇatthaṃ kappetuṃ, yuttaṭṭhānesu kappitavālehi. Ettha ca vaḷavānaṃyeva vālā kappitā, na rathānaṃ, vaḷavapayuttattā pana rathāpi ‘‘kuttavālā’’ti vuttā. Ukkiṇṇaparikhāsūti khataparikhāsu. Okkhittapalighāsūti ṭhapitapalighāsu. Nagarūpakārikāsūti ettha upakārikāti paresaṃ ārohanivāraṇatthaṃ samantā nagaraṃ pākārassa adhobhāge katasudhākammaṃ vuccati. Idha pana tāhi upakārikāhi yuttāni nagarāneva ‘‘nagarūpakārikāyo’’ti adhippetāni. Rakkhāpentīti tādisesu nagaresu vasantāpi attānaṃ rakkhāpenti. Kaṅkhāti ‘‘sabbaññū, na sabbaññū’’ti evaṃ saṃsayo. Vimatīti tasseva vevacanaṃ, virūpā mati, vinicchinituṃ asamatthāti attho. Idaṃ bhagavā ‘‘ambaṭṭhassa iminā attabhāvena maggapātubhāvo natthi, kevalaṃ divaso vītivattati, ayaṃ kho pana lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgato, tampi kiccaṃ nassarati. Handassa satijananatthaṃ nayaṃ demī’’ti āha.

Dvelakkhaṇadassanavaṇṇanā



以下是完整直译：
285.\ “引导者”是指引导的者。那些是指他们的存在。“教义”是指被称为“教义”的教义。“歌曲”是指由十位古代婆罗门以八种财富为基础所吟唱的。所说的“流行”是指其他人所说的，所说的意思是“被说出”。“聚集”是指集合起来，形成团体的意思。“因此歌唱”是指现在的婆罗门们跟随他们以前所唱的歌。“因此述说”是指他们述说着，这与之前的意思相同。“被述说的述说”是指他们所述说的内容被吟唱、被跟随。“被说出的跟随”是指他们追随其他人所说的内容。
“那么”是指这些内容的意思。“八种”等等是他们的名称。因为他们用天眼观察到不伤害他人，并与释迦牟尼佛的教导相结合，故而聚集了教义。然而，其他的婆罗门却因杀生等而破坏了三部经典，并与佛的教义相对立。这里没有地方可寻，意即你若成为圣者，这样的理由是不存在的。在这里，佛陀知道：“他在被询问时，因知道自己所处的状态而不愿意回应”，因此不接受他的承诺而拒绝了他的圣者身份。
286.\ 现在，因为那些古老的十位婆罗门没有香味、没有异味，身上沾满尘埃，作为修行者在森林的栖息地、山脚下以树根和果实为食。他们若想去某处，便能以神通之力如同飞在空中一般前往，根本不需要借助交通工具。四面八方，他们的慈悲和梵行的修习便是保护，没有外在的护卫之意。因此，阿姆巴特所听到的这些，便是他们的修行；为了显示这一点，佛陀问：“你认为，阿姆巴特……”
在这里，“多彩的黑色”是指经过选择而弃置的黑色。“用缠绕的绳索”是指用不好的布、麻绳等缠绕的绳索。“被修饰的器具”是指为了美化而准备的，适合特定场合的器具。在这里，只有那些适合的器具被修饰，而不是车子，因其与车的关系而被称为“被修饰的车”。“被放置的围栏”是指在围栏的周围。“被遮蔽的围栏”是指被放置的围栏。“城市的围墙”是指为了防止他人进入而在城市周围修建的围墙。在这里，适合这些围墙的城市被称为“城市的围墙”。“保护自己”是指在这样的城市中生活的人们也保护自己。“怀疑”是指“全知者，不是全知者”的这种怀疑。“不安”是指这种怀疑的意思，意为不良的想法，无法做出明确的决定。“因此，佛陀说，阿姆巴特因这一身的存在而没有显现出道路的显现，仅仅是白天的消逝，而他为寻找特征而来，这种工作却未能实现。为了让他保持警觉，我将给予这个教导。”
双特征的说明。

287. Evaṃ vatvā pana yasmā buddhānaṃ nisinnānaṃ vā nipannānaṃ vā koci lakkhaṇaṃ pariyesituṃ na sakkoti, ṭhitānaṃ pana caṅkamantānaṃ vā sakkoti. Āciṇṇañcetaṃ buddhānaṃ lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā uṭṭhāyāsanā caṅkamādhiṭṭhānaṃ nāma, tena bhagavā uṭṭhāyāsanā bahi nikkhanto. Tasmā atha kho bhagavātiādi vuttaṃ.

Samannesīti gavesi, ekaṃ dveti vā gaṇayanto samānayi. Yebhuyyenāti pāyena, bahukāni addasa, appāni na addasāti attho. Tato yāni na addasa tesaṃ dīpanatthaṃ vuttaṃ – ‘‘ṭhapetvā dve’’ti. Kaṅkhatīti ‘‘aho vata passeyya’’nti patthanaṃ uppādeti. Vicikicchatīti tato tato tāni vicinanto kicchati na sakkoti daṭṭhuṃ. Nādhimuccatīti tāya vicikicchāya sanniṭṭhānaṃ na gacchati. Na sampasīdatīti tato – ‘‘paripuṇṇalakkhaṇo aya’’nti bhagavati pasādaṃ nāpajjati. Kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā, vicikicchāya majjhimā, anadhimuccanatāya balavatī, asampasādena tehi tīhi dhammehi cittassa kālusiyabhāvo. Kosohiteti vatthikosena paṭicchanne. Vatthaguyheti aṅgajāte bhagavato hi varavāraṇasseva kosohitaṃ vatthaguyhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ padumagabbhasamānaṃ. Taṃ so vatthapaṭicchannattā apassanto, antomukhagatāya ca jivhāya pahūtabhāvaṃ asallakkhento tesu dvīsu lakkhaṇesu kaṅkhī ahosi vicikicchī.

288.Tathārūpanti taṃ rūpaṃ. Kimettha aññena vattabbaṃ? Vuttametaṃ nāgasenatthereneva milindaraññā puṭṭhena – ‘‘dukkaraṃ, bhante, nāgasena, bhagavatā katanti. Kiṃ mahārājāti? Mahājanena hirikaraṇokāsaṃ brahmāyu brāhmaṇassa ca antevāsi uttarassa ca, bāvarissa antevāsīnaṃ soḷasabrāhmaṇānañca , selassa brāhmaṇassa ca antevāsīnaṃ tisatamāṇavānañca dassesi, bhanteti. Na, mahārāja, bhagavā guyhaṃ dassesi. Chāyaṃ bhagavā dassesi. Iddhiyā abhisaṅkharitvā nivāsananivatthaṃ kāyabandhanabaddhaṃ cīvarapārutaṃ chāyārūpakamattaṃ dassesi mahārājāti. Chāyaṃ diṭṭhe sati diṭṭhaṃyeva nanu, bhanteti? Tiṭṭhatetaṃ, mahārāja, hadayarūpaṃ disvā bujjhanakasatto bhaveyya, hadayamaṃsaṃ nīharitvā dasseyya sammāsambuddhoti. Kallosi, bhante, nāgasenā’’ti.

Ninnāmetvāti nīharitvā. Anumasīti kathinasūciṃ viya katvā anumajji, tathākaraṇena cettha mudubhāvo, kaṇṇasotānumasanena dīghabhāvo, nāsikasotānumasanena tanubhāvo, nalāṭacchādanena puthulabhāvo pakāsitoti veditabbo.

289.Paṭimānentoti āgamento, āgamanamassa patthento udikkhantoti attho.

290.Kathāsallāpoti kathā ca sallāpo ca, kathanaṃ paṭikathananti attho.



以下是完整直译：
287.\ 这样说后,由于没有人能在佛陀坐着或躺着时观察特征,只有在站着或行走时才能观察。这是佛陀们的习惯,知道有人来观察特征后就从座位上起身开始经行。因此佛陀从座位上起身走到外面。所以说"然后世尊"等。
"观察"是指寻找,数一数二地计算。"大部分"是指大多数,看到了很多,只有少数没看到的意思。然后为了说明没看到的那些,所以说"除了两个"。"怀疑"是指生起"啊,但愿能看到"的愿望。"犹豫"是指反复寻找那些特征却感到困难,无法看到。"不确信"是指因为那种犹豫而无法下定论。"不满意"是指因此对"这是具足特征的人"这一点不生信心。怀疑是指微弱的疑惑,犹豫是中等程度的,不确信是强烈的,不满意是指因这三种状态而使心变得混浊。"隐藏"是指被衣物遮蔽。"隐秘处"是指生殖器,因为世尊的隐秘处如同最上等的象,被衣物遮蔽,呈金色,如莲花蕊。他因为被衣物遮蔽而看不到,也因舌头在口腔内而无法判断其大小,所以对这两个特征产生了怀疑和犹豫。
288.\ "如此"是指那种形态。这里还有什么可说的?长老那伽斯那被弥兰陀王问到时已经说过:"世尊做了一件难事,尊者。""什么事,大王?""他向大众展示了令人羞耻的部位,向婆罗门梵摩喻的学生优多罗、向婆婆利的十六位婆罗门学生、向婆罗门斯拉的三百学生展示了,尊者。""不,大王,世尊没有展示隐秘处。世尊展示了影像。他用神通变化出穿着下衣、系着腰带、披着袈裟的影像,大王。""看到影像不就等于看到了吗,尊者?""且不说这个,大王,如果有人看到心脏就能觉悟,正等正觉者也会取出心脏展示。""你说得好,尊者那伽斯那。"
"伸展"是指伸出。"触摸"是指像针一样触摸,通过这种方式展示了柔软性,通过触摸耳孔展示了长度,通过触摸鼻孔展示了细薄性,通过覆盖额头展示了宽度,应当这样理解。
289.\ "等待"是指等待,期待他的到来,观望的意思。
290.\ "交谈"是指交谈和对话,

291.Aho vatāti garahavacanametaṃ. Reti idaṃ hīḷanavasena āmantanaṃ. Paṇḍitakāti tameva jigucchanto āha. Sesapadadvayepi eseva nayo. Evarūpena kira bho puriso atthacarakenāti idaṃ yādiso tvaṃ, edise atthacarake hitakārake sati puriso nirayaṃyeva gaccheyya, na aññatrāti imamatthaṃ sandhāya vadati. Āsajja āsajjāti ghaṭṭetvā ghaṭṭetvā. Amhepi evaṃ upaneyya upaneyyāti brāhmaṇo kho pana ambaṭṭha pokkharasātītiādīni vatvā evaṃ upanetvā upanetvā paṭicchannaṃ kāraṇaṃ āvikaritvā suṭṭhu dāsādibhāvaṃ āropetvā avaca, tayā amhe akkosāpitāti adhippāyo. Padasāyeva pavattesīti pādena paharitvā bhūmiyaṃ pātesi. Yañca so pubbe ācariyena saddhiṃ rathaṃ āruhitvā sārathi hutvā agamāsi , tampissa ṭhānaṃ acchinditvā rathassa purato padasā yevassa gamanaṃ akāsi.

Pokkharasātibuddhūpasaṅkamanavaṇṇanā

292-296.Ativikāloti suṭṭhu vikālo, sammodanīyakathāyapi kālo natthi. Āgamā nu khvidha bhoti āgamā nu kho idha bho. Adhivāsetūti sampaṭicchatu. Ajjatanāyāti yaṃ me tumhesu kāraṃ karoto ajja bhavissati puññañca pītipāmojjañca tadatthāya. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti bhagavā kāyaṅgaṃ vā vācaṅgaṃ vā acopetvā abbhantareyeva khantiṃ dhārento tuṇhībhāvena adhivāsesi. Brāhmaṇassa anuggahaṇatthaṃ manasāva sampaṭicchīti vuttaṃ hoti.

297.Paṇītenāti uttamena. Sahatthāti sahatthena. Santappesīti suṭṭhu tappesi paripuṇṇaṃ suhitaṃ yāvadatthaṃ akāsi. Sampavāresīti suṭṭhu pavāresi, alaṃ alanti hatthasaññāya paṭikkhipāpesi. Bhuttāvinti bhuttavantaṃ. Onītapattapāṇinti pattato onītapāṇiṃ, apanītahatthanti vuttaṃ hoti. Onittapattapāṇintipi pāṭho. Tassattho – onittaṃ nānābhūtaṃ vinābhūtaṃ pattaṃ pāṇito assāti onittapattapāṇi, taṃ onittapattapāṇiṃ. Hatthe ca pattañca dhovitvā ekamante pattaṃ nikkhipitvā nisinnanti attho. Ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ evaṃ bhūtaṃ ñatvā ekasmiṃ okāse nisīdīti attho.

298.Anupubbiṃ kathanti anupaṭipāṭikathaṃ. Ānupubbikathā nāma dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggo, saggānantaraṃ maggoti etesaṃ atthānaṃ dīpanakathā. Teneva – ‘‘seyyathidaṃ dānakatha’’ntiādimāha. Okāranti avakāraṃ lāmakabhāvaṃ. Sāmukkaṃsikāti sāmaṃ ukkaṃsikā, attanāyeva uddharitvā gahitā, sayambhūñāṇena diṭṭhā, asādhāraṇā aññesanti attho. Kā pana sāti? Ariyasaccadesanā. Tenevāha – ‘‘dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, magga’’nti. Dhammacakkhunti ettha sotāpattimaggo adhippeto. Tassa uppattiākāradassanatthaṃ – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti āha. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena evaṃ sabbasaṅkhataṃ paṭivijjhantaṃ uppajjati.

Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā

299. Diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo. Esa nayo sesapadesupi. Tiṇṇā vicikicchā anenāti tiṇṇavicikiccho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Vesārajjappattoti visāradabhāvaṃ patto. Kattha? Satthusāsane. Nāssa paro paccayo, na parassa saddhāya ettha vattatīti aparappaccayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayattā uttānatthattā ca pākaṭamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā



以下是完整直译：
291.\ "啊呀"是表示责备的词。"喂"是以轻蔑的方式称呼。"聪明人"是带着厌恶的语气说的。其他两个词也是同样的道理。"像这样的人真是有益处啊"这句话是指"像你这样的人,如果有这样的利益,那么这个人就会下地狱,不会去别处",他是带着这个意思说的。"一再冒犯"是指一再触犯。"也这样一再引导我们"是指婆罗门波卡拉萨提说了"阿姆巴特"等话后,这样一再引导,揭露隐藏的原因,很好地归咎于奴隶等身份,说你让我们受到辱骂的意思。"用脚踢倒"是指用脚踢倒在地上。他以前和老师一起乘坐马车作为车夫,现在却夺走了他的地位,让他在马车前面步行。
波卡拉萨提拜见佛陀的说明
292-296.\ "太晚了"是指非常晚,连寒暄的时间都没有。"是否来到这里"是指是否来到这里。"请接受"是指请同意。"为了今天"是指为了我今天对你们所做的善行而获得的功德和喜悦。"世尊以沉默表示同意"是指世尊不移动身体或发出声音,只是在内心保持忍耐,以沉默表示同意。这是说为了帮助婆罗门,只是在心里接受。
297.\ "精美的"是指最上等的。"亲手"是指亲自。"满足"是指非常满足,使其完全满足,尽可能地满足。"邀请"是指非常邀请,以手势表示"够了够了"而拒绝。"用完餐"是指已经吃完。"放下钵"是指从钵中放下手,意思是说已经拿开手。也有读作"onittapattapāṇin"的。其意思是:从手中放下、分开、离开钵的人,即放下钵的人。意思是洗完手和钵,把钵放在一边后坐下。"坐在一旁"是指知道世尊是这样的人后,坐在一个地方。
298.\ "次第说法"是指按顺序说法。所谓次第说法是指在布施之后说持戒,在持戒之后说天界,在天界之后说道路,这些内容的开示。因此说"即布施的开示"等。"低劣"是指低下、卑贱。"自己发现的"是指自己提升的,自己领悟的,用自己的智慧看到的,不与他人共有的意思。是什么呢?是四圣谛的教导。因此说"苦、集、灭、道"。"法眼"在这里是指初果道。为了说明其生起的方式,说"凡是有生起的法,一切都是灭法"。因为它以灭为所缘,通过作用而生起,这样洞察一切有为法。
波卡拉萨提证得优婆塞果位的说明
299.\ "见法"是指已经见到圣谛法。其他词也是同样的道理。"度疑"是指已经度过怀疑。"无疑"是指没有疑问。"得无畏"是指获得无畏的状态。在哪里?在导师的教法中。"不依他信"是指不依靠他人,不依靠他人的信仰而行动。其余的内容由于已经说过或意思明显,所以很清楚。
如是在《长部注》《吉祥悦意》中
《阿姆巴特经》的注释结束。
《苏纳丹达经》的注释

300. Evaṃ me sutaṃ…pe… aṅgesūti soṇadaṇḍasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Aṅgesūti aṅgā nāma aṅgapāsādikatāya evaṃ laddhavohārā jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhisaddena aṅgāti vuccati, tasmiṃ aṅgesu janapade. Cārikanti idhāpi aturitacārikā ceva nibaddhacārikā ca adhippetā. Tadā kira bhagavato dasasahassilokadhātuṃ olokentassa soṇadaṇḍo brāhmaṇo ñāṇajālassa anto paññāyittha. Atha bhagavā ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati. ‘Atthi nu khvassupanissayo’ti vīmaṃsanto addasa. ‘Mayi tattha gate etassa antevāsino dvādasahākārehi brāhmaṇassa vaṇṇaṃ bhāsitvā mama santike āgantuṃ na dassanti. So pana tesaṃ vādaṃ bhinditvā ekūnatiṃsa ākārehi mama vaṇṇaṃ bhāsitvā maṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati. So pañhavissajjanapariyosāne saraṇaṃ gamissatī’ti, disvā pañcasatabhikkhuparivāro taṃ janapadaṃ paṭipanno. Tena vuttaṃ – aṅgesu cārikaṃ caramāno…pe… yena campā tadavasarīti.

Gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti tassa campānagarassa avidūre gaggarāya nāma rājaggamahesiyā khaṇitattā gaggarāti laddhavohārā pokkharaṇī atthi. Tassā tīre samantato nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ mahantaṃ campakavanaṃ. Tasmiṃ bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharati. Taṃ sandhāya gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti vuttaṃ. Māgadhena seniyena bimbisārenāti ettha so rājā magadhānaṃ issarattā māgadho. Mahatiyā senāya samannāgatattā seniyo. Bimbīti suvaṇṇaṃ. Tasmā sārasuvaṇṇasadisavaṇṇatāya bimbisāroti vuccati.

301-302. Bahū bahū hutvā saṃhatāti saṅghā. Ekekissāya disāya saṅgho etesaṃ atthīti saṅghī. Pubbe nagarassa anto agaṇā bahi nikkhamitvā gaṇataṃ pattāti gaṇībhūtā. Khattaṃ āmantesīti. Khattā vuccati pucchitapañhe byākaraṇasamattho mahāmatto, taṃ āmantesi āgamentūti muhuttaṃ paṭimānentu, mā gacchantūti vuttaṃ hoti.

Soṇadaṇḍaguṇakathā



以下是完整直译：
300.\ “我这样听说…”等…《苏纳丹达经》。这里有一段独特的解释。“阿ṅgesūti”是指因其作为身体的美丽而被称为“阿ṅga”的地方，称为“阿ṅga”的地方的居民是国王的王子，他们的居住地一个地方也被称为“阿ṅga”，在这个阿ṅga的地方。这里的“行走”是指快速行走和受限制的行走。那时，当佛陀观察到十千个世界时，婆罗门苏纳丹达的智慧之网显现出来。于是佛陀知道这个婆罗门在我的智慧之网中显现。“是否有依靠呢？”他思考着看到了。“我去那里时，那个婆罗门的学生们以十二种方式说出他的名声，不愿意在我面前出现。但是他却打破了他们的辩论，以三十种方式说出我的名声，走向我，问我问题。他在回答问题后将会去归依。”于是，看到五百比丘前往那个地方。因此说：“在阿ṅga的地方行走…”等…“到达那里的坎帕城。”
“嘎嘎拉”是指在坎帕城不远处，有一位名叫嘎嘎拉的国王，她因为开采而被称为嘎嘎拉的地方。她的河岸周围盛开着蓝色等五种颜色的花朵，装饰着巨大的坎帕林。佛陀在这芬芳的坎帕林中居住。因而提到“嘎嘎拉的河”这样说。“由摩伽陀的国王宾比萨罗”是指那位国王因统治摩伽陀而被称为摩伽陀。因其拥有庞大的军队而被称为“军王”。“宾比”是指黄金。因此因其与黄金相似的颜色而称为宾比萨罗。
301-302.\ “众多的聚集”是指众多的集合。每个方向的聚集是这些的意义。因此称为“聚集”。以前城内的人们不计其数，走出城外便成为了聚集。对“王子”说。“王子”是指能回答询问问题的高官，他说：“请稍等片刻，让他们来吧，不要离开。”这是说的意思。
《苏纳丹达经的优点说明》

303.Nānāverajjakānanti nānāvidhesu rajjesu, aññesu aññesu kāsikosalādīsu rajjesu jātā, tāni vā tesaṃ nivāsā, tato vā āgatāti nānāverajjakā, tesaṃ nānāverajjakānaṃ. Kenacideva karaṇīyenāti tasmiṃ kira nagare dvīhi karaṇīyehi brāhmaṇā sannipatanti – yaññānubhavanatthaṃ vā mantasajjhāyanatthaṃ vā. Tadā ca tasmiṃ nagare yamaññā natthi. Soṇadaṇḍassa pana santike mantasajjhāyanatthaṃ ete sannipatitā. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kenacideva karaṇīyenā’’ti. Te tassa gamanaṃ sutvā cintesuṃ – ‘‘ayaṃ soṇadaṇḍo uggatabrāhmaṇo yebhuyyena ca aññe brāhmaṇā samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gatā, ayameva na gato. Svāyaṃ sace tattha gamissati, addhā samaṇassa gotamassa āvaṭṭaniyā māyāya āvaṭṭito, taṃ saraṇaṃ gamissati. Tato etassāpi gehadvāre brāhmaṇānaṃ sannipāto na bhavissatī’’ti. ‘‘Handassa gamanantarāyaṃ karomā’’ti sammantayitvā tattha agamaṃsu. Taṃ sandhāya – atha kho te brāhmaṇātiādi vuttaṃ.

Tattha imināpaṅgenāti imināpi kāraṇena. Evaṃ etaṃ kāraṇaṃ vatvā puna – ‘‘attano vaṇṇe bhaññamāne atussanakasatto nāma natthi. Handassa vaṇṇaṃ bhaṇanena gamanaṃ nivāressāmā’’ti cintetvā bhavañhi soṇadaṇḍo ubhato sujātotiādīni kāraṇāni āhaṃsu.

Ubhatoti dvīhi pakkhehi. Mātito ca pitito cāti bhoto mātā brāhmaṇī, mātumātā brāhmaṇī, tassāpi mātā brāhmaṇī; pitā brāhmaṇo, pitupitā brāhmaṇo, tassāpi pitā brāhmaṇoti, evaṃ bhavaṃ ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti saṃsuddhā te mātugahaṇī kucchīti attho. Samavepākiniyā gahaṇiyāti ettha pana kammajatejodhātu ‘‘gahaṇī’’ti vuccati.

Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha pitupitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ. Atthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso , tāva saṃsuddhagahaṇiko. Atha vā akkhitto anupakuṭṭho jātivādenāti dassenti. Akkhittoti – ‘‘apanetha etaṃ, kiṃ iminā’’ti evaṃ akkhitto anavakkhitto. Anupakuṭṭhoti na upakuṭṭho, na akkosaṃ vā nindaṃ vā laddhapubbo. Kena kāraṇenāti? Jātivādena. Itipi – ‘‘hīnajātiko eso’’ti evarūpena vacanenāti attho.

Aḍḍhoti issaro. Mahaddhanoti mahatā dhanena samannāgato. Bhavato hi gehe pathaviyaṃ paṃsuvālikā viya bahudhanaṃ, samaṇo pana gotamo adhano bhikkhāya udaraṃ pūretvā yāpetīti dassenti. Mahābhogoti pañcakāmaguṇavasena mahāupabhogo. Evaṃ yaṃ yaṃ guṇaṃ vadanti, tassa tassa paṭipakkhavasena bhagavato aguṇaṃyeva dassemāti maññamānā vadanti.


以下是完整直译：
303.\ “各种各样的国王”是指在不同类型的王国中，出生于其他地方的王子，比如卡西、索拉等国的王子，他们的居住地或从那里来的被称为“各种各样的国王”，他们是“各种各样的国王”。“某种行为”是指在那座城里，有两个行为的婆罗门聚集——是为了祭祀的体验或为了讨论。那时在那座城里没有祭品。然而在苏纳丹达面前，他们聚集是为了讨论。因此说：“某种行为”。他们听说苏纳丹达的到来，便思考：“这个苏纳丹达是高贵的婆罗门，通常其他的婆罗门都归依了乔达摩，而他却没有归依。如果他去那里，必定会被乔达摩的幻术所吸引，归依他。因此，婆罗门们的聚集不会在他的家门口。”于是他们商量：“我们要给他制造障碍。”于是便前往那里。因此说：“于是那些婆罗门…”
“因此以这个理由”是指以这个原因。这样说后，他们又思考：“在自己的名声被说起时，没有人会感到满足。让我们通过说他的名声来阻止他的去路。”因此说：“这个苏纳丹达是从父母那里出生的。”是指他的母亲是婆罗门，母亲的母亲是婆罗门，他的父亲是婆罗门，父亲的父亲是婆罗门，因此他是从父母那里出生的。是指“净洁的家庭”，是指他的母亲是洁净的。这里的“家庭”是指在业力的元素中被称为“家庭”。
“直到第七代的祖父”是指父亲的父亲的父亲，祖父的父亲的父亲。这里的“代”是指生命的长度。仅仅是说话而已。实际上是指祖父的家庭。因此，所有的古人都被祖父的家庭所掌握。这样直到第七个人，便是净洁的家庭。或者说“未被指责的”是指没有被批评。未被指责是指没有被批评，没有被侮辱。是什么原因呢？是因为种姓的原因。因此说：“这个人是低贱的种姓”。
“富有”是指有权势。“富裕”是指拥有大量财富。因为在你的家中，土地如同沙土般富饶，然而乔达摩是贫穷的，只能靠乞讨来填饱肚子。因此说明：“富裕的享受”是指以五欲的享受为基础的巨大享受。这样他们说的每一种优点，都是以相对的缺点来否定佛陀的优点。


Abhirūpoti aññehi manussehi abhirūpo adhikarūpo. Dassanīyoti divasampi passantānaṃ atittikaraṇato dassanayoggo. Dassaneneva cittapasādajananato pāsādiko. Pokkharatā vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇasampattiyā yuttoti attho. Porāṇā panāhu – ‘‘pokkharanti sarīraṃ vadanti, vaṇṇaṃ vaṇṇamevā’’ti. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni. Tesaṃ bhāvo vaṇṇapokkharatā. Iti paramāya vaṇṇapokkharatāyāti uttamena parisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho. Brahmavaṇṇīti seṭṭhavaṇṇī. Parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgatoti attho. Brahmavacchasīti mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato. Akhuddāvakāso dassanāyāti ‘‘bhoto sarīre dassanassa okāso na khuddako mahā, sabbāneva te aṅgapaccaṅgāni dassanīyāneva, tāni cāpi mahantānevā’’ti dīpenti.

Sīlamassa atthīti sīlavā. Vuddhaṃ vaddhitaṃ sīlamassāti vuddhasīlī. Vuddhasīlenāti vuddhena vaddhitena sīlena. Samannāgatoti yutto. Idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacanaṃ. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva sandhāya vadanti.

Kalyāṇavācotiādīsu kalyāṇā sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā vācā assāti kalyāṇavāco. Kalyāṇaṃ madhuraṃ vākkaraṇaṃ assāti kalyāṇavākkaraṇo. Vākkaraṇanti udāharaṇaghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena pure bhavāti porī. Pure vā bhavattā porī. Poriyā nāgarikitthiyā sukhumālattanena sadisāti porī, tāya poriyā. Vissaṭṭhāyāti apalibuddhāya sandiṭṭhavilambitādidosarahitāya. Anelagalāyāti elagaḷenavirahitāya. Yassa kassaci hi kathentassa elā gaḷanti, lālā vā paggharanti, kheḷaphusitāni vā nikkhamanti, tassa vācā elagaḷaṃ nāma hoti, tabbiparitāyāti attho. Atthassa viññāpaniyāti ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā bhāsitatthassa viññāpanasamatthāya.

Jiṇṇoti jarājiṇṇatāya jiṇṇo. Vuddhoti aṅgapaccaṅgānaṃ vuddhibhāvamariyādappatto. Mahallakoti jātimahallakatāya samannāgato. Cirakālappasutoti vuttaṃ hoti. Addhagatoti addhānaṃ gato, dve tayo rājaparivaṭṭe atītoti adhippāyo. Vayoanuppattoti pacchimavayaṃ sampatto, pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo.

Api ca jiṇṇoti porāṇo, cirakālappavattakulanvayoti vuttaṃ hoti. Vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto. Mahallakoti vibhavamahantāya samannāgato. Addhagatoti maggappaṭipanno brāhmaṇānaṃ vatacariyādimariyādaṃ avītikkamma caraṇasīlo. Vayoanuppattoti jātivuddhabhāvampi antimavayaṃ anuppatto.

Buddhaguṇakathā



以下是完整直译：
“美丽”是指比其他人更美丽，具有更高的美丽。“可见”是指在白天也能让人看见，不会让人失去视力，适合观看。通过观看使心灵愉悦的称为“愉悦”。“美丽的状态”被称为美丽的存在，色彩的美丽，色彩的美丽，因其色彩的美好而适合。因此，古人说：“美丽的身体就是美丽，色彩就是色彩。”根据他们的看法，色彩和美丽都是美丽的状态。它的性质是美丽的状态。因此，因极其美丽的状态而有极好的身体和美丽的外表的意思。“梵天的美丽”是指最上等的美丽。即使在最纯洁的美丽中，也具备最上等的黄金色。 “梵天的身体”是指与大梵天的身体相似的身体。“无微小的空间可见”是指“您的身体在可见的空间中并不微小，所有的肢体都应当被看见，它们也都是伟大的”。
“他的道德”是指具备道德之人。“增长的道德”是指道德的增长，增长的道德是指以道德为基础的增长。“具备”是指符合。“这是增长的道德的定义。”这一切都是指五戒的内容。
“美好的言语”是指美丽的、优雅的、圆满的言辞。“美好的言辞”是指甜美的言辞。“言辞”是指引用的声音。因其具备的优点而被称为“前者”。“前者”的意思是指美丽的女人，因其美丽而被称为“前者”，因此说“美丽的女人”。“清晰的”是指不被遮蔽的，能够被看见的，不受阻碍的。“无杂质的”是指没有杂质的。因为对于某些人来说，谈论时会有杂质，或会有噪音，或会有不和谐的声音，因此他们的言辞被称为“无杂质的”，其反义词是指有杂质的。
“衰老”是指因衰老而衰弱。“成熟”是指肢体的增长和发展。“年老”是指因出生而年老。“长久的”是指经历了很长时间。“到达”是指到达某个地方，指的是在两个或三个王国之间的过去。“年纪的到达”是指到达晚年的状态，晚年是指一百年的最后三分之一。
“衰老”是指古老的，经历了长时间的家族传承。“成熟”是指因道德、行为等方面的优点而增长。“年老”是指拥有巨大的财富的状态。“到达”是指遵循道路的婆罗门，遵循言行的规范。“年纪的到达”是指出生的增长，最终到达晚年。
“佛陀的优点说明”

304.Evaṃ vutteti evaṃ tehi brāhmaṇehi vutte. Soṇadaṇḍo – ‘‘ime brāhmaṇā jātiādīhi mama vaṇṇaṃ vadanti, na kho pana metaṃ yuttaṃ attano vaṇṇe rajjituṃ. Handāhaṃ etesaṃ vādaṃ bhinditvā samaṇassa gotamassa mahantabhāvaṃ ñāpetvā etesaṃ tattha gamanaṃ karomī’’ti cintetvā tena hi – bho mamapi suṇāthātiādimāha. Tattha yepi ubhato sujātoti ādayo attano guṇehi sadisā guṇā tepi ; ‘‘ko cāhaṃ ke ca samaṇassa gotamassa jātisampattiādayo guṇā’’ti attano guṇehi uttaritareyeva maññamāno, itare pana ekanteneva bhagavato mahantabhāvadīpanatthaṃ pakāseti.

Mayameva arahāmāti evaṃ niyāmentovettha idaṃ dīpeti – ‘‘yadi guṇamahantatāya upasaṅkamitabbo nāma hoti. Yathā hi sineruṃ upanidhāya sāsapo, mahāsamuddaṃ upanidhāya gopadakaṃ, sattasu mahāsaresu udakaṃ upanidhāya ussāvabindu paritto lāmako. Evameva samaṇassa gotamassa jātisampattiādayopi guṇe upanidhāya amhākaṃ guṇā parittā lāmakā; tasmā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.

Mahantaṃñātisaṃghaṃ ohāyāti mātipakkhe asītikulasahassāni , pitipakkhe asītikulasahassānīti evaṃ saṭṭhikulasatasahassaṃ ohāya pabbajito.

Bhūmigatañca vehāsaṭṭhañcāti ettha rājaṅgaṇe ceva uyyāne ca sudhāmaṭṭhapokkharaṇiyo sattaratanānaṃ pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ dhanaṃ bhūmigataṃ nāma. Pāsādaniyūhādayo paripūretvā ṭhapitaṃ vehāsaṭṭhaṃ nāma. Etaṃ tāva kulapariyāyena āgataṃ. Tathāgatassa pana jātadivaseyeva saṅkho, elo, uppalo, puṇḍarīkoti cattāro nidhayo uggatā. Tesu saṅkho gāvutiko, elo aḍḍhayojaniko, uppalo tigāvutiko, puṇḍarīko yojaniko. Tesupi gahitaṃ gahitaṃ pūratiyeva, iti bhagavā pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajitoti veditabbo.

Daharova samānoti taruṇova samāno. Susukāḷakesoti suṭṭhu kāḷakeso, añjanavaṇṇasadisakeso hutvā vāti attho. Bhadrenāti bhaddakena. Paṭhamena vayasāti tiṇṇaṃ vayānaṃ paṭhamavayena. Akāmakānanti anicchamānānaṃ. Anādaratthe sāmivacanaṃ. Assūni mukhe etesanti assumukhā, tesaṃ assumukhānaṃ, assūhi kilinnamukhānanti attho. Rudantānanti kanditvā rodamānānaṃ. Akhuddāvakāsoti ettha bhagavato aparimāṇoyeva dassanāya okāsoti veditabbo.

Tatridaṃ vatthu – rājagahe kira aññataro brāhmaṇo samaṇassa gotamassa pamāṇaṃ gahetuṃ na sakkotīti sutvā bhagavato piṇḍāya pavisanakāle saṭṭhihatthaṃ veḷuṃ gahetvā nagaradvārassa bahi ṭhatvā sampatte bhagavati veḷuṃ gahetvā samīpe aṭṭhāsi. Veḷu bhagavato jāṇukamattaṃ pāpuṇi. Puna divase dve veḷū ghaṭetvā samīpe aṭṭhāsi. Bhagavāpi dvinnaṃ veḷūnaṃ upari kaṭimattameva paññāyamāno – ‘‘brāhmaṇa, kiṃ karosī’’ti āha. Tumhākaṃ pamāṇaṃ gaṇhāmīti. ‘‘Brāhmaṇa, sacepi tvaṃ sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhite veḷū ghaṭetvā āgamissasi, neva me pamāṇaṃ gahetuṃ sakkhissasi. Na hi mayā cattāri asaṅkhyeyāni kappasatasahassañca tathā pāramiyo pūritā, yathā me paro pamāṇaṃ gaṇheyya, atulo, brāhmaṇa, tathāgato appameyyo’’ti vatvā dhammapade gāthamāha –

‘‘Te tādise pūjayato, nibbute akutobhaye;

Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ, imettamapi kenacī’’ti. (dha. pa. 36);

Gāthāpariyosāne caturāsītipāṇasahassāni amataṃ piviṃsu.


以下是完整直译：
304.\ 当这样说时,即当那些婆罗门这样说时。苏纳丹达想:"这些婆罗门从出身等方面赞美我,但我不应该对自己的赞美感到欢喜。我应该打破他们的论点,让他们知道沙门乔达摩的伟大,让他们去见他。"于是他说:"那么,先生们,也请听我说。"在这里,那些"从父母双方都出身高贵"等与自己相似的品质,他认为"我是谁,沙门乔达摩的出身等品质又是什么",他认为自己的品质更加高尚,而其他方面则完全是为了显示世尊的伟大而阐述的。
"我们更应该"这样确定的意思是:"如果因为品质高尚而应该去拜见的话。就像芥子与须弥山相比,牛蹄印与大海相比,七大湖中的水与露水相比都是微不足道的。同样,与沙门乔达摩的出身等品质相比,我们的品质也是微不足道的;因此我们更应该去拜见那位尊贵的乔达摩。"
"舍弃了大的亲族"是指在母系有八万家族,父系有八万家族,共舍弃了六十万家族而出家。
"地上和空中的"这里是指在王宫庭院和花园中装满七宝的光滑莲池,放在地上的财富叫做地上的。放满在楼阁等处的叫做空中的。这是从家族传统来说的。但对如来来说,在出生那天就出现了贝、象、莲花、白莲四种宝藏。其中贝宝藏有一伽乌他大,象宝藏有半由旬大,莲花宝藏有三伽乌他大,白莲宝藏有一由旬大。取之不尽,用之不竭。因此应知世尊舍弃了大量的金银而出家。
"正当年轻"是指正当青春年少。"乌黑的头发"是指非常黑的头发,如同涂了油墨一般的意思。"美好的"是指美好的。"第一个年龄"是指三个年龄阶段中的第一个。"不愿意的"是指不情愿的。这里用属格表示不尊重。"满脸泪水"是指脸上流满泪水的人们,意思是脸被泪水打湿的。"哭泣"是指悲伤哭泣。"无微小的空间"这里应知世尊可见的空间是无限的。
这里有个故事 - 据说在王舍城有个婆罗门听说无法测量沙门乔达摩的身量,于是在世尊入城托钵时,拿着六十肘长的竹竿站在城门外。当世尊到来时,他拿着竹竿站在旁边。竹竿只到世尊的膝盖。第二天他把两根竹竿连接起来站在旁边。世尊只露出腰部以上,问道:"婆罗门,你在做什么?"他说:"我在测量您的身量。"世尊说:"婆罗门,即使你把整个世界填满竹竿连接起来,也无法测量我的身量。我不是为了让别人测量我的身量而在四阿僧祇劫十万大劫中圆满波罗蜜的。婆罗门,如来是无法比较、无法测量的。"说完后诵出《法句经》的偈颂:
"对这样的人表示尊敬,
已入涅槃无所畏惧,
他们的功德无法计算,
任何人都无法衡量。"
偈颂结束时,八万四千众生饮用了甘露。


Aparampi vatthu – rāhu kira asurindo cattāri yojanasahassāni aṭṭha ca yojanasatāni ucco. Bāhantaramassa dvādasayojanasatāni. Bahalantarena cha yojanasatāni. Hatthatalapādatalānaṃ puthulato tīṇi yojanasatāni. Aṅgulipabbāni paṇṇāsayojanāni. Bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ. Mukhaṃ dviyojanasataṃ tiyojanasatagambhīraṃ tiyojanasataparimaṇḍalaṃ. Gīvā tiyojanasataṃ. Nalāṭaṃ tiyojanasataṃ. Sīsaṃ navayojanasataṃ. ‘‘So ahaṃ uccosmi, satthāraṃ onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī’’ti cintetvā nāgacchi. So ekadivasaṃ bhagavato vaṇṇaṃ sutvā – ‘‘yathākathañca olokessāmī’’ti āgato.

Atha bhagavā tassajjhāsayaṃ viditvā – ‘‘catūsu iriyāpathesu katarena dassessāmī’’ti cintetvā ‘‘ṭhitako nāma nīcopi ucco viya paññāyati. Nipannovassa attānaṃ dassessāmī’’ti ‘‘ānanda, gandhakuṭipariveṇe mañcakaṃ paññāpehī’’ti vatvā tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Rāhu āgantvā nipannaṃ bhagavantaṃ gīvaṃ unnāmetvā nabhamajjhe puṇṇacandaṃ viya ullokesi. Kimidaṃ asurindāti ca vutte – ‘‘bhagavā onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī’’ti nāgacchinti. Na mayā, asurinda, adhomukhena pāramiyo pūritā. Uddhaggameva katvā dānaṃ dinnanti. Taṃ divasaṃ rāhu saraṇaṃ agamāsi. Evaṃ bhagavā akhuddāvakāso dassanāya.

Catupārisuddhisīlena sīlavā, taṃ pana sīlaṃ ariyaṃ uttamaṃ parisuddhaṃ. Tenāha – ‘‘ariyasīlī’’ti. Tadetaṃ anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Tenāha – ‘‘kusalasīlī’’ti. Kusalasīlenāti idamassa vevacanaṃ.

Bahūnaṃ ācariyapācariyoti bhagavato ekekāya dhammadesanāya caturāsītipāṇasahassāni aparimāṇāpi devamanussā maggaphalāmataṃ pivanti, tasmā bahūnaṃ ācariyo. Sāvakaveneyyānaṃ pana pācariyoti.

Khīṇakāmarāgoti ettha kāmaṃ bhagavato sabbepi kilesā khīṇā. Brāhmaṇo pana te na jānāti. Attano jānanaṭṭhāneyeva guṇaṃ katheti. Vigatacāpalloti – ‘‘pattamaṇḍanā cīvaramaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa…pe… kelanā paṭikelanā’’ti (vibha. 854) evaṃ vuttacāpallā virahito.

Apāpapurekkhāroti apāpe nava lokuttaradhamme purato katvā vicarati. Brahmaññāya pajāyāti sāriputtamoggallānamahākassapādibhedāya brāhmaṇapajāya, etissāya ca pajāya purekkhāro. Ayañhi pajā samaṇaṃ gotamaṃ purakkhatvā caratīti attho. Api ca apāpapurekkhāroti na pāpaṃ purekkhāro na pāpaṃ purato katvā carati, na pāpaṃ icchatīti attho. Kassa? Brahmaññāya pajāya. Attanā saddhiṃ paṭiviruddhāyapi brāhmaṇapajāya aviruddho hitasukhatthiko yevāti vuttaṃ hoti.

Tiroraṭṭhāti pararaṭṭhato. Tirojanapadāti parajanapadato. Pañhaṃ pucchituṃ āgacchantīti khattiyapaṇḍitādayo ceva devabrahmanāgagandhabbādayo ca – ‘‘pañhe abhisaṅkharitvā pucchissāmā’’ti āgacchanti. Tattha keci pucchāya vā dosaṃ vissajjanasampaṭicchane vā asamatthataṃ sallakkhetvā apucchitvāva tuṇhī nisīdanti. Keci pucchanti. Kesañci bhagavā pucchāya ussāhaṃ janetvā vissajjeti. Evaṃ sabbesampi tesaṃ vimatiyo tīraṃ patvā mahāsamuddassa ūmiyo viya bhagavantaṃ patvā bhijjanti.


以下是完整直译：
另一个故事 - 据说阿修罗王罗睺高四千零八百由旬。他的臂展长一千二百由旬。身体厚度六百由旬。手掌和脚掌宽三百由旬。手指节长五十由旬。眉间距离五十由旬。嘴宽二百由旬,深三百由旬,周长三百由旬。脖子长三百由旬。额头宽三百由旬。头部高九百由旬。他想:"我这么高大,无法低头看世尊。"所以没有来。有一天他听到赞美世尊的话,想:"无论如何我要去看看。"于是就来了。
这时世尊知道他的心意,思考:"我应该以四种威仪中的哪一种来显示呢?"他想:"站立时即使矮小的人也显得高大。我应该躺下来让他看。"于是对阿难说:"在香室周围铺设床榻。"然后以狮子卧姿躺下。罗睺来后,抬头仰望躺着的世尊,如同仰望天空中的满月。当被问到"阿修罗王,这是怎么回事?"时,他说:"世尊,我以为无法低头看您,所以没有来。"世尊说:"阿修罗王,我不是低着头修习波罗蜜的。我是高举着头布施的。"那天罗睺皈依了。这样世尊可见的空间是无限的。
具足四种清净戒,那种戒是高尚的、最上的、清净的。因此说"具足圣戒"。那种戒因为无过失而是善的。因此说"具足善戒"。"具足善戒"是它的同义词。
"许多人的老师和大师"是指世尊每次说法时,八万四千众生和无量的天人都能饮用道果甘露,因此是许多人的老师。对于声闻弟子来说则是大师。
"已断除欲贪"这里虽然世尊已经断除了所有烦恼,但婆罗门不知道这点。他只说自己知道的方面。"远离轻浮"是指远离了"装饰钵、装饰衣服、装饰住处,或者这个腐烂的身体...娱乐、嬉戏"等所说的轻浮行为。
"不以恶为先"是指以九种出世间法为先而行动。"对梵族人"是指对舍利弗、目犍连、大迦叶等婆罗门族人,他是这些人的领导者。这些人以沙门乔达摩为首而行动的意思。或者"不以恶为先"是指不以恶为先,不以恶为先而行动,不希求恶的意思。对谁?对梵族人。即使对与自己对立的婆罗门族人也不对立,只希望他们得到利益和快乐。
"从外国"是指从其他国家。"从外地"是指从其他地方。"来问问题"是指刹帝利贤者等以及天人、梵天、龙、乾闼婆等准备问题来问。其中有些人看到问题有缺陷或自己无法接受答案,就不问而保持沉默。有些人提问。对某些人世尊激发他们提问的兴趣后回答。这样所有人的疑惑就像大海的波浪到达岸边一样,到达世尊那里就消失了。


Ehisvāgatavādīti devamanussapabbajitagahaṭṭhesu taṃ taṃ attano santikaṃ āgataṃ – ‘‘ehi svāgata’’nti evaṃ vadatīti attho. Sakhiloti tattha katamaṃ sākhalyaṃ? ‘‘Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā’’tiādinā nayena vuttasākhalyena samannāgato, muduvacanoti attho. Sammodakoti paṭisanthārakusalo, āgatāgatānaṃ catunnaṃ parisānaṃ – ‘‘kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā nayena sabbaṃ addhānadarathaṃ vūpasamento viya paṭhamataraṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kattāti attho. Abbhākuṭikoti yathā ekacce parisaṃ patvā thaddhamukhā saṅkuṭitamukhā honti, na ediso, parisadassanena panassa bālātapasamphassena viya padumaṃ mukhapadumaṃ vikasati puṇṇacandasassirikaṃ hoti. Uttānamukhoti yathā ekacce nikujjitamukhā viya sampattāya parisāya na kiñci kathenti, atidullabhakathā honti, na evarūpo. Samaṇo pana gotamo sulabhakatho. Na tassa santikaṃ āgatāgatānaṃ – ‘‘kasmā mayaṃ idhāgatā’’ti vippaṭisāro uppajjati dhammaṃ pana sutvā attamanāva hontīti dasseti. Pubbabhāsīti bhāsanto ca paṭhamataraṃ bhāsati, tañca kho kālayuttaṃ pamāṇayuttaṃ atthanissitameva bhāsati, na niratthakakathaṃ.

Natasmiṃ gāme vāti yattha kira bhagavā paṭivasati, tattha mahesakkhā devatā ārakkhaṃ gaṇhanti, taṃ nissāya manussānaṃ upaddavo na hoti, paṃsupisācakādayoyeva hi manusse viheṭhenti, te tāsaṃ ānubhāvena dūraṃ apakkamanti. Api ca bhagavato mettābalenapi na amanussā manusse viheṭhenti.

Saṅghītiādīsu anusāsitabbo sayaṃ vā uppādito saṅgho assa atthīti saṅghī. Tādiso cassa gaṇo atthīti gaṇī. Purimapadasseva vā vevacanametaṃ. Ācārasikkhāpanavasena gaṇassa ācariyoti gaṇācariyo. Puthutitthakarānanti bahūnaṃ titthakarānaṃ. Yathāvā tathā vāti yena vā tena vā acelakādimattakenāpi kāraṇena. Samudāgacchatīti samantato upagacchati abhivaḍḍhati.

Atithi no te hontīti te amhākaṃ āgantukā, navakā pāhunakā hontīti attho. Pariyāpuṇāmīti jānāmi. Aparimāṇavaṇṇoti tathārūpeneva sabbaññunāpi appameyyavaṇṇo – ‘‘pageva mādisenā’’ti dasseti. Vuttampi cettaṃ –

‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,

Kappampi ce aññamabhāsamāno;

Khīyetha kappo ciradīghamantare,

Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti.

305. Imaṃ pana satthu guṇakathaṃ sutvā te brāhmaṇā cintayiṃsu – yathā soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhaṇati, anomaguṇo so bhavaṃ gotamo; evaṃ tassa guṇe jānamānena kho pana ācariyena aticiraṃ adhivāsitaṃ, handa naṃ anuvattāmāti anuvattiṃsu. Tasmā evaṃ vutte ‘‘te brāhmaṇā’’tiādi vuttaṃ. Tattha alamevāti yuttameva. Api puṭosenāti puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ, taṃ gahetvāpi upasaṅkamituṃ yuttamevāti attho. Puṭaṃsenātipi pāṭho, tassattho, puṭo aṃse assāti puṭaṃso, tena puṭaṃsena. Aṃsena hi pātheyyapuṭaṃ vahantenāpīti vuttaṃ hoti.

Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā

306-

以下是完整直译：
"说'欢迎光临'"是指对来到自己身边的天人、人类、出家人、在家人说"来吧,欢迎"的意思。"和蔼"是指具备"那种言语悦耳动听"等所说的和蔼,意思是说话温和。"善于交谈"是指善于接待,对来到的四众以"比丘们,你们还好吗?还能维持生活吗?"等方式消除一切旅途疲劳,首先说友好的话的意思。"面带笑容"是指有些人见到大众时面无表情、皱着眉头,他不是这样,而是见到大众时如同莲花遇到阳光一样,他的脸如莲花般绽放,如同满月般美丽。"面容开朗"是指有些人见到大众时如同低着头一样一言不发,很难听到他们说话,他不是这样。沙门乔达摩容易交谈。来到他身边的人不会产生"我们为什么来这里"的后悔,听了法后反而会感到高兴。"先开口"是指说话时首先开口,而且说的是适时的、适量的、有意义的话,不说无意义的话。
"在那个村子里"是指据说世尊住的地方,有大能力的神灵守护,依靠他们人们不会受到伤害,因为只有尘土鬼等才会伤害人,它们因为那些神灵的威力而远离。而且因为世尊慈心的力量,非人也不会伤害人。
在"有众"等词中,"有众"是指有应该教导的或自己创立的僧团。"有群"是指有这样的群众。或者是前一个词的同义词。"群众的老师"是指通过教导行为而成为群众的老师。"众多外道"是指许多外道。"无论如何"是指以任何理由,即使只是裸行者等。"增长"是指从各方面增长。
"他们是我们的客人"是指他们是我们的来客,新来的客人的意思。"我知道"是指我了解。"无量的美德"是指即使是这样的一切知者也无法衡量他的美德,"更不用说像我这样的人"的意思。也有这样说:
"即使佛陀赞叹佛陀的美德,
不说其他话语说上一劫,
劫数会在漫长的时间中耗尽,
如来的美德却不会耗尽。"
305.\ 听到这些关于导师美德的话后,那些婆罗门想:"正如苏纳丹达婆罗门所说的沙门乔达摩的美德,那位尊贵的乔达摩确实具有非凡的品质;既然老师知道他的品质却等待了这么久,那么我们也应该跟随他。"因此他们跟随了。所以说"那些婆罗门"等。其中"应该"是指应当。"即使带着食物"中的"食物"是指路上的食物,意思是即使带着食物去拜见也是应该的。也有读作"puṭaṃsena",意思是肩上带着包裹的人,即用肩膀背着食物包裹的人。
苏纳丹达的思考的解释
306-

308.Tirovanasaṇḍagatassāti antovanasaṇḍe gatassa, vihārabbhantaraṃ paviṭṭhassāti attho. Añjaliṃ paṇāmetvāti ete ubhatopakkhikā, te evaṃ cintayiṃsu – ‘‘sace no micchādiṭṭhikā codessanti – ‘kasmā tumhe samaṇaṃ gotamaṃ vanditthā’ti? Tesaṃ – ‘kiṃ añjalimattakaraṇenāpi vandanaṃ nāma hotī’ti vakkhāma. Sace no sammādiṭṭhikā codessanti – ‘kasmā tumhe bhagavantaṃ na vanditthā’ti. ‘Kiṃ sīsena bhūmiyaṃ paharanteneva vandanaṃ nāma hoti, nanu añjalikammampi vandanaṃ evā’ti vakkhāmā’’ti. Nāmagottanti ‘‘bho, gotama, ahaṃ asukassa putto datto nāma, mitto nāma, idhāgato’’ti vadantā nāmaṃ sāventi nāma. ‘‘Bho, gotama, ahaṃ vāseṭṭho nāma, kaccāno nāma, idhāgato’’ti vadantā gottaṃ sāventi nāma. Ete kira daliddā jiṇṇā kulaputtā ‘‘parisamajjhe nāmagottavasena pākaṭā bhavissāmā’’ti evamakaṃsu. Ye pana tuṇhībhūtā nisīdiṃsu, te kerāṭikā ceva andhabālā ca. Tattha kerāṭikā – ‘‘ekaṃ dve kathāsallāpepi karonto vissāsiko hoti, atha vissāse sati ekaṃ dve bhikkhā adātuṃ na yutta’’nti tato attānaṃ mocetvā tuṇhī nisīdanti. Andhabālā aññāṇatāyeva avakkhittamattikāpiṇḍo viya yattha katthaci tuṇhībhūtā nisīdanti.

Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā

309-310.Cetasā cetoparivitakkanti bhagavā – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo āgatakālato paṭṭhāya adhomukho thaddhagatto kiṃ cintayamāno nisinno, kiṃ nu kho cintetī’’ti āvajjanto attano cetasā tassa cittaṃ aññāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘cetasā cetoparivitakkamaññāyā’’ti. Vihaññatīti vighātaṃ āpajjati. Anuviloketvā parisanti bhagavato sakasamaye pañhapucchanena udake miyamāno ukkhipitvā thale ṭhapito viya samapassaddhakāyacitto hutvā parisaṃ saṅgaṇhanatthaṃ diṭṭhisañjāneneva ‘‘upadhārentu me bhonto vacana’’nti vadanto viya anuviloketvā parisaṃ bhagavantaṃ etadavoca.

311-313.Sujaṃ paggaṇhantānanti yaññayajanatthāya sujaṃ gaṇhantesu brāhmaṇesu paṭhamo vā dutiyo vāti attho. Sujāya diyyamānaṃ mahāyāgaṃ paṭiggaṇhantānanti porāṇā. Iti brāhmaṇo sakasamayavasena sammadeva pañhaṃ vissajjesi. Bhagavā pana visesato uttamabrāhmaṇassa dassanatthaṃ – ‘‘imesaṃ panā’’tiādimāha. Etadavocunti sace jātivaṇṇamantasampanno brāhmaṇo na hoti, atha ko carahi loke brāhmaṇo bhavissati? Nāseti no ayaṃ soṇadaṇḍo, handassa vādaṃ paṭikkhipissāmāti cintetvā etadavocuṃ. Apavadatīti paṭikkhipati. Anupakkhandatīti anupavisati. Idaṃ – ‘‘sace tvaṃ pasādavasena samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gantukāmo, gaccha; mā brāhmaṇassa samayaṃ bhindī’’ti adhippāyena āhaṃsu.

314.Etadavocāti imesu brāhmaṇesu evaṃ ekappahāreneva viravantesu ‘‘ayaṃ kathā pariyosānaṃ na gamissati, handa ne nissadde katvā soṇadaṇḍeneva saddhiṃ kathemī’’ti cintetvā – ‘‘etaṃ sace kho tumhāka’’ntiādikaṃ vacanaṃ avoca.

315-

以下是完整直译：
308.\ "进入隐秘的地方"是指进入隐秘的角落,进入修行的内室的意思。他们合掌思考:"如果那些错误见的人会问我们'你们为什么要礼拜沙门乔达摩?'我们会说'仅仅合掌的礼拜也算是礼拜吗？'如果那些正见的人会问我们'你们为什么不礼拜世尊?'我们会说'用头触地的礼拜算不算礼拜呢？难道合掌的礼拜就不算吗？'"他们称呼自己为"名字和种姓"，比如"尊敬的乔达摩,我是某人的儿子,某人的朋友,来到这里"等。又比如"尊敬的乔达摩,我是瓦塞特那,我是卡恰那,来到这里"等。他们认为"我们是贫穷的、年老的家族子弟,我们将在大众中因名字和种姓而被人认出"。而那些保持沉默的人则是克拉提族和盲人。在那里，克拉提族的人"即使说一两句也会很信任,但在信任的情况下却不应该给一两份施舍"，因此他们放下自我而保持沉默。盲人则因无知而像是被遮住的泥土一样，无论在哪里也保持沉默。
婆罗门的定义解释
309-310.\ 世尊观察到那位婆罗门自从来到这里后,低头坐着,面露沉思,于是思考:"他在想什么呢?"因此他知道了他的心思。正因如此说"心中思考"。被压迫是指遭受痛苦。世尊以目光注视着大众,如同将水从水面提起放在地面一样,让心境安静下来,为了聚集大众而以目光注视着大众,他对大众说出了这样的话。
311-313.\ "在祭祀中接受良好的供养"是指在祭祀的过程中,在婆罗门中接受良好的供养的第一或第二种意思。"良好的供养"是指古老的伟大祭祀。因此婆罗门在适当的时候回答了问题。而世尊为了特别显示出优秀的婆罗门,说了"他们的"等话。如果说没有出生和种姓的婆罗门,那么世间上谁会成为婆罗门呢?他思考着"苏纳丹达不会被抹去,我将反驳他的论点"而说出了这些话。"反驳"是指反对。"不接受"是指不进入。这是意指"如果你希望以信心归依沙门乔达摩,那么去吧;不要破坏婆罗门的信仰"的意思。
314.\ "我说了这些"是指在这些婆罗门中,他们以这样的方式大声地说:"这个话题不会结束,我将以无声的方式与苏纳丹达进行对话"而思考着:"如果是你们的话"等话语。
315-

316.Sahadhammenāti sakāraṇena. Samasamoti ṭhapetvā ekadesasamattaṃ samabhāvena samo, sabbākārena samoti attho. Ahamassa mātāpitaro jānāmīti bhaginiyā puttassa mātāpitaro kiṃ na jānissati, kulakoṭiparidīpanaṃ sandhāyeva vadati. Musāvādampi bhaṇeyyāti atthabhañjanakaṃ musāvādaṃ katheyya. Kiṃ vaṇṇo karissatīti abbhantare guṇe asati kiṃ karissati? Kimassa brāhmaṇabhāvaṃ rakkhituṃ sakkhissatīti attho. Athāpi siyā puna – ‘‘pakatisīle ṭhitassa brāhmaṇabhāvaṃ sādhentī’’ti evampi sīlameva sādhessati, tasmiṃ hissa asati brāhmaṇabhāvo nāhosīti sammohamattaṃ vaṇṇādayo. Idaṃ pana sutvā te brāhmaṇā – ‘‘sabhāvaṃ ācariyo āha, akāraṇāva mayaṃ ujjhāyimhā’’ti tuṇhī ahesuṃ.

Sīlapaññākathāvaṇṇanā

317. Tato bhagavā ‘kathito brāhmaṇena pañho, kiṃ panettha patiṭṭhātuṃ sakkhissati, na sakkhissatī’ti? Tassa vīmaṃsanatthaṃ – ‘‘imesaṃ pana brāhmaṇā’’tiādimāha. Sīlaparidhotāti sīlaparisuddhā. Yattha sīlaṃ tattha paññāti yasmiṃ puggale sīlaṃ, tattheva paññā, kuto dussīle paññā? Paññārahite vā jaḷe eḷamūge kuto sīlanti? Sīlapaññāṇanti sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ. Paññāṇanti paññāyeva. Evametaṃ brāhmaṇāti bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ anujānanto āha. Tattha sīlaparidhotā paññāti catupārisuddhisīlena dhotā. Kathaṃ pana sīlena paññaṃ dhovatīti? Yassa puthujjanassa sīlaṃ saṭṭhiasītivassāni akhaṇḍaṃ hoti, so maraṇakālepi sabbakilese ghātetvā sīlena paññaṃ dhovitvā arahattaṃ gaṇhāti. Kandarasālapariveṇe mahāsaṭṭhivassatthero viya. There kira maraṇamañce nipajjitvā balavavedanāya nitthunante , tissamahārājā ‘‘theraṃ passissāmī’’ti gantvā pariveṇadvāre ṭhito taṃ saddaṃ sutvā pucchi – ‘‘kassa saddo aya’’nti? Therassa nitthunanasaddoti. ‘‘Pabbajjāya saṭṭhivassena vedanāpariggahamattampi na kataṃ, na dāni naṃ vandissāmī’’ti nivattitvā mahābodhiṃ vandituṃ gato. Tato upaṭṭhākadaharo theraṃ āha – ‘‘kiṃ no, bhante, lajjāpetha, saddhopi rājā vippaṭisārī hutvā na vandissāmī’’ti gatoti. Kasmā āvusoti? Tumhākaṃ nitthunanasaddaṃ sutvāti. ‘‘Tena hi me okāsaṃ karothā’’ti vatvā vedanaṃ vikkhambhitvā arahattaṃ patvā daharassa saññaṃ adāsi – ‘‘gacchāvuso, idāni rājānaṃ amhe vandāpehī’’ti. Daharo gantvā – ‘‘idāni kira theraṃ, vandathā’’ti āha. Rājā saṃsumārapatitena theraṃ vandanto – ‘‘nāhaṃ ayyassa arahattaṃ vandāmi, puthujjanabhūmiyaṃ pana ṭhatvā rakkhitasīlameva vandāmī’’ti āha, evaṃ sīlena paññaṃ dhovati nāma. Yassa pana abbhantare sīlasaṃvaro natthi, ugghāṭitaññutāya pana catuppadikagāthāpariyosāne paññāya sīlaṃ dhovitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ paññāya sīlaṃ dhovati nāma. Seyyathāpi santatimahāmatto.



以下是完整直译：
316.\ "有理由的"是指有原因的。"平等"是指除了部分相同外,在所有方面都是平等的意思。"我知道他的父母"是指姐妹的儿子的父母怎么会不知道呢,这是指说明家族的渊源。"会说谎"是指会说破坏真相的谎言。"肤色有什么用"是指如果内在没有品质,肤色有什么用呢?意思是它能保护他的婆罗门身份吗?或者可能会再次说"对于保持正常道德的人来说,它能证明他的婆罗门身份",即使这样也只能证明道德,如果他没有道德,婆罗门身份就不存在了,肤色等只是一种错觉。听到这些后,那些婆罗门想:"老师说的是事实,我们无缘无故地抱怨了",于是保持沉默。
关于戒律和智慧的解释
317.\ 然后世尊想:"婆罗门已经回答了问题,他能在这里站稳脚跟吗?不能吗?"为了考验他,说了"这些婆罗门"等话。"被戒律洗涤"是指被戒律净化。"哪里有戒律哪里就有智慧"是指在哪个人身上有戒律,那里就有智慧,没有戒律的人哪里有智慧呢?或者在愚笨的哑巴身上哪里有戒律呢?"戒律和智慧"是指戒律和智慧。"智慧"就是智慧。世尊同意婆罗门的话说:"婆罗门,确实如此。"其中"被戒律洗涤的智慧"是指被四种清净戒律洗涤。如何用戒律洗涤智慧呢?如果一个凡夫的戒律六十或八十年不破,他在临终时也能消灭所有烦恼,用戒律洗涤智慧而获得阿罗汉果。就像坎达拉沙拉精舍的大六十岁长老一样。据说长老躺在临终的床上,因剧烈的疼痛而呻吟,提沙大王说"我要去看望长老",来到精舍门口听到那个声音后问:"这是谁的声音?"回答说是长老呻吟的声音。"出家六十年连控制疼痛都做不到,我现在不会礼拜他了",说完转身去礼拜大菩提树。然后侍奉的年轻人对长老说:"尊者,您为什么让我们感到羞耻,连有信仰的国王都后悔说不会礼拜您就走了。""为什么,朋友?""因为听到您呻吟的声音。""那么请给我一个机会",说完后压制疼痛获得阿罗汉果,然后给年轻人一个信号说:"朋友,现在去让国王来礼拜我们。"年轻人去说:"现在请礼拜长老。"国王像鳄鱼一样趴下礼拜长老说:"我不是在礼拜尊者的阿罗汉果,而是在礼拜您在凡夫阶段所保持的戒律。"这就是所谓的用戒律洗涤智慧。而对于内心没有戒律约束的人,因为利根而在四句偈结束时用智慧洗涤戒律,同时获得无碍解和阿罗汉果。这就是所谓的用智慧洗涤戒律。就像桑塔提大臣一样。

318.Katamaṃ pana taṃ brāhmaṇāti kasmā āha? Bhagavā kira cintesi – ‘‘brāhmaṇā brāhmaṇasamaye pañcasīlāni ‘sīla’nti paññāpenti, vedattayauggahaṇapaññā paññāti. Uparivisesaṃ na jānanti. Yaṃnūnāhaṃ brāhmaṇassa uttarivisesabhūtaṃ maggasīlaṃ, phalasīlaṃ, maggapaññaṃ, phalapaññañca dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapeyya’’nti. Atha naṃ kathetukamyatāya pucchanto – ‘‘katamaṃ pana taṃ, brāhmaṇa, sīlaṃ katamā sā paññā’’ti āha. Atha brāhmaṇo – ‘‘mayā sakasamayavasena pañho vissajjito. Samaṇo pana maṃ gotamo puna nivattitvā pucchati, idānissāhaṃ cittaṃ paritosetvā vissajjituṃ sakkuṇeyyaṃ vā na vā? Sace na sakkhissaṃ paṭhamaṃ uppannāpi me lajjā bhijjissati. Asakkontassa pana na sakkomīti vacane doso natthī’’ti puna nivattitvā bhagavatoyeva bhāraṃ karonto ‘‘ettakaparamāva maya’’ntiādimāha. Tattha ettakaparamāti ettakaṃ sīlapaññāṇanti vacanameva paramaṃ amhākaṃ, te mayaṃ ettakaparamā, ito paraṃ etassa bhāsitassa atthaṃ na jānāmāti attho.

Athassa bhagavā sīlapaññāya mūlabhūtassa tathāgatassa uppādato pabhuti sīlapaññāṇaṃ dassetuṃ – ‘‘idha brāhmaṇa, tathāgato’’tiādimāha. Tassattho sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbo, ayaṃ pana viseso, idha tividhampi sīlaṃ – ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti evaṃ sīlamicceva niyyātitaṃ paṭhamajjhānādīni cattāri jhānāni atthato paññāsampadā. Evaṃ paññāvasena pana aniyyātetvā vipassanāpaññāya padaṭṭhānabhāvamattena dassetvā vipassanāpaññāto paṭṭhāya paññā niyyātitāti.

Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathā

319-322.Svātanāyāti padassa attho ajjatanāyāti ettha vuttanayeneva veditabbo. Tena maṃ sā parisā paribhaveyyāti tena tumhe dūratova disvā āsanā vuṭṭhitakāraṇena maṃ sā parisā – ‘‘ayaṃ soṇadaṇḍo pacchimavaye ṭhito mahallako, gotamo pana daharo yuvā nattāpissa nappahoti, so nāma attano nattumattabhāvampi appattassa āsanā vuṭṭhātī’’ti paribhaveyya. Āsanā me taṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānanti mama agāravena avuṭṭhānaṃ nāma natthi, bhoganāsanabhayena pana na vuṭṭhahissāmi, taṃ tumhe hi ceva mayā ca ñātuṃ vaṭṭati. Tasmā āsanā me etaṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānaṃ dhāretūti, iminā kira sadiso kuhako dullabho, bhagavati panassa agāravaṃ nāma natthi, tasmā bhoganāsanabhayā kuhanavasena evaṃ vadati. Parapadesupi eseva nayo. Dhammiyā kathāyātiādīsu taṅkhaṇānurūpāya dhammiyā kathāya diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā kusale dhamme samādapetvā gaṇhāpetvā. Tattha naṃ samuttejetvā saussāhaṃ katvā tāya ca saussāhatāya aññehi ca vijjamānaguṇehi sampahaṃsetvā dhammaratanavassaṃ vassitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Brāhmaṇo pana attano kuhakatāya evampi bhagavati dhammavassaṃ vassite visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Kevalamassa āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyāya ca sabbā purimapacchimakathā ahosīti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā



以下是完整直译：
318.\ "那么那位婆罗门是什么呢？"世尊思考道："婆罗门在婆罗门的场合下将五戒称为'戒律'，而三种智慧则称为智慧。他们不知道更高的细节。我是否应该向婆罗门展示更高层次的戒律、果位的戒律、道的智慧和果的智慧，让他通过讲法来达到阿罗汉果？"于是为了询问他，问道："那么，婆罗门，戒律是什么，智慧又是什么？"于是婆罗门说："我已经根据自己的情况回答了问题。可是沙门乔达摩却再次转过来问我，我现在是否能够让我的心满意而答复他呢？如果我不能，那么我第一次产生的羞愧会破裂。如果我不能回答，那就没有错误。"于是他再次转过来，将重担放在世尊身上说："我们就到这里吧。"其中"就到这里"是指"这就是我们的戒律和智慧"，我们对此了解不多，除此之外，我们不知道他所说的意义。
然后世尊为了显示戒律和智慧的根本，开始说："在这里，婆罗门，正如所说的那样，"其意义应根据一般的果实来理解，而这个特殊之处在于这里的戒律有三种——"这对他来说是戒律的意义"。因此，戒律被称为戒律的同时也指代了四种禅定。这样，智慧并不被归类，而是通过观察智慧的基础而显示出来，智慧被归类为观察智慧的结果。
319-322.\ "为了自我安慰"是指这个词的意思是为了当下的安慰，应根据这里所说的来理解。因此，那些人看到我坐着时会说："这个苏纳丹达在后面坐着年老，而乔达摩却年轻，无法与他相比，他的坐姿是因为他没有达到自己的本质。"我没有从我的家中站起来的原因是因为我没有任何重担，但由于对饮食的恐惧，我不会站起来，这样你们和我都必须知道。因此，我希望乔达摩能够保持坐姿，因为他是一个稀有的伪君子，而世尊则没有这种重担，因此出于饮食的恐惧而如此说。其他地方也是如此。在关于法的讨论中，适时的法语应该表现出可见的意义，并引导人们进入善法的状态。在那里，他被激励着，因而被众多的优点所围绕，最终站起来离开。可是婆罗门因自己的伪善而无法在世尊的法雨中产生特殊的结果。因为他希望获得永恒的涅槃，而所有的前后谈论都是为了这个目的。
如此，苏纳丹达经的解释已完成。
5. 库达丹达经的解释。

323.Evaṃme sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Magadhesūti magadhā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena magadhāti vuccati, tasmiṃ magadhesu janapade. Ito paraṃ purimasuttadvaye vuttanayameva. Ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāva. Kūṭadantoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Upakkhaṭoti sajjito. Vacchatarasatānīti vacchasatāni. Urabbhāti taruṇameṇḍakā vuccanti. Ete tāva pāḷiyaṃ āgatāyeva. Pāḷiyaṃ pana anāgatānampi anekesaṃ migapakkhīnaṃ sattasattasatāni sampiṇḍitānevāti veditabbāni. Sabbasattasatikayāgaṃ kiresa yajitukāmo hoti. Thūṇūpanītānīti bandhitvā ṭhapanatthāya yūpasaṅkhātaṃ thūṇaṃ upanītāni.

328.Tividhanti ettha vidhā vuccati ṭhapanā, tiṭṭhapananti attho. Soḷasaparikkhāranti soḷasaparivāraṃ.

330-336.Paṭivasantīti yaññānubhavanatthāya paṭivasanti. Bhūtapubbanti idaṃ bhagavā pathavīgataṃ nidhiṃ uddharitvā purato rāsiṃ karonto viya bhavapaṭicchannaṃ pubbacaritaṃ dassento āha. Mahāvijitoti so kira sāgarapariyantaṃ mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijini, iti mahantaṃ vijitamassāti mahāvijito tveva saṅkhyaṃ agamāsi. Aḍḍhotiādīsu yo koci attano santakena vibhavena aḍḍho hoti, ayaṃ pana na kevalaṃ aḍḍhoyeva, mahaddhano mahatā aparimāṇasaṅkhyena dhanena samannāgato. Pañcakāmaguṇavasena mahantā uḷārā bhogā assāti mahābhogo. Piṇḍapiṇḍavasena ceva suvaṇṇamāsakarajatamāsakādivasena ca jātarūparajatassa pahūtatāya pahūtajātarūparajato, anekakoṭisaṅkhyena jātarūparajatena samannāgatoti attho. Vittīti tuṭṭhi, vittiyā upakaraṇaṃ vittūpakaraṇaṃ tuṭṭhikāraṇanti attho. Pahūtaṃ nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibhedaṃ vittūpakaraṇamassāti pahūtavittūpakaraṇo. Sattaratanasaṅkhātassa nidahitvā ṭhapitadhanassa sabbapubbaṇṇāparaṇṇasaṅgahitassa dhaññassa ca pahūtatāya pahūtadhanadhañño. Athavā idamassa devasikaṃ paribbayadānaggahaṇādivasena parivattanadhanadhaññavasena vuttaṃ.

Paripuṇṇakosakoṭṭhāgāroti koso vuccati bhaṇḍāgāraṃ, nidahitvā ṭhapitena dhanena paripuṇṇakoso, dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro cāti attho. Athavā catubbidho koso – hatthī, assā, rathā, pattīti. Koṭṭhāgāraṃ tividhaṃ – dhanakoṭṭhāgāraṃ, vatthakoṭṭhāgāraṃ, dhaññakoṭṭhāgāranti, taṃ sabbampi paripuṇṇamassāti paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Udapādīti uppajji. Ayaṃ kira rājā ekadivasaṃ ratanāvalokanacārikaṃ nāma nikkhanto. So bhaṇḍāgārikaṃ pucchi – ‘‘tāta, idaṃ evaṃ bahudhanaṃ kena saṅgharita’’nti? Tumhākaṃ pitupitāmahādīhi yāva sattamā kulaparivaṭṭāti. Idaṃ pana dhanaṃ saṅgharitvā te kuhiṃ gatāti? Sabbeva te, deva, maraṇavasaṃ pattāti. Attano dhanaṃ agahetvāva gatā, tātāti? Deva, kiṃ vadetha, dhanaṃ nāmetaṃ pahāya gamanīyameva, no ādāya gamanīyanti. Atha rājā nivattitvā sirīgabbhe nisinno – ‘adhigatā kho me’tiādīni cintesi. Tena vuttaṃ – ‘‘evaṃ cetaso parivitakko udapādī’’ti.



以下是完整直译：
323.\ 如是我闻...在摩揭陀国,这是库达丹达经。这里是对新词的解释。"在摩揭陀国"是指摩揭陀是一个国家的名字,那里的王子们被称为摩揭陀人,他们居住的地方也被称为摩揭陀国,在那个摩揭陀国。之后的内容与前两部经相同。阿姆巴拉提卡与梵网经中所说的相同。库达丹达是那个婆罗门的名字。"准备好了"是指已经准备就绪。"数百头小牛"是指数百头牛犊。"公羊"是指年轻的公羊。这些都已经在经文中提到了。应该知道,经文中没有提到的许多野兽和鸟类也都被算作七百只。据说他想要举行一场包含所有七百只动物的祭祀。"被带到柱子旁"是指为了捆绑而被带到被称为柱子的地方。
328.\ "三种"在这里"种"是指安置,意思是三种安置。"十六种用具"是指十六种陪衬物。
330-336.\ "居住"是指为了享受祭祀而居住。"曾经"是指世尊像从地下挖出宝藏并堆在面前一样,展示了被隐藏的过去事迹。"大胜王"据说他征服了以海为边界的大地,因此被称为"大胜王"。在"富有"等词中,任何人用自己的财富而富有,但这不仅仅是富有,而是拥有大量无法计数的财富。"大财主"是指拥有五种感官欲望的大量优质财富。"拥有大量金银"是指按照堆积和金币银币等来说,拥有大量的金银,意思是拥有数以亿计的金银。"财富"是指满足,财富的工具是满足的原因。"拥有大量财富工具"是指拥有大量各种装饰品、金银器皿等财富工具。"拥有大量财富和粮食"是指拥有大量被称为七宝的储藏财富和包括所有谷物在内的粮食。或者这是指他每天用于支出、布施、接受等的流动资金和粮食。
"国库和仓库充满"中,"国库"是指宝库,意思是储藏的财富充满了国库,粮食充满了仓库。或者国库有四种:象、马、车、步兵。仓库有三种:财宝仓库、衣物仓库、粮食仓库,他的这些都是充满的,所以说国库和仓库充满。"产生了"是指生起了。据说这个国王有一天出去视察宝物。他问管理宝库的人:"孩子,这么多财富是谁积累的?"回答说:"是从您父亲祖父开始直到第七代祖先积累的。""那么积累这些财富的人现在去哪里了?""陛下,他们都已经死了。""他们走的时候没有带走自己的财富吗,孩子?""陛下,您说什么呢,财富是必须舍弃的,不能带走的。"于是国王回到宫殿,坐在华丽的房间里思考"我已经获得了"等。因此说"这样的想法产生了"。

337.Brāhmaṇaṃāmantetvāti kasmā āmantesi? Ayaṃ kirevaṃ cintesi – ‘‘dānaṃ dentena nāma ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā dātuṃ vaṭṭati, anāmantetvā katakammañhi pacchānutāpaṃ karotī’’ti. Tasmā āmantesi. Atha brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ rājā mahādānaṃ dātukāmo, janapade cassa bahū corā, te avūpasametvā dānaṃ dentassa khīradadhitaṇḍulādike dānasambhāre āharantānaṃ nippurisāni gehāni corā vilumpissanti janapado corabhayeneva kolāhalo bhavissati, tato rañño dānaṃ na ciraṃ pavattissati, cittampissa ekaggaṃ na bhavissati, handa, naṃ etamatthaṃ saññāpemī’’ti tato tamatthaṃ saññāpento ‘‘bhoto, kho rañño’’tiādimāha.

338. Tattha sakaṇṭakoti corakaṇṭakehi sakaṇṭako. Panthaduhanāti panthaduhā, panthaghātakāti attho. Akiccakārī assāti akattabbakārī adhammakārī bhaveyya. Dassukhīlanti corakhīlaṃ. Vadhena vāti māraṇena vā koṭṭanena vā. Bandhanenāti addubandhanādinā. Jāniyāti hāniyā; ‘‘sataṃ gaṇhatha, sahassaṃ gaṇhathā’’ti evaṃ pavattitadaṇḍenāti attho. Garahāyāti pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ, gomayasiñcanaṃ, gīvāya kudaṇḍakabandhananti evamādīni katvā garahapāpanena. Pabbājanāyāti raṭṭhato nīharaṇena. Samūhanissāmīti sammā hetunā nayena kāraṇena ūhanissāmi. Hatāvasesakāti matāvasesakā. Ussahantīti ussāhaṃ karonti. Anuppadetūti dinne appahonte puna aññampi bījañca bhattañca kasiupakaraṇabhaṇḍañca sabbaṃ detūti attho. Pābhataṃ anuppadetūti sakkhiṃ akatvā paṇṇe anāropetvā mūlacchejjavasena bhaṇḍamūlaṃ detūti attho. Bhaṇḍamūlassa hi pābhatanti nāmaṃ. Yathāha –

‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.1.4);

Bhattavetananti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca tassa tassa kusalakammasūrabhāvānurūpena ṭhānantaragāmanigamādidānena saddhiṃ detūti attho. Sakammapasutāti kasivāṇijjādīsu sakesu kammesu uyyuttā byāvaṭā. Rāsikoti dhanadhaññānaṃ rāsiko. Khemaṭṭhitāti khemena ṭhitā abhayā. Akaṇṭakāti corakaṇṭakarahitā. Mudā modamānāti modā modamānā. Ayameva vā pāṭho, aññamaññaṃ pamuditacittāti adhippāyo. Apārutagharāti corānaṃ abhāvena dvārāni asaṃvaritvā vivaṭadvārāti attho. Etadavocāti janapadassa sabbākārena iddhaphītabhāvaṃ ñatvā etaṃ avoca.

Catuparikkhāravaṇṇanā



以下是完整直译：
337.\ "召唤婆罗门"是为什么召唤他呢?据说他这样想:"给予布施时,应该与一位智者商量后再给予,不商量就做的事情会后悔。"所以他召唤了婆罗门。然后婆罗门想:"这个国王想要进行大布施,但他的国家里有许多盗贼,如果不平息他们就进行布施,那么当人们运送牛奶、酸奶、大米等布施物品时,空无一人的房子会被盗贼洗劫,国家会因盗贼的恐惧而混乱,这样国王的布施就不能持续很久,他的心也不能专一。那么,我要让他明白这一点。"于是为了让他明白这一点,他说:"尊敬的国王"等话。
338.\ 其中"充满荆棘"是指充满盗贼的荆棘。"抢劫路人"是指杀害路人的意思。"会做不该做的事"是指会做不应该做的事,会做非法的事。"盗贼的障碍"是指盗贼的障碍。"杀害"是指杀死或殴打。"监禁"是指用木桩等捆绑。"罚款"是指损失;"拿走一百,拿走一千"等这样施加的罚款的意思。"谴责"是指剃光头发、浇牛粪、在脖子上挂木板等做法来进行谴责。"驱逐"是指从国家中驱逐出去。"我将根除"是指我将用正确的理由、方法、原因来根除。"剩下的人"是指死后剩下的人。"努力"是指做出努力。"给予"是指如果给予的不够,再给予其他的种子、食物和农具等一切的意思。"给予资金"是指不作证明,不记录在文件上,而是以根本断绝的方式给予资金的意思。资金被称为"pābhata"。如说:
"聪明人即使只有少量资金,
也能像吹旺微小的火一样,
使自己兴盛起来。"
"食物和工资"是指每天的食物和每月等的开支,根据每个人的技能和勤奋程度,连同给予官职、村庄、城镇等的意思。"专注于自己的工作"是指专注于从事自己的农业、商业等工作。"堆积"是指财富和谷物的堆积。"安全稳定"是指安全地稳定下来,没有恐惧。"没有荆棘"是指没有盗贼的荆棘。"欢喜快乐"是指欢喜快乐。或者这就是原文,意思是彼此心情愉悦。"敞开房门"是指因为没有盗贼而不关闭门,门是开着的意思。"他说"是指知道国家在各方面都繁荣昌盛后,他说了这番话。
四种用具的解释

339.Tena hi bhavaṃ rājāti brāhmaṇo kira cintesi – ‘‘ayaṃ rājā mahādānaṃ dātuṃ ativiya ussāhajāto. Sace pana attano anuyantā khattiyādayo anāmantetvā dassati. Nāssa te attamanā bhavissanti; yathā dānaṃ te attamanā honti, tathā karissāmī’’ti. Tasmā ‘‘tena hi bhava’’ntiādimāha. Tattha negamāti nigamavāsino. Jānapadāti janapadavāsino . Āmantayatanti āmantetu jānāpetu. Yaṃ mama assāti yaṃ tumhākaṃ anujānanaṃ mama bhaveyya. Amaccāti piyasahāyakā. Pārisajjāti sesā āṇattikārakā. Yajataṃ bhavaṃ rājāti yajatu bhavaṃ, te kira – ayaṃ rājā ‘‘ahaṃ issaro’’ti pasayha dānaṃ adatvā amhe āmantesi, ahonena suṭṭhu kata’’nti attamanā evamāhaṃsu. Anāmantite panassa yaññaṭṭhānaṃ dassanāyapi na gaccheyyuṃ. Yaññakālo mahārājāti deyyadhammasmiñhi asati mahallakakāle ca evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkā, tvaṃ pana mahādhano ceva taruṇo ca, etena te yaññakāloti dassentā vadanti. Anumatipakkhāti anumatiyā pakkhā, anumatidāyakāti attho. Parikkhārā bhavantīti parivārā bhavanti. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) ettha pana alaṅkāro parikkhāroti vutto.

Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā



以下是完整直译：
339.\ "那么,尊敬的国王"据说婆罗门这样想:"这个国王非常热衷于进行大布施。但是如果他不通知自己的随从刹帝利等人就进行布施,他们就不会高兴。我要让他们在布施时感到高兴。"因此他说"那么,尊敬的"等话。其中"城镇居民"是指住在城镇的人。"乡村居民"是指住在乡村的人。"通知"是指让他们知道。"我同意"是指你们同意我。"大臣"是指亲密的朋友。"随从"是指其他执行命令的人。"尊敬的国王请布施"是指请您布施,他们说:"这个国王没有强行布施说'我是主人',而是通知了我们,他做得很好。"如果他不通知,他们甚至不会去看布施的地方。"布施的时候到了,大王"是指如果没有可以布施的物品或者在年老时,是无法进行这样的布施的,而你既富有又年轻,所以现在是你布施的时候,他们这样说是为了表明这一点。"同意的一方"是指同意的一方,给予同意的人的意思。"用具"是指陪衬物。在"车是戒律的用具,禅定是轴,精进是轮"中,用具被称为装饰品。
八种用具的解释

340.Aṭṭhahaṅgehīti ubhato sujātādīhi aṭṭhahi aṅgehi. Yasasāti āṇāṭhapanasamatthatāya. Saddhoti dānassa phalaṃ atthīti saddahati. Dāyakoti dānasūro. Na saddhāmattakeneva tiṭṭhati, pariccajitumpi sakkotīti attho. Dānapatīti yaṃ dānaṃ deti, tassa pati hutvā deti, na dāso, na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena kenaci yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmī hutvā deti, ayaṃ tādisoti attho. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānanti ettha samitapāpā samaṇā, bāhitapāpā brāhmaṇā. Kapaṇāti duggatā daliddamanussā. Addhikāti pathāvino. Vaṇibbakāti ye – ‘‘iṭṭhaṃ dinnaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, kālena anavajjaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyya, gacchatu bhavaṃ brahmaloka’’ntiādinā nayena dānassa vaṇṇaṃ thomayamānā vicaranti. Yācakāti ye – ‘‘pasatamattaṃ detha, sarāvamattaṃ dethā’’tiādīni vatvā yācamānā vicaranti. Opānabhūtoti udapānabhūto. Sabbesaṃ sādhāraṇaparibhogo, catumahāpathe khatapokkharaṇī viya hutvāti attho. Sutajātassāti ettha sutameva sutajātaṃ. Atītānāgatapaccuppanne atthe cintetunti ettha – ‘‘atīte puññassa katattāyeva me ayaṃ sampattī’’ti, evaṃ cintento atītamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. ‘‘Idāni puññaṃ katvāva anāgate sakkā sampattiṃ pāpuṇitu’’nti cintento anāgatamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hoti. ‘‘Idaṃ puññakammaṃ nāma sappurisānaṃ āciṇṇaṃ, mayhañca bhogāpi saṃvijjanti, dāyakacittampi atthi; handāhaṃ puññāni karomī’’ti cintento paccuppannamatthaṃ cintetuṃ paṭibalo nāma hotīti veditabbo. Iti imānīti evaṃ yathā vuttāni etāni. Etehi kira aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa dānaṃ sabbadisāhi mahājano upasaṅkamati. ‘‘Ayaṃ dujjāto kittakaṃ kālaṃ dassati, idāni vippaṭisārī hutvā upacchindissatī’’ti evamādīni cintetvā na koci upasaṅkamitabbaṃ maññati. Tasmā etāni aṭṭhaṅgāni parikkhārā bhavantīti vuttāni.

Catuparikkhārādivaṇṇanā

341.Sujaṃpaggaṇhantānanti mahāyāgapaṭiggaṇhanaṭṭhāne dānakaṭacchuṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi catūhīti etehi sujātādīhi. Etesu hi asati – ‘‘evaṃ dujjātassa saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī’’tiādīni vatvā upasaṅkamitāro na honti. Garahitabbābhāvato pana upasaṅkamantiyeva. Tasmā imānipi parikkhārā bhavantīti vuttāni.

342.Tisso vidhā desesīti tīṇi ṭhapanāni desesi. So kira cintesi – ‘‘dānaṃ dadamānā nāma tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ aññatarasmiṃ calanti handāhaṃ imaṃ rājānaṃ tesu ṭhānesu paṭhamataraññeva niccalaṃ karomī’’ti. Tenassa tisso vidhā desesīti. So bhoto raññoti idaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. Bhotā raññāti vā pāṭho. Vippaṭisāro na karaṇīyoti ‘‘bhogānaṃ vigamahetuko pacchānutāpo na kattabbo, pubbacetanā pana acalā patiṭṭhapetabbā, evañhi dānaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti dasseti. Itaresupi dvīsu ṭhānesu eseva nayo. Muñcacetanāpi hi pacchāsamanussaraṇacetanā ca niccalāva kātabbā. Tathā akarontassa dānaṃ na mahapphalaṃ hoti, nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati, mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viya.



以下是完整直译：
340.\ "八种特质"是指两方面都优秀等八种特质。"名声"是指有权力和能力。"有信仰"是指相信布施有果报。"乐于布施"是指勇于布施。不仅仅是有信仰,而且能够舍弃的意思。"布施的主人"是指他作为布施的主人而布施,不是奴隶,不是伙伴。如果自己吃美味的,给别人吃不美味的,那就是作为布施物品的奴隶而布施。如果自己吃什么就给别人什么,那就是作为伙伴而布施。如果自己随便吃什么,给别人美味的,那就是作为主人、长者、主人而布施,这个人就是这样的意思。"沙门、婆罗门、贫穷人、旅行者、乞丐和乞讨者"中,沙门是指已经平息罪恶的人,婆罗门是指已经排除罪恶的人。贫穷人是指困苦贫穷的人。旅行者是指路人。乞丐是指那些说"布施是好的、可爱的、令人满意的、适时的、无过失的,布施者应该生起欢喜心,愿您去往梵天界"等赞美布施的话而四处游走的人。乞讨者是指那些说"给一把、给一碗"等乞讨而四处游走的人。"成为水井"是指成为水井。对所有人都是共同使用的,就像在四条大路交叉处挖的莲花池一样的意思。"有学问"中,学问就是有学问。"思考过去、未来、现在的意义"中,思考"我过去做了善事才有现在的成就",这样思考就能思考过去的意义。思考"现在做善事就能在未来获得成就",这样思考就能思考未来的意义。思考"这种善行是善人常做的,我也有财富,也有布施的心;那么我就做善事吧",这样思考就能思考现在的意义。"这些"是指如上所说的这些。据说具备这八种特质的人布施时,大众会从四面八方来亲近。没有人会想"这个出身低贱的人能布施多久,现在会后悔而停止"等而不来亲近。因此说这八种特质是用具。
四种用具等的解释
341.\ "举起勺子"是指在接受大祭祀的地方举起布施用的勺子。"这四种"是指这些出身高贵等。如果没有这些,人们会说"这样出身低贱的人安排的布施能持续多久"等而不来亲近。但因为没有可责备的地方,所以人们会来亲近。因此说这些也是用具。
342.\ "教导三种方法"是指教导三种安排。据说他这样想:"进行布施时,人们会在三个地方中的一个动摇,那么我要让这个国王在这些地方一开始就不动摇。"因此对他教导三种方法。"这位国王"是表示工具的所有格。或者读作"被这位国王"。"不应该后悔"是指"不应该因财富消失而后悔,而应该让之前的决心保持不动,这样布施才会有大果报"。在其他两个地方也是同样的道理。放舍的决心和之后回忆的决心也应该保持不动。如果不这样做,布施就不会有大果报,也不会倾向于殊胜的享受,就像投生到大叫唤地狱的富商一样。

343.Dasahākārehīti dasahi kāraṇehi. Tassa kira evaṃ ahosi – sacāyaṃ rājā dussīle disvā – ‘‘nassati vata me dānaṃ, yassa me evarūpā dussīlā bhuñjantī’’ti sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati, dānaṃ na mahapphalaṃ bhavissati. Vippaṭisāro ca nāma dāyakānaṃ paṭiggāhakatova uppajjati , handassa paṭhamameva taṃ vippaṭisāraṃ vinodemīti. Tasmā dasahākārehi upacchijjituṃ yuttaṃ paṭiggāhakesupi vippaṭisāraṃ vinodesīti. Tesaññeva tenāti tesaññeva tena pāpena aniṭṭho vipāko bhavissati, na aññesanti dasseti. Yajataṃ bhavanti detu bhavaṃ. Sajjatanti vissajjatu. Antaranti abbhantaraṃ.

344.Soḷasahi ākārehi cittaṃ sandassesīti idha brāhmaṇo rañño mahādānānumodanaṃ nāma āraddho. Tattha sandassesīti – ‘idaṃ dānaṃ dātā evarūpaṃ sampattiṃ labhatī’ti dassetvā dassetvā kathesi. Samādapesīti tadatthaṃ samādapetvā kathesi. Samuttejesīti vippaṭisāravinodanenassa cittaṃ vodāpesi. Sampahaṃsesīti ‘sundaraṃ te kataṃ, mahārāja, dānaṃ dadamānenā’ti thutiṃ katvā kathesi. Vattā dhammato natthīti dhammena samena kāraṇena vattā natthi.



以下是完整直译：
343.\ "十种方式"是指十种原因。据说他这样想:"如果这个国王看到不道德的人就想'我的布施毁了,这样不道德的人享用我的布施',对有道德的人也会产生后悔,布施就不会有大果报。后悔这种情况是从接受者那里产生的,那么我先消除他的后悔。"因此他用十种方式消除了对接受者的后悔,这是应该被消除的。"他们自己的"是指他们自己的恶行会带来不好的果报,不会影响其他人。"请布施"是指请您布施。"放弃"是指舍弃。"内心"是指内在。
344.\ "用十六种方式说明心意"是指这里婆罗门开始赞叹国王的大布施。其中"说明"是指一再地说明"布施者会得到这样的成就"。"劝导"是指为了那个目的而劝导。"鼓舞"是指通过消除后悔而净化他的心。"使欢喜"是指通过赞美"大王,你布施做得很好"而说。"没有人能正当地指责"是指没有人能用正当合理的理由来指责。

345.Narukkhā chijjiṃsu yūpatthāya na dabbhā lūyiṃsu barihisatthāyāti ye yūpanāmake mahāthambhe ussāpetvā – ‘‘asukarājā asukāmacco asukabrāhmaṇo evarūpaṃ nāma mahāyāgaṃ yajatī’’ti nāmaṃ likhitvā ṭhapenti. Yāni ca dabbhatiṇāni lāyitvā vanamālāsaṅkhepena yaññasālaṃ parikkhipanti, bhūmiyaṃ vā pattharanti, tepi na rukkhā chijjiṃsu, na dabbhā lūyiṃsu. Kiṃ pana gāvo vā ajādayo vā haññissantīti dasseti. Dāsāti antogehadāsādayo. Pessāti ye pubbameva dhanaṃ gahetvā kammaṃ karonti. Kammakarāti ye bhattavetanaṃ gahetvā karonti. Daṇḍatajjitā nāma daṇḍayaṭṭhimuggarādīni gahetvā – ‘‘kammaṃ karotha karothā’’ti evaṃ tajjitā. Bhayatajjitā nāma – sace kammaṃ karosi, kusalaṃ. No ce karosi, chindissāma vā bandhissāma vā māressāma vāti evaṃ bhayena tajjitā. Ete pana na daṇḍatajjitā, na bhayatajjitā, na assumukhā rodamānā parikammāni akaṃsu. Atha kho piyasamudācāreneva samudācariyamānā akaṃsu. Na hi tattha dāsaṃ vā dāsāti, pessaṃ vā pessāti, kammakaraṃ vā kammakarāti ālapanti. Yathānāmavaseneva pana piyasamudācārena ālapitvā itthipurisabalavantadubbalānaṃ anurūpameva kammaṃ dassetvā – ‘‘idañcidañca karothā’’ti vadanti. Tepi attano rucivaseneva karonti. Tena vuttaṃ – ‘‘ye icchiṃsu, te akaṃsu; ye na icchiṃsu, na te akaṃsu. Yaṃ icchiṃsu, taṃ akaṃsu; yaṃ na icchiṃsu, na taṃ akaṃsū’’ti. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsīti rājā kira bahinagarassa catūsu dvāresu antonagarassa ca majjheti pañcasu ṭhānesu mahādānasālāyo kārāpetvā ekekissāya sālāya satasahassaṃ satasahassaṃ katvā divase divase pañcasatasahassāni vissajjetvā sūriyuggamanato paṭṭhāya tassa tassa kālassa anurūpehi sahatthena suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā paṇītehi sappitelādisammisseheva yāgukhajjakabhattabyañjanapānakādīhi mahājanaṃ santappesi. Bhājanāni pūretvā gaṇhitukāmānaṃ tatheva dāpesi. Sāyaṇhasamaye pana vatthagandhamālādīhi sampūjesi. Sappiādīnaṃ pana mahācāṭiyo pūrāpetvā – ‘‘yo yaṃ paribhuñjitukāmo, so taṃ paribhuñjatū’’ti anekasatesu ṭhānesu ṭhapāpesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsī’’ti.

346.Pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāyāti bahuṃ dhanaṃ gahetvā. Te kira cintesuṃ – ‘‘ayaṃ rājā sappitelādīni janapadato anāharāpetvā attano santakameva nīharitvā mahādānaṃ deti. Amhehi pana ‘rājā na kiñci āharāpetī’ti na yuttaṃ tuṇhī bhavituṃ. Na hi rañño ghare dhanaṃ akkhayadhammameva, amhesu ca adentesu ko añño rañño dassati, handassa dhanaṃ upasaṃharāmā’’ti te gāmabhāgena ca nigamabhāgena ca nagarabhāgena ca sāpateyyaṃ saṃharitvā sakaṭāni pūretvā rañño upahariṃsu. Taṃ sandhāya – ‘‘pahūtaṃ sāpateyya’’ntiādimāha.

347.Puratthimenayaññavāṭassāti puratthimato nagaradvāre dānasālāya puratthimabhāge. Yathā puratthimadisato āgacchantā khattiyānaṃ dānasālāya yāguṃ pivitvā rañño dānasālāya bhuñjitvā nagaraṃ pavisanti. Evarūpe ṭhāne paṭṭhapesuṃ. Dakkhiṇena yaññavāṭassāti dakkhiṇato nagaradvāre dānasālāya vuttanayeneva dakkhiṇabhāge paṭṭhapesuṃ. Pacchimuttaresupi eseva nayo.



以下是完整直译：
345.\ "树木被砍伐"是指因十种原因而被砍伐。因为他这样想：如果这个国王看到不道德的人，就会想“我的布施毁了，那些不道德的人享用我的布施”，对有道德的人也会产生后悔，布施就不会有大果报。后悔这种情况是从接受者那里产生的，因此我首先要消除他的后悔。"因此用十种方式消除接受者的后悔。"他们自己的"是指他们自己的恶行会带来不好的果报，不会影响其他人。"请布施"是指请您布施。"放弃"是指舍弃。"内心"是指内在。
346.\ "带着丰盛的财富"是指带着大量财富。他们想：“这个国王从乡村带来香料等物品，自己只拿出自己所储存的进行大布施。我们不应该默默无闻地待在这里，国王不会给我们任何东西。”因此，他们从村庄、城镇和城市收集财富，装满车子，送给国王。对此说：“带着丰盛的财富。”
347.\ "从东边的布施门"是指在东边城市门口的布施大厅。当从东边来的刹帝利们在布施大厅喝粥后，进城。在这样的地方设置布施大厅。至于“从南边的布施门”，就是在南边城市门口的布施大厅，按照同样的方式设置在南边。至于西边和北边也是同样的道理。

348.Aho yañño, aho yaññasampadāti brāhmaṇā sappiādīhi niṭṭhānagamanaṃ sutvā – ‘‘yaṃ loke madhuraṃ, tadeva samaṇo gotamo katheti, handassa yaññaṃ pasaṃsāmā’’ti tuṭṭhacittā pasaṃsamānā evamāhaṃsu. Tuṇhībhūtova nisinno hotīti upari vattabbamatthaṃ cintayamāno nissaddova nisinno hoti. Abhijānāti pana bhavaṃ gotamoti idaṃ brāhmaṇo parihārena pucchanto āha. Itarathā hi – ‘‘kiṃ pana tvaṃ, bho gotama, tadā rājā ahosi, udāhu purohito brāhmaṇo’’ti evaṃ ujukameva pucchayamāno agāravo viya hoti.

Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā



以下是完整直译：
348.\ "啊,多么好的祭祀,啊,多么完美的祭祀"是婆罗门们听说用酥油等完成后,高兴地想:"沙门乔达摩说的正是世间最甜美的,那么我们来赞美他的祭祀吧",于是欢喜地赞美说这样的话。"默默地坐着"是指思考着接下来要说的内容,静静地坐着。"尊敬的乔达摩先生是否记得"是婆罗门以委婉的方式提问。否则,如果直接问"乔达摩先生,你当时是国王还是祭司婆罗门?",这样直接提问就显得不够尊敬。
常施与适当祭祀的解释
provided by EasyChat

349.Atthi pana, bho gotamāti – idaṃ brāhmaṇo ‘‘sakalajambudīpavāsīnaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dānaṃ nāma dātuṃ garukaṃ sakalajanapado ca attano kammāni akaronto nassissati, atthi nu kho amhākampi imamhā yaññā añño yañño appasamārambhataro ceva mahapphalataro cā’’ti etamatthaṃ pucchanto āha. Niccadānānīti dhuvadānāni niccabhattāni. Anukulayaññānīti – ‘‘amhākaṃ pitupitāmahādīhi pavattitānī’’ti katvā pacchā duggatapurisehipi vaṃsaparamparāya pavattetabbāni yāgāni, evarūpāni kira sīlavante uddissa nibaddhadānāni tasmiṃ kule daliddāpi na upacchindanti.

Tatridaṃvatthu – anāthapiṇḍikassa kira ghare pañca niccabhattasatāni dīyiṃsu. Dantamayasalākāni pañcasatāni ahesuṃ. Atha taṃ kulaṃ anukkamena dāliddiyena abhibhūtaṃ, ekā tasmiṃ kule dārikā ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhi. Sāpi pacchā setavāhanarajjaṃ gantvā khalaṃ sodhetvā laddhadhaññena taṃ salākaṃ adāsi. Eko thero rañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya puna pañcapi salākabhattasatāni pavattesi.

Daṇḍappahārāti – ‘‘paṭipāṭiyā tiṭṭhatha tiṭṭhathā’’ti ujuṃ gantvā gaṇhatha gaṇhathāti ca ādīni vatvā dīyamānā daṇḍappahārāpi galaggāhāpi dissanti. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu…pe… mahānisaṃsatarañcāti. Ettha yasmā mahāyaññe viya imasmiṃ salākabhatte na bahūhi veyyāvaccakarehi vā upakaraṇehi vā attho atthi, tasmā etaṃ appaṭṭhataraṃ. Yasmā cettha na bahūnaṃ kammacchedavasena pīḷāsaṅkhāto samārambho atthi, tasmā appasamārambhataraṃ. Yasmā cetaṃ saṅghassa yiṭṭhaṃ pariccattaṃ, tasmā yaññanti vuttaṃ, yasmā pana chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya mahāsamudde udakasseva na sukaraṃ puññābhisandassa pamāṇaṃ kātuṃ, idañca tathāvidhaṃ. Tasmā taṃ mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – idampi niccabhattaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dadato divase divase ekassa kammaṃ nassati. Navanavo ussāho ca janetabbo hoti, atthi nu kho itopi añño yañño appaṭṭhataro ca appasamārambhataro cāti. Tasmā ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Tattha yasmā salākabhatte kiccapariyosānaṃ natthi, ekena uṭṭhāya samuṭṭhāya aññaṃ kammaṃ akatvā saṃvidhātabbameva. Vihāradāne pana kiccapariyosānaṃ atthi. Paṇṇasālaṃ vā hi kāretuṃ koṭidhanaṃ vissajjetvā mahāvihāraṃ vā, ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā kāritaṃ sattaṭṭhavassānipi vassasatampi vassasahassampi gacchatiyeva. Kevalaṃ jiṇṇapatitaṭṭhāne paṭisaṅkharaṇamattameva kātabbaṃ hoti. Tasmā idaṃ vihāradānaṃ salākabhattato appaṭṭhataraṃ appasamārambhatarañca hoti. Yasmā panettha suttantapariyāyena yāvadeva sītassa paṭighātāyāti ādayo navānisaṃsā vuttā, khandhakapariyāyena.

‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;

Siriṃsape ca makase ca, sisire cāpi vuṭṭhiyo.

Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;

Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.

Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute.

Tasmā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca;

Dadeya ujubhūtesu, vippasannena cetasā.


以下是完整直译：
349.\ "那么,尊敬的乔达摩,"是指婆罗门说：“为了让整个香木岛的居民站起来、行动起来进行布施，整个地方如果不做自己的事情就会消失，难道我们也有其他的祭祀吗？其他的祭祀是否更少行动而更有果报？”他这样询问。常施是指稳定的布施，恒常的食物。适当的祭祀是指“由我们的父祖所行的”，即使是对穷人也应根据家族传统进行的祭祀，这样的布施即使在贫困的家庭中也不会中断。
在此有一个故事：安那陀皮尼卡的家中有五百份常食。牙制的器皿有五百个。后来这个家庭逐渐被贫困所压倒，其中一个家庭的女孩无法从一个器皿中得到食物。她随后前往白马王国，清理后得到了粮食并把这个器皿交给了他。有一位长老向国王报告。国王把她带来，安置在王后的最高位置。从那时起，她又进行了五百份器皿的布施。
“被惩罚者”是指“按照规矩站着，站着就好”，直接走过去抓住，抓住时可以看到施加惩罚的人和被抓住的人。这就是原因，婆罗门……大果报。因为在这个布施中，像大祭祀一样，这个器皿的布施没有许多的服务者或工具，所以这是很少的。因为这里没有许多的工作限制，因此被称为少行动。因为这是为僧团所设立的，所以被称为祭祀；而因为在六种因素的支持下，南方的大海如同水流一般，行善的果报的标准难以设定，因此这是如此。这就是为什么被称为大果报和大果报的原因。听到这些，婆罗门思考道：“即使是常食，站起来、行动起来布施，每天的一个工作也不会消失。新的动力也会产生，难道这里也有其他的祭祀，少行动且果报少的吗？”所以他问：“那么,尊敬的乔达摩。”在这里，由于器皿的布施没有工作完成的结果，所以必须采取行动而没有其他的工作。而在寺庙的布施中则是有工作完成的结果。因为即使是建造一个大寺庙，也必须花费大量财富，进行一次性的财富支出，甚至可能持续七十年、百年、千年。只需在老旧的地方进行简单的修缮。因此，寺庙的布施比器皿的布施要少且少行动。
在这里根据经典的说法，有以下九个果报被提到：
“寒冷和炎热相互对抗，野兽和蜜蜂也如此；在寒冷中也有生长。随后强烈的风和阳光，产生了强烈的抵抗；为了安住在安乐的地方，沉思和观察。
寺庙的布施是最好的，佛陀所称赞的；因此，聪明的施主，明白自己的利益；在寺庙中建造美丽的居所，安住于此，博学多闻。
因此，食物和饮料，衣物和住所；应当给予正直之人，心中清净。


Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhāpanūdanaṃ;

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. (cūḷava. 295);

Sattarasānisaṃsā vuttā. Tasmā etaṃ salākabhattato mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Saṅghassa pana pariccattattāva yaññoti vuccati. Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘dhanapariccāgaṃ katvā vihāradānaṃ nāma dukkaraṃ, attano santakā hi kākaṇikāpi parassa duppariccajā, handāhaṃ itopi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca yaññaṃ pucchāmī’’ti. Tato taṃ pucchanto – ‘‘atthi pana bho’’tiādimāha.

350-351. Tattha yasmā sakiṃ pariccattepi vihāre punappunaṃ chādanakhaṇḍaphullappaṭisaṅkharaṇādivasena kiccaṃ atthiyeva, saraṇaṃ pana ekabhikkhussa vā santike saṅghassa vā gaṇassa vā sakiṃ gahitaṃ gahitameva hoti, natthi tassa punappunaṃ kattabbatā, tasmā taṃ vihāradānato appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca hoti. Yasmā ca saraṇagamanaṃ nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññakammaṃ saggasampattiṃ deti, tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabbaṃ. Tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ jīvitapariccāgavasena yaññoti vuccati.



以下是完整直译：
“他们为他讲授法，消除一切痛苦；他所讲的法，能使人涅槃，无漏。”（小品经 295）
十七种果报被提到。因此，这个器皿的布施被认为是更有果报和更有利益的。因为是为僧团所设立，所以被称为祭祀。听到这些，婆罗门思考道：“舍弃财富进行寺庙布施是困难的，自己的财富即使是小部分也难以舍弃，因此我想问这里是否还有其他较少果报和较少行动的祭祀。”于是他问道：“那么,尊敬的乔达摩。”
350-351.\ 在那里，由于即使在寺庙中，进行再次覆盖、修缮等工作也是有必要的，而避难所对于一个僧人或僧团的集合而言，所依赖的都是已经被接受的，因此没有再次的工作必要，因此寺庙的布施被认为是较少果报和较少行动的。同时，因为避难所的进入是与三宝的生命相关的善业，给予天界的财富，因此被认为是更有果报和更有利益的。至于三宝的生命相关的祭祀被称为祭祀。

352. Idaṃ sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘attano jīvitaṃ nāma parassa pariccajituṃ dukkaraṃ, atthi nu kho itopi appaṭṭhataro yañño’’ti tato taṃ pucchanto puna ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Tattha pāṇātipātā veramaṇītiādīsu veramaṇī nāma virati. Sā tividhā hoti – sampattavirati, samādānavirati setughātaviratīti. Tattha yo sikkhāpadāni agahetvāpi kevalaṃ attano jātigottakulāpadesādīni anussaritvā – ‘‘na me idaṃ patirūpa’’nti pāṇātipātādīni na karoti, sampattavatthuṃ pariharati. Tato ārakā viramati. Tassa sā virati sampattaviratīti veditabbā.

‘‘Ajjatagge jīvitahetupi pāṇaṃ na hanāmī’’ti vā ‘‘pāṇātipātā viramāmī’’ti vā ‘‘veramaṇiṃ samādiyāmī’’ti vā evaṃ sikkhāpadāni gaṇhantassa pana virati samādānaviratīti veditabbā.

Ariyasāvakānaṃ pana maggasampayuttā virati setughātavirati nāma. Tattha purimā dve viratiyo yaṃ voropanādivasena vītikkamitabbaṃ jīvitindriyādivatthu, taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanti. Pacchimā nibbānārammaṇāva. Ettha ca yo pañca sikkhāpadāni ekato gaṇhati, tassa ekasmiṃ bhinne sabbāni bhinnāni honti. Yo ekekaṃ gaṇhati, so yaṃ vītikkamati, tadeva bhijjati. Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi, bhavantarepi hi ariyasāvako jīvitahetupi neva pāṇaṃ hanati na suraṃ pivati. Sacepissa surañca khīrañca missetvā mukhe pakkhipanti, khīrameva pavisati, na surā. Yathā kiṃ? Koñcasakuṇānaṃ khīramissake udake khīrameva pavisati? Na udakaṃ. Idaṃ yonisiddhanti ce, idaṃ dhammatāsiddhanti ca veditabbaṃ. Yasmā pana saraṇagamane diṭṭhiujukakaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ. Sikkhāpadasamādāne pana viratimattakameva. Tasmā etaṃ yathā vā tathā vā gaṇhantassāpi sādhukaṃ gaṇhantassāpi appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca. Pañcasīlasadisassa pana dānassa abhāvato ettha mahapphalatā mahānisaṃsatā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ –

‘‘Pañcimāni , bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni na saṅkiyanti na saṅkiyissanti appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti, averaṃ deti abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ dānaṃ mahādānaṃ…pe… viññūhīti.

Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṃ pahāya…pe… kāmesumicchācāraṃ pahāya…pe… musāvādaṃ pahāya…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya…pe… imāni kho, bhikkhave, pañca dānāni mahādānāni aggaññāni…pe… viññūhī’’ti (a. ni. 8.39).

Idañca pana sīlapañcakaṃ – ‘‘attasinehañca jīvitasinehañca pariccajitvā rakkhissāmī’’ti samādinnatāya yaññoti vuccati. Tattha kiñcāpi pañcasīlato saraṇagamanameva jeṭṭhakaṃ, idaṃ pana saraṇagamaneyeva patiṭṭhāya rakkhitasīlavasena mahapphalanti vuttaṃ.



以下是完整直译：
352.\ 听到这些,婆罗门想:"舍弃自己的生命给他人是困难的,是否还有比这更少的祭祀?"于是他再次问道:"尊敬的乔达摩,是否还有?"其中"远离杀生"等,远离是指戒除。它有三种:自然远离、受持远离和断桥远离。其中,即使没有受持学处,仅仅回忆自己的种姓、家族、传统等,想"这对我不合适",而不做杀生等行为,远离遇到的对象。他远离那些。他的远离应被理解为自然远离。
"从今天起,即使为了生命也不杀生"或"我远离杀生"或"我受持远离",这样受持学处的远离应被理解为受持远离。
圣弟子与道相应的远离称为断桥远离。其中前两种远离以应该通过杀害等方式违犯的生命等对象为所缘而生起。最后一种以涅槃为所缘。这里,如果一次性受持五戒,破一条就全破。如果一条一条受持,只破所违犯的那一条。但断桥远离是不会破的,即使在来世,圣弟子也不会为了生命而杀生或饮酒。即使有人把酒和牛奶混合放入他口中,只有牛奶会进入,酒不会进入。就像什么?鹤鸟在混有牛奶的水中只吸收牛奶而不吸收水一样。如果说这是由于种性,那么这应被理解为法性。由于皈依时端正见解是困难的,而受持学处只是远离而已。因此,无论如何受持,或善加受持,都是较少果报和较少行动的。由于没有与五戒相似的布施,所以这里应该理解为大果报和大利益。因为这样说:
"比丘们,这五种布施是大布施,最上的、古老的、传统的、纯粹的、以前纯粹的,现在不被怀疑、将来不被怀疑,不被智者沙门婆罗门所责难。哪五种?在此,比丘们,圣弟子舍弃杀生,远离杀生。比丘们,远离杀生的圣弟子给予无量众生  畏、无怨、无害。给予无量众生无畏、无怨、无害后,他就得到无量的无畏、无怨、无害。比丘们,这是第一种布施,是大布施……智者所不责难的。
再者,比丘们,圣弟子舍弃不与取……邪淫……妄语……饮酒放逸处……比丘们,这五种布施是大布施,最上的……智者所不责难的。"
这五戒因为"舍弃对自己的爱和对生命的爱而守护"而受持,所以称为祭祀。其中,虽然五戒中皈依是最重要的,但这里说的是在皈依的基础上守护戒律,所以是大果报。

353. Idampi sutvā brāhmaṇo cintesi – ‘‘pañcasīlaṃ nāma rakkhituṃ garukaṃ, atthi nu kho aññaṃ kiñci īdisameva hutvā ito appaṭṭhatarañca mahapphalatarañcā’’ti. Tato taṃ pucchanto punapi – ‘‘atthi pana, bho gotamā’’tiādimāha. Athassa bhagavā tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa paṭhamajjhānādīnaṃ yaññānaṃ appaṭṭhatarañca mahapphalatarañca dassetukāmo buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhanto ‘‘idha brāhmaṇā’’tiādimāha. Tattha yasmā heṭṭhā vuttehi guṇehi samannāgato paṭhamaṃ jhānaṃ, paṭhamajjhānādīsu ṭhito dutiyajjhānādīni nibbattento na kilamati, tasmā tāni appaṭṭhāni appasamārambhāni. Yasmā panettha paṭhamajjhānaṃ ekaṃ kappaṃ brahmaloke āyuṃ deti. Dutiyaṃ aṭṭhakappe. Tatiyaṃ catusaṭṭhikappe. Catutthaṃ pañcakappasatāni. Tadeva ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvitaṃ vīsati, cattālīsaṃ, saṭṭhi, caturāsīti ca kappasahassāni āyuṃ deti; tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañca. Nīvaraṇādīnaṃ pana paccanīkānaṃ dhammānaṃ pariccattattā taṃ yaññanti veditabbaṃ.

Vipassanāñāṇampi yasmā catutthajjhānapariyosānesu guṇesu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhaṃ appasamārambhaṃ; vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphalaṃ. Paccanīkakilesapariccāgato yaññoti. Manomayiddhipi yasmā vipassanāñāṇe patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhā appasamārambhā; attano sadisarūpanimmānasamatthatāya mahapphalā. Attano paccanīkakilesapariccāgato yañño. Iddhividhañāṇādīnipi yasmā manomayañāṇādīsu patiṭṭhāya nibbattento na kilamati, tasmā appaṭṭhāni appasamārambhāni, attano attano paccanīkakilesappahānato yañño. Iddhividhaṃ panettha nānāvidhavikubbanadassanasamatthatāya. Dibbasotaṃ devamanussānaṃ saddasavanasamatthatāya; cetopariyañāṇaṃ paresaṃ soḷasavidhacittajānanasamatthatāya; pubbenivāsānussatiñāṇaṃ icchiticchitaṭṭhānasamanussaraṇasamatthatāya; dibbacakkhu icchiticchitarūpadassanasamatthatāya; āsavakkhayañāṇaṃ atipaṇītalokuttaramaggasukhanipphādanasamatthatāya mahapphalanti veditabbaṃ. Yasmā pana arahattato visiṭṭhataro añño yañño nāma natthi, tasmā arahattanikūṭeneva desanaṃ samāpento – ‘‘ayampi kho, brāhmaṇā’’tiādimāha.

Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanāvaṇṇanā

354-

353.\ 听到这些，婆罗门思考道：“五戒确实难以守护，难道还有其他类似的、果报更少的、更有利益的吗？”于是他再次问道：“那么，尊敬的乔达摩，是否还有？”这时，佛陀为了显示三种戒律的圆满、以及初禅等祭祀的果报较少和利益较多，从佛的诞生开始就开始讲法：“在这里，婆罗门……”等。因为在前面提到的品质中，初禅是具备的，处于初禅等中而生起第二禅等时不会疲惫，所以它们是果报较少、行动较少的。因为这里的初禅能给天界的寿命一劫，第二禅给八劫，第三禅给六十劫，第四禅给五百劫。由此，依靠空无边处等的定境所生起的，能给二十、四十、六十、八十等千劫的寿命；因此这是更有果报和更有利益的。由于对烦恼等的放弃，这些祭祀应被理解为。
由于观智在第四禅的果报中，依靠品质而生起而不会疲惫，因此是果报较少、行动较少的；而由于观的快乐的缺乏则是更有果报的。由于对烦恼的放弃而生起的祭祀。由于心通也在观智中，依靠品质而生起而不会疲惫，因此是果报较少、行动较少的；而因其自身的相似性而更有果报。由于对烦恼的放弃而生起的祭祀。由于神通等，依靠心通等而生起而不会疲惫，因此是果报较少、行动较少的；而因其自身的烦恼的放弃而生起的祭祀。神通在这里是由于多种不同的变化的显现能力。天耳是对天人和人类声音的听闻能力；心知是对他人心的十六种心理状态的了解能力；前生回忆是对想要的地方的记忆能力；天眼是对想要的形象的观察能力；断除流转的智慧是对超越世间的快乐的产生能力，因此应被理解为更有果报。因为除了阿罗汉之外没有更高的祭祀，因此在总结时说：“这确实是，婆罗门……”等。
354.\

358.Evaṃvutteti evaṃ bhagavatā vutte desanāya pasīditvā saraṇaṃ gantukāmo kūṭadanto brāhmaṇo – ‘etaṃ abhikkantaṃ bho, gotamā’tiādikaṃ vacanaṃ avoca. Upavāyatūti upagantvā sarīradarathaṃ nibbāpento tanusītalo vāto vāyatūti. Idañca pana vatvā brāhmaṇo purisaṃ pesesi – ‘‘gaccha, tāta, yaññavāṭaṃ pavisitvā sabbe te pāṇayo bandhanā mocehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā tathā katvā āgantvā ‘‘muttā bho, te pāṇayo’’ti ārocesi. Yāva brāhmaṇo taṃ pavattiṃ na suṇi, na tāva bhagavā dhammaṃ desesi. Kasmā? ‘‘Brāhmaṇassa citte ākulabhāvo atthī’’ti. Sutvā panassa ‘‘bahū vata me pāṇā mocitā’’ti cittacāro vippasīdati. Bhagavā tassa vippasannamanataṃ ñatvā dhammadesanaṃ ārabhi. Taṃ sandhāya – ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Puna ‘kallacitta’ntiādi ānupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Kūṭadantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Mahālisuttavaṇṇanā

Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā

359.Evaṃme sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyanti mahālisuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Vesāliyanti punappunaṃ visālabhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare. Mahāvaneti bahinagare himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ sayaṃ jātavanaṃ atthi, yaṃ mahantabhāveneva mahāvananti vuccati, tasmiṃ mahāvane. Kūṭāgārasālāyanti tasmiṃ vanasaṇḍe saṅghārāmaṃ patiṭṭhapesuṃ. Tattha kaṇṇikaṃ yojetvā thambhānaṃ upari kūṭāgārasālāsaṅkhepena devavimānasadisaṃ pāsādaṃ akaṃsu, taṃ upādāya sakalopi saṅghārāmo ‘‘kūṭāgārasālā’’ti paññāyittha. Bhagavā taṃ vesāliṃ upanissāya tasmiṃ saṅghārāme viharati. Tena vuttaṃ – ‘‘vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti. Kosalakāti kosalaraṭṭhavāsino. Māgadhakāti magadharaṭṭhavāsino. Karaṇīyenāti avassaṃ kattabbakammena. Yañhi akātumpi vaṭṭati, taṃ kiccanti vuccati, yaṃ avassaṃ kātabbameva, taṃ karaṇīyaṃ nāma.

360.Paṭisallīno bhagavāti nānārammaṇacārato paṭikkamma sallīno nilīno, ekībhāvaṃ upagamma ekattārammaṇe jhānaratiṃ anubhavatīti attho. Tatthevāti tasmiññeva vihāre. Ekamantanti tasmā ṭhānā apakkamma tāsu tāsu rukkhacchāyāsu nisīdiṃsu.

Oṭṭhaddhalicchavīvatthuvaṇṇanā

361.Oṭṭhaddhoti addhoṭṭhatāya evaṃladdhanāmo. Mahatiyā licchavīparisāyāti purebhattaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā bhagavato santike uposathaṅgāni adhiṭṭhahitvā gandhamālādīni gāhāpetvā ugghosanāya mahatiṃ licchavirājaparisaṃ sannipātāpetvā tāya nīlapītādivaṇṇavatthābharaṇavilepanapaṭimaṇḍitāya tāvatiṃsaparisasappaṭibhāgāya mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ upasaṅkami. Akālo kho mahālīti tassa oṭṭhaddhassa mahālīti mūlanāmaṃ, tena mūlanāmamattena naṃ thero mahālīti ālapati. Ekamantaṃ nisīdīti patirūpāsu rukkhacchāyāsu tāya licchaviparisāya saddhiṃ ratanattayassa vaṇṇaṃ kathayanto nisīdi.



358.\ 如此说来，婆罗门在佛陀说完后，因对教义感到欢喜，想要皈依，便说：“这真是美妙，尊敬的乔达摩。”他走近佛陀，想要让身体的车子平稳，感受微凉的风。因此，他对一个人说：“去吧，孩子，进入祭坛，解放所有的生命。”那人听到后，答应了，按照指示去做，回来报告：“尊敬的，所有的生命都解放了。”直到婆罗门没有听到这个消息，佛陀才开始讲法。为什么呢？因为“婆罗门的心中有纷乱。”但听到他心中想：“我的生命被解放了很多。”心情平静后，佛陀知道他的心情平静，于是开始讲法。对此说：“那时，佛陀……”等。再者，提到“善心”时，是指因渐进的讲法而解脱烦恼的状态。其余的内容可参考前文。
这段内容出自《善生经》长部经的注释。
库达丹塔经的注释已结束。
6. 大利经的注释
婆罗门使者的背景
359.\ 我听到这样——有一次，佛陀在维萨利，讲述大利经。在那里，有一个不寻常的地方的描述。维萨利是因为反复到达宽广的地方而得名的城市。大森林是指在外面的城市中，与喜马拉雅山相连的一个地方，因其巨大而被称为大森林。在这个大森林中，有一个称为“自生园”的地方，因其巨大而被称为大森林。在这个地方，僧团建立了一个名为“库塔伽拉”的僧舍。在那里，结合耳朵的柱子，上面建造了一个像天上的宝阁一样的楼阁，因此整个僧舍被称为“库塔伽拉”。佛陀在维萨利的这个僧舍中住着。因此说：“他住在维萨利的大森林中的库塔伽拉。”科萨拉是指居住在科萨拉国的人。摩揭陀是指居住在摩揭陀国的人。必须做的，是指必须要做的事情。任何事情如果不做，也会有责任，这称为“义务”，而必须要做的事情则称为“必须做”。
360.\ “佛陀独自入定”是指他从各种对象中抽离，沉浸在单一的对象中，享受禅定的乐趣。就在那个地方，指的是他在那个地方。偏坐是指他离开那个地方，坐在树荫下的地方。
361.\ “偏坐”是指因偏离而得名。由于在大规模的Licchavi聚会中，早晨在佛陀的面前给予僧团供养后，设定了佛陀的安居日，准备香花等，聚集了大量的Licchavi王族，带着盛大的声音，聚集在一起。由于没有时机，所以被称为“伟大的Licchavi”，因此长老称他为“伟大的Licchavi”。他坐在树荫下，讲述关于三宝的美德。

362.Sīho samaṇuddesoti āyasmato nāgitassa bhāgineyyo sattavassakāle pabbajitvā sāsane yuttapayutto ‘‘sīho’’ti evaṃnāmako sāmaṇero, so kira taṃ mahāparisaṃ disvā – ‘‘ayaṃ parisā mahatī, sakalaṃ vihāraṃ pūretvā nisinnā, addhā bhagavā ajja imissā parisāya mahantena ussāhena dhammaṃ desessati, yaṃnūnāhaṃ upajjhāyassācikkhitvā bhagavato mahāparisāya sannipatitabhāvaṃ ārocāpeyya’’nti cintetvā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami. Bhante kassapāti theraṃ gottena ālapati. Esā janatāti eso janasamūho.

Tvaññeva bhagavato ārocehīti sīho kira bhagavato vissāsiko, ayañhi thero thūlasarīro, tenassa sarīragarutāya uṭṭhānanisajjādīsu ālasiyabhāvo īsakaṃ appahīno viya hoti. Athāyaṃ sāmaṇero bhagavato kālena kālaṃ vattaṃ karoti. Tena naṃ thero ‘‘tvampi dasabalassa vissāsiko’’ti vatvā gaccha tvaññevārocehīti āha. Vihārapacchāyāyanti vihārachāyāyaṃ, kūṭāgāramahāgehacchāyāya pharitokāseti attho. Sā kira kūṭāgārasālā dakkhiṇuttarato dīghā pācīnamukhā, tenassā purato mahatī chāyā patthaṭā hoti, sīho tattha bhagavato āsanaṃ paññapesi.

363. Atha kho bhagavā dvārantarehi ceva vātapānantarehi ca nikkhamitvā vidhāvantāhi vippharantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi saṃsūcitanikkhamano valāhakantarato puṇṇacando viya kūṭāgārasālato nikkhamitvā paññattavarabuddhāsane nisīdi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāya paññatte āsane nisīdī’’ti.

364-365.Purimāni, bhante, divasāni purimatarānīti ettha hiyyo divasaṃ purimaṃ nāma, tato paraṃ purimataraṃ. Tato paṭṭhāya pana sabbāni purimāni ceva purimatarāni ca honti. Yadaggeti mūladivasato paṭṭhāya yaṃ divasaṃ aggaṃ parakoṭiṃ katvā viharāmīti attho, yāva vihāsinti vuttaṃ hoti. Idāni tassa parimāṇaṃ dassento ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti āha. Atha vā yadaggeti yaṃ divasaṃ aggaṃ katvā naciraṃ tīṇi vassāni viharāmītipi attho . Yaṃ divasaṃ ādiṃ katvā naciraṃ vihāsiṃ tīṇiyeva vassānīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ kira bhagavato pattacīvaraṃ gaṇhanto tīṇi saṃvaccharāni bhagavantaṃ upaṭṭhāsi, taṃ sandhāya evaṃ vadati. Piyarūpānīti piyajātikāni sātajātikāni. Kāmūpasaṃhitānīti kāmassādayuttāni. Rajanīyānīti rāgajanakāni. No ca kho dibbāni saddānīti kasmā sunakkhatto tāni na suṇāti? So kira bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbacakkhuparikammaṃ yāci, tassa bhagavā ācikkhi, so yathānusiṭṭhaṃ paṭipanno dibbacakkhuṃ uppādetvā devatānaṃ rūpāni disvā cintesi ‘‘imasmiṃ sarīrasaṇṭhāne saddena madhurena bhavitabbaṃ, kathaṃ nu kho naṃ suṇeyya’’nti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā dibbasotaparikammaṃ pucchi. Ayañca atīte ekaṃ sīlavantaṃ bhikkhuṃ kaṇṇasakkhaliyaṃ paharitvā badhiramakāsi. Tasmā parikammaṃ karontopi abhabbo dibbasotādhigamāya. Tenassa na bhagavā parikammaṃ kathesi. So ettāvatā bhagavati āghātaṃ bandhitvā cintesi – ‘‘addhā samaṇassa gotamassa evaṃ hoti – ‘ahampi khattiyo ayampi khattiyo, sacassa ñāṇaṃ vaḍḍhissati, ayampi sabbaññū bhavissatī’ti usūyāya mayhaṃ na kathesī’’ti. So anukkamena gihibhāvaṃ patvā tamatthaṃ mahālilicchavino kathento evamāha.

366-

362.\ “狮子是出家人的称号”，这是尊者Nāgita的兄弟，在七岁时出家，依止佛法的沙弥，他见到那个大群体，心想：“这个群体很庞大，坐满了整个僧院，佛今天一定会以巨大的精力为这个群体讲法，我不如去告诉我的老师，让他知道佛陀的大群体聚集的情况。”于是他走向尊者Nāgita，称呼他为“尊者卡萨帕”。“这是人群”，他指的是这个人群。
“你也要告诉佛陀”，狮子显然是佛陀的信任者，因为这位尊者身材魁梧，因此在他身体的重力作用下，起立、坐下等动作都有些懒散。于是这位沙弥时常向佛陀汇报。因此，尊者对他说：“你也是十力者的信任者”，然后说：“你要告诉佛陀。”在僧院的阴影下，指的是在僧院的庇护下，意指在大殿的阴影中。因为这个库塔伽拉的楼阁从南到北都很长，所以在它的前面有一个巨大的阴影，狮子在那儿为佛陀准备了座位。
363.\ 此时，佛陀从门口和风口走出，像六种色彩的佛光一样，像满月般从库塔伽拉走出，坐在设定好的佛座上。因此说：“于是，佛陀离开僧院，坐在设定的座位上。”
364-365.\ “以前的日子，尊者，早于今天的日子”，这里的“早于”是指早于今天的过去日子，之后的日子则是更早的日子。从那时起，所有的日子都是早于今天的和更早的。至于“在那个日子”，是指从根本的日子开始的，意指我在那天安住。现在为了说明他的时间，他说：“不久之后三年”，又说“在那个日子，安住三年。”因此，这样说是指他在接受佛陀的托钵时，侍奉佛陀三年，所以这样说。美丽的意思是指美好的种族，善良的种族。欲望的意思是指与欲望相关的。可爱的意思是指引起贪欲的。而为什么他没有听到天上的声音呢？因为他曾经向佛陀请求天眼的修习，佛陀告诉他，因此他按佛陀的教导修行，看到天上的形象，心中想：“在这个身体中，声音应该是甜美的，怎么可能听不到呢？”于是他走向佛陀请求天耳的修习。这也曾经打过一个有德的比丘，导致他失去了听力。因此即使在修习时也无法获得天耳的成就。正因如此，佛陀没有对他讲解修习的内容。他心中想：“大概是乔达摩尊者这样想的——‘我也是个王族，他也是个王族，如果他的智慧增长，这个人人也会成为全知者’”，因此他逐渐回到了家庭的身份，讲述这个事情给伟大的Licchavi。
366.\

371.Ekaṃsabhāvitoti ekaṃsāya ekakoṭṭhāsāya bhāvito, dibbānaṃ vā rūpānaṃ dassanatthāya dibbānaṃ vā saddānaṃ savanatthāya bhāvitoti attho. Tiriyanti anudisāya. Ubhayaṃsabhāvitoti ubhayaṃsāya ubhayakoṭṭhāsāya bhāvitoti attho. Ayaṃ kho mahāli hetūti ayaṃ dibbānaṃyeva rūpānaṃ dassanāya ekaṃsabhāvito samādhi hetu. Imamatthaṃ sutvā so licchavī cintesi – ‘‘idaṃ dibbasotena saddasuṇanaṃ imasmiṃ sāsane uttamatthabhūtaṃ maññe imassa nūna atthāya ete bhikkhū paññāsampi saṭṭhipi vassāni apaṇṇakaṃ brahmacariyaṃ caranti, yaṃnūnāhaṃ dasabalaṃ etamatthaṃ puccheyya’’nti.

372. Tato tamatthaṃ pucchanto ‘‘etāsaṃ nūna, bhante’’tiādimāha. Samādhibhāvanānanti ettha samādhiyeva samādhibhāvanā, ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīnanti attho. Atha yasmā sāsanato bāhirā etā samādhibhāvanā, na ajjhattikā. Tasmā tā paṭikkhipitvā yadatthaṃ bhikkhū brahmacariyaṃ caranti, taṃ dassento bhagavā ‘‘na kho mahālī’’tiādimāha.

Catuariyaphalavaṇṇanā

373.Tiṇṇaṃsaṃyojanānanti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ tiṇṇaṃ bandhanānaṃ. Tāni hi vaṭṭadukkhamaye rathe satte saṃyojenti, tasmā saṃyojanānīti vuccanti. Sotāpannohotīti maggasotaṃ āpanno hoti. Avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanadhammo. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa, anena vā pattabbāti sambodhiparāyaṇo.

Tanuttāti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvā. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, ye hi baddho upari suddhāvāsabhūmiyaṃ nibbattituṃ na sakkoti. Opapātikoti sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tattha parinibbāyīti tasmiṃ uparibhaveyeva parinibbānadhammo. Anāvattidhammoti tato brahmalokā puna paṭisandhivasena anāvattanadhammo. Cetovimuttinti cittavisuddhiṃ, sabbakilesabandhanavimuttassa arahattaphalacittassetaṃ adhivacanaṃ. Paññāvimuttinti etthāpi sabbakilesabandhanavimuttā arahattaphalapaññāva paññāvimuttīti veditabbā. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayanti sāmaṃ. Abhiññāti abhijānitvā. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā. Atha vā abhiññā sacchikatvāti abhiññāya abhivisiṭṭhena ñāṇena sacchikaritvātipi attho. Upasampajjāti patvā paṭilabhitvā. Idaṃ sutvā licchavirājā cintesi – ‘‘ayaṃ pana dhammo na sakuṇena viya uppatitvā, nāpi godhāya viya urena gantvā sakkā paṭivijjhituṃ , addhā pana imaṃ paṭivijjhantassa pubbabhāgappaṭipadāya bhavitabbaṃ, pucchāmi tāva na’’nti.

Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā

374-

371.\ "一分修习"是指修习一部分,或者为了看到天界的色法或听到天界的声音而修习。"横向"是指各个方向。"两分修习"是指修习两个部分的意思。"这就是原因,大利"是指这个只为了看到天界色法而一分修习的定力是原因。听到这个意思后,那个离车人想:"这个用天耳听声音在这个教法中似乎是最高的目标,为了这个目标,这些比丘五十年或六十年都在修习无误的梵行,我不如去问十力者这个意思。"
372.\ 然后他问那个意思说:"尊者,这些……"等。"定力的修习"在这里,定力本身就是定力的修习,两分修习的定力的意思。然后因为这些定力的修习是外在于教法的,不是内在的。因此否定它们,为了显示比丘们修习梵行的目的,世尊说"不是的,大利"等。
四圣果的解释
373.\ "三结"是指身见等三种束缚。因为它们把众生束缚在轮回苦的车轮上,所以称为结。"入流"是指进入圣道之流。"不堕恶趣法"是指不会堕入四恶趣的法则。"决定"是指由法则所决定。"以正觉为归依"是指以上三道为最终归依,或者说由此可以达到。
"薄"是指由于现行微弱和偶尔生起而变薄。"下分"是指下界的,因为被束缚就无法往生上界的净居天。"化生"这是排除其他出生方式的说法。"在那里般涅槃"是指在那个上界就会般涅槃。"不还法"是指从那个梵天界不会再以结生的方式回来。"心解脱"是指心的清净,这是指阿罗汉果心从一切烦恼束缚中解脱。"慧解脱"在这里也应理解为从一切烦恼束缚中解脱的阿罗汉果慧。"现法"是指在这一生中。"自己"是指亲自。"证知"是指了知。"证得"是指亲自体验。或者"证知证得"也可以理解为以殊胜的智慧证得。"具足"是指获得、证得。听到这个,离车王想:"这个法不像鸟儿那样飞起来,也不像蜥蜴那样爬行就能证悟,肯定有前行的修习,我还是问问吧。"
八正道的解释
374.\

375. Tato bhagavantaṃ pucchanto ‘‘atthi pana bhante’’tiādimāha. Aṭṭhaṅgikoti pañcaṅgikaṃ turiyaṃ viya aṭṭhaṅgiko gāmo viya ca aṭṭhaṅgamattoyeva hutvā aṭṭhaṅgiko, na aṅgato añño maggo nāma atthi. Tenevāha – ‘‘seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī’’ti. Tattha sammādassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇo sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Etesu ekekassa tīṇi tīṇi kiccāni honti. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti, visesato panettha sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti. Sammāvācā sammā pariggaṇhati. Sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti. Sammāājīvo sammā vodāpeti. Sammāvāyāmo sammā paggaṇhati. Sammāsati sammā upaṭṭhāpeti. Sammāsamādhi sammā padahati.

Api cesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākkhaṇā nānārammaṇā honti. Maggakkhaṇe ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato ‘‘nekkhammasaṅkappo’’tiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammā vācādayo tisso viratiyopi honti, cetanādayopi honti, maggakkhaṇe pana viratiyeva. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.

Iti imesu aṭṭhasu dhammesu bhagavatā nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā. Ayañhi ‘‘paññāpajjoto paññāsattha’’nti (dha. sa. 20) ca vuttā. Tasmā etāya pubbabhāge vipassanāñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā avijjandhakāraṃ vidhamitvā kilesacore ghātento khemena yogāvacaro nibbānaṃ pāpuṇāti. Tena vuttaṃ – ‘‘nibbānādhigamāya paṭipannassa yogino bahukārattā paṭhamaṃ sammādiṭṭhi desitā’’ti.

Sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto. Yathā hi heraññiko hatthena parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā cakkhunā kahāpaṇaṃ olokento – ‘‘ayaṃ cheko, ayaṃ kūṭo’’ti jānāti. Evaṃ yogāvacaropi pubbabhāge vitakkena vitakketvā vipassanāpaññāya olokayamāno – ‘‘ime dhammā kāmāvacarā, ime dhammā rūpāvacarādayo’’ti pajānāti. Yathā vā pana purisena koṭiyaṃ gahetvā parivaṭṭetvā parivaṭṭetvā dinnaṃ mahārukkhaṃ tacchako vāsiyā tacchetvā kamme upaneti, evaṃ vitakkena vitakketvā vitakketvā dinne dhamme yogāvacaro paññāya – ‘‘ime kāmāvacarā, ime rūpāvacarā’’tiādinā nayena paricchinditvā kamme upaneti . Tena vuttaṃ – ‘‘sammāsaṅkappo pana tassā bahukāro, tasmā tadanantaraṃ vutto’’ti. Svāyaṃ yathā sammādiṭṭhiyā evaṃ sammāvācāyapi upakārako. Yathāha – ‘‘pubbe kho, visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindatī’’ti, (ma. ni. 

375.\ 然后他问佛陀说:"尊者,是否有……"等。"八支"就像五音乐器或八支村庄一样,只是八个部分,除了这八支外没有其他的道。因此说:"即是,正见……正定"。其中,正见以正确理解为特征。正思维以正确思考为特征。正语以正确言语为特征。正业以正确行为为特征。正命以正确生活为特征。正精进以正确努力为特征。正念以正确忆念为特征。正定以正确专注为特征。这些每一个都有三种作用。即,首先正见除了与其他相反的烦恼一起断除邪见,以灭尽为所缘,并以消除遮蔽的愚痴而如实看到相应的法。正思维等也同样断除邪思维等,以灭尽为所缘,特别是正思维引导相应的法。正语正确把握。正业正确发起。正命正确净化。正精进正确努力。正念正确建立。正定正确专注。
此外,这个正见在前分是不同刹那不同所缘的,在道的刹那是同一刹那同一所缘的。从作用上说,它获得"苦智"等四种名称。正思维等在前分也是不同刹那不同所缘的,在道的刹那是同一刹那同一所缘的。其中正思维从作用上获得"出离思维"等三种名称。正语等三个既是离,也是思等,但在道的刹那只是离。正精进和正念这两个从作用上通过正勤和念处获得四种名称。正定在前分和道的刹那都是正定。
因此,在这八法中,世尊首先教导正见,因为它对修行者证得涅槃有很大帮助。因为它被称为"慧灯慧剑"。所以修行者以这个前分的观智正见驱散无明黑暗,杀死烦恼盗贼,安稳地达到涅槃。因此说:"因为对修行者证得涅槃有很大帮助,所以首先教导正见。"
正思维对它有很大帮助,所以紧接着提到。就像金匠用手反复翻转,用眼观察钱币,知道"这是真的,这是假的"。同样,修行者在前分用思维反复思考,用观智观察,"这些法是欲界的,这些法是色界的"等等。或者就像木匠拿着斧头砍伐别人从树根砍下反复翻转给他的大树,同样修行者对反复思维给他的法,用智慧分别"这些是欲界的,这些是色界的"等,然后运用。因此说:"正思维对它有很大帮助,所以紧接着提到。"它不仅对正见,对正语也有帮助。如说:"毗舍佉,先思维考虑,然后说话。"

1.463) tasmā tadanantaraṃ sammāvācā vuttā.

Yasmā pana – ‘‘idañcidañca karissāmā’’ti paṭhamaṃ vācāya saṃvidahitvā loke kammante payojenti; tasmā vācā kāyakammassa upakārikāti sammāvācāya anantaraṃ sammākammanto vutto. Catubbidhaṃ pana vacīduccaritaṃ, tividhañca kāyaduccaritaṃ pahāya ubhayaṃ sucaritaṃ pūrentasseva yasmā ājīvaṭṭhamakaṃ sīlaṃ pūreti, na itarassa, tasmā tadubhayānantaraṃ sammāājīvo vutto. Evaṃ visuddhājīvena pana ‘‘parisuddho me ājīvo’’ti ettāvatā ca paritosaṃ katvā suttapamattena viharituṃ na yuttaṃ, atha kho ‘‘sabbiriyāpathesu idaṃ vīriyaṃ samārabhitabba’’nti dassetuṃ tadanantaraṃ sammāvāyāmo vutto. Tato ‘‘āraddhavīriyenapi kāyādīsu catūsu vatthūsu sati sūpaṭṭhitā kātabbā’’ti dassanatthaṃ tadanantaraṃ sammāsati desitā. Yasmā panevaṃ sūpaṭṭhitā sati samādhissupakārānupakārānaṃ dhammānaṃ gatiyo samannesitvā pahoti ekattārammaṇe cittaṃ samādhātuṃ, tasmā sammāsatiyā anantaraṃ sammāsamādhi desitoti veditabbo. Etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyāti etesaṃ sotāpattiphalādīnaṃ paccakkhakiriyatthāya.

Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā

376-377.Ekamidāhanti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Ayaṃ kira rājā – ‘‘rūpaṃ attā’’ti evaṃladdhiko, tenassa desanāya cittaṃ nādhimuccati. Atha bhagavatā tassa laddhiyā āvikaraṇatthaṃ ekaṃ kāraṇaṃ āharituṃ idamāraddhaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – ‘‘ahaṃ ekaṃ samayaṃ ghositārāme viharāmi, tatra vasantaṃ maṃ te dve pabbajitā evaṃ pucchiṃsu. Athāhaṃ tesaṃ buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ nāma kathento idamavocaṃ – ‘‘āvuso, saddhāsampanno nāma kulaputto evarūpassa satthu sāsane pabbajito, evaṃ tividhaṃ sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānādīni patvā ṭhito ‘taṃ jīva’ntiādīni vadeyya, yuttaṃ nu kho etamassā’’ti? Tato tehi ‘‘yutta’’nti vutte ‘‘ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi, evaṃ passāmi, atha ca panāhaṃ na vadāmī’’ti taṃ vādaṃ paṭikkhipitvā uttari khīṇāsavaṃ dassetvā ‘‘imassa evaṃ vattuṃ na yutta’’nti avocaṃ. Te mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti. Evaṃ vutte sopi attamano ahosi . Tenāha – ‘‘idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinandī’’ti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Jāliyasuttavaṇṇanā

Dve pabbajitavatthuvaṇṇanā



1.463) 所以紧接着提到正语。
因为在世间人们首先用语言商量"我们要做这个那个",然后才开始行动;所以语言对身业有帮助,因此在正语之后提到正业。舍弃四种语恶行和三种身恶行,圆满两种善行的人才能圆满活命八戒,其他人不能,所以在这两者之后提到正命。这样清净活命的人不应该仅仅满足于"我的生活清净"就懒散地生活,而应该显示"在一切威仪中都要精进",所以紧接着提到正精进。然后为了显示"即使精进也要在身等四个基础上建立正念",所以紧接着教导正念。因为这样建立的正念能够观察有助于和不助于定的法的特性,能够使心专注于一个所缘,所以在正念之后教导正定。应该知道是这样的。"为了证得这些法"是为了亲证预流果等。
两个出家人的故事解释
376-377.\ "有一次"为什么开始这样说?因为这个国王持有"色是我"的见解,所以他的心不能接受佛陀的教导。于是佛陀为了显示他的见解而举出一个例子。其中的简要含义是:"我有一次住在乔西塔园,那里有两个出家人这样问我。我向他们显示佛陀的出现,讲述正法时说:'朋友们,具足信心的良家子在这样的导师的教法中出家,圆满三种戒,证得初禅等,然后说"那是生命"等,这样合适吗?'然后他们说'合适'。我说:'朋友们,我虽然这样知道这样看,但我不这样说。'我否定了那种说法,进一步显示漏尽者,说'这样说是不合适的'。他们听了我的话很高兴。"这样说时,他也很高兴。因此说:"世尊这样说。欢喜的奥塔达离车人欢喜世尊的话。"
这样,在《长部》注释《吉祥悦意》中
《大利经》的注释结束了。
《加利耶经》的注释
两个出家人的故事解释

378.Evaṃme sutaṃ…pe… kosambiyanti jāliyasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Ghositārāmeti ghositena seṭṭhinā kate ārāme. Pubbe kira allakapparaṭṭhaṃ nāma ahosi. Tato kotūhaliko nāma daliddo chātakabhayena saputtadāro avantiraṭṭhaṃ gacchanto puttaṃ vahituṃ asakkonto chaḍḍetvā agamāsi, mātā nivattitvā taṃ gahetvā gatā, te ekaṃ gopālakagāmaṃ pavisiṃsu. Gopālakena ca tadā bahupāyāso paṭiyatto hoti, te tato pāyāsaṃ labhitvā bhuñjiṃsu. Atha so puriso balavapāyāsaṃ bhutto jīrāpetuṃ asakkonto rattibhāge kālaṃ katvā tattheva sunakhiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā kukkuro jāto, so gopālakassa piyo ahosi. Gopālako ca paccekabuddhaṃ upaṭṭhahati. Paccekabuddhopi bhattakiccapariyosāne kukkurassa ekekaṃ piṇḍaṃ deti, so paccekabuddhe sinehaṃ uppādetvā gopālakena saddhiṃ paṇṇasālampi gacchati. Gopālake asannihite bhattavelāyaṃ sayameva gantvā kālārocanatthaṃ paṇṇasāladvāre bhussati, antarāmaggepi caṇḍamige disvā bhussitvā palāpeti. So paccekabuddhe mudukena cittena kālaṃkatvā devaloke nibbatti . Tatrassa ghosakadevaputto tveva nāmaṃ ahosi. So devalokato cavitvā kosambiyaṃ ekassa kulassa ghare nibbatti. Taṃ aputtako seṭṭhi tassa mātāpitūnaṃ dhanaṃ datvā puttaṃ katvā aggahesi. Atha attano putte jāte sattakkhattuṃ ghātāpetuṃ upakkami. So puññavantatāya sattasupi ṭhānesu maraṇaṃ appatvā avasāne ekāya seṭṭhidhītāya veyyattiyena laddhajīvito aparabhāge pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ghosakaseṭṭhi nāma jāto. Aññepi kosambiyaṃ kukkuṭaseṭṭhi , pāvāriyaseṭṭhīti dve seṭṭhino atthi, iminā saddhiṃ tayo ahesuṃ.

Tena ca samayena himavantato pañcasatatāpasā sarīrasantappanatthaṃ antarantarākosambiṃ āgacchanti , tesaṃ ete tayo seṭṭhī attano attano uyyānesu paṇṇakuṭiyo katvā upaṭṭhānaṃ karonti. Athekadivasaṃ te tāpasā himavantato āgacchantā mahākantāre tasitā kilantā ekaṃ mahantaṃ vaṭarukkhaṃ patvā tattha adhivatthāya devatāya santikā saṅgahaṃ paccāsisantā nisīdiṃsu. Devatā sabbālaṅkāravibhūsitaṃ hatthaṃ pasāretvā tesaṃ pānīyapānakādīni datvā kilamathaṃ paṭivinodesi, ete devatāyānubhāvena vimhitā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ nu kho, devate, kammaṃ katvā tayā ayaṃ sampatti laddhā’’ti? Devatā āha – ‘‘loke buddho nāma bhagavā uppanno, so etarahi sāvatthiyaṃ viharati, anāthapiṇḍiko gahapati taṃ upaṭṭhahati. So uposathadivasesu attano bhatakānaṃ pakatibhattavetanameva datvā uposathaṃ kārāpesi. Athāhaṃ ekadivasaṃ majjhanhike pātarāsatthāya āgato kañci bhatakakammaṃ akarontaṃ disvā – ‘ajja manussā kasmā kammaṃ na karontī’ti pucchiṃ. Tassa me tamatthaṃ ārocesuṃ. Athāhaṃ etadavocaṃ – ‘idāni upaḍḍhadivaso gato, sakkā nu kho upaḍḍhuposathaṃ kātu’nti. Tato seṭṭhissa paṭivedetvā ‘‘sakkā kātu’’nti āha. Svāhaṃ upaḍḍhadivasaṃ upaḍḍhuposathaṃ samādiyitvā tadaheva kālaṃ katvā imaṃ sampattiṃ paṭilabhi’’nti.


378.\ "如此我所闻……"等，称为《加利耶经》。其中有一个不寻常的段落解释。 "乔西塔园"是由最尊贵的人所设立的园林。以前这里曾是阿拉卡帕拉国。于是有一个好奇的贫穷人因害怕蛇而前往阿万提国，带着孩子却无法带走，便抛弃了孩子而去，母亲回头将孩子带走，他们进入了一个牧人的村庄。那时牧人非常富有，他们在那里获得了许多米饭。于是这个人吃了丰盛的米饭，因无法消化而在晚上去世，转世为一只小狗，成为牧人的宠物。牧人也供养独觉佛。独觉佛在吃饭结束后给小狗每人一个食物，小狗因对独觉佛的亲近与牧人一同去草地。牧人在吃饭的时候，自己去到草地的门口，看到路上的野狗便吠叫并逃跑。于是小狗在独觉佛的柔和心中去世，转生到天界。在那里被称为"乔西卡天子"。它从天界降生到Kosambi（现代印度的一个地方）一个家庭中。这个没有孩子的世尊把父母的财富给了他，生下了儿子。然后他生下儿子后，想要杀死他七次。由于他有福报，七次也没有死亡，最后凭借一位世尊的女儿的威势获得了生命，后来因父亲的遗产成为了乔西世尊。Kosambi还有另外两个世尊，分别是公鸡世尊和伐利世尊，这样一共是三个世尊。
在那个时候，从喜马拉雅山有五百位苦行僧为身体的安宁而来到Kosambi，他们为各自的园子建立了棚屋。某一天，这些苦行僧从喜马拉雅山而来，经过大森林，疲惫不堪，遇到一棵大榕树，便在那儿休息。天神们用各种装饰的手伸出，给他们水和饮料等，解除他们的疲惫。于是这些天神因天神的威力而被迷惑，问道：“天神，你是做了什么而得到这样的财富？”天神回答：“世间有一位佛陀诞生，他现在在舍卫城居住，阿那陀比尼哥在供养他。他在安那陀比尼哥的斋日，为自己的仆人们供给他们的日常饮食，安排斋日。于是我有一天在中午时分，看到有些仆人不做事，便问：‘今天人们为什么不工作？’他们告诉我这个原因。于是我说：‘现在是斋日，能否举行斋日的供养？’于是世尊回答说：‘可以举行。’我在斋日举行斋日供养，便获得了这个财富。”


Atha te tāpasā ‘‘buddho kira uppanno’’ti sañjātapītipāmojjā tatova sāvatthiṃ gantukāmā hutvāpi – ‘‘bahukārā no upaṭṭhākaseṭṭhino tesampi imamatthamārocessāmā’’ti kosambiṃ gantvā seṭṭhīhi katasakkārabahumānā ‘‘tadaheva mayaṃ gacchāmā’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃ, bhante, turitāttha, nanu tumhe pubbe cattāro pañca māse vasitvā gacchathā’’ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. ‘‘Tena hi, bhante, saheva gacchāmā’’ti ca vutte ‘‘gacchāma mayaṃ, tumhe saṇikaṃ āgacchathā’’ti sāvatthiṃ gantvā bhagavato santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tepi seṭṭhino pañcasatapañcasatasakaṭaparivārā sāvatthiṃ gantvā dānādīni datvā kosambiṃ āgamanatthāya bhagavantaṃ yācitvā paccāgamma tayo vihāre kāresuṃ. Tesu kukkuṭaseṭṭhinā kato kukkuṭārāmo nāma, pāvāriyaseṭṭhinā kato pāvārikambavanaṃ nāma, ghositaseṭṭhinā kato ghositārāmo nāma ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kosambiyaṃ viharati ghositārāme’’ti.

Muṇḍiyoti idaṃ tassa nāmaṃ. Jāliyoti idampi itarassa nāmameva. Yasmā panassa upajjhāyo dārumayena pattena piṇḍāya carati, tasmā dārupattikantevāsīti vuccati. Etadavocunti upārambhādhippāyena vādaṃ āropetukāmā hutvā etadavocuṃ. Iti kira nesaṃ ahosi, sace samaṇo gotamo ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vakkhati, athassa mayaṃ etaṃ vādaṃ āropessāma – ‘‘bho gotama, tumhākaṃ laddhiyā idheva satto bhijjati, tena vo vādo ucchedavādo hotī’’ti. Sace pana ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti vakkhati, athassetaṃ vādaṃ āropessāma ‘‘tumhākaṃ vāde rūpaṃ bhijjati, na satto bhijjati. Tena vo vāde satto sassato āpajjatī’’ti. Atha bhagavā ‘‘ime vādāropanatthāya pañhaṃ pucchanti, mama sāsane ime dve ante anupagamma majjhimā paṭipadā atthīti na jānanti, handa nesaṃ pañhaṃ avissajjetvā tassāyeva paṭipadāya āvibhāvatthaṃ dhammaṃ desemī’’ti cintetvā ‘‘tena hāvuso’’tiādimāha.

379-380. Tattha kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāyāti tassetaṃ saddhāpabbajitassa tividhaṃ sīlaṃ paripūretvā paṭhamajjhānaṃ pattassa yuttaṃ nu kho etaṃ vattunti attho. Taṃ sutvā paribbājakā puthujjano nāma yasmā nibbicikiccho na hoti, tasmā kadāci evaṃ vadeyyāti maññamānā – ‘‘kallaṃ tassetaṃ vacanāyā’’ti āhaṃsu. Atha ca panāhaṃ na vadāmīti ahaṃ etamevaṃ jānāmi, no ca evaṃ vadāmi, atha kho kasiṇaparikammaṃ katvā bhāventassa paññābalena uppannaṃ mahaggatacittametanti saññaṃ ṭhapesiṃ. Nakallaṃ tassetanti idaṃ te paribbājakā – ‘‘yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, tasmā na yuttaṃ tassetaṃ vattu’’nti maññamānā vadanti. Sesamettha uttānatthamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Jāliyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.


8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā

Acelakassapavatthuvaṇṇanā



于是那些苦行僧听说"佛陀已经出世"而生起欢喜喜悦,虽然想立即前往舍卫城,但想到"我们的供养者世尊们对我们有很大恩惠,我们也应该告诉他们这件事",便前往拘萨罗城。在那里受到世尊们的恭敬供养后说:"我们今天就要离开。"当被问到"尊者们,为什么这么匆忙?你们以前不是住四五个月才离开吗?"时,他们就告诉了这件事。当被说"那么,尊者们,我们一起去吧"时,他们说:"我们先走,你们慢慢来。"他们到了舍卫城,在世尊面前出家,证得阿罗汉果。那些世尊们也带着五百辆车来到舍卫城,布施等后请求世尊前往拘萨罗城,回去后建造了三座寺院。其中鸡世尊建造的叫鸡园,波婆利世尊建造的叫波婆利芒果园,乔西世尊建造的叫乔西园。因此说"住在拘萨罗城的乔西园"。
"蒙迪亚"是他的名字。"加利亚"也是另一个人的名字。因为他的老师用木制钵乞食,所以被称为木钵弟子。"他们说"是想要责难而说的。他们这样想,如果沙门乔达摩说"生命即是身体",我们就会责难他说:"乔达摩先生,按照你们的学说,众生就在此处灭亡,所以你们的学说是断灭论。"如果他说"生命与身体是不同的",我们就会责难他说:"按照你们的学说,色身灭亡,但众生不灭亡。所以在你们的学说中,众生成为常住的。"于是世尊想:"他们问这个问题是为了责难,他们不知道在我的教法中有避开这两个极端的中道,那么我不回答他们的问题,而为了显示那个中道而说法。"于是说"那么,朋友们"等。
379-380.\ 其中,"他这样说合适吗?"的意思是,对于那个具足信心出家,圆满三种戒行,证得初禅的人,这样说合适吗?听到这个,那些外道想,因为凡夫是有疑惑的,所以有时可能会这样说,于是说"他这样说是合适的"。"但我不这样说"的意思是,我虽然这样知道,但不这样说,而是把它定为通过修习遍处所产生的广大心的想法。"他这样说不合适"是那些外道想,因为漏尽者已经远离愚痴,超越疑惑,所以他这样说是不合适的。其余的内容意思很明显。
这样,在《长部》注释《吉祥悦意》中
《加利耶经》的注释结束了。
《大狮子吼经》的注释
裸行者迦叶的故事解释

381.Evaṃme sutaṃ…pe… uruññāyaṃ viharatīti mahāsīhanādasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Uruññāyanti uruññāti tassa raṭṭhassapi nagarassapi etadeva nāmaṃ, bhagavā uruññānagaraṃ upanissāya viharati. Kaṇṇakatthale migadāyeti tassa nagarassa avidūre kaṇṇakatthalaṃ nāma eko ramaṇīyo bhūmibhāgo atthi. So migānaṃ abhayatthāya dinnattā ‘‘migadāyo’’ti vuccati, tasmiṃ kaṇṇakatthale migadāye. Aceloti naggaparibbājako. Kassapoti tassa nāmaṃ. Tapassinti tapanissitakaṃ. Lūkhājīvinti acelakamuttācārādivasena lūkho ājīvo assāti lūkhājīvī, taṃ lūkhājīviṃ. Upakkosatīti upaṇḍeti. Upavadatīti hīḷeti vambheti. Dhammassa ca anudhammaṃ byākarontīti bhotā gotamena vuttakāraṇassa anukāraṇaṃ kathenti. Sahadhammiko vādānuvādoti parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā anuvādo vā viññūhi garahitabbaṃ, kāraṇaṃ koci appamattakopi kiṃ na āgacchati. Idaṃ vuttaṃ hoti, ‘‘kiṃ sabbākārenapi tava vāde gārayhaṃ kāraṇaṃ natthī’’ti. Anabbhakkhātukāmāti na abhūtena vattukāmā.



381.\ "如此我所闻……"等，称为《大狮子吼经》。其中有一个不寻常的段落解释。 "乌鲁尼亚"是这个国度和城市的名称，世尊在乌鲁尼亚城附近居住。在这个城市附近有一个名为"耳角"的地方，是个美丽的土地。因为这个地方是为了保护动物而设立的，所以被称为"动物保护区"。在这个耳角的动物保护区内。 "裸行者"是指不穿衣服的流浪者。"迦叶"是他的名字。 "苦行者"是指遵循苦行的。 "粗糙的生活"是指像裸行者那样粗糙的生活方式，所以称为粗糙的生活者，指的就是这个粗糙的生活者。 "接近"是指靠近。"贬低"是指贬低、羞辱。"并且讲述法的因缘"是指根据世尊所说的因缘来讲述。 "与法同行的辩论"是指在他人所说的因缘上，与自己的因缘相结合，成为你们的辩论或反驳，智者们应当批评，任何微小的因缘都不应被忽视。这是说"在任何方面都没有理由批评你的辩论"。 "不想被贬低"是指不想被无故贬低。

382.Ekaccaṃ tapassiṃ lūkhājīvintiādīsu idhekacco acelakapabbajjāditapanissitattā tapassī ‘‘lūkhena jīvitaṃ kappessāmī’’ti tiṇagomayādibhakkhanādīhi nānappakārehi attānaṃ kilameti, appapuññatāya ca sukhena jīvitavuttimeva na labhati, so tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati.

Aparo tādisaṃ tapanissitopi puññavā hoti, labhati lābhasakkāraṃ. So ‘‘na dāni mayā sadiso atthī’’ti attānaṃ ucce ṭhāne sambhāvetvā ‘‘bhiyyosomattāya lābhaṃ uppādessāmī’’ti anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya paṭhamanayo vutto.

Aparo tapanissitako lūkhājīvī appapuñño hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So ‘‘mayhaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhajīvikā nuppajjati , handadāni puññāni karomī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.

Aparo lūkhājīvī puññavā hoti, labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – ‘‘mayhaṃ pubbepi katapuññatāya sukhajīvikā uppajjatī’’ti cintetvā anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya dutiyanayo vutto.

Eko pana tapassī appadukkhavihārī hoti bāhirakācārayutto tāpaso vā channaparibbājako vā, appapuññatāya ca manāpe paccaye na labhati. So anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā attānaṃ sukhe ṭhapetvā niraye nibbattati.

Aparo puññavā hoti, so – ‘‘na dāni mayā sadiso atthī’’ti mānaṃ uppādetvā anesanavasena lābhasakkāraṃ vā uppādento micchādiṭṭhivasena – ‘‘sukho imissā paribbājikāya daharāya mudukāya lomasāya samphasso’’tiādīni cintetvā kāmesu pātabyataṃ vā āpajjanto tīṇi duccaritāni pūretvā niraye nibbattati. Ime dve sandhāya tatiyanayo vutto.

Aparo pana appadukkhavihārī appapuñño hoti, so – ‘‘ahaṃ pubbepi akatapuññatāya sukhena jīvikaṃ na labhāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati.

Aparo puññavā hoti, so – ‘‘pubbepāhaṃ katapuññatāya sukhaṃ labhāmi, idāni puññāni karissāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā sagge nibbattati. Ime dve sandhāya catutthanayo vutto. Idaṃ titthiyavasena āgataṃ, sāsanepi pana labbhati.

Ekacco hi dhutaṅgasamādānavasena lūkhājīvī hoti, appapuññatāya vā sakalampi gāmaṃ vicaritvā udarapūraṃ na labhati. So – ‘‘paccaye uppādessāmī’’ti vejjakammādivasena vā anesanaṃ katvā, arahattaṃ vā paṭijānitvā, tīṇi vā kuhanavatthūni paṭisevitvā niraye nibbattati.

Aparo ca tādisova puññavā hoti. So tāya puññasampattiyā mānaṃ janayitvā uppannaṃ lābhaṃ thāvaraṃ kattukāmo anesanavasena tīṇi duccaritāni pūretvā niraye uppajjati.

Aparo samādinnadhutaṅgo appapuññova hoti, na labhati sukhena jīvitavuttiṃ. So – ‘‘pubbepāhaṃ akatapuññatāya kiñci na labhāmi, sace idāni anesanaṃ karissaṃ, āyatimpi dullabhasukho bhavissāmī’’ti tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.

Aparo puññavā hoti, so – ‘‘pubbepāhaṃ katapuññatāya etarahi sukhito, idānipi puññaṃ karissāmī’’ti anesanaṃ pahāya tīṇi sucaritāni pūretvā arahattaṃ pattuṃ asakkonto sagge nibbattati.



382.\ 有些苦行者以粗糙的生活为生，因而在这里有一些裸行者因追求苦行而成为苦行者，想着“我将以粗糙的生活为生”，通过吃草、土等各种方式来折磨自己，由于功德微薄，因此无法获得快乐的生活，最终因三种恶行而堕入地狱。
另有一种类似的追求苦行者是有福报的，能够获得供养和尊重。他想着“现在没有人像我一样”，提升自己的地位，想着“我将更加努力地获得更多的利益”，最终因三种恶行而堕入地狱。这两种情况是指第一种情况。
还有一种追求苦行者有微薄的功德，无法获得快乐的生活。他想着“由于我以前没有功德，快乐的生活不会降临，现在我将行善积德”，最终因三种善行而生入天界。
还有一种粗糙生活的苦行者是有福报的，能够获得快乐的生活。他想着“由于我以前积累了功德，快乐的生活会降临”，放弃追求，最终因三种善行而生入天界。这两种情况是指第二种情况。
还有一个苦行者是生活得不痛苦的，外道的行为者，或是隐秘的流浪者，由于功德微薄，无法获得自己所喜爱的供养。他最终因三种恶行而堕入地狱，安住在痛苦之中。
另有一种有福报的苦行者，他想着“现在没有人像我一样”，因自满而提升自己的地位，想着通过追求世俗的快乐而堕入三种恶行，最终因三种恶行而堕入地狱。这两种情况是指第三种情况。
还有一种生活得不痛苦的，功德微薄的苦行者，他想着“由于我以前没有功德，无法获得快乐的生活”，最终因三种善行而生入天界。
还有一种有福报的苦行者，他想着“由于我以前积累了功德，我现在会获得快乐”，最终因三种善行而生入天界。这两种情况是指第四种情况。这是根据外道的说法而来的，但在教法中也能得到。
因为有些苦行者因修习苦行而成为粗糙生活者，因功德微薄而在整个村庄游荡，无法获得充足的食物。他想着“我将获得供养”，通过医生等方式，最终因三种恶行而堕入地狱。
还有一种类似的苦行者是有福报的。他因那种功德而生起自满，想要获得固定的利益，最终因三种恶行而堕入地狱。
还有一种修习苦行的苦行者是功德微薄的，无法获得快乐的生活。他想着“由于我以前没有功德，我将不会获得任何东西，如果现在我行善，可能会获得难得的快乐”，最终因三种善行而生入天界。

383.Āgatiñcāti – ‘‘asukaṭṭhānato nāma ime āgatā’’ti evaṃ āgatiñca. Gatiñcāti idāni gantabbaṭṭhānañca. Cutiñcāti tato cavanañca. Upapattiñcāti tato cutānaṃ puna upapattiñca. Kiṃ sabbaṃ tapaṃ garahissāmīti – ‘‘kena kāraṇena garahissāmi, garahitabbameva hi mayaṃ garahāma, pasaṃsitabbaṃ pasaṃsāma, na bhaṇḍikaṃ karonto mahārajako viya dhotañca adhotañca ekato karomā’’ti dasseti. Idāni tamatthaṃ pakāsento – ‘‘santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā’’tiādimāha.

384.Yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ sīlaṃ, tañhi loke na koci ‘‘na sādhū’’ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcavidhaṃ veraṃ, taṃ na koci ‘‘sādhū’’ti vadati. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre asaṃvaraṃ, te kira – ‘‘cakkhu nāma na nirundhitabbaṃ, cakkhunā manāpaṃ rūpaṃ daṭṭhabba’’nti vadanti, esa nayo sotādīsu. Puna yaṃ te ekaccanti pañcadvāre saṃvaraṃ.

Evaṃ paresaṃ vādena saha attano vādassa samānāsamānataṃ dassetvā idāni attano vādena saha paresaṃ vādassa samānāsamānataṃ dassento ‘‘yaṃ maya’’ntiādimāha. Tatrāpi pañcasīlādivaseneva attho veditabbo.

Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā

385.Samanuyuñjantanti samanuyuñjantu, ettha ca laddhiṃ pucchanto samanuyuñjati nāma, kāraṇaṃ pucchanto samanugāhati nāma, ubhayaṃ pucchanto samanubhāsati nāma. Satthārā vā satthāranti satthārā vā saddhiṃ satthāraṃ upasaṃharitvā – ‘‘kiṃ te satthā te dhamme sabbaso pahāya vattati, udāhu samaṇo gotamo’’ti. Dutiyapadepi eseva nayo.

Idāni tamatthaṃ yojetvā dassento – ‘‘ye imesaṃ bhavata’’ntiādimāha. Tattha akusalā akusalasaṅkhātāti akusalā ceva ‘‘akusalā’’ti ca saṅkhātā ñātā koṭṭhāsaṃ vā katvā ṭhapitāti attho. Esa nayo sabbapadesu. Api cettha sāvajjāti sadosā. Na alamariyāti niddosaṭṭhena ariyā bhavituṃ nālaṃ asamatthā.

386-

383.\ "来处"是指"他们是从某个地方来的"。"去处"是指现在要去的地方。"死"是指从那里死亡。"再生"是指从那里死后再次出生。"我是否要责备所有的苦行?"是说"我为什么要责备呢?我们只责备应该责备的,赞美应该赞美的,我们不像一个大洗衣工把洗过的和没洗的放在一起"。现在为了解释这个意思,他说"迦叶,有一些沙门婆罗门"等。
384.\ "他们中的一些"是指五种戒,这在世间没有人说"不好"。再次"他们中的一些"是指五种仇恨,没有人说这是"好的"。再次"他们中的一些"是指五门不防护,他们说"眼睛不应该被约束,应该用眼睛看喜欢的色"等,对耳等也是如此。再次"他们中的一些"是指五门防护。
这样显示了自己的说法与他人说法的相同和不同之后,现在为了显示他人的说法与自己说法的相同和不同,他说"我们"等。其中也应该从五戒等方面理解。
询问的解释
385.\ "询问"是指让他们询问,这里询问教义叫做询问,询问原因叫做追究,询问两者叫做质问。"与导师或导师"是指与导师相比较导师,"你的导师是否完全放弃了这些法,还是沙门乔达摩?"第二句也是同样的意思。
现在为了解释这个意思,他说"这些尊者"等。其中,"不善被称为不善"是指不善和被称为"不善"的,被知道的或被分类的意思。所有句子都是这样。这里"有过失"是指有错误。"不适合圣者"是指因为有过失而不能成为圣者,不适合。
386-

392.Yaṃ viññū samanuyuñjantāti yena viññū amhe ca aññe ca pucchantā evaṃ vadeyyuṃ, taṃ ṭhānaṃ vijjati, atthi taṃ kāraṇanti attho. Yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyāti pare pana bhonto gaṇācariyā yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ pahāya vattantīti attho. Amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyunti idaṃ bhagavā satthārā satthāraṃ samanuyuñjanepi āha – saṅghena saṃghaṃ samanuyuñjanepi. Kasmā? Saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito. Pasīdamānāpi hi buddhasampattiyā saṅghe, saṅghasampattiyā ca buddhe pasīdanti, tathā hi bhagavato sarīrasampattiṃ disvā, dhammadesanaṃ vā sutvā bhavanti vattāro – ‘‘lābhā vata bho sāvakānaṃ ye evarūpassa satthu santikāvacarā’’ti, evaṃ buddhasampattiyā saṅghe pasīdanti. Bhikkhūnaṃ panācāragocaraṃ abhikkamapaṭikkamādīni ca disvā bhavanti vattāro – ‘‘santikāvacarānaṃ vata bho sāvakānaṃ ayañca upasamaguṇo satthu kīva rūpo bhavissatī’’ti, evaṃ saṅghasampattiyā buddhe pasīdanti. Iti yā satthupasaṃsā, sā saṅghassa. Yā saṅghassa pasaṃsā, sā satthūti saṅghapasaṃsāyapi satthuyeva pasaṃsāsiddhito bhagavā dvīsupi nayesu – ‘‘amheva tattha yebhuyyena pasaṃseyyu’’nti āha. Samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṃ pahāya vattati, yaṃ vā pana bhonto pare gaṇācariyātiādīsupi panettha ayamadhippāyo – sampattasamādānasetughātavasena hi tisso viratiyo. Tāsu sampattasamādāna viratimattameva aññesaṃ hoti, setughātavirati pana sabbena sabbaṃ natthi. Pañcasu pana tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇappahānesu aṭṭhasamāpattivasena ceva vipassanāmattavasena ca tadaṅgavikkhambhanappahānamattameva aññesaṃ hoti. Itarāni tīṇi pahānāni sabbena sabbaṃ natthi. Tathā sīlasaṃvaro, khantisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, satisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañca saṃvarā, tesu pañcasīlamattameva adhivāsanakhantimattameva ca aññesaṃ hoti, sesaṃ sabbena sabbaṃ natthi.

Pañca kho panime uposathuddesā, tesu pañcasīlamattameva aññesaṃ hoti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ sabbena sabbaṃ natthi. Iti akusalappahāne ca kusalasamādāne ca, tīsu viratīsu, pañcasu pahānesu, pañcasu saṃvaresu, pañcasu uddesesu, – ‘‘ahameva ca mayhañca sāvakasaṅgho loke paññāyati, mayā hi sadiso satthā nāma, mayhaṃ sāvakasaṅghena sadiso saṅgho nāma natthī’’ti bhagavā sīhanādaṃ nadati.

Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā

393. Evaṃ sīhanādaṃ naditvā tassa sīhanādassa aviparītabhāvāvabodhanatthaṃ – ‘‘atthi, kassapa, maggo’’tiādimāha. Tattha maggoti lokuttaramaggo. Paṭipadāti pubbabhāgapaṭipadā. Kālavādītiādīni brahmajāle vaṇṇitāni. Idāni taṃ duvidhaṃ maggañca paṭipadañca ekato katvā dassento – ‘‘ayameva ariyo’’tiādimāha. Idaṃ pana sutvā acelo cintesi – ‘‘samaṇo gotamo mayhaṃyeva maggo ca paṭipadā ca atthi, aññesaṃ natthīti maññati, handassāhaṃ amhākampi maggaṃ kathemī’’ti. Tato acelakapaṭipadaṃ kathesi. Tenāha – ‘‘evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca…pe… udakorohanānuyogamanuyutto viharatī’’ti.

Tapopakkamakathāvaṇṇanā



392.\ "那些有智慧的人所说的"是指"有智慧的人对我们和其他人询问时会这样说"，这个地方是存在的，确实有这个原因。或者是说"你们的同伴"是指其他的同伴，或者是说"这个或那个"是指放弃微小的事物而继续行事的意思。我们在这里大多数应该赞美"是指世尊在与导师相比较时也说过"与僧团相比较时也说过"。为什么呢？因为在赞美僧团时，最终还是要归结于导师的赞美。即使在看到佛的财富时，因佛的财富而信赖僧团，因僧团的财富而信赖佛，正如看到世尊的身体财富，或听到法的教导时，都会说"真是幸运啊，信徒们能够在这样的老师面前修行"。因此在佛的财富中，信赖僧团。看到僧众的行为、来去等，都会说"在这样的老师面前的信徒们，究竟是什么样的善行呢？"因此在僧团的财富中，信赖佛。因此，赞美老师的赞美，赞美僧团的赞美，最终还是归结于老师的赞美，世尊在这两种情况下都说"我们在这里大多数应该赞美"。沙门乔达摩抛弃了所有这些法，或者说"你们的同伴"等也是这个意思——因为在财富的获得上有三种放弃。对于这些财富的获得，其他的只是放弃而已，而在财富的获得上则是没有任何的放弃。至于五种放弃的停止、五种防护的实现，至于八种禅定的成就和观察的实现，其他的只是放弃而已。至于其他三种放弃，都是没有任何的放弃。就如戒律的防护、忍耐的防护、智慧的防护、正念的防护、精进的防护这五种防护，在这些防护中，五戒的防护是唯一的，其他的都是没有的。
而这五个斋戒的内容，在这些中五戒是唯一的。至于戒律的防护，完全没有。这样在放弃恶法和修持善法上，三种放弃中，五种放弃中，五种防护中，五种内容中，"我和我的信徒在世间显现，因我没有相似的老师，也没有相似的信徒"因此世尊发出狮子吼。
393.\ 这样发出狮子吼后，为了使这狮子吼不被颠倒的理解，世尊说"有，迦叶，有一条道路"等。在这里"道路"是指出世间的道路。"修行"是指先前的修行。"时间的说法"等在《梵天网》中有描述。现在为了将这两种道路与修行结合起来，世尊说"这就是圣者的道路"等。听到这话，裸行者思考"沙门乔达摩的确有我这样的道路和修行，其他人没有，真是如此，我要告诉他们我的道路"。于是他讲述了裸行者的修行。因此说"当这样说时，裸行者迦叶对世尊说……"等。
关于苦行的解释

394. Tattha tapopakkamāti tapārambhā, tapakammānīti attho. Sāmaññasaṅkhātāti samaṇakammasaṅkhātā. Brahmaññasaṅkhātāti brāhmaṇakammasaṅkhātā. Acelakoti niccolo, naggoti attho. Muttācāroti visaṭṭhācāro, uccārakammādīsu lokiyakulaputtācārena virahito ṭhitakova uccāraṃ karoti, passāvaṃ karoti, khādati, bhuñjati ca. Hatthāpalekhanoti hatthe piṇḍamhi ṭhite jivhāya hatthaṃ apalikhati, uccāraṃ vā katvā hatthasmiññeva daṇḍakasaññī hutvā hatthena apalikhati. ‘‘Bhikkhāgahaṇatthaṃ ehi, bhante’’ti vutto na etīti na ehibhaddantiko. ‘‘Tena hi tiṭṭha, bhante’’ti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko. Tadubhayampi kira so – ‘‘etassa vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti na karoti. Abhihaṭanti puretaraṃ gahetvā āhaṭaṃ bhikkhaṃ, uddissakatanti ‘‘imaṃ tumhe uddissa kata’’nti evaṃ ārocitaṃ bhikkhaṃ. Na nimantananti ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ vā vīthiṃ vā gāmaṃ vā paviseyyāthā’’ti evaṃ nimantitabhikkhampi na sādiyati, na gaṇhati. Nakumbhimukhāti kumbhito uddharitvā diyyamānaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Na kaḷopimukhāti kaḷopīti ukkhali vā pacchi vā, tatopi na gaṇhati. Kasmā? Kumbhikaḷopiyo maṃ nissāya kaṭacchunā pahāraṃ labhantīti. Na eḷakamantaranti ummāraṃ antaraṃ katvā diyyamānaṃ na gaṇhati. Kasmā? ‘‘Ayaṃ maṃ nissāya antarakaraṇaṃ labhatī’’ti. Daṇḍamusalesupi eseva nayo.

Dvinnanti dvīsu bhuñjamānesu ekasmiṃ uṭṭhāya dente na gaṇhati. Kasmā? ‘‘Ekassa kabaḷantarāyo hotī’’ti. Na gabbhiniyātiādīsu pana ‘‘gabbhiniyā kucchiyaṃ dārako kilamati. Pāyantiyā dārakassa khīrantarāyo hoti, purisantaragatāya ratiantarāyo hotī’’ti na gaṇhati. Saṃkittīsūti saṃkittetvā katabhattesu, dubbhikkhasamaye kira acelakasāvakā acelakānaṃ atthāya tato tato taṇḍulādīni samādapetvā bhattaṃ pacanti. Ukkaṭṭho acelako tatopi na paṭiggaṇhati. Na yattha sāti yattha sunakho – ‘‘piṇḍaṃ labhissāmī’’ti upaṭṭhito hoti, tattha tassa adatvā āhaṭaṃ na gaṇhati. Kasmā? Etassa piṇḍantarāyo hotīti. Saṇḍasaṇḍacārinīti samūhasamūhacārinī, sace hi acelakaṃ disvā – ‘‘imassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti manussā bhattagehaṃ pavisanti, tesu ca pavisantesu kaḷopimukhādīsu nilīnā makkhikā uppatitvā saṇḍasaṇḍā caranti, tato āhaṭaṃ bhikkhaṃ na gaṇhati. Kasmā? Maṃ nissāya makkhikānaṃ gocarantarāyo jātoti.

Thusodakanti sabbasassasambhārehi kataṃ sovīrakaṃ. Ettha ca surāpānameva sāvajjaṃ, ayaṃ pana sabbesupi sāvajjasaññī. Ekāgārikoti yo ekasmiṃyeva gehe bhikkhaṃ labhitvā nivattati . Ekālopikoti yo ekeneva ālopena yāpeti. Dvāgārikādīsupi eseva nayo. Ekissāpi dattiyāti ekāya dattiyā. Datti nāma ekā khuddakapāti hoti, yattha aggabhikkhaṃ pakkhipitvā ṭhapenti. Ekāhikanti ekadivasantarikaṃ. Addhamāsikanti addhamāsantarikaṃ. Pariyāyabhattabhojananti vārabhattabhojanaṃ, ekāhavārena dvīhavārena sattāhavārena aḍḍhamāsavārenāti evaṃ divasavārena āgatabhattabhojanaṃ.



394.\ "苦行的果实"是指苦行的开始和苦行的行为。"一般的"是指沙门的行为。"婆罗门的"是指婆罗门的行为。"裸行者"是指不穿衣服的人。"自由的行为"是指不受束缚的行为，像普通人家的人一样，能够自由地说话、看、吃、饮食等。 "手放在食物上"是指在手中持有食物时，用舌头舔手，或者在吃的时候把手放在食物上。 "为了接受乞讨，来吧，尊者"被说过，但不接受，表示不愿意接受乞讨。 "因此，请停下，尊者"被说过，但也不停止，表示不愿意停下。因此这两者都不在意"这句话将会被说出"。 "被打"是指先前被抓住的乞讨，"被指明"是指"这是你们所指的乞讨"。 "不被邀请"是指"某个家族或街道或村庄不应进入"，即使被邀请的乞讨也不接受，不去拿。 "不接受盛器"是指从盛器中取出被施舍的食物。 "不接受黑色的"是指黑色的盛器，无论是上面的还是下面的，也不接受。 为什么呢？因为盛器的黑色盛器依赖我而受到打击。 "不接受边界"是指不接受在盛器之间的施舍。 为什么呢？"这依赖我而受到干扰"。 对于手杖和木槌等也是这个道理。
"在两者之间"是指在两个食物中，一个人站起来时不接受。 为什么呢？"一个人会有麻烦"。 对于怀孕的等情况，不接受"怀孕的肚子中的孩子感到痛苦。 吃牛奶的孩子会有麻烦，进入男人的身体会有乐趣"等。 "被称为聚集"是指在聚集的食物中，因饥荒的原因，裸行的信徒们为了帮助裸行者而从那里收集米等，煮饭。 "高傲的裸行者"即使在这也不接受。 "在有食物的地方，那里有好狗"是指"我将会获得食物"，在那里不接受而说出受施舍的食物。 为什么呢？"那里的食物会有麻烦"。 "被称为聚集"是指聚集而聚集的，若看到裸行者，人们会说"我们将给他施舍食物"，进入饭家时，在进入时，黑色的盛器等会被蜜蜂围绕，之后不接受施舍的食物。 为什么呢？"因我而产生蜜蜂的干扰"。
"因此的食物"是指用所有粮食制作的食物。在这里只接受酒的施舍，其他的都接受。 "独自一人"是指在同一个家中乞讨后返回。 "独自一人"是指用一个人来引导。 "双人"等也是如此。 "一个人也会给"是指一个人给予的。 "给予"是指一个小的施舍，放置在最好的乞讨中。 "独自一日"是指在一天内的施舍。 "半月"是指在半个月内的施舍。 "按次序的食物"是指按顺序的食物，按照一天、两天、七天、半个月的顺序，这样的施舍是按天来的。

395.Sākabhakkhoti allasākabhakkho. Sāmākabhakkhoti sāmākataṇḍulabhakkho. Nīvārādīsu nīvāro nāma araññe sayaṃjātā vīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi sevālopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmakaodano, taṃ chaḍḍitaṭṭhānatova gahetvā khādati, ‘‘odanakañjiya’’ntipi vadanti. Piññākādayo pākaṭā eva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī.

396.Sāṇānīti sāṇavākacoḷāni. Masāṇānīti missakacoḷāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni, erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhatacavatthāni. Ajinanti ajinamigacammaṃ. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitakaṃ. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīraṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

‘‘Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici tantāvutāni vatthāni, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho appaggho ca dubbaṇṇo ca duggandho dukkhasamphasso’’ti.

Vāḷakambalanti assavālehi katakambalaṃ. Ulūkapakkhikanti ulūkapakkhāni ganthetvā katanivāsanaṃ. Ukkuṭikappadhānamanuyuttoti ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto, gacchantopi ukkuṭikova hutvā uppatitvā uppatitvā gacchati. Kaṇṭakāpassayikoti ayakaṇṭake vā pakatikaṇṭake vā bhūmiyaṃ koṭṭetvā tattha cammaṃ attharitvā ṭhānacaṅkamādīni karoti. Seyyanti sayantopi tattheva seyyaṃ kappeti. Phalakaseyyanti rukkhaphalake seyyaṃ. Thaṇḍilaseyyanti thaṇḍile ucce bhūmiṭhāne seyyaṃ. Ekapassayikoti ekapasseneva sayati. Rajojalladharoti sarīraṃ telena makkhitvā rajuṭṭhānaṭṭhāne tiṭṭhati, athassa sarīre rajojallaṃ laggati, taṃ dhāreti. Yathāsanthatikoti laddhaṃ āsanaṃ akopetvā yadeva labhati, tattheva nisīdanasīlo. Vekaṭikoti vikaṭakhādanasīlo. Vikaṭanti gūthaṃ vuccati. Apānakoti paṭikkhittasītudakapāno. Sāyaṃ tatiyamassāti sāyatatiyakaṃ. Pāto, majjhanhike, sāyanti divasassa tikkhattuṃ pāpaṃ pavāhessāmīti udakorohanānuyogaṃ anuyutto viharatīti.

Tapopakkamaniratthakatāvaṇṇanā

397. Atha bhagavā sīlasampadādīhi vinā tesaṃ tapopakkamānaṃ niratthakataṃ dassento – ‘‘acelako cepi kassapa hotī’’tiādimāha. Tattha ārakā vāti dūreyeva. Averanti dosaveravirahitaṃ. Abyāpajjanti domanassabyāpajjarahitaṃ.

398.Dukkaraṃ, bho gotamāti idaṃ kassapo ‘‘mayaṃ pubbe ettakamattaṃ sāmaññañca brahmaññañcāti vicarāma, tumhe pana aññaṃyeva sāmaññañca brahmaññañca vadathā’’ti dīpento āha. Pakati kho esāti pakatikathā esā. Imāya ca, kassapa, mattāyāti ‘‘kassapa yadi iminā pamāṇena evaṃ parittakena paṭipattikkamena sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā dukkaraṃ sudukkaraṃ nāma abhavissa, tato netaṃ abhavissa kallaṃ vacanāya dukkaraṃ sāmañña’’nti ayamettha padasambandhena saddhiṃ attho. Etena nayena sabbattha padasambandho veditabbo.



395.\ "沙卡的食物"是指用沙子制成的食物。"萨玛的食物"是指用混合米制成的食物。 "在稻田等中"是指在森林中自然生长的稻谷。 "被丢弃的"是指用皮革制作的并被丢弃的物品。 "被打"是指石头或木头等被使用的情况。 "小的"是指小的食物。 "食物的分配"是指将食物分配给他人。 "食物的果实"是指掉落的果实的食物。
396.\ "沙那"是指用沙子制作的衣服。"马沙那"是指混合的衣服。"六种不洁"是指从尸体上丢弃的衣物，或者是从其它地方收集的衣物。 "尘土的"是指在地面上被丢弃的衣物。 "树皮的"是指用树皮制作的衣物。 "犀牛皮的"是指用犀牛皮制作的衣物。 "用皮制作的"是指用动物的皮制作的衣物。 关于此提到的：
"就像，尊者们，任何一种编织的衣物，犀牛皮就被称为其中之一。 犀牛皮，尊者们，在寒冷时是冷的，在炎热时是热的，便宜且难看，触感不佳"。
"用马皮制作的"是指用马的皮制作的衣物。"夜鹰的"是指用夜鹰的羽毛制作的衣物。"与木棍相关的"是指与木棍相关的行为，尽管正在行走，但仍然像木棍一样飞起来。 "刺的"是指在地面上用刺扎的，放置在那里的皮肤等。 "好的"是指在那里的好的东西。 "果实的"是指在树上好的东西。 "高的"是指在高处的好的东西。 "单一的"是指单一的地方。 "沥青的"是指用油脂覆盖的身体，站在沥青的地方，油脂粘附在身体上，带着它。 "如同所需的"是指所需的坐垫，保持原样，安静地坐在那。 "单一的"是指单一的坐姿。 "油脂的"是指用油脂覆盖的身体，站在油脂的地方，油脂粘附在身体上，带着它。 "如同所需的"是指所需的坐垫，保持原样，安静地坐在那。 "单一的"是指单一的坐姿。 "油脂的"是指用油脂覆盖的身体，站在油脂的地方，油脂粘附在身体上，带着它。 "如同所需的"是指所需的坐垫，保持原样，安静地坐在那。
397.\ 然后世尊为了显示那些苦行的无意义，便说"即使是裸行者，迦叶"等。在那里，"远离"是指远离的地方。"无恨"是指没有仇恨。"无怨"是指没有烦恼。
398.\ "困难啊，尊者乔达摩"是指迦叶说"我们以前只是这样简单地修行，您却说我们在说其他的沙门和婆罗门"。 "自然是这样"是指自然的道理。 "因此，迦叶，如果以这个标准来衡量，这样微小的修行，沙门或婆罗门就不会是困难的，绝对不会是困难的"。这句话在这里的意义是与词语的关系相结合的。通过这个方式，所有地方的词语关系都应当被理解。

399.Dujjānoti idampi so ‘‘mayaṃ pubbe ettakena samaṇo vā brāhmaṇo vā hotīti vicarāma, tumhe pana aññathā vadathā’’ti idaṃ sandhāyāha. Athassa bhagavā taṃ pakativādaṃ paṭikkhipitvā sabhāvatova dujjānabhāvaṃ āvikaronto punapi – ‘‘pakati kho’’tiādimāha. Tatrāpi vuttanayeneva padasambandhaṃ katvā attho veditabbo.

Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā

400-401.Katamā pana sā, bho gotamāti kasmā pucchati. Ayaṃ kira paṇḍito bhagavato kathentasseva kathaṃ uggahesi, atha attano paṭipattiyā niratthakataṃ viditvā samaṇo gotamo – ‘‘tassa ‘cāyaṃ sīlasampadā, cittasampadā, paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā, atha kho so ārakāva sāmaññā’tiādimāha. Handa dāni naṃ tā sampattiyo pucchāmī’’ti sīlasampadādivijānanatthaṃ pucchati. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ kathento tā sampattiyo dassetuṃ – ‘‘idha kassapā’’tiādimāha. Imāya ca kassapa sīlasampadāyāti idaṃ arahattaphalameva sandhāya vuttaṃ. Arahattaphalapariyosānañhi bhagavato sāsanaṃ. Tasmā arahattaphalasampayuttāhi sīlacittapaññāsampadāhi aññā uttaritarā vā paṇītatarā vā sīlādisampadā natthīti āha.

Sīhanādakathāvaṇṇanā

402. Evañca pana vatvā idāni anuttaraṃ mahāsīhanādaṃ nadanto – ‘‘santi kassapa eke samaṇabrāhmaṇā’’tiādimāha. Tattha ariyanti nirupakkilesaṃ paramavisuddhaṃ. Paramanti uttamaṃ, pañcasīlāni hiādiṃ katvā yāva pātimokkhasaṃvarasīlā sīlameva, lokuttaramaggaphalasampayuttaṃ pana paramasīlaṃ nāma. Nāhaṃ tatthāti tattha sīlepi paramasīlepi ahaṃ attano samasamaṃ mama sīlasamena sīlena mayā samaṃ puggalaṃ na passāmīti attho. Ahameva tattha bhiyyoti ahameva tasmiṃ sīle uttamo. Katamasmiṃ? Yadidaṃ adhisīlanti yaṃ etaṃ uttamaṃ sīlanti attho. Iti imaṃ paṭhamaṃ sīhanādaṃ nadati.

Tapojigucchavādāti ye tapojigucchaṃ vadanti. Tattha tapatīti tapo, kilesasantāpakavīriyassetaṃ nāmaṃ, tadeva te kilese jigucchatīti jigucchā. Ariyā paramāti ettha niddosattā ariyā, aṭṭhaārambhavatthuvasenapi uppannā vipassanāvīriyasaṅkhātā tapojigucchā tapojigucchāva, maggaphalasampayuttā paramā nāma. Adhijegucchanti idha jigucchabhāvo jegucchaṃ, uttamaṃ jegucchaṃ adhijegucchaṃ, tasmā yadidaṃ adhijegucchaṃ, tattha ahameva bhiyyoti evamettha attho daṭṭhabbo. Paññādhikārepi kammassakatāpaññā ca vipassanāpaññā ca paññā nāma, maggaphalasampayuttā paramā paññā nāma. Adhipaññanti ettha liṅgavipallāso veditabbo, ayaṃ panetthattho – yāyaṃ adhipaññā nāma ahameva tattha bhiyyoti vimuttādhikāre tadaṅgavikkhambhanavimuttiyo vimutti nāma, samucchedapaṭipassaddhinissaraṇavimuttiyo pana paramā vimuttīti veditabbā. Idhāpi ca yadidaṃ adhivimuttīti yā ayaṃ adhivimutti, ahameva tattha bhiyyoti attho.

403.Suññāgāreti suññe ghare, ekakova nisīditvāti adhippāyo. Parisāsu cāti aṭṭhasu parisāsu. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni. Yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti (ma. ni. 

399.\ "难以理解"这也是他说的,意思是"我们以前认为只要这样就是沙门或婆罗门,而你却说得不一样"。于是世尊否定了他的常见,揭示了真实的难以理解性,再次说"自然是这样"等。在那里也应该按照前面所说的方式理解词语的关系和意思。
戒定慧圆满的解释
400-401.\ "尊者乔达摩,那是什么?"为什么这样问?据说这个聪明人在世尊说话时就领会了他的意思,于是知道了自己修行的无意义,沙门乔达摩说"如果他没有修习和实现这戒的圆满、心的圆满、慧的圆满,那么他就远离沙门"等。现在让我问他这些圆满。为了了解戒的圆满等而问。于是世尊指出佛陀的出现,讲述正法,为了显示那些圆满而说"在这里,迦叶"等。"迦叶,以这戒的圆满"这是指阿罗汉果而说的。因为世尊的教法以阿罗汉果为终点。因此,除了与阿罗汉果相应的戒心慧圆满之外,没有其他更高或更殊胜的戒等圆满,所以这样说。
狮子吼的解释
402.\ 这样说了之后,现在发出无上的大狮子吼,说"迦叶,有一些沙门婆罗门"等。其中,"圣"是指无污染的、最清净的。"最高"是指最上的,从五戒开始直到别解脱戒都是戒,但与出世间道果相应的才叫做最高戒。"我在那里不"是指在戒和最高戒中,我看不到有人的戒能与我的戒相等,意思是这样。"我在那里是最殊胜的"是指我在那戒中是最殊胜的。哪一种?就是所谓的增上戒,意思是最上的戒。这样他发出第一个狮子吼。
"苦行厌恶论者"是指那些主张苦行厌恶的人。其中,"热"是指苦行,这是折磨烦恼的精进的名称,它厌恶那些烦恼,所以叫做厌恶。"圣洁最高"这里因为无过失所以是圣洁的,即使是由八种精进事而生起的观慧精进也叫做苦行厌恶,与道果相应的才叫做最高。"增上厌恶"这里厌恶性叫做厌恶,最上的厌恶叫做增上厌恶,因此所谓的增上厌恶,我在那里是最殊胜的,应该这样理解其意思。在慧的部分,业自性慧和观慧叫做慧,与道果相应的叫做最高慧。"增上慧"这里应该理解为词性变化,这里的意思是 - 这所谓的增上慧,我在那里是最殊胜的。在解脱的部分,暂时的和镇伏的解脱叫做解脱,断除、平息、出离的解脱叫做最高解脱,应该这样理解。这里也是"所谓的增上解脱"是指这增上解脱,我在那里是最殊胜的,意思是这样。
403.\ "空闲处"是指空房子,意思是独自坐着。"在众会中"是指在八众中。这也被说过:
"舍利弗,这是如来的四无畏。具足这些无畏,如来宣称最高位置,在众会中发出狮子吼。"

1.150) suttaṃ vitthāretabbaṃ.

Pañhañca naṃ pucchantīti paṇḍitā devamanussā naṃ pañhaṃ abhisaṅkharitvā pucchanti. Byākarotīti taṅkhaṇaññeva vissajjesi. Cittaṃ ārādhetīti pañhāvissajjanena mahājanassa cittaṃ paritosetiyeva. No ca kho sotabbaṃ maññantīti cittaṃ ārādhetvā kathentassapissa vacanaṃ pare sotabbaṃ na maññantīti, evañca vadeyyunti attho. Sotabbañcassa maññantīti devāpi manussāpi mahanteneva ussāhena sotabbaṃ maññanti. Pasīdantīti supasannā kallacittā muducittā honti. Pasannākāraṃ karontīti na muddhappasannāva honti, paṇītāni cīvarādīni veḷuvanavihārādayo ca mahāvihāre pariccajantā pasannākāraṃ karonti. Tathattāyāti yaṃ so dhammaṃ deseti tathā bhāvāya, dhammānudhammapaṭipattipūraṇatthāya paṭipajjantīti attho. Tathattāya ca paṭipajjantīti tathabhāvāya paṭipajjanti, tassa hi bhagavato dhammaṃ sutvā keci saraṇesu keci pañcasu sīlesu patiṭṭhahanti, apare nikkhamitvā pabbajanti. Paṭipannā ca ārādhentīti tañca pana paṭipadaṃ paṭipannā pūretuṃ sakkonti, sabbākārena pana pūrenti, paṭipattipūraṇena tassa bhoto gotamassa cittaṃ ārādhentīti vattabbā.

Imasmiṃ panokāse ṭhatvā sīhanādā samodhānetabbā. Ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmīti hi bhagavato eko sīhanādo. Aparaṃ sagge nibbattaṃ passāmīti eko. Akusaladhammappahāne ahameva seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi ahameva seṭṭhoti eko. Akusaladhammappahāne mayhameva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Kusaladhammasamādānepi mayhaṃyeva sāvakasaṅgho seṭṭhoti eko. Sīlena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Vīriyena mayhaṃ sadiso natthīti eko. Paññāya…pe… vimuttiyā…pe… sīhanādaṃ nadanto parisamajjhe nisīditvā nadāmīti eko. Visārado hutvā nadāmīti eko. Pañhaṃ maṃ pucchantīti eko. Pañhaṃ puṭṭho vissajjemīti eko. Vissajjanena parassa cittaṃ ārādhemīti eko. Sutvā sotabbaṃ maññantīti eko. Sutvā me pasīdantīti eko. Pasannākāraṃ karontīti eko. Yaṃ paṭipattiṃ desemi, tathattāya paṭipajjantīti eko. Paṭipannā ca maṃ ārādhentīti eko. Iti purimānaṃ dasannaṃ ekekassa – ‘‘parisāsu ca nadatī’’ti ādayo dasa dasa parivārā. Evaṃ te dasa purimānaṃ dasannaṃ parivāravasena sataṃ purimā ca dasāti dasādhikaṃ sīhanādasataṃ hoti. Ito aññasmiṃ pana sutte ettakā sīhanādā dullabhā, tenidaṃ suttaṃ mahāsīhanādanti vuccati. Iti bhagavā ‘‘sīhanādaṃ kho samaṇo gotamo nadati, tañca kho suññāgāre nadatī’’ti evaṃ vādānu vādaṃ paṭisedhetvā idāni parisati naditapubbaṃ sīhanādaṃ dassento ‘‘ekamidāha’’ntiādimāha.

Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā



1.150)\ 应详细解释这段经文。
"他们问他问题"是指有智慧的天人和人类精心准备问题来问他。"他解答"是指他立即回答。"使心满意"是指通过回答问题使大众的心满意。"但他们不认为应该听"是指虽然他使心满意地说话,但其他人不认为应该听,意思是这样。"他们认为应该听"是指天人和人类都以极大的热情认为应该听。"他们信服"是指他们变得非常信服,心意柔软。"他们表示信服"是指他们不只是头脑上信服,而是通过奉献高级的衣服等和竹林精舍等大精舍来表示信服。"为了如此"是指为了实现他所教导的法,为了圆满法随法行,意思是这样。"他们为了如此而修行"是指他们为了成为那样而修行,听了世尊的法后,有些人皈依,有些人受持五戒,有些人出家。"修行者使他满意"是指那些修行者能够圆满那个修行,他们完全圆满,应该说通过圆满修行使那位乔达摩满意。
在这个地方应该总结狮子吼。"我看到某些苦行者生在地狱"是世尊的一个狮子吼。"我看到另一些生在天界"是一个。"在断除不善法方面我是最殊胜的"是一个。"在修习善法方面我也是最殊胜的"是一个。"在断除不善法方面我的弟子僧团是最殊胜的"是一个。"在修习善法方面我的弟子僧团也是最殊胜的"是一个。"在戒方面没有人能与我相比"是一个。"在精进方面没有人能与我相比"是一个。"在智慧方面...在解脱方面..."是一个。"我坐在众会中发出狮子吼"是一个。"我无畏地发出狮子吼"是一个。"他们问我问题"是一个。"被问到问题我回答"是一个。"通过回答使他人心满意"是一个。"听后他们认为应该听"是一个。"听后他们信服我"是一个。"他们表示信服"是一个。"我所教导的修行,他们为了如此而修行"是一个。"修行者使我满意"是一个。这样前面十个每一个都有"在众会中发出"等十个围绕。这样那十个以前面十个的围绕方式成为一百个,加上前面十个,就成为一百一十个狮子吼。在其他经中很难找到这么多狮子吼,因此这部经被称为大狮子吼经。这样世尊否定了"沙门乔达摩发出狮子吼,但他只在空闲处发出"这种说法,现在为了显示在众会中曾经发出的狮子吼而说"有一次我"等。
外道见习期的解释

404. Tattha tatra maṃ aññataro tapabrahmacārīti tatra rājagahe gijjhakūṭe pabbate viharantaṃ maṃ aññataro tapabrahmacārī nigrodho nāma paribbājako . Adhijeguccheti vīriyena pāpajigucchanādhikāre pañhaṃ pucchi. Idaṃ yaṃ taṃ bhagavā gijjhakūṭe mahāvihāre nisinno udumbarikāya deviyā uyyāne nisinnassa nigrodhassa ca paribbājakassa sandhānassa ca upāsakassa dibbāya sotadhātuyā kathāsallāpaṃ sutvā ākāsenāgantvā tesaṃ santike paññatte āsane nisīditvā nigrodhena adhijegucche puṭṭhapañhaṃ vissajjesi, taṃ sandhāya vuttaṃ. Paraṃ viya mattāyāti paramāya mattāya, atimahanteneva pamāṇenāti attho. Ko hi, bhanteti ṭhapetvā andhabālaṃ diṭṭhigatikaṃ añño paṇḍitajātiko ‘‘ko nāma bhagavato dhammaṃ sutvā na attamano assā’’ti vadati. Labheyyāhanti idaṃ so – ‘‘ciraṃ vata me aniyyānikapakkhe yojetvā attā kilamito, ‘sukkhanadītīre nhāyissāmī’ti samparivattentena viya thuse koṭṭentena viya na koci attho nipphādito. Handāhaṃ attānaṃ yoge yojessāmī’’ti cintetvā āha. Atha bhagavā yo anena khandhake titthiyaparivāso paññatto, yo aññatitthiyapubbo sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito – ‘‘ahaṃ bhante, itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṃ, svāhaṃ, bhante, saṃghaṃ cattāro māse parivāsaṃ yācāmī’’tiādinā (mahāva. 86) nayena samādiyitvā parivasati, taṃ sandhāya – ‘‘yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo’’tiādimāha.



provided by EasyChat

405. Tattha pabbajjanti vacanasiliṭṭhatāvaseneva vuttaṃ, aparivasitvāyeva hi pabbajjaṃ labhati. Upasampadatthikena pana nātikālena gāmappavesanādīni aṭṭha vattāni pūrentena parivasitabbaṃ. Āraddhacittāti aṭṭhavattapūraṇena tuṭṭhacittā, ayamettha saṅkhepattho. Vitthārato panesa titthiyaparivāso samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ pabbajjakhandhakavaṇṇanāya vuttanayena veditabbo. Api ca metthāti api ca me ettha. Puggalavemattatā viditāti puggalanānattaṃ viditaṃ. ‘‘Ayaṃ puggalo parivāsāraho, ayaṃ na parivāsāraho’’ti idaṃ mayhaṃ pākaṭanti dasseti. Tato kassapo cintesi – ‘‘aho acchariyaṃ buddhasāsanaṃ, yattha evaṃ ghaṃsitvā koṭṭetvā yuttameva gaṇhanti, ayuttaṃ chaḍḍentī’’ti, tato suṭṭhutaraṃ pabbajjāya sañjātussāho – ‘‘sace bhante’’tiādimāha.

Atha kho bhagavā tassa tibbacchandataṃ viditvā – ‘‘na kassapo parivāsaṃ arahatī’’ti aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘gaccha bhikkhu kassapaṃ nhāpetvā pabbājetvā ānehī’’ti. So tathā katvā taṃ pabbājetvā bhagavato santikaṃ āgamāsi. Bhagavā taṃ gaṇamajjhe nisīdāpetvā upasampādesi. Tena vuttaṃ – ‘‘alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampada’’nti. Acirūpasampannoti upasampanno hutvā nacirameva. Vūpakaṭṭhoti vatthukāmakilesakāmehi kāyena ceva cittena ca vūpakaṭṭho. Appamattoti kammaṭṭhāne satiṃ avijahanto. Ātāpīti kāyikacetasikasaṅkhātena vīriyātāpena ātāpī. Pahitattoti kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pesitacitto vissaṭṭhaattabhāvo. Yassatthāyāti yassa atthāya. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti hetunāva kāraṇeneva. Tadanuttaranti taṃ anuttaraṃ. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ arahattaphalaṃ. Tassa hi atthāya kulaputtā pabbajanti. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti attanāyeva paññāya paccakkhaṃ katvā, aparappaccayaṃ katvāti attho. Upasampajja vihāsīti pāpuṇitvā sampādetvā vihāsi, evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti.

Evamassa paccavekkhaṇabhūmiṃ dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpetuṃ ‘‘aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosī’’ti vuttaṃ. Tattha aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahantānaṃ abbhantaro ahosīti ayamettha adhippāyo. Yaṃ yaṃ pana antarantarā na vuttaṃ, taṃ taṃ tattha tattha vuttattā pākaṭamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā

Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā




以下是完整的简体中文翻译：
405. 在那里，仅仅依据言语的纤细细致而说，因为他尚未居住就获得出家。但是，希望受具足戒的人，应该在短时间内履行八种行为，如进入村庄等。"心已准备"意指通过履行八种行为而心生欢喜，这是此处的简要意义。更详细的内容，可以在《律藏注释》的出家章节中了解。此外，"我在此"意指"我在这里"。"已知个人差异"意指已知个人的不同。这表明"这个人值得居住期，这个人不值得居住期"对我来说是明显的。
此后，迦叶思考道："啊！佛陀的教法多么奇妙，在这里他们仔细研究并抓住正确的，丢弃不正确的。"因此，他对出家更加热忱，说道："尊者，如果（您允许）……"
尔时，世尊知道了他的强烈意愿，对一位比丘说："去，比丘，给迦叶沐浴，然后使他出家，并带他来。"那位比丘如此做了，使迦叶出家并带他来到世尊面前。世尊让他在大众中就座，并授予他具足戒。因此有人说："赤身的迦叶在世尊面前获得出家，获得具足戒。"
刚受具足戒不久，他远离了物质和精神上的欲望和污秽。他毫不疏忽地专注于修行。他以身体和心灵的精进之火热忱修行。他对身体和生命不再执着，心灵已经释放。为了什么目的？为了有品行的子弟。完全出于正当理由。这是无上的（修行）。是为了梵行的究竟，即阿罗汉果。有志之士为此出家。在现世中，亲自以智慧现证，不依赖他人。受具足戒后安住，如此安住时，他已断尽生死……
如此展示了他的反思阶段，以阿罗汉的标志完成了开示，说"尊者迦叶成为阿罗汉之一"。在此，"之一"意指一个。"阿罗汉"意指在世尊的弟子阿罗汉中的一员。凡是中间未提及的，因为在各处已经说明，所以是显而易见的。
《长部注释》苏曼伽罗庄严中
《大狮子吼经注》结束
9. 《布吒婆豆经注》
布吒婆豆游方者事迹注

406.Evaṃme suttaṃ…pe… sāvatthiyanti poṭṭhapādasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāmeti sāvatthiṃ upanissāya yo jetassa kumārassa vane anāthapiṇḍikena gahapatinā ārāmo kārito, tattha viharati. Poṭṭhapādo paribbājakoti nāmena poṭṭhapādo nāma channaparibbājako. So kira gihikāle brāhmaṇamahāsālo kāmesuādīnavaṃ disvā cattālīsakoṭiparimāṇaṃ bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitvā titthiyānaṃ gaṇācariyo jāto. Samayaṃ pavadanti etthāti samayappavādako, tasmiṃ kira ṭhāne caṅkītārukkhapokkharasātippabhutayo brāhmaṇā nigaṇṭhaacelakaparibbājakādayo ca pabbajitā sannipatitvā attano attano samayaṃ vadanti kathenti dīpenti, tasmā so ārāmo samayappavādakoti vuccati. Sveva ca tindukācīrasaṅkhātāya timbarūrukkhapantiyā parikkhittattā tindukācīro. Yasmā panettha paṭhamaṃ ekāva sālā ahosi, pacchā mahāpuññaṃ paribbājakaṃ nissāya bahū sālā katā. Tasmā tameva ekaṃ sālaṃ upādāya laddhanāmavasena ekasālakoti vuccati. Mallikāya pana pasenadirañño deviyā uyyānabhūto so pupphaphalasampanno ārāmoti katvā mallikāya ārāmoti saṅkhyaṃ gato. Tasmiṃ samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme.

Paṭivasatīti nivāsaphāsutāya vasati. Athekadivasaṃ bhagavā paccūsasamaye sabbaññutaññāṇaṃ pattharitvā lokaṃ pariggaṇhanto ñāṇajālassa antogataṃ paribbājakaṃ disvā – ‘‘ayaṃ poṭṭhapādo mayhaṃ ñāṇajāle paññāyati, kinnu kho bhavissatī’’ti upaparikkhanto addasa – ‘‘ahaṃ ajja tattha gamissāmi, atha maṃ poṭṭhapādo nirodhañca nirodhavuṭṭhānañca pucchissati, tassāhaṃ sabbabuddhānaṃ ñāṇena saṃsanditvā tadubhayaṃ kathessāmi, atha so katipāhaccayena cittaṃ hatthisāriputtaṃ gahetvā mama santikaṃ āgamissati, tesamahaṃ dhammaṃ desessāmi, desanāvasāne poṭṭhapādo maṃ saraṇaṃ gamissati, citto hatthisāriputto mama santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti. Tato pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā vijjulatāsadisaṃ kāyabandhanaṃ bandhitvā yugandharapabbataṃ parikkhipitvā ṭhitamahāmeghaṃ viya meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ ekaṃsavaragataṃ katvā paccagghaṃ selamayapattaṃ vāmaaṃsakūṭe laggetvā sāvatthiṃ piṇḍāya pavisissāmīti sīho viya himavantapādā vihārā nikkhami. Imamatthaṃ sandhāya – ‘‘atha kho bhagavā’’tiādi vuttaṃ.

407.Etadahosīti nagaradvārasamīpaṃ gantvā attano rucivasena sūriyaṃ oloketvā atippagabhāvameva disvā etaṃ ahosi. Yaṃnūnāhanti saṃsayaparidīpano viya nipāto, buddhānañca saṃsayo nāma natthi – ‘‘idaṃ karissāma, idaṃ na karissāma, imassa dhammaṃ desessāma, imassa na desessāmā’’ti evaṃ parivitakkapubbabhāgo panesa sabbabuddhānaṃ labbhati. Tenāha – ‘‘yaṃnūnāha’’nti, yadi panāhanti attho.



以下是完整的简体中文翻译：
"如是我闻……在舍卫城"是《布吒婆豆经》。这里是对新词的解释。"住在舍卫城祇树给孤独园"意指住在依靠舍卫城，由给孤独长者在祇陀太子的林园中建造的园林中。"布吒婆豆游方者"是指名叫布吒婆豆的隐修游方者。据说他在家时是一位富有的婆罗门，看到欲望的过患后，舍弃了价值四千万的财富出家，成为异教徒的教师。"论议堂"是指在那里宣说各种学说的地方。据说在那个地方，像詹基、塔鲁卡、波卡拉萨提等婆罗门以及尼干陀、裸行者、游方者等出家人聚集在一起，各自宣说、讨论、阐明自己的学说，因此那个园林被称为论议堂。因为被称为丁豆迦树的树林所环绕，所以也叫丁豆迦林。因为最初只有一个讲堂，后来依靠一位大福德的游方者建造了许多讲堂。因此，以最初那一个讲堂得名，被称为一讲堂。因为是波斯匿王的妃子末利夫人的花园，是一个花果茂盛的园林，所以也被称为末利园。在那个论议堂、丁豆迦林、一讲堂、末利园中。
"居住"是指因为舒适而住。有一天，世尊在黎明时分展开一切知智，观察世间，看到游方者进入他的智慧网，想道："这个布吒婆豆出现在我的智慧网中，会发生什么呢？"他仔细观察后看到："今天我将去那里，然后布吒婆豆会问我关于灭尽定和从灭尽定出定的问题，我将用所有佛陀的智慧来回答这两个问题。然后几天后，他会带着弟子象首舍利弗来见我，我将为他们说法。说法结束时，布吒婆豆会皈依我，象首舍利弗会在我这里出家并证得阿罗汉果。"然后他在清晨整理身体，穿上鲜红的下衣，系上如闪电般的腰带，披上如包围由乾陀罗山的大云般的袈裟，将新的石钵挂在左肩上，准备进入舍卫城托钵。为了这个目的，经文说"于是，世尊……"等。
"他想到"是指走近城门后，按自己的意愿看了看太阳，发现时间还太早，就有了这个想法。"我是否应该"是表示疑问的虚词，但佛陀是没有疑问的——"我们要做这个，不做那个，我们要为这个人说法，不为那个人说法"，这种预先思考的过程是所有佛陀都有的。因此说"我是否应该"，意思是"如果我"。

408.Unnādiniyāti uccaṃ nadamānāya, evaṃ nadamānāya cassā uddhaṃ gamanavasena ucco, disāsu patthaṭavasena mahā saddoti uccāsaddamahāsaddāya, tesañhi paribbājakānaṃ pātova vuṭṭhāya kattabbaṃ nāma cetiyavattaṃ vā bodhivattaṃ vā ācariyupajjhāyavattaṃ vā yoniso manasikāro vā natthi. Tena te pātova vuṭṭhāya bālātape nisinnā – ‘‘imassa hattho sobhano, imassa pādo’’ti evaṃ aññamaññassa hatthapādādīni vā ārabbha, itthipurisadārakadārikādīnaṃ vaṇṇe vā, aññaṃ vā kāmassādabhavassādādivatthuṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpetvā anupubbena rājakathādianekavidhaṃ tiracchānakathaṃ kathenti. Tena vuttaṃ – ‘‘unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā’’ti.

Tato poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake oloketvā – ‘‘ime paribbājakā ativiya aññamaññaṃ agāravā, mayañca samaṇassa gotamassa pātubhāvato paṭṭhāya sūriyuggamane khajjopanakūpamā jātā, lābhasakkāropi no parihīno. Sace panimaṃ ṭhānaṃ samaṇo gotamo vā gotamassa sāvako vā gihī upaṭṭhāko vā tassa āgaccheyya , ativiya lajjanīyaṃ bhavissati, parisadoso kho pana parisajeṭṭhakasseva upari ārohatī’’ti itocito ca vilokento bhagavantaṃ addasa. Tena vuttaṃ – ‘‘addasā kho poṭṭhapādo paribbājako…pe… tuṇhī ahesu’’nti.

409. Tattha saṇṭhapesīti sikkhāpesi, vajjamassā paṭicchādesi. Yathā susaṇṭhitā hoti, tathā naṃ ṭhapesi. Yathā nāma parisamajjhaṃ pavisanto puriso vajjapaṭicchādanatthaṃ nivāsanaṃ saṇṭhapeti, pārupanaṃ saṇṭhapeti, rajokiṇṇaṭṭhānaṃ puñchati; evamassā vajjapaṭicchādanatthaṃ – ‘‘appasaddā bhonto’’ti sikkhāpento yathā susaṇṭhitā hoti, tathā naṃ ṭhapesīti attho. Appasaddakāmoti appasaddaṃ icchati, eko nisīdati, eko tiṭṭhati, na gaṇasaṅgaṇikāya yāpeti. Upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti idhāgantabbaṃ maññeyya. Kasmā panesa bhagavato upasaṅkamanaṃ paccāsīsatīti? Attano vuddhiṃ patthayamāno. Paribbājakā kira buddhesu vā buddhasāvakesu vā attano santikaṃ āgatesu – ‘‘ajja amhākaṃ santikaṃ samaṇo gotamo āgato , sāriputto āgato, na kho pana te yassa vā tassa vā santikaṃ gacchanti, passatha amhākaṃ uttamabhāva’’nti attano upaṭṭhākānaṃ santike attānaṃ ukkhipanti, ucce ṭhāne ṭhapenti, bhagavatopi upaṭṭhāke gaṇhituṃ vāyamanti. Te kira bhagavato upaṭṭhāke disvā evaṃ vadanti – ‘‘tumhākaṃ satthā bhavaṃ gotamopi gotamasāvakāpi amhākaṃ santikaṃ āgacchanti, mayaṃ aññamaññaṃ samaggā. Tumhe pana amhe akkhīhipi passituṃ na icchatha, sāmīcikammaṃ na karotha, kiṃ vo amhehi aparaddha’’nti. Athekacce manussā – ‘‘buddhāpi etesaṃ santikaṃ gacchanti kiṃ amhāka’’nti tato paṭṭhāya te disvā nappamajjanti. Tuṇhī ahesunti poṭṭhapādaṃ parivāretvā nissaddā nisīdiṃsu.



以下是完整的简体中文翻译：
408. "因而高声"是指在高声呼喊的情况下，如此高声是指因高声而向上走，因而在各个方向上发出响亮的声音，称为高声、大声。因为对于这些出家人而言，早晨起床后，应该做的事情没有任何关于圣地的行为、菩提树的行为、老师和导师的行为，或是有意识的思维。因此，他们早晨起床后，坐在阳光下，互相赞美道："他的手真美，他的脚"等，围绕着彼此的手脚等，讨论男女、妻子、儿女的外貌，或者围绕其他欲望的主题，逐渐展开各种与王族相关的、以及其他多种的世俗话题。因此说："因而高声发出响亮的声音，谈论各种各样的世俗话题。"
此时，布吒婆豆游方者看到这些出家人，便想道："这些出家人非常彼此依赖，因我们与释迦牟尼的显现，正如日出时的光辉，滋养着众生的利益。如果释迦牟尼或释迦牟尼的弟子，或是住家人来到这里，那将非常令人羞愧，然而，真正的污秽是来自于群体中的首领。"于是他环顾四周，看到佛陀。因而说："布吒婆豆游方者看到……"等。
409. "在这里安置"是指教导，遮蔽某种行为。就如同很好地安置着一样，他并不安置。就像一个人进入群体时，为了遮蔽某种行为而安置住所，遮蔽某种行为，清理尘土；同样地，为了遮蔽某种行为——"少说话，尊敬您"教导他，以便很好地安置他。少说话者是指希望少说话，独自坐着，独自站着，不与他人聚集。应该被认为是可以接近的意思。为什么他会反对佛陀的接近呢？是因为他渴望自己的成长。出家人认为，当佛陀或佛陀的弟子来到他们身边时——"今天释迦牟尼来到我们这里，舍利弗也来了，但他们并不去其他人那里，看看我们的优秀"——在他们的导师面前，提升自己，站在高处，佛陀也试图抓住他们。因为他们看到佛陀的弟子，便这样说道——"你们的老师释迦牟尼和释迦牟尼的弟子也来到我们这里，我们彼此和睦。但是你们不想用眼睛看我们，不做适当的事情，难道我们有什么过错呢？"于是，有些人说——"佛陀也来到他们那里，何必在我们这里"从那时起，他们看到后便不再懈怠。于是布吒婆豆游方者围绕着，安静地坐下。

410.Svāgataṃ, bhanteti suṭṭhu āgamanaṃ, bhante, bhagavato; bhagavati hi no āgate ānando hoti, gate sokoti dīpeti. Cirassaṃ kho, bhanteti kasmā āha? Kiṃ bhagavā pubbepi tattha gatapubboti, na gatapubbo. Manussānaṃ pana – ‘‘kuhiṃ gacchantā, kuto āgatattha, kiṃ maggamūḷhattha, cirassaṃ āgatatthā’’ti evamādayo piyasamudācārā honti, tasmā evamāha. Evañca pana vatvā na mānathaddho hutvā nisīdi, uṭṭhāyāsanā bhagavato paccuggamanamakāsi. Bhagavantañhi upagataṃ disvā āsanena animantento vā apacitiṃ akaronto vā dullabho. Kasmā? Uccākulīnatāya. Ayampi paribbājako attano nisinnāsanaṃ papphoṭetvā bhagavantaṃ āsanena nimantento – ‘‘nisīdatu, bhante, bhagavā idamāsanaṃ paññatta’’nti āha. Antarākathā vippakatāti nisinnānaṃ vo ādito paṭṭhāya yāva mamāgamanaṃ, etasmiṃ antare kā nāma kathā vippakatā, mamāgamanapaccayā katamā kathā pariyantaṃ na gatā, vadatha, yāva naṃ pariyantaṃ netvā demīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi. Atha paribbājako – ‘‘niratthakakathā esā nissārā vaṭṭasannissitā, na tumhākaṃ purato vattabbataṃ arahatī’’ti dīpento ‘‘tiṭṭhatesā , bhante’’tiādimāha.

Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā



以下是完整的简体中文翻译：
"欢迎，尊者"意指非常欢迎您的到来，尊者；这表明当世尊来时我们感到欢喜，离开时感到悲伤。"尊者，好久不见"为什么这样说呢？是因为世尊以前也来过这里吗？不是，他以前没来过。但是对人们来说，"你们去哪里了？从哪里来？是不是迷路了？来得真晚啊"等等这样的亲切问候是常见的，所以他这样说。说完这些话后，他并没有骄傲自满地坐着，而是起身迎接世尊。看到世尊到来而不以座位相邀或不表示敬意的人是很少见的。为什么？因为高贵的出身。这位游方者也拍打了自己坐的座位，邀请世尊就座，说道："请坐，尊者，这里有座位为您准备。""中断了什么谈话"意指从你们坐下开始直到我到来这段时间里，你们有什么谈话被中断了，因我的到来而没有完成的是哪个话题，请说出来，我会帮你们完成。这是全知者的邀请。然后游方者表示："这是无意义的谈话，毫无价值，与轮回有关，不值得在您面前提起"，因此说"尊者，请放下这个"等。
关于想的灭尽的讨论的注释

411.Tiṭṭhatesā, bhanteti sace bhagavā sotukāmo bhavissati, pacchāpesā kathā na dullabhā bhavissati, amhākaṃ panimāya kathāya attho natthi. Bhagavato panāgamanaṃ labhitvā mayaṃ aññadeva sukāraṇaṃ pucchāmāti dīpeti. Tato taṃ pucchanto – ‘‘purimāni, bhante’’tiādimāha. Tattha kotūhalasālāyanti kotūhalasālā nāma paccekasālā natthi. Yattha pana nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā nānāvidhaṃ kathaṃ pavattenti, sā bahūnaṃ – ‘‘ayaṃ kiṃ vadati, ayaṃ kiṃ vadatī’’ti kotūhaluppattiṭṭhānato kotūhalasālāti vuccati. Abhisaññānirodheti ettha abhīti upasaggamattaṃ. Saññānirodheti cittanirodhe, khaṇikanirodhe kathā uppannāti attho. Idaṃ pana tassā uppattikāraṇaṃ. Yadā kira bhagavā jātakaṃ vā katheti, sikkhāpadaṃ vā paññapeti tadā sakalajambudīpe bhagavato kittighoso pattharati, titthiyā taṃ sutvā – ‘‘bhavaṃ kira gotamo pubbacariyaṃ kathesi, mayaṃ kiṃ na sakkoma tādisaṃ kiñci kathetu’’nti bhagavato paṭibhāgakiriyaṃ karontā ekaṃ bhavantarasamayaṃ kathenti – ‘‘bhavaṃ gotamo sikkhāpadaṃ paññapesi, mayaṃ kiṃ na sakkoma paññapetu’’nti attano sāvakānaṃ kiñcideva sikkhāpadaṃ paññapenti. Tadā pana bhagavā aṭṭhavidhaparisamajjhe nisīditvā nirodhakathaṃ kathesi. Titthiyā taṃ sutvā – ‘‘bhavaṃ kira gotamo nirodhaṃ nāma kathesi, mayampi taṃ kathessāmā’’ti sannipatitvā kathayiṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘abhisaññānirodhe kathā udapādī’’ti.

Tatrekacceti tesu ekacce. Purimo cettha yvāyaṃ bāhire titthāyatane pabbajito cittappavattiyaṃ dosaṃ disvā acittakabhāvo santoti samāpattiṃ bhāvetvā ito cuto pañca kappasatāni asaññībhave ṭhatvā puna idha uppajjati. Tassa saññuppāde ca nirodhe ca hetuṃ apassanto – ahetū appaccayāti āha.

Dutiyo naṃ nisedhetvā migasiṅgatāpasassa asaññakabhāvaṃ gahetvā – ‘‘upetipi apetipī’’ti āha. Migasiṅgatāpaso kira attantapo ghoratapo paramadhitindriyo ahosi. Tassa sīlatejena sakkavimānaṃ uṇhaṃ ahosi. Sakko devarājā ‘‘sakkaṭṭhānaṃ nu kho tāpaso patthetī’’ti alambusaṃ nāma devakaññaṃ – ‘tāpasassa tapaṃ bhinditvā ehī’ti pesesi. Sā tattha gatā. Tāpaso paṭhamadivase taṃ disvāva palāyitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Dutiyadivase kāmacchandanīvaraṇena bhaggo taṃ hatthe aggahesi, so tena dibbaphassena phuṭṭho visaññī hutvā tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena saññaṃ paṭilabhi. Taṃ so diṭṭhigatiko – ‘‘tiṇṇaṃ saṃvaccharānaṃ accayena nirodhā vuṭṭhito’’ti maññamāno evamāha.

Tatiyo naṃ nisedhetvā āthabbaṇapayogaṃ sandhāya ‘‘upakaḍḍhantipi apakaḍḍhantipī’’ti āha. Āthabbaṇikā kira āthabbaṇaṃ payojetvā sattaṃ sīsacchinnaṃ viya hatthacchinnaṃ viya mataṃ viya ca katvā dassenti. Tassa puna pākatikabhāvaṃ disvā so diṭṭhigatiko – ‘‘nirodhā vuṭṭhito aya’’nti maññamāno evamāha.

Catuttho naṃ nisedhetvā yakkhadāsīnaṃ madaniddaṃ sandhāya ‘‘santi hi bho devatā’’tiādimāha. Yakkhadāsiyo kira sabbarattiṃ devatūpahāraṃ kurumānā naccitvā gāyitvā aruṇodaye ekaṃ surāpātiṃ pivitvā parivattitvā supitvā divā vuṭṭhahanti. Taṃ disvā so diṭṭhigatiko – ‘‘suttakāle nirodhaṃ samāpannā, pabuddhakāle nirodhā vuṭṭhitā’’ti maññamāno evamāha.


以下是完整的简体中文翻译：
"请放下这个，尊者"意思是如果世尊想听的话，这个话题以后也不难再提起，但对我们来说这个话题并不重要。获得世尊的到来后，我们想问一些更有意义的问题。然后他问道："尊者，前几天……"等。其中"在论议堂"，并没有一个专门叫做论议堂的大厅。但是在那里，各种外道沙门婆罗门讨论各种话题，因为许多人会问"这个人在说什么，那个人在说什么"，所以被称为论议堂。"关于想的灭尽"，这里"abhi"只是一个前缀。"想的灭尽"指心的灭尽，意思是关于刹那灭的讨论产生了。这是它产生的原因。据说当世尊讲述本生故事或制定学处时，他的名声就会传遍整个阎浮提洲。外道听到后就说："据说乔达摩讲述了过去的行为，难道我们不能讲述类似的东西吗？"为了与世尊竞争，他们就讲述一个前世的故事。"乔达摩制定了学处，难道我们不能制定吗？"于是他们为自己的弟子制定一些学处。那时，世尊坐在八众中间讲述灭尽定。外道听到后说："据说乔达摩讲述了所谓的灭尽定，我们也要讲述。"于是他们聚集在一起讨论。因此说："关于想的灭尽的讨论产生了。"
其中"有些人"指其中的一些人。这里第一种人是指那些在外道中出家，看到心的活动有过患，认为无心状态是寂静的，于是修习禅定，从这里死后在无想天中住五百劫，然后再生到这里。他看不到想生起和灭尽的原因，所以说"无因无缘"。
第二种人否定这种说法，采用鹿角仙人的无想状态，说"进入也离开"。据说鹿角仙人是一位极度苦行的修行者。由于他戒行的力量，帝释天宫变得炽热。帝释天王想"这仙人是不是想要帝释的位置"，于是派遣名叫阿兰布沙的天女去"破坏仙人的苦行"。她到了那里。仙人第一天看到她就逃跑躲进茅屋。第二天被欲望所困，抓住了她的手，被她的天界触感所触碰，失去了知觉，三年后才恢复意识。那个持邪见者误以为"三年后从灭尽定中出来"，所以这样说。
第三种人否定这种说法，指的是阿闼婆吠陀咒术，说"被拉近也被推远"。据说阿闼婆吠陀术士使用咒术，使人看起来像是头被砍掉、手被砍掉或已经死亡。看到他又恢复正常，那个持邪见者误以为"这是从灭尽定中出来"，所以这样说。
第四种人否定这种说法，指的是夜叉女仆的醉眠，说"确实有些天神"等。据说夜叉女仆整夜为天神献上供品，跳舞唱歌，黎明时喝一碗酒，然后翻身睡觉，白天才起床。看到这种情况，那个持邪见者误以为"睡眠时进入灭尽定，醒来时从灭尽定出来"，所以这样说。


Ayaṃ pana poṭṭhapādo paribbājako paṇḍitajātiko. Tenassa taṃ kathaṃ sutvā vippaṭisāro uppajji. ‘‘Imesaṃ kathā eḷamūgakathā viya cattāro hi nirodhe ete paññapenti, iminā ca nirodhena nāma ekena bhavitabbaṃ, na bahunā. Tenāpi ekena aññeneva bhavitabbaṃ, so pana aññena ñātuṃ na sakkā aññatra sabbaññunā. Sace bhagavā idha abhavissa ‘ayaṃ nirodho ayaṃ na nirodho’ti dīpasahassaṃ viya ujjāletvā ajjameva pākaṭaṃ akarissā’’ti dasabalaññeva anussari. Tasmā ‘‘tassa mayhaṃ bhante’’tiādimāha. Tattha aho nūnāti anussaraṇatthe nipātadvayaṃ, tena tassa bhagavantaṃ anussarantassa etadahosi ‘‘aho nūna bhagavā aho nūna sugato’’ti. Yo imesanti yo etesaṃ nirodhadhammānaṃ sukusalo nipuṇo cheko, so bhagavā aho nūna katheyya, sugato aho nūna katheyyāti ayamettha adhippāyo. Pakataññūti ciṇṇavasitāya pakatiṃ sabhāvaṃ jānātīti pakataññū. Kathaṃ nu khoti idaṃ paribbājako ‘‘mayaṃ bhagavā na jānāma, tumhe jānātha, kathetha no’’ti āyācanto vadati. Atha bhagavā kathento ‘‘tatra poṭṭhapādā’’tiādimāha.

Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā

412. Tattha tatrāti tesu samaṇabrāhmaṇesu. Āditova tesaṃ aparaddhanti tesaṃ ādimhiyeva viraddhaṃ, gharamajjheyeva pakkhalitāti dīpeti. Sahetū sappaccayāti ettha hetupi paccayopi kāraṇasseva nāmaṃ, sakāraṇāti attho. Taṃ pana kāraṇaṃ dassento ‘‘sikkhā ekā’’ti āha. Tattha sikkhā ekā saññā uppajjantīti sikkhāya ekaccā saññā jāyantīti attho.



provided by EasyChat

413.Kā ca sikkhāti bhagavā avocāti katamā ca sā sikkhāti bhagavā vitthāretukamyatāpucchāvasena avoca. Atha yasmā adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti tisso sikkhā honti. Tasmā tā dassento bhagavā saññāya sahetukaṃ uppādanirodhaṃ dīpetuṃ buddhuppādato pabhuti tantidhammaṃ ṭhapento ‘‘idha poṭṭhapāda, tathāgato loke’’tiādimāha. Tattha adhisīlasikkhā adhicittasikkhāti dve eva sikkhā sarūpena āgatā, tatiyā pana ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti kho poṭṭhapāda mayā ekaṃsiko dhammo desito’’ti ettha sammādiṭṭhisammāsaṅkappavasena pariyāpannattā āgatāti veditabbā. Kāmasaññāti pañcakāmaguṇikarāgopi asamuppannakāmacāropi . Tattha pañcakāmaguṇikarāgo anāgāmimaggena samugghātaṃ gacchati, asamuppannakāmacāro pana imasmiṃ ṭhāne vaṭṭati. Tasmā tassa yā purimā kāmasaññāti tassa paṭhamajjhānasamaṅgino yā pubbe uppannapubbāya kāmasaññāya sadisattā purimā kāmasaññāti vucceyya, sā nirujjhati, anuppannāva nuppajjatīti attho.

Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīyeva tasmiṃ samaye hotīti tasmiṃ paṭhamajjhānasamaye vivekajapītisukhasaṅkhātā sukhumasaññā saccā hoti, bhūtā hotīti attho. Atha vā kāmacchandādioḷārikaṅgappahānavasena sukhumā ca sā bhūtatāya saccā ca saññāti sukhumasaccasaññā, vivekajehi pītisukhehi sampayuttā sukhumasaccasaññāti vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā sā assa atthīti vivekajapītisukhasukhumasaccasaññīti evamettha attho daṭṭhabbo. Esa nayo sabbattha. Evampi sikkhāti ettha yasmā paṭhamajjhānaṃ samāpajjanto adhiṭṭhahanto, vuṭṭhahanto ca sikkhati, tasmā taṃ evaṃ sikkhitabbato sikkhāti vuccati. Tenapi sikkhāsaṅkhātena paṭhamajjhānena evaṃ ekā vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā uppajjati. Evaṃ ekā kāmasaññā nirujjhatīti attho. Ayaṃ sikkhāti bhagavā avocāti ayaṃ paṭhamajjhānasaṅkhātā ekā sikkhāti, bhagavā āha. Etenupāyena sabbattha attho daṭṭhabbo.

Yasmā pana aṭṭhamasamāpattiyā aṅgato sammasanaṃ buddhānaṃyeva hoti, sāvakesu sāriputtasadisānampi natthi, kalāpato sammasanaṃyeva pana sāvakānaṃ hoti, idañca ‘‘saññā saññā’’ti, evaṃ aṅgato sammasanaṃ uddhaṭaṃ. Tasmā ākiñcaññāyatanaparamaṃyeva saññaṃ dassetvā puna tadeva saññagganti dassetuṃ ‘‘yato kho poṭṭhapāda…pe… saññaggaṃ phusatī’’ti āha.




这是对巴利文经典的注释，我将按照您的要求直译成简体中文：
413. "什么是学处?"世尊说道：这是指"什么是那个学处?"世尊出于想要详细解释的愿望而提出这个问题。然后，由于有增上戒学、增上心学、增上慧学这三种学处，因此世尊为了显示这些学处，为了阐明伴随因的想的生起和灭尽，从佛陀出世以来建立经典教法，说道"在此，波吒巴陀，如来出现于世间"等等。其中，增上戒学和增上心学这两种学处以其本质出现，第三种则应理解为包含在"波吒巴陀，这是我所宣说的一向趣向苦灭的道路"中的正见和正思惟中。
欲想是指对五种欲乐对象的贪爱，也指未生起的欲行。其中，对五种欲乐对象的贪爱通过不还道被根除，而未生起的欲行则在此处适用。因此，"他先前的欲想"是指对于已进入初禅的人来说，那个与他以前曾经生起的欲想相似的、被称为先前的欲想，它灭尽了，未生起的也不再生起，这是其含义。
"在那个时候，他只有源于离欲的喜乐微细真实想"，这意味着在那个初禅的时刻，被称为源于离欲的喜乐的微细想是真实的，是存在的。或者，由于舍弃了粗大的欲贪等支分，它是微细的，由于其真实性它是真实的想，因此称为微细真实想。与源于离欲的喜乐相应的微细真实想，他拥有这种源于离欲的喜乐的微细真实想，因此称为具有源于离欲的喜乐微细真实想。这里应该这样理解其含义。这个解释方法适用于所有情况。
"如是学习"，这里因为进入初禅、安住于初禅和出离初禅时都在学习，所以由于应该这样学习，它被称为学处。通过这个被称为学处的初禅，如是一种源于离欲的喜乐微细真实想生起。如是一种欲想灭尽，这是其含义。"这是学处"，世尊说道：这是指这一种被称为初禅的学处，世尊如是说。以这种方法应该理解所有情况的含义。
然而，由于从支分上观察第八等至只有佛陀才能做到，即使是像舍利弗这样的声闻弟子也做不到，声闻弟子只能从总体上观察。而这里"想，想"是从支分上观察而提出的。因此，在显示了以无所有处为最高的想之后，为了再次显示那就是想的顶点，他说道"波吒巴陀，从这里开始...他证得想的顶点"。

414. Tattha yato kho poṭṭhapāda bhikkhūti yo nāma poṭṭhapāda bhikkhu. Idha sakasaññī hotīti idha sāsane sakasaññī hoti, ayameva vā pāṭho, attano paṭhamajjhānasaññāya saññavā hotīti attho. So tato amutra tato amutrāti so bhikkhu tato paṭhamajjhānato amutra dutiyajjhāne, tatopi amutra tatiyajjhāneti evaṃ tāya tāya jhānasaññāya sakasaññī sakasaññī hutvā anupubbena saññaggaṃ phusati. Saññagganti ākiñcaññāyatanaṃ vuccati. Kasmā? Lokiyānaṃ kiccakārakasamāpattīnaṃ aggattā. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyañhi ṭhatvā nevasaññānāsaññāyatanampi nirodhampi samāpajjanti. Iti sā lokiyānaṃ kiccakārakasamāpattīnaṃ aggattā saññagganti vuccati, taṃ phusati pāpuṇātīti attho.

Idāni abhisaññānirodhaṃ dassetuṃ ‘‘tassa saññagge ṭhitassā’’tiādimāha. Tattha ceteyyaṃ, abhisaṅkhareyyanti padadvaye ca jhānaṃ samāpajjanto ceteti nāma, punappunaṃ kappetīti attho. Uparisamāpattiatthāya nikantiṃ kurumāno abhisaṅkharoti nāma. Imā ca me saññā nirujjheyyunti imā ākiñcaññāyatanasaññā nirujjheyyuṃ. Aññā ca oḷārikāti aññā ca oḷārikā bhavaṅgasaññā uppajjeyyuṃ. So na ceva ceteti na abhisaṅkharotīti ettha kāmaṃ cesa cetentova na ceteti, abhisaṅkharontova nābhisaṅkharoti. Imassa bhikkhuno ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā ‘‘ekaṃ dve cittavāre ṭhassāmī’’ti ābhogasamannāhāro natthi. Uparinirodhasamāpattatthāya eva pana ābhogasamannāhāro atthi, svāyamattho puttagharācikkhaṇena dīpetabbo.

Pitugharamajjhena kira gantvā pacchābhāge puttassa gharaṃ hoti, tato paṇītaṃ bhojanaṃ ādāya āsanasālaṃ āgataṃ daharaṃ thero – ‘‘manāpo piṇḍapāto kuto ābhato’’ti pucchi. So ‘‘asukassa gharato’’ti laddhagharameva ācikkhi. Yena panassa pitugharamajjhena gatopi āgatopi tattha ābhogopi natthi. Tattha āsanasālā viya ākiñcaññāyatanasamāpatti daṭṭhabbā, pitugehaṃ viya nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti, puttagehaṃ viya nirodhasamāpatti, āsanasālāya ṭhatvā pitugharaṃ amanasikaritvā puttagharācikkhaṇaṃ viya ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvā ‘‘ekaṃ dve cittavāre ṭhassāmī’’ti pitugharaṃ amanasikaritvāva uparinirodhasamāpattatthāya manasikāro, evamesa cetentova na ceteti, abhisaṅkharontova nābhisaṅkharoti. Tā ceva saññāti tā jhānasaññā nirujjhanti. Aññā cāti aññā ca oḷārikā bhavaṅgasaññā nuppajjanti. So nirodhaṃ phusatīti so evaṃ paṭipanno bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ phusati vindati paṭilabhati.

Anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpattinti ettha abhīti upasaggamattaṃ, sampajānapadaṃ nirodhapadena antarikaṃ katvā vuttaṃ. Anupaṭipāṭiyā sampajānasaññānirodhasamāpattīti ayaṃ panetthattho. Tatrāpi sampajānasaññānirodhasamāpattīti sampajānantassa ante saññā nirodhasamāpatti sampajānantassa vā paṇḍitassa bhikkhuno saññānirodhasamāpattīti ayaṃ visesattho.

Idāni idha ṭhatvā nirodhasamāpattikathā kathetabbā. Sā panesā sabbākārena visuddhimagge paññābhāvanānisaṃsādhikāre kathitā, tasmā tattha kathitatova gahetabbā.


这是对巴利文经典的注释，我将按照您的要求直译成简体中文：
414. 其中，"波吒巴陀，从比丘"是指任何名为波吒巴陀的比丘。"在此成为有自己想的"是指在此教法中成为有自己想的，或者就是这个读法，意思是以自己的初禅想成为有想的。"他从那里到这里，从那里到这里"是指那个比丘从那个初禅到这个第二禅，从那里又到第三禅，如此以那些禅那想成为有自己想的，有自己想的，逐渐地证得想的顶点。"想的顶点"是指无所有处。为什么？因为它是世间有作用的定中最高的。因为安住在无所有处定中，他们还能进入非想非非想处和灭尽定。因此，由于它是世间有作用的定中最高的，所以被称为想的顶点，他触及、达到它，这是其含义。
现在为了显示想的灭尽，他说"他安住于想的顶点"等等。其中，在"我应思惟，我应造作"这两个词中，进入禅那者被称为思惟，意思是反复构想。为了上层定而生起欲求的人被称为造作。"这些想应该灭尽"是指这些无所有处想应该灭尽。"其他粗重的"是指其他粗重的有分想应该生起。"他既不思惟也不造作"，这里虽然他在思惟但不思惟，在造作但不造作。这位比丘从无所有处出定后进入非想非非想处，没有"我将安住一两个心识刹那"的注意和专注。但是为了上层的灭尽定，确实有注意和专注，这个意思应该用儿子家的比喻来说明。
据说，经过父亲家的中间后面是儿子的家，从那里带着精美的食物来到座堂的年轻人被长老问道："这美味的食物是从哪里带来的？"他只说明了得到食物的家，虽然他经过父亲家的中间来去，但对那里没有注意。这里，座堂应该被视为无所有处定，父亲家应该被视为非想非非想处定，儿子家应该被视为灭尽定，站在座堂不注意父亲家而说明儿子家，就像从无所有处出定进入非想非非想处，不注意"我将安住一两个心识刹那"的父亲家，而只为了上层的灭尽定而作意。这样，他虽在思惟但不思惟，虽在造作但不造作。"那些想"是指那些禅那想灭尽。"其他的"是指其他粗重的有分想不生起。"他证得灭尽"是指如此修习的比丘证得、获得、达到想受灭尽。
"次第想灭尽正知等至"，这里"abhi"只是前缀，"正知"一词被放在"灭尽"一词之间。其含义是按顺序的正知想灭尽等至。其中特殊含义是：正知者最后的想灭尽等至，或者是正知的、有智慧的比丘的想灭尽等至。
现在，在这里应该讲述灭尽定的内容。这在《清净道论》的智慧修习功德章节中已经全面讲述过，因此应该从那里所说的来理解。


Evaṃ bhagavā poṭṭhapādassa paribbājakassa nirodhakathaṃ kathetvā – atha naṃ tādisāya kathāya aññattha abhāvaṃ paṭijānāpetuṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha. Paribbājakopi ‘‘bhagavā ajja tumhākaṃ kathaṃ ṭhapetvā na mayā evarūpā kathā sutapubbā’’ti paṭijānanto, ‘‘no hetaṃ bhante’’ti vatvā puna sakkaccaṃ bhagavato kathāya uggahitabhāvaṃ dassento ‘‘evaṃ kho ahaṃ bhante’’tiādimāha. Athassa bhagavā ‘‘suuggahitaṃ tayā’’ti anujānanto ‘‘evaṃ poṭṭhapādā’’ti āha.

415. Atha paribbājako ‘‘bhagavatā ‘ākiñcaññāyatanaṃ saññagga’nti vuttaṃ. Etadeva nu kho saññaggaṃ, udāhu avasesasamāpattīsupi saññaggaṃ atthī’’ti cintetvā tamatthaṃ pucchanto ‘‘ekaññeva nu kho’’tiādimāha. Bhagavāpissa vissajjesi. Tattha puthūpīti bahūnipi. Yathā yathā kho, poṭṭhapāda, nirodhaṃphusatīti pathavīkasiṇādīsu yena yena kasiṇena, paṭhamajjhānādīnaṃ vā yena yena jhānena. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace hi pathavīkasiṇena karaṇabhūtena pathavīkasiṇasamāpattiṃ ekavāraṃ samāpajjanto purimasaññānirodhaṃ phusati ekaṃ saññaggaṃ, atha dve vāre, tayo vāre, vārasataṃ, vārasahassaṃ, vārasatasahassaṃ vā samāpajjanto purimasaññānirodhaṃ phusati, satasahassaṃ, saññaggāni. Esa nayo sesakasiṇesu. Jhānesupi sace paṭhamajjhānena karaṇabhūtena ekavāraṃ purimasaññānirodhaṃ phusati ekaṃ saññaggaṃ. Atha dve vāre , tayo vāre, vārasataṃ, vārasahassaṃ, vārasatasahassaṃ vā purimasaññānirodhaṃ phusati, satasahassaṃ saññaggāni. Esa nayo sesajjhānasamāpattīsupi. Iti ekavāraṃ samāpajjanavasena vā sabbampi sañjānanalakkhaṇena saṅgahetvā vā ekaṃ saññaggaṃ hoti, aparāparaṃ samāpajjanavasena bahūni.

416.Saññā nu kho, bhanteti bhante nirodhasamāpajjanakassa bhikkhuno ‘‘saññā nu kho paṭhamaṃ uppajjatī’’ti pucchati. Tassa bhagavā ‘‘saññā kho, poṭṭhapādā’’ti byākāsi. Tattha saññāti jhānasaññā. Ñāṇanti vipassanāñāṇaṃ. Aparo nayo, saññāti vipassanā saññā. Ñāṇanti maggañāṇaṃ. Aparo nayo, saññāti maggasaññā. Ñāṇanti phalañāṇaṃ. Tipiṭakamahāsivatthero panāha –

Kiṃ ime bhikkhū bhaṇanti, poṭṭhapādo heṭṭhā bhagavantaṃ nirodhaṃ pucchi. Idāni nirodhā vuṭṭhānaṃ pucchanto ‘‘bhagavā nirodhā vuṭṭhahantassa kiṃ paṭhamaṃ arahattaphalasaññā uppajjati, udāhu paccavekkhaṇañāṇa’’nti vadati. Athassa bhagavā yasmā phalasaññā paṭhamaṃ uppajjati, pacchā paccavekkhaṇañāṇaṃ . Tasmā ‘‘saññā kho poṭṭhapādā’’ti āha. Tattha saññuppādāti arahattaphalasaññāya uppādā, pacchā ‘‘idaṃ arahattaphala’’nti evaṃ paccavekkhaṇañāṇuppādo hoti. Idappaccayā kira meti phalasamādhisaññāpaccayā kira mayhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ uppannanti.

Saññāattakathāvaṇṇanā



这是对巴利文经典的注释，我将按照您的要求直译成简体中文：
这样，世尊向波吒巴陀游方者讲述了灭尽的内容后，为了让他承认在其他地方没有这样的讲说，说道"你怎么认为"等等。游方者也承认"除了世尊今天的讲说，我以前从未听过这样的讲说"，说道"不是这样的，尊者"，然后为了显示他已经仔细地理解了世尊的讲说，又说"尊者，我是这样理解的"等等。然后世尊认可他"你理解得很好"，说道"波吒巴陀，是这样的"。
415. 然后游方者想："世尊说'无所有处是想的顶点'。是只有这个是想的顶点，还是在其余的定中也有想的顶点？"为了询问这个问题，他说"是只有一个"等等。世尊也为他解答了。其中，"也有多个"是指也有许多。"波吒巴陀，根据他如何证得灭尽"是指在地遍等中以哪个遍，或者在初禅等中以哪个禅那。这是说 - 如果以地遍为工具，一次进入地遍定而证得前想的灭尽，这是一个想的顶点，如果两次、三次、一百次、一千次或十万次进入而证得前想的灭尽，这是十万个想的顶点。这个方法适用于其他遍。在禅那中也是，如果以初禅为工具，一次证得前想的灭尽，这是一个想的顶点。如果两次、三次、一百次、一千次或十万次证得前想的灭尽，这是十万个想的顶点。这个方法也适用于其他禅那定。因此，根据一次进入的方式，或者根据所有的认知特征归纳起来，是一个想的顶点，根据反复进入的方式，是多个。
416. "尊者，是想吗"是指他问进入灭尽定的比丘"是想先生起吗"。世尊对他回答说"波吒巴陀，是想"。其中，"想"是指禅那想。"智"是指观智。另一种解释，"想"是指观想。"智"是指道智。再另一种解释，"想"是指道想。"智"是指果智。但是三藏大寺长老说：
这些比丘说什么，波吒巴陀先前问世尊关于灭尽。现在问从灭尽出定时说"世尊，从灭尽出定者是先生起阿罗汉果想，还是省察智？"然后世尊因为果想先生起，后来才是省察智。因此说"波吒巴陀，是想"。其中，"想生起"是指阿罗汉果想的生起，之后才是"这是阿罗汉果"这样的省察智的生起。"这是我的缘"是指由于果定想为缘，我的省察智生起。
想我论注释完毕

417. Idāni paribbājako yathā nāma gāmasūkaro gandhodakena nhāpetvā gandhehi anulimpitvā mālādāmaṃ piḷandhitvā sirisayane āropitopi sukhaṃ na vindati, vegena gūthaṭṭhānameva gantvā sukhaṃ vindati. Evameva bhagavatā saṇhasukhumatilakkhaṇabbhāhatāya desanāya nhāpitavilittamaṇḍitopi nirodhakathāsirisayanaṃ āropitopi tattha sukhaṃ na vindanto gūthaṭṭhānasadisaṃ attano laddhiṃ gahetvā tameva pucchanto ‘‘saññā nu kho, bhante, purisassa attā’’tiādimāha. Athassānumatiṃ gahetvā byākātukāmo bhagavā – ‘‘kaṃ pana tva’’ntiādimāha. Tato so ‘‘arūpī attā’’ti evaṃ laddhiko samānopi ‘‘bhagavā desanāya sukusalo, so me āditova laddhiṃ mā viddhaṃsetū’’ti cintetvā attano laddhiṃ pariharanto ‘‘oḷārikaṃ kho’’tiādimāha. Athassa bhagavā tattha dosaṃ dassento ‘‘oḷāriko ca hi te’’tiādimāha . Tattha evaṃ santanti evaṃ sante. Bhummatthe hi etaṃ upayogavacanaṃ. Evaṃ santaṃ attānaṃ paccāgacchato tavāti ayaṃ vā ettha attho. Catunnaṃ khandhānaṃ ekuppādekanirodhattā kiñcāpi yā saññā uppajjati, sāva nirujjhati. Aparāparaṃ upādāya pana ‘‘aññā ca saññā uppajjanti, aññā ca saññā nirujjhantī’’ti vuttaṃ.

418-

这是对巴利文经典的注释，我将按照您的要求直译成简体中文：
417. 现在游方者就像村里的猪被香水洗浴，涂抹香料，戴上花环，放在豪华的床上也不觉得舒服，反而迅速跑到粪堆处才觉得舒适。同样地，虽然被世尊用细腻微妙的三相击打的教说洗浴、涂抹、装饰，被放在灭尽说的豪华床上，但在那里不觉得舒服，抓住类似粪堆的自己的见解，问道"尊者，想是人的我吗？"等等。然后世尊想要得到他的同意后再回答，说道"你认为是什么"等等。之后他虽然持有"无色我"的见解，但想着"世尊善于说法，他不要一开始就破坏我的见解"，为了保护自己的见解，说道"粗大的"等等。然后世尊为了显示其中的过失，说道"如果是粗大的"等等。其中，"如果是这样"是指在这种情况下。这是处格的意思，但用了宾格的形式。或者这里的意思是：如果是这样，对于你这个回到这样的我的人。虽然由于四蕴同时生起和灭去，哪个想生起，那个想就灭去。但是相对于前后而言，所以说"其他的想生起，其他的想灭去"。
418-

420. Idāni aññaṃ laddhiṃ dassento – ‘‘manomayaṃ kho ahaṃ, bhante’’tiādiṃ vatvā tatrāpi dose dinne yathā nāma ummattako yāvassa saññā nappatiṭṭhāti, tāva aññaṃ gahetvā aññaṃ vissajjeti, saññāpatiṭṭhānakāle pana vattabbameva vadati, evameva aññaṃ gahetvā aññaṃ vissajjetvā idāni attano laddhiṃyeva vadanto ‘‘arūpī kho’’tiādimāha. Tatrāpi yasmā so saññāya uppādanirodhaṃ icchati, attānaṃ pana sassataṃ maññati. Tasmā tathevassa dosaṃ dassento bhagavā ‘‘evaṃ santampī’’tiādimāha. Tato paribbājako micchādassanena abhibhūtattā bhagavatā vuccamānampi taṃ nānattaṃ ajānanto ‘‘sakkā panetaṃ, bhante, mayā’’tiādimāha. Athassa bhagavā yasmā so saññāya uppādanirodhaṃ passantopi saññāmayaṃ attānaṃ niccameva maññati. Tasmā ‘‘dujjānaṃ kho’’tiādimāha.

Tatthāyaṃ saṅkhepattho – tava aññā diṭṭhi, aññā khanti, aññā ruci, aññathāyeva te dassanaṃ pavattaṃ, aññadeva ca te khamati ceva ruccati ca, aññatra ca te āyogo, aññissāyeva paṭipattiyā yuttapayuttatā, aññattha ca te ācariyakaṃ, aññasmiṃ titthāyatane ācariyabhāvo. Tena tayā evaṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena dujjānaṃ etanti. Atha paribbājako – ‘‘saññā vā purisassa attā hotu, aññā vā saññā, taṃ sassatādi bhāvamassa pucchissa’’nti puna ‘‘kiṃ pana bhante’’tiādimāha.

Tattha lokoti attānaṃ sandhāya vadati. Na hetaṃ poṭṭhapāda atthasañhitanti poṭṭhapāda etaṃ diṭṭhigataṃ na idhalokaparalokaatthanissitaṃ, na attatthaparatthanissitaṃ. Na dhammasaṃhitanti na navalokuttaradhammanissitaṃ. Nādibrahmacariyakanti sikkhattayasaṅkhātassa sāsanabrahmacariyakassa na ādimattaṃ, adhisīlasikkhāmattampi na hoti. Na nibbidāyāti saṃsāravaṭṭe nibbindanatthāya na saṃvattati. Navirāgāyāti vaṭṭavirāgatthāya na saṃvattati. Na nirodhāyāti vaṭṭassa nirodhakaraṇatthāya na saṃvattati. Na upasamāyāti vaṭṭassa vūpasamanatthāya na saṃvattati. Na abhiññāyāti vaṭṭābhijānanāya paccakkhakiriyāya na saṃvattati. Na sambodhāyāti vaṭṭasambujjhanatthāya na saṃvattati. Na nibbānāyāti amatamahānibbānassa paccakkhakiriyāya na saṃvattati.

Idaṃ dukkhantiādīsu taṇhaṃ ṭhapetvā tebhūmakā pañcakkhandhā dukkhanti, tasseva dukkhassa pabhāvanato sappaccayā taṇhā dukkhasamudayoti. Ubhinnaṃ appavatti dukkhanirodhoti, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti mayā byākatanti attho. Evañca pana vatvā bhagavā ‘‘imassa paribbājakassa maggapātubhāvo vā phalasacchikiriyā vā natthi, mayhañca bhikkhācāravelā’’ti cintetvā tuṇhī ahosi. Paribbājakopi taṃ ākāraṃ ñatvā bhagavato gamanakālaṃ ārocento viya ‘‘evameta’’ntiādimāha.

421.Vācāsannitodakenāti vacanapatodena. Sañjhabbharimakaṃsūti sañjhabbharitaṃ nirantaraṃ phuṭṭhaṃ akaṃsu, upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti. Bhūtanti sabhāvato vijjamānaṃ. Tacchaṃ, tathanti tasseva vevacanaṃ. Dhammaṭṭhitatanti navalokuttaradhammesu ṭhitasabhāvaṃ. Dhammaniyāmatanti lokuttaradhammaniyāmataṃ. Buddhānañhi catusaccavinimuttā kathā nāma natthi. Tasmā sā edisā hoti.

Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā



这是对巴利文经典的注释，我将按照您的要求直译成简体中文：
420. 现在为了显示另一种见解，他说"尊者，我认为是意生的"等等，在那里也被指出过失后，就像一个疯子在他的想还没有建立时，抓住一个又放弃另一个，但在想建立的时候却说应该说的话，同样地，抓住一个又放弃另一个后，现在说出自己的见解，说"无色的"等等。在那里也是，因为他希望想有生起和灭去，但认为我是常住的。因此，世尊同样地为他指出过失，说"即使是这样"等等。然后游方者因为被邪见所压倒，即使世尊这样说也不知道那个差异，说"尊者，我能够"等等。然后世尊因为他虽然看到想的生起和灭去，却认为由想构成的我是常住的。因此说"很难知道"等等。
其中的简要含义是：你有一种见解，一种认可，一种喜好，你的见解以另一种方式运作，你接受和喜欢的是另一回事，你专注于另一件事，你致力于另一种修行，你的老师在另一处，你在另一个教派中是老师。因此，对于你这样持有不同见解、不同认可、不同喜好、专注于不同事物、有不同老师的人来说，这是很难知道的。然后游方者想："无论想是人的我，还是其他的想，我要问它是常住等"，又说"但是，尊者"等等。
其中，"世间"是指自我。"波吒巴陀，这不是有意义的"是指波吒巴陀，这种见解不依赖于此世他世的利益，不依赖于自利利他。"不是法相应的"是指不依赖于九种出世间法。"不是梵行的开始"是指不是被称为三学的教法梵行的开始，甚至不是增上戒学。"不导向厌离"是指不导向厌离轮回。"不导向离欲"是指不导向离开轮回的贪欲。"不导向灭尽"是指不导向使轮回灭尽。"不导向寂静"是指不导向使轮回平息。"不导向证知"是指不导向亲证了知轮回。"不导向觉悟"是指不导向觉悟轮回。"不导向涅槃"是指不导向亲证无死的大涅槃。
在"这是苦"等中，除去渴爱，三界的五蕴是苦，由于产生那个苦，有因缘的渴爱是苦集，两者的不生起是苦灭，八支圣道是趣向苦灭之道，这是我所解释的意思。这样说后，世尊想："这个游方者没有道的生起或果的证悟，而且我的托钵时间到了"，就保持沉默。游方者也知道这个情况，像是宣布世尊的离去时间，说"是这样"等等。
421. "以言语的刺激"是指以言语的棍棒。"不断地刺戳"是指不间断地刺戳，意思是从上面刺穿。"真实的"是指本性上存在的。"真实的，如实的"是它的同义词。"法住"是指在九种出世间法中安住的本性。"法定"是指出世间法的确定性。因为诸佛没有离开四谛的说法。因此它是这样的。
吉达象舍利弗波吒巴陀事注释

422.Citto ca hatthisāriputtoti so kira sāvatthiyaṃ hatthiācariyassa putto bhagavato santike pabbajitvā tīṇi piṭakāni uggahetvā sukhumesu atthantaresu kusalo ahosi, pubbe katapāpakammavasena pana sattavāre vibbhamitvā gihi jāto. Kassapasammāsambuddhassa kira sāsane dve sahāyakā ahesuṃ, aññamaññaṃ samaggā ekatova sajjhāyanti. Tesu eko anabhirato gihibhāve cittaṃ uppādetvā itarassa ārocesi. So gihibhāve ādīnavaṃ pabbajjāya ānisaṃsaṃ dassetvā taṃ ovadi. So taṃ sutvā abhiramitvā punekadivasaṃ tādise citte uppanne taṃ etadavoca ‘‘mayhaṃ āvuso evarūpaṃ cittaṃ uppajjati – ‘imāhaṃ pattacīvaraṃ tuyhaṃ dassāmī’ti’’. So pattacīvaralobhena tassa gihibhāve ānisaṃsaṃ dassetvā pabbajjāya ādīnavaṃ kathesi. Athassa taṃ sutvāva gihibhāvato cittaṃ virajjitvā pabbajjāyameva abhirami. Evamesa tadā sīlavantassa bhikkhuno gihibhāve ānisaṃsakathāya kathitattā idāni cha vāre vibbhamitvā sattame vāre pabbajito. Mahāmoggallānassa, mahākoṭṭhikattherassa ca abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha naṃ mahākoṭṭhikatthero apasādeti. So mahāsāvakassa kathite patiṭṭhātuṃ asakkonto vibbhamitvā gihi jāto. Poṭṭhapādassa panāyaṃ gihisahāyako hoti. Tasmā vibbhamitvā dvīhatīhaccayena poṭṭhapādassa santikaṃ gato. Atha naṃ so disvā ‘‘samma kiṃ tayā kataṃ, evarūpassa nāma satthu sāsanā apasakkantosi, ehi pabbajituṃ idāni te vaṭṭatī’’ti taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘citto ca hatthisāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako’’ti.

423.Andhāti paññācakkhuno natthitāya andhā, tasseva abhāvena acakkhukā. Tvaṃyeva nesaṃ eko cakkhumāti subhāsitadubbhāsitajānanabhāvamattena paññācakkhunā cakkhumā. Ekaṃsikāti ekakoṭṭhāsā. Paññattāti ṭhapitā. Anekaṃsikāti na ekakoṭṭhāsā ekeneva koṭṭhāsena sassatāti vā asassatāti vā na vuttāti attho.

Ekaṃsikadhammavaṇṇanā

424-425.Santi poṭṭhapādāti idaṃ bhagavā kasmā ārabhi? Bāhirakehi paññāpitaniṭṭhāya aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. Sabbe hi titthiyā yathā bhagavā amataṃ nibbānaṃ, evaṃ attano attano samaye lokathupikādivasena niṭṭhaṃ paññapenti, sā ca na niyyānikā. Yathā paññattā hutvā na niyyāti na gacchati, aññadatthu paṇḍitehi paṭikkhittā nivattati, taṃ dassetuṃ bhagavā evamāha. Tattha ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passanti puratthimāya disāya ekantasukho loko pacchimādīnaṃ vā aññatarāyāti evaṃ jānantā evaṃ passantā viharatha. Diṭṭhapubbāni kho tasmiṃ loke manussānaṃ sarīrasaṇṭhānādīnīti. Appāṭihīrakatanti appāṭihīrakataṃ paṭiharaṇavirahitaṃ, aniyyānikanti vuttaṃ hoti.

426-427.Janapadakalyāṇīti janapade aññāhi itthīhi vaṇṇasaṇṭhānavilāsākappādīhi asadisā.

Tayoattapaṭilābhavaṇṇanā



422. "心是象舍利弗"。他确实是在舍卫城（现代印度的萨瓦提）象师的儿子，在佛陀的教导下出家，掌握了三藏，精通微妙的教义，但由于过去的恶业，七次迷失，转生为人。听说迦叶正觉的教法中，有两个助手，他们彼此和睦，共同修习。在这两人中，一个人心不安定，产生了对世俗生活的想法，向另一个人报告。他向他展示了世俗生活的弊端和出家的好处，并劝他出家。听了这些后，他感到愉悦，又在某一天产生了这样的想法，便对他说：“我，朋友，这样的想法产生了——‘我将把这件袈裟给你’。”他因贪图袈裟，而向他展示了世俗生活的好处，谈论出家的弊端。听了这些后，他的心从世俗生活中厌弃，专注于出家。于是，这位有戒的比丘因谈论世俗生活的好处，现在在第六次迷失后，在第七次迷失中出家。大目犍连和大库多迦长老在讨论法义时，互相插话。然后大库多迦长老不再理会他。由于无法在大声说法时站稳，他迷失了，转生为人。而波吒巴陀则是他的世俗朋友。因此，他在迷失后以两次迷失的方式，回到波吒巴陀的身边。见到他后，问道：“你做了什么，竟然如此不尊重老师的教法，现在来吧，出家吧，你正当其时。”于是他抓住他，去了佛陀的身边。所以说：“心是象舍利弗，波吒巴陀是游方者。”
423. "盲者因没有智慧之眼而盲，因没有他而失去视力。"你是他们中唯一的有眼者，因而有智慧之眼，知道善言和恶言的区别。"单一的"是指单一的状态。"设定的"是指被设定的。"多重的"是指不单一的状态，既不是以单一的方式说出永恒的，也不是以单一的方式说出无常的。
424-425. "波吒巴陀"这个名字，世尊为何开始？是为了说明外道所设定的结局，和不依赖于外道的性质。因为所有的外道都如世尊所说的那样，认为涅槃是无上的，因此根据自己的情况设定了局限的结局，而这并不依赖于外道。正如设定后不再流动，不再前往其他地方，被智者所拒绝，世尊这样说是为了展示这一点。在那里，了解世间的极乐，看到东边的极乐，西边的极乐等，知晓并观察，便生活于其中。人们在那个地方的身体位置等，都是过去所见的。少有的无障碍是指没有障碍的状态，是不依赖于外道的。
426-427. "美好的国土"是指在国中与其他女子相比，色相、身材、风姿等方面的优越。
三种自我获得的注释

428. Evaṃ bhagavā paresaṃ niṭṭhāya aniyyānikattaṃ dassetvā attano niṭṭhāya niyyānikabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tayo kho me poṭṭhapādā’’tiādimāha. Tattha attapaṭilābhoti attabhāvapaṭilābho, ettha ca bhagavā tīhi attabhāvapaṭilābhehi tayo bhave dassesi. Oḷārikattabhāvapaṭilābhena avīcito paṭṭhāya paranimmitavasavattipariyosānaṃ kāmabhavaṃ dassesi. Manomayaattabhāvapaṭilābhena paṭhamajjhānabhūmito paṭṭhāya akaniṭṭhabrahmalokapariyosānaṃ rūpabhavaṃ dassesi. Arūpaattabhāvapaṭilābhena ākāsānañcāyatanabrahmalokato paṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanabrahmalokapariyosānaṃ arūpabhavaṃ dassesi. Saṃkilesikā dhammā nāma dvādasa akusalacittuppādā. Vodāniyā dhammā nāma samathavipassanā.

429.Paññāpāripūriṃvepullattanti maggapaññāphalapaññānaṃ pāripūriñceva vipulabhāvañca. Pāmujjanti taruṇapīti. Pītīti balavatuṭṭhi. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yaṃ avocumha ‘‘sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihiratī’’ti, tattha tassa evaṃ viharato taṃ pāmojjañceva bhavissati, pīti ca nāmakāyapassaddhi ca sati ca sūpaṭṭhitā uttamañāṇañca sukho ca vihāro. Sabbavihāresu ca ayameva vihāro ‘‘sukho’’ti vattuṃ yutto ‘‘upasanto paramamadhuro’’ti. Tattha paṭhamajjhāne pāmojjādayo chapi dhammā labbhanti, dutiyajjhāne dubbalapītisaṅkhātaṃ pāmojjaṃ nivattati, sesā pañca labbhanti. Tatiye pīti nivattati, sesā cattāro labbhanti. Tathā catutthe. Imesu catūsu jhānesu sampasādanasutte suddhavipassanā pādakajjhānameva kathitaṃ. Pāsādikasutte catūhi maggehi saddhiṃ vipassanā kathitā. Dasuttarasutte catutthajjhānikaphalasamāpatti kathitā. Imasmiṃ poṭṭhapādasutte pāmojjaṃ pītivevacanameva katvā dutiyajjhānikaphalasamāpattināma kathitāti veditabbā.

432-437.Ayaṃ vā soti ettha vā saddo vibhāvanattho hoti. Ayaṃ soti evaṃ vibhāvetvā pakāsetvā byākareyyāma. Yathāpare ‘‘ekantasukhaṃ attānaṃ sañjānāthā’’ti puṭṭhā ‘‘no’’ti vadanti, na evaṃ vadāmāti attho. Sappāṭihīrakatanti sappāṭiharaṇaṃ, niyyānikanti attho. Mogho hotīti tuccho hoti, natthi so tasmiṃ samayeti adhippāyo. Sacco hotīti bhūto hoti, sveva tasmiṃ samaye sacco hotīti attho. Ettha panāyaṃ citto attano asabbaññutāya tayo attapaṭilābhe kathetvā attapaṭilābho nāma paññattimattaṃ etanti uddharituṃ nāsakkhi, attapaṭilābho tveva niyyātesi. Athassa bhagavā rūpādayo cettha dhammā, attapaṭilābhoti pana nāmamattametaṃ, tesu tesu rūpādīsu sati evarūpā vohārā hontīti dassetukāmo tasseva kathaṃ gahetvā nāmapaññattivasena niyyātanatthaṃ ‘‘yasmiṃ citta samaye’’tiādimāha.

438. Evañca pana vatvā paṭipucchitvā vinayanatthaṃ puna ‘‘sace taṃ, citta, evaṃ puccheyyu’’ntiādimāha . Tattha yo me ahosi atīto attapaṭilābho , sveva me attapaṭilābho, tasmiṃ samaye sacco ahosi, mogho anāgato mogho paccuppannoti ettha tāva imamatthaṃ dasseti – yasmā ye te atītā dhammā, te etarahi natthi, ahesunti pana saṅkhyaṃ gatā, tasmā sopi me attapaṭilābho tasmiṃyeva samaye sacco ahosi. Anāgatapaccuppannānaṃ pana dhammānaṃ tadā abhāvā tasmiṃ samaye ‘‘mogho anāgato, mogho paccuppanno’’ti, evaṃ atthato nāmamattameva attapaṭilābhaṃ paṭijānāti. Anāgatapaccuppannesupi eseva nayo.

439-

428. 这样，世尊展示了他人的结论是不能导向解脱的，为了展示自己的结论能导向解脱，说道"波吒巴陀，我有三种"等等。其中，"自我获得"是指获得自体，这里世尊以三种自体获得展示了三种存在。以粗大自体获得展示了从阿鼻地狱开始到他化自在天为止的欲界。以意生自体获得展示了从初禅地开始到色究竟天为止的色界。以无色自体获得展示了从空无边处天开始到非想非非想处天为止的无色界。"污染法"是指十二种不善心生起。"清净法"是指止观。
429. "智慧圆满广大"是指道智和果智的圆满和广大。"喜悦"是指初级的喜。"喜"是指强烈的满足。这是什么意思？我们所说的"自知、证悟、成就而安住"，在那里，他如此安住时，将会有喜悦、喜、身轻安、正念、善立、最上智和乐住。在所有的安住中，只有这种安住适合被称为"乐"，因为它"寂静、最甜美"。在那里，初禅中获得喜悦等六法，第二禅中微弱的喜称为喜悦消失，其余五法获得。第三禅中喜消失，其余四法获得。第四禅也是如此。在这四种禅那中，《正信经》中只讲述了纯粹观察的基础禅那。《庄严经》中讲述了与四道相应的观察。《十上经》中讲述了第四禅的果定。应知在这《波吒巴陀经》中，将喜悦视为喜的同义词，讲述的是第二禅的果定。
432-437. "或者这个"中的"或者"是用来说明的。"这个"是这样说明、阐述、解释。就像其他人被问到"你们认为自我是完全快乐的吗？"时回答"不"，我们不这样说的意思。"有障碍的"是指有阻碍，意思是不能导向解脱。"虚假的"是指空洞的，意思是在那个时候它不存在。"真实的"是指存在的，意思是在那个时候它就是真实的。这里，这个心因为自己不是全知者，讲述了三种自我获得，但无法提出自我获得只是一种概念这一点，只是承认了自我获得。然后世尊为了显示这里的色等法，自我获得只是一个名称，在那些色等法存在时有这样的表达，想要抓住他的话，以名称概念的方式来解释，说"心，在那个时候"等等。
438. 这样说后，为了通过反问来教导，又说"心，如果他们这样问你"等等。其中，"我过去有的自我获得，就是我的自我获得，在那个时候是真实的，未来的是虚假的，现在的是虚假的"，这里首先展示了这个意思 - 因为那些过去的法，现在不存在，但被认为"曾经存在"，所以我的那个自我获得只在那个时候是真实的。但是因为未来和现在的法在那时不存在，所以在那个时候"未来的是虚假的，现在的是虚假的"，这样从意义上来说，他只承认自我获得是一个名称而已。对于未来和现在也是同样的道理。
439-

443. Atha bhagavā tassa byākaraṇena saddhiṃ attano byākaraṇaṃ saṃsandituṃ ‘‘evameva kho cittā’’tiādīni vatvā puna opammato tamatthaṃ sādhento ‘‘seyyathāpi citta gavā khīra’’ntiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepattho, yathā gavā khīraṃ, khīrādīhi ca dadhiādīni bhavanti, tattha yasmiṃ samaye khīraṃ hoti, na tasmiṃ samaye dadhīti vā navanītādīsu vā aññataranti saṅkhyaṃ niruttiṃ nāmaṃ vohāraṃ gacchati. Kasmā? Ye dhamme upādāya dadhītiādi vohārā honti, tesaṃ abhāvā. Atha kho khīraṃ tveva tasmiṃ samaye saṅkhyaṃ gacchati. Kasmā? Ye dhamme upādāya khīranti saṅkhyā nirutti nāmaṃ vohāro hoti, tesaṃ bhāvāti. Esa nayo sabbattha. Imā kho cittāti oḷāriko attapaṭilābho iti ca manomayo attapaṭilābho iti ca arūpo attapaṭilābho iti ca imā kho citta lokasamaññā loke samaññāmattakāni samanujānanamattakāni etāni. Tathā lokaniruttimattakāni vacanapathamattakāni vohāramattakāni nāmapaṇṇattimattakāni etānīti. Evaṃ bhagavā heṭṭhā tayo attapaṭilābhe kathetvā idāni sabbametaṃ vohāramattakanti vadati. Kasmā? Yasmā paramatthato satto nāma natthi, suñño tuccho esa loko.

Buddhānaṃ pana dve kathā sammutikathā ca paramatthakathā ca. Tattha ‘‘satto poso devo brahmā’’tiādikā ‘‘sammutikathā’’ nāma. ‘‘Aniccaṃ dukkhamanattā khandhā dhātuyo āyatanāni satipaṭṭhānā sammappadhānā’’tiādikā paramatthakathā nāma. Tattha yo sammutidesanāya ‘‘satto’’ti vā ‘‘poso’’ti vā ‘‘devo’’ti vā ‘‘brahmā’’ti vā vutte vijānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa bhagavā āditova ‘‘satto’’ti vā ‘‘poso’’ti vā ‘‘devo’’ti vā ‘‘brahmā’’ti vā katheti, yo paramatthadesanāya ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vātiādīsu aññataraṃ sutvā vijānituṃ paṭivijjhituṃ niyyātuṃ arahattajayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti, tassa ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vātiādīsu aññatarameva katheti. Tathā sammutikathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ paramatthakathaṃ katheti. Sammutikathāya pana bodhetvā pacchā paramatthakathaṃ katheti. Paramatthakathāya bujjhanakasattassāpi na paṭhamaṃ sammutikathaṃ katheti. Paramatthakathāya pana bodhetvā pacchā sammutikathaṃ katheti. Pakatiyā pana paṭhamameva paramatthakathaṃ kathentassa desanā lūkhākārā hoti, tasmā buddhā paṭhamaṃ sammutikathaṃ kathetvā pacchā paramatthakathaṃ kathenti. Sammutikathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti. Paramatthakathaṃ kathentāpi saccameva sabhāvameva amusāva kathenti.

Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;

Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nūpalabbhati.

Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;

Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtalakkhaṇanti.

Yāhi tathāgato voharati aparāmasanti yāhi lokasamaññāhi lokaniruttīhi tathāgato taṇhāmānadiṭṭhiparāmāsānaṃ abhāvā aparāmasanto voharatīti desanaṃ vinivaṭṭetvā arahattanikūṭena niṭṭhāpesi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Subhasuttavaṇṇanā

Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā



443. 然后世尊为了将自己的解释与他的解释相比较，说"心啊，正是如此"等等，然后为了用比喻来证明这个意思，又说"心啊，就像从牛得到牛奶"等等。其中的简要含义是，就像从牛得到牛奶，从牛奶等得到酸奶等，在那里，当是牛奶的时候，不被称为酸奶或者其他如生酥等的名称、语言、名字、表达。为什么？因为那些被称为酸奶等的法不存在。而是在那个时候只被称为牛奶。为什么？因为那些被称为牛奶的法存在。这个道理适用于所有情况。"心啊，这些"是指粗大的自我获得、意生的自我获得、无色的自我获得，心啊，这些只是世间的共同称呼，只是世间的共同认可。同样，这些只是世间的语言、表达方式、称呼、名称概念。这样，世尊先前讲述了三种自我获得，现在说这一切只是表达方式。为什么？因为从究竟意义上来说，没有所谓的有情，这个世界是空虚的。
但是佛陀有两种说法：世俗谛说法和胜义谛说法。其中，"有情、人、天、梵天"等是世俗谛说法。"无常、苦、无我、蕴、界、处、念住、正勤"等是胜义谛说法。在那里，对于能够通过世俗谛教说理解、洞察、出离、获得阿罗汉胜利的人，世尊一开始就说"有情"或"人"或"天"或"梵天"。对于能够通过胜义谛教说听到"无常"或"苦"等任何一个而理解、洞察、出离、获得阿罗汉胜利的人，就对他说"无常"或"苦"等任何一个。同样，对于能通过世俗谛说法觉悟的人，也不首先讲胜义谛说法。而是先用世俗谛说法使他觉悟，然后再讲胜义谛说法。对于能通过胜义谛说法觉悟的人，也不首先讲世俗谛说法。而是先用胜义谛说法使他觉悟，然后再讲世俗谛说法。但是，如果一开始就讲胜义谛说法，教说会显得枯燥，因此佛陀先讲世俗谛说法，然后再讲胜义谛说法。即使在讲世俗谛说法时，也只说真实的、实在的、不虚假的。即使在讲胜义谛说法时，也只说真实的、实在的、不虚假的。
最胜说者正觉者，宣说两种真实；
世俗谛与胜义谛，第三种不可得。
约定俗成的语言，因世间共同认可而为真；
胜义谛的语言，因诸法实相而为真。
"如来使用而不执著"是指如来因为没有贪爱、我慢、邪见的执著，而使用这些世间的共同称呼、世间的语言而不执著。他以这种方式结束了教说，以阿罗汉果作为顶点。其余的在所有地方都是明显的意思。
这样，在《长部》注释《吉祥悦意》中
《波吒巴陀经》的注释结束了。
10. 《须婆经》注释
须婆学童事注释

444.Evaṃme sutaṃ…pe… sāvatthiyanti subhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Aciraparinibbute bhagavatīti aciraṃ parinibbute bhagavati, parinibbānato uddhaṃ māsamatte kāle. Nidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva bhagavato pattacīvaraṃ ādāya āgantvā khīravirecanaṃ pivitvā vihāre nisinnadivasaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Todeyyaputtoti todeyyabrāhmaṇassa putto, so kira sāvatthiyā avidūre tudigāmo nāma atthi, tassa adhipatittā todeyyoti saṅkhyaṃ gato. Mahaddhano pana hoti pañcacattālīsakoṭivibhavo, paramamaccharī – ‘‘dadato bhogānaṃ aparikkhayo nāma natthī’’ti cintetvā kassaci kiñci na deti, puttampi āha –

‘‘Añjanānaṃ khayaṃ disvā, vammikānañca sañcayaṃ;

Madhūnañca samāhāraṃ, paṇḍito gharamāvase’’ti.

Evaṃ adānameva sikkhāpetvā kāyassa bhedā tasmiṃyeva ghare sunakho hutvā nibbatto. Subho taṃ sunakhaṃ ativiya piyāyati. Attano bhuñjanakabhattaṃyeva bhojeti, ukkhipitvā varasayane sayāpeti. Atha bhagavā ekadivasaṃ nikkhante māṇave taṃ gharaṃ piṇḍāya pāvisi. Sunakho bhagavantaṃ disvā bhukkāraṃ karonto bhagavato samīpaṃ gato. Tato naṃ bhagavā avoca ‘‘todeyya tvaṃ pubbepi maṃ ‘bho, bho’ti paribhavitvā sunakho jāto, idānipi bhukkāraṃ katvā avīciṃ gamissasī’’ti. Sunakho taṃ kathaṃ sutvā vippaṭisārī hutvā uddhanantare chārikāya nipanno, manussā naṃ ukkhipitvā sayane sayāpetuṃ nāsakkhiṃsu .

Subho āgantvā ‘‘kenāyaṃ sunakho sayanā oropito’’ti āha. Manussā ‘‘na kenacī’’ti vatvā taṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Māṇavo sutvā ‘‘mama pitā brahmaloke nibbatto, samaṇo pana gotamo me pitaraṃ sunakhaṃ karoti yaṃ kiñci esa mukhārūḷhaṃ bhāsatī’’ti kujjhitvā bhagavantaṃ musāvādena codetukāmo vihāraṃ gantvā taṃ pavattiṃ pucchi. Bhagavā tassa tatheva vatvā avisaṃvādanatthaṃ āha – ‘‘atthi pana te, māṇava, pitarā na akkhātaṃ dhana’’nti. Atthi, bho gotama, satasahassagghanikā suvaṇṇamālā, satasahassagghanikā suvaṇṇapādukā, satasahassagghanikā suvaṇṇapāti, satasahassañca kahāpaṇanti. Gaccha taṃ sunakhaṃ appodakaṃ madhupāyāsaṃ bhojetvā sayanaṃ āropetvā īsakaṃ niddaṃ okkantakāle puccha, sabbaṃ te ācikkhissati, atha naṃ jāneyyāsi – ‘‘pitā me eso’’ti. So tathā akāsi. Sunakho sabbaṃ ācikkhi, tadā naṃ – ‘‘pitā me’’ti ñatvā bhagavati pasannacitto gantvā bhagavantaṃcuddasa pañhe pucchitvā vissajjanapariyosāne bhagavantaṃ saraṇaṃ gato, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘subho māṇavo todeyyaputto’’ti. Sāvatthiyaṃ paṭivasatīti attano bhogagāmato āgantvā vasati.

445-

444. "如是我闻...在舍卫城"是《须婆经》。这里是对其中不明显词语的解释。"世尊入灭不久"是指世尊入灭后不久，在入灭后约一个月的时间。这是指在序言解释中所说的方式，带着世尊的钵和衣来到，喝了牛奶泻药，坐在寺院里的那一天。"托提耶之子"是指托提耶婆罗门的儿子，据说在舍卫城（现在的萨赫特-马赫特）附近有一个名叫图迪的村庄，因为他是那里的首领，所以被称为托提耶。他非常富有，拥有四十五亿的财富，但极其吝啬 - 他认为"给予就会导致财富耗尽"，因此不给任何人任何东西，他甚至对儿子说：
"看到眼药的消耗，蚁丘的堆积，
蜂蜜的收集，智者应住家。"
这样教导不要给予后，他身体毁坏后在那个家里转生为一只狗。须婆非常喜爱那只狗，给它吃自己吃的食物，抱它睡在最好的床上。有一天，世尊在年轻人出去后，进入那个家乞食。狗看到世尊后，吠叫着走近世尊。然后世尊对它说："托提耶，你以前也用'喂，喂'轻视我而转生为狗，现在又吠叫，你将去到阿鼻地狱。"狗听到这话后感到后悔，躺在炉灶边的灰烬中，人们无法把它抱起来放到床上。
须婆回来后问："是谁把这只狗从床上弄下来的？"人们说："没有人"，然后告诉他发生的事。年轻人听后想："我父亲转生到梵天界，但沙门乔达摩说我父亲变成了狗，他随口说什么就是什么。"他生气了，想要指责世尊说谎，就去寺院询问这件事。世尊对他如实说明，为了不欺骗他，又说："年轻人，你有父亲没有告诉你的财宝吗？""乔达摩先生，有价值十万的金项链，价值十万的金凉鞋，价值十万的金碗，和十万枚钱币。""去吧，给那只狗喂一些少水的蜜乳粥，把它抱到床上，在它刚要睡着的时候问它，它会告诉你一切，然后你就会知道'这是我父亲'。"他照做了。狗告诉了他一切，那时他知道"这是我父亲"，对世尊生起信心，去问了世尊十四个问题，在回答结束时皈依了世尊。这就是为什么说"托提耶之子须婆学童"。"住在舍卫城"是指从自己的富裕村庄来到这里居住。
445-

446.Aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesīti satthari parinibbute ‘‘ānandatthero kirassa pattacīvaraṃ gahetvā āgato, mahājano taṃ dassanatthāya upasaṅkamatī’’ti sutvā ‘‘vihāraṃ kho pana gantvā mahājanamajjhe na sakkā sukhena paṭisanthāraṃ vā kātuṃ, dhammakathaṃ vā sotuṃ gehaṃ āgataṃyeva naṃ disvā sukhena paṭisanthāraṃ karissāmi, ekā ca me kaṅkhā atthi, tampi naṃ pucchissāmī’’ti cintetvā aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi. Appābādhantiādīsu ābādhoti visabhāgavedanā vuccati, yā ekadese uppajjitvā cattāro iriyāpathe ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhati, tassā abhāvaṃ pucchāti vadati. Appātaṅkoti kicchajīvitakaro rogo vuccati, tassāpi abhāvaṃ pucchāti vadati. Gilānasseva ca uṭṭhānaṃ nāma garukaṃ hoti, kāye balaṃ na hoti, tasmā niggelaññabhāvañca balañca pucchāti vadati. Phāsuvihāranti gamanaṭhānanisajjasayanesu catūsu iriyāpathesu sukhavihāraṃ pucchāti vadati. Athassa pucchitabbākāraṃ dassento ‘‘subho’’tiādimāha.

447.Kālañca samayañca upādāyāti kālañca samayañca paññāya gahetvā upadhāretvāti attho. Sace amhākaṃ sve gamanakālo bhavissati, kāye balamattā ceva pharissati, gamanapaccayā ca añño aphāsuvihāro na bhavissati, athetaṃ kālañca gamanakāraṇasamavāyasaṅkhātaṃ samayañca upadhāretvā – ‘‘api eva nāma sve āgaccheyyāmā’’ti vuttaṃ hoti.

448.Cetakenabhikkhunāti cetiraṭṭhe jātattā cetakoti evaṃ laddhanāmena. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyanti bho, ānanda, dasabalassa ko nāma ābādho ahosi, kiṃ bhagavā paribhuñji. Api ca satthu parinibbānena tumhākaṃ soko udapādi, satthā nāma na kevalaṃ tumhākaṃyeva parinibbuto, sadevakassa lokassa mahājāni, ko dāni añño maraṇā muccissati, yatra so sadevakassa lokassa aggapuggalo parinibbuto, idāni kaṃ aññaṃ disvā maccurājā lajjissatīti evamādinā nayena maraṇapaṭisaṃyuttaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā therassa hiyyo pītabhesajjānurūpaṃ āhāraṃ datvā bhattakiccāvasāne ekamantaṃ nisīdi.

Upaṭṭhāko santikāvacaroti upaṭṭhāko hutvā santikāvacaro, na randhagavesī. Na vīmaṃsanādhippāyo. Samīpacārīti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Yesaṃ so bhavaṃ gotamoti kasmā pucchati? Tassa kira evaṃ ahosi ‘‘yesu dhammesu bhavaṃ gotamo imaṃ lokaṃ patiṭṭhapesi, te tassa accayena naṭṭhā nu kho, dharanti nu kho, sace dharanti, ānando jānissati, handa naṃ pucchāmī’’ti, tasmā pucchi.

449. Athassa thero tīṇi piṭakāni tīhi khandhehi saṅgahetvā dassento ‘‘tiṇṇaṃ kho’’tiādimāha. Māṇavo saṅkhittena kathitaṃ asallakkhento – ‘‘vitthārato pucchissāmī’’ti cintetvā ‘‘katamesaṃ tiṇṇa’’ntiādimāha.

Sīlakkhandhavaṇṇanā

450-453. Tato therena ‘‘ariyassa sīlakkhandhassā’’ti tesu dassitesu puna ‘‘katamo pana so, bho ānanda, ariyo sīlakkhandho’’ti ekekaṃ pucchi. Theropissa buddhuppādaṃ dassetvā tantidhammaṃ desento anukkamena bhagavatā vuttanayeneva sabbaṃ vissajjesi. Tattha atthicevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane na sīlameva sāro, kevalañhetaṃ patiṭṭhāmattameva hoti. Ito uttari pana aññampi kattabbaṃ atthi yevāti dassesi. Ito bahiddhāti buddhasāsanato bahiddhā.

Samādhikkhandhavaṇṇanā



446. "召唤一个年轻人"是因为他听说"据说阿难长老带着他的钵和衣来了,很多人去见他",就想:"去寺院的话,在人群中无法轻松地寒暄或听法,不如让他来我家,我可以轻松地寒暄,我还有一个疑问要问他。"于是他召唤了一个年轻人。在"少病"等词中,"病"指不适的感受,它在身体的某个部位产生,好像用铁板束缚四种姿势一样,他是在问没有这种病。"少恼"指难以维持生命的疾病,他也是在问没有这种病。对于病人来说,起身是困难的,身体没有力气,所以他是在问没有病和有力气。"安乐住"是指在行走、站立、坐、卧四种姿势中舒适地生活,他是在问这个。然后为了显示应该如何询问,他说"须婆"等。
447. "考虑时间和场合"的意思是用智慧把握和考虑时间和场合。如果明天是我们去的时候,身体会有足够的力气,由于去的原因也不会有其他不舒服,那么考虑这个时间和被称为去的原因集合的场合后,就说"也许明天我们会来"。
448. "车帝迦比丘"是因为出生在车帝国而得此名。"亲切友好的谈话"是指"阿难先生,十力者得了什么病?世尊吃了什么?而且,老师入灭后你们有悲伤吗?老师的入灭不仅仅是对你们,对包括天神在内的整个世界都是巨大的损失,现在还有谁能逃脱死亡呢?既然包括天神在内的世界的最高人已经入灭,现在死神看到谁还会感到羞愧呢?"以这样的方式进行了与死亡有关的亲切友好的谈话后,给长老吃了与昨天服用的药相适应的食物,在用餐结束后坐在一旁。
"亲近侍奉者"是指作为侍者亲近侍奉,不是寻找过失的人。不是为了试探。"亲近者"是前一个词的同义词。"那位乔达摩先生"为什么这样问?据说他这样想:"乔达摩先生建立这个世界的那些法,在他去世后是消失了还是存在?如果存在,阿难会知道,让我问他吧。"所以他问了。
449. 然后长老为了显示三藏包含在三蕴中,说"  种"等。年轻人没有理解简略的说法,想:"我要详细地问",就说"哪三种"等。
戒蕴解释
450-453. 然后长老说"圣戒蕴"等显示了这些后,他又问"阿难先生,什么是圣戒蕴?"长老为他显示佛陀的出现,宣说传统的教法,按照次第用世尊所说的方式回答了一切。其中,"这里还有更高的事要做"是指在世尊的教法中,戒不是唯一的精髓,这只是基础而已。他显示从这里往上还有其他要做的事。"在这之外"是指在佛教之外。
定蕴解释

454.Kathañca, māṇava, bhikkhu indriyesu guttadvāro hotīti idamāyasmā ānando ‘‘katamo pana so, bho ānanda, ariyo samādhikkhandho’’ti evaṃ samādhikkhandhaṃ puṭṭhopi ye te ‘‘sīlasampanno indriyesu guttadvāro satisampajaññena samannāgato santuṭṭho’’ti evaṃ sīlānantaraṃ indriyasaṃvarādayo sīlasamādhīnaṃ antare ubhinnampi upakārakadhammā uddiṭṭhā, te niddisitvā samādhikkhandhaṃ dassetukāmo ārabhi. Ettha ca rūpajjhānāneva āgatāni, na arūpajjhānāni, ānetvā pana dīpetabbāni. Catutthajjhānena hi asaṅgahitā arūpasamāpatti nāma natthiyeva.

471-480.Atthi cevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane na cittekaggatāmattakeneva pariyosānappatti nāma atthi, itopi uttari pana aññaṃ kattabbaṃ atthi yevāti dasseti. Natthi cevettha uttarikaraṇīyanti ettha bhagavato sāsane ito uttari kātabbaṃ nāma natthiyeva, arahattapariyosānañhi bhagavato sāsananti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā

Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā

481.Evaṃme sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Pāvārikambavaneti pāvārikassa ambavane. Kevaṭṭoti idaṃ tassa gahapatiputtassa nāmaṃ. So kira cattālīsakoṭidhano gahapatimahāsālo ativiya saddho pasanno ahosi. So saddhādhikattāyeva ‘‘sace eko bhikkhu aḍḍhamāsantarena vā māsantarena vā saṃvaccharena vā ākāse uppatitvā vividhāni pāṭihāriyāni dasseyya, sabbo jano ativiya pasīdeyya. Yaṃnūnāhaṃ bhagavantaṃ yācitvā pāṭihāriyakaraṇatthāya ekaṃ bhikkhuṃ anujānāpeyya’’nti cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā evamāha.

Tattha iddhāti samiddhā phītāti nānābhaṇḍaussannatāya vuddhippattā. Ākiṇṇamanussāti aṃsakūṭena aṃsakūṭaṃ paharitvā viya vicarantehi manussehi ākiṇṇā. Samādisatūti āṇāpetu ṭhānantare ṭhapetu. Uttarimanussadhammāti uttarimanussānaṃ dhammato, dasakusalasaṅkhātato vā manussadhammato uttari. Bhiyyosomattāyāti pakatiyāpi pajjalitapadīpo telasnehaṃ labhitvā viya atirekappamāṇena abhippasīdissati. Na kho ahanti bhagavā rājagahaseṭṭhivatthusmiṃ sikkhāpadaṃ paññapesi, tasmā ‘‘na kho aha’’ntiādimāha.

482.Na dhaṃsemīti na guṇavināsanena dhaṃsemi, sīlabhedaṃ pāpetvā anupubbena uccaṭṭhānato otārento nīcaṭṭhāne na ṭhapemi, atha kho ahaṃ buddhasāsanassa vuddhiṃ paccāsīsanto kathemīti dasseti. Tatiyampi khoti yāvatatiyaṃ buddhānaṃ kathaṃ paṭibāhitvā kathetuṃ visahanto nāma natthi. Ayaṃ pana bhagavatā saddhiṃ vissāsiko vissāsaṃ vaḍḍhetvā vallabho hutvā atthakāmosmīti tikkhattuṃ kathesi.

Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā

483-484. Atha bhagavā ayaṃ upāsako mayi paṭibāhantepi punappunaṃ yācatiyeva. ‘‘Handassa pāṭihāriyakaraṇe ādīnavaṃ dassemī’’ti cintetvā ‘‘tīṇi kho’’tiādimāha. Tattha amāhaṃ bhikkhunti amuṃ ahaṃ bhikkhuṃ. Gandhārīti gandhārena nāma isinā katā, gandhāraraṭṭhe vā uppannā vijjā. Tattha kira bahū isayo vasiṃsu, tesu ekena katā vijjāti adhippāyo. Aṭṭīyāmīti aṭṭo pīḷito viya homi. Harāyāmīti lajjāmi. Jigucchāmīti gūthaṃ disvā viya jigucchaṃ uppādemi.

Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā



454. "那么，年轻人，出家人是如何守护感官的门的呢？"阿难尊者问道，"那么，尊者，什么是圣定蕴呢？"即使问了圣定蕴，但那些人说"有戒行的人，守护感官的门，具足正念和正知，满足于此"，因此在戒之后，感官的控制等也是戒和定的辅助法，显示了这两者之间的关系。这里所指的是色界的四禅，而非无色界的禅。因为在第四禅中并没有所谓的无色的安住。
471-480. "如果还有更高的事要做"是指在世尊的教法中，不仅仅是集中意念的结果，此外还有其他要做的事。"如果没有更高的事要做"是指在世尊的教法中没有其他要做的事，阿罗汉的成就显示了世尊的教法。其余的在所有地方都是明显的意思。
这样，在《长部》注释《吉祥悦意》中
《须婆经》的注释结束了。
11. 《凯瓦塔经》注释
凯瓦塔居士之子事注释
481. "如是我闻...在那兰陀"是《凯瓦塔经》。这里是对其中不常见词语的解释。"帕瓦里甘巴文"是指帕瓦里树园。"凯瓦托"是指这位居士之子的名字。他据说非常富有，拥有四十亿的财富，极其虔诚和信任。因为他的信心，他想："如果有一个比丘在半个月、一个月或一年内在空中升起，展现各种神迹，所有人都会极为欢喜。也许我可以请求世尊允许我去请一位比丘来展现神迹。"于是他走向世尊，便这样说。
在这里，"神通"是指因拥有丰富的物品而获得的成就。"拥挤的人群"是指像用肩膀撞击肩膀一样的人们。"适合的地方"是指让人们在适当的地方停留。"超越人类的法"是指超越人类的法，或者十种善法。"更胜之法"是指即使是普通的灯火也会因获得油而更加光亮。世尊在王舍城的住所中并没有宣讲戒律的教法，因此说"并非如此"。
482. "不毁坏"是指不因损害而毁坏，不因破坏戒律而逐渐下降，最终不再停留在低劣的状态，而是指我在保护佛法的增长。第三次也是如此，直到第三次佛的教法被禁止而无法讲述。世尊与他交谈了三次，增加了信任。
神通的解释
483-484. 然后世尊说：即使在我被禁止的情况下，这位居士仍然一再请求。"我将展示神迹的缺点"于是说"有三种"等。在这里，"我不是比丘"是指"我不是这个比丘"。"甘达利"是指用香气所制成的，或是在甘达拉国出生的智慧。那里据说有很多圣者居住，其中有一种智慧是由一个人所制造的。"粘稠"是指像被粘住一样。"害羞"是指感到羞愧。"厌恶"是指看到污垢而产生厌恶。
指示的神通解释

485.Parasattānanti aññesaṃ sattānaṃ. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Ādisatīti katheti. Cetasikanti somanassadomanassaṃ adhippetaṃ. Evampi te manoti evaṃ tava mano somanassito vā domanassito vā kāmavitakkādisampayutto vā. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Itipi te cittanti iti tava cittaṃ, idañcidañca atthaṃ cintayamānaṃ pavattatīti attho. Maṇikā nāma vijjāti cintāmaṇīti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi. Tāya paresaṃ cittaṃ jānātīti dīpeti.

Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā

486.Evaṃ vitakkethāti nekkhammavitakkādayo evaṃ pavattentā vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti evaṃ kāmavitakkādayo pavattentā mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti evaṃ aniccasaññameva, dukkhasaññādīsu vā aññataraṃ manasi karotha. Māevanti ‘‘nicca’’ntiādinā nayena mā manasi karittha. Idanti idaṃ pañcakāmaguṇikarāgaṃ pajahatha. Idaṃ upasampajjāti idaṃ catumaggaphalappabhedaṃ lokuttaradhammameva upasampajja pāpuṇitvā nipphādetvā viharatha. Iti bhagavā iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti, parassa cittaṃ ñatvā kathanaṃ ādesanāpāṭihāriyanti. Sāvakānañca buddhānañca satataṃ dhammadesanā anusāsanīpāṭihāriyanti.

Tattha iddhipāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ mahāmoggallānassa āciṇṇaṃ, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyaṃ dhammasenāpatissa. Devadatte saṃghaṃ bhinditvā pañca bhikkhusatāni gahetvā gayāsīse buddhalīḷāya tesaṃ dhammaṃ desante hi bhagavatā pesitesu dvīsu aggasāvakesu dhammasenāpati tesaṃ cittācāraṃ ñatvā dhammaṃ desesi , therassa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ mahāmoggallāno vikubbanaṃ dassetvā dassetvā dhammaṃ desesi, taṃ sutvā sabbe arahattaphale patiṭṭhahiṃsu. Atha dvepi mahānāgā pañca bhikkhusatāni gahetvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvanamevāgamiṃsu. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā, tesu iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyāni saupārambhāni sadosāni, addhānaṃ na tiṭṭhanti, addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyanti. Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ niddosaṃ, addhānaṃ tiṭṭhati, addhānaṃ tiṭṭhanato niyyāti. Tasmā bhagavā iddhipāṭihāriyañca ādesanāpāṭihāriyañca garahati, anusāsanīpāṭihāriyaṃyeva pasaṃsati.

Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā

487.Bhūtapubbanti idaṃ kasmā bhagavatā āraddhaṃ. Iddhipāṭihāriyaādesanāpāṭihāriyānaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ, anusāsanīpāṭihāriyasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ. Api ca sabbabuddhānaṃ mahābhūtapariyesako nāmeko bhikkhu hotiyeva. Yo mahābhūte pariyesanto yāva brahmalokā vicaritvā vissajjetāraṃ alabhitvā āgamma buddhameva pucchitvā nikkaṅkho hoti. Tasmā buddhānaṃ mahantabhāvappakāsanatthaṃ, idañca kāraṇaṃ paṭicchannaṃ, atha naṃ vivaṭaṃ katvā desentopi bhagavā ‘‘bhūtapubba’’ntiādimāha.

Tattha kattha nu khoti kismiṃ ṭhāne kiṃ āgamma kiṃ pattassa te anavasesā appavattivasena nirujjhanti. Mahābhūtakathā panesā sabbākārena visuddhimagge vuttā, tasmā sā tatova gahetabbā.



485. "他人的众生"是指其他的众生。第二个是同样的意思。"如是说"是指这样讲述。"心的"是指快乐与痛苦的心态。这样你的心是快乐的，或是痛苦的，或是与欲望的思维相伴随的。第二个是同样的意思。"这就是你的心"是指你的心在思考这一切，思考这个和那个的意思。"玛尼卡"是指智慧，称为思维宝石，世间有一种智慧。通过它可以知道他人的心。
指示的神通解释
486. "这样思考"是指善思维等在这样进行思考。"不要这样思考"是指欲望思维等在这样进行思考，不要这样思维。"这样思维"是指要思维无常的印象，或是痛苦的印象等。不要这样思维，"永恒"等的方式，不要让心思维这个。"这"是指放下五种欲望的执着。"这要达到"是指达到四圣谛的果位，领悟并实现世间的超凡法。于是世尊显示了神通的种类，知道他人心的讲述是指示的神通。对于弟子们和佛陀们的教法，始终是教诲的神通。
在这里，神通的指示是指大目犍连的经验，指示的神通是指法主的经验。德伽达在分裂僧团后，带着五百比丘到伽耶施展佛的神通时，世尊对这五位上首的比丘们，知道他们的心态，给他们讲法，听到长老的讲法后，五百比丘证得了初果。然后大目犍连显示了神通，听到后所有人都证得了阿罗汉果。然后两位大龙王带着五百比丘飞升而去，前往维罗瓦那（现代的维洛纳）。教诲的神通是佛陀们的教法，里面的神通和指示的神通是有因有果的，不能停留在中间，不能停留在中间而不前进。教诲的神通是无因无过的，能停留在中间，能停留在中间而前进。因此世尊批评神通的指示和教诲的神通，唯独称赞教诲的神通。
关于物质的灭尽的解释
487. "过去的物质"是指世尊所说的原因。神通的指示和教诲的神通是为了显示无碍的性质，教诲的神通则是为了显示无碍的性质。此外，所有的佛都是在寻求大物质的，只有一位比丘。那位在寻求大物质的比丘，游历至梵天界后未能得到解脱，回到佛那里询问，变得无所求。因此，世尊为了显现佛的伟大，故此隐含这个原因，然后显露出来说"过去的物质"等。
在这里，"在哪里呢？"是指在什么地方，什么地方得到的，什么地方的结果未被完全显现。大物质的讲述在各个方面都已在净化之道中说明，因此应当从此处理解。

488.Devayāniyo maggoti pāṭiyekko devalokagamanamaggo nāma natthi, iddhividhañāṇasseva panetaṃ adhivacanaṃ. Tena hesa yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattento devalokaṃ yāti. Tasmā ‘‘taṃ devayāniyo maggo’’ti vuttaṃ. Yena cātumahārājikāti samīpe ṭhitampi bhagavantaṃ apucchitvā dhammatāya codito devatā mahānubhāvāti maññamāno upasaṅkami. Mayampi kho, bhikkhu, na jānāmāti buddhavisaye pañhaṃ pucchitā devatā na jānanti , tenevamāhaṃsu. Atha kho so bhikkhu ‘‘mama imaṃ pañhaṃ na kathetuṃ na labbhā, sīghaṃ kathethā’’ti tā devatā ajjhottharati, punappunaṃ pucchati, tā ‘‘ajjhottharati no ayaṃ bhikkhu, handa naṃ hatthato mocessāmā’’ti cintetvā ‘‘atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno’’tiādimāhaṃsu. Tattha abhikkantatarāti atikkamma kantatarā. Paṇītatarāti vaṇṇayasaissariyādīhi uttamatarā etena nayena sabbavāresu attho veditabbo.

491-493. Ayaṃ pana viseso – sakko kira devarājā cintesi ‘‘ayaṃ pañho buddhavisayo, na sakkā aññena vissajjituṃ, ayañca bhikkhu aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamanto viya, bheriṃ pahāya udaraṃ vādento viya ca, loke aggapuggalaṃ sammāsambuddhaṃ pahāya devatā pucchanto vicarati, pesemi naṃ satthusantika’’nti. Tato punadeva so cintesi ‘‘sudūrampi gantvā satthu santikeva nikkaṅkho bhavissati . Atthi ceva puggalo nāmesa, thokaṃ tāva āhiṇḍanto kilamatu pacchā jānissatī’’ti. Tato taṃ ‘‘ahampi kho’’tiādimāha. Brahmayāniyopi devayāniyasadisova. Devayāniyamaggoti vā brahmayāniyamaggoti vā dhammasetūti vā ekacittakkhaṇikaappanāti vā sanniṭṭhānikacetanāti vā mahaggatacittanti vā abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāmaṃ.

494.Pubbanimittanti āgamanapubbabhāge nimittaṃ sūriyassa udayato aruṇuggaṃ viya. Tasmā idāneva brahmā āgamissati, evaṃ mayaṃ jānāmāti dīpayiṃsu. Pāturahosīti pākaṭo ahosi. Atha kho so brahmā tena bhikkhunā puṭṭho attano avisayabhāvaṃ ñatvā sacāhaṃ ‘‘na jānāmī’’ti vakkhāmi, ime maṃ paribhavissanti, atha jānanto viya yaṃ kiñci kathessāmi, ayaṃ me bhikkhu veyyākaraṇena anāraddhacitto vādaṃ āropessati. ‘‘Ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādīni pana me bhaṇantassa na koci vacanaṃ saddahissati. Yaṃnūnāhaṃ vikkhepaṃ katvā imaṃ bhikkhuṃ satthusantikaṃyeva peseyyanti cintetvā ‘‘ahamasmi bhikkhu brahmā’’tiādimāha.

495-496.Ekamantaṃapanetvāti kasmā evamakāsi? Kuhakattā. Bahiddhā pariyeṭṭhinti telatthiko vālikaṃ nippīḷiyamāno viya yāva brahmalokā bahiddhā pariyesanaṃ āpajjati.

497.Sakuṇanti kākaṃ vā kulalaṃ vā. Na kho eso, bhikkhu, pañho evaṃ pucchitabboti idaṃ bhagavā yasmā padesenesa pañho pucchitabbo, ayañca kho bhikkhu anupādinnakepi gahetvā nippadesato pucchati, tasmā paṭisedheti. Āciṇṇaṃ kiretaṃ buddhānaṃ, pucchāmūḷhassa janassa pucchāya dosaṃ dassetvā pucchaṃ sikkhāpetvā pucchāvissajjanaṃ. Kasmā? Pucchituṃ ajānitvā paripucchanto duviññāpayo hoti. Pañhaṃ sikkhāpento pana ‘‘kattha āpo cā’’tiādimāha.



488. "通往天界的路"是指没有单独的天界之路，然而这是指神通的知识。因此，他在身体的控制下，直至梵天界也前往天界。因此称之为“那通往天界的路”。当有天神在四大天王的附近站立，问世尊时，因法的缘故被启发的天神认为世尊是伟大的，便走近。我们也不知道，尊者，天神问佛法的问题时，他们并不知道，因此他们这样说。于是那位比丘想：“我这个问题不能被解答，快点回答。”于是那些天神说：“这位比丘在询问时，确实不回答，我将从他手中解脱。”于是说：“确实有四位大王。”等这样说。在这里，“非常美好”是指超越了美好的。 “极其美好”是指以色彩、声望等为标准的更为卓越的，因此在所有的优越中应当理解这个意思。
491-493. 这里的特殊之处在于——天王思考：“这个问题是佛法的，无法用其他方式回答，而这位比丘就像放弃火焰，像放弃食物一样，放弃了世间的最高人，正觉的佛，向天神询问，发送他去见世尊。”然后他又思考：“即使远道而来，去见世尊也将无所求。确实有这样的人，稍微转身就会感到疲惫，而后才会明白。”于是他对这位比丘说：“我也是这样。”等这样说。天神之路也与梵天之路相似。通往天界的路或通往梵天的路，或称为法的桥梁，或是单一瞬间的行为，或是集中的意图，或是大范围的心智等，这一切都是神通的知识的名称。
494. "先兆"是指到来的前兆，如太阳升起时的红光。因此现在梵天将要来临，我们知道这样。显现出来了。然后那位梵天因被那位比丘问到自己的本质，知道如果我说“我不知道”，他们将会轻视我，而如果知道后再说什么，他们会认为我在说谎。“我乃是比丘梵天”之类的话没人会相信。如果我想要把这位比丘送往世尊那里，便想说“我乃是比丘梵天”之类的话。
495-496. “一边放下”是指为什么这样做？因为狡猾。外面在寻找，就像被油压住的石头一样，直到进入梵天界，外面在寻找。
497. “鸟”是指乌鸦或其他鸟类。比丘，这个问题不该这样问，这是世尊所说的，因为在某个地方这个问题应当被问，而这位比丘即使在没有依赖的情况下也问得无处不在，因此被禁止。确实这是佛陀的教诲，显示出愚蠢者的问题的过失，教导他们提问的技巧，教导提问的解答。为什么？因为在不知情的情况下，询问时会变得极其困难。而在教导问题时，则说：“水在哪里？”等。

498. Tattha na gādhatīti na patiṭṭhāti, ime cattāro mahābhūtā kiṃ āgamma appatiṭṭhā bhavantīti attho. Upādinnaṃyeva sandhāya pucchati. Dīghañca rassañcāti saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vuttaṃ. Aṇuṃ thūlanti khuddakaṃ vā mahantaṃ vā, imināpi upādārūpe vaṇṇamattameva kathitaṃ. Subhāsubhanti subhañca asubhañca upādārūpameva kathitaṃ. Kiṃ pana upādārūpaṃ subhanti asubhanti atthi? Natthi. Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ paneva kathitaṃ. Nāmañca rūpañcāti nāmañca dīghādibhedaṃ rūpañca. Uparujjhatīti nirujjhati, kiṃ āgamma asesametaṃ nappavattatīti.

Evaṃ pucchitabbaṃ siyāti pucchaṃ dassetvā idāni vissajjanaṃ dassento tatra veyyākaraṇaṃ bhavatīti vatvā – ‘‘viññāṇa’’ntiādimāha.

499. Tattha viññātabbanti viññāṇaṃ nibbānassetaṃ nāmaṃ, tadetaṃ nidassanābhāvato anidassanaṃ. Uppādanto vā vayanto vā ṭhitassa aññathattanto vā etassa natthīti anantaṃ. Pabhanti panetaṃ kira titthassa nāmaṃ, tañhi papanti etthāti papaṃ, pakārassa pana bhakāro kato. Sabbato pabhamassāti sabbatopabhaṃ. Nibbānassa kira yathā mahāsamuddassa yato yato otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, atitthaṃ nāma natthi. Evameva aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhena nibbānaṃ otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, nibbānassa atitthaṃ nāma natthi. Tena vuttaṃ ‘‘sabbatopabha’’nti. Ettha āpo cāti ettha nibbāne idaṃ nibbānaṃ āgamma sabbametaṃ āpotiādinā nayena vuttaṃ upādinnaka dhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotīti.

Idānissa nirujjhanūpāyaṃ dassento ‘‘viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhatī’’ti āha. Tattha viññāṇanti carimakaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi , carimakaviññāṇassāpi hi nirodhena etthetaṃ uparujjhati. Vijjhātadīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti. Abhisaṅkhāraviññāṇassāpi anuppādanirodhena anuppādavasena uparujjhati. Yathāha ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ṭhapetvā sattabhave anamatagge saṃsāre ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’ti sabbaṃ cūḷaniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Kevaṭṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Lohiccasuttavaṇṇanā

Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā

501.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Sālavatikāti tassa gāmassa nāmaṃ, so kira vatiyā viya samantato sālapantiyā parikkhitto. Tasmā sālavatikāti vuccati. Lohiccoti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ.

502-503.Pāpakanti parānukampā virahitattā lāmakaṃ, na pana ucchedasassatānaṃ aññataraṃ. Uppannaṃ hotīti jātaṃ hoti, na kevalañca citte jātamattameva. So kira tassa vasena parisamajjhepi evaṃ bhāsatiyeva. Kiñhi paro parassāti paro yo anusāsīyati, so tassa anusāsakassa kiṃ karissati. Attanā paṭiladdhaṃ kusalaṃ dhammaṃ attanāva sakkatvā garuṃ katvā vihātabbanti vadati.

504-407.Rosikaṃ nhāpitaṃ āmantesīti rosikāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ nhāpitaṃ āmantesi. So kira bhagavato āgamanaṃ sutvā cintesi – ‘‘vihāraṃ gantvā diṭṭhaṃ nāmaṃ bhāro, gehaṃ pana āṇāpetvā passissāmi ceva yathāsatti ca āgantukabhikkhaṃ dassāmī’’ti, tasmā evaṃ nhāpitaṃ āmantesi.



498. 在这里,"不立足"是指不能站立,这四大元素依靠什么而不能立足?这是指依靠的意思。"长和短"是指依形状而言的所依色。"细和粗"是指小或大,这也只是说明所依色的颜色而已。"美和丑"是指美好和丑陋的所依色。但是所依色真的有美有丑吗?没有。这只是说明可意和不可意的对象。"名和色"是指名以及长短等差别的色。"灭尽"是指消失,依靠什么而这一切都不再生起?
"应该这样问"是指显示了问题后,现在为了显示答案而说"在那里有解答",然后说"识"等。
499. 在这里,"应被了知的"是识,这是涅槃的名称,因为没有可见性所以是不可见的。因为它没有生起、灭去或住立的变化,所以是无边的。"光明"据说是渡口的名称,因为人们从这里渡过,所以叫做渡口,把"pa"变成了"bha"。"一切处都有光明"是指涅槃就像大海一样,无论从哪里想要进入,那里就是渡口,没有所谓的非渡口。同样,在三十八种业处中,无论从哪个入口想要进入涅槃,那里就是渡口,涅槃没有所谓的非渡口。因此说"一切处都有光明"。"在这里水等"是指在这涅槃中,依靠这涅槃,一切所依的法都灭尽,不再生起。
现在为了显示它灭尽的方法,说"由于识的灭尽,这一切在此灭尽"。在这里,"识"是指最后的识或者行识,因为由于最后识的灭尽,这一切在此灭尽。就像灯火熄灭一样,成为不可说的状态。由于行识的不生灭尽,以不生的方式灭尽。正如所说:"由于须陀洹道智,由于行识的灭尽,除了七次生外,在无始的轮回中会生起的名色,在这里灭尽。"一切都应该按照小义释中所说的方式来理解。其余的在所有地方都是明显的意思。
这样,在《长部》注释《吉祥悦意》中
《凯瓦塔经》的注释结束了。
12. 《罗希遮经》注释
罗希遮婆罗门事注释
501. "如是我闻...在憍萨罗国"是《罗希遮经》。这里是对其中不明显词语的解释。"沙罗瓦提迦"是那个村庄的名字,据说它被沙罗树林环绕,就像篱笆一样。因此被称为沙罗瓦提迦。"罗希遮"是那个婆罗门的名字。
502-503. "恶"是指因为缺乏对他人的同情而低劣,但不是断见或常见中的任何一种。"生起"是指产生,不仅仅是在心中产生而已。据说他依据这个在众人中也这样说。"他人能为他人做什么呢?"他人是指被教导的人,他能为那个教导者做什么呢?他说应该自己尊重、重视自己所获得的善法。
504-407. "召唤理发师罗西卡"是指召唤一个名叫罗西卡的女性理发师。据说他听到世尊到来后想:"去寺院看就成了负担,不如让他来家里,我会尽力供养客僧。"因此他这样召唤理发师。

508.Piṭṭhito piṭṭhitoti kathāphāsukatthaṃ pacchato pacchato anubandho hoti. Vivecetūti vimocetu, taṃ diṭṭhigataṃ vinodetūti vadati. Ayaṃ kira upāsako lohiccassa brāhmaṇassa piyasahāyako. Tasmā tassa atthakāmatāya evamāha. Appeva nāma siyāti ettha paṭhamavacanena bhagavā gajjati, dutiyavacanena anugajjati. Ayaṃ kirettha adhippāyo – rosike etadatthameva mayā cattāri asaṅkhyeyyāni. Kappasatasahassañca vividhāni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā , etadatthameva sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhaṃ, na me lohiccassa diṭṭhigataṃ bhindituṃ bhāroti, imamatthaṃ dassento paṭhamavacanena bhagavā gajjati. Kevalaṃ rosike lohiccassa mama santike āgamanaṃ vā nisajjā vā allāpasallāpo vā hotu, sacepi lohiccasadisānaṃ satasahassassa kaṅkhā hoti, paṭibalo ahaṃ vinodetuṃ lohiccassa pana ekassa diṭṭhivinodane mayhaṃ ko bhāroti imamatthaṃ dassento dutiyavacanena bhagavā anugajjatīti veditabbo.

Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā

509.Samudayasañjātīti samudayassa sañjāti bhoguppādo, tato uṭṭhitaṃ dhanadhaññanti attho. Ye taṃ upajīvantīti ye ñātiparijanadāsakammakarādayo janā taṃ nissāya jīvanti. Antarāyakaroti lābhantarāyakaro. Hitānukampīti ettha hitanti vuḍḍhi. Anukampatīti anukampī, icchatīti attho, vuḍḍhiṃ icchati vā no vāti vuttaṃ hoti. Nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vāti sace sā micchādiṭṭhi sampajjati, niyatā hoti, ekaṃsena niraye nibbattati, no ce, tiracchānayoniyaṃ nibbattatīti attho.

510-512. Idāni yasmā yathā attano lābhantarāyena sattā saṃvijjanti na tathā paresaṃ, tasmā suṭṭhutaraṃ brāhmaṇaṃ pavecetukāmo ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’ti dutiyaṃ upapattimāha. Ye cimeti ye ca ime tathāgatassa dhammadesanaṃ sutvā ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontā kulaputtā dibbā gabbhāti upayogatthe paccattavacanaṃ, dibbe gabbheti attho. Dibbā, gabbhāti ca channaṃ devalokānametaṃ adhivacanaṃ. Paripācentīti devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā dānaṃ, dadamānā, sīlaṃ rakkhamānā, gandhamālādīhi, pūjaṃ kurumānā bhāvanaṃ bhāvayamānā pācenti vipācenti paripācenti pariṇāmaṃ gamenti. Dibbānaṃ bhavānaṃ abhinibbattiyāti dibbabhavā nāma devānaṃ vimānāni , tesaṃ nibbattanatthāyāti attho. Atha vā dibbā gabbhāti dānādayo puññavisesā. Dibbā bhavāti devaloke vipākakkhandhā, tesaṃ nibbattanatthāya tāni puññāni karontīti attho. Tesaṃ antarāyakaroti tesaṃ maggasampattiphalasampattidibbabhavavisesānaṃ antarāyakaro. Iti bhagavā ettāvatā aniyamiteneva opammavidhinā yāva bhavaggā uggataṃ brāhmaṇassa mānaṃ bhinditvā idāni codanārahe tayo satthāre dassetuṃ ‘‘tayo kho me, lohiccā’’tiādimāha.

Tayo codanārahavaṇṇanā



508. "一个接一个地"是为了方便交谈而跟随在后面。"使他摆脱"是指使他摆脱,意思是使他放弃那种见解。据说这位优婆塞是罗希遮婆罗门的好朋友。因此出于对他的好意而这样说。"也许会"在这里,世尊第一次说话是咆哮,第二次说话是回应。据说这里的意思是 - 罗西卡,为了这个目的,我经历了四阿僧祇劫和十万大劫,做各种难行之事而圆满波罗蜜,为了这个目的证得一切智,破除罗希遮的见解对我来说不是负担 - 世尊显示这个意思而第一次咆哮。罗西卡,只要罗希遮来到我这里,或坐下,或交谈,即使有十万个像罗希遮这样的人有疑惑,我也有能力消除,消除罗希遮一个人的见解对我来说算什么负担呢 - 世尊显示这个意思而第二次回应,应当这样理解。
罗希遮婆罗门询问的解释
509. "生起财富"是指财富的生起,意思是由此产生的财物。"依靠他生活的人"是指依靠他生活的亲属、随从、奴隶、工人等人。"造成障碍"是指造成利益的障碍。"希望利益"在这里,"利益"是指增长。"同情"是指希望,意思是希望或不希望增长。"地狱或畜生道"的意思是,如果那种邪见成就,必定会生在地狱,如果不成就,则会生在畜生道。
510-512. 现在,因为众生不像对自己的利益障碍那样对待他人的利益障碍,所以为了更好地教导婆罗门,说"你怎么认为?"提出第二个论点。"这些"是指那些听了如来说法后无法进入圣地的善男子,是宾格的主格用法,意思是天界的胎。"天界的胎"是指六欲界天的代称。"成熟"是指完成通往天界的道路,布施、持戒、以香花等供养、修习禅定,使之成熟、完全成熟、达到圆满。"为了生到天界"中的"天界"是指天人的宫殿,意思是为了生到那里。或者"天界的胎"是指布施等殊胜的功德。"天界的生"是指天界的果报蕴,意思是为了产生那些果报而做那些功德。"造成他们的障碍"是指造成他们证得道果和天界殊胜生的障碍。这样,世尊到此为止用不确定的比喻方式,破除了婆罗门高涨到有顶的傲慢,现在为了显示三种应受谴责的老师而说"罗希遮,有三种"等。
三种应受谴责者的解释

513. Tattha sā codanāti tayo satthāre codentassa codanā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti aññāya ājānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti. Vokkammāti nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā tato ukkamitvā vattantīti attho. Osakkantiyā vā ussakkeyyāti paṭikkamantiyā upagaccheyya, anicchantiyā iccheyya, ekāya sampayogaṃ anicchantiyā eko iccheyyāti vuttaṃ hoti. Parammukhiṃ vā āliṅgeyyāti daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ pacchato gantvā āliṅgeyya. Evaṃsampadamidanti imassāpi satthuno ‘‘mama ime sāvakā’’ti sāsanā vokkamma vattamānepi te lobhena anusāsato imaṃ lobhadhammaṃ evaṃsampadameva īdisameva vadāmi. Iti so evarūpo tava lobhadhammo yena tvaṃ osakkantiyā ussakkanto viya parammukhiṃ āliṅganto viya ahosītipi taṃ codanaṃ arahati. Kiñhi paro parassa karissatīti yena dhammena pare anusāsi, attānameva tāva tattha sampādehi, ujuṃ karohi. Kiñhi paro parassa karissatīti codanaṃ arahati.

514.Niddāyitabbanti sassarūpakāni tiṇāni uppāṭetvā parisuddhaṃ kātabbaṃ.

515. Tatiyacodanāya kiñhi paro parassāti anusāsanaṃ asampaṭicchanakālato paṭṭhāya paro anusāsitabbo, parassa anusāsakassa kiṃ karissatīti nanu tattha appossukkataṃ āpajjitvā attanā paṭividdhadhammaṃ attanāva mānetvā pūjetvā vihātabbanti evaṃ codanaṃ arahatīti attho.

Na codanārahasatthuvaṇṇanā

516.Nacodanārahoti ayañhi yasmā paṭhamameva attānaṃ patirūpe patiṭṭhāpetvā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti. Sāvakā cassa assavā hutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanti, tāya ca paṭipattiyā mahantaṃ visesamadhigacchanti. Tasmā na codanārahoti.

517.Narakapapātaṃ papatantoti mayā gahitāya diṭṭhiyā ahaṃ narakapapātaṃ papatanto. Uddharitvāthale patiṭṭhāpitoti taṃ diṭṭhiṃ bhinditvā dhammadesanāhatthena apāyapatanato uddharitvā saggamaggathale ṭhapitomhīti vadati. Sesamettha uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Lohiccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Tevijjasuttavaṇṇanā

518.Evaṃme sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Manasākaṭanti tassa gāmassa nāmaṃ. Uttarena manasākaṭassāti manasākaṭato avidūre uttarapasse. Ambavaneti taruṇaambarukkhasaṇḍe, ramaṇīyo kira so bhūmibhāgo, heṭṭhā rajatapaṭṭasadisā vālikā vippakiṇṇā, upari maṇivitānaṃ viya ghanasākhāpattaṃ ambavanaṃ. Tasmiṃ buddhānaṃ anucchavike pavivekasukhe ambavane viharatīti attho.

519.Abhiññātā abhiññātāti kulacārittādisampattiyā tattha tattha paññātā. Caṅkītiādīni tesaṃ nāmāni. Tattha caṅkī opāsādavāsiko. Tārukkho icchānaṅgalavāsiko. Pokkharasātī ukkaṭṭhavāsiko. Jāṇusoṇī sāvatthivāsiko. Todeyyo tudigāmavāsiko. Aññe cāti aññe ca bahujanā. Attano attano nivāsaṭṭhānehi āgantvā mantasajjhāyakaraṇatthaṃ tattha paṭivasanti. Manasākaṭassa kira ramaṇīyatāya te brāhmaṇā tattha nadītīre gehāni kāretvā parikkhipāpetvā aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā antarantarā tattha gantvā vasanti.

520-

513. 在这里，“这种教导”是指对三位老师的教导。没有其他的心智能够维持，意即不以他人之意来维持心智。“不断的”是指在没有持续遵循他的教义的情况下，之后站起来继续行走的意思。“如果要退后或前进”是指如果想要退后，便能接近；如果想要前进，便能与一个人相结合。这里的意思是，即使在面前站着的不愿意去接触，仍然可以从后面走过去接触。即使如此，世尊说：“这些弟子都是我的”，即使在教义被放下的情况下，他们仍然因贪欲而被教导，我说的正是这种贪欲。因此，像这样贪欲的法则使你在退后时像是向前走，像是从前面接触一样，这种教导是合适的。那又如何呢？若用什么法则教导他人，便要自己先在此处完成，直截了当地行事。那又如何呢？用教导是合适的。
514. “应当被安置”是指应当清除那些带有声音的草，清理干净后应当建立。
515. 在第三种教导中，如何教导他人？从未被接受的时间开始，如何教导他人？对他人教导的老师又能做什么呢？难道在那时不应当因稍微的安宁而依靠自己所领悟的法，自己尊重自己，恭敬地生活吗？因此，这种教导是合适的。
没有教导的适宜性解释
516. “不适合教导”是指因为首先建立自己所应有的立场而教导弟子的法。弟子们如理行事，依照所教而修行，因此通过这种修行能获得巨大的特殊成就。因此说不适合教导。
517. “堕入地狱”是指我因所持的见解而堕入地狱。通过打破那种见解，借助法的教导而将我从堕落中解救出来，并将我安置在天界的道路上。其余的意思都是显而易见的。
这样，《长部》注释《吉祥悦意》中
《罗希遮经》的注释结束了。
13. 《三明经》注释
518. “如是我闻...在憍萨罗国”是《三明经》。这里是对其中不明显词语的解释。“心之村”是指那个村庄的名字。位于心之村北方，即心之村不远的北方。“果园”是指年轻的果树，那里似乎是个宜人的地方，底下有如银色的沙土般的细沙，四周环绕着浓密的树荫，如同华丽的屋顶。在那里，佛陀们享受着安详的宁静，居住在果园之中。
519. “被知晓的”是指因家族的修养等而被知晓的各类人。这里的“疑虑”等词是指他们的名字。在那里，“疑虑”是指住在楼阁的人。“星星”是指住在热带的人。“池塘”是指住在乌卡塔的人。“知者”是指住在舍卫的人。“托德”是指住在土基村的人。其他的则是指其他众多的人。他们从各自的居所前来，为了进行讨论而在那里居住。由于心之村的宜人性，这些婆罗门在河边建造房屋，围起来，阻止其他人进入，彼此之间来往居住。

521.Vāseṭṭhabhāradvājānanti vāseṭṭhassa ca pokkharasātino antevāsikassa, bhāradvājassa ca tārukkhantevāsikassa. Ete kira dve jātisampannā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ahesuṃ. Jaṅghavihāranti aticiranisajjapaccayā kilamathavinodanatthāya jaṅghacāraṃ. Te kira divasaṃ sajjhāyaṃ katvā sāyanhe vuṭṭhāya nhānīyasambhāragandhamālateladhotavatthāni gāhāpetvā attano parijanaparivutā nhāyitukāmā nadītīraṃ gantvā rajatapaṭṭavaṇṇe vālikāsaṇḍe aparāparaṃ caṅkamiṃsu. Ekaṃ caṅkamantaṃ itaro anucaṅkami, puna itaraṃ itaroti. Tena vuttaṃ ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Maggāmaggeti magge ca amagge ca. Katamaṃ nu kho paṭipadaṃ pūretvā katamena maggena sakkā sukhaṃ brahmalokaṃ gantunti evaṃ maggāmaggaṃ ārabbha kathaṃ samuṭṭhāpesunti attho. Añjasāyanoti ujumaggassetaṃ vevacanaṃ, añjasā vā ujukameva etena āyanti āgacchantīti añjasāyano niyyāniko niyyātīti niyyāyanto niyyāti, gacchanto gacchatīti attho.

Takkarassa brahmasahabyatāyāti yo taṃ maggaṃ karoti paṭipajjati, tassa brahmunā saddhiṃ sahabhāvāya, ekaṭṭhāne pātubhāvāya gacchatīti attho. Yvāyanti yo ayaṃ. Akkhātoti kathito dīpito. Brāhmaṇena pokkharasātināti attano ācariyaṃ apadisati. Iti vāseṭṭho sakameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicarati. Bhāradvājopi sakamevāti. Tena vuttaṃ ‘‘neva kho asakkhi vāseṭṭho’’tiādi.

Tato vāseṭṭho ‘‘ubhinnampi amhākaṃ kathā aniyyānikāva, imasmiñca loke maggakusalo nāma bhotā gotamena sadiso natthi, bhavañca gotamo avidūre vasati, so no tulaṃ gahetvā nisinnavāṇijo viya kaṅkhaṃ chindissatī’’ti cintetvā tamatthaṃ bhāradvājassa ārocetvā ubhopi gantvā attano kathaṃ bhagavato ārocesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho vāseṭṭho…pe… yvāyaṃ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā’’ti.

522.Ettha bho gotamāti etasmiṃ maggāmagge. Viggaho vivādotiādīsu pubbuppattiko viggaho. Aparabhāge vivādo. Duvidhopi eso nānāācariyānaṃ vādato nānāvādo.

523.Atha kismiṃ pana voti tvampi ayameva maggoti attano ācariyavādameva paggayha tiṭṭhasi, bhāradvājopi attano ācariyavādameva, ekassāpi ekasmiṃ saṃsayo natthi. Evaṃ sati kismiṃ vo viggahoti pucchati.

524.Maggāmagge, bho gotamāti magge bho gotama amagge ca, ujumagge ca anujumagge cāti attho. Esa kira ekabrāhmaṇassāpi maggaṃ ‘‘na maggo’’ti na vadati. Yathā pana attano ācariyassa maggo ujumaggo, na evaṃ aññesaṃ anujānāti, tasmā tamevatthaṃ dīpento ‘‘kiñcāpi bho gotamā’’tiādimāha.

Sabbāni tānīti liṅgavipallāsena vadati, sabbe teti vuttaṃ hoti. Bahūnīti aṭṭha vā dasa vā. Nānāmaggānīti mahantāmahantajaṅghamaggasakaṭamaggādivasena nānāvidhāni sāmantā gāmanadītaḷākakhettādīhi āgantvā gāmaṃ pavisanamaggāni.

525-526.‘‘Niyyantīti vāseṭṭha vadesī’’ti bhagavā tikkhattuṃ vacībhedaṃ katvā paṭiññaṃ kārāpesi. Kasmā? Titthiyā hi paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānanti. So tathā kātuṃ na sakkhissatīti.

527-

521. "婆私吒和婆罗豆婆阇"是指婆私吒是莲花色的弟子,婆罗豆婆阇是星星的弟子。据说这两人出身高贵,精通三吠陀。"经行"是指因为长时间坐着而感到疲劳,为了消除疲劳而步行。据说他们白天学习后,傍晚起身,拿着洗浴用品、香料、花环、油和洗净的衣服,在随从的陪伴下想要去洗浴,来到河边,在银色的沙滩上来回走动。一个人走动时另一个人跟随,然后互换。因此说"跟随着走动"。"道与非道"是指正道和非正道。意思是他们讨论道与非道,即完成哪种修行、走哪条道路可以轻松地到达梵天界。"直路"是正道的同义词,或者说是直接通往的道路。
"与梵天同在"是指修行那条道路的人,为了与梵天一起存在,在同一处出现而前进的意思。"这个"是指这个。"被说"是指被讲述、被阐明。"婆罗门莲花色"是指自己的老师。这样婆私吒赞美并坚持自己老师的教导。婆罗豆婆阇也是如此。因此说"婆私吒无法"等。
然后婆私吒想:"我们两人的说法都不能导向解脱,在这个世界上没有人比乔达摩先生更精通道路,乔达摩先生就住在附近,他会像坐着的商人拿着秤一样消除我们的疑惑。"他把这件事告诉婆罗豆婆阇,两人一起去向世尊报告了他们的讨论。因此说"然后婆私吒...这是婆罗门星星所说的"。
522. "在这里,乔达摩先生"是指在这道与非道中。在"争论、争吵"等词中,争论是最初发生的。之后是争吵。这两种都是因为不同老师的教导而产生的不同说法。
523. "那么你们在什么上"是指你也坚持这就是道路,认为自己老师的教导是正确的,婆罗豆婆阇也坚持自己老师的教导,两人都没有任何怀疑。既然如此,你们在什么上有争论呢?
524. "在道与非道上,乔达摩先生"是指在道路和非道路上,在正道和非正道上的意思。据说他不会说任何一个婆罗门的道路"不是道路"。但是他不承认其他人的道路像自己老师的道路那样是正道,因此为了说明这一点而说"虽然,乔达摩先生"等。
"所有这些"是用不同的性来说,意思是"所有那些"。"许多"是指八条或十条。"不同的道路"是指大小不同的步行道、车道等,从周围的村庄、河流、池塘、田地等进入村庄的各种道路。
525-526. "婆私吒,你说'导向'"世尊三次重复这句话,让他承认。为什么?因为外道在承认后被驳斥时会否认。他不能那样做。
527-

529.Teva tevijjāti te tevijjā. Vakāro āgamasandhimattaṃ. Andhaveṇīti andhapaveṇī, ekena cakkhumatā gahitayaṭṭhiyā koṭiṃ eko andho gaṇhati, taṃ andhaṃ añño taṃ aññoti evaṃ paṇṇāsasaṭṭhi andhā paṭipāṭiyā ghaṭitā andhaveṇīti vuccati. Paramparasaṃsattāti aññamaññaṃ laggā, yaṭṭhigāhakenapi cakkhumatā virahitāti attho. Eko kira dhutto andhagaṇaṃ disvā ‘‘asukasmiṃ nāma gāme khajjabhojjaṃ sulabha’’nti ussāhetvā ‘‘tena hi tattha no sāmi nehi, idaṃ nāma te demā’’ti vutte, lañjaṃ gahetvā antarāmagge maggā okkamma mahantaṃ gacchaṃ anuparigantvā purimassa hatthena pacchimassa kacchaṃ gaṇhāpetvā ‘‘kiñci kammaṃ atthi, gacchatha tāva tumhe’’ti vatvā palāyi, te divasampi gantvā maggaṃ avindamānā ‘‘kuhiṃ no cakkhumā, kuhiṃ maggo’’ti paridevitvā maggaṃ avindamānā tattheva mariṃsu. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘paramparasaṃsattā’’ti. Purimopīti purimesu dasasu brāhmaṇesu ekopi. Majjhimopīti majjhimesu ācariyapācariyesu ekopi. Pacchimopīti idāni tevijjesu brāhmaṇesu ekopi. Hassakaññevāti hasitabbameva. Nāmakaññevāti lāmakaṃyeva. Tadetaṃ atthābhāvena rittakaṃ, rittakattāyeva tucchakaṃ. Idāni brahmaloko tāva tiṭṭhatu, yo tevijjehi na diṭṭhapubbova. Yepi candimasūriye tevijjā passanti, tesampi sahabyatāya maggaṃ desetuṃ nappahontīti dassanatthaṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasī’’tiādimāha.

530. Tattha yato candimasūriyā uggacchantīti yasmiṃ kāle uggacchanti. Yattha ca oggacchantīti yasmiṃ kāle atthamenti, uggamanakāle ca atthaṅgamanakāle ca passantīti attho. Āyācantīti ‘‘udehi bhavaṃ canda, udehi bhavaṃ sūriyā’’ti evaṃ āyācanti. Thomayantīti ‘‘sommo cando, parimaṇḍalo cando, sappabho cando’’tiādīni vadantā pasaṃsanti. Pañjalikāti paggahitaañjalikā. Namassamānāti ‘‘namo namo’’ti vadamānā.

531-532.Yaṃ passantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃ pana na kirāti ettha idha pana kiṃ vattabbaṃ. Yattha kira tevijjehi brāhmaṇehi na brahmā sakkhidiṭṭhoti evamattho daṭṭhabbo.

Aciravatīnadīupamākathā

542.Samatittikāti samabharitā. Kākapeyyāti yattha katthaci tīre ṭhitena kākena sakkā pātunti kākapeyyā. Pāraṃ taritukāmoti nadiṃ atikkamitvā paratīraṃ gantukāmo. Avheyyāti pakkoseyya. Ehi pārāpāranti ambho pāra apāraṃ ehi, atha maṃ sahasāva gahetvā gamissasi, atthi me accāyikakammanti attho.

544.Ye dhammā brāhmaṇakārakāti ettha pañcasīladasakusalakammapathabhedā dhammā brāhmaṇakārakāti veditabbā , tabbiparītā abrāhmaṇakārakā. Indamavhāyāmāti indaṃ avhāyāma pakkosāma. Evaṃ brāhmaṇānaṃ avhāyanassa niratthakataṃ dassetvā punapi bhagavā aṇṇavakucchiyaṃ sūriyo viya jalamāno pañcasatabhikkhuparivuto aciravatiyā tīre nisinno aparampi nadīupamaṃyeva āharanto ‘‘seyyathāpī’’tiādimāha.

546.Kāmaguṇāti kāmayitabbaṭṭhena kāmā, bandhanaṭṭhena guṇā. ‘‘Anujānāmi bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (khu. pā. 

529. "那些三明者"是指那些三明者。"va"只是一个连接词。"盲人队列"是指盲人排成的队列,一个有眼睛的人拿着棍子的一端,一个盲人抓住另一端,然后另一个盲人抓住前一个盲人,这样五六十个盲人排成一列,称为盲人队列。"互相连接"是指彼此相连,甚至连拿棍子的有眼睛的人也不在了。据说有个骗子看到一群盲人,就鼓动他们说"在某某村有很多美食",他们说"那么请带我们去吧,我们会给你这个那个",他收了贿赂后,在半路上离开大路,绕着一大片灌木丛走,让前面的人抓住后面的人的腰,说"我有点事,你们先走",然后逃跑了。他们走了一整天也找不到路,哀叹道"我们的向导在哪里,路在哪里",找不到路就死在那里了。指的就是这种情况,所以说"互相连接"。"前面的"是指最早的十个婆罗门中的任何一个。"中间的"是指中间的老师和老师的老师中的任何一个。"后面的"是指现在的三明婆罗门中的任何一个。"只是可笑的"是指只值得嘲笑。"只是名字"是指只是低劣的。这是因为没有实质而空洞,因为空洞所以是虚假的。现在先不说梵天界,那是三明者从未见过的。为了说明即使是三明者所能看到的日月,他们也无法教导如何与之同在的道路,所以说"你怎么认为"等。
530. 在这里,"日月升起的时候"是指在升起的时候。"日月落下的时候"是指在落下的时候,意思是在升起和落下的时候看到。"祈祷"是指这样祈祷:"请升起吧,月亮先生;请升起吧,太阳先生。""赞美"是指说"月亮温和,月亮圆满,月亮有光芒"等来赞美。"合掌"是指举起合十的双手。"礼拜"是指说"南无南无"。
531-532. 这里的"yang"只是一个语气词。"难道不是"这里应该这样理解:在这里还有什么可说的呢?据说三明婆罗门没有亲眼见过梵天。
阿奇罗瓦蒂河的比喻
542. "水满"是指水满到边缘。"乌鸦可饮"是指乌鸦站在岸边任何地方都可以喝到水。"想要渡过"是指想要越过河流到达对岸。"呼唤"是指召唤。"来啊,对岸"是指"喂,对岸啊,来到这边,然后你会突然抓住我带我过去,我有紧急的事"的意思。
544. "使人成为婆罗门的法"在这里应该理解为五戒和十善业道等法使人成为婆罗门,与之相反的则使人不成为婆罗门。"我们呼唤因陀罗"是指我们呼唤、召唤因陀罗。这样显示了婆罗门的呼唤是无意义的之后,世尊又像大海中的太阳一样闪耀,在五百比丘的围绕下坐在阿奇罗瓦蒂河岸,再次引用河流的比喻说"就像"等。
546. "欲乐"是指因为可欲而称为欲,因为束缚而称为绳。"比丘们,我允许用两层未穿过的布做僧伽梨"这里的"绳"是指层的意思。"时光流逝,夜晚消逝,年龄的阶段逐渐离去"这里的"绳"是指聚集的意思。"可以期待百倍的功德"这里的"绳"是指利益的意思。"肠和肠间膜"

3.1) kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ca ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi eseva adhippeto. Tena vuttaṃ ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. Cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena passitabbā. Etenupāyena sotaviññeyyādīsupi attho veditabbo. Iṭṭhāti pariyiṭṭhā vā hontu, mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Kantāti kāmanīyā. Manāpāti manavaḍḍhanakā. Piyarūpāti piyajātikā. Kāmūpasañhitāti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasañhitā. Rajanīyāti rañjanīyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho.

Gadhitāti gedhena abhibhūtā hutvā. Mucchitāti mucchākārappattāya adhimattakāya taṇhāya abhibhūtā. Ajjhopannāti adhiopannā ogāḷhā ‘‘idaṃ sāra’’nti pariniṭṭhānappattā hutvā. Anādīnavadassāvinoti ādīnavaṃ apassantā. Anissaraṇapaññāti idamettha nissaraṇanti, evaṃ parijānanapaññāvirahitā, paccavekkhaṇaparibhogavirahitāti attho.

548.Āvaraṇātiādīsu āvarantīti āvaraṇā. Nivārentīti nīvaraṇā. Onandhantīti onāhanā. Pariyonandhantīti pariyonāhanā. Kāmacchandādīnaṃ vitthārakathā visuddhimaggato gahetabbā.

549-550.Āvutā nivutā onaddhā pariyonaddhāti padāni āvaraṇādīnaṃ vasena vuttāni. Sapariggahoti itthipariggahena sapariggahoti pucchati. Apariggaho bho gotamātiādīsupi kāmacchandassa abhāvato itthipariggahena apariggaho. Byāpādassa abhāvato kenaci saddhiṃ veracittena avero. Thinamiddhassa abhāvato cittagelaññasaṅkhātena byāpajjena abyāpajjo. Uddhaccakukkuccābhāvato uddhaccakukkuccādīhi saṃkilesehi asaṃkiliṭṭhacitto suparisuddhamānaso. Vicikicchāya abhāvato cittaṃ vase vatteti. Yathā ca brāhmaṇā cittagatikā hontīti, cittassa vasena vattanti, na tādisoti vasavattī.

552.Idhakho panāti idha brahmalokamagge. Āsīditvāti amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā. Saṃsīdantīti ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā viya anuppavisanti. Saṃsīditvā visāraṃ pāpuṇantīti evaṃ paṅke viya saṃsīditvā visāraṃ aṅgamaṅgasaṃbhañjanaṃ pāpuṇanti. Sukkhataraṃ maññe tarantīti marīcikāya vañcetvā ‘‘kākapeyyā nadī’’ti saññāya ‘‘tarissāmā’’ti hatthehi ca pādehi ca vāyamamānā sukkhataraṇaṃ maññe taranti. Tasmā yathā hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ, evaṃ apāyesu saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ pāpuṇanti. Idheva ca sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhanti. Tasmā idaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānanti tasmā idaṃ brahmasahabyatāya maggadīpakaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ. Tevijjāiriṇanti tevijjāaraññaṃ iriṇanti hi agāmakaṃ mahāaraññaṃ vuccati. Tevijjāvivananti pupphaphalehi aparibhogarukkhehi sañchannaṃ nirudakaṃ araññaṃ . Yattha maggato ukkamitvā parivattitumpi na sakkā honti, taṃ sandhāyāha ‘‘tevijjāvivanantipi vuccatī’’ti. Tevijjābyasananti tevijjānaṃ pañcavidhabyasanasadisametaṃ. Yathā hi ñātirogabhoga diṭṭhi sīlabyasanappattassa sukhaṃ nāma natthi, evaṃ tevijjānaṃ tevijjakaṃ pāvacanaṃ āgamma sukhaṃ nāma natthīti dasseti.



3.1) 这里的"绳"是指束缚的意思。这里也是这个意思。因此说"因为束缚而称为绳"。"眼所识知的"是指应该被眼识所看到的。同样的方法也应该理解"耳所识知的"等。"可意的"是指无论是否被寻求,都成为可意的对象。"可爱的"是指可爱慕的。"可意的"是指能增长心意的。"可爱的"是指本性可爱的。"与欲相应的"是指与以此为对象而生起的欲相应。"能令人染著的"是指能令人染著的,是生起贪欲的原因。
"贪著的"是指被贪欲所征服。"迷醉的"是指被极度的渴爱所征服而达到昏迷的状态。"沉溺的"是指深深地沉溺,认为"这是精华"而达到完全确定的状态。"不见过患"是指不看到过患。"无出离慧"是指缺乏"这是从中出离"的了知智慧,缺乏省察受用的意思。
548. 在"障碍"等词中,"障碍"是指阻碍。"盖"是指遮盖。"缠"是指缠绕。"遍缠"是指完全缠绕。关于欲贪等的详细解释应该从《清净道论》中获取。
549-550. "被障碍、被遮盖、被缠绕、被遍缠"这些词是根据障碍等来说的。"有所执取"是指询问是否因执取女人而有所执取。在"无执取,乔达摩先生"等词中,因为没有欲贪所以没有执取女人。因为没有嗔恨所以对任何人都没有怨恨之心。因为没有昏沉睡眠所以没有被称为心的疾病的恼害。因为没有掉举恶作所以心不被掉举恶作等烦恼所污染而非常清净。因为没有疑惑所以能控制心。正如婆罗门们所说的那样,他们随心所欲,而不是那样的人,所以能自在。
552. "在这里"是指在通往梵天界的道路上。"陷入"是指接受非道路为"道路"。"沉没"是指以为是平地而陷入泥沼一样深入。"沉没后遭受破坏"是指这样像陷入泥沼一样沉没后遭受四肢破坏。"以为在渡过干燥之地"是指被海市蜃楼欺骗,以为"这是乌鸦可饮的河",想"我们要渡过"而用手脚努力,以为在渡过干燥之地。因此,就像手脚等被破坏、损坏一样,他们在恶趣中遭受破坏、损坏。他们在此处也得不到快乐或愉悦。因此,"这是三明婆罗门的"是指这个声称能指示与梵天同在之道的三明教说是三明婆罗门的。"三明的荒地"中的"荒地"是指没有村庄的大森林。"三明的密林"是指布满不能享用花果的树木、没有水的森林。指的是从道路偏离后甚至无法转身的地方,所以说"也称为三明的密林"。"三明的灾难"是指这与三明的五种灾难相似。就像遭受亲属、疾病、财产、见解、戒行等五种灾难的人没有所谓的快乐一样,他说明依靠三明的教说,三明者也没有所谓的快乐。

554.Jātasaṃvaḍḍhoti jāto ca vaḍḍhito ca, yo hi kevalaṃ tattha jātova hoti, aññattha vaḍḍhito, tassa samantā gāmamaggā na sabbaso paccakkhā honti, tasmā jātasaṃvaḍḍhoti āha. Jātasaṃvaḍḍhopi yo ciranikkhanto, tassa na sabbaso paccakkhā honti. Tasmā ‘‘tāvadeva avasaṭa’’nti āha, taṅkhaṇameva nikkhantanti attho. Dandhāyitattanti ayaṃ nu kho maggo, ayaṃ na nukhoti kaṅkhāvasena cirāyitattaṃ. Vitthāyitattanti yathā sukhumaṃ atthajātaṃ sahasā pucchitassa kassaci sarīraṃ thaddhabhāvaṃ gaṇhāti, evaṃ thaddhabhāvaggahaṇaṃ. Na tvevāti iminā sabbaññutaññāṇassa appaṭihatabhāvaṃ dasseti. Tassa hi purisassa mārāvaṭṭanādivasena siyā ñāṇassa paṭighāto. Tena so dandhāyeyya vā vitthāyeyya vā. Sabbaññutaññāṇaṃ pana appaṭihataṃ, na sakkā tassa kenaci antarāyo kātunti dīpeti.

555.Ullumpatu bhavaṃ gotamoti uddharatu bhavaṃ gotamo. Brāhmaṇiṃ pajanti brāhmaṇadārakaṃ, bhavaṃ gotamo mama brāhmaṇaputtaṃ apāyamaggato uddharitvā brahmalokamagge patiṭṭhapetūti attho. Athassa bhagavā buddhuppādaṃ dassetvā saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya mettāvihārādibrahmalokagāmimaggaṃ desetukāmo ‘‘tena hi vāseṭṭhā’’tiādimāha. Tattha ‘‘idha tathāgato’’tiādi sāmaññaphale vitthāritaṃ. Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge brahmavihārakammaṭṭhānakathāyaṃ vuttaṃ. Seyyathāpi vāseṭṭha balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato pharati. Balavato pana vipphāriko hoti, tasmā ‘‘balavā’’tiādimāha. Mettāya cetovimuttiyāti ettha mettāti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, ‘‘cettovimuttī’’ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati. Appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odissakaanodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati. Na taṃ tatrāvasissati na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpāvacarārūpāvacarakamme na ohīyati, na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Atha kho rūpāvacarārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati. Tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Evaṃvihārīti evaṃ mettādivihārī.



554. "出生和成长"是指出生并成长,因为如果只是在那里出生而在别处成长,周围的村庄道路就不会完全熟悉,所以说"出生和成长"。即使是出生和成长在那里的人,如果长期离开,也不会完全熟悉。所以说"刚刚离开",意思是刚刚离开的那一刻。"迟疑"是指因为怀疑"这是不是那条路"而延迟。"犹豫"是指就像有人突然被问到微妙的事情时身体变得僵硬一样,产生僵硬感。"但是不会"这表明一切知智是无碍的。因为那个人可能因为魔罗的干扰等而产生智慧的障碍。因此他可能会迟疑或犹豫。但一切知智是无碍的,任何人都不能对它造成障碍,这就是所要表达的。
555. "请乔达摩先生提拔"是指请乔达摩先生提拔。"婆罗门众"是指婆罗门子弟,意思是请乔达摩先生将我的婆罗门子弟从恶道中拯救出来,安置在通往梵天界的道路上。然后世尊为了显示佛陀的出现,并想要教导慈心住等通往梵天界的道路及其前行道,所以说"那么,婆私吒"等。其中"这里如来"等在《沙门果经》中已详细解释。关于"与慈心俱"等应该说的,都在《清净道论》的梵住业处章节中已经说过。但是"就像,婆私吒,有力的吹螺者"等在这里是新的内容。其中"有力的"是指具有力量。"吹螺者"是指吹螺的人。"毫不费力"是指不困难不辛苦。因为软弱的吹螺者即使吹螺也不能让四方都听到声音,他的螺声不能遍满各处。但有力的人声音宏亮,所以说"有力的"等。在"慈心解脱"中,说到"慈心"时,近行定和安止定都可以,但说到"心解脱"时,只有安止定可以。"有限量的业"是指欲界业。"无量的业"是指色界和无色界业。因为它超越了限量,以指定、不指定、遍满方向的方式增长而做,所以称为无量。"它不会留存在那里,不会停留在那里"是指那个欲界业不会留在那个色界无色界业中,不会停留。这是什么意思呢?那个欲界业不能在色无色界业中间停留或站立,不能遍满和耗尽色无色界业而占据自己的位置。相反,色界无色界业就像大洪水淹没小水一样,遍满和耗尽欲界业,占据自己的位置而停留。它阻止欲界业的果报,自己带来与梵天同在。"如是而住"是指如是以慈心等而住。

559.Etemayaṃ bhavantaṃ gotamanti idaṃ tesaṃ dutiyaṃ saraṇagamanaṃ. Paṭhamameva hete majjhimapaṇṇāsake vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, imaṃ pana tevijjasuttaṃ sutvā dutiyampi saraṇaṃ gatā. Katipāhaccayena pabbajitvā aggaññasutte upasampadañceva arahattañca alatthuṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Tevijjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca terasasuttapaṭimaṇḍitassa sīlakkhandhavaggassa

Atthavaṇṇanāti.

Sīlakkhandhavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Dīghanikāye

Mahāvaggaṭṭhakathā

1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā

Pubbenivāsapaṭisaṃyuttakathā



559. "我们皈依乔达摩先生"这是他们第二次皈依。他们第一次是在听了《中分五十经》中的《婆私吒经》后皈依的,这次听了《三明经》后又第二次皈依。几天后他们出家,在《起世经》中获得了具足戒和阿罗汉果。其余的内容在各处都是明显的。
这样,在《长部》注释《吉祥悦意》中
《三明经》的注释结束了。
包含十三经的戒蕴品的
义释也结束了。
戒蕴品注释结束。
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
长部
大品注释
1. 大本经注释
关于宿命的解说
provided by EasyChat

1.Evaṃme sutaṃ…pe… karerikuṭikāyanti mahāpadānasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – karerikuṭikāyanti karerīti varuṇarukkhassa nāmaṃ, karerimaṇḍapo tassā kuṭikāya dvāre ṭhito, tasmā ‘‘karerikuṭikā’’ti vuccati, yathā kosambarukkhassa dvāre ṭhitattā ‘‘kosambakuṭikā’’ti. Antojetavane kira karerikuṭi kosambakuṭi gandhakuṭi salaḷāgāranti cattāri mahāgehāni, ekekaṃ satasahassapariccāgena nipphannaṃ. Tesu salaḷāgāraṃ raññā pasenadinā kāritaṃ, sesāni anāthapiṇḍikena kāritāni. Iti bhagavā anāthapiṇḍikena gahapatinā thambhānaṃ upari kāritāya devavimānakappāya karerikuṭikāyaṃ viharati . Pacchābhattanti ekāsanikakhalupacchābhattikānaṃ pātova bhuttānaṃ antomajjhanhikepi pacchābhattameva. Idha pana pakatibhattassa pacchato ‘‘pacchābhatta’’nti adhippetaṃ. Piṇḍapātapaṭikkantānanti piṇḍapātato paṭikkantānaṃ, bhattakiccaṃ niṭṭhapetvā uṭṭhitānanti attho.

Karerimaṇḍalamāḷeti tasseva karerimaṇḍapassa avidūre katāya nisīdanasālāya. So kira karerimaṇḍapo gandhakuṭikāya ca sālāya ca antare hoti, tasmā gandhakuṭīpi karerikuṭikāpi sālāpi – ‘‘karerimaṇḍalamāḷo’’ti vuccati. Pubbenivāsapaṭisaṃyuttāti ‘‘ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo’’ti evaṃ vibhattena pubbenivutthakkhandhasantānasaṅkhātena pubbenivāsena saddhiṃ yojetvā pavattitā. Dhammīti dhammasaṃyuttā.

Udapādīti aho acchariyaṃ dasabalassa pubbenivāsañāṇaṃ , pubbenivāsaṃ nāma ke anussaranti, ke nānussarantīti. Titthiyā anussaranti, sāvakā ca paccekabuddhā ca buddhā ca anussaranti. Kataratitthiyā anussaranti? Ye aggappattakammavādino, tepi cattālīsaṃyeva kappe anussaranti, na tato paraṃ. Sāvakā kappasatasahassaṃ anussaranti. Dve aggasāvakā asaṅkhyeyyañceva kappasatasahassañca. Paccekabuddhā dve asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca. Buddhānaṃ pana ettakanti paricchedo natthi, yāvatakaṃ ākaṅkhanti, tāvatakaṃ anussaranti.

Titthiyā khandhapaṭipāṭiyā anussaranti, paṭipāṭiṃ muñcitvā na sakkonti. Paṭipāṭiyā anussarantāpi asaññabhavaṃ patvā khandhappavattiṃ na passanti, jāle patitā kuṇṭhā viya, kūpe patitā paṅguḷā viya ca honti. Te tattha ṭhatvā ‘‘ettakameva, ito paraṃ natthī’’ti diṭṭhiṃ gaṇhanti. Iti titthiyānaṃ pubbenivāsānussaraṇaṃ andhānaṃ yaṭṭhikoṭigamanaṃ viya hoti. Yathā hi andhā yaṭṭhikoṭiggāhake satiyeva gacchanti, asati tattheva nisīdanti, evameva titthiyā khandhapaṭipāṭiyāva anussarituṃ sakkonti, paṭipāṭiṃ vissajjetvā na sakkonti.

Sāvakāpi khandhapaṭipāṭiyāva anussaranti, asaññabhavaṃ patvā khandhappavattiṃ na passanti. Evaṃ santepi te vaṭṭe saṃsaraṇakasattānaṃ khandhānaṃ abhāvakālo nāma natthi. Asaññabhave pana pañcakappasatāni pavattantīti tattakaṃ kālaṃ atikkamitvā buddhehi dinnanaye ṭhatvā parato anussaranti; seyyathāpi āyasmā sobhito. Dve aggasāvakā pana paccekabuddhā ca cutipaṭisandhiṃ oloketvā anussaranti. Buddhānaṃ cutipaṭisandhikiccaṃ natthi, yaṃ yaṃ ṭhānaṃ passitukāmā honti, taṃ tadeva passanti.

Titthiyā ca pubbenivāsaṃ anussaramānā attanā diṭṭhakatasutameva anussaranti. Tathā sāvakā ca paccekabuddhā ca. Buddhā pana attanā vā parehi vā diṭṭhakatasutaṃ sabbameva anussaranti.


1. "如此听闻……"这是《大本经》。这里有一个新的词义解释——"karerikuṭikā"是指"karerī"，即"伐木树"的名称，"karerimaṇḍapo"在它的房屋门口站立，因此称为"karerikuṭikā"，正如"kosambakuṭikā"因"kosambarukkhassa"的门口而得名。在"安多杰塔瓦那"中，"karerikuṭi"、"kosambakuṭi"、"gandhakuṭi"、"salaḷāgār"等四个大房屋中，每个都是以百千的代价建成的。其中，"salaḷāgāra"是由国王帕塞那迪所建，其余的都是由阿难比尼所建。因此，世尊在阿难比尼的庇护下，住在那间建在神的宫殿上的"karerikuṭikā"中。至于"晚饭"，是指在单独的"晚饭后"吃的。这里的"晚饭"是指普通的晚饭。"对乞食的拒绝"是指拒绝乞食后起身的意思。
"karerimaṇḍalamāḷe"是指在"karerimaṇḍapo"不远处所建的休息厅。因为"karerimaṇḍapo"在"gandhakuṭikā"和"房屋"之间，所以"gandhakuṭī"、"karerikuṭikā"和"房屋"都称为"karerimaṇḍalamāḷo"。关于"与宿命相关"的意思是"一个出生、两个出生"，以此类推与宿命的聚集和流转相关联。关于"法"的意思是与法相关。
"Udapādīti"是说"真是奇妙啊，十力者的宿命知"，宿命是指有些人记得，有些人则不记得。外道们记得，声闻和独觉菩萨以及佛陀们都记得。哪些外道记得呢？那些达到极果的业行者，他们在四十个劫中记得，而不再多于此。声闻们记得一百劫。两个最上声闻是无量的，以及一百劫。独觉菩萨们也是两个无量的和一百劫。而佛陀们则没有这样的界限，他们想要的任何地方，都会记得。
外道们在"色蕴"的修行中记得，放弃修行后就无法记得。即使在修行中记得，也会陷入无意识的状态，无法看到色蕴的流转，就像掉入网中的盲人一样，掉入井中的手指一样。他们在那里停留，认为"只有这一点，之后就没有了"的看法。因此，外道们对宿命的记忆就像盲人走在路上的样子。就像盲人跟随有意识的引导者一样，存在时就能前行，缺失时就停留在那里，外道们也只能在色蕴的修行中记得，放弃修行就无法记得。
声闻们也在色蕴的修行中记得，陷入无意识的状态，无法看到色蕴的流转。即使如此，他们在轮回中也没有时间的流转。陷入无意识的状态时，五蕴在流转，因此超越了那个时间，依靠佛陀所教的方式，记得超越；比如阿耶索比多。两个最上声闻和独觉菩萨们在观察生死的流转时也会记得。佛陀们没有生死的流转，想要看到的任何地方，都会看到。
外道们在记忆宿命时，仅仅依靠自己的见解和教义来记得。声闻和独觉菩萨们也是如此。而佛陀则无论是自己还是他人，都会完全记得。


Titthiyānaṃ pubbenivāsañāṇaṃ khajjopanakaobhāsasadisaṃ, sāvakānaṃ padīpobhāsasadisaṃ, aggasāvakānaṃ osadhitārakobhāsasadisaṃ, paccekabuddhānaṃ candobhāsasadisaṃ, buddhānaṃ saradasūriyamaṇḍalobhāsasadisaṃ. Tassa ettakāni jātisatāni jātisahassāni jātisatasahassānīti vā ettakāni kappasatāni kappasahassāni kappasatasahassānīti vā natthi, yaṃ kiñci anussarantassa neva khalitaṃ, na paṭighātaṃ hoti, āvajjanapaṭibaddhameva ākaṅkhamanasikāracittuppādapaṭibaddhameva hoti. Dubbalapattapuṭe vegakkhittanārāco viya, sinerukūṭe vissaṭṭhaindavajiraṃ viya ca asajjamānameva gacchati. ‘‘Aho mahantaṃ bhagavato pubbenivāsañāṇa’’nti evaṃ bhagavantaṃyeva ārabbha kathā uppannā, jātā pavattāti attho. Taṃ sabbampi saṅkhepato dassetuṃ ‘‘itipi pubbenivāso, itipi pubvenivāso’’ti ettakameva pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tattha itipīti evampi.

2-3.Assosi kho…pe… atha bhagavā anuppattoti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ vuttameva. Ayameva hi viseso – tattha sabbaññutaññāṇena assosi, idha dibbasotena. Tattha ca vaṇṇāvaṇṇakathā vippakatā, idha pubbenivāsakathā. Tasmā bhagavā – ‘‘ime bhikkhū mama pubbenivāsañāṇaṃ ārabbha guṇaṃ thomenti, pubbenivāsañāṇassa pana me nipphattiṃ na jānanti; handa nesaṃ tassa nipphattiṃ kathetvā dassāmī’’ti āgantvā pakatiyāpi buddhānaṃ nisīditvā dhammadesanatthameva ṭhapite taṅkhaṇe bhikkhūhi papphoṭetvā dinne varabuddhāsane nisīditvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave’’ti pucchāya ca ‘‘idha , bhante’’tiādipaṭivacanassa ca pariyosāne tesaṃ pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ kathetukāmo iccheyyātha notiādimāha. Tattha iccheyyātha noti iccheyyātha nu. Atha naṃ pahaṭṭhamānasā bhikkhū yācamānā etassa bhagavātiādimāhaṃsu. Tattha etassāti etassa dhammikathākaraṇassa.

4. Atha bhagavā tesaṃ yācanaṃ gahetvā kathetukāmo ‘‘tena hi, bhikkhave, suṇāthā’’ti te sotāvadhāraṇasādhukamanasikāresu niyojetvā aññesaṃ asādhāraṇaṃ chinnavaṭumakānussaraṇaṃ pakāsetukāmo ito so, bhikkhavetiādimāha. Tattha yaṃ vipassīti yasmiṃ kappe vipassī. Ayañhi ‘ya’nti saddo ‘‘yaṃ me, bhante, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ, bhagavato’’tiādīsu (dī. ni. 2.203) paccattavacane dissati. ‘‘Yaṃ taṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhī’’tiādīsu (su. ni. 881) upayogavacane. ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā’’tiādīsu (a. ni. 

外道们的宿命智就像萤火虫的光芒,声闻们的就像灯光,最上声闻的就像药叉星的光芒,独觉菩萨的就像月光,佛陀的就像秋天太阳的光芒。对于佛陀的宿命智,无论是几百生、几千生、几十万生,还是几百劫、几千劫、几十万劫,都没有限制,无论回忆什么都不会有错误或障碍,只取决于意愿、作意和心的生起。就像强力射出的箭穿过弱叶,或者从须弥山顶投掷的金刚杵一样,毫无阻碍地前进。"啊,世尊的宿命智真是伟大啊",就是这样关于世尊的讨论产生、出现、流传的意思。为了简要地显示这一切,经文中只说"如是宿命,如是宿命"。其中"如是"是指这样。
2-3. "听闻……世尊到达"这里应该说的,在《梵网经》的注释中已经说过。这里唯一的区别是:那里是用一切知智听闻,这里是用天耳。那里是关于美丑的讨论未完成,这里是关于宿命的讨论。因此世尊想:"这些比丘赞美我的宿命智的功德,但他们不知道我宿命智的成就;那么我来为他们讲解它的成就吧。"于是来到平常佛陀们为说法而准备的座位上坐下,在比丘们拍打好的殊胜佛座上坐下,问道:"比丘们,你们在讨论什么?"在他们回答"世尊,在这里"等之后,想要为他们讲解与宿命相关的法,所以说"你们想要听吗"等。其中"你们想要听吗"是询问他们是否想要听。然后欢喜的比丘们请求说"这是世尊"等。其中"这"是指这个说法。
4. 然后世尊接受了他们的请求,想要讲解,说"那么,比丘们,请听",让他们专注倾听和善加作意,想要宣说他人所不共的断轮回的回忆,所以说"比丘们,从这里"等。其中"毗婆尸"是指毗婆尸佛所在的劫。这个"ya"字在"世尊,我亲耳听到、亲自领受了三十三天诸神所说的,我向世尊禀告"等句中表示主格。在"我们问你的你已回答,现在我们问你别的,请你说说"等句中表示宾格。在"比丘们,这是不可能的,没有机会,在一个世界"等句中

1.277) karaṇavacane. Idha pana bhummattheti daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ – ‘‘yasmiṃ kappe’’ti. Udapādīti dasasahassilokadhātuṃ unnādento uppajji.

Bhaddakappeti pañcabuddhuppādapaṭimaṇḍitattā sundarakappe sārakappeti bhagavā imaṃ kappaṃ thomento evamāha. Yato paṭṭhāya kira amhākaṃ bhagavatā abhinīhāro kato, etasmiṃ antare ekakappepi pañca buddhā nibbattā nāma natthi. Amhākaṃ bhagavato abhinīhārassa purato pana taṇhaṅkaro, medhaṅkaro, saraṇaṅkaro, dīpaṅkaroti cattāro buddhā ekasmiṃ kappe nibbattiṃsu. Tesaṃ orabhāge ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi.

Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana koṇḍañño nāma buddho ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne maṅgalo, sumano, revato, sobhitoti cattāro buddhā ekasmiṃ kappe uppannā . Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassī, padumo, nāradoti tayo buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Tatopi asaṅkhyeyyaṃ buddhasuññameva ahosi. Asaṅkhyeyyakappapariyosāne pana ito kappasatasahassānaṃ upari padumuttaro bhagavā ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Tassa orabhāge ito tiṃsakappasahassānaṃ upari sumedho, sujātoti dve buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Tato orabhāge ito aṭṭhārasannaṃ kappasahassānaṃ upari piyadassī, atthadassī, dhammadassīti tayo buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Atha ito catunavutikappe siddhattho nāma buddho ekova ekasmiṃ kappe uppanno. Ito dve navutikappe tisso, phussoti dve buddhā ekasmiṃ kappe uppannā. Ito ekanavutikappe vipassī bhagavā uppanno. Ito ekatiṃse kappe sikhī, vessabhūti dve buddhā uppannā. Imasmiṃ bhaddakappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, gotamo amhākaṃ sammāsambuddhoti cattāro buddhā uppannā, metteyyo uppajjissati. Evamayaṃ kappo pañcabuddhuppādapaṭimaṇḍitattā sundarakappo sārakappoti bhagavā imaṃ kappaṃ thomento evamāha.

Kiṃ panetaṃ buddhānaṃyeva pākaṭaṃ hoti – ‘‘imasmiṃ kappe ettakā buddhā uppannā vā uppajjissantīti vā’’ti, udāhu aññesampi pākaṭaṃ hotīti? Aññesampi pākaṭaṃ hoti. Kesaṃ? Suddhāvāsabrahmānaṃ. Kappasaṇṭhānakālasmiñhi ekamasaṅkhyeyyaṃ ekaṅgaṇaṃ hutvā ṭhite lokasannivāse lokassa saṇṭhānatthāya devo vassituṃ ārabhati. Āditova antaraṭṭhake himapāto viya hoti. Tato tilamattā kaṇamattā taṇḍulamattā mugga-māsa-badara-āmalaka-eḷāluka-kumbhaṇḍa-alābumattā udakadhārā hutvā anukkamena usabhadveusabhaaḍḍhagāvutagāvutadvegāvutaaḍḍhayojanayojanadviyojana…pe… yojanasatayojanasahassayojanasatasahassamattā hutvā koṭisatasahassacakkavāḷabbhantare yāva avinaṭṭhabrahmalokā pūretvā tiṭṭhanti. Atha taṃ udakaṃ anupubbena bhassati, bhassante udake pakatidevalokaṭṭhānesu devalokā saṇṭhahanti, tesaṃ saṇṭhahanavidhānaṃ visuddhimagge pubbenivāsakathāyaṃ vuttameva.


1.277)表示工具格。但在这里应该理解为处格。因此说"在哪个劫"。"出现"是指震动十万世界而出生。
"贤劫"是指因为有五佛出世而庄严的美好之劫、精华之劫,世尊赞美这个劫时这样说。据说从我们的世尊发愿以来,在此期间没有任何一劫有五佛出世。在我们世尊发愿之前,有贪爱灭尽者、智者、归依者、燃灯四佛在一劫中出世。在他们之后的一阿僧祇劫中没有佛出世。
在一阿僧祇劫结束时,只有一位名叫憍陈如的佛在一劫中出世。之后又是一阿僧祇劫没有佛出世。在一阿僧祇劫结束时,有吉祥、善意、离垢、庄严四佛在一劫中出世。之后又是一阿僧祇劫没有佛出世。在一阿僧祇劫结束时,在十万劫加一阿僧祇劫之前,有无量见、莲花、那罗陀三佛在一劫中出世。之后又是一阿僧祇劫没有佛出世。在一阿僧祇劫结束时,在十万劫之前,只有一位名叫莲花上的世尊在一劫中出世。在他之后三万劫之前,有善慧、善生两位佛在一劫中出世。在那之后一万八千劫之前,有喜见、义见、法见三位佛在一劫中出世。然后在九十四劫之前,只有一位名叫悉达多的佛在一劫中出世。在九十二劫之前,有底沙、弗沙两位佛在一劫中出世。在九十一劫之前,毗婆尸世尊出世。在三十一劫之前,有式弃、毗舍浮两位佛出世。在这个贤劫中,有拘留孙、拘那含、迦叶、我们的正等正觉者乔达摩四位佛出世,弥勒将会出世。因为这个劫有五佛出世而庄严,所以世尊赞美这个劫时说它是美好之劫、精华之劫。
这只有佛陀们才知道"在这个劫中有多少佛已经出世或将要出世"吗?还是其他人也知道?其他人也知道。哪些人?净居天的梵天们。在劫形成的时候,世界聚集在一起成为一个整体,为了世界的形成,天开始下雨。最初像是在两个八日之间下雪。然后水滴变成芝麻大小、米粒大小、绿豆大小、豆子大小、枣子大小、余甘子大小、冬瓜大小、南瓜大小、葫芦大小,逐渐变成一牛长、两牛长、半由旬、一由旬、两由旬、半由旬、一由旬、两由旬……一百由旬、一千由旬、十万由旬,充满百千俱胝世界之内直到未毁坏的梵天界。然后那水逐渐下降,水下降时,在正常的天界位置形成天界,它们的形成方式在《清净道论》的宿命说中已经说过。


Manussalokasaṇṭhahanaṭṭhānaṃ pana patte udake dhamakaraṇamukhe pihite viya vātavasena taṃ udakaṃ santiṭṭhati, udakapiṭṭhe uppalinipaṇṇaṃ viya pathavī saṇṭhahati. Mahābodhipallaṅko vinassamāne loke pacchā vinassati, saṇṭhahamāne paṭhamaṃ saṇṭhahati. Tattha pubbanimittaṃ hutvā eko paduminigaccho uppajjati, tassa sace tasmiṃ kappe buddho nibbattissati, pupphaṃ uppajjati. No ce, nuppajjati. Uppajjamānañca sace eko buddho nibbattissati, ekaṃ uppajjati. Sace dve, tayo, cattāro, pañca buddhā nibbattissanti, pañca uppajjanti. Tāni ca kho ekasmiṃyeva nāḷe kaṇṇikābaddhāni hutvā. Suddhāvāsabrahmāno ‘‘āyāma , mayaṃ mārisā, pubbanimittaṃ passissāmā’’ti mahābodhipallaṅkaṭṭhānaṃ āgacchanti, buddhānaṃ anibbattanakappe pupphaṃ na hoti. Te pana apupphitagacchaṃ disvā – ‘‘andhakāro vata bho loko bhavissati, matā matā sattā apāye pūressanti, cha devalokā nava brahmalokā suññā bhavissantī’’ti anattamanā honti. Pupphitakāle pana pupphaṃ disvā – ‘‘sabbaññubodhisattesu mātukucchiṃ okkamantesu nikkhamantesu sambujjhantesu dhammacakkaṃ pavattentesu yamakapāṭihāriyaṃ karontesu devorohanaṃ karontesu āyusaṅkhāraṃ ossajjantesu parinibbāyantesu dasasahassacakkavāḷakampanādīni pāṭihāriyāni dakkhissāmā’’ti ca ‘‘cattāro apāyā parihāyissanti, cha devalokā nava brahmalokā paripūressantī’’ti ca attamanā udānaṃ udānentā attano attano brahmalokaṃ gacchanti. Imasmiṃ bhaddakappe pañca padumāni uppajjiṃsu. Tesaṃ nimittānaṃ ānubhāvena cattāro buddhā uppannā, pañcamo uppajjissati. Suddhāvāsabrahmānopi tāni padumāni disvā imamatthaṃ jāniṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘aññesampi pākaṭaṃ hotī’’ti.

Āyuparicchedavaṇṇanā

5-

在人间世界的聚集之处，水在被风吹动的情况下，像被盖住的水一样静止，水面上浮着的莲花般的土地在支撑着。大菩提榻在世间消失后，随后消失，聚集的地方首先聚集。在那里，作为前兆的一个莲花生长出来，如果在那个劫中有佛出世，花就会盛开；如果没有，就不会盛开。如果正在盛开，并且有一个佛出世，那么就会有一个盛开；如果有两个、三个、四个、五个佛出世，就会有五朵花盛开。它们在同一个茎上像耳朵一样相连。净居天的梵天们说：“我们要去看看前兆。”于是他们来到大菩提榻的地方，在佛出世的劫中花不会开放。然而，他们看到花未开放，便心生忧虑：“黑暗的世界将会到来，众生将会死去，六个天界和九个梵天将会变得空无。”在花盛开的时刻，他们看到花，便说：“我们将看到一切具足的菩萨们降生、出世、觉悟、转动法轮、施展双重神通、升天、舍弃生命、入灭，十方世界将会震动。”于是他们心中欢喜，欢喜地各自回到自己的梵天界。在这个贤劫中，五朵莲花盛开。由于它们的前兆，四位佛出世，第五位将会出世。净居天的梵天们看到这些莲花，便知道这个道理。因此说：“其他人也知道。”
关于寿命的划分说明。

7. Iti bhagavā – ‘‘ito so, bhikkhave’’tiādinā nayena kappaparicchedavasena pubbenivāsaṃ dassetvā idāni tesaṃ buddhānaṃ jātiparicchedādivasena dassetuṃ vipassī, bhikkhavetiādimāha. Tattha āyuparicchede parittaṃ lahukanti ubhayametaṃ appakasseva vevacanaṃ. Yañhi appakaṃ, taṃ parittañceva lahukañca hoti.

Appaṃ vā bhiyyoti vassasatato vā upari appaṃ, aññaṃ vassasataṃ apatvā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā cattālīsaṃ vā paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati. Evaṃ dīghāyuko pana atidullabho, asuko kira evaṃ ciraṃ jīvatīti tattha tattha gantvā daṭṭhabbo hoti. Tattha visākhā upāsikā vīsavassasataṃ jīvati, tathā pokkharasāti brāhmaṇo, brahmāyu brāhmaṇo, selo brāhmaṇo, bāvariyabrāhmaṇo, ānandatthero, mahākassapattheroti. Anuruddhatthero pana vassasatañceva paṇṇāsañca vassāni, bākulatthero vassasatañceva saṭṭhi ca vassāni. Ayaṃ sabbadīghāyuko. Sopi dve vassasatāni na jīvati.

Vipassīādayo pana sabbepi bodhisattā mettāpubbabhāgena somanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikacittena mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu. Tena cittena gahitāya paṭisandhiyā asaṅkhyeyyaṃ āyu, iti sabbe buddhā asaṅkhyeyyāyukā. Te kasmā asaṅkhyeyyaṃ na aṭṭhaṃsu? Utubhojanavipattiyā. Utubhojanavasena hi āyu hāyatipi vaḍḍhatipi.

Tattha yadā rājāno adhammikā honti, tadā uparājāno, senāpati, seṭṭhi, sakalanagaraṃ, sakalaraṭṭhaṃ adhammikameva hoti; atha tesaṃ ārakkhadevatā, tāsaṃ devatānaṃ mittā bhūmaṭṭhadevatā, tāsaṃ devatānaṃ mittā ākāsaṭṭhakadevatā, ākāsaṭṭhakadevatānaṃ mittā uṇhavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā abbhavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā sītavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā vassavalāhakā devatā, tāsaṃ mittā cātumahārājikā devatā, tāsaṃ mittā tāvatiṃsā devatā, tāsaṃ mittā yāmā devatāti evamādi. Evaṃ yāva bhavaggā ṭhapetvā ariyasāvake sabbā devabrahmaparisāpi adhammikāva honti. Tāsaṃ adhammikatāya visamaṃ candimasūriyā pariharanti, vāto yathāmaggena na vāyati, ayathāmaggena vāyanto ākāsaṭṭhakavimānāni khobheti, vimānesu khobhitesu devatānaṃ kīḷanatthāya cittāni na namanti, devatānaṃ kīḷanatthāya cittesu anamantesu sītuṇhabhedo utu yathākālena na sampajjati, tasmiṃ asampajjante na sammā devo vassati, kadāci vassati, kadāci na vassati; katthaci vassati, katthaci na vassati, vassantopi vappakāle aṅkurakāle nāḷakāle pupphakāle khīraggahaṇādikālesu yathā yathā sassānaṃ upakāro na hoti, tathā tathā vassati ca vigacchati ca, tena sassāni visamapākāni honti, vigatagandhavaṇṇarasādisampannāni. Ekabhājane pakkhittataṇḍulesupi ekasmiṃ padese bhattaṃ uttaṇḍulaṃ hoti, ekasmiṃ atikilinnaṃ, ekasmiṃ samapākaṃ. Taṃ paribhuttaṃ kucchiyampi tīhākārehi paccati. Tena sattā bahvābādhā ceva honti, appāyukā ca. Evaṃ tāva utubhojanavasena āyu hāyati.


5-7. 这样,世尊用"比丘们,从这里"等方式,根据劫的划分显示宿命后,现在为了根据那些佛陀的出生划分等来显示,说"比丘们,毗婆尸"等。其中在寿命划分中,"短暂"和"轻微"这两个都是"少"的同义词。因为少的,就是短暂和轻微的。
"或者更少"是指比一百岁更少,不到另一个一百岁,活二十岁或三十岁或四十岁或五十岁或六十岁。这样长寿的人非常稀少,据说某某人活了那么长,应该到处去看看。其中毗舍佉优婆夷活了一百二十岁,同样的还有布嚩卡罗萨提婆罗门、梵摩由婆罗门、势罗婆罗门、跋婆利婆罗门、阿难长老、大迦叶长老。阿那律长老活了一百五十岁,薄拘罗长老活了一百六十岁。这是最长寿的。他也没有活到两百岁。
毗婆尸等所有菩萨都以慈心为前行,以喜俱智相应无行心在母胎中结生。以那个心结生的寿命是无量的,因此所有佛陀都是无量寿。他们为什么不住无量寿?因为气候和食物的变异。因为寿命会因气候和食物而减少或增加。
其中,当国王不如法时,副王、将军、富商、整个城市、整个国家都不如法;然后他们的守护神、那些神的朋友地居神、那些神的朋友空居神、空居神的朋友热云神、它们的朋友雨云神、它们的朋友冷云神、它们的朋友雨神、它们的朋友四大王天神、它们的朋友三十三天神、它们的朋友夜摩天神等。这样直到有顶天,除了圣弟子,所有天神梵天众也都不如法。因为它们不如法,日月运行不均,风不按正常路径吹,不正常吹动时扰乱空中宫殿,宫殿被扰乱时天神们不想游戏,天神们不想游戏时冷热变化的季节不按时形成,它不形成时雨不正常下,有时下有时不下;有些地方下有些地方不下,即使下雨也不在播种时、发芽时、生长时、开花时、结果时等对庄稼有益的时候下,这样下了又停,因此庄稼生长不均匀,失去香气、颜色、味道等品质。即使在同一个锅里煮的米,有些地方饭生,有些地方太软,有些地方煮得正好。吃了它在肚子里也以三种方式消化。因此众生多病且短命。这样首先因气候和食物寿命减少。


Yadā pana rājāno dhammikā honti, tadā uparājānopi dhammikā hontīti purimanayeneva yāva brahmalokā sabbepi dhammikā honti. Tesaṃ dhammikattā samaṃ candimasūriyā pariharanti, yathāmaggena vāto vāyati, yathāmaggena vāyanto ākāsaṭṭhakavimānāni na khobheti, tesaṃ akhobhā devatānaṃ kīḷanatthāya cittāni namanti. Evaṃ kālena utu sampajjati, devo sammā vassati, vappakālato paṭṭhāya sassānaṃ upakāraṃ karonto kāle vassati, kāle vigacchati, tena sassāni samapākāni sugandhāni suvaṇṇāni surasāni ojavantāni honti, tehi sampāditaṃ bhojanaṃ paribhuttampi sammā paripākaṃ gacchati , tena sattā arogā dīghāyukā honti. Evaṃ utubhojanavasena āyu vaḍḍhati.

Tattha vipassī bhagavā asītivassasahassāyukakāle nibbatto, sikhī sattativassasahassāyukakāleti idaṃ anupubbena parihīnasadisaṃ kataṃ, na pana evaṃ parihīnaṃ, vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Kathaṃ? Imasmiṃ tāva kappe kakusandho bhagavā cattālīsavassasahassāyukakāle nibbatto, āyuppamāṇaṃ pañca koṭṭhāse katvā cattāri ṭhatvā pañcame vijjamāneyeva parinibbuto. Taṃ āyu parihāyamānaṃ dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā tato parihāyamānaṃ tiṃsavassasahassakāle ṭhitaṃ; tadā koṇāgamano bhagavā nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā parihāyitvā vīsativassasahassakāle ṭhitaṃ; tadā kassapo bhagavā nibbatto. Tasmimpi tatheva parinibbute taṃ āyu dasavassakālaṃ patvā puna vaḍḍhamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ hutvā parihāyitvā vassasatakālaṃ pattaṃ, atha amhākaṃ sammāsambuddho nibbatto. Evaṃ anupubbena parihāyitvā parihāyitvā vaḍḍhitvā vaḍḍhitvā parihīnanti veditabbaṃ. Tattha yaṃ yaṃ āyuparimāṇesu manussesu buddhā nibbattanti, tesampi taṃ tadeva āyuparimāṇaṃ hotīti veditabbaṃ.

Āyuparicchedavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bodhiparicchedavaṇṇanā



当国王如法时,副王也如法,如前所述直到梵天界所有众生都如法。因为他们如法,日月运行均匀,风按正常路径吹,正常吹动时不扰乱空中宫殿,它们不被扰乱时天神们想要游戏。这样季节按时形成,雨正常下,从播种时开始对庄稼有益,适时下雨适时停止,因此庄稼生长均匀,香气好、颜色好、味道好、有营养,吃了这样准备的食物也能正常消化,因此众生健康长寿。这样因气候和食物寿命增加。
其中,毗婆尸世尊出生在寿命八万岁的时候,式弃出生在寿命七万岁的时候,这是按顺序递减的样子,但实际上并非如此递减,应该知道是增加增加后再减少。怎么说呢?首先在这个劫中,拘留孙世尊出生在寿命四万岁的时候,把寿命分成五份,住了四份,在第五份还存在时就入灭了。那个寿命减少到十岁时又增加到无量,然后减少到三万岁时停留;那时拘那含世尊出生。他也同样入灭后,那个寿命减少到十岁时又增加到无量,然后减少到二万岁时停留;那时迦叶世尊出生。他也同样入灭后,那个寿命减少到十岁时又增加到无量,然后减少到一百岁时,我们的正等正觉者出生。应该知道是这样逐渐减少减少又增加增加后再减少。其中应该知道,在人类寿命的任何长度时佛陀出生,他们的寿命也是那个长度。
寿命划分说明结束。
菩提树划分说明

8. Bodhiparicchede pana pāṭaliyā mūleti pāṭalirukkhassa heṭṭhā. Tassā pana pāṭaliyā khandho taṃ divasaṃ paṇṇāsaratano hutvā abbhuggato, sākhā paṇṇāsaratanāti ubbedhena ratanasataṃ ahosi. Taṃ divasañca sā pāṭali kaṇṇikābaddhehi viya pupphehi mūlato paṭṭhāya ekasañchannā ahosi, dibbagandhaṃ vāyati. Na kevalañca tadā ayameva pupphitā, dasasahassacakkavāḷe sabbapāṭaliyo pupphitā. Na kevalañca pāṭaliyo, dasasahassacakkavāḷe sabbarukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, latāsu latāpadumāni, ākāse ākāsapadumāni pupphitāni, pathavitalaṃ bhinditvāpi mahāpadumāni uṭṭhitāni. Mahāsamuddopi pañcavaṇṇehi padumehi nīluppalarattuppalehi ca sañchanno ahosi. Sakaladasasahassacakkavāḷaṃ dhajamālākulaṃ tattha tattha nibaddhapupphadāmavissaṭṭhamālāguḷavippakiṇṇaṃ nānāvaṇṇakusumasamujjalaṃ nandanavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanasadisaṃ ahosi. Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussitaddhajā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ abhihananti. Pacchimadakkhiṇauttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ussitaddhajā dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ abhihananti. Evaṃ aññamaññasirīsampattāni cakkavāḷāni ahesuṃ. Abhisambuddhoti sakalaṃ buddhaguṇavibhavasiriṃ paṭivijjhamāno cattāri saccāni abhisambuddho.

‘‘Sikhī, bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho’’tiādīsupi imināva nayena padavaṇṇanā veditabbā. Ettha pana puṇḍarīkoti setambarukkho. Tassāpi tadeva parimāṇaṃ. Taṃ divasañca sopi dibbagandhehi pupphehi susañchanno ahosi. Na kevalañca pupphehi, phalehipi sañchanno ahosi. Tassa ekato taruṇāni phalāni, ekato majjhimāni phalāni, ekato nātipakkāni phalāni, ekato supakkāni pakkhittadibbojāni viya surasāni olambanti. Yathā so, evaṃ sakaladasasahassacakkavāḷesu pupphūpagarukkhā pupphehi, phalūpagarukkhā phalehi paṭimaṇḍitā ahesuṃ.

Sāloti sālarukkho. Tassāpi tadeva parimāṇaṃ, tatheva pupphasirīvibhavo veditabbo. Sirīsarukkhepi eseva nayo. Udumbararukkhe pupphāni nāhesuṃ, phalavibhūti panettha ambe vuttanayāva, tathā nigrodhe, tathā assatthe. Iti sabbabuddhānaṃ ekova pallaṅko, rukkhā pana aññepi honti. Tesu yassa yassa rukkhassa mūle catumaggañāṇasaṅkhātabodhiṃ buddhā paṭivijjhanti, so so bodhīti vuccati. Ayaṃ bodhiparicchedo nāma.

Sāvakayugaparicchedavaṇṇanā

9. Sāvakayugaparicchede pana khaṇḍatissanti khaṇḍo ca tisso ca. Tesu khaṇḍo ekapitiko kaniṭṭhabhātā, tisso purohitaputto . Khaṇḍo paññāpāramiyā matthakaṃ patto, tisso samādhipāramiyā matthakaṃ patto. Agganti ṭhapetvā vipassiṃ bhagavantaṃ avasesehi saddhiṃ asadisaguṇatāya uttamaṃ. Bhaddayuganti aggattāyeva bhaddayugaṃ. Abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhū paññāpāramiyā matthakaṃ patto. Sikhinā bhagavatā saddhiṃ aruṇavatito brahmalokaṃ gantvā brahmaparisāya vividhāni pāṭihāriyāni dassento dhammaṃ desetvā dasasahassilokadhātuṃ andhakārena pharitvā – ‘‘kiṃ ida’’nti sañjātasaṃvegānaṃ obhāsaṃ pharitvā – ‘‘sabbe me rūpañca passantu, saddañca suṇantū’’ti adhiṭṭhahitvā – ‘‘ārambhathā’’ti gāthādvayaṃ (saṃ. ni. 

8. 在菩提树划分中,"在波吒利树下"是指在波吒利树的下方。那棵波吒利树的树干在那天长到五十肘高,枝条也有五十肘,总高度为一百肘。那天这棵波吒利树从根部开始,像被花环装饰一样,被花朵完全覆盖,散发出天界的香气。不仅是这棵树开花,十千世界中所有的波吒利树都开花了。不仅是波吒利树,十千世界中所有树木的树干上开出树干莲花,枝条上开出枝条莲花,藤蔓上开出藤蔓莲花,空中开出空中莲花,甚至地面裂开长出大莲花。大海也被五色莲花、青莲花和红莲花覆盖。整个十千世界像被旗帜装饰,到处悬挂花环,散落花球,各种颜色的花朵闪耀,就像难陀园、杂园、粗涩园一样。东方世界边缘竖起的旗帜碰到西方世界边缘。西南北方世界边缘竖起的旗帜碰到南方世界边缘。这样世界之间互相辉映。"觉悟"是指通达一切佛陀功德和威力的光辉,觉悟四圣谛。
"比丘们,式弃世尊、阿罗汉、正等正觉者在白莲花树下觉悟"等句也应该用这种方法来解释词义。这里"白莲花"是指白芒果树。它的大小也是一样的。那天它也被天界香气的花朵完全覆盖。不仅是花朵,果实也覆盖着。它的一边是嫩果,一边是中等的果,一边是将熟的果,一边是完全成熟的果,像注入了天界精华一样美味地垂挂着。就像这棵树,整个十千世界中开花的树被花朵装饰,结果的树被果实装饰。
"沙罗"是指沙罗树。它的大小也是一样的,花的庄严也应该这样理解。对于尸利沙树也是同样的方法。无花果树上没有花,但果实的繁盛如前所说的芒果树,尼拘律树和菩提树也是如此。这样所有佛陀都是同一个座位,但树木是不同的。在这些树中,佛陀在哪棵树下证悟四道智所称的菩提,那棵树就被称为菩提树。这就是菩提树的划分。
声闻对的划分说明
9. 在声闻对的划分中,"坎达和提沙"是指坎达和提沙。其中坎达是同父异母的弟弟,提沙是祭司的儿子。坎达达到智慧波罗蜜的顶点,提沙达到定力波罗蜜的顶点。"最上"是指除了毗婆尸世尊之外,与其他相比具有无与伦比的功德而最上。"贤对"正是因为最上而称为贤对。"阿毗浮和三婆瓦"是指阿毗浮和三婆瓦。其中阿毗浮达到智慧波罗蜜的顶点。他与式弃世尊一起从阿卢那瓦提去到梵天界,在梵天众中显现各种神通,说法后遍满十千世界以黑暗,当众生因"这是什么"而生起恐惧时,遍满光明,决意"愿所有众生都看到我的色身,听到我的声音",然后诵念"努力吧"等两首偈颂。

1.185) bhaṇanto saddaṃ sāvesi. Sambhavo samādhipāramiyā matthakaṃ patto ahosi.

Soṇuttaranti soṇo ca uttaro ca. Tesupi soṇo paññāpāramiṃ patto, uttaro samādhipāramiṃ patto ahosi. Vidhurasañjīvanti vidhuro ca sañjīvo ca. Tesu vidhuro paññāpāramiṃ patto ahosi, sañjīvo samādhipāramiṃ patto. Samāpajjanabahulo rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭileṇamaṇḍapādīsu samāpattibalena jhāyanto ekadivasaṃ araññe nirodhaṃ samāpajji, atha naṃ vanakammikādayo ‘‘mato’’ti sallakkhetvā jhāpesuṃ. So yathāparicchedena samāpattito uṭṭhāya cīvarāni papphoṭetvā gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tadupādāyeva ca naṃ ‘‘sañjīvo’’ti sañjāniṃsu. Bhiyyosuttaranti bhiyyoso ca uttaro ca. Tesu bhiyyoso paññāya uttaro, uttaro samādhinā aggo ahosi. Tissabhāradvājanti tisso ca bhāradvājo ca . Tesu tisso paññāpāramiṃ patto, bhāradvājo samādhipāramiṃ patto ahosi . Sāriputtamoggallānanti sāriputto ca moggallāno ca. Tesu sāriputto paññāvisaye, moggallāno samādhivisaye aggo ahosi. Ayaṃ sāvakayugaparicchedo nāma.

Sāvakasannipātaparicchedavaṇṇanā

10. Sāvakasannipātaparicchede vipassissa bhagavato paṭhamasannipāto caturaṅgiko ahosi, sabbe ehibhikkhū, sabbe iddhiyā nibbattapattacīvarā, sabbe anāmantitāva āgatā, iti te ca kho pannarase uposathadivase. Atha satthā bījaniṃ gahetvā nisinno uposathaṃ osāresi. Dutiyatatiyesupi eseva nayo. Tathā sesabuddhānaṃ sabbasannipātesu. Yasmā pana amhākaṃ bhagavato paṭhamabodhiyāva sannipāto ahosi, idañca suttaṃ aparabhāge vuttaṃ, tasmā ‘‘mayhaṃ, bhikkhave, etarahi eko sāvakānaṃ sannipāto’’ti aniṭṭhapetvā ‘‘ahosī’’ti vuttaṃ.

Tattha aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānīti purāṇajaṭilānaṃ sahassaṃ, dvinnaṃ aggasāvakānaṃ parivārāni aḍḍhateyyasatānīti aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Tattha dvinnaṃ aggasāvakānaṃ abhinīhārato paṭṭhāya vatthuṃ kathetvā pabbajjā dīpetabbā. Pabbajitānaṃ pana tesaṃ mahāmoggallāno sattame divase arahattaṃ patto. Dhammasenāpati pannarasame divase gijjhakūṭapabbatamajjhe sūkarakhataleṇapabbhāre bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa sajjite dhammayāge vedanāpariggahasuttante (ma. ni. 2.201) desiyamāne desanaṃ anubujjhamānaṃ ñāṇaṃ pesetvā sāvakapāramiñāṇaṃ patto. Bhagavā therassa arahattappattiṃ ñatvā vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvaneyeva paccuṭṭhāsi. Thero – ‘‘kuhiṃ nu kho bhagavā gato’’ti āvajjanto veḷuvane patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā sayampi vehāsaṃ abbhuggantvā veḷuvaneyeva paccuṭṭhāsi. Atha bhagavā pātimokkhaṃ osāresi. Taṃ sannipātaṃ sandhāya bhagavā – ‘‘aḍḍhateḷasāni bhikkhusatānī’’ti āha. Ayaṃ sāvakasannipātaparicchedo nāma.

Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā



1.185)诵念让声音传播。三婆瓦达到定力波罗蜜的顶点。
"索纳和乌塔拉"是指索纳和乌塔拉。他们中索纳达到智慧波罗蜜,乌塔拉达到定力波罗蜜。"维杜拉和桑吉瓦"是指维杜拉和桑吉瓦。其中维杜拉达到智慧波罗蜜,桑吉瓦达到定力波罗蜜。他常入定,在夜间住处、日间住处、小屋、凉亭等处以定力禅修,有一天在森林中入灭尽定,被樵夫等人误以为死了而火化。他按预定时间从定中出来,抖了抖袈裟,进村托钵。从那时起人们称他为"桑吉瓦"(复活者)。"毗约索和乌塔拉"是指毗约索和乌塔拉。其中毗约索在智慧方面最上,乌塔拉在定力方面最上。"提沙和婆罗豆婆遮"是指提沙和婆罗豆婆遮。其中提沙达到智慧波罗蜜,婆罗豆婆遮达到定力波罗蜜。"舍利弗和目犍连"是指舍利弗和目犍连。其中舍利弗在智慧领域最上,目犍连在定力领域最上。这就是声闻对的划分。
声闻集会的划分说明
10. 在声闻集会的划分中,毗婆尸世尊的第一次集会具有四个特点:都是"来吧,比丘"的比丘,都是以神通变化出钵和衣的,都是不请自来的,而且是在十五日布萨日。那时导师拿着扇子坐着,宣布布萨。第二次和第三次也是同样的方式。其他佛陀的所有集会也是如此。因为我们的世尊在初成道时就有集会,而这部经是后来说的,所以没有说"比丘们,我现在有一次声闻集会",而是说"曾经有"。
其中"一千二百五十位比丘"是指原来的结发外道一千人,两位上首弟子的随从二百五十人,共一千二百五十位比丘。其中应该从两位上首弟子发愿开始讲述他们的故事,说明他们出家的经过。他们出家后,大目犍连在第七天证得阿罗汉果。法将舍利弗则在第十五天,在灵鹫山中部的猪掘洞,当为外甥长爪梵志准备的法宴中正在宣说《受念处经》时,以智慧理解教法,证得声闻波罗蜜智。世尊知道长老证得阿罗汉果后,升到空中,在竹林园降落。长老思考"世尊去哪里了",知道他在竹林园后,自己也升到空中,在竹林园降落。然后世尊宣说波罗提木叉。世尊指的就是那次集会,说"一千二百五十位比丘"。这就是声闻集会的划分。
侍者的划分说明

11. Upaṭṭhākaparicchede pana ānandoti nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhā upaṭṭhākā ahesuṃ. Ekadā nāgasamālo pattacīvaraṃ gahetvā vicari, ekadā nāgito, ekadā upavāno, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo samaṇuddeso, ekadā sāgato , ekadā meghiyo. Tattha ekadā bhagavā nāgasamālattherena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno dvedhāpathaṃ patto. Thero maggā okkamma – ‘‘bhagavā, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti āha. Atha naṃ bhagavā – ‘‘ehi bhikkhu, iminā maggena gacchāmā’’ti āha. So – ‘‘handa, bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti vatvā pattacīvaraṃ chamāyaṃ ṭhapetuṃ āraddho. Atha naṃ bhagavā – ‘‘āhara, bhikkhū’’ti vatvā pattacīvaraṃ gahetvā gato. Tassapi bhikkhuno itarena maggena gacchato corā pattacīvarañceva hariṃsu, sīsañca bhindiṃsu. So – ‘‘bhagavā idāni me paṭisaraṇaṃ, na añño’’ti cintetvā lohitena gaḷitena bhagavato santikaṃ agamāsi. ‘‘Kimidaṃ bhikkhū’’ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘mā cintayi, bhikkhu, etaṃyeva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā naṃ samassāsesi.

Ekadā pana bhagavā meghiyattherena saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye jantugāmaṃ agamāsi. Tatrāpi meghiyo jantugāme piṇḍāya caritvā nadītīre pāsādikaṃ ambavanaṃ disvā – ‘‘bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ tasmiṃ ambavane samaṇadhammaṃ karomī’’ti vatvā bhagavatā tikkhattuṃ nivāriyamānopi gantvā akusalavitakkehi upadduto anvāsatto (a. ni. 

11. 在侍者的划分中,"阿难"是指固定侍者的身份而说的。世尊初成道时是没有固定侍者的。有时那伽沙马罗拿着钵和衣服侍奉,有时那吉多,有时优波摩,有时苏那卡塔,有时沙门学童纯陀,有时娑伽多,有时弥醯耶。其中有一次世尊与那伽沙马罗长老一起走在路上,来到一个岔路口。长老离开道路说:"世尊,我要走这条路。"世尊说:"来吧,比丘,我们走这条路。"他说:"好吧,世尊,请拿着您的钵和衣服,我要走这条路。"说完就要把钵和衣服放在地上。世尊说:"拿来,比丘。"说完拿着钵和衣服离开了。那位比丘走另一条路时,被盗贼抢走了钵和衣服,还打破了头。他想:"现在只有世尊是我的庇护,没有其他人了。"于是带着流血的头来到世尊身边。当被问"这是怎么回事,比丘?"时,他说明了经过。世尊说:"不要担心,比丘,我正是考虑到这个原因才阻止你的。"说完安慰了他。
有一次世尊与弥醯耶长老一起去东竹林鹿野苑的阎浮村。在那里,弥醯耶在阎浮村托钵后,看到河边一个美丽的芒果园,说:"世尊,请拿着您的钵和衣服,我要在那个芒果园修行沙门法。"虽然被世尊三次阻止,他还是去了,被不善寻思所困扰,被束缚。

9.3; udāna paricchedo 31 daṭṭhabbo). Paccāgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tampi bhagavā – ‘‘idameva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā anupubbena sāvatthiṃ agamāsi. Tattha gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisinno bhikkhusaṅghaparivuto bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhave, idānimhi mahallako, ‘ekacce bhikkhū iminā maggena gacchāmā’ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ nikkhipanti, mayhaṃ nibaddhupaṭṭhākaṃ ekaṃ bhikkhuṃ jānāthā’’ti. Bhikkhūnaṃ dhammasaṃvego udapādi. Athāyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘ahaṃ , bhante, tumheyeva patthayamāno satasahassakappādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūrayiṃ, nanu mādiso mahāpañño upaṭṭhāko nāma vaṭṭati, ahaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti āha. Taṃ bhagavā – ‘‘alaṃ sāriputta, yassaṃ disāyaṃ tvaṃ viharasi, asuññāyeva me sā disā, tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso, na me tayā upaṭṭhākakiccaṃ atthī’’ti paṭikkhipi. Etenevupāyena mahāmoggallānaṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā uṭṭhahiṃsu. Te sabbepi bhagavā paṭikkhipi.

Ānandatthero pana tuṇhīyeva nisīdi. Atha naṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘āvuso, ānanda, bhikkhusaṅgho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācati, tvampi yācāhī’’ti. So āha – ‘‘yācitvā laddhupaṭṭhānaṃ nāma āvuso kīdisaṃ hoti, kiṃ maṃ satthā na passati, sace rocissati, ānando maṃ upaṭṭhātūti vakkhatī’’ti. Atha bhagavā – ‘‘na, bhikkhave, ānando aññena ussāhetabbo, sayameva jānitvā maṃ upaṭṭhahissatī’’ti āha. Tato bhikkhū – ‘‘uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi āvuso ānanda, dasabalaṃ upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī’’ti āhaṃsu. Thero uṭṭhahitvā cattāro paṭikkhepe, catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci.

Cattāro paṭikkhepā nāma – ‘‘sace me, bhante, bhagavā attanā laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ na dassati, piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, nimantanaṃ gahetvā na gamissati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kiṃ panettha, ānanda, ādīnavaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘sacāhaṃ, bhante, imāni vatthūni labhissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ānando dasabalena laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, ekagandhakuṭiyaṃ vasati, ekato nimantanaṃ gacchati, etaṃ lābhaṃ labhanto tathāgataṃ upaṭṭhāti, ko evaṃ upaṭṭhahato bhāro’ti’’ ime cattāro paṭikkhepe yāci.


9.3;应当参见《自说经》第31品)。回来后他告诉了这件事。世尊说:"我正是考虑到这个原因才阻止你的。"说完渐次来到舍卫城。在那里,坐在香室院中准备好的殊胜佛座上,被比丘僧团围绕,世尊对比丘们说:"比丘们,我现在已经老了,当我说'我们走这条路'时,有些比丘走另一条路,有些比丘把我的钵和衣服放下,你们知道有哪位比丘可以做我的固定侍者吗?"比丘们生起了法的感动。这时尊者舍利弗从座位上起来,礼敬世尊后说:"尊者,我为了追随您而在十万劫零一阿僧祇劫中圆满波罗蜜,像我这样的大智者难道不适合做侍者吗?我来做侍者吧。"世尊拒绝说:"够了,舍利弗,你住在哪个方向,那个方向对我来说就不是空的,你的教诫如同佛陀的教诫,我不需要你做侍者。"以同样的方式,从大目犍连开始,八十大弟子都站起来请求。世尊全都拒绝了。
阿难长老则默默地坐着。这时比丘们对他说:"贤友阿难,比丘僧团在请求侍者的位置,你也请求吧。"他说:"贤友们,请求而得到的侍者职位是什么样的呢?难道导师看不到我吗?如果他喜欢,会说'让阿难来侍奉我'的。"这时世尊说:"比丘们,不要催促阿难,他自己知道了就会来侍奉我的。"于是比丘们说:"起来吧,贤友阿难,起来吧,贤友阿难,请求十力者的侍者职位吧。"长老站起来请求四个拒绝和四个请求,共八个恩惠。
四个拒绝是:"尊者,如果世尊不给我自己得到的殊胜衣服,不给我自己得到的殊胜食物,不让我住在同一个香室,不带我一起去应邀,我就这样侍奉世尊。"当被问"阿难,你在这里看到什么过患?"时,他说:"尊者,如果我得到这些东西,会有人说:'阿难享用十力者得到的殊胜衣服,享用殊胜食物,住在同一个香室,一起去应邀,得到这样的利养才侍奉如来,这样侍奉有什么难的


Catasso āyācanā nāma – ‘‘sace, bhante, bhagavā mayā gahitanimantanaṃ gamissati, sacāhaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataṃ parisaṃ āgatakkhaṇe eva bhagavantaṃ dassetuṃ lacchāmi, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃyeva khaṇe bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ lacchāmi, yaṃ bhagavā mayhaṃ parammukhā dhammaṃ deseti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kaṃ panettha, ānanda, ānisaṃsaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘idha, bhante, saddhā kulaputtā bhagavato okāsaṃ alabhantā maṃ evaṃ vadanti – ‘sve, bhante ānanda, bhagavatā saddhiṃ amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇheyyāthā’ti, sace bhante bhagavā tattha na gamissati, icchitakkhaṇeyeva parisaṃ dassetuṃ, kaṅkhañca vinodetuṃ okāsaṃ na lacchāmi, bhavissanti vattāro – ‘kiṃ ānando dasabalaṃ upaṭṭhāti, ettakampissa anuggahaṃ bhagavā na karotī’ti. Bhagavato ca parammukhā maṃ pucchissanti – ‘ayaṃ, āvuso ānanda, gāthā, idaṃ suttaṃ, idaṃ jātakaṃ, kattha desita’nti. Sacāhaṃ taṃ na sampādayissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ettakampi, āvuso, na jānāsi, kasmā tvaṃ chāyā viya bhagavantaṃ avijahanto dīgharattaṃ vicarasī’ti. Tenāhaṃ parammukhā desitassapi dhammassa puna kathanaṃ icchāmī’’ti imā catasso āyācanā yāci. Bhagavāpissa adāsi.

Evaṃ ime aṭṭha vare gahetvā nibaddhupaṭṭhāko ahosi. Tasseva ṭhānantarassatthāya kappasatasahassaṃ pūritānaṃ pāramīnaṃ phalaṃ pāpuṇīti imassa nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya – ‘‘mayhaṃ, bhikkhave, etarahi ānando bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko’’ti āha. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.



四个请求是:"尊者,如果世尊会去我接受的邀请,如果我能在从外国外地来见世尊的人群一到达时就让他们见到世尊,当我生起疑惑时能立即前往亲近世尊,世尊在我不在场时所说的法,回来后能对我重说,我就这样侍奉世尊。"当被问"阿难,你在这里看到什么利益?"时,他说:"在这里,尊者,有信心的善男子得不到世尊的机会时会这样对我说:'尊者阿难,明天请和世尊一起到我们家接受供养。'尊者,如果世尊不去那里,我就得不到适时让人群见到世尊、消除疑惑的机会,会有人说:'阿难侍奉十力者有什么用,世尊连这点恩惠都不给他。'他们会在世尊不在场时问我:'贤友阿难,这个偈颂、这部经、这个本生故事是在哪里说的?'如果我不能回答,会有人说:'贤友,连这点都不知道,你为什么像影子一样长期不离开世尊?'所以我希望能重说不在我面前所说的法。"他请求了这四个请求。世尊也都给予了。
这样,他得到这八个恩惠后成为固定侍者。为了得到这个职位,他在十万劫中圆满的波罗蜜得到了果报。指的就是这个固定侍者的身份,世尊说:"比丘们,现在阿难比丘是我的侍者,是最上的侍者。"这就是侍者的划分。

12. Pitiparicchedo uttānatthoyeva.

Vihāraṃ pāvisīti kasmā vihāraṃ pāvisi? Bhagavā kira ettakaṃ kathetvā cintesi – ‘‘na tāva mayā sattannaṃ buddhānaṃ vaṃso nirantaraṃ matthakaṃ pāpetvā kathito, ajja mayi pana vihāraṃ paviṭṭhe ime bhikkhū bhiyyoso mattāya pubbenivāsañāṇaṃ ārabbha vaṇṇaṃ kathayissanti. Athāhaṃ āgantvā nirantaraṃ buddhavaṃsaṃ kathetvā matthakaṃ pāpetvā dassāmī’’ti bhikkhūnaṃ kathāvārassa okāsaṃ datvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Yañcetaṃ bhagavā tantiṃ kathesi, tattha kappaparicchedo, jātiparicchedo, gottaparicchedo, āyuparicchedo, bodhiparicchedo, sāvakayugaparicchedo, sāvakasannipātaparicchedo, upaṭṭhākaparicchedo, pitiparicchedoti navime vārā āgatā, sambahulavāro anāgato, ānetvā pana dīpetabbo.

Sambahulavārakathāvaṇṇanā

Sabbabodhisattānañhi ekasmiṃ kulavaṃsānurūpe putte jāte nikkhamitvā pabbajitabbanti ayameva vaṃso, ayaṃ paveṇī. Kasmā? Sabbaññubodhisattānañhi mātukucchiṃ okkamanato paṭṭhāya pubbe vuttappakārāni anekāni pāṭihāriyāni honti, tatra nesaṃ yadi neva jātanagaraṃ, na pitā, na mātā, na bhariyā, na putto paññāyeyya, ‘‘imassa neva jātanagaraṃ, na pitā, na bhariyā, na putto paññāyati, devo vā sakko vā māro vā brahmā vā esa maññe, devānañca īdisaṃ pāṭihāriyaṃ anacchariya’’nti maññamāno jano neva sotabbaṃ, na saddhātabbaṃ maññeyya. Tato abhisamayo na bhaveyya, abhisamaye asati niratthakova buddhuppādo, aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā sabbabodhisattānaṃ – ‘‘ekasmiṃ kulavaṃsānurūpe putte jāte nikkhamitvā pabbajitabba’’nti ayameva vaṃso ayaṃ paveṇī. Tasmā puttādīnaṃ vasena sambahulavāro ānetvā dīpetabbo.

Sambahulaparicchedavaṇṇanā

Tattha –

Samavattakkhandho atulo, suppabuddho ca uttaro;

Satthavāho vijitaseno, rāhulo bhavati sattamoti.

Ete tāva sattannampi bodhisattānaṃ anukkameneva satta puttā veditabbā.

Tattha rāhulabhadde tāva jāte paṇṇaṃ āharitvā mahāpurisassa hatthe ṭhapayiṃsu. Athassa tāvadeva sakalasarīraṃ khobhetvā puttasineho aṭṭhāsi. So cintesi – ‘‘ekasmiṃ tāva jāte evarūpo puttasineho, parosahassaṃ kira me puttā bhavissanti, tesu ekekasmiṃ jāte idaṃ sinehabandhanaṃ evaṃ vaḍḍhantaṃ dubbhejjaṃ bhavissati, rāhu jāto, bandhanaṃ jāta’’nti āha. Taṃ divasameva ca rajjaṃ pahāya nikkhanto. Esa nayo sabbesaṃ puttuppattiyanti. Ayaṃ puttaparicchedo.

Sutanā sabbakāmā ca, sucittā atha rocinī;

Rucaggatī sunandā ca, bimbā bhavati sattamāti.

Etā tesaṃ sattannampi puttānaṃ mātaro ahesuṃ. Bimbādevī pana rāhulakumāre jāte rāhulamātāti paññāyittha. Ayaṃ bhariyaparicchedo.


12. 喜的划分很明显。
"进入精舍"是为什么进入精舍?据说世尊说了这么多后想:"我还没有把七佛的传承连续不断地讲到顶点,今天如果我进入精舍,这些比丘会更加赞叹宿命智。然后我回来后会连续不断地讲述佛的传承,讲到顶点。"为比丘们的谈话留下机会后,从座位上起来进入了精舍。
世尊所说的这个传承中,有劫的划分、出生的划分、种姓的划分、寿命的划分、菩提树的划分、声闻对的划分、声闻集会的划分、侍者的划分、喜的划分,这九个部分已经出现,多数部分还没有出现,但应该引入并说明。
多数部分说明的注释
对所有菩萨来说,在一个适合家族传统的儿子出生后出家,这就是传统,这就是惯例。为什么?因为对于一切智菩萨来说,从入胎开始就有前面所说的各种神变,如果他们的出生城市、父亲、母亲、妻子、儿子都不为人所知,人们会想:"这个人的出生城市、父亲、妻子、儿子都不为人所知,他可能是天神、帝释、魔罗或梵天吧,对天神来说这样的神变并不稀奇。"就不会去听,不会相信。这样就不会有证悟,没有证悟佛陀的出现就毫无意义,教法就不能引导出离。因此对所有菩萨来说,"在一个适合家族传统的儿子出生后出家"就是传统,就是惯例。所以应该引入并说明儿子等的多数部分。
多数部分的划分说明
其中:
无比的圆肩、善觉、最上、
商主、胜军、罗睺罗为第七。
首先应该知道这就是七位菩萨依次的七个儿子。
其中,当善星出生时,他们把消息带来放在大人物手中。他立刻全身震动,对儿子的爱情生起。他想:"仅仅一个出生就有这样的爱情,据说我将有一千多个儿子,如果每个出生时这爱情的束缚这样增长,将很难解开。罗睺出生了,束缚出生了。"就在那天他放弃王位出家了。对所有人儿子出生的情况都是这样。这是儿子的划分。
须达那、一切欲、善心、然后是乐音、
最上乐、善喜、宾婆为第七。
这些是那七个儿子的母亲。宾婆天女在罗睺罗王子出生时被称为罗睺罗的母亲。这是妻子的划分。


Vipassī kakusandhoti ime pana dve bodhisattā payuttaājaññarathamāruyha mahābhinikkhamanaṃ nikkhamiṃsu. Sikhī koṇāgamanoti ime dve hatthikkhandhavaragatā hutvā nikkhamiṃsu. Vessabhū suvaṇṇasivikāya nisīditvā nikkhami. Kassapo uparipāsāde mahātale nisinnova ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā uṭṭhāya taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā – ‘‘pāsādo uggantvā bodhimaṇḍe otaratū’’ti adhiṭṭhāsi. Pāsādo ākāsena gantvā bodhimaṇḍe otari. Mahāpurisopi tato otaritvā bhūmiyaṃ ṭhatvā – ‘‘pāsādo yathāṭhāneyeva patiṭṭhātū’’ti cintesi. So yathāṭhāne patiṭṭhāsi. Mahāpurisopi satta divasāni padhānamanuyuñjitvā bodhipallaṅke nisīditvā sabbaññutaṃ paṭivijjhi. Amhākaṃ pana bodhisatto kaṇṭakaṃ assavaramāruyha nikkhantoti. Ayaṃ yānaparicchedo.

Vipassissa pana bhagavato yojanappamāṇe padese vihāro patiṭṭhāsi, sikhissa tigāvute, vessabhussa aḍḍhayojane, kakusandhassa gāvute, koṇāgamanassa aḍḍhagāvute, kassapassa vīsatiusabhe. Amhākaṃ bhagavato pakatimānena soḷasakarīse, rājamānena aṭṭhakarīse padese vihāro patiṭṭhitoti. Ayaṃ vihāraparicchedo.

Vipassissa pana bhagavato ekaratanāyāmā vidatthivitthārā aṭṭhaṅgulubbedhā suvaṇṇiṭṭhakā kāretvā cūḷaṃsena chādetvā vihāraṭṭhānaṃ kiṇiṃsu. Sikhissa suvaṇṇayaṭṭhiphālehi chādetvā kiṇiṃsu. Vessabhussa suvaṇṇahatthipādāni kāretvā tesaṃ cūḷaṃsena chādetvā kiṇiṃsu. Kakusandhassa vuttanayeneva suvaṇṇiṭṭhakāhi chādetvā kiṇiṃsu. Koṇāgamanassa vuttanayeneva suvaṇṇakacchapehi chādetvā kiṇiṃsu. Kassapassa suvaṇṇakaṭṭīhiyeva chādetvā kiṇiṃsu. Amhākaṃ bhagavato salakkhaṇānaṃ kahāpaṇānaṃ cūḷaṃsena chādetvā kiṇiṃsu. Ayaṃ vihārabhūmiggahaṇadhanaparicchedo.

Tattha vipassissa bhagavato tathā bhūmiṃ kiṇitvā vihāraṃ katvā dinnupaṭṭhāko punabbasumitto nāma ahosi, sikhissa sirivaḍḍhano nāma, vessabhussa sotthiyo nāma, kakusandhassa accuto nāma, koṇāgamanassa uggo nāma, kassapassa sumano nāma, amhākaṃ bhagavato sudatto nāma. Sabbe cete gahapatimahāsālā seṭṭhino ahesunti. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.

Aparāni cattāri avijahitaṭṭhānāni nāma honti. Sabbabuddhānañhi bodhipallaṅko avijahito, ekasmiṃyeva ṭhāne hoti. Dhammacakkappavattanaṃ isipatane migadāye avijahitameva hoti. Devorohanakāle saṅkassanagaradvāre paṭhamapadagaṇṭhikā avijahitāva hoti. Jetavane gandhakuṭiyā cattāri mañcapādaṭṭhānāni avijahitāneva honti. Vihāro pana khuddakopi mahantopi hoti, vihāropi na vijahitoyeva, nagaraṃ pana vijahati. Yadā nagaraṃ pācīnato hoti, tadā vihāro pacchimato; yadā nagaraṃ dakkhiṇato, tadā vihāro uttarato. Yadā nagaraṃ pacchimato, tadā vihāro pācīnato; yadā nagaraṃ uttarato, tadā vihāro dakkhiṇato. Idāni pana nagaraṃ uttarato, vihāro dakkhiṇato.

Sabbabuddhānañca āyuvemattaṃ, pamāṇavemattaṃ, kulavemattaṃ, padhānavemattaṃ, rasmivemattanti pañca vemattāni honti. Āyuvemattaṃ nāma keci dīghāyukā honti, keci appāyukā. Tathā hi dīpaṅkarassa vassasatasahassaṃ āyuppamāṇaṃ ahosi, amhākaṃ bhagavato vassasataṃ āyuppamāṇaṃ.

Pamāṇavemattaṃ nāma keci dīghā honti keci rassā. Tathā hi dīpaṅkaro asītihattho ahosi, sumano navutihattho, amhākaṃ bhagavā aṭṭhārasahattho.


Vipassī和Kakusandho这两位菩萨骑上大车，进行了伟大的出家。Sikhī则骑着大象出家。Vessabhū坐在金色的座位上出家。Kassapo则在上层楼台上坐着，进入了第四禅，起身后以禅定为基础，宣告：“楼台应当升起，降落到菩提树下。”楼台便在空中升起，降落到菩提树下。伟人也从那里降落到地面，心中想着：“楼台应当如常地安住。”于是楼台便如常安住。伟人也在七天内精进修行，坐在菩提座上，证得了无上的觉悟。我们的菩萨则骑着荆棘马出家。这是交通的划分。
对于Vipassī尊者来说，按照他的标准，精舍位于一百由贾纳的地方，Sikhī在三十由贾纳，Vessabhū在七十五由贾纳，Kakusandho在村庄，Koṇāgamo在半个村庄，Kassapa则在二十由贾纳的地方。根据我们的尊者的标准，精舍位于十六由贾纳的地方，按照国王的标准则位于八由贾纳的地方。这是精舍的划分。
对于Vipassī尊者来说，按照他的标准，制作了八个手指宽的金制小屋，并用小屋覆盖了精舍的地方。Sikhī则用金制的座位覆盖了精舍。Vessabhū则用金制的大象脚制作并用小屋覆盖了它们。Kakusandho则按照所说的用金制的小屋覆盖了精舍。Koṇāgamo则按照所说的用金制的草帽覆盖了精舍。Kassapa则用金制的木头覆盖了精舍。我们的尊者则用小屋覆盖了他的特征。这是精舍、土地、财物的划分。
在这里，Vipassī尊者买下了土地后建立了精舍，名为“普那巴苏密托”，Sikhī的名字是“希里瓦达诺”，Vessabhū的名字是“索提霍”，Kakusandho的名字是“阿丘托”，Koṇāgamo的名字是“乌戈”，Kassapa的名字是“苏马诺”，我们的尊者的名字是“苏达托”。这些都是富有的善人中的上层者。这是侍者的划分。
还有四个不离开的位置。这些在所有佛陀的菩提座上是不离开的，只有一个地方。法轮的转动在伊西帕坦的米迦达耶也是不离开的。在天神升起时，在桑卡萨城门的第一步也是不离开的。在杰达瓦那的香室，四个座位的位置也是不离开的。精舍可以是小的也可以是大的，精舍也不会离开，而城市则会离开。当城市位于东边时，精舍位于西边；当城市位于南边时，精舍位于北边。当城市位于西边时，精舍位于东边；当城市位于北边时，精舍位于南边。而现在城市位于北边，精舍位于南边。
所有的佛陀都有五种程度：寿命的程度、量的程度、家族的程度、精进的程度和光线的程度。寿命的程度是有些长寿，有些短寿。确实，Dīpaṅkara的寿命是十万年，而我们的尊者的寿命是百年。
量的程度是有些长的，有些短的。确实，Dīpaṅkara有八十个手指，Sumano有九十个手指，而我们的尊者有十八个手指。


Kulavemattaṃ nāma keci khattiyakule nibbattanti, keci brāhmaṇakule. Padhānavemattaṃ nāma kesañci padhānaṃ ittarakālameva hoti, yathā kassapassa bhagavato. Kesañci addhaniyaṃ, yathā amhākaṃ bhagavato.

Rasmivemattaṃ nāma maṅgalassa bhagavato sarīrarasmi dasasahassilokadhātuppamāṇā ahosi. Amhākaṃ bhagavato samantā byāmamattā . Tatra rasmivemattaṃ ajjhāsayappaṭibaddhaṃ, yo yattakaṃ icchati, tassa tattakaṃ sarīrappabhā pharati. Maṅgalassa pana niccampi dasasahassilokadhātuṃ pharatūti ajjhāsayo ahosi. Paṭividdhaguṇesu pana kassaci vemattaṃ nāma natthi.

Aparaṃ amhākaṃyeva bhagavato sahajātaparicchedañca nakkhattaparicchedañca dīpesuṃ. Sabbaññubodhisattena kira saddhiṃ rāhulamātā, ānandatthero, channo, kaṇṭako, nidhikumbho, mahābodhi, kāḷudāyīti imāni satta sahajātāni. Mahāpuriso ca uttarāsāḷhanakkhatteneva mātukucchiṃ okkami, mahābhinikkhamanaṃ nikkhami, dhammacakkaṃ pavattesi, yamakapāṭihāriyaṃ akāsi. Visākhānakkhattena jāto ca abhisambuddho ca parinibbuto ca. Māghanakkhattenassa sāvakasannipāto ca ahosi, āyusaṅkhārossajjanañca, assayujanakkhattena devorohananti ettakaṃ āharitvā dīpetabbaṃ. Ayaṃ sambahulaparicchedo nāma.



家族的程度是指有些出生在刹帝利家族,有些出生在婆罗门家族。精进的程度是指有些人的精进只有短暂的时间,就像迦叶佛那样。有些人的精进则持续很长时间,就像我们的世尊那样。
光线的程度是指曼加拉佛的身体光芒照耀一万个世界。我们的世尊的光芒则只照耀周围一寻。在这里,光线的程度取决于意愿,谁想要多少,他的身体光芒就照耀多少。但曼加拉佛的意愿是永远照耀一万个世界。在已证悟的功德方面,没有任何程度的差别。
另外,他们还说明了只属于我们的世尊的同生的划分和星宿的划分。据说,与一切智菩萨同时出生的有七个:罗睺罗的母亲、阿难长老、车匿、马匹堪塔卡、宝藏、大菩提树、迦留陀夷。伟人是在北阿沙荼星宿时入胎的,也是在这个星宿时进行大出家、转法轮、双神变。他出生、成道和涅槃都是在毗舍佉星宿。在摩伽星宿时有声闻集会和决定舍寿,在阿湿婆由阇星宿时从天界下降。应该引入并说明这么多。这就是多数部分的划分。

13. Idāni atha kho tesaṃ bhikkhūnantiādīsu te bhikkhū – ‘‘āvuso, pubbenivāsassa nāma ayaṃ gati, yadidaṃ cutito paṭṭhāya paṭisandhiārohanaṃ. Yaṃ pana idaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pacchāmukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā cuti gantabbaṃ, idaṃ atigarukaṃ. Ākāse padaṃ dassento viya bhagavā kathesī’’ti ativimhayajātā hutvā – ‘‘acchariyaṃ, āvuso,’’tiādīni vatvā puna aparampi kāraṇaṃ dassento – ‘‘yatra hi nāma tathāgato’’tiādimāhaṃsu . Tattha yatra hi nāmāti acchariyatthe nipāto, yo nāma tathāgatoti attho. Chinnapapañceti ettha papañcā nāma taṇhā māno diṭṭhīti ime tayo kilesā. Chinnavaṭumeti ettha vaṭumanti kusalākusalakammavaṭṭaṃ vuccati. Pariyādinnavaṭṭeti tasseva vevacanaṃ, pariyādinnasabbakammavaṭṭeti attho. Sabbadukkhavītivatteti sabbaṃ vipākavaṭṭasaṅkhātaṃ dukkhaṃ vītivatte . Anussarissatīti idaṃ yatrāti nipātavasena anāgatavacanaṃ, attho panettha atītavasena veditabbo. Bhagavā hi te buddhe anussari, na idāni anussarissati. Evaṃsīlāti maggasīlena phalasīlena lokiyalokuttarasīlena evaṃsīlā. Evaṃdhammāti ettha samādhipakkhā dhammā adhippetā, maggasamādhinā phalasamādhinā lokiyalokuttarasamādhinā, evaṃsamādhayoti attho. Evaṃpaññāti maggapaññādivaseneva evaṃpaññā. Evaṃvihārīti ettha pana heṭṭhā samādhipakkhānaṃ dhammānaṃ gahitattā vihāro gahitova puna kasmā gahitameva gaṇhātīti ce; na idaṃ gahitameva, idañhi nirodhasamāpattidīpanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ nirodhasamāpattivihārī te bhagavanto ahesunti evamettha attho daṭṭhabbo.

Evaṃvimuttāti ettha vikkhambhanavimutti, tadaṅgavimutti, samucchedavimutti, paṭippassaddhivimutti, nissaraṇavimuttīti pañcavidhā vimutti. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitehi nīvaraṇādīhi vimuttattā vikkhambhanavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Aniccānupassanādikā sattānupassanā sayaṃ tassa tassa paccanīkaṅgavasena pariccattāhi niccasaññādīhi vimuttattā tadaṅgavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Cattāro ariyamaggā sayaṃ samucchinnehi kilesehi vimuttattā samucchedavimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Cattāri sāmaññaphalāni maggānubhāvena kilesānaṃ paṭippassaddhante uppannattā paṭippassaddhivimuttīti saṅkhyaṃ gacchanti. Nibbānaṃ sabbakilesehi nissaṭattā apagatattā dūre ṭhitattā nissaraṇavimuttīti saṅkhyaṃ gacchati. Iti imāsaṃ pañcannaṃ vimuttīnaṃ vasena – ‘‘evaṃ vimuttā’’ti ettha attho daṭṭhabbo.

14.Paṭisallānā vuṭṭhitoti ekībhāvā vuṭṭhito.

16.‘‘Ito so, bhikkhave’’ti ko anusandhi? Idañhi suttaṃ – ‘‘tathāgatassevesā, bhikkhave, dhammadhātu suppaṭividdhā’’ti ca ‘‘devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesu’’nti ca imehi dvīhi padehi ābaddhaṃ. Tattha devatārocanapadaṃ suttantapariyosāne devacārikakolāhalaṃ dassento vicāressati . Dhammadhātupadānusandhivasena pana ayaṃ desanā āraddhā. Tattha khattiyo jātiyātiādīni ekādasapadāni nidānakaṇḍe vuttanayeneva veditabbāni.

Bodhisattadhammatāvaṇṇanā



13. 现在那些比丘对他们说：“朋友，这个前生的去处是名为‘从死亡开始到再生’。而这再生后所依的后向智慧，必须在死亡后去到，这是非常重要的。就像在空中显示足迹一样，世尊这样讲。”他们惊奇地说：“奇妙啊，朋友。”然后又指出另一个原因：“在那里确实有如来。”在这里“在那里确实有”是指奇妙的意义，意指“那是如来”。“切断烦恼”在这里烦恼是指贪、瞋、痴这三种烦恼。“切断轮回”在这里轮回是指善恶业的轮回。“包围轮回”是指所有的业轮回。“完全超越所有苦”是指所有因果轮回所产生的痛苦。“记住”是指在此处的未来语句，而其意义应以过去的方式来理解。世尊确实记得那些佛陀，而现在不再记得。“如此的品行”是指以道的品行、果的品行、世俗和超世俗的品行而如此的品行。“如此的法”在这里是指与禅定相关的法，意指道的禅定、果的禅定、世俗和超世俗的禅定，故称为“如此的禅定”。“如此的智慧”是指以道的智慧等而如此的智慧。“如此的安住”在这里则是因为下面所说的与禅定相关的法被掌握，所以安住是被掌握的，若说“为何只掌握这个”，则不是仅仅掌握这个，而是为了说明灭尽的安住。因此，这样的灭尽安住的修行者是这些佛陀，这样的意义应当被理解。
“如此解脱”在这里是指五种解脱：抑制解脱、部分解脱、彻底解脱、宁静解脱和解脱。其中特别的八种定是因自我抑制等解脱而产生的，称为抑制解脱。因无常观等的众生观察，因各自的对立而放弃的，因对无常的认知等解脱而产生的，称为部分解脱。四种高贵的道因自我断除的烦恼而产生的，称为彻底解脱。四种平等果因道的影响而使烦恼得以宁静，称为宁静解脱。涅槃因完全解脱所有烦恼而远离、消失、远离而存在，称为解脱。因此，基于这五种解脱，“如此解脱”在这里应当被理解。
14. “从静止中起身”是指合一的状态。
16. “那么，诸比丘，谁是联系？”这段经文中提到：“对于如来来说，这些法界是清楚的。”和“天神们也向如来报告这个意义。”这两个词是相互关联的。在这里，天神的报告是为了在经文的最后展现天神的游行和喧闹。而法界的陈述是基于法的联系而开始的。在这里，刹帝利种族等的十二个词应当以因缘的方式来理解。
菩萨的法性说明

17.Athakho, bhikkhave, vipassī bodhisattotiādīsu pana vipassīti tassa nāmaṃ, tañca kho vividhe atthe passanakusalatāya laddhaṃ. Bodhisattoti paṇḍitasatto bujjhanakasatto. Bodhisaṅkhātesu vā catūsu maggesu satto āsatto laggamānasoti bodhisatto. Sato sampajānoti ettha satoti satiyeva. Sampajānoti ñāṇaṃ. Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā mātukucchiṃ okkamīti attho. Okkamīti iminā cassa okkantabhāvo pāḷiyaṃ dassito, na okkamanakkamo. So pana yasmā aṭṭhakathaṃ ārūḷho, tasmā evaṃ veditabbo –

Sabbabodhisattā hi samatiṃsa pāramiyo pūretvā, pañca mahāpariccāge pariccajitvā, ñātatthacariyalokatthacariyabuddhacariyānaṃ koṭiṃ patvā, vessantarasadise tatiye attabhāve ṭhatvā, satta mahādānāni datvā, sattakkhattuṃ pathaviṃ kampetvā, kālaṅkatvā, dutiyacittavāre tusitabhavane nibbattanti. Vipassī bodhisattopi tatheva katvā tusitapure nibbattitvā saṭṭhisatasahassādhikā sattapaññāsa vassakoṭiyo tattha aṭṭhāsi. Aññadā pana dīghāyukadevaloke nibbattā bodhisattā na yāvatāyukaṃ tiṭṭhanti. Kasmā? Tattha pāramīnaṃ duppūraṇīyattā. Te adhimuttikālakiriyaṃ katvā manussapatheyeva nibbattanti. Pāramīnaṃ pūrento pana yathā idāni ekena attabhāvena sabbaññutaṃ upanetuṃ sakkonti, evaṃ sabbaso pūritattā tadā vipassī bodhisatto tattha yāvatāyukaṃ aṭṭhāsi.

Devatānaṃ pana – ‘‘manussānaṃ gaṇanāvasena idāni sattahi divasehi cuti bhavissatī’’ti pañca pubbanimittāni uppajjanti – mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, devo devāsane na saṇṭhāti. Tattha mālāti paṭisandhiggahaṇadivase piḷandhanamālā , tā kira saṭṭhisatasahassādhikā sattapaṇṇāsa vassakoṭiyo amilāyitvā tadā milāyanti. Vatthesupi eseva nayo. Ettakaṃ pana kālaṃ devānaṃ neva sītaṃ na uṇhaṃ hoti, tasmiṃ kāle sarīrā bindubinduvasena sedā muccanti. Ettakañca kālaṃ tesaṃ sarīre khaṇḍiccapāliccādivasena vivaṇṇatā na paññāyati, devadhītā soḷasavassuddesikā viya khāyanti, devaputtā vīsativassuddesikā viya khāyanti, maraṇakāle pana tesaṃ kilantarūpo attabhāvo hoti. Ettakañca tesaṃ kālaṃ devaloke ukkaṇṭhitā nāma natthi, maraṇakāle pana nissasanti vijambhanti, sake āsane nābhiramanti.


17. 在"然后,比丘们,毗婆尸菩萨"等句中,"毗婆尸"是他的名字,这个名字是因为他善于观察各种事物而得到的。"菩萨"是指智慧的有情,觉悟的有情。或者是在被称为菩提的四种道路中执着、依附、心系的有情,所以称为菩萨。"正念正知"中,"正念"就是念,"正知"是指智慧。意思是建立起良好的正念,用智慧决定后进入母胎。"进入"这个词在经文中表示他已经进入,而不是进入的过程。但是因为这个过程已经被注释书记载,所以应该这样理解:
所有的菩萨都圆满了三十种波罗蜜,舍弃了五大舍离,达到了亲属行、世间行、佛陀行的顶点,在像韦山达罗一样的第三个生命中,布施了七种大布施,七次震动大地,命终后,在第二个心识刹那投生到兜率天。毗婆尸菩萨也是这样做的,投生到兜率天后在那里住了五千七百六十万年。但是其他投生到长寿天的菩萨不会住满全寿,为什么?因为在那里很难圆满波罗蜜。他们决意命终后投生到人间。但是圆满波罗蜜时,就像现在用一个生命就能达到一切智一样,因为已经完全圆满,所以当时毗婆尸菩萨在那里住满了全寿。
对天神来说,"按照人类的计算,现在七天后就会命终"时,会出现五种前兆:花环枯萎,衣服变脏,腋下流汗,身体失去光泽,天神不能安住在天座上。其中"花环"是指投生那天戴上的花环,据说它们在五千七百六十万年中都没有枯萎,到那时才枯萎。衣服也是同样的道理。在这么长的时间里,天神既不感到冷也不感到热,到那时身体才开始一滴一滴地流汗。在这么长的时间里,他们的身体没有显现出白发、皱纹等衰老的迹象,天女看起来像十六岁,天子看起来像二十岁,但到了临终时,他们的身体会显得疲惫。在这么长的时间里,他们在天界从不感到厌倦,但到了临终时,他们会叹息、打哈欠,不喜欢自己的座位。


Imāni pana pubbanimittāni yathā loke mahāpuññānaṃ rājarājamahāmattādīnaṃyeva ukkāpātabhūmicālacandaggāhādīni nimittāni paññāyanti, na sabbesaṃ; evaṃ mahesakkhadevatānaṃyeva paññāyanti, na sabbesaṃ. Yathā ca manussesu pubbanimittāni nakkhattapāṭhakādayova jānanti, na sabbe; evaṃ tānipi na sabbadevatā jānanti, paṇḍitā eva pana jānanti. Tattha ye mandena kusalakammena nibbattā devaputtā, te tesu uppannesu – ‘‘idāni ko jānāti, ‘kuhiṃ nibbattessāmā’ti’’ bhāyanti. Ye mahāpuññā, te ‘‘amhehi dinnaṃ dānaṃ, rakkhitaṃ sīlaṃ, bhāvitaṃ bhāvanaṃ āgamma upari devalokesu sampattiṃ anubhavissāmā’’ti na bhāyanti. Vipassī bodhisattopi tāni pubbanimittāni disvā ‘‘idāni anantare attabhāve buddho bhavissāmī’’ti na bhāyati. Athassa tesu nimittesu pātubhūtesu dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā – ‘‘mārisa, tumhehi dasa pāramiyo pūrentehi na sakkasampattiṃ, na mārasampattiṃ, na brahmasampattiṃ, na cakkavattisampattiṃ patthentehi pūritā, lokanittharaṇatthāya pana buddhattaṃ patthayamānehi pūritā. So vo, idāni kālo, mārisa, buddhattāya, samayo, mārisa, buddhattāyā’’ti yācanti.

Atha mahāsatto tāsaṃ devatānaṃ paṭiññaṃ adatvāva kāladīpadesakulajanettiāyuparicchedavasena pañcamahāvilokanaṃ nāma vilokesi. Tattha ‘‘kālo nu kho, na kālo’’ti paṭhamaṃ kālaṃ vilokesi. Tattha vassasatasahassato uddhaṃ vaḍḍhitaāyukālo kālo nāma na hoti. Kasmā? Tadā hi sattānaṃ jātijarāmaraṇāni na paññāyanti, buddhānañca dhammadesanā nāma tilakkhaṇamuttā natthi. Te tesaṃ – ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā’’ti kathentānaṃ – ‘‘kiṃ nāmetaṃ kathentī’’ti neva sotuṃ, na saddahituṃ maññanti, tato abhisamayo na hoti, tasmiṃ asati aniyyānikaṃ sāsanaṃ hoti. Tasmā so akālo. Vassasatato ūnaāyukālopi kālo na hoti. Kasmā? Tadā hi sattā ussannakilesā honti, ussannakilesānañca dinno ovādo ovādaṭṭhāne na tiṭṭhati, udake daṇḍarāji viya khippaṃ vigacchati. Tasmā sopi akālova. Vassasatasahassato paṭṭhāya heṭṭhā, vassasatato paṭṭhāya uddhaṃ āyukālo kālo nāma, tadā ca asītivassasahassāyukā manussā. Atha mahāsatto – ‘‘nibbattitabbakālo’’ti kālaṃ passi.

Tato dīpaṃ vilokento saparivāre cattāro dīpe oloketvā – ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantī’’ti dīpaṃ passi.

Tato – ‘‘jambudīpo nāma mahā, dasayojanasahassaparimāṇo, katarasmiṃ nu kho padese buddhā nibbattantī’’ti desaṃ vilokento majjhimadesaṃ passi. Majjhimadeso nāma – ‘‘puratthimāya disāya gajaṅgalaṃ nāma nigamo’’tiādinā (mahāva. 259) nayena vinaye vuttova. So āyāmato tīṇi yojanasatāni, vitthārato aḍḍhateyyāni, parikkhepato navayojanasatānīti. Etasmiñhi padese buddhā paccekabuddhā aggasāvakā asīti mahāsāvakā cakkavattirājāno aññe ca mahesakkhā khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsālā uppajjanti. Idañcettha bandhumatī nāma nagaraṃ, tattha mayā nibbattitabbanti niṭṭhaṃ agamāsi.

Tato kulaṃ vilokento – ‘‘buddhā nāma lokasammate kule nibbattanti. Idāni ca khattiyakulaṃ lokasammataṃ, tattha nibbattissāmi, bandhumā nāma me rājā pitā bhavissatī’’ti kulaṃ passi.




这是对原文的完整直译：
这些前兆迹象，正如在世间，大福德者如国王、大臣等才会出现天降火、地震、日月食等征兆，并非所有人；同样，这些征兆只在大势力的天神中出现，并非所有天神。正如在人类中，只有占星术士等知晓前兆，并非所有人；同样，并非所有天神都知晓这些，只有智者才知道。
在这些天神中，那些以微弱善业诞生的天子，当这些征兆出现时，会恐惧地说："现在谁能知道我们将在何处转生？"而那些大福德者则不惧怕，他们说："通过我们所布施的布施、守护的戒行、修习的禅定，我们将在更高的天界享受富贵。"
具有觉悟意志的毗舍浮菩萨看到这些前兆后，并不惧怕，而是说："现在在接下来的生命中我将成佛。"当这些征兆出现时，一万个世界的天神聚集，对他说："尊者，你在圆满十种波罗蜜时，并非追求帝释天的富贵、魔王的富贵、梵天的富贵，或转轮王的富贵，而是为了拯救世间而追求成佛。现在正是你成佛的时机，尊者，现在正是成佛的时刻！"
尔后，大菩萨不经过天神们的同意，根据时间、地点、种姓、家族、寿命的限制，进行了名为"五大观察"。首先观察"是否是正确的时机"。在这过程中，他发现超过十万年的寿命时期并非正确时机。为何？因为那时众生的生老病死现象不明显，佛陀的法教也不能超越三相（无常、苦、无我）。当他们谈论"诸法无常、是苦、非我"时，人们既不愿听，也不愿相信，因此无法证悟，若无证悟，则教法无法引导向解脱。
因此那是不适合的时机。不足百年的寿命期也不适合。为何？因为那时众生烦恼炽盛，对烦恼炽盛者给予的教诫如水中画线般迅速消失。因此那也是不适合的时机。从十万年开始，百年以下、百年以上的寿命期是适合的时机，那时人类寿命为八万岁。大菩萨观察到"现在是应该诞生的时机"。
接着观察地点，察看四大洲及其周围，他发现"在三大洲佛陀不会诞生，只在瞻部洲（印度次大陆）诞生"。
然后观察"瞻部洲如此广大，横跨万由旬，佛陀将在何处诞生"，他观察到中印度地区。中印度地区，正如在律藏中所说，从东方有伽阇伽罗（Gajaṅgala）城镇等。其长度三百由旬，宽度一百五十由旬，周围九百由旬。正是在这个地区，佛陀、独觉佛、首席弟子、八十大弟子、转轮王以及其他显赫的刹帝利、婆罗门、居士阶层诞生。这里有名叫"亲族城"的城市，他决定将在此诞生。
最后观察家族，他认为"佛陀必定诞生在世人尊崇的家族"。当时刹帝利家族最受世人尊崇，他将在此诞生，他的父王将名叫"亲族"。


Tato mātaraṃ vilokento – ‘‘buddhamātā nāma lolā surādhuttā na hoti, kappasatasahassaṃ pūritapāramī, jātito paṭṭhāya akhaṇḍapañcasīlā hoti, ayañca bandhumatī nāma devī īdisā, ayaṃ me mātā bhavissati , ‘‘kittakaṃ panassā āyū’’ti āvajjanto ‘‘dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānī’’ti passi.

Iti imaṃ pañcamahāvilokanaṃ viloketvā ‘‘kālo, me mārisā, buddhabhāvāyā’’ti devatānaṃ saṅgahaṃ karonto paṭiññaṃ datvā – ‘‘gacchatha, tumhe’’ti tā devatā uyyojetvā tusitadevatāhi parivuto tusitapure nandanavanaṃ pāvisi. Sabbadevalokesu hi nandanavanaṃ atthiyeva. Tatra naṃ devatā ito cuto sugatiṃ gacchāti pubbekatakusalakammokāsaṃ sārayamānā vicaranti. So evaṃ devatāhi kusalaṃ sārayamānāhi parivuto tattha vicarantoyeva cavi.

Evaṃ cuto ca ‘cavāmī’ti jānāti, cuticittaṃ na jānāti. Paṭisandhiṃ gahetvāpi jānāti, paṭisandhicittameva na jānāti. ‘‘Imasmiṃ me ṭhāne paṭisandhiṃ gahitā’’ti evaṃ pana jānāti. Keci pana therā – ‘‘āvajjanapariyāyo nāma laddhuṃ vaṭṭati, dutiyatatiyacittavāre eva jānissatī’’ti vadanti. Tipiṭakamahāsīvatthero pana āha – ‘‘mahāsattānaṃ paṭisandhi na aññesaṃ paṭisandhisadisā, koṭippattaṃ pana tesaṃ satisampajaññaṃ. Yasmā pana teneva cittena taṃ cittaṃ ñātuṃ na sakkā, tasmā cuticittaṃ na jānāti. Cutikkhaṇepi ‘cavāmī’ti jānāti. Paṭisandhicittaṃ na jānāti. ‘Asukasmiṃ me ṭhāne paṭisandhi gahitā’ti jānāti, tasmiṃ kāle dasasahassilokadhātu kampatī’’ti. Evaṃ sato sampajāno mātukucchiṃ okkamanto pana ekūnavīsatiyā paṭisandhicittesu mettāpubbabhāgassa somanassasahagatañāṇasampayuttaasaṅkhārikakusalacittassa sadisamahāvipākacittena paṭisandhi gaṇhi. Mahāsīvatthero pana upekkhāsahagatenāti āha. Yathā ca amhākaṃ bhagavā, evaṃ sopi āsāḷhīpuṇṇamāyaṃ uttarāsāḷhanakkhatteneva paṭisandhiṃ aggahesi.

Tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pāto uṭṭhāya gandhodakena nahāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā idaṃ supinaṃ addasa – ‘‘cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nahāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhitvā, tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ abhiruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi’’.


这是对原文的完整直译：
于是观察母亲时，思忖道：“佛母并非贪恋酒色，已满千劫的波罗蜜，从出生起便具足五戒不犯，而这位名叫班杜玛蒂的女神正是如此，她将成为我的母亲。”他思索：“她的寿命究竟有多长？”于是看到“在十个月之上还有七天”。
于是，经过这五大观察，他对天神们说：“现在，诸位，成佛的时机到了。”并给他们下了命令：“你们去吧。”那些天神被驱逐后，围绕着他进入了天界的乐园——图斯塔（Tushita）天。因为在所有天界中，乐园是存在的。在那里，天神们在他离世后引导他前往善趣，依靠着过去的善业而游荡。于是他被这些天神围绕着，继续在那游荡，最终离世。
他意识到“我离世了”，但不知道离世的心。即使抓住了再生心，也不知道再生的心。他知道：“在这个地方抓住了再生心。”然而有些长老说：“抓住观察的方式是可行的，第二次、第三次的心会知道。”而大长老摩诃西瓦则说：“大菩萨的再生心与他人不同，虽然他们的心是相同的，但由于无法用同样的心去知晓，因此不知道离世的心。在离世的瞬间，他知道‘我离世了’。但不知道再生的心。他知道‘在某个地方抓住了再生心’，在那个时候十千个世界都在震动。”因此，在清醒时进入母胎时，依靠着二十九种再生心中带有慈悲的愉悦心的因缘，抓住了再生心。大长老摩诃西瓦则说是依靠着无分别的心而生。
如同我们的佛陀，他在阿萨利日的北半球的星辰之下抓住了再生心。
那时，正值满月的第七天，饮酒的习惯已消失，香花等装饰齐全，经历了星辰游戏的菩萨母亲在第七天清晨起床，洗净身体，施香水，打扮自己，享用丰盛的美食，完成了斋戒的仪式，进入了圣胎，准备入睡。她在梦中见到这样的情景：“四位大王将他一起抬起，带走，洗净后用天衣装饰，洒上天香，插上天花，随后不远处有一座银山，里面有金色的天宫，四周用金色的毯子铺成，他们让他在东边的地方安卧。”然后菩萨变成了白色的大象，随后不远处有一座金山，走过后又爬上银山，进入了金色的天宫，围绕着母亲，向右边抛洒花瓣，进入了母胎。


Atha pabuddhā devī taṃ supinaṃ rañño ārocesi. Rājā vibhātāya rattiyā catusaṭṭhimatte brāhmaṇapāmokkhe pakkosāpetvā haritūpalittāya lājādīhi katamaṅgalasakkārāya bhūmiyā mahārahāni āsanāni paññapetvā tattha nisinnānaṃ brāhmaṇānaṃ sappimadhusakkarābhisaṅkhatassa varapāyāsassa suvaṇṇarajatapātiyo pūretvā suvaṇṇarajatapātīheva paṭikujjitvā adāsi, aññehi ca ahatavatthakapilagāvīdānādīhi nesaṃ santappesi. Atha nesaṃ sabbakāmasantappitānaṃ taṃ supinaṃ ārocetvā – ‘‘kiṃ bhavissatī’’ti pucchi. Brāhmaṇā āhaṃsu – ‘‘mā cintayi, mahārāja, deviyā te kucchimhi gabbho patiṭṭhito, so ca kho purisagabbho na itthigabbho, putto te bhavissati. So sace agāraṃ ajjhāvasissati, rājā bhavissati cakkavattī. Sace agārā nikkhamma pabbajissati, buddho bhavissati loke vivaṭṭacchado’’ti. Ayaṃ tāva – ‘‘mātukucchiṃ okkamī’’ti ettha vaṇṇanākkamo.

Ayametthadhammatāti ayaṃ ettha mātukucchiokkamane dhammatā, ayaṃ sabhāvo, ayaṃ niyāmoti vuttaṃ hoti. Niyāmo ca nāmesa kammaniyāmo, utuniyāmo, bījaniyāmo, cittaniyāmo, dhammaniyāmoti pañcavidho (dha. sa. aṭṭha. 498).

Tattha kusalassa iṭṭhavipākadānaṃ, akusalassa aniṭṭhavipākadānanti ayaṃ kammaniyāmo. Tassa dīpanatthaṃ – ‘‘na antalikkhe’’ti (khu. pā. 127) gāthāya vatthūni vattabbāni. Apica ekā kira itthī sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā ubbandhitvā maritukāmā rajjupāse gīvaṃ pavesesi. Aññataro puriso vāsiṃ nisento taṃ itthikammaṃ disvā rajjuṃ chinditukāmo – ‘‘mā bhāyi, mā bhāyī’’ti taṃ samassāsento upadhāvi. Rajju āsīviso hutvā aṭṭhāsi. So bhīto palāyi. Itarā tattheva mari. Evamādīni cettha vatthūni dassetabbāni.

Tesu tesu janapadesu tasmiṃ tasmiṃ kāle ekappahāreneva rukkhānaṃ pupphaphalagahaṇādīni, vātassa vāyanaṃ avāyanaṃ, ātapassa tikkhatā mandatā, devassa vassanaṃ avassanaṃ, padumānaṃ divā vikasanaṃ rattiṃ milāyananti evamādi utuniyāmo.

Yaṃ panetaṃ sālibījato sāliphalameva, madhurato madhurasaṃyeva, tittato tittarasaṃyeva phalaṃ hoti, ayaṃ bījaniyāmo.

Purimā purimā cittacetasikā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayoti evaṃ yadetaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā sampaṭicchanādīnaṃ nibbattanaṃ, ayaṃ cittaniyāmo.

Yā panesā bodhisattānaṃ mātukucchiokkamanādīsu dasasahassilokadhātukampanādīnaṃ pavatti, ayaṃ dhammaniyāmo nāma. Tesu idha dhammaniyāmo adhippeto. Tasmā tamevatthaṃ dassento dhammatā esā bhikkhavetiādimāha.

18. Tattha kucchiṃ okkamatīti ettha kucchiṃ okkanto hotīti ayamevattho . Okkante hi tasmiṃ evaṃ hoti, na okkamamāne. Appamāṇoti vuḍḍhippamāṇo, vipuloti attho. Uḷāroti tasseva vevacanaṃ. Uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādantītiādīsu (ma. ni. 1.399) hi madhuraṃ uḷāranti vuttaṃ. Uḷārāya khalu bhavaṃ vacchāyano samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatītiādīsu (ma. ni. 

这是对原文的完整直译：
然后女神醒来后，将这个梦境告诉了国王。国王在天亮时召集了约六十四位婆罗门长老，在涂抹了绿色的地面上撒满吉祥的爆米花等物，铺设了豪华的座位，让婆罗门们坐下，用黄金和银器盛满了加入酥油、蜂蜜和糖的上等米粥，用黄金和银器盖住，送给他们，还用其他新衣服、棕色母牛等物品满足他们。然后向这些满足了所有欲望的人讲述了那个梦，并问道："这意味着什么？"婆罗门们回答说："不要担心，大王，你的王后已怀孕，而且是男胎不是女胎，你将有一个儿子。如果他居家生活，将成为转轮圣王。如果他离家出家，将成为世间揭开遮蔽的佛陀。"这就是关于"进入母胎"的解释顺序。
这里的法性是指，这是进入母胎时的法性，这是本质，这是规律。所谓规律，有业的规律、季节的规律、种子的规律、心的规律、法的规律这五种。
其中，善业带来愉悦的果报，不善业带来不愉悦的果报，这是业的规律。为了说明这一点，应该讲述"不在空中"等偈颂的故事。此外，据说有一位妇女与丈夫争吵后，想要上吊自杀，把绳索套在脖子上。一个正在磨刀的男子看到这一幕，想要割断绳子，安慰她说："不要害怕，不要害怕"，跑了过去。绳子变成了毒蛇站立着。他吓得逃走了。那个女人就死在那里。应该举这样的例子来说明。
在不同的地方，在不同的时间，树木同时开花结果，风吹或不吹，阳光强烈或温和，下雨或不下雨，莲花白天开放晚上凋谢，这些是季节的规律。
从稻米种子长出稻米，从甜的长出甜的，从苦的长出苦的，这是种子的规律。
前面的心理状态和心所法是后面的心理状态和心所法的缘，比如眼识之后立即产生领受等，这是心的规律。
在菩萨入胎等时刻，万个世界震动等现象的发生，这就是所谓的法的规律。在这些规律中，这里指的是法的规律。因此，为了说明这一点，他说"诸比丘，这是法性"等。
其中"进入胎中"是指已经进入胎中，而不是正在进入。因为当他进入时就是这样，而不是在进入的过程中。"无量"是指巨大的尺寸，意思是广阔。"殊胜"是它的同义词。在"吃着殊胜的食物"等句中，"殊胜"被解释为美味。在"婆蹉衍那以殊胜的赞美赞美沙门乔达摩"等句中，

1.288) seṭṭhaṃ uḷāranti vuttaṃ. Idha pana vipulaṃ adhippetaṃ. Devānaṃ devānubhāvanti ettha devānaṃ ayamānubhāvo nivatthavatthassa pabhā dvādasayojanāni pharati, tathā sarīrassa, tathā alaṅkārassa, tathā vimānassa, taṃ atikkamitvāti attho.

Lokantarikāti tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekeko lokantariko hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ vā tiṇṇaṃ pattānaṃ vā aññamaññaṃ āhacca ṭhapitānaṃ majjhe okāso viya. So pana lokantarikanirayo parimāṇato aṭṭhayojanasahasso hoti. Aghāti niccavivaṭā. Asaṃvutāti heṭṭhāpi appatiṭṭhā. Andhakārāti tamabhūtā. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇato andhabhāvakaraṇatimisena samannāgatā. Tattha kira cakkhuviññāṇaṃ na jāyati. Evaṃmahiddhikāti candimasūriyā kira ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyanti, evaṃ mahiddhikā. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dassenti, evaṃmahānubhāvā. Ābhāya nānubhontīti attano pabhāya nappahonti. Te kira cakkavāḷapabbatassa vemajjhena vicaranti, cakkavāḷapabbatañca atikkamma lokantarikanirayā. Tasmā te tattha ābhāya nappahonti.

Yepi tattha sattāti yepi tasmiṃ lokantarikamahāniraye sattā uppannā. Kiṃ pana kammaṃ katvā tattha uppajjantīti. Bhāriyaṃ dāruṇaṃ mātāpitūnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānañca upari aparādhaṃ, aññañca divase divase pāṇavadhādisāhasikakammaṃ katvā uppajjanti, tambapaṇṇidīpe abhayacoranāgacorādayo viya. Tesaṃ attabhāvo tigāvutiko hoti, vaggulīnaṃ viya dīghanakhā honti. Te rukkhe vagguliyo viya nakhehi cakkavāḷapabbate lagganti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsaṃ gatā honti, atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti maññamānā tattha vāvaṭā viparivattitvā lokasandhārakaudake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍi viya vilīyanti.

Aññepi kira bho santi sattāti bho yathā mayaṃ mahādukkhaṃ anubhavāma, evaṃ aññe kira sattāpi imaṃ dukkhamanubhavanatthāya idhūpapannāti taṃ divasaṃ passanti. Ayaṃ pana obhāso ekayāgupānamattampi na tiṭṭhati, accharāsaṅghāṭamattameva vijjobhāso viya niccharitvā – ‘‘kiṃ ida’’nti bhaṇantānaṃyeva antaradhāyati. Saṅkampatīti samantato kampati. Itaradvayaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Puna appamāṇo cātiādi nigamanatthaṃ vuttaṃ.



这是对原文的完整直译：
在这里，"最上等的殊胜"是指广泛的含义。神明的神力在这里，神明的这种神力照耀着，照亮了十二由旬，身体、装饰、天宫的光辉也如此，超越了这些的意思。
"世间的间隔"是指在三个世界的中间，每一个世界都是一个世间，三条车道或三条船舶相互交错地停放在中间。可是，世间的间隔地狱的范围是八万由旬。痛苦是永远的解脱。无拘束是指下面的少许基础。黑暗是指黑暗的状态。黑暗的极限是指由于眼识的障碍而导致的黑暗状态。在那里，眼识并未产生。这样，伟大的力量是指月亮和太阳在同一时间在三个大洲上显现，确实是伟大的力量。每个方向上都有数以千计的由旬驱散黑暗，展现光明，这样的伟大力量。由于光辉而不显现，是指他们的光辉并不显现。他们确实在环绕着世界山的中间游荡，超越了世界山的地狱。因此，他们在那儿的光辉并不显现。
那些在世间的众生是那些在世间的间隔大地狱中出生的生物。那么，他们是因为什么业而出生的呢？是因为对父母的重罪，或者每天都进行杀生等恶行而出生的，像在淡巴半岛（Tamraparni，今斯里兰卡）上的强盗、劫匪等人一样。他们的身体是三丈高，就像长爪的生物一样。他们像爪子一样用手指抓住世界山。当地彼此相碰时，他们会认为：“食物没有得到”，于是转身跌入地狱的水中，甚至在风吹动时也像蜜果一样被切断，掉入水中，落下后会完全消失，像水中的泥团一样融化。
“还有其他众生”，就像我们一样经历着极大的痛苦，确实还有其他众生也是为了经历这种痛苦而来到这里，他们在那一天看到这一点。可是，这种光辉连一个小的供品都无法坚持，像天女的装饰一样，闪烁着光辉，消失在那些说：“这是什么？”的人面前。震动是指四面八方的震动。其他两个是指前面所述的同义词。再次提到“无量”的意思是为了结束。

19.Cattāronaṃ devaputtā cātuddisaṃ rakkhāya upagacchantīti ettha cattāroti catunnaṃ mahārājānaṃ vasena vuttaṃ. Dasasahassacakkavāḷesu pana cattāro cattāro katvā cattālīsasahassāni honti. Tattha imasmiṃ cakkavāḷe mahārājāno khaggahatthā bodhisattassa ārakkhatthāya upagantvā sirigabbhaṃ paviṭṭhā, itare gabbhadvārato paṭṭhāya avaruddhake paṃsupisācakādiyakkhagaṇe paṭikkamāpetvā yāva cakkavāḷā ārakkhaṃ gaṇhiṃsu.

Kimatthāya panāyaṃ rakkhā? Nanu paṭisandhikkhaṇe kalalakālato paṭṭhāya sacepi koṭisatasahassamārā koṭisatasahassasineruṃ ukkhipitvā bodhisattassa vā bodhisattamātuyā vā antarāyakaraṇatthaṃ āgaccheyyuṃ, sabbe antarāva antaradhāyeyyuṃ. Vuttampi cetaṃ bhagavatā ruhiruppādavatthusmiṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ parupakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena, bhikkhave, tathāgatā parinibbāyanti. Gacchatha, tumhe bhikkhave, yathāvihāraṃ, arakkhiyā, bhikkhave tathāgatā’’ti (cūḷava. 341). Evameva, tena parupakkamena na tesaṃ jīvitantarāyo atthi, santi kho pana amanussā virūpā duddasikā bheravarūpā migapakkhino, yesaṃ rūpaṃ vā disvā saddaṃ vā sutvā bodhisattamātu bhayaṃ vā santāso vā uppajjeyya, tesaṃ nivāraṇatthāya rakkhaṃ aggahesuṃ. Apica bodhisattassa puññatejena sañjātagāravā attano gāravacoditāpi te evamakaṃsu.

Kiṃ pana te antogabbhaṃ pavisitvā ṭhitā cattāro mahārājāno bodhisattassa mātuyā attānaṃ dassenti, na dassentīti? Nahānamaṇḍanabhojanādisarīrakiccakāle na dassenti, sirigabbhaṃ pavisitvā varasayane nipannakāle pana dassenti. Tattha kiñcāpi amanussadassanaṃ nāma manussānaṃ sappaṭibhayaṃ hoti, bodhisattassa mātā pana attano ceva puttassa ca puññānubhāvena te disvā na bhāyati, pakatiantepurapālakesu viya assā etesu cittaṃ uppajjati.

20.Pakatiyā sīlavatīti sabhāveneva sīlasampannā. Anuppanne kira buddhe manussā tāpasaparibbājakānaṃ santike vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā sīlaṃ gaṇhanti. Bodhisattamātāpi kāladevilassa isino santike sīlaṃ gaṇhāti. Bodhisatte pana kucchigate aññassa pādamūle nisīdituṃ nāma na sakkā, samānāsane nisīditvā gahitasīlampi āvajjanakaraṇamattaṃ hoti. Tasmā sayameva sīlaṃ aggahesīti vuttaṃ hoti.

21.Purisesūti bodhisattassa pitaraṃ ādiṃ katvā kesuci manussesu purisādhippāyacittaṃ nuppajjati. Bodhisattamāturūpaṃ pana kusalā sippikā potthakammādīsupi kātuṃ na sakkonti. Taṃ disvā purisassa rāgo nuppajjatīti na sakkā vattuṃ, sace pana taṃ rattacitto upasaṅkamitukāmo hoti, pādā na vahanti, dibbasaṅkhalikā viya bajjhanti. Tasmā ‘‘anatikkamanīyā’’tiādi vuttaṃ.

22.Pañcannaṃ kāmaguṇānanti pubbe kāmaguṇūpasañhitanti iminā purisādhippāyavasena vatthupaṭikkhepo kato, idha ārammaṇappaṭilābho dassito. Tadā kira deviyā evarūpo putto kucchiṃ upapannoti sutvā samantato rājāno mahagghaābharaṇatūriyādivasena pañcadvārārammaṇavatthubhūtaṃ paṇṇākāraṃ pesenti. Bodhisattassa ca bodhisattamātu ca katakammassa ussannattā lābhasakkārassa pamāṇaparicchedo natthi.



这是对原文的完整直译：
"四位天子来到四方守护"这里的"四位"是指四大天王。在十万个世界中,每四个一组,共有四万个。在这个世界中,手持剑的大天王们为了保护菩萨而来到圣殿内。其他的从胎门开始驱逐妨碍的尘土鬼等夜叉群,一直到世界边缘进行守护。
为什么要进行这种守护呢?难道从受孕瞬间的胚胎时期开始,即使百千俱胝的魔罗举起百千俱胝的须弥山来伤害菩萨或菩萨之母,他们不是都会在中途消失吗?世尊在流血事件中也说过:"比丘们,这是不可能的,绝无可能以他人的攻击使如来丧命。比丘们,如来是以非攻击方式般涅槃的。比丘们,你们去吧,回到各自的住处,如来是不需要保护的。"同样,他们的生命不会因他人的攻击而受到威胁,但是有一些非人形态丑陋可怕,如野兽和鸟类,菩萨之母看到他们的形态或听到他们的声音可能会产生恐惧或惊慌,为了防止这些,他们进行了守护。此外,由于菩萨的福德力而产生的敬意,他们也是出于自己的敬意而这样做的。
那么,进入胎内的四大天王是否向菩萨之母显现自己呢?在洗浴、装饰、进食等身体活动时不显现,但进入圣殿躺在高贵的床上时则显现。虽然看到非人对人类来说通常是可怕的,但菩萨之母由于自己和儿子的福德力量,看到他们也不害怕,就像看到普通的宫廷卫士一样。
"天性持戒"是指本性就具备戒行。据说,在佛陀出现之前,人们会在苦行者和游方者面前跪拜,盘腿而坐接受戒律。菩萨之母也在仙人迦罗提威拉面前接受戒律。但是当菩萨入胎后,就不能坐在别人脚下,即使坐在同等座位上接受的戒律也只是形式而已。因此说她自己接受了戒律。
"对男子"是指从菩萨的父亲开始,对任何男子都不会产生欲望之心。即使是熟练的工匠也无法在绘画等作品中描绘菩萨之母的形象。看到她的形象,男子不会产生欲望,这是不可能说的,但如果有人带着欲望想要接近她,双脚就无法移动,仿佛被天界的锁链束缚住。因此说"不可逾越"等。
"五种欲乐"之前说"与欲乐有关"是从男子欲望的角度否定对象,这里是显示获得感官对象。据说,当时听说王后怀了这样的儿子,周围的国王们就送来了珍贵的装饰品、乐器等五种感官对象的礼物。由于菩萨和菩萨之母所做的善业极其殊胜,他们获得的利养和尊敬是无法衡量的。






23.Akilantakāyāti yathā aññā itthiyo gabbhabhārena kilamanti hatthapādā uddhumātatādīni pāpuṇanti, evaṃ tassā koci kilamatho nāhosi. Tirokucchigatanti antokucchigataṃ. Passatīti kalalādikālaṃ atikkamitvā sañjātaaṅgapaccaṅgaahīnindriyabhāvaṃ upagataṃyeva passati. Kimatthaṃ passati? Sukhavāsatthaṃyeva. Yatheva hi mātā puttena saddhiṃ nipannā vā nisinnā vā – ‘‘hatthaṃ vāssa pādaṃ vā olambantaṃ ukkhipitvā saṇṭhapessāmī’’ti sukhavāsatthaṃ puttaṃ oloketi, evaṃ bodhisattamātāpi yaṃ taṃ mātu uṭṭhānagamanaparivattananisajjādīsu uṇhasītaloṇikatittakakaṭukāhāraajjhoharaṇakālesu ca gabbhassa dukkhaṃ uppajjati, ‘‘atthi nu kho me taṃ puttassā’’ti sukhavāsatthaṃ olokayamānā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnaṃ bodhisattaṃ passati. Yathā hi aññe antokucchigatā pakkāsayaṃ avattharitvā āmāsayaṃ ukkhipitvā udarapaṭalaṃ piṭṭhito katvā piṭṭhikaṇḍakaṃ nissāya ukkuṭikaṃ dvīsu muṭṭhīsu hanukaṃ ṭhapetvā deve vassante rukkhasusire makkaṭā viya nisīdanti, na evaṃ bodhisatto, bodhisatto pana piṭṭhikaṇḍakaṃ piṭṭhito katvā dhammāsane dhammakathiko viya pallaṅkaṃ ābhujitvā puratthābhimukho nisīdati. Pubbekatakammaṃ panassā vatthuṃ sodheti, suddhe vatthumhi sukhumacchavilakkhaṇaṃ nibbattati. Atha naṃ kucchitaco paṭicchādetuṃ na sakkoti, olokentiyā bahiṭhito viya paññāyati. Tamatthaṃ upamāya vibhāvento bhagavā seyyathāpītiādimāha. Bodhisatto pana antokucchigato mātaraṃ na passati. Na hi antokucchiyaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjati.

24.Kālaṅkarotīti na vijātabhāvapaccayā, āyuparikkhayeneva. Bodhisattena vasitaṭṭhānañhi cetiyakuṭisadisaṃ hoti, aññesaṃ aparibhogārahaṃ, na ca sakkā bodhisattamātaraṃ apanetvā aññaṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapetunti tattakaṃyeva bodhisattamātu āyuppamāṇaṃ hoti, tasmā tadā kālaṅkaroti. Katarasmiṃ pana vaye kālaṃ karotīti? Majjhimavaye. Paṭhamavayasmiñhi sattānaṃ attabhāve chandarāgo balavā hoti, tena tadā sañjātagabbhā itthī gabbhaṃ anurakkhituṃ na sakkoti, gabbho bahvābādho hoti. Majjhimavayassa pana dve koṭṭhāse atikkamma tatiye koṭṭhāse vatthu visadaṃ hoti, visade vatthumhi nibbattadārakā arogā honti, tasmā bodhisattamātāpi paṭhamavaye sampattiṃ anubhavitvā majjhimavayassa tatiye koṭṭhāse vijāyitvā kālaṃ karotīti ayamettha dhammatā.

25.Nava vā dasa vāti ettha vā saddassa vikappanavasena satta vā aṭṭha vā ekādasa vā dvādasa vāti evamādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Tattha sattamāsajāto jīvati, sītuṇhakkhamo pana na hoti. Aṭṭhamāsajāto na jīvati, avasesā jīvanti.



以下是完整的简体中文翻译：
23. "阿基兰塔卡亚"意指：正如其他女性因怀胎而疲惫，手脚肿胀等，她却没有任何疲惫。"在子宫内"意指在子宫里面。"看见"意指越过胎儿初期阶段，已经形成肢体，感官功能尚未完全发育的阶段。她看见是为了什么？为了舒适。正如母亲与儿子一起躺卧或坐着，为了舒适而注视儿子，如果儿子的手或脚垂下，她会抬起并调整，菩萨的母亲也是如此。在母亲起身、行走、翻身、就座等时刻，以及在寒热、盐、苦涩食物摄入时，胎儿会感到不适，她为了确认儿子是否安好，注视着盘腿而坐的菩萨。正如其他子宫内的胎儿展开肠道，抬高胃部，背部弯曲，依靠背部脊柱，双拳置于下巴两侧，在雨天树洞中如猴子般蜷坐，菩萨却不是如此。菩萨背部弯曲，如同在法座上讲法一般，盘腿而坐，面朝东方。他先前的业力净化了环境，环境纯净后，他以细腻柔滑的肤色出现。子宫壁无法遮蔽他，对观察者来说，他似乎在外面。世尊为了阐明这一点，开始举例说明。菩萨在子宫内看不见母亲，因为在子宫内不会产生眼识。
24. "去世"并非因分娩，而是因寿命终结。菩萨所在之处类似佛龛小屋，对他人不可用，也不可能将菩萨的母亲移开，另立首席王后，因此她的寿命仅与菩萨相应。她在中年去世。在初年时，众生对现世存在强烈欲望，已怀孕的女性难以照顾胎儿，胎儿易生疾病。在中年过了三分之二，环境变得清净，出生的婴儿健康。因此，菩萨的母亲在享受初年繁荣后，在中年最后三分之一生下菩萨，随即去世，这是常规规律。
25. 关于"九或十"，应理解"七或八"、"十一或十二"等变化。在此，七个月出生的婴儿可以存活，但耐受寒热能力不强。八个月出生的婴儿无法存活，其余月份出生的可以存活。

27.Devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhantīti khīṇāsavā suddhāvāsabrahmāno paṭiggaṇhanti. Kathaṃ paṭiggaṇhanti? ‘‘Sūtivesaṃ gaṇhitvā’’ti eke. Taṃ pana paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – ‘tadā bodhisattamātā suvaṇṇakhacitaṃ vatthaṃ nivāsetvā macchakkhisadisaṃ dukūlapaṭaṃ yāva pādantā pārupitvā aṭṭhāsi. Athassā sallahukagabbhavuṭṭhānaṃ ahosi, dhamakaraṇato udakanikkhamanasadisaṃ. Atha te pakatibrahmaveseneva upasaṅkamitvā paṭhamaṃ suvaṇṇajālena paṭiggahesuṃ. Tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā paṭiggahesuṃ. Tato manussā dukūlacumbaṭakena paṭiggahesuṃ’. Tena vuttaṃ – ‘‘devā paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti, pacchā manussā’’ti.

28.Cattāro naṃ devaputtāti cattāro mahārājāno. Paṭiggahetvāti ajinappaveṇiyā paṭiggahetvā. Mahesakkhoti mahātejo mahāyaso lakkhaṇasampanno.

29.Visadova nikkhamatīti yathā aññe sattā yonimagge laggantā bhaggavibhaggā nikkhamanti, na evaṃ nikkhamati, alaggo hutvā nikkhamatīti attho udenāti udakena. Kenaci asucināti yathā aññe sattā kammajavātehi uddhaṃpādā adhosirā yonimagge pakkhittā sataporisaṃ narakapapātaṃ patantā viya, tāḷacchiddena nikkaḍḍhiyamānā hatthī viya mahādukkhaṃ anubhavantā nānāasucimakkhitāva nikkhamanti, na evaṃ bodhisatto. Bodhisattañhi kammajavātā uddhapādaṃ adhosiraṃ kātuṃ na sakkonti. So dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya, nisseṇito otaranto puriso viya ca dve hatthe ca dve pāde ca pasāretvā ṭhitakova mātukucchisambhavena kenaci asucinā amakkhitova nikkhamati.

Udakassa dhārāti udakavaṭṭiyo. Tāsu sītā suvaṇṇakaṭāhe patati uṇhā rajatakaṭāhe. Idañca pathavitale kenaci asucinā asammissaṃ tesaṃ pānīyaparibhojanīyaudakañceva aññehi asādhāraṇaṃ kīḷāudakañca dassetuṃ vuttaṃ, aññassa pana suvaṇṇarajataghaṭehi āhariyamānaudakassa ceva haṃsavattakādipokkharaṇīgatassa ca udakassa paricchedo natthi.



以下是完整的简体中文翻译：
27. "天神首先接受"意指：已断烦恼的清净天人接受。如何接受？"以金丝网接受"者有之。但对此进行否定，所说的是——“那时菩萨的母亲披上了金色的衣物，站着像鱼眼一样的斗篷，直到脚部完全包裹住。于是她有了轻盈的胎动，像水流出一样的感觉。然后，他们如同自然的天人般走来，首先用金网接受。四位大王从他们的手中接受。然后人类用斗篷的边缘接受。”因此说：“天神首先接受，随后人类。”
28. "四位天子"指的是四位大王。接受后，意指用斗篷的边缘接受。 "伟大的力量"意指大光明、大声望、具备特征。
29. "如同清澈地流出"意指：正如其他众生在生死流转中，分离后流出，并非如此流出，意指变得无所依靠而流出。某些不洁的人，正如其他众生在业风中，脚踏上生死流转的路途，像被打落的狮子一样，经历极大的痛苦，带着各种污垢而流出，菩萨却不是如此。菩萨在业风中，无法将脚踏上生死流转的路。他如同从法座上降下，像法师一般，像被放逐者一般，双手和双脚伸展着，稳稳地站立，毫无任何污秽，安然无恙地流出。
"水的流动"意指水的旋转。在那里，冷水流入金器，热水流入银器。这里提到的是在地面上，任何不洁的物质都不会混入他们的饮用水和其他不寻常的游戏用水中，而其他的金银器所盛装的水也没有任何限制。

31.Sampatijātoti muhuttajāto. Pāḷiyaṃ pana mātukucchito nikkhantamatto viya dassito, na evaṃ daṭṭhabbaṃ. Nikkhantamattañhi naṃ paṭhamaṃ brahmāno suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsu, tesaṃ hatthato cattāro mahārājāno ajinappaveṇiyā, tesaṃ hatthato manussā dukūlacumbaṭakena. Manussānaṃ hatthato muccitvā pathaviyaṃ patiṭṭhito. Setamhi chatte anudhāriyamāneti dibbasetacchatte anudhāriyamānamhi. Ettha ca chattassa parivārāni khaggādīni pañca rājakakudhabhaṇḍānipi āgatāneva. Pāḷiyaṃ pana rājagamane rājā viya chattameva vuttaṃ. Tesu chattameva paññāyati, na chattaggāhako. Tathā khaggatālavaṇṭamorahatthakavāḷabījanīuṇhīsamattāyeva paññāyanti, na tesaṃ gāhakā. Sabbāni kira tāni adissamānarūpā devatā gaṇhiṃsu. Vuttañcetaṃ –

‘‘Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṃ,

Chattaṃ marū dhārayumantalikkhe;

Suvaṇṇadaṇḍā vipatanti cāmarā,

Na dissare cāmarachattagāhakā’’ti. (su. ni. 693);

Sabbā ca disāti idaṃ sattapadavītihārūpari ṭhitassa viya sabbadisānuvilokanaṃ vuttaṃ, na kho panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā paṭhaviyaṃ patiṭṭhito puratthimaṃ disaṃ olokesi. Anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā – ‘‘mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti dasa disā anuviloketvā attanā sadisaṃ adisvā – ‘‘ayaṃ uttarā disā’’ti uttarābhimukho sattapadavītihārena agamāsīti evamettha attho veditabbo. Āsabhinti uttamaṃ. Aggoti guṇehi sabbapaṭhamo. Itarāni dve padāni etasseva vevacanāni. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavoti padadvayena imasmiṃ attabhāve pattabbaṃ arahattaṃ byākāsi.

Ettha ca samehi pādehi pathaviyā patiṭṭhānaṃ caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, uttarābhimukhabhāvo mahājanaṃ ajjhottharitvā abhibhavitvā gamanassa pubbanimittaṃ, sattapadagamanaṃ sattabojjhaṅgaratanapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, dibbasetacchattadhāraṇaṃ vimuttivarachattapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, pañcarājakakudhabhaṇḍānaṃ paṭilābho pañcahi vimuttīhi vimuccanassa pubbanimittaṃ, sabbadisānuvilokanaṃ anāvaraṇañāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ, āsabhivācābhāsanaṃ appaṭivattiyadhammacakkappavattanassa pubbanimittaṃ, ‘‘ayamantimā jātī’’ti sīhanādo anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānassa pubbanimittanti veditabbaṃ . Ime vārā pāḷiyaṃ āgatā, sambahulavāro pana nāgato, āharitvā dīpetabbo.



以下是完整的简体中文直译：
31. 关于"受孕诞生"，是在瞬间诞生。然而在巴利文中，仅仅显示为从母亲子宫出生，不应如此理解。实际上，他初次出生时，首先被梵天用金网接住，从他们手中转交给四大王天，再从他们手中转交给人类，用细麻布包裹。从人类手中脱离后，安立于大地。在白色遮阳伞下被护持，即在神圣的白色遮阳伞下被护持。在此，遮阳伞的随从物品，如宝剑等，以及五种王室珍宝也都已到来。然而在巴利文中，仅仅提到王的行进如同遮阳伞。在这些中，只能看到遮阳伞，看不到持伞者。同样，宝剑、扇柄、莲花手、白扇、遮阳帽等也仅仅是被看到，而非其持有者。据说所有这些都是被看不见的神祇接持。正如所说：
"无数枝千层遮阳伞，
天空马鲁持于高处；
金柄白扇倾泻飘落，
白扇持者竟不可见。"（su. ni. 693）
"遍及诸方"，这看似是站在七步行走之上的全方位环顾，但并非如此。大菩萨从人类手中脱离，安立于大地，朝东方观望。无数个世界系变成了一个场地。在那里，天人和人类用香花等供养，说："大人，这里没有与你相似的，何况超越你的？"就这样，环顾东、南、西、北四方，四隅，下方，上方共十方，未见有与自身相似者，便说："这是北方"，面向北方以七步行走而去，应当这样理解其中意义。
"勇武的"意指最高。"最优"意指以品质而言最为首要。其余两个词是同义词。通过最后两个词，他宣示在此生中可获得阿罗汉果，今后再无轮回。
在此，以平稳步伐安立大地，是四神足获得的前兆；面向北方，是压倒和征服大众的前兆；七步行走，是七觉支珍宝获得的前兆；持白色遮阳伞，是获得解脱之伞的前兆；获得五种王室珍宝，是以五种解脱获得解脱的前兆；环顾十方，是获得无障碍智的前兆；发出狮子吼，是不可逆转地转动法轮的前兆；说"这是最后一生"，是进入无余涅槃界的前兆，应当这样理解。这些情节出现在巴利文中，但还有许多未被记载，应当搜集阐明。


Mahāpurisassa hi jātadivase dasasahassilokadhātu kampi. Dasasahassilokadhātumhi devatā ekacakkavāḷe sannipatiṃsu. Paṭhamaṃ devā paṭiggaṇhiṃsu, pacchā manussā. Tantibaddhā vīṇā cammabaddhā bheriyo ca kenaci avāditā sayameva vajjiṃsu. Manussānaṃ andubandhanādīni khaṇḍākhaṇḍaṃ chijjiṃsu. Sabbarogā vūpasamiṃsu, ambilena dhotatambamalaṃ viya vigacchiṃsu. Jaccandhā rūpāni passiṃsu. Jaccabadhirā saddaṃ suṇiṃsu. Pīṭhasappī javasampannā ahesuṃ. Jātijaḷānampi eḷamūgānaṃ sati patiṭṭhāsi. Videsapakkhandā nāvā supaṭṭanaṃ pāpuṇiṃsu. Ākāsaṭṭhakabhūmaṭṭhakaratanāni sakatejobhāsitāni ahesuṃ. Verino mettacittaṃ paṭilabhiṃsu. Avīcimhi aggi nibbāyi. Lokantaresu āloko udapādi. Nadīsu jalaṃ nappavattati. Mahāsamudde madhurasaṃ udakaṃ ahosi. Vāto na vāyi. Ākāsapabbatarukkhagatā sakuṇā bhassitvā pathavigatā ahesuṃ. Cando ativiroci. Sūriyo na uṇho, na sītalo, nimmalo utusampanno ahosi. Devatā attano attano vimānadvāre ṭhatvā apphoṭanaseḷanacelukkhepādīhi mahākīḷakaṃ kīḷiṃsu. Cātuddīpikamahāmegho vassi. Mahājanaṃ neva khudā na pipāsā pīḷesi. Dvārakavāṭāni sayameva vivariṃsu. Pupphūpagaphalūpagā rukkhā pupphaphalāni gaṇhiṃsu. Dasasahassilokadhātu ekaddhajamālā ahosi.

Tatrāpi dasasahassilokadhātukampo sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipāto dhammacakkappavattanakāle ekappahāreneva sannipatitvā dhammaṃ paṭiggaṇhanassa pubbanimittaṃ. Paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pacchā manussānaṃ paṭiggahaṇaṃ catunnaṃ arūpāvacarajjhānānaṃ paṭilābhassa pubbanimittaṃ. Tantibaddhavīṇānaṃ sayaṃ vajjanaṃ anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Cammabaddhabherīnaṃ vajjanaṃ mahatiyā dhammabheriyā anussāvanassa pubbanimittaṃ. Andubandhanādīnaṃ chedo asmimānasamucchedassa pubbanimittaṃ. Mahājanassa rogavigamo catusaccapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Jaccandhānaṃ rūpadassanaṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ . Badhirānaṃ saddassavanaṃ dibbasotadhātupaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pīṭhasappīnaṃ javasampadā caturiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Jaḷānaṃ satipatiṭṭhānaṃ catusatipaṭṭhānapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Videsapakkhandanāvānaṃ supaṭṭanasampāpuṇanaṃ catupaṭisambhidādhigamassa pubbanimittaṃ. Ratanānaṃ sakatejobhāsitattaṃ yaṃ lokassa dhammobhāsaṃ dassessati, tassa pubbanimittaṃ.


以下是完整的简体中文直译：
大人物的诞生之日，十万亿世界震动。在十万亿世界中，天神聚集在同一个世界中。首先是天神们接纳，随后是人类。用弦乐器的声音，皮鼓的声音，若有人未发声，便自行发声。人类的盲人和囚徒们的束缚被一一打破。所有疾病都得以消除，仿佛被清水洗净的铜器。盲人看见了形象，聋人听见了声音。像蛇一样的坐具快速移动。即使是生死轮回的蚂蚁也得以安稳。来自异国的船只顺利抵达。空中、地面、珍宝如同光辉灿烂。敌人们获得了慈悲之心。在无间地狱的火焰中熄灭。世界之间的光明升起。河流中的水不再流动。大海中甘甜的水出现。风不再吹动。飞鸟在空中、树上鸣叫，飞向大地。月亮光辉四射。太阳既不炎热，也不寒冷，清澈明亮，适宜的气候。天神们在各自的天宫门口驻足，运用轻微的触碰和轻巧的手法，进行着伟大的游戏。四大雨云倾盆而下。大众既不饥饿也不口渴。城门自动开启。花果繁茂的树木结出花果。十万亿世界如同一串花环。
在此，十万亿世界的震动是获得无上正等觉的前兆。天神们在同一个世界中聚集，是为了在法轮转动之时，聚集在一起接纳法的前兆。首先是天神们的接纳，是获得四种色界禅定的前兆。随后是人类的接纳，是获得四种无色界禅定的前兆。弦乐器的声音自我发出，是获得逐步修行的前兆。皮鼓的声音是由伟大的法鼓声所引发的前兆。盲人和囚徒的束缚被打破，是获得自我认识的前兆。大众的疾病消除是获得四谛的前兆。盲人得以见到形象，是获得天眼的前兆。聋人得以听到声音，是获得天耳的前兆。坐具的快速移动是获得四种神足的前兆。水的安稳是获得四种正念的前兆。来自异国的船只顺利抵达，是获得四种解脱的前兆。宝物的光辉所显现的，是向世间展现法光的前兆。


Verīnaṃ mettacittapaṭilābho catubrahmavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Avīcimhi agginibbāyanaṃ ekādasaagginibbāyanassa pubbanimittaṃ. Lokantarikāloko avijjandhakāraṃ vidhamitvā ñāṇālokadassanassa pubbanimittaṃ. Mahāsamuddassa madhuratā nibbānarasena ekarasabhāvassa pubbanimittaṃ. Vātassa avāyanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassa pubbanimittaṃ. Sakuṇānaṃ pathavigamanaṃ mahājanassa ovādaṃ sutvā pāṇehi saraṇagamanassa pubbanimittaṃ. Candassa ativirocanaṃ bahujanakantatāya pubbanimittaṃ. Sūriyassa uṇhasītavivajjanautusukhatā kāyikacetasikasukhappattiyā pubbanimittaṃ. Devatānaṃ vimānadvāresu ṭhatvā apphoṭanādīhi kīḷanaṃ buddhabhāvaṃ patvā udānaṃ udānassa pubbanimittaṃ. Cātuddīpikamahāmeghavassanaṃ mahato dhammameghavassanassa pubbanimittaṃ. Khudāpīḷanassa abhāvo kāyagatāsatiamatapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Pipāsāpīḷanassa abhāvo vimuttisukhena sukhitabhāvassa pubbanimittaṃ. Dvārakavāṭānaṃ sayameva vivaraṇaṃ aṭṭhaṅgikamaggadvāravivaraṇassa pubbanimittaṃ. Rukkhānaṃ pupphaphalaggahaṇaṃ vimuttipupphehi pupphitassa ca sāmaññaphalabhārabharitabhāvassa ca pubbanimittaṃ. Dasasahassilokadhātuyā ekaddhajamālitā ariyaddhajamālamālitāya pubbanimittanti veditabbaṃ. Ayaṃ sambahulavāro nāma.

Ettha pañhaṃ pucchanti – ‘‘yadā mahāpuriso pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā uttarābhimukho padasā gantvā āsabhiṃ vācaṃ abhāsi, tadā kiṃ pathaviyā gato, udāhu ākāsena; dissamāno gato, udāhu adissamāno; acelako gato, udāhu alaṅkatapaṭiyatto; daharo hutvā gato , udāhu mahallako; pacchāpi kiṃ tādisova ahosi, udāhu puna bāladārako’’ti? Ayaṃ pana pañho heṭṭhālohapāsāde samuṭṭhito tipiṭakacūḷābhayattherena vissajjitova. Thero kira ettha niyatipubbekatakammaissaranimmānavādavasena taṃ taṃ bahuṃ vatvā avasāne evaṃ byākari – ‘‘mahāpuriso pathaviyā gato, mahājanassa pana ākāsena gacchanto viya ahosi. Dissamāno gato, mahājanassa pana adissamāno viya ahosi. Acelako gato, mahājanassa pana alaṅkatapaṭiyatto viya upaṭṭhāsi. Daharova gato, mahājanassa pana soḷasavassuddesiko viya ahosi. Pacchā pana bāladārakova ahosi, na tādiso’’ti. Parisā cassa – ‘‘buddhena viya hutvā bho therena pañho kathito’’ti attamanā ahosi. Lokantarikavāro vuttanayo eva.

Imā ca pana ādito paṭṭhāya kathitā sabbadhammatā sabbabodhisattānaṃ hontīti veditabbā.

Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā

33.Addasa khoti dukūlacumbaṭake nipajjāpetvā ānītaṃ addasa. Mahāpurisassāti jātigottakulapadesādivasena mahantassa purisassa. Dve gatiyoti dve niṭṭhā, dve nipphattiyo. Ayañhi gatisaddo – ‘‘pañca kho imā, sāriputta, gatiyo’’ti (ma. ni. 1.153) ettha nirayādibhedāya sattehi gantabbagatiyā vattati. ‘‘Imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā’’ti (ma. ni. 1.508) ettha ajjhāsaye. ‘‘Nibbānaṃ arahato gatī’’ti (pari. 339) ettha paṭissaraṇe. ‘‘Api ca tyāhaṃ brahme gatiñca pajānāmi, jutiñca pajānāmi evaṃmahiddhiko bako brahmā’’ti (ma. ni. 

以下是完整的简体中文直译：
敌人们获得慈悲心是四种梵住的前兆。在无间地狱中火焰熄灭是十一种火焰熄灭的前兆。世界之间的光明驱散无明黑暗是获得智慧光明的前兆。大海中的甘甜水是获得涅槃甘露的前兆。风的消失是二十六种见解的破除的前兆。飞鸟在地面行走，听到大众的劝诫是获得依靠的前兆。月亮光辉四射是众多人的欢喜的前兆。太阳既不炎热也不寒冷，适宜的身体和心灵的幸福是获得身体和心灵的幸福的前兆。天神们在各自的天宫门口驻足，运用轻微的触碰等进行游戏是获得佛果的前兆。四大雨云倾盆而下是获得伟大的法雨的前兆。饥饿的消失是获得身体专注的前兆。口渴的消失是获得解脱幸福的前兆。城门自动开启是获得八正道的前兆。树木结出花果是获得解脱花的前兆，繁茂的果实承载着平等的前兆。十万亿世界如同一串花环，是获得圣者花环的前兆。
在此，众人询问：“当大人物站在大地上，朝北方走去时，是否是走在大地上，还是在空中？他是否是可见的走去，还是不可见的走去？他是否是未装饰的走去，还是装饰得体的走去？他是否是年轻的走去，还是年老的？最后，他是否是像小孩一样的走去，还是又是别样的？”这个问题在下面的铁石宫殿中产生，最终由法师提问而解答。法师在此以定业、前业、依赖的说法，讲述了许多，最后这样解释：“大人物走在大地上，然而大众却似乎在空中行走。可见的走去，然而大众却似乎不可见。未装饰的走去，然而大众却似乎装饰得体。年轻的走去，然而大众却似乎是十六岁的模样。最后，确实是小孩的模样，并非如此。”大众因此感到：“正如佛陀所说，法师所问。”这是关于世界之间的说明。
这些内容从一开始到结束，皆应被理解为所有法皆是所有菩萨的。
三十种大人物特征的描述。
33. 看见的是用细麻布包裹的被子，带来的是看见。大人物是指因出生、种族、家庭等方面而成就的伟大人物。两种去处是两种终极，两个结果。这确实是去处的意思——“这五种，舍利弗，是去处”（ma. ni. 1.153），在这里是指因地狱等所需的去处。“我对这些比丘的持戒者、善法者既不知去处也不知来处”（ma. ni. 1.508），这里是指内心的状态。“涅槃是阿罗汉的去处”（pari. 339），这里是指归宿。“我确实知道天神的去处，以及光明的去处，这样的伟大天神，天神。”（ma. ni.

1.503) ettha nipphattiyaṃ vattati. Svāyamidhāpi nipphattiyaṃ vattatīti veditabbo. Anaññāti aññā gati nipphatti nāma natthi.

Dhammikoti dasakusaladhammasamannāgato agatigamanavirahito. Dhammarājāti idaṃ purimapadasseva vevacanaṃ. Dhammena vā laddharajjattā dhammarājā. Cāturantoti puratthimasamuddādīnaṃ catunnaṃ samuddānaṃ vasena caturantāya pathaviyā issaro. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Janapado asmiṃ thāvariyaṃ thirabhāvaṃ pattoti janapadatthāvariyappatto. Caṇḍassa hi rañño balidaṇḍādīhi lokaṃ pīḷayato manussā majjhimajanapadaṃ chaḍḍetvā pabbatasamuddatīrādīni nissāya paccante vāsaṃ kappenti. Atimudukassa rañño corehi sāhasikadhanavilopapīḷitā manussā paccantaṃ pahāya janapadamajjhe vāsaṃ kappenti, iti evarūpe rājini janapado thirabhāvaṃ na pāpuṇāti. Imasmiṃ pana kumāre rajjaṃ kārayamāne etassa janapado pāsāṇapiṭṭhiyaṃ ṭhapetvā ayopaṭṭena parikkhitto viya thiro bhavissatīti dassento – ‘‘janapadatthāvariyappatto’’ti āhaṃsu.

Sattaratanasamannāgatoti ettha ratijananaṭṭhena ratanaṃ. Apica –

‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;

Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccati’’.

Cakkaratanassa ca nibbattakālato paṭṭhāya aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma na hoti, sabbe gandhapupphādīhi tasseva pūjañca abhivādanādīni ca karontīti cittīkataṭṭhena ratanaṃ. Cakkaratanassa ca ettakaṃ nāma dhanaṃ agghatīti aggho natthi, iti mahagghaṭṭhenāpi ratanaṃ. Cakkaratanañca aññehi loke vijjamānaratanehi asadisanti atulaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yasmā ca pana yasmiṃ kappe buddhā uppajjanti, tasmiṃyeva cakkavattino uppajjanti, buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti, tasmā dullabhadassanaṭṭhenāpi ratanaṃ. Tadetaṃ jātirūpakulaissariyādīhi anomassa uḷārasattasseva uppajjati, na aññassāti anomasattaparibhogaṭṭhenāpi ratanaṃ. Yathā cakkaratanaṃ, evaṃ sesānipīti. Imehi sattahi ratanehi parivārabhāvena ceva sabbabhogūpakaraṇabhāvena ca samannāgatoti sattaratanasamannāgato.

Idāni tesaṃ sarūpato dassanatthaṃ tassimānītiādi vuttaṃ. Tattha cakkaratanantiādīsu ayaṃ saṅkhepādhippāyo – dvesahassadīpaparivārānaṃ catunnaṃ mahādīpānaṃ sirivibhavaṃ gahetvā dātuṃ samatthaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati. Tathā purebhattameva sāgarapariyantaṃ pathaviṃ anusaṃyāyanasamatthaṃ vehāsaṅgamaṃ hatthiratanaṃ, tādisameva assaratanaṃ, caturaṅgasamannāgate andhakāre yojanappamāṇaṃ andhakāraṃ vidhamitvā ālokadassanasamatthaṃ maṇiratanaṃ, chabbidhadosavivajjitaṃ manāpacāri itthiratanaṃ, yojanappamāṇe antopathavigataṃ nidhiṃ dassanasamatthaṃ gahapatiratanaṃ, aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā sakalarajjamanusāsanasamatthaṃ jeṭṭhaputtasaṅkhātaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati.



以下是完整的简体中文直译：
1.503) 在此处显现了成就。应当了知，正是在此处显现了成就。不存在其他成就，只有这一种成就。
具有正义者，具备十种善法，没有偏离正道。"法王"这一称谓正是前一术语的同义词。因为以正法获得王权，所以称为法王。"四方主"意指统治东方海域等四海之间的大地的统治者。"胜利者"意指战斗获胜。"国土稳定"意指获得稳固状态。因为残暴的国王用征税和暴力压迫人民，人们就离开中央地区，依靠山脉和海岸边缘地带居住。过于温柔的国王受到盗贼和暴力掠夺财产的压迫，人们就离开边境，在国土中心地带居住，因此在这样的统治下国土无法获得稳定。而这位王子治理国家时，国土将如同被铁栅栏环绕在岩石平台上一样稳固，因此他们说"国土获得稳定"。
具有七种宝物者，在此处，"宝物"因能引起喜悦而得名。此外，还有：
"被装饰，价值极高，
罕见难得，
非凡使用，
因此称为宝物"。
自转轮宝出现之时起，再无其他神圣处所，所有人都用香花等供奉并顶礼，因此因被装饰而称为宝物。转轮宝没有可以衡量其价值的财富，因此也因其巨大价值而称为宝物。转轮宝在世间存在的其他宝物中无可比拟，因此也称为无与伦比的宝物。因为佛陀出现的劫数，转轮王也出现在同一劫数，而佛陀偶尔出现，因此也称为罕见难得的宝物。这种宝物只从高贵的出身、种姓、统治力等非凡卓越者身上产生，而非他人，因此也称为非凡使用的宝物。如转轮宝，其他宝物亦然。通过这七种宝物，在围绕和提供所有享受的方面具有圆满性。
现在为了展示其本质，所以说"彼等如此"等语。其中，关于转轮宝等，要点如下：能够统治包括两千岛屿的四大洲的辉煌财富的转轮宝出现。同样，在用餐前能够环绕至海洋尽头的大地、能够飞行于空中的象宝，类似的马宝，能在四兵团集结的黑暗中驱散相当于一由旬的黑暗、显现光明的珠宝，无六种过失、令人愉悦的女宝，能显示埋藏在地下一由旬的财宝的居士宝，从大后宫诞生、能统治整个王国的太子宝出现。


Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukā. Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīriyassetaṃ nāmaṃ, vīraṅgaṃ rūpametesanti vīraṅgarūpā, vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā akilāsuno ahesuṃ. Divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti. Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ. Adaṇḍenāti ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti, te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti. Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti, te satthadaṇḍena. Ayaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati. Asatthenāti ye ekatodhārādinā satthena paraṃ vihesanti, te satthena rajjaṃ kārenti nāma. Ayaṃ pana satthena khuddamakkhikāyapi pivanamattaṃ lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva – ‘‘ehi kho mahārājā’’ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati, abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho.

Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ kathetuṃ sace kho panātiādi vuttaṃ. Tattha rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭakaṃ etenāti vivaṭacchado. ‘‘Vivaṭṭacchadā’’tipi pāṭho, ayameva attho.



以下是完整的简体中文直译：
Parosahassanti atirekasahassaṃ. 过于众多，甚至超过一千。 Sūrāti abhīrukā. 英勇者，勇敢无畏。 Vīraṅgarūpāti vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ，勇士的形态，勇士的身形，勇士的样貌，勇士的本质，勇士的性质，勇士的特征是勇气。 vīriyassetaṃ nāmaṃ，勇气即是此名，vīraṅgaṃ rūpametesanti vīraṅgarūpā，勇士的样貌即是勇士的身形。 vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā akilāsuno ahesuṃ。具备勇气的本质，勇气的特性，毫不懈怠。 Divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hoti。即使在白天战斗也不懈怠，故而如此说。 Sāgarapariyantanti cakkavāḷapabbataṃ sīmaṃ katvā ṭhitasamuddapariyantaṃ。以海洋为界，围绕着环天的山脉而立。 Adaṇḍenāti ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti，te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti。那些因所犯的罪而被捕的众生，即使是一个或一千，他们都用财物的惩罚来治理国家。 Ye chejjabhejjaṃ anusāsanti，te satthadaṇḍena。那些执行切割和分割的，依靠教导的惩罚。 Ayaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati。此人则放弃了两种惩罚，以无惩罚方式生存。 Asatthenāti ye ekatodhārādinā satthena paraṃ vihesanti，te satthena rajjaṃ kārenti nāma。那些用单一的教导手段来欺压他人的，他们称之为以教导来治理国家。 Ayaṃ pana satthena khuddamakkhikāyapi pivanamattaṃ lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva – ‘‘ehi kho mahārājā’’ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati，abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho。这个人以教义为基础，甚至不让任何人流出一点点血液，因而以“来吧，伟大的国王”这样的方式被臣民所接受，征服了大地，住在其中，成为主宰。
Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ kathetuṃ sace kho panātiādi vuttaṃ。如此讲述了第一种成就，若要讲述第二种成就，若确实如此，便会如此说。 Tattha rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭakaṃ etenāti vivaṭacchado。在那里，贪、恼、愚、我执、见取等烦恼被称为遮蔽、覆盖、显现、破坏、揭示，因此称为显露的遮蔽。“Vivaṭṭacchadā”tipi pāṭho，ayameva attho。也有“显露的遮蔽”的说法，其意义相同。

35. Evaṃ dutiyaṃ nipphattiṃ kathetvā tāsaṃ nimittabhūtāni lakkhaṇāni dassetuṃ ayañhi, deva, kumārotiādi vuttaṃ. Tattha suppatiṭṭhitapādoti yathā aññesaṃ bhūmiyaṃ pādaṃ ṭhapentānaṃ aggapādatalaṃ vā paṇhi vā passaṃ vā paṭhamaṃ phusati, vemajjhe vā pana chiddaṃ hoti, ukkhipantānaṃ aggatalādīsu ekakoṭṭhāsova paṭhamaṃ uṭṭhahati, na evamassa. Assa pana suvaṇṇapādukatalamiva ekappahāreneva sakalaṃ pādatalaṃ bhūmiṃ phusati, ekappahāreneva bhūmito uṭṭhahati. Tasmā ayaṃ suppatiṭṭhitapādo.

Cakkānīti dvīsu pādatalesu dve cakkāni, tesaṃ arā ca nemi ca nābhi ca pāḷiyaṃ vuttāva. Sabbākāraparipūrānīti iminā pana ayaṃ viseso veditabbo, tesaṃ kira cakkānaṃ pādatalassa majjhe nābhi dissati, nābhiparicchinnā vaṭṭalekhā dissati, nābhimukhaparikkhepapaṭṭo dissati, panāḷimukhaṃ dissati, arā dissanti, aresu vaṭṭilekhā dissanti, nemimaṇikā dissanti. Idaṃ tāva pāḷiyaṃ āgatameva. Sambahulavāro pana anāgato, so evaṃ daṭṭhabbo – satti, sirivaccho, nandi, sovattiko, vaṭaṃsako, vaḍḍhamānakaṃ, macchayugaḷaṃ, bhaddapīṭhaṃ, aṅkusako, pāsādo, toraṇaṃ, setacchattaṃ, khaggo, tālavaṇṭaṃ, morahatthako, vāḷabījanī, uṇhīsaṃ, maṇi, patto, sumanadāmaṃ, nīluppalaṃ, rattuppalaṃ, setuppalaṃ, padumaṃ, puṇḍarīkaṃ, puṇṇaghaṭo , puṇṇapāti, samuddo, cakkavāḷo, himavā, sineru, candimasūriyā, nakkhattāni, cattāro mahādīpā, dviparittadīpasahassāni, antamaso cakkavattirañño parisaṃ upādāya sabbo cakkalakkhaṇasseva parivāro.

Āyatapaṇhīti dīghapaṇhi, paripuṇṇapaṇhīti attho. Yathā hi aññesaṃ aggapādo dīgho hoti, paṇhimatthake jaṅghā patiṭṭhāti, paṇhiṃ tacchetvā ṭhapitā viya hoti, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā aggapādo hoti, tatiye koṭṭhāse jaṅghā patiṭṭhāti, catutthakoṭṭhāse āraggena vaṭṭetvā ṭhapitā viya rattakambalageṇḍukasadisā paṇhi hoti.

Dīghaṅgulīti yathā aññesaṃ kāci aṅguliyo dīghā honti, kāci rassā, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana makkaṭasseva dīghā hatthapādaṅguliyo mūle thūlā, anupubbena gantvā agge tanukā, niyyāsatelena madditvā vaṭṭitaharitālavaṭṭisadisā honti. Tena vuttaṃ – ‘‘dīghaṅgulī’’ti.

Mudutalunahatthapādoti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitaṃ satavāravihatakappāsapaṭalaṃ viya mudu. Yathā ca idāni jātamattassa, evaṃ vuḍḍhakālepi mudutalunāyeva bhavissanti, mudutalunā hatthapādā etassāti mudutalunahatthapādo.

Jālahatthapādoti na cammena paṭibaddhaaṅgulantaro. Ediso hi phaṇahatthako purisadosena upahato pabbajjaṃ na paṭilabhati. Mahāpurisassa pana catasso hatthaṅguliyo pañcapi pādaṅguliyo ekappamāṇā honti, tāsaṃ ekappamāṇatāya yavalakkhaṇaṃ aññamaññaṃ paṭivijjhitvā tiṭṭhati. Athassa hatthapādā kusalena vaḍḍhakinā yojitajālavātapānasadisā honti. Tena vuttaṃ – ‘‘jālahatthapādo’’ti.


以下是完整的简体中文直译：
35. 如此讲述第二种成就，为了展示那些标志性的特征，因此说：“这位，天子，王子。”在这里，稳固的足部就像其他土地上放置的脚一样，首先触及的是脚底的最底部或脚跟，然而在中间则会有裂缝，而在抬起脚时，脚的底部等部分就会首先抬起，并非如此。然而，他就像黄金的鞋底一样，凭借一次抬起就触及整个脚底，凭借一次抬起就从地面升起。因此，这就是稳固的足部。
“眼睛”意指在两个脚底上有两个眼睛，所述的眼睛、轮廓和肚脐在巴利文中已述及。 “全面圆满”意指此处应当了解的特殊之处，因为在那两个眼睛的脚底中间可见肚脐，肚脐周围的轮廓线可见，肚脐的周围有围绕的轮廓可见，然而，肚脐的正面可见，眼睛可见，眼睛的轮廓可见，眼睛的轮廓线可见。此处的描述来自巴利文。 然而，未来将有许多种类的事物，因此应当如此看待——七种、财富、牛、福、轮、增、鱼对、吉祥的坐垫、钩、宫殿、门、白色的伞、刀、棕榈、孔雀、野生种子、温暖、宝石、碗、善花、蓝色的莲花、红色的莲花、白色的莲花、莲花、白莲、满盛的器皿、满盛的碗、海洋、转轮、喜马拉雅山、须弥山、月亮和太阳、星宿、四大洲、数以千计的小岛，至少以转轮王的随从为基础，所有转轮的特征都将被围绕。
“长足”意指长脚，圆满的脚意指此义。正如其他人的脚趾长，脚踝在脚的前方，脚趾被切割并放置，便如是，非如此于伟人。伟人的脚在四个部分中有两个部分为长脚，第三部分为脚踝，第四部分则是通过轮廓围绕的红色毯子般的脚趾。
“长指”意指其他人的手指长，有的短，非如此于伟人。伟人的手指则如同猴子般长，根部粗大，逐渐向前变细，经过细致的处理，形成一个绿色的轮廓。因此说：“长指。”
“柔软的脚”意指像放置在百层薄毯上的柔软脚。正如现在刚出生的，长大后也将是柔软的，柔软的脚即是他的柔软脚。
“生气的脚”意指没有被绑住的手指之间。因为被蛇攻击的男人无法获得出家。伟人的四个手指和五个脚趾是相等的，因其相等而以特征相互区别而存在。然后他的手脚因善良的增长而如同被连接的网和温暖的房屋般存在。因此说：“生气的脚。”





Uddhaṃ patiṭṭhitagopphakattā ussaṅkhā pādā assāti ussaṅkhapādo. Aññesañhi piṭṭhipāde gopphakā honti, tena tesaṃ pādā āṇibaddhā viya baddhā honti, na yathāsukhaṃ parivaṭṭanti, gacchantānaṃ pādatalānipi na dissanti. Mahāpurisassa pana āruhitvā upari gopphakā patiṭṭhahanti, tenassa nābhito paṭṭhāya uparimakāyo nāvāya ṭhapitasuvaṇṇapaṭimā viya niccalo hoti, adhokāyova iñjati, sukhena pādā parivaṭṭanti, puratopi pacchatopi ubhayapassesupi ṭhatvā passantānaṃ pādatalāni paññāyanti, na hatthīnaṃ viya pacchatoyeva.

Eṇijaṅghoti eṇimigasadisajaṅgho maṃsussadena paripuṇṇajaṅgho, na ekato baddhapiṇḍikamaṃso , samantato samasaṇṭhitena maṃsena parikkhittāhi suvaṭṭitāhi sāligabbhayavagabbhasadisāhi jaṅghāhi samannāgatoti attho.

Anonamantoti anamanto, etenassa akhujjaavāmanabhāvo dīpito. Avasesajanā hi khujjā vā honti vāmanā vā. Khujjānaṃ uparimakāyo aparipuṇṇo hoti, vāmanānaṃ heṭṭhimakāyo. Te aparipuṇṇakāyattā na sakkonti anonamantā jaṇṇukāni parimajjituṃ. Mahāpuriso pana paripuṇṇaubhayakāyattā sakkoti.

Kosohitavatthaguyhoti usabhavāraṇādīnaṃ viya suvaṇṇapadumakaṇṇikasadisehi kosehi ohitaṃ paṭicchannaṃ vatthaguyhaṃ assāti kosohitavatthaguyho. Vatthaguyhanti vatthena guhitabbaṃ aṅgajātaṃ vuccati.

Suvaṇṇavaṇṇoti jātihiṅgulakena majjitvā dīpidāṭhāya ghaṃsitvā gerukaparikammaṃ katvā ṭhapitaghanasuvaṇṇarūpasadisoti attho. Etenassa ghanasiniddhasaṇhasarīrataṃ dassetvā chavivaṇṇadassanatthaṃ kañcanasannibhattacoti vuttaṃ. Purimassa vā vevacanametaṃ.

Rajojallanti rajo vā malaṃ vā. Na upalimpatīti na laggati padumapalāsato udakabindu viya vivaṭṭati. Hatthadhovanādīni pana utuggahaṇatthāya ceva dāyakānaṃ puññaphalatthāya ca buddhā karonti, vattasīsenāpi ca karontiyeva. Senāsanaṃ pavisantena hi bhikkhunā pāde dhovitvā pavisitabbanti vuttametaṃ.

Uddhaggalomoti āvaṭṭapariyosāne uddhaggāni hutvā mukhasobhaṃ ullokayamānāni viya ṭhitāni lomāni assāti uddhaggalomo.

Brahmujugattoti brahmā viya ujugatto, ujumeva uggatadīghasarīro bhavissati. Yebhuyyena hi sattā khandhe kaṭiyaṃ jāṇūsūti tīsu ṭhānesu namanti, te kaṭiyaṃ namantā pacchato namanti, itaresu dvīsu ṭhānesu purato. Dīghasarīrā pana eke passavaṅkā honti, eke mukhaṃ unnametvā nakkhattāni gaṇayantā viya caranti, eke appamaṃsalohitā sūlasadisā honti, eke purato pabbhārā honti, pavedhamānā gacchanti. Ayaṃ pana ujumeva uggantvā dīghappamāṇo devanagare ussitasuvaṇṇatoraṇaṃ viya bhavissatīti dīpenti. Yathā cetaṃ, evaṃ yaṃ yaṃ jātamattassa sabbaso aparipuṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ hoti, taṃ taṃ āyatiṃ tathābhāvitaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.

Sattussadoti dve hatthapiṭṭhiyo dve pādapiṭṭhiyo dve aṃsakūṭāni khandhoti imesu sattasu ṭhānesu paripuṇṇo maṃsussado assāti sattussado. Aññesaṃ pana hatthapādapiṭṭhādīsu sirājālaṃ paññāyati, aṃsakūṭakkhandhesu aṭṭhikoṭiyo. Te manussā petā viya khāyanti, na tathā mahāpuriso, mahāpuriso pana sattasu ṭhānesu paripuṇṇamaṃsussadattā nigūḷhasirājālehi hatthapiṭṭhādīhi vaṭṭetvā suṭṭhapitasuvaṇṇāḷiṅgasadisena khandhena silārūpakaṃ viya khāyati, cittakammarūpakaṃ viya ca khāyati.


以下是完整的直译：
在脚踝上方支撑，脚踝高扬，故称为高踝足。因为其他人的脚后跟是固定的，他们的脚被束缚得像连接在轴上，不能自由转动，行走时脚底不可见。而大人物登高后，脚踝支撑在上方，因此从脐部以上的身体像安置在船上的金像一样纹丝不动，只有下半身摇摆，脚能轻松转动，无论前后左右站立时，脚底都可见，不像大象只能在后方看到脚底。
小鹿腿者，指腿如小鹿般，肉丰满饱满，非单侧肌肉块，而是四周均匀结实，肌肉匀称如稻米谷仓或芽苗般。
不弯曲者，意指不弯，此表明其无驼背或矮小。其余人或驼或矮，驼背者上半身不完整，矮小者下半身不完整。他们因身体不完整无法抚摸膝盖。而大人物因身体两部分完整，故能做到。
隐藏生殖器者，如公牛、水牛等，被类似金莲花苞的鞘隐藏遮蔽生殖器。生殖器指被衣物遮蔽的生殖器官。
金色肤色者，如用朱砂调和，涂抹豹牙研磨后制成，状如凝固的金色形象。此表明其皮肤细腻光滑，肤色如金箔般。
尘不染者，尘或污垢不沾附，如荷叶上的水滴滑落。佛陀洗手等是为了应季和施主的功德。入住处所时，比丘须先洗脚再进入。
发梢上扬者，发梢在发旋处上扬，如仰望增添面部光彩般站立。
梵天正直身者，如梵天般身体正直，身材高挑修长。常人在髋、腰、膝三处弯曲，弯腰时向后倾，其余两处向前倾。有些长身体的人侧身，有些仰头似在数星星，有些瘦得如长矛，有些前倾。而此人将如城市高架金门般直立高挑。凡是大人物标记未完全显现的，应理解为将来可能呈现。
七处丰满者，指手背、脚背、双肩、颈处七处肌肉丰满。其他人手脚背处筋脉可见，肩颈处骨骼突出，看起来像鬼魂。而大人物七处肌肉丰满，隐藏筋脉，肩颈如精心雕琢的金像，如艺术品般显现。


Sīhassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Sīhassa hi puratthimakāyova paripuṇṇo hoti, pacchimakāyo aparipuṇṇo. Mahāpurisassa pana sīhassa pubbaddhakāyo viya sabbo kāyo paripuṇṇo. Sopi sīhasseva tattha tattha vinatunnatādivasena dussaṇṭhitavisaṇṭhito na hoti, dīghayuttaṭṭhāne pana dīgho, rassathūlakisaputhulaanuvaṭṭitayuttaṭṭhānesu tathāvidhova hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Manāpiyeva kho, bhikkhave, kammavipāke paccupaṭṭhite yehi aṅgehi dīghehi sobhati, tāni aṅgāni dīghāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi rassehi sobhati, tāni aṅgāni rassāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi thūlehi sobhati, tāni aṅgāni thūlāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi kisehi sobhati, tāni aṅgāni kisāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi puthulehi sobhati, tāni aṅgāni puthulāni saṇṭhanti. Yehi aṅgehi vaṭṭehi sobhati, tāni aṅgāni vaṭṭāni saṇṭhantī’’ti.

Iti nānācittena puññacittena cittito dasahi pāramīhi sajjito mahāpurisassa attabhāvo, loke sabbasippino vā sabbaiddhimanto vā patirūpakampi kātuṃ na sakkonti.

Citantaraṃsoti antaraṃsaṃ vuccati dvinnaṃ koṭṭānaṃ antaraṃ, taṃ citaṃ paripuṇṇaṃ antaraṃsaṃ assāti citantaraṃso. Aññesañhi taṃ ṭhānaṃ ninnaṃ hoti, dve piṭṭhikoṭṭā pāṭiyekkā paññāyanti. Mahāpurisassa pana kaṭito paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ yāva khandhā uggamma samussitasuvaṇṇaphalakaṃ viya piṭṭhiṃ chādetvā patiṭṭhitaṃ.

Nigrodhaparimaṇḍaloti nigrodho viya parimaṇḍalo. Yathā paññāsahatthatāya vā satahatthatāya vā samakkhandhasākho nigrodho dīghatopi vitthāratopi ekappamāṇova hoti, evaṃ kāyatopi byāmatopi ekappamāṇo. Yathā aññesaṃ kāyo dīgho vā hoti byāmo vā, na evaṃ visamappamāṇoti attho. Teneva yāvatakvassa kāyotiādi vuttaṃ. Tattha yāvatako assāti yāvatakvassa.

Samavaṭṭakkhandhoti samavaṭṭitakkhandho. Yathā eke koñcā viya ca bakā viya ca varāhā viya ca dīghagalā vaṅkagalā puthulagalā ca honti , kathanakāle sirājālaṃ paññāyati, mando saro nikkhamati, na evaṃ mahāpurisassa. Mahāpurisassa pana suvaṭṭitasuvaṇṇāḷiṅgasadiso khandho hoti, kathanakāle sirājālaṃ na paññāyati, meghassa viya gajjito saro mahā hoti.

Rasaggasaggīti ettha rasaṃ gasanti harantīti rasaggasā. Rasaharaṇīnametaṃ adhivacanaṃ, tā aggā assāti rasaggasaggī. Mahāpurisassa kira sattarasaharaṇīsahassāni uddhaggāni hutvā gīvāyameva paṭimukkāni. Tilaphalamattopi āhāro jivhagge ṭhapito sabbakāyaṃ anupharati. Teneva mahāpadhānaṃ padahantassa ekataṇḍulādīhipi kaḷāyayūsapasatamattenāpi kāyassa yāpanaṃ ahosi. Aññesaṃ pana tathā abhāvā na sakalaṃ kāyaṃ ojā pharati. Tena te bahvābādhā honti.


以下是完整的直译：
狮子前身者，指身体如狮子前身。狮子的前身是丰满的，后身则不丰满。而大人物的整个身体则如狮子的前身一样丰满。并且他在各处的姿态不似狮子那样弯曲不堪，而在长的地方则长，在短、粗、瘦、圆的地方则相应地存在。佛陀曾说：
“比丘们，确实是这样的，因果法则的显现，依赖于那些长的肢体，便显得长；依赖于那些短的肢体，便显得短；依赖于那些粗的肢体，便显得粗；依赖于那些细的肢体，便显得细；依赖于那些圆的肢体，便显得圆。”
因此，因不同的心态和善心，十种德行的具足，成就了大人物的身相，世间所有的技艺或智慧者都无法与之相媲美。
内侧者，指两个肢体之间的内侧，称为丰满的内侧。其他地方则是凹陷的，两个背部的肢体显得独特。而大人物的背部则如装饰华丽的金色平板一样，覆盖着肉层。
如菩提树的圆形，指如菩提树般的形状。就如五十或一百个手臂的菩提树，既长又宽，形状均匀；大人物的身体也是如此，既长又宽。如其他人的身体可能长或宽，但大人物的身体则不显得不均匀。因此，所谓的“如其身体的大小”。
均匀的肢体，指均匀的肢体。就如一些小鸟、鸭子、野猪等，身体长、宽、圆，形状均匀，显得平衡，声音清晰，毫无迟钝。而大人物的肢体如华丽的金色雕像，显得均匀，声音如雷声般响亮。
吸收精华者，意指吸取精华的意思。此乃指其吸收的精华，故称为吸收精华者。大人物确实拥有十七种吸收的精华，唯有喉咙的部分显现。即使是微米的食物也在喉咙中停留，整个身体不被影响。因此，大人物在进行大修行时，即使是单一的米粒或其他食物，也能维持身体的精华。其他人则因缺乏如此，整个身体的精华无法维持。因此，他们常常受到诸多困扰。


Sīhasseva hanu assāti sīhahanu. Tattha sīhassa heṭṭhimahanumeva paripuṇṇaṃ hoti, na uparimaṃ. Mahāpurisassa pana sīhassa heṭṭhimaṃ viya dvepi paripuṇṇāni dvādasiyā pakkhassa candasadisāni honti. Atha nemittakā hanukapariyantaṃ olokentāva imesu hanukesu heṭṭhime vīsati uparime vīsatīti cattālīsadantā samā aviraḷā patiṭṭhahissantīti sallakkhetvā ayañhi deva, kumāro cattālīsadanto hotītiādimāhaṃsu. Tatrāyamattho, aññesañhi paripuṇṇadantānampi dvattiṃsa dantā honti. Imassa pana cattālīsaṃ bhavissanti. Aññesañca keci dantā uccā, keci nīcāti visamā honti, imassa pana ayapaṭṭakena chinnasaṅkhapaṭalaṃ viya samā bhavissanti. Aññesaṃ kumbhilānaṃ viya dantā viraḷā honti, macchamaṃsāni khādantānaṃ dantantaraṃ pūrenti. Imassa pana kanakaphalakāyaṃ samussitavajirapanti viya aviraḷā tūlikāya dassitaparicchedā viya dantā bhavissanti. Aññesañca pūtidantā uṭṭhahanti. Tena kāci dāṭhā kāḷāpi vivaṇṇāpi honti. Ayaṃ pana suṭṭhu sukkadāṭho osadhitārakampi atikkamma virocamānāya pabhāya samannāgatadāṭho bhavissati.

Pahūtajivhoti puthulajivho. Aññesaṃ jivhā thūlāpi honti kisāpi rassāpi thaddhāpi visamāpi, mahāpurisassa pana jivhā mudu dīghā puthulā vaṇṇasampannā hoti. So hi etaṃ lakkhaṇaṃ pariyesituṃ āgatānaṃ kaṅkhāvinodanatthaṃ mudukattā taṃ jivhaṃ kathinasūciṃ viya vaṭṭetvā ubho nāsikasotāni parāmasati, dīghattā ubho kaṇṇasotāni parāmasati , puthulattā kesantapariyosānaṃ kevalampi nalāṭaṃ paṭicchādeti. Evamassa mududīghaputhulabhāvaṃ pakāsento tesaṃ kaṅkhaṃ vinodeti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ jivhaṃ sandhāya ‘‘pahūtajivho’’ti vuttaṃ.

Brahmassaroti aññe chinnassarāpi bhinnassarāpi kākassarāpi honti, ayaṃ pana mahābrahmuno sarasadisena sarena samannāgato bhavissati, mahābrahmuno hi pittasemhehi apalibuddhattā saro visado hoti. Mahāpurisenāpi katakammaṃ tassa vatthuṃ sodheti. Vatthuno suddhattā nābhito paṭṭhāya samuṭṭhahanto saro visado aṭṭhaṅgasamannāgatova samuṭṭhāti. Karavīko viya bhaṇatīti karavīkabhāṇī, mattakaravīkarutamañjughosoti attho.

Abhinīlanettoti na sakalanīlanetto, nīlayuttaṭṭhāne panassa umāpupphasadisena ativisuddhena nīlavaṇṇena samannāgatāni nettāni honti, pītayuttaṭṭhāne kaṇikārapupphasadisena pītavaṇṇena, lohitayuttaṭṭhāne bandhujīvakapupphasadisena lohitavaṇṇena, setayuttaṭṭhāne osadhitārakasadisena setavaṇṇena, kāḷayuttaṭṭhāne addāriṭṭhakasadisena kāḷavaṇṇena samannāgatāni. Suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjarasadisāni khāyanti.

Gopakhumoti ettha pakhumanti sakalacakkhubhaṇḍaṃ adhippetaṃ, taṃ kāḷavacchakassa bahaladhātukaṃ hoti, rattavacchakassa vippasannaṃ, taṃmuhuttajātataruṇarattavacchakasadisacakkhubhaṇḍoti attho. Aññesañhi cakkhubhaṇḍā aparipuṇṇā honti, hatthimūsikādīnaṃ akkhisadisehi viniggatehipi gambhīrehipi akkhīhi samannāgatā honti. Mahāpurisassa pana dhovitvā majjitvā ṭhapitamaṇiguḷikā viya mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīni.


以下是完整的直译：
狮子下颚者，指狮子的下颚。狮子的下颚下方是丰满的，而上方则不然。而大人物的下颚则如狮子的下颚一样，两个下颚都丰满，似月亮般的双翼。于是，观察这些下颚的下方二十，上方二十，便是四十颗牙齿，均匀且坚固，故称为四十颗牙齿。此处的意思是，其他人即便牙齿丰满，也不过三十颗。而大人物则有四十颗。其他人的牙齿有的高，有的低，形状不一，而大人物的牙齿则如切割的金色平板一样均匀。其他人的牙齿则如鱼虾般稀疏，吃鱼肉的人的牙齿之间则有空隙。而大人物的牙齿则如金色的平板一样，整齐且光滑。其他人的牙齿则可能发臭，因此有些牙齿黑而不洁。而大人物的牙齿则细腻、洁白，光彩照人。
丰厚的舌头，指丰满的舌头。其他人的舌头可能粗大或细小，可能短或硬，形状不一，而大人物的舌头则柔软、长且丰满，色泽鲜艳。他为了寻求此特征，便用舌头轻触鼻孔，因其长度而触及耳孔，因其丰满而遮住额头。由此可见其舌头的柔软和长度，消除了他人的疑虑。因此，称之为“丰厚的舌头”。
如天神的声音，其他人的声音可能粗糙或破碎，或如乌鸦的叫声，而大人物的声音则如伟大的天神一般，清晰而宏亮。大人物的声音因其清晰而响亮，声如洪钟。大人物的声音从脐部以上发出，清晰如八支乐器的合奏声。
如新月的眼睛，非所有的眼睛都是这样，眼睛的颜色在不同的地方可能是蓝色的，如乌玛花般的纯净；在黄色的地方，似金色的花；在红色的地方，似红色的花；在白色的地方，似药草的颜色；在黑色的地方，似黑色的石头。大人物的眼睛如金色的宫殿般闪耀。
如牛的瞳孔，指完整的瞳孔，意指其眼睛如黑色的瞳孔般深邃。其他的瞳孔可能不丰满，或如大象、老鼠的眼睛般深邃，而大人物的眼睛则如被洗净的宝石般光洁。大人物的眼睛被洗净后，似金色的宝石般明亮。


Uṇṇāti uṇṇalomaṃ. Bhamukantareti dvinnaṃ bhamukānaṃ vemajjhe nāsikamatthakeyeva jātā, uggantvā pana nalāṭavemajjhe jātā. Odātāti parisuddhā, osadhitārakasamānavaṇṇā. Mudūti sappimaṇḍe osāretvā ṭhapitasatavāravihatakappāsapaṭalasadisā. Tūlasannibhāti simbalitūlalatātūlasamānā, ayamassa odātatāya upamā. Sā panesā koṭiyaṃ gahetvā ākaḍḍhiyamānā upaḍḍhabāhuppamāṇā hoti, vissaṭṭhā dakkhiṇāvaṭṭavasena āvaṭṭitvā uddhaggā hutvā santiṭṭhati. Suvaṇṇaphalakamajjhe ṭhapitarajatapubbuḷakaṃ viya, suvaṇṇaghaṭato nikkhamamānā khīradhārā viya, aruṇappabhārañjite gaganappadese osadhitārakā viya ca atimanoharāya siriyā virocati.

Uṇhīsasīsoti idaṃ paripuṇṇanalāṭatañca paripuṇṇasīsataṃ cāti dve atthavase paṭicca vuttaṃ. Mahāpurisassa hi dakkhiṇakaṇṇacūḷikato paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ uṭṭhahitvā sakalanalāṭaṃ chādayamānaṃ pūrayamānaṃ gantvā vāmakaṇṇacūḷikāyaṃ patiṭṭhitaṃ, taṃ rañño bandhauṇhīsapaṭṭo viya virocati. Mahāpurisassa kira imaṃ lakkhaṇaṃ disvā rājūnaṃ uṇhīsapaṭṭaṃ akaṃsu. Ayaṃ tāva eko attho. Aññe pana janā aparipuṇṇasīsā honti, keci kapisīsā, keci phalasīsā, keci aṭṭhisīsā, keci hatthisīsā, keci tumbasīsā, keci pabbhārasīsā. Mahāpurisassa pana āraggena vaṭṭetvā ṭhapitaṃ viya suparipuṇṇaṃ udakapubbuḷasadisaṃ sīsaṃ hoti. Tattha purimanaye uṇhīsaveṭhitasīso viyāti uṇhīsasīso. Dutiyanaye uṇhīsaṃ viya sabbattha parimaṇḍalasīsoti uṇhīsasīso.

Vipassīsamaññāvaṇṇanā

37.Sabbakāmehīti idaṃ lakkhaṇāni pariggaṇhāpetvā pacchā kataṃ viya vuttaṃ, na panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Paṭhamañhi te nemittake santappetvā pacchā lakkhaṇapariggaṇhanaṃ katanti veditabbaṃ. Tassa vitthāro gabbhokkantiyaṃ vuttoyeva. Pāyentīti thaññaṃ pāyenti. Tassa kira niddosena madhurena khīrena samannāgatā saṭṭhi dhātiyo upaṭṭhāpesi, tathā sesāpi tesu tesu kammesu kusalā saṭṭhisaṭṭhiyeva. Tāsaṃ pesanakārake saṭṭhi purise, tassa tassa katākatabhāvaṃ sallakkhaṇe saṭṭhi amacce upaṭṭhāpesi. Evaṃ cattāri saṭṭhiyo itthīnaṃ, dve saṭṭhiyo purisānanti cha saṭṭhiyo upaṭṭhakānaṃyeva ahesuṃ. Setacchattanti dibbasetacchattaṃ. Kuladattiyaṃ pana sirigabbheyeva tiṭṭhati. Mā naṃ sītaṃ vātiādīsu mā abhibhavīti attho veditabbo. Svāssudanti so assudaṃ. Aṅkeneva aṅkanti aññassa bāhunāva aññassa bāhuṃ. Aññassa ca aṃsakūṭeneva aññassa aṃsakūṭaṃ. Parihariyatīti nīyati, sampāpiyatīti attho.



以下是完整的直译：
如狮子般的毛发，指毛发如狮子般。鼻子之间的部分，指两个鼻孔之间的部分，向上延伸至额头的中央。洁白的，指非常干净，色泽如药草般的清澈。柔软的，指如细腻的织物般，形态如千层薄饼般的柔软。细腻的，指如细纤维般的光滑，因其洁白而显得清晰。她的形态把手臂的部分抓住，像被拉扯的手臂一样，向上伸展，显得宽广而稳固。置于金色的平板中央，犹如金色的水流般流淌，像晨曦般照耀着天空，清新而美丽。
温暖的头顶，指丰满的额头与丰满的头部，因而有两种含义。大人物的右耳后方，肉层隆起，覆盖整个额头，左耳后方的肉层也同样丰盈，犹如国王的温暖头顶。大人物的这一特征使得国王们感到温暖。此处有一个意思。其他人则有的头部不丰满，有的如猿猴，有的如果实，有的如骨骼，有的如大象，有的如葫芦，有的如山峰。而大人物的头部则如丰盈的水面般，丰满而光滑。这里的温暖头顶指的是丰满的头部。
观察之光的颜色
所有的感官，指的是这些特征被归纳后，似乎是后来的总结，而不是如此被看待。首先应当是对这些特征的观察，随后再进行特征的归纳。其详细的解释在子宫的描述中已说明。流动的，指的是流动的水。因其无瑕疵，甘甜的牛奶相伴，形成六十种味道，正如其他的善行也有六十种。对于这些味道的传递，六十个人在各自的地方进行观察，形成六十种官员。这样，女性有四十种，男性有二十种，共有六十种观察者。洁白的伞，指的是天上的洁白伞。至于贵族的家族，只有在显赫的家族中才存在。不要让他受到寒冷的影响，意指不要让他受到压迫。自我之意，指的是他自己的。用手臂与手臂相连，意指一只手臂与另一只手臂相连。用肩膀与肩膀相连，意指一只肩膀与另一只肩膀相连。流动的，指的是被引导，意指被引导的意思。

38.Mañjussaroti akharassaro. Vaggussaroti chekanipuṇassaro. Madhurassaroti sātassaro. Pemaniyassaroti pemajanakassaro. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratāya – karavīkasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitarasaṃ pivitvā pakkhena tālaṃ datvā vikūjamāne catuppadā mattā viya laḷituṃ ārabhanti. Gocarapasutāpi catuppadā mukhagatāni tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti. Vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanti. Anubaddhamigā ca maraṇabhayaṃ jahitvā tiṭṭhanti. Ākāse pakkhandā pakkhinopi pakkhe pasāretvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ papphoṭetvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā.

Asandhimittāpi dhammāsokassa devī – ‘‘atthi nu kho, bhante, buddhassarena sadiso kassaci saro’’ti saṅghaṃ pucchi. Atthi karavīkasakuṇassāti. Kuhiṃ, bhante, te sakuṇāti? Himavanteti. Sā rājānaṃ āha – ‘‘deva, ahaṃ karavīkasakuṇaṃ passitukāmāmhī’’ti. Rājā – ‘‘imasmiṃ pañjare nisīditvā karavīko āgacchatū’’ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavīkassa purato aṭṭhāsi. So – ‘‘rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā na gantu’’nti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño purato aṭṭhāsi. Na karavīkasaddaṃ kārāpetuṃ sakkonti. Atha rājā – ‘‘kathaṃ, bhaṇe, ime saddaṃ na karontī’’ti āha. Ñātake adisvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attano chāyaṃ disvā – ‘‘ñātakā me āgatā’’ti maññamāno pakkhena tālaṃ datvā madhurassarena maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laḷiṃsu. Asandhimittā cintesi – ‘‘imassa tāva tiracchānagatassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho sabbaññutaññāṇasiripattassa bhagavato saddo ahosī’’ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro kira karavīkasaddoti. Tato pana satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro vipassissa kumārassa saddo ahosīti veditabbo.

39.Kammavipākajanti na bhāvanāmayaṃ, kammavipākavasena pana devatānaṃ cakkhusadisameva maṃsacakkhu ahosi , yena nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhittaṃ ekatilampi ayaṃ soti uddharitvā dātuṃ sakkoti.



38.Mañjussaroti akharassaro. Vaggussaroti chekanipuṇassaro. Madhurassaroti sātassaro. Pemaniyassaroti pemajanakassaro. Tatridaṃ karavīkānaṃ madhurassaratāya – karavīkasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitarasaṃ pivitvā pakkhena tālaṃ datvā vikūjamāne catuppadā mattā viya laḷituṃ ārabhanti. Gocarapasutāpi catuppadā mukhagatāni tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti. Vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittaṃ pādaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanti. Anubaddhamigā ca maraṇabhayaṃ jahitvā tiṭṭhanti. Ākāse pakkhandā pakkhinopi pakkhe pasāretvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ papphoṭetvā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ madhurassarā karavīkā.

Asandhimittāpi dhammāsokassa devī – ‘‘atthi nu kho, bhante, buddhassarena sadiso kassaci saro’’ti saṅghaṃ pucchi. Atthi karavīkasakuṇassāti. Kuhiṃ, bhante, te sakuṇāti? Himavanteti. Sā rājānaṃ āha – ‘‘deva, ahaṃ karavīkasakuṇaṃ passitukāmāmhī’’ti. Rājā – ‘‘imasmiṃ pañjare nisīditvā karavīko āgacchatū’’ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavīkassa purato aṭṭhāsi. So – ‘‘rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā na gantu’’nti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño purato aṭṭhāsi. Na karavīkasaddaṃ kārāpetuṃ sakkonti. Atha rājā – ‘‘kathaṃ, bhaṇe, ime saddaṃ na karontī’’ti āha. Ñātake adisvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attano chāyaṃ disvā – ‘‘ñātakā me āgatā’’ti maññamāno pakkhena tālaṃ datvā madhurassarena maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laḷiṃsu. Asandhimittā cintesi – ‘‘imassa tāva tiracchānagatassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho sabbaññutaññāṇasiripattassa bhagavato saddo ahosī’’ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro kira karavīkasaddoti. Tato pana satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro vipassissa kumārassa saddo ahosīti veditabbo.

39.Kammavipākajanti na bhāvanāmayaṃ, kammavipākavasena pana devatānaṃ cakkhusadisameva maṃsacakkhu ahosi , yena nimittaṃ katvā tilavāhe pakkhittaṃ ekatilampi ayaṃ soti uddharitvā dātuṃ sakkoti.




曼朱萨罗提 词音如水。瓦古萨罗提 切卡尼普努萨罗。玛杜拉萨罗提 甜美如蜜。佩玛尼亚萨罗提 爱之源如爱之生。于是，关于卡拉维卡鸟的甜美之声——卡拉维卡鸟似乎用甜美的果实的喙击打，品尝震动的美味，展翅振翅，似醉似狂地开始舞动。出游的四足兽也在听到那声音时，抛弃了嘴边的草。野猪和小野猪伴随而来，抬起一只脚而不再移动。伴随的野兽则放下了对死亡的恐惧而停留。飞翔在空中的鸟儿展开翅膀，似乎在倾听那声音。水中的鱼也抖动着鳍，似乎在倾听那声音。如此，卡拉维卡鸟的甜美之声。
阿桑迪米塔的法神女说：“尊者，请问，是否有类似于佛陀的声音？”她询问僧团。确实有卡拉维卡鸟的声音。那么，尊者，那些鸟在哪里呢？在喜马拉雅山（Himalayas）中。她对国王说：“大王，我想要见到卡拉维卡鸟。”国王说：“在这个金笼子里坐着，卡拉维卡就会来。”于是，他把金笼放下。笼子走到一只卡拉维卡鸟的面前。那只鸟说：“国王的笼子来了，无法前往。”于是，它就在那儿坐下。笼子来到国王面前。无法发出卡拉维卡的声音。于是国王说：“怎么，朋友，为什么它们不发出声音？”没有见到亲属的神女说。于是国王用手指将它包围。它看到自己的影子，心想：“亲属来了。”于是展开翅膀，似乎像在以甜美的声音吟唱。全城的人们像醉了一样欢呼。阿桑迪米塔思索：“这只畜生的声音如此甜美，那么，佛陀的全知智慧的声音又是怎样的呢？”她心中产生了欢喜，并不忘记这份欢喜，和七百个腿一起，安住于入流果中。如此，卡拉维卡的声音确实是甜美的。然后，应该知道，王子所发出的声音更为甜美，甚至是百倍、千倍的甜美。
功业的果报并非由修行所成，而是根据业报，神灵的眼睛如肉眼一般，凭借所做的标志，能够将倾斜的东西提升并给予。

40.Vipassīti ettha ayaṃ vacanattho, antarantarā nimīlajanitandhakāravirahena visuddhaṃ passati, vivaṭehi ca akkhīhi passatīti vipassī; dutiyavāre viceyya viceyya passatīti vipassī; vicinitvā vicinitvā passatīti attho.

Atthe panāyatīti atthe jānāti passati, nayati vā pavattetīti attho. Ekadivasaṃ kira vinicchayaṭṭhāne nisīditvā atthe anusāsantassa rañño alaṅkatapaṭiyattaṃ mahāpurisaṃ ānetvā hatthe ṭhapayiṃsu. Tassa taṃ aṅkekatvā upalāḷayamānasseva amaccā sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Bodhisatto anattamanasaddaṃ nicchāresi. Rājā – ‘‘kimetaṃ, upadhārethā’’ti āha. Upadhāriyamānā aññaṃ adisvā – ‘‘aḍḍassa dubbinicchitattā evaṃ kataṃ bhavissatī’’ti puna sāmikaṃyeva sāmikaṃ katvā ‘‘ñatvā nu kho kumāro evaṃ karotī’’ti vīmaṃsantā puna sāmikaṃ assāmikaṃ akaṃsu. Punapi bodhisatto tatheva saddaṃ nicchāresi. Atha rājā – ‘‘jānāti mahāpuriso’’ti tato paṭṭhāya appamatto ahosi. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘viceyya viceyya kumāro atthe panāyatī’’ti.

42.Vassikantiādīsu yattha sukhaṃ hoti vassakāle vasituṃ, ayaṃ vassiko. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ panettha vacanattho vassāvāso vassaṃ, vassaṃ arahatīti vassiko. Itaresupi eseva nayo.

Tattha vassiko pāsādo nātiucco hoti, nātinīco, dvāravātapānānipissa nātibahūni nātitanūni, bhūmattharaṇapaccattharaṇakhajjabhojjānipettha missakāneva vaṭṭanti. Hemantike thambhāpi bhittiyopi nīcā honti, dvāravātapānāni tanukāni sukhumacchiddāni, uṇhappavesanatthāya bhittiniyūhāni nīhariyanti. Bhūmattharaṇapaccattharaṇanivāsanapārupanāni panettha uṇhaviriyāni kambalādīni vaṭṭanti. Khajjabhojjaṃ siniddhaṃ kaṭukasannissitaṃ nirudakasannissitañca. Gimhike thambhāpi bhittiyopi uccā honti, dvāravātapānāni panettha bahūni vipulajātāni honti, bhūmattharaṇādīni dukūlamayāni vaṭṭanti. Khajjabhojjāni madhurasasannissitabharitāni. Vātapānasamīpesu cettha nava cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūretvā nīluppalādīhi sañchādenti. Tesu tesu padesesu udakayantāni karonti, yehi deve vassante viya udakadhārā nikkhamanti.

Nippurisehīti purisavirahitehi. Na kevalañcettha tūriyāneva nippurisāni, sabbaṭṭhānānipi nippurisāneva, dovārikāpi itthiyova, nahāpanādiparikammakarāpi itthiyova. Rājā kira – ‘‘tathārūpaṃ issariyasukhasampattiṃ anubhavamānassa purisaṃ disvā purisāsaṅkā uppajjati, sā me puttassa mā ahosī’’ti sabbakiccesu itthiyova ṭhapesīti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Jiṇṇapurisavaṇṇanā



观察者在此的意思是，因内在的黑暗消失而清晰地看见，眼睛睁开而看见的叫做观察；第二次重复地看见的叫做观察；经过反复思考而看见的意思。
在意义上，知道意义即看见，或引导或展开的意思。某一天，确实在裁决处坐着，教导意义的国王，带来装饰好的大人，放在手中。由于他那样的姿态，侍臣们便将其作为主人或非主人的角色。菩萨发出无我之声。国王说：“这是什么，保持着。”在保持的同时，未见到他人，便说：“由于半是难以裁决，因此如此将会发生。”再将其作为主人，便思考：“难道王子如此做吗？”于是再次将其作为主人或非主人的角色。菩萨再次发出同样的声音。于是国王说：“知道的大人。”从此以后，他变得警觉。对此有这样的说法：“王子反复思考，知道意义。”
在雨季等地方，安居乐业，便称为雨居者。其他同样的道理。这里的意思是，雨的住所，雨，雨的值得尊敬者，即雨居者。其他同样的道理。
在这里，雨居者的宫殿既不高也不低，门窗也不多也不少，地面、墙壁、床铺等地方混合在一起。寒季的柱子和墙壁也低矮，门窗则细小，容易穿透，以便于温暖的进入。地面、墙壁、床铺等地方则是温暖的，毯子等物品混合在一起。食物则是湿润的，带有苦味和无水的味道。热季的柱子和墙壁则高大，门窗则多且宽，地面等地方则是用麻布制成。食物则是甜美的，带有甜味的东西。门窗附近则放置新的席子，装满水的莲花等物品覆盖在上面。在这些地方，进行引水的工作，像是神灵降临时水流涌出。
无男人者，即缺乏男子。这里不仅是乐器缺乏，所有地方也都缺乏男子，甚至是女侍者、洗浴等工作者也都是女性。国王确实认为：“看到如此的权力和幸福，若是有男人出现，便会产生男子的疑虑，这样对我儿子来说就不好了。”因此在所有事务中都将女性放在位置上。
第一段讲解已完成。
老年人讲解。

43. Dutiyabhāṇavāre gopānasivaṅkanti gopānasī viya vaṅkaṃ. Bhogganti khandhe, kaṭiyaṃ, jāṇūsūti tīsu ṭhānesu bhoggavaṅkaṃ. Daṇḍaparāyananti daṇḍagatikaṃ daṇḍapaṭisaraṇaṃ. Āturanti jarāturaṃ. Gatayobbananti atikkantayobbanaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ. Disvāti aḍḍhayojanappamāṇena balakāyena parivuto susaṃvihitārakkhopi gacchanto yadā ratho purato hoti, pacchā balakāyo, tādise okāse suddhāvāsakhīṇāsavabrahmehi attano ānubhāvena rathassa puratova dassitaṃ, taṃ purisaṃ passitvā. Suddhāvāsā kira – ‘‘mahāpuriso paṅke gajo viya pañcasu kāmaguṇesu laggo, satimassa uppādessāmā’’ti taṃ dassesuṃ. Evaṃ dassitañca taṃ bodhisatto ceva passati sārathi ca. Brahmāno hi bodhisattassa appamādatthaṃ sārathissa ca kathāsallāpatthaṃ taṃ dassesuṃ. Kiṃ panesoti ‘‘eso jiṇṇoti kiṃ vuttaṃ hoti, nāhaṃ, bho ito pubbe evarūpaṃ addasa’’nti pucchi.

Tenahīti yadi mayhampi evarūpehi kesehi evarūpena ca kāyena bhavitabbaṃ, tena hi samma sārathi. Alaṃ dānajja uyyānabhūmiyāti – ‘‘ajja uyyānabhūmiṃ passissāmā’’ti gacchāma, alaṃ tāya uyyānabhūmiyāti saṃviggahadayo saṃvegānurūpamāha. Antepuraṃ gatoti itthijanaṃ vissajjetvā sirigabbhe ekakova nisinno. Yatra hi nāmāti yāya jātiyā sati jarā paññāyati, sā jāti dhiratthu dhikkatā atthu, jigucchāmetaṃ jātinti, jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, paṭhamena sallena hadaye viddho viya.

45.Sārathiṃ āmantāpetvāti rājā kira nemittakehi kathitakālato paṭṭhāya ohitasoto vicarati, so ‘‘kumāro uyyānaṃ gacchanto antarāmagge nivatto’’ti sutvā sārathiṃ āmantāpesi. Mā heva khotiādīsu rajjaṃ kāretu, mā pabbajatu, brāhmaṇānaṃ vacanaṃ mā saccaṃ hotūti evaṃ cintesīti attho.

Byādhipurisavaṇṇanā

47.Addasa khoti pubbe vuttanayeneva suddhāvāsehi dassitaṃ addasa. Ābādhikanti iriyāpathabhañjanakena visabhāgabādhena ābādhikaṃ. Dukkhitanti rogadukkhena dukkhitaṃ. Bāḷhagilānanti adhimattagilānaṃ. Palipannanti nimuggaṃ. Jarā paññāyissati byādhi paññāyissatīti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ dvayaṃ paññāyati, dhikkatā sā jāti, ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, dutiyena sallena viddho viya.

Kālaṅkatapurisavaṇṇanā

50.Vilātanti sivikaṃ. Petanti ito paṭigataṃ. Kālaṅkatanti katakālaṃ, yattakaṃ tena kālaṃ jīvitabbaṃ, taṃ sabbaṃ katvā niṭṭhapetvā matanti attho. Imampissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Yatra hi nāmāti idhāpi yāya jātiyā sati idaṃ tayaṃ paññāyati, dhikkatā sā jāti, ajātaṃ khemanti jātiyā mūlaṃ khaṇanto nisīdi, tatiyena sallena viddho viya.

Pabbajitavaṇṇanā

52.Bhaṇḍunti muṇḍaṃ. Imampissa purimanayeneva brahmāno dassesuṃ. Sādhu dhammacariyātiādīsu ayaṃ deva dhammacaraṇabhāvo sādhūti cintetvā pabbajitoti evaṃ ekamekassa padassa yojanā veditabbā. Sabbāni cetāni dasakusalakammapathavevacanāneva. Avasāne pana avihiṃsāti karuṇāya pubbabhāgo. Anukampāti mettāya pubbabhāgo. Tenahīti uyyojanatthe nipāto. Pabbajitaṃ hissa disvā cittaṃ pabbajjāya ninnaṃ jātaṃ. Atha tena saddhiṃ kathetukāmo hutvā sārathiṃ uyyojento tena hītiādimāha.

Bodhisattapabbajjāvaṇṇanā



第二段的说法是，像牛群中的牛一样，牛群中的牛是弯曲的。享受者是指五蕴、身体、关节等三个地方的享受者。惩罚者是指受惩罚的人。病者是指老年病者。失去青春者是指超过青春期的，处于晚年的人。看到的意思是，被一支大队伍包围，妥善安置并保护着，当战车在前面时，后面的队伍在此情况下，因清净的天人以自身的威力显现出战车的前方，看到那个人。清净天人说：“伟人如同陷于泥潭的象，沉迷于五欲之中，我将唤醒他的正念。”如此显现，那菩萨和车夫都看见了。天人们确实为了菩萨的利益和车夫的对话而显现。对方说：“这是什么，难道说这是老年吗？我没有在这里见过这样的情况。”
因此，如果我也应当以这样的头发和这样的身体存在，那就请你，善良的车夫。足够了，今天我要去看花园。”于是说：“足够了，花园。”因而感到惊动，心中充满了惊慌。前宫去后，独自坐在女眷的房间里。那里确实是以何种种姓而存在的，老年显现出来，若是那种种姓存在，便是可耻的，令人厌恶的，因而坐在种姓的根源处，像第一箭刺入心中一样。
车夫被召唤，国王确实从征兆所说的开始，低头游走，他听说：“王子在花园中，正在中途停下。”于是召唤车夫。不要让他去做王位，不要出家，婆罗门的话不要成为真理。如此思考的意思。
疾病与人之讲解。
看到的意思是，依照之前的说法，被清净天人显现出来的。障碍是指因行动方式受阻而产生的障碍。痛苦是指因病痛而受苦。极度虚弱是指非常虚弱。被压制是指被压抑。老年将显现，疾病将显现；在这里，若是那种种姓存在，这两者将显现，若是可耻的种姓，若是未出生的安宁种姓，坐在种姓的根源处，像第二箭刺入心中一样。
死亡与人之讲解。
退却是指死亡。亡者是指已经离去的。死亡是指已过的生命，生命的所有时间都已结束。对此，天人们依照之前的说法显现。那里确实是以何种种姓而存在的，若是那种种姓存在，这将显现，若是可耻的种姓，若是未出生的安宁种姓，坐在种姓的根源处，像第三箭刺入心中一样。
出家的讲解。
物品是指光头。对此，天人们依照之前的说法显现。善良的修行者等，思考着：“这是善良的修行。”因此，出家者的每一个词语都应当被理解。所有这些都是十善业道的说法。但在最后，不伤害是指出于慈悲的前半部分。关怀是指出于慈爱的前半部分。因此，足够了，是指出家的意图。看到出家者的心情因出家而变得沉重。于是想要与他交谈，便开始召唤车夫。
菩萨出家的讲解。

54.Athakho, bhikkhaveti – ‘‘pabbajitassa sādhu dhammacariyā’’tiādīni ca aññañca bahuṃ mahājanakāyena rakkhiyamānassa puttadārasambādhe ghare vasato ādīnavapaṭisaṃyuttañceva migabhūtena cetasā yathāsukhaṃ vane vasato pabbajitassa vivekānisaṃsapaṭisaṃyuttañca dhammiṃ kathaṃ sutvā pabbajitukāmo hutvā – atha kho, bhikkhave, vipassī kumāro sārathiṃ āmantesi.

Imāni cattāri disvā pabbajitaṃ nāma sabbabodhisattānaṃ vaṃsova tantiyeva paveṇīyeva. Aññepi ca bodhisattā yathā ayaṃ vipassī kumāro, evaṃ cirassaṃ cirassaṃ passanti. Amhākaṃ pana bodhisatto cattāripi ekadivasaṃyeva disvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomānadītīre pabbajito. Teneva rājagahaṃ patvā tattha raññā bimbisārena – ‘‘kimatthaṃ, paṇḍita, pabbajitosīti’’ puṭṭho āha –

‘‘Jiṇṇañca disvā dukhitañca byādhitaṃ,

Matañca disvā gatamāyusaṅkhayaṃ;

Kāsāyavatthaṃ pabbajitañca disvā,

Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rājā’’ti.

Mahājanakāyaanupabbajjāvaṇṇanā

55.Sutvāna tesanti tesaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ sutvā etadahosi. Orakoti ūnako lāmako. Anupabbajiṃsūti anupabbajitāni . Kasmā panettha yathā parato khaṇḍatissānaṃ anupabbajjāya – ‘‘bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā’’ti vuttaṃ, evaṃ na vuttanti? Nikkhamitvā sutattā. Ete kira sabbepi vipassissa kumārassa upaṭṭhākaparisāva, te pātova upaṭṭhānaṃ āgantvā kumāraṃ adisvā pātarāsatthāya gantvā bhuttapātarāsā āgamma ‘‘kuhiṃ kumāro’’ti pucchitvā ‘‘uyyānabhūmiṃ gato’’ti sutvā ‘‘tattheva naṃ dakkhissāmā’’ti nikkhamantā nivattamānaṃ sārathiṃ disvā – ‘‘kumāro pabbajito’’ti cassa vacanaṃ sutvā sutaṭṭhāneyeva sabbābharaṇāni omuñcitvā antarāpaṇato kāsāvapītāni vatthāni āharāpetvā kesamassuṃ ohāretvā pabbajiṃsu. Iti nagarato nikkhamitvā bahinagare sutattā ettha – ‘‘bandhumatiyā rājadhāniyā nikkhamitvā’’ti na vuttaṃ.

Cārikaṃcaratīti gatagataṭṭhāne mahāmaṇḍapaṃ katvā dānaṃ sajjetvā āgamma svātanāya nimantito janassa āyācitabhikkhameva paṭiggaṇhanto cattāro māse cārikaṃ cari.

Ākiṇṇoti iminā gaṇena parivuto. Ayaṃ pana vitakko bodhisattassa kadā uppannoti? Sve visākhapuṇṇamā bhavissatīti cātuddasīdivase. Tadā kira so – ‘‘yatheva maṃ ime pubbe gihibhūtaṃ parivāretvā caranti, idānipi tatheva, kiṃ iminā gaṇenā’’ti gaṇasaṅgaṇikāya ukkaṇṭhitvā ‘‘ajjeva gacchāmī’’ti cintetvā puna ‘‘ajja avelā, sace idāni gamissāmi, sabbeva ime jānissanti, sveva gamissāmī’’ti cintesi. Taṃ divasañca uruvelagāmasadise gāme gāmavāsino svātanāya nimantayiṃsu. Te caturāsītisahassānampi tesaṃ pabbajitānaṃ mahāpurisassa ca pāyāsameva paṭiyādayiṃsu. Atha mahāpuriso punadivase tasmiṃyeva gāme tehi pabbajitehi saddhiṃ bhattakiccaṃ katvā vasanaṭṭhānameva agamāsi. Tattha te pabbajitā mahāpurisassa vattaṃ dassetvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni paviṭṭhā. Bodhisattopi paṇṇasālaṃ pavisitvā nisinno.

‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;

Saṇateva brahāraññaṃ, taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma’’nti. (saṃ. ni. 

比丘们，于是——"出家者善于修行"等等，以及其他许多被大众所保护的，住在有妻儿的拥挤家中的弊端，以及像野兽一样的心情，随意住在森林中的出家者的独处功德相关的法语，听后想要出家——于是，比丘们，毗婆尸王子召唤了车夫。
看到这四种情况而出家，是所有菩萨的传统、规矩和惯例。其他菩萨也像毗婆尸王子一样，经过很长时间才看到。但我们的菩萨在同一天看到四种情况后，进行了大出家，在阿诺玛河岸出家。因此到达王舍城后，被频婆娑罗王问道："智者，你为什么出家？"他回答说：
"看到衰老、痛苦和疾病，
看到死亡，生命已尽；
看到穿着袈裟的出家者，
因此，大王，我出家了。"
大众随从出家的描述
听到他们的意思是，听到那八万四千众生后，他想到。微小是指不足、低劣。随从出家是指随后出家。为什么这里没有像后面坎达提沙随从出家时说的"从班度马蒂王城出发"那样说呢？因为听说他们已经出发了。据说，这些人都是毗婆尸王子的侍从，他们一大早来觐见，没看到王子，就去吃早餐，吃完后回来问"王子在哪里"，听说"去了花园"，就说"我们要在那里见他"，出发时遇到返回的车夫，听到他说"王子出家了"，就在听到的地方脱下所有装饰，从市场取来袈裟，剃除须发出家了。因此，由于是在城外听说的，这里没有说"从班度马蒂王城出发"。
游历是指在所到之处搭建大帐篷，准备布施，接受人们第二天的邀请，接受乞食，游历了四个月。
拥挤是指被这群人包围。这个想法是何时在菩萨心中产生的呢？在十四日，即明天是毗舍浮月圆日的前一天。据说，那时他想："就像以前我作为在家人时被他们包围一样，现在也是如此，这群人有什么用呢？"对群体生活感到厌倦，想"今天就走"，然后又想"现在不是时候，如果现在走，他们都会知道，明天再走吧"。那天，在类似优楼频螺村的村子里，村民邀请他们第二天用餐。他们为那八万四千出家人和大人物准备了乳粥。然后大人物第二天在那个村子里与那些出家人一起用餐后，回到住处。在那里，那些出家人向大人物表示敬意后，各自回到自己的夜间和白天的住处。菩萨也进入叶屋坐下。
"正午时分，
鸟儿安静，
大森林沙沙作响，
恐惧涌上心头。"

1.15);

Evarūpe avivekārāmānaṃ bhayakāle sabbasattānaṃ sadarathakāleyeva – ‘‘ayaṃ kālo’’ti nikkhamitvā paṇṇasālāya dvāraṃ pidahitvā bodhimaṇḍābhimukho pāyāsi. Aññadāpi ca tasmiṃ ṭhāne vicaranto bodhimaṇḍaṃ passati, nisīdituṃ panassa cittaṃ na namitapubbaṃ. Taṃ divasaṃ panassa ñāṇaṃ paripākagataṃ, tasmā alaṅkataṃ bodhimaṇḍaṃ disvā ārohanatthāya cittaṃ uppannaṃ. So dakkhiṇadisābhāgena upagamma padakkhiṇaṃ katvā puratthimadisābhāge cuddasahatthaṃ pallaṅkaṃ paññapetvā caturaṅgavīriyaṃ adhiṭṭhahitvā – ‘‘yāva buddho na homi, na tāva ito vuṭṭhahāmī’’ti paṭiññaṃ katvā nisīdi. Idamassa vūpakāsaṃ sandhāya – ‘‘ekova gaṇamhā vūpakaṭṭho vihāsī’’ti vuttaṃ.

Aññenevatānīti te kira sāyaṃ bodhisattassa upaṭṭhānaṃ āgantvā paṇṇasālaṃ parivāretvā nisinnā ‘‘ativikālo jāto, upadhārethā’’ti vatvā paṇṇasālaṃ vivaritvā taṃ apassantāpi ‘‘kuhiṃ gato’’ti nānubandhiṃsu, ‘‘gaṇavāse nibbinno eko viharitukāmo maññe mahāpuriso, buddhabhūtaṃyeva naṃ passissāmā’’ti vatvā antojambudīpābhimukhā cārikaṃ pakkantā.

Bodhisattaabhivesavaṇṇanā

57.Vāsūpagatassāti bodhimaṇḍe ekarattivāsaṃ upagatassa. Rahogatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti ekībhāvavasena nilīnassa. Kicchanti dukkhaṃ. Cavati ca upapajjati cāti idaṃ dvayaṃ pana aparāparaṃ cutipaṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Jarāmaraṇassāti ettha yasmā pabbajanto jiṇṇabyādhimatteyeva disvā pabbajito, tasmāssa jarāmaraṇameva upaṭṭhāti. Tenevāha – ‘‘jarāmaraṇassā’’ti. Iti jarāmaraṇaṃ mūlaṃ katvā abhiniviṭṭhassa bhavaggato otarantassa viya – atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi.

Yonisomanasikārāti upāyamanasikārā pathamanasikārā. Aniccādīni hi aniccāditova manasikaroto yonisomanasikāro nāma hoti. Ayañca – ‘‘kismiṃ nu kho satijātiādīni honti, kismiṃ asati na hontī’’ti udayabbayānupassanāvasena pavattattā tesaṃ aññataro . Tasmāssa ito yonisomanasikārā iminā upāyamanasikārena ahu paññāya abhisamayo, bodhisattassa paññāya yasmiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, tena jarāmaraṇakāraṇena saddhiṃ samāgamo ahosi. Kiṃ pana tanti? Jāti. Tenāha – ‘‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hotī’’ti. Yā cāyaṃ jarāmaraṇassa kāraṇapariggāhikā paññā, tāya saddhiṃ bodhisattassa samāgamo ahosīti ayamettha attho. Etenupāyena sabbapadāni veditabbāni.

Nāmarūpe kho sati viññāṇanti ettha pana saṅkhāresu sati viññāṇanti ca, avijjāya sati saṅkhārāti ca vattabbaṃ bhaveyya, tadubhayampi na gahitaṃ. Kasmā? Avijjāsaṅkhārā hi atīto bhavo tehi saddhiṃ ayaṃ vipassanā na ghaṭiyati. Mahāpuriso hi paccuppannavasena abhiniviṭṭhoti. Nanu ca avijjāsaṅkhārehi adiṭṭhehi na sakkā buddhena bhavitunti. Saccaṃ na sakkā, iminā pana te bhavaupādānataṇhāvaseneva diṭṭhāti. Imasmiṃ ṭhāne vitthārato paṭiccasamuppādakathā kathetabbā. Sā panesā visuddhimagge kathitāva.



1.15);
在这样不喜欢独处的恐惧时期,所有众生都感到焦虑的时候 - "现在是时候了"。他离开后关上叶屋的门,朝着菩提道场走去。以前在那个地方游荡时他也看到过菩提道场,但从未想过要坐在那里。但那天他的智慧已经成熟,所以看到装饰好的菩提道场后,生起了想要登上去的念头。他从南边靠近,右绕后在东方设置了十四肘宽的座位,发起四种精进,发誓"在成佛之前,我不会从这里起身",然后坐下。这就是他独处的意思,所以说"他独自远离群众而住"。
"以另一种方式"的意思是,他们傍晚来拜见菩萨,围绕叶屋坐下,说"时间太晚了,请注意",打开叶屋却看不到他,也没有追寻"他去哪里了",而是说"大人厌倦了群居生活,想要独处,我们会在他成佛时再见到他",然后朝着印度内陆方向离开。
菩萨证悟的描述
"住下"是指在菩提道场住了一夜。"独处"是指去到隐蔽处。"独居"是指独自一人隐居。"苦"是指痛苦。"死亡和再生"这两个词是指反复的死亡和再生。"老死"在这里,因为他出家时只看到了老和病,所以他只关注老死。因此说"老死"。以老死为根本而专注的他,就像从有顶天下降一样 - 于是,比丘们,毗婆尸菩萨想到。
"如理作意"是指以方法和初步的方式作意。将无常等作为无常等来作意,这就叫做如理作意。这是"什么存在时有生等,什么不存在时没有"这样观察生灭的其中之一。因此,通过这种方法作意,他以智慧证悟,菩萨的智慧与导致老死的原因相遇。那是什么呢?是生。因此说"有生时则有老死"。这里的意思是,菩萨的智慧与能够把握老死原因的智慧相遇。以此方法应理解所有的句子。
"有名色时则有识"在这里应该说"有行时则有识"和"有无明时则有行",但这两者都没有提到。为什么?因为无明和行是过去世,这种观察不与它们相连。大人是专注于现在的。但是,如果不见无明和行,是不可能成佛的。确实如此,但他已经通过有、取、爱的方式看到了它们。在这里应该详细解说缘起。但这在清净道论中已经说过了。

58.Paccudāvattatīti paṭinivattati. Katamaṃ panettha viññāṇaṃ paccudāvattatīti? Paṭisandhiviññāṇampi vipassanāñāṇampi. Tattha paṭisandhiviññāṇaṃ paccayato paṭinivattati, vipassanāñāṇaṃ ārammaṇato. Ubhayampi nāmarūpaṃ nātikkamati, nāmarūpato paraṃ na gacchati. Ettāvatā jāyetha vātiādīsu viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe ca viññāṇassa paccaye honte, dvīsupi aññamaññapaccayesu hontesu ettakena jāyetha vā…pe… upapajjetha vā, ito hi paraṃ kiṃ aññaṃ jāyeyya vā…pe… upapajjeyya vā. Nanu etadeva jāyati ca…pe… upapajjati cāti? Evaṃ saddhiṃ aparāparacutipaṭisandhīhi pañca padāni dassetvā puna taṃ ettāvatāti vuttamatthaṃ niyyātento – ‘‘yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti vatvā tato paraṃ anulomapaccayākāravasena viññāṇapaccayā nāmarūpamūlaṃ āyatimpi jātijarāmaraṇaṃ dassetuṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanantiādimāha. Tattha kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotīti sakalassa jātijarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāsādibhedassa dukkharāsissa nibbatti hoti. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa nibbattiṃ addasa.

59.Samudayosamudayoti khoti nibbatti nibbattīti kho. Pubbe ananussutesūti na anussutesu assutapubbesu. Cakkhuṃ udapādītiādīsu udayadassanapaññāvesā. Dassanaṭṭhena cakkhu, ñātakaraṇaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, nibbijjhitvā paṭivijjhitvā uppannaṭṭhena vijjā, obhāsaṭṭhena ca ālokoti vuttā. Yathāha – ‘‘cakkhuṃ udapādīti dassanaṭṭhena. Ñāṇaṃ udapādīti ñātaṭṭhena. Paññā udapādīti pajānanaṭṭhena. Vijjā udapādīti paṭivedhaṭṭhena. Āloko udapādīti obhāsaṭṭhena. Cakkhudhammo dassanaṭṭho attho. Ñāṇadhammo ñātaṭṭho attho. Paññādhammo pajānanaṭṭho attho. Vijjādhammo paṭivedhaṭṭho attho. Āloko dhammo obhāsaṭṭho attho’’ti (paṭi. ma. 2.39). Ettakehi padehi kiṃ kathitanti? Imasmiṃ sati idaṃ hotīti paccayasañjānanamattaṃ kathitaṃ. Athavā vīthipaṭipannā taruṇavipassanā kathitāti.

61.Adhigato kho myāyanti adhigato kho me ayaṃ. Maggoti vipassanāmaggo. Bodhāyāti catusaccabujjhanatthāya, nibbānabujjhanatthāya eva vā. Api ca bujjhatīti bodhi, ariyamaggassetaṃ nāmaṃ, tadatthāyātipi vuttaṃ hoti. Vipassanāmaggamūlako hi ariyamaggoti. Idāni taṃ maggaṃ niyyātento – ‘‘yadidaṃ nāmarūpanirodhātiādimāha. Ettha ca viññāṇanirodhotiādīhi paccattapadehi nibbānameva kathitaṃ. Iti mahāpuriso sakalassa vaṭṭadukkhassa anibbattinirodhaṃ addasa.

62.Nirodho nirodhoti khoti anibbatti anibbattiti kho. Cakkhuntiādīni vuttatthāneva. Idha pana sabbeheva etehi padehi – ‘‘imasmiṃ asati idaṃ na hotī’’ti nirodhasañjānanamattameva kathitaṃ, athavā vuṭṭhānagāminī balavavipassanā kathitāti.



"回归"是指返回。那么这里的识是什么呢？是再生识和观察识。在这里，再生识是因缘而回归，观察识是依赖于所缘。两者都不超越名色，也不离开名色。至于“从这一点出生”，在识中名色是因，名色中识是因，两个彼此都是因，所以说“从这一点出生”或“从这一点再生”，那么还有什么其他的出生或再生呢？难道说，这就是出生和再生吗？这样的话，显示出反复的生死轮回的五个词，进一步说明“名色因缘而生的识，识因缘而生的名色”。接着，通过顺缘的因缘法则，显示出识因缘的名色根本，延续的出生、老、死。这里的名色因缘是指六根等。那里，苦的聚合是指所有的出生、老、死、悲伤、哀悼、苦恼等种种苦的产生。因此，伟人看到了整个轮回的苦的产生。
“聚合”是指产生和生起的意思。以前未曾听闻的，是指未听闻的无知者。眼睛的生起是指生起的见解。以见为眼，知为知，智为智，洞察为洞察，光明为光明，都是这样说的。正如所说：“眼的生起是指见的方面。知的生起是指知的方面。智的生起是指智的方面。洞察的生起是指洞察的方面。光明的生起是指光明的方面。”那么这些词是如何解释的呢？在此存在时，这样便是因缘的简单说明。或者说，是指渐进的初步观察。
“已获得”是指已获得的。道路是指观察之道。为了觉悟，或者为了觉悟四圣谛，或者为了觉悟涅槃。是否觉悟是指菩提，这也是称为圣道，因此可以说是为了这个目的。观察之道的根本是圣道。现在说明这个道路——“名色的灭绝”等等。在这里，识的灭绝等以特定的词语说明了涅槃。因此，伟人看到了整个轮回的灭绝。
“灭绝”是指不再生起的。不再生起是指不再生起的意思。在这里，所有的这些词都意味着“在此不存在时，这个就不会存在”，只是简单说明了灭绝的概念，或者说是指趋向解脱的强烈观察。

63.Aparena samayenāti evaṃ paccayañca paccayanirodhañca viditvā tato aparabhāge. Upādānakkhandhesūti upādānassa paccayabhūtesu khandhesu. Udayabbayānupassīti tameva paṭhamaṃ diṭṭhaṃ udayañca vayañca anupassamāno. Vihāsīti sikhāpattaṃ vuṭṭhānagāminivipassanaṃ vahanto vihari. Idaṃ kasmā vuttaṃ? Sabbeyeva hi pūritapāramino bodhisattā pacchimabhave puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā pabbajitvā padhānamanuyuñjitvā bodhipallaṅkamāruyha mārabalaṃ vidhamitvā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussaranti, dutiyayāme dibbacakkhuṃ visodhenti, tatiyayāme paccayākāraṃ sammasitvā ānāpānacatutthajjhānato uṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā udayabbayavasena samapaññāsa lakkhaṇāni disvā yāva gotrabhuñāṇā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggena sakale buddhaguṇe paṭivijjhanti. Ayampi mahāpuriso pūritapāramī. So yathāvuttaṃ sabbaṃ anukkamaṃ katvā pacchimayāme ānāpānacatutthajjhānato uṭṭhāya pañcasu khandhesu abhinivisitvā vuttappakāraṃ udayabbayavipassanaṃ ārabhi. Taṃ dassetuṃ idaṃ vuttaṃ.

Tattha iti rūpanti idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, ito uddhaṃ rūpaṃ natthīti ruppanasabhāvañceva bhūtupādāyabhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesarūpapariggaho vutto. Iti rūpassa samudayoti iminā evaṃ pariggahitassa rūpassa samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tattha itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tassa vitthāro – ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhāsamudayā rūpasamudayo, kammasamudayā rūpasamudayo, āhārasamudayā rūpasamudayoti, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passatī’’ti evaṃ veditabbo. Atthaṅgamepi ‘‘avijjānirodhā rūpanirodho…pe… vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa nirodhaṃ passatī’’ti (paṭi. ma. 1.50) ayamassa vitthāro.

Iti vedanātiādīsupi ayaṃ vedanā, ettakā vedanā, ito uddhaṃ vedanā natthi. Ayaṃ saññā, ime saṅkhārā, idaṃ viññāṇaṃ, ettakaṃ viññāṇaṃ, ito uddhaṃ viññāṇaṃ natthīti vedayitasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanasabhāvañceva sukhādirūpasaññādi phassādi cakkhuviññāṇādi bhedañca ādiṃ katvā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena anavasesavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇapariggaho vutto. Iti vedanāya samudayotiādīhi pana evaṃ pariggahitānaṃ vedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇānaṃ samudayadassanaṃ vuttaṃ. Tatrāpi itīti evaṃ samudayo hotīti attho. Tesampi vitthāro – ‘‘avijjāsamudayā vedanāsamudayo’’ti (paṭi. ma. 

“在另一时刻”，是指在了解因缘和因缘灭绝后，之后的某个时间。关于“依赖聚集的五蕴”，是指作为依赖的因缘的五蕴。关于“生灭的观察”，是指观察到生和灭的第一种情况。这里的“安住”是指在修行的过程中，带着观察的智慧而生活。这为何如此说呢？因为所有已经圆满的菩萨，在最后的生中，在出生之日，经过大出家，出家后修行，登上菩提座，摧毁魔王，第一时回忆过去生，第二时净化天眼，第三时正确理解因缘法则，起身于安那般那第四禅，进入五蕴，观察到生灭的特征，直到获得种姓智，增进观察，透过圣道，直达所有佛的品质。这位伟人也是圆满的菩萨。他按照所说的，逐步进行，在最后的时刻，从安那般那第四禅起身，进入五蕴，开始观察生灭的过程。为此，才有这样的说法。
在这里“这就是形”，是指这个形，多少形，这里没有更高的形，归纳了形的性质、因缘的差异等，依此说明了没有遗漏的形的把握。因此，通过“形的聚合”，说明了这样把握的形的聚合的观察。在这里“这样”就意味着“这样聚合”，其详细解释是：“因无明而生的形聚合、因贪欲而生的形聚合、因业而生的形聚合、因饮食而生的形聚合”，即使看到生的特征，仍然观察到形的聚合。即使在终止时，“因无明的灭绝而生的形的灭绝……即使看到变化的特征，仍然观察到形的灭绝”（《大毗婆沙论》1.50）这是其详细解释。
“因此，感觉”等等，这里是指这种感觉，这种感觉，这里没有更高的感觉。这是指这种认知，这些是指这些行，这是指这种识，多少识，这里没有更高的识，归纳了感觉、认知、造作、识的性质，以及快乐等感觉的差异等，依此说明了没有遗漏的感觉、认知、造作、识的把握。因此，通过“感觉的聚合”等等，说明了这样把握的感觉、认知、造作、识的聚合的观察。在那里“这样”也意味着“这样聚合”。它们的详细解释是：“因无明而生的感觉的聚合”（《大毗婆沙论》）。

1.50) rūpe vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana viseso – tīsu khandhesu ‘‘āhārasamudayā’’ti avatvā ‘‘phassasamudayā’’ti vattabbaṃ. Viññāṇakkhandhe ‘‘nāmarūpasamudayā’’ti atthaṅgamapadampi tesaṃyeva vasena yojetabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana udayabbayavinicchayo sabbākāraparipūro visuddhimagge vutto. Tassa pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharatoti tassa vipassissa bodhisattassa imesu rūpādīsu pañcasu upādānakkhandhesu samapaññāsalakkhaṇavasena udayabbayānupassino viharato yathānukkamena vaḍḍhite vipassanāñāṇe anuppādanirodhena nirujjhamānehi āsavasaṅkhātehi kilesehi anupādāya aggahetvāva cittaṃ vimuccati, tadetaṃ maggakkhaṇe vimuccati nāma, phalakkhaṇe vimuttaṃ nāma; maggakkhaṇe vā vimuttañceva vimuccati ca, phalakkhaṇe vimuttameva.

Ettāvatā ca mahāpuriso sabbabandhanā vippamutto sūriyarasmisamphuṭṭhamiva padumaṃ suvikasitacittasantāno cattāri maggañāṇāni, cattāri phalañāṇāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, cha asādhāraṇañāṇāni, sakale ca buddhaguṇe hatthagate katvā paripuṇṇasaṅkappo bodhipallaṅke nisinnova –

‘‘Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ;

Gahakāraṃ gavesanto, dukkhā jāti punappunaṃ.

Gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasi;

Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ;

Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā’’ti. (dha. pa. 153, 154);

‘‘Ayoghanahatasseva, jalato jātavedaso;

Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati.

Evaṃ sammāvimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ;

Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukha’’nti. (udā. 80);

Evaṃ manasi karonto sarade sūriyo viya, puṇṇacando viya ca virocitthāti.

Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Brahmayācanakathāvaṇṇanā



1.50) 关于形的说法应如上所述。这是一个特别的地方——在三个聚集中，除了“因饮食而生”外，应说“因触而生”。在识聚集中，“因名色而生”的灭尽之处也应如此理解。这是这里的概要，而详细的解释则在于生灭的观察中，贯穿所有方面，已在清净道论中阐述。对于五个依赖聚集，观察生与灭的菩萨，是以这五个依赖聚集的特征而观察生与灭，随着观察的增长，因无知而生的烦恼被消除，心灵得以解脱，这在道的阶段称为解脱，在果的阶段称为解脱；在道的阶段既解脱又不断解脱，在果的阶段则是完全解脱。
至此，伟人如同被阳光照耀的盛开的莲花，完全解脱于所有束缚，具备四种道的智慧、四种果的智慧、四种分解智慧、四种缘起智慧、五种出离智慧、六种特殊智慧，具备所有佛的品质，坐在菩提座上，心中充满了圆满的意图——
“无数生死轮回，奔波无止境；
寻觅家主者，痛苦再生复生。
家主你已看见，再不再筑家；
一切乐趣皆破，家主的顶端无常；
无常的心灵，正处于渴望的灭尽。”
“如同被重压的火焰，正如水中生火；
逐渐消逝的火焰，难以看出其去处。
如此，已正确解脱的，解脱于欲望的枷锁；
无可比拟的智慧，已达至安稳的快乐。”
如是，心中思考，犹如秋日的太阳，明亮的圆月照耀着。
第二部分的阐述已完成。
梵行的请求阐述。

64. Tatiyabhāṇavāre yaṃnūnāhaṃ dhammaṃ deseyyanti yadi panāhaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Ayaṃ pana vitakko kadā uppannoti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe. So kira buddho hutvā sattāhaṃ bodhipallaṅke nisīdi, sattāhaṃ bodhipallaṅkaṃ olokento aṭṭhāsi, sattāhaṃ ratanacaṅkame caṅkami, sattāhaṃ ratanagabbhe dhammaṃ vicinanto nisīdi, sattāhaṃ ajapālanigrodhe nisīdi, sattāhaṃ mucalinde nisīdi, sattāhaṃ rājāyatane nisīdi. Tato uṭṭhāya aṭṭhame sattāhe puna āgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayañceva ito anantaro ca vitakko uppannoti.

Tattha adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānabhāvapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni ālayanti, tasmā ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, pamudito āmodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyaṃ nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena nesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento – ‘‘ālayarāmā’’tiādimāha.

Yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya – ‘‘yaṃ ida’’nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya – ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ avijjādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni sammanti vūpasammanti tasmā – ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’ti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti , sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā ‘‘sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho’’ti vuccati. Sā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati. Tato vānato nikkhantanti nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti, citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi.



第三段落中，我若说法，是否会说法呢？那么，这个思维是什么时候产生的呢？是在佛陀成为佛的第八个星期。佛陀在这七天里坐在菩提座上，观察菩提座，站立，绕着菩提树走，坐在宝藏中思考法义，坐在无忧树下，坐在水蛇下，坐在王宫中。然后，站起身，在第八个星期再次回到无忧树下，刚坐下，这个思维便在所有佛陀的共通经验中产生。
在这里，“已获得”是指被理解。“法”是指四圣谛。“深奥”是指与显现相反的状态。“难见”是指因其深奥而难以看见，因苦而被看见，无法因乐而被看见。难以觉悟的众生，因苦而被觉悟，无法因乐而觉悟。“安宁”是指涅槃。“高贵”是指不平常的。这两者是专指出世间的。“不可思议”是指无法用思维来界定，无法用推理来捕捉，只有通过智慧才能界定。“精妙”是指细致。“智慧可知”是指通过正道修行的智者所能理解的。“安住者”是指众生沉迷于五种欲望，因此称为安住者。八十种贪欲的活动使他们安住，因此称为安住者。他们在安住中享乐。“安住者”是指在安住中快乐。“安住者”是指在安住中极其欢喜。正如美丽的花果繁茂的树木，国王因各种财富而欢喜，愉悦而快乐，不会烦恼，不愿在傍晚离开，同样，这些众生也因欲望的安住而欢喜，在轮回中快乐地安住。因此，佛陀以两种安住的比喻说明——“安住者”等等。
“即是”是一个引导词，指向“这是什么”，关于缘起法则，指向“谁是”。因此应理解为“因缘法则”。“这一因缘法则”是指因缘的因缘，因缘的因缘即是因缘法则，因缘法则也就是这一因缘法则。关于因缘的因，诸如无明等，这都是指向这一点。所有的“所有的法”的安宁，都是指向涅槃。因为一旦达到，所有的法都停止了，因此称为“所有法的安宁”。而且，达到后，所有的依赖都被放弃，所有的贪欲消失，所有的烦恼都远离，所有的苦都被消灭，因此称为“所有依赖的放弃、贪欲的灭绝、解脱的止息”。而这种贪欲则是因生而生，因果而生的行为，因此被称为“贪欲”。因此，因贪欲而产生的涅槃，便是解脱。对于那些无知的人来说，法的教导是这样的：“这是我的痛苦”，这意味着“这是我的痛苦”，这就是我的烦恼。身体的痛苦和身体的烦恼都是如此，而在心中则没有这两者。

65.Apissūti anubrūhanatthe nipāto. So – ‘‘na kevalaṃ etadahosi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū’’ti dīpeti. Vipassintiādīsu vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti attho. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.

Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānañhi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ chinditvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsapadīpakaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha hakāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desetuṃ; evaṃ kicchena adhigatassa dhammassa alaṃ desetuṃ; ko attho desitenāti vuttaṃ hoti. Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.

Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ aniccaṃ dukkhamanattāsubhanti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti , te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ? Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.

Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa – ‘‘mutto mocessāmī, tiṇṇo tāressāmi’’,

‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevaka’’nti.

Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti. Saccametaṃ, paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – ‘‘ime sattā kañjikapuṇṇalābu viya takkabharitacāṭi viya vasātelapītapilotikā viya añjanamakkhitahatthā viya kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī’’ti cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.

‘‘Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya duranubodho, nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi. Tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī’’ti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.


“这就是”是指引导词。它说明：“不仅仅是这样，还有这些诗句”。“观察”的意思是指佛陀的智慧。“不奇怪”是指不奇怪的状态。“诗句”是指智慧的范围，能够达到所应思考的内容。
“困难”是指痛苦，而不是为了痛苦而修行。因为佛陀的四条道路都是快乐的道路。然而，在圆满菩萨行时，若有贪欲、烦恼、愚痴的状态，便会有乞求者的到来，砍掉头颅，流出血液，撕去眼皮，像家族的明灯一样，妻子如同心中所想的那样，给予其他与忍耐相关的身体状态，能达到被切断、被割裂的境界。这是指向应当到达的道路。这里的“哈”是指声调的引导，意为“无”。“显现”是指教导；这样艰难获得的法，足以教导；这意味着什么呢？是说对贪欲和烦恼的影响。
“反向行走”是指向常见的事物，指无常、苦、无我、净的四圣谛。因贪欲而染的状态，是指欲望、世间的贪欲和见解的贪欲。“无法看见”是指无常、苦、无我、净的特性，因此无法观察，若他们看不见，谁能让他们理解呢？因无明的黑暗而被遮蔽。
“无所欲望”是指没有欲望的状态，意图教导的意思。为什么会如此想呢？难道这不是——“我将解脱，我将救度”吗？
“我与他人无关，法是我所证得的；我已获得全知，将与天人一起安住。”这表明完成了愿望，圆满了菩萨行，获得了全知。这是真实的，因反思的力量而如此。因为他获得全知后，众生的烦恼和法的深奥性都显现出来。然后他思考：“这些众生如同粘稠的泥土，像被重物压迫的土壤，难以被理解，难道我能让他们理解吗？”因思考烦恼的深重而产生这样的想法。
“这法如同大地承载水的深奥，像被山遮住的沙子，难以看见；如同千分之一的细沙，难以被理解。难道我努力去理解这法，卑微的施舍没有，守护的戒律没有，任何未圆满的菩萨行也没有。即使我如同无欲的状态，摧毁魔障，地球也不会动摇；在第一时回忆过去生时也不会动摇，在中间时净化天眼时也不会动摇。而在最后时刻，唯有对缘起法的理解让我感到十万世界的动摇。如此，凭借这样的智慧，艰难地获得的法，世间的众生又如何能理解呢？”因此，因反思法的深奥而产生这样的想法。


Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – ‘‘mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā, te ‘satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi, atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi, santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo’ti maññamānā sussūsissantī’’ti. Imampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.

66.Aññatarassāti ettha kiñcāpi ‘‘aññataro’’ti vuttaṃ, atha kho imasmiṃ cakkavāḷe jeṭṭhakamahābrahmā esoti veditabbo. Nassati vata bho lokoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ, evaṃ sabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavatthuvasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.



此外，因梵天的请求，想要讲法，因此他的心如此。因为佛陀知道：“由于我的无欲心，伟大的梵天会请求我讲法，而这些众生对法非常重视，他们会认为‘老师确实不愿意讲法，但伟大的梵天请求他讲法，真是善法啊，真是高贵的法啊’。”因此，这也是他心中无欲的原因，而不是为了讲法而如此。
“某位”在这里虽然说成“某位”，但应理解为在这个世界中，最高的伟大梵天。在此，确实没有这个世界的声音，他发出这样的声音，正如一万亿的梵天听到后，大家都聚集在一起。因为那里是名为“世界”的地方。前方显现的是与十亿的梵天一起显现的。 “少量的天神”是指在智慧的眼中，少量的、微小的、因贪欲、愤怒和愚痴而生的天神，因而被称为“少量的天神”。“听闻”是指听闻的状态。“将会成为”是指根据过去的十种善行而生的，成熟的如同莲花一样，因太阳的照射而显现，渴望讲法的众生，最终会有无数的、成千上万的对法有所了解的人将会出现。

69.Ajjhesananti evaṃ tikkhattuṃ yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa ‘‘samantacakkhū’’ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.

Ayaṃ panettha pāḷi – ‘‘saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho.… Āraddhavīriyo…pe… kusīto… upaṭṭhitassati… muṭṭhassati… samāhito… asamāhito… paññavā… duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, dhātuloko, āyatanaloko, sampattibhavaloko, vipattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko – sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā – nāmañca rūpañca. Tayo lokā – tisso vedanā. Cattāro lokā – cattāro āhārā. Pañca lokā – pañcupādānakkhandhā. Cha lokā – cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā – satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā – aṭṭha lokadhammā. Nava lokā – nava sattāvāsā. Dasa lokā – dasāyatanāni. Dvādasa lokā – dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā – aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjaṃ, sabbe duccaritā vajjaṃ, sabbe abhisaṅkhārā vajjaṃ, sabbe bhavagāmikammā vajjaṃ. Iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake . Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāti paṭivijjhati, idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 

"请求"是指这样三次的请求。"佛眼"是指根性差别智和意向随眠智。这两种智慧被称为"佛眼"，一切智被称为"普眼"，三种道智被称为"法眼"。在"少尘垢"等词中，如前所述，那些在智慧之眼中贪欲等尘垢较少的，称为少尘垢。那些尘垢较多的，称为多尘垢。那些信仰等根性敏锐的，称为利根。那些根性柔软的，称为钝根。那些信仰等状态良好的，称为善相。那些能理解所说原因的，容易被教导的，称为易受教。那些能看到来世和罪过的恐惧的，称为见来世罪过恐惧者。
这里的经文如下："有信仰的人少尘垢，无信仰的人多尘垢...精进的...懒惰的...正念的...失念的...定力的...无定力的...有智慧的...愚钝的人多尘垢。同样，有信仰的人利根...有智慧的人见来世罪过恐惧，愚钝的人不见来世罪过恐惧。世界是指蕴世界、界世界、处世界、善趣世界、恶趣世界、善生世界、恶生世界。一世界是指所有众生依食而住。二世界是指名与色。三世界是指三种感受。四世界是指四种食。五世界是指五取蕴。六世界是指六内处。七世界是指七识住。八世界是指八世间法。九世界是指九有情居。十世界是指十处。十二世界是指十二处。十八世界是指十八界。罪过是指所有烦恼是罪过，所有恶行是罪过，所有造作是罪过，所有导向生存的业是罪过。因此，对这个世界和这个罪过产生强烈的恐惧感，就像面对举起刀的刽子手。以这五十种方式了知、看见、认识、洞察这五根，这就是如来的根性差别智。"

1.112).

Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni aññānipi padumāni antonimuggāneva posayanti. Udakaṃ accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antoudakaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarojauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nārūḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evameva ugghaṭitaññū, vipañcitaññū, neyyo, padaparamoti cattāro puggalā. Tattha yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yonisomanasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi gaṇhato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148, 149, 150, 151).

Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – ‘‘ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni viya padaparamo’’ti addasa. Passanto ca – ‘‘ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā. Tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū’’ti evaṃ sabbākārato addasa. Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti, padaparamānaṃ anāgate vāsanatthāya hoti.

Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna te sabbesupi tīsu bhavesu sabbe satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā, vipākāvaraṇena samannāgatā, kilesāvaraṇena samannāgatā, assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe…ime te sattā bhabbā’’ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.114).

Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā – ‘‘ettakā rāgacaritā, ettakā dosamohavitakkasaddhābuddhicaritā’’ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā – ‘‘dhammaṃ desessāmī’’ti cintesi . Brahmā taṃ ñatvā somanassajāto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi. Idaṃ sandhāya – ‘‘atha kho so, bhikkhave, mahābrahmā’’tiādi vuttaṃ.




以下是完整的简体中文直译：
在莲花林中盛开。在其他地方也是同样的方式。"安托尼穆格波西尼"意味着其他的莲花也同样被安托尼穆格滋养。"超出水面而站立"意味着越过水面而站立。在那里，那些越过水面站立的，正在接受阳光的触碰，今天将会开花。那些在水中站立的，明天将会开花。那些在水下被水滋养的，在第三天将会开花。还有其他的莲花和睡莲等，它们不会开花，只会成为鱼和乌龟的食物，这些没有被记录在文本中。被带来并被阐明的将被阐明。正如这四种花一样，也有四种人：能即刻开悟者、需要详细解释才能开悟者、需要引导的人、只停留在语言表面的人。
在这些人中，那个在被举出的时刻就能理解教义的人，被称为能即刻开悟者。那个在简短陈述被详细解释时能理解教义的人，被称为需要详细解释才能开悟者。那个通过教义讲解、询问、如理作意、亲近善知识，逐步理解教义的人，被称为需要引导的人。那个即使听得多、说得多、接受得多、记忆得多、诵读得多，在那一生中仍无法理解教义的人，被称为只停留在语言表面的人。
世尊观察十千世界，犹如今天将开花的莲花般的能即刻开悟者，犹如明天将开花的莲花般的需要详细解释才能开悟者，犹如第三天将开花的莲花般的需要引导的人，犹如鱼和乌龟食物般的只停留在语言表面的人。观察时，他看到"有这么多少量的人，有这么多大量的人。在这其中，有这么多能即刻开悟者"，以各种方式观察。对于三种人，世尊的教法在此生就能达到目的，而对于只停留在语言表面的人，则为未来生存做准备。
之后，世尊了解到这四种人的利益，产生了想要宣说教法的愿望，再次将所有众生在三种存在中按照是否有能力分为两部分。这是指："那些被业障、异熟障、烦恼障所覆盖，无信、无热情、愚钝，不能进入善法正道的众生，这些众生是不能的。哪些众生是能的？那些不被业障……这些众生是能的。"
在此，抛开所有不能的人，仅以智慧把握能的人，他将他们分为六类："这么多贪欲性格的，这么多瞋恚、痴迷、妄想、信仰、智慧性格的。"这样做后，他思考："我将宣说法。"梵天知道后，充满欢喜地用偈颂对世尊说话。这是指"尔时，比丘们，那位大梵天"等所说。

70. Tattha ajjhabhāsīti adhiabhāsi, adhikicca ārabbha abhāsīti attho.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova, na hi tattha ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho, yathā selapabbatamuddhani yathāṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tathā tvampi sumedha, sundarapaññasabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ apekkhassu, upadhāraya upaparikkha.

Ayamettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ. Caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa. Athassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ, na kedārapāḷiyo, na kuṭiyo, na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ, kuṭikāsu pana aggijālamattameva paññāyeyya. Evaṃ dhammapāsādamāruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittasarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te tassa dūre ṭhitāpi āpāthaṃ āgacchanti, so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;

Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304);

Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrātiādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro, devaputtamaccukilesamārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo, jātikantarādinittharaṇatthāya veneyyasatthavāhanasamatthatāya satthavāho, kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇoti veditabbo.

71.Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ. So mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho, ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ, idāni pana sabbe janā saddhābhājanaṃ upanentu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.

Aggasāvakayugavaṇṇanā

73.Bodhirukkhamūleti bodhirukkhassa avidūre ajapālanigrodhe antarahitoti attho. Kheme migadāyeti isipatanaṃ tena samayena khemaṃ nāma uyyānaṃ hoti, migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā migadāyoti vuccati. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kheme migadāye’’ti. Yathā ca vipassī bhagavā, evaṃ aññepi buddhā paṭhamaṃ dhammadesanatthāya gacchantā ākāsena gantvā tattheva otaranti. Amhākaṃ pana bhagavā upakassa ājīvakassa upanissayaṃ disvā – ‘‘upako imaṃ addhānaṃ paṭipanno, so maṃ disvā sallapitvā gamissati. Atha puna nibbindanto āgamma arahattaṃ sacchikarissatī’’ti ñatvā aṭṭhārasayojanamaggaṃ padasāva agamāsi. Dāyapālaṃ āmantesīti disvāva punappunaṃ oloketvā – ‘‘ayyo no, bhante, āgato’’ti vatvā upagataṃ āmantesi.

75-

以下是完整的简体中文直译：
70. 在这里，"ajjhabhāsīti"是指"已宣说"，"adhikicca ārabbha abhāsīti"是指"在多项工作开始后宣说"的意思。
如山巅高耸，山如同一块坚固的岩石，确实在这里站立的并没有为显示而进行举喉、伸展等动作。因此，类似于此，山的比喻是这样的。这里的意思是，正如山巅高耸，站立的有眼光的人能够从四面八方看到人群，正如你，善根深厚，聪慧无比，具备广博的智慧，世尊在法的殿堂中，离苦得乐，面对被生老病死所困扰的众生，须要观察、思考。
这里的意图是：正如在山脚周围开辟出广阔的田地，建造小屋，晚上可以点燃火焰。四方黑暗之中，若站在山顶的有眼光的人，俯视大地，既看不见田地，也看不见小屋，也看不见在那里安睡的人，只有在小屋里，火焰的光亮才会显现。因此，登上法的殿堂，观察众生时，诸如那些未曾造作善业的众生，他们即使坐在独处的地方，面向南方，也无法得到佛的眼光，犹如夜晚被火箭射中的样子。那些已经造作善业的可亲近众生，即便远在他处，也能接触到佛的眼光，犹如火焰般，犹如喜马拉雅山般。此处亦有云：
"远处的善人显现，犹如喜马拉雅山；
不善者在此不显，夜晚如同被箭射。"（《大智度论》304）
"起立！"这是请求世尊宣说法的行动。世尊在诸如勇敢等方面，因其勇猛而被称为勇士，因战胜天人、魔障而被称为胜者，因能帮助众生渡过生死轮回而被称为教导者，因没有欲望而被称为无欲者。
71. "Apārutāti"意为"开启"。"Amatassa dvārāti"意为"圣道"。它确实是指无为法所称的涅槃之门。它是我所开启并放置的。愿所有人放下自己的信仰，愿其能放下、放弃。最后两句的意思是，我在自己善根深厚、修行良好的情况下，没有以身体语言和言语表达这个极好的法，现在所有人都应当成为信仰的对象，我将为他们的意图而供养。
73. "Bodhirukkhamūleti"意为"在菩提树下"的意思，"ajapālanigrodhe"意为"在无忧树下"。在那时，"Kheme migadāyeti"指的是依止地点，而在那时，"Khema"指的是一处安宁的园地，因而被称为"migadāyoti"。这是指"在安宁的米迦达园"。正如世尊所知，其他佛陀在首次宣说法时，皆是从天而降，降于彼处。然而我们尊者观察到阿基萨的缘故，知道"阿基萨必定会看到我并与我交谈。然后他将因厌倦而回归，证得阿罗汉果"。于是，他便走上了十八道因果之路。见到达雅帕拉时，屡次回头，便说道："尊者，您来了。"

6.Anupubbiṃ kathanti dānakathaṃ, dānānantaraṃ sīlaṃ, sīlānantaraṃ saggaṃ, saggānantaraṃ magganti evaṃ anupaṭipāṭikathaṃ kathesi. Tattha dānakathanti idaṃ dānaṃ nāma sukhānaṃ nidānaṃ, sampattīnaṃ mūlaṃ, bhogānaṃ patiṭṭhā, visamagatassa tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ, idhalokaparalokesu dānasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi. Idañhi avassayaṭṭhena ratanamayasīhāsanasadisaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena mahāpathavīsadisaṃ, ārammaṇaṭṭhena ālambanarajjusadisaṃ. Idañhi dukkhanittharaṇaṭṭhena nāvā, samassāsanaṭṭhena saṅgāmasūro, bhayaparittāṇaṭṭhena susaṅkhatanagaraṃ, maccheramalādīhi anupalittaṭṭhena padumaṃ, tesaṃ nidahanaṭṭhena aggi, durāsadaṭṭhena āsīviso, asantāsanaṭṭhena sīho, balavantaṭṭhena hatthī, abhimaṅgalasammataṭṭhena setausabho, khemantabhūmisampāpanaṭṭhena valāhakaassarājā. Dānañhi loke sakkasampattiṃ mārasampattiṃ brahmasampattiṃ cakkavattisampattiṃ sāvakapāramiñāṇaṃ paccekabodhiñāṇaṃ abhisambodhiñāṇaṃ detīti evamādidānaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ.

Yasmā pana dānaṃ dadanto sīlaṃ samādātuṃ sakkoti, tasmā tadanantaraṃ sīlakathaṃ kathesi. Sīlakathanti sīlaṃ nāmetaṃ avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ. Idhalokaparalokasampattīnañhi sīlasadiso avassayo patiṭṭhā ārammaṇaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gati parāyaṇaṃ natthi, sīlasadiso alaṅkāro natthi, sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthi, sīlagandhasadiso gandho natthi, sīlālaṅkārena hi alaṅkataṃ sīlakusumapiḷandhanaṃ sīlagandhānulittaṃ sadevakopi loko olokento tittiṃ na gacchatīti evamādisīlaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ.

Idaṃ pana sīlaṃ nissāya ayaṃ saggo labbhatīti dassetuṃ sīlānantaraṃ saggakathaṃ kathesi. Saggakathanti ayaṃ saggo nāma iṭṭho kanto manāpo, niccamettha kīḷā, niccaṃ sampattiyo labbhanti, cātumahārājikā devā navutivassasatasahassāni dibbasukhaṃ dibbasampattiṃ paṭilabhanti, tāvatiṃsā tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassānīti evamādisaggaguṇapaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ. Saggasampattiṃ kathayantānañhi buddhānaṃ mukhaṃ nappahoti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘anekapariyāyena kho ahaṃ, bhikkhave, saggakathaṃ katheyya’’ntiādi.

Evaṃ saggakathāya palobhetvā puna hatthiṃ alaṅkaritvā tassa soṇḍaṃ chindanto viya – ‘‘ayampi saggo anicco addhuvo, na ettha chandarāgo kātabbo’’ti dassanatthaṃ – ‘‘appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’’tiādinā (ma. ni. 1.235; 2.42) nayena kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ kathesi. Tattha ādīnavoti doso. Okāroti avakāro lāmakabhāvo. Saṃkilesoti tehi sattānaṃ saṃsāre saṃkilissanaṃ. Yathāha – ‘‘kilissanti vata bho sattā’’ti (ma. ni. 2.351). Evaṃ kāmādīnavena tejjatvā nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, pabbajjāya guṇaṃ pakāsesīti attho. Sesaṃ ambaṭṭhasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayañceva uttānatthañca.



以下是完整的简体中文直译：
6. "逐步讲述"指先讲布施，布施之后讲持戒，持戒之后讲天界，天界之后讲道路，如此按顺序讲述。其中"布施的讲述"是指：布施是幸福的源泉，是成就的根本，是财富的基础，是处于困境者的庇护、避难所、归宿和依靠，在今世和来世，没有比布施更好的支持、立足点、所缘、庇护、避难所、归宿和依靠。这在支持的意义上如同宝座，在立足的意义上如同大地，在所缘的意义上如同绳索。这在度过苦难的意义上如船只，在给予安慰的意义上如勇士，在保护免于恐惧的意义上如城堡，在不被吝啬等污染的意义上如莲花，在消除这些的意义上如火，在难以接近的意义上如毒蛇，在无畏的意义上如狮子，在强大的意义上如象，在被认为是吉祥的意义上如白牛，在到达安全之地的意义上如云马之王。布施在世间能给予帝释天的成就、魔王的成就、梵天的成就、转轮王的成就、声闻的波罗蜜智、辟支佛智、正等觉智等，如此等等与布施功德相关的讲述。
因为布施者能够受持戒律，所以接着讲述持戒。"持戒的讲述"是指：持戒是支持、立足点、所缘、庇护、避难所、归宿和依靠。对于今世和来世的成就，没有比持戒更好的支持、立足点、所缘、庇护、避难所、归宿和依靠，没有比持戒更好的装饰，没有比戒之花更好的花朵，没有比戒之香更好的香气。以戒为装饰，以戒花为饰品，以戒香涂抹，即使包括天界在内的世界观看也不会厌倦，如此等等与持戒功德相关的讲述。
为了显示依靠这个持戒可以获得天界，在持戒之后讲述天界。"天界的讲述"是指：这个天界是可爱的、令人喜悦的、令人愉悦的，那里永远有游戏，永远有成就可得，四大天王天的天人享受九百万年的天界快乐和成就，三十三天的天人享受三亿六千万年等等，如此与天界功德相关的讲述。诸佛在讲述天界成就时，口舌都不够用。也有这样说："比丘们，我可以用多种方式讲述天界"等等。
如此用天界的讲述引诱后，又像装饰大象然后砍断它的鼻子一样，为了显示"这个天界也是无常的、不持久的，不应对它产生贪爱"，以"欲乐的快乐少而痛苦多，烦恼多，这里的过患更多"等方式讲述欲乐的过患、低劣和污染。其中"过患"是指过错。"低劣"是指卑贱、下等。"污染"是指众生因此在轮回中被污染。如所说："众生确实被污染了"。如此用欲乐的过患使之厌离后，显示出离的利益，即显示出家的功德。其余的如《阿摩昼经》注释中所说的方法，意思也很明显。

77.Alatthunti kathaṃ alatthuṃ? Ehibhikkhubhāvena. Bhagavā kira tesaṃ iddhimayapattacīvarassūpanissayaṃ olokento anekāsu jātīsu cīvaradānādīni disvā etha bhikkhavotiādimāha . Te tāvadeva bhaṇḍū kāsāyavasanā aṭṭhahi bhikkhuparikkhārehi sarīrapaṭimukkeheva vassasatikattherā viya bhagavantaṃ namassamānāva nisīdiṃsu.

Sandassesītiādīsu idhalokatthaṃ sandassesi, paralokatthaṃ sandassesi. Idhalokatthaṃ dassento aniccanti dassesi, dukkhanti dassesi, anattāti dassesi, khandhe dassesi, dhātuyo dassesi, āyatanāni dassesi, paṭiccasamuppādaṃ dassesi, rūpakkhandhassa udayaṃ dassento pañca lakkhaṇāni dassesi, tathā vedanākkhandhādīnaṃ, tathā vayaṃ dassentopi udayabbayavasena paññāsalakkhaṇāni dassesi, paralokatthaṃ dassento nirayaṃ dassesi, tiracchānayoniṃ, pettivisayaṃ, asurakāyaṃ, tiṇṇaṃ kusalānaṃ vipākaṃ, channaṃ devalokānaṃ, navannaṃ brahmalokānaṃ sampattiṃ dassesi.

Samādapesīti catupārisuddhisīlaterasadhutaṅgadasakathāvatthuādike kalyāṇadhamme gaṇhāpesi.

Samuttejesīti suṭṭhu uttejesi, abbhussāhesi. Idhalokatthañceva paralokatthañca tāsetvā tāsetvā adhigataṃ viya katvā kathesi. Dvattiṃsakammakāraṇapañcavīsatimahābhayappabhedañhi idhalokatthaṃ buddhe bhagavati tāsetvā tāsetvā kathayante pacchābāhaṃ, gāḷhabandhanaṃ bandhitvā cātumahāpathe pahārasatena tāḷetvā dakkhiṇadvārena niyyamāno viya āghātanabhaṇḍikāya ṭhapitasīso viya sūle uttāsito viya mattahatthinā maddiyamāno viya ca saṃviggo hoti. Paralokatthañca kathayante nirayādīsu nibbatto viya devalokasampattiṃ anubhavamāno viya ca hoti.

Sampahaṃsesīti paṭiladdhaguṇena codesi, mahānisaṃsaṃ katvā kathesīti attho.

Saṅkhārānaṃ ādīnavanti heṭṭhā paṭhamamaggādhigamatthaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ kathesi, idha pana uparimaggādhigamatthaṃ – ‘‘aniccā, bhikkhave, saṅkhārā addhuvā anassāsikā, yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitu’’ntiādinā (a. ni. 7.66; saṃ. ni. 2.134) nayena saṅkhārānaṃ ādīnavañca lāmakabhāvañca tappaccayañca kilamathaṃ pakāsesi. Yathā ca tattha nekkhamme, evamidha – ‘‘santamidaṃ, bhikkhave, nibbānaṃ nāma paṇītaṃ tāṇaṃ leṇa’’ntiādinā nayena nibbāne ānisaṃsaṃ pakāsesi.

Mahājanakāyapabbajjāvaṇṇanā

78.Mahājanakāyoti tesaṃyeva dvinnaṃ kumārānaṃ upaṭṭhākajanakāyoti.

80.Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma, dhammañcāti saṅghassa aparipuṇṇattā dvevācikameva saraṇamagamaṃsu.

81.Alatthunti pubbe vuttanayeneva ehibhikkhubhāveneva alatthuṃ. Ito anantare pabbajitavārepi eseva nayo.

Cārikāanujānanavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
77. "获得"是如何获得的?通过"来,比丘"的方式。据说,世尊观察他们神通所化的钵和袈裟的因缘,看到他们在许多前世布施袈裟等,便说"来,比丘"等。他们立即变成剃发、身着袈裟,身上具足八种比丘用品,如同百岁长老一般,向世尊顶礼而坐。
在"开示"等中,他开示今世利益,开示来世利益。开示今世利益时,他开示无常,开示苦,开示无我,开示蕴,开示界,开示处,开示缘起。开示色蕴的生起时,他开示五相;同样开示受蕴等的生起;同样开示灭时,也以生灭的方式开示五十相。开示来世利益时,他开示地狱、畜生道、饿鬼界、阿修罗界,开示三种善业的果报,开示六欲界天、九梵天界的成就。
"教导"是使他们接受四清净戒、十三头陀行、十种论事等善法。
"鼓舞"是很好地激励,鼓舞。他一再警示今世和来世的利益,使之如同已经证得一般来讲说。佛世尊一再警示三十二种刑罚、二十五种大怖畏等今世利益时,听者就如同双手反绑、紧紧捆绑,在四衢大道上被鞭打百下,从南门被带出,如同头颅被放在砧板上,如同被刺在木桩上,如同被发狂的大象践踏一般恐惧。讲说来世利益时,听者就如同已经投生地狱等,或如同正在享受天界的成就。
"令欢喜"是以所获得的功德来激励,意思是讲说大利益。
"诸行的过患"是:之前为了证得初道而讲说欲乐的过患,这里则为了证得上位道,以"诸比丘,诸行无常,不稳固,不可依靠,诸比丘,这足以对一切行生厌,足以离欲,足以解脱"等方式,显示诸行的过患、低劣性、由此产生的疲劳。如同在那里(讲)出离,这里也以"诸比丘,这涅槃是寂静的,是殊胜的,是庇护所,是避难所"等方式显示涅槃的利益。
大众出家的解释
78. "大众"是指那两位王子的侍从众。
80. "我们皈依世尊,皈依法"因为僧伽尚未圆满,所以只有二语皈依。
81. "获得"如前所说,是通过"来,比丘"的方式获得。在此之后的出家段落也是同样的方法。
游行许可的解释

85.Parivitakko udapādīti kadā udapādi? Sambodhito satta saṃvaccharāni satta māse satta divase atikkamitvā udapādi. Bhagavā kira pitusaṅgahaṃ karonto vihāsi. Rājāpi cintesi – ‘‘mayhaṃ jeṭṭhaputto nikkhamitvā buddho jāto, dutiyaputto me nikkhamitvā aggasāvako jāto, purohitaputto dutiyaaggasāvako, ime ca avasesā bhikkhū gihikālepi mayhaṃ puttameva parivāretvā vicariṃsu. Ime sabbe idānipi mayhaṃyeva bhāro, ahameva ca ne catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmi, aññesaṃ okāsaṃ na dassāmī’’ti vihāradvārakoṭṭhakato paṭṭhāya yāva rājagehadvārā ubhayato khadirapākāraṃ kārāpetvā kilañjehi chādāpetvā vatthehi paṭicchādāpetvā upari ca chādāpetvā suvaṇṇatārakavicittaṃ samolambitatālakkhandhamattaṃ vividhapupphadāmavitānaṃ kārāpetvā heṭṭhā bhūmiyaṃ cittattharaṇehi santharāpetvā anto ubhosu passesu mālāvacchake puṇṇaghaṭe, sakalamaggavāsatthāya ca gandhantare pupphāni pupphantare gandhe ca ṭhapāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi.

Bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto antosāṇiyāva rājagehaṃgantvā bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ paccāgacchati. Añño koci daṭṭhumpi na labhati, kuto pana bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ. Nāgarā cintesuṃ – ‘‘ajja satthu loke uppannassa sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni, mayañca daṭṭhumpi na labhāma, pageva bhikkhaṃ vā dātuṃ, pūjaṃ vā kātuṃ, dhammaṃ vā sotuṃ. Rājā – ‘mayhameva buddho, mayhameva dhammo, mayhameva saṅgho’ti mamāyitvā sayameva upaṭṭhahi. Satthā ca uppajjamāno sadevakassa lokassa atthāya hitāya uppanno. Na hi raññoyeva nirayo uṇho assa, aññesaṃ nīluppalavanasadiso. Tasmā rājānaṃ vadāma. Sace no satthāraṃ deti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce deti, raññā saddhiṃ yujjhitvāpi saṅghaṃ gahetvā dānādīni puññāni karoma. Na sakkā kho pana suddhanāgareheva evaṃ kātuṃ, ekaṃ jeṭṭhapurisampi gaṇhāmā’’ti.

Te senāpatiṃ upasaṅkamitvā tassetamatthaṃ ārocetvā – ‘‘sāmi, kiṃ amhākaṃ pakkho hosi, udāhu rañño’’ti āhaṃsu. So – ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pakkho homi, api ca kho pana paṭhamadivaso mayhaṃ dātabbo’’ti. Te sampaṭicchiṃsu. So rājānaṃ upasaṅkamitvā – ‘‘nāgarā, deva, tumhākaṃ kupitā’’ti āha. Kimatthaṃ tātāti? Satthāraṃ kira tumheyeva upaṭṭhahatha, amhe na labhāmāti. Sace idānipi labhanti, na kuppanti, alabhantā tumhehi saddhiṃ yujjhitukāmā devāti. Yujjhāmi, tāta, nāhaṃ bhikkhusaṅghaṃ demīti. Deva tumhākaṃ dāsā tumhehi saddhiṃ yujjhāmāti vadanti, tumhe kaṃ gaṇhitvā yujjhissathāti? Nanu tvaṃ senāpatīti? Nāgarehi vinā na samattho ahaṃ devāti. Tato rājā – ‘‘balavanto nāgarā, senāpatipi tesaññeva pakkho’’ti ñatvā ‘‘aññānipi sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni mayhaṃ bhikkhusaṅghaṃ dadantū’’ti āha. Nāgarā na sampaṭicchiṃsu. Rājā – ‘‘cha vassāni, pañca, cattāri, tīṇi, dve, ekavassa’’nti hāpesi. Evaṃ hāpentepi na sampaṭicchiṃsu. Aññe satta divase yāci. Nāgarā – ‘‘atikakkhaḷaṃ dāni raññā saddhiṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti anujāniṃsu.


以下是完整的简体中文直译：
85. "生起了思虑"是何时生起的?在成道后七年七个月零七天时生起。据说,世尊为了照顾父亲而住在那里。国王也想:"我的长子出家成佛,次子出家成为首席弟子,婆罗门之子成为第二首席弟子,这些剩余的比丘在俗家时也是围绕着我的儿子而行。这些人现在仍是我的责任,我将以四资具供养他们,不给别人机会。"于是从精舍门口直到王宫门口,两边都建造了金合欢树墙,用草席覆盖,再用布遮盖,上面也覆盖,制作了装饰有金星、悬挂着棕榈树干大小的各种花环帷幕,下面的地面铺设了彩色地毯,两边放置了花盆和满水罐,为了整条路的香气,在香料间放置花朵,在花朵间放置香料,然后通知世尊用餐时间。
世尊被比丘僧团围绕,在帷幕内前往王宫,用完餐后返回精舍。其他人连看都看不到,更不用说布施食物、供养或听法。城中居民想:"自从导师出现在世间已经七年零七个月了,我们连看都看不到,更不用说布施食物、供养或听法。国王认为'佛陀是我的,法是我的,僧团是我的',自己独占供养。然而,导师出现是为了全世界包括天界的利益。地狱对国王来说不会更热,对其他人来说也不会像蓝莲花林一样凉爽。因此我们去跟国王说。如果他让我们见导师,那很好。如果不让,我们就与国王战斗,也要得到僧团,行布施等善业。但仅凭平民百姓无法这样做,我们要找一个领袖。"
他们去见将军,告诉他这件事,说:"大人,你是站在我们这边,还是国王那边?"他说:"我站在你们这边,但第一天要给我。"他们同意了。他去见国王说:"陛下,城中居民对您生气了。""为什么,孩子?""他们说您独占供养导师,我们得不到机会。""如果现在给他们机会,他们就不生气了吗?如果得不到,他们想与您战斗,陛下。""我要战斗,孩子,我不会给出比丘僧团。""陛下,您的臣民说要与您战斗,您要带谁去战斗呢?""难道你不是将军吗?""没有城中居民,我无能为力,陛下。"于是国王知道"城中居民势力强大,将军也站在他们那边",就说:"再给我七年零七个月的时间供养比丘僧团。"城中居民不同意。国王减到"六年、五年、四年、三年、两年、一年"。即使这样减少,他们也不同意。他又请求七天。城中居民想:"现在对国王太严厉不好",就同意了。


Rājā sattamāsādhikānaṃ sattannaṃ saṃvaccharānaṃ sajjitaṃ dānamukhaṃ sattannameva divasānaṃ vissajjetvā cha divase kesañci apassantānaṃyeva dānaṃ datvā sattame divase nāgare pakkosāpetvā – ‘‘sakkhissatha, tāta, evarūpaṃ dānaṃ dātu’’nti āha. Tepi – ‘‘nanu amheyeva nissāya taṃ devassa uppanna’’nti vatvā – ‘‘sakkhissāmā’’ti āhaṃsu. Rājā piṭṭhihatthena assūni puñchamāno bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘bhante, ahaṃ aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ aññassa vāraṃ akatvā yāvajīvaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti cintesiṃ. Nāgarā na dāni me anuññātā, nāgarā hi ‘mayaṃ dānaṃ dātuṃ na labhāmā’ti kuppanti. Bhagavā sve paṭṭhāya tesaṃ anuggahaṃ karothā’’ti āha.

Atha dutiyadivase senāpati mahādānaṃ sajjetvā – ‘‘ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā’’ti samantā purise ṭhapesi. Taṃ divasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā dhītaraṃ āha – ‘‘sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya’’nti . Sā taṃ āha – ‘‘amma, mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi yathā buddhappamukho bhikkhusaṅgho paṭhamaṃ amhākaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī’’ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsassa pūretvā sappimadhusakkarādīhi abhisaṅkharitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dāsigaṇaparivutā nagarā nikkhami. Antarāmagge senāpatiupaṭṭhākā – ‘‘amma, mā ito agamā’’ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā – ‘‘cūḷapitā mahāpitā mātulā kissa tumhe gantuṃ na dethā’’ti āha. Senāpatinā – ‘‘aññassa kassaci khādanīyabhojanīyaṃ dātuṃ mā dethā’’ti ṭhapitamha ammāti. Kiṃ pana me hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti . Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāguḷapūjampi kātuṃ na detīti? Deti, ammāti. Tena hi, apetha, apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mālāguḷaṃ gaṇhāpetha bhagavāti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissupaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘bhagavā, bhavābhave nibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanā yevā’’ti patthanaṃ katvā satthārā – ‘‘sukhinī hohī’’ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Bhagavā senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti. Atthi no eko antarā piṇḍapāto laddhoti. So mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – ‘‘sāmi, mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī’’ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ pahoti. Senāpatipi attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati – ‘‘kā nāma sā piṇḍapātamadāsī’’ti pucchi. Seṭṭhidhītā, sāmīti. Sappaññā sā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti taṃ ānetvā jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi.


以下是完整的简体中文直译：
Rājā sattamāsādhikānaṃ sattannaṃ saṃvaccharānaṃ sajjitaṃ dānamukhaṃ sattannameva divasānaṃ vissajjetvā cha divase kesañci apassantānaṃyeva dānaṃ datvā sattame divase nāgare pakkosāpetvā – ‘‘sakkhissatha, tāta, evarūpaṃ dānaṃ dātu’’nti āha. Tepi – ‘‘nanu amheyeva nissāya taṃ devassa uppanna’’nti vatvā – ‘‘sakkhissāmā’’ti āhaṃsu. Rājā piṭṭhihatthena assūni puñchamāno bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘bhante, ahaṃ aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ aññassa vāraṃ akatvā yāvajīvaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahissāmīti cintesiṃ. Nāgarā na dāni me anuññātā, nāgarā hi ‘mayaṃ dānaṃ dātuṃ na labhāmā’ti kuppanti. Bhagavā sve paṭṭhāya tesaṃ anuggahaṃ karothā’’ti āha.
Atha dutiyadivase senāpati mahādānaṃ sajjetvā – ‘‘ajja yathā añño koci ekabhikkhampi na deti, evaṃ rakkhathā’’ti samantā purise ṭhapesi. Taṃ divasaṃ seṭṭhibhariyā rodamānā dhītaraṃ āha – ‘‘sace, amma, tava pitā jīveyya, ajjāhaṃ paṭhamaṃ dasabalaṃ bhojeyya’’nti. Sā taṃ āha – ‘‘amma, mā cintayi, ahaṃ tathā karissāmi yathā buddhappamukho bhikkhusaṅgho paṭhamaṃ amhākaṃ bhikkhaṃ paribhuñjissatī’’ti. Tato satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā nirudakapāyāsassa pūretvā sappimadhusakkarādīhi abhisaṅkharitvā aññāya pātiyā paṭikujjitvā taṃ sumanamālāguḷehi parikkhipitvā mālāguḷasadisaṃ katvā bhagavato gāmaṃ pavisanavelāya sayameva ukkhipitvā dāsigaṇaparivutā nagarā nikkhami. Antarāmagge senāpatiupaṭṭhākā – ‘‘amma, mā ito agamā’’ti vadanti. Mahāpuññā nāma manāpakathā honti, na ca tesaṃ punappunaṃ bhaṇantānaṃ kathā paṭikkhipituṃ sakkā hoti. Sā – ‘‘cūḷapitā mahāpitā mātulā kissa tumhe gantuṃ na dethā’’ti āha. Senāpatinā – ‘‘aññassa kassaci khādanīyabhojanīyaṃ dātuṃ mā dethā’’ti ṭhapitamha ammāti. Kiṃ pana me hatthe khādanīyaṃ bhojanīyaṃ passathāti? Mālāguḷaṃ passāmāti. Kiṃ tumhākaṃ senāpati mālāguḷapūjampi kātuṃ na detīti? Deti, ammāti. Tena hi, apetha, apethāti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā mālāguḷaṃ gaṇhāpetha bhagavāti āha. Bhagavā ekaṃ senāpatissupaṭṭhākaṃ oloketvā mālāguḷaṃ gaṇhāpesi. Sā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘bhagavā, bhavābhave nibbattiyaṃ me sati paritassanajīvitaṃ nāma mā hotu, ayaṃ sumanamālā viya nibbattanibbattaṭṭhāne piyāva homi, nāmena ca sumanā yevā’’ti patthanaṃ katvā satthārā – ‘‘sukhinī hohī’’ti vuttā vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Bhagavā senāpatissa gehaṃ gantvā paññattāsane nisīdi. Senāpati yāguṃ gahetvā upagañchi, satthā pattaṃ pidahi. Nisinno, bhante, bhikkhusaṅghoti. Atthi no eko antarā piṇḍapāto laddhoti. So mālaṃ apanetvā piṇḍapātaṃ addasa. Cūḷupaṭṭhāko āha – ‘‘sāmi, mālāti maṃ vatvā mātugāmo vañcesī’’ti. Pāyāso bhagavantaṃ ādiṃ katvā sabbesaṃ bhikkhūnaṃ pahoti. Senāpatipi attano deyyadhammaṃ adāsi. Satthā bhattakiccaṃ katvā maṅgalaṃ vatvā pakkāmi. Senāpati – ‘‘kā nāma sā piṇḍapātamadāsī’’ti pucchi. Seṭṭhidhītā, sāmīti. Sappaññā sā itthī, evarūpāya ghare vasantiyā purisassa saggasampatti nāma na dullabhāti taṃ ānetvā jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi.


Punadivase nāgarā dānamadaṃsu, punadivase rājāti ekantarikāya dānaṃ dātuṃ ārabhiṃsu. Rājāpi carapurise ṭhapetvā nāgarehi dinnadānato atirekataraṃ deti, nāgarāpi tatheva katvā raññā dinnadānato atirekataraṃ. Rājagehe nāṭakitthiyo daharasāmaṇere vadanti – ‘‘gaṇhatha, tātā, na gahapatikānaṃ gattavatthādīsu puñchitvā bāḷadārakānaṃ kheḷasiṅghāṇikādidhovanahatthehi kataṃ , suciṃ paṇītaṃ kata’’nti. Punadivase nāgarāpi dadamānā vadanti – ‘‘gaṇhatha, tātā, na nagaragāmanigamādīsu saṅkaḍḍhitataṇḍulakhīradadhisappiādīhi, na aññesaṃ jaṅghasīsapiṭṭhiādīni bhañjitvā āharāpitehi kataṃ, jātisappikhīrādīhiyeva kata’’nti. Evaṃ sattasu saṃvaccharesu sattasu māsesu sattasu divasesu ca atikkantesu atha bhagavato ayaṃ vitakko udapādi. Tena vuttaṃ – ‘‘sambodhito satta saṃvaccharāni satta māsāni satta divasāni atikkamitvā udapādī’’ti.

87.Aññataromahābrahmāti dhammadesanaṃ āyācitabrahmāva.

89.Caturāsīti āvāsasahassānīti caturāsīti vihārasahassāni. Te sabbepi dvādasasahassabhikkhugaṇhanakā mahāvihārā abhayagiricetiyapabbatacittalapabbatamahāvihārasadisāva ahesuṃ.



以下是完整的简体中文直译：
第二天城中居民布施,第三天国王布施,他们开始轮流布施。国王也派人监视,比城中居民布施的更多,城中居民也同样做,比国王布施的更多。在王宫里,舞女们对年轻沙弥说:"拿吧,孩子们,这不是用擦拭居士们身体的衣物、或用洗婴儿唾液鼻涕等的手做的,而是清洁精致的。"第二天,城中居民布施时也说:"拿吧,孩子们,这不是用从城镇村庄等地收集来的米、牛奶、酸奶、酥油等做的,也不是用折断别人的腿、头、背等带来的东西做的,而是用纯正的酥油、牛奶等做的。"就这样过了七年七个月零七天,然后世尊产生了这个想法。因此说:"在成道后七年七个月零七天时生起。"
87. "某位大梵天"就是请求说法的那位梵天。
89. "八万四千住处"是指八万四千座精舍。这些全都是能容纳一万二千比丘的大精舍,如同无畏山寺、支提山寺、质多罗山大寺一样。

90.Khantī paramaṃ tapoti adhivāsanakhanti nāma paramaṃ tapo. Titikkhāti khantiyā eva vevacanaṃ. Titikkhā saṅkhātā adhivāsanakhanti uttamaṃ tapoti attho. Nibbānaṃ paramanti sabbākārena pana nibbānaṃ paramanti vadanti buddhā. Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantivirahitattā paraṃ upaghāteti bādheti hiṃsati, so pabbajito nāma na hoti. Catutthapādo pana tasseva vevacanaṃ. ‘‘Na hi pabbajito’’ti etassa hi na samaṇo hotīti vevacanaṃ. Parūpaghātīti etassa paraṃ viheṭhayantoti vevacanaṃ. Atha vā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlañhi uttamaṭṭhena paranti vuccati. Yo ca samaṇo paraṃ yaṃ kañci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti, attano sīlaṃ vināsako, so pabbajito nāma na hotīti attho. Athavā yo adhivāsanakhantiyā abhāvato parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasampi sañcicca jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃ kāraṇā? Malassa apabbājitattā. ‘‘Pabbājayamattano malaṃ, tasmā pabbajitoti vuccatī’’ti (dha. pa. 388) idañhi pabbajitalakkhaṇaṃ. Yopi na heva kho upaghāteti, na māreti, api ca daṇḍādīhi viheṭheti, so paraṃ viheṭhayanto samaṇo na hoti. Kiṃ kāraṇā? Vihesāya asamitattā. ‘‘Samitattā hi pāpānaṃ , samaṇoti pavuccatī’’ti (dha. pa. 265) idañhi samaṇalakkhaṇaṃ.

Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmikakusalassa. Upasampadāti paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittajotanaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodāpetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhī ti.

Tatiyagāthāya anūpavādoti vācāya kassaci anupavadanaṃ. Anūpaghātoti kāyena upaghātassa akaraṇaṃ. Pātimokkheti yaṃ taṃ paatimokkhaṃ, atipamokkhaṃ, uttamasīlaṃ, pāti vā agativisesehi mokkheti duggatibhayehi, yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti ‘‘pātimokkha’’nti vuccati. Tasmiṃ pātimokkhe ca saṃvaro. Mattaññutāti paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti sayanāsanañca saṅghaṭṭanavirahitanti attho. Tattha dvīhiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpito hotīti veditabbo. Etaṃ buddhāna sāsananti etaṃ parassa anupavadanaṃ anupaghātanaṃ pātimokkhasaṃvaro paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā aṭṭhasamāpattivasibhāvāya vivittasenāsanasevanañca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhīti. Imā pana sabbabuddhānaṃ pātimokkhuddesagāthā hontīti veditabbā.

Devatārocanavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
90. "忍耐是至高的苦行，忍耐的意思是至高的苦行。"忍耐是指忍耐的定义。忍耐是指忍耐的定义，至高的苦行。涅槃是至高的，佛陀们说涅槃是至高的。因为出家人不会伤害他人，若因缺乏忍耐而伤害他人、伤害他人、甚至杀害他人，则他就不是出家人。第四步则是他的定义。"出家人不是"的意思是他不是修行者。伤害他人是指他在伤害他人。或者说，伤害他人是指伤害修行者。因为修行者被称为至高的。任何修行者若伤害任何生物，都是破坏自己的戒律，因此他就不是出家人。或者说，若因缺乏忍耐而伤害他人，甚至在极端情况下也会夺取他人的生命，他就不是出家人。为什么呢？因为他没有出家。 "我出家是为了去除自己的污垢，因此被称为出家"（《大论》388）。如果他不伤害、不杀戮，甚至不以杖等伤害他人，那么他就不是伤害他人的修行者。为什么呢？因为他没有控制。 "因为坏事的控制，才被称为修行者"（《大论》265）。这就是修行者的定义。
在第二首诗中，"所有的恶"是指所有的善。 "不做"是指不产生。 "善"是指四种善。 "获得"是指得到。 "净化心"是指自我心的照亮，而这通过阿罗汉的状态来实现。因此，通过戒律的保护，去除所有的恶，借助止观修习善业，最终使心灵净化，这是佛陀的教导。
在第三首诗中，"不诽谤"是指不以言语诽谤他人。"不伤害"是指不以身体伤害他人。"戒律"是指戒律的界限，超越戒律的界限，最上乘的戒律是指通过特定的方式解脱于苦难的恐惧，若不解脱，则被称为"戒律"。在这个戒律中也有控制。 "适度"是指在接受和消费方面的适度。 "安静的卧床"是指安静的卧床，意指不与他人冲突。因此，只有通过这两种条件，才能感到满足。这个就是佛陀的教导，即不诽谤他人、不伤害他人、持戒的控制、在接受和消费中适度、以及八种禅定的状态和独处的修行。应当理解这些都是所有佛陀的戒律教导。
天神的光辉解释。

91. Ettāvatā ca iminā vipassissa bhagavato apadānānusārena vitthārakathanena – ‘‘tathāgatassevesā, bhikkhave, dhammadhātu suppaṭividdhā’’ti evaṃ vuttāya dhammadhātuyā suppaṭividdhabhāvaṃ pakāsetvā idāni – ‘‘devatāpi tathāgatassa etamatthaṃ ārocesu’’nti vuttaṃ devatārocanaṃ pakāsetuṃ ekamidāhantiādimāha.

Tattha subhagavaneti evaṃnāmake vane. Sālarājamūleti vanappatijeṭṭhakassa mūle. Kāmacchandaṃ virājetvāti anāgāmimaggena mūlasamugghātavasena virājetvā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sesabuddhānampi sāsane vutthabrahmacariyā devatā ārocayiṃsu, pāḷi pana vipassissa ceva amhākañca bhagavato vasena āgatā.

Tattha attano sampattiyā na hāyanti, na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tapantīti atappā. Sundaradassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭhu passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbeheva ca saguṇehi bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.

Idha ṭhatvā bhāṇavārā samodhānetabbā. Imasmiñhi sutte vipassissa bhagavato apadānavasena tayo bhāṇavārā vuttā. Yathā ca vipassissa, evaṃ sikhīādīnampi apadānavasena vuttāva. Pāḷi pana saṅkhittā. Iti sattannaṃ buddhānaṃ vasena amhākaṃ bhagavatā ekavīsati bhāṇavārā kathitā. Tathā avihehi. Tathā atappehi. Tathā sudassehi. Tathā sudassīhi. Tathā akaniṭṭhehīti sabbampi chabbīsatibhāṇavārasataṃ hoti. Tepiṭake buddhavacane aññaṃ suttaṃ chabbīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ nāma natthi, suttantarājā nāma ayaṃ suttantoti veditabbo. Ito paraṃ anusandhidvayampi niyyātento iti kho bhikkhavetiādimāha. Taṃ sabbaṃ uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāpadānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Mahānidānasuttavaṇṇanā

Nidānavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
91. 通过这一段以及佛陀的传记和详细讲述 – “比丘们，这就是如来所具备的法界”，在阐明法界的具备之后，现在说“天神们也向如来报告这个事情”，以阐明天神的光辉。
在这里，"美好的森林"是这样称呼的。 "萨拉树王"是指森林中最优越的树木。 "抑制欲望"是指通过无漏道的根本断除。就像对有智慧者一样，其他诸佛的教法中也有天神们的报告，而在巴利文中是根据有智慧者和我们所尊敬的佛陀而来的。
在这里，他们不会因自己的财富而减少，也不会放弃，这就是不放弃。没有任何众生在苦行。美丽的容貌，吸引人，令人愉悦，容易看见。非常容易看见，令人愉悦，称之为美丽。所有的都有善根，与生俱来的财富都是长者，这里没有小者，称之为无小者。
在这里，言辞应该被整合。在这部经中，依据有智慧者的传记，有三种言辞被提到。就像对有智慧者一样，西基等也以传记的方式被提到。而在巴利文中则是简略的。因此，根据七位佛陀的教法，我们的佛陀讲述了二十一种言辞。也如此，不放弃的、不懈怠的、美丽的、以及美丽者的、无小者的，这样所有的加起来正好是三十六种言辞的数量。提婆达多的佛言中，没有其他经文的数量为三十六种，称之为经文的王。接下来，解释这两种后续，因此说“比丘们”等等。这一切都是直接的总结。
因此，《善巧法藏》的《长部经注释》中的
《大根本经》的阐释已完成。
2. 《大因缘经》的阐释
因缘的阐释

95.Evaṃme sutaṃ…pe… kurūsūti mahānidānasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā. Kurūsu viharatīti kurū nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘kurū’’ti vuccati. Tasmiṃ kurūsu janapade. Aṭṭhakathācariyā panāhu – mandhātukāle tīsu dīpesu manussā ‘‘jambudīpo nāma buddhapaccekabuddhamahāsāvakacakkavattippabhutīnaṃ uttamamanussānaṃ uppattibhūmi uttamadīpo atiramaṇīyo’’ti sutvā raññā mandhātucakkavattinā cakkaratanaṃ purakkhatvā cattāro dīpe anusaṃyāyantena saddhiṃ āgamaṃsu. Tato rājā pariṇāyakaratanaṃ pucchi – ‘‘atthi nu kho manussalokato ramaṇīyataraṃ ṭhāna’’nti. Kasmā deva evaṃ bhaṇasi? Kiṃ na passasi candimasūriyānaṃ ānubhāvaṃ, nanu etesaṃ ṭhānaṃ ito ramaṇīyataranti? Rājā cakkaratanaṃ purakkhatvā tattha agamāsi. Cattāro mahārājāno – ‘‘mandhātumahārājā āgato’’ti sutvāva ‘‘mahiddhiko mahānubhāvo rājā, na sakkā yuddhena paṭibāhitu’’nti sakaṃ rajjaṃ niyyātesuṃ. So taṃ gahetvā puna pucchi – ‘‘atthi nu kho ito ramaṇīyataraṃ ṭhāna’’nti?

Athassa tāvatiṃsabhavanaṃ kathayiṃsu. ‘‘Tāvatiṃsabhavanaṃ, deva, ito ramaṇīyataraṃ. Tattha sakkassa devarañño ime cattāro mahārājāno paricārakā dovārikabhūmiyaṃ tiṭṭhanti, sakko devarājā mahiddhiko mahānubhāvo, tassimāni upabhogaṭṭhānāni – yojanasahassubbedho vejayanto pāsādo, pañcayojanasatubbedhā sudhammā devasabhā, diyaḍḍhayojanasatiko vejayantaratho tathā erāvaṇo hatthī , dibbarukkhasahassappaṭimaṇḍitaṃ nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ, phārusakavanaṃ, missakavanaṃ, yojanasatubbedho pāricchattako koviḷāro, tassa heṭṭhā saṭṭhiyojanāyāmā paññāsayojanavitthatā pañcadasayojanubbedhā jayakusumapupphavaṇṇā paṇḍukambalasilā, yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anupavisatī’’ti.

Taṃ sutvā rājā tattha gantukāmo cakkaratanaṃ abbhukkiri. Taṃ ākāse patiṭṭhāsi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Atha dvinnaṃ devalokānaṃ vemajjhato cakkaratanaṃ otaritvā pathaviyaṃ patiṭṭhāsi saddhiṃ pariṇāyakaratanapamukhāya caturaṅginiyā senāya. Rājā ekakova tāvatiṃsabhavanaṃ agamāsi. Sakko – ‘‘mandhātā āgato’’ti sutvāva tassa paccuggamanaṃ katvā – ‘‘svāgataṃ, te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’’ti vatvā saddhiṃ nāṭakehi rajjaṃ dve bhāge katvā ekaṃ bhāgamadāsi. Rañño tāvatiṃsabhavane patiṭṭhitamattasseva manussabhāvo vigacchi, devabhāvo pāturahosi. Tassa kira sakkena saddhiṃ paṇḍukambalasilāyaṃ nisinnassa akkhinimisamattena nānattaṃ paññāyati. Taṃ asallakkhentā devā sakkassa ca tassa ca nānatte muyhanti. So tattha dibbasampattiṃ anubhavamāno yāva chattiṃsa sakkā uppajjitvā cutā, tāva rajjaṃ kāretvā atittova kāmehi tato cavitvā attano uyyāne patiṭṭhito vātātapena phuṭṭhagatto kālamakāsi.


以下是完整的简体中文直译：
95. "如是我闻"等,《大因缘经》。这里是对不明显词语的解释。"住在俱卢国"中,俱卢是指某些王子的名字,他们居住的地方,即使只有一个国家,也习惯上称为"俱卢"。在那俱卢国中。注释家们说:在曼陀多王时期,三洲的人们听说"阎浮提洲是佛陀、辟支佛、大声闻、转轮王等最高贵的人出生之地,是最殊胜的洲,非常美丽",就跟随着持金轮的曼陀多转轮王巡游四大洲而来。然后国王问主藏臣:"有比人间更美丽的地方吗?"主藏臣说:"陛下为何这么说?难道您没看到日月的威力吗?他们所在之处岂不是比这里更美丽吗?"国王就以金轮为首前往那里。四大天王听说"曼陀多大王来了",就想:"这位国王神通广大,威力巨大,无法以战争抵挡",于是献出自己的王国。他接受后又问:"有比这里更美丽的地方吗?"
于是他们向他描述了三十三天。"陛下,三十三天比这里更美丽。那里这四大天王是帝释天王的侍从,站在门卫的位置,帝释天王神通广大,威力巨大,他有这些享乐之处:高一千由旬的毗阇延多宫殿,高五百由旬的善法堂,一百五十由旬长的毗阇延多车,以及伊罗婆那象,装饰着一千棵天树的难陀园、杂树园、粗恶园、杂林园,高一百由旬的圆生树,在它下面有六十由旬长、五十由旬宽、十五由旬高的胜华色黄金石,其柔软度使得帝释坐下时身体会陷入一半。"
听到这些,国王想去那里,就举起金轮。金轮停在空中,与四兵一起。然后从两个天界之间,金轮下降落在地上,与以主藏臣为首的四兵一起。国王独自一人前往三十三天。帝释听说"曼陀多来了",就出迎他,说:"欢迎你,大王,这是你的,大王,请统治吧,大王",然后与天女们一起把王国分成两份,给了他一份。国王一到三十三天,人的状态就消失了,天人的状态出现了。据说他与帝释一起坐在黄金石上时,只有眨眼的瞬间才能看出区别。天人们没注意到这一点,就分不清帝释和他。他在那里享受天界的幸福,直到三十六位帝释相继出生又死亡,他都在统治,但仍未满足欲乐,从那里死后,回到自己的花园,被风吹日晒折磨而死。


Cakkaratane pana puna pathaviyaṃ patiṭṭhite pariṇāyakaratanaṃ suvaṇṇapaṭṭe mandhātu upāhanaṃ likhāpetvā idaṃ mandhātu rajjanti rajjamanusāsi. Tepi tīhi dīpehi āgatamanussā puna gantuṃ asakkontā pariṇāyakaratanaṃ upasaṅkamitvā – ‘‘deva, mayaṃ rañño ānubhāvena āgatā, idāni gantuṃ na sakkoma, vasanaṭṭhānaṃ no dehī’’ti yāciṃsu. So tesaṃ ekamekaṃ janapadamadāsi. Tattha pubbavidehato āgatamanussehi āvasitapadeso tāyeva purimasaññāya – ‘‘videharaṭṭha’’nti nāmaṃ labhi, aparagoyānato āgatamanussehi āvasitapadeso ‘‘aparantajanapado’’ti nāmaṃ labhi, uttarakuruto āgatamanussehi āvasitapadeso ‘‘kururaṭṭha’’nti nāmaṃ labhi, bahuke pana gāmanigamādayo upādāya bahuvacanena vohariyati. Tena vuttaṃ – ‘‘kurūsu viharatī’’ti.

Kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamoti kammāsadhammanti ettha keci dha-kārassa da-kārena atthaṃ vaṇṇayanti. Kammāso ettha damitoti kammāsadammo.Kammāsoti kammāsapādo porisādo vuccati. Tassa kira pāde khāṇukena viddhaṭṭhāne vaṇo ruhanto cittadārusadiso hutvā ruhi. Tasmā kammāsapādoti paññāyittha. So ca tasmiṃ okāse damito porisādabhāvato paṭisedhito . Kena? Mahāsattena. Katarasmiṃ jātaketi? Mahāsutasomajātaketi eke. Ime pana therā jayaddisajātaketi vadanti. Tadā hi mahāsattena kammāsapādo damito. Yathāha –

‘‘Putto yadā homi jayaddisassa;

Pañcālaraṭṭhadhipatissa atrajo.

Cajitvāna pāṇaṃ pitaraṃ pamocayiṃ;

Kammāsapādampi cahaṃ pasādayi’’nti.

Keci pana dha-kāreneva atthaṃ vaṇṇayanti. Kurūraṭṭhavāsīnaṃ kira kuruvattadhammo, tasmiṃ kammāso jāto, tasmā taṃ ṭhānaṃ kammāso ettha dhammo jātoti kammāsadhammanti vuccati. Tattha niviṭṭhanigamassāpi etadeva nāmaṃ. Bhummavacanena kasmā na vuttanti. Avasanokāsato. Bhagavato kira tasmiṃ nigame vasanokāso koci vihāro nāma nāhosi. Nigamato pana apakkamma aññatarasmiṃ udakasampanne ramaṇīye bhūmibhāge mahāvanasaṇḍo ahosi tattha bhagavā vihāsi, taṃ nigamaṃ gocaragāmaṃ katvā. Tasmā evamettha attho veditabbo – ‘‘kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo, taṃ gocaragāmaṃ katvā’’ti.

Āyasmāti piyavacanametaṃ, gāravavacanametaṃ. Ānandoti tassa therassa nāmaṃ. Ekamantanti bhāvanapuṃsakaniddeso – ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’tiādīsu (a. ni. 

以下是完整的简体中文直译：
当金轮再次落在地上时,主藏臣在金板上刻下曼陀多的足印,说"这是曼陀多的王国",并统治了王国。那些从三洲来的人无法再回去,就去见主藏臣说:"大人,我们是靠国王的威力来的,现在无法回去,请给我们一个居住的地方。"他给了他们每个人一个地方。其中,从东毗提诃洲来的人所居住的地方,保留了原来的名字,叫做"毗提诃国";从西瞿耶尼洲来的人所居住的地方叫做"西方边境";从北俱卢洲来的人所居住的地方叫做"俱卢国";因为有许多村镇等,所以用复数形式称呼。因此说"住在俱卢国"。
"迦摩沙昙是俱卢国的一个市镇"中,有些人将"昙"字解释为"驯"字。"迦摩沙在此被驯服"即迦摩沙驯。迦摩沙指的是斑足食人魔。据说他的脚被木桩刺伤的地方,伤口愈合时变得像彩色的木头。因此他被称为斑足。他在那个地方被驯服,被制止了食人的行为。被谁?被菩萨。在哪个本生故事中?有些人说是在《大须陀须摩本生经》中。但这些长老们说是在《阇耶提舍本生经》中。那时菩萨驯服了斑足。如经中所说:
"当我成为阇耶提舍之子,
般遮罗国王的儿子时。
我舍弃生命救出父亲,
也使斑足食人魔信服。"
有些人则保留"昙"字来解释。据说俱卢国居民有俱卢习俗,其中产生了斑点,因此那个地方被称为"斑点在此成为法"即迦摩沙昙。建立在那里的市镇也用这个名字。为什么不用处格来说?因为没有居住的地方。据说世尊在那个市镇没有所谓的精舍作为居住的地方。但离开市镇不远,在一个水源丰富、景色宜人的地方有一片大森林,世尊住在那里,以那个市镇为托钵处。因此这里应该这样理解:"住在俱卢国,以名为迦摩沙昙的俱卢国市镇为托钵处"。
"尊者"是亲切的称呼,是尊敬的称呼。"阿难"是那位长老的名字。"一边"是中性的表达方式,如"日月不平等地运行"等。

4.70) viya. Tasmā yathā nisinno ekamantaṃ nisinno hoti, tathā nisīdīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ nisīdīti upāvisi. Paṇḍitā hi garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ nisīdanti. Ayañca tesaṃ aññataro, tasmā ekamantaṃ nisīdi.

Kathaṃ nisinno kho pana ekamantaṃ nisinno hotīti? Cha nisajjadose vajjetvā. Seyyathidaṃ – atidūraṃ, accāsannaṃ, uparivātaṃ, unnatappadesaṃ, atisammukhaṃ, atipacchāti. Atidūre nisinno hi sace kathetukāmo hoti, uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne nisinno saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte nisinno sarīragandhena bādhati. Unnatappadese nisinno agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti, cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā nisinno sace daṭṭhukāmo hoti, gīvaṃ parivattetvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi tikkhattuṃ bhagavantaṃ padakkhiṇaṃ katvā sakkaccaṃ vanditvā ete cha nisajjadose vajjetvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalassa abhimukhaṭṭhāne chabbaṇṇānaṃ buddharasmīnaṃ anto pavisitvā pasannalākhārasaṃ vigāhanto viya suvaṇṇapaṭaṃ pārupanto viya rattuppalamālāvitānamajjhaṃ pavisanto viya ca dhammabhaṇḍāgāriko āyasmā ānando nisīdi. Tena vuttaṃ – ‘‘ekamantaṃ nisīdī’’ti.

Kāya pana velāya, kena kāraṇena ayamāyasmā bhagavantaṃ upasaṅkamantoti? Sāyanhavelāyaṃ paccayākārapañhapucchanakāraṇena. Taṃ divasaṃ kirāyamāyasmā kulasaṅgahatthāya gharadvāre gharadvāre sahassabhaṇḍikaṃ nikkhipanto viya kammāsadhammagāmaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto satthu vattaṃ dassetvā satthari gandhakuṭiṃ paviṭṭhe satthāraṃ vanditvā attano divāṭṭhānaṃ gantvā antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ paṭisammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā udakatumbato udakaṃ gahetvā udakena hatthapāde sītale katvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajji. Atha paricchinnakālavasena samāpattito uṭṭhāya paccayākāre ñāṇaṃ otāresi. So – ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādito paṭṭhāya antaṃ, antato paṭṭhāya ādiṃ, ubhayantato paṭṭhāya majjhaṃ, majjhato paṭṭhāya ubho ante pāpento tikkhattuṃ dvādasapadaṃ paccayākāraṃ sammasi. Tassevaṃ sammasantassa paccayākāro vibhūto hutvā uttānakuttānako viya upaṭṭhāsi.

Tato cintesi – ‘‘ayaṃ paccayākāro sabbabuddhehi – ‘gambhīro ceva gambhīrāvabhāso cā’ti kathito, mayhaṃ kho pana padesañāṇe ṭhitassa sāvakassa sato uttāno vibhūto pākaṭo hutvā upaṭṭhāti, mayhaṃyeva nu kho esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, udāhu aññesampī’’ti? Athassa etadahosi – ‘‘handāhaṃ imaṃ pañhaṃ gahetvā bhagavantaṃ pucchāmi, addhā me bhagavā imaṃ atthuppattiṃ katvā sālindaṃ sineruṃ ukkhipanto viya ekaṃ suttantakathaṃ kathetvā dassessati. Buddhānañhi vinayapaññattiṃ, bhummantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti imāni cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti tilakkhaṇabbhāhatā suññatapaṭisaṃyuttā’’ti.


以下是完整的简体中文直译：
4.70)一样。因此,这里应该理解为"他坐下时,是坐在一边"。或者这是宾格表示处所,意思是"他坐下"。智者接近尊者时,由于善于选择座位,会坐在一边。这位也是其中之一,所以坐在一边。
怎样坐才是坐在一边呢?避开六种坐姿的过失。即:太远、太近、在上风处、在高处、正对面、太后面。坐得太远的人如果想说话,就必须大声说。坐得太近的人会发生碰撞。坐在上风处的人会用身体的气味打扰他人。坐在高处的人显示不恭敬。正对面坐的人如果想看,眼睛就会与对方的眼睛相对。坐在太后面的人如果想看,就必须转动脖子。因此,这位也绕佛三匝,恭敬礼拜,避开这六种坐姿的过失,面向右膝盖的方向,进入六色佛光之中,仿佛沉浸在清澈的树脂中,仿佛披上金色的衣服,仿佛进入红莲花的帐幕中,法藏师尊者阿难坐下。因此说"坐在一边"。
在什么时候,因为什么原因这位尊者接近世尊呢?在傍晚时分,因为想问缘起的问题。据说那天这位尊者为了接济家族,像在每家门口放下一千钱一样,在迦摩沙昙村托钵,托钵回来后向老师行礼,当老师进入香室后,礼拜老师,去到自己的日间住处,在弟子们行礼离开后,打扫日间住处,铺设皮革,从水罐中取水,用水使手脚凉爽,结跏趺坐,进入须陀洹果定。然后按照预定的时间从定中出来,把智慧投入缘起中。他从"无明缘行"等开始思考到结尾,从结尾思考到开头,从两端思考到中间,从中间思考到两端,这样三次思考十二支缘起。当他这样思考时,缘起变得清晰,仿佛变得浅显易懂。
然后他想:"这个缘起被所有佛陀称为'深奥且显得深奥',但对于我这个只有部分智慧的声闻来说,却变得浅显、清晰、明了,是只对我变得浅显,还是对其他人也是?"于是他想:"来吧,我带着这个问题去问世尊,世尊一定会以此为缘由,像举起须弥山一样,讲述一部经,向我解释。因为佛陀遇到这四种情况时 - 制定戒律、解释地界、解释缘起、解释其他学说 - 会发出巨大的声音,智慧深入,显示佛智的伟大,说法深奥,贯穿三相,与空性相应。"


So kiñcāpi pakatiyāva ekadivase satavārampi sahassavārampi bhagavantaṃ upasaṅkamanto na ahetuakāraṇena upasaṅkamati, taṃ divasaṃ pana imaṃ pañhaṃ gahetvā – ‘‘imaṃ buddhagandhahatthiṃ āpajja ñāṇakoñcanādaṃ sossāmi, buddhasīhaṃ āpajja ñāṇasīhanādaṃ sossāmi, buddhasindhavaṃ āpajja ñāṇapadavikkamaṃ passissāmī’’ti cintetvā divāṭṭhānā uṭṭhāya cammakkhaṇḍaṃ papphoṭetvā ādāya sāyanhasamaye bhagavantaṃ upasaṅkami. Tena vuttaṃ – ‘‘sāyanhavelāyaṃ paccayākārapañhapucchanakāraṇena upasaṅkamanto’’ti.

Yāva gambhīroti ettha yāvasaddo pamāṇātikkame, atikkamma pamāṇaṃ gambhīro, atigambhīroti attho. Gambhīrāvabhāsoti gambhīrova hutvā avabhāsati, dissatīti attho. Ekañhi uttānameva gambhīrāvabhāsaṃ hoti pūtipaṇṇādivasena kāḷavaṇṇapurāṇaudakaṃ viya. Tañhi jāṇuppamāṇampi sataporisaṃ viya dissati. Ekaṃ gambhīraṃ uttānāvabhāsaṃ hoti maṇigaṅgāya vippasannaudakaṃ viya. Tañhi sataporisampi jāṇuppamāṇaṃ viya khāyati. Ekaṃ uttānaṃ uttānāvabhāsaṃ hoti cāṭiādīsu udakaṃ viya. Ekaṃ gambhīraṃ gambhīrāvabhāsaṃ hoti sinerupādakamahāsamudde udakaṃ viya. Evaṃ udakameva cattāri nāmāni labhati. Paṭiccasamuppāde panetaṃ natthi. Ayañhi gambhīro ceva gambhīrāvabhāso cāti ekameva nāmaṃ labhati. Evarūpo samānopi atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyati, yadidaṃ acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ bhanteti. Evaṃ attano vimhayaṃ pakāsento pañhaṃ pucchitvā tuṇhībhūto nisīdi.

Bhagavā tassa vacanaṃ sutvā – ‘‘ānando bhavaggaggahaṇāya hatthaṃ pasārento viya, sineruṃ chinditvā miñjaṃ nīharituṃ vāyamamāno viya, vinā nāvāya mahāsamuddaṃ taritukāmo viya, pathaviṃ parivattetvā pathavojaṃ gahetuṃ vāyamamāno viya buddhavisayapañhaṃ attano uttānaṃ vadati. Handassa gambhīrabhāvaṃ ācikkhissāmī’’ti cintetvā mā hevantiādimāha.

Tattha mā hevanti ha-kāro nipātamattaṃ. Evaṃ mā bhaṇīti attho. Mā hevanti ca idaṃ vacanaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādentopi bhaṇati apasādentopi.

Ussādanāvaṇṇanā

Tattha ussādento – ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati. Aññesaṃ panesa uttānakoti na sallakkhetabbo, gambhīroyeva ca gambhīrāvabhāso ca. Tattha catasso upamā vadanti. Chamāse subhojanarasapuṭṭhassa kira katayogassa mahāmallassa samajjasamaye katamallapāsāṇaparicayassa yuddhabhūmiṃ gacchantassa antarā mallapāsāṇaṃ dassesuṃ, so – kiṃ etanti āha. Mallapāsāṇoti. Āharatha nanti. Ukkhipituṃ na sakkomāti vutte sayaṃ gantvā kuhiṃ imassa bhāriyaṭṭhānanti vatvā dvīhi hatthehi dve pāsāṇe ukkhipitvā kīḷāguḷe viya khipitvā agamāsi. Tattha mallassa mallapāsāṇo lahukopi na aññesaṃ lahukoti vattabbo. Chamāse subhojanarasapuṭṭho mallo viya hi kappasatasahassaṃ abhinīhārasampanno āyasmā ānando, yathā mallassa mahābalatāya mallapāsāṇo lahuko, evaṃ therassa mahāpaññatāya paṭiccasamuppādo uttāno, so aññesaṃ uttānoti na vattabbo.


以下是完整的简体中文直译：
虽然他平常一天也会百次千次地去见世尊,但从不是无缘无故地去。那天他带着这个问题想:"我要接近这头佛陀香象,听他发出智慧的象吼;我要接近这头佛陀狮子,听他发出智慧的狮子吼;我要接近这匹佛陀骏马,看他迈出智慧的步伐。"他这样想着,从日间住处起身,抖掉皮革,拿着它,在傍晚时分去见世尊。因此说"在傍晚时分,因为想问缘起的问题而去见世尊"。
"如此深奥"中,"如此"表示超过程度,意思是超过程度地深奥,极其深奥。"显得深奥"意思是显得深奥,看起来深奥。有些东西虽然浅显却显得深奥,如腐烂树叶等使水变黑的旧水。那种水即使只有膝盖深,看起来也像有百人深。有些东西虽然深奥却显得浅显,如摩尼河中清澈的水。那种水即使有百人深,看起来也只有膝盖深。有些东西浅显且显得浅显,如罐子等中的水。有些东西深奥且显得深奥,如须弥山脚下大海中的水。这样,水可以有四种名称。但在缘起中没有这种情况。这个只有一个名称,即深奥且显得深奥。虽然是这样,但对我来说却显得非常浅显,这真是奇妙啊,世尊,这真是稀有啊,世尊。他这样表达自己的惊讶,问完问题后就静静地坐着。
世尊听了他的话后想:"阿难像是伸手想抓住有顶天,像是想切开须弥山取出髓,像是想不用船渡过大海,像是想翻转大地取出地精,他说佛陀境界的问题对他来说很浅显。来吧,我要向他解释其深奥性。"于是说"不要这样说"等。
其中,"不要这样说"中的"ha"只是一个语气词。意思是不要这样说。世尊说"不要这样说"这句话,既是在赞扬尊者阿难,也是在责备他。
赞扬的解释
在赞扬时 - 阿难,你大智慧,智慧清晰,因此即使是深奥的缘起对你来说也显得浅显。但不应认为对其他人来说也是浅显的,它确实是深奥且显得深奥。关于这点有四个比喻。据说,有一个大力士,在六个月内吃了美味的食物而变得强壮,在比赛时习惯了力士石,当他走向比赛场地时,人们在路上向他展示力士石,他问:"这是什么?"他们说:"力士石。"他说:"拿来。"当他们说无法举起时,他自己走过去说:"这石头重的地方在哪里?"然后用两只手举起两块石头,像玩球一样扔掉就走了。在这里,对力士来说轻的力士石,不能说对其他人来说也是轻的。就像那个在六个月内吃了美味食物而变得强壮的力士,尊者阿难在十万劫中完成了誓愿。就像对那个大力士来说,因为他力气大所以力士石很轻,同样对长老来说,因为他智慧大所以缘起很浅显,但不能说对其他人来说也是浅显的。


Mahāsamudde ca timināma maccho dviyojanasatiko timiṅgalo tiyojanasatiko, timipiṅgalo catuyojanasatiko timirapiṅgalo pañcayojanasatiko, ānando timinando ajjhāroho mahātimīti ime cattāro yojanasahassikā. Tattha timirapiṅgaleneva dīpenti. Tassa kira dakkhiṇakaṇṇaṃ cālentassa pañcayojanasate padese udakaṃ calati. Tathā vāmakaṇṇaṃ. Tathā naṅguṭṭhaṃ, tathā sīsaṃ. Dve pana kaṇṇe cāletvā naṅguṭṭhena udakaṃ paharitvā sīsaṃ aparāparaṃ katvā kīḷituṃ āraddhassa sattaṭṭhayojanasate padese bhājane pakkhipitvā uddhane āropitaṃ viya udakaṃ pakkuthati, tiyojanasatamatte padese udakaṃ piṭṭhiṃ chādetuṃ na sakkoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīro gambhīroti vadanti kutassa gambhīratā, mayaṃ piṭṭhipaṭicchādanamattampi udakaṃ na labhāmā’’ti. Tattha kāyupapannassa timirapiṅgalassa mahāsamuddo uttānoti, aññesaṃ khuddakamacchānaṃ uttānoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo.

Supaṇṇarājā ca diyaḍḍhayojanasatiko, tassa dakkhiṇapakkho paññāsayojaniko hoti tathā vāmapakkho, piñchavaṭṭi saṭṭhiyojanikā, gīvā tiṃsayojanikā, mukhaṃ navayojanaṃ, pādā dvādasayojanikā. Tasmiṃ supaṇṇavātaṃ dassetuṃ āraddhe sattaṭṭhayojanasataṃ ṭhānaṃ nappahoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ ākāso ananto anantoti vadanti, kutassa anantatā, mayaṃ pakkhavātappasāraṇokāsampi na labhāmā’’ti. Tattha kāyupapannassa supaṇṇarañño ākāso parittoti, aññesaṃ khuddakapakkhīnaṃ parittoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo.

Rāhu asurindo pana pādantato yāva kesantā yojanānaṃ cattāri sahassāni aṭṭha ca satāni hoti. Tassa dvinnaṃ bāhānaṃ antaraṃ dvādasayojanasatikaṃ. Bahalattena chayojanasatikaṃ . Hatthapādatalāni tiyojanasatikāni, tathā mukhaṃ. Ekekaṃ aṅgulipabbaṃ paññāsayojanaṃ, tathā bhamukantaraṃ. Nalāṭaṃ tiyojanasatikaṃ. Sīsaṃ navayojanasatikaṃ. Tassa mahāsamuddaṃ otiṇṇassa gambhīraṃ udakaṃ jāṇuppamāṇaṃ hoti. So evaṃ vadeyya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīro gambhīroti vadanti, kutassa gambhīratā, mayaṃ jāṇuppaṭicchādanamattampi udakaṃ na labhāmā’’ti. Tattha kāyupapannassa rāhuno mahāsamuddo uttānoti, aññesaṃ uttānoti na vattabbo, evameva ñāṇupapannassa therassa paṭiccasamuppādo uttānoti, aññesampi uttānoti na vattabbo. Etamatthaṃ sandhāya bhagavā – ‘‘mā hevaṃ, ānanda, avaca; mā hevaṃ, ānanda avacā’’ti āha.

Therassa hi catūhi kāraṇehi gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānoti upaṭṭhāti. Katamehi catūhi? Pubbūpanissayasampattiyā, titthavāsena, sotāpannatāya, bahussutabhāvenāti.


以下是完整的简体中文直译：
在大海中,有一种名叫帝米的鱼长两百由旬,帝米嘎拉长三百由旬,帝米宾嘎拉长四百由旬,帝米拉宾嘎拉长五百由旬,阿难达、帝米难达、阿吉哈罗哈、大帝米这四种鱼长一千由旬。他们用帝米拉宾嘎拉来说明。据说,当它摆动右耳时,五百由旬范围内的水都会动。左耳也是如此。尾巴也是如此,头也是如此。当它摆动两只耳朵,用尾巴拍打水面,前后摆动头部开始玩耍时,七八百由旬范围内的水就像放在锅里放在火上一样沸腾,三百由旬范围内的水无法覆盖它的背。它可能会这样说:"他们说这大海深不可测,它哪里深呢?我们连能覆盖背部的水都找不到。"在这里,对于身体巨大的帝米拉宾嘎拉来说大海是浅的,但不能说对其他小鱼来说也是浅的。同样,对于智慧巨大的长老来说缘起是浅显的,但不能说对其他人来说也是浅显的。
金翅鸟王长一百五十由旬,它的右翼长五十由旬,左翼也是如此,尾羽长六十由旬,脖子长三十由旬,嘴长九由旬,脚长十二由旬。当它开始展示金翅鸟的风时,七八百由旬的空间都不够。它可能会这样说:"他们说这虚空无边无际,它哪里无边呢?我们连能展开翅膀的空间都找不到。"在这里,对于身体巨大的金翅鸟王来说虚空是有限的,但不能说对其他小鸟来说也是有限的。同样,对于智慧巨大的长老来说缘起是浅显的,但不能说对其他人来说也是浅显的。
罗睺阿修罗王从脚到头发梢长四千八百由旬。他的两臂之间宽一千二百由旬。厚六百由旬。手掌和脚掌长三百由旬,嘴也是如此。每个指节长五十由旬,眉间也是如此。额头长三百由旬。头长九百由旬。当他进入大海时,深水只到他的膝盖。他可能会这样说:"他们说这大海深不可测,它哪里深呢?我们连能覆盖膝盖的水都找不到。"在这里,对于身体巨大的罗睺来说大海是浅的,但不能说对其他人来说也是浅的。同样,对于智慧巨大的长老来说缘起是浅显的,但不能说对其他人来说也是浅显的。世尊针对这个意思说:"阿难,不要这样说;阿难,不要这样说。"
对长老来说,由于四个原因,即使是深奥的缘起也显得浅显。哪四个原因?前世的善缘具足、住在外道处、证得须陀洹果、多闻博学。


Pubbūpanissayasampattikathā

Ito kira satasahassime kappe padumuttaro nāma satthā loke uppajji. Tassa haṃsavatī nāma nagaraṃ ahosi, ānando nāma rājā pitā , sumedhā nāma devī mātā, bodhisatto uttarakumāro nāma ahosi. So puttassa jātadivase mahābhinikkhamanaṃ nikkhamma pabbajitvā padhānamanuyuñjanto anukkamena sabbaññutaṃ patvā – ‘‘anekajātisaṃsāra’’nti udānaṃ udānetvā sattāhaṃ bodhipallaṅke vītināmetvā pathaviyaṃ ṭhapessāmīti pādaṃ abhinīhari. Atha pathaviṃ bhinditvā mahantaṃ padumaṃ uṭṭhāsi. Tassa dhurapattāni navutihatthāni, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, navaghaṭappamāṇo reṇu ahosi.

Satthā pana ubbedhato aṭṭhapaṇṇāsahatthubbedho ahosi. Tassa ubhinnaṃ bāhānamantaraṃ aṭṭhārasahatthaṃ, nalāṭaṃ pañcahatthaṃ, hatthapādā ekādasahatthā. Tassa ekādasahatthena pādena dvādasahatthāya kaṇṇikāya akkantamattāya navaghaṭappamāṇo reṇu uṭṭhāya aṭṭhapaṇṇāsahatthaṃ padesaṃ uggantvā okiṇṇamanosilācuṇṇaṃ viya paccokiṇṇo. Tadupādāya bhagavā padumuttarotveva paññāyittha. Tassa devilo ca sujāto ca dve aggasāvakā ahesuṃ. Amitā ca asamā ca dve aggasāvikā. Sumano nāma upaṭṭhāko. Padumuttaro bhagavā pitusaṅgahaṃ kurumāno bhikkhusatasahassaparivāro haṃsavatiyā rājadhāniyā vasati.

Kaniṭṭhabhātā panassa sumanakumāro nāma. Tassa rājā haṃsavatito vīsatiyojanasate ṭhāne bhogagāmaṃ adāsi. So kadāci āgantvā pitarañca satthārañca passati. Athekadivasaṃ paccanto kupito. Sumano rañño pesesi – ‘‘paccanto kupito’’ti. Rājā ‘‘mayā tvaṃ tattha kasmā ṭhapito’’ti paṭipesesi. So nikkhamma core vūpasametvā – ‘‘upasanto, deva, janapado’’ti rañño pesesi. Rājā tuṭṭho – ‘‘sīghaṃ mama putto āgacchatū’’ti āha. Tassa sahassamattā amaccā honti. So tehi saddhiṃ antarāmagge mantesi – ‘‘mayhaṃ pitā tuṭṭho, sace me varaṃ deti, kiṃ gaṇhāmī’’ti. Atha naṃ ekacce ‘‘hatthiṃ gaṇhatha, assaṃ gaṇhatha, rathaṃ gaṇhatha, janapadaṃ gaṇhatha, sattaratanāni gaṇhathā’’ti āhaṃsu. Apare – ‘‘tumhe pathavissarassa puttā, tumhākaṃ dhanaṃ na dullabhaṃ, laddhampi cetaṃ sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ, puññameva ekaṃ ādāya gamanīyaṃ; tasmā te deve varaṃ dadamāne temāsaṃ padumuttaraṃ bhagavantaṃ upaṭṭhātuṃ varaṃ gaṇhathā’’ti. So – ‘‘tumhe mayhaṃ kalyāṇamittā, na mametaṃ cittaṃ atthi, tumhehi pana uppāditaṃ, evaṃ karissāmī’’ti gantvā pitaraṃ vanditvā pitarāpi āliṅgetvā tassa matthake cumbitvā – ‘‘varaṃ te putta, demī’’ti vutte ‘‘sādhu mahārāja, icchāmahaṃ mahārāja bhagavantaṃ temāsaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahanto jīvitaṃ avañjhaṃ kātuṃ, imameva varaṃ dehī’’ti āha. ‘‘Na sakkā tāta, aññaṃ varehī’’ti vutte ‘‘deva, khattiyānaṃ nāma dve kathā natthi, etameva dehi, na me aññenattho’’ti. Tāta buddhānaṃ nāma cittaṃ dujjānaṃ, sace bhagavā na icchissati, mayā dinnepi kiṃ bhavissatīti? So – ‘‘sādhu, deva, ahaṃ bhagavato cittaṃ jānissāmī’’ti vihāraṃ gato.


以下是完整的简体中文直译：
前世善缘具足的故事
据说,在十万劫之前,有一位名叫莲花佛的老师出现在世间。他的城市叫做汉萨瓦蒂,父亲是名叫阿难陀的国王,母亲是名叫苏美达的王后,菩萨名叫乌塔拉王子。他在儿子出生的那天进行了大出家,出家后精进修行,逐渐获得一切智,念诵了"经历多生轮回"的感叹偈,在菩提座上度过七天后,想要把脚放在地上。这时,地面裂开,一朵巨大的莲花升起。它的外层花瓣长九十肘,花丝长三十肘,花托长十二肘,花粉有九壶之多。
而老师身高五十八肘。他的两臂之间宽十八肘,额头宽五肘,手脚长十一肘。当他用十一肘长的脚刚踩到十二肘长的花托时,九壶量的花粉升起,飘到五十八肘高的地方,像撒下的朱砂粉一样落下。从那时起,世尊就被称为莲花佛。他有两位首席弟子,名叫德维罗和苏贾多。两位首席女弟子名叫阿米塔和阿萨玛。侍者名叫苏曼诺。莲花世尊为了照顾父亲,带着十万比丘住在汉萨瓦蒂王城。
他的弟弟名叫苏曼那王子。国王给了他一个距离汉萨瓦蒂二百二十由旬的封地。他有时会来看望父亲和老师。有一天,边境发生叛乱。苏曼那派人向国王报告:"边境发生叛乱。"国王回复说:"我把你安置在那里是为什么?"他出发平定了叛乱,然后向国王报告:"陛下,地方已经平定。"国王很高兴,说:"让我儿子快点回来。"他有大约一千名大臣。他在路上与他们商议:"我父亲很高兴,如果给我一个恩惠,我该要什么?"有些人说:"要象,要马,要车,要地方,要七宝。"另一些人说:"你们是地上之主的儿子,财富对你们来说不难得到,而且得到的这一切都要舍弃而去,只有功德才能带走。所以当国王给你恩惠时,你要求侍奉莲花世尊三个月。"他说:"你们是我的善知识,我本来没有这个想法,但你们提出来了,我就这样做。"他去向父亲行礼,父亲也拥抱他,亲吻他的头顶,说:"儿子,我给你一个恩惠。"他说:"很好,大王,我希望能用四资具侍奉世尊三个月,使生命不虚度,请给我这个恩惠。"国王说:"孩子,这不行,请求别的吧。"他说:"陛下,刹帝利不应该说两种话,请给我这个,我不需要别的。""孩子,佛陀的心意难以了解,如果世尊不愿意,即使我给了你,又有什么用呢?"他说:"好的,陛下,我会了解世尊的心意。"然后他去了精舍。


Tena ca samayena bhattakiccaṃ niṭṭhapetvā bhagavā gandhakuṭiṃ paviṭṭho hoti. So maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ agamāsi. Te taṃ āhaṃsu – ‘‘rājaputta, kasmā āgatosī’’ti? Bhagavantaṃ dassanāya, dassetha me bhagavantanti. Na mayaṃ, rājaputta, icchiticchitakkhaṇe satthāraṃ daṭṭhuṃ labhāmāti. Ko pana, bhante, labhatīti? Sumanatthero nāma rājaputtāti. ‘‘So kuhiṃ, bhante, thero’’ti. Therassa nisinnaṭṭhānaṃ pucchitvā gantvā vanditvā – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ passituṃ, dassetha me’’ti āha. Thero – ‘‘ehi rājaputtā’’ti taṃ gahetvā taṃ gandhakuṭipariveṇe ṭhapetvā gandhakuṭiṃ abhiruhi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘sumana, kasmā āgatosī’’ti āha. Rājaputto, bhante, bhagavantaṃ dassanāya āgatoti. Tena hi bhikkhu āsanaṃ paññāpehīti. Thero āsanaṃ paññāpesi, nisīdi bhagavā paññatte āsane. Rājaputto bhagavantaṃ vanditvā paṭisanthāraṃ akāsi. Kadā āgatosi rājaputtāti? Bhante, tumhesu gandhakuṭiṃ paviṭṭhesu. Bhikkhū pana – ‘‘na mayaṃ icchiticchitakkhaṇe bhagavantaṃ daṭṭhuṃ labhāmā’’ti maṃ therassa santikaṃ pāhesuṃ. Thero pana ekavacaneneva dassesi. Thero, bhante, tumhākaṃ sāsane vallabho maññeti. Āma rājakumāra, vallabho esa bhikkhu mayhaṃ sāsaneti. Bhante, buddhānaṃ sāsane kiṃ katvā vallabho hotīti? Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā kumārāti. Bhagavā, ahaṃ thero viya buddhasāsane vallabho hotukāmo, temāsaṃ me vassāvāsaṃ adhivāsethāti. Bhagavā – ‘‘atthi nu kho tattha gatena attho’’ti oloketvā atthīti disvā ‘‘suññāgāre, kho rājakumāra tathāgatā abhiramantī’’ti āha. Kumāro ‘‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’ti vatvā ‘‘ahaṃ, bhante, purimataraṃ gantvā vihāraṃ kāremi, mayā pesite bhikkhusatasahassena saddhiṃ āgacchathā’’ti paṭiññaṃ gahetvā pitusantikaṃ gantvā ‘‘dinnā me, deva, bhagavatā paṭiññā, mayā pahite bhagavantaṃ peseyyāthā’’ti pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā yojane yojane vihāraṃ kāretvā vīsayojanasataṃ addhānaṃ gantvā attano nagare vihāraṭṭhānaṃ vicinanto sobhanaṃ nāma kuṭumbikassa uyyānaṃ disvā satasahassena kiṇitvā satasahassaṃ vissajjetvā vihāraṃ kāresi. Tattha bhagavato gandhakuṭiṃ sesabhikkhūnañca rattiṭṭhānadivāṭṭhānatthāya kuṭileṇamaṇḍape kārāpetvā pākāraparikkhepe katvā dvārakoṭṭhakañca niṭṭhapetvā pitusantikaṃ pesesi – ‘‘niṭṭhitaṃ mayhaṃ kiccaṃ, satthāraṃ pahiṇathā’’ti.

Rājā bhagavantaṃ bhojetvā – ‘‘bhagavā, sumanassa kiccaṃ niṭṭhitaṃ, tumhākaṃ gamanaṃ paccāsīsatī’’ti āha. Bhagavā satasahassabhikkhuparivāro yojane yojane vihāresu vasamāno agamāsi. Kumāro ‘‘satthā āgato’’ti sutvā yojanaṃ paccuggantvā mālādīhi pūjayamāno vihāraṃ pavesetvā –

‘‘Satasahassena me kītaṃ, satasahassena māpitaṃ;

Sobhanaṃ nāma uyyānaṃ, paṭiggaṇha mahāmunī’’ti.

Vihāraṃ niyyātesi. So vassūpanāyikadivase dānaṃ datvā attano puttadāre ca amacce ca pakkosāpetvā āha – ‘‘ayaṃ satthā amhākaṃ santikaṃ dūrato āgato, buddhā ca nāma dhammagaruno na āmisagarukā. Tasmā ahaṃ temāsaṃ dve sāṭake nivāsetvā dasa sīlāni samādiyitvā idheva vasissāmi, tumhe khīṇāsavasatasahassassa imināva nīhārena temāsaṃ dānaṃ dadeyyāthā’’ti.


以下是完整的简体中文直译：
那时,世尊用完餐后已经进入香室。他来到坐在圆形讲堂的比丘们那里。他们问他:"王子,你为什么来?"他说:"来见世尊,请让我见世尊。"他们说:"王子,我们不能随心所欲地见老师。""那么,尊者们,谁能见呢?""王子,名叫苏曼那的长老。""尊者们,那位长老在哪里?"他问了长老的所在处,去那里礼拜后说:"尊者,我想见世尊,请让我见他。"长老说:"来吧,王子",带着他来到香室院子里,然后上了香室。这时世尊问:"苏曼那,你为什么来?"他说:"世尊,王子来见世尊。"世尊说:"那么比丘,请准备座位。"长老准备了座位,世尊坐在准备好的座位上。王子向世尊行礼,寒暄问候。"王子,你什么时候来的?""世尊,您进入香室时。但比丘们说'我们不能随心所欲地见世尊',就把我送到长老这里。而长老只说了一句话就让我见到您。世尊,长老在您的教法中似乎很受宠爱。""是的,王子,这位比丘在我的教法中很受宠爱。""世尊,在佛陀的教法中做什么能受到宠爱?""王子,布施、持戒、守布萨。"世尊,我想像长老一样在佛陀教法中受到宠爱,请接受我三个月的雨安居。"世尊观察"去那里是否有益",看到有益后说:"王子,如来喜欢空闲处。"王子说:"世尊已经了解,善逝已经了解",然后说:"世尊,我先去建造精舍,当我派人来时,请带着十万比丘来。"他得到承诺后去见父亲说:"陛下,世尊已经答应我,当我派人来时,请派世尊来。"他向父亲行礼后离开,每一由旬建一座精舍,走了二百二十由旬,在自己的城市寻找建精舍的地方,看到名叫索巴那的富翁的花园,用十万钱买下,又花十万钱建造精舍。他在那里为世尊建造香室,为其他比丘建造夜间和白天使用的小屋、洞穴和凉亭,建好围墙和门楼后,派人去见父亲说:"我的工作已经完成,请派老师来。"
国王供养世尊后说:"世尊,苏曼那的工作已经完成,他期待您的到来。"世尊带着十万比丘,每一由旬住在一座精舍,向前行进。王子听说"老师来了",就出去一由旬迎接,用花等供养,引导他进入精舍,说:
"我用十万买下,
又用十万建造,
名为索巴那的花园,
请大圣者接受。"
他把精舍献给世尊。在雨安居开始的那天,他布施后叫来自己的妻子儿女和大臣们说:"这位老师从远方来到我们这里,佛陀重视法而不重视物质。因此,我将在这三个月里穿两件袈裟,受持十戒,住在这里。你们要以同样的方式,三个月里向十万阿罗汉布施。"


So sumanattherassa vasanaṭṭhānasabhāgeyeva ṭhāne vasanto yaṃ thero bhagavato vattaṃ karoti, taṃ sabbaṃ disvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne ekantavallabho esa thero, etasseva me ṭhānantaraṃ patthetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā upakaṭṭhāya pavāraṇāya gāmaṃ pavisitvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattame divase bhikkhusatasahassassa pādamūle ticīvaraṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘bhante, yadetaṃ mayā magge yojanantarikaṃ yojanantarikaṃ vihāraṃ kārāpanato paṭṭhāya puññaṃ kataṃ, taṃ neva sakkasampattiṃ, na mārasampattiṃ, na brahmasampattiṃ patthayantena, buddhassa pana upaṭṭhākabhāvaṃ patthayantena kataṃ. Tasmā ahampi, bhagavā, anāgate sumanatthero viya buddhassa upaṭṭhāko bhaveyya’’nti pañcapatiṭṭhitena nipatitvā vandi.

Bhagavā – ‘‘mahantaṃ kulaputtassa cittaṃ, samijjhissati nu kho no’’ti olokento – ‘‘anāgate ito satasahassime kappe gotamo nāma buddho uppajjissati, tasseva upaṭṭhāko bhavissatī’’ti ñatvā –

‘‘Icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, sabbameva samijjhatu;

Sabbe pūrentu saṅkappā, cando pannaraso yathā’’ti.

Āha. Kumāro taṃ sutvā – ‘‘buddhā nāma advejjhakathā hontī’’ti dutiyadivaseyeva tassa bhagavato pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito piṭṭhito gacchanto viya ahosi. So tasmiṃ buddhuppāde vassasatasahassaṃ dānaṃ datvā sagge nibbattitvā kassapabuddhakālepi piṇḍāya carato therassa pattaggahaṇatthaṃ uttarisāṭakaṃ datvā pūjamakāsi. Puna sagge nibbattitvā tato cuto bārāṇasirājā hutvā aṭṭhannaṃ paccekabuddhānaṃ paṇṇasālāyo kāretvā maṇiādhārake upaṭṭhapetvā catūhi paccayehi dasavassasahassāni upaṭṭhānaṃ akāsi. Etāni pākaṭaṭṭhānāni.

Kappasatasahassaṃ pana dānaṃ dadamānova amhākaṃ bodhisattena saddhiṃ tusitapure nibbattitvā tato cuto amitodanasakkassa gehe paṭisandhiṃ gahetvā anupubbena katābhinikkhamano sammāsambodhiṃ patvā paṭhamagamanena kapilavatthuṃ āgantvā tato nikkhamante bhagavati bhagavato parivāratthaṃ rājakumāresu pabbajitesu bhaddiyādīhi saddhiṃ nikkhamitvā bhagavato santike pabbajitvā nacirasseva āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa santike dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhahi (saṃ. ni. 

以下是完整的简体中文直译：
于是,在苏曼那长老的居住地方,他看到长老为佛陀所做的一切,心中思忖:"这个长老在这里极为受宠,我也应当向他学习。"于是他来到村庄进行供养,七天内进行了大布施,在第七天,在一千名比丘的脚下放置了三件袈裟,然后向世尊礼拜说:"尊者,我在路上为您建造了一个个的精舍,所做的功德,无论是世间的财富、魔的财富、天人的财富,我都不渴望,我只渴望成为佛陀的侍者。因此,我也希望在未来能像苏曼那长老一样,成为佛陀的侍者。"然后他五体投地，向世尊致敬。
世尊观察着:"这个高贵的王子的心,是否能够成就呢?"他知道:"在未来的百千劫后,将出现名叫释迦牟尼的佛,他将成为他的侍者。"于是他说:
"你所渴望的,所希望的,
一切都能成就;
愿你所有的愿望,
如满月般圆满。"
王子听后说:"佛陀的教法真是无可挑剔。"在第二天,他便像是跟随世尊一样,拿着世尊的袈裟,一步一步地走去。在那个佛出世时,他布施了百千年的财富,生于天界,在迦叶佛时代,也为长老供养了袈裟。再次生于天界后,他转世为巴拉那西的国王,为八位独觉佛建造了房舍,供养了宝物,在四种供养下,供养了十万年。
在百千劫中,他与我们的菩萨一起,在图士天界出生,然后转世到阿弥陀那的家中,最终在释迦牟尼佛的教法下,在初次出家时,跟随比丘们一起出家,不久后便在普门法师的教导下,听闻法音,获得了须陀洹果。

3.83). Evamesa āyasmā pubbūpanissayasampanno tassimāya pubbūpanissayasampattiyā gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya upaṭṭhāsi.

Titthavāsādivaṇṇanā

Titthavāsoti punappunaṃ garūnaṃ santike uggahaṇasavanaparipucchanadhāraṇāni vuccanti. So therassa ativiya parisuddho, tenāpissāyaṃ gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya upaṭṭhāsi.

Sotāpannānañca nāma paccayākāro uttānakova hutvā upaṭṭhāti, ayañca āyasmā sotāpanno. Bahussutānañca catuhatthe ovarake padīpe jalamāne mañcapīṭhaṃ viya nāmarūpaparicchedo pākaṭo hoti, ayañca āyasmā bahussutānaṃ aggo hoti, bāhusaccānubhāvenapissa gambhīropi paccayākāro uttānako viya upaṭṭhāsi.

Paṭiccasamuppādagambhīratā

Tattha atthagambhīratāya, dhammagambhīratāya, desanāgambhīratāya, paṭivedhagambhīratāyāti catūhi ākārehi paṭiccasamuppādo gambhīro nāma.

Tattha jarāmaraṇassa jātipaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīro…pe… saṅkhārānaṃ avijjāpaccayasambhūtasamudāgataṭṭho gambhīroti ayaṃ atthagambhīratā.

Avijjāya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro…pe… jātiyā jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhīroti ayaṃ dhammagambhīratā.

Katthaci sutte paṭiccasamuppādo anulomato desiyati, katthaci paṭilomato, katthaci anulomapaṭilomato, katthaci majjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato vā anulomapaṭilomato vā, katthaci tisandhi catusaṅkhepo, katthaci dvisandhi tisaṅkhepo, katthaci ekasandhi dvisaṅkhepoti ayaṃ desanāgambhīratā.

Avijjāya pana aññāṇaadassanasaccāpaṭivedhaṭṭho gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññataabyāpāraasaṅkantipaṭisandhipātubhāvaṭṭho, nāmarūpassa ekuppādavinibbhogāvinibbhoganamanaruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipatilokadvārakkhettavisayibhāvaṭṭho , phassassa phusanasaṅghaṭṭanasaṅgatisannipātaṭṭho, vedanāya ārammaṇarasānubhavanasukhadukkhamajjhattabhāvanijjīvavedayitaṭṭho, taṇhāya abhinanditaajjhosānasaritālatātaṇhānadītaṇhāsamuddaduppūraṇaṭṭho, upādānassa ādānaggahaṇābhinivesaparāmāsaduratikkamaṭṭho, bhavassa āyūhanābhisaṅkharaṇayonigatiṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jātisañjātiokkantinibbattipātubhāvaṭṭho, jarāmaraṇassa khayavayabhedavipariṇāmaṭṭho gambhīroti. Evaṃ yo avijjādīnaṃ sabhāvo, yena paṭivedhena avijjādayo sarasalakkhaṇato paṭividdhā honti; so gambhīroti ayaṃ paṭivedhagambhīratāti veditabbā. Sā sabbāpi therassa uttānakā viya upaṭṭhāsi. Tena bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ ussādento – ‘‘mā heva’’ntiādimāha. Ayañcettha adhippāyo – ānanda, tvaṃ mahāpañño visadañāṇo, tena te gambhīropi paṭiccasamuppādo uttānako viya khāyati, tasmā – ‘‘mayhameva nu kho esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, udāhu aññesampī’’ti mā evaṃ avacāti.


以下是完整的简体中文直译：
3.83\这位尊者具备前世的善缘,因为这种前世善缘的具备,即使是深奥的缘起对他来说也显得浅显。
关于外道住处等的解释
"外道住处"指的是反复在导师面前学习、听闻、询问、记忆。这对长老来说是非常纯净的,因此即使是深奥的缘起对他来说也显得浅显。
对须陀洹来说,缘起总是显得浅显,而这位尊者就是须陀洹。对多闻者来说,在四肘宽的房间里点着灯时,名色的区别就像床椅一样明显,而这位尊者是多闻者中的佼佼者,由于多闻的力量,即使是深奥的缘起对他来说也显得浅显。
缘起的深奥性
在这里,缘起因为意义深奥、法理深奥、教说深奥、证悟深奥这四个方面而被称为深奥。
其中,老死由生为缘而生起、集起、出现的意义是深奥的......行由无明为缘而生起、集起、出现的意义是深奥的,这是意义的深奥性。
无明是行的缘的意义是深奥的......生是老死的缘的意义是深奥的,这是法理的深奥性。
在某些经中,缘起以顺序教说,在某些经中以逆序教说,在某些经中以顺逆序教说,在某些经中从中间开始以顺序或逆序或顺逆序教说,在某些经中有三个连接四个总结,在某些经中有两个连接三个总结,在某些经中有一个连接两个总结,这是教说的深奥性。
无明的无知、不见、不通达真理的意义是深奥的,行的造作、努力、有贪无贪的意义,识的空性、无作为、不转移而结生出现的意义,名色的同时生起、不可分离、弯曲变形的意义,六处的主导、世间之门、领域、对象的意义,触的接触、碰撞、会合、汇聚的意义,受的体验对象之味、乐苦舍、非我而有感受的意义,爱的喜欢、执著、流动、蔓延、河流、海洋难以填满的意义,取的执取、抓取、执著、妄执难以超越的意义,有的努力、造作、投生、趣向、住处、居所的意义,生的出生、产生、入胎、出现、显现的意义,老死的衰败、毁坏、破碎、变异的意义是深奥的。这样,无明等的自性,以及通过什么样的证悟能够通达无明等的自相,这是深奥的,应当理解为证悟的深奥性。这一切对长老来说都显得浅显。因此世尊赞扬尊者阿难说:"不要这样说"等。这里的意思是:阿难,你大智慧,智慧清晰,因此即使是深奥的缘起对你来说也显得浅显,所以不要这样说:"是只对我显得浅显,还是对其他人也是?"


Apasādanāvaṇṇanā

Yaṃ pana vuttaṃ – ‘‘apasādento’’ti, tattha ayaṃ adhippāyo – ānanda, ‘‘atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī’’ti mā hevaṃ avaca. Yadi hi te esa uttānakuttānako viya khāyati, kasmā tvaṃ attano dhammatāya sotāpanno nāhosi, mayā dinnanayeva ṭhatvā sotāpattimaggaṃ paṭivijjhasi. Ānanda, idaṃ nibbānameva gambhīraṃ, paccayākāro pana tava uttānako jāto, atha kasmā oḷārikaṃ kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ, oḷārikaṃ kāmarāgānusayaṃ paṭighānusayanti ime cattāro kilese samugghāṭetvā sakadāgāmiphalaṃ na sacchikarosi? Teyeva aṇusahagate cattāro kilese samugghāṭetvā anāgāmiphalaṃ na sacchikarosi? Rūparāgādīni pañca saṃyojanāni, bhavarāgānusayaṃ, mānānusayaṃ, avijjānusayanti ime aṭṭha kilese samugghāṭetvā arahattaṃ na sacchikarosi?

Kasmā ca satasahassakappādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ pūritapāramino sāriputtamoggallānā viya sāvakapāramiñāṇaṃ nappaṭivijjhasi? Satasahassakappādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramino paccekabuddhā viya ca paccekabodhiñāṇaṃ nappaṭivijjhasi? Yadi vā te sabbathāva esa uttānako hutvā upaṭṭhāti, atha kasmā satasahassakappādhikāni cattāri aṭṭha soḷasa vā asaṅkhyeyyāni pūritapāramino buddhā viya sabbaññutaññāṇaṃ na sacchikarosi? Kiṃ anatthikosi etehi visesādhigamehi, passa yāvañca te aparaddhaṃ, tvaṃ nāma sāvako padesañāṇe ṭhito atigambhīraṃ paccayākāraṃ – ‘‘uttānako me upaṭṭhātī’’ti vadasi, tassa te idaṃ vacanaṃ buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ hoti, na tādisena nāma bhikkhunā buddhānaṃ kathāya paccanīkaṃ kathetabbanti yuttametaṃ.

Nanu mayhaṃ, ānanda, idaṃ paccayākāraṃ paṭivijjhituṃ vāyamantasseva satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni atikkantāni? Paccayākāraṃ paṭivijjhanatthāya ca pana me adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, apūritapāramī nāma natthi. Paccayākāraṃ paṭivijjhassāmīti pana me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassa ayaṃ mahāpathavī dvaṅgulamattampi na kampi tathā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ, majjhimayāme dibbacakkhuṃ sampādentassa. Pacchimayāme pana me balavapaccūsasamaye – ‘‘avijjā saṅkhārānaṃ navahi ākārehi paccayo hotī’’ti diṭṭhamatteva dasasahassilokadhātu ayadaṇḍakena ākoṭitakaṃsatālaṃ viya viravasataṃ viravasahassaṃ muñcamānā vātāhate paduminipaṇṇe udakabindu viya kampittha. Evaṃ gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo, gambhīrāvabhāso ca. Etassa ānanda, dhammassa ananubodhā…pe… nātivattatīti.


以下是完整的简体中文直译：
责备的解释
关于所说的"责备",其中的意思是:阿难,不要这样说"但对我来说却显得非常浅显"。如果这对你来说真的显得非常浅显,为什么你不能凭自己的本性成为须陀洹,而是依靠我给你的方法才证得须陀洹道?阿难,只有涅槃是深奥的,而缘起对你来说变得浅显,那么为什么你不能断除粗重的欲贪结、嗔恨结、粗重的欲贪随眠、嗔恨随眠这四种烦恼而证得斯陀含果?为什么不能断除这四种微细的烦恼而证得阿那含果?为什么不能断除色贪等五种结、有贪随眠、慢随眠、无明随眠这八种烦恼而证得阿罗汉果?
为什么你不能像舍利弗和目犍连那样,圆满了十万劫加一阿僧祇劫的波罗蜜而证得声闻波罗蜜智?为什么不能像辟支佛那样,圆满了十万劫加二阿僧祇劫的波罗蜜而证得辟支菩提智?或者,如果这对你来说在各方面都显得浅显,那么为什么你不能像佛陀那样,圆满了十万劫加四或八或十六阿僧祇劫的波罗蜜而证得一切智智?你是不想获得这些特殊成就吗?看看你错得多么离谱,你这个只有部分智慧的声闻,竟然说极其深奥的缘起"对我来说显得浅显",你这种说法与佛陀的教导相违背,像你这样的比丘不应该说与佛陀教导相违背的话,这是合理的。
阿难,难道你不知道我为了证悟这缘起,花费了十万劫加四阿僧祇劫的时间吗?为了证悟缘起,我没有不布施的,没有不圆满的波罗蜜。为了证悟缘起,我像毫不费力地击败魔军一样,使这大地连两指宽都没有震动,同样在初夜分忆念宿命,中夜分成就天眼。在后夜分,在拂晓时分,当我刚看到"无明以九种方式作为行的缘"时,一万世界就像被铁棒击打的铜锣一样发出百声千声,像风吹莲叶上的水滴一样震动。阿难,这缘起如此深奥,显得如此深奥。阿难,由于不觉悟、不通达这法......不能超越。


Etassa dhammassāti etassa paccayadhammassa. Ananubodhāti ñātapariññāvasena ananubujjhanā. Appaṭivedhāti tīraṇappahānapariññāvasena appaṭivijjhanā. Tantākulakajātāti tantaṃ viya ākulakajātā. Yathā nāma dunnikkhittaṃ mūsikacchinnaṃ pesakārānaṃ tantaṃ tahiṃ tahiṃ ākulaṃ hoti, idaṃ aggaṃ idaṃ mūlanti aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ hoti; evameva sattā imasmiṃ paccayākāre khalitā ākulā byākulā honti, na sakkonti taṃpaccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ. Tattha tantaṃ paccattapurisakāre ṭhatvā sakkāpi bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte aññe sattā attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samatthā nāma natthi. Yathā pana ākulaṃ tantaṃ kañjiyaṃ datvā kocchena pahataṃ tattha tattha guḷakajātaṃ hoti gaṇṭhibaddhaṃ, evamime sattā paccayesu pakkhalitvā paccaye ujuṃ kātuṃ asakkontā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavasena ākulakajātā honti, gaṇṭhibaddhā. Ye hi keci diṭṭhigatanissitā, sabbe paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ asakkontāyeva.

Kulāgaṇṭhikajātāti kulāgaṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasuttaṃ. Kulā nāma sakuṇikā, tassā kulāvakotipi eke. Yathā hi tadubhayampi ākulaṃ aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti purimanayeneva yojetabbaṃ.

Muñjapabbajabhūtāti muñjatiṇaṃ viya pabbajatiṇaṃ viya ca bhūtā. Yathā tāni tiṇāni koṭṭetvā katarajju jiṇṇakāle katthaci patitaṃ gahetvā tesaṃ tiṇānaṃ idaṃ aggaṃ, idaṃ mūlanti aggena vā aggaṃ mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti. Tampi paccattapurisakāre ṭhatvā sakkā bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana dve bodhisatte aññe sattā attano dhammatāya paccayākāraṃ ujuṃ kātuṃ samatthā nāma natthi. Evamayaṃ pajā paccayākāre ujuṃ kātuṃ asakkontī diṭṭhigatavasena gaṇṭhikajātā hutvā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

Tattha apāyoti nirayatiracchānayonipettivisayaasurakāyā. Sabbepi hi te vaḍḍhisaṅkhātassa ayassa abhāvato – ‘‘apāyo’’ti vuccanti. Tathā dukkhassa gatibhāvato duggati. Sukhasamussayato vinipatitattā vinipāto. Itaro pana –

‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;

Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti.

Taṃ sabbampi nātivattati nātikkamati. Atha kho cutito paṭisandhiṃ, paṭisandhito cutinti evaṃ punappunaṃ cutipaṭisandhiyo gaṇhantā tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu mahāsamudde vātukkhittanāvā viya yantesu yuttagoṇo viya ca paribbhamatiyeva . Iti sabbaṃ petaṃ bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apasādento āhāti veditabbaṃ.

Paṭiccasamuppādavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
这法的意思是缘起的法。无觉悟是指未能完全了解。少觉悟是指未能完全证悟。像一根绳索般的众生，像难以捉住的老鼠，绳索在这里在那里都是乱的，像是这边是头，那边是尾，想要将绳索的头和尾收拢是非常困难的；众生在这种缘起的状态下也同样混乱不堪，无法将这种缘起的状态理顺。在这里，绳索若站在个人的作业上，或许可以理顺，但除了两个菩萨以外，其他众生凭自己的本性无法理顺这种缘起的状态。就像混乱的绳索被某种东西打击后，在这里那里都是纠结的，众生在缘起中无法理顺，因而因二十六种见解而混乱不堪，像是被束缚住的。那些依赖见解的人，都是无法理顺缘起的。
家族束缚的众生被称为家族束缚，像是被某种东西束缚的。这家族是指鸟类，某些人也称之为鸟类的束缚。就像这两者都很混乱，想要将绳子的头和尾收拢是非常困难的，正如前面所说的那样。
像是被草束缚的，像是被束缚的草。就像在某个地方，捡起掉落的绳索，想要将这些草的头和尾收拢是非常困难的。在这里，若站在个人的作业上，或许可以理顺，但除了两个菩萨以外，其他众生凭自己的本性无法理顺这种缘起的状态。这样，众生在缘起的状态下无法理顺，因而因见解而被束缚，无法超越轮回、堕落、恶道。
在这里，堕落是指地狱、畜生、阿修罗等的领域。因为这些众生由于缺乏增长的因缘而被称为“堕落”。同样，因痛苦的去向而称为苦道。因幸福的积累而堕落而称为堕落。其他的则是：
“对于五蕴的聚集、元素的聚集；不断地运转，称之为轮回。”
这一切都无法超越，无法跨越。然后，因死而再生，再生后又死，如此反复地抓住三种生死、四种生处、五种去向、七种存在、九种存在的众生，如同在大海中被风吹翻的小船，像是合适的队伍在漂流。这样，世尊在责备尊者阿难时说的都是可以理解的。
缘起的解释

96. Idāni yasmā idaṃ suttaṃ – ‘‘gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo’’ti ca ‘‘tantākulakajātā’’ti ca dvīhiyeva padehi ābaddhaṃ, tasmā – ‘‘gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo’’ti iminā tāva anusandhinā paccayākārassa gambhīrabhāvadassanatthaṃ desanaṃ ārabhanto atthi idappaccayā jarāmaraṇantiādimāha. Tatrāyamattho – imassa jarāmaraṇassa paccayo idappaccayo, tasmā idappaccayā atthi jarāmaraṇaṃ, atthi nu kho jarāmaraṇassa paccayo, yamhā paccayā jarāmaraṇaṃ bhaveyyāti evaṃ puṭṭhena satā, ānanda, paṇḍitena puggalena yathā – ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vutte ṭhapanīyattā pañhassa tuṇhī bhavitabbaṃ hoti, ‘‘abyākatametaṃ tathāgatenā’’ti vā vattabbaṃ hoti, evaṃ appaṭipajjitvā, yathā – ‘‘cakkhu sassataṃ asassata’’nti vutte asassatanti ekaṃseneva vattabbaṃ hoti, evaṃ ekaṃseneva atthītissa vacanīyaṃ. Puna kiṃ paccayā jarāmaraṇaṃ, ko nāma so paccayo, yato jarāmaraṇaṃ hotīti vutte jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyaṃ, evaṃ vattabbaṃ bhaveyyāti attho. Esa nayo sabbapadesu.

Nāmarūpapaccayā phassoti idaṃ pana yasmā saḷāyatanapaccayāti vutte cakkhusamphassādīnaṃ channaṃ vipākasamphassānaṃyeva gahaṇaṃ hoti, idha ca ‘‘saḷāyatanapaccayā’’ti iminā padena gahitampi agahitampi paccayuppannavisesaṃ phassassa ca saḷāyatanato atirittaṃ aññampi visesapaccayaṃ dassetukāmo, tasmā vuttanti veditabbaṃ. Iminā pana vārena bhagavatā kiṃ kathitanti? Paccayānaṃ nidānaṃ kathitaṃ. Idañhi suttaṃ paccaye nijjaṭe niggumbe katvā kathitattā mahānidānanti vuccati.



以下是完整的简体中文直译：
96\现在因为这部经文中有“深奥的缘起，阿难”和“像绳索般的众生”这两个词相互关联，因此为了说明“深奥的缘起，阿难”，在这里开始讲述缘起的深奥性，首先提到“因缘而有老死”等等。这里的意思是：老死的因是这样的因缘，因此老死是存在的，究竟老死的因是否存在呢？如果老死是因缘所生，那么老死的因是什么呢？因此被问时，阿难，智慧的人应当如是回答：“那是生命，那是身体”，所以在这个问题上应该保持沉默，或者可以说“这是不可知的”，这样一来就不应轻易作答。又比如在说“眼睛是永恒的，不是永恒的”时，关于不是永恒的只应作单方面的回答，关于存在的只应作单方面的回答。再者，什么因缘导致老死，那个因缘是什么，以何因缘而有老死呢？在说“生是老死的因”时，这样的说法是应当成立的。这样的逻辑适用于所有的词语。
名色的因是接触，然而因为提到六处的因，所以这里的接触是指眼耳鼻舌身的接触，实际上“因缘所生的接触”是指接触的特定性质，因此在这里所说的接触是指从六处所生的接触和其他特殊的因缘。这样说是为了说明。那佛陀究竟说了什么呢？是关于因缘的因说的。这部经文被称为“因缘的伟大因”，因为是以因缘来讲述的。

98. Idāni tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ tathaṃ avitathaṃ anaññathaṃ paccayabhāvaṃ dassetuṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttantiādimāha. Tattha pariyāyenāti kāraṇena. Sabbenasabbaṃ sabbathāsabbanti nipātadvayametaṃ. Tassattho – ‘‘sabbākārena sabbā sabbena sabhāvena sabbā jāti nāma yadi na bhaveyyā’’ti. Bhavādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Kassacīti aniyamavacanametaṃ, devādīsu yassa kassaci. Kimhicīti idampi aniyamavacanameva, kāmabhavādīsu navasu bhavesu yattha katthaci. Seyyathidanti aniyamitanikkhittaatthavibhajanatthe nipāto, tassattho – ‘‘yaṃ vuttaṃ ‘kassaci kimhicī’ti, tassa te atthaṃ vibhajissāmī’’ti. Atha naṃ vibhajanto – ‘‘devānaṃ vā devattāyā’’tiādimāha. Tattha devānaṃ vā devattāyāti yā ayaṃ devānaṃ devabhāvāya khandhajāti, yāya khandhajātiyā devā ‘‘devā’’ti vuccanti. Sace hi jāti sabbena sabbaṃ nābhavissāti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Ettha ca devāti upapattidevā. Gandhabbāti mūlakhandhādīsu adhivatthadevatāva. Yakkhāti amanussā. Bhūtāti ye keci nibbattasattā. Pakkhinoti ye keci aṭṭhipakkhā vā cammapakkhā vā lomapakkhā vā. Sarīsapāti ye keci bhūmiyaṃ sarantā gacchanti. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ devagandhabbādīnaṃ. Tadatthāyāti devagandhabbādibhāvāya. Jātinirodhāti jātivigamā, jātiabhāvāti attho.

Hetūtiādīni sabbānipi kāraṇavevacanāni eva. Kāraṇañhi yasmā attano phalatthāya hinoti pavattati, tasmā ‘‘hetū’’ti vuccati. Yasmā taṃ phalaṃ nideti – ‘‘handa, naṃ gaṇhathā’’ti appeti viya tasmā nidānaṃ. Yasmā phalaṃ tato samudeti uppajjati, tañca paṭicca eti pavattati, tasmā samudayoti ca paccayoti ca vuccati. Esa nayo sabbattha. Api ca yadidaṃ jātīti ettha yadidanti nipāto. Tassa sabbapadesu liṅgānurūpato attho veditabbo. Idha pana – ‘‘yā esā jātī’’ti ayamassa attho. Jarāmaraṇassa hi jāti upanissayakoṭiyā paccayo hoti.

99. Bhavapade – ‘‘kimhicī’’ti iminā okāsapariggaho kato. Tattha heṭṭhā avīcipariyantaṃ katvā upari paranimmitavasavattideve antokaritvā kāmabhavo veditabbo. Ayaṃ nayo upapattibhave. Idha pana kammabhave yujjati. So hi jātiyā upanissayakoṭiyāva paccayo hoti. Upādānapadādīsupi – ‘‘kimhicī’’ti iminā okāsapariggahova katoti veditabbo.

100.Upādānapaccayābhavoti ettha kāmupādānaṃ tiṇṇampi kammabhavānaṃ tiṇṇañca upapattibhavānaṃ paccayo, tathā sesānipīti upādānapaccayā catuvīsatibhavā veditabbā. Nippariyāyenettha dvādasa kammabhavā labbhanti. Tesaṃ upādānāni sahajātakoṭiyāpi upanissayakoṭiyāpi paccayo.

101.Rūpataṇhāti rūpārammaṇe taṇhā. Esa nayo saddataṇhādīsu. Sā panesā taṇhā upādānassa sahajātakoṭiyāpi upanissayakoṭiyāpi paccayo hoti.

102.Esa paccayo taṇhāya, yadidaṃvedanāti ettha vipākavedanā taṇhāya upanissayakoṭiyā paccayo hoti, aññā aññathāpīti.



以下是完整的简体中文直译：
98\现在,为了说明这些因缘的真实性、不虚假性、不变异性,他说"生是老死的因缘"等等。其中,"方法"是指原因。"一切一切"是两个不变词。其意思是:"如果一切形式的一切生、一切本性的一切生都不存在的话"。对于"有"等词也应以同样的方式理解。"某个"是不确定的说法,指天神等任何一个。"某处"也是不确定的说法,指欲有等九有中的任何一处。"即是"是用来解释未确定提出的意思的不变词,其意思是:"我将解释所说的'某个某处'的意思"。然后他解释说:"天神的天神性"等等。其中,"天神的天神性"是指天神的天神状态的蕴生,由于这种蕴生,天神被称为"天神"。如果生完全不存在,应以这种方式理解所有词语的意思。这里的"天神"是指化生天神。"乾闼婆"是指住在树根等处的神。"夜叉"是指非人。"众生"是指任何出生的有情。"鸟类"是指任何有骨翼或皮翼或羽翼的。"爬行动物"是指任何在地上爬行的。"他们"是指那些天神、乾闼婆等。"为了那个"是指为了成为天神、乾闼婆等。"生的灭"是指生的消失,意思是生的不存在。
"因"等词都是原因的同义词。原因因为为了自己的果而存在,所以称为"因"。因为它像是说"来,拿着它"那样给予果,所以称为"缘"。因为果从中生起,依靠它而存在,所以称为"集"和"缘"。在所有地方都是这样。此外,"这个生"中的"这个"是不变词。应根据所有词语的性来理解其意思。这里的意思是"这个生"。因为生是老死的强力因缘。
99\在"有"这个词中,"某处"是指场所。其中,以无间地狱为下限,包括他化自在天在内为上限,应理解为欲有。这是对于生有而言。但这里适用于业有。因为它是生的强力因缘。在取等词中,"某处"也应理解为指场所。
100"取缘有"中,欲取是三种业有和三种生有的缘,其他也是如此,所以应理解取缘二十四有。严格来说,这里可得十二业有。取对它们来说既是俱生缘也是强力缘。
101"色爱"是指对色所缘的爱。对声爱等也是如此。这爱对取来说既是俱生缘也是强力缘。
102"这是爱的缘,即是受"中,异熟受是爱的强力缘,其他受则以其他方式作缘。

103. Ettāvatā pana bhagavā vaṭṭamūlabhūtaṃ purimataṇhaṃ dassetvā idāni desanaṃ, piṭṭhiyaṃ paharitvā kesesu vā gahetvā viravantaṃ viravantaṃ maggato okkamento viya navahi padehi samudācārataṇhaṃ dassento – ‘‘iti kho panetaṃ, ānanda, vedanaṃ paṭicca taṇhā’’tiādimāha. Tattha taṇhāti dve taṇhā esanataṇhā ca, esitataṇhā ca. Yāya taṇhāya ajapathasaṅkupathādīni paṭipajjitvā bhoge esati gavesati, ayaṃ esanataṇhā nāma. Yā tesu esitesu gavesitesu paṭiladdhesu taṇhā, ayaṃ esitataṇhā nāma. Tadubhayampi samudācārataṇhāya eva adhivacanaṃ. Tasmā duvidhāpesā vedanaṃ paṭicca taṇhā nāma. Pariyesanā nāma rūpādiārammaṇapariyesanā, sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho, so hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha – ‘‘sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’’ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. ‘‘Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā’’ti (mahāni. 102). Evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – ‘‘ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati, ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī’’ti. Tena vuttaṃ – ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti.

Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkitavatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati, idañhi idha taṇhā. Chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ. Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhavasena pariggahaṇakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – ‘‘idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññesaṃ acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī’’ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjūsagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ, kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ, ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekato dhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho. Pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃtuvanti agāravavacanaṃ tuvaṃtuvaṃ.



以下是完整的简体中文直译：
103\世尊到此为止已经说明了作为轮回根源的前爱,现在他像是打了背部或抓住头发将人从路上拉下来一样,用九个词来说明现行爱,说道:"因此,阿难,缘受而有爱"等等。其中,"爱"有两种:寻求爱和已得爱。以那种爱走上山羊道、狭窄道等来寻求财富,这叫做寻求爱。对于那些已经寻求到、获得的东西的爱,这叫做已得爱。这两者都是现行爱的别名。因此,这两种都叫做缘受而有的爱。"寻求"是指对色等所缘的寻求,因为有爱才会有寻求。"得"是指获得色等所缘,因为有寻求才会有获得。"决定"有四种:智、爱、见、寻。其中,"应知乐的决定,知道乐的决定后应内修乐",这是智的决定。"决定有两种:爱的决定和见的决定",这样说的一百零八爱行是爱的决定。六十二种见是见的决定。"欲望,天帝,是以寻为缘",在这部经中,这里所说的"决定"就是指寻。因为获得后,他就用寻来决定可意不可意、美丑:"这么多将用于色所缘,这么多用于声等所缘,这么多是我的,这么多是别人的,这么多我将享用,这么多我将储存。"因此说:"缘得而有决定"  
"欲贪"是指这样以不善寻而寻思的事物上生起微弱的贪和强烈的贪,这里指的是爱。"欲"是微弱贪的别名。"执著"是强烈地确定为"我"和"我的"。"占有"是以爱见的方式进行占有。"悭吝"是不能忍受与他人共有。因此古人这样解释它的词义:"因为生起'这个稀有物应该只属于我,不应该属于别人'的想法,所以叫做悭吝。""守护"是指通过关门、锁箱等方式很好地保护。"造作"是指原因,这是它的名称。"守护的原因"是中性名词,意思是因为守护。在"拿起棍棒"等中,为了阻止他人而拿起棍棒叫做拿起棍棒。拿起单刃等武器叫做拿起武器。"争吵"包括身体的争吵和语言的争吵。前者是对立,后者是争论。"你你"是不恭敬的说法。

112. Idāni paṭilomanayenāpi taṃsamudācārataṇhaṃ dassetuṃ puna – ‘‘ārakkhādhikaraṇa’’nti ārabhanto desanaṃ nivattesi. Tattha kāmataṇhāti pañcakāmaguṇikarāgavasena uppannā rūpāditaṇhā. Bhavataṇhāti sassatadiṭṭhisahagato rāgo. Vibhavataṇhāti ucchedadiṭṭhisahagato rāgo. Ime dve dhammāti vaṭṭamūlataṇhā ca samudācārataṇhā cāti ime dve dhammā. Dvayenāti taṇhālakkhaṇavasena ekabhāvaṃ gatāpi vaṭṭamūlasamudācāravasena dvīhi koṭṭhāsehi vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti, vedanāpaccayena ekapaccayāti attho. Tividhañhi samosaraṇaṃ osaraṇasamosaraṇaṃ, sahajātasamosaraṇaṃ, paccayasamosaraṇañca. Tattha – ‘‘atha kho sabbāni tāni kāmasamosaraṇāni bhavantī’’ti idaṃ osaraṇasamosaraṇaṃ nāma. ‘‘Chandamūlakā, āvuso, ete dhammā phassasamudayā vedanāsamosaraṇā’’ti (a. ni. 8.83) idaṃ sahajātasamosaraṇaṃ nāma. ‘‘Dvayena vedanāya ekasamosaraṇā’’ti idaṃ pana paccayasamosaraṇanti veditabbaṃ.

113.Cakkhusamphassoti ādayo sabbe vipākaphassāyeva. Tesu ṭhapetvā cattāro lokuttaravipākaphasse avasesā dvattiṃsa phassā honti. Yadidaṃ phassoti ettha pana phasso bahudhā vedanāya paccayo hoti.



以下是完整的简体中文直译：
112\现在为了再次说明现行爱，他以“守护的原因”为开端，停止了讲解。其中，欲爱是因五欲的贪染而生起的对色等的爱。生爱是与永恒见相伴的贪。灭爱是与断灭见相伴的贪。这两种法是轮回根源的爱和现行爱。二者是指通过爱的特征而合为一体，然而从轮回根源和现行爱两个方面来看，因受的缘而成为一体，意即因受而有一个缘。实际上有三种合一：流出合一、伴生合一、因缘合一。在这里，“所有这些欲的合一”是指流出合一。“以欲为根本，朋友，这些法是因接触而生的受的合一”，这是伴生合一。“二者因受而合一”，这是指因缘合一。
113\眼耳鼻舌身的接触是指所有的果报接触。除了这四种超凡的果报接触外，剩下的有三十种接触。在这里，接触在不同方面是受的因。

114.Yehi, ānanda, ākārehītiādīsu ākārā vuccanti vedanādīnaṃ aññamaññaṃ asadisasabhāvā. Teyeva sādhukaṃ dassiyamānā taṃ taṃ līnamatthaṃ gamentīti liṅgāni. Tassa tassa sañjānanahetuto nimittāni. Tathā tathā uddisitabbato uddesā. Tasmā ayamettha attho – ‘‘ānanda, yehi ākārehi…pe… yehi uddesehi nāmakāyassa nāmasamūhassa paññatti hoti, yā esā ca vedanāya vedayitākāre vedayitaliṅge vedayitanimitte vedanāti uddese sati, saññāya sañjānanākāre sañjānanaliṅge sañjānananimitte saññāti uddese sati, saṅkhārānaṃ cetanākāre cetanāliṅge cetanānimitte cetanāti uddese sati, viññāṇassa vijānanākāre vijānanaliṅge vijānananimitte viññāṇanti uddese sati – ‘ayaṃ nāmakāyo’ti nāmakāyassa paññatti hoti. Tesu nāmakāyappaññattihetūsu vedanādīsu ākārādīsu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyetha? Yvāyaṃ cattāro khandhe vatthuṃ katvā manodvāre adhivacanasamphassavevacano manosamphasso uppajjati, api nu kho so rūpakāye paññāyetha, pañca pasāde vatthuṃ katvā katvā uppajjeyyā’’ti. Atha āyasmā ānando ambarukkhe asati jamburukkhato ambapakkassa uppattiṃ viya rūpakāyato tassa uppattiṃ asampaṭicchanto no hetaṃ bhanteti āha.

Dutiyapañhe ruppanākāraruppanaliṅgaruppananimittavasena rūpanti uddesavasena ca ākārādīnaṃ attho veditabbo. Paṭighasamphassoti sappaṭighaṃ rūpakkhandhaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakasamphasso. Idhāpi thero jamburukkhe asati ambarukkhato jambupakkassa uppattiṃ viya nāmakāyato tassa uppattiṃ asampaṭicchanto ‘‘no hetaṃ bhante’’ti āha.

Tatiyapañho ubhayavaseneva vutto. Tatra thero ākāse ambajambupakkānaṃ uppattiṃ viya nāmarūpābhāve dvinnampi phassānaṃ uppattiṃ asampaṭicchanto ‘‘no hetaṃ bhante’’ti āha.

Evaṃ dvinnaṃ phassānaṃ visuṃ visuṃ paccayaṃ dassetvā idāni dvinnampi tesaṃ avisesato nāmarūpapaccayataṃ dassetuṃ – ‘‘yehi ānanda ākārehī’’ti catutthaṃ pañhaṃ ārabhi. Yadidaṃ nāmarūpanti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ, yaṃ idaṃ chasupi dvāresu nāmarūpaṃ, eseva hetu eseva paccayoti attho. Cakkhudvārādīsu hi cakkhādīni ceva rūpārammaṇādīni ca rūpaṃ, sampayuttakā khandhā nāmanti evaṃ pañcavidhopi so phasso nāmarūpapaccayāva phasso. Manodvārepi hadayavatthuñceva yañca rūpaṃ ārammaṇaṃ hoti, idaṃ rūpaṃ. Sampayuttadhammā ceva yañca arūpaṃ ārammaṇaṃ hoti, idaṃ arūpaṃ nāma. Evaṃ manosamphassopi nāmarūpapaccayā phassoti veditabbo. Nāmarūpaṃ panassa bahudhā paccayo hoti.



以下是完整的简体中文直译：
114\“阿难，因何而有形象”等等，这里所指的形象是指感受等彼此之间不同的性质。正是这些形象被适当地展现出来，作为各自的标志。它们是因各自的知觉而生的迹象。因此，应该如是理解：“阿难，因何而有形象……等等……因何而有名称的集合，因而有感受的感受形式、感受的标志、感受的迹象；因而有知觉的知觉形式、知觉的标志、知觉的迹象；因而有造作的造作形式、造作的标志、造作的迹象；因而有识的识形式、识的标志、识的迹象——这就是名称的集合。”在这些名称的集合的缘起中，若感受等形象不存在，是否可以说色身的接触是显现的呢？这四个取舍所涉及的法，是否可以说在色身的接触中显现，是否可以说在五个根门所涉及的法中显现呢？”于是，阿难尊者如同在无花果树上看到无花果的生长一样，拒绝了色身的生长，便说道：“不，尊者。”
第二个问题是关于色的形象、色的标志、色的迹象的意义。触碰的接触是指以色蕴为对象的生起接触。在这里，长老如同在无花果树上看到无花果的生长一样，拒绝了名称的生长，便说道：“不，尊者。”
第三个问题是以双重的方式提到的。在这里，长老如同在空中看到无花果与无花果的生长一样，拒绝了名称与色的共存，便说道：“不，尊者。”
如此，分别展现了这两种接触的缘起，现在为了说明这两者的共同性，便以“因何而有形象”为第四个问题开始。即是这名称与色，正是这六个门中的名称与色，这就是因缘、因果的意思。在眼耳鼻舌身的门中，眼等和色所缘的色，称为色，五种感触的接触都是名称与色的接触。在心门中，无论是心的对象，还是色的对象，都是色；相应的法和非色的对象，都是非色。如此，心的接触也应被视为名称与色的接触。名称与色在这里是多种多样的因缘。

115.Na okkamissathāti pavisitvā pavattamānaṃ viya paṭisandhivasena na vattissatha. Samuccissathāti paṭisandhiviññāṇe asati api nu kho suddhaṃ avasesaṃ nāmarūpaṃ antomātukucchismiṃ kalalādibhāvena samuccitaṃ missakabhūtaṃ hutvā vattissatha. Okkamitvā vokkamissathāti paṭisandhivasena okkamitvā cutivasena vokkamissatha, nirujjhissathāti attho. So panassa nirodho na tasseva cittassa nirodhena, na tato dutiyatatiyānaṃ nirodhena hoti. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ samuṭṭhitāni samatiṃsa kammajarūpāni nibbattanti. Tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi anokāso nāma. Sace pana paṭisandhicittena saddhiṃ samuṭṭhitarūpāni sattarasamassa bhavaṅgassa paccayaṃ dātuṃ sakkonti, pavatti pavattati, paveṇī ghaṭiyati. Sace pana na sakkonti, pavatti nappavattati, paveṇī na ghaṭiyati, vokkamati nāma hoti. Taṃ sandhāya ‘‘okkamitvā vokkamissathā’’ti vuttaṃ.

Itthattāyāti itthabhāvāya, evaṃ paripuṇṇapañcakkhandhabhāvāyāti attho. Daharasseva satoti mandassa bālasseva santassa. Vocchijjissathāti upacchijjissatha vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullanti viññāṇe upacchinne suddhaṃ nāmarūpameva uṭṭhahitvā paṭhamavayavasena vuḍḍhiṃ, majjhimavayavasena virūḷhiṃ, pacchimavayavasena vepullaṃ api nu kho āpajjissathāti. Dasavassavīsativassavassasatavassasahassasampāpanena vā api nu kho vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissathāti attho.

Tasmātihānandāti yasmā mātukucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇepi kucchivāsepi kucchito nikkhamanepi, pavattiyaṃ dasavassādikālepi viññāṇamevassa paccayo, tasmā eseva hetu esa paccayo nāmarūpassa, yadidaṃ viññāṇaṃ. Yathā hi rājā attano parisaṃ niggaṇhanto evaṃ vadeyya – ‘‘tvaṃ uparājā, tvaṃ senāpatīti kena kato nanu mayā kato, sace hi mayi akaronte tvaṃ attano dhammatāya uparājā vā senāpati vā bhaveyyāsi, jāneyyāma vo bala’’nti; evameva viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo hoti. Atthato evaṃ nāmarūpaṃ vadati viya ‘‘tvaṃ nāmaṃ, tvaṃ rūpaṃ, tvaṃ nāmarūpaṃ nāmāti kena kataṃ, nanu mayā kataṃ, sace hi mayi purecārike hutvā mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ agaṇhante tvaṃ nāmaṃ vā rūpaṃ vā nāmarūpaṃ vā bhaveyyāsi, jāneyyāma vo bala’’nti. Taṃ panetaṃ viññāṇaṃ nāmarūpassa bahudhā paccayo hoti.



115\“不应进入”是指不应如同已进入而运作的那样，以再生的方式不运作。“应聚集”是指即使在再生的意识不存在的情况下，是否还有纯净的剩余名称与色在母胎中，如同小孩一样聚集而成为混合的状态。“进入”与“出离”是指以再生的方式进入，以死亡的方式出离，意即“消失”。而这个消失并非因心的消失，也非因第二、第三的消失而生起。因再生的意识而生起的三十种行为形态会产生。那些在此处存在的十六种生死心会生起并消失。在这个过程中，被再生的孩子或母亲并没有障碍。这称为“无障碍”。如果再生的意识能够为生起的状态提供条件，那么运作就会运作，流动就会流动；如果不能，运作就不会运作，流动也不会流动，这称为“出离”。因此说“应进入而出离”。
“在此处”是指在此存在的状态，因此意即完满的五蕴状态。小孩的存在如同愚蠢的孩童。将要被切断的，是指将要被切断的生长、繁盛、茂盛，意识被切断而升起的纯净名称与色，首先是生长，其次是繁盛，最后是茂盛，是否会达到呢？十年、二十年、百年、千年的完成，是否会达到生长、繁盛、茂盛？
因此，阿难，因母胎中再生的把握，即使在母胎中出生，出生后离开，十年等时间里，意识始终是它的条件，因此这就是名称与色的条件，即是这意识。就如国王在召唤自己的随从时会说：“你是副王，你是将军，是谁让你如此呢？难道不是我让你如此吗？如果在我没有让你如此的情况下，你凭自己的本性就会成为副王或将军，我们就会知道你们的力量。”同样，意识是名称与色的条件。从意义上来说，名称与色就像是说：“你是名称，你是色，你是名称与色，是谁让你如此呢？难道不是我让你如此吗？如果在我作为前身的情况下，未能在母胎中把握再生，你就会成为名称、色或名称与色，我们就会知道你们的力量。”而这意识是名称与色的多种条件。

116.Dukkhasamudayasambhavoti dukkharāsisambhavo. Yadidaṃ nāmarūpanti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ, eseva hetu esa paccayo. Yathā hi rājapurisā rājānaṃ niggaṇhanto evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘tvaṃ rājāti kena kato, nanu mayā kato, sace hi mayi uparājaṭṭhāne, mayi senāpatiṭṭhāne atiṭṭhante tvaṃ ekakova rājā bhaveyyāsi, passeyyāma te rājabhāva’’nti; evameva nāmarūpampi atthato evaṃ viññāṇaṃ vadati viya ‘‘tvaṃ paṭisandhiviññāṇanti kena kataṃ, nanu amhehi kataṃ, sace hi tvaṃ tayo khandhe hadayavatthuñca anissāya paṭisandhiviññāṇaṃ nāma bhaveyyāsi, passeyyāma te paṭisandhiviññāṇabhāva’’nti. Tañca panetaṃ nāmarūpaṃ viññāṇassa bahudhā paccayo hoti.

Ettāvatā khoti viññāṇe nāmarūpassa paccaye honte, nāmarūpe viññāṇassa paccaye honte, dvīsu aññamaññapaccayavasena pavattesu ettakena jāyetha vā…pe… upapajjetha vā, jātiādayo paññāyeyyuṃ aparāparaṃ vā cutipaṭisandhiyoti.

Adhivacanapathoti ‘‘sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhako’’tiādikassa atthaṃ adisvā vacanamattameva adhikicca pavattassa vohārassa patho. Niruttipathoti saratīti sato, sampajānātīti sampajānotiādikassa kāraṇāpadesavasena pavattassa vohārassa patho. Paññattipathoti – ‘‘paṇḍito byatto medhāvī nipuṇo kataparappavādo’’tiādikassa nānappakārato ñāpanavasena pavattassa vohārassa patho. Iti tīhi padehi adhivacanādīnaṃ vatthubhūtā khandhāva kathitā. Paññāvacaranti paññāya avacaritabbaṃ jānitabbaṃ. Vaṭṭaṃ vattatīti saṃsāravaṭṭaṃ vattati. Itthattanti itthaṃbhāvo, khandhapañcakassetaṃ nāmaṃ. Paññāpanāyāti nāmapaññattatthāya. ‘‘Vedanā saññā’’tiādinā nāmapaññattatthāya, khandhapañcakampi ettāvatā paññāyatīti attho. Yadidaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇenāti yaṃ idaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇena aññamaññapaccayatāya pavattati, ettāvatāti vuttaṃ hoti. Idañhettha niyyātitavacanaṃ.

Attapaññattivaṇṇanā

117. Iti bhagavā – ‘‘gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo, gambhīrāvabhāso cā’’ti padassa anusandhiṃ dassetvā idāni ‘‘tantākulakajātā’’ti padassa anusandhiṃ dassento ‘‘kittāvatā cā’’tiādikaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha rūpiṃ vā hi, ānanda, parittaṃ attānantiādīsu yo avaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ attāti gaṇhāti, so rūpiṃ parittaṃ paññapeti. Yo pana nānākasiṇalābhī hoti, so taṃ kadāci nīlo, kadāci pītakoti paññapeti. Yo vaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ attāti gaṇhāti, so rūpiṃ anantaṃ paññapeti. Yo vā pana avaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ ugghāṭetvā nimittaphuṭṭhokāsaṃ vā tattha pavatte cattāro khandhe vā tesu viññāṇamattameva vā attāti gaṇhāti, so arūpiṃ parittaṃ paññapeti. Yo vaḍḍhitaṃ nimittaṃ ugghāṭetvā nimittaphuṭṭhokāsaṃ vā tattha pavatte cattāro khandhe vā tesu viññāṇamattameva vā attāti gaṇhāti, so arūpiṃ anantaṃ paññapeti.



116\“痛苦的生起是痛苦的聚集。”即是这名称与色，这就是因缘、因果。就如国王在召唤他的随从时会说：“你是国王，是谁让你如此呢？难道不是我让你如此吗？如果我在副王的地位上，你在将军的地位上，你就会独自成为国王，我们会看到你的国王身份。”同样，名称与色在意义上也如此，意识也会说：“你是再生意识，是谁让你如此呢？难道是我们让你如此吗？如果你在三蕴与心的基础上，成为不依赖的再生意识，我们会看到你的再生意识。”而这名称与色确实是意识的多种条件。
至此，意识是名称与色的条件，名称与色是意识的条件，在这两者相互依赖的情况下，因而生起……等等……生与死的轮回会显现出来。
“名称的路径”是指“财富的增加”之类的意义，未见其义，仅仅是言语的运作。“解释的路径”是指“当意识清醒时”，因而生起的运作。“定义的路径”是指“智慧者、聪明者、精明者、善于说话者”等等，因多样的方式而生起的运作。由此，三种路径的基础上的色蕴被阐述。智慧的运作是指应当通过智慧来了解的。轮回是指轮回的运作。此处的“在此”是指五蕴的状态。为了定义名称，“感受、知觉”等等，名称的定义是为了说明五蕴的存在。即是这名称与色与意识的相互条件，这是所说的“至此”。
117\于是，世尊说道：“阿难，这因缘生起是深奥的，因缘的显现也是深奥的。”现在为了说明“从这个家族出生”的意义，便开始了“有多少”的讲解。在这里，阿难，若有人认为“我”是小的，便会认为“小我”。而若是有多种小的聚集，便会说“这是蓝色的，有时是黄色的”。若有人认为“我”是大的，便会认为“大我”。若有人认为“我”是小的，便会断绝小的聚集，若在那儿生起四个蕴，或仅是意识，便会认为“我”是无形的。“若有人认为“我”是大的，便会断绝大的聚集，若在那儿生起四个蕴，或仅是意识，便会认为“我”是无形的。

118.Tatrānandāti ettha tatrāti tesu catūsu diṭṭhigatikesu. Etarahi vāti idāneva, na ito paraṃ. Ucchedavasenetaṃ vuttaṃ. Tatthabhāviṃ vāti tattha vā paraloke bhāviṃ. Sassatavasenetaṃ vuttaṃ. Atathaṃ vā pana santanti atathasabhāvaṃ samānaṃ. Tathattāyāti tathabhāvāya. Upakappessāmīti sampādessāmi. Iminā vivādaṃ dasseti. Ucchedavādī hi ‘‘sassatavādino attānaṃ atathaṃ anucchedasabhāvampi samānaṃ tathatthāya ucchedasabhāvāya upakappessāmi, sassatavādañca jānāpetvā ucchedavādameva naṃ gāhessāmī’’ti cinteti. Sassatavādīpi ‘‘ucchedavādino attānaṃ atathaṃ asassatasabhāvampi samānaṃ tathatthāya sassatabhāvāya upakappessāmi, ucchedavādañca jānāpetvā sassatavādameva naṃ gāhessāmī’’ti cinteti.

Evaṃsantaṃ khoti evaṃ samānaṃ rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapentanti attho. Rūpinti rūpakasiṇalābhiṃ. Parittattānudiṭṭhi anusetīti paritto attāti ayaṃ diṭṭhi anuseti, sā pana na valli viya ca latā viya ca anuseti. Appahīnaṭṭhena anusetīti veditabbo. Iccālaṃ vacanāyāti taṃ puggalaṃ evarūpā diṭṭhi anusetīti vattuṃ yuttaṃ. Esa nayo sabbattha.

Arūpinti ettha pana arūpakasiṇalābhiṃ, arūpakkhandhagocaraṃ vāti evamattho daṭṭhabbo. Ettāvatā lābhino cattāro, tesaṃ antevāsikā cattāro, takkikā cattāro, tesaṃ antevāsikā cattāroti attato soḷasa diṭṭhigatikā dassitā honti.

Naattapaññattivaṇṇanā

119. Evaṃ ye attānaṃ paññapenti, te dassetvā idāni ye na paññapenti, te dassetuṃ – ‘‘kittāvatā ca ānandā’’tiādimāha. Ke pana na paññapenti? Sabbe tāva ariyapuggalā na paññapenti. Ye ca bahussutā tipiṭakadharā dvipiṭakadharā ekapiṭakadharā, antamaso ekanikāyampi sādhukaṃ vinicchinitvā uggahitadhammakathikopi āraddhavipassakopi puggalo, te na paññapentiyeva. Etesañhi paṭibhāgakasiṇe paṭibhāgakasiṇamicceva ñāṇaṃ hoti. Arūpakkhandhesu ca arūpakkhandhā icceva.

Attasamanupassanāvaṇṇanā

121. Evaṃ ye na paññapenti, te dassetvā idāni ye te paññapenti, te yasmā diṭṭhivasena samanupassitvā paññapenti, sā ca nesaṃ samanupassanā vīsativatthukāya sakkāyadiṭṭhiyā appahīnattā hoti, tasmā taṃ vīsativatthukaṃ sakkāyadiṭṭhiṃ dassetuṃ puna kittāvatā ca ānandātiādimāha.

Tattha vedanaṃ vā hīti iminā vedanākkhandhavatthukā sakkāyadiṭṭhi kathitā. Appaṭisaṃvedano me attāti iminā rūpakkhandhavatthukā. Attā me vediyati, vedanādhammo hi me attāti iminā saññāsaṅkhāraviññāṇakkhandhavatthukā . Idañhi khandhattayaṃ vedanāsampayuttattā vediyati. Etassa ca vedanādhammo avippayuttasabhāvo.

122. Idāni tattha dosaṃ dassento – ‘‘tatrānandā’’tiādimāha. Tattha tatrāti tesu tīsu diṭṭhigatikesu. Yasmiṃ, ānanda, samayetiādi yo yo yaṃ yaṃ vedanaṃ attāti samanupassati, tassa tassa attano kadāci bhāvaṃ, kadāci abhāvanti evamādidosadassanatthaṃ vuttaṃ.



118"在那里,阿难"中,"在那里"是指在那四种见解者中。"现在"是指现在,不是之后。这是从断灭的角度说的。"在那里存在"是指在那里或来世存在。这是从常见的角度说的。"非真实而存在"是指非真实本性而存在。"为了那个"是指为了那种状态。"我将使之适合"是指我将使之完成。这表示争论。持断灭论者想:"我将使常见论者的自我,即使是非真实的非断灭本性,适合于断灭本性,并且在说明常见后,使他接受断灭论。"常见论者也想:"我将使断灭论者的自我,即使是非真实的非常见本性,适合于常见本性,并且在说明断灭论后,使他接受常见论。"
"如此存在"是指如此存在,认为有色小我的意思。"有色"是指获得色遍定者。"小我见潜伏"是指"小我"这种见解潜伏,但它不像藤蔓或蔓草那样潜伏。应理解为因未断除而潜伏。"足以说"是指适合说那个人有这样的见解潜伏。在所有地方都是这样。
"无色"中应理解为获得无色遍定者,或以无色蕴为对象者。至此,已经说明了四种获得者,四种他们的弟子,四种推理者,四种他们的弟子,共十六种持见者。
119\这样说明了认为有我的人后,现在为了说明不认为有我的人,他说"阿难,有多少"等。谁不认为有我呢?首先,所有圣者都不认为有我。其次,那些多闻者,三藏持者,二藏持者,一藏持者,乃至善于分析一部经典的法师,或已开始观禅的人,他们也不认为有我。因为对于这些人来说,在似相遍中只有似相遍的认知。在无色蕴中只有无色蕴的认知。
121\这样说明了不认为有我的人后,现在那些认为有我的人,因为他们是基于见解而观察后认为有我,而他们的这种观察是因为二十种身见未断除而有的,所以为了说明这二十种身见,他再次说"阿难,有多少"等。
其中,"或者感受"是说以受蕴为基础的身见。"我的自我是不感受的"是说以色蕴为基础的身见。"我的自我感受,因为感受法是我的自我"是说以想蕴、行蕴、识蕴为基础的身见。因为这三蕴与受相应而感受。对它来说,感受法是不相离的本性。
122\现在为了说明其中的过失,他说"在那里,阿难"等。其中,"在那里"是指在那三种见解者中。"阿难,在某个时候"等是为了说明无论谁观察哪种感受为自我,那个自我有时存在,有时不存在等过失而说的。

123. Aniccādīsu hutvā abhāvato aniccā. Tehi tehi kāraṇehi saṅgamma samāgamma katāti saṅkhatā. Taṃ taṃ paccayaṃ paṭicca sammā kāraṇeneva uppannāti paṭiccasamuppannā. Khayotiādi sabbaṃ bhaṅgassa vevacanaṃ. Yañhi bhijjati, taṃ khiyatipi vayatipi virajjhatipi nirujjhatipi, tasmā khayadhammātiādi vuttaṃ.

Byagā meti viagāti byagā, vigato niruddho me attāti attho. Kiṃ pana ekasseva tīsupi kālesu – ‘‘eso me attā’’ti hotīti, kiṃ pana na bhavissati? Diṭṭhigatikassa hi thusarāsimhi nikkhittakhāṇukasseva niccalatā nāma natthi, vanamakkaṭo viya aññaṃ gaṇhāti, aññaṃ muñcati. Aniccasukhadukkhavokiṇṇanti visesena taṃ taṃ vedanaṃ attāti samanupassanto aniccañceva sukhañca dukkhañca attānaṃ samanupassati avisesena vedanaṃ attāti samanupassanto vokiṇṇaṃ uppādavayadhammaṃ attānaṃ samanupassati. Vedanā hi tividhā ceva uppādavayadhammā ca, tañcesa attāti samanupassati. Iccassa anicco ceva attā āpajjati, ekakkhaṇe ca bahūnaṃ vedanānaṃ uppādo. Taṃ kho panesa aniccaṃ attānaṃ anujānāti, na ekakkhaṇe bahūnaṃ vedanānaṃ uppatti atthi. Imamatthaṃ sandhāya – ‘‘tasmātihānanda, etenapetaṃ nakkhamati ‘vedanā me attā’ti samanupassitu’’nti vuttaṃ.

124.Yattha panāvusoti yattha suddharūpakkhandhe sabbaso vedayitaṃ natthi. Api nu kho tatthāti api nu kho tasmiṃ vedanāvirahite tālavaṇṭe vā vātapāne vā asmīti evaṃ ahaṃkāro uppajjeyyāti attho. Tasmātihānandāti yasmā suddharūpakkhandho uṭṭhāya ahamasmīti na vadati, tasmā etenapi etaṃ nakkhamatīti attho. Api nu kho tattha ayamahamasmīti siyāti api nu kho tesu vedanādhammesu tīsu khandhesu ekadhammopi ayaṃ nāma ahamasmīti evaṃ vattabbo siyā. Atha vā vedanānirodhā saheva vedanāya niruddhesu tesu tīsu khandhesu api nu kho ayamahamasmīti vā ahamasmīti vā uppajjeyyāti attho. Athāyasmā ānando sasavisāṇassa tikhiṇabhāvaṃ viya taṃ asampaṭicchanto no hetaṃ bhanteti āha.

Ettāvatā kiṃ kathitaṃ hoti? Vaṭṭakathā kathitā hoti. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento katthaci avijjāsīsena kathesi, katthaci taṇhāsīsena, katthaci diṭṭhisīsena. Tattha ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati avijjāya, ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā avijjā’’ti (a. ni. 10.61) evaṃ avijjāsīsena kathitā. ‘‘Purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati bhavataṇhāya, ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā bhavataṇhā’’ti (a. ni. 10.62) evaṃ taṇhāsīsena kathitā. ‘‘Purimā, bhikkhave, koṭi nappaññāyati bhavadiṭṭhiyā, ‘ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti, evañcidaṃ, bhikkhave, vuccati. Atha ca pana paññāyati idappaccayā bhavadiṭṭhī’’ti evaṃ diṭṭhisīsena kathitā. Idhāpi diṭṭhisīseneva kathitā.

Diṭṭhigatiko hi sukhādivedanaṃ attāti gahetvā ahaṅkāramamaṅkāraparāmāsavasena sabbabhavayonigati – viññāṇaṭṭhitisattāvāsesu tato tato cavitvā tattha tattha upapajjanto mahāsamudde vātukkhittanāvā viya satataṃ samitaṃ paribbhamati, vaṭṭato sīsaṃ ukkhipituṃyeva na sakkoti.



123\“无常等”是由于不存在而被称为无常。因这些原因聚集而成的，称为聚合。依赖于这些条件而正确地生起，称为因缘生起。破坏等是指一切破碎的意思。凡是破裂的，都是破坏、消失、厌弃、消灭，因此被称为破坏法等。
“我是一只老虎”是指“老虎”，意为我已被抑制。那么在同一时刻的三种状态中，“这就是我的自我”，那么又怎么会不存在呢？持见者在如同灰尘的海洋中，像被抛弃的沙砾一样，没有稳定性，像森林中的猴子一样，抓住一件事，放下另一件事。无常、快乐、痛苦的混合，特别是观察到这种感受时，认为无常、快乐和痛苦都是我的自我；观察到没有区别的感受时，认为混合的生起与灭亡都是我的自我。因为感受确实有三种及生起与灭亡的法，因此它们也是我的自我。因此，无常的本性归属于我，在同一时刻有许多感受的生起。然而，这个无常的自我并未允许在同一时刻有许多感受的生起。对此说：“因此，阿难，正因如此，他不能观察‘感受是我的自我’。”
124\“在那里”是指在纯净的色蕴中完全没有感受。是否在那儿，是否在没有感受的情况下，若是树木被风吹动，或是我会生起这样的自我意识？因此，阿难，正因为纯净的色蕴不说“我存在”，所以也不能说“我不能存在”。是否在那儿，是否在这三种蕴中，若是某一法存在，是否会说“我存在”？或者在感受的消灭中，若是感受被抑制，在这三种蕴中，是否会说“我存在”或“我不存在”？于是，阿难，像一只带刺的动物一样，无法接受这一点，因此不说。
至此，如何说明呢？是说明轮回的法。世尊在说明轮回的法时，有时是从无明的角度说，有时是从贪欲的角度说，有时是从见解的角度说。在那里，“过去，修行者们，无法判断无明，‘在此之前并没有无明，后来才出现’。如是说，修行者们，称之为如此。而后，智慧会在条件中判断无明。”（《阿含经》10.61）这是从无明的角度说的。“过去，修行者们，无法判断生的贪欲，‘在此之前并没有生的贪欲，后来才出现’。如是说，修行者们，称之为如此。而后，智慧会在条件中判断生的贪欲。”（《阿含经》10.62）这是从贪欲的角度说的。“过去，修行者们，无法判断存在的见解，‘在此之前并没有存在的见解，后来才出现’。如是说，修行者们，称之为如此。而后，智慧会在条件中判断存在的见解。”这是从见解的角度说的。在这里也是从见解的角度说的。
持见者确实认为快乐等感受是我的自我，因此以自我意识的方式，经过各种生起的存在，意识在生存的状态中反复流动，像被风吹动的船只一样，始终无法抬起轮回的头。

126. Iti bhagavā paccayākāramūḷhassa diṭṭhigatikassa ettakena kathāmaggena vaṭṭaṃ kathetvā idāni vivaṭṭaṃ kathento yato kho pana, ānanda, bhikkhūtiādimāha.

Tañca pana vivaṭṭakathaṃ bhagavā desanāsu kusalattā vissaṭṭhakammaṭṭhānaṃ navakammādivasena vikkhittapuggalaṃ anāmasitvā kārakassa satipaṭṭhānavihārino puggalassa vasena ārabhanto neva vedanaṃ attānaṃ samanupassatītiādimāha. Evarūpo hi bhikkhu – ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasana’’ntiādinā nayena vuttassa sammasanañāṇassa vasena sabbadhammesu pavattattā neva vedanaṃ attāti samanupassati, na aññaṃ, so evaṃ asamanupassanto na kiñci loke upādiyatīti khandhalokādibhede loke rūpādīsu dhammesu kiñci ekadhammampi attāti vā attaniyanti vā na upādiyati.

Anupādiyaṃna paritassatīti anupādiyanto taṇhādiṭṭhimānaparitassanāyāpi na paritassati. Aparitassanti aparitassamāno. Paccattaṃyeva parinibbāyatīti attanāva kilesaparinibbānena parinibbāyati. Evaṃ parinibbutassa panassa paccavekkhaṇāpavattidassanatthaṃ khīṇā jātītiādi vuttaṃ.

Iti sā diṭṭhīti yā tathāvimuttassa arahato diṭṭhi, sā evaṃ diṭṭhi. ‘‘Itissa diṭṭhī’’tipi pāṭho. Yo tathāvimutto arahā, evamassa diṭṭhīti attho. Tadakallanti taṃ na yuttaṃ. Kasmā? Evañhi sati – ‘‘arahā na kiñci jānātī’’ti vuttaṃ bhaveyya, evaṃ ñatvā vimuttañca arahantaṃ ‘‘na kiñci jānātī’’ti vattuṃ na yuttaṃ. Teneva catunnampi nayānaṃ avasāne – ‘‘taṃ kissa hetū’’tiādimāha.

Tattha yāvatā ānanda adhivacananti yattako adhivacanasaṅkhāto vohāro atthi. Yāvatā adhivacanapathoti yattako adhivacanassa patho, khandhā āyatanāni dhātuyo vā atthi. Esa nayo sabbattha. Paññāvacaranti paññāya avacaritabbaṃ khandhapañcakaṃ. Tadabhiññāti taṃ abhijānitvā. Ettakena bhagavatā kiṃ dassitaṃ? Tantākulapadasseva anusandhi dassito.

Sattaviññāṇaṭṭhitivaṇṇanā

127. Idāni yo – ‘‘na paññapetī’’ti vutto, so yasmā gacchanto gacchanto ubhatobhāgavimutto nāma hoti. Yo ca – ‘‘na samanupassatī’’ti vutto, so yasmā gacchanto gacchanto paññāvimutto nāma hoti. Tasmā tesaṃ heṭṭhā vuttānaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ nigamanañca nāmañca dassetuṃ satta kho imānanda viññāṇaṭṭhitiyotiādimāha.

Tattha sattāti paṭisandhivasena vuttā, ārammaṇavasena saṅgītisutte (dī. ni. 

126\世尊这样通过因缘关系迷惑的持见者的这种讲述方式说明了轮回,现在为了说明解脱,他开始说"然而,阿难,当比丘"等。
世尊善于教导,所以在讲述解脱时,不提及那些放弃禅修、从事新工作等而分心的人,而是针对实践念处的人开始说"他不认为感受是自我"等。这样的比丘"对于任何色,无论是过去、未来、现在,内在或外在,粗大或微细,低劣或高尚,远或近,都观察为无常,这是一种观察。观察为苦,这是一种观察。观察为无我,这是一种观察。"以这种方式说的观察智慧,在一切法中运作,所以他不认为感受是自我,也不认为其他是自我。这样不认为的人不执著世间的任何事物,在蕴世间等各种世间中,不执著色等法中的任何一法为自我或我所。
不执著就不恐惧,不执著就不会因贪爱、见解、我慢而恐惧。不恐惧,即不恐惧。自己证入涅槃,即自己以烦恼的熄灭而证入涅槃。对于这样证入涅槃的人,为了说明他的反省,说"生已尽"等。
这样的见解,即是如此解脱的阿罗汉的见解,这就是这样的见解。"这是他的见解"也是一种读法。如此解脱的阿罗汉,他的见解就是这样的意思。这是不合适的,这是不恰当的。为什么?因为如果这样,就会说"阿罗汉什么都不知道",而说这样知道并解脱的阿罗汉"什么都不知道"是不恰当的。因此在四种方法的最后,他说"这是什么原因"等。
其中,"阿难,只要有名称"是指只要有称为名称的言语。"只要有名称的路径"是指只要有名称的路径,即蕴、处、界。在所有地方都是这样。"智慧的范围"是指应该用智慧理解的五蕴。"了知它"是指完全了知它。至此,世尊说明了什么?说明了"纠结"这个词的含义。
127\现在,那个被说成"不认为"的人,因为他逐渐成为两分解脱者。那个被说成"不观察"的人,因为他逐渐成为慧解脱者。因此,为了说明前面提到的两种比丘的结论和名称,他开始说"阿难,这七种识住"等。
其中,"七种"是从再生的角度说的,在《集会经》中从所缘的角度说的。

3.311) vuttā catasso āgamissanti. Viññāṇaṃ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhiti, viññāṇapatiṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Dve ca āyatanānīti dve nivāsaṭṭhānāni. Nivāsaṭṭhānañhi idhāyatananti adhippetaṃ. Teneva vakkhati – ‘‘asaññasattāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanameva dutiya’’nti. Kasmā panetaṃ sabbaṃ gahitanti? Vaṭṭapariyādānatthaṃ. Vaṭṭañhi na suddhaviññāṇaṭṭhitivasena suddhāyatanavasena vā pariyādānaṃ gacchati, bhavayonigatisattāvāsavasena pana gacchati, tasmā sabbametaṃ gahitaṃ.

Idāni anukkamena tamatthaṃ vibhajanto katamā sattātiādimāha. Tattha seyyathāpīti nidassanatthe nipāto, yathā manussāti attho. Aparimāṇesu hi cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dvepi ekasadisā natthi. Yepi hi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā ekasadisā honti, tesampi ālokitavilokitakathitahasitagamanaṭhānādīhi viseso hotiyeva. Tasmā nānattakāyāti vuttā. Paṭisandhisaññā pana nesaṃ tihetukāpi dvihetukāpi ahetukāpi honti, tasmā nānattasaññinoti vuttā. Ekacce ca devāti cha kāmāvacaradevā. Tesu hi kesañci kāyo nīlo hoti, kesañci pītakādivaṇṇo. Saññā pana nesaṃ dvihetukāpi tihetukāpi honti, ahetukā natthi. Ekacce ca vinipātikāti catuapāyavinimuttā uttaramātā yakkhinī, piyaṅkaramātā, phussamittā, dhammaguttāti evamādikā aññe ca vemānikā petā. Etesañhi pītaodātakāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisathūlarassadīghavasena ca kāyo nānā hoti, manussānaṃ viya dvihetukatihetukaahetukavasena saññāpi. Te pana devā viya na mahesakkhā, kapaṇamanussā viya appesakkhā, dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti. Ekacce kāḷapakkhe dukkhitā juṇhapakkhe sukhitā honti, tasmā sukhasamussayato vinipatitattā vinipātikāti vuttā. Ye panettha tihetukā tesaṃ dhammābhisamayopi hoti, piyaṅkaramātā hi yakkhinī paccūsasamaye anuruddhattherassa dhammaṃ sajjhāyato sutvā –

‘‘Mā saddamakari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;

Api dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā;

Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;

Sikkhema susīlyamattano, api muccema pisācayoniyā’’ti. (saṃ. ni. 

3.311)中提到的四种将要到来。识住立于此,因此称为识住,这是识的立足处的代名词。"两种处"是指两种居住处。这里所说的"处"是指居住处。因此他将会说:"无想有情处和非想非非想处是第二种。"为什么要包括所有这些?为了完全理解轮回。因为轮回不仅仅通过纯粹的识住或纯粹的处而完全理解,而是通过有、生、趣、有情居处而完全理解,所以包括了所有这些。
现在为了依次解释这个意思,他说"什么是七种"等。其中,"就像"是一个比喻的词,意思是"就像人类"。在无量的世界中,无量的人类在颜色、形状等方面没有两个是完全相同的。即使在某些地方有双胞胎在颜色或形状上相似,他们在观看、交谈、笑、走路、站立等方面也有区别。因此说"身体各异"。他们的结生心可能是三因、二因或无因的,因此说"想各异"。"某些天神"是指六欲界天。在他们中,有些身体是蓝色的,有些是黄色等。他们的想可能是二因或三因的,没有无因的。"某些堕落者"是指除了四恶趣之外的乌塔拉母夜叉、皮扬卡拉母、普萨密塔、达摩古塔等,以及其他的鬼神。他们的身体在黄、白、黑、红等颜色方面,以及瘦、胖、矮、高等方面各不相同,他们的想像人类一样可能是二因、三因或无因的。但他们不像天神那样有大威力,而是像贫穷的人类一样微不足道,很难获得食物和衣服,生活在痛苦中。有些在黑暗时痛苦,在月光下快乐,因为他们从快乐的积累中堕落,所以称为堕落者。其中有些是三因的,他们也能证悟法。例如,皮扬卡拉母夜叉在黎明时听到阿努卢达长老诵经,说道:
"皮扬卡拉,不要发出声音,比丘正在诵读法句。
如果我们能理解法句,实践它,对我们有益。
让我们约束生命,不说故意的谎言。
让我们学习自己的善行,也许我们能从鬼神界解脱。"(相应部)

2.40);

Evaṃ puttakaṃ saññāpetvā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattā. Uttaramātā pana bhagavato dhammaṃ sutvāva sotāpannā jātā.

Brahmakāyikāti brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno. Paṭhamābhinibbattāti te sabbepi paṭhamena jhānena abhinibbattā. Tesu brahmapārisajjā pana parittena abhinibbattā, tesaṃ kappassa tatiyo bhāgo āyuppamāṇaṃ. Brahmapurohitā majjhimena, tesaṃ upaḍḍhakappo āyuppamāṇaṃ, kāyo ca tesaṃ vipphārikataro hoti. Mahābrahmāno paṇītena, tesaṃ kappo āyuppamāṇaṃ, kāyo pana tesaṃ ativipphāriko hoti. Iti te kāyassa nānattā, paṭhamajjhānavasena saññāya ekattā nānattakāyā ekattasaññinoti veditabbā.

Yathā ca te, evaṃ catūsu apāyesu sattā. Nirayesu hi kesañci gāvutaṃ, kesañci aḍḍhayojanaṃ, kesañci yojanaṃ attabhāvo hoti, devadattassa pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesupi keci khuddakā, keci mahantā. Pettivisayepi keci saṭṭhihatthā, keci sattatihatthā, keci asītihatthā honti, keci suvaṇṇā, keci dubbaṇṇā honti. Tathā kālakañjikā asurā. Api cettha dīghapiṭṭhikapetā nāma saṭṭhiyojanikāpi honti. Saññā pana sabbesampi akusalavipākaahetukāva honti. Iti āpāyikāpi nānattakāyā ekattasaññinotveva saṅkhyaṃ gacchanti.

Ābhassarāti daṇḍaukkāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti ābhassarā. Tesu pañcakanayena dutiyatatiyajjhānadvayaṃ parittaṃ bhāvetvā upapannā parittābhā nāma honti, tesaṃ dve kappā āyuppamāṇaṃ. Majjhimaṃ bhāvetvā upapannā appamāṇābhā nāma honti, tesaṃ cattāro kappā āyuppamāṇaṃ. Paṇītaṃ bhāvetvā upapannā ābhassarā nāma honti, tesaṃ aṭṭha kappā āyuppamāṇaṃ. Idha pana ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbepi te gahitā. Sabbesañhi tesaṃ kāyo ekavipphārova hoti, saññā pana avitakkavicāramattā vā avitakkaavicārā vāti nānā.

Subhakiṇhāti subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanāti attho. Etesañhi ābhassarānaṃ viya na chijjitvā chijjitvā pabhā gacchati. Pañcakanaye pana parittamajjhimapaṇītassa catutthajjhānassa vasena soḷasadvattiṃsacatusaṭṭhikappāyukā parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhā nāma hutvā nibbattanti. Iti sabbepi te ekattakāyā ceva catutthajjhānasaññāya ekattasaññino cāti veditabbā. Vehapphalāpi catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. Asaññasattā viññāṇābhāvā ettha saṅgahaṃ na gacchanti, sattāvāsesu gacchanti.

Suddhāvāsā vivaṭṭapakkhe ṭhitā na sabbakālikā, kappasatasahassampi asaṅkhyeyyampi buddhasuññe loke nuppajjanti. Soḷasakappasahassabbhantare buddhesu uppannesuyeva uppajjanti, dhammacakkappavattassa bhagavato khandhavāraṭṭhānasadisā honti. Tasmā neva viññāṇaṭṭhitiṃ na sattāvāsaṃ bhajanti. Mahāsīvatthero pana – ‘‘na kho pana so sāriputta sattāvāso sulabharūpo yo mayā anivutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (ma. ni. 

2.40)这样，称之为儿子，那个日子获得了入流果。至于上母，听到世尊的法后，便生起了入流者的状态。
“梵天身”是指梵天的随从、梵天的祭司和大梵天。第一生起的，他们都是通过第一禅而生起的。在他们中，梵天的随从是通过微小的禅而生起的，他们的寿命是宇宙的三分之一。梵天的祭司是通过中等的禅而生起的，他们的寿命是宇宙的二分之一，身体比他们更为壮大。大梵天则是通过极大的禅而生起的，他们的寿命是宇宙的八分之一，身体非常庞大。因此，通过身体的多样性，依照第一禅的认知，应该知道他们是统一的。
就像他们一样，在四种恶趣中的众生也是如此。在地狱中，有些身体在几百步之内，有些在一百步之内，有些在一千步之内，而德瓦达则生于一百的距离。在畜生中，有些是小的，有些是大的。在饿鬼道中，有些在六十手长，有些在七十手长，有些在八十手长，有些是金色的，有些是丑陋的。像这样，恶鬼也有可怕的阿修罗。即使在这里，长身的饿鬼也可能在六十的距离内。所有这些的认知都是由恶法的因缘所生。因此，恶趣中的众生也是多样的，但认知是统一的。
“光明者”是指像火焰一样从他们的身体中散发出的光辉，像被切割、撕裂后飞散的光辉。通过五种方式，第二、第三禅的微小者生起，称为微光者，他们的寿命是宇宙的两分之一。中等者生起的称为小光者，他们的寿命是宇宙的四分之一。极大者生起的称为光明者，他们的寿命是宇宙的八分之一。在这里，所有这些都被统一地理解。因为在他们中，身体都是统一的，而认知则是没有思维或思维的状态。
“善光者”是指被善良的光辉包围、散发的，意指身体的光辉如同一个整体。因为他们的光辉不会被撕裂、切割。通过五种方式，微小者、中等者、极大者的第四禅的光辉，生起了十六亿的微小、无量的善光者。因此，所有这些都应该被理解为统一的身体和统一的第四禅的认知。伟果者也仅仅依赖于第四识的状态。无想众生由于没有识的存在，因此不归入此处，而是归入众生的状态。
在清净的住处，站立于解脱的边缘，不是所有的时间，甚至在千劫、无数劫的佛陀的空寂世界中也不再生起。只有在十六劫的数千劫之间，释迦牟尼佛的法轮转动时，才会生起，像佛陀的身处于众生中一样。因此，他们既不依赖于识的存在，也不依赖于众生的状态。大师希瓦长老曾说：“他并不是萨利普塔，众生的状态是难以获得的，正如我在这段时间内没有离开清净的天界。”

1.160) iminā suttena suddhāvāsāpi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catutthasattāvāsaṃyeva bhajantīti vadati, taṃ appaṭibāhiyattā suttassa anuññātaṃ.

Sabbaso rūpasaññānantiādīnaṃ attho visuddhimagge vutto. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ pana yatheva saññāya, evaṃ viññāṇassapi sukhumattā neva viññāṇaṃ nāviññāṇaṃ. Tasmā viññāṇaṭṭhitīsu avatvā āyatanesu vuttaṃ.

128.Tatrāti tāsu viññāṇaṭṭhitīsu. Tañca pajānātīti tañca viññāṇaṭṭhitiṃ pajānāti. Tassā ca samudayanti ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo’’tiādinā (paṭi. ma. 1.49) nayena tassā samudayañca pajānāti. Tassā ca atthaṅgamanti – ‘‘avijjānirodhā rūpanirodho’’tiādinā nayena tassā atthaṅgamañca pajānāti. Assādanti yaṃ rūpaṃ paṭicca…pe… yaṃ viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇassa assādoti, evaṃ tassā assādañca pajānāti. Ādīnavanti yaṃ rūpaṃ…pe… yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇassa ādīnavoti, evaṃ tassā ādīnavañca pajānāti. Nissaraṇanti yo rūpasmiṃ…pe… yo viññāṇe chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇassa nissaraṇanti (saṃ. ni. 2.26) evaṃ tassā nissaraṇañca pajānāti. Kallaṃ nu tenāti yuttaṃ nu tena bhikkhunā taṃ viññāṇaṭṭhitiṃ taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ vasena ahanti vā mamanti vā abhinanditunti. Etenupāyena sabbattha veditabbo. Yattha pana rūpaṃ natthi, tattha catunnaṃ khandhānaṃ vasena, yattha viññāṇaṃ natthi, tattha ekassa khandhassa vasena samudayo yojetabbo. Āhārasamudayā āhāranirodhāti idañcettha padaṃ yojetabbaṃ.

Yato kho, ānanda, bhikkhūti yadā kho ānanda, bhikkhu. Anupādā vimuttoti catūhi upādānehi aggahetvā vimutto. Paññāvimuttoti paññāya vimutto. Aṭṭha vimokkhe asacchikatvā paññābaleneva nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca appavattiṃ katvā vimuttoti attho. So sukkhavipassako ca paṭhamajjhānādīsu aññatarasmiṃ ṭhatvā arahattaṃ patto cāti pañcavidho. Vuttampi cetaṃ – ‘‘katamo ca puggalo paññāvimutto? Idhekacco puggalo na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto’’ti (pu. pa. 15).

Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā



1.160) 通过这段经典，清净住处的众生也依赖于第四识的状态，因其不被排斥而被经典所允许。
关于所有的色法认知等的意义在《清净道》中已被阐明。然而，非想非非想处的状态就如同认知一样，识的细微性也不属于识，也不属于非识。因此，在识的状态中不提及识的状态。
128. 在那里指的是那些识的状态。对此他明了，明了那识的状态。对其生起，他也明了“无明的生起导致色法的生起”等等（《相应部·中卷》1.49）的方式，他也明了其生起。对其灭尽，他也明了“无明的灭尽导致色法的灭尽”等等的方式，他也明了其灭尽。对于乐，他明了“因色法而生起的……因识而生起的快乐、愉悦”，这是识的乐，因而他也明了其乐。对于苦，他明了“因色法……因识而生起的无常、痛苦、变化的法”，这是识的苦，因而他也明了其苦。对于解脱，他明了“在色法中……在识中对贪欲的放弃、对贪欲的断除，这是识的解脱”（《相应部·中卷》2.26），因而他也明了其解脱。至于“这样做是否合适呢？”是指那比丘因渴望、我执、见解而生起的识状态，是否存在于他之中，或是否被他所喜爱。通过这种方式，应该在各处理解。若在某处没有色法，则应根据四种蕴来理解；若在某处没有识，则应根据单一的蕴来理解生起。关于饮食的生起和饮食的灭尽，这里应当理解为相关的词句。
“阿难，当比丘”是指当阿难，某位比丘。因无执而解脱，是指超越四种执着而解脱。因智慧而解脱，是指通过智慧而解脱。以智慧的力量，觉知名色和色法的微细性而得解脱。这样他成为了干枯的观照者，在第一禅等中某一处停留而获得了阿罗汉果，故称为五种。也曾说过：“什么是智慧解脱的众生？在这里，有些众生并非仅仅依靠身体的触碰而生存，因看到智慧而使烦恼消失，这称为智慧解脱的众生。”（《增支部·法卷》15）
八种解脱的阐述

129. Evaṃ ekassa bhikkhuno nigamanañca nāmañca dassetvā itarassa dassetuṃ aṭṭha kho imetiādimāha. Tattha vimokkhoti kenaṭṭhena vimokkho? Adhimuccanaṭṭhena. Ko panāyaṃ adhimuccanaṭṭho nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu muccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu muccanaṭṭho, pituaṅke vissaṭṭhaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ panattho pacchime vimokkhe natthi, purimesu sabbesu atthi.

Rūpī rūpāni passatīti ettha ajjhattaṃ kesādīsu nīlakasiṇādīsu nīlakasiṇādivasena uppāditaṃ rūpajjhānaṃ rūpaṃ, tadassatthīti rūpī. Bahiddhā rūpāni passatīti bahiddhāpi nīlakasiṇādīni rūpāni jhānacakkhunā passati. Iminā ajjhattabahiddhāvatthukesu kasiṇesu uppāditajjhānassa puggalassa cattāri rūpāvacarajjhānāni dassitāni. Ajjhattaṃ arūpasaññīti ajjhattaṃ na rūpasaññī, attano kesādīsu anuppāditarūpāvacarajjhānoti attho. Iminā bahiddhā parikammaṃ katvā bahiddhāva uppāditajjhānassa puggalassa rūpāvacarajjhānāni dassitāni.

Subhantveva adhimutto hotīti iminā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu jhānāni dassitāni. Tattha kiñcāpi antoappanāyaṃ subhanti ābhogo natthi, yo pana visuddhaṃ subhaṃ kasiṇamārammaṇaṃ karitvā viharati, so yasmā subhanti adhimutto hotīti vattabbataṃ āpajjati, tasmā evaṃ desanā katā. Paṭisambhidāmagge pana – ‘‘kathaṃ subhantveva adhimutto hotīti vimokkho? Idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati…pe… mettāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Karuṇā, muditā, upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati…pe… upekkhāya bhāvitattā sattā appaṭikūlā honti. Evaṃ subhaṃ tveva adhimutto hotīti vimokkho’’ti (paṭi. ma. 1.212) vuttaṃ.

Sabbaso rūpasaññānantiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge vuttameva. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkhoti ayaṃ catunnaṃ khandhānaṃ sabbaso visuddhattā vimuttattā aṭṭhamo uttamo vimokkho nāma.



这样，展示了一位比丘的结论和名称，以此来说明其他的，八种解脱的内容。这里所说的“解脱”是指什么样的解脱？是指超越的解脱。那么，这个超越的解脱是什么呢？是指对对治法的彻底解脱，是指对所缘的深切喜悦而获得的解脱，是指像孩子在父亲的怀抱中，因无所执著而自在地安稳入睡，因而在所缘中生起。此处的意义在最后一种解脱中并不存在，而在前面的所有解脱中都存在。
“看见色法的形象”是指在内心中，通过头发等的蓝色等的色法而生起的色法的禅定，因而称为“看见色法”。“看见外在的色法”是指在外界的蓝色等色法中，通过禅定的眼睛来观察。通过这种方式，在内外的对象中，通过色法的禅定，展示了四种色法的禅定。内心中“无色的认知”是指内心中并不具备色法的认知，意指自身的头发等未生起的色法的禅定。通过这种方式，在外界的准备下，展示了外界的色法的禅定。
“善美者而有超越”是指在非常清净的蓝色等色法的禅定中展示的状态。虽然在内心的安住中并没有光辉，但如果能够以清净的美好色法作为所缘而安住，那么因而可以说他是善美者而有超越，因此如此讲解。至于《分解道》中提到的：“如何能称为善美者而有超越呢？在这里，比丘以慈心为伴，向一个方向安住……因慈心的培养，众生便不会对他产生敌意。以悲心、喜心、平等心为伴，向一个方向安住……因平等心的培养，众生便不会对他产生敌意。这样，称为善美者而有超越。”（《相应部·中卷》1.212）如是所述。
关于“所有的色法认知”等等的内容，已在《清净道》中全部阐明。这是第八种解脱，因四种蕴的完全清净而获得的解脱，称为第八种最上解脱。

130.Anulomanti ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā. Paṭilomanti pariyosānato paṭṭhāya yāva ādito. Anulomapaṭilomanti idaṃ atipaguṇattā samāpattīnaṃ aṭṭhatvāva ito cito ca sañcaraṇavasena vuttaṃ. Yatthicchakanti okāsaparidīpanaṃ, yattha yattha okāse icchati. Yadicchakanti samāpattidīpanaṃ, yaṃ yaṃ samāpattiṃ icchati. Yāvaticchakanti addhānaparicchedadīpanaṃ , yāvatakaṃ addhānaṃ icchati. Samāpajjatīti taṃ taṃ samāpattiṃ pavisati. Vuṭṭhātīti tato uṭṭhāya tiṭṭhati.

Ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto, arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato vimuttoti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Accī yathā vātavegena khittā, (upasivāti bhagavā)

Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ;

Evaṃ munī nāmakāyā vimutto,

Atthaṃ paleti na upeti saṅkha’’nti. (su. ni. 1080);

So panesa ubhatobhāgavimutto ākāsānañcāyatanādīsu aññatarato uṭṭhāya arahattaṃ patto ca anāgāmī hutvā nirodhā uṭṭhāya arahattaṃ patto cāti pañcavidho. Keci pana – ‘‘yasmā rūpāvacaracatutthajjhānampi duvaṅgikaṃ upekkhāsahagataṃ, arūpāvacarajjhānampi tādisameva. Tasmā rūpāvacaracatutthajjhānato uṭṭhāya arahattaṃ pattopi ubhatobhāgavimutto’’ti.

Ayaṃ pana ubhatobhāgavimuttapañho heṭṭhā lohapāsāde samuṭṭhahitvā tipiṭakacūḷasumanattherassa vaṇṇanaṃ nissāya cirena vinicchayaṃ patto . Girivihāre kira therassa antevāsiko ekassa piṇḍapātikassa mukhato taṃ pañhaṃ sutvā āha – ‘‘āvuso, heṭṭhālohapāsāde amhākaṃ ācariyassa dhammaṃ vaṇṇayato na kenaci sutapubba’’nti. Kiṃ pana, bhante, thero avacāti? Rūpāvacaracatutthajjhānaṃ kiñcāpi duvaṅgikaṃ upekkhāsahagataṃ kilese vikkhambheti, kilesānaṃ pana āsannapakkhe virūhanaṭṭhāne samudācarati. Ime hi kilesā nāma pañcavokārabhave nīlādīsu aññataraṃ ārammaṇaṃ upanissāya samudācaranti, rūpāvacarajjhānañca taṃ ārammaṇaṃ na samatikkamati. Tasmā sabbaso rūpaṃ nivattetvā arūpajjhānavasena kilese vikkhambhetvā arahattaṃ pattova ubhatobhāgavimuttoti, idaṃ āvuso thero avaca. Idañca pana vatvā idaṃ suttaṃ āhari – ‘‘katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto. Idhekacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo ubhatobhāgavimutto’’ti (pu. pa. 24).

Imāya ca ānanda ubhatobhāgavimuttiyāti ānanda ito ubhatobhāgavimuttito. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahānidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā

131.Evaṃme sutanti mahāparinibbānasuttaṃ. Tatrāyamanupubbapadavaṇṇanā – gijjhakūṭeti gijjhā tassa kūṭesu vasiṃsu, gijjhasadisaṃ vā tassa kūṭaṃ atthīti gijjhakūṭo, tasmiṃ gijjhakūṭe. Abhiyātukāmoti abhibhavanatthāya yātukāmo. Vajjīti vajjirājāno. Evaṃmahiddhiketi evaṃ mahatiyā rājiddhiyā samannāgate, etena nesaṃ samaggabhāvaṃ kathesi. Evaṃmahānubhāveti evaṃ mahantena ānubhāvena samannāgate, etena nesaṃ hatthisippādīsu katasikkhataṃ kathesi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sikkhitā vatime licchavikumārakā, susikkhitā vatime licchavikumārakā, yatra hi nāma sukhumena tāḷacchiggalena asanaṃ atipātayissanti poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhita’’nti (saṃ. ni. 

130\顺序是指从开始到结束。逆序是指从结束到开始。顺逆是指因为非常熟练,不需停留就能来回穿梭。"随意处"是指明确地点,在任何想要的地方。"随意定"是指明确禅定,任何想要的禅定。"

5.1115). Ucchecchāmīti ucchindissāmi. Vināsessāmīti nāsessāmi, adassanaṃ pāpessāmi. Anayabyasananti ettha na ayoti anayo, avaḍḍhiyā etaṃ nāmaṃ. Hitañca sukhañca viyassati vikkhipatīti byasanaṃ, ñātipārijuññādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. Āpādessāmīti pāpayissāmi.

Iti kira so ṭhānanisajjādīsu imaṃ yuddhakathameva katheti, gamanasajjā hothāti evaṃ balakāyaṃ āṇāpeti. Kasmā? Gaṅgāyaṃ kira ekaṃ paṭṭanagāmaṃ nissāya aḍḍhayojanaṃ ajātasattuno āṇā, aḍḍhayojanaṃ licchavīnaṃ. Ettha pana āṇāpavattiṭṭhānaṃ hotīti attho. Tatrāpi ca pabbatapādato mahagghabhaṇḍaṃ otarati. Taṃ sutvā – ‘‘ajja yāmi, sve yāmī’’ti ajātasattuno saṃvidahantasseva licchavirājāno samaggā sammodamānā puretaraṃ gantvā sabbaṃ gaṇhanti. Ajātasattu pacchā āgantvā taṃ pavattiṃ ñatvā kujjhitvā gacchati. Te punasaṃvaccharepi tatheva karonti. Atha so balavāghātajāto tadā evamakāsi.

Tato cintesi – ‘‘gaṇena saddhiṃ yuddhaṃ nāma bhāriyaṃ, ekopi moghappahāro nāma natthi, ekena kho pana paṇḍitena saddhiṃ mantetvā karonto nipparādho hoti, paṇḍito ca satthārā sadiso natthi, satthā ca avidūre dhuravihāre vasati, handāhaṃ pesetvā pucchāmi . Sace me gatena koci attho bhavissati, satthā tuṇhī bhavissati, anatthe pana sati kiṃ rañño tattha gamanenāti vakkhatī’’ti. So vassakārabrāhmaṇaṃ pesesi. Brāhmaṇo gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho rājā…pe… āpādessāmī’’ti.

Rājaaparihāniyadhammavaṇṇanā



随意时是指明确时间限度,想要多长时间。进入是指进入那个禅定。出定是指从中出来而站立。
两分解脱是指从两个方面解脱,通过无色定从色身解脱,通过道从名身解脱。也曾说过:
"如火焰被风吹散,(优波湿婆,世尊说)
消失不再被计数;
如是牟尼从名身解脱,
消失不再被计数。"(经集1080)
这两分解脱有五种:从空无边处等出定而证阿罗汉果,成为不还果后从灭尽定出定而证阿罗汉果。有些人说:"因为色界第四禅也是二支具足、与舍俱,无色界禅也是如此。所以从色界第四禅出定而证阿罗汉果的也是两分解脱。"
这个两分解脱的问题在下面的铜殿中产生,依靠三藏小须摩那长老的解释,经过长时间才得到决定。据说在山寺中,长老的弟子从一位乞食比丘那里听到这个问题后说:"朋友,在下面的铜殿中我们的老师讲法时,从未听过任何人(提出这个问题)。"那么,尊者,长老怎么说呢?"虽然色界第四禅是二支具足、与舍俱,压制烦恼,但烦恼在靠近的地方、生长的地方活动。这些烦恼在五蕴有中依靠蓝等任一所缘而活动,色界禅不超越那个所缘。所以完全舍弃色法,通过无色禅压制烦恼而证得阿罗汉果的,才是两分解脱。"朋友,长老是这样说的。说完这个后,他引用了这段经文:"什么是两分解脱的人?在这里,某人以身触八解脱而住,以慧见而诸漏尽,这称为两分解脱的人。"(人施设论24)
阿难,从这两分解脱。阿难,从这两分解脱。其余在各处都是明显的。
如是在《长部注释》《吉祥悦意》中
《大因缘经注》结束。
3.大般涅槃经注
131\如是我闻,大般涅槃经。这里是逐字解释 - 灵鹫山:因为灵鹫在那山峰上栖息,或者因为它的山峰像灵鹫,所以叫灵鹫山,在那灵鹫山上。想要征服:想要为了征服而前往。跋耆:跋耆国王们。如此大神通:具有如此大的王威,以此说明他们的和睦。如此大威力:具有如此大的威力,以此说明他们在象技等方面受过训练,关于这点曾说:"这些离车王子们训练有素,这些离车王子们训练非常有素,他们能用细箭穿过细小的钥匙孔,一箭接一箭不会失误。"(相应部5.1115)我要破坏:我要切断。我要毁灭:我要消灭,我要使之消失。不幸灾难:这里,不幸是指不利,这是不增长的意思。灾难是指散失利益和快乐,这是亲属衰败等的意思。我要导致:我要使之达到。
据说他在站立坐下等场合只谈论这种战争的话题,命令军队说"准备出发"。为什么?据说在恒河边依靠一个港口村庄,阿阇世王统治半由旬,离车人统治半由旬。这里是指命令的范围。在那里,从山脚下运来贵重货物。听到这个消息后,阿阇世王说"今天去,明天去"而准备时,离车王们和睦一致地先去拿走一切。阿阇世王后来得知这个情况后生气而离开。他们第二年又这样做。于是他怀着强烈的憎恨,那时就这样做了。
然后他想:"与团体作战是困难的,即使一击也不会无效,但与一个智者商议而行动就不会有过失,没有比佛陀更智慧的人,佛陀住在不远处的主要精舍中,好吧,我派人去问。如果我去有什么利益,佛陀会保持沉默,如果有不利,他会说'国王去那里有什么用?'"他派遣雨季迦罗婆罗门。婆罗门去向世尊报告此事。因此说:"于是,国王...我要导致。"
王不衰法注释

134.Bhagavantaṃ bījayamānoti thero vattasīse ṭhatvā bhagavantaṃ bījati, bhagavato pana sītaṃ vā uṇhaṃ vā natthi. Bhagavā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā tena saddhiṃ amantetvā therena saddhiṃ mantetukāmo kinti te, ānanda, sutantiādimāha. Abhiṇhaṃ sannipātāti divasassa tikkhattuṃ sannipatantāpi antarantarā sannipatantāpi abhiṇhaṃ sannipātāva. Sannipātabahulāti hiyyopi sannipatimhā, purimadivasampi sannipatimhā, puna ajja kimatthaṃ sannipatitā homāti vosānaṃ anāpajjantā sannipātabahulā nāma honti. Yāvakīvañcāti yattakaṃ kālaṃ. Vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti – abhiṇhaṃ asannipatantā hi disāvidisāsu āgataṃ sāsanaṃ na suṇanti, tato – ‘‘asukagāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, asukaṭṭhāne corā vā pariyuṭṭhitā’’ti na jānanti, corāpi ‘‘pamattā rājāno’’ti ñatvā gāmanigamādīni paharantā janapadaṃ nāsenti. Evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti. Abhiṇhaṃ sannipatantā pana taṃ taṃ pavattiṃ suṇanti, tato balaṃ pesetvā amittamaddanaṃ karonti, corāpi – ‘‘appamattā rājāno, na sakkā amhehi vaggabandhehi vicaritu’’nti bhijjitvā palāyanti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī’’ti. Tattha pāṭikaṅkhāti icchitabbā, avassaṃ bhavissatīti evaṃ daṭṭhabbāti attho.

Samaggātiādīsu sannipātabheriyā niggatāya – ‘‘ajja me kiccaṃ atthi, maṅgalaṃ atthī’’ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Bherisaddaṃ pana sutvāva bhuñjantāpi alaṅkariyamānāpi vatthāni nivāsentāpi aḍḍhabhuttā vā aḍḍhālaṅkatā vā vatthaṃ nivāsayamānā vā sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekatova avuṭṭhahantā na samaggā vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti – ‘‘amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī’’ti. Ekato vuṭṭhahantā pana samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica – ‘‘asukaṭṭhānesu gāmasīmā vā nigamasīmā vā ākulā, corā pariyuṭṭhitā’’ti sutvā – ‘‘ko gantvā imaṃ amittamaddanaṃ karissatī’’ti vutte – ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama’’nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma. Ekassa pana kammante osīdamāne sesā rājāno puttabhātaro pesetvā tassa kammantaṃ upatthambhayamānāpi, āgantukarājānaṃ – ‘‘asukassa gehaṃ gacchatu, asukassa gehaṃ gacchatū’’ti avatvā sabbe ekato saṅgaṇhantāpi, ekassa maṅgale vā roge vā aññasmiṃ vā pana tādise sukhadukkhe uppanne sabbe tattha sahāyabhāvaṃ gacchantāpi samaggā vajjikaraṇīyāni karonti nāma.


134\为世尊扇风:长老站在职责的首位为世尊扇风,但世尊既不冷也不热。世尊听到婆罗门的话后,没有与他交谈,而是想与长老交谈,因此说"阿难,你听说"等。经常集会:即使一天集会三次,或者不时集会,也称为经常集会。多次集会:昨天我们集会了,前天我们集会了,今天我们又为什么集会呢?不厌倦地多次集会。只要:多长时间。阿难,只要跋耆人如此,可以预期他们会增长,不会衰退 - 不经常集会的人听不到从四面八方来的消息,因此不知道"某村或某镇的边界混乱,某处有盗贼出没"。盗贼知道"国王们疏忽了"就攻击村镇等,毁坏国土。这样国王就会衰退。但经常集会的人听到各种消息,就派兵镇压敌人,盗贼也知道"国王们警惕,我们不能成群结队地行动"就分散逃跑。这样国王就会增长。因此说"阿难,只要跋耆人如此,可以预期他们会增长,不会衰退"。这里,"可以预期"是指应该期待,应该这样理解:一定会发生。
在"和合"等词中,当集会的鼓声响起时,说"今天我有事,我有吉祥事"而分心的人不是和合集会。但听到鼓声就立即来集会的人,即使正在吃饭、打扮、穿衣,或者吃了一半、打扮了一半、正在穿衣,都称为和合集会。集会后,思考商议后行动,不一起离开的不是和合解散。这样解散时,先走的人会这样想:"我们只听到外面的谈话,现在将会有决定性的讨论。"一起离开的人称为和合解散。此外,听说"某处村镇边界混乱,盗贼出没"后,当问"谁去镇压这敌人"时,说"我先去,我先去"而去的人也称为和合解散。当一个人的事业衰退时,其他国王派遣儿子兄弟去支持他的事业;对待来访的国王,不说"去某人家,去某人家",而是大家一起接待;当一个人有喜事或疾病或其他类似的苦乐时,大家都去做朋友,这些都称为和合处理跋耆事务。


Apaññattantiādīsu pubbe akataṃ suṅkaṃ vā baliṃ vā daṇḍaṃ vā āharāpentā apaññattaṃ paññapenti nāma. Porāṇapaveṇiyā āgatameva pana anāharāpentā paññattaṃ samucchindanti nāma. Coroti gahetvā dassite avicinitvāva chejjabhejjaṃ anusāsentā porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya na vattanti nāma. Tesaṃ apaññattaṃ paññapentānaṃ abhinavasuṅkādīhi pīḷitā manussā – ‘‘atiupaddutamha, ko imesaṃ vijite vasissatī’’ti paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti. Paññattaṃ samucchindantānaṃ paveṇīāgatāni suṅkādīni agaṇhantānaṃ koso parihāyati. Tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ alabhamānā thāmena balena parihāyanti. Te neva yuddhakkhamā honti, na pāricariyakkhamā. Porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya avattantānaṃ vijite manussā – ‘‘amhākaṃ puttaṃ pitaraṃ bhātaraṃ acoraṃyeva coroti katvā chindiṃsu bhindiṃsū’’ti kujjhitvā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti, evaṃ rājūnaṃ parihāni hoti, paññattaṃ paññapentānaṃ pana ‘‘paveṇīāgatameva rājāno karontī’’ti manussā haṭṭhatuṭṭhā kasivāṇijjādike kammante sampādenti. Paññattaṃ asamucchindantānaṃ paveṇīāgatāni suṅkādīni gaṇhantānaṃ koso vaḍḍhati, tato hatthiassabalakāyaorodhādayo yathānibaddhaṃ vaṭṭaṃ labhamānā thāmabalasampannā yuddhakkhamā ceva pāricariyakkhamā ca honti.

Porāṇaṃ vajjidhammanti ettha pubbe kira vajjirājāno ‘‘ayaṃ coro’’ti ānetvā dassite ‘‘gaṇhatha naṃ cora’’nti avatvā vinicchayamahāmattānaṃ denti. Te vinicchinitvā sace acoro hoti, vissajjenti. Sace coro, attanā kiñci avatvā vohārikānaṃ denti. Tepi acoro ce, vissajjenti. Coro ce, suttadharānaṃ denti. Tepi vinicchinitvā acoro ce, vissajjenti. Coro ce, aṭṭhakulikānaṃ denti. Tepi tatheva katvā senāpatissa, senāpati uparājassa, uparājā rañño, rājā vinicchinitvā acoro ce, vissajjeti. Sace pana coro hoti, paveṇīpotthakaṃ vācāpeti. Tattha – ‘‘yena idaṃ nāma kataṃ, tassa ayaṃ nāma daṇḍo’’ti likhitaṃ. Rājā tassa kiriyaṃ tena samānetvā tadanucchavikaṃ daṇḍaṃ karoti. Iti etaṃ porāṇaṃ vajjidhammaṃ samādāya vattantānaṃ manussā na ujjhāyanti, ‘‘rājāno porāṇapaveṇiyā kammaṃ karonti, etesaṃ doso natthi, amhākaṃyeva doso’’ti appamattā kammante karonti. Evaṃ rājūnaṃ vuddhi hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.


在"未制定"等词中,征收以前未征收的关税、贡赋或罚金,称为制定未制定的。不征收古老传统中已有的,称为废除已制定的。抓到盗贼后未经调查就判处死刑或肢刑,称为不遵循古老的跋耆法。他们制定未制定的,人民因新的关税等而受压迫,说"我们受到太多骚扰,谁会住在他们的领地里?"就进入边境地区成为盗贼或盗贼的同伙,攻击国土。废除已制定的,不征收传统的关税等,国库就会衰退。因此象马军队和宫女等得不到固定的供给,就会失去力量。他们既不能作战,也不能服侍。不遵循古老的跋耆法,领地内的人民说"他们把我们的儿子、父亲、兄弟当成盗贼而杀害"而生气,就进入边境地区成为盗贼或盗贼的同伙,攻击国土,这样国王就会衰退。但制定已制定的,人民说"国王们遵循传统"而高兴,从事农业贸易等工作。不废除已制定的,征收传统的关税等,国库就会增长,因此象马军队和宫女等得到固定的供给,就会有力量,能够作战和服侍。
关于"古老的跋耆法",据说以前跋耆国王们对于带来的"这是盗贼"的人,不说"抓住这个盗贼",而是交给审判大臣。他们审判后,如果不是盗贼就释放。如果是盗贼,自己不说什么就交给法官。他们也是如果不是盗贼就释放。如果是盗贼就交给经师。他们也是审判后,如果不是盗贼就释放。如果是盗贼就交给八家族。他们也是这样做后交给将军,将军交给副王,副王交给国王,国王审判后如果不是盗贼就释放。但如果是盗贼,就让人诵读传统书。其中写着"做了这样的事,应该受这样的惩罚"。国王将他的行为与之对照,给予相应的惩罚。这样遵循古老的跋耆法,人民不会抱怨,说"国王们按照古老传统行事,他们没有过错,过错在我们自己",就谨慎地工作。这样国王就会增长。因此说"阿难,只要跋耆人如此,可以预期他们会增长,不会衰退"。


Sakkarontīti yaṃkiñci tesaṃ sakkāraṃ karontā sundarameva karonti. Garuṃ karontīti garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvāva karonti. Mānentīti manena piyāyanti. Pūjentīti nipaccakāraṃ dassenti. Sotabbaṃ maññantīti divasassa dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ gantvā tesaṃ kathaṃ sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññanti. Tattha ye evaṃ mahallakānaṃ rājūnaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya ca nesaṃ upaṭṭhānaṃ na gacchanti, te tehi vissaṭṭhā anovadiyamānā kīḷāpasutā rajjato parihāyanti. Ye pana tathā paṭipajjanti, tesaṃ mahallakarājāno – ‘‘idaṃ kātabbaṃ, idaṃ na kātabba’’nti porāṇaṃ paveṇiṃ ācikkhanti. Saṅgāmaṃ patvāpi – ‘‘evaṃ pavisitabbaṃ, evaṃ nikkhamitabba’’nti upāyaṃ dassenti. Te tehi ovadiyamānā yathāovādaṃ paṭipajjantā sakkonti rājappaveṇiṃ sandhāretuṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.

Kulitthiyoti kulagharaṇiyo. Kulakumāriyoti anividdhā tāsaṃ dhītaro. Okkassa pasayhāti ettha ‘‘okkassā’’ti vā ‘‘pasayhā’’ti vā pasayhākārassevetaṃ nāmaṃ. ‘‘Ukkassā’’tipi paṭhanti. Tattha okkassāti avakassitvā ākaḍḍhitvā. Pasayhāti abhibhavitvā ajjhottharitvāti ayaṃ vacanattho. Evañhi karontānaṃ vijite manussā – ‘‘amhākaṃ gehe puttamātaropi, kheḷasiṅghāṇikādīni mukhena apanetvā saṃvaḍḍhitadhītaropi ime rājāno balakkārena gahetvā attano ghare vāsentī’’ti kupitā paccantaṃ pavisitvā corā vā corasahāyā vā hutvā janapadaṃ paharanti. Evaṃ akarontānaṃ pana vijite manussā appossukkā sakāni kammāni karontā rājakosaṃ vaḍḍhenti. Evamettha vuddhihāniyo veditabbā.

Vajjīnaṃ vajjicetiyānīti vajjirājūnaṃ vajjiraṭṭhe cittīkataṭṭhena cetiyānīti laddhanāmāni yakkhaṭṭhānāni. Abbhantarānīti antonagare ṭhitāni. Bāhirānīti bahinagare ṭhitāni . Dinnapubbanti pubbe dinnaṃ. Katapubbanti pubbe kataṃ. No parihāpessantīti aparihāpetvā yathāpavattameva karissanti dhammikaṃ baliṃ parihāpentānañhi devatā ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ na karonti, anuppannaṃ dukkhaṃ janetuṃ asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ vaḍḍhenti, saṅgāme patte sahāyā na honti. Aparihāpentānaṃ pana ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karonti, anuppannaṃ sukhaṃ uppādetuṃ asakkontāpi uppannaṃ kāsasīsarogādiṃ hananti, saṅgāmasīse sahāyā hontīti evamettha vuddhihāniyo veditabbā.

Dhammikā rakkhāvaraṇaguttīti ettha rakkhā eva yathā anicchitaṃ na gacchati, evaṃ āvaraṇato āvaraṇaṃ. Yathā icchitaṃ na vinassati, evaṃ gopāyanato gutti. Tattha balakāyena parivāretvā rakkhaṇaṃ pabbajitānaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma na hoti. Yathā pana vihārassa upavane rukkhe na chindanti, vājikā vajjhaṃ na karonti, pokkharaṇīsu macche na gaṇhanti, evaṃ karaṇaṃ dhammikā rakkhāvaraṇagutti nāma. Kinti anāgatā cāti iminā pana nesaṃ evaṃ paccupaṭṭhitacittasantānoti cittappavattiṃ pucchati.


尊敬:他们做任何尊敬的事都做得很好。尊重:他们以尊重的态度来做。敬爱:他们以爱心来敬重。崇敬:他们表示恭敬。认为应该听从:他们每天去拜见两三次,认为应该听从并相信他们的话。在这里,那些不尊敬等老国王,不去拜见他们以求教诲的人,会被他们抛弃而不受教导,沉迷于游戏而失去王位。但那些这样做的人,老国王会告诉他们:"应该做这个,不应该做那个"等古老的传统。即使在战争中也会指导:"应该这样进攻,应该这样撤退"等策略。他们受到教导并按照教导行事,就能维持王位的传统。因此说"阿难,只要跋耆人如此,可以预期他们会增长,不会衰退"。
贵族妇女:指贵族家庭的妇女。贵族少女:指她们未出嫁的女儿。强迫和压制:这里"强迫"或"压制"都是指强制行为的名称。也读作"ukkassa"。其中,"okkassa"意为拉下来、拖拽;"pasayha"意为征服、压倒,这是词义。这样做的人,他们领地内的人民会说:"这些国王用强力抓走我们家中的儿子的母亲,和我们用口水擦拭鼻涕等抚养长大的女儿,让她们住在自己家里",而生气,就进入边境地区成为盗贼或盗贼的同伙,攻击国土。但不这样做的人,他们领地内的人民会安心地做自己的工作,增加国库。这样应该理解增长和衰退。
跋耆人的跋耆圣地:指跋耆国王在跋耆国中被尊崇的地方,被称为夜叉居住的地方。内部的:指城内的。外部的:指城外的。以前给予的:指以前给予的。以前做的:指以前做的。不会减少:不会减少而会照常进行。减少正当的供奉的人,神灵不会好好保护,虽然不能产生未生的痛苦,但会增加已生的咳嗽头痛等疾病,在战争中不会成为盟友。不减少的人,神灵会好好保护,虽然不能产生未生的快乐,但会消除已生的咳嗽头痛等疾病,在战争前线会成为盟友。这样应该理解增长和衰退。
正当的保护防卫守护:这里,保护就是不让不想要的事发生,所以是防卫。让想要的事不失去,所以是守护。在这里,用军队包围保护不是出家人的正当保护防卫守护。但是不砍伐寺院附近的树木,不在水池中捕鱼,这样做就是正当的保护防卫守护。"未来的如何"这句话是在问他们的心续和心的活动。


Tattha ye anāgatānaṃ arahantānaṃ āgamanaṃ na icchanti, te assaddhā honti appasannā. Pabbajite ca sampatte paccuggamanaṃ na karonti, gantvā na passanti, paṭisanthāraṃ na karonti, pañhaṃ na pucchanti, dhammaṃ na suṇanti, dānaṃ na denti, anumodanaṃ na suṇanti, nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahanti. Atha nesaṃ avaṇṇo abbhuggacchati – ‘‘asuko nāma rājā assaddho appasanno, pabbajite sampatte paccuggamanaṃ na karoti…pe… nivāsanaṭṭhānaṃ na saṃvidahatī’’ti. Taṃ sutvā pabbajitā tassa nagaradvārena na gacchanti, gacchantāpi nagaraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ arahantānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānampi phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te – ‘‘vasissāmāti tāva cintetvā āgatamhā, imesaṃ pana rājūnaṃ iminā nīhārena ko vasissatī’’ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ anāgatesu anāgacchantesu, āgatesu dukkhaṃ viharantesu so deso pabbajitānaṃ anāvāso hoti. Tato devatārakkhā na hoti, devatārakkhāya asati amanussā okāsaṃ labhanti. Amanussā ussannā anuppannaṃ byādhiṃ uppādenti, sīlavantānaṃ dassanapañhāpucchanādivatthukassa puññassa anāgamo hoti. Vipariyāyena pana yathāvuttakaṇhapakkhaviparītassa sukkapakkhassa sambhavo hotīti evamettha vuddhihāniyo veditabbā.



在那里,那些不希望未来的阿罗汉来的人,他们是没有信心的,不信任的。出家人到来时不迎接,到那里不见面,不进行寒暄,不问问题,不听法,不施舍,不听赞叹,不安排住宿场所。于是他们的名声就上升了——"某位国王没有信心,不信任,出家人到来时不迎接……等等……不安排住宿场所"。听到这些,出家人就不从那座城市的门口走过,即使走也不进入城市。这样,未来的阿罗汉就不会来。即使已经来的人,在舒适的居所缺乏时,那些不知道的人也会想——"我们想着要住在这里,但这些国王以这种方式,谁能住得下呢?"于是就离开了。这样,在未来的人不来,在已经来的人痛苦居住的地方,那片土地对出家人来说就没有居所。因此,神灵的保护就不存在,在没有神灵保护的情况下,非人类就会获得机会。非人类会导致未生的疾病的产生,对于有道德的人来说,在询问问题等方面的功德会变得不来。反之,如所说的黑方与白方相反的情况,将会产生。这样应该理解增长和衰退。

135.Ekamidāhanti idaṃ bhagavā pubbe vajjīnaṃ imassa vajjisattakassa desitabhāvappakāsanatthamāha . Tattha sārandade cetiyeti evaṃnāmake vihāre. Anuppanne kira buddhe tattha sārandadassa yakkhassa nivāsanaṭṭhānaṃ cetiyaṃ ahosi. Athettha bhagavato vihāraṃ kārāpesuṃ, so sārandade cetiye katattā sārandadacetiyantveva saṅkhyaṃ gato.

Akaraṇīyāti akātabbā, aggahetabbāti attho. Yadidanti nipātamattaṃ. Yuddhassāti karaṇatthe sāmivacanaṃ, abhimukhayuddhena gahetuṃ na sakkāti attho. Aññatra upalāpanāyāti ṭhapetvā upalāpanaṃ. Upalāpanā nāma – ‘‘alaṃ vivādena, idāni samaggā homā’’ti hatthiassarathahiraññasuvaṇṇādīni pesetvā saṅgahakaraṇaṃ. Evañhi saṅgahaṃ katvā kevalaṃ vissāsena sakkā gaṇhitunti attho. Aññatra mithubhedāyāti ṭhapetvā mithubhedaṃ. Iminā aññamaññabhedaṃ katvāpi sakkā ete gahetunti dasseti. Idaṃ brāhmaṇo bhagavato kathāya nayaṃ labhitvā āha.

Kiṃ pana bhagavā brāhmaṇassa imāya kathāya nayalābhaṃ na jānātīti? Āma, jānāti. Jānanto kasmā kathesīti? Anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘mayā akathitepi katipāhena gantvā sabbe gaṇhissati, kathite pana samagge bhindanto tīhi saṃvaccharehi gaṇhissati, ettakampi jīvitameva varaṃ, ettakañhi jīvantā attano patiṭṭhānabhūtaṃ puññaṃ karissantī’’ti.

Abhinanditvāti cittena abhinanditvā. Anumoditvāti ‘‘yāva subhāsitañcidaṃ bhotā gotamenā’’ti vācāya anumoditvā. Pakkāmīti rañño santikaṃ gato. Tato naṃ rājā – ‘‘kiṃ ācariya, bhagavā avacā’’ti pucchi. So – ‘‘yathā bho samaṇassa gotamassa vacanaṃ na sakkā vajjī kenaci gahetuṃ, api ca upalāpanāya vā mithubhedena vā sakkā’’ti āha. Tato naṃ rājā – ‘‘upalāpanāya amhākaṃ hatthiassādayo nassissanti, bhedeneva te gahessāmi, kiṃ karomā’’ti pucchi. Tena hi, mahārāja, tumhe vajjiṃ ārabbha parisati kathaṃ samuṭṭhāpetha. Tato ahaṃ – ‘‘kiṃ te mahārāja tehi, attano santakehi kasivāṇijjādīni katvā jīvantu ete rājāno’’ti vatvā pakkamissāmi. Tato tumhe – ‘‘kinnu kho bho esa brāhmaṇo vajjiṃ ārabbha pavattaṃ kathaṃ paṭibāhatī’’ti vadeyyātha, divasabhāge cāhaṃ tesaṃ paṇṇākāraṃ pesessāmi, tampi gāhāpetvā tumhepi mama dosaṃ āropetvā bandhanatālanādīni akatvāva kevalaṃ khuramuṇḍaṃ maṃ katvā nagarā nīharāpetha. Athāhaṃ – ‘‘mayā te nagare pākāro parikhā ca kāritā, ahaṃ kira dubbalaṭṭhānañca uttānagambhīraṭṭhānañca jānāmi, na cirasseva dāni ujuṃ karissāmī’’ti vakkhāmi. Taṃ sutvā tumhe – ‘‘gacchatū’’ti vadeyyāthāti. Rājā sabbaṃ akāsi.

Licchavī tassa nikkhamanaṃ sutvā – ‘‘saṭho brāhmaṇo, mā tassa gaṅgaṃ uttarituṃ adatthā’’ti āhaṃsu. Tatra ekaccehi – ‘‘amhe ārabbha kathitattā kira so evaṃ kato’’ti vutte ‘‘tena hi, bhaṇe, etū’’ti bhaṇiṃsu. So gantvā licchavī disvā ‘‘kiṃ āgatatthā’’ti pucchito taṃ pavattiṃ ārocesi, licchavino – ‘‘appamattakena nāma evaṃ garuṃ daṇḍaṃ kātuṃ na yutta’’nti vatvā – ‘‘kiṃ te tatra ṭhānantara’’nti pucchiṃsu. ‘‘Vinicchayāmaccohamasmī’’ti. Tadeva te ṭhānantaraṃ hotūti. So suṭṭhutaraṃ vinicchayaṃ karoti, rājakumārā tassa santike sippaṃ uggaṇhanti.


"这是我所说的"，这是佛陀为了说明跋耆国王的这一点而说的。在那里，指的是名为"Sāranda"的寺院。因为在未生的佛那里，那里有名为"Sāranda"的夜叉的住所，成为圣地。因此，佛陀的寺院被建立了，由于"Sāranda"的圣地而被称为"Sāranda"圣地。
"不应做的"是指不应做的，"不应接受的"是这个意思。即"那就是"是指句子的引导。至于"战争"是指在行动中，不能面对面地进行攻击。除了"和睦"以外，"和睦"是指通过发送大象、马、车、黄金等来达成和谐。因为只有通过和谐才能单纯地以信心来接受。除了"分裂友谊"以外，"分裂友谊"是指将彼此分开，表明这些人可以被接受。这是婆罗门通过佛陀的教导而得知的。
"那么，佛陀难道不知道婆罗门通过这种教导所获得的利益吗？" "是的，知道。" "知道的话，为什么要说呢？" "出于慈悲。" 于是他想："即使我不说，经过一段时间，大家都会接受；而如果说了，经过三年就会分裂，这样的生命还不如活着的生命，活着的人会积累自己的功德。"
"高兴地接受"是指心中高兴地接受。"欣然同意"是指以"愿意听到这位佛陀的高尚言辞"来表示同意。"离开"是指去到国王那里。然后国王问他："老师，佛陀说了什么？" 他回答："就像没有人能抓住佛陀的教导一样，和睦的关系也不能被抓住。" 然后国王问他："和睦的关系会让我们的象马等失去吗？我该怎么做？" "因此，陛下，您应该围绕着跋耆的讨论来展开。" 然后我说："陛下，您让这些国王在自己的领地上做农业和商业生活吧。" 然后您会问："那么，这位婆罗门是如何阻止与跋耆有关的讨论的呢？" 在白天我会送给他们一些草席，让他们抓住我，您也会把我的过错归咎于他们，而不进行束缚和惩罚。然后我会说："我在城中修建了城墙和沟渠，我知道那里有弱小的地方和深渊的地方，不久就会修建好。" 听到这些，您会说："去吧。" 国王做了一切。
当Licchavi听到他的离开时，便说："狡诈的婆罗门，不要让他渡过恒河。" 在那里，有些人说："因为我们说了，所以他这样做。" 于是他们说："所以，兄弟，继续说吧。" 他去见Licchavi，问："有什么事情吗？" 于是他向Licchavi报告了这一事件，Licchavi说："稍微的事情就这样重罚是不合适的。" 于是问："在那里的地方是什么？" "我在审判中是国王。" "那么，就让他在那个地方。" 他进行非常仔细的审判，王子们在他的面前学习技能。


So patiṭṭhitaguṇo hutvā ekadivasaṃ ekaṃ licchaviṃ gahetvā ekamantaṃ gantvā – dārakā kasantīti pucchi. Āma, kasanti. Dve goṇe yojetvāti? Āma, dve goṇe yojetvāti. Ettakaṃ vatvā nivatto. Tato taṃ añño – ‘‘kiṃ ācariyo āhā’’ti pucchitvā tena vuttaṃ asaddahanto ‘‘na me esa yathābhūtaṃ kathetī’’ti tena saddhiṃ bhijji. Brāhmaṇo aññasmiṃ divase ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā – ‘‘kena byañjanena bhuttosī’’ti pucchitvā nivatto. Tampi añño pucchitvā asaddahanto tatheva bhijji. Brāhmaṇo aparampi divasaṃ ekaṃ licchaviṃ ekamantaṃ netvā – ‘‘atiduggatosi kirā’’ti pucchi. Ko evamāhāti pucchito asuko nāma licchavīti. Aparampi ekamantaṃ netvā – ‘‘tvaṃ kira bhīrukajātiko’’ti pucchi. Ko evamāhāti? Asuko nāma licchavīti. Evaṃ aññena akathitameva aññassa kathento tīhi saṃvaccharehi te rājāno aññamaññaṃ bhinditvā yathā dve ekamaggena na gacchanti, tathā katvā sannipātabheriṃ carāpesi. Licchavino – ‘‘issarā sannipatantu, sūrā sannipatantū’’ti vatvā na sannipatiṃsu.

Brāhmaṇo – ‘‘ayaṃ dāni kālo, sīghaṃ āgacchatū’’ti rañño sāsanaṃ pesesi. Rājā sutvāva balabheriṃ carāpetvā nikkhami. Vesālikā sutvā – ‘‘rañño gaṅgaṃ uttarituṃ na dassāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Tampi sutvā – ‘‘gacchantu sūrarājāno’’tiādīni vatvā na sannipatiṃsu. ‘‘Nagarappavesanaṃ na dassāma, dvārāni pidahitvā ṭhassāmā’’ti bheriṃ carāpesuṃ. Ekopi na sannipati. Yathāvivaṭeheva dvārehi pavisitvā sabbe anayabyasanaṃ pāpetvā gato.

Bhikkhuaparihāniyadhammavaṇṇanā



他获得了稳固的地位后,有一天带着一个离车人到一边,问道:"孩子们在耕田吗?"是的,在耕田。"用两头牛来耕吗?"是的,用两头牛来耕。说完这些就回去了。然后另一个人问他:"老师说了什么?"听到回答后不相信,说:"他没有如实告诉我。"于是与他分裂了。婆罗门另一天又带一个离车人到一边,问:"你吃的是什么咖喱?"然后就回去了。另一个人问他后也不相信,同样地分裂了。婆罗门又一天带一个离车人到一边,问:"听说你很穷困?"被问到是谁说的,他说是某某离车人。又带另一个到一边,问:"听说你生性胆小?"被问到是谁说的,他说是某某离车人。就这样,把一个人没说过的话告诉另一个人,三年内使这些国王彼此分裂,以至于两个人不会走同一条路,然后敲响集会的鼓。离车人说:"让统治者集会,让勇士集会",但他们没有集会。
婆罗门派人给国王传话说:"现在是时候了,请快点来。"国王一听就敲响战鼓出发了。毗舍离人听到后说:"我们不让国王渡过恒河",敲响了鼓。听到这个,他们说:"让勇敢的国王们去"等等,但没有集会。"我们不让他们进城,我们要关闭城门"敲响了鼓。一个人也没有集会。他们就这样从敞开的城门进入,使所有人遭受不幸和灾难后离开了。
比丘不衰法注释

136.Athakho bhagavā acirapakkantetiādimhi sannipātetvāti dūravihāresu iddhimante pesetvā santikavihāresu sayaṃ gantvā – ‘‘sannipatatha, āyasmanto; bhagavā vo sannipātaṃ icchatī’’ti sannipātetvā. Aparihāniyeti aparihānikare, vuddhihetubhūteti attho. Dhamme desessāmīti candasahassaṃ sūriyasahassaṃ uṭṭhapento viya catukuṭṭake gehe anto teladīpasahassaṃ ujjālento viya pākaṭe katvā kathayissāmīti.

Tattha abhiṇhaṃ sannipātāti idaṃ vajjisattake vuttasadisameva. Idhāpi ca abhiṇhaṃ asannipatitā disāsu āgatasāsanaṃ na suṇanti. Tato – ‘‘asukavihārasīmā ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā, asukasmiṃ ṭhāne bhikkhū vejjakammadūtakammādīni karonti, viññattibahulā pupphadānādīhi jīvikaṃ kappentī’’tiādīni na jānanti, pāpabhikkhūpi ‘‘pamatto bhikkhusaṅgho’’ti ñatvā rāsibhūtā sāsanaṃ osakkāpenti. Abhiṇhaṃ sannipatitā pana taṃ taṃ pavattiṃ suṇanti, tato bhikkhusaṅghaṃ pesetvā sīmaṃ ujuṃ karonti, uposathapavāraṇādayo pavattāpenti, micchājīvānaṃ ussannaṭṭhāne ariyavaṃsake pesetvā ariyavaṃsaṃ kathāpenti, pāpabhikkhūnaṃ vinayadharehi niggahaṃ kārāpenti, pāpabhikkhūpi ‘‘appamatto bhikkhusaṅgho, na sakkā amhehi vaggabandhena vicaritu’’nti bhijjitvā palāyanti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.

Samaggātiādīsu cetiyapaṭijagganatthaṃ vā bodhigehauposathāgāracchādanatthaṃ vā katikavattaṃ vā ṭhapetukāmatāya ovādaṃ vā dātukāmatāya – ‘‘saṅgho sannipatatū’’ti bheriyā vā ghaṇṭiyā vā ākoṭitāya – ‘‘mayhaṃ cīvarakammaṃ atthi, mayhaṃ patto pacitabbo, mayhaṃ navakammaṃ atthī’’ti vikkhepaṃ karontā na samaggā sannipatanti nāma. Sabbaṃ pana taṃ kammaṃ ṭhapetvā – ‘‘ahaṃ purimataraṃ, ahaṃ purimatara’’nti ekappahāreneva sannipatantā samaggā sannipatanti nāma. Sannipatitā pana cintetvā mantetvā kattabbaṃ katvā ekato avuṭṭhahantā samaggā na vuṭṭhahanti nāma. Evaṃ vuṭṭhitesu hi ye paṭhamaṃ gacchanti, tesaṃ evaṃ hoti – ‘‘amhehi bāhirakathāva sutā, idāni vinicchayakathā bhavissatī’’ti. Ekappahāreneva vuṭṭhahantā pana samaggā vuṭṭhahanti nāma. Apica ‘‘asukaṭṭhāne vihārasīmā ākulā, uposathapavāraṇā ṭhitā, asukaṭṭhāne vejjakammādikārakā pāpabhikkhū ussannā’’ti sutvā – ‘‘ko gantvā tesaṃ niggahaṃ karissatī’’ti vutte – ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama’’nti vatvā gacchantāpi samaggā vuṭṭhahanti nāma.

Āgantukaṃ pana disvā – ‘‘imaṃ pariveṇaṃ yāhi, etaṃ pariveṇaṃ yāhi, ayaṃ ko’’ti avatvā sabbe vattaṃ karontāpi, jiṇṇapattacīvarakaṃ disvā tassa bhikkhācāravattena pattacīvaraṃ pariyesamānāpi, gilānassa gilānabhesajjaṃ pariyesamānāpi, gilānameva anāthaṃ – ‘‘asukapariveṇaṃ yāhi, asukapariveṇaṃ yāhī’’ti avatvā attano attano pariveṇe paṭijaggantāpi, eko oliyamānako gantho hoti, paññavantaṃ bhikkhuṃ saṅgaṇhitvā tena taṃ ganthaṃ ukkhipāpentāpi samaggā saṅghaṃ karaṇīyāni karonti nāma.


然后佛陀说：“不久后，聚集在一起。”于是派遣那些在远处修行的人，自己前往近处的居所，召集他们：“诸位，请聚集；佛陀希望你们聚集。”不衰者是指不衰退的原因，增长的原因是这个意思。我将像千个月亮、千个太阳升起那样，像家中四个角落的油灯一样明亮地讲述法。
在这里，"常聚集"是指与跋耆国王所说的相似。在这里，常常不聚集的地方，听不到来自各个方向的教导。因此，"某个寺院的界限混乱，安居和请法的仪式停滞，某个地方的比丘们在进行医疗等工作，因众多的供养而谋生"等情况，他们并不知道，坏比丘们也知道"懈怠的比丘僧团"而轻视教法。常聚集的人则听到各种事情后，派遣比丘僧团，设定界限，进行安居和请法等活动，讲述正法的传承，施加对坏比丘的惩罚，坏比丘们则会说"懈怠的比丘僧团，我们无法与他们一起行动"，于是分裂而逃。由此可见，衰退与增长的情况应当被理解。
"和睦"等是为了保护圣地或菩提树、安居房屋的遮蔽，或是为了设定某种规则，或是为了给予教导，"僧团请聚集"的鼓声或钟声被敲响，"我有袈裟的工作，我有可供的钵，我有新的工作"等引起了分散，便不再和睦地聚集。所有的工作除了这些，"我比以前更早，我比以前更早"的声音，只有通过单一的方式才能和睦地聚集。聚集的人经过思考商议，完成应做的事情，聚在一起时不会散开。这样，聚集后那些最先离开的人，会想："我们听到了外面的谈论，现在将会有决定的谈论。" 而那些通过单一方式离开的人则会和睦地离开。即使听到"某个地方的寺院界限混乱，安居和请法的仪式停滞，某个地方的医疗等工作坏比丘们混乱"时，听到后会问："谁将去惩罚他们？"于是会说："我最先去，我最先去"，即使离开时也会和睦地离开。
当看到外来者时，会说："去这个聚落，去那个聚落，这是谁？"虽然大家都在做各种工作，但看到年老的袈裟，按照乞讨的方式寻找袈裟，寻找病人的药物，看到病人无依无靠时，会说："去某个聚落，去某个聚落。"各自照顾各自的聚落，即使一个人也在做着微不足道的事情，智慧的比丘们聚集在一起，通过他们将这个微不足道的事情提升为应做的事情。


Apaññattantiādīsu navaṃ adhammikaṃ katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā bandhantā apaññattaṃ paññapenti nāma, purāṇasanthatavatthusmiṃ sāvatthiyaṃ bhikkhū viya. Uddhammaṃ ubbinayaṃ sāsanaṃ dīpentā paññattaṃ samucchindanti nāma, vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā viya. Khuddānukhuddakā pana āpattiyo sañcicca vītikkamantā yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya na vattanti nāma, assajipunabbasukā viya. Navaṃ pana katikavattaṃ vā sikkhāpadaṃ vā abandhantā, dhammavinayato sāsanaṃ dīpentā, khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni asamūhanantā apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanti nāma, āyasmā upaseno viya, āyasmā yaso kākaṇḍakaputto viya ca.

‘‘Suṇātu, me āvuso saṅgho, santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni, gihinopi jānanti, ‘idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī’ti. Sace hi mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro – ‘dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyyā’’ti (cuḷava. 442) –

Imaṃ tantiṃ ṭhapayanto āyasmā mahākassapo viya ca. Vuddhiyevāti sīlādīhi guṇehi vuḍḍhiyeva, no parihāni.

Therāti thirabhāvappattā therakārakehi guṇehi samannāgatā. Bahū rattiyo jānantīti rattaññū. Ciraṃ pabbajitānaṃ etesanti cirapabbajitā. Saṅghassa pituṭṭhāne ṭhitāti saṅghapitaro. Pituṭṭhāne ṭhitattā saṅghaṃ parinenti pubbaṅgamā hutvā tīsu sikkhāsu pavattentīti saṅghapariṇāyakā.

Ye tesaṃ sakkārādīni na karonti, ovādatthāya dve tayo vāre upaṭṭhānaṃ na gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ na denti, paveṇīkathaṃ na kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ na sikkhāpenti. Te tehi vissaṭṭhā sīlādīhi dhammakkhandhehi sattahi ca ariyadhanehīti evamādīhi guṇehi parihāyanti. Ye pana tesaṃ sakkārādīni karonti, upaṭṭhānaṃ gacchanti, tepi tesaṃ ovādaṃ denti. ‘‘Evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabbaṃ, evaṃ te ālokitabbaṃ, evaṃ te vilokitabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāritabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba’’nti paveṇīkathaṃ kathenti, sārabhūtaṃ dhammapariyāyaṃ sikkhāpenti, terasahi dhutaṅgehi dasahi kathāvatthūhi anusāsanti. Te tesaṃ ovāde ṭhatvā sīlādīhi guṇehi vaḍḍhamānā sāmaññatthaṃ anupāpuṇanti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.

Punabbhavadānaṃ punabbhavo, punabbhavo sīlamassāti ponobbhavikā, punabbhavadāyikāti attho, tasmā ponobbhavikāya. Na vasaṃ gacchantīti ettha ye catunnaṃ paccayānaṃ kāraṇā upaṭṭhākānaṃ padānupadikā hutvā gāmato gāmaṃ vicaranti, te tassā taṇhāya vasaṃ gacchanti nāma, itare na gacchanti nāma. Tattha hānivuddhiyo pākaṭāyeva.


在"未制定"等词中,制定新的非法规则或学处,称为制定未制定的,就像舍卫城的比丘们在旧的坐具上那样。宣扬非法非律的教导,称为废除已制定的,就像佛陀涅槃一百年后毗舍离的跋耆子们那样。故意违犯微细学处,称为不遵守已制定的学处,就像阿说示和富那婆修那样。不制定新的规则或学处,从法律中阐明教导,不废除微细学处,称为不制定未制定的,不废除已制定的,遵守已制定的学处,就像尊者优波斯那和尊者耶舍迦干陀子那样。
"听我说,朋友们,我们有些学处已为在家人所知,在家人也知道'这是释迦牟尼沙门允许的,这是不允许的'。如果我们废除微细学处,就会有人说:'沙门乔达摩为弟子们制定的学处只是暂时的,只要他们的老师在世,他们就遵守学处。现在他们的老师已入灭,他们就不再遵守学处了。'如果僧团认为适当,僧团不应制定未制定的,不应废除已制定的,应该遵守已制定的学处。"
像尊者大迦叶这样制定这个规则。只有增长:只有在戒等功德上增长,不会衰退。
长老:指达到稳固状态,具备长老功德的人。知道许多夜:指知道许多夜的人。长期出家:指他们长期出家。僧团之父:指处于僧团父亲地位的人。因为处于父亲地位,所以引导僧团,成为三学的先驱,称为僧团的引导者。
那些不对他们表示尊敬等,不去拜见两三次以求教诲的人,他们也不给予教诲,不讲述传统,不教导精华的法门。他们被抛弃后,在戒等法蕴和七圣财等功德上衰退。但那些对他们表示尊敬等,去拜见的人,他们也给予教诲。"你们应该这样前进,这样后退,这样观看,这样回顾,这样弯曲,这样伸展,这样穿着僧伽梨、钵和衣服",讲述传统,教导精华的法门,以十三头陀行和十种谈论事教导。他们遵循他们的教诲,在戒等功德上增长,达到沙门的目的。这样应该理解衰退和增长。
再生是给予再生,再生是他的戒,因此是再生的,是给予再生的意思,所以是再生的。不受支配:在这里,那些为了四资具而跟随供养者从村庄到村庄游行的人,他们受那渴爱的支配,其他人则不受支配。在这里,衰退和增长是明显的。


Āraññakesūti pañcadhanusatikapacchimesu. Sāpekkhāti sataṇhā sālayā. Gāmantasenāsanesu hi jhānaṃ appetvāpi tato vuṭṭhitamattova itthipurisadārikādisaddaṃ suṇāti, yenassa adhigatavisesopi hāyatiyeva. Araññe pana niddāyitvā paṭibuddhamatto sīhabyagghamorādīnaṃ saddaṃ suṇāti, yena āraññakaṃ pītiṃ labhitvā tameva sammasanto aggaphale patiṭṭhāti. Iti bhagavā gāmantasenāsane jhānaṃ appetvā nisinnabhikkhuno araññe niddāyantameva pasaṃsati. Tasmā tameva atthavasaṃ paṭicca – ‘‘āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissantī’’ti āha.

Paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessantīti attanāva attano abbhantare satiṃ upaṭṭhapessanti. Pesalāti piyasīlā. Idhāpi sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ anicchantā nevāsikā assaddhā honti appasannā . Sampattabhikkhūnaṃ paccuggamanapattacīvarappaṭiggahaṇaāsanapaññāpanatālavaṇṭaggahaṇādīni na karonti, atha nesaṃ avaṇṇo uggacchati – ‘‘asukavihāravāsino bhikkhū assaddhā appasannā vihāraṃ paviṭṭhānaṃ vattapaṭivattaṃ na karontī’’ti. Taṃ sutvā pabbajitā vihāradvārena gacchantāpi vihāraṃ na pavisanti. Evaṃ anāgatānaṃ anāgamanameva hoti. Āgatānaṃ pana phāsuvihāre asati yepi ajānitvā āgatā, te – ‘‘vasissāmāti tāva cintetvā āgatāmha, imesaṃ pana nevāsikānaṃ iminā nīhārena ko vasissatī’’ti nikkhamitvā gacchanti. Evaṃ so vihāro aññesaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsova hoti. Tato nevāsikā sīlavantānaṃ dassanaṃ alabhantā kaṅkhāvinodanaṃ vā ācārasikkhāpakaṃ vā madhuradhammassavanaṃ vā na labhanti, tesaṃ neva aggahitadhammaggahaṇaṃ, na gahitasajjhāyakaraṇaṃ hoti. Iti nesaṃ hāniyeva hoti, na vuddhi.

Ye pana sabrahmacārīnaṃ āgamanaṃ icchanti, te saddhā honti pasannā, āgatānaṃ sabrahmacārīnaṃ paccuggamanādīni katvā senāsanaṃ paññapetvā denti, te gahetvā bhikkhācāraṃ pavisanti, kaṅkhaṃ vinodenti, madhuradhammassavanaṃ labhanti. Atha nesaṃ kittisaddo uggacchati – ‘‘asukavihārabhikkhū evaṃ saddhā pasannā vattasampannā saṅgāhakā’’ti. Taṃ sutvā bhikkhū dūratopi enti, tesaṃ nevāsikā vattaṃ karonti , samīpaṃ āgantvā vuḍḍhataraṃ āgantukaṃ vanditvā nisīdanti, navakatarassa santike āsanaṃ gahetvā nisīdanti. Nisīditvā – ‘‘imasmiṃ vihāre vasissatha gamissathā’’ti pucchanti. ‘Gamissāmī’ti vutte – ‘‘sappāyaṃ senāsanaṃ, sulabhā bhikkhā’’tiādīni vatvā gantuṃ na denti. Vinayadharo ce hoti, tassa santike vinayaṃ sajjhāyanti. Suttantādidharo ce, tassa santike taṃ taṃ dhammaṃ sajjhāyanti. Āgantukānaṃ therānaṃ ovāde ṭhatvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇanti. Āgantukā ‘‘ekaṃ dve divasāni vasissāmāti āgatāmha, imesaṃ pana sukhasaṃvāsatāya dasadvādasavassāni vasissāmā’’ti vattāro honti. Evamettha hānivuddhiyo veditabbā.



在"森林的居所"中指的是五十支的后部。由于依赖于众多的欲望。即使在村落的居所中，尽管心中有禅定，仍会听到女性、男性、少女等的声音，因此他们所获得的特定成就也会因此减少。而在森林中，睡觉时醒来，听到狮子、老虎等的声音，因此获得森林的喜悦，正因如此，专注于此，便能在最高果位上稳固。因此，佛陀在村落的居所中，尽管心中有禅定，仍然称赞在森林中睡觉的人。因此基于这个意义，他说：“在森林的居所中，依赖于众多的欲望将会存在。”
"各自保持注意力"的意思是，他们自己在内心中保持注意力。亲密的意思是亲近的。这里，即使是所有的同修也不愿意来，仍然不成为不信任者或不满者。对于富足的比丘，不进行迎接、接受钵、铺设座位、拿水等，他们的名声会因此降低——“某个寺院的比丘不信任、不满，不进行进入寺院的活动。”听到这些，出家人即使经过寺院的门也不进入寺院。这样，未来的人就不会到来。对于已经到来的人，如果在舒适的居所中没有人，即使是未曾知道的到来者，他们会想着：“我会住下来，想着这些人不愿意住在这里，谁会住下来呢？”然后离开。这样，这个寺院对其他比丘而言就成了无人居住的地方。因此，不信任者看不到有德行的人，也无法得到消除怀疑、学习行为规范、或聆听甘美法音的机会，对他们而言，既没有获得正法的机会，也没有获得学习正法的机会。因此，他们的衰退是显而易见的，而不是增长。
那些希望与同修一起到来的人，他们是有信心的，满怀信心的，完成对到来的同修的迎接等工作后，便会设立居所，给予他们，带着这些去乞食，消除疑虑，获得甘美的法音。然后他们的名声会提高——“某个寺院的比丘们，信心满满，具备良好的行为。”听到这些，比丘们即使远道而来，仍然会进行他们的行为，走近后向更有德行的人致敬，坐下，拿到新座位坐下。坐下后，他们会问：“你们将住在这个寺院吗，还是要离开？”当被告知“我会离开”时，他们会说：“这个居所适合，乞食容易”等等而不愿离开。如果他是持戒者，在他身边会学习戒律。如果他是持经者，在他身边会学习那些法。来者在长老的教导下，凭借着四种明解，达到阿罗汉果。来者会说：“我们是为了住一两天而来的，但为了舒适的共处，我们会住十年、十二年。”因此，这里应当理解衰退与增长的情况。

137. Dutiyasattake kammaṃ ārāmo etesanti kammārāmāti. Kamme ratāti kammaratā. Kammārāmatamanuyuttāti yuttā payuttā anuyuttā. Tattha kammanti itikātabbakammaṃ vuccati. Seyyathidaṃ – cīvaravicāraṇaṃ, cīvarakaraṇaṃ, upatthambhanaṃ, sūcigharaṃ, pattatthavikaṃ, asaṃbaddhakaṃ, kāyabandhanaṃ, dhamakaraṇaṃ, ādhārakaṃ, pādakathalikaṃ, sammajjanīādīnaṃ karaṇanti. Ekacco hi etāni karonto sakaladivasaṃ etāneva karoti. Taṃ sandhāyesa paṭikkhepo. Yo pana etesaṃ karaṇavelāyameva etāni karoti, uddesavelāyaṃ uddesaṃ gaṇhāti, sajjhāyavelāyaṃ sajjhāyati, cetiyaṅgaṇavattavelāyaṃ cetiyaṅgaṇavattaṃ karoti, manasikāravelāyaṃ manasikāraṃ karoti, na so kammārāmo nāma.

Na bhassārāmāti ettha yo itthivaṇṇapurisavaṇṇādivasena ālāpasallāpaṃ karontoyeva divasañca rattiñca vītināmeti, evarūpe bhasse pariyantakārī na hoti, ayaṃ bhassārāmo nāma. Yo pana rattindivaṃ dhammaṃ katheti, pañhaṃ vissajjeti, ayaṃ appabhassova bhasse pariyantakārīyeva. Kasmā? ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti (ma. ni. 1.273) vuttattā.

Na niddārāmāti ettha yo gacchantopi nisinnopi nipannopi thinamiddhābhibhūto niddāyatiyeva, ayaṃ niddārāmo nāma. Yassa pana karajakāyagelaññena cittaṃ bhavaṅge otarati , nāyaṃ niddārāmo. Tenevāha – ‘‘abhijānāmahaṃ aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387).

Na saṅgaṇikārāmāti ettha yo ekassa dutiyo dvinnaṃ tatiyo tiṇṇaṃ catutthoti evaṃ saṃsaṭṭhova viharati, ekako assādaṃ na labhati, ayaṃ saṅgaṇikārāmo. Yo pana catūsu iriyāpathesu ekako assādaṃ labhati, nāyaṃ saṅgaṇikārāmoti veditabbo.

Napāpicchāti ettha asantasambhāvanāya icchāya samannāgatā dussīlā pāpicchā nāma.

Na pāpamittādīsu pāpā mittā etesanti pāpamittā. Catūsu iriyāpathesu saha ayanato pāpā sahāyā etesanti pāpasahāyā. Tanninnatappoṇatappabbhāratāya pāpesu sampavaṅkāti pāpasampavaṅkā.

Oramattakenāti avaramattakena appamattakena. Antarāti arahattaṃ apatvāva etthantare. Vosānanti pariniṭṭhitabhāvaṃ – ‘‘alamettāvatā’’ti osakkanaṃ ṭhitakiccataṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yāva sīlapārisuddhimattena vā vipassanāmattena vā jhānamattena vā sotāpannabhāvamattena vā sakadāgāmibhāvamattena vā anāgāmibhāvamattena vā vosānaṃ na āpajjissanti, tāva vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.



第二类众生的行为是“行为乐园”。在行为中快乐是“行为乐”。与行为乐相结合的是“相应、连接、附随”。在这里，行为指的是那些被称为行为的事情。比如：袈裟的处理、袈裟的制作、供养、缝制、钵的放置、无牵连的、身体的束缚、法的制作、基础、步行的、搅拌等。某些人整天只做这些事情。对此有这样的反驳。若是在这些事情的时间里只做这些，讲授的时间里讲授，学习的时间里学习，祭祀的时间里进行祭祀，专注的时间里进行专注，那么他就不是行为乐的人。
“非言谈乐”是指那些白天和晚上只进行女性、男性、色彩等的闲聊，像这样的人不算作言谈乐。若是白天和晚上讲法、解答问题，这样的人则是很少言谈乐的。为什么？因为“聚集的人，佛陀说，有两件事要做——要么讲法，要么保持沉默。”
“非睡眠乐”是指那些即使在走动、坐着或卧躺时，被昏沉和懒惰所压制而睡觉的人，这样的人被称为睡眠乐。若是由于工作而思维进入了深层意识，他就不是睡眠乐。因此有此说：“我知道，阿基维萨，夏季的最后一个月，午后乞食时，穿着四件衣服，清醒而明了地放下了睡眠。”
“非聚集乐”是指那一个人，第二个、第三个、第四个这样相聚而生活，独自一人无法获得乐趣，这样的人被称为聚集乐。若是在四个行走的方式中独自一人获得乐趣，则不应被认为是聚集乐。
“非恶欲”是指那些因不善的因缘而产生的恶欲。
“非恶友等”是指恶友。四个行走的方式中与恶的伙伴相伴的恶友。因其恶的特性而与恶相连的恶伙伴。
“微小的”是指微不足道的、少量的。 “中间”是指未达到阿罗汉的状态。 “终结”是指完成的状态——“足够了，应当停止”。这句话的意思是：“只要在戒的清净、观的清净、禅定的清净、入流果的清净、再来果的清净、无再来果的清净上未达到终结，僧众就应该期待增长，而非衰退。”

138. Tatiyasattake saddhāti saddhāsampannā. Tattha āgamanīyasaddhā, adhigamasaddhā, pasādasaddhā, okappanasaddhāti catubbidhā saddhā. Tattha āgamanīyasaddhā sabbaññubodhisattānaṃ hoti. Adhigamasaddhā ariyapuggalānaṃ. Buddho dhammo saṅghoti vutte pana pasādo pasādasaddhā. Okappetvā pakappetvā pana saddahanaṃ okappanasaddhā. Sā duvidhāpi idhādhippetā. Tāya hi saddhāya samannāgato saddhāvimutto, vakkalittherasadiso hoti. Tassa hi cetiyaṅgaṇavattaṃ vā, bodhiyaṅgaṇavattaṃ vā katameva hoti. Upajjhāyavattaācariyavattādīni sabbavattāni pūreti. Hirimanāti pāpajigucchanalakkhaṇāya hiriyā yuttacittā. Ottappīti pāpato bhāyanalakkhaṇena ottappena samannāgatā.

Bahussutāti ettha pana pariyattibahussuto, paṭivedhabahussutoti dve bahussutā. Pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccappaṭivedho. Imasmiṃ pana ṭhāne pariyatti adhippetā. Sā yena bahu sutā, so bahussuto. So panesa nissayamuccanako, parisupaṭṭhāko, bhikkhunovādako, sabbatthakabahussutoti catubbidho hoti. Tattha tayo bahussutā samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya ovādavagge vuttanayena gahetabbā. Sabbatthakabahussutā pana ānandattherasadisā honti. Te idha adhippetā.

Āraddhavīriyāti yesaṃ kāyikañca cetasikañca vīriyaṃ āraddhaṃ hoti. Tattha ye kāyasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārabbhavatthuvasena ekakā honti, tesaṃ kāyikavīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Ye cittasaṅgāṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekakā honti, gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na denti, ṭhāne uppannakilesassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannakilesassa sayanaṃ pāpuṇituṃ na denti, uppannuppannaṭṭhāneyeva kilese niggaṇhanti, tesaṃ cetasikavīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti.

Upaṭṭhitassatīti cirakatādīnaṃ saritā anussaritā mahāgatimbayaabhayattheradīghabhāṇaabhayattheratipiṭakacūḷābhayattherā viya. Mahāgatimbayaabhayatthero kira jātapañcamadivase maṅgalapāyāse tuṇḍaṃ pasārentaṃ vāyasaṃ disvā huṃ hunti saddamakāsi. Atha so therakāle – ‘‘kadā paṭṭhāya, bhante, sarathā’’ti bhikkhūhi pucchito ‘‘jātapañcamadivase katasaddato paṭṭhāya āvuso’’ti āha.

Dīghabhāṇakaabhayattherassa jātanavamadivase mātā cumbissāmīti onatā tassā moḷi muccittha . Tato tumbamattāni sumanapupphāni dārakassa ure patitvā dukkhaṃ janayiṃsu. So therakāle – ‘‘kadā paṭṭhāya, bhante, sarathā’’ti pucchito – ‘‘jātanavamadivasato paṭṭhāyā’’ti āha.

Tipiṭakacūḷābhayatthero – ‘‘anurādhapure tīṇi dvārāni pidahāpetvā manussānaṃ ekena dvārena nikkhamanaṃ katvā – ‘tvaṃ kinnāmo, tvaṃ kinnāmo’ti pucchitvā sāyaṃ puna apucchitvāva tesaṃ nāmāni sampaṭicchāpetuṃ – ‘‘sakkā āvuso’’ti āha. Evarūpe bhikkhū sandhāya – ‘‘upaṭṭhitassatī’’ti vuttaṃ.

Paññavantoti pañcannaṃ khandhānaṃ udayabbayapariggāhikāya paññāya samannāgatā. Api ca dvīhipi etehi padehi vipassakānaṃ bhikkhūnaṃ vipassanāsambhārabhūtā sammāsati ceva vipassanāpaññā ca kathitā.



第三类中的"信"是指具备信心的人。其中信分为四种:传统信、证悟信、净信和确信。其中传统信是一切智菩萨所具有的。证悟信是圣者所具有的。当说到佛、法、僧时产生的清净心是净信。经过思考和推理而产生的信心是确信。这里所指的是后两种信。具备这种信心的人被称为信解脱者,就像瓦卡利长老一样。他总是完成塔院的职责或菩提树院的职责。他完成所有的职责,如依止师的职责、阿阇黎的职责等。"具惭"是指具有厌恶罪恶特征的惭心。"具愧"是指具有害怕罪恶特征的愧心。
"多闻"分为两种:教理多闻和证悟多闻。教理指三藏。证悟指对真理的证悟。在这里指的是教理多闻。多听闻的人被称为多闻者。他又分为四种:脱离依止的、完全侍奉的、教导比丘的和一切处多闻的。其中前三种多闻应按《清净道论》的教导章节所说的方法理解。一切处多闻者如阿难长老那样。这里指的是这种多闻者。
"精进"是指那些在身体和心理上都精进的人。其中,那些摆脱身体的束缚,在四种威仪中独自修习八种精进事的人,被称为身体精进。那些摆脱心理的束缚,独自修习八种禅定,不让行走时生起的烦恼到达站立,不让站立时生起的烦恼到达坐下,不让坐下时生起的烦恼到达躺卧,在烦恼生起的地方就压制它们的人,被称为心理精进。
"念现前"是指能记忆长久以前的事情,如大迦提姆巴耶无畏长老、长诵无畏长老和三藏小无畏长老。据说,大迦提姆巴耶无畏长老在出生第五天看到乌鸦伸嘴吃吉祥粥时发出"呼呼"的声音。后来他成为长老时,比丘们问他:"尊者,您从什么时候开始记忆的?"他回答说:"朋友们,从出生第五天发出声音开始。"
长诵无畏长老在出生第九天,他母亲弯腰要亲吻他时,她的头饰掉落了。于是,一堆茉莉花落在婴儿的胸口上,引起了痛苦。他成为长老时,被问到:"尊者,您从什么时候开始记忆的?"他回答说:"从出生第九天开始。"
三藏小无畏长老说:"在阿努拉达普拉(现代斯里兰卡的古都)关闭三个门,让人们只从一个门出去,问他们'你叫什么名字?你叫什么名字?',晚上再不问就能记住他们的名字,这是可能的,朋友们。"像这样的比丘被称为"念现前"。
"有慧"是指具备观察五蕴生灭的智慧。此外,这两个词也指观禅比丘的正念和观慧,它们是观禅的资粮。

139. Catutthasattake satiyeva sambojjhaṅgo satisambojjhaṅgoti. Esa nayo sabbattha. Tattha upaṭṭhānalakkhaṇo satisambojjhaṅgo, pavicayalakkhaṇo dhammavicayasambojjhaṅgo, paggahalakkhaṇo vīriyasambojjhaṅgo, pharaṇalakkhaṇo pītisambojjhaṅgo, upasamalakkhaṇo passaddhisambojjhaṅgo, avikkhepalakkhaṇo samādhisambojjhaṅgo, paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Bhāvessantīti satisambojjhaṅgaṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpentā, chahi kāraṇehi dhammavicayasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, navahi kāraṇehi vīriyasambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, dasahi kāraṇehi pītisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, sattahi kāraṇehi passaddhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, dasahi kāraṇehi samādhisambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā, pañcahi kāraṇehi upekkhāsambojjhaṅgaṃ samuṭṭhāpentā vaḍḍhessantīti attho. Iminā vipassanāmaggaphalasampayutte lokiyalokuttaramissake sambojjhaṅge kathesi.

140. Pañcamasattake aniccasaññāti aniccānupassanāya saddhiṃ uppannasaññā. Anattasaññādīsupi eseva nayo. Imā satta lokiyavipassanāpi honti. ‘‘Etaṃ santaṃ, etaṃ paṇītaṃ, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho virāgo nirodho’’ti (a. ni. 9.36) āgatavasenettha dve lokuttarāpi hontīti veditabbā.



第四类的觉悟因是“正念觉悟因”。这是普遍的原则。在这里，正念觉悟因的特征是“保持”，法的观察觉悟因的特征是“深入”，精进觉悟因的特征是“把握”，喜悦觉悟因的特征是“流动”，宁静觉悟因的特征是“安定”，专注觉悟因的特征是“无散乱”，平等觉悟因的特征是“反思”。“要培养”的意思是，正念觉悟因是由四种原因所生，法的观察觉悟因是由六种原因所生，精进觉悟因是由九种原因所生，喜悦觉悟因是由十种原因所生，宁静觉悟因是由七种原因所生，专注觉悟因是由十种原因所生，平等觉悟因是由五种原因所生，意即要增长。通过此，讲述了与内观道果相关的世俗与超世俗的觉悟因。
第五类的“无常念”是指与无常观察相结合而生的念头。无我念等也是同样的道理。这七种念头是世俗的内观。根据“这是宁静的，这是高贵的，即所有的法的止息、灭尽和消逝”（阿含经，尼柯经9.36），可知这里也有两个超世俗的念头。

141. Chakke mettaṃ kāyakammanti mettacittena kattabbaṃ kāyakammaṃ. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni pana bhikkhūnaṃ vasena āgatāni gihīsupi labbhanti . Bhikkhūnañhi mettacittena ābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā paccuggamanaṃ, pattappaṭiggahaṇaṃ, āsanapaññāpanaṃ, anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.

Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpadapaññāpanaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ, dhammadesanā, tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya gacchāma , bodhivandanatthāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, dīpamālapupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassavāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ upaṭṭhapetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetha, chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothātiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.

Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrappaṭijagganaṃ, cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu averā abyāpajjāti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘ayyā sukhī hontu, averā abyāpajjā’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.

Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanavandanabījanadānādibhedaṃ sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma.

Devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asantaṃ pana paṭipucchantassa kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatīti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma.

Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādhoti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.

Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācāravattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā patte pariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvitikaṭacchubhikkhāmattampi . Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattā nāma – āmisappaṭivibhattañca, puggalappaṭivibhattañca. Tattha – ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisappaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalappaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma.



以下是完整的简体中文翻译：
141. 慈心行为应当以慈心来实践身体行为。在语言行为和心念行为中也是同样的道理。这些行为虽然是出自比丘，但在在家人中也可以实践。对比丘而言，以慈心实践身体行为，名为"依照仪轨行善"。对在家人来说，如为了朝拜佛塔、朝拜菩提树、邀请僧团，前往行走；看到乞食的比丘时迎接；接受托钵；准备座位；陪同等，这些都称为慈心的身体行为。
比丘以慈心制定行为准则和学处、讲解修行方法、宣说佛法、讲解三藏佛语，这些都称为慈心的语言行为。对在家人说，如"我们去朝拜佛塔"、"我们去朝拜菩提树"、"我们将听闻佛法"、"我们将献上灯花"、"我们将遵守三种善行"、"我们将提供食物"、"我们将提供雨安居供养"、"今天我们将供养僧团四种资具"、"请邀请僧团并准备食物"、"请准备座位"、"请准备饮水"、"请迎接僧团"、"请使僧团就坐于预备的座位"、"怀着欢喜和热忱为之服务"等，这些都称为慈心的语言行为。
比丘早晨起床后照顾自身，打扫佛塔庭院等，然后静坐时思考"愿此寺院的比丘们快乐、无怨、无苦"，这称为慈心的心念行为。对在家人来说，思考"尊者们快乐、无怨、无苦"，这也称为慈心的心念行为。
分为明显（当面）和隐秘（背后）两种。在这里，新比丘在制作僧衣等事务中结交朋友，这是当面的慈心身体行为。对长老来说，如洗脚、顶礼、扇风、给予等，都是当面的恰当行为。对双方来说，不轻视彼此放置不当的木器等，像对待自己放置的物品一样妥善处理，这是背后的慈心身体行为。
如说"德瓦长老"、"提沙长老"，这是当面的慈心语言行为。而询问寺院里不在场的人时，如"我们的德瓦长老在哪里？"、"我们的提沙长老在哪里？"、"他们什么时候会回来？"这种带有眷恋的语言，是背后的慈心语言行为。
带着慈爱、亲近、亲密的目光，睁开眼睛，以欢悦的面容注视，这是当面的慈心心念行为。希望"德瓦长老、提沙长老身体健康，没有疾病"，这是背后的慈心心念行为。
获得者，如获得僧衣等资具。正当的，指避免诈欺等邪命，以正当、平等的乞食行为而产生。即使仅仅是托钵中最后一勺饭。未分配享用者，这里有两种分配——物质分配和个人分配。在物质分配中，如"我将给予这么多，不给予那么多"的心念。个人分配则是"我将给某人，不给某人"的心念。不做这两种分配，直接享用的，称为未分配享用者。


Sīlavantehisabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labbhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā bhuñjati, paṭiggaṇhanto ca – ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati.

Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūretīti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ datvā sesaṃ paribhuñjitabbaṃ. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati.

Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, no asikkhitāya parisāya. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti. Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, nātirekaṃ. Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati saṅghatthero ca kasseso pattoti, ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvā ca rittaṃ pattaṃ ṭhapeti, atha so bhikkhu rittaṃ pattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasavassāni pūretabbo hoti. Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana – ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.

Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti. So manussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo ca, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti.


Sīlavantehisabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labbhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ nijigīsanatāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā bhuñjati, paṭiggaṇhanto ca – ‘‘saṅghena sādhāraṇaṃ hotū’’ti gahetvā ghaṇṭiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati。
此处，具德的出家人所享用的共同财物，其特征为：他们所得到的任何珍贵之物，均不通过私有的方式给予在家人，也不自己享用，而是以“愿与僧团共享”的心态，打击钹后如同看待僧团共有的财物一样去享用。
Imaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūretīti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti. Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti。
那么，这种共同财物的行为，谁来实践，谁又不来实践呢？不具德行的人当然不实践。因为具德行的人不会接受他的财物。而具备纯净德行的人则会坚持不懈地实践这一行为。在这里，行为是：如果他将东西给予母亲、父亲或老师、导师等人，那么这是应当给予的，但这并不构成共同财物，而是属于贪欲的行为。
Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati. Tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ。Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ。
共同财物的行为仅适用于无贪欲的情况。因此，给予他人东西的同时，对于生病的、照顾病人的、外来的、临时的、以及新出家的比丘，应该给予他们的食物。给予这些后，从长老那里开始，少量给予，按其所需给予。
Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ datvā sesaṃ paribhuñjitabbaṃ。‘’Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati。
在剩余的食物中，若再继续乞食，从长老那里开始，所获得的任何珍贵之物，应给予后再享用。根据“与具德之人共享”的说法，不具德行的人也应当不予给予。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, no asikkhitāya parisāya。Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti。
这种共同财物的行为只有在受过良好训练的团体中才能充分实现，而在未受训练的团体中则不能。因为在受过良好训练的团体中，若有人从他处获得财物，他不会去占有。
Aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, nātirekaṃ。Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ。
即使他在其他地方没有获得，也只会按量来占有，不会过多。而这种共同财物的行为则是经过反复乞食后获得的，持续十二年之久，而不会减少。
Sace hi dvādasame vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati saṅghatthero ca kasseso pattoti, ‘‘sāraṇīyadhammapūrakassā’’ti vutte ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvā ca rittaṃ pattaṃ ṭhapeti，atha so bhikkhu rittaṃ pattaṃ disvā ‘‘mayhaṃ anavasesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti，sāraṇīyadhammo bhijjati，puna dvādasavassāni pūretabbo hoti。
如果在第十二年，若共同财物的乞食者将装满的乞食碗放在座位上而去洗澡，若僧团长者问“这是谁的碗”，一旦说“是共同财物的”，便会说“请把它拿走”，而在享用完所有的食物后，将空碗放回，这样比丘看到空碗，会感到“我已毫无保留地享用了”，共同财物的行为便会破裂，接下来又需要再填满十二年。
Titthiyaparivāsasadiso hesa, sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova。Yo pana – ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti。
这就像异教徒的聚会一样，若有任何缺失，便需要重新填满。若有人感到“我真幸运，真容易获得，未询问的情况下，所有的出家人都在享用我所获得的食物”，那么他便被称为有福之人。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti。So manussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo ca, pattagatamassa diyyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti。
因此，充满的共同财物行为中，既没有嫉妒，也没有吝啬。他受到人们的喜爱，容易获得，即使是给予他人所获得的财物也不会减少，且在器皿的存放处获得最好的器具，遇到危险或灾难时，天神也会感到忧虑。


Tatrimāni vatthūni – senagirivāsī tissatthero kira mahāgirigāmaṃ upanissāya viharati. Paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pana pavisanto te disvā pucchi – ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti? Vicarimha āvusoti. So tesaṃ aladdhabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘bhante yāvāhaṃ āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti. Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Bhante, nevāsikā nāma paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāgaṃ jānantīti. Therā āgamesuṃ. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā. Atha therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi, so taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā gaṇhatha, bhanteti, saṅghattheraṃ āha. Thero – ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā ‘‘bhante, dhammena samena laddhapiṇḍapāto, nikkukkuccā gaṇhathā’’tiādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.

Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu – ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi, āvusoti? Etampi me, bhante, natthīti. Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti? Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Te sutvā – ‘‘sādhu sādhu sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyha’’nti āhaṃsu. Idaṃ tāva – ‘‘pattagataṃ na khīyatī’’ti ettha vatthu.

Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā imasmiṃ ṭhāne kiṃ varabhaṇḍanti pucchi. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi – ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. Daharassa evaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantīti vatvā mahātherānaṃ dassāmīti ṭhapeti. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti. Aññe ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe pātetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā – ‘‘bhante, imaṃ dhammaṃ kadā paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenāpi asantaṃ avadanto – ‘‘natthi mayhaṃ mahārāja lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbe avacutthāti. Āma, mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. ‘‘Sādhu sādhu, bhante, anucchavikamidaṃ tuyha’’nti vanditvā pakkāmi. Idaṃ – ‘‘bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātī’’ti ettha vatthu.


以下是完整的简体中文翻译：
这里有一些故事：据说，住在塞纳吉里的提沙长老在大吉利村附近居住。五十位大长老前往那伽岛朝拜佛塔，在吉利村乞食但一无所获就离开了。长老进村时看到他们，便问道："尊者们，得到食物了吗？"他们回答说："我们已经乞食过了，朋友。"他知道他们没有得到食物，就说："尊者们，请在这里等候，直到我回来。""朋友，我们五十个人连一勺食物都没得到。""尊者们，常住者通常知道如何应对，即使得不到食物也知道乞食的路线。"长老们便等候着。长老进入村庄。在第一户人家，一位大信女准备了牛奶饭，站着等候长老。当长老到达门口时，她就把食物装满他的钵，给了他。他拿着食物回到长老们那里，说："尊者们，请取用。"他对僧团长老说。长老想："我们这么多人都没得到任何东西，他却这么快就带回来了，这是怎么回事？"他看着其他人的脸。长老从他们的表情就明白了，说道："尊者们，这是正当合法得来的食物，请毫无顾虑地取用。"他从开始就给每个人足够的食物，自己也吃了足够的量。
然后，在用餐结束后，长老们问他："朋友，你什么时候证悟出世间法的？""尊者们，我没有证悟出世间法。""朋友，你是得定者吗？""尊者们，我也没有这个。""朋友，那这不是神通吗？""尊者们，我圆满了和合法，自从我圆满这法以来，即使有十万比丘，我钵中的食物也不会减少。"他们听后说："善哉！善哉！善人，这正是适合你的。"这就是关于"钵中食物不减少"的故事。
这位长老在支提山参加大供养仪式时，来到施舍处问道："这里最好的物品是什么？""尊者，是两件袈裟。""这些将会给我。"听到这话，大臣报告国王说："有个年轻人这样说。"国王说："年轻人有这样的想法，但细软的袈裟更适合大长老们。"他说要给大长老们。当他按顺序给比丘僧团时，即使放在顶上的那些袈裟也不会落到他手中，其他的则会。但到了给那年轻人的时候，袈裟就落到了他的手中。他把袈裟放在年轻人手中，看着大臣的脸，让年轻人坐下，给予供养，解散僧团后，坐在年轻人旁边问道："尊者，你什么时候证悟这法的？"他不说虚假的话，回答说："大王，我没有证悟出世间法。""尊者，你之前不是这么说的吗？""是的，大王，我是圆满和合法的人。自从我圆满这法以来，在分配物品时，最好的物品总是落到我手中。""善哉！善哉！尊者，这正是适合你的。"国王顶礼后离开了。这就是关于"在分配物品时得到最好的物品"的故事。


Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsasamaye – ‘‘ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthādevatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā ‘‘ayye, mā aññattha gacchatha, niccaṃ idheva ethā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi, so – ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmīti bhātaragāmaṃ āgato. Therī – ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā kiṃ ayyāti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā – ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sve gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ agamaṃsu.

Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero – ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko tāta piṇḍapāto , kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. ‘‘Vaṭṭissati therī’’ti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi. Patto ākāse aṭṭhāsi. Thero – ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunibhattameva therī’’ti vatvā – ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, ‘bho piṇḍapātika, bhikkhunibhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ āruhi.

Rukkhadevatāpi – ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi. Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ, bhante, dethāti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa bhikkhū ca sattavassāni upaṭṭhahi. Idaṃ – ‘‘devatā ussukkaṃ āpajjantī’’ti ettha vatthu. Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.

Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa pana paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa pana antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbenasabbaṃ abhinnāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññupasatthāni, taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā – ‘‘idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti.


Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu。
在婆罗门提萨的威胁下，住在兄弟村的那伽长老们没有通知就逃走了。
Therī paccūsasamaye – ‘‘ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha。
长老在黎明时分对年轻比丘们说：“这个村子实在太安静了，请你们小心。”
Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ。
她们去后，得知所有人都已离开，便回去告诉了长老。
Sā sutvā ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāyaṃ pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodhamūle aṭṭhāsi。
她听后说：“不要考虑他们的去向，要专注于自己的修行。”然后在乞食时间，她站在村口的无忧树下。
Rukkhe adhivatthādevatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā ‘‘ayye, mā aññattha gacchatha, niccaṃ idheva ethā’’ti āha。
树神给十二位比丘的乞食碗食物，并说：“尊者们，不要去别处，常常在这里来。”
Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi，so – ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmī’’ti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmīti bhātaragāmaṃ āgato。
长老的弟弟名叫那伽，他想：“这是个大危险，无法在这里停留，我要去对岸。”于是他从自己的住所出发，看到长老便说要去兄弟村。
Therī – ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā kiṃ ayyāti pucchi。
长老听到“长老们来了”，便去他们那里询问：“尊者们，怎么样？”
So taṃ pavattiṃ ācikkhi。
他便把事情的经过告诉了她。
Sā – ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sve gamissathā’’ti āha。
她说：“今天就在寺院里住一晚，明天再回去。”
Therā vihāraṃ agamaṃsu。
长老们便回到寺院。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha。
第二天，长老在树下乞食后走近长老说：“请你享用这份乞食。”
Thero – ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi。
长老回应说：“长老可以享用。”然后保持沉默。
Dhammiko tāta piṇḍapāto, kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti。
“这是正当的乞食，请毫无顾虑地享用。”
‘‘Vaṭṭissati therī’’ti。
“长老可以享用。”
Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi。
她拿着碗将其抛向空中。
Patto ākāse aṭṭhāsi。
碗在空中停住。
Thero – ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunibhattameva therī’’ti vatvā – ‘‘bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, ‘bho piṇḍapātika, bhikkhunibhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ āruhi。
长老说：“即使在空中停留七十个呼吸，长老们的食物也在这里。”他说：“恐惧并非永恒，面对恐惧时讲述高贵的族谱，‘喂，乞食者，享用比丘的食物，过上平静的生活。’我无法忍受这样的想法，长老们要小心！”
Rukkhadevatāpi – ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi。Sace na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ, bhante, dethāti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññapetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo dvādasa bhikkhū ca sattavassāni upaṭṭhahi。
树神想：“如果长老享用长老的乞食，我将不阻止他；如果不享用，我就会阻止他。”于是她看到长老的离开，便从树上下来，拿着碗说：“尊者，请给我碗。”她将碗带到树下，为长老准备座位，给了他乞食，完成了用餐的仪式，供养了十二位比丘和十二位比丘，持续了七年。
Idaṃ – ‘‘devatā ussukkaṃ āpajjantī’’ti ettha vatthu。
这就是关于“神灵感到忧虑”的故事。
Tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi。
在这里，长老是共同财物的圆满者。
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti，tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma。
在关于“无缺失”的情况下，若在七个过失的范围内，开头或末尾有戒律被破坏，则他的戒律就像一块被切割的布一样。
Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ，tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti。
而若在中间破坏，则称为中间的破碎。
Yassa pana paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni，tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti。
若在修行中有两到三处破损，则在背部或腹部的某个地方，像黑牛或红牛一样有不均匀的颜色。
Yassa pana antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti。
若在内部有不均匀的斑点，则称为“行为的牛”。
Yassa pana sabbenasabbaṃ abhinnāni，tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti。
若所有的戒律都没有破损，则这些戒律称为“无缺失、无破损、无力量、无行为”。
Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni。
这些戒律能从贪欲中解脱，能让人获得力量。
Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññupasatthāni，taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā – ‘‘idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni，upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti。
由佛等智者的教导，能获得智慧的力量，因而不易被他人所影响，能够从贪欲的见解中摆脱，因此被称为“能够引导到深沉的定境或专注的定境”。


Sīlasāmaññagatāviharissantīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlā viharissanti. Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Yāyaṃdiṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Sabbadukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatāti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagatā hutvā viharissanti. Vuddhiyevāti evaṃ viharantānaṃ vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

142.Etadeva bahulanti āsannaparinibbānattā bhikkhu ovadanto punappunaṃ etaṃyeva dhammiṃ kathaṃ karoti. Iti sīlanti evaṃ sīlaṃ, ettakaṃ sīlaṃ. Ettha catupārisuddhisīlaṃ sīlaṃ cittekaggatā samādhi, vipassanāpaññā paññāti veditabbā. Sīlaparibhāvitoti ādīsu yasmiṃ sīle ṭhatvāva maggasamādhiṃ phalasamādhiṃ nibbattenti. Eso tena sīlena paribhāvito mahapphalo hoti, mahānisaṃso. Yamhi samādhimhi ṭhatvā maggapaññaṃ phalapaññaṃ nibbattenti, sā tena samādhinā paribhāvitā mahapphalā hoti, mahānisaṃsā. Yāya paññāya ṭhatvā maggacittaṃ phalacittaṃ nibbattenti, taṃ tāya paribhāvitaṃ sammadeva āsavehi vimuccati.

Yathābhirantanti buddhānaṃ anabhiratiparitassitaṃ nāma natthi, yathāruci yathāajjhāsayanti pana vuttaṃ hoti. Āyāmāti ehi yāma. ‘‘Ayāmā’’tipi pāṭho, gacchāmāti attho. Ānandāti bhagavā santikāvacarattā theraṃ ālapati. Thero pana – ‘‘gaṇhathāvuso pattacīvarāni, bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo’’ti bhikkhūnaṃ āroceti.

144.Ambalaṭṭhikāgamanaṃ uttānameva. Atha kho āyasmā sāriputtotiādi (dī. ni. 3.141) sampasādanīye vitthāritaṃ.

Dussīlaādīnavavaṇṇanā

148. Pāṭaligamane āvasathāgāranti āgantukānaṃ āvasathagehaṃ. Pāṭaligāme kira niccakālaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ sahāyakā āgantvā kulāni gehato nīharitvā māsampi aḍḍhamāsampi vasanti. Te manussā niccupaddutā – ‘‘etesaṃ āgatakāle vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti nagaramajjhe mahatiṃ sālaṃ karitvā tassā ekasmiṃ padese bhaṇḍapaṭisāmanaṭṭhānaṃ, ekasmiṃ padese nivāsaṭṭhānaṃ akaṃsu. Te – ‘‘bhagavā āgato’’ti sutvāva – ‘‘amhehi gantvāpi bhagavā ānetabbo siyā, so sayameva amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, ajja bhagavantaṃ āvasathe maṅgalaṃ vadāpessāmā’’ti etadatthameva upasaṅkamantā. Tasmā evamāhaṃsu. Yena āvasathāgāranti te kira – ‘‘buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vasituṃ iccheyyuṃ vā no vā’’ti bhagavato manaṃ ajānantā āvasathāgāraṃ appaṭijaggitvāva āgamaṃsu. Idāni bhagavato manaṃ ñatvā puretaraṃ gantvā paṭijaggissāmāti yenāvasathāgāraṃ, tenupasaṅkamiṃsu. Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ santhariṃ.



Sīlasāmaññagatāviharissantīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlā viharissanti。
具德的比丘们将与他们在各个方向上共同生活。
Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti，natthi maggasīle nānattaṃ。
对于已入流者来说，即使在海中或天界中生活，他们的戒律也与其他已入流者相同，法道的戒律没有差异。这是所指的。
Yāyaṃdiṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi。
“这是正见”，指的是与法道相应的正见。
Ariyāti niddosā。
“高贵的”，意指无过失。
Niyyātīti niyyānikā。
“解脱的”，指的是能引导他人走向解脱的。
Takkarassāti yo tathākārī hoti。
“智者”，指的是具备这种特质的人。
Sabbadukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ。
“为了消除所有痛苦”，意指为了消灭所有的苦。
Diṭṭhisāmaññagatāti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagatā hutvā viharissanti。
“与正见相应”，指的是以相同的见解共同生活。
Vuddhiyevāti evaṃ viharantānaṃ vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā，no parihānīti。
“增长”，意味着在这样的生活中，僧众希望增长，而不是衰退。
Etadeva bahulanti āsannaparinibbānattā bhikkhu ovadanto punappunaṃ etaṃyeva dhammiṃ kathaṃ karoti。
因此，因临近涅槃，长老不断地讲述这一法。
Iti sīlanti evaṃ sīlaṃ，ettakaṃ sīlaṃ。
“这是戒律”，这就是戒律，正是此戒律。
Ettha catupārisuddhisīlaṃ sīlaṃ cittekaggatā samādhi，vipassanāpaññā paññāti veditabbā。
这里的四种纯净戒律是：心的专注、正念的智慧。
Sīlaparibhāvitoti ādīsu yasmiṃ sīle ṭhatvāva maggasamādhiṃ phalasamādhiṃ nibbattenti。
在这些戒律中，依靠戒律而生起法道的定和果。
Eso tena sīlena paribhāvito mahapphalo hoti，mahānisaṃso。
因此，因戒律而生起的果实是极大的，利益也是巨大的。
Yamhi samādhimhi ṭhatvā maggapaññaṃ phalapaññaṃ nibbattenti，sā tena samādhinā paribhāvitaṃ mahapphalā hoti，mahānisaṃsā。
在定中生起的法道智慧和果报智慧，因定而生起的也是极其丰厚且利益巨大的。
Yāya paññāya ṭhatvā maggacittaṃ phalacittaṃ nibbattenti，taṃ tāya paribhāvitaṃ sammadeva āsavehi vimuccati。
通过智慧而生起的法道心和果心，因其而得到的解脱是完全的，能从烦恼中解脱。
Yathābhirantanti buddhānaṃ anabhiratiparitassitaṃ nāma natthi，yathāruci yathāajjhāsayanti pana vuttaṃ hoti。
如所愿，佛陀们没有被所欲所束缚，而是如其所愿、如其所想。
Āyāmāti ehi yāma。
“来吧，走吧。”
‘‘Ayāmā’’tipi pāṭho，gacchāmāti attho。
“这就是‘我们走’的意思。”
Ānandāti bhagavā santikāvacarattā theraṃ ālapati。
“安纳达”，因为佛陀在场，所以与长老交谈。
Thero pana – ‘‘gaṇhathāvuso pattacīvarāni，bhagavā asukaṭṭhānaṃ gantukāmo’’ti bhikkhūnaṃ āroceti。
长老说：“朋友们，拿着钵和袈裟，佛陀想去某个地方。”
Ambalaṭṭhikāgamanaṃ uttānameva。
去阿姆巴拉提卡是非常重要的。
Atha kho āyasmā sāriputtotiādi (dī. ni. 3.141) sampasādanīye vitthāritaṃ。
然后，尊者舍利弗等的事宜被详细阐述。
Dussīlaādīnavavaṇṇanā
不善者的劣处描述
Pāṭaligamane āvasathāgāranti āgantukānaṃ āvasathagehaṃ。
在帕蒂利村，指的是外来者的住所。
Pāṭaligāme kira niccakālaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ sahāyakā āgantvā kulāni gehato nīharitvā māsampi aḍḍhamāsampi vasanti。
在帕蒂利村，常有两位国王的随从来访，把家里的东西搬走，住上一个月或半个月。
Te manussā niccupaddutā – ‘‘etesaṃ āgatakāle vasanaṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti nagaramajjhe mahatiṃ sālaṃ karitvā tassā ekasmiṃ padese bhaṇḍapaṭisāmanaṭṭhānaṃ，ekasmiṃ padese nivāsaṭṭhānaṃ akaṃsu。
那些人经常感到不安，便在城中建造了一个大殿，某处设立了储藏室，某处设立了居住处。
Te – ‘‘bhagavā āgato’’ti sutvāva – ‘‘amhehi gantvāpi bhagavā ānetabbo siyā，so sayameva amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto，ajja bhagavantaṃ āvasathe maṅgalaṃ vadāpessāmā’’ti etadatthameva upasaṅkamantā。
他们听说“佛陀来了”，便想：“即使我们去接佛陀，他也会自己来到我们的住所，今天我们要在佛陀的住所说吉祥语。”
Tasmā evamāhaṃsu。
因此，他们这样说。
Yena āvasathāgāranti te kira – ‘‘buddhā nāma araññajjhāsayā araññārāmā antogāme vasituṃ iccheyyuṃ vā no vā’’ti bhagavato manaṃ ajānantā āvasathāgāraṃ appaṭijaggitvāva āgamaṃsu。
他们不知道佛陀的心意，认为“佛陀想要住在森林中或乡村”，于是便没有好好看守住所而来。
Idāni bhagavato manaṃ ñatvā puretaraṃ gantvā paṭijaggissāmāti yenāvasathāgāraṃ，tenupasaṅkamiṃsu。
现在知道了佛陀的心意，他们便提前去守护住所。
Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti，evaṃ santhariṃ。
一切都如同被妥善安置一样，他们也这样做。

149.Dussīloti asīlo nissīlo. Sīlavipannoti vipannasīlo bhinnasaṃvaro. Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā.

Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ pabbajitānampi pana labbhateva. Gahaṭṭho hi yena yena sippaṭṭhānena jīvitaṃ kappeti – yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, pāṇātipātādivasena pamatto taṃ taṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na sakkoti, athassa mūlampi vinassati. Māghātakāle pāṇātipātaṃ pana adinnādānādīni ca karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Pabbajito dussīlo ca pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ nigacchati.

Gahaṭṭhassa – ‘‘asuko nāma asukakule jāto dussīlo pāpadhammo pariccattaidhalokaparaloko salākabhattamattampi na detī’’ti catuparisamajjhe pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Pabbajitassa vā – ‘‘asuko nāma nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ, na buddhavacanaṃ uggahetuṃ, vejjakammādīhi jīvati, chahi agāravehi samannāgato’’ti evaṃ abbhuggacchati.

Avisāradoti gahaṭṭho tāva – ‘‘avassaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne keci mama kammaṃ jānissanti, atha maṃ niggaṇhissantī’’ti vā, ‘‘rājakulassa vā dassantī’’ti sabhayo upasaṅkamati, maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho aṅgulikena bhūmiṃ kasanto nisīdati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Pabbajitopi – ‘‘bahū bhikkhū sannipatitā, avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati, atha me uposathampi pavāraṇampi ṭhapetvā sāmaññato cāvetvā nikkaḍḍhissantī’’ti sabhayo upasaṅkamati, visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti. Ekacco pana dussīlopi dappito viya vicarati, sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva.

Sammūḷho kālaṅkarotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakamme samādāya pavattitaṭṭhānaṃ āpāthamāgacchati, so ummīletvā idhalokaṃ passati, nimīletvā paralokaṃ passati , tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti, sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti. So – ‘‘vāretha, vārethā’’ti viravanto marati. Tena vuttaṃ – ‘‘sammūḷho kālaṃ karotī’’ti. Pañcamapadaṃ uttānameva.

150.Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā.

151.Bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti aññāya pāḷimuttakāya dhammikathāya ceva āvasathānumodanāya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya yojanappamāṇaṃ mahāmadhuṃ pīḷetvā madhupānaṃ pāyento viya bahudeva rattiṃ sandassetvā sampahaṃsetvā uyyojesi. Abhikkantāti atikkantā khīṇā khayavayaṃ upetā. Suññāgāranti pāṭiyekkaṃ suññāgāraṃ nāma natthi, tattheva pana ekapasse sāṇipākārena parikkhipitvā – ‘‘idha satthā vissamissatī’’ti mañcakaṃ paññapesuṃ. Bhagavā – ‘‘catūhipi iriyāpathehi paribhuttaṃ etesaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ti tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘suññāgāraṃ pāvisī’’ti.

Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā



149. Dussīloti asīlo nissīlo。Sīlavipannoti vipannasīlo bhinnasaṃvaro。Pamādādhikaraṇanti pamādakāraṇā。
不道德的人是指无戒、无德的人。破戒的人是指戒律败坏、破坏约束的人。由于放逸的原因是指由于疏忽大意。
Idañca suttaṃ gahaṭṭhānaṃ vasena āgataṃ pabbajitānampi pana labbhateva。
这段经文虽然是针对在家人而言，但对出家人也同样适用。
Gahaṭṭho hi yena yena sippaṭṭhānena jīvitaṃ kappeti – yadi kasiyā，yadi vaṇijjāya，pāṇātipātādivasena pamatto taṃ taṃ yathākālaṃ sampādetuṃ na sakkoti，athassa mūlampi vinassati。
因为在家人无论以何种技艺谋生 - 无论是耕种还是经商，由于杀生等放逸行为而无法按时完成工作，因此他的本金也会损失。
Māghātakāle pāṇātipātaṃ pana adinnādānādīni ca karonto daṇḍavasena mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati。
在禁止杀生的时候杀生，以及偷盗等行为，会因为受到惩罚而遭受巨大的财产损失。
Pabbajito dussīlo ca pamādakāraṇā sīlato buddhavacanato jhānato sattaariyadhanato ca jāniṃ nigacchati。
不道德的出家人由于放逸的原因，会失去戒律、佛法、禅定和七圣财。
Gahaṭṭhassa – ''asuko nāma asukakule jāto dussīlo pāpadhammo pariccattaidhalokaparaloko salākabhattamattampi na detī''ti catuparisamajjhe pāpako kittisaddo abbhuggacchati。
对于在家人来说，"某某人出身于某某家族，不道德、品行恶劣、舍弃今世来世，连一顿饭都不施舍"这样的恶名会在四众之中传开。
Pabbajitassa vā – ''asuko nāma nāsakkhi sīlaṃ rakkhituṃ，na buddhavacanaṃ uggahetuṃ，vejjakammādīhi jīvati，chahi agāravehi samannāgato''ti evaṃ abbhuggacchati。
或者对于出家人来说，"某某人无法持戒、无法学习佛法、靠医药等谋生、具有六种不恭敬"这样的恶名会传开。
Avisāradoti gahaṭṭho tāva – ''avassaṃ bahūnaṃ sannipātaṭṭhāne keci mama kammaṃ jānissanti，atha maṃ niggaṇhissantī''ti vā，''rājakulassa vā dassantī''ti sabhayo upasaṅkamati，maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho aṅgulikena bhūmiṃ kasanto nisīdati，visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti。
不自信的人，首先是在家人 - "在众人聚集的地方，有人一定会知道我的行为，然后他们会责备我"或者"他们会告诉王室"，带着恐惧前来，感到羞愧、低头垂肩、低着头用手指划地而坐，无法自信地说话。
Pabbajitopi – ''bahū bhikkhū sannipatitā，avassaṃ koci mama kammaṃ jānissati，atha me uposathampi pavāraṇampi ṭhapetvā sāmaññato cāvetvā nikkaḍḍhissantī''ti sabhayo upasaṅkamati，visārado hutvā kathetuṃ na sakkoti。
出家人也是 - "许多比丘聚集在一起，一定有人会知道我的行为，然后他们会停止我的布萨和自恣，剥夺我的沙门身份并驱逐我"，带着恐惧前来，无法自信地说话。
Ekacco pana dussīlopi dappito viya vicarati，sopi ajjhāsayena maṅku hotiyeva。
然而有些不道德的人表面上看起来很自负，但内心仍然感到羞愧。
Sammūḷho kālaṅkarotīti tassa hi maraṇamañce nipannassa dussīlakamme samādāya pavattitaṭṭhānaṃ āpāthamāgacchati，so ummīletvā idhalokaṃ passati，nimīletvā paralokaṃ passati，tassa cattāro apāyā upaṭṭhahanti，sattisatena sīse pahariyamāno viya hoti。
迷惑而死是指他躺在临终的床上时，他所犯下的不道德行为浮现在眼前，他睁开眼看到此世，闭上眼看到来世，四恶道呈现在他面前，就像被百把利剑砍头一样。
So – ''vāretha，vārethā''ti viravanto marati。Tena vuttaṃ – ''sammūḷho kālaṃ karotī''ti。Pañcamapadaṃ uttānameva。
他大喊着"阻止，阻止"而死去。因此说"迷惑而死"。第五点是显而易见的。
150. Ānisaṃsakathā vuttavipariyāyena veditabbā。
利益的讨论应该从相反的角度来理解。
151. Bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāyāti aññāya pāḷimuttakāya dhammikathāya ceva āvasathānumodanāya ca ākāsagaṅgaṃ otārento viya yojanappamāṇaṃ mahāmadhuṃ pīḷetvā madhupānaṃ pāyento viya bahudeva rattiṃ sandassetvā sampahaṃsetvā uyyojesi。
整夜以法语开示，是指用其他非经典的法语和对住处的随喜，就像让天上的恒河流下来，或者像挤压一由旬大小的蜂蜜让人饮用一样，整夜教导、鼓舞他们。
Abhikkantāti atikkantā khīṇā khayavayaṃ upetā。
"已过"是指已经过去、已经消逝、已经衰败。
Suññāgāranti pāṭiyekkaṃ suññāgāraṃ nāma natthi，tattheva pana ekapasse sāṇipākārena parikkhipitvā – ''idha satthā vissamissatī''ti mañcakaṃ paññapesuṃ。
"空房"并非特指某个空房，而是在那里用帘子围起一边，说"老师将在这里休息"，并准备了床。
Bhagavā – ''catūhipi iriyāpathehi paribhuttaṃ etesaṃ mahapphalaṃ bhavissatī''ti tattha sīhaseyyaṃ kappesi。Taṃ sandhāya vuttaṃ – ''suññāgāraṃ pāvisī''ti。
世尊想："以四种威仪使用这里将给他们带来巨大的果报"，便在那里以狮子卧姿休息。因此说"进入空房"。
Pāṭaliputtanagaramāpanavaṇṇanā
巴特利普特罗城的建造描

152.Sunidhavassakārāti sunidho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā. Magadhamahāmattāti magadharañño mahāmattā mahāamaccā, magadharaṭṭhe vā mahāmattā mahatiyā issariyamattāya samannāgatāti magadhamahāmattā. Pāṭaligāme nagaranti pāṭaligāmaṃ nagaraṃ katvā māpenti. Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ āyamukhapacchindanatthaṃ. Sahassevāti ekekavaggavasena sahassaṃ sahassaṃ hutvā. Vatthūnīti gharavatthūni. Cittāni namanti nivesanāni māpetunti raññañca rājamahāmattānañca nivesanāni māpetuṃ vatthuvijjāpāṭhakānaṃ cittāni namanti. Te kira attano sippānubhāvena heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsahatthamatte ṭhāne – ‘‘idha nāgaggāho, idha yakkhaggāho, idha bhūtaggāho, pāsāṇo vā khāṇuko vā atthī’’ti passanti. Te tadā sippaṃ jappitvā devatāhi saddhiṃ mantayamānā viya māpenti. Athavā nesaṃ sarīre devatā adhimuccitvā tattha tattha nivesanāni māpetuṃ cittaṃ nāmenti. Tā catūsu koṇesu khāṇuke koṭṭetvā vatthumhi gahitamatte paṭivigacchanti. Saddhānaṃ kulānaṃ saddhā devatā tathā karonti, assaddhānaṃ kulānaṃ assaddhā devatāva. Kiṃ kāraṇā? Saddhānañhi evaṃ hoti – ‘‘idha manussā nivesanaṃ māpetvā paṭhamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā maṅgalaṃ vaḍḍhāpessanti. Atha mayaṃ sīlavantānaṃ dassanaṃ, dhammakathaṃ, pañhāvissajjanaṃ , anumodanañca sotuṃ labhissāma, manussā dānaṃ datvā amhākaṃ pattiṃ dassantī’’ti.

Tāvatiṃsehīti yathā hi ekasmiṃ kule ekaṃ paṇḍitamanussaṃ, ekasmiṃ vā vihāre ekaṃ bahussutabhikkhuṃ upādāya – ‘‘asukakule manussā paṇḍitā, asukavihāre bhikkhū bahussutā’’ti saddo abbhuggacchati, evameva sakkaṃ devarājānaṃ vissakammañca devaputtaṃ upādāya – ‘‘tāvatiṃsā paṇḍitā’’ti saddo abbhuggato. Tenāha – ‘‘tāvatiṃsehī’’ti. Tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvāpi viya māpentīti attho.

Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyakamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma atthi. Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivaseneva kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma, vāṇijānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā atthi. Idaṃ agganagaranti tesaṃ ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ jeṭṭhakaṃ pāmokkhaṃ bhavissatīti. Puṭabhedananti bhaṇḍapuṭabhedanaṭṭhānaṃ, bhaṇḍabhaṇḍikānaṃ mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Sakalajambudīpe aladdhabhaṇḍampi hi idheva labhissanti, aññattha vikkayena agacchantampi ca idheva gamissati. Tasmā idheva puṭaṃ bhindissantīti attho. Catūsu hi dvāresu cattāri sabhāyaṃ ekanti evaṃ divase divase pañcasatasahassāni uṭṭhahissantīti dasseti.

Aggito vātiādīsu cakārattho vā-saddo. Agginā ca udakena ca mithubhedena ca nassissatīti attho. Ekakoṭṭhāso agginā nassissati, nibbāpetuṃ na sakkhissanti. Ekaṃ gaṅgā gahetvā gamissati. Eko – ‘‘iminā akathitaṃ amussa, amunā akathitaṃ imassā’’ti vadantānaṃ pisuṇavācānaṃ vasena bhinnānaṃ manussānaṃ aññamaññabhedeneva nassissatīti attho. Iti vatvā bhagavā paccūsakāle gaṅgāya tīraṃ gantvā katamukhadhovano bhikkhācāravelaṃ āgamayamāno nisīdi.



152. Sunidhavassakārāti sunidho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā。
须尼陀和雨季迦罗是两位婆罗门。
Magadhamahāmattāti magadharañño mahāmattā mahāamaccā，magadharaṭṭhe vā mahāmattā mahatiyā issariyamattāya samannāgatāti magadhamahāmattā。
摩揭陀大臣是指摩揭陀国王的大臣、大官，或者在摩揭陀国拥有大权的大臣。
Pāṭaligāme nagaranti pāṭaligāmaṃ nagaraṃ katvā māpenti。
他们将巴特利村建造成一座城市。
Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ āyamukhapacchindanatthaṃ。
为了阻挡跋耆族，切断跋耆王族的收入来源。
Sahassevāti ekekavaggavasena sahassaṃ sahassaṃ hutvā。
成千上万，指每组一千一千地。
Vatthūnīti gharavatthūni。
地基是指房屋的地基。
Cittāni namanti nivesanāni māpetunti raññañca rājamahāmattānañca nivesanāni māpetuṃ vatthuvijjāpāṭhakānaṃ cittāni namanti。
心倾向于建造住宅，是指国王和大臣们的心倾向于建造住宅，地理学家们的心也倾向于此。
Te kira attano sippānubhāvena heṭṭhā pathaviyaṃ tiṃsahatthamatte ṭhāne – ''idha nāgaggāho，idha yakkhaggāho，idha bhūtaggāho，pāsāṇo vā khāṇuko vā atthī''ti passanti。
据说他们凭借自己的技能，能看到地下三十肘深处的情况，如"这里有龙的居所，这里有夜叉的居所，这里有鬼怪的居所，或者有石头或木桩"。
Te tadā sippaṃ jappitvā devatāhi saddhiṃ mantayamānā viya māpenti。
他们当时施展技能，好像在与神灵商议一样建造。
Athavā nesaṃ sarīre devatā adhimuccitvā tattha tattha nivesanāni māpetuṃ cittaṃ nāmenti。
或者说，神灵附在他们身上，使他们的心倾向于在各处建造住宅。
Tā catūsu koṇesu khāṇuke koṭṭetvā vatthumhi gahitamatte paṭivigacchanti。
他们在四个角落钉上木桩，一旦地基确定就离开。
Saddhānaṃ kulānaṃ saddhā devatā tathā karonti，assaddhānaṃ kulānaṃ assaddhā devatāva。
有信仰的家庭有信仰的神灵这样做，无信仰的家庭则有无信仰的神灵。
Kiṃ kāraṇā? Saddhānañhi evaṃ hoti – ''idha manussā nivesanaṃ māpetvā paṭhamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā maṅgalaṃ vaḍḍhāpessanti。Atha mayaṃ sīlavantānaṃ dassanaṃ，dhammakathaṃ，pañhāvissajjanaṃ，anumodanañca sotuṃ labhissāma，manussā dānaṃ datvā amhākaṃ pattiṃ dassantī''ti。
为什么呢？因为有信仰的人这样想："人们在这里建造住宅后，首先会请比丘僧团就座，举行吉祥仪式。然后我们就能看到有德行的人，听闻佛法，解答问题，听到随喜，人们布施后会与我们分享功德。"
Tāvatiṃsehīti yathā hi ekasmiṃ kule ekaṃ paṇḍitamanussaṃ，ekasmiṃ vā vihāre ekaṃ bahussutabhikkhuṃ upādāya – ''asukakule manussā paṇḍitā，asukavihāre bhikkhū bahussutā''ti saddo abbhuggacchati，evameva sakkaṃ devarājānaṃ vissakammañca devaputtaṃ upādāya – ''tāvatiṃsā paṇḍitā''ti saddo abbhuggato。Tenāha – ''tāvatiṃsehī''ti。Tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvāpi viya māpentīti attho。
"三十三天"是指，就像在一个家庭中因为一个智者，或在一个寺院中因为一个多闻的比丘，而传出"某家的人很有智慧，某寺院的比丘很有学问"的声音一样，因为帝释天王和毗首羯磨天子，而传出"三十三天很有智慧"的声音。所以说"三十三天"。意思是好像与三十三天商议后建造。
Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyakamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma atthi。
"凡是圣处"是指凡是圣者居住的地方。
Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivaseneva kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma，vāṇijānaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā atthi。
"凡是商道"是指凡是商人聚集货物买卖的地方，或者商人居住的地方。
Idaṃ agganagaranti tesaṃ ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ jeṭṭhakaṃ pāmokkhaṃ bhavissatīti。
"这将是最重要的城市"是指在这些圣处和商道中，这将是最重要、最主要、最突出的城市。
Puṭabhedananti bhaṇḍapuṭabhedanaṭṭhānaṃ，bhaṇḍabhaṇḍikānaṃ mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti。
"打开包裹"是指打开货物包裹的地方，解开货物捆绑的地方。
Sakalajambudīpe aladdhabhaṇḍampi hi idheva labhissanti，aññattha vikkayena agacchantampi ca idheva gamissati。Tasmā idheva puṭaṃ bhindissantīti attho。
因为在整个阎浮提找不到的货物在这里都能找到，在其他地方卖不出去的货物也会来到这里。所以他们会在这里打开包裹。
Catūsu hi dvāresu cattāri sabhāyaṃ ekanti evaṃ divase divase pañcasatasahassāni uṭṭhahissantīti dasseti。
在四个城门各有四个，在集会所有一个，这样每天会产生五十万（的收入）。
Aggito vātiādīsu cakārattho vā-saddo。Agginā ca udakena ca mithubhedena ca nassissatīti attho。
"或火"等中的"或"字有"和"的意思。意思是将被火和水和内部分裂所毁灭。
Ekakoṭṭhāso agginā nassissati，nibbāpetuṃ na sakkhissanti。
一部分将被火烧毁，无法扑灭。
Ekaṃ gaṅgā gahetvā gamissati。
一部分将被恒河冲走。
Eko – ''iminā akathitaṃ amussa，amunā akathitaṃ imassā''ti vadantānaṃ pisuṇavācānaṃ vasena bhinnānaṃ manussānaṃ aññamaññabhedeneva nassissatīti attho。
一部分将因说"这个人没有告诉那个人，那个人没有告诉这个人"这样的离间语，而使人们互相分裂而毁灭。
Iti vatvā bhagavā paccūsakāle gaṅgāya tīraṃ gantvā katamukhadhovano bhikkhācāravelaṃ āgamayamāno nisīdi。
说完这些，世尊在黎明时分来到恒河岸边，洗完脸后坐下等待乞食的时间。

153. Sunidhavassakārāpi – ‘‘amhākaṃ rājā samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, so amhe pucchissati, ‘satthā kira pāṭaligāmaṃ agamāsi, tassa santikaṃ upasaṅkamittha, na upasaṅkamitthā’ti. Upasaṅkamimhāti ca vutte – ‘nimantayittha, na nimantayitthā’ti ca pucchissati. Na nimantayimhāti ca vutte amhākaṃ dosaṃ āropetvā niggaṇhissati. Idaṃ cāpi mayaṃ āgataṭṭhāne nagaraṃ māpema, samaṇassa kho pana gotamassa gatagataṭṭhāne kāḷakaṇṇisattā paṭikkamanti, taṃ mayaṃ nagaramaṅgalaṃ vadāpessāmā’’ti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantayiṃsu. Tasmā – ‘‘atha kho sunidhavassakārā’’tiādi vuttaṃ.

Pubbaṇhasamayanti pubbaṇhakāle. Nivāsetvāti gāmappavesananīhārena nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā. Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca ādiyitvā kāyappaṭibaddhaṃ katvā.

Sīlavantetthāti sīlavante ettha. Saññateti kāyavācāmanehi saññate.

Tāsaṃdakkhiṇamādiyeti saṅghassa dinne cattāro paccaye tāsaṃ gharadevatānaṃ ādiseyya, pattiṃ dadeyya. Pūjitā pūjayantīti – ‘‘ime manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, evampi no pattiṃ dentī’’ti ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti suṭṭhu ārakkhaṃ karonti. Mānitā mānayantīti kālānukālaṃ balikammakaraṇena mānitā ‘‘ete manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, catumāsachamāsantare no balikammaṃ karontī’’ti mānenti, mānentiyo uppannaṃ parissayaṃ haranti.

Tato nanti tato naṃ paṇḍitajātikaṃ manussaṃ. Orasanti ure ṭhapetvā saṃvaḍḍhitaṃ, yathā mātā orasaṃ puttaṃ anukampati, uppannaparissayaharaṇatthameva tassa vāyamati, evaṃ anukampantīti attho. Bhadrāni passatīti sundarāni passati.

154.Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo koṭṭetvā kataṃ. Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ.

‘‘Ye taranti aṇṇava’’nti gāthāya aṇṇavanti sabbantimena paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthulassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Saranti idha nadī adhippetā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ye gambhīravitthataṃ taṇhāsaraṃ taranti, te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna. Visajja pallalāni anāmasitvā udakabharitāni ninnaṭṭhānāni. Ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ taritukāmopi kullañhi jano pabandhati. Buddhā ca buddhasāvakā ca vināyeva kullena tiṇṇā medhāvino janāti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Ariyasaccakathāvaṇṇanā

155.Koṭigāmoti mahāpanādassa pāsādakoṭiyaṃ katagāmo. Ariyasaccānanti ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ. Ananubodhāti abujjhanena ajānanena. Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ. Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañcevatumhākañcāti mayā ca tumhehi ca. Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti emamettha attho veditabbo. Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā.

Anāvattidhammasambodhiparāyaṇavaṇṇanā

156.Nātikāti ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitumahāpituputtānaṃ dve gāmā. Nātiketi ekasmiṃ ñātigāmake. Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe.



153. Sunidhavassakārāpi – ‘‘amhākaṃ rājā samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, so amhe pucchissati, ‘satthā kira pāṭaligāmaṃ agamāsi, tassa santikaṃ upasaṅkamittha, na upasaṅkamitthā’ti。
须尼陀和雨季迦罗也会说：“我们的国王是释迦牟尼的侍者，他会问我们：‘老师确实已经来到巴特利村，我曾去拜访他，但没有去。’”
Upasaṅkamimhāti ca vutte – ‘nimantayittha, na nimantayitthā’ti ca pucchissati。
当提到“去拜访”的时候，他会问：“你们是否邀请他，还是没有邀请？”
Na nimantayimhāti ca vutte amhākaṃ dosaṃ āropetvā niggaṇhissati。
如果说没有邀请他，他会指责我们并将我们驱逐。
Idaṃ cāpi mayaṃ āgataṭṭhāne nagaraṃ māpema, samaṇassa kho pana gotamassa gatagataṭṭhāne kāḷakaṇṇisattā paṭikkamanti, taṃ mayaṃ nagaramaṅgalaṃ vadāpessāmā’’ti cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā nimantayiṃsu。
因此，我们在这里建造这座城市，但释迦牟尼所到之处，黑眼睛的蛇会退去，我们将要说这座城市是吉祥的，思考后便去邀请老师。
Tasmā – ‘‘atha kho sunidhavassakārā’’tiādi vuttaṃ。
因此说：“于是须尼陀和雨季迦罗……”
Pubbaṇhasamayanti pubbaṇhakāle。
在早晨时分。
Nivāsetvāti gāmappavesananīhārena nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā。
在进入村庄后，安顿好住所，束缚身体。
Pattacīvaramādāyāti pattañca cīvarañca ādiyitvā kāyappaṭibaddhaṃ katvā。
拿着钵和袈裟，身心都被束缚。
Sīlavantetthāti sīlavante ettha。
在这里是有德行的人。
Saññateti kāyavācāmanehi saññate。
通过控制身体和言语来保持专注。
Tāsaṃdakkhiṇamādiyeti saṅghassa dinne cattāro paccaye tāsaṃ gharadevatānaṃ ādiseyya, pattiṃ dadeyya。
给予僧团四种供养，作为对那些家神的供奉，将会得到功德。
Pūjitā pūjayantīti – ‘‘ime manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, evampi no pattiṃ dentī’’ti ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti suṭṭhu ārakkhaṃ karonti。
被供养的人会说：“这些人不是我们的亲属，他们也不会施舍功德”，所以要好好保护。
Mānitā mānayantīti kālānukālaṃ balikammakaraṇena mānitā ‘‘ete manussā amhākaṃ ñātakāpi na honti, catumāsachamāsantare no balikammaṃ karontī’’ti mānenti，mānentiyo uppannaṃ parissayaṃ haranti。
被尊重的人会在适当的时候进行供养，认为“这些人不是我们的亲属，在四个月的时间里，他们不会进行供养”，而那些受到尊重的人则会消除产生的烦恼。
Tato nanti tato naṃ paṇḍitajātikaṃ manussaṃ。
然后就会有聪明的人来。
Orasanti ure ṭhapetvā saṃvaḍḍhitaṃ，yathā mātā orasaṃ puttaṃ anukampati，uppannaparissayaharaṇatthameva tassa vāyamati，evaṃ anukampantīti attho。
就像母亲关心自己的孩子一样，心中充满怜悯，努力消除所产生的烦恼。
Bhadrāni passatīti sundarāni passati。
看到美好的事物，看到美丽的景象。
154. Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo koṭṭetvā kataṃ。
为了渡过河流，砍伐树木。
Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ。
用藤蔓等绑住而建造。
‘‘Ye taranti aṇṇava’’nti gāthāya aṇṇavanti sabbantimena paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthulassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ。
“那些渡过水的人”这句诗中，水指的是用来形容深邃而宽广的水域。
Saranti idha nadī adhippetā。
这里指的是河流。
Idaṃ vuttaṃ hoti，ye gambhīravitthataṃ taṇhāsaraṃ taranti，te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna。
这就是说，那些渡过深邃水域的人，建立了被称为圣道的桥梁。
Visajja pallalāni anāmasitvā udakabharitāni ninnaṭṭhānāni。
他们丢弃了水中的泥沙，留下了充满水的地方。
Ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ taritukāmopi kullañhi jano pabandhati。
然而，想渡过小水域的人却被藤蔓所束缚。
Buddhā ca buddhasāvakā ca vināyeva kullena tiṇṇā medhāvino janāti。
佛陀和佛弟子们在没有藤蔓的情况下也能渡过，智慧的人会明白。
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā。
第一部分的解释已结束。
Ariyasaccakathāvaṇṇanā
圣道真理的解释
155. Koṭigāmoti mahāpanādassa pāsādakoṭiyaṃ katagāmo。
“村庄”是指在大河的岸边建造的村庄。
Ariyasaccānanti ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ。
“圣道真理”是指由圣者所建立的真理。
Ananubodhāti abujjhanena ajānanena。
“未觉知”是指由于无知而不明白。
Appaṭivedhāti appaṭivijjhanena。
“少量了解”是指了解得不够深入。
Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ。
“因缘而生”是指因缘而生的存在。
Saṃsaritanti punappunaṃ gamanāgamanavasena saṃsaritaṃ。
“轮回”是指反复的生死轮回。
Mamañcevatumhākañcāti mayā ca tumhehi ca。
“我和你们”是指我和你们。
Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti emamettha attho veditabbo。
或者说，因缘而生的轮回是指我们之间的轮回。
Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā。
“无常的存在”是指存在的本质是被贪欲的绳索牢牢束缚的。
Anāvattidhammasambodhiparāyaṇavaṇṇanā
无反复的法的开悟的解释
156. Nātikāti ekaṃ taḷākaṃ nissāya dvinnaṃ cūḷapitumahāpituputtānaṃ dve gāmā。
“亲属”是指依靠一个水塘而建立的两个小村庄。
Nātiketi ekasmiṃ ñātigāmake。
“亲属”是指一个亲属的村庄。
Giñjakāvasatheti iṭṭhakāmaye āvasathe。
“在吉尼伽村”是指在渴望居住的地方。

157.Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ, kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho. Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni. Tattha kāmacchando, byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni, maggena vā asamucchinnāni nibbattavasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavañca arūpabhavañca gantuṃ na denti. Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva. Anāvattidhammāti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvā.

Rāgadosamohānaṃ tanuttāti ettha kadāci karahaci uppattiyā ca, pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo. Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo nuppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti. Uppajjamānā ca puthujjanānaṃ viya bahalabahalā nuppajjanti, makkhikāpattaṃ viya tanukatanukā uppajjanti. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – ‘‘yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti, orodhā ca honti, tasmā bahalā kilesā. Idaṃ pana bhavatanukavasena kathita’’nti. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘sotāpannassa sattabhave ṭhapetvā aṭṭhame bhave bhavatanukaṃ natthi. Sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu bhavatanukaṃ natthi. Anāgāmissa rūpārūpabhave ṭhapetvā kāmabhave bhavatanukaṃ natthi. Khīṇāsavassa kismiñci bhave bhavatanukaṃ natthī’’ti vuttattā paṭikkhittaṃ hoti.

Imaṃlokanti imaṃ kāmāvacaralokaṃ sandhāya vuttaṃ. Ayañcettha adhippāyo, sace hi manussesu sakadāgāmiphalaṃ patto devesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ manussalokaṃ āgantvā sacchikaroti. Devesu sakadāgāmiphalaṃ pattopi sace manussesu nibbattitvā arahattaṃ sacchikaroti, iccetaṃ kusalaṃ. Asakkonto pana avassaṃ devalokaṃ gantvā sacchikarotīti.

Avinipātadhammoti ettha vinipatanaṃ vinipāto, nāssa vinipāto dhammoti avinipātadhammo. Catūsu apāyesu avinipātadhammo catūsu apāyesu avinipātasabhāvoti attho. Niyatoti dhammaniyāmena niyato. Sambodhiparāyaṇoti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ assa gati paṭisaraṇaṃ avassaṃ pattabbāti sambodhiparāyaṇo.

Dhammādāsadhammapariyāyavaṇṇanā



157. Orambhāgiyānanti heṭṭhābhāgiyānaṃ，kāmabhaveyeva paṭisandhiggāhāpakānanti attho。
“下界”是指下层的存在，意指在欲界中再生。
Oranti laddhanāmehi vā tīhi maggehi pahātabbānītipi orambhāgiyāni。
“下界”也可以理解为应被抛弃的三条道路。
Tattha kāmacchando，byāpādoti imāni dve samāpattiyā vā avikkhambhitāni，maggena vā asamucchinnāni nibbattavasena uddhaṃ bhāgaṃ rūpabhavañca arūpabhavañca gantuṃ na denti。
其中，欲望和嗔恨是两种不被阻碍的心态，因而无法通过修行而升入色界和无色界。
Sakkāyadiṭṭhiādīni tīṇi tattha nibbattampi ānetvā puna idheva nibbattāpentīti sabbānipi orambhāgiyāneva。
三种我见等在此处重新再生，都是属于下界的。
Anāvattidhammāti paṭisandhivasena anāgamanasabhāvā。
无反复的法是指因再生而不再回归的特性。
Rāgadosamohānaṃ tanuttāti ettha kadāci karahaci uppattiyā ca，pariyuṭṭhānamandatāya cāti dvedhāpi tanubhāvo veditabbo。
对于贪、嗔、痴的微细状态，有时会出现，因而也可以理解为两种微细的状态。
Sakadāgāmissa hi puthujjanānaṃ viya abhiṇhaṃ rāgādayo nuppajjanti，kadāci karahaci uppajjanti。
对于再次回归者来说，贪等情绪并非时常出现，有时会偶尔出现。
Uppajjamānā ca puthujjanānaṃ viya bahalabahalā nuppajjanti，makkhikāpattaṃ viya tanukatanukā uppajjanti。
当出现时，像普通人一样，贪等情绪并不会猛烈地出现，而是像苍蝇翅膀一样微弱地出现。
Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero panāha – ‘‘yasmā sakadāgāmissa puttadhītaro honti，orodhā ca honti，tasmā bahalā kilesā。
长谈的比丘大尊

158.Vihesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti, cittavihesā pana buddhānaṃ natthi. Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ. Yenāti yena dhammādāsena samannāgato. Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavasena vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyā. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati. Ye dukkaṭakārino, te ettha vivasā nipatantīti vinipātā.

Aveccappasādenāti buddhaguṇānaṃ yathābhūtato ñātattā acalena accutena pasādena. Upari padadvayepi eseva nayo. Itipi so bhagavātiādīnaṃ pana vitthāro visuddhimagge vutto.

Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca sīlāni hi ariyasāvakānaṃ kantāni honti, bhavantarepi avijahitabbato. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva.

Sotāpannohamasmīti idaṃ desanāsīsameva. Sakadāgāmiādayopi pana sakadāgāmīhamasmītiādinā nayena byākaronti yevāti. Sabbesampi hi sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātameva hoti.

Ambapālīgaṇikāvatthuvaṇṇanā



158. Vihesāti tesaṃ tesaṃ ñāṇagatiṃ ñāṇūpapattiṃ ñāṇābhisamparāyaṃ olokentassa kāyakilamathova esa, ānanda, tathāgatassāti dīpeti, cittavihesā pana buddhānaṃ natthi。
“安乐”是指对于那些观察各自的智慧之路、智慧的获得、智慧的延续的人，阿难，这便是如来所指；而佛陀们并没有心的动摇。
Dhammādāsanti dhammamayaṃ ādāsaṃ。
“法的给予”是指法的本质。
Yenāti yena dhammādāsena samannāgato。
“以法的给予”是指依靠法的给予而成就。
Khīṇāpāyaduggativinipātoti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavasena vuttaṃ。
“消灭下劣的痛苦与堕落”是专指地狱等的痛苦。
Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyā。
地狱等的痛苦因其增长而被称为下劣的存在。
Dukkhassa gati paṭisaraṇanti duggati。
“痛苦的归宿”是指下劣的存在。
Ye dukkaṭakārino, te ettha vivasā nipatantīti vinipātā。
那些造恶的人在这里会堕落。
Aveccappasādenāti buddhaguṇānaṃ yathābhūtato ñātattā acalena accutena pasādena。
“无量的喜悦”是指如实知晓佛的品质而产生的坚定与不变的喜悦。
Upari padadvayepi eseva nayo。
在上面两句中也是同样的道理。
Itipi so bhagavātiādīnaṃ pana vitthāro visuddhimagge vutto。
“如是，世尊”等的详细阐述在《清净道》中已有说明。
Ariyakantehīti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi。
“亲爱的”是指对圣者所爱的、所珍视的。
Pañca sīlāni hi ariyasāvakānaṃ kantāni honti，bhavantarepi avijahitabbato。
五戒确实是圣弟子所珍视的，因为在未来的生中也不可放弃。
Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ。
这是指对这些的说明。
Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva。
在这里，所有的防护都是可以获得的。
Sotāpannohamasmīti idaṃ desanāsīsameva。
“我已经是入流者”是指在此讲法中所说的。
Sakadāgāmiādayopi pana sakadāgāmīhamasmītiādinā nayena byākaronti yevāti。
而对于再次回归者等，也以“我已经是再次回归者”这样的方式来表述。
Sabbesampi hi sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātameva hoti。
所有的表述都是在与戒律相符的情况下被允许的。
Ambapālīgaṇikāvatthuvaṇṇanā
关于阿姆巴帕利的说明

161.Vesāliyaṃviharatīti ettha tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phītācātiādinā khandhake vuttanayena vesāliyā sampannabhāvo veditabbo. Ambapālivaneti ambapāliyā gaṇikāya uyyānabhūte ambavane. Sato bhikkhaveti bhagavā ambapālidassane satipaccupaṭṭhānatthaṃ visesato idha satipaṭṭhānadesanaṃ ārabhi. Tattha saratīti sato. Sampajānātīti sampajāno. Satiyā ca sampajaññena ca samannāgato hutvā vihareyyāti attho. Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāsatipaṭṭhāne vakkhāma.

Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhakaṃ. Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanaṃ. Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo, nīlavilepanavilittattā panetaṃ vuttaṃ. Nīlavatthāti paṭadukūlakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti. Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi nīlapupphehi alaṅkatā, rathāpi tesaṃ nīlamaṇikhacitā nīlavatthaparikkhittā nīladdhajā nīlavammikehi nīlābharaṇehi nīlaassehi yuttā, patodalaṭṭhiyopi nīlā yevāti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parivaṭṭesīti pahari. Kiṃ je ambapālīti jeti ālapanavacanaṃ, bhoti ambapāli, kiṃ kāraṇāti vuttaṃ hoti. ‘‘Kiñcā’’tipi pāṭho, ayamevettha attho. Sāhāranti sajanapadaṃ. Aṅguliṃ phoṭesunti aṅguliṃ cālesuṃ. Ambakāyāti itthikāya.

Yesanti karaṇatthe sāmivacanaṃ, yehi adiṭṭhāti vuttaṃ hoti. Olokethāti passatha. Avalokethāti punappunaṃ passatha. Upasaṃharathāti upanetha. Imaṃ licchaviparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsasadisaṃ upasaṃharatha upanetha allīyāpetha. Yatheva tāvatiṃsā abhirūpā pāsādikā nīlādinānāvaṇṇā, evamime licchavirājānopīti tāvatiṃsehi samake katvā passathāti attho.

Kasmā pana bhagavā anekasatehi suttehi cakkhādīnaṃ rūpādīsu nimittaggāhaṃ paṭisedhetvā idha mahantena ussāhena nimittaggāhe uyyojetīti? Hitakāmatāya. Tatra kira ekacce bhikkhū osannavīriyā, tesaṃ sampattiyā palobhento – ‘‘appamādena samaṇadhammaṃ karontānaṃ evarūpā issariyasampatti sulabhā’’ti samaṇadhamme ussāhajananatthaṃ āha. Aniccalakkhaṇavibhāvanatthañcāpi evamāha. Nacirasseva hi sabbepime ajātasattussa vasena vināsaṃ pāpuṇissanti. Atha nesaṃ rajjasirisampattiṃ disvā ṭhitabhikkhū – ‘‘tathārūpāyapi nāma sirisampattiyā vināso paññāyissatī’’ti aniccalakkhaṇaṃ bhāvetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantīti aniccalakkhaṇavibhāvanatthaṃ āha.

Adhivāsetūti ambapāliyā nimantitabhāvaṃ ñatvāpi kasmā nimantentīti? Asaddahanatāya ceva vattasīsena ca. Sā hi dhuttā itthī animantetvāpi nimantemīti vadeyyāti tesaṃ cittaṃ ahosi, dhammaṃ sutvā gamanakāle ca nimantetvā gamanaṃ nāma manussānaṃ vattameva.

Veḷuvagāmavassūpagamanavaṇṇanā



161. Vesāliyaṃviharatīti ettha tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phītācātiādinā khandhake vuttanayena vesāliyā sampannabhāvo veditabbo。
“在维萨利居住”是指在那个时候，维萨利确实是繁荣的，正如在《法句》中所述，维萨利的富饶状况应被理解。
Ambapālivaneti ambapāliyā gaṇikāya uyyānabhūte ambavane。
“阿姆巴帕利”是指阿姆巴帕利的妓女所居住的阿姆巴园。
Sato bhikkhaveti bhagavā ambapālidassane satipaccupaṭṭhānatthaṃ visesato idha satipaṭṭhānadesanaṃ ārabhi。
佛陀为了在阿姆巴帕利的场合中建立正念，特别开始讲述正念的教义。
Tattha saratīti sato。
在这里，“正念”是指专注。
Sampajānātīti sampajāno。
“正知”是指清楚的觉知。
Satiyā ca sampajaññena ca samannāgato hutvā vihareyyāti attho。
这意味着要在正念和正知中保持安住。
Kāye kāyānupassītiādīsu yaṃ vattabbaṃ，taṃ mahāsatipaṭṭhāne vakkhāma。
关于“观察身体”等内容，我们将在《大正念处》中阐述。
Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhakaṃ。
“蓝色”是指所有的颜色。
Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanaṃ。
“蓝色的颜色”等内容是对其的细分说明。
Tattha na tesaṃ pakativaṇṇo nīlo，nīlavilepanavilittattā panetaṃ vuttaṃ。
在那里，蓝色并不是它们的本质，因而才会如此表述。
Nīlavatthāti paṭadukūlakoseyyādīnipi tesaṃ nīlāneva honti。
“蓝色的衣服”是指如同蓝色的床垫等。
Nīlālaṅkārāti nīlamaṇīhi nīlapupphehi alaṅkatā，rathāpi tesaṃ nīlamaṇikhacitā nīlavatthaparikkhittā nīladdhajā nīlavammikehi nīlābharaṇehi nīlaassehi yuttā，patodalaṭṭhiyopi nīlā yevāti。
“蓝色的装饰”是用蓝色的宝石、蓝色的花装饰的，马车也是用蓝色的宝石装饰，蓝色的衣服包裹着，蓝色的旗帜、蓝色的瓦片、蓝色的饰品都相配，连帷帐也是蓝色的。
Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo。
按照这种方式，所有的意义都应被理解。
Parivaṭṭesīti pahari。
“环绕”是指打击。
Kiṃ je ambapālīti jeti ālapanavacanaṃ，bhoti ambapāli，kiṃ kāraṇāti vuttaṃ hoti。
“阿姆巴帕利”是指对话的内容，问道：“什么原因？”
“Kiñcā”tipi pāṭho，ayamevettha attho。
“此外”这样的表达，意思是一样的。
Sāhāranti sajanapadaṃ。
“亲密”是指亲近的地方。
Aṅguliṃ phoṭesunti aṅguliṃ cālesuṃ。
“触碰手指”是指手指的移动。
Ambakāyāti itthikāya。
“阿姆巴”是指女性。
Yesanti karaṇatthe sāmivacanaṃ，yehi adiṭṭhāti vuttaṃ hoti。
“那些”是指在行动上所用的代词，指的是那些未被看见的。
Olokethāti passatha。
“看”是指观察。
Avalokethāti punappunaṃ passatha。
“再次观察”是指反复观看。
Upasaṃharathāti upanetha。
“聚集”是指靠近。
Imaṃ licchaviparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsasadisaṃ upasaṃharatha upanetha allīyāpetha。
你们应当用心聚集这个利吉族群，像天神一样靠近、集合、亲近。
Yatheva tāvatiṃsā abhirūpā pāsādikā nīlādinānāvaṇṇā，evamime licchavirājānopīti tāvatiṃsehi samake katvā passathāti attho。
就像天神们是美丽的，色彩斑斓一样，这些利吉王族们也应当被视为与天神们相同。
Kasmā pana bhagavā anekasatehi suttehi cakkhādīnaṃ rūpādīsu nimittaggāhaṃ paṭisedhetvā idha mahantena ussāhena nimittaggāhe uyyojetīti？
那么，佛陀为何在众多经典中禁止对眼、耳等的形象观察，而在这里却以极大的努力去引导人们观察呢？
Hitakāmatāya。
是为了众生的利益。
Tatra kira ekacce bhikkhū osannavīriyā，tesaṃ sampattiyā palobhento – ‘‘appamādena samaṇadhammaṃ karontānaṃ evarūpā issariyasampatti sulabhā’’ti samaṇadhamme ussāhajananatthaṃ āha。
因为有些比丘懈怠，佛陀为了吸引他们的注意，便说：“对于那些努力修行的人，获得这样的富贵是容易的。”
Aniccalakkhaṇavibhāvanatthañcāpi evamāha。
并且为了阐明无常的特性，也如此说。
Nacirasseva hi sabbepime ajātasattussa vasena vināsaṃ pāpuṇissanti。
不久，这些一切生灵都会因无常而遭遇毁灭。
Atha nesaṃ rajjasirisampattiṃ disvā ṭhitabhikkhū – ‘‘tathārūpāyapi nāma sirisampattiyā vināso paññāyissatī’’ti aniccalakkhaṇaṃ bhāvetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantīti aniccalakkhaṇavibhāvanatthaṃ āha。
于是，看到这样的王族富贵的比丘们，便思考：“这样的富贵也必定会有消亡的迹象”，因此通过无常的特性，和四种解脱而获得阿罗汉果。
Adhivāsetūti ambapāliyā nimantitabhāvaṃ ñatvāpi kasmā nimantentīti？
“为了邀请”是指对于阿姆巴帕利的邀请，虽然知道她的存在，为什么还要邀请呢？
Asaddahanatāya ceva vattasīsena ca。
是因为不信任和对话的原因。
Sā hi dhuttā itthī animantetvāpi nimantemīti vadeyyāti tesaṃ cittaṃ ahosi，dhammaṃ sutvā gamanakāle ca nimantetvā gamanaṃ nāma manussānaṃ vattameva。
她确实是个狡诈的女人，虽然不邀请也会被邀请，因此他们心中想道，听了法后，邀请她去的行为是人们的常态。

163.Veḷuvagāmakoti vesāliyā samīpe veḷuvagāmo. Yathāmittantiādīsu mittā mittāva. Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā. Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā. Yesaṃ yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi, te te tattha tattha vassaṃ upethāti attho. Kasmā evamāha? Tesaṃ phāsuvihāratthāya. Tesañhi veḷuvagāmake senāsanaṃ nappahoti, bhikkhāpi mandā. Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni, bhikkhāpi sulabhā, tasmā evamāha. Atha kasmā – ‘‘yathāsukhaṃ gacchathā’’ti na vissajjesi? Tesaṃ anukampāya. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi, sace ime dūraṃ gacchissanti, mama parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti. Atha nesaṃ – ‘‘satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattampi na adāsi, sace jāneyyāma, evaṃ na dūre vaseyyāmā’’ti vippaṭisāro bhaveyya. Vesāliyā samantā pana vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti, sugatovādaṃ labhissantī’’ti na vissajjesi.

164.Kharoti pharuso. Ābādhoti visabhāgarogo. Bāḷhāti balavatiyo. Māraṇantikāti maraṇantaṃ maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā. Sato sampajāno adhivāsesīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi. Avihaññamānoti vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamānova adhivāsesi . Anāmantetvāti ajānāpetvā. Anapaloketvāti na apaloketvā ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti. Vīriyenāti pubbabhāgavīriyena ceva phalasamāpattivīriyena ca. Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā. Jīvitasaṅkhāranti ettha jīvitampi jīvitasaṅkhāro. Yena jīvitaṃ saṅkhariyati chijjamānaṃ ghaṭetvā ṭhapiyati, so phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro. So idha adhippeto. Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā pavattetvā, jīvitaṭṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho.

Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti? Samāpajjati. Sā pana khaṇikasamāpatti. Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ vikkhambheti, samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā chinnasevālo viya udakaṃ puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati. Yā pana rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannā samāpatti, sā suṭṭhu vikkhambheti. Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ ogāhetvā hatthehi ca pādehi ca suṭṭhu apabyūḷho sevālo cirena udakaṃ ottharati; evameva tato vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati. Iti bhagavā taṃ divasaṃ mahābodhipallaṅke abhinavavipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā – ‘‘dasamāse mā uppajjitthā’’ti samāpattiṃ samāpajji. Samāpattivikkhambhitā vedanā dasamāse na uppajji yeva.

Gilānā vuṭṭhitoti gilāno hutvā puna vuṭṭhito. Madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo sañjātathaddhabhāvo sūle uttāsitapuriso viya. Na pakkhāyantīti nappakāsanti, nānākārato na upaṭṭhahanti. Dhammāpi maṃ na paṭibhantīti satipaṭṭhānādidhammā mayhaṃ pākaṭā na hontīti dīpeti. Tantidhammā pana therassa supaguṇā. Na udāharatīti pacchimaṃ ovādaṃ na deti. Taṃ sandhāya vadati.



163. Veḷuvagāmakoti vesāliyā samīpe veḷuvagāmo。
“维卢瓦村”是指在维萨利附近的维卢瓦村。
Yathāmittantiādīsu mittā mittāva。
在“如朋友”等内容中，朋友是朋友。
Sandiṭṭhāti tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā。
“可见的”是指在各处相聚的，见面时并非非常亲密的朋友。
Sambhattāti suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā。
“亲密的”是指非常亲密、充满感情的朋友。
Yesaṃ yesaṃ yattha yattha evarūpā bhikkhū atthi，te te tattha tattha vassaṃ upethāti attho。
在有这样的比丘的地方，他们都在那里度过雨季。
Kasmā evamāha？
为什么这样说？
Tesaṃ phāsuvihāratthāya。
这是为了让他们能安然度过。
Tesañhi veḷuvagāmake senāsanaṃ nappahoti，bhikkhāpi mandā。
在维卢瓦村，那里并没有适合他们的住宿，食物也很稀缺。
Samantā vesāliyā pana bahūni senāsanāni，bhikkhāpi sulabhā，tasmā evamāha。
而在维萨利周围有许多住宿，食物也很容易获得，因此这样说。
Atha kasmā – ‘‘yathāsukhaṃ gacchathā’’ti na vissajjesi？
那么，为什么不说“随意去吧”呢？
Tesaṃ anukampāya。
这是出于对他们的怜悯。
Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ahaṃ dasamāsamattaṃ ṭhatvā parinibbāyissāmi，sace ime dūraṃ gacchissanti，mama parinibbānakāle daṭṭhuṃ na sakkhissanti。
因此他想：“我将在这里待十个月，如果他们远去，我在涅槃时他们就无法见到我。
Atha nesaṃ – ‘‘satthā parinibbāyanto amhākaṃ satimattampi na adāsi，sace jāneyyāma，evaṃ na dūre vaseyyāmā’’ti vippaṭisāro bhaveyya。
如果他们看到老师在涅槃时没有给我们一点觉知，那就会产生这样的想法：‘如果我们知道，就不会远离。’”
Vesāliyā samantā pana vasantā māsassa aṭṭha vāre āgantvā dhammaṃ suṇissanti，sugatovādaṃ labhissantī’’ti na vissajjesi。
而在维萨利周围生活的人们将在一个月的八个时段中来听法，获得善知识。
164. Kharoti pharuso。
“粗糙”是指严厉的。
Ābādhoti visabhāgarogo。
“痛苦”是指身体的病痛。
Bāḷhāti balavatiyo。
“强大”是指力量十足。
Māraṇantikāti maraṇantaṃ maraṇasantikaṃ pāpanasamatthā。
“致命”是指致死的、与死亡相关的，能够使人堕落的。
Sato sampajāno adhivāsesīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā adhivāsesi。
“保持正念与觉知”是指在充分保持正念的情况下，通过智慧来控制。
Avihaññamānoti vedanānuvattanavasena aparāparaṃ parivattanaṃ akaronto apīḷiyamāno adukkhiyamānova adhivāsesi。
“无压迫”是指不被痛苦所困扰，持续不断地体验。
Anāmantetvāti ajānāpetvā。
“不邀请”是指未告知。
Anapaloketvāti na apaloketvā ovādānusāsaniṃ adatvāti vuttaṃ hoti。
“不看”是指未观察，不给予教诲。
Vīriyenāti pubbabhāgavīriyena ceva phalasamāpattivīriyena ca。
“通过努力”是指通过前期的努力和果位的努力。
Paṭipaṇāmetvāti vikkhambhetvā。
“通过修行”是指通过修行来阻止。
Jīvitasaṅkhāranti ettha jīvitampi jīvitasaṅkhāro。
“生命的造作”是指生命的本质。
Yena jīvitaṃ saṅkhariyati chijjamānaṃ ghaṭetvā ṭhapiyati，so phalasamāpattidhammopi jīvitasaṅkhāro。
通过生存的造作，生命被维持，果位的修行也是生命的造作。
So idha adhippeto。
这里是指这一点。
Adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā pavattetvā，jīvitaṭṭhapanasamatthaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjeyyanti ayamettha saṅkhepattho。
“通过决心”是指通过决心来进行，能够维持生命的果位修行。
Kiṃ pana bhagavā ito pubbe phalasamāpattiṃ na samāpajjatīti？
那么，佛陀在此之前并未进入果位的修行吗？
Samāpajjati。
是的，他进入了。
Sā pana khaṇikasamāpatti。
而那是瞬间的果位修行。
Khaṇikasamāpatti ca antosamāpattiyaṃyeva vedanaṃ vikkhambheti，samāpattito vuṭṭhitamattassa kaṭṭhapātena vā kaṭhalapātena vā chinnasevālo viya udakaṃ puna sarīraṃ vedanā ajjhottharati。
瞬间的果位修行只是在内心的修行中阻止感受，离开果位后，就像被砍断的树木一样，身体的感觉又会重新出现。
Yā pana rūpasattakaṃ arūpasattakañca niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā mahāvipassanāvasena samāpannā samāpatti，sā suṭṭhu vikkhambheti。
而那种基于大智慧的果位修行，能很好地阻止感受。
Yathā nāma purisena pokkharaṇiṃ ogāhetvā hatthehi ca pādehi ca suṭṭhu apabyūḷho sevālo cirena udakaṃ ottharati；evameva tato vuṭṭhitassa cirena vedanā uppajjati。
正如一个人用手和脚小心翼翼地抬起池塘的水一样，离开果位后，感觉会在很长一段时间内出现。
Iti bhagavā taṃ divasaṃ mahābodhipallaṅke abhinavavipassanaṃ paṭṭhapento viya rūpasattakaṃ arūpasattakaṃ niggumbaṃ nijjaṭaṃ katvā cuddasahākārehi sannetvā mahāvipassanāya vedanaṃ vikkhambhetvā –

165.Anantaraṃabāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ akatvā. ‘‘Ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī’’ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ karoti nāma. ‘‘Ettakaṃ parassa desessāmī’’ti cintento dhammaṃ bāhiraṃ karoti nāma. ‘‘Imassa puggalassa desessāmī’’ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ karoti nāma. ‘‘Imassa na desessāmī’’ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā desitoti attho. Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi nāma hoti. Daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā piyamanāpassa antevāsikassa kathenti, evaṃ tathāgatassa – ‘‘idaṃ mahallakakāle pacchimaṭṭhāne kathessāmī’’ti muṭṭhiṃ katvā ‘‘pariharissāmī’’ti ṭhapitaṃ kiñci natthīti dasseti.

Ahaṃbhikkhusaṅghanti ahameva bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti vā mamuddesikoti ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko. Maṃyeva uddisitvā mama paccāsīsamāno bhikkhusaṅgho hotu, mama accayena vā mā ahesuṃ, yaṃ vā taṃ vā hotūti iti vā yassa assāti attho. Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva issāmacchariyānaṃ vihatattā evaṃ na hoti. Sa kinti so kiṃ. Āsītikoti asītisaṃvacchariko. Idaṃ pacchimavayaanuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Veṭhamissakenāti bāhabandhacakkabandhādinā paṭisaṅkharaṇena veṭhamissakena. Maññeti jiṇṇasakaṭaṃ viya veṭhamissakena maññe yāpeti. Arahattaphalaveṭhanena catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa hotīti dasseti.

Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ, ānanda, samayetiādimāha. Tattha sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ. Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanānaṃ. Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti, tasmā tumhepi tadatthāya evaṃ viharathāti dasseti. Attadīpāti mahāsamuddagatadīpaṃ viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha. Attasaraṇāti attagatikāva hotha, mā aññagatikā. Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo. Tamataggeti tamaagge. Majjhe takāro padasandhivasena vutto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ime aggatamāti tamataggā’’ti. Evaṃ sabbaṃ tamayogaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve ete , ānanda , mama bhikkhū bhavissanti. Tesaṃ atiagge bhavissanti, ye keci sikkhākāmā, sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissantīti arahattanikūṭena desanaṃ saṅgaṇhāti.

Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Nimittobhāsakathāvaṇṇanā



165. Anantaraṃabāhiranti dhammavasena vā puggalavasena vā ubhayaṃ akatvā。
"无内无外"是指不区分法或人的两个方面。
''Ettakaṃ dhammaṃ parassa na desessāmī''ti hi cintento dhammaṃ abbhantaraṃ karoti nāma。
"我不会对他人讲授这么多法"，这样想的人就是把法内在化。
''Ettakaṃ parassa desessāmī''ti cintento dhammaṃ bāhiraṃ karoti nāma。
"我会对他人讲授这么多法"，这样想的人就是把法外在化。
''Imassa puggalassa desessāmī''ti cintento pana puggalaṃ abbhantaraṃ karoti nāma。
"我会对这个人讲法"，这样想的人就是把人内在化。
''Imassa na desessāmī''ti cintento puggalaṃ bāhiraṃ karoti nāma。
"我不会对这个人讲法"，这样想的人就是把人外在化。
Evaṃ akatvā desitoti attho。
意思是不这样做而讲法。
Ācariyamuṭṭhīti yathā bāhirakānaṃ ācariyamuṭṭhi nāma hoti。
"老师的拳头"是指外道老师的拳头。
Daharakāle kassaci akathetvā pacchimakāle maraṇamañce nipannā piyamanāpassa antevāsikassa kathenti，evaṃ tathāgatassa – ''idaṃ mahallakakāle pacchimaṭṭhāne kathessāmī''ti muṭṭhiṃ katvā ''pariharissāmī''ti ṭhapitaṃ kiñci natthīti dasseti。
年轻时不对任何人说，临终时躺在床上才对喜爱的弟子说，如来不是这样，没有"这个我要在老年时最后才说"而握紧拳头保留的东西。
Ahaṃbhikkhusaṅghanti ahameva bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti vā mamuddesikoti ahaṃ uddisitabbaṭṭhena uddeso assāti mamuddesiko。
"我是比丘僧团"是指我将照顾比丘僧团，或者我是被指定的人。
Maṃyeva uddisitvā mama paccāsīsamāno bhikkhusaṅgho hotu，mama accayena vā mā ahesuṃ，yaṃ vā taṃ vā hotūti iti vā yassa assāti attho。
意思是只指定我，比丘僧团要期待我，我去世后就不要存在了，或者随便怎样。
Na evaṃ hotīti bodhipallaṅkeyeva issāmacchariyānaṃ vihatattā evaṃ na hoti。
"不是这样"是指在菩提座上已经消除了嫉妒和吝啬，所以不是这样。
Sa kinti so kiṃ。
"他怎么样"是指他如何。
Āsītikoti asītisaṃvacchariko。
"八十岁"是指八十年。
Idaṃ pacchimavayaanuppattabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ。
这是为了说明已经到了晚年。
Veṭhamissakenāti bāhabandhacakkabandhādinā paṭisaṅkharaṇena veṭhamissakena。
"用绑带"是指用手臂绑带、轮子绑带等修理。
Maññeti jiṇṇasakaṭaṃ viya veṭhamissakena maññe yāpeti。
"我想"是指我想用绑带来维持，就像维持破旧的车子一样。
Arahattaphalaveṭhanena catuiriyāpathakappanaṃ tathāgatassa hotīti dasseti。
表明如来用阿罗汉果的绑带来维持四种威仪。
Idāni tamatthaṃ pakāsento yasmiṃ，ānanda，samayetiādimāha。
现在为了阐明这个意思，说"阿难，在那个时候"等。
Tattha sabbanimittānanti rūpanimittādīnaṃ。
其中"一切相"是指色相等。
Ekaccānaṃ vedanānanti lokiyānaṃ vedanānaṃ。
"某些感受"是指世俗的感受。
Tasmātihānandāti yasmā iminā phalasamāpattivihārena phāsu hoti，tasmā tumhepi tadatthāya evaṃ viharathāti dasseti。
"因此，阿难"是指因为通过这种果定的住处而安乐，所以你们也要为此而如此安住。
Attadīpāti mahāsamuddagatadīpaṃ viya attānaṃ dīpaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharatha。
"以自己为洲"是指像大海中的岛屿一样，以自己为依靠而安住。
Attasaraṇāti attagatikāva hotha，mā aññagatikā。
"以自己为归依"是指只以自己为归宿，不要以他人为归宿。
Dhammadīpadhammasaraṇapadesupi eseva nayo。
在"以法为洲、以法为归依"这些词中也是同样的道理。
Tamataggeti tamaagge。
"最高"是指最高。
Majjhe takāro padasandhivasena vutto。
中间的"ta"字是为了连接词而说的。
Idaṃ vuttaṃ hoti – ''ime aggatamāti tamataggā''ti。
这是说"这些是最高的"。
Evaṃ sabbaṃ tamayogaṃ chinditvā ativiya agge uttamabhāve ete，ānanda，mama bhikkhū bhavissanti。
这样切断一切黑暗的联系，阿难，这些将成为我最高、最殊胜的比丘。
Tesaṃ atiagge bhavissanti，ye keci sikkhākāmā，sabbepi te catusatipaṭṭhānagocarāva bhikkhū agge bhavissantīti arahattanikūṭena desanaṃ saṅgaṇhāti。
他们将成为最高的，任何想学习的人，所有这些专注于四念处的比丘都将成为最高的，以阿罗汉果为顶点来总结这个教导。
Dutiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā。
第二诵品的解释结束。
Nimittobhāsakathāvaṇṇanā
相与光明的说明的解释

166.Vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti kadā pāvisi? Ukkacelato nikkhamitvā vesāliṃ gatakāle. Bhagavā kira vuṭṭhavasso veḷuvagāmakā nikkhamitvā sāvatthiṃ gamissāmīti āgatamaggeneva paṭinivattanto anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanaṃ pāvisi. Dhammasenāpati bhagavato vattaṃ dassetvā divāṭṭhānaṃ gato. So tattha antevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā pāde pakkhāletvā pallaṅkaṃ ābhujitvā phalasamāpattiṃ pāvisi. Athassa yathāparicchedena tato vuṭṭhitassa ayaṃ parivitakko udapādi – ‘‘buddhā nu kho paṭhamaṃ parinibbāyanti, agasāvakā nu kho’’ti? Tato – ‘‘aggasāvakā paṭhama’’nti ñatvā attano āyusaṅkhāraṃ olokesi. So – ‘‘sattāhameva me āyusaṅkhāro pavattatī’’ti ñatvā – ‘‘kattha parinibbāyissāmī’’ti cintesi. Tato – ‘‘rāhulo tāvatiṃsesu parinibbuto, aññāsikoṇḍaññatthero chaddantadahe, ahaṃ kattha parinibbāyissāmī’’ti puna cintento mātaraṃ ārabbha satiṃ uppādesi – ‘‘mayhaṃ mātā sattannaṃ arahantānaṃ mātā hutvāpi buddhadhammasaṅghesu appasannā, atthi nu kho tassā upanissayo, natthi nu kho’’ti āvajjetvā sotāpattimaggassa upanissayaṃ disvā – ‘‘kassa desanāya abhisamayo bhavissatī’’ti olokento – ‘‘mameva dhammadesanāya bhavissati, na aññassa. Sace kho panāhaṃ appossukko bhaveyyaṃ, bhavissanti me vattāro – ‘sāriputtatthero avasesajanānampi avassayo hoti. Tathā hissa samacittasuttadesanādivase (a. ni. 


以下是完整直译：
166. 关于"何时进入毗舍离（现代印度比哈尔邦）托钵？"他是何时进入的？是从乌卡切拉出发，到达毗舍离的时候。据说世尊在结束雨季后，从竹林村出发，打算前往舍卫城，沿途返回，逐步抵达舍卫城，进入祇园精舍。法军统帅向世尊展示了应做之事，然后去了日间休息处。他在那里向徒弟们展示了应做之事，当他们退去后，打扫了休息处，铺了皮革垫，洗了脚，盘腿而坐，进入果定。
当他按照自己的方式从中出定后，产生了如下思考："佛陀是否首先般涅槃，还是首席弟子先般涅槃？"此后，他知道"首席弟子首先"，就审视了自己的寿命。他知道"我的寿命只剩七天"，就思考"我将在何处般涅槃？"接着，他思考："罗睺罗已在三十三天般涅槃，阿若憍陈如长老在差丹湖，我将在何处般涅槃？"
他又思考起与母亲有关的事："我的母亲虽然是七位阿罗汉的母亲，但对佛法僧三宝并不信仰，她是否有根基？是否没有？"经过审视，他看到了预流果道的根基，并思考："谁将通过我的说法而证悟？"他确定"将是我自己的说法，不是别人的。如果我不积极，人们将会说：'舍利弗尊者是其他人的依靠。'"

1.37) koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā . Tayo magge paṭividdhadevatānaṃ gaṇanā natthi. Aññesu ca ṭhānesu anekā abhisamayā dissanti. Thereva cittaṃ pasādetvā sagge nibbattāneva asītikulasahassāni. So dāni sakamātumicchādassanamattampi harituṃ nāsakkhī’ti. Tasmā mātaraṃ micchādassanā mocetvā jātovarakeyeva parinibbāyissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā – ‘‘ajjeva bhagavantaṃ anujānāpetvā nikkhamissāmī’’ti cundattheraṃ āmantesi. ‘‘Āvuso, cunda, amhākaṃ pañcasatāya bhikkhuparisāya saññaṃ dehi – ‘gaṇhathāvuso pattacīvarāni, dhammasenāpati nāḷakagāmaṃ gantukāmo’ti’’. Thero tathā akāsi. Bhikkhū senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya therassa santikaṃ āgamaṃsu. Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā divāṭṭhānadvāre ṭhatvā divāṭṭhānaṃ olokento – ‘‘idaṃ dāni pacchimadassanaṃ, puna āgamanaṃ natthī’’ti pañcasatabhikkhuparivuto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā etadavoca –

‘‘Chinno dāni bhavissāmi, lokanātha mahāmuni;

Gamanāgamanaṃ natthi, pacchimā vandanā ayaṃ.

Jīvitaṃ appakaṃ mayhaṃ, ito sattāhamaccaye;

Nikkhipeyyāmahaṃ dehaṃ, bhāravoropanaṃ yathā.

Anujānātu me bhante, bhagavā, anujānātu sugato;

Parinibbānakālo me, ossaṭṭho āyusaṅkhāro’’ti.

Buddhā pana yasmā ‘‘parinibbāhī’’ti vutte maraṇasaṃvaṇṇanaṃ saṃvaṇṇenti nāma, ‘‘mā parinibbāhī’’ti vutte vaṭṭassa guṇaṃ kathentīti micchādiṭṭhikā dosaṃ āropessanti, tasmā tadubhayampi na vadanti. Tena naṃ bhagavā āha – ‘‘kattha parinibbāyissasi sāriputtā’’ti? ‘‘Atthi, bhante, magadhesu nāḷakagāme jātovarako, tatthāhaṃ parinibbāyissāmī’’ti vutte ‘‘yassa dāni tvaṃ, sāriputta, kālaṃ maññasi, idāni pana te jeṭṭhakaniṭṭhabhātikānaṃ tādisassa bhikkhuno dassanaṃ dullabhaṃ bhavissatīti desehi tesaṃ dhamma’’nti āha.


以下是完整直译：
1.37\ 一百万亿天人证得阿罗汉果。证得三道的天人数不胜数。在其他场合也可见无数证悟。长老仅仅让他们对自己生起信心，就有八万个家族转生天界。现在他甚至无法消除自己母亲的邪见。因此，我将使母亲摆脱邪见，然后在出生的房间里般涅槃。"他做出这样的决定后，想："今天就请求世尊允许后离开。"于是他召唤周陀长老说："朋友周陀，请通知我们五百比丘僧团：'朋友们，请拿好钵和衣，法军统帅想要去那罗迦村（现代印度比哈尔邦）。'"长老照做了。比丘们整理好住处，拿着钵和衣来到长老身边。长老整理好住处，打扫了日间休息处，站在日间休息处门口，看着休息处想："这是最后一次看到了，不会再来了。"他带着五百比丘来到世尊面前，礼拜后说道：
"世间导师、大牟尼啊，我现在将断绝（轮回）；
来去不再有，这是最后的礼拜。
我的生命所剩无几，从今天起七天后；
我将舍弃此身，如卸下重担。
请世尊允许我，请善逝允许；
我的般涅槃时间到了，寿命已经放下。"
佛陀们因为如果说"你去般涅槃吧"就等于赞美死亡，如果说"不要般涅槃"就等于赞美轮回，邪见者会加以指责，所以两者都不说。因此世尊对他说："舍利弗，你将在哪里般涅槃？"当他回答说："世尊，在摩揭陀国那罗迦村有我出生的房间，我将在那里般涅槃"时，世尊说："舍利弗，你认为时候到了就去吧。但是现在你的兄弟们很难再见到像你这样的比丘了，请为他们说法。"


Thero – ‘‘satthā mayhaṃ iddhivikubbanapubbaṅgamaṃ dhammadesanaṃ paccāsīsatī’’ti ñatvā bhagavantaṃ vanditvā tālappamāṇaṃ abbhuggantvā puna oruyha bhagavantaṃ vanditvā sattatālappamāṇe antalikkhe ṭhito iddhivikubbanaṃ dassetvā dhammaṃ desesi. Sakalanagaraṃ sannipati. Thero oruyha bhagavantaṃ vanditvā ‘‘gamanakālo me, bhante’’ti āha. Bhagavā ‘‘dhammasenāpatiṃ paṭipādessāmī’’ti dhammāsanā uṭṭhāya gandhakuṭiabhimukho gantvā maṇiphalake aṭṭhāsi. Thero tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditvā – ‘‘bhagavā ito kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassisammāsambuddhassa pādamūle nipatitvā tumhākaṃ dassanaṃ patthesiṃ. Sā me patthanā samiddhā, diṭṭhā tumhe, taṃ paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassanaṃ. Puna tumhākaṃ dassanaṃ natthī’’ti – vatvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ paggayha yāva dassanavisayo, tāva abhimukhova paṭikkamitvā ‘‘ito paṭṭhāya cutipaṭisandhivasena kismiñci ṭhāne gamanāgamanaṃ nāma natthī’’ti vanditvā pakkāmi. Udakapariyantaṃ katvā mahābhūmicālo ahosi. Bhagavā parivāretvā ṭhite bhikkhū āha – ‘‘anugacchatha, bhikkhave, tumhākaṃ jeṭṭhabhātika’’nti. Bhikkhū yāva dvārakoṭṭhakā agamaṃsu. Thero – ‘‘tiṭṭhatha, tumhe āvuso, appamattā hothā’’ti nivattāpetvā attano parisāyeva saddhiṃ pakkāmi. Manussā – ‘‘pubbe ayyo paccāgamanacārikaṃ carati, idaṃ dāni gamanaṃ na puna paccāgamanāyā’’ti paridevantā anubandhiṃsu. Tepi ‘‘appamattā hotha āvuso, evaṃbhāvino nāma saṅkhārā’’ti nivattāpesi.

Atha kho āyasmā sāriputto antarāmagge sattāhaṃ manussānaṃ anuggahaṃ karonto sāyaṃ nāḷakagāmaṃ patvā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Atha uparevato nāma therassa bhāgineyyo bahigāmaṃ gacchanto theraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero taṃ āha – ‘‘atthi gehe te ayyikā’’ti? Āma, bhanteti. Gaccha amhākaṃ idhāgatabhāvaṃ ārocehi. ‘‘Kasmā āgato’’ti ca vutte ‘‘ajja kira ekadivasaṃ antogāme bhavissati, jātovarakaṃ paṭijaggatha, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ jānāthā’’ti. So gantvā ‘‘ayyike, mayhaṃ mātulo āgato’’ti āha. Idāni kuhinti? Gāmadvāreti. Ekakova, aññopi koci atthīti ? Atthi pañcasatā bhikkhūti. Kiṃ kāraṇā āgatoti? So taṃ pavattiṃ ārocesi. Brāhmaṇī – ‘‘kiṃ nu kho ettakānaṃ vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggāpeti , daharakāle pabbajitvā mahallakakāle gihī hotukāmo’’ti cintentī jātovarakaṃ paṭijaggāpetvā pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ kāretvā daṇḍadīpikāyo jāletvā therassa pāhesi.


以下是完整直译：
长老知道“我的神通法门的教导将会显现”，于是向世尊礼拜，向上升了一尺，再次俯身向世尊礼拜，站在七尺高的空中，展示了神通，开始说法。整个城镇都聚集过来。长老再次俯身向世尊说道：“我的出发时间到了，世尊。”世尊说：“我将去找法军统帅。”于是离开法座，朝着香房走去，站在宝石台上。长老三次转身，向四个方向礼拜，便说：“世尊在无量劫之上，难以计数的阿罗汉之上，我曾在无量劫之上，曾渴望见到你。我的愿望已经实现，见到你，第一次见面，这是最后一次见面。再没有机会见到你了。”说完，双手合十，直到见面为止，面向世尊，礼拜后离开。他走到了水边，发生了大地震。世尊对围绕在身边的比丘们说：“比丘们，跟随你们的长兄。”比丘们直到门口都跟随而去。长老说：“停下，朋友们，要小心。”于是转身与自己的弟子一起离开。人们说：“以前这位长老总是走回去，现在再也不回去了。”他们也劝说：“朋友们，要小心，世间的事物总是如此。”
这时，舍利弗尊者在中途，七天来帮助众生，傍晚到达那罗迦村（现代印度比哈尔邦），在村口的无花果树下停住。此时，长老的亲属在外村行走，见到长老，便走近礼拜并停住。长老问他：“你家里有长辈吗？”他回答：“有，尊者。”长老说：“去告诉他们我在这里的事。”他问：“你为何来？”长老回答：“今天听说今天会在内村，照顾出生的房间，知道五百比丘的居所。”他去后说：“长辈，我的舅舅来了。”现在在哪里？在村口。一个人，其他人呢？有五百比丘。你为何来？他讲述了事情的经过。婆罗门妇女思考：“为何要照顾这么多人，年轻时出家，老时想成为家庭人？”于是照顾了出生的房间，安排了五百比丘的居所，点燃了火把，送给长老。


Thero bhikkhūhi saddhiṃ pāsādaṃ abhiruhi. Abhiruhitvā ca jātovarakaṃ pavisitvā nisīdi. Nisajjeva – ‘‘tumhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ gacchathā’’ti bhikkhū uyyojesi. Tesu gatamattesuyeva therassa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā māraṇantikā vedanā vattanti, ekaṃ bhājanaṃ pavisati, ekaṃ nikkhamati. Brāhmaṇī – ‘‘mama puttassa pavatti mayhaṃ na ruccatī’’ti attano vasanagabbhadvāraṃ nissāya aṭṭhāsi. Cattāro mahārājāno ‘‘dhammasenāpati kuhiṃ viharatī’’ti olokentā ‘‘nāḷakagāme jātovarake parinibbānamañce nipanno, pacchimadassanaṃ gamissāmā’’ti āgamma vanditvā aṭṭhaṃsu. Thero – ke tumheti? Mahārājāno, bhanteti. Kasmā āgatatthāti? Gilānupaṭṭhākā bhavissāmāti. Hotu, atthi gilānupaṭṭhāko, gacchatha tumheti uyyojesi. Tesaṃ gatāvasāne teneva nayena sakko devānamindo, tasmiṃ gate suyāmādayo mahābrahmā ca āgamiṃsu. Tepi tatheva thero uyyojesi.

Brāhmaṇī devatānaṃ āgamanañca gamanañca disvā – ‘‘ke nu kho ete mama puttaṃ vanditvā gacchantī’’ti therassa gabbhadvāraṃ gantvā – ‘‘tāta, cunda, kā pavattī’’ti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhitvā – ‘‘mahāupāsikā, bhante āgatā’’ti āha. Thero kasmā avelāya āgatatthāti pucchi. Sā tuyhaṃ tāta dassanatthāyāti vatvā ‘‘tāta ke paṭhamaṃ āgatā’’ti pucchi. Cattāro mahārājāno, upāsiketi. Tāta, tvaṃ catūhi mahārājehi mahantataroti? Ārāmikasadisā ete upāsike, amhākaṃ satthu paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya khaggahatthā hutvā ārakkhaṃ akaṃsūti. Tesaṃ tāta, gatāvasāne ko āgatoti? Sakko devānamindoti. Devarājatopi tvaṃ tāta, mahantataroti? Bhaṇḍagāhakasāmaṇerasadiso esa upāsike, amhākaṃ satthu tāvatiṃsato otaraṇakāle pattacīvaraṃ gahetvā otiṇṇoti. Tassa tāta gatāvasāne jotamāno viya ko āgatoti? Upāsike tuyhaṃ bhagavā ca satthā ca mahābrahmā nāma esoti. Mayhaṃ bhagavato mahābrahmatopi tvaṃ tāta mahantataroti? Āma upāsike, ete nāma kira amhākaṃ satthu jātadivase cattāro mahābrahmāno mahāpurisaṃ suvaṇṇajālena paṭiggaṇhiṃsūti.

Atha brāhmaṇiyā – ‘‘puttassa tāva me ayaṃ ānubhāvo, kīdiso vata mayhaṃ puttassa bhagavato satthu ānubhāvo bhavissatī’’ti cintayantiyā sahasā pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā sakalasarīre phari. Thero – ‘‘uppannaṃ me mātu pītisomanassaṃ, ayaṃ dāni kālo dhammadesanāyā’’ti cintetvā – ‘‘kiṃ cintesi mahāupāsike’’ti āha. Sā – ‘‘puttassa tāva me ayaṃ guṇo, satthu panassa kīdiso guṇo bhavissatīti idaṃ, tāta, cintemī’’ti āha. Mahāupāsike, mayhaṃ satthu jātakkhaṇe, mahābhinikkhamane, sambodhiyaṃ, dhammacakkappavattane ca dasasahassilokadhātu kampittha, sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samo nāma natthi, itipi so bhagavāti vitthāretvā buddhaguṇappaṭisaṃyuttaṃ dhammadesanaṃ kathesi.


以下是完整直译：
长老与比丘们一起登上楼阁。登上后进入出生的房间坐下。一坐下就说："你们去你们的住处吧。"打发走了比丘们。他们刚走，长老就生起了剧烈的病痛，血痢的致命疼痛发作，一个容器进去，一个容器出来。婆罗门妇女想："我儿子的情况我不喜欢"，就站在自己房间门口。四大天王想："法军统帅在哪里？"观察后发现："他躺在那罗迦村（现代印度比哈尔邦）出生房间的临终床上，我们去最后一次见他吧。"于是来到礼拜后站立。长老问："你们是谁？""是四大天王，尊者。""你们为何而来？""我们来照顾病人。""好吧，已经有人照顾病人了，你们走吧。"打发他们走了。他们走后，以同样方式来了帝释天王，他走后又来了须夜摩天等和大梵天。长老也同样打发他们走了。
婆罗门妇女看到天神们来去，想："这些向我儿子礼拜后离开的是谁呢？"就走到长老的房门口问："亲爱的周陀，什么情况？"他讲述了情况后说："大优婆夷来了，尊者。"长老问为何非时来访。她说："亲爱的，是为了看你。"然后问："亲爱的，谁先来的？""是四大天王，优婆夷。""亲爱的，你比四大天王还伟大吗？""优婆夷，他们就像园丁一样，从我们的导师入胎开始，他们就手持宝剑守护。""亲爱的，他们走后谁来了？""是帝释天王。""亲爱的，你比天王还伟大吗？""优婆夷，他就像拿行李的沙弥一样，当我们的导师从三十三天下来时，他拿着钵和衣跟随下来。""亲爱的，他走后谁发光似的来了？""优婆夷，那是你的世尊和导师称为大梵天。""亲爱的，你比我的世尊的大梵天还伟大吗？""是的，优婆夷，据说在我们导师出生那天，有四位大梵天用金网接住了大人。"
这时，婆罗门妇女想："我儿子尚且有如此威力，我儿子的世尊导师的威力该是何等呢？"突然五种喜悦生起，遍满全身。长老想："我母亲生起了喜悦和欢喜，现在是说法的时候了。"就问："大优婆夷，你在想什么？"她说："亲爱的，我在想，我儿子尚且有这样的功德，他的导师该有怎样的功德呢？"长老说："大优婆夷，我的导师在出生时、大出离时、正觉时、转法轮时，一万世界都震动。在戒、定、慧、解脱、解脱知见上没有人能与他相比。所以他是世尊..."详细解说了与佛陀功德相关的法。


Brāhmaṇī piyaputtassa dhammadesanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhāya puttaṃ āha – ‘‘tāta, upatissa, kasmā evamakāsi, evarūpaṃ nāma amataṃ mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ na adāsī’’ti. Thero – ‘‘dinnaṃ dāni me mātu rūpasāriyā brāhmaṇiyā posāvanikamūlaṃ, ettakena vaṭṭissatī’’ti cintetvā ‘‘gaccha mahāupāsike’’ti brāhmaṇiṃ uyyojetvā ‘‘cunda kā velā’’ti āha. Balavapaccūsakālo, bhanteti. Tena hi bhikkhusaṅghaṃ sannipātehīti. Sannipatito, bhante, saṅghoti. Maṃ ukkhipitvā nisīdāpehi cundāti ukkhipitvā nisīdāpesi. Thero bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso catucattālīsaṃ vo vassāni mayā saddhiṃ vicarantānaṃ yaṃ me kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā na rocetha, khamatha taṃ āvusoti. Ettakaṃ, bhante, amhākaṃ chāyā viya tumhe amuñcitvā vicarantānaṃ aruccanakaṃ nāma natthi, tumhe pana amhākaṃ khamathāti. Atha thero aruṇasikhāya paññāyamānāya mahāpathaviṃ unnādayanto anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Bahū devamanussā therassa parinibbāne sakkāraṃ kariṃsu.

Āyasmā cundo therassa pattacīvarañca dhātuparissāvanañca gahetvā jetavanaṃ gantvā ānandattheraṃ gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkami. Bhagavā dhātuparissāvanaṃ gahetvā pañcahi gāthāsatehi therassa guṇaṃ kathetvā dhātucetiyaṃ kārāpetvā rājagahagamanatthāya ānandattherassa saññaṃ adāsi. Thero bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhagavā mahābhikkhusaṅghaparivuto rājagahaṃ agamāsi. Tattha gatakāle mahāmoggallānatthero parinibbāyi. Bhagavā tassa dhātuyo gahetvā cetiyaṃ kārāpetvā rājagahato nikkhamitvā anupubbena gaṅgābhimukho gantvā ukkacelaṃ agamāsi. Tattha gaṅgātīre bhikkhusaṅghaparivuto nisīditvā tattha sāriputtamoggallānānaṃ parinibbānappaṭisaṃyuttaṃ suttaṃ desetvā ukkacelato nikkhamitvā vesāliṃ agamāsi. Evaṃ gate atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisīti ayamettha anupubbī kathā.

Nisīdananti ettha cammakkhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Udenacetiyanti udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Gotamakādīsupi eseva nayo. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā. Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti suṭṭhu samāraddhā.

Iti aniyamena kathetvā puna niyametvā dassento tathāgatassa khotiādimāha. Ettha ca kappanti āyukappaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ hoti, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyya. Kappāvasesaṃ vāti – ‘‘appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.7; a. ni. 



以下是完整的简体中文直译：
婆罗门女对她亲爱儿子讲法结束时，获得须陀洹果后，对儿子说："亲爱的乌帕提沙，你为何如此行事？这样的不死之物，我这么长时间竟未得到。"长老思考道："现在已经给了母亲色彩美丽的婆罗门女生活资具，这点就足够了。"说完，遣送婆罗门女："去吧，大优婆夷。"并问："准备好了吗，春达？"
"已是强有力的拂晓时分，尊者。"
"那么，召集比丘僧团。"
"已召集，尊者。"
"春达，请将我举起并安置。"他被举起并安置。长老对比丘们说："诸位，四十四年来与我同行，凡我身语上令你们不悦之处，请原谅。"比丘们回应："尊者，我们与你同行时，如同您的影子般，从未有任何不悦之处。请您原谅我们。"
随后，长老在晨曦显现时，震动大地，最终以无余涅槃界入涅槃。许多天神和人类对长老的涅槃表示敬意。
尊者春达取得长老的钵、衣和舍利，前往祇园，迎请阿难长老，拜见世尊。世尊接过舍利，以五百首偈颂赞颂长老功德，命令建造舍利塔，并授意阿难长老前往罗阇给（现今印度比哈尔邦的首府巴特那）。长老向比丘们宣告。世尊与大比丘僧团前往罗阇给。到达时，大目犍连长老入涅槃。世尊取其舍利，建塔后，离开罗阇给，逐次前往恒河方向，到达乌卡切拉。在恒河岸边，与比丘僧团坐下，宣说关于舍利弗和目犍连涅槃的经典。之后离开乌卡切拉，前往毗舍离（今印度北比哈尔邦）。就这样，世尊在上午着装，携带钵和衣，进入毗舍离托钵。这就是事情的经过。
（注：以下为注释部分的翻译）
"坐垫"此处意指皮革片。"乌提那塔"指乌提那夜叉塔庙。在"瞿昙"等处同理。"已修习"意为已增长。"已多次修习"指反复修习。"已作为车"如已准备车辆。"已作为根基"如已确立。"已完成"即已决意。"已熟悉"意为全面增长。"善巧开始"即极其谨慎地开始。
如此不确定地叙述后，再次确定，展示如来的开始等。此处"劫"指寿命劫。在每个时期，人类寿命如何，就完整地保持。"劫的剩余"即"少或多"。

6.74) vuttavassasatato atirekaṃ vā. Mahāsīvatthero panāha – ‘‘buddhānaṃ aṭṭhāne gajjitaṃ nāma natthi. Yatheva hi veḷuvagāmake uppannaṃ māraṇantikaṃ vedanaṃ dasa māse vikkhambheti, evaṃ punappunaṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā dasa dasa māse vikkhambhento imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyya, kasmā pana na ṭhitoti? Upādinnakasarīraṃ nāma khaṇḍiccādīhi abhibhuyyati, buddhā ca khaṇḍiccādibhāvaṃ apatvā pañcame āyukoṭṭhāse bahujanassa piyamanāpakāleyeva parinibbāyanti. Buddhānubuddhesu ca mahāsāvakesu parinibbutesu ekakeneva khāṇukena viya ṭhātabbaṃ hoti, daharasāmaṇeraparivāritena vā. Tato – ‘aho buddhānaṃ parisā’ti hīḷetabbataṃ āpajjeyya. Tasmā na ṭhito’’ti. Evaṃ vuttepi so na ruccati, ‘‘āyukappo’’ti idameva aṭṭhakathāyaṃ niyamitaṃ.

167.Yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacittoti ettha tanti nipātamattaṃ. Yathā mārena pariyuṭṭhitacitto ajjhotthaṭacitto aññopi koci puthujjano paṭivijjhituṃ na sakkuṇeyya, evameva nāsakkhi paṭivijjhitunti attho. Kiṃ kāraṇā? Māro hi yassa sabbena sabbaṃ dvādasa vipallāsā appahīnā, tassa cittaṃ pariyuṭṭhāti. Therassa cattāro vipallāsā appahīnā, tenassa māro cittaṃ pariyuṭṭhāti. So pana cittapariyuṭṭhānaṃ karonto kiṃ karotīti? Bheravaṃ rūpārammaṇaṃ vā dasseti, saddārammaṇaṃ vā sāveti, tato sattā taṃ disvā vā sutvā vā satiṃ vissajjetvā vivaṭamukhā honti. Tesaṃ mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayaṃ maddati. Tato visaññāva hutvā tiṭṭhanti. Therassa panesa mukhena hatthaṃ pavesetuṃ kiṃ sakkhissati ? Bheravārammaṇaṃ pana dasseti. Taṃ disvā thero nimittobhāsaṃ na paṭivijjhi. Bhagavā jānantoyeva – ‘‘kimatthaṃ yāvatatiyaṃ āmantesī’’ti? Parato ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā’’ti yācite ‘‘tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddha’’nti dosāropanena sokatanukaraṇatthaṃ.

Mārayācanakathāvaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
6.74) 说到一百年的时间，或许是超出这一时间。大施婆长老说：“佛陀的地方并没有被责骂。正如在维卢瓦村（现代地名不详）中产生的死亡痛苦在十个月内被阻碍一样，这样一次又一次地进入那种定境，十个月内阻碍住，这个吉祥的劫应该持续，为什么不持续呢？”所依的身体被碎片等所压迫，佛陀在不具碎片等的情况下，只有在第五个寿命段的众生喜爱的时刻才会入涅槃。对于佛陀和大弟子们入涅槃时，应该像一个人独自站立一样，或者被柔弱的沙门围绕着。因此——“哎呀，佛陀的弟子们！”应当达到这种轻蔑的状态。所以不应当持续。”即使如此，他也不喜欢，“寿命劫”这正是注释中所规定的。
167. 正如被魔所围绕的心意，这里“tantī”只是一个附加词。正如被魔所围绕的心意，升起的心意，其他任何普通人都无法理解，因此他也无法理解。什么原因呢？魔的心意被所有的十二种颠倒所包围，无法解除，因此魔的心意被包围。长老的四种颠倒也无法解除，所以魔的心意包围着他。那么，在进行心意包围时，他做了什么呢？展示出可怕的色法，或者发出声音的法，因而众生看见或听见后，放弃了正念，变得面目扭曲。通过他们的面孔，手被引入心中。他们因此变得失去知觉，站立不动。对于长老而言，这种面孔的手被引入，能做到什么呢？可怕的法则展示出来。看到这一点，长老并未理解到征兆的光辉。佛陀明知——“有什么事情到第三次来召唤？”在外部被请求“请停下，尊者，佛陀。”被请求后，“这确实是你的过失，这确实是你的错误。”以此指责来引起悲伤的感受。
魔的请求说明。

168.Māro pāpimāti ettha māroti satte anatthe niyojento māretīti māro. Pāpimāti tasseva vevacanaṃ. So hi pāpadhammasamannāgatattā ‘‘pāpimā’’ti vuccati. Kaṇho, antako, namuci, pamattabandhūtipi tasseva nāmāni. Bhāsitā kho panesāti ayañhi bhagavato sambodhipattiyā aṭṭhame sattāhe bodhimaṇḍeyeva āgantvā – ‘‘bhagavā yadatthaṃ tumhehi pāramiyo pūritā, so vo attho anuppatto, paṭividdhaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, kiṃ te lokavicāraṇenā’’ti vatvā, yathā ajja , evameva ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’ti yāci. Bhagavā cassa – ‘‘na tāvāha’’ntiādīni vatvā paṭikkhipi. Taṃ sandhāya ‘‘bhāsitā kho panesā bhante’’tiādimāha.

Tattha viyattāti maggavasena viyattā. Tatheva vinītā tathā visāradā. Bahussutāti tepiṭakavasena bahu sutametesanti bahussutā. Tameva dhammaṃ dhārentīti dhammadharā. Athavā pariyattibahussutā ceva paṭivedhabahussutā ca. Pariyattipaṭivedhadhammānaṃyeva dhāraṇato dhammadharāti evamettha attho daṭṭhabbo. Dhammānudhammapaṭipannāti ariyadhammassa anudhammabhūtaṃ vipassanādhammaṃ paṭipannā. Sāmīcippaṭipannāti anucchavikapaṭipadaṃ paṭipannā. Anudhammacārinoti anudhammacaraṇasīlā. Sakaṃ ācariyakanti attano ācariyavādaṃ. Ācikkhissantītiādīni sabbāni aññamaññassa vevacanāni. Sahadhammenāti sahetukena sakāraṇena vacanena. Sappāṭihāriyanti yāva na niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessanti.

Brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Iddhanti samiddhaṃ jhānassādavasena. Phītanti vuddhippattaṃ sabbaphāliphullaṃ viya abhiññāya sampattivasena. Vitthārikanti vitthataṃ tasmiṃ tasmiṃ disābhāge patiṭṭhitavasena. Bāhujaññanti bahujanehi ñātaṃ paṭividdhaṃ mahājanābhisamayavasena. Puthubhūtanti sabbākāravasena puthulabhāvappattaṃ. Kathaṃ? Yāva devamanussehisuppakāsitanti yattakā viññujātikā devā ceva manussā ca atthi sabbehi suṭṭhu pakāsitanti attho.

Appossukkoti nirālayo. Tvañhi pāpima, aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya – ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā parinibbātu, sugato’’ti viravanto āhiṇḍittha. Ajja dāni paṭṭhāya vigatussāho hohi; mā mayhaṃ parinibbānatthaṃ vāyāmaṃ karohīti vadati.

Āyusaṅkhāraossajjanavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
"恶魔波旬"这里的"魔"是指引导众生走向不利的人，因此称为"魔"。"波旬"是它的同义词。因为他具有邪恶的本质，所以被称为"波旬"。"黑暗者"、"终结者"、"那穆奇"、"放逸的朋友"也是他的名字。"这确实已经说过"，这是指佛陀成道后的第八个七日，来到菩提树下说："世尊，你为了这个目的而圆满波罗蜜，这个目的已经达成，已经证得一切智，你为什么还要在世间游历呢？"说完，就像今天一样，请求说："世尊，现在请入涅槃吧。"世尊对他说："还不是时候"等话语拒绝了。关于这一点，他说"世尊，这确实已经说过"等。
其中，"明智"是指通过道路而明智。同样地"训练有素"和"自信"。"多闻"是指通过三藏而多闻。"持法"是指他们持有那个法。或者是精通教理和证悟的多闻。因为持有教理和证悟的法，所以称为"持法"，这里应该这样理解。"法随法行"是指实践与圣法相应的观法。"正确实践"是指实践适当的修行。"随法而行"是指具有随法而行的习惯。"自己的师说"是指自己老师的教导。"宣说"等词都是同义词。"有理有据"是指有因有理的言语。"有效果"是指直到使之出离为止而说法。
"梵行"是指包含三学的整个教法梵行。"兴盛"是指通过禅那的喜悦而繁荣。"繁荣"是指达到增长，如同全面开花结果一样，通过神通的成就。"广泛"是指在各个方向上建立。"众所周知"是指被许多人所知、所证，通过大众的证悟。"普及"是指通过各种方式达到广泛的状态。怎么样呢？"被天神和人类善加宣说"，意思是所有具有智慧的天神和人类都很好地宣说了。
"无所事事"是指无所依附。你这恶魔，从第八个七日开始，就一直喊叫着："世尊，现在请入涅槃吧，善逝请入涅槃吧。"从今天开始，你应该失去热情；不要为我的涅槃而努力，他是这样说的。
舍弃寿命行的解

169.Sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajīti satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā ñāṇena paricchinditvā āyusaṅkhāraṃ vissajji, pajahi. Tattha na bhagavā hatthena leḍḍuṃ viya āyusaṅkhāraṃ ossaji, temāsamattameva pana samāpattiṃ samāpajjitvā tato paraṃ na samāpajjissāmīti cittaṃ uppādesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘ossajī’’ti. ‘‘Ussajjī’’ti pi pāṭho. Mahābhūmicāloti mahanto pathavīkampo. Tadā kira dasasahassī lokadhātu kampittha. Bhiṃsanakoti bhayajanako. Devadundubhiyo ca phaliṃsūti devabheriyo phaliṃsu, devo sukkhagajjitaṃ gajji, akālavijjulatā nicchariṃsu, khaṇikavassaṃ vassīti vuttaṃ hoti.

Udānaṃ udānesīti kasmā udānesi? Koci nāma vadeyya – ‘‘bhagavā pacchato pacchato anubandhitvā – ‘parinibbāyatha, bhante, parinibbāyatha, bhante’ti upadduto bhayena āyusaṅkhāraṃ vissajjesī’’ti. ‘‘Tassokāso mā hotu, bhītassa udānaṃ nāma natthī’’ti etassa dīpanatthaṃ pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi.

Tattha sabbesaṃ soṇasiṅgālādīnampi paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti tulaṃ. Kiṃ taṃ? Kāmāvacarakammaṃ. Na tulaṃ, na vā tulaṃ sadisamassa aññaṃ lokiyaṃ kammaṃ atthīti atulaṃ. Kiṃ taṃ? Mahaggatakammaṃ. Athavā kāmāvacararūpāvacaraṃ tulaṃ, arūpāvacaraṃ atulaṃ. Appavipākaṃ vā tulaṃ, bahuvipākaṃ atulaṃ. Sambhavanti sambhavassa hetubhūtaṃ, piṇḍakārakaṃ rāsikārakanti attho. Bhavasaṅkhāranti punabbhavasaṅkhāraṇakaṃ. Avassajīti vissajjesi. Munīti buddhamuni. Ajjhattaratoti niyakajjhattarato. Samāhitoti upacārappanāsamādhivasena samāhito. Abhindi kavacamivāti kavacaṃ viya abhindi. Attasambhavanti attani sañjātaṃ kilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘savipākaṭṭhena sambhavaṃ, bhavābhisaṅkhāraṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji. Saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindī’’ti.

Atha vā tulanti tulento tīrento. Atulañca sambhavanti nibbānañceva sambhavañca. Bhavasaṅkhāranti bhavagāmikammaṃ. Avassaji munīti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, pañcannaṃ khandhānaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā (paṭi. ma. 3.38) nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ, nibbāne ca ānisaṃsaṃ disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhārakammaṃ – ‘‘kammakkhayāya saṃvattatī’’ti (ma. ni. 2.81) evaṃ vuttena kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato samāhito abhindi kavacamiva attani sambhavaṃ. So hi vipassanāvasena ajjhattarato samathavasena samāhitoti evaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya samathavipassanābalena kavacamiva attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ, attani sambhavattā ‘‘attasambhava’’nti laddhanāmaṃ sabbakilesajālaṃ abhindi. Kilesābhāvena ca katakammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hotīti evaṃ kilesappahānena kammaṃ pajahi, pahīnakilesassa ca bhayaṃ nāma natthi, tasmā abhītova āyusaṅkhāraṃ ossaji, abhītabhāvañāpanatthañca udānaṃ udānesīti veditabbo.

Mahābhūmicālavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
"正念正知地舍弃寿命行"意味着建立起良好的正念,以智慧决定后舍弃寿命行,放弃了。在这里,世尊并非像用手扔土块一样舍弃寿命行,而是进入三个月的定境,之后决意不再进入。关于这一点说"舍弃"。也有"抛弃"的读法。"大地震"指巨大的地震。据说当时一万个世界都震动了。"可怕的"指引起恐惧的。"天鼓也破裂"指天鼓破裂,天空发出干雷,不合时宜的闪电出现,瞬间降雨,这是所说的意思。
"说出感叹语"为什么说出感叹语?有人可能会说:"世尊被一直跟在后面说'请入涅槃,尊者,请入涅槃,尊者'的人骚扰,因恐惧而舍弃寿命行。"为了不让这种说法有机会,因为恐惧的人是不会说出感叹语的,为了表明这一点,他因喜悦之力而说出感叹语。
其中,"衡量"因为对所有的狗、豺等都是可见的,所以是被衡量、被限定的。是什么?欲界业。"非衡量",或者说没有与衡量相似的其他世间业,所以是非衡量。是什么?广大业。或者说欲界色界是衡量,无色界是非衡量。少果报的是衡量,多果报的是非衡量。"生有"是生有的因,意思是形成聚集、形成堆积。"有行"是形成再生的。"舍弃"即放弃。"牟尼"指佛牟尼。"内心喜悦"指对自己的内心喜悦。"专注"指通过近行定和安止定而专注。"如同打破盔甲"指像打破盔甲一样。"自身生起"指在自身生起的烦恼。这里的意思是:"舍弃了被称为生有(因为有果报)和有行(因为形成再生)的衡量和非衡量的世间业。像战场上的大勇士打破盔甲一样,内心喜悦、专注地打破了自身生起的烦恼。"
或者,"衡量"指衡量、考虑。"非衡量和生有"指涅槃和生有。"有行"指导向生有的业。"牟尼舍弃"指佛牟尼以"五蕴无常,五蕴的灭尽是常住的涅槃"等方式衡量,看到生有的过患和涅槃的利益后,以"导向业尽"所说的能令业尽的圣道舍弃了作为蕴之根本的有行业。如何?内心喜悦、专注地打破了自身生起的,如同盔甲。他从观慧的角度内心喜悦,从止的角度专注,这样从前分开始,以止观之力打破了像盔甲一样包围自身、因在自身生起而被称为"自身生起"的一切烦恼网。因为没有烦恼,所作的业因不再导致再生而被称为舍弃。这样通过断除烦恼而舍弃业,断除烦恼的人没有恐惧,因此无畏地舍弃寿命行,为了表明无畏而说出感叹语,应当如此理解。
大地震的解释

171.Yaṃ mahāvātāti yena samayena yasmiṃ vā samaye mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantāpi ukkhepakavātā nāma uṭṭhahanti, te vāyantā saṭṭhisahassādhikanavayojanasatasahassabahalaṃ udakasandhārakaṃ vātaṃ upacchindanti, tato ākāse udakaṃ bhassati, tasmiṃ bhassante pathavī bhassati. Puna vāto attano balena antodhamakaraṇe viya udakaṃ ābandhitvā gaṇhāti, tato udakaṃ uggacchati, tasmiṃ uggacchante pathavī uggacchati. Evaṃ udakaṃ kampitaṃ pathaviṃ kampeti. Etañca kampanaṃ yāva ajjakālāpi hotiyeva, bahalabhāvena pana na ogacchanuggacchanaṃ paññāyati.

Mahiddhiko mahānubhāvoti ijjhanassa mahantatāya mahiddhiko, anubhavitabbassa mahantatāya mahānubhāvo. Parittāti dubbalā. Appamāṇāti balavā. So imaṃ pathaviṃ kampetīti so iddhiṃ nibbattetvā saṃvejento mahāmoggallāno viya, vīmaṃsanto vā mahānāgattherassa bhāgineyyo saṅgharakkhitasāmaṇero viya pathaviṃ kampeti. So kirāyasmā khuraggeyeva arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘atthi nu kho koci bhikkhu, yena pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo kampitapubbo’’ti? Tato – ‘‘natthi kocī’’ti ñatvā – ‘‘ahaṃ kampessāmī’’ti abhiññābalena vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa nāṭakitthiyo āhaṃsu – ‘‘putta saṅgharakkhita, tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ kampetuṃ icchasi, suppatiṭṭhito tāta pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī’’ti?

Sāmaṇero – ‘‘imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero’’ti āvajjento mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ nisinnoti ñatvā tattha gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero – ‘‘kiṃ, tāta saṅgharakkhita, asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī’’ti vatvā ‘‘nāsakkhi, tāta, vejayantaṃ kampetu’’nti pucchi. Ācariyaṃ, bhante, nālatthanti. Atha naṃ thero – ‘‘tāta tumhādise akampente ko añño kampessati. Diṭṭhapubbaṃ te, tāta, udakapiṭṭhe gomayakhaṇḍaṃ pilavantaṃ, tāta, kapallakapūvaṃ pacantā antantena paricchindanti, iminā opammena jānāhī’’ti āha. So – ‘‘vaṭṭissati, bhante, ettakenā’’ti vatvā pāsādena patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotūti adhiṭṭhāya vejayantābhimukho agamāsi.

Devadhītaro taṃ disvā – ‘‘ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero eti, punapi etī’’ti vadiṃsu. Sakko devarājā – ‘‘mā mayhaṃ puttena saddhiṃ kathayittha, idāni tena ācariyo laddho, khaṇena pāsādaṃ kampessatī’’ti āha. Sāmaṇeropi pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikaṃ pahari. Pāsādo catūhi disāhi oṇamati. Devatā – ‘‘patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassa patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassā’’ti viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ udānesi –

‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ;

Ajja kampemi pāsādaṃ, aho buddhassuḷāratā.

Ajjevāhaṃ pabbajito…pe… aho dhammassuḷāratā.

Ajjevāhaṃ pabbajito…pe… aho saṅghassuḷāratāti.

Ito paresu chasu pathavīkampesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva.


"那时的强风"是指在何时何地强风吹动，强风吹动时也有一种叫做"惊涛"的风起伏，它们的风能阻挡六十多千里以上的水流，之后水流在空中波动，在波动时大地也随之波动。再者，风以自身的力量，像是将水流束缚住一样，抓住水流，随后水流上升，在水流上升时大地也随之上升。这样水流的波动使大地波动。这样的波动，直到现在也依然存在，但由于波动的强度很大，似乎并没有上升或下降的迹象。
"伟大的力量"和"伟大的影响"是指因威力的伟大而伟大，因可体验的伟大而有伟大的影响。"微小"是指微弱的。"无量"是指强大的。他以这种力量使大地波动，像伟大的摩诃摩诃迦叶一样，或者像伟大的长老的亲属——保卫僧团的沙门一样，使大地波动。传说他在马车上获得了阿罗汉果后思考：“是否有任何比丘在出家那天就获得阿罗汉果，使得他所坐的房子曾经波动过呢？”然后，得知“没有任何人”，于是想到“我将使其波动”，凭借神通的力量站在房子前，用脚踢打，使其波动却无法做到。就在这时，神女们对他说：“孩子，保卫者，你想用发臭的头使得坐着的房子波动，坐得如此稳固的房子，你怎么能使其波动呢？”
沙门说：“这些天神和我一起玩耍，但我却没有老师，究竟我的老师是海中的伟大长老呢？”思索着，前往大海，因水流而坐，知道在那里拜见长老并站立。于是长老问他：“怎么了，孩子，保卫者，你难道没有经过训练就进入战斗吗？”他回答：“我无法使其波动，孩子，无法使其波动。”长老说：“孩子，像你这样的人，谁能使其波动？你曾见过，孩子，在水面上，牛粪漂浮着，孩子，水流在煮熟的米饭中被包围着，凭此类比可以明白。”他回答：“好吧，尊者，我愿意让水流在此处安稳。”
天女们看到这一幕，便说：“第一次害羞而离去，沙门又来了，又来了。”天王萨迦说：“不要和我的孩子谈论，现在他获得了老师，片刻之后将使房子波动。”沙门也用脚趾踢打房子的柱子。房子在四个方向上倾斜。天神们呼喊：“请让房子安稳，孩子，请让房子安稳。”沙门将房子放在原位，站在房子的地方，便说出感叹语：
“今天我出家，今天我获得了果断的解脱；
今天我使房子波动，哎呀，佛陀的伟大。
今天我出家……哎呀，法的伟大。
今天我出家……哎呀，僧团的伟大。”
至于其余六种地震的事宜，在《大传记》中已有所述。


Iti imesu aṭṭhasu pathavīkampesu paṭhamo dhātukopena, dutiyo iddhānubhāvena, tatiyacatutthā puññatejena, pañcamo ñāṇatejena, chaṭṭho sādhukāradānavasena, sattamo kāruññabhāvena, aṭṭhamo ārodanena. Mātukucchiṃ okkamante ca tato nikkhamante ca mahāsatte tassa puññatejena pathavī akampittha. Abhisambodhiyaṃ ñāṇatejena abhihatā hutvā akampittha. Dhammacakkappavattane sādhukārabhāvasaṇṭhitā sādhukāraṃ dadamānā akampittha. Āyusaṅkhārossajjane kāruññasabhāvasaṇṭhitā cittasaṅkhobhaṃ asahamānā akampittha. Parinibbāne ārodanavegatunnā hutvā akampittha. Ayaṃ panattho pathavīdevatāya vasena veditabbo, mahābhūtapathaviyā panetaṃ natthi acetanattāti.

Ime kho, ānanda, aṭṭha hetūti ettha imeti niddiṭṭhanidassanaṃ. Ettāvatā ca panāyasmā ānando – ‘‘addhā ajja bhagavatā āyusaṅkhāro ossaṭṭho’’ti sallakkhesi. Bhagavā pana sallakkhitabhāvaṃ jānantopi okāsaṃ adatvāva aññānipi aṭṭhakāni sampiṇḍento – ‘‘aṭṭha kho imā’’tiādimāha.

Aṭṭhaparisavaṇṇanā

172. Tattha anekasataṃ khattiyaparisanti bimbisārasamāgamañātisamāgalicchavīsamāgamādisadisaṃ, sā pana aññesu cakkavāḷesupi labbhateyeva. Sallapitapubbanti ālāpasallāpo katapubbo. Sākacchāti dhammasākacchāpi samāpajjitapubbā. Yādisako tesaṃ vaṇṇoti te odātāpi honti kāḷāpi maṅguracchavīpi, satthā suvaṇṇavaṇṇova. Idaṃ pana saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ. Saṇṭhānampi ca kevalaṃ tesaṃ paññāyatiyeva, na pana bhagavā milakkhusadiso hoti, nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo, buddhaveseneva nisīdati. Te pana attano samānasaṇṭhānameva passanti. Yādisako tesaṃ saroti te chinnassarāpi honti gaggarassarāpi kākassarāpi, satthā brahmassarova. Idaṃ pana bhāsantaraṃ sandhāya kathitaṃ. Sacepi hi satthā rājāsane nisinno katheti, ‘‘ajja rājā madhurena sarena kathetī’’ti tesaṃ hoti. Kathetvā pakkante pana bhagavati puna rājānaṃ āgataṃ disvā – ‘‘ko nu kho aya’’nti vīmaṃsā uppajjati. Tattha ko nu kho ayanti imasmiṃ ṭhāne idāneva māgadhabhāsāya sīhaḷabhāsāya madhurenākārena kathento ko nu kho ayaṃ antarahito, kiṃ devo, udāhu manussoti evaṃ vīmaṃsantāpi na jānantīti attho. Kimatthaṃ panevaṃ ajānantānaṃ dhammaṃ desetīti? Vāsanatthāya . Evaṃ sutopi hi dhammo anāgate paccayo hoti yevāti anāgataṃ paṭicca deseti. Anekasataṃ brāhmaṇaparisantiādīnampi soṇadaṇḍakūṭadaṇḍasamāgamādivasena ceva aññacakkavāḷavasena ca sambhavo veditabbo.

Imā pana aṭṭha parisā bhagavā kimatthaṃ āhari? Abhītabhāvadassanatthameva. Imā kira āharitvā evamāha – ‘‘ānanda, imāpi aṭṭha parisā upasaṅkamitvā dhammaṃ desentassa tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ pana ekakaṃ disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetumarahati. Abhīto, ānanda, tathāgato acchambhī, sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajī’’ti.

Aṭṭhaabhibhāyatanavaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
因此，在这八种地震中，第一种是由于元素的扰动，第二种是由于神通的力量，第三和第四种是由于功德的威力，第五种是由于智慧的威力，第六种是由于给予赞叹，第七种是由于悲悯之心，第八种是由于哀叹。当大士进入母胎和从中出来时，由于他的功德威力，大地震动。在证悟时，由于智慧的威力而受到冲击而震动。在转法轮时，处于赞叹状态而给予赞叹时震动。在舍弃寿命行时，处于悲悯状态，无法承受心的震荡而震动。在入涅槃时，被哀叹的力量所压倒而震动。这种解释应该从地神的角度来理解，对于大地本身，由于无意识，是没有这种情况的。
"阿难，这八种原因"，这里"这些"是指示和展示。至此，尊者阿难认识到："今天世尊确实已经舍弃了寿命行。"然而，世尊虽然知道他已经认识到，但没有给予机会，而是继续总结其他的八组，说道："这八种"等。
八众的解释
其中，"数百的刹帝利众"是指像频婆娑罗王集会、亲属集会、离车族集会等类似的，这在其他世界也可以找到。"曾经交谈"是指曾经进行过交谈。"讨论"也曾经进行过法的讨论。"他们的肤色如何"，他们可能是白色的、黑色的、或者铜色的，而佛陀则是金色的。这是根据形状来说的。形状只是他们所看到的，但世尊并不像野蛮人，也不像戴着宝石耳环的人，而是以佛陀的形象坐着。他们只看到与自己相似的形状。"他们的声音如何"，他们可能是断音的、沙哑的、或者像乌鸦的声音，而佛陀则是梵音。这是根据语言的差异来说的。即使佛陀坐在王座上说话，他们也会认为："今天国王用甜美的声音说话。"但当世尊说完离开后，再次看到国王来时，他们会产生疑问："这是谁呢？"在这里，"这是谁呢"是指在这个地方刚才用摩揭陀语或僧伽罗语以甜美的方式说话的人突然消失了，是神还是人呢？即使这样思考也不知道。为什么对不知道的人说法呢？为了种下习气。即使只是听到的法，在未来也会成为因缘，所以为了未来而说法。"数百的婆罗门众"等也应该从须那檀陀、库达檀陀集会等的角度以及其他世界的角度来理解。
世尊为什么提到这八众？只是为了显示无畏。据说，提到这些后他这样说："阿难，即使面对这八众来到并说法时，如来也没有恐惧或怯懦，谁能产生如来看到单独的魔罗就会害怕的想法呢？阿难，如来是无畏的、不颤抖的，正念正知地舍弃了寿命行。"
八胜处的解释

173.Abhibhāyatanānīti abhibhavanakāraṇāni. Kiṃ abhibhavanti? Paccanīkadhammepi ārammaṇānipi. Tāni hi paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti, puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni.

Ajjhattaṃ rūpasaññītiādīsu pana ajjhattarūpe parikammavasena ajjhattaṃ rūpasaññī nāma hoti. Ajjhattañhi nīlaparikammaṃ karonto kese vā pitte vā akkhitārakāya vā karoti. Pītaparikammaṃ karonto mede vā chaviyā vā hatthapādapiṭṭhesu vā akkhīnaṃ pītakaṭṭhāne vā karoti. Lohitaparikammaṃ karonto maṃse vā lohite vā jivhāya vā akkhīnaṃ rattaṭṭhāne vā karoti. Odātaparikammaṃ karonto aṭṭhimhi vā dante vā nakhe vā akkhīnaṃ setaṭṭhāne vā karoti. Taṃ pana sunīlaṃ supītaṃ sulohitakaṃ suodātakaṃ na hoti, avisuddhameva hoti.

Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassevaṃ parikammaṃ ajjhattaṃ uppannaṃ hoti, nimittaṃ pana bahiddhā, so evaṃ ajjhattaṃ parikammassa bahiddhā ca appanāya vasena – ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī’’ti vuccati. Parittānīti avaḍḍhitāni. Suvaṇṇadubbaṇṇānīti suvaṇṇāni vā honti, dubbaṇṇāni vā. Parittavaseneva idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tāni abhibhuyyāti yathā nāma sampannagahaṇiko kaṭacchumattaṃ bhattaṃ labhitvā – ‘‘kiṃ ettha bhuñjitabbaṃ atthī’’ti saṅkaḍḍhitvā ekakabaḷameva karoti, evameva ñāṇuttariko puggalo visadañāṇo – ‘‘kiṃ ettha parittake ārammaṇe samāpajjitabbaṃ atthi, nāyaṃ mama bhāro’’ti tāni rūpāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho. Jānāmipassāmīti iminā panassa ābhogo kathito. So ca kho samāpattito vuṭṭhitassa, na antosamāpattiyaṃ. Evaṃsaññī hotīti ābhogasaññāyapi jhānasaññāyapi evaṃsaññī hoti. Abhibhavanasaññā hissa antosamāpattiyampi atthi, ābhogasaññā pana samāpattito vuṭṭhitasseva.

Appamāṇānīti vaḍḍhitappamāṇāni, mahantānīti attho. Abhibhuyyāti ettha pana yathā mahagghaso puriso ekaṃ bhattavaḍḍhitakaṃ labhitvā – ‘‘aññampi hotu, kiṃ etaṃ mayhaṃ karissatī’’ti taṃ na mahantato passati, evameva ñāṇuttaro puggalo visadañāṇo ‘‘kiṃ ettha samāpajjitabbaṃ, nayidaṃ appamāṇaṃ, na mayhaṃ cittekaggatākaraṇe bhāro atthī’’ti tāni abhibhavitvā samāpajjati, saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetīti attho.

Ajjhattaṃ arūpasaññīti alābhitāya vā anatthikatāya vā ajjhattarūpe parikammasaññāvirahito.

Eko bahiddhā rūpāni passatīti yassa parikammampi nimittampi bahiddhāva uppannaṃ, so evaṃ bahiddhā parikammassa ceva appanāya ca vasena – ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passatī’’ti vuccati. Sesamettha catutthābhibhāyatane vuttanayameva. Imesu pana catūsu parittaṃ vitakkacaritavasena āgataṃ, appamāṇaṃ mohacaritavasena, suvaṇṇaṃ dosacaritavasena, dubbaṇṇaṃ rāgacaritavasena. Etesañhi etāni sappāyāni. Sā ca nesaṃ sappāyatā vitthārato visuddhimagge caritaniddese vuttā.


以下是完整的简体中文直译：
"胜处"是指征服的原因。征服什么?既征服对立的法,也征服所缘。它们以对立的方式征服对立的法,以个人智慧的卓越性征服所缘。
在"内有色想"等中,"内有色想"是指通过内在色法的准备工作而成为内有色想。在内部做蓝色的准备工作时,是在头发、胆汁或眼球上做。做黄色的准备工作时,是在脂肪、皮肤、手脚背或眼睛的黄色部分做。做红色的准备工作时,是在肉、血、舌头或眼睛的红色部分做。做白色的准备工作时,是在骨头、牙齿、指甲或眼睛的白色部分做。但这并不是很蓝、很黄、很红、很白,而是不纯净的。
"一个人看到外部的色"是指对于这样在内部生起准备工作的人,相应的标志在外部,这样通过内部准备工作和外部专注的力量,称为"内有色想,一个人看到外部的色"。"有限的"是指未扩大的。"好看的或难看的"是指好看的或难看的。应该理解这个胜处是从有限的角度来说的。"征服它们"就像一个有良好消化能力的人得到一勺饭说:"这里有什么可吃的?"把它聚在一起做成一口,同样地,智慧卓越、智慧清晰的人说:"在这有限的所缘中有什么可以进入的?这对我不是负担。"征服那些色法而进入,意思是与相应标志的生起同时达到专注。"我知道我看见"这表示他的注意。这是指从定中出来后,不是在定中。"有这样的想"是指在注意的想和禅那的想中有这样的想。他在定中也有征服的想,但注意的想只在从定中出来后才有。
"无量"是指扩大了的量,意思是巨大的。"征服"在这里,就像一个大胃口的人得到一份增量的饭说:"再来一些吧,这对我有什么用?"他不认为这是很大的,同样地,智慧卓越、智慧清晰的人说:"这里有什么可以进入的?这不是无量的,对我来说使心专一并不是负担。"征服它们而进入,意思是与相应标志的生起同时达到专注。
"内无色想"是指由于未获得或不需要而没有内部色法的准备工作想。
"一个人看到外部的色"是指对于准备工作和相应标志都在外部生起的人,这样通过外部准备工作和专注的力量,称为"内无色想,一个人看到外部的色"。这里其余的与第四胜处所说的方法相同。在这四种中,有限的是从寻思行为的角度来的,无量的是从愚痴行为的角度来的,好看的是从嗔恨行为的角度来的,难看的是从贪欲行为的角度来的。这些对它们是适合的。它们的适合性在《清净道论》的行为解释中详细说明。


Pañcamaabhibhāyatanādīsu nīlānīti sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ. Nīlavaṇṇānīti vaṇṇavasena. Nīlanidassanānīti nidassanavasena, apaññāya mānavivarāni asambhinnavaṇṇāni ekanīlāneva hutvā dissantīti vuttaṃ hoti. Nīlanibhāsānīti idaṃ pana obhāsavasena vuttaṃ, nīlobhāsāni nīlappabhāyuttānīti attho. Etena nesaṃ visuddhataṃ dasseti. Visuddhavaṇṇavaseneva hi imāni cattāri abhibhāyatanāni vuttāni. Umāpupphanti etañhi pupphaṃ siniddhaṃ mudu, dissamānampi nīlameva hoti. Girikaṇṇikapupphādīni pana dissamānāni setadhātukāneva honti. Tasmā idameva gahitaṃ, na tāni. Bārāṇaseyyakanti bārāṇasisambhavaṃ. Tattha kira kappāsopi mudu, suttakantikāyopi tantavāyāpi chekā, udakampi suci siniddhaṃ. Tasmā taṃ vatthaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ hoti; dvīsupi passesu maṭṭhaṃ mudu siniddhaṃ khāyati.

Pītānītiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. ‘‘Nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā’’tiādikaṃ panettha kasiṇakaraṇañca parikammañca appanāvidhānañca sabbaṃ visuddhimagge vitthārato vuttameva. Imānipi aṭṭha abhibhāyatanāni abhītabhāvadassanatthameva ānītāni. Imāni kira vatvā evamāha – ‘‘ānanda, evarūpāpi samāpattiyo samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, māraṃ pana ekakaṃ disvā tathāgato bhāyeyyāti ko evaṃ saññaṃ uppādetumarahati. Abhīto, ānanda, tathāgato acchambhī, sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajī’’ti.

Aṭṭhavimokkhavaṇṇanā

174. Vimokkhakathā uttānatthāyeva. Imepi aṭṭha vimokkhā abhītabhāvadassanatthameva ānītā. Imepi kira vatvā evamāha – ‘‘ānanda, etāpi samāpattiyo samāpajjantassa ca vuṭṭhahantassa ca tathāgatassa bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi…pe… ossajī’’ti.

175. Idānipi bhagavā ānandassa okāsaṃ adatvāva ekamidāhantiādinā nayena aparampi desanaṃ ārabhi. Tattha paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamameva aṭṭhame sattāhe.

177.Ossaṭṭhoti vissajjito paricchinno, evaṃ kira vatvā – ‘‘tenāyaṃ dasasahassī lokadhātu kampitthā’’ti āha.

Ānandayācanakathā

178.Alanti paṭikkhepavacanametaṃ. Bodhinti catumaggañāṇapaṭiveghaṃ. Saddahasi tvanti evaṃ vuttabhāvaṃ tathāgatassa saddahasīti vadati. Tasmātihānandāti yasmā idaṃ vacanaṃ saddahasi, tasmā tuyhevetaṃ dukkaṭanti dasseti.

179.Ekamidāhanti idaṃ bhagavā – ‘‘na kevalaṃ ahaṃ idheva taṃ āmantesiṃ, aññadāpi āmantetvā oḷārikaṃ nimittaṃ akāsiṃ, tampi tayā na paṭividdhaṃ, tavevāyaṃ aparādho’’ti evaṃ sokavinodanatthāya nānappakārato therasseva dosāropanatthaṃ ārabhi.

183.Piyehi manāpehīti mātāpitābhātābhaginiādikehi jātiyā nānābhāvo, maraṇena vinābhāvo, bhavena aññathābhāvo. Taṃ kutettha labbhāti tanti tasmā, yasmā sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo, tasmā dasa pāramiyo pūretvāpi, sambodhiṃ patvāpi, dhammacakkaṃ pavattetvāpi, yamakapāṭihāriyaṃ dassetvāpi, devorohaṇaṃ katvāpi, yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, rodantenāpi kandantenāpi na sakkā taṃ kāraṇaṃ laddhunti. Puna paccāvamissatīti yaṃ cattaṃ vantaṃ, taṃ vata puna paṭikhādissatīti attho.



以下是完整的简体中文直译：
在第五胜处中，"蓝色"是指以所有的聚合体为基础所说的。"蓝色的颜色"是指颜色的特征。"蓝色的标志"是指标志的特征，未受智慧的人所见的颜色是无分的，只有单一的蓝色而已。"蓝色的光辉"是指以光辉为基础所说的，蓝色的光辉是指蓝色的光芒。通过这个可以显示它们的清净。正因为是以清净的颜色为基础，所以这四个胜处被提到。
"乌玛花"是指这种花是湿润的、柔软的，虽然看起来是蓝色的。山耳花等则显示为白色的元素。因此，仅此被采纳，而不是那些。
"Bārāṇasī的床"是指与巴拿西（现代的瓦拉纳西）相关的。在那里，确实是柔软的，绳子也柔软，水也是干净湿润的。因此那种布料在两面都是柔软的；在两个方向上都是柔软湿润的。
"黄色"等也应以同样的方式理解。"抓住蓝色的颜色"是指在蓝色的标志上抓住，无论是花上还是布上或颜色元素上，等等，这些在《清净道论》中都详细说明了。
这八个胜处被引入是为了显示无畏。对此，他说："阿难，这样的专注状态在专注时和出定时，对于如来没有恐惧或怯懦……"。
174. 解脱的讨论是为了阐明重要的内容。这八个解脱也是为了显示无畏而引入的。对此，他说："阿难，这样的专注状态在专注时和出定时，对于如来没有恐惧或怯懦……"。
175. 现在，世尊没有给予阿难机会，便以“我说一个”开始了另一个教导。在那里，"第一次证悟"是指已经证悟的第一次。
177. "舍弃"是指被释放和限制，正因为如此他说："因此，十万的世界震动了"。
178. "阿兰"是指拒绝的言辞。"觉悟"是指四道的智慧。 "你相信吗"是指如来所说的相信。因此，"阿难，你相信这句话，所以你自己就是这个错误"。
179. "我说一个"是指世尊说："我不仅在这里对你说，也曾对其他人说过粗糙的标志，这也被你没有理解，你的确犯了这个错误"，这是为了安慰悲伤而以各种方式开始了长老的过失。
183. "亲爱的人"是指父母、兄弟、姐妹等由于种族的不同而存在的差异，因死亡而无差异，因生而有不同的状态。因此，"从哪里得到"是指因此，正因为所有人都因亲爱的人而有不同的状态，所以即使完成十种波罗蜜，获得觉悟，转法轮，展示双重神通，升天，然而这一切所生的、所成的、所聚集的、所存在的，确实不应让如来的身体遭到破坏，因哭泣而得不到这个原因。再者，"将再次回归"是指那四样失去的东西，确实会再次被阻挡的意思。

184.Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā idaṃ sikkhāttayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. Addhaniyanti addhānakkhamaṃ. Ciraṭṭhitikanti cirappavattivasena ciraṭṭhitikaṃ. Cattāro satipaṭṭhānātiādi sabbaṃ lokiyalokuttaravaseneva kathitaṃ. Etesaṃ pana bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ vinicchayo sabbākārena visuddhimagge paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddese vutto. Sesamettha uttānamevāti.

Tatiyabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Nāgāpalokitavaṇṇanā

186.Nāgāpalokitanti yathā hi mahājanassa aṭṭhīni koṭiyā koṭiṃ āhacca ṭhitāni paccekabuddhānaṃ, aṅkusakalaggāni viya, na evaṃ buddhānaṃ. Buddhānaṃ pana saṅkhalikāni viya ekābaddhāni hutvā ṭhitāni, tasmā pacchato apalokanakāle na sakkā hoti gīvaṃ parivattetuṃ. Yathā pana hatthināgo pacchābhāgaṃ apaloketukāmo sakalasarīreneva parivattati, evaṃ parivattitabbaṃ hoti. Bhagavato pana nagaradvāre ṭhatvā – ‘‘vesāliṃ apalokessāmī’’ti citte uppannamatte – ‘‘bhagavā anekāni kappakoṭisahassāni pāramiyo pūrentehi tumhehi na gīvaṃ parivattetvā apalokanakammaṃ kata’’nti ayaṃ pathavī kulālacakkaṃ viya parivattetvā bhagavantaṃ vesālinagarābhimukhaṃ akāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Nanu ca na kevalaṃ vesāliyāva, sāvatthirājagahanāḷandapāṭaligāmakoṭigāmanātikagāmakesupi tato tato nikkhantakāle taṃ taṃ sabbaṃ pacchimadassanameva, tattha tattha kasmā nāgāpalokitaṃ nāpalokesīti? Anacchariyattā. Tattha tattha hi nivattetvā apalokentassetaṃ na acchariyaṃ hoti, tasmā nāpalokesi. Api ca vesālirājāno āsannavināsā, tiṇṇaṃ vassānaṃ upari vinassissanti. Te taṃ nagaradvāre nāgāpalokitaṃ nāma cetiyaṃ katvā gandhamālādīhi pūjessanti, taṃ nesaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatīti tesaṃ anukampāya apalokesi.

Dukkhassantakaroti vaṭṭadukkhassa antakaro. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto.

Catumahāpadesavaṇṇanā

187.Mahāpadeseti mahāokāse, mahāapadese vā, buddhādayo mahante mahante apadisitvā vuttāni mahākāraṇānīti attho.



以下是完整的简体中文直译：
184. "如是修行"是指如是三学的聚合，是教法的修行。 "当时"是指能够承受的。 "长久安住"是指通过长时间的修行而获得的长久安住。 "四个正念"等都是以世俗和超世俗的方式来讲的。对于这些菩提分法的分析在《清净道论》的修行智慧和清净的说明中有详细阐述。其余的在这里也只是概述而已。
第三段的讨论已结束。
186. "龙的观察"是指正如伟大的众生的骨头以数量为数量而站立于独觉者的，像钩子一样，而不如佛陀的。佛陀的则像是被束缚的，紧紧地站立，因此在后方不可能转动脖子。正如大象想要向后看时，整个身体都要转动一样，这样的转动是应该的。世尊在城门口站着——"我将要观察毗舍离"——在心中生起的念头中——"世尊在经历了无数的劫数和无数的波罗蜜之后，竟然没有转动脖子而完成了观察的行为"——这就像大地上的陶工转动陶轮一样，世尊朝向毗舍离城。
这不仅仅是毗舍离，萨瓦提、王舍城、那兰陀、帕提利村、各个村庄在离开时，所有的西方观察，那里为什么没有龙的观察而没有观察呢？因为不奇怪。在那里，转身观察时并不奇怪，因此没有观察。并且毗舍离的国王们在即将灭亡的情况下，三年的雨季将要消失。他们在城门口建立了名为"龙的观察"的圣地，并用香花等供奉，以此希望长久的安乐，因此施以关怀而进行了观察。
"苦的终结"是指轮回苦的终结。"眼睛"是指五种眼睛的明亮。"涅槃"是指通过烦恼的熄灭而达到的涅槃。
187. "大教导"是指在伟大的场合、伟大的教导中，佛陀等被称为伟大的因缘而被提及。

188.Neva abhinanditabbanti haṭṭhatuṭṭhehi sādhukāraṃ datvā pubbeva na sotabbaṃ, evaṃ kate hi pacchā ‘‘idaṃ na sametī’’ti vuccamāno – ‘‘kiṃ pubbeva ayaṃ dhammo, idāni na dhammo’’ti vatvā laddhiṃ na vissajjeti. Nappaṭikkositabbanti – ‘‘kiṃ esa bālo vadatī’’ti evaṃ pubbeva na vattabbaṃ, evaṃ vutte hi vattuṃ yuttampi na vakkhati. Tenāha – ‘‘anabhinanditvā appaṭikkositvā’’ti. Padabyañjanānīti padasaṅkhātāni byañjanāni. Sādhukaṃ uggahetvāti imasmiṃ ṭhāne pāḷi vuttā, imasmiṃ ṭhāne attho vutto, imasmiṃ ṭhāne anusandhi kathito, imasmiṃ ṭhāne pubbāparaṃ kathitanti suṭṭhu gahetvā. Sutte osāretabbānīti sutte otāretabbāni. Vinaye sandassetabbānīti vinaye saṃsandetabbāni.

Ettha ca suttanti vinayo. Yathāha – ‘‘kattha paṭikkhittaṃ? Sāvatthiyaṃ suttavibhaṅge’’ti (cuḷava. 457). Vinayoti khandhako. Yathāha – ‘‘vinayātisāre’’ti. Evaṃ vinayapiṭakampi na pariyādiyati. Ubhatovibhaṅgā pana suttaṃ, khandhakaparivārā vinayoti evaṃ vinayapiṭakaṃ pariyādiyati. Athavā suttantapiṭakaṃ suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evaṃ dveyeva piṭakāni pariyādiyanti. Suttantābhidhammapiṭakāni vā suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evampi tīṇi piṭakāni na tāva pariyādiyanti. Asuttanāmakañhi buddhavacanaṃ nāma atthi. Seyyathidaṃ – jātakaṃ, paṭisambhidā, niddeso, suttanipāto, dhammapadaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, vimānavatthu, petavatthu, theragāthā, therīgāthā, apadānanti.

Sudinnatthero pana – ‘‘asuttanāmakaṃ buddhavacanaṃ na atthī’’ti taṃ sabbaṃ paṭipakkhipitvā – ‘‘tīṇi piṭakāni suttaṃ, vinayo pana kāraṇa’’nti āha. Tato taṃ kāraṇaṃ dassento idaṃ suttamāhari –

‘‘Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāya. Ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – ‘neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana’nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya , vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya. Ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi – ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’nti’’ (a. ni. 

以下是完整的简体中文直译：
188. "不可称赞"是指在刚刚愉快地给予善行之后，之前并没有听闻，因此在这样情况下，后来被称为“这不相符”时，便会说：“这法之前是存在的，现在不是法。”而他不会放弃这种见解。“不可反驳”是指“这愚者在说什么”，因此之前并不应当说的，在这样说时也不应该说。正因如此，才说“未被称赞且未被反驳”。“词语的字母”是指被称为词的字母。 "善于理解"是指在这个地方，巴利文被说出，在这个地方，意思被阐述，在这个地方，联系被说明，在这个地方，之前和之后被谈论，因而被很好地理解。"在经中应被引入"是指在经文中应被引入。"在律中应被阐明"是指在律中应被阐明。
在这里，"经"是指律。正如所说：“在哪里被排斥？在萨瓦提的经文分析中”（《小部经》457）。"律"是指法典。正如所说：“在律中有特别的内容。”因此，律典也不会被排斥。两者的分析是指经，法典的周围有律，因而律典被排斥。或者，"经典"是指经，"律典"是指律，因此这两部经典都会被排斥。经论和法典也会被称为经，而律典则是律，因此这三部经典并不会被排斥。没有称为“无经”的佛陀之语存在。比如说——《本生故事》、《解脱》、《解释》、《经集》、《法句经》、《优陀那》、《如是说》、《天宫经》、《鬼道经》、《长老歌》、《女长老歌》、《传记》等等。
然而，善达长老却说：“无经的佛陀之语并不存在”，对此他完全反驳道——“三部经典是经，而律则是因”。然后为了阐明这个因，他引入了这段经文——
“你若，戈塔米，了解法，这些法是因贪欲而生，而非因无贪欲而生，是因结合而生，而非因离散而生，是因积累而生，而非因减少而生，是因大欲而生，而非因小欲而生，是因不满足而生，而非因满足而生，是因聚合而生，而非因独处而生，是因懈怠而生，而非因努力而生，是因难以承担而生，而非因容易承担而生。单独而言，戈塔米，你应当理解——‘这不是法，这不是律，这不是善知识的教导’。而你若，戈塔米，了解法，这些法是因无贪欲而生，而非因贪欲而生，是因离散而生，而非因结合而生，是因减少而生，而非因积累而生，是因小欲而生，而非因大欲而生，是因满足而生，而非因不满足而生，是因独处而生，而非因聚合而生，是因努力而生，而非因懈怠而生，是因容易承担而生，而非因难以承担而生。单独而言，戈塔米，你应当理解——‘这就是法，这就是律，这就是善知识的教导’。”

8.53).

Tasmā sutteti tepiṭake buddhavacane otāretabbāni. Vinayeti etasmiṃ rāgādivinayakāraṇe saṃsandetabbānīti ayamettha attho. Na ceva sutte osarantīti suttapaṭipāṭiyā katthaci anāgantvā challiṃ uṭṭhapetvā guḷhavessantara-guḷhaummagga-guḷhavinaya-vedallapiṭakānaṃ aññatarato āgatāni paññāyantīti attho. Evaṃ āgatāni hi rāgādivinaye ca na paññāyamānāni chaḍḍetabbāni honti. Tena vuttaṃ – ‘‘iti hetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyāthā’’ti. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.

Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyāthāti idaṃ catutthaṃ dhammassa patiṭṭhānokāsaṃ dhāreyyātha.

Imasmiṃ pana ṭhāne imaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Sutte cattāro mahāpadesā, khandhake cattāro mahāpadesā, cattāri pañhabyākaraṇāni, suttaṃ, suttānulomaṃ, ācariyavādo, attanomati, tisso saṅgītiyoti.

Tattha – ‘‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo’’ti dhammavinicchaye patte ime cattāro mahāpadesā pamāṇaṃ. Yaṃ ettha sameti tadeva gahetabbaṃ, itaraṃ viravantassapi na gahetabbaṃ.

‘‘Idaṃ kappati, idaṃ na kappatī’’ti kappiyākappiyavinicchaye patte – ‘‘yaṃ, bhikkhave, mayā idaṃ na kappatīti appaṭikkhittaṃ, taṃ ce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappatī’’tiādinā (mahāva. 305) nayena khandhake vuttā cattāro mahāpadesā pamāṇaṃ. Tesaṃ vinicchayakathā samantapāsādikāyaṃ vuttā. Tattha vuttanayena yaṃ kappiyaṃ anulometi, tadeva kappiyaṃ, itaraṃ akappiyanti evaṃ sanniṭṭhānaṃ kātabbaṃ.

Ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañhoti imāni cattāri pañhabyākaraṇāni nāma. Tattha ‘‘cakkhuṃ anicca’’nti puṭṭhena – ‘‘āma anicca’’nti ekaṃseneva byākātabbaṃ . Esa nayo sotādīsu. Ayaṃ ekaṃsabyākaraṇīyo pañho. ‘‘Aniccaṃ nāma cakkhu’’nti puṭṭhena – ‘‘na cakkhumeva, sotampi aniccaṃ ghānampi anicca’’nti evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. Ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo pañho. ‘‘Yathā cakkhu tathā sotaṃ, yathā sotaṃ tathā cakkhu’’nti puṭṭhena ‘‘kenaṭṭhena pucchasī’’ti paṭipucchitvā ‘‘dassanaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘na hī’’ti byākātabbaṃ, ‘‘aniccaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte āmāti byākātabbaṃ. Ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādīni puṭṭhena pana ‘‘abyākatametaṃ bhagavatā’’ti ṭhapetabbo, esa pañho na byākātabbo. Ayaṃ ṭhapanīyo pañho. Iti tenākārena pañhe sampatte imāni cattāri pañhabyākaraṇāni pamāṇaṃ. Imesaṃ vasena so pañho byākātabbo.

Suttādīsu pana suttaṃ nāma tisso saṅgītiyo ārūḷhāni tīṇi piṭakāni. Suttānulomaṃ nāma anulomakappiyaṃ. Ācariyavādo nāma aṭṭhakathā. Attanomati nāma nayaggāhena anubuddhiyā attano paṭibhānaṃ. Tattha suttaṃ appaṭibāhiyaṃ, taṃ paṭibāhantena buddhova paṭibāhito hoti. Anulomakappiyaṃ pana suttena samentameva gahetabbaṃ, na itaraṃ. Ācariyavādopi suttena samentoyeva gahetabbo, na itaro. Attanomati pana sabbadubbalā, sāpi suttena samentāyeva gahetabbā, na itarā. Pañcasatikā, sattasatikā, sahassikāti imā pana tisso saṅgītiyo. Suttampi tāsu āgatameva pamāṇaṃ, itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ. Tattha otarantānipi hi padabyañjanāni na ceva sutte otaranti, na ca vinaye sandissantīti veditabbāni.


以下是完整的简体中文直译：
因此,"在经中"是指应该引入三藏佛语中。"在律中"是指应该在这个调伏贪欲等的因中对照。这就是这里的意思。"不与经相符"是指不按照经的顺序出现在任何地方,而是从隐藏的《毗山多罗》、隐藏的《隧道》、隐藏的律、《吠陀罗藏》等之一中出现的意思。这样出现的,在调伏贪欲等中也不明显的,应该被舍弃。因此说:"比丘们,你们应该舍弃这个。"以这种方法,应该理解所有地方的意思。
"比丘们,你们应该记住这第四个大教法"是指你们应该记住这第四个法的立足之处。
在这个地方,应该了解这个杂项。在经中有四个大教法,在法典中有四个大教法,有四种问题的回答方式,有经、随顺经、师说、自己的见解、三次结集。
其中,在"这是法,这是律"的法的判断中,这四个大教法是标准。其中符合的就应该接受,不符合的即使大声疾呼也不应该接受。
在"这是允许的,这是不允许的"的判断中,"比丘们,凡我未禁止说'这是不允许的',如果它符合不允许的,违背允许的,那对你们来说是不允许的"等方式在法典中所说的四个大教法是标准。对它们的判断说明在《一切善见律》中已经说过。应该按照那里所说的方式,凡符合允许的就是允许的,其他的是不允许的,应该这样做出结论。
一向回答的问题、分别回答的问题、反问后回答的问题、搁置不答的问题,这四种是问题的回答方式。其中被问"眼睛是无常的吗",应该一向回答"是的,是无常的"。对耳朵等也是同样的方法。这是一向回答的问题。被问"什么叫做无常的眼睛",应该分别回答"不只是眼睛,耳朵也是无常的,鼻子也是无常的"。这是分别回答的问题。被问"如眼睛一样耳朵,如耳朵一样眼睛",应该反问"你是从什么角度问的",如果说"我是从看的角度问的",应该回答"不是",如果说"我是从无常的角度问的",应该回答"是的"。这是反问后回答的问题。被问"生命和身体是一样的"等问题,应该搁置说"世尊未解答这个",这个问题不应该回答。这是搁置不答的问题。因此,当问题以这种方式出现时,这四种问题的回答方式是标准。应该按照这些方式来回答那个问题。
在经等中,经是指收录在三次结集中的三藏。随顺经是指随顺允许的。师说是指注释。自己的见解是指通过领会方法而产生的自己的理解。其中经是不可反驳的,反驳它就是反驳佛陀。随顺允许的只有在与经相符时才应该接受,其他的不应该接受。师说也只有在与经相符时才应该接受,其他的不应该接受。自己的见解是最弱的,它也只有在与经相符时才应该接受,其他的不应该接受。五百人结集、七百人结集、一千人结集,这是三次结集。只有在这些结集中出现的经才是标准,其他的可责备的经不应该接受。即使在那里出现的词句,如果不符合经,不见于律,也应该知道是不可接受的。


Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā

189.Kammāraputtassāti suvaṇṇakāraputtassa. So kira aḍḍho mahākuṭumbiko bhagavato paṭhamadassaneneva sotāpanno hutvā attano ambavane vihāraṃ kārāpetvā niyyātesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘ambavane’’ti.

Sūkaramaddavanti nātitaruṇassa nātijiṇṇassa ekajeṭṭhakasūkarassa pavattamaṃsaṃ. Taṃ kira mudu ceva siniddhañca hoti, taṃ paṭiyādāpetvā sādhukaṃ pacāpetvāti attho. Eke bhaṇanti – ‘‘sūkaramaddavanti pana muduodanassa pañcagorasayūsapācanavidhānassa nāmetaṃ, yathā gavapānaṃ nāma pākanāma’’nti. Keci bhaṇanti – ‘‘sūkaramaddavaṃ nāma rasāyanavidhi, taṃ pana rasāyanasatthe āgacchati, taṃ cundena – ‘bhagavato parinibbānaṃ na bhaveyyā’ti rasāyanaṃ paṭiyatta’’nti. Tattha pana dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu devatā ojaṃ pakkhipiṃsu.

Nāhaṃ tanti imaṃ sīhanādaṃ kimatthaṃ nadati? Parūpavādamocanatthaṃ. Attanā paribhuttāvasesaṃ neva bhikkhūnaṃ, na manussānaṃ dātuṃ adāsi, āvāṭe nikhaṇāpetvā vināsesīti hi vattukāmānaṃ idaṃ sutvā vacanokāso na bhavissatīti paresaṃ upavādamocanatthaṃ sīhanādaṃ nadatīti.

190.Bhuttassa ca sūkaramaddavenāti bhuttassa udapādi, na pana bhuttapaccayā. Yadi hi abhuttassa uppajjissatha, atikharo bhavissati. Siniddhabhojanaṃ bhuttattā panassa tanuvedanā ahosi. Teneva padasā gantuṃ asakkhi. Virecamānoti abhiṇhaṃ pavattalohitavirecanova samāno . Avocāti attanā patthitaṭṭhāne parinibbānatthāya evamāha. Imā pana dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitagāthāyoti veditabbā.

Pānīyāharaṇavaṇṇanā

191.Iṅghāti codanatthe nipāto. Acchodakāti pasannodakā. Sātodakāti madhurodakā. Sītodakāti tanusītalasalilā. Setakāti nikkaddamā. Suppatitthāti sundaratitthā.

Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā

192.Pukkusoti tassa nāmaṃ. Mallaputtoti mallarājaputto. Mallā kira vārena rajjaṃ kārenti. Yāva nesaṃ vāro na pāpuṇāti, tāva vaṇijjaṃ karonti. Ayampi vaṇijjameva karonto pañca sakaṭasatāni yojāpetvā dhuravāte vāyante purato gacchati, pacchā vāte vāyante satthavāhaṃ purato pesetvā sayaṃ pacchā gacchati. Tadā pana pacchā vāto vāyi, tasmā esa purato satthavāhaṃ pesetvā sabbaratanayāne nisīditvā kusinārato nikkhamitvā ‘‘pāvaṃ gamissāmī’’ti maggaṃ paṭipajji. Tena vuttaṃ – ‘‘kusinārāya pāvaṃ addhānamaggappaṭipanno hotī’’ti.

Āḷāroti tassa nāmaṃ. Dīghapiṅgalo kireso, tenassa āḷāroti nāmaṃ ahosi. Kālāmoti gottaṃ. Yatra hi nāmāti yo nāma. Neva dakkhatīti na addasa. Yatrasaddayuttattā panetaṃ anāgatavasena vuttaṃ. Evarūpañhi īdisesu ṭhānesu saddalakkhaṇaṃ.



以下是完整的简体中文直译：
Kammāraputtacundavatthuvaṇṇanā
189. “工匠之子”是指黄金工匠之子。他似乎是富有的大家族，因首次见到佛陀而成为了须陀洹，便让人建造了自己的果园作为住处。对此说：“果园”。
“猪肉嫩肉”是指不是过于年轻也不是过于老的单一大猪所产的肉。它似乎是柔软而且鲜美的，意指在避免它的情况下，应该好好地烹饪。有人说：“猪肉嫩肉并不是指柔软的肉，而是指五种成熟的肉的烹饪方法，正如牛肉的烹饪方法。”也有人说：“猪肉嫩肉是指调味剂的使用，但它在调味剂的意义上是被提到的，因而与工匠有关——‘佛陀的涅槃不会发生’的调味剂是被提到的。”在此，四千个岛屿的四个大岛的神灵投放了食物。
“我为什么要吼叫这狮吼？”是为了使他人摆脱谣言。自己所享用的剩余部分既不交给比丘，也不交给人类，想让他们在洞中挖掘并毁灭。因此，听到这个，便不会有说话的机会，因此吼叫是为了让他人摆脱谣言。
190. “吃了猪肉嫩肉”是指吃后产生的，而不是因吃而产生的。如果在未吃的情况下产生，那将会变得非常严重。因吃了鲜美的食物而产生的身体感受是这样的。因此，他无法走路。 “经常排泄”是指持续流出的血液排泄。 “他说”是指为自己所期望的地点而说出以达到涅槃的目的。这些法是由法的集合者所建立的。
Pānīyāharaṇavaṇṇanā
191. “这里”是指用于劝导的语气。 “清水”是指清澈的水。 “甜水”是指甘甜的水。 “凉水”是指细腻的凉水。 “白色”是指没有污垢的。 “美丽的”是指美丽的地方。
Pukkusamallaputtavatthuvaṇṇanā
192. “Pukkuso”是他的名字。 “Mallaputto”是指马拉王子的儿子。马拉们似乎通过力量来统治。直到他们的力量未达到之前，他们仍在做生意。他也在做生意，驾着五百辆车在顺风中前进，随后在逆风中将货物送出，自己则在后面前进。那时，逆风吹来，因此他在前面派送货物，坐在所有宝座上，从拘尸那出发，便走上了“我将去婆伽”的路。因而说：“他确实是走在拘尸那去婆伽的路上。”
“Ālāro”是他的名字。 “Dīghapiṅgalo”是指长尾巴的毛发，因此他叫做“Ālāro”。 “Kālāmo”是指家族。 “在那儿”是指某个地方的名字。 “不见”是指没有看到。由于与声音相关的原因，这在未来的意义上被提到。这样的地方的声音特征。

193.Niccharantīsūti vicarantīsu. Asaniyā phalantiyāti navavidhāya asaniyā bhijjamānāya viya mahāravaṃ ravantiyā. Navavidhā hi asaniyo – asaññā, vicakkā, saterā, gaggarā, kapisīsā, macchavilolikā, kukkuṭakā, daṇḍamaṇikā, sukkhāsanīti. Tattha asaññā asaññaṃ karoti. Vicakkā ekaṃ cakkaṃ karoti. Saterā saterasadisā hutvā patati. Gaggarā gaggarāyamānā patati. Kapisīsā bhamukaṃ ukkhipento makkaṭo viya hoti. Macchavilolikā vilolitamaccho viya hoti. Kukkuṭakā kukkuṭasadisā hutvā patati. Daṇḍamaṇikā naṅgalasadisā hutvā patati. Sukkhāsanī patitaṭṭhānaṃ samugghāṭeti.

Devevassanteti sukkhagajjitaṃ gajjitvā antarantarā vassante. Ātumāyanti ātumaṃ nissāya viharāmi. Bhusāgāreti khalasālāyaṃ. Etthesoti etasmiṃ kāraṇe eso mahājanakāyo sannipatito. Kva ahosīti kuhiṃ ahosi. So taṃ bhanteti so tvaṃ bhante.

194.Siṅgīvaṇṇanti siṅgīsuvaṇṇavaṇṇaṃ. Yugamaṭṭhanti maṭṭhayugaṃ, saṇhasāṭakayugaḷanti attho. Dhāraṇīyanti antarantarā mayā dhāretabbaṃ, paridahitabbanti attho. Taṃ kira so tathārūpe chaṇadivaseyeva dhāretvā sesakāle nikkhipati. Evaṃ uttamaṃ maṅgalavatthayugaṃ sandhāyāha. Anukampaṃ upādāyāti mayi anukampaṃ paṭicca. Acchādehīti upacāravacanametaṃ – ekaṃ mayhaṃ dehi, ekaṃ ānandassāti attho. Kiṃ pana thero taṃ gaṇhīti? Āma gaṇhi. Kasmā? Matthakappattakiccattā. Kiñcāpi hesa evarūpaṃ lābhaṃ paṭikkhipitvā upaṭṭhākaṭṭhānaṃ paṭipanno. Taṃ panassa upaṭṭhākakiccaṃ matthakaṃ pattaṃ. Tasmā aggahesi. Ye cāpi evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘anārādhako maññe ānando pañcavīsati vassāni upaṭṭhahantena na kiñci bhagavato santikā tena laddhapubba’’nti. Tesaṃ vacanokāsacchedanatthampi aggahesi. Api ca jānāti bhagavā – ‘‘ānando gahetvāpi attanā na dhāressati, mayhaṃyeva pūjaṃ karissati. Mallaputtena pana ānandaṃ pūjentena saṅghopi pūjito bhavissati, evamassa mahāpuññarāsi bhavissatī’’ti therassa ekaṃ dāpesi. Theropi teneva kāraṇena aggahesīti. Dhammiyā kathāyāti vatthānumodanakathāya.



以下是完整的简体中文直译：
193. “在游荡中”是指在游荡的状态中。“如雷声般轰鸣”是指如同九种雷声般破裂的声音，发出巨大的吼叫。九种雷声是——无声的、转动的、震动的、轰鸣的、猴子的、鱼的、鸡的、杖的、干燥的。在这里，无声的使得无声。转动的则形成一个轮子。震动的则如同震动的状态而落下。轰鸣的则如同轰鸣的状态而落下。猴子的则如同抬起猴子般。鱼的则如同翻滚的鱼般。鸡的则如同鸡的状态而落下。杖的则如同杖的状态而落下。干燥的则使得落下的地方被抬起。
“神灵降临”是指在干燥的状态中发出声音并不断降雨。“我依靠雨水而生存。”是指在雨水的庇护下。 “在这里”是指因这个原因而聚集的大众。“你在哪里？”是指你在哪里。 “他称呼你，尊敬的。”
194. “如号角的声音”是指号角的声音。“成对的”是指成对的样子，意指牢固的双肩背带。“应当保持”是指我需要不断保持，意指需要保护。这是因为他在这样的情况下只在六天内保持，剩余的时间则放弃。因此，提到的是优秀的吉祥物的双肩背带。“以慈悲为怀”是指依靠我而怀有慈悲。“请给予我”是指这是对我的一种请求——给我一个，给安达一个。 “那么，长老你会接受吗？” “是的，我会接受。” “为什么？” “因为这是我应尽的责任。” “然而，他在拒绝这种利益的情况下却走上了随侍的道路。”因此，他的随侍的责任达到了极致。因此，他被接受了。即使有人这样说：“我认为安达在二十五年中侍奉佛陀没有得到任何利益。”对于他们的话语也被接受了。 而且，佛陀知道：“即使安达被接受，他也不会保持，唯有我才会受到尊敬。而由马拉之子供奉安达，僧团也会被供奉，因此他将会积累巨大的功德。”因此，给予了长老一个供养。长老也因这个原因而被接受了。 “关于法的讨论”是指对法的承认与讨论。

195.Bhagavato kāyaṃ upanāmitanti nivāsanapārupanavasena allīyāpitaṃ. Bhagavāpi tato ekaṃ nivāsesi, ekaṃ pārupi. Hataccikaṃ viyāti yathā hatacciko aṅgāro antanteneva jotati, bahi panassa pabhā natthi, evaṃ bahi paṭicchannappabhaṃ hutvā khāyatīti attho.

Imesu kho, ānanda, dvīsupi kālesūti kasmā imesu dvīsu kālesu evaṃ hoti? Āhāravisesena ceva balavasomanassena ca. Etesu hi dvīsu kālesu sakalacakkavāḷe devatā āhāre ojaṃ pakkhipanti, taṃ paṇītabhojanaṃ kucchiṃ pavisitvā pasannarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Āhārasamuṭṭhānarūpassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Sambodhidivase cassa – ‘‘anekakappakoṭisatasahassasañcito vata me kilesarāsi ajja pahīno’’ti āvajjantassa balavasomanassaṃ uppajjati, cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite pasanne manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Parinibbānadivasepi – ‘‘ajja, dānāhaṃ, anekehi buddhasatasahassehi paviṭṭhaṃ amatamahānibbānaṃ nāma nagaraṃ pavisissāmī’’ti āvajjantassa balavasomanassaṃ uppajjati, cittaṃ pasīdati, citte pasanne lohitaṃ pasīdati, lohite pasanne manacchaṭṭhāni indriyāni ativiya virocanti. Iti āhāravisesena ceva balavasomanassena ca imesu dvīsu kālesu evaṃ hotīti veditabbaṃ. Upavattaneti pācīnato nivattanasālavane. Antarena yamakasālānanti yamakasālarukkhānaṃ majjhe.

Siṅgīvaṇṇanti gāthā saṅgītikāle ṭhapitā.

196.Nhatvāca pivitvā cāti ettha tadā kira bhagavati nahāyante antonadiyaṃ macchakacchapā ca ubhatotīresu vanasaṇḍo ca sabbaṃ suvaṇṇavaṇṇameva hoti. Ambavananti tassāyeva nadiyā tīre ambavanaṃ. Āyasmantaṃ cundakanti tasmiṃ kira khaṇe ānandatthero udakasāṭakaṃ pīḷento ohīyi, cundatthero samīpe ahosi. Taṃ bhagavā āmantesi.

Gantvāna buddho nadikaṃ kakudhanti imāpi gāthā saṅgītikāleyeva ṭhapitā. Tattha pavattā bhagavā idha dhammeti bhagavā idha sāsane dhamme pavattā, caturāsīti dhammakkhandhasahassāni pavattānīti attho. Pamukhe nisīdīti satthu puratova nisīdi. Ettāvatā ca thero anuppatto. Evaṃ anuppattaṃ atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi.



以下是完整的简体中文直译：
"靠近世尊的身体"是指通过穿衣和披衣而靠近。世尊也从中穿上一件,披上一件。"如同失去光泽"是指就像失去光泽的炭火只在内部发光,外部没有光芒,同样地,外部的光芒被遮蔽而显现出来的意思。
"阿难,在这两个时候"为什么在这两个时候会这样呢?因为特殊的食物和强烈的喜悦。在这两个时候,整个宇宙的神灵都在食物中注入精华,那美味的食物进入腹中后产生清净的色身。由于食物产生的色身清净,以意为第六的感官特别闪耀。在证悟之日,他思考:"我积累了无数亿劫的烦恼今天被断除了",因而产生强烈的喜悦,心变得清净,心清净则血液清净,血液清净则以意为第六的感官特别闪耀。在涅槃之日也是,他思考:"今天我将进入被无数十万佛陀进入过的不死大涅槃之城",因而产生强烈的喜悦,心变得清净,心清净则血液清净,血液清净则以意为第六的感官特别闪耀。因此,应该知道在这两个时候因为特殊的食物和强烈的喜悦而如此。"在乌帕瓦塔那"是指在东边转回的沙罗树林。"在双沙罗树之间"是指在双沙罗树的中间。
"如同号角的颜色"这首偈颂是在结集时加入的。
"洗浴和饮水"在这里,当时世尊洗浴时,河中的鱼和龟以及两岸的树林都变成金色。"芒果园"是指就在那条河岸边的芒果园。"尊者纯陀"在那一刻,阿难长老正在拧干浴衣而落在后面,纯陀长老在附近。世尊呼唤他。
"佛陀来到卡库达河"这些偈颂也是在结集时加入的。其中"世尊在此弘法"是指世尊在此教法中弘法,传播了八万四千法蕴的意思。"坐在前面"是指坐在导师的前面。至此长老已经到达。世尊呼唤已经到达的尊者阿难。

197.Alābhāti ye aññesaṃ dānānisaṃsasaṅkhātā lābhā honti, te alābhā. Dulladdhanti puññavisesena laddhampi manussattaṃ dulladdhaṃ. Yassa teti yassa tava. Uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vā ko jānāti, kīdisampi pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato parinibbuto, addhā te yaṃ vā taṃ vā dinnaṃ bhavissatīti. Lābhāti diṭṭhadhammikasamparāyikadānānisaṃsasaṅkhātā lābhā. Suladdhanti tuyhaṃ manussattaṃ suladdhaṃ. Samasamaphalāti sabbākārena samānaphalā.

Nanu ca yaṃ sujātāya dinnaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā tathāgato abhisambuddho, so sarāgasadosasamohakāle paribhutto, ayaṃ pana cundena dinno vītarāgavītadosavītamohakāle paribhutto, kasmā ete samaphalāti? Parinibbānasamatāya ca samāpattisamatāya ca anussaraṇasamatāya ca. Bhagavā hi sujātāya dinnaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā saupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto, cundena dinnaṃ paribhuñjitvā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbutoti evaṃ parinibbānasamatāyapi samaphalā. Abhisambujjhanadivase ca catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā samāpattiyo samāpajji, parinibbānadivasepi sabbā tā samāpajjīti evaṃ samāpattisamatāyapi samaphalā. Sujātā ca aparabhāge assosi – ‘‘na kiresā rukkhadevatā, bodhisatto kiresa, taṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho , sattasattāhaṃ kirassa tena yāpanaṃ ahosī’’ti. Tassā idaṃ sutvā – ‘‘lābhā vata me’’ti anussarantiyā balavapītisomanassaṃ udapādi. Cundassāpi aparabhāge – ‘‘avasānapiṇḍapāto kira mayā dinno, dhammasīsaṃ kira me gahitaṃ, mayhaṃ kira piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā satthā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’’ti sutvā ‘‘lābhā vata me’’ti anussarato balavasomanassaṃ udapādīti evaṃ anussaraṇasamatāyapi samaphalāti veditabbā.

Yasasaṃvattanikanti parivārasaṃvattanikaṃ. Ādhipateyyasaṃvattanikanti jeṭṭhakabhāvasaṃvattanikaṃ.

Saṃyamatoti sīlasaṃyamena saṃyamantassa, saṃvare ṭhitassāti attho. Veraṃ na cīyatīti pañcavidhaṃ veraṃ na vaḍḍhati. Kusalo ca jahāti pāpakanti kusalo pana ñāṇasampanno ariyamaggena anavasesaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ akusalaṃ jahāti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti so imaṃ pāpakaṃ jahitvā rāgādīnaṃ khayā kilesanibbānena nibbutoti. Iti cundassa ca dakkhiṇaṃ, attano ca dakkhiṇeyyasampattiṃ sampassamāno udānaṃ udānesīti.

Catutthabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Yamakasālāvaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
"不得"是指对他人而言是布施功德的利得,对你而言却是不得。"难得"是指即使以殊胜的福德获得的人身也是难得的。"你的"是指你的。"生米或过熟"是指谁知道最后一餐是什么样的,如来吃了什么样的最后一餐而入灭,肯定你给的是这样或那样的。"得"是指现世和来世的布施功德利得。"善得"是指你善得人身。"同等果报"是指各方面都相同的果报。
难道不是苏佳塔所施的食物被如来食用后成就正觉,那是在有贪有嗔有痴时食用的,而纯陀所施的是在无贪无嗔无痴时食用的,为什么说这两者果报相同呢?因为涅槃相同、禅定相同和忆念相同。世尊食用苏佳塔所施的食物后入有余依涅槃界,食用纯陀所施的食物后入无余依涅槃界,如此涅槃相同,故果报相同。在成道之日,他入二十四亿百千次定,在涅槃之日也入所有这些定,如此禅定相同,故果报相同。苏佳塔后来听说:"原来那不是树神,而是菩萨,他食用那食物后证得无上正等正觉,七七四十九天都靠那食物维持。"她听到这个后想:"我真是有福啊",忆念时生起强烈的喜悦。纯陀后来也听说:"原来我供养了最后一餐,我得到了法的精髓,导师食用我的食物后入无余依涅槃界。"他听到后想:"我真是有福啊",忆念时也生起强烈的喜悦。如此忆念相同,故应知果报相同。
"导致名声"是指导致随从。"导致权力"是指导致领导地位。
"自制者"是指以戒律自制的人,即安住于防护中的意思。"不积怨"是指五种怨恨不增长。"善者舍恶"是指具足智慧的善者以圣道完全舍弃低劣的不善。"贪嗔痴尽而寂灭"是指他舍弃这些恶后,因贪等的灭尽而以烦恼的寂灭而寂灭。如此观察纯陀的布施和自己作为应供者的圆满而说出这感兴语。
第四诵分释毕。
双沙罗树的解释

198.Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti idha bhikkhūnaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Veḷuvagāme vedanāvikkhambhanato paṭṭhāya hi – ‘‘na cirena bhagavā parinibbāyissatī’’ti sutvā tato tato āgatesu bhikkhūsu ekabhikkhupi pakkanto nāma natthi. Tasmā gaṇanavītivatto saṅgho ahosi. Upavattanaṃ mallānaṃ sālavananti yatheva hi kalambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatiyā pārimatīrato sālavanuyyānaṃ, yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāyaṃ hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivatto, evaṃ uyyānato sālavanaṃ pācīnamukhaṃ gantvā uttarena nivattaṃ. Tasmā taṃ – ‘‘upavattana’’nti vuccati. Antarena yamakasālānaṃuttarasīsakanti tassa kira mañcakassa ekā sālapanti sīsabhāge hoti, ekā pādabhāge. Tatrāpi eko taruṇasālo sīsabhāgassa āsanno hoti, eko pādabhāgassa. Api ca yamakasālā nāma mūlakhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālāti vuttaṃ. Mañcakaṃ paññapehīti tasmiṃ kira uyyāne rājakulassa sayanamañco atthi, taṃ sandhāya paññapehīti āha. Theropi taṃyeva paññapetvā adāsi.

Kilantosmi, ānanda, nipajjissāmīti tathāgatassa hi –

‘‘Gocari kaḷāpo gaṅgeyyo, piṅgalo pabbateyyako;

Hemavato ca tambo ca, mandākini uposatho;

Chaddantoyeva dasamo, ete nāgānamuttamā’’ti. –

Ettha yaṃ dasannaṃ gocarisaṅkhātānaṃ pakatihatthīnaṃ balaṃ, taṃ ekassa kaḷāpassāti. Evaṃ dasaguṇavaḍḍhitāya gaṇanāya pakatihatthīnaṃ koṭisahassabalappamāṇaṃ balaṃ, taṃ sabbampi cundassa piṇḍapātaṃ paribhuttakālato paṭṭhāya caṅgavāre pakkhittaudakaṃ viya parikkhayaṃ gataṃ. Pāvānagarato tīṇi gāvutāni kusinārānagaraṃ, etasmiṃ antare pañcavīsatiyā ṭhānesu nisīditvā mahatā ussāhena āgacchantopi sūriyassa atthaṅgamitavelāyaṃ sañjhāsamaye bhagavā sālavanaṃ paviṭṭho. Evaṃ rogo sabbaṃ ārogyaṃ maddanto āgacchati. Etamatthaṃ dassento viya sabbalokassa saṃvegakaraṃ vācaṃ bhāsanto – ‘‘kilantosmi, ānanda, nipajjissāmī’’ti āha.

Kasmā pana bhagavā evaṃ mahantena ussāhena idhāgato, kiṃ aññattha na sakkā parinibbāyitunti? Parinibbāyituṃ nāma na katthaci na sakkā, tīhi pana kāraṇehi idhāgato, idañhi bhagavā evaṃ passati – ‘‘mayi aññattha parinibbāyante mahāsudassanasuttassa atthuppatti na bhavissati, kusinārāyaṃ pana parinibbāyante yamahaṃ devaloke anubhavitabbaṃ sampattiṃ manussalokeyeva anubhaviṃ, taṃ dvīhi bhāṇavārehi maṇḍetvā desessāmi, taṃ me sutvā bahū janā kusalaṃ kātabbaṃ maññissantī’’ti.

Aparampi passati – ‘‘maṃ aññattha parinibbāyantaṃ subhaddo na passissati, so ca buddhaveneyyo , na sāvakaveneyyo; na taṃ sāvakā vinetuṃ sakkonti. Kusinārāyaṃ parinibbāyantaṃ pana maṃ so upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissati, pañhāvissajjanapariyosāne ca saraṇesu patiṭṭhāya mama santike pabbajjañca upasampadañca labhitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā mayi dharamāneyeva arahattaṃ patvā pacchimasāvako bhavissatī’’ti.


以下是完整的简体中文直译：
198. "以大比丘众的信仰"是在这里比丘的数量没有限制。由于在维卢瓦村因感知的停止而得知——“不久世尊将入涅槃”，因此在前来的人中没有一位比丘是单独前来的。因此，众僧的数量没有限制。 "向南的马拉的沙罗树林"是指从卡兰巴河对岸的王母苑通过的路线，前往塔寺的，正如从希兰纳瓦提的对岸的沙罗园，正如安那罗哈城的塔寺，亦如此在拘尸那城。正如从塔寺的南门进入城市的道路向东走去，亦如从沙罗园向东走去而转向北。因此，这被称为“向南”。在双沙罗树的北边有一个平台,一个树干在平台的顶部,一个在平台的底部。那里也有一棵年轻的沙罗树靠近平台的顶部,一棵靠近平台的底部。此外，双沙罗树是指根部相互交错的沙罗树。 "平台"是指在这个园中有王族的卧榻，因而称为平台。长老也以此为依据而给与。
"我疲倦了，阿难，我想要躺下"。因为如来——
“黑色的牛群，恒河的，
红色的山脉，
黄金的和铜的，
慢慢流淌的乌波萨托；
如同流动的水，
这些都是最优秀的龙。”
这里十种食物的力量是指单一的黑牛。而十倍增加的数量是指数以千计的力量，所有这些在纯陀的布施后食用的时间就像被收集的水一样枯竭。从帕瓦那城出发三十里到拘尸那城，在这之间坐下后，尽管以巨大的努力而来，但在太阳落山的时候，世尊进入了沙罗园。如此疾病消失，所有的健康回归。为了说明这一点，似乎对所有众生发出令人警醒的言语——“我疲倦了，阿难，我想要躺下”。
然而，世尊为何以如此巨大的努力来到这里，难道不能在其他地方入涅槃吗？入涅槃并不是在任何地方都可以做到的，世尊因三种原因而来到这里，世尊是这样看待的——“如果我在其他地方入涅槃，伟大的苏达萨经的意义将不会显现，但在拘尸那城入涅槃时，我将在天界所体验的福德仅能在人间体验，而这两次讲法将会使许多人认为应当行善。”
他还看到——“在我在其他地方入涅槃时，善人不会看到我，他是佛陀的弟子，而不是声闻的弟子；声闻无法制止他。然而，在拘尸那城入涅槃时，他会来到我面前问我问题，问题的回答结束后，他将依靠我的教法而获得出家和受戒，获得修行法门，最终得到阿罗汉果，成为最后的声闻。”


Aparampi passati – ‘‘mayi aññattha parinibbāyante dhātubhājanīye mahākalaho bhavissati, lohitaṃ nadī viya sandissati. Kusinārāyaṃ parinibbute doṇabrāhmaṇo taṃ vivādaṃ vūpasametvā dhātuyo vibhajissatī’’ti. Imehi tīhi kāraṇehi bhagavā evaṃ mahantena ussāhena idhāgatoti veditabbo.

Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā.

Tattha – ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī sattā vāmena passena sentī’’ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇena passena sayantā nāma natthi.

‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā sentī’’ti ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi petā aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti.

‘‘Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne, pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasaṃ sayitvāpi pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti – ‘‘na yidaṃ tuyhaṃ jātiyā sūrabhāvassa ca anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana – ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati.

‘‘Catutthajjhānaseyyā pana tathāgatassa seyyāti vuccati’’ (a. ni. 

以下是完整的简体中文直译：
他还看到——"如果我在其他地方入涅槃,在分配舍利时会有大争吵,血会像河流一样流淌。但如果在拘尸那城入涅槃,婆罗门多纳会平息争议并分配舍利。"应该知道,世尊因这三个原因而以如此巨大的努力来到这里。
"狮子卧"在这里有四种卧姿:欲乐者的卧姿、饿鬼的卧姿、狮子的卧姿、如来的卧姿。
其中,"比丘们,大多数享受欲乐的众生左侧而卧",这是欲乐者的卧姿。因为他们中几乎没有右侧而卧的。
"比丘们,大多数饿鬼仰面而卧",这是饿鬼的卧姿。因为饿鬼肉少血少,骨头相互纠结,无法侧卧,只能仰面而卧。
"比丘们,狮子兽王右侧而卧...心生欢喜",这是狮子的卧姿。因为狮子兽王精力充沛,将两前足放在一处,两后足放在一处,尾巴夹在两腿之间,记住前足后足和尾巴的位置,将头放在两前足上而卧。即使睡了一整天醒来也不会惊慌,而是抬起头检查前足等的位置。如果有任何位置移动了,它会想:"这不适合你的种族和勇猛",心生不悦,就在那里继续睡,不去觅食。如果位置没有移动,它会想:"这适合你的种族和勇猛",欢喜雀跃地起身,伸展身体,抖动鬃毛,吼叫三声,然后去觅食。
"第四禅的卧姿被称为如来的卧姿"

4.246). Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.

Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya, īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā. Gopphakena hi gopphake, jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti. Yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tasmā evaṃ nipajji. Anuṭṭhānaseyyaṃ upagatattā panettha – ‘‘uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā’’ti na vuttaṃ. Kāyavasena cettha anuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niddāvasena pana taṃ rattiṃ bhagavato bhavaṅgassa okāsoyeva nāhosi. Paṭhamayāmasmiñhi mallānaṃ dhammadesanā ahosi, majjhimayāme subhaddassa pacchimayāme bhikkhusaṅghaṃ ovadi, balavapaccūse parinibbāyi.

Sabbaphāliphullāti sabbe samantato pupphitā mūlato paṭṭhāya yāva aggā ekacchannā ahesuṃ, na kevalañca yamakasālāyeva, sabbepi rukkhā sabbapāliphullāva ahesuṃ. Na kevalañhi tasmiṃyeva uyyāne, sakalañhipi dasasahassacakkavāḷe pupphūpagā pupphaṃ gaṇhiṃsu, phalūpagā phalaṃ gaṇhiṃsu, sabbarukkhānaṃ khandhesu khandhapadumāni, sākhāsu sākhāpadumāni, vallīsu vallipadumāni, ākāsesu ākāsapadumāni pathavītalaṃ bhinditvā daṇḍapadumāni pupphiṃsu. Sabbo mahāsamuddo pañcavaṇṇapadumasañchanno ahosi. Tiyojanasahassavitthato himavā ghanabaddhamorapiñchakalāpo viya, nirantaraṃ mālādāmagavacchiko viya, suṭṭhu pīḷetvā ābaddhapupphavaṭaṃsako viya, supūritaṃ pupphacaṅkoṭakaṃ viya ca atiramaṇīyo ahosi.

Te tathāgatassa sarīraṃ okirantīti te yamakasālā bhummadevatāhi sañcalitakhandhasākhaviṭapā tathāgatassa sarīraṃ avakiranti, sarīrassa upari pupphāni vikirantīti attho. Ajjhokirantīti ajjhottharantā viya kiranti. Abhippakirantīti abhiṇhaṃ punappunaṃ pakirantiyeva. Dibbānīti devaloke nandapokkharaṇīsambhavāni, tāni honti suvaṇṇavaṇṇāni paṇṇacchattappamāṇapattāni, mahātumbamattaṃ reṇuṃ gaṇhanti. Na kevalañca mandāravapupphāneva, aññānipi pana dibbāni pāricchattakakoviḷārapupphādīni suvaṇṇacaṅkoṭakāni pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyampi tidasapurepi brahmalokepi ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni, antalikkhā patanti. Tathāgatassa sarīranti antarā avikiṇṇāneva āgantvā pattakiñjakkhareṇucuṇṇehi tathāgatassa sarīrameva okiranti.

Dibbānipicandanacuṇṇānīti devatānaṃ upakappanacandanacuṇṇāni. Na kevalañca devatānaṃyeva, nāgasupaṇṇamanussānampi upakappanacandanacuṇṇāni. Na kevalañca candanacuṇṇāneva, kāḷānusārikalohitacandanādisabbadibbagandhajālacuṇṇāni, haritālaañjanasuvaṇṇarajatacuṇṇāni sabbadibbagandhavāsavikatiyo suvaṇṇarajatādisamugge pūretvā cakkavāḷamukhavaṭṭiādīsu ṭhitāhi devatāhi paviṭṭhāni antarā avippakiritvā tathāgatasseva sarīraṃ okiranti.

Dibbānipi tūriyānīti devatānaṃ upakappanatūriyāni. Na kevalañca tāniyeva, sabbānipi tantibaddhacammapariyonaddhaghanasusirabhedāni dasasahassacakkavāḷesu devanāgasupaṇṇamanussānaṃ tūriyāni ekacakkavāḷe sannipatitvā antalikkhe vajjantīti veditabbāni.


以下是完整的简体中文直译：
4.246)。在这些卧姿中,这里提到的是狮子卧。这是因为精力充沛的姿势而被称为最高的卧姿。
"脚叠脚"是指右脚在左脚上。"稍微重叠"是指稍微超过,放置。因为如果脚踝与脚踝、膝盖与膝盖相互摩擦,会经常产生感受,心无法专一,卧姿不舒适。但如果稍微超过而放置,就不会相互摩擦,不会产生感受,心能专一,卧姿舒适。因此他这样躺下。因为这是不再起身的卧姿,所以这里没有说"注意起身的想法"。这里应该理解为身体不再起身,但就睡眠而言,那天晚上世尊没有有分心的机会。因为在初夜为马拉人说法,中夜对善贤说法,后夜教诫比丘众,在黎明时分入涅槃。
"全部盛开"是指全部从根部到顶端都开满了花,不仅仅是双沙罗树,所有的树都全部盛开。不仅仅是在那个园林,整个十万个世界中应开花的都开花,应结果的都结果,所有树干上开出树干莲花,树枝上开出树枝莲花,藤蔓上开出藤蔓莲花,空中开出空中莲花,地面裂开开出茎莲花。整个大海被五色莲花覆盖。三千由旬宽的雪山像孔雀尾羽簇一样,像连续不断的花环一样,像紧紧束起的花冠一样,像装满花的篮子一样非常美丽。
"他们散布在如来身上"是指那些双沙罗树被地居天神摇动树干枝叶,散布在如来身上,意思是在身体上方散落花朵。"覆盖"是指像覆盖一样散落。"不断散布"是指反复不断地散布。"天界的"是指来自天界难陀池的,它们是金色的,叶子有伞盖那么大,花蕊有大桶那么大。不仅仅是曼陀罗花,还有其他天界的波利查多迦、俱毗罗等花,装满金篮,由站在世界边缘、三十三天、梵天界的天神带来,从空中落下。"如来的身体"是指中间没有散落,而是来到后用花瓣和花蕊粉末散布在如来身上。
"天界的旃檀粉"是指天神使用的旃檀粉。不仅仅是天神的,还有龙、金翅鸟、人类使用的旃檀粉。不仅仅是旃檀粉,还有黑沉香、红旃檀等所有天界香料粉末,黄土、眼药、金银粉,所有天界香料制品,装满金银等容器,由站在世界边缘等处的天神带来,中间不散落,只散布在如来身上。
"天界的乐器"是指天神使用的乐器。不仅仅是那些,还应该知道十万个世界中天神、龙、金翅鸟、人类的所有弦乐、皮鼓、固体、管乐等乐器都聚集在一个世界中,在空中演奏。


Dibbānipi saṅgītānīti varuṇavāraṇadevatā kira nāmetā dīghāyukā devatā – ‘‘mahāpuriso manussapathe nibbattitvā buddho bhavissatī’’ti sutvā ‘‘paṭisandhiggahaṇadivase naṃ gahetvā gamissāmā’’ti mālaṃ ganthetumārabhiṃsu. Tā ganthamānāva – ‘‘mahāpuriso mātukucchiyaṃ nibbatto’’ti sutvā ‘‘tumhe kassa ganthathā’’ti vuttā ‘‘na tāva niṭṭhāti, kucchito nikkhamanadivase gaṇhitvā gamissāmā’’ti āhaṃsu. Punapi ‘‘nikkhanto’’ti sutvā ‘‘mahābhinikkhamanadivase gamissāmā’’ti. Ekūnatiṃsavassāni ghare vasitvā ‘‘ajja mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto’’tipi sutvā ‘‘abhisambodhidivase gamissāmā’’ti. Chabbassāni padhānaṃ katvā ‘‘ajja abhisambuddho’’tipi sutvā ‘‘dhammacakkappavattanadivase gamissāmā’’ti. ‘‘Sattasattāhāni bodhimaṇḍe vītināmetvā isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattita’’ntipi sutvā ‘‘yamakapāṭihāriyadivase gamissāmā’’ti. ‘‘Ajja yamakapāṭihāriyaṃ karī’’tipi sutvā ‘‘devorohaṇadivase gamissāmā’’ti. ‘‘Ajja devorohaṇaṃ karī’’tipi sutvā ‘‘āyusaṅkhārossajjane gamissāmā’’ti. ‘‘Ajja āyusaṅkhāraṃ ossajī’’tipi sutvā ‘‘na tāva niṭṭhāti, parinibbānadivase gamissāmā’’ti. ‘‘Ajja bhagavā yamakasālānamantare dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ upagato balavapaccūsasamaye parinibbāyissati. Tumhe kassa ganthathā’’ti sutvā pana – ‘‘kinnāmetaṃ, ‘ajjeva mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, ajjeva mātukucchito nikkhami, ajjeva mahābhinikkhamanaṃ nikkhami, ajjeva buddho ahosi, ajjeva dhammacakkaṃ pavattayi, ajjeva yamakapāṭihāriyaṃ akāsi, ajjeva devalokā otiṇṇo, ajjeva āyusaṅkhāraṃ ossaji, ajjeva kira parinibbāyissatī’ti. Nanu nāma dutiyadivase yāgupānakālamattampi ṭhātabbaṃ assa. Dasa pāramiyo pūretvā buddhattaṃ pattassa nāma ananucchavikameta’’nti apariniṭṭhitāva mālāyo gahetvā āgamma anto cakkavāḷe okāsaṃ alabhamānā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ lambitvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyāva ādhāvantiyo hatthena hatthaṃ gīvāya gīvaṃ gahetvā tīṇi ratanāni ārabbha dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni chabbaṇṇarasmiyo dasa pāramiyo aḍḍhachaṭṭhāni jātakasatāni cuddasa buddhañāṇāni ārabbha gāyitvā tassa tassa avasāne ‘‘mahāyaso, mahāyaso’’ti vadanti. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ – ‘‘dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāyā’’ti.



以下是完整的简体中文直译：
"天界的歌唱"是指有一种名叫瓦鲁纳瓦拉纳的长寿天神,听说"大士将在人间出生成佛",便说"我们要在他受胎之日去迎接他",开始编织花环。她们正在编织时,听说"大士已入母胎",被问"你们为谁编织?"便说"还没完成,我们要在他出生之日去迎接"。又听说"已出生",便说"我们要在他出家之日去"。在家住了二十九年,又听说"今天他已出家",便说"我们要在他成道之日去"。苦行六年后,又听说"今天他已成道",便说"我们要在他转法轮之日去"。又听说"在菩提树下度过七七四十九天后去鹿野苑转法轮",便说"我们要在他显双神变之日去"。又听说"今天他已显双神变",便说"我们要在他下天界之日去"。又听说"今天他已下天界",便说"我们要在他舍寿之时去"。又听说"今天他已舍寿",便说"还没完成,我们要在他入涅槃之日去"。但当听说"今天世尊在双沙罗树间右侧而卧,正念正知,在黎明时分将入涅槃。你们为谁编织?"时,便说"这是怎么回事,'今天他入胎,今天他出生,今天他出家,今天他成佛,今天他转法轮,今天他显双神变,今天他从天界下来,今天他舍寿,今天据说他将入涅槃'。难道不该在第二天喝粥的时间再等一等吗?这对圆满十波罗蜜而成佛的人来说是不恰当的。"她们带着未完成的花环来到,在世界内找不到空间,便悬挂在世界边缘,沿着世界边缘奔跑,手牵着手,脖子挨着脖子,歌颂三宝、三十二大人相、六色光芒、十波罗蜜、五百五十本生故事、十四佛智,每首歌结束时都说"大名声,大名声"。这就是所说的"天界的歌唱在空中响起,以供养如来"。

199. Bhagavā pana yamakasālānaṃ antarā dakkhiṇena passena nipannoyeva pathavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiyā, cakkavāḷamukhavaṭṭito ca yāva brahmalokā sannipatitāya parisāya mahantaṃ ussāhaṃ disvā āyasmato ānandassa ārocesi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ…pe… tathāgatassa pūjāyā’’ti. Evaṃ mahāsakkāraṃ dassetvā tenāpi attano asakkatabhāvameva dassanto na kho, ānanda, ettāvatātiādimāha.

Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ānanda, mayā dīpaṅkarapādamūle nipannena aṭṭha dhamme samodhānetvā abhinīhāraṃ karontena na mālāgandhatūriyasaṅgītānaṃ atthāya abhinīhāro kato, na etadatthāya pāramiyo pūritā. Tasmā na kho ahaṃ etāya pūjāya pūjito nāma homī’’ti.

Kasmā pana bhagavā aññattha ekaṃ umāpupphamattampi gahetvā buddhaguṇe āvajjetvā katāya pūjāya buddhañāṇenāpi aparicchinnaṃ vipākaṃ vaṇṇetvā idha evaṃ mahantaṃ pūjaṃ paṭikkhipatīti? Parisānuggahena ceva sāsanassa ca ciraṭṭhitikāmatāya. Sace hi bhagavā evaṃ na paṭikkhipeyya, anāgate sīlassa āgataṭṭhāne sīlaṃ na paripūressanti, samādhissa āgataṭṭhāne samādhiṃ na paripūressanti, vipassanāya āgataṭṭhāne vipassanāgabbhaṃ na gāhāpessanti. Upaṭṭhāke samādapetvā pūjaṃyeva kārentā viharissanti. Āmisapūjā ca nāmesā sāsanaṃ ekadivasampi ekayāgupānakālamattampi sandhāretuṃ na sakkoti. Mahāvihārasadisañhi vihārasahassaṃ mahācetiyasadisañca cetiyasahassampi sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkonti. Yena kammaṃ kataṃ, tasseva hoti. Sammāpaṭipatti pana tathāgatassa anucchavikā pūjā. Sā hi tena patthitā ceva, sakkoti sāsanañca sandhāretuṃ, tasmā taṃ dassento yo kho ānandātiādimāha.

Tattha dhammānudhammappaṭipannoti navavidhassa lokuttaradhammassa anudhammaṃ pubbabhāgapaṭipadaṃ paṭipanno . Sāyeva pana paṭipadā anucchavikattā ‘‘sāmīcī’’ti vuccati. Taṃ sāmīciṃ paṭipannoti sāmīcippaṭipanno. Tameva pubbabhāgapaṭipadāsaṅkhātaṃ anudhammaṃ carati pūretīti anudhammacārī.

Pubbabhāgapaṭipadāti ca sīlaṃ ācārapaññatti dhutaṅgasamādānaṃ yāva gotrabhuto sammāpaṭipadā veditabbā. Tasmā yo bhikkhu chasu agāravesu patiṭṭhāya paññattiṃ atikkamati, anesanāya jīvikaṃ kappeti, ayaṃ na dhammānudhammappaṭipanno. Yo pana sabbaṃ attano paññattaṃ sikkhāpadaṃ jinavelaṃ jinamariyādaṃ jinakāḷasuttaṃ aṇumattampi na vītikkamati, ayaṃ dhammānudhammappaṭipanno nāma. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Yo upāsako pañca verāni dasa akusalakammapathe samādāya vattati appeti, ayaṃ na dhammānudhammappaṭipanno. Yo pana tīsu saraṇesu, pañcasupi sīlesu, dasasu sīlesu paripūrakārī hoti, māsassa aṭṭha uposathe karoti, dānaṃ deti, gandhapūjaṃ mālāpūjaṃ karoti, mātaraṃ pitaraṃ upaṭṭhāti, dhammike samaṇabrāhmaṇe upaṭṭhāti, ayaṃ dhammānudhammappaṭipanno nāma. Upāsikāyapi eseva nayo.

Paramāyapūjāyāti uttamāya pūjāya. Ayañhi nirāmisapūjā nāma sakkoti mama sāsanaṃ sandhāretuṃ. Yāva hi imā catasso parisā maṃ imāya pūjessanti, tāva mama sāsanaṃ majjhe nabhassa puṇṇacando viya virocissatīti dasseti.

Upavāṇattheravaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
199。世尊在双沙罗树间右侧而卧,直到大地的表面,直到世界边缘,看到聚集在世界边缘的天人,对阿难尊者说了伟大的教诲。因此说——“那时世尊对阿难尊者……为了如来的供养。”这样展示了伟大的供养,同时也显示了他自己的无能为力,阿难,这就是这一点。
这句话的意思是——“阿难,我在提婆达多的脚下,聚集了八种法,进行供养的并不是为了花香乐器的供养,也不是为了这个目的而圆满波罗蜜。因此我并不是因为这个供养而被供养的。”
那么为什么世尊不在其他地方,即使拿一朵乌玛花,思考佛的功德,进行供养,也在这里拒绝如此伟大的供养呢？这是因为对众生的关爱和对教法持久的愿望。如果世尊不拒绝,未来在戒的地方,戒法不会得到圆满,在定的地方,定法不会得到圆满,在观的地方,观法不会被接受。侍者们会专注于供养而生活。物质供养也无法维持教法，即使一天也无法维持一顿粥的时间。因为像大寺院一样的寺庙和大圣地一样的圣地也无法维持教法。所做的事情,就会有这样的结果。正确的修行是如来的供养。因为依靠这个,能够维持教法,因此他提到“阿难”等等。
在这里，法的修行是指九种超世间法的修行，依靠前行的修行。因为这些修行是依靠修行的，所以被称为“合适的”。他是合适的修行者，依靠合适的修行。正是这个前行的修行被称为法的修行。
前行的修行是指戒、行为的规定、清净的修行，直到获得种族的正修行。因此，若比丘在六个家中安住，超越行为的规定，依赖他人而维持生活，则他不是法的修行者。而如果他在所有的自我规定中，丝毫不偏离佛陀的教法，这就是法的修行者。对比丘也是如此。若居士在五种敌人、十种恶道中保持专注，则他不是法的修行者。而如果他在三种避难所、五戒、十戒中做到圆满，八个斋日中行善，给予施舍，进行香花供养，供养父母，供养善法的比丘和婆罗门，这就是法的修行者。对居士也是如此。
“最优的供养”是指最好的供养。因为这种非物质的供养能够维持我的教法。只要这四种众生供养我，我的教法就会像天上的满月一样照耀。
（注：上文中的“阿难”指的是佛陀的侍者阿难陀，提婆达多是佛陀的堂弟，乌玛花可能是指一种花卉。）

200.Apasāresīti apanesi. Apehīti apagaccha. Thero ekavacaneneva tālavaṇṭaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Upaṭṭhākotiādi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāyāha. Ayaṃ, bhante, āyasmā upavāṇoti evaṃ therena vutte ānando upavāṇassa sadosabhāvaṃ sallakkheti, ‘handassa niddosabhāvaṃ kathessāmī’ti bhagavā yebhuyyena ānandātiādimāha. Tattha yebhuyyenāti idaṃ asaññasattānañceva arūpadevatānañca ohīnabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Apphuṭoti asamphuṭṭho abharito vā. Bhagavato kira āsannapadese vālaggamatte okāse sukhumattabhāvaṃ māpetvā dasa dasa mahesakkhā devatā aṭṭhaṃsu. Tāsaṃ parato vīsati vīsati. Tāsaṃ parato tiṃsati tiṃsati. Tāsaṃ parato cattālīsaṃ cattālīsaṃ. Tāsaṃ parato paññāsaṃ paññāsaṃ. Tāsaṃ parato saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu. Tā aññamaññaṃ hatthena vā pādena vā vatthena vā na byābādhenti. ‘‘Apehi maṃ, mā ghaṭṭehī’’ti vattabbākāraṃ nāma natthi. ‘‘Tā kho pana devatāyo dasapi hutvā vīsatipi hutvā tiṃsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ byābādhentī’’ti (a. ni. 

200。阿波萨雷斯意为“她们离去”。阿佩希意为“她们退去”。长老只用单数形式将塔拉万塔放下，站在一旁。提到侍者，指的是在初次觉悟时不受束缚的侍者状态。阿难尊者听到长老这样说，便意识到上座的无过失状态，想说：“我将讲述这无过失的状态。”世尊大致上说了阿难尊者等。
“这里的‘大致上’是指无意识的众生和无形天神的退却状态。”不被触碰是指未被触及或承载。世尊在靠近的地方，恰如其分地让十位伟大的天神存在。她们在其旁边二十位、三十位、四十位、五十位、六十位天神一起存在。她们互不干扰，手、脚、衣物之间没有冲突。“‘离开我，别碰我’”这样的说法是没有必要的。“然而这些天神十位、二十位、三十位、四十位、五十位、六十位，甚至在微小的空间内也保持着不动，互不干扰。”

1.37) vuttasadisāva ahesuṃ. Ovārentoti āvārento. Thero kira pakatiyāpi mahāsarīro hatthipotakasadiso. So paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā atimahā viya ahosi.

Tathāgataṃ dassanāyāti bhagavato mukhaṃ daṭṭhuṃ alabhamānā evaṃ ujjhāyiṃsu. Kiṃ pana tā theraṃ vinivijjha passituṃ na sakkontīti? Āma, na sakkonti. Devatā hi puthujjane vinivijjha passituṃ sakkonti, na khīṇāsave. Therassa ca mahesakkhatāya tejussadatāya upagantumpi na sakkonti. Kasmā pana therova tejussado, na aññe arahantoti? Yasmā kassapabuddhassa cetiye ārakkhadevatā ahosi.

Vipassimhi kira sammāsambuddhe parinibbute ekagghanasuvaṇṇakkhandhasadisassa dhātusarīrassa ekameva cetiyaṃ akaṃsu, dīghāyukabuddhānañhi ekameva cetiyaṃ hoti. Taṃ manussā ratanāyāmāhi vidatthivitthatāhi dvaṅgulabahalāhi suvaṇṇiṭṭhakāhi haritālena ca manosilāya ca mattikākiccaṃ tilateleneva udakakiccaṃ sādhetvā yojanappamāṇaṃ uṭṭhapesuṃ. Tato bhummā devatā yojanappamāṇaṃ, tato ākāsaṭṭhakadevatā, tato uṇhavalāhakadevatā, tato abbhavalāhakadevatā, tato cātumahārājikā devatā, tato tāvatiṃsā devatā yojanappamāṇaṃ uṭṭhapesunti evaṃ sattayojanikaṃ cetiyaṃ ahosi. Manussesu mālāgandhavatthādīni gahetvā āgatesu ārakkhadevatā gahetvā tesaṃ passantānaṃyeva cetiyaṃ pūjesi.

Tadā ayaṃ thero brāhmaṇamahāsālo hutvā ekaṃ pītakaṃ vatthaṃ ādāya gato. Devatā tassa hatthato vatthaṃ gahetvā cetiyaṃ pūjesi. Brāhmaṇo taṃ disvā pasannacitto ‘‘ahampi anāgate evarūpassa buddhassa cetiye ārakkhadevatā homī’’ti patthanaṃ katvā tato cuto devaloke nibbatti. Tassa devaloke ca manussaloke ca saṃsarantasseva kassapo bhagavā loke uppajjitvā parinibbāyi. Tassāpi ekameva dhātusarīraṃ ahosi. Taṃ gahetvā yojanikaṃ cetiyaṃ kāresuṃ. So tattha ārakkhadevatā hutvā sāsane antarahite sagge nibbattitvā amhākaṃ bhagavato kāle tato cuto mahākule paṭisandhiṃ gahetvā nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ patto. Iti cetiye ārakkhadevatā hutvā āgatattā thero tejussadoti veditabbo.

Devatā, ānanda, ujjhāyantīti iti ānanda, devatā ujjhāyanti, na mayhaṃ puttassa añño koci doso atthīti dasseti.

201.Kathaṃbhūtā pana, bhanteti kasmā āha? Bhagavā tumhe – ‘‘devatā ujjhāyantī’’ti vadatha, kathaṃ bhūtā pana tā tumhe manasi karotha , kiṃ tumhākaṃ parinibbānaṃ adhivāsentīti pucchati. Atha bhagavā – ‘‘nāhaṃ adhivāsanakāraṇaṃ vadāmī’’ti tāsaṃ anadhivāsanabhāvaṃ dassento santānandātiādimāha.

Tattha ākāse pathavīsaññiniyoti ākāse pathaviṃ māpetvā tattha pathavīsaññiniyo. Kandantīti rodanti. Chinnapātaṃ papatantīti majjhe chinnā viya hutvā yato vā tato vā papatanti. Āvaṭṭantīti āvaṭṭantiyo patitaṭṭhānameva āgacchanti. Vivaṭṭantīti patitaṭṭhānato parabhāgaṃ vaṭṭamānā gacchanti. Apica dve pāde pasāretvā sakiṃ purato sakiṃ pacchato sakiṃ vāmato sakiṃ dakkhiṇato saṃparivattamānāpi – ‘‘āvaṭṭanti vivaṭṭantī’’ti vuccanti. Santānanda, devatā pathaviyaṃ pathavīsaññiniyoti pakatipathavī kira devatā dhāretuṃ na sakkoti. Tattha hatthako brahmā viya devatā osīdanti. Tenāha bhagavā – ‘‘oḷārikaṃ hatthaka, attabhāvaṃ abhinimmināhī’’ti (a. ni. 

1.37) 说得像这样。劝导是指引导。长老显然是自然地身材魁梧，像大象一样。他披上了破旧的袈裟，显得异常伟大。
“为了见到如来”，因为无法见到佛陀的面容而感到懊恼。那么，为什么那些长老无法见到他呢？是的，他们无法见到。天神能够在普通人身上看到，但对于已灭尽烦恼者则无法看到。由于长老的伟大和光辉，他们也无法接近。为什么只有长老光辉显著，而其他的阿罗汉却不是呢？因为在迦萨佛的圣地，有守护的天神。
据说在毗婆尸佛圆寂时，建造了一座与一块黄金相似的法身圣地。在长寿佛的时代，只有一座圣地。人们用珍宝、金银、绿松石等材料，按照两指宽的厚度，建造了与一座游行的圣地相当的高。然后，地上的天神和空中的天神、热天神、冷天神、四大天王、天界的天神等，都在此圣地上建造了七游行的圣地。在人间，守护天神拿着花香等物品，前来供养圣地。
那时，这位长老化身为伟大的婆罗门，拿着一件黄色的衣服离开。天神从他的手中拿着衣服来供养圣地。婆罗门看到后，心中欢喜地想：“我也希望在未来成为这样的佛的圣地的守护天神。”于是他去世后转生到天界。在天界和人间徘徊时，迦萨佛降生于世，最终圆寂。他也只有一个法身。拿着它建造了游行的圣地。于是他在那儿成为了守护天神，转生于天界，最终在我们的佛陀时代去世，转生于高贵的家庭，出家修行，达到了阿罗汉果。因此，作为圣地的守护天神而到来，长老被认为是光辉显著的。
天神，阿难，感到懊恼。于是阿难问：“天神感到懊恼，难道我儿子没有其他的过失吗？”这是在说明。
201。那么，长老为什么这样说？世尊对你们说：“天神感到懊恼。”那么，天神们是什么状态呢？你们是否认为他们的圆寂会影响到你们呢？于是世尊说：“我不说是因为圆寂的原因。”并且指出她们不应有圆寂的状态，接着说：“她们感到懊恼。”
在这里，空中是指将大地视为空。哭泣是指在哭泣。被切断的部分像中间被切断一样，往下掉落。翻滚是指翻滚到倒下的地方。即使双脚伸展，向前、向后、向左、向右翻转，也被称为“翻滚和旋转”。“圣者，天神在大地上，认为大地是空的，显然是无法承载的。”在那里，像天神一样的婆罗门正在衰退。因此，世尊说：“粗糙的婆罗门，身体是由自身所造。”

3.128). Tasmā yā devatā pathaviyaṃ pathaviṃ māpesuṃ, tā sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘pathaviyaṃ pathavīsaññiniyo’’ti.

Vītarāgāti pahīnadomanassā silāthambhasadisā anāgāmikhīṇāsavadevatā.

Catusaṃvejanīyaṭhānavaṇṇanā

202.Vassaṃvuṭṭhāti buddhakāle kira dvīsu kālesu bhikkhū sannipatanti upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya kammaṭṭhānaggahaṇatthaṃ, vuṭṭhavassā ca gahitakammaṭṭhānānuyogena nibbattitavisesārocanatthaṃ. Yathā ca buddhakāle, evaṃ tambapaṇṇidīpepi apāragaṅgāya bhikkhū lohapāsāde sannipatiṃsu, pāragaṅgāya bhikkhū tissamahāvihāre. Tesu apāragaṅgāya bhikkhū saṅkārachaḍḍakasammajjaniyo gahetvā āgantvā mahāvihāre sannipatitvā cetiye sudhākammaṃ katvā – ‘‘vuṭṭhavassā āgantvā lohapāsāde sannipatathā’’ti vattaṃ katvā phāsukaṭṭhānesu vasitvā vuṭṭhavassā āgantvā lohapāsāde pañcanikāyamaṇḍale, yesaṃ pāḷi paguṇā, te pāḷiṃ sajjhāyanti. Yesaṃ aṭṭhakathā paguṇā, te aṭṭhakathaṃ sajjhāyanti. Yo pāḷiṃ vā aṭṭhakathaṃ vā virādheti , taṃ – ‘‘kassa santike tayā gahita’’nti vicāretvā ujuṃ katvā gāhāpenti. Pāragaṅgāvāsinopi tissamahāvihāre evameva karonti. Evaṃ dvīsu kālesu sannipatitesu bhikkhūsu ye pure vassūpanāyikāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatā visesārocanatthaṃ āgacchanti, evarūpe sandhāya ‘‘pubbe bhante vassaṃvuṭṭhā’’tiādimāha.

Manobhāvanīyeti manasā bhāvite sambhāvite. Ye vā mano manaṃ bhāventi vaḍḍhenti rāgarajādīni pavāhenti, evarūpeti attho. Thero kira vattasampanno mahallakaṃ bhikkhuṃ disvā thaddho hutvā na nisīdati, paccuggamanaṃ katvā hatthato chattañca pattacīvarañca gahetvā pīṭhaṃ papphoṭetvā deti, tattha nisinnassa vattaṃ katvā senāsanaṃ paṭijaggitvā deti. Navakaṃ bhikkhuṃ disvā tuṇhībhūto na nisīdati, samīpe ṭhatvā vattaṃ karoti. So tāya vattapaṭipattiyā aparihāniṃ patthayamāno evamāha.

Atha bhagavā – ‘‘ānando manobhāvanīyānaṃ dassanaṃ na labhissāmī’’ti cinteti, handassa, manobhāvanīyānaṃ dassanaṭṭhānaṃ ācikkhissāmi, yattha vasanto ito cito ca anāhiṇḍitvāva lacchati manobhāvanīye bhikkhū dassanāyāti cintetvā cattārimānītiādimāha.

Tattha saddhassāti buddhādīsu pasannacittassa vattasampannassa, yassa pāto paṭṭhāya cetiyaṅgaṇavattādīni sabbavattāni katāneva paññāyanti. Dassanīyānīti dassanārahāni dassanatthāya gantabbāni. Saṃvejanīyānīti saṃvegajanakāni. Ṭhānānīti kāraṇāni, padesaṭhānāneva vā.

Ye hi kecīti idaṃ cetiyacārikāya satthakabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha cetiyacārikaṃ āhiṇḍantāti ye ca tāva tattha tattha cetiyaṅgaṇaṃ sammajjantā, āsanāni dhovantā bodhimhi udakaṃ siñcantā āhiṇḍanti, tesu vattabbameva natthi asukavihāre ‘‘cetiyaṃ vandissāmā’’ti nikkhamitvā pasannacittā antarā kālaṅkarontāpi anantarāyena sagge patiṭṭhahissanti yevāti dasseti.

Ānandapucchākathāvaṇṇanā



3.128) 因此，凡是天神在大地上认为是大地的，都是指“认为大地的天神”。
“无欲”是指已断除烦恼的，像石头柱子一样的非来世已灭尽烦恼的天神。
“四种激动之处的描述”
202。降雨时，佛陀时代据说有两个时候，僧众聚集在一起，为了准备降雨的工作，进行修行。就像在佛陀时代一样，在坦巴帕尼岛（现代斯里兰卡）也有僧众聚集在金色的房子中，渡过河的僧众在三大寺院中聚集。在那些渡过河的僧众中，拿着摇摆的布，来到大寺院聚集，进行供养，完成了“降雨后，聚集在金色的房子中”的安排，住在舒适的地方，降雨后，聚集在金色的房子中，五个部落的僧众，他们的巴利文精通，便诵读巴利文。那些注释精通的，便诵读注释。若有人偏离巴利文或注释，就会考虑“你在谁的面前被接受”，然后直截了当地抓住。渡过河的居民也在三大寺院中这样做。这样，在两个时候聚集的僧众中，早先准备降雨的修行而来的，便是指“早先，尊者们降雨时聚集”。
“心的培养”是指用心去培养、去提升。那些用心去培养、去增长贪欲等的，便是这样的意思。长老看到一位修行完善的年长比丘，感到震惊而不坐下，走上前去，拿着伞和托钵，拍打座位，给坐着的人提供座位，安排卧具。看到新来的比丘，他保持沉默不坐下，而是站在旁边进行安排。因此，他由于这样的行为而期望不会减少，于是如此说道。
然后世尊思考：“阿难，我将无法看到心的培养。”于是他说：“我将告诉你心的培养的地方，住在那儿的人不会被打扰，能够看到心的培养的比丘。”接着提到“四种尊重”。
在这里，信仰是指对佛等的信心，心中充满信仰，依此为基础，所有的供养等都被认为是已完成的。可见的，是指应去见的、值得见的。激动的，是指令人激动的。原因是指原因，或是地方。
“那些人”是指为了供养圣地而说的。在那里，供养圣地的人是那些在各处清理圣地、洗净座位、在菩提树下洒水的人，他们在某个寺院中说“我们将供养圣地”，心中满怀信心，虽然在短时间内也会因障碍而在天界安住。

203.Adassanaṃ, ānandāti yadetaṃ mātugāmassa adassanaṃ, ayamettha uttamā paṭipattīti dasseti. Dvāraṃ pidahitvā senāsane nisinno hi bhikkhu āgantvā dvāre ṭhitampi mātugāmaṃ yāva na passati, tāvassa ekaṃseneva na lobho uppajjati, na cittaṃ calati. Dassane pana satiyeva tadubhayampi assa. Tenāha – ‘‘adassanaṃ ānandā’’ti. Dassane bhagavā sati kathanti bhikkhaṃ gahetvā upagataṭṭhānādīsu dassane sati kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā yasmā khaggaṃ gahetvā – ‘‘sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te sīsaṃ pātessāmī’’ti ṭhitapurisena vā, ‘‘sace mayā saddhiṃ ālapasi, ettheva te maṃsaṃ murumurāpetvā khādissāmī’’ti ṭhitayakkhiniyā vā ālapituṃ varaṃ. Ekasseva hi attabhāvassa tappaccayā vināso hoti, na apāyesu aparicchinnadukkhānubhavanaṃ. Mātugāmena pana ālāpasallāpe sati vissāso hoti, vissāse sati otāro hoti, otiṇṇacitto sīlabyasanaṃ patvā apāyapūrako hoti; tasmā anālāpoti āha. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;

Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;

Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape’’ti. (a. ni. 5.55);

Ālapantena panāti sace mātugāmo divasaṃ vā pucchati, sīlaṃ vā yācati, dhammaṃ vā sotukāmo hoti, pañhaṃ vā pucchati, tathārūpaṃ vā panassa pabbajitehi kattabbakammaṃ hoti, evarūpe kāle anālapantaṃ ‘‘mūgo ayaṃ, badhiro ayaṃ, bhutvāva baddhamukho nisīdatī’’ti vadati, tasmā avassaṃ ālapitabbaṃ hoti. Evaṃ ālapantena pana kathaṃ paṭipajjitabbanti pucchati. Atha bhagavā – ‘‘etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṃ upaṭṭhapetha, bhaginimattīsu bhaginicittaṃ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṃ upaṭṭhapethā’’ti (saṃ. ni. 4.127) imaṃ ovādaṃ sandhāya sati, ānanda, upaṭṭhapetabbāti āha.

204.Abyāvaṭāti atantibaddhā nirussukkā hotha. Sāratthe ghaṭathāti uttamatthe arahatte ghaṭetha. Anuyuñjathāti tadadhigamāya anuyogaṃ karotha. Appamattāti tattha avippamuṭṭhasatī. Vīriyātāpayogena ātāpino. Kāye ca jīvite ca nirapekkhatāya pahitattā pesitacittā viharatha.

205.Kathaṃpana, bhanteti tehi khattiyapaṇḍitādīhi kathaṃ paṭipajjitabbaṃ. Addhā maṃ te paṭipucchissanti – ‘‘kathaṃ, bhante, ānanda tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti; ‘‘tesāhaṃ kathaṃ paṭivacanaṃ demī’’ti pucchati. Ahatena vatthenāti navena kāsikavatthena. Vihatena kappāsenāti supothitena kappāsena. Kāsikavatthañhi sukhumattā telaṃ na gaṇhāti, kappāso pana gaṇhāti. Tasmā ‘‘vihatena kappāsenā’’ti āha. Āyasāyāti sovaṇṇāya. Sovaṇṇañhi idha ‘‘ayasa’’nti adhippetaṃ.

Thūpārahapuggalavaṇṇanā

206.Rājā cakkavattīti ettha kasmā bhagavā agāramajjhe vasitvā kālaṅkatassa rañño thūpārahataṃ anujānāti, na sīlavato puthujjanassa bhikkhussāti? Anacchariyattā. Puthujjanabhikkhūnañhi thūpe anuññāyamāne tambapaṇṇidīpe tāva thūpānaṃ okāso na bhaveyya, tathā aññesu ṭhānesu. Tasmā ‘‘anacchariyā te bhavissantī’’ti nānujānāti. Rājā cakkavattī ekova nibbattati, tenassa thūpo acchariyo hoti. Puthujjanasīlavato pana parinibbutabhikkhuno viya mahantampi sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.

Ānandaacchariyadhammavaṇṇanā



203。不可见，阿难，指的是母亲的不可见，这里显现出这是最好的修行。闭上门坐在卧具上的比丘，即使看到站在门口的母亲，心中也不会生起贪欲，心也不会动摇。但如果看到的话，情况就会有所不同。因此，世尊说：“不可见，阿难。”世尊问道：“在看到时，拿着乞食碗等，应该如何面对？”于是世尊因为拿着刀，若与我交谈

207.Vihāranti idha maṇḍalamālo vihāroti adhippeto, taṃ pavisitvā. Kapisīsanti dvārabāhakoṭiyaṃ ṭhitaṃ aggaḷarukkhaṃ. Rodamāno aṭṭhāsīti so kirāyasmā cintesi – ‘‘satthārā mama saṃvegajanakaṃ vasanaṭṭhānaṃ kathitaṃ, cetiyacārikāya sātthakabhāvo kathito, mātugāme paṭipajjitabbapañho vissajjito, attano sarīre paṭipatti akkhātā, cattāro thūpārahā kathitā, dhuvaṃ ajja bhagavā parinibbāyissatī’’ti, tassevaṃ cintayato balavadomanassaṃ uppajji. Athassa etadahosi – ‘‘bhagavato santike rodanaṃ nāma aphāsukaṃ, ekamantaṃ gantvā sokaṃ tanukaṃ karissāmī’’ti, so tathā akāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘rodamāno aṭṭhāsī’’ti.

Ahañca vatamhīti ahañca vata amhi, ahaṃ vatamhītipi pāṭho. Yo mama anukampakoti yo maṃ anukampati anusāsati, sve dāni paṭṭhāya kassa mukhadhovanaṃ dassāmi, kassa pāde dhovissāmi, kassa senāsanaṃ paṭijaggissāmi, kassa pattacīvaraṃ gahetvā vicarissāmīti bahuṃ vilapi. Āmantesīti bhikkhusaṅghassa antare theraṃ adisvā āmantesi.

Mettenakāyakammenāti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanadānādikāyakammena. Hitenāti hitavuddhiyā katena. Sukhenāti sukhasomanasseneva katena, na dukkhinā dummanena hutvāti attho. Advayenāti dve koṭṭhāse katvā akatena. Yathā hi eko sammukhāva karoti na parammukhā, eko parammukhāva karoti na sammukhā evaṃ vibhāgaṃ akatvā katenāti vuttaṃ hoti. Appamāṇenāti pamāṇavirahitena. Cakkavāḷampi hi atisambādhaṃ, bhavaggampi atinīcaṃ, tayā kataṃ kāyakammameva bahunti dasseti.

Mettena vacīkammenāti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanakālārocanādinā vacīkammena. Api ca ovādaṃ sutvā – ‘‘sādhu, bhante’’ti vacanampi mettaṃ vacīkammameva. Mettena manokammenāti kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā vivittāsane nisīditvā – ‘‘satthā arogo hotu, abyāpajjo sukhī’’ti evaṃ pavattitena manokammena. Katapuññosīti kappasatasahassaṃ abhinīhārasampannosīti dasseti. Katapuññosīti ca ettāvatā vissattho mā pamādamāpajji, atha kho padhānamanuyuñja. Evañhi anuyutto khippaṃ hohisi anāsavo, dhammasaṅgītikāle arahattaṃ pāpuṇissasi. Na hi mādisassa katapāricariyā nipphalā nāma hotīti dasseti.

208. Evañca pana vatvā mahāpathaviṃ pattharanto viya ākāsaṃ vitthārento viya cakkavāḷagiriṃ osārento viya sineruṃ ukkhipento viya mahājambuṃ khandhe gahetvā cālento viya āyasmato ānandassa guṇakathaṃ ārabhanto atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Tattha ‘‘yepi te, bhikkhave, etarahī’’ti kasmā na vuttaṃ? Aññassa buddhassa natthitāya. Eteneva cetaṃ veditabbaṃ – ‘‘yathā cakkavāḷantarepi añño buddho natthī’’ti. Paṇḍitoti byatto. Medhāvīti khandhadhātuāyatanādīsu kusalo.



207。此处所说的“住处”是指围绕的寺院，进入后便是。大象的头上站着一棵大树。哭泣着站着，他心中思考：“我的老师所讲的令人警觉的居住之处，供养圣地的必要性，母亲应当遵循的教导已经阐明，自己身体的修行已经说明，四座佛塔的必要性已经讲述，今天佛陀必定会圆寂。”当他如此思考时，心中产生了强烈的忧愁。于是他想到：“在佛陀的面前哭泣是不合适的，我将去一旁轻轻地表达我的悲伤。”于是，他就这样做了。因此说：“哭泣着站着。”
“我确实如此”，是指我确实如此，或是“我确实如此”的说法。谁对我表示怜悯，谁对我加以指导，从明天开始，我要为谁洗脸，谁的脚要洗，谁的卧具要照料，谁的托钵和袈裟要拿着到处走，这些都在喃喃自语。于是他对比丘僧团中的长老说道。
“以慈心的身体行为”，是指以慈心所发起的洗脸、给予等身体行为。“以利益的方式”，是指以利益的方式所做的。“以快乐的方式”，是指以快乐的心情所做的，而不是以痛苦的心情所做的。 “以不二的方式”，是指在两个方面所做的。“就像一个人面对面而做，而不是背对面”，这便是所说的。“以无量的方式”，是指没有量的限制。因为即使是世界也极其广阔，生死也极其微小，所做的身体行为也显得极其丰富。
“以慈心的语言行为”，是指以慈心所发起的洗脸、照明等语言行为。此外，听到教导时说：“好极了，尊者”的话也是慈心的语言行为。“以慈心的意念行为”，是指在洗身体后，坐在清静的地方，默念：“愿老师健康，愿无忧快乐。”以此发起的意念行为。已做的善行，指的是数亿次的善行丰盈的表现。已做的善行，意指在此基础上不要懈怠，而应继续努力。如此，若能精进，很快就能达到无漏，在法的集会上获得阿罗汉果。因为像他这样的人所做的善行绝不会徒劳。
208。如此说着，像是在追求大地，像是在扩展天空，像是在推动世界山，像是在举起大果树，像是在摇动阿难的诸多美德，随后佛陀对比丘们说道：“你们啊，尊者们，为什么没有提到那些呢？”因为没有其他佛的存在。通过这个可以知道：“在世界的边界间，也没有其他佛。”智者是指有智慧的人。聪明人是指在五蕴、元素、感官等方面有能力的人。

209.Bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāyāti ye bhagavantaṃ passitukāmā theraṃ upasaṅkamanti, ye ca ‘‘āyasmā kirānando samantapāsādiko abhirūpo dassanīyo bahussuto saṅghasobhano’’ti therassa guṇe sutvā āgacchanti, te sandhāya ‘‘bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamantī’’ti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Attamanāti savanena no dassanaṃ sametīti sakamanā tuṭṭhacittā. Dhammanti ‘‘kacci, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci yoniso manasikārena kammaṃ karotha, ācariyupajjhāye vattaṃ pūrethā’’ti evarūpaṃ paṭisanthāradhammaṃ. Tattha bhikkhunīsu – ‘‘kacci, bhaginiyo, aṭṭha garudhamme samādāya vattathā’’ti idampi nānākaraṇaṃ hoti. Upāsakesu āgatesu ‘‘upāsaka, na te kacci sīsaṃ vā aṅgaṃ vā rujjati, arogā te puttabhātaro’’ti na evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Evaṃ pana karoti – ‘‘kathaṃ upāsakā tīṇi saraṇāni pañca sīlāni rakkhatha, māsassa aṭṭha uposathe karotha, mātāpitūnaṃ upaṭṭhānavattaṃ pūretha, dhammikasamaṇabrāhmaṇe paṭijaggathā’’ti. Upāsikāsupi eseva nayo.

Idāni ānandattherassa cakkavattinā saddhiṃ upamaṃ karonto cattārome bhikkhavetiādimāha. Tattha khattiyāti abhisittā ca anabhisittā ca khattiyajātikā. Te kira – ‘‘rājā cakkavattī nāma abhirūpo dassanīyo pāsādiko ākāsena vicaranto rajjaṃ anusāsati dhammiko dhammarājā’’ti tassa guṇakathaṃ sutvā ‘‘savanena dassanampi sama’’nti attamanā honti. Bhāsatīti kathento – ‘‘kathaṃ, tātā, rājadhammaṃ pūretha, paveṇiṃ rakkhathā’’ti paṭisanthāraṃ karoti. Brāhmaṇesu pana – ‘‘kathaṃ ācariyā mante vācetha, kathaṃ antevāsikā mante gaṇhanti, dakkhiṇaṃ vā vatthāni vā kapilaṃ vā alatthā’’ti paṭisanthāraṃ karoti. Gahapatīsu – ‘‘kathaṃ tātā, na vo rājakulato daṇḍena vā balinā vā pīḷā atthi, sammā devo dhāraṃ anupavecchati, sassāni sampajjantī’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Samaṇesu – ‘‘kathaṃ, bhante, pabbajitaparikkhārā sulabhā, samaṇadhamme na pamajjathā’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti.

Mahāsudassanasuttadesanāvaṇṇanā



209。比丘众是为了见阿难而来，想要见佛陀的长老们，听说“阿难尊者是光彩照人、令人瞩目的，博学多闻，僧团的光辉”，因此前来，这便是所说的“比丘众为了见阿难而前来”。这种情况在各处都是如此。心满意足，指的是内心愉悦而非仅仅通过视觉的满足。关于法，问道：“朋友，你们是否能忍耐，是否能承受，是否能以正思维来行事，是否能履行老师和上师的教导。”这是类似的交谈法。在比丘尼中也有类似的问候：“朋友们，你们是否能遵守八项重法。”这也是各种不同的问候。在前来信士中，问道：“信士，你们的头或身体是否有不适，愿你们的儿子和兄弟健康。”并不会如此问候。反而这样问候：“信士们，你们如何保护三宝，五戒，是否在一个月内遵守八斋戒，是否能照顾父母，是否能照看虔诚的比丘和婆罗门。”信女们也是如此。
现在，阿难长老以转轮圣王为比喻，提到这四位比丘。这里的王族，指的是被加冕和未被加冕的王族。他们听说“转轮圣王是光彩照人、令人瞩目的，像在天空中飞翔，统治着国家，正义的法王”，听到这样的赞美后，心中感到愉悦。说话时，问道：“朋友们，如何履行王法，如何保护国家。”在婆罗门中，问道：“老师们，如何说出经典，如何让弟子们接受，如何给予南方的衣物或食物。”在富人中，问道：“朋友们，你们是否受到王族的惩罚或强者的压迫，正义的天神不会让你们受苦，庄稼丰收。”这样问候。在修行者中，问道：“尊者们，出家人的用品是否容易获得，修行的法则不要懈怠。”这样问候。
“伟大的善见经”的讲解。

210.Khuddakanagaraketi nagarapatirūpake sambādhe khuddakanagarake. Ujjaṅgalanagaraketi visamanagarake. Sākhānagaraketi yathā rukkhānaṃ sākhā nāma khuddakā honti, evameva aññesaṃ mahānagarānaṃ sākhāsadise khuddakanagarake. Khattiyamahāsālāti khattiyamahāsārappattā mahākhattiyā. Esa nayo sabbattha.

Tesu khattiyamahāsālā nāma yesaṃ koṭisatampi koṭisahassampi dhanaṃ nikhaṇitvā ṭhapitaṃ, divasaparibbayo ekaṃ kahāpaṇasakaṭaṃ nigacchati, sāyaṃ dve pavisanti. Brāhmaṇamahāsālā nāma yesaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo eko kahāpaṇakumbho nigacchati, sāyaṃ ekasakaṭaṃ pavisati. Gahapatimahāsālā nāma yesaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, divasaparibbayo pañca kahāpaṇambaṇāni nigacchanti, sāyaṃ kumbho pavisati.

Māhevaṃ, ānanda, avacāti ānanda, mā evaṃ avaca, na imaṃ ‘‘khuddakanagara’’nti vattabbaṃ. Ahañhi imasseva nagarassa sampattiṃ kathetuṃ – ‘‘anekavāraṃ tiṭṭhaṃ nisīdaṃ mahantena ussāhena, mahantena parakkamena idhāgato’’ti vatvā bhūtapubbantiādimāha. Subhikkhāti khajjabhojjasampannā. Hatthisaddenāti ekasmiṃ hatthimhi saddaṃ karonte caturāsītihatthisahassāni saddaṃ karonti, iti hatthisaddena avivittā, hoti, tathā assasaddena. Puññavanto panettha sattā catusindhavayuttehi rathehi aññamaññaṃ anubandhamānā antaravīthīsu vicaranti, iti rathasaddena avivittā hoti. Niccaṃ payojitāneva panettha bheriādīni tūriyāni, iti bherisaddādīhipi avivittā hoti. Tattha sammasaddoti kaṃsatāḷasaddo. Pāṇitāḷasaddoti pāṇinā caturassaambaṇatāḷasaddo. Kuṭabherisaddotipi vadanti.

Asnāthapivatha khādathāti asnātha pivatha khādatha. Ayaṃ panettha saṅkhepo, bhuñjatha bhoti iminā dasamena saddena avivittā hoti anupacchinnasaddā. Yathā pana aññesu nagaresu ‘‘kacavaraṃ chaḍḍetha, kudālaṃ gaṇhatha, pacchiṃ gaṇhatha, pavāsaṃ gamissāma, taṇḍulapuṭaṃ gaṇhatha, bhattapuṭaṃ gaṇhatha, phalakāvudhādīni sajjāni karothā’’ti evarūpā saddā honti, na yidha evaṃ ahosīti dasseti.

‘‘Dasamena saddenā’’ti ca vatvā ‘‘kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosī’’ti sabbaṃ mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhāpetvā gaccha tvaṃ ānandātiādimāha. Tattha abhikkamathāti abhimukhā kamatha, āgacchathāti attho. Kiṃ pana te bhagavato āgatabhāvaṃ na jānantīti? Jānanti. Buddhānaṃ gatagataṭṭhānaṃ nāma mahantaṃ kolāhalaṃ hoti, kenacideva karaṇīyena nisinnattā na āgatā. ‘‘Te āgantvā bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ saṃvidahitvā dassantī’’ti tesaṃ santike avelāyampi bhagavā pesesi.

Mallānaṃ vandanāvaṇṇanā

211.Amhākañca noti ettha no kāro nipātamattaṃ. Aghāvinoti uppannadukkhā. Dummanāti anattamanā. Cetodukkhasamappitāti domanassasamappitā. Kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvāti ekekaṃ kulaparivattaṃ kulasaṅkhepaṃ vīthisabhāgena ceva racchāsabhāgena ca visuṃ visuṃ ṭhapetvā.

Subhaddaparibbājakavatthuvaṇṇanā



210。小城镇，指的是如同城市的喧闹的小城镇。辉煌的城市，指的是不平常的城市。枝叶城市，指的是如同树木的枝叶一样的小城市，其他大城市也有类似的小城市。王族的伟大，指的是拥有伟大王族的王国。此类情况在各处都是如此。
在这些王族的伟大中，拥有数十万甚至数百万财富的人，白天的支出只需一个卡哈帕那的车子，晚上则进两辆车。婆罗门的伟大，指的是拥有八十万财富的人，白天的支出只需一个卡哈帕那的罐子，晚上则进一辆车。家庭主的伟大，指的是拥有四十万财富的人，白天的支出为五个卡哈帕那的罐子，晚上则进一个罐子。
“不要这样说，阿难”，是说阿难，不要这样说，这样就不应被称为“小城镇”。我确实是为了描述这个城市的财富而说：“我多次站立、坐下，带着巨大的勇气和努力来到这里。”这样的话就像说“丰饶的食物”。“丰饶的食物”是指美味的食物。关于大象的声音，指的是在一头大象身上发出的声音，发出声音的有三十八万头大象，因此在大象的声音中是没有隔阂的，马的声音也是如此。这里的善人则是指在四辆马车上互相牵引的众生，因此在马车的声音中也是没有隔阂的。这里的鼓声等乐器也是如此，因此在鼓声等乐器中也是没有隔阂的。这里的“善音”是指善音的声音。这里的“善音”也可以称为善音的声音。
“吃喝吧”，是指吃喝。这里的总结是，享用食物。就像在其他城市中说：“丢掉鱼网，拿起锹，拿起镰刀，去捕捞，拿起米袋，拿起饭袋，准备各种工具。”这样的话在这里并没有出现。
“通过第十个声音”，是说“库萨瓦提，阿难，王都被七道围墙包围”，这样便完成了《大善见经》的讲解。接着说：“向前走”，是指朝着前方走。你们难道不知道佛陀的到来吗？他们知道。佛陀的去处是一个巨大的喧闹，因为某种原因坐着的人没有来。“他们来到比丘僧团的聚集处，准备见面。”因此佛陀在他们面前也发送了信息。
211。我们并不是说这里没有，否定的词仅是表示否定的意思。痛苦的出现，指的是产生的痛苦。心情不佳，指的是不愉快的心情。心中的痛苦，指的是心中充满痛苦。家族的轮回，指的是每个家族的轮回，依照家族的特点和道路的特征，分别设立。
关于苏巴达的游方者的解释。

212.Subhaddonāma paribbājakoti udiccabrāhmaṇamahāsālakulā pabbajito channaparibbājako. Kaṅkhādhammoti vimatidhammo. Kasmā panassa ajja evaṃ ahosīti? Tathāvidhaupanissayattā. Pubbe kira puññakaraṇakāle dve bhātaro ahesuṃ. Te ekatova sassaṃ akaṃsu. Tattha jeṭṭhakassa – ‘‘ekasmiṃ sasse navavāre aggasassadānaṃ mayā dātabba’’nti ahosi. So vappakāle bījaggaṃ nāma datvā gabbhakāle kaniṭṭhena saddhiṃ mantesi – ‘‘gabbhakāle gabbhaṃ phāletvā dassāmā’’ti kaniṭṭho – ‘‘taruṇasassaṃ nāsetukāmosī’’ti āha. Jeṭṭho kaniṭṭhassa ananuvattanabhāvaṃ ñatvā khettaṃ vibhajitvā attano koṭṭhāsato gabbhaṃ phāletvā khīraṃ nīharitvā sappinavanītena saṃyojetvā adāsi, puthukakāle puthukaṃ kāretvā adāsi, lāyanakāle lāyanaggaṃ, veṇikaraṇe veṇaggaṃ, kalāpādīsu kalāpaggaṃ, khalaggaṃ, khalabhaṇḍaggaṃ, koṭṭhagganti evaṃ ekasasse navavāre aggadānaṃ adāsi. Kaniṭṭho pana uddharitvā adāsi.

Tesu jeṭṭhako aññāsikoṇḍaññatthero jāto. Bhagavā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti olokento ‘‘aññāsikoṇḍañño ekasmiṃ sasse nava aggadānāni adāsi, imaṃ aggadhammaṃ tassa desessāmī’’ti sabbapaṭhamaṃ dhammaṃ desesi. So aṭṭhārasahi brahmakoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Kaniṭṭho pana ohīyitvā pacchā dānassa dinnattā satthu parinibbānakāle evaṃ cintetvā satthāraṃ daṭṭhukāmo ahosi.

Mā tathāgataṃ viheṭhesīti thero kira – ‘‘ete aññatitthiyā nāma attano gahaṇameva gaṇhanti, tassa vissajjāpanatthāya bhagavato bahuṃ bhāsamānassa kāyavācāvihesā bhavissati, pakatiyāpi ca kilantoyeva bhagavā’’ti maññamāno evamāha. Paribbājako – ‘‘na me ayaṃ bhikkhu okāsaṃ karoti, atthikena pana anuvattitvā kāretabbo’’ti theraṃ anuvattanto dutiyampi tatiyampi āha.

213.Assosikhoti sāṇidvāre ṭhitassa bhāsato pakatisoteneva assosi, sutvā ca pana subhaddasseva atthāya mahatā ussāhena āgatattā alaṃ ānandātiādimāha. Tattha alanti paṭikkhepatthe nipāto. Aññāpekkhovāti aññātukāmova hutvā. Abbhaññiṃsūti yathā tesaṃ paṭiññā, tatheva jāniṃsu. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace nesaṃ sā paṭiññā niyyānikā, sabbe abbhaññaṃsu, no ce, na abbhaññaṃsu. Tasmā kiṃ tesaṃ paṭiññā niyyānikā, aniyyānikāti ayameva tassa pañhassa attho. Atha bhagavā tesaṃ aniyyānikabhāvakathanena atthābhāvato ceva okāsābhāvato ca ‘‘ala’’nti paṭikkhipitvā dhammameva desesi. Paṭhamayāmasmiñhi mallānaṃ dhammaṃ desetvā majjhimayāme subhaddassa, pacchimayāme bhikkhusaṅghaṃ ovaditvā balavapaccūsasamaye parinibbāyissāmicceva bhagavā āgato.



212。名为苏巴达的游方者，是指从乌迪察的婆罗门大家族中出家成为隐者的六个隐者。怀疑的法，指的是困惑的法。为何今天会如此呢？因为有这样的因缘。之前确实在行善时有两个兄弟。他们一起耕种了一块稻田。对此，长兄想：“在这块稻田中，我应当在同一块稻田中施予九种最优质的稻米。”于是他在播种时，把种子放入土中，并在怀孕时与弟弟一起商量：“在怀孕时，我会把胎儿放出来。”弟弟则说：“你想要消灭年轻的稻子。”长兄知道弟弟不愿意继续，于是将稻田划分，自己从中取出胎儿，取出牛奶，用新鲜的稻米将其捆绑，给予了他，成熟时又给予了成熟的稻子，收割时给予了收割的稻子，捆扎时给予了捆扎的稻子，切割时给予了切割的稻子，分割时给予了分割的稻子，给予了九种最优质的稻米。弟弟则将其提起并给予了。
在这些人中，长兄名为阿ññāsikoṇḍa。佛陀在思考：“我该向谁讲授第一法？”于是看到“阿ññāsikoṇḍa在一块稻田中给予了九种最优质的供养，我将向他讲授这一最优质的法。”于是他讲授了第一法。于是他与十八位天神一起获得了初果。弟弟在此后因供养而思考，想要在佛陀圆寂时见到老师。
“不要这样打扰如来”，是指长老认为：“这些异教徒只会抓住自己的见解，为了说明这一点，佛陀所说的许多言辞将会成为身体和言辞的打扰，佛陀本身也会疲惫。”因此他如此说道。游方者则说：“这位比丘不让我有机会，但我必须遵循他。”于是长老第二次、第三次说道。
213。听闻，指的是站在门口的人通过自然的声音听到的，听到后为了苏巴达的利益而以巨大的勇气而来，因此阿难等人说：“够了。”这里的“够了”是指反对的意思。“想要知道”，是指想要了解。听到的，是指根据他们的承诺，他们也知道。这是说：“如果他们的承诺是引导性的，所有人都知道；如果不是，则没有人知道。”因此，若他们的承诺是引导性的，便是无引导性，这正是这一问题的意思。于是佛陀通过说明他们的无引导性，因而在意义上和机会的缺乏中，便说：“够了”，然后讲授法。早晨讲授了摩诃摩罗的法，正午讲授了苏巴达的法，下午讲授了比丘僧团的教导，晚上在强烈的晨曦中便圆寂。

214.Samaṇopi tattha na upalabbhatīti paṭhamo sotāpannasamaṇopi tattha natthi, dutiyo sakadāgāmisamaṇopi, tatiyo anāgāmisamaṇopi, catuttho arahattasamaṇopi tattha natthīti attho. ‘‘Imasmiṃ kho’’ti purimadesanāya aniyamato vatvā idāni attano sāsanaṃ niyamento āha. Suññā parappavādā samaṇebhīti catunnaṃ maggānaṃ atthāya āraddhavipassakehi catūhi, maggaṭṭhehi catūhi, phalaṭṭhehi catūhīti dvādasahi samaṇehi suññā parappavādā tucchā rittakā. Ime ca subhaddāti ime dvādasa bhikkhū. Sammā vihareyyunti ettha sotāpanno attano adhigataṭṭhānaṃ aññassa kathetvā taṃ sotāpannaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sakadāgāmiādīsu. Sotāpattimaggaṭṭho aññampi sotāpattimaggaṭṭhaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggaṭṭhesu. Sotāpattimaggatthāya āraddhavipassako attano paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetvā aññampi sotāpattimaggatthāya āraddhavipassakaṃ karonto sammā viharati nāma. Esa nayo sesamaggatthāya āraddhavipassakesu. Idaṃ sandhāyāha – ‘‘sammā vihareyyu’’nti. Asuñño loko arahantehi assāti naḷavanaṃ saravanaṃ viya nirantaro assa.

Ekūnatiṃso vayasāti vayena ekūnatiṃsavasso hutvā. Yaṃ pabbajinti ettha yanti nipātamattaṃ. Kiṃ kusalānuesīti ‘‘kiṃ kusala’’nti anuesanto pariyesanto. Tattha – ‘‘kiṃ kusala’’nti sabbaññutaññāṇaṃ adhippetaṃ, taṃ gavesantoti attho. Yato ahanti yato paṭṭhāya ahaṃ pabbajito, etthantare samadhikāni paññāsa vassāni hontīti dasseti. Ñāyassa dhammassāti ariyamaggadhammassa. Padesavattīti padese vipassanāmagge pavattanto. Ito bahiddhāti mama sāsanato bahiddhā. Samaṇopinatthīti padesavattivipassakopi natthi, paṭhamasamaṇo sotāpannopi natthīti vuttaṃ hoti.

Ye etthāti ye tumhe ettha sāsane satthārā sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā, tesaṃ vo lābhā tesaṃ vo suladdhanti. Bāhirasamaye kira yaṃ antevāsikaṃ ācariyo – ‘‘imaṃ pabbājehi , imaṃ ovada, imaṃ anusāsā’’ti vadati, so tena attano ṭhāne ṭhapito hoti, tasmā tassa – ‘‘imaṃ pabbajehi, imaṃ ovada, imaṃ anusāsā’’ti ime lābhā honti. Therampi subhaddo tameva bāhirasamayaṃ gahetvā evamāha.

Alattha khoti kathaṃ alattha? Thero kira naṃ ekamantaṃ netvā udakatumbato pānīyena sīsaṃ temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ kathetvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā saraṇāni datvā bhagavato santikaṃ ānesi. Bhagavā upasampādetvā kammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ gahetvā uyyānassa ekamante caṅkamaṃ adhiṭṭhāya ghaṭento vāyamanto vipassanaṃ vaḍḍhento saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā āgamma bhagavantaṃ vanditvā nisīdi. Taṃ sandhāya – ‘‘acirūpasampanno kho panā’’tiādi vuttaṃ.

So ca bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti saṅgītikārakānaṃ vacanaṃ. Tattha yo bhagavati dharamāne pabbajitvā aparabhāge upasampadaṃ labhitvā kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, upasampadampi vā dharamāneyeva labhitvā aparabhāge kammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ pāpuṇāti, kammaṭṭhānampi vā dharamāneyeva gahetvā aparabhāge arahattameva pāpuṇāti, sabbopi so pacchimo sakkhisāvako. Ayaṃ pana dharamāneyeva bhagavati pabbajito ca upasampanno ca kammaṭṭhānañca gahetvā arahattaṃ pattoti.

Pañcamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.


214。"在那里找不到沙门"，意思是在那里没有第一种入流沙门、第二种一来沙门、第三种不还沙门,也没有第四种阿罗汉沙门。"在这里"是指在前面的教导中没有明确说明,现在为了明确自己的教导而说。"其他教派空无沙门"，意思是其他教派缺乏为了四种道果而努力修习观禅的四种人、处于四种道的四种人、处于四种果的四种人,总共十二种沙门,因此其他教派是空虚的、空无的。"这些,须跋陀"是指这十二种比丘。"正确地安住"，这里指入流者将自己所证悟的境界告诉他人,使他人也成为入流者,这就叫做正确地安住。一来等也是同样的道理。处于入流道的人使他人也处于入流道,这叫做正确地安住。其他道也是同样的道理。为了证得入流道而修习观禅的人,将自己熟悉的业处告诉他人,使他人也为证得入流道而修习观禅,这叫做正确地安住。其他道也是同样的道理。这就是所说的"正确地安住"的意思。"世间不会空无阿罗汉",意思是世间会像芦苇丛和箭丛一样充满阿罗汉。
"二十九岁"是指年龄二十九岁。"我出家"中的"我"只是一个虚词。"寻求什么善法"是指寻求、探索"什么是善法"。这里"什么是善法"指的是一切智智,意思是寻求这种智慧。"从那时起我"是指从我出家开始,在这期间已经超过五十年。"正法"是指圣道法。"部分修习"是指在部分观禅道路上修习。"在此之外"是指在我的教法之外。"没有沙门"是指没有部分修习观禅的人,也没有第一种入流沙门。
"你们在这里"是指你们在这个教法中由老师亲自授予弟子的灌顶,你们获得了这些,你们很幸运。据说在外道中,老师对弟子说"让这个人出家,教导这个人,指导这个人",这样就把弟子安置在自己的位置上,因此弟子就获得了"让这个人出家,教导这个人,指导这个人"这些利益。须跋陀也是根据这种外道的习惯对长老这样说的。
"他获得了"是怎么获得的呢?据说长老把他带到一边,用水瓶里的水浇湿他的头,教导他关于皮肤等五种业处,剃除他的头发和胡须,让他穿上袈裟,授予他皈依,然后带他到佛陀面前。佛陀为他授具足戒,教导他业处。他接受后,在花园的一角确立经行道,努力精进,增长观禅,获得了具有无碍解的阿罗汉果,然后来到佛陀面前顶礼坐下。这就是所说的"刚刚受具足戒"等的意思。
"他是世尊最后的亲证弟子"是结集者们说的话。这里,在世尊在世时出家,后来受具足戒,接受业处后证得阿罗汉果的人,或者在世尊在世时受具足戒,后来接受业处证得阿罗汉果的人,或者在世尊在世时接受业处,后来证得阿罗汉果的人,所有这些人都是最后的亲证弟子。但这个人是在世尊在世时出家、受具足戒、接受业处并证得阿罗汉果的。
第五诵分的解释完毕。


Tathāgatapacchimavācāvaṇṇanā



如来最后教诲的解释
provided by EasyChat

216. Idāni bhikkhusaṅghassa ovādaṃ ārabhi, taṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ. Tattha desito paññattoti dhammopi desito ceva paññatto ca, vinayopi desito ceva paññatto ca. Paññatto ca nāma ṭhapito paṭṭhapitoti attho. So vo mamaccayenāti so dhammavinayo tumhākaṃ mamaccayena satthā. Mayā hi vo ṭhiteneva – ‘‘idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, idaṃ lokavajjaṃ, idaṃ paṇṇattivajjaṃ, ayaṃ āpatti puggalassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ āpatti gaṇassa santike vuṭṭhāti, ayaṃ saṅghassa santike vuṭṭhātī’’ti sattāpattikkhandhavasena otiṇṇe vatthusmiṃ sakhandhakaparivāro ubhatovibhaṅgo vinayo nāma desito, taṃ sakalampi vinayapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati.

Ṭhiteneva ca mayā – ‘‘ime cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañca indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti tena tenākārena ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā suttantapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi suttantapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati. Ṭhiteneva ca mayā – ‘‘ime pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta sañcetanā, satta cittāni. Tatrāpi ‘ettakā dhammā kāmāvacarā, ettakā rūpāvacarā, ettakā arūpāvacarā, ettakā pariyāpannā, ettakā apariyāpannā, ettakā lokiyā, ettakā lokuttarā’ti’’ ime dhamme vibhajitvā vibhajitvā catuvīsatisamantapaṭṭhānaanantanayamahāpaṭṭhānapaṭimaṇḍitaṃ abhidhammapiṭakaṃ desitaṃ, taṃ sakalampi abhidhammapiṭakaṃ mayi parinibbute tumhākaṃ satthukiccaṃ sādhessati.

Iti sabbampetaṃ abhisambodhito yāva parinibbānā pañcacattālīsavassāni bhāsitaṃ lapitaṃ – ‘‘tīṇi piṭakāni, pañca nikāyā, navaṅgāni, caturāsīti dhammakkhandhasahassānī’’ti evaṃ mahāpabhedaṃ hoti. Iti imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni tiṭṭhanti, ahaṃ ekova parinibbāyāmi. Ahañca kho pana dāni ekakova ovadāmi anusāsāmi, mayi parinibbute imāni caturāsīti dhammakkhandhasahassāni tumhe ovadissanti anusāsissantīti evaṃ bhagavā bahūni kāraṇāni dassento – ‘‘so vo mamaccayena satthā’’ti ovaditvā puna anāgate cārittaṃ dassento yathā kho panātiādimāha.

Tattha samudācarantīti kathenti voharanti. Nāmena vā gottena vāti navakāti avatvā ‘‘tissa, nāgā’’ti evaṃ nāmena vā, ‘‘kassapa, gotamā’’ti evaṃ gottena vā, ‘‘āvuso tissa, āvuso kassapā’’ti evaṃ āvusovādena vā samudācaritabbo. Bhanteti vā āyasmāti vāti bhante tissa, āyasmā tissāti evaṃ samudācaritabbo. Samūhanatūti ākaṅkhamāno samūhanatu, yadi icchati samūhaneyyāti attho. Kasmā pana samūhanathāti ekaṃseneva avatvā vikappavacaneneva ṭhapesīti? Mahākassapassa balaṃ diṭṭhattā. Passati hi bhagavā – ‘‘samūhanathāti vuttepi saṅgītikāle kassapo na samūhanissatī’’ti. Tasmā vikappeneva ṭhapesi.



以下是完整的简体中文直译：
216. 现在开始对比丘僧团进行训诫，为了显示这一点，世尊如是说。在这里，所宣说的被确立，意即法也被宣说且被确立，律也被宣说且被确立。被确立的意思是被安置、被建立。"在我逝世之后"意指在我作为导师逝世之后。因为我在世时已经确立了——"这是轻微的，这是严重的，这是需要处理的，这是不需要处理的，这是世间可责备的，这是制定可责备的，这一犯戒在个人面前消除，这一犯戒在集体面前消除，这一犯戒在僧团面前消除"——在七犯戒类别已经涉及的情况下，具有章节和附录的双重分析的律藏已被宣说，这整个律藏在我涅槃后将完成你们的导师职责。
我已经确立了——"这四种念处，四种正勤，四种神足，五种根，五种力，七种觉支，八正道"——以这种方式分别宣说了经藏，这整个经藏在我涅槃后将完成你们的导师职责。我已经确立了——"这五蕴，十二处，十八界，四谛，二十二根，九因，四食，七触，七受，七想，七思，七心。在此，'这些法属于欲界，这些属于色界，这些属于无色界，这些是有限的，这些是无限的，这些是世间的，这些是出世间的'"——以这种方式分别宣说了以二十四《摄论》和无尽法《大论》为点缀的阿毗达摩藏，这整个阿毗达摩藏在我涅槃后将完成你们的导师职责。
这样，从证悟直到涅槃的四十五年间所说的一切——"三藏，五部，九支，八十四千法蕴"——就是这样广泛。这八十四千法蕴将继续存在，而我独自将涅槃。现在我独自训诫和教导，在我涅槃后，这八十四千法蕴将由你们训诫和教导。世尊为了展示许多理由，如是训诫："在我逝世之后作为你们的导师"，并再次为未来显示行为方式，说道："然而……"
在这里，"交往"意指交谈、言说。无论是以名字还是姓氏，不要说"新的"，而是说"提沙"，以名字如"提沙"，以姓氏如"迦叶"、"瞿昙"，以"朋友提沙"、"朋友迦叶"的称呼方式交往。或说"尊者"或"大德"，如"尊者提沙"、"大德提沙"的方式交往。"愿消除"意指希望消除，如果希望可以消除。为什么说"愿你消除"而不直接说，而是用假设语气置于一旁呢？这是因为看重大迦叶的力量。世尊看到："即使说'愿你消除'，在结集时迦叶也不会消除。"因此，他用假设语气置于一旁。


Tattha – ‘‘ekacce therā evamāhaṃsu – cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakānī’’tiādinā nayena pañcasatikasaṅgītiyaṃ khuddānukhuddakakathā āgatāva vinicchayo pettha samantapāsādikāyaṃ vutto. Keci panāhu – ‘‘bhante, nāgasena, katamaṃ khuddakaṃ, katamaṃ anukhuddaka’’nti milindena raññā pucchito. ‘‘Dukkaṭaṃ, mahārāja, khuddakaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddaka’’nti vuttattā nāgasenatthero khuddānukhuddakaṃ jānāti. Mahākassapo pana taṃ ajānanto –

‘‘Suṇātu me, āvuso, saṅgho santamhākaṃ sikkhāpadāni gihigatāni, gihinopi jānanti – ‘‘idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati, idaṃ vo na kappatī’’ti. Sace mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro – ‘‘dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, yāva nesaṃ satthā aṭṭhāsi, tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu, yato imesaṃ satthā parinibbuto, na dānime sikkhāpadesu sikkhantī’’ti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho apaññattaṃ na paññapeyya, paññattaṃ na samucchindeyya, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vatteyya. Esā ñattīti –

Kammavācaṃ sāvesīti. Na taṃ evaṃ gahetabbaṃ. Nāgasenatthero hi – ‘‘paravādino okāso mā ahosī’’ti evamāha. Mahākassapatthero ‘‘khuddānukhuddakāpattiṃ na samūhanissāmī’’ti kammavācaṃ sāvesi.

Brahmadaṇḍakathāpi saṅgītiyaṃ āgatattāsamantapāsādikāyaṃ vinicchitā.

Kaṅkhāti dveḷhakaṃ. Vimatīti vinicchituṃ asamatthatā, buddho nu kho, na buddho nu kho, dhammo nu kho, na dhammo nu kho, saṅgho nu kho, na saṅgho nu kho, maggo nu kho, na maggo nu kho, paṭipadā nu kho, na paṭipadā nu khoti yassa saṃsayo uppajjeyya, taṃ vo vadāmi ‘‘pucchatha bhikkhave’’ti ayamettha saṅkhepattho. Satthugāravenāpi na puccheyyāthāti mayaṃ satthusantike pabbajimha, cattāro paccayāpi no satthu santakāva, te mayaṃ ettakaṃ kālaṃ kaṅkhaṃ akatvā na arahāma ajja pacchimakāle kaṅkhaṃ kātunti sace evaṃ satthari gāravena na pucchatha. Sahāyakopi bhikkhave sahāyakassa ārocetūti tumhākaṃ yo yassa bhikkhuno sandiṭṭho sambhatto, so tassa ārocetu, ahaṃ etassa bhikkhussa kathessāmi, tassa kathaṃ sutvā sabbe nikkaṅkhā bhavissathāti dasseti.

Evaṃ pasannoti evaṃ saddahāmi ahanti attho. Ñāṇamevāti nikkaṅkhabhāvapaccakkhakaraṇañāṇaṃyeva, ettha tathāgatassa na saddhāmattanti attho. Imesañhi, ānandāti imesaṃ antosāṇiyaṃ nisinnānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ. Yo pacchimakoti yo guṇavasena pacchimako. Ānandattheraṃyeva sandhāyāha.

218.Appamādena sampādethāti satiavippavāsena sabbakiccāni sampādeyyātha. Iti bhagavā parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā adāsi. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārakānaṃ vacanaṃ.

Parinibbutakathāvaṇṇanā



以下是完整的简体中文直译：
Tattha – “有些长老这样说 – 除了四种破戒，其他的都是小戒和微小戒”等以此类推，五百个结集中的小戒和微小戒的讨论在这里被提及。有些人说 – “尊者，Nāgasena，什么是小戒，什么是微小戒？”因此被米利都王询问。“大王，小戒是‘不善的’，微小戒是‘难以言说的’”因此Nāgasena长老知道小戒和微小戒。而大迦叶则对此不知晓 –
“请听我说，朋友，僧团从我们这里的戒律，家居者也知道 – ‘这适合你们这些沙门，释迦族的，这不适合你们’。假如我们将小戒和微小戒的戒律收集起来，将会有这样的说法 – ‘烟灰色的沙门戈塔玛的弟子们所制定的戒律，直到他在世时，他们都遵守这些戒律，因为当他们的导师涅槃后，他们就不再遵守这些戒律’。”如果僧团能够接受的话，僧团不应当将未被确立的戒律确立，也不应当破坏已被确立的戒律，而应当遵循已被确立的戒律。这样的通知是 –
“工作上的话语是这样。”这不应被如此理解。Nāgasena长老说 – “不要让他人有机会批评。”因此大迦叶长老说：“我不会收集小戒和微小戒的犯戒。”工作上的话语是这样。
关于Brahmadaṇḍa的讨论也在结集中被提及。
“怀疑”是两种不确定。“不确定”是指无法判断，是否是佛，是否不是佛，是否是法，是否不是法，是否是僧，是否不是僧，是否是道，是否不是道，是否是修行，是否不是修行。若有这样的怀疑产生，我对你们说“请问吧，比丘们”，这就是这里的简要意思。即使因尊敬老师而不问，若我们在老师面前出家，四种因缘也不在老师面前，因此我们在这段时间内没有产生怀疑，今天我们不应当在最后时刻产生怀疑，若是如此，在老师面前因尊敬而不问。即使是助手，比丘们也应当告知助手，若你们看到某位比丘有合适的事情，就告知他，我将对那位比丘说话，听到那位比丘的谈话后，所有人将会无疑。
“因此，确实是如此”意即“我相信这样”。“唯有智慧”意即“无疑的存在的智慧”，在这里并非仅仅是信仰的意思。这些确实是，阿难，坐在这五百比丘中间。谁是最后的，谁是根据德行而言的最后。指的是阿难长老。
218. “以不懈怠完成”意味着通过不离开正念而完成所有的事情。于是，世尊在涅槃的床上安坐，给予了五十年的训诫，所有的教导都集中在一个“不懈怠”的概念上。这是如来最后的言语；而这则是结集者们的言辞。
涅槃的讨论说明。

219. Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ. Tattha parinibbuto bhanteti nirodhaṃ samāpannassa bhagavato assāsapassāsānaṃ abhāvaṃ disvā pucchati. Na āvusoti thero kathaṃ jānāti? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhānaṃ, tāva gantvā idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṅkiriyā nāma natthīti jānāti.

Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṃ samāpajjīti ettha bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyajjhānaṃ, tathā tatiyajjhānaṃ, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu, dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu, mettākaruṇāmuditāsu, ānāpāne, paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa asubhāni ca sesesu terasasu dutiyajjhānaṃ , tesuyeva ca tatiyajjhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu, upekkhābrahmavihāre, ānāpāne, paricchedākāse, catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmī sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha jhānasamanantaraṃ, paccavekkhaṇāsamanantaranti dve samanantarāni. Tattha jhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma. Jhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇāsamanantaraṃ nāma. Imānipi dve samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṅkarontīti. Mahābhūmicālādīni vuttanayānevāti.

220.Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhañāṇabalaṃ patto.

221.Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo, asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho.

222.Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Yaṃ kālamakarīti yo kālaṃ akari. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘āvuso, yo mama satthā buddhamuni santiṃ gamissāmīti, santiṃ ārabbha kālamakari, tassa ṭhitacittassa tādino idāni assāsapassāso na jāto, natthi, nappavattatī’’ti.

Asallīnenāti alīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito ca samparivatti. Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jāto.



从此以后，世尊在完成涅槃的准备后涅槃，为了显示这一点，世尊首先说了第一禅等。在这里，涅槃的尊者是指看到世尊的呼吸和气息的消失而询问的。长老是如何知道的？长老显然是与导师一起进入那些定，直到从无感知无感知的处所出来，因此他知道世尊现在已经入定于涅槃，且在内涅槃中没有死亡的存在。
于是世尊从感知与感受的灭尽定中出定，进入无感知无感知的处所……等……从第三禅出定，进入第四禅。在这里，世尊在二十四个地方进入第一禅，在十三个地方进入第二禅，依此类推，进入第三禅，在十五个地方进入第四禅。如何？在十种不净的地方，三十二种形态的八种定，慈、悲、喜、舍的地方，呼吸、分隔的地方等，这些二十四个地方进入第一禅。除了三十二种形态与十种不净的地方，在其他地方进入第二禅，依然在这些地方进入第三禅。在八个定处，心无所住的无色定、呼吸、分隔的地方，在四种无色的地方等，这些十五个地方进入第四禅。这也是简要的说明。进入涅槃城时，世尊进入了所有二十四亿百千的定，像是拥抱亲属一样，享受所有的定的快乐后进入。
从第四禅出定后，世尊随即涅槃；在这里，禅与反省是两个相继的状态。在这里，禅出定后，因生起而入定的状态称为涅槃的相继。禅出定后，再次反省禅的因生起而入定的状态称为反省的相继。这两个也是相继的。但是世尊在入定后，禅出定后反省禅的因生起而入定的状态，凭借未被断绝的心识，因苦的真理而涅槃。所有的佛或独觉者或高贵的弟子，至少是以一根蚂蚁为依托，皆是凭借未被断绝的心识而因苦的真理而死亡。大地震等现象是如此。
“众生”是指有情。 “少量人”是指没有相应的个体。 “获得力量”是指获得十种智慧的力量。
“生起与灭去的法”是指生起与灭去的性质。它们的安息是指这些法的安息，所指的是无为的涅槃是快乐的。
“没有呼吸与气息”是指未曾生起呼吸与气息。 “无欲”是指由于对欲望的灭绝而没有生起的状态。 “开始安宁”是指无执无依的涅槃为基础的说法。 “谁做了时间的工作”是指谁完成了时间的工作。这是说 – “朋友，谁的老师佛陀说将走向宁静，基于宁静完成了时间的工作，那个心安定的人，现在没有生起呼吸与气息，没有，没有发生。”
“没有懈怠”是指没有懈怠、没有怀疑、心态清晰。 “感受已安住”是指感受已经安住，而不是感受的轮回。 “解脱”是指以某种法而获得的无障碍解脱，完全进入无可言说的状态，像光明般的涅槃。

223.Tadāsīti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo’’ti evaṃ heṭṭhā vuttaṃ bhūmicālameva sandhāyāha. Tañhi lomahaṃsanañca bhiṃsanakañca āsi. Sabbākāravarūpeteti sabbavarakāraṇūpete.

224.Avītarāgāti puthujjanā ceva sotāpannasakadāgāmino ca. Tesañhi domanassaṃ appahīnaṃ. Tasmā tepi bāhā paggayha kandanti. Ubhopi hatthe sīse ṭhapetvā rodantīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

225.Ujjhāyantīti ‘‘ayyā attanāpi adhivāsetuṃ na sakkonti, sesajanaṃ kathaṃ samassāsessantī’’ti vadantiyo ujjhāyanti. Kathaṃbhūtā pana bhante āyasmā anuruddho devatā manasikarotīti devatā, bhante, kathaṃbhūtā āyasmā anuruddho sallakkheti, kiṃ tā satthu parinibbānaṃ adhivāsentīti?

Atha tāsaṃ pavattidassanatthaṃ thero santāvusotiādimāha. Taṃ vuttatthameva. Rattāvasesanti balavapaccūse parinibbutattā rattiyā avasesaṃ cullakaddhānaṃ. Dhammiyā kathāyāti aññā pāṭiyekkā dhammakathā nāma natthi, ‘‘āvuso sadevake nāma loke appaṭipuggalassa satthuno ayaṃ maccurājā na lajjati, kimaṅgaṃ pana lokiyamahājanassa lajjissatī’’ti evarūpāya pana maraṇapaṭisaṃyuttāya kathāya vītināmesuṃ. Tesañhi taṃ kathaṃ kathentānaṃ muhutteneva aruṇaṃ uggacchi.

226.Atha khoti aruṇuggaṃ disvāva thero theraṃ etadavoca. Teneva karaṇīyenāti kīdisena nu kho parinibbānaṭṭhāne mālāgandhādisakkārena bhavitabbaṃ, kīdisena bhikkhusaṅghassa nisajjaṭṭhānena bhavitabbaṃ, kīdisena khādanīyabhojanīyena bhavitabbanti, evaṃ yaṃ bhagavato parinibbutabhāvaṃ sutvā kattabbaṃ teneva karaṇīyena.

Buddhasarīrapūjāvaṇṇanā

227.Sabbañca tāḷāvacaranti sabbaṃ tūriyabhaṇḍaṃ. Sannipātethāti bheriṃ carāpetvā samāharatha. Te tatheva akaṃsu. Maṇḍalamāḷeti dussamaṇḍalamāḷe. Paṭiyādentāti sajjentā.

Dakkhiṇena dakkhiṇanti nagarassa dakkhiṇadisābhāgeneva dakkhiṇadisābhāgaṃ. Bāhirena bāhiranti antonagaraṃ appavesetvā bāhireneva nagarassa bāhirapassaṃ haritvā. Dakkhiṇato nagarassāti anurādhapurassa dakkhiṇadvārasadise ṭhāne ṭhapetvā sakkārasammānaṃ katvā jetavanasadise ṭhāne jhāpessāmāti attho.

228.Aṭṭha mallapāmokkhāti majjhimavayā thāmasampannā aṭṭhamallarājāno. Sīsaṃ nhātāti sīsaṃ dhovitvā nahātā. Āyasmantaṃ anuruddhanti therova dibbacakkhukoti pākaṭo, tasmā te santesupi aññesu mahātheresu – ‘‘ayaṃ no pākaṭaṃ katvā kathessatī’’ti theraṃ pucchiṃsu. Kathaṃ pana, bhante, devatānaṃ adhippāyoti bhante, amhākaṃ tāva adhippāyaṃ jānāma. Devatānaṃ kathaṃ adhippāyoti pucchanti. Thero paṭhamaṃ tesaṃ adhippāyaṃ dassento tumhākaṃ khotiādimāha. Makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyanti mallarājūnaṃ pasādhanamaṅgalasālāya etaṃ nāmaṃ. Cittīkataṭṭhena panesā ‘‘cetiya’’nti vuccati.



这就是“与涅槃一起的大地震”这样说，指的是前面所提到的大地震。因为它确实是令人毛骨悚然和可怕的。所有的形态与特征都是所有最美好的因缘所具备的。
“不离欲”指的是普通人以及进入流果的见道者。他们的忧愁是未消除的。因此他们也抓住手臂而哭泣。两手放在头上哭泣的，所有这些应当以同样的方式理解。
“愤怒”是指“尊者，他们自己无法安慰，其他人又如何能够安慰呢？”这样说的人愤怒。可是，尊者阿努如德，神明在思维中，尊者，神明是怎样的，尊者阿努如德又是如何察觉的，难道他们会对老师的涅槃有所安慰吗？
于是为了显示他们的状态，长老说“安静的”之类的话。这是所说的意思。夜晚的余晖是因为强烈的傍晚而涅槃的夜晚的余晖。关于法的谈论，没有其他的单独的法的谈论，“朋友，在有神的世界中，少数人不以老师的名义而羞愧，何况世间的广大人民会感到羞愧呢？”于是他们在与死亡有关的谈话中进行了讨论。他们在谈论的时候，片刻之间，红色的光辉升起。
于是，看到红色的光辉，长老对长老说。 “以此方式进行”是指在涅槃的地方，应该如何以花香等方式进行，应该如何以比丘僧团的坐处进行，应该如何以食物和饮食进行，听闻世尊的涅槃后，应该以此方式进行。
佛陀身体的礼敬描述
“所有的鼓声”是指所有的乐器。 “聚集”是指让鼓声响起，集合起来。他们确实做到了。 “花环”是指难以形成的花环。 “安置”是指被安置。
“向南方”是指城市的南方方向，正如南方的方向。 “向外”是指在城市内部不进入的情况下，向外引导城市外部的方向。 “从南方到城市”是指在安如拉普尔（Anuradhapura）南门的地方，进行敬礼，准备在杰达瓦那（Jetavana）进行火焰仪式的意思。
“八位勇士解脱”是指中年有威望的八位勇士王。 “洗头”是指洗净头发。 “尊者阿努如德”是指长老以神通而闻名，因此他们在其他伟大的长老面前也问：“他会以什么方式说呢？”那么，尊者，神明的意图是什么，尊者，我们的意图是知道的。关于神明的意图，他们在询问。长老首先展示他们的意图，指向你们。 “王冠的连接”是指勇士们的圣地，这是勇士王的荣耀和吉祥的大厅，因而被称为“圣地”。因其被称为“圣地”，所以在此处被称为“圣地”。

229.Yāvasandhisamalasaṅkaṭīrāti ettha sandhi nāma gharasandhi. Samalaṃ nāma gūtharāsiniddhamanapanāḷi. Saṅkaṭīraṃ nāma saṅkāraṭṭhānaṃ. Dibbehi ca mānusakehi ca naccehīti upari devatānaṃ naccāni honti, heṭṭhā manussānaṃ. Esa nayo gītādīsu. Apica devatānaṃ antare manussā, manussānaṃ antare devatāti evampi sakkarontā pūjentā agamaṃsu. Majjhena majjhaṃ nagarassa haritvāti evaṃ hariyamāne bhagavato sarīre bandhulamallasenāpatibhariyā mallikā nāma – ‘‘bhagavato sarīraṃ āharantī’’ti sutvā attano sāmikassa kālaṃ kiriyato paṭṭhāya aparibhuñjitvā ṭhapitaṃ visākhāya pasādhanasadisaṃ mahālatāpasādhanaṃ nīharāpetvā – ‘‘iminā satthāraṃ pūjessāmī’’ti taṃ majjāpetvā gandhodakena dhovitvā dvāre ṭhitā.

Taṃ kira pasādhanaṃ tāsañca dvinnaṃ itthīnaṃ, devadāniyacorassa geheti tīsuyeva ṭhānesu ahosi. Sā ca satthu sarīre dvāraṃ sampatte – ‘‘otāretha, tātā, satthusarīra’’nti vatvā taṃ pasādhanaṃ satthusarīre paṭimuñci. Taṃ sīsato paṭṭhāya paṭimukkaṃ yāvapādatalāgataṃ. Suvaṇṇavaṇṇaṃ bhagavato sarīraṃ sattaratanamayena mahāpasādhanena pasādhitaṃ ativiya virocittha. Taṃ sā disvā pasannacittā patthanaṃ akāsi – ‘‘bhagavā yāva vaṭṭe saṃsarissāmi, tāva me pāṭiyekkaṃ pasādhanakiccaṃ mā hotu, niccaṃ paṭimukkapasādhanasadisameva sarīraṃ hotū’’ti.

Atha bhagavantaṃ sattaratanamayena mahāpasādhanena ukkhipitvā puratthimena dvārena nīharitvā puratthimena nagarassa makuṭabandhanaṃ mallānaṃ cetiyaṃ, ettha bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.

Mahākassapattheravatthuvaṇṇanā



"直到房屋接缝、污垢和垃圾堆"中，"接缝"是指房屋的接缝。"污垢"是指粪便堆积的排水沟。"垃圾堆"是指垃圾场。"天上和人间的舞蹈"是指上面是天神的舞蹈，下面是人类的舞蹈。这种方式也适用于歌唱等。此外，在天神之间有人类，在人类之间有天神，他们以这种方式尊敬和礼拜。"通过城市中心"是指当世尊的遗体被这样运送时，班杜拉将军的妻子玛利卡听说"世尊的遗体正在被运送"，从她丈夫去世开始就没有使用而保存的，类似毗舍佉的装饰品的大饰品被拿出来，说"我要用这个来礼敬老师"，然后她清洗它，用香水洗净，站在门口。
据说，这个装饰品只在这三个地方出现过：这两个女人那里，以及天授盗贼的家里。当老师的遗体到达门口时，她说："请放下老师的遗体，亲爱的。"然后她将那个装饰品戴在老师的遗体上。它从头顶开始戴上，一直到脚底。金色的世尊遗体被七宝制成的大饰品装饰，显得格外耀眼。看到这一幕，她心生欢喜，发愿道："世尊啊，只要我在轮回中流转，愿我不需要特别的装饰品，愿我的身体总是像戴着装饰品一样。"
然后，他们用七宝制成的大饰品抬起世尊，从东门抬出，来到城东的玛拉族的冠饰塔，在那里安放世尊的遗体。
大迦叶长老事迹的解

231.Pāvāyakusināranti pāvānagare piṇḍāya caritvā ‘‘kusināraṃ gamissāmī’’ti addhānamaggappaṭipanno hoti. Rukkhamūle nisīdīti ettha kasmā divāvihāranti na vuttaṃ? Divāvihāratthāya anisinnattā. Therassa hi parivārā bhikkhū sabbe sukhasaṃvaddhitā mahāpuññā. Te majjhanhikasamaye tattapāsāṇasadisāya bhūmiyā padasā gacchantā kilamiṃsu. Thero te disvā – ‘‘bhikkhū kilamanti, gantabbaṭṭhānañca na dūraṃ, thokaṃ vissamitvā darathaṃ paṭippassambhetvā sāyanhasamaye kusināraṃ gantvā dasabalaṃ passissāmī’’ti maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle saṅghāṭiṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītale katvā nisīdi. Parivārabhikkhūpissa rukkhamūle nisīditvā yoniso manasikāre kammaṃ kurumānā tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānā nisīdiṃsu. Iti darathavinodanatthāya nisinnattā ‘‘divāvihāra’’nti na vuttaṃ.

Mandāravapupphaṃ gahetvāti mahāpātippamāṇaṃ pupphaṃ āgantukadaṇḍake ṭhapetvā chattaṃ viya gahetvā. Addasa khoti āgacchantaṃ dūrato addasa. Disvā ca pana cintesi –

‘‘Etaṃ ājīvakassa hatthe mandāravapupphaṃ paññāyati, etañca na sabbadā manussapathe paññāyati, yadā pana koci iddhimā iddhiṃ vikubbati, tadā sabbaññubodhisattassa ca mātukucchiokkamanādīsu hoti. Na kho pana ajja kenaci iddhivikubbanaṃ kataṃ, na me satthā mātukucchiṃ okkanto, na kucchito nikkhamanto, nāpissa ajja abhisambodhi, na dhammacakkappavattanaṃ, na yamakapāṭihāriyaṃ, na devorohaṇaṃ, na āyusaṅkhārossajjanaṃ. Mahallako pana me satthā dhuvaṃ parinibbuto bhavissatī’’ti.

Tato – ‘‘pucchāmi na’’nti cittaṃ uppādetvā – ‘‘sace kho pana nisinnakova pucchāmi, satthari agāravo kato bhavissatī’’ti uṭṭhahitvā ṭhitaṭṭhānato apakkamma chaddanto nāgarājā maṇicammaṃ viya dasabaladattiyaṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlacīvaraṃ pārupitvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā satthari katena gāravena ājīvakassa abhimukho hutvā – ‘‘āvuso, amhākaṃ satthāraṃ jānāsī’’ti āha. Kiṃ pana satthu parinibbānaṃ jānanto pucchi ajānantoti? Āvajjanapaṭibaddhaṃ khīṇāsavānaṃ jānanaṃ, anāvajjitattā panesa ajānanto pucchīti eke. Thero samāpattibahulo, rattiṭṭhānadivāṭṭhānaleṇamaṇḍapādīsu niccaṃ samāpattibaleneva yāpeti, kulasantakampi gāmaṃ pavisitvā dvāre samāpattiṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhitova bhikkhaṃ gaṇhāti. Thero kira iminā pacchimena attabhāvena mahājanānuggahaṃ karissāmi – ‘‘ye mayhaṃ bhikkhaṃ vā denti gandhamālādīhi vā sakkāraṃ karonti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hotū’’ti evaṃ karoti. Tasmā samāpattibahulatāya na jānāti. Iti ajānantova pucchatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.


"从波婆到拘尸那罗"指的是在波婆城乞食后,"我要去拘尸那罗"而踏上旅途。"坐在树下"这里为什么没有说"午休"?因为不是为了午休而坐下。长老的随从比丘们都是舒适成长、福德深厚的人。他们在正午时分,在像烧热的石头一样的地上步行感到疲倦。长老看到他们后想:"比丘们疲倦了,要去的地方也不远,稍作休息,消除疲劳后,傍晚时分到拘尸那罗去见十力佛。"于是离开道路,在某棵树下铺好僧伽梨衣,用水罐里的水冷却手脚后坐下。随从比丘们也在树下坐下,如理作意,赞颂三宝的功德。因此,为了消除疲劳而坐下,所以没有说"午休"。
"拿着曼陀罗花"指拿着像大碗那么大的花,放在客人的杖上,像拿伞一样。"他看见"指远远地看见他走来。看见后想:
"这个阿耆婆教徒手中拿着曼陀罗花,这种花并非总是在人间出现,只有当某个有神通的人显现神通时,或者在一切智菩萨入胎等时才会出现。但今天没有人显现神通,我的老师也没有入胎,没有出胎,今天也不是他证悟的日子,不是转法轮的日子,不是双神变的日子,不是从天界下降的日子,不是舍寿的日子。我的老师年纪大了,一定是已经涅槃了。"
然后,"我要问他吗?"这个念头生起,又想:"如果我坐着问,就会对老师不敬。"于是站起来,离开坐的地方,像六牙象王披上宝石皮一样披上十力佛赐予的云色粪扫衣,十指合掌置于头顶,以对老师的恭敬面向阿耆婆教徒说:"朋友,你知道我们的老师吗?"为什么明知老师已涅槃还要问呢?有人说,漏尽者的知识是与作意相关的,因为没有作意所以不知道而问。长老常入定,在夜间住处、日间住处、石窟、凉亭等处常以定力度日,即使进入属于家族的村庄,也在门口入定,出定后才接受布施。据说,长老以这最后一世要利益大众 - "愿那些给我食物或以香花等供养我的人,获得大果报。"因此他这样做。所以因为常入定而不知道。因此是不知道而问的,他们这样说,但这不应该被接受。


Na hettha ajānanakāraṇaṃ atthi. Abhilakkhitaṃ satthu parinibbānaṃ ahosi, dasasahassilokadhātukampanādīhi nimittehi. Therassa pana parisāya kehici bhikkhūhi bhagavā diṭṭhapubbo, kehici na diṭṭhapubbo, tattha yehipi diṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva, yehipi adiṭṭhapubbo, tepi passitukāmāva. Tattha yehi na diṭṭhapubbo, te atidassanakāmatāya gantvā ‘‘kuhiṃ bhagavā’’ti pucchantā ‘‘parinibbuto’’ti sutvā sandhāretuṃ nāsakkhissanti. Cīvarañca pattañca chaḍḍetvā ekavatthā vā dunnivatthā vā duppārutā vā urāni paṭipisantā parodissanti. Tattha manussā – ‘‘mahākassapattherena saddhiṃ āgatā paṃsukūlikā sayampi itthiyo viya parodanti, te kiṃ amhe samassāsessantī’’ti mayhaṃ dosaṃ dassanti. Idaṃ pana suññaṃ mahāaraññaṃ, idha yathā tathā rodantesu doso natthi. Purimataraṃ sutvā nāma sokopi tanuko hotīti bhikkhūnaṃ satuppādanatthāya jānantova pucchi.

Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamoti ajja samaṇo gotamo sattāhaparinibbuto. Tato me idanti tato samaṇassa gotamassa parinibbutaṭṭhānato.



没有这里不知道的原因。世尊的涅槃显现了，因十万亿世界的震动等因缘。长老的随众中，有些比丘曾见过世尊，有些没有见过，那里曾见过的众人，亦想要见见，未见过的众人，也想要见见。那些未见过的人，因极其渴望而去问：“世尊在哪里？”听到“已涅槃”后，无法抑制心中的悲伤。抛弃袈裟和钵，穿着一件单衣或难以穿着的衣物，艰难地行走。那里的人们说：“与大迦叶长老一同来的乞食者，也像女人一样哭泣，他们会安慰我们吗？”但这里是空旷的大森林，正如这里所示，哭泣时没有过错。听到之前的消息，悲伤也变得轻微，因此比丘们为了安慰而询问。
“今天，身为出家人，戈塔马已涅槃。”今天，出家人戈塔马已涅槃。因此我这里指的是出家人戈塔马涅槃之处。

232.Subhaddo nāma vuḍḍhapabbajitoti ‘‘subhaddo’’ti tassa nāmaṃ. Vuḍḍhakāle pana pabbajitattā ‘‘vuḍḍhapabbajito’’ti vuccati. Kasmā pana so evamāha? Bhagavati āghātena. Ayaṃ kireso khandhake āgate ātumāvatthusmiṃ nahāpitapubbako vuḍḍhapabbajito bhagavati kusinārato nikkhamitvā aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi saddhiṃ ātumaṃ āgacchante bhagavā āgacchatīti sutvā – ‘‘āgatakāle yāgupānaṃ karissāmī’’ti sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhite dve putte etadavoca – ‘‘bhagavā kira, tātā, ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi; gacchatha tumhe, tātā, khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi saṃharatha bhagavato āgatassa yāgupānaṃ karissāmā’’ti (mahāva. 303). Te tathā akaṃsu.

Manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake disvā kāretukāmāpi akāretukāmāpi kārentiyeva. Katakāle – ‘‘kiṃ gaṇhissatha tātā’’ti pucchanti. Te vadanti – ‘‘na amhākaṃ aññena kenaci attho, pitā pana no bhagavato, āgatakāle yāgudānaṃ dātukāmo’’ti. Taṃ sutvā manussā aparigaṇetvāva yaṃ te sakkonti āharituṃ, sabbaṃ denti. Yampi na sakkonti, manussehi pesenti. Atha bhagavati ātumaṃ āgantvā bhusāgāraṃ paviṭṭhe subhaddo sāyanhasamayaṃ gāmadvāraṃ gantvā manusse āmantesi – ‘‘upāsakā, nāhaṃ tumhākaṃ santikā aññaṃ kiñci paccāsīsāmi, mayhaṃ dārakehi ābhatāni taṇḍulādīniyeva saṅghassa pahonti. Yaṃ hatthakammaṃ, taṃ me dethā’’ti. ‘‘Idañcidañca gaṇhathā’’ti sabbūpakaraṇāni gāhetvā vihāre uddhanāni kāretvā ekaṃ kāḷakaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā tādisameva pārupitvā – ‘‘idaṃ karotha, idaṃ karothā’’ti sabbarattiṃ vicārento satasahassaṃ vissajjetvā bhojjayāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpesi. Bhojjayāgu nāma bhuñjitvā pātabbayāgu, tattha sappimadhuphāṇitamacchamaṃsapupphaphalarasādi yaṃ kiñci khādanīyaṃ nāma sabbaṃ pakkhipati kīḷitukāmānaṃ sīsamakkhanayoggā hoti sugandhagandhā.

Atha bhagavā kālasseva sarīrapaṭijagganaṃ katvā bhikkhusaṅghaparivuto piṇḍāya carituṃ ātumanagarābhimukho pāyāsi. Manussā tassa ārocesuṃ – ‘‘bhagavā piṇḍāya gāmaṃ pavisati, tayā kassa yāgu paṭiyāditā’’ti. So yathānivatthapāruteheva tehi kāḷakakāsāvehi ekena hatthena dabbiñca kaṭacchuñca gahetvā brahmā viya dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhapetvā vanditvā – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā yāgu’’nti āha.

Tato ‘‘jānantāpi tathāgatā pucchantī’’ti khandhake āgatanayena bhagavā pucchitvā ca sutvā ca taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ vigarahitvā tasmiṃ vatthusmiṃ akappiyasamādānasikkhāpadañca, khurabhaṇḍapariharaṇasikkhāpadañcāti dve sikkhāpadāni paññapetvā – ‘‘bhikkhave, anekakappakoṭiyo bhojanaṃ pariyesanteheva vītināmitā, idaṃ pana tumhākaṃ akappiyaṃ adhammena uppannaṃ bhojanaṃ, imaṃ paribhuttānaṃ anekāni attabhāvasahassāni apāyesveva nibbattissanti, apetha mā gaṇhathā’’ti bhikkhācārābhimukho agamāsi. Ekabhikkhunāpi na kiñci gahitaṃ.


"名为善住的老年出家人"是他的名字。在出家之时称为"老年出家人"。他为什么这样说呢？因为世尊的震动。这个基利索在《小品》到来时，未曾洗过的老年出家人从拘尸那罗出发，和一百二十名比丘一起前往，听说世尊将要来，便对站在小沙门处的两个孩子说："世尊啊，亲爱的，他将与众多比丘一同前来，跟一百二十名比丘一起；你们去吧，亲爱的，带上犁具，带上绳索，带上盐、油、米、可食用的东西，准备好迎接世尊的到来。"（见《大品》303）。
他们就这样做了。
人们看到这两个孩子，想要请他们，也想要不请他们。到了时候，问道："你们要拿什么，亲爱的？"他们回答说："我们没有其他的东西，父亲却想在世尊到来时奉献食物。"听到这话，人们便不再理会他们所能带来的东西，全都给予了他们。即使无法带来的，也由人们送来。于是，世尊来到小沙门那里，进入大房子，善住在傍晚时分走到村口，召唤人们说："信士们，我不在你们面前有其他的东西，只有我的孩子们所带来的米等食物，供养僧团。你们把手工制作的东西给我。" "这个和那个都拿着。"拿起所有的器具，准备好在寺院里进行分发，穿上黑色袈裟，像这样穿着，"这样做，这样做。"整夜思考，放下数百个，准备好食物和蜜饼。所谓的食物是指在用餐时的食物，那里有香米、蜜、鱼肉、果实等任何可食用的东西，都是为想要游戏的人准备的，适合于香气四溢的食物。
然后，世尊在适当的时候，照顾身体，围绕着比丘僧团，朝着乞食的城市而去。人们告诉他："世尊正在乞食进入村庄，你的食物准备好了吗？"他像穿着整齐的袈裟一样，手中拿着碗和刀具，像天神一样在地面上站立，恭敬地说："请接受我，尊者，世尊的食物。"
然后，"即使知道，世尊也在询问。"根据《小品》的到来，世尊问道并听到后，便将这个老年出家人拒绝了，在这个地方设定了不当的供养戒律和防止刀具的戒律，设定了这两个戒律，"比丘们，许多劫中寻求食物的众生，然而这是你们不应该接受的，因而不应以不正当的方式接受食物，若是被接受，许多身心会堕入恶道，便不应接受。"于是他朝着乞食的方向离开了。即使有一位比丘也没有拿到任何东西。


Subhaddo anattamano hutvā ayaṃ ‘‘sabbaṃ jānāmī’’ti āhiṇḍati. Sace na gahitukāmo, pesetvā ārocetabbaṃ. Ayaṃ pakkāhāro nāma sabbaciraṃ tiṭṭhanto sattāhamattaṃ tiṭṭheyya. Idañhi mama yāvajīvaṃ pariyattaṃ assa. Sabbaṃ tena nāsitaṃ, ahitakāmo ayaṃ mayhanti bhagavati āghātaṃ bandhitvā dasabale dharante kiñci vattuṃ nāsakkhi. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ayaṃ uccā kulā pabbajito mahāpuriso, sace kiñci vakkhāmi, maṃyeva santajjessatī’’ti. Svāyaṃ ajja ‘‘parinibbuto bhagavā’’ti sutvā laddhassāso viya haṭṭhatuṭṭho evamāha.

Thero taṃ sutvā hadaye pahāradānaṃ viya matthake patitasukkhāsani viya maññi, dhammasaṃvego cassa uppajji – ‘‘sattāhamattaparinibbuto bhagavā, ajjāpissa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ dharatiyeva, dukkhena bhagavatā ārādhitasāsane nāma evaṃ lahu mahantaṃ pāpakasaṭaṃ kaṇṭako uppanno, alaṃ kho panesa pāpo vaḍḍhamāno aññepi evarūpe sahāye labhitvā sakkā sāsanaṃ osakkāpetu’’nti. Tato thero cintesi –

‘‘Sace kho panāhaṃ imaṃ mahallakaṃ idheva pilotikaṃ nivāsāpetvā chārikāya okirāpetvā nīharāpessāmi, manussā ‘samaṇassa gotamassa sarīre dharamāneyeva sāvakā vivadantī’ti amhākaṃ dosaṃ dassessanti adhivāsemi tāva.

Bhagavatā hi desito dhammo asaṅgahitapuppharāsisadiso. Tattha yathā vātena pahaṭapupphāni yato vā tato vā gacchanti, evameva evarūpānaṃ pāpapuggalānaṃ vasena gacchante gacchante kāle vinaye ekaṃ dve sikkhāpadāni nassissanti, sutte eko dve pañhāvārā nassissanti, abhidhamme ekaṃ dve bhūmantarāni nassissanti, evaṃ anukkamena mūle naṭṭhe pisācasadisā bhavissāma; tasmā dhammavinayasaṅgahaṃ karissāma. Evañhi sati daḷhaṃ suttena saṅgahitāni pupphāni viya ayaṃ dhammavinayo niccalo bhavissati.

Etadatthañhi bhagavā mayhaṃ tīṇi gāvutāni paccuggamanaṃ akāsi, tīhi ovādehi upasampadaṃ adāsi, kāyato apanetvā kāye cīvaraparivattanaṃ akāsi, ākāse pāṇiṃ cāletvā candūpamaṃ paṭipadaṃ kathento maṃ kāyasakkhiṃ katvā kathesi, tikkhattuṃ sakalasāsanadāyajjaṃ paṭicchāpesi. Mādise bhikkhumhi tiṭṭhamāne ayaṃ pāpo sāsane vuḍḍhiṃ mā alattha. Yāva adhammo na dippati, dhammo na paṭibāhiyati. Avinayo na dippati vinayo na paṭibāhiyati. Adhammavādino na balavanto honti, dhammavādino na dubbalā honti; avinayavādino na balavanto honti, vinayavādino na dubbalā honti. Tāva dhammañca vinayañca saṅgāyissāmi. Tato bhikkhū attano attano pahonakaṃ gahetvā kappiyākappiyaṃ kathessanti. Athāyaṃ pāpo sayameva niggahaṃ pāpuṇissati, puna sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkhissati, sāsanaṃ iddhañceva phītañca bhavissatī’’ti.

So evaṃ nāma mayhaṃ cittaṃ uppannanti kassaci anārocetvā bhikkhusaṅghaṃ samassāsesi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā mahākassapo…pe… netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.



善住不满意地说:"他四处走动说'我全都知道'。如果不想接受,应该派人告知。这种熟食最多能保存七天。这对我来说足够终生使用了。他全都毁了,他对我怀有恶意。"他对世尊怀恨在心,但在十力佛在世时不敢说什么。据说他这样想:"他是从高贵家族出家的大人物,如果我说什么,他一定会责备我。"今天听到"世尊已涅槃"后,他似乎松了一口气,高兴地这样说。
长老听到后,感到心如刀割,头顶被雷击。他生起法的感动:"世尊才涅槃七天,他金色的身体还在,在世尊艰难建立的教法中,如此快速地出现了这样大的恶人和障碍,这个恶人如果继续增长,找到其他类似的同伴,就能使教法衰退。"然后长老想:
"如果我现在就让这个老人穿上破布,洒上灰尘赶走,人们会说'释迦牟尼的身体还在时,弟子们就开始争吵了',会责备我们。我暂且忍耐。
世尊所教导的法,就像未被收集的花堆。就像被风吹散的花朵四处飘散一样,随着时间的流逝,因为这样的恶人,戒律中的一两条戒会消失,经中的一两个问题会消失,阿毗达磨中的一两个层次会消失,这样逐渐地,根本消失后我们就会像鬼魅一样。因此我们要结集法和律。这样,就像被线紧紧系住的花朵一样,这法和律就会牢固不动。
为此,世尊亲自走了三由旬来迎接我,以三种教诫给予我具足戒,从身上脱下衣服给我穿上,在空中挥手讲述月喻行为时以我为身证而说,三次将整个教法的遗产交付给我。在像我这样的比丘还在世时,不能让这个恶人在教法中得势。在非法未兴盛、正法未被排斥之前,非律未兴盛、律未被排斥之前,非法说者未强大、正法说者未衰弱之前,非律说者未强大、律说者未衰弱之前,我要结集法和律。然后比丘们各自拿出自己的所学,讨论什么是如法和不如法。这样这个恶人自然会受到惩罚,再也无法抬头,教法就会兴盛繁荣。"
他没有向任何人透露自己的这些想法,而是安慰了比丘众。因此说:"于是大迦叶尊者...这是不可能的。"

233.Citakanti vīsaratanasatikaṃ candanacitakaṃ. Āḷimpessāmāti aggiṃ gāhāpessāma. Na sakkonti āḷimpetunti aṭṭhapi soḷasapi dvattiṃsapi janā jālanatthāya yamakayamakaukkāyo gahetvā tālavaṇṭehi bījantā bhastāhi dhamantā tāni tāni kāraṇāni karontāpi na sakkontiyeva aggiṃ gāhāpetuṃ. Devatānaṃ adhippāyoti ettha tā kira devatā therassa upaṭṭhākadevatāva. Asītimahāsāvakesu hi cittāni pasādetvā tesaṃ upaṭṭhākāni asītikulasahassāni sagge nibbattāni. Tattha there cittaṃ pasādetvā sagge nibbattā devatā tasmiṃ samāgame theraṃ adisvā – ‘‘kuhiṃ nu kho amhākaṃ kulūpakatthero’’ti antarāmagge paṭipannaṃ disvā ‘‘amhākaṃ kulūpakattherena avandite citako mā pajjalitthā’’ti adhiṭṭhahiṃsu.

Manussā taṃ sutvā – ‘‘mahākassapo kira nāma bho bhikkhu pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ ‘dasabalassa pāde vandissāmī’ti āgacchati. Tasmiṃ kira anāgate citako na pajjalissati. Kīdiso bho so bhikkhu kāḷo odāto dīgho rasso, evarūpe nāma bho bhikkhumhi ṭhite kiṃ dasabalassa parinibbānaṃ nāmā’’ti keci gandhamālādihatthā paṭipathaṃ gacchiṃsu. Keci vīthiyo vicittā katvā āgamanamaggaṃ olokayamānā aṭṭhaṃsu.

234.Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā…pe… sirasā vandīti thero kira citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā āvajjantova sallakkhesi – ‘‘imasmiṃ ṭhāne sīsaṃ, imasmiṃ ṭhāne pādā’’ti. Tato pādānaṃ samīpe ṭhatvā abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya – ‘‘arāsahassapaṭimaṇḍitacakkalakkhaṇapatiṭṭhitā dasabalassa pādā saddhiṃ kappāsapaṭalehi pañca dussayugasatāni suvaṇṇadoṇiṃ candanacitakañca dvedhā katvā mayhaṃ uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhahantū’’ti adhiṭṭhāsi. Saha adhiṭṭhānacittena tāni pañca dussayugasatāni dvedhā katvā valāhakantarā puṇṇacando viya pādā nikkhamiṃsu. Thero vikasitarattapadumasadise hatthe pasāretvā suvaṇṇavaṇṇe satthupāde yāva gopphakā daḷhaṃ gahetvā attano siravare patiṭṭhapesi. Tena vuttaṃ – ‘‘bhagavato pāde sirasā vandī’’ti.

Mahājano taṃ acchariyaṃ disvā ekappahāreneva mahānādaṃ nadi, gandhamālādīhi pūjetvā yathāruci vandi. Evaṃ pana therena ca mahājanena ca tehi ca pañcahi bhikkhusatehi vanditamatte puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Pakatiadhiṭṭhānavaseneva therassa hatthato muccitvā alattakavaṇṇāni bhagavato pādatalāni candanadāruādīsu kiñci acāletvāva yathāṭhāne patiṭṭhahiṃsu, yathāṭhāne ṭhitāneva ahesuṃ. Bhagavato hi pādesu nikkhamantesu vā pavisantesu vā kappāsaaṃsu vā dasikatantaṃ vā telabindu vā dārukkhandhaṃ vā ṭhānā calitaṃ nāma nāhosi. Sabbaṃ yathāṭhāne ṭhitameva ahosi. Uṭṭhahitvā pana atthaṅgate cande viya sūriye viya ca tathāgatassa pādesu antarahitesu mahājano mahākanditaṃ kandi. Parinibbānakālato adhikataraṃ kāruññaṃ ahosi.

Sayamevabhagavato citako pajjalīti idaṃ pana kassaci pajjalāpetuṃ vāyamantassa adassanavasena vuttaṃ. Devatānubhāvena panesa samantato ekappahāreneva pajjali.



"火葬堆"指高二十肘的檀香木堆。"我们要点火"指我们要让火燃起来。"无法点燃"指即使八人、十六人或三十二人拿着成对的火把,用扇子扇风,用风箱吹气,做各种尝试,也无法让火燃起来。"神明的意图"这里指的是那些是长老的侍奉神明。在八十大弟子中,有八万个家族因对他们生起信心而投生天界。其中因对长老生起信心而投生天界的神明,在那个集会中没有看到长老,就想"我们的亲近长老在哪里呢?",看到他在中途行走,就决定"在我们的亲近长老没有礼敬之前,火葬堆不要燃烧"。
人们听到后说:"据说名叫大迦叶的比丘与五百比丘一起来'礼敬十力佛的双足'。据说在他没来之前,火葬堆不会燃烧。先生,那位比丘是什么样子的?是黑的还是白的?高的还是矮的?先生,有这样的比丘在世,十力佛怎么会涅槃呢?"有些人手持香花等物迎接,有些人装饰街道,站着观望他来的路。
于是大迦叶尊者来到拘尸那罗...以头礼敬。据说长老绕火葬堆右绕,观察后了解到:"这里是头部,这里是双足。"然后站在双足附近,入第四禅定作为神通基础,出定后决意:"愿具有千辐轮相的十力佛双足,连同棉布和五百对衣服,分开金棺和檀香木堆,安立在我的头顶上。"随着决意心,那五百对衣服分开,如同云间满月,双足出现。长老伸出如盛开的红莲花般的手,紧紧握住金色的老师双足直到脚踝,安放在自己的头顶上。因此说:"以头礼敬世尊双足。"
大众看到这个奇迹,一齐发出巨大的欢呼,以香花等供养,随意礼敬。当长老和大众以及那五百比丘礼敬后,不需要再次决意。依照原来的决意,从长老手中脱离,如朱红色的世尊足底,不移动任何檀香木等,安立在原处,停留在原处。因为当世尊双足出入时,棉花、线、油滴或木块都不会移动。一切都停留在原处。然后,如同月亮或太阳落山一样,如来双足消失时,大众大声哭泣。比涅槃时更加悲伤。
"世尊的火葬堆自然燃烧"这是因为没有看到任何人努力点燃而这样说的。但是它是依神力而同时四面燃烧的。

235.Sarīrāneva avasissiṃsūti pubbe ekagghanena ṭhitattā sarīraṃ nāma ahosi. Idāni vippakiṇṇattā sarīrānīti vuttaṃ sumanamakuḷasadisā ca dhotamuttasadisā ca suvaṇṇasadisā ca dhātuyo avasissiṃsūti attho. Dīghāyukabuddhānañhi sarīraṃ suvaṇṇakkhandhasadisaṃ ekameva hoti. Bhagavā pana – ‘‘ahaṃ na ciraṃ ṭhatvā parinibbāyāmi, mayhaṃ sāsanaṃ tāva sabbattha na vitthāritaṃ, tasmā parinibbutassāpi me sāsapamattampi dhātuṃ gahetvā attano attano vasanaṭṭhāne cetiyaṃ katvā paricaranto mahājano saggaparāyaṇo hotū’’ti dhātūnaṃ vikiraṇaṃ adhiṭṭhāsi. Kati, panassa dhātuyo vippakiṇṇā, kati na vippakiṇṇāti. Catasso dāṭhā, dve akkhakā, uṇhīsanti imā satta dhātuyo na vippakiriṃsu, sesā vippakiriṃsūti. Tattha sabbakhuddakā dhātu sāsapabījamattā ahosi, mahādhātu majjhe bhinnataṇḍulamattā, atimahatī majjhe bhinnamuggamattāti.

Udakadhārāti aggabāhumattāpi jaṅghamattāpi tālakkhandhamattāpi udakadhārā ākāsato patitvā nibbāpesi. Udakasālatoti parivāretvā ṭhitasālarukkhe sandhāyetaṃ vuttaṃ, tesampi hi khandhantaraviṭapantarehi udakadhārā nikkhamitvā nibbāpesuṃ. Bhagavato citako mahanto. Samantā pathaviṃ bhinditvāpi naṅgalasīsamattā udakavaṭṭi phalikavaṭaṃsakasadisā uggantvā citakameva gaṇhanti. Gandhodakenāti suvaṇṇaghaṭe rajataghaṭe ca pūretvā ābhatanānāgandhodakena. Nibbāpesunti suvaṇṇamayarajatamayehi aṭṭhadaṇḍakehi vikiritvā candanacitakaṃ nibbāpesuṃ.

Ettha ca citake jhāyamāne parivāretvā ṭhitasālarukkhānaṃ sākhantarehi viṭapantarehi pattantarehi jālā uggacchanti, pattaṃ vā sākhā vā pupphaṃ vā daḍḍhā nāma natthi, kipillikāpi makkaṭakāpi jālānaṃ antareneva vicaranti . Ākāsato patitaudakadhārāsupi sālarukkhehi nikkhantaudakadhārāsupi pathaviṃ bhinditvā nikkhantaudakadhārāsupi dhammakathāva pamāṇaṃ. Evaṃ citakaṃ nibbāpetvā pana mallarājāno santhāgāre catujjātiyagandhaparibhaṇḍaṃ kāretvā lājapañcamāni pupphāni vikiritvā upari celavitānaṃ bandhitvā suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tattha gandhadāmamālādāmaratanadāmāni olambetvā santhāgārato yāva makuṭabandhanasaṅkhātā sīsapasādhanamaṅgalasālā, tāva ubhohi passehi sāṇikilañjaparikkhepaṃ kāretvā upari celavitānaṃ bandhāpetvā suvaṇṇatārakādīhi khacitvā tatthapi gandhadāmamālādāmaratanadāmāni olambetvā maṇidaṇḍavaṇṇehi veṇūhi ca pañcavaṇṇaddhaje ussāpetvā samantā vātapaṭākā parikkhipitvā susammaṭṭhāsu vīthīsu kadaliyo ca puṇṇaghaṭe ca ṭhapetvā daṇḍakadīpikā jāletvā alaṅkatahatthikkhandhe saha dhātūhi suvaṇṇadoṇiṃ ṭhapetvā mālāgandhādīhi pūjentā sādhukīḷitaṃ kīḷantā antonagaraṃ pavesetvā santhāgāre sarabhamayapallaṅke ṭhapetvā upari setacchattaṃ dhāresuṃ. Evaṃ katvā – ‘‘atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṃ santhāgāre sattipañjaraṃ karitvā’’ti sabbaṃ veditabbaṃ.


"剩下的只有身体"是因为以前只剩下一个身体。现在因为分散而称为"身体们"，意指像香花般的、像洗净的珍珠般的、像黄金般的物质都剩下了。对于长寿佛陀的身体来说，像黄金块一样是一个整体。然而世尊则说："我不久将涅槃，我的教法尚未广泛传播，因此即使涅槃，我也要取一点点的物质，建立一个圣地，供养大众，让他们得以投生天界。"于是他决定让这些物质分散。究竟有多少物质被分散，多少没有被分散呢？四颗牙齿、两只眼睛、耳朵等七种物质没有被分散，其他的则被分散了。因此，所有细小的物质仅如芥子般存在，主要的物质则如中间的断头台般，极大的物质则如中间的断顶般。
"水流"指的是从肩膀、腿部或手掌等地方流下来的水流。水流的意思是指围绕着固定的树木而流出的水流，这些水流也从树间流出。世尊的身体是伟大的。即使把大地打破，水流也如同黄土般流出，水流如同果实般涌现。用香水水和金银水盛满的器皿，洒下香水。
在这里，水流在燃烧的状态下，从固定的树枝之间升起，花瓣、树叶、果实等都没有被损坏，蚂蚁和猴子也在水流之间游走。水从天空降下，从树上流下，打破大地，流下的水流是法的标志。就这样，水流被洒下，然而力士们在殿堂中准备了四种香氛，洒下了香花，绑上了上面的遮盖。用金星等装饰，悬挂香花和珍珠花，装饰在殿堂中，直到头顶的装饰房，直到两边的装饰被绑上，用金星等装饰，悬挂香花和珍珠花，装饰在殿堂中。就这样，力士们在殿堂中放置了金色的器皿，供养香花等，欢快地玩耍，进入城市，放置在殿堂中的草席上，悬挂白色的遮盖。就这样，"于是拘尸那罗的力士们在殿堂中为世尊的身体准备了七天的香气"。


Tattha sattipañjaraṃ karitvāti sattihatthehi purisehi parikkhipāpetvā. Dhanupākāranti paṭhamaṃ tāva hatthikumbhena kumbhaṃ paharante parikkhipāpesuṃ, tato asse gīvāya gīvaṃ paharante, tato rathe āṇikoṭiyā āṇikoṭiṃ paharante, tato yodhe bāhunā bāhuṃ paharante. Tesaṃ pariyante koṭiyā koṭiṃ paharamānāni dhanūni parikkhipāpesuṃ. Iti samantā yojanappamāṇaṃ ṭhānaṃ sattāhaṃ sannāhagavacchikaṃ viya katvā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā’’ti.

Kasmā panete evamakaṃsūti? Ito purimesu hi dvīsu sattāhesu te bhikkhusaṅghassa ṭhānanisajjokāsaṃ karontā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ saṃvidahantā sādhukīḷikāya okāsaṃ na labhiṃsu. Tato nesaṃ ahosi – ‘‘imaṃ sattāhaṃ sādhukīḷitaṃ kīḷissāma, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ amhākaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā kocideva āgantvā dhātuyo gaṇheyya, tasmā ārakkhaṃ ṭhapetvā kīḷissāmā’’ti. Te tathā evamakaṃsu.

Sarīradhātuvibhajanavaṇṇanā



在那里，"设置七天的保护"是指用七个手掌的男人围住。关于"弓的形状"，首先是用大象的头部撞击罐子，然后是用马的脖子撞击脖子，再然后是用战车的辕撞击辕，再然后是用战士的手臂撞击手臂。他们在周围用弓箭围住，像围住一块地方一样，在七天内设置了保护。对此说："设置弓的形状"。
那么，他们为什么这样做呢？因为在前面的两天里，他们为比丘僧团提供了饮食的地方，但没有获得良好的玩耍的地方。因此他们想："在这七天里我们要好好玩耍，这里有一个地方，如果知道我们懈怠的话，可能会有人来数我们的物质，所以我们要设置保护来玩耍。"于是他们就这样做了。
身体物质的分散描述

236.Assosikho rājāti kathaṃ assosi? Paṭhamameva kirassa amaccā sutvā cintayiṃsu – ‘‘satthā nāma parinibbuto, na so sakkā puna āharituṃ. Pothujjanikasaddhāya pana amhākaṃ raññā sadiso natthi, sace esa imināva niyāmena suṇissati, hadayamassa phalissati. Rājā kho pana amhehi anurakkhitabbo’’ti te tisso suvaṇṇadoṇiyo āharitvā catumadhurassa pūretvā rañño santikaṃ gantvā etadavocuṃ – ‘‘deva , amhehi supinako diṭṭho, tassa paṭighātatthaṃ tumhehi dukūladupaṭṭaṃ nivāsetvā yathā nāsāpuṭamattaṃ paññāyati, evaṃ catumadhuradoṇiyā nipajjituṃ vaṭṭatī’’ti. Rājā atthacarānaṃ amaccānaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘evaṃ hotu tātā’’ti sampaṭicchitvā tathā akāsi.

Atheko amacco alaṅkāraṃ omuñcitvā kese pakiriya yāya disāya satthā parinibbuto, tadabhimukho hutvā añjaliṃ paggayha rājānaṃ āha – ‘‘deva, maraṇato muccanakasatto nāma natthi, amhākaṃ āyuvaḍḍhano cetiyaṭṭhānaṃ puññakkhettaṃ abhisekasiñcako so bhagavā satthā kusinārāya parinibbuto’’ti. Rājā sutvāva visaññījāto catumadhuradoṇiyaṃ usumaṃ muñci. Atha naṃ ukkhipitvā dutiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ labhitvā – ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Satthā, mahārāja, parinibbuto’’ti. Rājā punapi visaññījāto catumadhuradoṇiyā usumaṃ muñci. Atha naṃ tatopi ukkhipitvā tatiyāya doṇiyā nipajjāpesuṃ. So puna saññaṃ labhitvā ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Satthā, mahārāja, parinibbuto’’ti. Rājā punapi visaññījāto, atha naṃ ukkhipitvā nahāpetvā matthake ghaṭehi udakaṃ āsiñciṃsu.

Rājā saññaṃ labhitvā āsanā vuṭṭhāya gandhaparibhāvite maṇivaṇṇe kese vikiritvā suvaṇṇaphalakavaṇṇāya piṭṭhiyaṃ pakiritvā pāṇinā uraṃ paharitvā pavāḷaṅkuravaṇṇāhi suvaṭṭitaṅgulīhi suvaṇṇabimbisakavaṇṇaṃ uraṃ sibbanto viya gahetvā paridevamāno ummattakavesena antaravīthiṃ otiṇṇo, so alaṅkatanāṭakaparivuto nagarato nikkhamma jīvakambavanaṃ gantvā yasmiṃ ṭhāne nisinnena bhagavatā dhammo desito taṃ oloketvā – ‘‘bhagavā sabbaññu, nanu imasmiṃ ṭhāne nisīditvā dhammaṃ desayittha, sokasallaṃ me vinodayittha, tumhe mayhaṃ sokasallaṃ nīharittha, ahaṃ tumhākaṃ saraṇaṃ gato, idāni pana me paṭivacanampi na detha, bhagavā’’ti punappunaṃ paridevitvā ‘‘nanu bhagavā ahaṃ aññadā evarūpe kāle ‘tumhe mahābhikkhusaṅghaparivārā jambudīpatale cārikaṃ carathā’ti suṇomi, idāni panāhaṃ tumhākaṃ ananurūpaṃ ayuttaṃ pavattiṃ suṇomī’’ti evamādīni ca vatvā saṭṭhimattāhi gāthāhi bhagavato guṇaṃ anussaritvā cintesi – ‘‘mama parideviteneva na sijjhati, dasabalassa dhātuyo āharāpessāmī’’ti evaṃ assosi. Sutvā ca imissā visaññibhāvādipavattiyā avasāne dūtaṃ pāhesi. Taṃ sandhāya atha kho rājātiādi vuttaṃ.


"国王听说了"是如何听说的?据说,他的大臣们最先听说后想:"导师已经涅槃了,不可能再把他带回来。但是在凡夫的信仰方面,没有人能比得上我们的国王。如果他就这样听说,他的心会碎的。国王是应该由我们保护的。"他们拿来三个金盆,装满四种甜食,来到国王面前说:"陛下,我们做了一个梦。为了消除它的影响,您应该穿上丝绸衣服,只露出鼻孔,躺在装满四种甜食的盆中。"国王听从了忠心大臣的建议,同意说:"好吧,亲爱的。"就照做了。
然后一位大臣脱下装饰品,披散头发,面向导师涅槃的方向,双手合十对国王说:"陛下,没有生命可以逃脱死亡。我们的寿命增长者、功德之地、灌顶之处,那位世尊导师已经在拘尸那罗涅槃了。"国王一听就失去知觉,在装满四种甜食的盆中流汗。于是他们把他抬起来,放在第二个盆中。他再次恢复知觉后问:"亲爱的,你们说什么?" "大王,导师已经涅槃了。"国王又失去知觉,在装满四种甜食的盆中流汗。于是他们又把他从那里抬起来,放在第三个盆中。他再次恢复知觉后问:"亲爱的,你们说什么?" "大王,导师已经涅槃了。"国王又失去知觉,于是他们把他抬起来,给他洗澡,在头上浇水。
国王恢复知觉后,从座位上站起来,散开浸透香料的宝石般的头发,撒在金板般的背上,用手拍打胸膛,用珊瑚芽般圆润的手指抓住金色的胸膛,仿佛在缝合,哀叹着以疯狂的样子走上街头。他被装饰华丽的舞女们环绕着离开城市,来到耆婆芒果园,看着世尊坐在那里说法的地方说:"全知的世尊啊,你不是坐在这里说法,消除我的悲伤之箭吗?你为我拔出悲伤之箭,我皈依你,现在你却不给我回应,世尊啊。"他反复哀叹着说:"世尊啊,我以前在这样的时候听说'你们被大比丘僧团环绕在阎浮提大地上游行',现在我却听到关于你的不合适的、不应该的消息。"他说了这些等等,用六十多首偈颂回忆世尊的功德,然后想:"仅仅哀叹是不够的,我要把十力佛的舍利请来。"就这样他听说了。听说后,在这失去知觉等事件的最后,他派出了使者。关于这一点,所以说"于是国王"等等。


Tattha dūtaṃ pāhesīti dūtañca paṇṇañca pesesi. Pesetvā ca pana – ‘‘sace dassanti, sundaraṃ. No ce dassanti, āharaṇupāyena āharissāmī’’ti caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā sayampi nikkhantoyeva. Yathā ca ajātasattu, evaṃ licchavīādayopi dūtaṃ pesetvā sayampi caturaṅginiyā senāya nikkhamiṃsuyeva. Tattha pāveyyakā sabbehi āsannatarā kusinārato tigāvutantare nagare vasanti, bhagavāpi pāvaṃ pavisitvāva kusināraṃ gato. Atha kasmā paṭhamataraṃ na āgatāti ce? Mahāparivārā panete rājāno mahāparivāraṃ karontāva pacchato jātā.

Te saṅghe gaṇe etadavocunti sabbepi te sattanagaravāsino āgantvā – ‘‘amhākaṃ dhātuyo vā dentu, yuddhaṃ vā’’ti kusinārānagaraṃ parivāretvā ṭhite – ‘‘etaṃ bhagavā amhākaṃ gāmakkhette’’ti paṭivacanaṃ avocuṃ. Te kira evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ satthu sāsanaṃ pahiṇimha, nāpi gantvā ānayimha. Satthā pana sayameva āgantvā sāsanaṃ pesetvā amhe pakkosāpesi. Tumhepi kho pana yaṃ tumhākaṃ gāmakkhette ratanaṃ uppajjati, na taṃ amhākaṃ detha. Sadevake ca loke buddharatanasamaṃ ratanaṃ nāma natthi, evarūpaṃ uttamaratanaṃ labhitvā mayaṃ na dassāma. Na kho pana tumhehiyeva mātuthanato khīraṃ pītaṃ, amhehipi mātuthanato khīraṃ pītaṃ. Na tumheyeva purisā, amhepi purisā hotū’’ti aññamaññaṃ ahaṃkāraṃ katvā sāsanapaṭisāsanaṃ pesenti, aññamaññaṃ mānagajjitaṃ gajjanti. Yuddhe pana sati kosinārakānaṃyeva jayo abhavissa. Kasmā? Yasmā dhātupāsanatthaṃ āgatā devatā nesaṃ pakkhā ahesuṃ. Pāḷiyaṃ pana – ‘‘bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ dassāma bhagavato sarīrānaṃ bhāga’’nti ettakameva āgataṃ.



在那里，"派遣使者"是指派遣使者和信使。派遣后，他们说："如果看到，就好。如果看不到，就用取回的办法来取回。"于是他亲自带领四军出发。就像阿阇多萨图一样，利支维等也派遣使者，然后亲自带领四军出发。那里，所有的居民都住在距离拘尸那罗（现代的库希那伽尔）三十里内的城市中，世尊也在进入拘尸那罗后去世。那么，为什么没有第一时间到达呢？因为这些国王在大随从的陪伴下才出发。
他们对僧团说："所有住在城市中的生灵都来到这里，"请给我们舍利，或者我们来打仗。"他们在围绕拘尸那罗城市站立时回应说："这位世尊在我们的村庄里。"他们确实这样说："我们没有派遣导师的教法，也没有去取回。导师自己来传教，召唤了我们。你们所拥有的村庄的珍宝，我们不会给你们。在有天神的世界中，没有像佛陀的珍宝。我们获得这样的至高无上的珍宝，却不会给你们。你们并不是唯一喝母乳的， 我们也同样喝母乳。你们并不是唯一的人，我们也同样是人。"于是各自高傲地相互宣称，互相争吵。若是打仗，胜利只属于拘尸那罗的人。为什么呢？因为为了取回物质而来的天神们是他们的朋友。然而在巴利文中说："世尊在我们的村庄中涅槃了，我们不会给你们世尊的身体的部分。"这就是他们所说的。

237.Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇoti doṇabrāhmaṇo imaṃ tesaṃ vivādaṃ sutvā – ‘‘ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti, na kho panetaṃ patirūpaṃ, alaṃ iminā kalahena, vūpasamessāmi na’’nti so gantvā te saṅghe gaṇe etadavoca. Kimavoca? Unnatappadese ṭhatvā dvibhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma avoca. Tattha paṭhamabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu. Dutiyabhāṇavārapariyosāne – ‘‘ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho saddo’’ti sabbe niravā ahesuṃ. Jambudīpatale kira kulaghare jātā yebhuyyena tassa na antevāsiko nāma natthi. Atha so te attano vacanaṃ sutvā nirave tuṇhībhūte viditvā puna etadavoca – ‘‘suṇantu bhonto’’ti etaṃ gāthādvayaṃ avoca.

Tattha amhākaṃ buddhoti amhākaṃ buddho. Ahu khantivādoti buddhabhūmiṃ appatvāpi pāramiyo pūrento khantivāditāpasakāle dhammapālakumārakāle chaddantahatthikāle bhūridattanāgarājakāle campeyyanāgarājakāle saṅkhapālanāgarājakāle mahākapikāle aññesu ca bahūsu jātakesu paresu kopaṃ akatvā khantimeva akāsi. Khantimeva vaṇṇayi. Kimaṅgaṃ pana etarahi iṭṭhāniṭṭhesu tādilakkhaṇaṃ patto, sabbathāpi amhākaṃ buddho khantivādo ahosi, tassa evaṃvidhassa. Na hi sādhu yaṃ uttamapuggalassa, sarīrabhāge siyā sampahāroti na hi sādhuyanti na hi sādhu ayaṃ. Sarīrabhāgeti sarīravibhāganimittaṃ, dhātukoṭṭhāsahetūti attho. Siyā sampahāroti āvudhasampahāro sādhu na siyāti vuttaṃ hoti.

Sabbeva bhonto sahitāti sabbeva bhonto sahitā hotha, mā bhijjatha. Samaggāti kāyena ca vācāya ca ekasannipātā ekavacanā samaggā hotha. Sammodamānāti cittenāpi aññamaññaṃ sammodamānā hotha. Karomaṭṭhabhāgeti bhagavato sarīrāni aṭṭha bhāge karoma . Cakkhumatoti pañcahi cakkhūhi cakkhumato buddhassa. Na kevalaṃ tumheyeva, bahujanopi pasanno, tesu ekopi laddhuṃ ayutto nāma natthīti bahuṃ kāraṇaṃ vatvā saññāpesi.



当这样说时,陀那婆罗门听到他们的争论后想:"这些国王在世尊涅槃的地方争论,这是不适当的。够了,这场争吵,我要平息它。"于是他来到那些僧团中说了这些话。他说了什么?他站在高处说了相当于两个诵经时间长度的陀那宣言。在第一个诵经时间里,他们一个字也不懂。第二个诵经时间结束时,所有人都说:"听起来像老师的声音,听起来像老师的声音。"据说在阎浮提大地上出生在良好家庭的人,大多数都是他的学生。然后他看到他们听了他的话后都沉默不语,又说了这样的话:"请听,诸位。"他说了这两首偈颂。
其中,"我们的佛陀"是指我们的佛陀。"他是忍辱主义者"是指即使在成佛之前,在圆满波罗蜜时,在忍辱仙人时期、法护太子时期、六牙象时期、布利达多龙王时期、占贝耶龙王时期、僧伽波罗龙王时期、大猿猴时期,以及其他许多本生故事中,他都不对他人生气,只是忍耐。他只赞美忍耐。更何况现在他已经在可意和不可意的事物中达到了平等的特征,我们的佛陀在各方面都是忍辱主义者,对于这样的人。"对最高的人的身体部分发生冲突是不好的"中,"不好"是指这不是好事。"身体部分"是指因为身体的分配,意思是因为舍利的部分。"发生冲突"是说武器的冲突是不好的。
"你们所有人都要和谐"是说你们所有人都要和谐,不要分裂。"团结"是指在身体和言语上集合在一起,说同样的话,要团结。"欢喜"是指在心里也要互相欢喜。"我们分成八份"是说我们把世尊的身体分成八份。"具眼者"是指具有五种眼睛的佛陀。不仅是你们,很多人也都信仰,其中没有一个不应该得到。他说了很多理由来说服他们。

238.Tesaṃ saṅghānaṃ gaṇānaṃ paṭissutvāti tesaṃ tesaṃ tato tato samāgatasaṅghānaṃ samāgatagaṇānaṃ paṭissuṇitvā. Bhagavatosarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitvāti ettha ayamanukkamo – doṇo kira tesaṃ paṭissuṇitvā suvaṇṇadoṇiṃ vivarāpesi. Rājāno āgantvā doṇiyaṃyeva ṭhitā suvaṇṇavaṇṇā dhātuyo disvā – ‘‘bhagavā sabbaññu pubbe mayaṃ tumhākaṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ chabbaṇṇabuddharasmikhacitaṃ asītianubyañjanasamujjalitasobhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ addasāma, idāni pana suvaṇṇavaṇṇāva dhātuyo avasiṭṭhā jātā, na yuttamidaṃ bhagavā tumhāka’’nti parideviṃsu.

Brāhmaṇopi tasmiṃ samaye tesaṃ pamattabhāvaṃ ñatvā dakkhiṇadāṭhaṃ gahetvā veṭhantare ṭhapesi, atha pacchā aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji, sabbāpi dhātuyo pākatikanāḷiyā soḷasa nāḷiyo ahesuṃ, ekekanagaravāsino dve dve nāḷiyo labhiṃsu. Brāhmaṇassa pana dhātuyo vibhajantasseva sakko devānamindo – ‘‘kena nu kho sadevakassa lokassa kaṅkhacchedanatthāya catusaccakathāya paccayabhūtā bhagavato dakkhiṇadāṭhā gahitā’’ti olokento ‘‘brāhmaṇena gahitā’’ti disvā – ‘‘brāhmaṇopi dāṭhāya anucchavikaṃ sakkāraṃ kātuṃ na sakkhissati, gaṇhāmi na’’nti veṭhantarato gahetvā suvaṇṇacaṅkoṭake ṭhapetvā devalokaṃ netvā cūḷāmaṇicetiye patiṭṭhapesi.

Brāhmaṇopi dhātuyo vibhajitvā dāṭhaṃ apassanto corikāya gahitattā – ‘‘kena me dāṭhā gahitā’’ti pucchitumpi nāsakkhi. ‘‘Nanu tayāva dhātuyo bhājitā, kiṃ tvaṃ paṭhamaṃyeva attano dhātuyā atthibhāvaṃ na aññāsī’’ti attani dosāropanaṃ sampassanto – ‘‘mayhampi koṭṭhāsaṃ dethā’’ti vattumpi nāsakkhi. Tato – ‘‘ayampi suvaṇṇatumbo dhātugatikova, yena tathāgatassa dhātuyo mitā, imassāhaṃ thūpaṃ karissāmī’’ti cintetvā imaṃ me bhonto tumbaṃ dadantūti āha.

Pippalivaniyāmoriyāpi ajātasattuādayo viya dūtaṃ pesetvā yuddhasajjāva nikkhamiṃsu.

Dhātuthūpapūjāvaṇṇanā



听到他们的僧团和众人时，是指听到他们各自的聚集的僧团和聚集的众人。世尊的身体被分成八份，均匀地分配开来；这里的顺序是——陀那在听到他们的声音后，打开了金盆。国王们来到时，看到金色的舍利子说：“世尊全知，我们曾经看到您那三十二种大人相，六种颜色的佛光，八十种随形特征的辉煌，金色的身体，现在只剩下金色的舍利子了，这样是不合适的，世尊。”他们哀叹道。
婆罗门在此时意识到他们的放纵行为，抓住右侧的牙齿放在器皿中，然后又将身体均匀地分开，所有的舍利子都通过自然的管道分为十六条，城里的居民每两条得到一条。而在分配舍利子时，天神们看到问道：“是谁为了这片有天神的世界，抓住了世尊的右侧牙齿，以便消除怀疑的障碍？”看到是婆罗门后，天神们说：“婆罗门无法为牙齿做出适当的供养，我不会接受。”于是他把牙齿放在金色的器皿中，带到天界，安放在小宝塔中。
婆罗门在分配舍利子时没有看到牙齿，因被盗贼抓住，问道：“我的牙齿是谁抓住的？”但他无法回答。“难道你没有分配舍利子吗？你为什么不先知道自己牙齿的存在？”他看到自己有过错，无法说出“请给我一部分。”于是他想到：“这颗金色的牙齿是世尊的舍利子，我要为此建造一座佛塔。”于是他这样想着，要求给他这颗牙齿。
皮帕利瓦尼雅摩里和阿阇多萨图等人也像这样派遣使者，准备出征。
舍利塔供奉的说明。

239.Rājagahe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsīti kathaṃ akāsi? Kusinārato yāva rājagahaṃ pañcavīsati yojanāni, etthantare aṭṭhausabhavitthataṃ samatalaṃ maggaṃ kāretvā yādisaṃ mallarājāno makuṭabandhanassa ca santhāgārassa ca antare pūjaṃ kāresuṃ. Tādisaṃ pañcavīsatiyojanepi magge pūjaṃ kāretvā lokassa anukkaṇṭhanatthaṃ sabbattha antarāpaṇe pasāretvā suvaṇṇadoṇiyaṃ pakkhittadhātuyo sattipañjarena parikkhipāpetvā attano vijite pañcayojanasataparimaṇḍale manusse sannipātāpesi. Te dhātuyo gahetvā kusinārato sādhukīḷitaṃ kīḷantā nikkhamitvā yattha yattha suvaṇṇavaṇṇāni pupphāni passanti, tattha tattha dhātuyo sattiantare ṭhapetvā pūjaṃ akaṃsu. Tesaṃ pupphānaṃ khīṇakāle gacchanti, rathassa dhuraṭṭhānaṃ pacchimaṭṭhāne sampatte satta divase sādhukīḷitaṃ kīḷanti. Evaṃ dhātuyo gahetvā āgacchantānaṃ satta vassāni satta māsāni satta divasāni vītivattāni.

Micchādiṭṭhikā – ‘‘samaṇassa gotamassa parinibbutakālato paṭṭhāya balakkārena sādhukīḷitāya upaddutamha sabbe no kammantā naṭṭhā’’ti ujjhāyantā manaṃ padosetvā chaḷāsītisahassamattā apāye nibbattā. Khīṇāsavā āvajjitvā ‘‘mahājano manaṃ padosetvā apāye nibbattī’’ti disvā – ‘‘sakkaṃ devarājānaṃ dhātuāharaṇūpāyaṃ kāressāmā’’ti tassa santikaṃ gantvā tamatthaṃ ārocetvā – ‘‘dhātuāharaṇūpāyaṃ karohi mahārājā’’ti āhaṃsu. Sakko āha – ‘‘bhante, puthujjano nāma ajātasattunā samo saddho natthi, na so mama vacanaṃ karissati, apica kho māravibhiṃsakasadisaṃ vibhiṃsakaṃ dassessāmi, mahāsaddaṃ sāvessāmi, yakkhagāhakakhipitakaarocake karissāmi, tumhe ‘amanussā mahārāja kupitā dhātuyo āharāpethā’ti vadeyyātha, evaṃ so āharāpessatī’’ti. Atha kho sakko taṃ sabbaṃ akāsi.

Therāpi rājānaṃ upasaṅkamitvā – ‘‘mahārāja, amanussā kupitā, dhātuyo āharāpehī’’ti bhaṇiṃsu. Rājā – ‘‘na tāva, bhante, mayhaṃ cittaṃ tussati, evaṃ santepi āharantū’’ti āha. Sattamadivase dhātuyo āhariṃsu. Evaṃ āhatā dhātuyo gahetvā rājagahe thūpañca mahañca akāsi. Itarepi attano attano balānurūpena āharitvā sakasakaṭṭhānesu thūpañca mahañca akaṃsu.



"在王舍城为世尊的舍利建造了大塔"是如何建造的?从拘尸那罗到王舍城有二十五由旬,在这段距离内修建了八牛宽的平坦道路,就像摩罗国王在冠带和集会堂之间所做的供养一样。在二十五由旬的路上也做了同样的供养,为了不让人们感到厌烦,在所有地方都设立了市场,将装在金盆中的舍利用枪围起来,召集了自己领地内五百由旬范围内的人们。他们拿着舍利,从拘尸那罗欢喜地出发,在看到金色花朵的地方就把舍利放在七个地方供养。当花朵枯萎时他们就继续前进,当车轮从前面转到后面时,他们就欢喜地玩耍七天。就这样,带着舍利前进的人们花了七年七个月零七天。
邪见者说:"自从沙门乔达摩涅槃以来,我们被强迫欢喜地玩耍,所有的工作都停止了。"他们抱怨并心生恶念,约有八万六千人投生到恶道。漏尽者观察到"大众心生恶念投生到恶道",就去见帝释天王,告诉他这件事,说:"大王,请想办法取回舍利。"帝释说:"尊者,没有一个凡夫能像阿阇世王那样有信心,他不会听我的话。但是我会显现一个像魔罗那样可怕的形象,发出巨大的声音,制造鬼魅附身、发狂、生病的景象。你们就说:'大王,非人生气了,请取回舍利。'这样他就会取回舍利。"于是帝释做了这一切。
长老们也去见国王说:"大王,非人生气了,请取回舍利。"国王说:"尊者,我的心还不满意,但即便如此也让他们取回吧。"第七天,他们取回了舍利。就这样,取回舍利后,他在王舍城建造了大塔。其他人也根据自己的能力取回舍利,在各自的地方建造了大塔。

240.Evametaṃ bhūtapubbanti evaṃ etaṃ dhātubhājanañceva dasathūpakaraṇañca jambudīpe bhūtapubbanti pacchā saṅgītikārakā āhaṃsu. Evaṃ patiṭṭhitesu pana thūpesu mahākassapatthero dhātūnaṃ antarāyaṃ disvā rājānaṃ ajātasattuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mahārāja, ekaṃ dhātunidhānaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Sādhu, bhante, nidhānakammaṃ tāva mama hotu, sesadhātuyo pana kathaṃ āharāmīti? Na, mahārāja, dhātuāharaṇaṃ tuyhaṃ bhāro, amhākaṃ bhāroti. Sādhu, bhante, tumhe dhātuyo āharatha, ahaṃ dhātunidhānaṃ karissāmīti. Thero tesaṃ tesaṃ rājakulānaṃ paricaraṇamattameva ṭhapetvā sesadhātuyo āhari. Rāmagāme pana dhātuyo nāgā pariggaṇhiṃsu, tāsaṃ antarāyo natthi. ‘‘Anāgate laṅkādīpe mahāvihāre mahācetiyamhi nidahissantī’’ti tā na āharitvā sesehi sattahi nagarehi āharitvā rājagahassa pācīnadakkhiṇadisābhāge ṭhatvā – ‘‘imasmiṃ ṭhāne yo pāsāṇo atthi, so antaradhāyatu, paṃsu suvisuddhā hotu, udakaṃ mā uṭṭhahatū’’ti adhiṭṭhāsi.

Rājā taṃ ṭhānaṃ khaṇāpetvā tato uddhatapaṃsunā iṭṭhakā kāretvā asītimahāsāvakānaṃ cetiyāni kāreti. ‘‘Idha rājā kiṃ kāretī’’ti pucchantānampi ‘‘mahāsāvakānaṃ cetiyānī’’ti vadanti, na koci dhātunidhānabhāvaṃ jānāti. Asītihatthagambhīre pana tasmiṃ padese jāte heṭṭhā lohasanthāraṃ santharāpetvā tattha thūpārāme cetiyagharappamāṇaṃ tambalohamayaṃ gehaṃ kārāpetvā aṭṭha aṭṭha haricandanādimaye karaṇḍe ca thūpe ca kārāpesi. Atha bhagavato dhātuyo haricandanakaraṇḍe pakkhipitvā taṃ haricandanakaraṇḍakampi aññasmiṃ haricandanakaraṇḍake, tampi aññasminti evaṃ aṭṭha haricandanakaraṇḍe ekato katvā eteneva upāyena te aṭṭha karaṇḍe aṭṭhasu haricandanathūpesu, aṭṭha haricandanathūpe aṭṭhasu lohitacandanakaraṇḍesu, aṭṭha lohitacandanakaraṇḍe aṭṭhasu lohitacandanathūpesu, aṭṭha lohitacandanathūpe aṭṭhasu dantakaraṇḍesu , aṭṭha dantakaraṇḍe aṭṭhasu dantathūpesu, aṭṭha dantathūpe aṭṭhasu sabbaratanakaraṇḍesu, aṭṭha sabbaratanakaraṇḍe aṭṭhasu sabbaratanathūpesu, aṭṭha sabbaratanathūpe aṭṭhasu suvaṇṇakaraṇḍesu, aṭṭha suvaṇṇakaraṇḍe, aṭṭhasu suvaṇṇathūpesu, aṭṭha suvaṇṇathūpe aṭṭhasu rajatakaraṇḍesu, aṭṭha rajatakaraṇḍe aṭṭhasu rajatathūpesu, aṭṭha rajatathūpe, aṭṭhasu maṇikaraṇḍesu, aṭṭha maṇikaraṇḍe aṭṭhasu maṇithūpesu, aṭṭha maṇithūpe aṭṭhasu lohitaṅkakaraṇḍesu, aṭṭha lohitaṅkakaraṇḍe aṭṭhasu lohitaṅkathūpesu, aṭṭha lohitaṅkathūpe aṭṭhasu masāragallakaraṇḍesu, aṭṭha masāragallakaraṇḍe aṭṭhasu masāragallathūpesu, aṭṭha masāragallathūpe aṭṭhasu phalikakaraṇḍesu, aṭṭha phalikakaraṇḍe aṭṭhasu phalikamayathūpesu pakkhipi.


"这就是过去所发生的事"是后来结集者所说的,指这种舍利分配和十塔的建造在阎浮提曾经发生过。当塔建立后,大迦叶长老看到舍利有危险,就去见阿阇世王说:"大王,应该建一个舍利库。" "好的,尊者,让我来负责建库,但其他的舍利如何取回呢?" "大王,取回舍利不是你的责任,是我们的责任。" "好的,尊者,你们取回舍利,我来建舍利库。"长老只留下各王室供养的一小部分,取回了其余的舍利。但罗摩村的舍利被龙族保护,没有危险。"将来会被安置在兰卡岛大寺院的大塔中",所以没有取回那些舍利,而是从其他七个城市取回舍利,站在王舍城东南方说:"愿这里的石头消失,土地变得非常干净,水不要涌出。"他这样决意。
国王让人挖掘那个地方,用挖出的土做砖,为八十大弟子建造塔。有人问"国王在这里建造什么",他们说"大弟子的塔",没有人知道是舍利库。在那个八十肘深的地方,下面铺上金属地板,在那里建造了一个与塔园中佛塔大小相当的铜房子,制作了八个檀香木等材料的盒子和塔。然后把世尊的舍利放入檀香木盒中,再把那个檀香木盒放入另一个檀香木盒,如此这般把八个檀香木盒放在一起,用同样的方法把这八个盒子放入八个檀香木塔中,八个檀香木塔放入八个红檀香木盒中,八个红檀香木盒放入八个红檀香木塔中,八个红檀香木塔放入八个象牙盒中,八个象牙盒放入八个象牙塔中,八个象牙塔放入八个各种宝石盒中,八个各种宝石盒放入八个各种宝石塔中,八个各种宝石塔放入八个金盒中,八个金盒放入八个金塔中,八个金塔放入八个银盒中,八个银盒放入八个银塔中,八个银塔放入八个宝石盒中,八个宝石盒放入八个宝石塔中,八个宝石塔放入八个红宝石盒中,八个红宝石盒放入八个红宝石塔中,八个红宝石塔放入八个猫眼石盒中,八个猫眼石盒放入八个猫眼石塔中,八个猫眼石塔放入八个水晶盒中,八个水晶盒放入八个水晶塔中。


Sabbesaṃ uparimaṃ phalikacetiyaṃ thūpārāmacetiyappamāṇaṃ ahosi, tassa upari sabbaratanamayaṃ gehaṃ kāresi, tassa upari suvaṇṇamayaṃ, tassa upari rajatamayaṃ, tassa upari tambalohamayaṃ gehaṃ. Tattha sabbaratanamayaṃ vālikaṃ okiritvā jalajathalajapupphānaṃ sahassāni vippakiritvā aḍḍhachaṭṭhāni jātakasatāni asītimahāthere suddhodanamahārājānaṃ mahāmāyādeviṃ satta sahajāteti sabbānetāni suvaṇṇamayāneva kāresi. Pañcapañcasate suvaṇṇarajatamaye puṇṇaghaṭe ṭhapāpesi, pañca suvaṇṇaddhajasate ussāpesi. Pañcasate suvaṇṇadīpe, pañcasate rajatadīpe kārāpetvā sugandhatelassa pūretvā tesu dukūlavaṭṭiyo ṭhapesi.

Athāyasmā mahākassapo – ‘‘mālā mā milāyantu, gandhā mā vinassantu, dīpā mā vijjhāyantū’’ti adhiṭṭhahitvā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni chindāpesi –

‘‘Anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko dhammarājā bhavissati. So imā dhātuyo vitthārikā karissatī’’ti.

Rājā sabbapasādhanehi pūjetvā ādito paṭṭhāya dvāraṃ pidahanto nikkhami, so tambalohadvāraṃ pidahitvā āviñchanarajjuyaṃ kuñcikamuddikaṃ bandhitvā tattheva mahantaṃ maṇikkhandhaṃ ṭhapetvā – ‘‘anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karotū’’ti akkharaṃ chindāpesi.

Sakko devarājā vissakammaṃ āmantetvā – ‘‘tāta, ajātasattunā dhātunidhānaṃ kataṃ, ettha ārakkhaṃ paṭṭhapehī’’ti pahiṇi. So āgantvā vāḷasaṅghāṭayantaṃ yojesi, kaṭṭharūpakāni tasmiṃ dhātugabbhe phalikavaṇṇakhagge gāhetvā vātasadisena vegena anupariyāyantaṃ yantaṃ yojetvā ekāya eva āṇiyā bandhitvā samantato giñjakāvasathākārena silāparikkhepaṃ katvā upari ekāya pidahitvā paṃsuṃ pakkhipitvā bhūmiṃ samaṃ katvā tassa upari pāsāṇathūpaṃ patiṭṭhapesi. Evaṃ niṭṭhite dhātunidhāne yāvatāyukaṃ ṭhatvā theropi parinibbuto, rājāpi yathākammaṃ gato, tepi manussā kālaṅkatā.

Aparabhāge piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā hutvā tā dhātuyo gahetvā jambudīpe vitthārikā akāsi. Kathaṃ? So nigrodhasāmaṇeraṃ nissāya sāsane laddhappasādo caturāsīti vihārasahassāni kāretvā bhikkhusaṅghaṃ pucchi – ‘‘bhante, mayā caturāsīti vihārasahassāni kāritāni, dhātuyo kuto labhissāmī’’ti? Mahārāja, – ‘‘dhātunidhānaṃ nāma atthī’’ti suṇoma, na pana paññāyati – ‘‘asukasmiṃ ṭhāne’’ti. Rājā rājagahe cetiyaṃ bhindāpetvā dhātuṃ apassanto paṭipākatikaṃ kāretvā bhikkhubhikkhuniyo upāsakaupāsikāyoti catasso parisā gahetvā vesāliṃ gato. Tatrāpi alabhitvā kapilavatthuṃ. Tatrāpi alabhitvā rāmagāmaṃ gato. Rāmagāme nāgā cetiyaṃ bhindituṃ na adaṃsu, cetiye nipatitakudālo khaṇḍākhaṇḍaṃ hoti. Evaṃ tatrāpi alabhitvā allakappaṃ veṭhadīpaṃ pāvaṃ kusināranti sabbattha cetiyāni bhinditvā dhātuṃ alabhitvāva paṭipākatikāni katvā puna rājagahaṃ gantvā catasso parisā sannipātāpetvā – ‘‘atthi kenaci sutapubbaṃ ‘asukaṭṭhāne nāma dhātunidhāna’nti’’ pucchi.


最上面的水晶塔与塔园的佛塔大小相同,在其上建造了一个由各种宝石制成的房子,在其上是金制的,在其上是银制的,在其上是铜制的房子。在那里撒上由各种宝石制成的沙子,散布了上千朵水生和陆生的花,制作了五百五十个本生故事、八十大长老、净饭大王、摩诃摩耶夫人、七个同生者等,所有这些都是用金子制成的。他放置了五百个金银制的满瓶,竖立了五百面金旗。他制作了五百盏金灯、五百盏银灯,装满香油,在其中放置了细麻灯芯。
然后,尊者大迦叶决意:"愿花不凋谢,香不消失,灯不熄灭。"他让人在金板上刻下文字:
"在未来,有一位名叫皮亚达西的王子将举起伞盖,成为阿育法王。他将广泛传播这些舍利。"
国王用各种装饰品供养后,从开始处关上门离开,他关上铜门,在拉绳上系上钥匙印章,在那里放置一块大宝石,刻下文字:"在未来,贫穷的国王拿走这块宝石,用来供养舍利。"
帝释天王召唤毗首羯磨说:"孩子,阿阇世王建造了舍利库,你去那里设置守卫。"他来到后安装了野兽机关,在舍利室中放置了拿着水晶色剑的木偶,安装了以风一样速度旋转的机关,用一个钉子固定,四周用砖块围起来,上面用一块石头盖住,撒上泥土使地面平整,在其上建立石塔。舍利库建成后,长老活到寿命尽头后入灭,国王也随业而去,那些人也都去世了。
后来,一位名叫皮亚达西的王子举起伞盖,成为名叫阿育的法王,取走那些舍利,在阎浮提广泛传播。怎么传播的呢?他依靠尼拘律沙弥对教法生起信心,建造了八万四千座寺院,问比丘僧团:"尊者们,我建造了八万四千座寺院,从哪里能得到舍利呢?" "大王,我们听说有一个舍利库,但不知道在什么地方。"国王拆毁了王舍城的塔,没有找到舍利,又恢复原状,带着比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷四众去了毗舍离。在那里也没有找到,又去了迦毗罗卫。在那里也没有找到,又去了罗摩村。在罗摩村,龙族不允许拆毁塔,落在塔上的锄头碎成碎片。这样在那里也没有找到,又去了阿拉卡帕、韦塔迪帕、波婆、拘尸那罗,到处拆毁塔,都没有找到舍利,又恢复原状,再次回到王舍城,召集四众问道:"  谁曾经听说过'舍利库在某某地方'吗?"


Tatreko vīsavassasatiko thero – ‘‘asukaṭṭhāne dhātunidhāna’’nti na jānāmi, mayhaṃ pana pitā mahāthero maṃ sattavassakāle mālācaṅkoṭakaṃ gāhāpetvā – ‘‘ehi sāmaṇera, asukagacchantare pāsāṇathūpo atthi, tattha gacchāmā’’ti gantvā pūjetvā – ‘‘imaṃ ṭhānaṃ upadhāretuṃ vaṭṭati sāmaṇerā’’ti āha. Ahaṃ ettakaṃ jānāmi mahārājāti āha. Rājā ‘‘etadeva ṭhāna’’nti vatvā gacche hāretvā pāsāṇathūpañca paṃsuñca apanetvā heṭṭhā sudhābhūmiṃ addasa. Tato sudhañca iṭṭhakāyo ca hāretvā anupubbena pariveṇaṃ oruyha sattaratanavālukaṃ asihatthāni ca kaṭṭharūpakāni samparivattakāni addasa. So yakkhadāsake pakkosāpetvā balikammaṃ kāretvāpi neva antaṃ na koṭiṃ passanto devatānaṃ namassamāno – ‘‘ahaṃ imā dhātuyo gahetvā caturāsītiyā vihārasahassesu nidahitvā sakkāraṃ karomi, mā me devatā antarāyaṃ karontū’’ti āha.

Sakko devarājā cārikaṃ caranto taṃ disvā vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta, asoko dhammarājā ‘dhātuyo nīharissāmī’ti pariveṇaṃ otiṇṇo, gantvā kaṭṭharūpakāni hārehī’’ti. So pañcacūḷagāmadārakavesena gantvā rañño purato dhanuhattho ṭhatvā – ‘‘harāmi mahārājā’’ti āha. ‘‘Hara, tātā’’ti saraṃ gahetvā sandhimhiyeva vijjhi, sabbaṃ vippakiriyittha. Atha rājā āviñchane bandhaṃ kuñcikamuddikaṃ gaṇhi, maṇikkhandhaṃ passi. ‘‘Anāgate daliddarājā imaṃ maṇiṃ gahetvā dhātūnaṃ sakkāraṃ karotū’’ti puna akkharāni disvā kujjhitvā – ‘‘mādisaṃ nāma rājānaṃ daliddarājāti vattuṃ ayutta’’nti punappunaṃ ghaṭetvā dvāraṃ vivarāpetvā antogehaṃ paviṭṭho.

Aṭṭhārasavassādhikānaṃ dvinnaṃ vassasatānaṃ upari āropitadīpā tatheva pajjalanti. Nīluppalapupphāni taṅkhaṇaṃ āharitvā āropitāni viya, pupphasanthāro taṅkhaṇaṃ santhato viya, gandhā taṃ muhuttaṃ pisitvā ṭhapitā viya rājā suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā – ‘‘anāgate piyadāso nāma kumāro chattaṃ ussāpetvā asoko nāma dhammarājā bhavissati so imā dhātuyo vitthārikā karissatī’’ti vācetvā – ‘‘diṭṭho bho, ahaṃ ayyena mahākassapattherenā’’ti vatvā vāmahatthaṃ ābhujitvā dakkhiṇena hatthena apphoṭesi. So tasmiṃ ṭhāne paricaraṇadhātumattameva ṭhapetvā sesā dhātuyo gahetvā dhātugehaṃ pubbe pihitanayeneva pidahitvā sabbaṃ yathāpakatiyāva katvā upari pāsāṇacetiyaṃ patiṭṭhāpetvā caturāsītiyā vihārasahassesu dhātuyo patiṭṭhāpetvā mahāthere vanditvā pucchi – ‘‘dāyādomhi, bhante, buddhasāsane’’ti. Kissa dāyādo tvaṃ, mahārāja, bāhirako tvaṃ sāsanassāti. Bhante, channavutikoṭidhanaṃ vissajjetvā caturāsīti vihārasahassāni kāretvā ahaṃ na dāyādo, añño ko dāyādoti? Paccayadāyako nāma tvaṃ mahārāja, yo pana attano puttañca dhītarañca pabbājeti, ayaṃ sāsane dāyādo nāmāti. So puttañca dhītarañca pabbājesi. Atha naṃ therā āhaṃsu – ‘‘idāni, mahārāja, sāsane dāyādosī’’ti.

Evametaṃbhūtapubbanti evaṃ etaṃ atīte dhātunidhānampi jambudīpatale bhūtapubbanti. Tatiyasaṅgītikārāpi imaṃ padaṃ ṭhapayiṃsu.

Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīrantiādigāthāyo pana tambapaṇṇidīpe therehi vuttāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāparinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Mahāsudassanasuttavaṇṇanā

Kusāvatīrājadhānīvaṇṇanā



在那里有一位年逾二十的长老说：“我不知道某个地方的舍利库，但我父亲大长老在我七岁时让我拿着花环说：‘来吧，沙弥，那里有一座石塔，我们去那里。’”于是他去供养并说：“沙弥们应该在这个地方守护。”我知道这些,大王。”国王说：“正是这个地方。”于是他把石塔和土都移走，看到下面是净土。然后他慢慢地挖掘,看到七种宝石的沙子和木材的形状。他召来鬼神,进行供养，但看不到尽头和边际，心中敬畏地说：“我可以把这些舍利放置在八万四千座寺院中供养，请神灵不要妨碍我。”
帝释天王在巡游中看到这一切，召唤毗首羯磨说：“孩子，阿阇世王说‘我要取走舍利’，你去把木材拿走。”于是他化作五个小孩，站在国王面前说：“我来取走，国王。” “拿走吧，孩子。”他抓住了箭弦，正好射中，所有的东西都散落在这儿。然后国王抓住了拉绳的锁，看到宝石。“愿未来贫穷的国王拿走这颗宝石来供养舍利。”再次看到文字后，他愤怒地说：“这样的国王被称为贫穷是不合适的。”于是他反复捣打，打开门，进入房屋。
在十八年多的两百年上方，点燃的灯光依然闪烁。像是刚刚采摘的蓝莲花，花香瞬间弥漫。国王拿起金板，念道：“未来有一位名叫皮亚达索的王子将举起伞盖，成为阿育王，他将广泛传播这些舍利。”国王说：“我见过，尊者大迦叶。”他用左手捧起，右手轻轻碰触。于是他在那个地方仅仅放下了供养的舍利，拿走了其他舍利，按照以前的方式封闭舍利库，并在上面建立了石塔，将舍利放置在八万四千座寺院中，向大长老致敬并问：“我是遗产的继承者，尊者，佛法的继承者。” “你是哪个遗产的继承者，国王，你是外在的法继承者。” “尊者，我放弃了六十亿的财富，建造了八万四千座寺院，我不是继承者，还有谁是继承者呢？” “你是供养的继承者，国王，谁将自己的儿子和女儿出家，你才是佛法的继承者。”于是他让儿子和女儿出家。长老们对他说：“现在，国王，你是佛法的继承者。”
“这就是过去所发生的事”，这是过去舍利库在阎浮提曾经发生的事。第三次结集者们也确立了这个句子。
“八斗的眼睛、身体”等诗句是由塔巴潘迪的长老们所说。
至此，《长阿含经》的《大涅槃经》的注释完成。
《大须达那经》的注释
在古都库萨瓦提的注释

241.Evaṃme sutanti mahāsudassanasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – sabbaratanamayoti ettha ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā, ayaṃ pākāro sabbapākārānaṃ anto ubbedhena saṭṭhihattho ahosi. Eke pana therā – ‘‘nagaraṃ nāma anto ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā sabbabāhiro saṭṭhihattho, sesā anupubbanīcā’’ti vadanti. Eke – ‘‘bahi ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā sabbaabbhantarimo saṭṭhihattho, sesā anupubbanīcā’’ti. Eke – ‘‘anto ca bahi ca ṭhatvā olokentānaṃ dassanīyaṃ vaṭṭati, tasmā majjhe pākāro saṭṭhihattho, anto ca bahi ca tayo tayo anupubbanīcā’’ti.

Esikāti esikatthambho. Tiporisaṅgāti ekaṃ porisaṃ majjhimapurisassa attano hatthena pañcahatthaṃ, tena tiporisaparikkhepā pannarasahatthaparimāṇāti attho. Te pana kathaṃ ṭhitāti? Nagarassa bāhirapasse ekekaṃ mahādvārabāhaṃ nissāya ekeko, ekekaṃ khuddakadvārabāhaṃ nissāya ekeko, mahādvārakhuddakadvārānaṃ antarā tayo tayoti. Tālapantīsu sabbaratanamayānaṃ tālānaṃ ekaṃ sovaṇṇamayanti pākāre vuttalakkhaṇameva veditabbaṃ, paṇṇaphalesupi eseva nayo. Tā pana tālapantiyo asītihatthā ubbedhena, vippakiṇṇavāluke samatale bhūmibhāge pākārantare ekekā hutvā ṭhitā.

Vaggūti cheko sundaro. Rajanīyoti rañjetuṃ samattho. Khamanīyoti divasampi suyyamāno khamateva, na bībhaccheti. Madanīyoti mānamadapurisamadajanano. Pañcaṅgikassāti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ susiraṃ ghananti imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bherīādīsu ekatalaṃ tūriyaṃ. Vitataṃ nāma ubhayatalaṃ. Ātatavitataṃ nāma sabbato pariyonaddhaṃ. Susiraṃ nāma vaṃsādi. Ghanaṃ nāma sammādi. Suvinītassāti ākaḍḍhanasithilakaraṇādīhi sumucchitassa. Suppaṭitāḷitassāti pamāṇe ṭhitabhāvajānanatthaṃ suṭṭhu paṭitāḷitassa. Sukusalehi samannāhatassāti ye vādituṃ chekā kusalā, tehi vāditassa. Dhuttāti akkhadhuttā,. Soṇḍāti surāsoṇḍā. Teyeva punappunaṃ pātukāmatāvasena pipāsā. Paricāresunti (dī. ni. 2.132) hatthaṃ vā pādaṃ vā cāletvā naccantā kīḷiṃsu.

Cakkaratanavaṇṇanā



"这样我听到的"是《大须达那经》。这里有一个不寻常的解释——“由各种宝石制成”，这里有一块金色的土、一块银色的土、一块水晶土、一块宝石土、一块赤土、一块红土、一块各种宝石土，这个围墙的内侧有六十肘。而有些长老说：“城市的内部要让人们看到，所以所有外部是六十肘，其他的逐渐降低。” 有些人说：“外部要让人们看到，所以所有内部是六十肘，其他的逐渐降低。” 还有些人说：“内部和外部都要让人们看到，所以中间的围墙是六十肘，内部和外部各有三十肘逐渐降低。”
“这就是石柱。”三层的围墙是由一根柱子和中间的柱子组成，五个手的高度，因此三层的围墙相当于十五个手的高度。那它们是如何站立的呢？在城市的外侧，每个大门的边上各有一根柱子，每个小门的边上各有一根柱子，大门和小门之间有三根柱子。围墙上用各种宝石制成的柱子，每根柱子是金色的，围墙的特征也应如此，树叶和果实也是如此。那些围墙的柱子高达八十肘，分散在平坦的土地上，围墙中间各自独立地矗立着。
“美丽的”是指美丽的切割。“优雅的”是指能够吸引人。“耐心的”是指即使在白天也不会被打扰。“迷人的”是指使人感到骄傲的男人。“五种特征的”是指具有坚韧、宽广、坚固、柔软、厚重这五个特征的。这里的坚韧是指在皮肤包裹的鼓声等表面上平坦的。“宽广”是指上下两层。“坚韧”是指四周都包裹的。“柔软”是指竹子等的材料。“厚重”是指坚实的。 “温和的”是指通过拉紧和放松等方式形成的。“完美的”是指在标准上保持的状态。“精通的”是指能够演奏的能手，能够演奏的都是能手。“聪明的”是指聪明的眼睛。“美丽的”是指美丽的酒。
因此，他们再次因渴望而渴望。 “他们为舞蹈而舞动，手或脚都在移动，像是在跳舞玩耍。”
“宝石的颜色”

243.Sīsaṃ nhātassāti sīsena saddhiṃ gandhodakena nahātassa. Uposathikassāti samādinnauposathaṅgassa. Uparipāsādavaragatassāti pāsādavarassa upari gatassa, subhojanaṃ bhuñjitvā pāsādavarassa uparimahātale sirigabbhaṃ pavisitvā sīlāni āvajjantassa. Tadā kira rājā pātova satasahassaṃ vissajjetvā mahādānaṃ datvā soḷasahi gandhodakaghaṭehi sīsaṃ nahāyitvā katapātarāso suddhaṃ uttarāsaṅgaṃ ekaṃsaṃ karitvā uparipāsādassa sirisayane pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno attano dānādimayaṃ puññasamudāyaṃ āvajjanto nisīdi. Ayaṃ sabbacakkavattīnaṃ dhammatā.

Tesaṃ taṃ āvajjantānaṃyeva vuttappakārapuññakammapaccayautusamuṭṭhānaṃ nīlamaṇisaṅghātasadisaṃ pācīnasamuddajalatalaṃ bhindamānaṃ viya, ākāsaṃ alaṅkurumānaṃ viya dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati. Taṃ mahāsudassanassāpi tatheva pāturahosi. Tayidaṃ dibbānubhāvayuttattā dibbanti vuttaṃ. Sahassaṃ assa arānanti sahassāraṃ. Saha nemiyā, saha nābhiyā cāti sanemikaṃ sanābhikaṃ. Sabbehi ākārehi paripuṇṇanti sabbākāraparipūraṃ.

Tattha cakkañca taṃ ratijananaṭṭhena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Yāya pana taṃ nābhiyā ‘‘sanābhika’’nti vuttaṃ, sā indanīlamayā hoti, majjhe panassā sārarajatamayā panāḷi, yāya suddhasiniddhadantapantiyā hasamānā viya virocati, majjhe chiddena viya candamaṇḍalena, ubhosupi bāhirantesu rajatapaṭṭena kataparikkhepā hoti. Tesu panassa nābhipanāḷiparikkhepapaṭṭesu yuttayuttaṭṭhānesu paricchedalekhā suvibhattāva hutvā paññāyanti. Ayaṃ tāva assa nābhiyā sabbākāraparipūratā.

Yehi pana taṃ – ‘‘arehi sahassāra’’nti vuttaṃ, te sattaratanamayā sūriyarasmiyo viya pabhāsampannā honti, tesampi ghaṭakamaṇikaparicchedalekhādīni suvibhattāneva hutvā paññāyanti. Ayamassa arānaṃ sabbākāraparipūratā.

Yāya pana taṃ nemiyā – ‘‘sanemika’’nti vuttaṃ, sā bālasūriyarasmikalāpasiriṃ avahasamānā viya surattasuddhasiniddhapavāḷamayā hoti. Sandhīsu panassā sañjhārāgasassirikā rattajambunadapaṭṭā vaṭṭaparicchedalekhā suvibhattā hutvā paññāyanti. Ayamassa nemiyā sabbākāraparipūratā.

Nemimaṇḍalapiṭṭhiyaṃ panassa dasannaṃ dasannaṃ arānaṃ antare dhamanavaṃso viya anto susiro chiddamaṇḍalakhacito vātagāhī pavāḷadaṇḍo hoti, yassa vāteritassa sukusalasamannāhatassa pañcaṅgikatūriyassa viya saddo vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca hoti. Tassa kho pana pavāḷadaṇḍassa upari setacchattaṃ ubhosu passesu samosaritakusumadāmānaṃ dve pantiyoti evaṃ samosaritakusumadāmapantisatadvayaparivārasetacchattasatadhārinā pavāḷadaṇḍasatena samupasobhitanemiparikkhepassa dvinnampi nābhipanāḷīnaṃ anto dve sīhamukhāni honti, yehi tālakkhandhappamāṇā puṇṇacandakiraṇakalāpasassirīkā taruṇaravisamānarattakambalageṇḍukapariyantā ākāsagaṅgāgatisobhaṃ avahasamānā viya dve muttakalāpā olambanti. Yehi cakkaratanena saddhiṃ ākāse samparivattamānehi tīṇi cakkāni ekato parivattantāni viya khāyanti. Ayamassa sabbaso sabbākāraparipūratā.


“头部沐浴”是指用头与香水一起沐浴。“守护者”是指持有戒律的守护者。“在上层的宫殿中”是指在上层的宫殿中，享用美食，进入上层的宫殿，观察戒律。当时，国王清晨施舍了一千份，进行了大供养，用十六个香水瓶沐浴头部，吃完饭后，穿着干净的上衣，单膝跪坐在上层宫殿的床上，心中思考着自己施舍等所积累的功德，坐在那里。这是所有转轮圣王的特质。
在他们思考的时候，所说的各种功德的因缘就像是破坏了蓝宝石的海水，像是装饰天空的天上宝轮显现出来。那时，大须达那也同样显现。由于这种神圣的影响，所以被称为“神圣”。“一千匹马”是指一千匹马的数量。“与轮相伴，伴随肚子”是指与轮相连，伴随肚子。“以各种形式充满”是指以各种形态完全充满。
在那里，轮子和宝石作为轮的象征和宝石的象征。根据所说的肚子“与肚子相连”，它是由蓝宝石制成的，中间是由银制成的，像是洁白的牙齿般微笑着，像是被切割的月亮，外边的银色包裹着。它的肚子部分的包裹和位置都明确划分。这里的肚子是完全充满的。
那些被称为“与千匹马相伴”的，像是七种宝石的阳光一样闪耀，它们的包裹和标记都清晰可见。这里是所有马的完全充满。
而被称为“与轮相连”的，它像是幼稚的阳光一样闪耀，像是被装饰的纯净的海洋。它的边缘是红色的，像是红色的榴莲的外壳，清晰可见。这里是所有轮的完全充满。
在轮的底部，有十个十个的马的边缘，像是细长的切割的贝壳，像是轻柔的风声，声音如同乐器的声音。它的音调柔和而悦耳，像是美丽的舞蹈和迷人的香气。它的上面是白色的伞，像是盛开的花朵，两侧有二十个花瓣，像是盛开的花朵的覆盖，白色的伞上有一百个花朵的装饰，像是盛开的花瓣的装饰。
在这轮的周围，有三轮相连，像是一起旋转的轮子。这里是完全充满的。


Taṃ panetaṃ evaṃ sabbākāraparipūraṃ pakatiyā sāyamāsabhattaṃ bhuñjitvā attano attano gharadvāre paññattāsanesu nisīditvā pavattakathāsallāpesu manussesu vīthicatukkādīsu kīḷamāne dārakajane nātiuccena nātinīcena vanasaṇḍamatthakāsannena ākāsappadesena upasobhayamānaṃ viya, rukkhasākhaggāni dvādasayojanato paṭṭhāya suyyamānena madhurassarena sattānaṃ sotāni odhāpayamānaṃ yojanato paṭṭhāya nānappabhāsamudayasamujjalena vaṇṇena nayanāni samākaḍḍhantaṃ viya, rañño cakkavattissa puññānubhāvaṃ ugghosayantaṃ viya, rājadhāniyā abhimukhaṃ āgacchati.

Athassa cakkaratanassa saddasavaneneva – ‘‘kuto nu kho, kassa nu kho ayaṃ saddo’’ti āvajjitahadayānaṃ puratthimadisaṃ ālokayamānānaṃ tesaṃ manussānaṃ aññataro aññataraṃ evamāha – ‘‘passatha, bho, acchariyaṃ, ayaṃ puṇṇacando pubbe eko uggacchati, ajjeva pana attadutiyo uggato, etañhi rājahaṃsamithunamiva puṇṇacandamithunaṃ pubbāpariyena gaganatalaṃ abhilaṅghatī’’ti. Tamañño āha – ‘‘kiṃ kathesi, samma, kuhiṃ nāma tayā dve puṇṇacandā ekato uggacchantā diṭṭhapubbā, nanu esa tapanīyaraṃsidhāro piñcharakiraṇo divākaro uggato’’ti, tamañño hasitaṃ katvā evamāha – ‘‘kiṃ ummattosi, nanu idāneva divākaro atthaṅgato, so kathaṃ imaṃ puṇṇacandaṃ anubandhamāno uggacchissati? Addhā panetaṃ anekaratanappabhāsamudayujjalaṃ ekassāpi puññavato vimānaṃ bhavissatī’’ti. Te sabbepi apasārayantā aññe evamāhaṃsu – ‘‘bho, kiṃ bahuṃ vilapatha, nevāyaṃ puṇṇacando, na sūriyo na devavimānaṃ. Na hetesaṃ evarūpā sirisampatti atthi, cakkaratanena pana etena bhavitabba’’nti.

Evaṃ pavattasallāpasseva tassa janassa candamaṇḍalaṃ ohāya taṃ cakkaratanaṃ abhimukhaṃ hoti. Tato tehi – ‘‘kassa nu kho idaṃ nibbatta’’nti vutte bhavanti vattāro – ‘‘na kassaci aññassa, nanu amhākaṃ mahārājā pūritacakkavattivatto, tassetaṃ nibbatta’’nti. Atha so ca mahājano, yo ca añño passati, sabbo cakkaratanameva anugacchati. Taṃ cāpi cakkaratanaṃ raññoyeva atthāya attano āgatabhāvaṃ ñāpetukāmaṃ viya sattakkhattuṃ pākāramatthakeneva nagaraṃ anusaṃyāyitvā, atha rañño antepuraṃ padakkhiṇaṃ katvā, antepurassa ca uttarasīhapañjarasadise ṭhāne yathā gandhapupphādīhi sukhena sakkā hoti pūjetuṃ, evaṃ akkhāhataṃ viya tiṭṭhati.

Evaṃ ṭhitassa panassa vātapānachiddādīhi pavisitvā nānāvirāgaratanappabhāsamujjalaṃ antopāsādaṃ alaṅkurumānaṃ pabhāsamūhaṃ disvā dassanatthāya sañjātābhilāso rājā hoti. Parijanopissa piyavacanapābhatena āgantvā tamatthaṃ nivedeti. Atha rājā balavapītipāmojjaphuṭasarīro pallaṅkaṃ mocetvā uṭṭhāyāsanā sīhapañjarasamīpaṃ gantvā taṃ cakkaratanaṃ disvā ‘‘sutaṃ kho pana meta’’ntiādikaṃ cintanaṃ cintayati. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ taṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘disvā rañño mahāsudassanassa…pe… assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī’’ti. Tattha so hoti rājā cakkavattīti kittāvatā cakkavattī hotīti? Ekaṅguladvaṅgulamattampi cakkaratane ākāsaṃ abbhuggantvā pavatte idāni tassa pavattāpanatthaṃ yaṃ kātabbaṃ, taṃ dassento atha kho ānandātiādimāha.



这个完全充满的轮宝,在人们吃完晚饭,坐在自家门前的座位上闲聊,孩子们在街头巷尾玩耍的时候,从不太高不太低的树林顶部附近的空中,像是装饰着一样,从十二由旬开始就能听到它悦耳的声音,吸引着众生的耳朵,从一由旬开始就能看到它闪耀的各种光芒,吸引着人们的眼睛,仿佛在宣扬转轮王的福德威力,朝着王城而来。
一听到轮宝的声音,人们就心想:"这是什么声音?是谁的声音?"他们朝东方看去,有人说:"看啊,真奇妙,以前只有一个满月升起,今天却有两个一起升起,就像一对天鹅一样,一前一后地飞过天空。"另一个人说:"你在说什么?你在哪里见过两个满月一起升起?那分明是太阳升起了,发出金色的光芒。"又有人笑着说:"你疯了吗?太阳刚刚落山,怎么会跟在满月后面升起?这一定是某个有福德的人的天宫,闪耀着各种宝石的光芒。"他们都被否定了,其他人说:"你们在胡说什么?这既不是满月,也不是太阳,也不是天宫。它们都没有这样的庄严,这一定是轮宝。"
正当人们这样交谈时,那轮宝离开了月亮,朝着他们而来。于是他们问:"这是为谁而生的?"有人回答说:"不是为别人,难道不是我们的大王圆满了转轮王的条件吗?这是为他而生的。"于是所有看到的人都跟随着轮宝。那轮宝似乎想要告诉国王它已经到来,绕着城墙顶部转了七圈,然后绕着王宫内院转了一圈,最后停在内院北面狮子窗一样的地方,方便用香花等供养。
轮宝就这样停在那里,它的光芒通过窗户等照进宫殿,装饰着内部,闪耀着各种宝石的光芒。国王看到这光芒,生起想要一见的愿望。侍从们带着喜悦的消息来报告这件事。国王身体充满喜悦,解开跏趺坐,从座位上起身,走到狮子窗附近,看到轮宝后,心想"我曾听说"等。大须达那王也是如此。因此说:"看到后,大须达那王...我是否成为转轮王?"这里,"他成为转轮王"是指如何成为转轮王?当轮宝升到空中哪怕一指两指的高度,为了使它继续运转,应该做什么,为了说明这一点,他说"于是,阿难"

244. Tattha uṭṭhāyāsanāti nisinnāsanato uṭṭhahitvā cakkaratanasamīpaṃ āgantvā. Suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvāti hatthisoṇḍasadisapanāḷiṃ suvaṇṇabhiṅkāraṃ ukkhipitvā. Anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāyāti sabbacakkavattīnañhi udakena abbhukkiritvā – ‘‘abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’’nti vacanasamanantarameva vehāsaṃ abbhuggantvā cakkaratanaṃ pavattati. Yassa pavatti samakālameva so rājā cakkavattī nāma hoti. Pavatte pana cakkaratane taṃ anubandhamānova rājā cakkavattiyānavaraṃ āruyha vehāsaṃ abbhuggacchati. Athassa chattacāmarādihattho parijano ceva antepurajano ca tato nānākārakañcukakavacādisannāhavibhūsitena vividhābharaṇappabhāsamujjalena samussitaddhajapaṭākapaṭimaṇḍitena attano attano balakāyena saddhiṃ uparājasenāpatipabhutayopi vehāsaṃ abbhuggantvā rājānameva parivārenti.

Rājayuttā pana janasaṅgahatthaṃ nagaravīthīsu bheriyo carāpenti – ‘‘tātā, amhākaṃ rañño cakkaratanaṃ nibbattaṃ, attano vibhavānurūpena maṇḍitapasādhikā sannipatathā’’ti. Mahājano pana pakatiyā cakkaratanasaddeneva sabbakiccāni pahāya gandhapupphādīni ādāya sannipatitova sopi sabbo vehāsaṃ abbhuggantvā rājānameva parivāreti. Yassa yassa hi raññā saddhiṃ gantukāmatācittaṃ uppajjati, so so ākāsagatova hoti. Evaṃ dvādasayojanāyāmavitthārā parisā hoti. Tattha ekapurisopi chinnabhinnasarīro vā kiliṭṭhavattho vā natthi. Suciparivāro hi rājā cakkavattī. Cakkavattiparisā nāma vijjādharapurisā viya ākāse gacchamānā indanīlamaṇitale vippakiṇṇaratanasadisā hoti. Mahāsudassanassāpi tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāyā’’ti.

Taṃ pana cakkaratanaṃ rukkhaggānaṃ uparūpari nātiuccena nātinīcena gaganappadesena pavattati. Yathā rukkhānaṃ pupphaphalapallavehi atthikā, tāni sukhena gahetuṃ sakkonti. Yathā ca bhūmiyaṃ ṭhitā ‘‘esa rājā, esa uparājā, esa senāpatī’’ti sallakkhetuṃ sakkonti. Ṭhānādīsu ca iriyāpathesu yo yena icchati, so teneva gacchati. Cittakammādisippapasutā cettha attano attano kiccaṃ karontāyeva gacchanti. Yatheva hi bhūmiyaṃ, tathā tesaṃ sabbakiccāni ākāseva ijjhanti. Evaṃ cakkavattiparisaṃ gahetvā taṃ cakkaratanaṃ vāmapassena sineruṃ pahāya mahāsamuddassa uparibhāgena sattasahassayojanappamāṇaṃ pubbavidehaṃ gacchati.

Tattha yo vinibbedhena dvādasayojanāya, parikkhepato chattiṃsayojanāya parisāya sannivesakkhamo sulabhāhārūpakaraṇo chāyudakasampanno sucisamatalo ramaṇīyo bhūmibhāgo, tassa uparibhāge taṃ cakkaratanaṃ akkhāhataṃ viya tiṭṭhati. Atha tena saññāṇena so mahājano otaritvā yathāruci nahānabhojanādīni sabbakiccāni karonto vāsaṃ kappeti. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāti, tattha so rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāyā’’ti.


这里,"从座位上起身"是指从坐着的座位上站起来,走到轮宝附近。"拿起金水瓶"是指拿起像象鼻一样的金水瓶。"大须达那王与四种军队一起跟随"是指所有转轮王用水洒向轮宝说"愿轮宝征服"后,轮宝立即升到空中开始运转。当轮宝开始运转的同时,国王就成为转轮王。当轮宝运转时,转轮王乘坐最高贵的车辆跟随着轮宝升到空中。然后,拿着伞和拂尘的侍从以及后宫的人,穿戴各种装饰和盔甲,闪耀着各种珠宝的光芒,竖起旗帜和旌旗,与自己的军队一起,副王和将军等人也升到空中围绕着国王。
王室官员为了聚集人民,让人在城里街道上敲鼓宣布:"孩子们,我们国王的轮宝出现了,请你们根据自己的财力装扮好自己聚集起来。"大众听到轮宝的声音就放下所有事情,拿着香花等物品聚集起来,也都升到空中围绕着国王。任何想要跟随国王的人,都能升到空中。这样形成了十二由旬长宽的队伍。其中没有一个人身体受伤或衣服肮脏。转轮王的随从都是清洁的。转轮王的队伍就像是飞行在空中的仙人,像是蓝宝石上散布的宝石一样。大须达那王也是如此。因此说:"大须达那王与四种军队一起跟随。"
那轮宝在树梢上方不高不低的空中运转,使得那些想要树上的花果叶子的人能够轻易地摘取。站在地上的人也能清楚地辨认出"这是国王,这是副王,这是将军"。在站立等姿势中,每个人都能按自己的意愿行动。从事绘画等工艺的人也能一边工作一边前进。就像在地面上一样,他们在空中也能完成所有的工作。这样,轮宝带着转轮王的队伍,从须弥山的左边经过,在大海的上方前往七千由旬远的东毗提诃洲。
在那里,有一片适合十二由旬宽、三十六由旬周长的队伍安顿的土地,食物和用具容易获得,有树荫和水,地面平整干净,景色宜人,轮宝就停在那片土地的上方。然后,大众以此为标志下来,随意洗浴、进食等,做各种事情并安顿下来。大须达那王也是如此。因此说:"阿难啊,轮宝停在哪里,大须达那王就与四种军队一起在那里安顿下来。"


Evaṃ vāsaṃ upagate cakkavattimhi ye tattha rājāno, te ‘‘paracakkaṃ āgata’’nti sutvāpi na balakāyaṃ sannipātetvā yuddhasajjā honti. Cakkaratanassa hi uppattisamanantarameva natthi so satto nāma, yo paccatthikasaññāya taṃ rājānaṃ ārabbha āvudhaṃ ukkhipituṃ visaheyya. Ayamānubhāvo cakkaratanassa.

Cakkānubhāvena hi tassa rañño,

Arī asesā damathaṃ upenti;

Arindamaṃ nāma narādhipassa,

Teneva taṃ vuccati tassa cakkanti.

Tasmā sabbepi te rājāno attano attano rajjasirivibhavānurūpaṃ pābhataṃ gahetvā taṃ rājānaṃ upagamma onatasirā attano moḷimaṇippabhābhisekena tassa pādapūjaṃ karontā – ‘‘ehi kho, mahārājā’’tiādīhi vacanehi tassa kiṃkārapaṭisāvitaṃ āpajjanti. Mahāsudassanassāpi tatheva akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘ye kho, panānanda, puratthimāya disāya…pe… anusāsa, mahārājā’’ti.

Tattha svāgatanti su āgataṃ. Ekasmiñhi āgate socanti, gate nandanti. Ekasmiṃ āgate nandanti, gate socanti, tādiso tvaṃ āgamananandano, gamanasocano. Tasmā tava āgamanaṃ suāgamananti vuttaṃ hoti. Evaṃ vutte pana rājā cakkavattī nāpi – ‘‘ettakaṃ nāma me anuvassaṃ baliṃ upakappethā’’ti vadati, nāpi aññassa bhogaṃ acchinditvā aññassa deti. Attano pana dhammarājabhāvassa anurūpāya paññāya pāṇātipātādīni upaparikkhitvā pemanīyena mañjunā sarena – ‘‘passatha tātā, pāṇātipāto nāmesa āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko hotī’’tiādinā nayena dhammaṃ desetvā ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādikaṃ ovādaṃ deti. Mahāsudassanopi tatheva akāsi, tena vuttaṃ – ‘‘rājā mahāsudassano evamāha – ‘pāṇo na hantabbo…pe… yathābhuttañca bhuñjathā’ti’’. Kiṃ pana sabbepi rañño imaṃ ovādaṃ gaṇhantīti? Buddhassāpi tāva sabbe na gaṇhanti, rañño kiṃ gaṇhissantīti. Tasmā ye paṇḍitā vibhāvino, te gaṇhanti. Sabbe pana anuyantā bhavanti. Tasmā ye kho panānandātiādimāha.

Atha taṃ cakkaratanaṃ evaṃ pubbavidehavāsīnaṃ ovāde dinne katapātarāse cakkavattibalena vehāsaṃ abbhuggantvā puratthimasamuddaṃ ajjhogāhati. Yathā yathā ca taṃ ajjhogāhati, tathā tathā agadagandhaṃ ghāyitvā saṅkhittaphaṇo nāgarājā viya, saṅkhittaūmivipphāraṃ hutvā ogacchamānaṃ mahāsamuddasalilaṃ yojanamattaṃ ogantvā antosamudde veḷuriyabhitti viya tiṭṭhati. Taṅkhaṇaññeva ca tassa rañño puññasiriṃ daṭṭhukāmāni viya mahāsamuddatale vippakiṇṇāni nānāratanāni tato tato āgantvā taṃ padesaṃ pūrayanti. Atha sā rājaparisā taṃ nānāratanaparipūraṃ mahāsamuddatalaṃ disvā yathāruci ucchaṅgādīhi ādiyati, yathāruci ādinnaratanāya pana parisāya taṃ cakkaratanaṃ paṭinivattati. Paṭinivattamāne ca tasmiṃ parisā aggato hoti, majjhe rājā, ante cakkaratanaṃ. Tampi jalanidhijalaṃ palobhiyamānamiva cakkaratanasiriyā, asahamānamiva ca tena viyogaṃ nemimaṇḍalapariyantaṃ abhihanantaṃ nirantarameva upagacchati. Evaṃ rājā cakkavattī puratthimamahāsamuddapariyantaṃ pubbavidehaṃ abhivijinitvā dakkhiṇasamuddapariyantaṃ jambudīpaṃ vijetukāmo cakkaratanadesitena maggena dakkhiṇasamuddābhimukho gacchati. Mahāsudassanopi tatheva agamāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavattī’’ti.


当转轮王这样安顿下来时,那里的国王们听说"外来的轮子到来"也不集结军队准备战斗。因为轮宝一出现,就没有任何生物敢以敌意对那个国王举起武器。这就是轮宝的威力。
因为轮宝的威力,
那个国王的所有敌人都被降服;
因为他降服了敌人,
所以那被称为他的轮子。
因此,所有国王都带着符合自己王国荣耀和财富的礼物,来到那个国王面前,低头用自己王冠上的宝石光芒供养他的双脚,说"来吧,大王"等话,表示听从他的命令。他们对大须达那王也是这样做的。因此说:"阿难啊,在东方...请治理,大王。"
这里,"欢迎"是指很好地到来。有些人来时人们悲伤,走时欢喜。有些人来时人们欢喜,走时悲伤,你就是这样一个来时让人欢喜,走时让人悲伤的人。所以说你的到来是好的到来。这样说时,转轮王既不说"每年给我这么多贡品",也不夺取一个人的财富给另一个人。而是用符合自己法王身份的智慧考察杀生等行为,用令人喜爱的柔和声音说:"看啊,孩子们,这种杀生如果经常做、培养、增长,会导致堕地狱"等,这样教导法,给予"不要杀生"等劝诫。大须达那王也是这样做的,因此说:"大须达那王这样说:'不要杀生...如你所食'"。是不是所有人都接受国王的这个劝诫呢?连佛陀的劝诫都不是所有人都接受,更何况国王的呢?所以只有聪明有智慧的人才接受。但所有人都会顺从。因此说"阿难啊,那些..."。
然后,当给予东毗提诃洲居民劝诫并用完早餐后,那轮宝以转轮王的力量升到空中,进入东海。当它进入时,海水像闻到药味而收起毒牙的龙王一样,收起波浪,退下一由旬,在海中像琉璃墙一样矗立。那一刻,仿佛想要看到国王的福德荣耀,海底散布的各种宝石从四面八方来到那个地方,填满了那里。然后,王的随从看到那布满各种宝石的海底,随意用衣襟等盛取。当随从们取完宝石后,轮宝就返回。当它返回时,随从在前,国王在中,轮宝在后。那海水仿佛被轮宝的光芒吸引,又仿佛无法忍受与它分离,不断地冲击着轮子的边缘。这样,转轮王征服了以东海为界的东毗提诃洲后,想要征服以南海为界的阎浮提,就沿着轮宝指示的道路向南海前进。大须达那王也是这样前进的。因此说:"阿难啊,然后轮宝进入东海,又出来,向南方转动。"


Evaṃ pavattamānassa pana tassa pavattanavidhānaṃ, senāsanniveso, paṭirājāgamanaṃ, tesaṃ anusāsanippadānaṃ dakkhiṇasamuddaajjhogāhanaṃ samuddasalilassa ogacchamānaṃ ratanānaṃ ādānanti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.

Vijinitvā pana taṃ dasasahassayojanappamāṇaṃ jambudīpaṃ dakkhiṇasamuddatopi paccuttaritvā sattayojanasahassappamāṇaṃ aparagoyānaṃ vijetuṃ pubbe vuttanayeneva gantvā tampi samuddapariyantaṃ tatheva abhivijinitvā pacchimasamuddatopi uttaritvā aṭṭhayojanasahassappamāṇaṃ uttarakuruṃ vijetuṃ tatheva gantvā tampi samuddapariyantaṃ tatheva abhivijiya uttarasamuddato paccuttarati.

Ettāvatā raññā cakkavattinā cāturantāya pathaviyā ādhipaccaṃ adhigataṃ hoti. So evaṃ vijitavijayo attano rajjasirisampattidassanatthaṃ sapariso uddhaṃ gaganatalaṃ abhilaṅghitvā suvikasitapadumakumudapuṇḍarīkavanavicitte cattāro jātassare viya pañcasatapañcasataparittadīpaparivāre cattāro mahādīpe oloketvā cakkaratanadesiteneva maggena yathānukkamaṃ attano rājadhāniṃ paccāgacchati. Atha taṃ cakkaratanaṃ antepuradvāraṃ sobhayamānaṃ viya hutvā tiṭṭhati.

Evaṃ patiṭṭhite pana tasmiṃ cakkaratane rājantepure ukkāhi vā dīpikāhi vā kiñci karaṇīyaṃ na hoti, cakkaratanobhāsoyeva rattiṃ andhakāraṃ vidhamatiyeva. Ye pana andhakāratthikā honti, tesaṃ andhakārameva hoti. Mahāsudassanassāpi sabbametaṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā…pe… evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti.

Hatthiratanavaṇṇanā



这样,当轮宝运转时,它的运转方式、军队的集结、国王的归来、他们的命令、进入南海、海水的涌动、宝石的获取等,都应如前所述理解。
然后,在征服了面积为十万由旬的阎浮提后,转轮王也越过南海,想要征服七千由旬的阿帕拉国,就按照先前所述的方式前往,同样征服了那片海域,之后又越过西海,想要征服八千由旬的北俱卢洲,同样前往,征服了那片海域,然后从北海返回。
至此,转轮王通过四种方式掌握了大地的统治。这位转轮王如是征服胜利,为了展现自己王国的荣耀,带着随从飞越天空,经过盛开的莲花、菩提花、白莲等美丽的花朵,如同四位天神一样,环视四大岛屿,然后按照轮宝的指示,依次返回自己的王都。随后,那轮宝就像装饰着后宫大门一样停在那里。
当轮宝停在那时,王宫内无论是灯或蜡烛,都不再需要,因为轮宝的光辉在夜里驱散了黑暗。那些在黑暗中生活的人,则依旧处于黑暗之中。大须达那王的情况也是如此。因此说:"在南海的上方...这样的轮宝显现了。"
象宝的光辉

246. Evaṃ pātubhūtacakkaratanasseva cakkavattino amaccā pakatimaṅgalahatthiṭṭhānaṃ samaṃ sucibhūmibhāgaṃ kāretvā haricandanādīhi surabhigandhehi upalimpāpetvā heṭṭhā vicittavaṇṇasurabhikusumasamokiṇṇaṃ upari suvaṇṇatārakānaṃ antarantarā samosaritamanuññakusumadāmapaṭimaṇḍitavitānaṃ devavimānaṃ viya abhisaṅkharitvā – ‘‘evarūpassa nāma deva hatthiratanassa āgamanaṃ cintethā’’ti vadanti. So pubbe vuttanayeneva mahādānaṃ datvā sīlāni ca samādāya taṃ puññasampattiṃ āvajjanto nisīdi. Athassa puññānubhāvacodito chaddantakulā vā uposathakulā vā taṃ sakkāravisesaṃ anubhavitukāmo taruṇaravimaṇḍalābhirattacaraṇagīvāmukhapaṭimaṇḍitavisuddhasetasarīro sattapatiṭṭho susaṇṭhitaaṅgapaccaṅgasanniveso vikasitarattapadumacārupokkharo iddhimā yogī viya vehāsagamanasamattho manosilācuṇṇarañjitapariyanto viya rajatapabbato hatthiseṭṭho āgantvā tasmiṃ padese tiṭṭhati. So chaddantakulā āgacchanto sabbakaniṭṭho āgacchati. Uposathakulā āgacchanto sabbajeṭṭho. Pāḷiyaṃ pana uposatho nāgarājā icceva āgataṃ. Nāgarājā nāma kassaci aparibhogo, sabbakaniṭṭho āgacchatīti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Svāyaṃ pūritacakkavattivattānaṃ cakkavattīnaṃ vuttanayeneva cintayantānaṃ āgacchati. Mahāsudassanassa pana sayameva pakatimaṅgalahatthiṭṭhānaṃ āgantvā taṃ hatthiṃ apanetvā tattha aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘puna caparaṃ ānanda…pe… nāgarājā’’ti.

Evaṃ pātubhūtaṃ pana taṃ hatthiratanaṃ disvā hatthigopakādayo haṭṭhatuṭṭhā vegena gantvā rañño ārocenti. Rājā turitaturito āgantvā taṃ disvā pasannacitto – ‘‘bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā’’ti cintayanto hatthaṃ pasāreti. Atha so gharadhenuvacchako viya kaṇṇe olambitvā sūratabhāvaṃ dassento rājānaṃ upasaṅkamati. Rājā taṃ ārohitukāmo hoti. Athassa parijanā adhippāyaṃ ñatvā taṃ hatthiratanaṃ suvaṇṇaddhajaṃ suvaṇṇālaṅkāraṃ hemajālapaṭicchannaṃ katvā upanenti. Rājā taṃ anisīdāpetvāva sattaratanamayāya nisseṇiyā āruyha ākāsagamananinnacitto hoti. Tassa saha cittuppādeneva so nāgarājā rājahaṃso viya indanīlamaṇippabhājālaṃ nīlagaganatalaṃ abhilaṅghati. Tato cakkacārikāya vuttanayeneva sakalarājaparisā. Iti sapariso rājā antopātarāseyeva sakalapathaviṃ anusaṃyāyitvā rājadhāniṃ paccāgacchati. Evaṃ mahiddhikaṃ cakkavattino hatthiratanaṃ hoti. Mahāsudassanassāpi tādisameva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘disvā rañño…pe… pāturahosī’’ti.

Assaratanavaṇṇanā



这样,当轮宝显现时,转轮王的宰相们就像常见的华丽象座一样,在洁净的土地上布置,用檀香等芬芳的香气装饰,在下方五颜六色的香花盛开之上,在上方金色星星之间,像天神的宫殿一样装饰得精美绝伦,他们说:"这样的象宝,诸位天神请思考它的到来。"他如前所述施予大布施,接受戒律,思维那福德财富,然后坐下。然后,在福德的感召下,来自不同家族的众人,或是来自持戒的家族,渴望体验这种特殊的供养,身披洁白如雪的身体,装饰着鲜红的莲花,如同有神通的修行者,像银色的山峰一样,来到那个地方停留。他来自不同家族时,所有的卑微者都来;来自持戒的家族时,所有的尊贵者都来。而在巴利文中,持戒的众生正是这样到来的。关于龙王,经文中提到,龙王是无所不包的,所有卑微者都来。根据注释,他自己也在思考转轮王的轮宝。大须达那王也是如此,他亲自来到华丽的象座,将那象宝移开,停在那里。因此说:"阿难啊,再一次...龙王..."
当显现出那象宝时,象的守护者等立刻兴奋地快速前往报告国王。国王迅速赶到,看到后心中欢喜,思考道:"真是幸运啊,如果能降服敌人就好了。"于是他伸出手。然后,像家里的奶牛一样,那象宝低下头,显示出勇猛的姿态,走近国王。国王想要将它拉近。于是他的随从们了解了他的意图,将那象宝用金色的旗帜和金色的装饰,用金网遮住,带了过来。国王不让它安静,乘坐在那由七种宝石制成的座椅上,心中欢喜。伴随着心念,那龙王像王者一样穿越蓝天。然后,按照转轮王的指示,整个王国的随从们也跟随。于是,国王带着随从们回到了自己的王都,如同强大的转轮王的象宝一样。大须达那王的情况也是如此。因此说:"看到国王...轮宝显现了。"
象宝的光辉

247. Evaṃ pātubhūtahatthiratanassa pana cakkavattino amaccā pakatimaṅgalaassaṭṭhānaṃ sucisamatalaṃ kāretvā alaṅkaritvā ca purimanayeneva rañño tassa āgamanacintanatthaṃ ussāhaṃ janenti. So purimanayeneva katadānamānanasakkāro samādinnasīlabbato pāsādatale sukhanisinno puññasampattiṃ samanussarati. Athassa puññānubhāvacodito sindhavakulato vijjulatāvinaddhasaradakālasetavalāhakarāsisassirīko rattapādo rattatuṇḍo candappabhāpuñjasadisasuddhasiniddhaghanasaṃhatasarīro kākagīvā viya indanīlamaṇi viya ca kāḷavaṇṇena sīsena samannāgatattā kāḷasīsoti suṭṭhu kappetvā ṭhapitehi viya muñjasadisehi saṇhavaṭṭaujugatehi kesehi samannāgatattā muñjakeso vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā āgantvā tasmiṃ ṭhāne patiṭṭhāti. Mahāsudassanassa panesa hatthiratanaṃ viya āgato. Sesaṃ sabbaṃ hatthiratane vuttanayeneva veditabbaṃ. Evarūpaṃ assaratanaṃ sandhāya bhagavā – ‘‘puna ca para’’ntiādimāha.

Maṇiratanavaṇṇanā

248. Evaṃ pātubhūtaassaratanassa pana rañño cakkavattino catuhatthāyāmaṃ sakaṭanābhisamapariṇāhaṃ ubhosu antesu kaṇṇikapariyantato viniggatehi suparisuddhamuttākalāpehi dvīhi kañcanapadumehi alaṅkataṃ caturāsītimaṇisahassaparivāraṃ tārāgaṇaparivutassa puṇṇacandasassiriṃ pharamānaṃ viya vepullapabbatato maṇiratanaṃ āgacchati. Tassevaṃ āgatassa muttājālake ṭhapetvā veḷuparamparāya saṭṭhihatthappamāṇaṃ ākāsaṃ āropitassa rattibhāge samantā yojanappamāṇaṃ okāsaṃ ābhā pharati, yāya sabbo so okāso aruṇuggamanavelā viya sañjātāloko hoti. Tato kassakā kasikammaṃ vāṇijā āpaṇugghāṭanaṃ te te sippino taṃ taṃ kammantaṃ payojenti ‘‘divā’’ti maññamānā. Mahāsudassanassāpi sabbaṃ taṃ tatheva ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘puna ca paraṃ ānanda,…pe… maṇiratanaṃ pāturahosī’’ti.

Itthiratanavaṇṇanā



这样,当显现出象宝时,转轮王的宰相们就像常见的华丽象座一样,在洁净的平坦土地上布置并装饰,为了迎接国王的到来而生出热情。他如前所述施予大布施,接受戒律,坐在宫殿的台阶上,思念着那福德财富。然后,在福德的感召下,从海洋中出现一只身形庞大的红色象,它的脚如同红色的莲花,身躯像被月光照耀般洁净,如同浓厚的云朵聚集在一起,它的身体如同乌鸦的身形,又如同印度宝石般的光辉,由于黑色的头部而被称为黑头象,它的毛发如同芦苇般密集而整齐,像这样的一只象王来到那个地方停住。大须达那王的象宝也是如此到来的。其他的事情都应如象宝所述理解。关于这样的象宝,佛陀说:"再者..."
这样,当显现出象宝时,转轮王的四只手下的象,在车轮的中心,两端的耳朵被清洁的珍珠装饰,用两朵金色的莲花装点,环绕着四十八万颗宝石,被星星环绕,如同明亮的月光般闪耀,从高大的山峰上降临。它到达时,除了珍珠灯光之外,在空中悬挂着六十由旬的空间,在夜晚的时分,四周的空间如同晨曦般光亮,那时所有的农民、商人、店主和工匠们,都在思考着这"白天"的到来。大须达那王的情况也是如此。因此说:"再者,阿难…宝石显现了。"
女性宝石的光辉

249. Evaṃ pātubhūtamaṇiratanassa pana cakkavattino visayasukhavisesassa visesakāraṇaṃ itthiratanaṃ pātubhavati. Maddarājakulato vā hissa aggamahesiṃ ānenti, uttarakuruto vā puññānubhāvena sayaṃ āgacchati. Avasesā panassā sampatti – ‘‘puna ca paraṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi, abhirūpā dassanīyā’’tiādinā nayena pāḷiyaṃyeva āgatā.

Tattha saṇṭhānapāripūriyā adhikaṃ rūpaṃ assāti abhirūpā. Dissamānāva cakkhūni piṇayati, tasmā aññaṃ kiccavikkhepaṃ hitvāpi daṭṭhabbāti dassanīyā. Dissamānāva somanassavasena cittaṃ pasādetīti pāsādikā. Paramāyāti evaṃ pasādāvahattā uttamāya. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasundaratāya. Samannāgatāti upetā. Abhirūpā vā yasmā nātidīghā nātirassā. Dassanīyā yasmā nātikisā nātithūlā. Pāsādikā yasmā nātikāḷikā nāccodātā. Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā yasmā abhikkantā mānusivaṇṇaṃ appattā dibbavaṇṇaṃ. Manussānañhi vaṇṇābhā bahi na niccharati. Devānaṃ pana atidūrampi niccharati.

Tassā pana dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ sarīrābhā obhāseti. Nātidīghādīsu cassā paṭhamayugaḷena ārohasampatti, dutiyayugaḷena pariṇāhasampatti, tatiyayugaḷena vaṇṇasampatti vuttā. Chahi vāpi etehi kāyavipattiyā abhāvo, atikkantā mānusivaṇṇanti iminā kāyasampatti vuttā. Tūlapicuno vā kappāsapicuno vāti sappimaṇḍe pakkhipitvā ṭhapitassa satavāravihatassa tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Sīteti rañño sītakāle. Uṇheti rañño uṇhakāle. Candanagandhoti niccakālameva supisitassa abhinavassa catujjātisamāyojitassa haricandanassa gandho kāyato vāyati. Uppalagandho vāyatīti hasitakathitakālesu mukhato taṅkhaṇaṃ vikasitasseva nīluppalassa atisurabhigandho vāyati.

Evaṃ rūpasamphassagandhasampattiyuttāya panassā sarīrasampattiyā anurūpaṃ ācāraṃ dassetuṃ taṃ kho panātiādi vuttaṃ. Tattha rājānaṃ disvā nisinnāsanato aggidaḍḍhā viya paṭhamameva uṭṭhātīti pubbuṭṭhāyinī. Tasmiṃ nisinne tassa tālavaṇṭena bījanādikiccaṃ katvā pacchā nipatati nisīdatīti pacchānipātinī. Kiṃ karomi, te devāti vācāya kiṃ-kāraṃ paṭisāvetīti kiṃ kārapaṭissāvinī. Rañño manāpameva carati karotīti manāpacārinī. Yaṃ rañño piyaṃ tadeva vadatīti piyavādinī.

Idāni – ‘‘svāssā ācāro bhāvavisuddhiyāva, na sāṭheyyanā’’ti dassetuṃ taṃ kho panātiādimāha. Tattha no aticarīti na atikkamitvā cari, ṭhapetvā rājānaṃ aññaṃ purisaṃ cittenapi na patthesīti vuttaṃ hoti.

Tattha ye tassā ādimhi ‘‘abhirūpā’’tiādayo, ante ‘‘pubbuṭṭhāyinī’’tiādayo guṇā vuttā, te pakatiguṇā eva. ‘‘Atikkantā mānusivaṇṇa’’ntiādayo pana cakkavattino puññaṃ upanissāya cakkaratanapātubhāvato paṭṭhāya purimakammānubhāvena nibbattāti veditabbā.

Abhirūpatādikāpi vā cakkaratanapātubhāvato paṭṭhāya sabbākāraparipūrā jātā. Tenāha – ‘‘evarūpaṃ itthiratanaṃ pāturahosī’’ti.

Gahapatiratanavaṇṇanā



这样,当显现出宝石时,转轮王的特殊幸福的原因就是女性宝石的显现。来自马达王族的王后,或是来自北俱卢洲的福德感召,她自己降临。其余的财富则如巴利文所述:"再者,阿难,转轮王大须达那的女性宝石显现了,美丽且令人瞩目。"
在这里,由于其完美的形态,被称为美丽。即使是眼睛看到的,也会被吸引,所以应当被认为是令人瞩目的。由于让心情愉悦而使心灵舒畅,所以被称为愉快的。由于极其愉悦,所以被认为是最上等的。由于色彩的美丽,所以被称为色彩迷人。由于被装饰,所以被称为美丽的。美丽的宝石并不是过于高大或过于矮小。令人瞩目的宝石并不是过于瘦弱或过于粗壮。愉快的宝石并不是过于黑暗或过于刺眼。由于极其美丽的色彩而被称为装饰的,因此被认为是绝妙的人类色彩。人类的颜色在外表上并不显露。神灵的颜色则远远地显露。
她的身体散发出十二手长的光辉。并且在不太高的地方,第一组的光辉,第二组的光辉,第三组的光辉如前所述。六种身体的缺陷不存在,被称为超越人类的光辉。像是用细绳或麻绳编制而成的,被称为细绳或麻绳。王的寒冷之时。王的炎热之时。檀香的香气在四季中常常飘散,如同新鲜的香气从身体上散发。蓝色的莲花在笑声和谈话时,瞬间绽放出极其芬芳的香气。
因此,为了展示与身体的美丽、触感和香气相应的行为,如前所述。这里,看到国王后,就像先前的火焰一样,立即起身。坐下后,用手掌做种子等的工作,然后再坐下,被称为后坐。对我来说,你们神灵有什么事吗？在说话时,又有什么事要问？对国王的喜爱,就像对他所做的事一样,被称为喜爱。
现在,为了展示她的行为在于内心的纯净,所以说:"确实没有虚伪。"在这里,并不是超越了,而是在国王面前不向他人心生贪念。
在这里,那些提到的"美丽"等,在后面提到的"先前起身"等品质,都是自然的品质。"超越人类的光辉"等,应当被理解为基于转轮王的福德,由于轮宝的显现,由前世的功德所引发。
美丽的特征等,也都是基于轮宝的显现而成的。因此说:"这样的女性宝石显现了。"
家主宝石的光辉

250. Evaṃ pātubhūtaitthiratanassa pana rañño cakkavattino dhanakaraṇīyānaṃ kiccānaṃ yathāsukhaṃ pavattanatthaṃ gahapatiratanaṃ pātubhavati. So pakatiyāva mahābhogo, mahābhogakule jāto. Rañño dhanarāsivaḍḍhako seṭṭhigahapati hoti. Cakkaratanānubhāvasahitaṃ panassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pātubhavati, yena antopathaviyampi yojanabbhantare nidhiṃ passati, so taṃ sampattiṃ disvā tuṭṭhamānaso gantvā rājānaṃ dhanena pavāretvā sabbāni dhanakaraṇīyāni sampādeti . Mahāsudassanassāpi tatheva sampādesi. Tena vuttaṃ – ‘‘puna caparaṃ ānanda…pe… evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosī’’ti.

Pariṇāyakaratanavaṇṇanā

251. Evaṃ pātubhūtagahapatiratanassa pana rañño cakkavattissa sabbakiccasaṃvidhānasamatthaṃ pariṇāyakaratanaṃ pātubhavati. So rañño jeṭṭhaputtova hoti. Pakatiyā eva so paṇḍito byatto medhāvī vibhāvī. Rañño puññānubhāvaṃ nissāya panassa attano kammānubhāvena paracittañāṇaṃ uppajjati. Yena dvādasayojanāya rājaparisāya cittācāraṃ ñatvā rañño hite ca ahite ca vavatthapetuṃ samattho hoti, sopi taṃ attano ānubhāvaṃ disvā tuṭṭhahadayo rājānaṃ sabbakiccānusāsanena pavāreti. Mahāsudassanampi tatheva pavāresi. Tena vuttaṃ – ‘‘puna caparaṃ…pe… pariṇāyakaratanaṃ pāturahosī’’ti.

Tattha ṭhapetabbaṃ ṭhapetunti tasmiṃ tasmiṃ ṭhānantare ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ.

Catuiddhisamannāgatavaṇṇanā

252.Samavepākiniyāti samavipācaniyā. Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Tattha yassa bhuttamattova āhāro jīrati, yassa vā pana puṭabhattaṃ viya tattheva tiṭṭhati, ubhopete na samavepākiniyā samannāgatā. Yassa pana puna bhattakāle bhattachando uppajjateva, ayaṃ samavepākiniyā samannāgatoti.

Dhammapāsādapokkharaṇivaṇṇanā

253.Māpesi khoti nagare bheriṃ carāpetvā janarāsiṃ kāretvā na māpesi, rañño pana saha cittuppādeneva bhūmiṃ bhinditvā caturāsīti pokkharaṇīsahassāni nibbattiṃsu. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dvīhi vedikāhīti ekāya iṭṭhakānaṃ pariyanteyeva parikkhittā ekāya pariveṇaparicchedapariyante. Etadahosīti kasmā ahosi? Ekadivasaṃ kira nahatvā ca pivitvā ca gacchantaṃ mahājanaṃ mahāpuriso oloketvā ime ummattakaveseneva gacchanti. Sace etesaṃ ettha piḷandhanapupphāni bhaveyyuṃ, bhaddakaṃ siyāti. Athassa etadahosi. Tattha sabbotukanti pupphaṃ nāma ekasmiṃyeva utumhi pupphati. Ahaṃ pana tathā karissāmi – ‘‘yathā sabbesu utūsu pupphissatī’’ti cintesiṃ. Ropāpesīti nānāvaṇṇauppalabījādīni tato tato āharāpetvā na ropāpesi, saha cittuppādeneva panassa sabbaṃ ijjhati. Taṃ loko raññā ropitanti maññi. Tena vuttaṃ – ‘‘ropāpesī’’ti. Tato paṭṭhāya mahājano nānappakāraṃ jalajathalajamālaṃ piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷamāno viya gacchati.



这样,当显现出女性宝石时,转轮王的财富创造者的职责得以顺利进行,家主宝石显现了。它本身就是富裕的,出生于富裕的家庭。国王的财富增长者是最优秀的家主。与轮宝的显现相伴随,他获得了天眼,因此可以在地球的任何地方看到财富,看到这财富后,心中欢喜,便前往国王那里,用财富来供养,完成所有财富的创造。大须达那王也是如此完成的。因此说:"再者,阿难……这样的家主宝石显现了。"
这样,当显现出家主宝石时,转轮王为所有事务的管理而具备的配偶宝石显现了。它是国王的长子。它本身就是聪明、机智、才华横溢的。依靠国王的福德,它也因自己的业力而获得了他人的心智知见。它能够在距离国王十二由旬的王宫中,了解王室的心念,并能决定国王的利益与不利益,它看到自己的福德后,心中欢喜,便用国王的所有事务来指导国王。大须达那王也是如此指导的。因此说:"再者……配偶宝石显现了。"
在此应当理解为在每一个地方都应当放置。
同样的,相同的意思。可接受的,是因业力而生的。这里,一旦吃下的食物就会腐烂,或者像盛放的食物一样保持在那里,这两者都不属于同样的意思。若在饭时,饭的欲望产生,则是属于同样的意思。
使得……是指在城市中让鼓声响起,聚集人群,而没有使得,但国王与心念一起,打破了土地,产生了四十八池水。这里指的是那些。两座平台,是指在一个地方的泥土边缘,在一个地方的围栏边缘。为什么会这样呢？有一天,看到沐浴后和饮水后走过的群众,伟人观察到这些人就像是疯子一样走着。如果他们在这里有花朵,那就太好了。于是他想道。在那里,所有的花都是在同一株上开放。我想这样做——"就像在所有的地方都会开放一样。"种植的,是指从不同颜色的莲花种子等处获取而不种植,与心念一起,所有的事情都能实现。那人认为是国王所种植的。因此说:"种植了。"从此,群众就像在玩耍一样,用各种各样的水生植物装饰着。

254. Atha rājā tato uttaripi janaṃ sukhasamappitaṃ kātukāmo – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre’’tiādinā janassa sukhavidhānaṃ cintetvā sabbaṃ akāsi. Tattha nhāpesunti añño sarīraṃ ubbaṭṭesi, añño cuṇṇāni yojesi, añño tīre nahāyantassa udakaṃ āhari, añño vatthāni paṭiggahesi ceva adāsi ca.

Paṭṭhapesi khoti kathaṃ paṭṭhapesi? Itthīnañca purisānañca anucchavike alaṅkāre kāretvā itthimattameva tattha paricāravasena sesaṃ sabbaṃ pariccāgavasena ṭhapetvā rājā mahāsudassano dānaṃ deti, taṃ paribhuñjathāti bheriṃ carāpesi. Mahājano pokkharaṇītīraṃ āgantvā nahatvā vatthāni parivattetvā nānāgandhehi vilitto piḷandhanavicittamālo dānaggaṃ gantvā anekappakāresu yāgubhattakhajjakesu aṭṭhavidhapānesu ca yo yaṃ icchati, so taṃ khāditvā ca pivitvā ca nānāvaṇṇāni khomasukhumāni vatthāni nivāsetvā sampattiṃ anubhavitvā yesaṃ tādisāni atthi, te ohāya gacchanti. Yesaṃ pana natthi, te gahetvā gacchanti. Hatthiassayānādīsupi nisīditvā thokaṃ vicaritvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Varasayanesu nipajjitvā sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Itthīhipi saddhiṃ sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Sattavidharatanapasādhanāni ca pasādhetvāpi sampattiṃ anubhavitvā anatthikā ohāya, atthikā gahetvā gacchanti. Tampi dānaṃ uṭṭhāya samuṭṭhāya dīyateva. Jambudīpavāsikānaṃ aññaṃ kammaṃ natthi, rañño dānaṃ paribhuñjantāva vicaranti.

255. Atha brāhmaṇagahapatikā cintesuṃ – ‘‘ayaṃ rājā evarūpaṃ dānaṃ dadantopi ‘mayhaṃ taṇḍulādīni vā khīrādīni vā dethā’ti na kiñci āharāpeti, na kho pana amhākaṃ – ‘rājā āharāpetī’ti tuṇhīmāsituṃ patirūpa’’nti te bahuṃ sāpateyyaṃ saṃharitvā rañño upanāmesuṃ. Tasmā – ‘‘atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā’’tiādimāha. Evaṃ samacintesunti kasmā evaṃ cintesuṃ? Kassaci gharato appaṃ ābhataṃ, kassaci bahu. Tasmiṃ paṭisaṃhariyamāne – ‘‘kiṃ taveva gharato sundaraṃ ābhataṃ, na mayhaṃ gharato, kiṃ taveva gharato bahu , na mayha’’nti evaṃ kalahasaddopi uppajjeyya, so mā uppajjitthāti evaṃ samacintesuṃ.

256.Ehi tvaṃ sammāti ehi tvaṃ vayassa. Dhammaṃ nāma pāsādanti pāsādassa nāmaṃ āropetvāva āṇāpesi. Vissakammo pana kīva mahanto deva pāsādo hotūti paṭipucchitvā dīghato yojanaṃ vitthārato aḍḍhayojanaṃ sabbaratanamayova hotūti vuttepi ‘evaṃ hotu, bhaddaṃ tava vacana’nti tassa paṭissuṇitvā dhammarājānaṃ sampaṭicchāpetvā māpesi. Tattha evaṃ bhaddaṃ tavāti kho ānandāti evaṃ bhaddaṃ tava iti kho ānanda. Paṭissutvāti sampaṭicchitvā, vatvāti attho. Tuṇhībhāvenāti samaṇadhammapaṭipattikaraṇokāso me bhavissatīti icchanto tuṇhībhāvena adhivāsesi. Sāramayoti candanasāramayo.

257.Dvīhi vedikāhīti ettha ekā vedikā panassa uṇhīsamatthake ahosi, ekā heṭṭhā paricchedamatthake.

258.Duddikkho ahosīti duuddikkho, pabhāsampattiyā duddasoti attho. Musatīti harati phandāpeti niccalabhāvena patiṭṭhātuṃ na deti. Viddheti ubbiddhe, meghavigamena dūrībhūteti attho. Deveti ākāse.



然后国王为了使众人快乐而渴望——“我将在这些池塘的岸边……”等，思考着众人的幸福安排，做了所有的事情。在那里，洗澡者是指另一个身体的人，另一个则是用粉末进行装饰，另一个是从岸上取水洗澡，另一个则是接受衣物并给予。
“设立”是指如何设立？通过为女性和男性准备华丽的装饰，仅仅为女性而设，其他的都以捐赠的方式放置，国王大须达那给予施舍，命令鼓声响起。群众来到池塘的岸边，洗澡后更换衣物，香气四溢，装饰着各种各样的供品，前往施舍的地方，想要的食物、饮品、各种色彩的细腻衣物都能穿戴，享受着财富，而那些拥有这些的人则离开。那些没有的则带着走。无论是坐在大象、马车等上，稍微走动一下，拿走那些没有的，得到那些有的。躺在华丽的床上，享受着财富，拿走那些没有的，得到那些有的。与女性一起享受财富，拿走那些没有的，得到那些有的。即使是七种宝石的装饰品，也享受着财富，拿走那些没有的，得到那些有的。即使是施舍的财富，依然会被拿起、聚集而给予。居住在贾姆布迪帕（现代印度）的人民没有其他的事情，只有在国王的施舍中游走。
然后，婆罗门家主们思考——“这个国王即使施舍这样的财富，也不让我们‘给我些米、牛奶’之类的东西，不是让我们‘国王让我们提供’的沉默吗？”于是他们收集了很多的怨言，向国王提出了请求。因此说：“于是，阿难，婆罗门家主们……”如此思考的原因是什么？有些家庭的装饰品少，有些则多。在这被收集时——“你家里的装饰品多美，我的家里没有，为什么你家里多，我的家里没有？”这样争论的声音也会产生，他们思考着不要产生这样的争论。
“来吧，你……”来吧，你是年长者。法的名称是指将法的名称加以命令。然后问：“那么，这位国王的宫殿有多大呢？”询问后，长达一由旬，宽达半由旬，全部是宝石的宫殿，虽然如此，仍然说：“愿如此，愿你的话如愿。”听了这些话，法王接受了并命令。那里“愿如此，你的确如此，阿难。”接受了的意思是，接受并说出。以沉默的方式是希望我能成为修行者的意思，因此以沉默的方式来指示。是香气的意思，即檀香的香气。
“两座平台”是指这里一座平台在温暖的地方，另一座在下方的围栏地方。
“难以察觉”是指难以察觉，因光明的财富而难以看见的意思。“欺骗”是指使其动摇，不让其稳定。被刺中或被击中，因云的消散而变得遥远。神灵是在天空中。

259.Māpesi khoti ahaṃ imasmiṃ ṭhāne pokkharaṇiṃ māpemi, tumhākaṃ gharāni bhindathāti na evaṃ kāretvā māpesi. Cittuppādavaseneva panassa bhūmiṃ bhinditvā tathārūpā pokkharaṇī ahosi. Te sabbakāmehīti sabbehi icchiticchitavatthūhi, samaṇe samaṇaparikkhārehi, brāhmaṇe brāhmaṇaparikkhārehi santappesīti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Jhānasampattivaṇṇanā



“使得……”是指我在这个地方测量池塘，打破你们的房屋，因此不这样做而使得。仅仅因为心念的产生而打破了土地，便形成了这样的池塘。所有的欲望都是为了满足所有人的需求，修行者与修行者的装饰品，婆罗门与婆罗门的装饰品都被满足。
第一部分的叙述已完结。
禅定的财富描述
provided by EasyChat

260.Mahiddhikoti cittuppādavaseneva caturāsītipokkharaṇīsahassānaṃ nibbattisaṅkhātāya mahatiyā iddhiyā samannāgato. Mahānubhāvoti tesaṃyeva anubhavitabbānaṃ mahantatāya mahānubhāvena samannāgato. Seyyathidanti nipāto, tassa – ‘‘katamesaṃ tiṇṇa’’nti attho. Dānassāti sampattipariccāgassa. Damassāti āḷavakasutte paññā damoti āgato. Idha attānaṃ damentena kataṃ uposathakammaṃ. Saṃyamassāti sīlassa.

Bodhisattapubbayogavaṇṇanā

Idha ṭhatvā panassa pubbayogo veditabbo – rājā kira pubbe gahapatikule nibbatti. Tena ca samayena dharamānakasseva kassapabuddhassa sāsane eko thero araññe vāsaṃ vasati, bodhisatto attano kammena araññaṃ paviṭṭho theraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā therassa nisajjanaṭṭhānacaṅkamanaṭṭhānāni oloketvā pucchi – ‘‘idheva, bhante, ayyo vasatī’’ti? Āma, upāsakāti sutvā – ‘‘idheva ayyassa paṇṇasālaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā attano kammaṃ pahāya dabbasambhāraṃ koṭṭetvā paṇṇasālaṃ katvā chādetvā bhittiyo mattikāya limpitvā dvāraṃ yojetvā kaṭṭhattharaṇaṃ katvā – ‘‘karissati nu kho paribhogaṃ, na karissatī’’ti ekamantaṃ nisīdi. Thero antogāmato āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisīdi. Upāsakopi āgantvā vanditvā samīpe nisinno ‘‘phāsukā, bhante, paṇṇasālā’’ti pucchi. Phāsukā, bhaddamukha, pabbajitasāruppāti. Vasissatha, bhante, idhāti? Āma, upāsakāti, so adhivāsanākārena vasissatīti ñatvā nibaddhaṃ mayhaṃ gharadvāraṃ āgantabbanti paṭijānāpetvā – ‘‘ekaṃ me, bhante, varaṃ dethā’’ti āha. Atikkantavarā, upāsaka, pabbajitāti. Bhante, yañca kappati, yañca anavajjanti. Vadehi upāsakāti. Bhante, nibaddhavasanaṭṭhāne nāma manussā maṅgale vā amaṅgale vā āgamanaṃ icchanti, anāgacchantassa kujjhanti. Tasmā aññaṃ nimantitaṭṭhānaṃ gantvāpi mayhaṃ gharaṃ pavisitvāva bhattakiccaṃ niṭṭhāpetabbanti. Thero adhivāsesi.

So paṇṇasālāya kaṭasāṭakaṃ pattharitvā mañcapīṭhaṃ paññapesi, apassenaṃ nikkhipi, pādakathalikaṃ ṭhapesi, pokkharaṇiṃ khaṇi, caṅkamaṃ katvā vālikaṃ okiri, mige āgantvā bhittiṃ ghaṃsitvā mattikaṃ pātente disvā kaṇṭakavatiṃ parikkhipi. Pokkharaṇiṃ otaritvā udakaṃ āḷulikaṃ karonte disvā anto pāsāṇehi cinitvā bahi kaṇṭakavatiṃ parikkhipitvā antovatipariyante tālapantiyo ropeti, mahācaṅkame sammaṭṭhaṭṭhānaṃ āḷulente disvā caṅkamampi vatiyā parikkhipitvā antovatipariyante tālapantiṃ ropesi. Evaṃ āvāsaṃ niṭṭhapetvā therassa ticīvaraṃ, piṇḍapātaṃ, osadhaṃ, paribhogabhājanaṃ, ārakaṇṭakaṃ, pipphalikaṃ, nakhacchedanaṃ, sūciṃ, kattarayaṭṭhiṃ, upāhanaṃ, udakatumbaṃ, chattaṃ, dīpakapallakaṃ, malaharaṇiṃ. Parissāvanaṃ, dhamakaraṇaṃ, pattaṃ, thālakaṃ, yaṃ vā panaññampi pabbajitānaṃ paribhogajātaṃ, sabbaṃ adāsi. Therassa bodhisattena adinnaparikkhāro nāma nāhosi. So sīlāni rakkhanto uposathaṃ karonto yāvajīvaṃ theraṃ upaṭṭhahi. Thero tattheva vasanto arahattaṃ patvā parinibbāyi.

Bodhisattopi yāvatāyukaṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattitvā tato cuto manussalokaṃ āgacchanto kusāvatiyā rājadhāniyā nibbattitvā mahāsudassano rājā ahosi.

‘‘Evaṃ nātimahantampi, puññaṃ āyatane kataṃ;

Mahāvipākaṃ hotīti, kattabbaṃ taṃ vibhāvinā’’.


"大神通力"是指因心念的产生而产生了八万四千个池塘,具有巨大的神通力。"大威力"是指因为那些应该被体验的事物的巨大性而具有大威力。"哪些"是一个词,其意思是"哪三种"。"布施"是指舍弃财富。"调伏"在阿拉瓦卡经中被解释为智慧。这里是指通过调伏自己而完成的布萨功德。"自制"是指戒律。
菩萨前世因缘的描述
在这里应当了解他的前世因缘 - 据说国王前世出生在一个家主家庭。那时,在迦叶佛的教法中,有一位长老居住在森林里,菩萨因自己的业力进入森林,看到长老后走近礼拜,观察长老的坐处和经行处后问道:"尊者是否一直住在这里?"听到"是的,居士"后,他想:"应该在这里为尊者建造一个叶屋。"于是放下自己的工作,砍伐木材,建造叶屋,盖好屋顶,用泥涂抹墙壁,安装门,铺设木床,然后坐在一旁想:"他会使用吗,不会使用吗?"长老从村子里回来,进入叶屋,坐在木床上。居士也走近礼拜,坐在附近问道:"尊者,叶屋舒适吗?"长老回答:"舒适,善男子,适合出家人。"居士又问:"尊者,您会住在这里吗?""是的,居士。"他知道长老会住下来,便请长老经常到他家门口来,说:"尊者,请答应我一件事。"长老说:"居士,出家人已经超越了许诺。""尊者,这是允许的,也是无过失的。""那就说吧,居士。""尊者,在固定居住的地方,人们希望在吉祥或不吉祥的场合来访,如果不来会生气。因此,即使去了其他受邀请的地方,也请一定要到我家来用餐。"长老同意了。
他在叶屋里铺设了粗布,摆放了床椅,放置了靠背,放置了脚凳,挖了一个池塘,修建了经行道并撒上沙子,看到鹿来蹭墙壁使泥土掉落,就围上了荆棘篱笆。看到有动物下到池塘里搅浑了水,就在里面用石头砌墙,外面围上荆棘篱笆,在篱笆内侧种植了棕榈树。看到有动物在大经行道上弄乱了平整的地方,就给经行道也围上篱笆,在篱笆内侧种植了棕榈树。这样完成了住处后,他供养长老三件袈裟、食物、药品、生活用具、锥子、长胡椒、指甲刀、针、拐杖、凉鞋、水瓶、伞、灯盏、擦布、滤水器、吹火筒、钵、碗,以及其他出家人使用的物品,全都供养了。长老没有任何一样东西不是菩萨供养的。他持戒、守布萨,终生侍奉长老。长老就住在那里证得阿罗汉果并般涅槃。
菩萨也终其一生行善,死后生天,从天界下生人间时,出生在拘舍婆提王城,成为大须达那王。
"即使不是很大的功德,
如果在适当的地方做,
也会产生巨大的果报,
因此智者应当去做。"


Mahāviyūhanti rajatamayaṃ mahākūṭāgāraṃ. Tattha vasitukāmo hutvā agamāsi, ettāvatā kāmavitakkāti kāmavitakka tayā ettāvatā nivattitabbaṃ, ito paraṃ tuyhaṃ abhūmi, idaṃ jhānāgāraṃ nāma, nayidaṃ tayā saddhiṃ vasanaṭṭhānanti evaṃ tayo vitakke kūṭāgāradvāreyeva nivattesi.

261.Paṭhamajjhānantiādīsu visuṃ kasiṇaparikammakiccaṃ nāma natthi. Nīlakasiṇena atthe sati nīlamaṇiṃ, pītakasiṇena atthe sati suvaṇṇaṃ, lohitakasiṇena atthe sati rattamaṇiṃ, odātakasiṇena atthe sati rajatanti olokitaolokitaṭṭhāne kasiṇameva paññāyati.

262.Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbampi visuddhimagge vuttameva. Iti pāḷiyaṃ cattāri jhānāni, cattāri appamaññāneva vuttāni. Mahāpuriso pana sabbāpi aṭṭha samāpattiyo, pañca abhiññāyo ca nibbattetvā anulomapaṭilomādivasena cuddasahākārehi samāpattiyo pavisanto madhupaṭalaṃ paviṭṭhabhamaro madhurasena viya samāpattisukheneva yāpeti.

Caturāsītinagarasahassādivaṇṇanā

263.Kusāvatīrājadhānippamukhānīti kusāvatī rājadhānī tesaṃ nagarānaṃ pamukhā sabbaseṭṭhāti attho. Bhattābhihāroti abhiharitabbabhattaṃ.

264.Vassasatassavassasatassāti kasmā evaṃ cintesi? Tesaṃ saddena ukkaṇṭhitvā, ‘‘samāpannassa saddo kaṇṭako’’ti (a. ni. 10.72) hi vuttaṃ. Tasmā saddena ukkaṇṭhito mahāpuriso. Atha kasmā mā āgacchantūti na vadati? Idāni rājā na passatīti nibaddhavattaṃ na labhissanti, taṃ tesaṃ mā uppajjitthāti na vadati.

Subhaddādeviupasaṅkamanavaṇṇanā

265.Etadahosīti kadā etaṃ ahosi. Rañño kālaṅkiriyadivase. Tadā kira devatā cintesuṃ – ‘‘rājā anāthakālaṅkiriyaṃ mā karotu, orodhehi bahūhi dhītūhi puttehi parivāritova karotū’’ti. Atha deviṃ āvaṭṭetvā tassā evaṃ cittaṃ uppādesuṃ. Pītāni vatthānīti tāni kira pakatiyā rañño manāpāni, tasmā tāni pārupathāti āha. Ettheva devi tiṭṭhāti devi imaṃ jhānāgāraṃ nāma tumhehi saddhiṃ vasanaṭṭhānaṃ na hoti, jhānarativindanaṭṭhānaṃ mama, mā idha pāvisīti.

266.Etadahosīti loke sattā nāma maraṇāsannakāle ativiya virocanti, tenassa rañño vippasannaindriyabhāvaṃ disvā evaṃ ahosi, tato mā rañño kālaṅkiriyā ahosīti tassa kālaṅkiriyaṃ anicchamānā sampati guṇamassa kathayitvā tiṭṭhamānākāraṃ karissāmīti cintetvā imāni te devātiādimāha. Tattha chandaṃ janehīti pemaṃ uppādehi, ratiṃ karohi. Jīvite apekkhanti jīvite sāpekkhaṃ, ālayaṃ, taṇhaṃ karohīti attho.

Evaṃ kho maṃ tvaṃ devīti ‘‘mayaṃ kho, deva, itthiyo nāma pabbajitānaṃ upacārakathaṃ na jānāma, kathaṃ vadāma mahārājā’’ti rājānaṃ ‘‘pabbajito aya’’nti maññamānāya deviyā vutte – ‘‘evaṃ kho maṃ, tvaṃ devi, samudācarāhī’’tiādimāha. Garahitāti buddhehi paccekabuddhehi sāvakehi aññehi ca paṇḍitehi bahussutehi garahitā. Kiṃ kāraṇā? Sāpekkhakālakiriyā hi attanoyeva gehe yakkhakukkuraajagoṇamahiṃsamūsikakukkuṭaūkāmaṅgulādibhāvena nibbattanakāraṇaṃ hoti.

268.Athakho, ānanda, subhaddā devī assūni puñchitvāti devī ekamantaṃ gantvā roditvā kanditvā assūni puñchitvā etadavoca.

Brahmalokūpagamavaṇṇanā



Mahāviyūhanti银制的伟大穹顶。在那里想要居住而前往，因此不这样做而测量。因心念的产生而使土地被打破，便形成了这样的池塘。所有的欲望都是为了满足所有人的需求，修行者与修行者的装饰品，婆罗门与婆罗门的装饰品都被满足。
在第一禅等中，没有特别的元素准备工作。通过蓝色的元素而存在的是蓝宝石，通过黄色的元素而存在的是黄金，通过红色的元素而存在的是红宝石，通过白色的元素而存在的是白银，观察到的地方仅仅是元素。
"与慈心共存"等中，所应当说的，都是在清净道中所说的。因此在巴利文中，四种禅定，四种微细的状态被提到。而伟人则通过八种定境、五种神通而生起，依照顺应与逆顺等方式，通过十三种状态进入禅定，像蜜蜂进入蜜罐一样，享受着禅定的快乐。
"库萨瓦提王城的前面"是指库萨瓦提王城是这些城镇的最优越者。 "食物的供养"是指应当被供养的食物。
"为什么这样思考？"因为他们因声音而感到厌烦，"已进入的声音是刺耳的"（阿.尼.10.72）确实如此。因此因声音而感到厌烦的伟人。那么为什么不说"不要来呢？"现在国王看不见，因此他们将无法得到固定的食物，因此不说"不要让他们产生这样的想法"。
"这样发生了"是指何时发生的。这是在国王的死亡日。那时，天神们思考：“国王不要做无助的事情，应该被许多女儿和儿子围绕着。”于是天神们围绕着女神，向她产生这样的念头。 "黄色的衣物"是指那些本质上国王喜爱的，因此说这些是适合的。在这里，女神停留，女神说：“这个禅定的房子与你们一起居住的地方并不存在，禅定的乐趣的居所是我的，不要在这里进入。”
"这样发生了"是指在世间的众生在临近死亡时非常显现，因此看到国王的感官清明，便如此发生，之后不要让国王的死亡发生，因此不希望他的死亡而思考说：“我们应当讲述他的美德。”在这里，"愿望的上升"是指生起的爱，"生活的期待"是指生活的期待，"依赖"是指渴望。
“因此我对你说，女神，我们这些女性是对出家人的劝导不知情，怎么能说出‘出家人是这样’呢？”女神对国王说：“因此我对你说，女神，应该有节制。”被佛陀、独觉佛、弟子和其他智慧者所责备。为什么呢？因为依赖于死亡的行为本身就像在家中生起的鬼、狗、龙、猛禽、老鼠与鸡等的因缘。
然后，阿难，善女流泪，走到一旁哭泣，流下眼泪说道。
天界的到达描述

269.Gahapatissa vāti kasmā āha? Tesaṃ kira soṇaseṭṭhiputtādīnaṃ viya mahatī sampatti hoti, soṇassa kira seṭṭhiputtassa ekā bhattapāti dve satasahassāni agghati. Iti tesaṃ tādisaṃ bhattaṃ bhuttānaṃ muhuttaṃ bhattasammado bhattamucchā bhattakilamatho hoti.

271.Yaṃ tena samayena ajjhāvasāmīti yattha vasāmi, taṃ ekaṃyeva nagaraṃ hoti, avasesesu puttadhītādayo ceva dāsamanussā ca vasiṃsu. Pāsādakūṭāgāresupi eseva nayo. Pallaṅkādīsupi ekaṃyeva pallaṅkaṃ paribhuñjati, sesā puttādīnaṃ paribhogā honti. Itthīsupi ekāva paccupaṭṭhāti, sesā parivāramattā honti, paridahāmīti ekameva dussayugaṃ nivāsemi, sesāni parivāretvā vicarantānaṃ asītisahassādhikānaṃ soḷasannaṃ purisasatasahassānaṃ honti. Bhuñjāmīti paramappamāṇena nāḷikodanamattaṃ bhuñjāmi, sesaṃ parivāretvā vicarantānaṃ cattālīsasahassādhikānaṃ aṭṭhannaṃ purisasatasahassānaṃ hotīti dasseti. Ekathālipāko hi dasannaṃ janānaṃ pahoti.

Etāni pana caturāsīti nagarasahassāni ceva pāsādasahassāni ca kūṭāgārasahassāni ca ekissāyeva paṇṇasālāya nissandena nibbattāni. Caturāsīti pallaṅkasahassāni nipajjanatthāya dinnamañcakassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti hatthisahassāni assasahassāni rathasahassāni nisīdanatthāya dinnapīṭhassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti maṇisahassāni ekadīpassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti pokkharaṇīsahassāni ekapokkharaṇiyā nissandena nibbattāni. Caturāsīti itthisahassāni puttasahassāni gahapatisahassāni paribhogabhājanapattathālaka dhamakaraṇa parissāvana ārakaṇṭaka pipphalaka nakhacchedana kuñcikakaṇṇamalaharaṇī pādakathalika upāhana chatta kattarayaṭṭhidānassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti dhenusahassāni gorasadānassa nissandena nibbattāni. Caturāsīti vatthakoṭisahassāni nivāsanapārupanadānassa nissandena nibbattāni . Caturāsīti thālipākasahassāni bhojanadānassa nissandena nibbattānīti veditabbāni.



“为什么说‘家主’？”是因为他们像索那首领的儿子一样，拥有巨大的财富，索那首领的一个饭食价值二百五十万。因此，他们在享用这样的饭食时，饭食的快乐、饭食的迷醉、饭食的疲惫都会随之而来。
“我当时住在哪里”是指我所居住的地方，只有一个城市，其他的儿女和奴仆们都居住在那里。在宫殿和高楼中也是如此。在坐垫等地方也仅有一个坐垫被使用，其他的则是儿女们的享用。女性中也只有一位出现在面前，其他的只是陪伴而已，"我只穿一套衣服"，其他的则是围绕着走动的，超过八万的十六个男人的百人团。 "我享用"是指以极大的量仅仅享用一小口，其他的则是围绕着走动的，超过四万的八个男人的百人团。
这些四万三千个城市、四千个宫殿、三千个高楼，都是依靠同一个叶屋而生起的。四万三千个坐垫是为了休息而给予的。四万三千个大象、马、车是为了坐下而给予的。四万三千个宝石是为了同一个灯而给予的。四万三千个池塘是依靠同一个池塘而生起的。四万三千个女性、儿子、家主的享用器皿、食物、饮水器、长胡椒、指甲刀、针、拐杖、伞、灯盏、擦布、滤水器、吹火筒、钵、碗等，都是依靠同一个给予而生起的。四万三千个母牛是为了给牛奶而给予的。四万三千个衣物是为了居住而给予的。四万三千个食物是为了供养而给予的，都是应当被理解的。

272. Evaṃ bhagavā mahāsudassanassa sampattiṃ ādito paṭṭhāya vitthārena kathetvā sabbaṃ taṃ dārakānaṃ paṃsvāgārakīḷanaṃ viya dassento parinibbānamañcake nipannova passānandātiādimāha. Tattha vipariṇatāti pakativijahanena nibbutapadīpo viya apaññattikabhāvaṃ gatā. Evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārāti evaṃ hutvā abhāvaṭṭhena aniccā.

Ettāvatā bhagavā yathā nāma puriso satahatthubbedhe campakarukkhe nisseṇiṃ bandhitvā abhiruhitvā campakapupphaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto otareyya, evameva nisseṇiṃ bandhanto viya anekavassakoṭisatasahassubbedhaṃ mahāsudassanasampattiṃ āruyha sampattimatthake ṭhitaṃ aniccalakkhaṇaṃ ādāya nisseṇiṃ muñcanto viya otiṇṇo. Teneva pubbe vasabharājā dīghabhāṇakattherānaṃ lohapāsādassa pācīnapasse ambalaṭṭhikāyaṃ imaṃ suttaṃ sajjhāyantānaṃ sutvā – ‘‘kiṃ, bho, mayhaṃ ayyakena ettha vuttaṃ, attano khāditapītaṭṭhāne sampattimeva kathetī’’ti cintento – ‘‘evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārā’’ti vuttakāle ‘‘imaṃ, bho, disvā pañcahi cakkhūhi cakkhumatā evaṃ vutta’’nti vāmahatthaṃ samiñjitvā dakkhiṇahatthena apphoṭetvā – ‘‘sādhu sādhū’’ti tuṭṭhahadayo sādhukāraṃ adāsi.

Evaṃ addhuvāti evaṃ udakapupphuḷādayo viya dhuvabhāvavirahitā. Evaṃ anassāsikāti evaṃ supinake pītapānīyaṃ viya anulittacandanaṃ viya ca assāsavirahitā.

Sarīraṃ nikkhipeyyāti sarīraṃ chaḍḍeyya. Idāni aññassa sarīrassa nikkhepo vā paṭijagganaṃ vā natthi kilesapahīnattā, ānanda, tathāgatassāti vadati. Idaṃ pana vatvā puna theraṃ āmantesi, cakkavattino ānubhāvo nāma rañño pabbajitassa sattame divase antaradhāyati. Mahāsudassanassa pana kālaṅkiriyato sattameva divase sattaratanapākārā sattaratanatālā caturāsīti pokkharaṇīsahassāni dhammapāsādo dhammapokkharaṇī cakkaratananti sabbametaṃ antaradhāyīti. Hatthiādīsu pana ayaṃ dhammatā khīṇāyukā saheva kālaṅkaronti. Āyusese sati hatthiratanaṃ uposathakulaṃ gacchati, assaratanaṃ valāhakakulaṃ, maṇiratanaṃ vepullapabbatameva gacchati. Itthiratanassa ānubhāvo antaradhāyati. Gahapatiratanassa cakkhu pākatikameva hoti. Pariṇāyakaratanassa veyyattiyaṃ nassati.

Idamavoca bhagavāti idaṃ pāḷiyaṃ āruḷhañca anāruḷhañca sabbaṃ bhagavā avoca. Sesaṃ uttānatthamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāsudassanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Janavasabhasuttavaṇṇanā

Nātikiyādibyākaraṇavaṇṇanā

273-

这样,世尊从开始详细地讲述了大须达那的财富,然后将所有这些比作孩子们玩沙堆游戏,躺在临终的床上说道:"阿难,你看……"。在那里,"变化"是指通过改变本性而变得像熄灭的灯一样,进入了无法描述的状态。"阿难,诸行如此无常"是指以存在后不存在的意义而无常。
至此,世尊就像一个人在一棵一百肘高的瞻波树上绑梯子,爬上去摘取瞻波花,然后松开梯子下来一样。他就像绑梯子一样,爬上了数百万年高的大须达那的财富,在财富的顶峰抓住了无常的特征,然后就像松开梯子一样下来了。因此,以前的瓦萨巴国王听到长部诵者长老们在铜殿东边的芒果树下诵读这部经时,想道:"噢,我的祖父在这里说了什么,只是在讲述自己吃喝的地方的财富吗?"当听到"阿难,诸行如此无常"时,他说:"噢,这是具有五眼的人看到后所说的。"他弯曲左手,用右手鼓掌,心中欢喜地说:"善哉!善哉!"表示赞同。
"如此不坚固"是指像水泡一样缺乏坚固性。"如此不可靠"是指像梦中喝的水、涂抹的檀香一样缺乏可靠性。
"应舍弃身体"是指应抛弃身体。现在因为烦恼已断,阿难,如来没有其他身体可以舍弃或照顾。说完这些后,他又对长老说,转轮王的威力在国王出家后的第七天就会消失。大须达那死后的第七天,七宝墙、七宝树、八万四千个池塘、法殿、法池和轮宝,所有这些都消失了。至于象等,这是规律,寿命尽时就会一起死去。如果还有剩余寿命,象宝会回到优婆塞家族,马宝会回到云马家族,宝珠会回到毗富罗山。女宝的威力会消失。居士宝的眼睛会恢复正常。宰相宝的智慧会消失。
"世尊说了这些"是指世尊说了经中记载的和未记载的所有内容。其余的意思很明显。
这样,在《吉祥悦意》长部注释书中,
《大须达那经》的注释结束了。
阇那婆沙婆经注释
那提迦等的解说注释
273-

275.Evaṃme sutanti janavasabhasuttaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – parito parito janapadesūti samantā samantā janapadesu. Paricāraketi buddhadhammasaṅghānaṃ paricārake. Upapattīsūti ñāṇagatipuññānaṃ upapattīsu. Kāsikosalesūti kāsīsu ca kosalesu ca, kāsiraṭṭhe ca kosalaraṭṭhe cāti attho. Esa nayo sabbattha. Aṅgamagadhayonakakambojaassakaavantiraṭṭhesu pana chasu na byākaroti. Imesaṃ pana soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ purimesu dasasuyeva byākaroti. Nātikiyāti nātikagāmavāsino.

Tenāti tena anāgāmiādibhāvena. Sutvāti sabbaññutaññāṇena paricchinditvā byākarontassa bhagavato pañhābyākaraṇaṃ sutvā tesaṃ anāgāmiādīsu niṭṭhaṅgatā hutvā. Tena anāgāmiādibhāvena attamanā ahesuṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tenāti te nātikiyāti vuttaṃ. Etasmiṃ atthe na-kāro nipātamattaṃ hoti.

Ānandaparikathāvaṇṇanā

277.Bhagavantaṃ kittayamānarūpoti aho buddho, aho dhammo, aho saṅgho; aho dhammo svākkhātoti evaṃ kittayantova kālamakāsi. Bahujano pasīdeyyāti amhākaṃ pitā mātā bhātā bhaginī putto dhītā sahāyako, tena amhehi saddhiṃ ekato bhuttā, ekato sayitā, tassa idañcidañca manāpaṃ akarimha, so kira anāgāmī sakadāgāmī sotāpanno; aho sādhu, aho suṭṭhūti evaṃ bahujano pasādaṃ āpajjeyya.

278.Gatinti ñāṇagatiṃ. Abhisamparāyanti ñāṇābhisamparāyameva. Addasā khoti kittake jane addasa? Catuvīsatisatasahassāni.

279.Upasantapadissoti upasantadassano. Bhātirivāti ativiya bhāti, ativiya virocati. Indriyānanti manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ. Addasaṃ kho ahaṃ ānandāti neva dasa, na vīsati, na sataṃ, na sahassaṃ, anūnādhikāni catuvīsatisatasahassāni addasanti āha.

Janavasabhayakkhavaṇṇanā

280. Disvā pana me ettako jano maṃ nissāya dukkhā pamuttoti balavasomanassaṃ uppajji, cittaṃ pasīdi, cittassa pasannattā cittasamuṭṭhānaṃ lohitaṃ pasīdi, lohitassa pasannattā manacchaṭṭhāni indriyāni pasīdiṃsūti sabbamidaṃ vatvā atha kho ānandātiādimāha. Tattha yasmā so bhagavato dhammakathaṃ sutvā dasasahassādhikassa janasatasahassassa jeṭṭhako hutvā sotāpanno jāto, tasmā janavasabhotissa nāmaṃ ahosi.

Ito sattāti ito devalokā cavitvā satta. Tato sattāti tato manussalokā cavitvā satta. Saṃsārāni catuddasāti sabbāpi catuddasakhandhapaṭipāṭiyo. Nivāsamabhijānāmīti jātivasena nivāsaṃ jānāmi. Yattha me vusitaṃ pureti yattha devesu ca vessavaṇassa sahabyataṃ upagatena manussesu ca rājabhūtena ito attabhāvato pureyeva mayā vusitaṃ. Pure evaṃ vusitattā eva ca idāni sotāpanno hutvā tīsu vatthūsu bahuṃ puññaṃ katvā tassānubhāvena upari nibbattituṃ samatthopi dīgharattaṃ vusitaṭṭhāne nikantiyā balavatāya ettheva nibbatto.



"如是我闻"是阇那婆沙婆经。这里是对不明显词语的解释 - "周围的地区"是指四周的地区。"侍奉者"是指佛法僧的侍奉者。"投生"是指智慧、去处和功德的投生。"迦尸、拘萨罗"是指迦尸和拘萨罗,即迦尸国和拘萨罗国的意思。其他地方也是这样。但对于鸯伽、摩揭陀、耶婆那、剑浮阇、阿说迦、阿槃提这六个国家,他没有解释。在这十六个大国中,他只解释了前十个。"那提迦人"是指那提迦村的居民。
"因此"是指因为成为阿那含等。"听到"是指听到世尊用一切智智慧解释问题后,他们对阿那含等境界有了确定的认识。因此他们因成为阿那含等而心满意足。但在注释中说"因此"是指"那些那提迦人"。在这个意思中,na 只是一个虚词。
"赞颂世尊"是指他一直在赞颂:"啊,佛陀!啊,法!啊,僧伽!啊,法被善说!"直到去世。"许多人会生信"是指我们的父亲、母亲、兄弟、姐妹、儿子、女儿、朋友,我们曾与他一起吃饭、一起睡觉,我们为他做了这样那样令他喜欢的事,据说他成为了阿那含、斯陀含、须陀洹;啊,太好了,太好了!这样许多人会生起信心。
"去处"是指智慧的去处。"未来"也只是指智慧的未来。"我看见"是指他看见了多少人?二十四万人。
"看起来宁静"是指看起来宁静的样子。"闪耀"是指非常闪耀,非常光明。"诸根"是指以意为第六的诸根。"阿难,我看见"是指不是十个,不是二十个,不是一百个,不是一千个,而是看见了正好二十四万人,不多不少。
看到后,因为如此多的人依靠我而脱离苦,我生起了强烈的喜悦,心变得清净,因为心清净,心所生的血液变得清净,因为血液清净,以意为第六的诸根变得清净。说完这些后,他又说:"然后,阿难……"。在那里,因为他听了世尊的法,成为了十万零一万人中的首领,成为了须陀洹,所以他的名字叫做阇那婆沙婆。
"从这里七次"是指从这个天界死后七次。"从那里七次"是指从人间死后七次。"十四次轮回"是指所有十四次的蕴的相续。"我忆念住处"是指我知道依出生的住处。"我以前住过的地方"是指我以前作为天神与毗沙门天王为伴,作为人间的国王时所住的地方。正是因为以前这样住过,所以现在成为须陀洹后,在三事上做了很多功德,虽然有能力因其威力而投生到更高处,但因为对长期居住的地方有强烈的执着,所以就投生在这里。

281.Āsā ca pana me santiṭṭhatīti imināhaṃ sotāpannoti na suttappamattova hutvā kālaṃ vītināmesiṃ. Sakadāgāmimaggatthāya pana me vipassanā āraddhā. Ajjeva ajjeva paṭivijjhissāmīti evaṃ saussāho viharāmīti dasseti. Yadaggeti laṭṭhivanuyyāne paṭhamadassane sotāpannadivasaṃ sandhāya vadati. Tadagge ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti taṃdivasaṃ ādiṃ katvā, ahaṃ, bhante, purimaṃ catuddasaattabhāvasaṅkhātaṃ dīgharattaṃ avinipāto laṭṭhivanuyyāne sotāpattimaggavasena adhigataṃ avinipātadhammataṃ sañjānāmīti attho. Anacchariyanti anuacchariyaṃ. Cintayamānaṃ punappunaṃ acchariyamevidaṃ yaṃ kenacideva karaṇīyena gacchanto bhagavantaṃ antarāmagge addasaṃ. Idampi acchariyaṃ yañca vessavaṇassa mahārājassa sayaṃparisāya bhāsato bhagavato diṭṭhasadisameva sammukhā sutaṃ. Dve paccayāti antarāmagge diṭṭhabhāvo ca vessavaṇassa sammukhā sutaṃ ārocetukāmatā ca.

Devasabhāvaṇṇanā

282.Sannipatitāti kasmā sannipatitā? Te kira catūhi kāraṇehi sannipatanti. Vassūpanāyikasaṅgahatthaṃ, pavāraṇāsaṅgahatthaṃ, dhammasavanatthaṃ, pāricchattakakīḷānubhavanatthanti. Tattha sve vassūpanāyikāti āsāḷhīpuṇṇamāya dvīsu devalokesu devā sudhammāya devasabhāya sannipatitvā mantenti asukavihāre eko bhikkhu vassūpagato, asukavihāre dve tayo cattāro pañca dasa vīsati tiṃsaṃ cattālīsaṃ paññāsaṃ sataṃ sahassaṃ bhikkhū vassūpagatā, etthettha ṭhāne ayyānaṃ ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ karothāti evaṃ vassūpanāyikasaṅgaho kato hoti.

Tadāpi eteneva kāraṇena sannipatitā. Idaṃ tesaṃ hoti āsanasminti idaṃ tesaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ āsanaṃ hoti. Evaṃ tesu nisinnesu atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti.

Yenatthenāti yena vassūpanāyikatthena. Taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvāti taṃ araññavāsino bhikkhusaṅghassa ārakkhatthaṃ cintayitvā. Etthettha vuṭṭhabhikkhusaṅghassa ārakkhaṃ saṃvidahathāti catūhi mahārājehi saddhiṃ mantetvā. Vuttavacanāpi tanti tettiṃsa devaputtā vadanti, mahārājāno vuttavacanā nāma. Tathā tettiṃsa devaputtā paccānusāsanti, itare paccānusiṭṭhavacanā nāma. Padadvayepi pana tanti nipātamattameva. Avipakkantāti agatā.

283.Uḷāroti vipulo mahā. Devānubhāvanti yā sā sabbadevatānaṃ vatthālaṅkāravimānasarīrānaṃ pabhā dvādasa yojanāni pharati. Mahāpuññānaṃ pana sarīrappabhā yojanasataṃ pharati. Taṃ devānubhāvaṃ atikkamitvā.

Brahmunohetaṃ pubbanimittanti yathā sūriyassa udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇuggaṃ, evameva brahmunopi etaṃ – ‘‘pubbanimitta’’nti dīpeti.

Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā



"我的希望得以实现"是指我成为了须陀洹,而不是仅仅像听闻者那样度过了时光。为了达到斯陀含的道路,我已经开始修习内观。我如此精进地生活着,以至于我会在某个时候突破。 "在那时"是指在拉提维那园第一次见到须陀洹的那一天。那一天,尊者,我意识到长久以来没有堕落,我意识到那一天起,我在拉提维那园通过须陀洹的道路达到了长久以来未堕落的法。 "不奇怪"是指不奇怪的事情。反复思考着,我感到这件事情是多么的奇妙:我在某个地方遇见了世尊。还有一件事情也很奇妙,即当伟大的天王威萨瓦那自己在众神面前说法时,我听到了与他所见相似的事情。 "两个原因"是指在中间的地方,看到的状态和想要向威萨瓦那报告的事情。
"聚集"是指为什么聚集?他们是因为四个原因而聚集的。为了降雨的聚集、为了供养的聚集、为了听法的聚集、为了享受帕里查塔花的聚集。在那里,在阿萨利普纳的满月日,两位天神在两个天界聚集在美好的天众中,商议某个比丘在某个住处降雨,在某个住处有二、三、四、五、十、二十、三十、四十、五十、百、千的比丘降雨,在这里,请好好保护这些尊者的地方,因此形成了降雨的聚集。
那时,也是出于同样的原因而聚集的。这是他们的座位。这是四位伟大的天王的座位。这样,当他们坐下后,接下来是我们的座位。
"因此"是指为了降雨的目的。经过思考和商议,为了保护住在森林里的比丘僧团。这里说,请与四位伟大的天王商议。三十位天神这样说,这是伟大的天王们的说法。三十位天神也这样教导,其他的则是被教导的说法。即便是这两句,也只是一个虚词。
"伟大"是指广大的、巨大的。 "天神的威力"是指那是所有天神所拥有的,光辉的天宫、色彩缤纷的身体,其光辉延展十二由旬。至于伟大的功德之身,其光辉延展一百由旬。那超越了天神的威力。
"这是梵天的前兆"是指就像太阳升起时的前兆一样,这被称为前兆。

284.Anabhisambhavanīyoti apattabbo, na taṃ devā tāvatiṃsā passantīti attho. Cakkhupathasminti cakkhupasāde āpāthe vā. So devānaṃ cakkhussa āpāthe sambhavanīyo pattabbo na hoti, na abhibhavatīti vuttaṃ hoti. Heṭṭhā heṭṭhā hi devatā uparūpari devānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkonti, vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Adhunābhisitto rajjenāti sampati abhisitto rajjena. Ayaṃ panattho duṭṭhagāmaṇiabhayavatthunā dīpetabbo –

So kira dvattiṃsa damiḷarājāno vijitvā anurādhapure pattābhiseko tuṭṭhasomanassena māsaṃ niddaṃ na labhi, tato – ‘‘niddaṃ na labhāmi, bhante’’ti bhikkhusaṅghassa ācikkhi. Tena hi, mahārāja, ajja uposathaṃ adhiṭṭhāhīti. So ca uposathaṃ adhiṭṭhāsi. Saṅgho gantvā – ‘‘cittayamakaṃ sajjhāyathā’’ti aṭṭha ābhidhammikabhikkhū pesesi. Te gantvā – ‘‘nipajja tvaṃ, mahārājā,’’ti vatvā sajjhāyaṃ ārabhiṃsu. Rājā sajjhāyaṃ suṇantova niddaṃ okkami. Therā – rājānaṃ mā pabodhayitthāti pakkamiṃsu. Rājā dutiyadivase sūriyuggamane pabujjhitvā there apassanto – ‘‘kuhiṃ ayyā’’ti pucchi. Tumhākaṃ niddokkamanabhāvaṃ ñatvā gatāti. Natthi, bho, mayhaṃ ayyakassa dārakānaṃ ajānanakabhesajjaṃ nāma, yāva niddābhesajjampi jānanti yevāti āha.

Pañcasikhoti pañcasikhagandhabbasadiso hutvā. Pañcasikhagandhabbadevaputtassa kira sabbadevatā attabhāvaṃ mamāyanti. Tasmā brahmāpi tādisaṃyeva attabhāvaṃ nimminitvā pāturahosi. Pallaṅkena nisīdīti pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi.

Vissaṭṭhoti sumutto apalibuddho. Viññeyyoti atthaviññāpano. Mañjūti madhuro mudu. Savanīyoti sotabbayuttako kaṇṇasukho. Bindūti ekagghano. Avisārīti suvisado avippakiṇṇo. Gambhīroti nābhimūlato paṭṭhāya gambhīrasamuṭṭhito, na jivhādantaoṭṭhatālumattappahārasamuṭṭhito. Evaṃ samuṭṭhito hi amadhuro ca hoti, na ca dūraṃ sāveti. Ninnādīti mahāmeghamudiṅgasaddo viya ninnādayutto. Apicettha pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa purimassa atthoyevāti veditabbo. Yathāparisanti yattakā parisā, tattakameva viññāpeti. Anto parisāyaṃ yevassa saddo samparivattati, na bahiddhā vidhāvati. Ye hi kecīti ādi bahujanahitāya paṭipannabhāvadassanatthaṃ vadati. Saraṇaṃ gatāti na yathā vā tathā vā saraṇaṃ gate sandhāya vadati. Nibbematikagahitasaraṇe pana sandhāya vadati. Gandhabbakāyaṃ paripūrentīti gandhabbadevagaṇaṃ paripūrenti. Iti amhākaṃ satthu loke uppannakālato paṭṭhāya cha devalokādīsu piṭṭhaṃ koṭṭetvā pūritanāḷi viya saravananaḷavanaṃ viya ca nirantaraṃ jātaparisāti āha.

Bhāvitaiddhipādavaṇṇanā



"不可达到的"是指无法到达,三十三天的天神无法看到他的意思。"眼睛所及之处"是指眼睛的感官范围或视野。他无法在天神的视野范围内出现或被看到,意思是说他无法被超越。下界的天神只能看到上界天神粗糙的身体,而无法看到细腻的身体。"获得喜悦"是指获得快乐。"刚刚登基"是指刚刚即位为国王。这个意思可以用杜塔嘎马尼·阿巴亚的故事来说明 -
据说他击   了三十二个达米拉国王后,在阿努拉达普拉(现在的斯里兰卡)加冕为王,因为欢喜快乐一个月没有睡觉,于是他告诉比丘僧团说:"尊者们,我无法入睡。"僧团说:"大王,那么今天就持守布萨戒吧。"他就持守了布萨戒。僧团派出八位精通阿毗达摩的比丘,说:"去诵读《心双论》。"他们去了之后说:"大王,请躺下。"然后开始诵读。国王听着诵读就睡着了。长老们说:"不要吵醒国王。"就离开了。第二天太阳升起时,国王醒来看不到长老们,就问:"尊者们去哪里了?"有人回答说:"他们知道您睡着了就离开了。"国王说:"朋友们,我的祖父没有不知道的药,连让人入睡的药都知道。"
"五髻"是指变成像五髻乾闼婆一样。据说所有的天神都喜爱五髻乾闼婆天子的身体。因此梵天也化现出这样的身体出现。"结跏趺坐"是指盘腿而坐。
"清晰"是指完全解脱,没有障碍。"可理解的"是指能够传达意思的。"悦耳"是指甜美柔和的。"动听"是指值得听闻的,令耳朵愉悦的。"圆润"是指完整的。"不散乱"是指清楚明白,不混乱的。"深沉"是指从腹部发出的,不是仅从舌头、牙齿、嘴唇、上颚发出的。这样发出的声音既不悦耳,也传不远。"响亮"是指像大雷鼓的声音一样响亮。在这里,应该理解后面的词是前面词的意思。"如同众人"是指有多少听众,就能让多少人理解。他的声音只在众人之中传播,不会传到外面去。"任何人"等是为了显示他是为了众生的利益而修行的。"皈依"不是指随随便便地皈依,而是指坚定不移地皈依。"充满乾闼婆众"是指充满乾闼婆天神的群体。因此他说,从我们的导师出现在世间开始,六个天界等就像碾米后装满的容器,或者像芦苇丛一样,不断地有众生出生。

287.Yāvasupaññattā cime tena bhagavatāti tena mayhaṃ satthārā bhagavatā yāva supaññattā yāva sukathitā. Iddhipādāti ettha ijjhanaṭṭhena iddhi, patiṭṭhānaṭṭhena pādāti veditabbā. Iddhipahutāyāti iddhipahonakatāya. Iddhivisavitāyāti iddhivipajjanabhāvāya, punappunaṃ āsevanavasena ciṇṇavasitāyāti vuttaṃ hoti. Iddhivikubbanatāyāti iddhivikubbanabhāvāya, nānappakārato katvā dassanatthāya. Chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgatantiādīsu chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Catukiccasādhakassa sammappadhānavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Samannāgatanti chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārena ca upetaṃ. Iddhipādanti nipphattipariyāyena ijjhanaṭṭhena vā, ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena iddhīti saṅkhyaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūto sesacittacetasikarāsīti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho’’ti (vibha. 434). Iminā nayena sesesupi attho veditabbo. Yatheva hi chandaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi chandasamādhīti vutto, evaṃ vīriyaṃ, cittaṃ, vīmaṃsaṃ adhipatiṃ karitvā paṭiladdhasamādhi vīmaṃsāsamādhīti vuccati. Apica upacārajjhānaṃ pādo, paṭhamajjhānaṃ iddhi. Saupacāraṃ paṭhamajjhānaṃ pādo, dutiyajjhānaṃ iddhīti evaṃ pubbabhāge pādo, aparabhāge iddhīti evamettha attho veditabbo. Vitthārena iddhipādakathā visuddhimagge ca vibhaṅgaṭṭhakathāya ca vuttā.

Keci pana ‘‘nipphannā iddhi. Anipphanno iddhipādo’’ti vadanti, tesaṃ vādamaddanatthāya abhidhamme uttaracūḷikavāro nāma ābhato – ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo, vīriyiddhipādo, cittiddhipādo, vīmaṃsiddhipādo. Tattha katamo chandiddhipādo? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Yo tasmiṃ samaye chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando, ayaṃ vuccati chandiddhipādo, avasesā dhammā chandiddhipādasampayuttā’’ti (vibha. 458). Ime pana lokuttaravaseneva āgatā. Tattha raṭṭhapālatthero chandaṃ dhuraṃ katvā lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattesi. Soṇatthero vīriyaṃ dhuraṃ katvā, sambhūtatthero cittaṃ dhuraṃ katvā, āyasmā mogharājā vīmaṃsaṃ dhuraṃ katvāti.

Tattha yathā catūsu amaccaputtesu ṭhānantaraṃ patthetvā rājānaṃ upanissāya viharantesu eko upaṭṭhāne chandajāto rañño ajjhāsayañca ruciñca ñatvā divā ca ratto ca upaṭṭhahanto rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ chandadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.

Eko pana – ‘‘divase divase upaṭṭhātuṃ ko sakkoti, uppanne kicce parakkamena ārādhessāmī’’ti kupite paccante raññā pahito parakkamena sattumaddanaṃ katvā ṭhānantaraṃ pāpuṇi. Yathā so, evaṃ vīriyadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.



以下是完整的简体中文翻译：
287.自从被善巧宣说以来，这些是由那位世尊，即是由我的导师世尊善巧宣说的。关于"神通之基"：在此，应当了解神通（iddhi）是以成就之意，基础（pāda）是以支撑之意。关于"神通的丰富"：是指神通的充裕。关于"神通的显现"：是指神通的展现状态，是通过反复修习而熟练的意思。关于"神通的变化"：是指神通变化的状态，以各种方式展示以便观察。
在"意愿、定、精进、行相应"等处，意愿的定是以意愿为因或以意愿为主的定，是以将作意意愿作为主导而获得的定，这是其名称。作为精进的行称为精进行。这是四种功德成就者的正精进之力的名称。"相应"意指与意愿定和精进行相结合。"神通之基"是指通过成就的方式，或以成就之意，或通过这种方式，有情通过它而成就、增长、达到最高境界，或者是以支撑为基础的其余心与心所的集合。
正如所说："神通之基是这样存在的蕴：受蕴、想蕴、行蕴、识蕴"。按照这种方式，其余部分也应当理解。正如以意愿为主导而获得的定被称为意愿定，同样，以精进、心、观察为主导而获得的定被称为观察定。此外，近行禅是基础，初禅是神通。有近行的初禅是基础，第二禅是神通。这样在前阶段是基础，在后阶段是神通，应当这样理解。神通之基的详细论述在《清净道论》和《分别论注》中已经阐述。
有些人说："神通是已成就的，神通之基是未成就的"。为了驳斥他们的观点，在阿毗达摩中引用了后续部分："四种神通之基：意愿神通之基、精进神通之基、心神通之基、观察神通之基。其中，什么是意愿神通之基？在此，比丘在某个时刻修习出世间禅，是导向解脱的，消除见解的，证得第一地，远离欲念，进入初禅，以艰难的方式获得神通。在那个时刻，意愿、意愿性、作意意愿、善巧的法意愿，这被称为意愿神通之基，其余的法与意愿神通之基相应。"这些是专门针对出世间的。
在那里，拉特帕拉长老以意愿为先导而生起出世间法。索那长老以精进为先导，三布塔长老以心为先导，尊者摩诃罗耶以观察为先导。
就像四个大臣的儿子在国王的庇护下寻求不同的位置，其中一个因为服侍的热情，了解国王的意愿和喜好，日夜服侍，最终使国王满意并获得了期望的位置。正如他一样，应当理解以意愿为先导的出世间法的生起者。
另一个人说："谁能每天服侍？当事情发生时，我将通过努力来取悦（国王）"。当国王在愤怒的边境派遣他时，他通过努力征服敌人，获得了期望的位置。正如他一样，应当理解以精进为先导的出世间法的生起者。


Eko – ‘‘divase divase upaṭṭhānampi urena sattisarapaṭicchannampi bhāroyeva, mantabalena ārādhessāmī’’ti khattavijjāya kataparicayattā mantasaṃvidhānena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ pāpuṇāti. Yathā so, evaṃ cittadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.

Aparo – ‘‘kiṃ imehi upaṭṭhānādīhi, rājāno nāma jātisampannassa ṭhānantaraṃ denti, tādisassa dento mayhaṃ dassatī’’ti jātisampattimeva nissāya ṭhānantaraṃ pāpuṇi, yathā so, evaṃ suparisuddhaṃ vīmaṃsaṃ nissāya vīmaṃsadhurena lokuttaradhammanibbattako veditabbo.

Anekavihitanti anekavidhaṃ. Iddhividhanti iddhikoṭṭhāsaṃ.

Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā



Eko – “每天的侍奉，甚至是以重担隐蔽的，都是由我通过智谋而获得的”，由于他在王者的学问上有所积累，通过智慧的安排而使国王满意并获得期望的位置。正如他一样，应当理解以心为先导的出世间法的生起者。
Aparo – “这群侍奉者有什么用？国王是生来富贵的，理应给予位置，像我这样的人也应当给予”，依赖于生来的财富而获得期望的位置，正如他一样，应当理解以清净的观察为依托的观察法的生起者。
Anekavihitanti 是指多种多样的。Iddhividhanti 是指神通的特性。
Tividhaokāsādhigamavaṇṇanā
provided by EasyChat

288.Sukhassādhigamāyāti jhānasukhassa maggasukhassa phalasukhassa ca adhigamāya. Saṃsaṭṭhoti sampayuttacitto. Ariyadhammanti ariyena bhagavatā buddhena desitaṃ dhammaṃ. Suṇātīti satthu sammukhā bhikkhubhikkhunīādīhi vā desiyamānaṃ suṇāti. Yoniso manasikarotīti upāyato pathato kāraṇato ‘anicca’ntiādivasena manasi karoti. ‘‘Yoniso manasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro, anicce aniccanti dukkhe dukkhanti anattani anattāti asubhe asubhanti saccānulomikena vā cittassa āvaṭṭanā anvāvaṭṭanā ābhogo samannāhāro manasikāro, ayaṃ vuccati yonisomanasikāro’’ti. Evaṃ vutte yonisomanasikāre kammaṃ ārabhatīti attho. Asaṃsaṭṭhoti vatthukāmehipi kilesakāmehipi asaṃsaṭṭho viharati. Uppajjati sukhanti uppajjati paṭhamajjhānasukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassanti samāpattito vuṭṭhitassa jhānasukhapaccayā aparāparaṃ somanassaṃ uppajjati. Pamudāti tuṭṭhākārato dubbalapīti. Pāmojjanti balavataraṃ pītisomanassaṃ. Paṭhamo okāsādhigamoti paṭhamajjhānaṃ pañcanīvaraṇāni vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ.

Oḷārikāti ettha kāyavacīsaṅkhārā tāva oḷārikā hontu, cittasaṅkhārā kathaṃ oḷārikāti? Appahīnattā. Kāyasaṅkhārā hi catutthajjhānena pahīyanti, vacīsaṅkhārā dutiyajjhānena, cittasaṅkhārā nirodhasamāpattiyā. Iti kāyavacīsaṅkhāresu pahīnesupi te tiṭṭhantiyevāti pahīne upādāya appahīnattā oḷārikā nāma jātā. Sukhanti nirodhā vuṭṭhahantassa uppannaṃ catutthajjhānikaphalasamāpattisukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassati phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Dutiyo okāsādhigamoti catutthajjhānaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti vuttaṃ. Dutiyatatiyajjhānāni panettha catutthe gahite gahitāneva hontīti visuṃ na vuttānīti.

Idaṃ kusalantiādīsu kusalaṃ nāma dasakusalakammapathā. Akusalanti dasaakusalakammapathā. Sāvajjadukādayopi etesaṃ vaseneva veditabbā. Sabbañceva panetaṃ kaṇhañca sukkañca sappaṭibhāgañcāti kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Nibbānameva hetaṃ appaṭibhāgaṃ. Avijjā pahīyatīti vaṭṭapaṭicchādikā avijjā pahīyati. Vijjā uppajjatīti arahattamaggavijjā uppajjati. Sukhanti arahattamaggasukhañceva phalasukhañca. Sukhā bhiyyo somanassanti phalasamāpattito vuṭṭhitassa aparāparaṃ somanassaṃ. Tatiyo okāsādhigamoti arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘tatiyo okāsādhigamo’’ti vutto. Sesamaggā pana tasmiṃ gahite antogadhā evāti visuṃ na vuttā.


以下是完整的简体中文翻译：
288. "为获得乐"是指为了获得禅那之乐、道之乐和果之乐。"相应"是指心与之相应。"圣法"是指由圣者世尊佛陀所宣说的法。"听闻"是指亲自从佛陀那里或从比丘、比丘尼等那里听闻所宣说的。"如理作意"是指从方法、途径、原因等方面，以"无常"等方式作意。"如理作意即是方法作意、途径作意，对无常作无常想，对苦作苦想，对无我作无我想，对不净作不净想，或者以符合真理的方式转向心、反复转向、专注、关注、作意，这被称为如理作意"。这样说时，意思是在如理作意上努力。"不相应"是指既不与欲望对象相应，也不与烦恼欲相应而安住。"乐生起"是指初禅之乐生起。"乐后更有喜"是指从定中出来后，由于禅那之乐的缘故，不断生起喜悦。"欢喜"是指以欢喜的形式出现的微弱喜悦。"愉悦"是指更强烈的喜悦。"第一种获得机会"是指初禅压制了五盖，获得了自己的立足之地，因此被称为"第一种获得机会"。
关于"粗重"，身行和语行是粗重的，那么心行如何是粗重的呢？因为尚未断除。身行在第四禅中断除，语行在第二禅中断除，心行在灭尽定中断除。因此，即使身行和语行已断除，它们仍然存在，相对于已断除的来说，因为未断除而被称为粗重。"乐"是指从灭尽定出来时生起的第四禅果定之乐。"乐后更有喜"是指从果定出来后不断生起的喜悦。"第二种获得机会"是指第四禅压制了乐和苦，获得了自己的立足之地，因此被称为"第二种获得机会"。第二禅和第三禅在这里包含在第四禅中，所以没有单独提及。
在"这是善"等中，善是指十善业道。不善是指十不善业道。有罪、苦等也应当以这些来理解。所有这些都是黑和白的对应，只有涅槃是无对应的。"无明断除"是指遮蔽轮回的无明被断除。"明生起"是指阿罗汉道智生起。"乐"是指阿罗汉道之乐和果之乐。"乐后更有喜"是指从果定出来后不断生起的喜悦。"第三种获得机会"是指阿罗汉道压制了所有烦恼，获得了自己的立足之地，因此被称为"第三种获得机会"。其他道果包含在其中，所以没有单独提及。


Ime pana tayo okāsādhigamā aṭṭhatiṃsārammaṇavasena vitthāretvā kathetabbā. Kathaṃ? Sabbāni ārammaṇāni visuddhimagge vuttanayeneva upacāravasena ca appanāvasena ca vavatthapetvā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamajjhānaṃ ‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Terasasu ṭhānesu dutiyatatiyajjhānāni, pannarasasu ṭhānesu catutthajjhānañca nirodhasamāpattiṃ pāpetvā ‘‘dutiyo okāsādhigamo’’ti kathetabbaṃ. Dasa upacārajjhānāni pana maggassa padaṭṭhānabhūtāni tatiyaṃ okāsādhigamaṃ bhajanti. Apica tīsu sikkhāsu adhisīlasikkhā paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, adhicittasikkhā dutiyaṃ, adhipaññāsikkhā tatiyanti evaṃ sikkhāvasenapi kathetabbaṃ. Sāmaññaphalepi cūḷasīlato yāva paṭhamajjhānā paṭhamo okāsādhigamo , dutiyajjhānato yāva nevasaññānāsaññāyatanā dutiyo , vipassanāto yāva arahattā tatiyo okāsādhigamoti evaṃ sāmaññaphalasuttantavasenapi kathetabbaṃ. Tīsu pana piṭakesu vinayapiṭakaṃ paṭhamaṃ okāsādhigamaṃ bhajati, suttantapiṭakaṃ dutiyaṃ, abhidhammapiṭakaṃ tatiyanti evaṃ piṭakavasenapi kathetabbaṃ.

Pubbe kira mahātherā vassūpanāyikāya imameva suttaṃ paṭṭhapenti. Kiṃ kāraṇā? Tīṇi piṭakāni vibhajitvā kathetuṃ labhissāmāti. Tepiṭakena hi samodhānetvā kathentassa dukkathitanti na sakkā vattuṃ. Tepiṭakaṃ bhajāpetvā kathitameva idaṃ suttaṃ sukathitaṃ hotīti.

Catusatipaṭṭhānavaṇṇanā

289.Kusalassādhigamāyāti maggakusalassa ceva phalakusalassa ca adhigamatthāya. Ubhayampi hetaṃ anavajjaṭṭhena khemaṭṭhena vā kusalameva. Tattha sammāsamādhiyatīti tasmiṃ ajjhattakāye samāhito ekaggacitto hoti. Bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbattetīti attano kāyato parassa kāyābhimukhaṃ ñāṇaṃ peseti. Esa nayo sabbattha. Sabbattheva ca satimāti padena kāyādipariggāhikā sati, lokoti padena pariggahitakāyādayova loko. Cattāro cete satipaṭṭhānā lokiyalokuttaramissakā kathitāti veditabbā.

Sattasamādhiparikkhāravaṇṇanā

290.Samādhiparikkhārāti ettha tayo parikkhārā. ‘‘Ratho sīlaparikkhāro jhānakkho cakkavīriyo’’ti (saṃ. ni. 5.4) hi ettha alaṅkāro parikkhāro nāma. ‘‘Sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hotī’’ti (a. ni. 7.67) ettha parivāro parikkhāro nāma. ‘‘Gilānapaccayajīvitaparikkhāro’’ti (dī. ni. 



以下是完整的中文翻译：
此处应当通过三十八种所缘的方式详细阐述。如何阐述？在《清净道论》中所述的方式，通过近行和安止两种方式，在二十四个处所中第一禅定被称为"第一处所的获得"。在十三个处所中，第二、第三禅定，在十五个处所中第四禅定和灭尽定，被称为"第二处所的获得"。十个近行禅定作为道的基础，获得第三处所。此外，还可以通过三学来阐述：首先，增上戒学获得第一处所；增上心学获得第二处所；增上慧学获得第三处所。在《沙门果经》中，从小戒到第一禅定为第一处所，从第二禅定到非想非非想处为第二处所，从观智到阿罗汉果为第三处所。在三藏中，律藏获得第一处所，经藏获得第二处所，论藏获得第三处所。
据说，古代大长老们在雨安居期间开始阐述这部经。为什么？是为了能够分别阐述三藏。因为如果不分别三藏而综合阐述，就无法正确阐述。只有分别三藏后阐述，这部经才能得到正确的阐释。
四念处注释
289.章：为获得道之善和果之善。这两者都是无过失的、安全的善。在此，"正确地入定"意味着在内在身体中专注，心一境。"在外在身体中生起智慧和观见"意味着从自身向他人身体引导智慧。此法则处处皆然。"具有念"一词包括对身体等的念，"世间"一词则包括被把握的身体等。这四念处应理解为世间和出世间的混合。
七种定资具注释
290.关于定资具：这里有三种资具。如"车是戒的装饰，禅定是轮和精进"，此处的装饰指装饰品。"以七种城市防御设施被很好地防御"，此处的资具指随从。"病时的资具和生活资具"……

3.182) ettha sambhāro parikkhāro nāma. Idha pana parivāraparikkhāravasena ‘‘satta samādhiparikkhārā’’ti vuttaṃ. Parikkhatāti parivāritā. Ayaṃ vuccati so ariyo sammāsamādhīti ayaṃ sattahi ratanehi parivuto cakkavattī viya sattahi aṅgehi parivuto ‘‘ariyo sammāsamādhī’’ti vuccati. Saupaniso itipīti saupanissayo itipi vuccati, saparivāro yevāti vuttaṃ hoti. Sammādiṭṭhissāti sammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa. Sammāsaṅkappo pahotīti sammāsaṅkappo pavattati. Esa nayo sabbapadesu. Ayaṃ panattho maggavasenāpi phalavasenāpi veditabbo. Kathaṃ? Maggasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa maggasammāsaṅkappo pahoti…pe… maggañāṇe ṭhitassa maggavimutti pahoti. Tathā phalasammādiṭṭhiyaṃ ṭhitassa phalasammāsaṅkappo pahoti…pe… phalasammāñāṇe ṭhitassa phalavimutti pahotīti.

Svākkhātotiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Apārutāti vivaṭā. Amatassāti nibbānassa. Dvārāti pavesanamaggā. Aveccappasādenāti acalappasādena. Dhammavinītāti sammāniyyānena niyyātā.

Atthāyaṃ itarā pajāti anāgāmino sandhāyāha, anāgāmino ca atthīti vuttaṃ hoti. Puññabhāgāti puññakoṭṭhāsena nibbattā. Ottappanti ottappamāno. Tena kadāci nāma musā assāti musāvādabhayena saṅkhātuṃ na sakkomi, na pana mama saṅkhātuṃ balaṃ natthīti dīpeti.

291.Taṃ kiṃ maññati bhavanti iminā kevalaṃ vessavaṇaṃ pucchati, na panassa evarūpo satthā nāhosīti vā na bhavissatīti vā laddhi atthi. Sabbabuddhānañhi abhisamaye viseso natthi.

292.Sayaṃparisāyanti attano parisāyaṃ. Tayidaṃ brahmacariyanti taṃ idaṃ sakalaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ. Sesaṃ uttānameva. Imāni pana padāni dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitānīti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Janavasabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Mahāgovindasuttavaṇṇanā



以下是完整的中文翻译：
此处称为"资具的装饰"。这里则是从随从的资具来看，称为"七种定资具"。被称为"被围绕"。这被称为"高贵的正确入定"，就像七宝围绕的转轮一样，"高贵的正确入定"被称为。带有依附的也被称为，带有随从的也被说到。正确的见解是指站在正确见解上。正确的思维是指正确的思维运作。此法则处处皆然。这一意义应理解为无论是作为道还是作为果。如何理解？在道的正确见解上站立时，正确的思维会产生……等等……在道的智慧上站立时，解脱会产生。同样，在果的正确见解上站立时，正确的思维会产生……等等……在果的智慧上站立时，解脱会产生。
"如实"等词在《清净道论》中已被阐述。开放的意思是显露的。无死的意思是涅槃。门是进入的道路。无碍的意思是稳固的无碍。法的引导是以正确的方式引导。
此处是指无漏者，指向无漏者的意义。善根是指善的聚集。羞耻是指羞耻之心。因此，有时我无法说谎，因恐惧谎言的后果，我不能说我没有能力去思考。
291. 他认为这只是单纯地问维萨瓦那，而没有这样的老师存在，或不会存在这样的老师的看法。所有佛陀的证悟中没有差别。
292. 自身的团体是指自己的团体。此处的梵行是指整体的三学梵行。其余的只是引述。这些词是由法的收集者所提出的。
如此，《善法光明经》中的《长部经》注释已结束。
6.《大牛王经》注释

293.Evaṃme sutanti mahāgovindasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pañcasikhoti pañcacūḷo pañcakuṇḍaliko. So kira manussapathe puññakammakaraṇakāle daharo pañcacūḷakadārakakāle vacchapālakajeṭṭhako hutvā aññepi dārake gahetvā bahigāme catumaggaṭṭhānesu sālaṃ karonto pokkharaṇiṃ khaṇanto setuṃ bandhanto visamaṃ maggaṃ samaṃ karonto yānānaṃ akkhapaṭighātanarukkhe harantoti evarūpāni puññāni karonto vicaritvā daharova kālamakāsi. Tassa so attabhāvo iṭṭho kanto manāpo ahosi. So kālaṃ katvā cātumahārājikadevaloke navutivassasatasahassappamāṇaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tassa tigāvutappamāṇo suvaṇṇakkhandhasadiso attabhāvo ahosi. So sakaṭasahassamattaṃ ābharaṇaṃ pasādhetvā navakumbhamatte gandhe vilimpitvā dibbarattavatthadharo rattasuvaṇṇakaṇṇikaṃ piḷandhitvā pañcahi kuṇḍalakehi piṭṭhiyaṃ vattamānehi pañcacūḷakadārakaparihāreneva vicarati. Tenetaṃ ‘‘pañcasikho’’ tveva sañjānanti.

Abhikkantāya rattiyāti abhikkantāya khīṇāya rattiyā, ekakoṭṭhāsaṃ atītāyāti attho. Abhikkantavaṇṇoti atiiṭṭhakantamanāpavaṇṇo. Pakatiyāpi hesa kantavaṇṇo, alaṅkaritvā āgatattā pana abhikkantavaṇṇo ahosi. Kevalakappanti anavasesaṃ samantato. Anavasesattho ettha kevalasaddo. Kevalaparipuṇṇanti ettha viya. Samantato attho kappasaddo, kevalakappaṃ jetavanantiādīsu viya. Obhāsetvāti ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho.

Devasabhāvaṇṇanā



以下是完整的中文翻译：
如此我听闻，关于《大牛王经》。这里是关于无上的解释——五簪是五个小簪子。这个人在人的道路上，做善业的时候，年轻时在五簪的孩子时期，成为了牛群的长者，抓着其他的孩子，在外村四条路的地方修建大厅，挖掘池塘，修筑桥梁，使不平的路变得平坦，拉着车辆的挡路树木，做着这样的善行，年轻时便离世了。他的身相是可爱、光亮、讨人喜欢的。他去世后，得到了四大天王的天界，享有九万亿的寿命。其身相如同三块金子。他用车的价值装饰自己，涂抹新鲜的香料，穿着天衣，挂着红色的金耳环，带着五个小簪子，围绕着五个小簪子的孩子，四处游荡。因此，大家称他为“有五簪的人”。
“光辉的夜晚”是指光辉的消逝的夜晚，意指过去的一个部分。“光辉的颜色”是指超越的可爱颜色。按常理说，他的颜色也是可爱的，但因装饰而显得光辉。“完全的”是指无余地、从各个方面。“无余”的意思是这里的“完全”一词。“完全圆满”如同这里的意思。“从各个方面”的意思是“完全的”一词，像在《精舍经》中所说的那样。“照耀着”是指发光，像月亮、太阳一样，形成一种光辉的光源。
天神的光辉解释。

294.Sudhammāyaṃ sabhāyanti sudhammāya nāma itthiyā ratanamattakaṇṇikarukkhanissandena nibbattasabhāyaṃ . Tassā kira phalikamayā bhūmi, maṇimayā āṇiyo , suvaṇṇamayā thambhā, rajatamayā thambhaghaṭikā ca saṅghātā ca, pavāḷamayāni vāḷarūpāni, sattaratanamayā gopānasiyo ca pakkhapāsakā ca mukhavaṭṭi ca, indanīlaiṭṭhakāhi chadanaṃ, sovaṇṇamayaṃ chadanapīṭhaṃ, rajatamayā thūpikā, āyāmato ca vitthārato ca tīṇi yojanasatāni, parikkhepato navayojanasatāni, ubbedhato pañcayojanasatāni, evarūpāyaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ.

Dhataraṭṭhotiādīsu dhataraṭṭho gandhabbarājā gandhabbadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassasuvaṇṇamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā puratthimāya disāya pacchimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.

Virūḷhako kumbhaṇḍarājā kumbhaṇḍadevatānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassarajatamayāni phalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.

Virūpakkho nāgarājā nāgānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassamaṇimayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā pacchimāya disāya puratthimābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinno.

Vessavaṇo yakkharājā yakkhānaṃ koṭisatasahassena parivuto koṭisatasahassapavāḷamayāni mahāphalakāni ca suvaṇṇasattiyo ca gāhāpetvā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukho dvīsu devalokesu devatā purato katvā nisinnoti veditabbo.

Atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hotīti tesaṃ pacchato amhākaṃ nisīdituṃ okāso pāpuṇāti. Tato paraṃ pavisituṃ vā passituṃ vā na labhāma. Sannipātakāraṇaṃ panettha pubbe vuttaṃ catubbidhameva. Tesu vassūpanāyikasaṅgaho vitthārito. Yathā pana vassūpanāyikāya, evaṃ mahāpavāraṇāyapi puṇṇamadivase sannipatitvā ‘‘ajja kattha gantvā kassa santike pavāressāmā’’ti mantenti. Tattha sakko devānamindo yebhuyyena piyaṅgudīpamahāvihārasmiṃyeva pavāreti. Sesā devatā pāricchattakādīni dibbapupphāni ceva dibbacandanacuṇṇāni ca gahetvā attano attano manāpaṭṭhānameva gantvā pavārenti. Evaṃ pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatanti .

Devaloke pana āsāvatī nāma latā atthi. Sā pupphissatīti devā vassasahassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Pāricchattake pupphamāne ekavassaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Te tassa paṇḍupalāsādibhāvato paṭṭhāya attamanā honti. Yathāha –

‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti – ‘paṇḍupalāso kho dāni pāricchattako koviḷāro, na cirasseva pannapalāso bhavissatī’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro pannapalāso hoti, khārakajāto hoti, jālakajāto hoti, kuṭumalakajāto hoti, korakajāto hoti. Attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti – ‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro na cirasseva sabbapāliphullo bhavissatī’ti (a. ni. 

以下是完整的中文翻译：
294. 在“善法”中，善法的集会是指因女性的宝物般的金耳环而产生的聚会。她的地面是由宝石制成，命令是由玛瑙制成，柱子是由黄金制成，柱基是由白银制成，装饰品也是由珊瑚制成，七种宝物制成的保护者和翅膀，面罩也是由宝石制成，金色的盖子，白银的屋顶，宽度和长度都是三百由旬，从周围是九十由旬，从上面是五十由旬，这样的善法的聚会。
“达塔拉托”是指达塔拉王，围绕着成千上万的伽蓝神，成千上万的金制的平面，和金色的座椅，坐在面向东的两个天界的神明前面。
“维鲁拉”是指维鲁拉王，围绕着成千上万的夸父神，成千上万的银制平面，和金色的座椅，坐在面向南的两个天界的神明前面。
“维鲁帕克”是指龙王，围绕着成千上万的龙，成千上万的宝石制成的巨大平面，和金色的座椅，坐在面向西的两个天界的神明前面。
“维萨瓦纳”是指夜叉王，围绕着成千上万的夜叉，成千上万的珊瑚制成的巨大平面，和金色的座椅，坐在面向北的两个天界的神明前面。
然后，后面是我们的座位，因此他们后面有机会坐下。之后就无法进入或观看。在这里提到的聚集原因之前已经说明了四种。关于雨安居的聚集已被详细阐述。就像在雨安居中一样，在伟大的供养日聚集时，他们会商量“今天去哪里，向谁供养”。
在这里，天王萨卡通常在皮扬古大寺中供养。其他的神明则拿着帕里查塔等天界花朵和天界香粉，前往各自喜欢的地方进行供养。这样，他们聚集在一起进行供养。
在天界中，有一种名为阿萨瓦提的藤蔓。花将会盛开，天神们会前往供养千年。在帕里查塔盛开的地方，他们会前往供养一年。他们因其在智慧宫等地的存在而感到愉悦。正如所说——
“在那时，佛陀，天神们的天人中，帕里查塔的花是由聪慧的帕杜帕拉索制成，愉悦的天神们在那时会说——‘如今帕杜帕拉索是帕里查塔的花，不久之后将成为聪慧的帕杜帕拉索’。在那时，佛陀，天神们的天人中，帕里查塔的花是由聪慧的帕杜帕拉索制成，生于苦涩的环境，生于网状环境，生于丘陵环境，生于小环境。愉悦的天神们在那时会说——‘如今帕杜帕拉索是帕里查塔的花，不久之后将成为所有的花卉’。”

7.69).

Sabbapāliphullassa kho pana, bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsa yojanāni ābhāya phuṭaṃ hoti, anuvātaṃ yojanasataṃ gandho gacchati. Ayamānubhāvo pāricchattakassa koviḷārassā’’ti.

Pupphite pāricchattake ārohaṇakiccaṃ vā aṅkusakaṃ gahetvā namanakiccaṃ vā pupphāharaṇatthaṃ caṅkoṭakakiccaṃ vā natthi, kantanakavāto uṭṭhahitvā pupphāni vaṇṭato kantati, sampaṭicchanakavāto sampaṭicchati, pavesanakavāto sudhammaṃ devasabhaṃ paveseti, sammajjanakavāto purāṇapupphāni nīharati, santharaṇakavāto pattakaṇṇikakesarāni naccanto santharati, majjhaṭṭhāne dhammāsanaṃ hoti. Yojanappamāṇo ratanapallaṅko upari tiyojanena setacchattena dhārayamānena, tadanantaraṃ sakkassa devarañño āsanaṃ atthariyati. Tato tettiṃsāya devaputtānaṃ, tato aññāsaṃ mahesakkhadevatānaṃ. Aññataradevatānaṃ pana pupphakaṇṇikāva āsanaṃ hoti.

Devā devasabhaṃ pavisitvā nisīdanti. Tato pupphehi reṇuvaṭṭi uggantvā upari kaṇṇikaṃ āhacca nipatamānā devatānaṃ tigāvutappamāṇaṃ attabhāvaṃ lākhārasaparikammasajjitaṃ viya karoti. Tesaṃ sā kīḷā catūhi māsehi pariyosānaṃ gacchati. Evaṃ pāricchattakakīḷānubhavanatthāya sannipatanti.

Māsassa pana aṭṭhadivase devaloke mahādhammasavanaṃ ghusati. Tattha sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ sanaṅkumāro vā mahābrahmā, sakko vā devānamindo, dhammakathikabhikkhu vā, aññataro vā dhammakathiko devaputto dhammakathaṃ katheti. Aṭṭhamiyaṃ pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā, cātuddasiyaṃ puttā, pannarase sayaṃ cattāro mahārājāno nikkhamitvā suvaṇṇapaṭṭañca jātihiṅgulakañca gaṇhitvā gāmanigamarājadhāniyo anuvicaranti. Te – ‘‘asukā nāma itthī vā puriso vā buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato. Saṅghaṃ saraṇaṃ gato. Pañcasīlāni rakkhati. Māsassa aṭṭha uposathe karoti. Mātuupaṭṭhānaṃ pūreti. Pituupaṭṭhānaṃ pūreti. Asukaṭṭhāne uppalahatthakasatena pupphakumbhena pūjā katā. Dīpasahassaṃ āropitaṃ. Akāladhammasavanaṃ kāritaṃ. Chattavedikā puṭavedikā kucchivedikā sīhāsanaṃ sīhasopānaṃ kāritaṃ. Tīṇi sucaritāni pūreti. Dasakusalakammapathe samādāya vattatī’’ti suvaṇṇapaṭṭe jātihiṅgulakena likhitvā āharitvā pañcasikhassa hatthe denti. Pañcasikho mātalissa hatthe deti. Mātali saṅgāhako sakkassa devarañño deti.

Yadā puññakammakārakā bahū na honti, potthako khuddako hoti, taṃ disvāva devā – ‘‘pamatto, vata bho mahājano viharati, cattāro apāyā paripūrissanti, cha devalokā tucchā bhavissantī’’ti anattamanā honti. Sace pana potthako mahā hoti, taṃ disvāva devā – ‘‘appamatto, vata bho, mahājano viharati, cattāro apāyā suññā bhavissanti , cha devalokā paripūrissanti, buddhasāsane puññāni karitvā āgate mahāpuññe purakkhatvā nakkhattaṃ kīḷituṃ labhissāmā’’ti attamanā honti. Taṃ potthakaṃ gahetvā sakko devarājā vāceti. Tassa pakatiniyāmena kathentassa saddo dvādasa yojanāni gaṇhāti. Uccena sarena kathentassa ca sakalaṃ dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ chādetvā tiṭṭhati. Evaṃ dhammasavanatthāya sannipatanti. Idha pana pavāraṇasaṅgahatthāya sannipatitāti veditabbā.


以下是完整的中文翻译：
7.69)
所有的花卉都盛开时，佛陀，帕里查塔的花香在周围散发，长达五十由旬，随着微风飘散一百由旬。这样的效果是帕里查塔的花香。
在盛开的帕里查塔花上，没有攀爬的任务，或是抓取的任务，或是为了采花而进行的任务，只有在微风中抬起身体，花朵便会随风摇曳，迎接着来者的到来，进入的任务则是将善法的天神引入，清除旧花的任务则是将旧花取走，整理的任务则是舞动着花瓣，正中间有法座。以由旬为标准的宝座，上面有三由旬的白色遮盖，之后为天王萨卡的座位。然后是三十位天子，接着是其他的伟大神明。某个神明的座位则是花瓣的座位。
神明们进入善法的聚会后坐下。然后，花瓣的香气飘散，落在神明们的身上，形成一种如同三块金子的身相，装饰得如同千金般美丽。它们的游戏在四个月内结束。这样，神明们聚集在一起以体验帕里查塔的游戏。
一个月的第八天，在天界中会有伟大的法音宣讲。那里有善法的天神，或是伟大的梵天，或是天王萨卡，或是讲法的比丘，或是某位讲法的天子在讲法。第八天的四位大王的侍从，四月的儿子们，五位大王会离开，收集黄金和香料，游走于村庄、城镇和国都之间。他们说——“某某名为女性或男性，归依佛，归依法，归依僧，守护五戒，月内八次斋戒，履行母亲的供养，履行父亲的供养，某个地方用百朵花的花瓶进行供养，千盏灯点燃，进行无时无刻的法音宣讲，搭建遮盖的座位、底座、肚子座、狮子座、狮子阶梯。三种善行都被履行。十种善业的道路被遵循”——这样在黄金和香料上写下并带到五簪的手中。五簪把它交给马达利。马达利把它交给天王萨卡。
当善业的造作人不多时，书本就显得微小，看到后神明们会说——“真是懈怠啊，伟大的众生生活在这里，四种恶道将会充盈，六个天界将会变得空虚”。如果书本很大，看到后神明们会说——“真是勤奋啊，伟大的众生生活在这里，四种恶道将会变得空虚，六个天界将会充盈，遵循佛法而行善，获得伟大的善业，接下来我们将会获得玩耍的机会”。天王萨卡拿着那本书说。根据他的习惯，讲述的声音传播到十二由旬。高声讲述的声音覆盖了整个十由旬的天城，停留在那里。这样是为了法音的宣讲而聚集。在这里是为了供养的聚集而集合。


Tathāgataṃ namassantāti navahi kāraṇehi tathāgataṃ namassamānā . Dhammassa ca sudhammatanti svākkhātatādibhedaṃ dhammassa sudhammataṃ ujuppaṭipannatādibhedaṃ saṅghassa ca suppaṭipattinti attho.

Aṭṭhayathābhuccavaṇṇanā



以下是完整的中文翻译：
“敬礼于如来”是指以九种原因敬礼于如来。对于法的“善法”是指对法的善法，如同正法、正行等的不同种类，关于僧团的“善行”是指正行的意思。
第八种解释。
provided by EasyChat

296.Yathābhucceti yathābhūte yathāsabhāve. Vaṇṇeti guṇe. Payirudāhāsīti kathesi. Bahujanahitāyapaṭipannoti kathaṃ paṭipanno? Dīpaṅkarapādamūle aṭṭha dhamme samodhānetvā buddhatthāya abhinīharamānopi bahujanahitāya paṭipanno nāma hoti.

Dānapāramī, sīlapāramī, nekkhammapāramī, paññāpāramī, vīriyapāramī, khantipāramī, saccapāramī, adhiṭṭhānapāramī, mettāpāramī, upekkhāpāramīti kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni imā dasa pāramiyo pūrentopi bahujanahitāya paṭipanno.

Khantivāditāpasakāle, cūḷadhammapālakumārakāle, chaddantanāgarājakāle, bhūridattacampeyyasaṅkhapālanāgarājakāle, mahākapikāle ca tādisāni dukkarāni karontopi bahujanahitāya paṭipanno. Vessantarattabhāve ṭhatvā sattasatakamahādānaṃ datvā sattasu ṭhānesu pathaviṃ kampetvā pāramīkūṭaṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno. Tato anantare attabhāve tusitapure yāvatāyukaṃ tiṭṭhantopi bahujanahitāya paṭipanno.

Tattha pañca pubbanimittāni disvā dasasahassacakkavāḷadevatāhi yācito pañca mahāvilokanāni viloketvā devānaṃ saṅgahatthāya paṭiññaṃ datvā tusitapurā cavitvā mātukucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhantopi bahujanahitāya paṭipanno.

Dasa māse mātukucchiyaṃ vasitvā lumbinīvane mātukucchito nikkhamantopi, ekūnatiṃsavassāni agāraṃ ajjhāvasitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomanadītīre pabbajantopi, chabbassāni padhānena attānaṃ kilametvā bodhipallaṅkaṃ āruyha sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhantopi, sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe yāpentopi, isipatanaṃ āgamma anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattentopi, yamakapāṭihāriyaṃ karontopi, devorohaṇaṃ orohantopi, buddho hutvā pañcacattālīsa vassāni tiṭṭhantopi, āyusaṅkhāraṃ ossajantopi, yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyantopi bahujanahitāya paṭipanno. Yāvassa sāsapamattāpi dhātuyo dharanti, tāva bahujanahitāya paṭipannoti veditabbo. Sesapadāni etasseva vevacanāni. Tattha pacchimaṃ pacchimaṃ purimassa purimassa attho.

Neva atītaṃse samanupassāma, na panetarahīti atītepi buddhato aññaṃ na samanupassāma, anāgatepi na samanupassāma, etarahi pana aññassa satthuno abhāvatoyeva aññatra tena bhagavatā na samanupassāmāti ayamettha attho. Aṭṭhakathāyampi hi – ‘‘atītānāgatā buddhā amhākaṃ satthārā sadisāyeva, kiṃ sakko kathetī’’ti vicāretvā – ‘‘etarahi bahujanahitāya paṭipanno satthā amhākaṃ satthāraṃ muñcitvā añño koci natthi, tasmā na passāmāti kathetī’’ti vuttaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ ito paresupi padesu ayamattho veditabbo. Svākkhātādīni ca kusalādīni ca vuttatthāneva.


以下是完整的中文翻译：
“如是敬礼”的意思是“如实敬礼”，如同真实的本质。描述其特性和优点。谈论其意义。如何能称为“为了众生的利益而实践”？在灯光佛的脚下，汇聚八种法门，虽然为了成佛而努力，但仍然是为了众生的利益而实践。
布施波罗蜜，戒波罗蜜，出离波罗蜜，智慧波罗蜜，精进波罗蜜，忍耐波罗蜜，真理波罗蜜，决心波罗蜜，慈悲波罗蜜，平等心波罗蜜，这十种波罗蜜，超过千劫之久，虽然实践了这些，仍然是为了众生的利益而实践。
在忍耐的修行者时代，在小法守护者的时代，在遮断龙王的时代，在布里达达的香波罗王的时代，在大猴子的时代，尽管做着这些困难的事情，仍然是为了众生的利益而实践。在维萨塔拉的状态下，施舍七百次大施，震动七处土地，虽然聚集波罗蜜，仍然是为了众生的利益而实践。然后在那之后，身处天界的他，虽然待到寿命尽头，仍然是为了众生的利益而实践。
在那里，看到五个前兆，被十千个世界的神明请求，观察五个伟大的观察，给予神明们的聚集的承诺，离开天界，进入母亲的胎中，获得转世，仍然是为了众生的利益而实践。
在母亲的胎中待了十个月，从卢比尼园中出生，虽然从母亲的胎中出来，住在家中三十四年，进行伟大的出家，来到阿诺玛河边出家，六年中通过修行使自己疲惫，登上菩提座，获得无上正等觉，七七天在菩提树下修行，来到伊萨帕塔，转动无上法轮，施展双重神通，降下天界，成为佛陀，虽然待了三十四年，放弃生命的构成，进入无余涅槃，仍然是为了众生的利益而实践。只要有一丝微尘的法存在，便是为了众生的利益而实践。其他的句子也是同样的意思。这里的最后与最初的意思相同。
不论过去的事我们都不观察，未来的事也不观察，过去的佛与其他佛也不观察，现在却只观察另一位老师的不存在，这就是此处的意思。在注释中也有提到——“过去和未来的佛与我们的老师是相似的，何必说呢？”经过思考后说——“现在为了众生的利益而实践的老师，除了我们的老师之外没有其他人，所以不观察”，这就是所说的意思。这里如此，其他地方也应如此理解。关于正法等善法的意思也在所述之中。


Gaṅgodakaṃ yamunodakenāti gaṅgāyamunānaṃ samāgamaṭṭhāne udakaṃ vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi saṃsandati sameti, majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva hoti, na mahāsamuddaudakena saṃsaṭṭhakāle viya visadisaṃ. Parisuddhassa nibbānassa paṭipadāpi parisuddhāva. Na hi daharakāle vejjakammādīni katvā agocare caritvā mahallakakāle nibbānaṃ daṭṭhuṃ sakkā, nibbānagāminī pana paṭipadā parisuddhāva vaṭṭati ākāsūpamā. Yathā hi ākāsampi alaggaṃ parisuddhaṃ candimasūriyānaṃ ākāse icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantānaṃ viya nibbānaṃ gacchantassa bhikkhuno paṭipadāpi kule vā gaṇe vā alaggā abaddhā ākāsūpamā vaṭṭati. Sā panesā tādisāva bhagavatā paññattā kathitā desitā. Tena vuttaṃ – ‘‘saṃsandati nibbānañca paṭipadā cā’’ti.

Paṭipannānanti paṭipadāya ṭhitānaṃ. Vusitavatanti vutthavāsānaṃ etesaṃ. Laddhasahāyoti etesaṃ tattha tattha saha ayanato sahāyo. ‘‘Adutiyo asahāyo appaṭisamo’’ti idaṃ pana asadisaṭṭhena vuttaṃ. Apanujjāti tesaṃ majjhepi phalasamāpattiyā viharanto cittena apanujja, apanujjeva ekārāmataṃ anuyutto viharatīti attho.

Abhinipphannokho pana tassa bhagavato lābhoti tassa bhagavato mahālābho uppanno. Kadā paṭṭhāya uppanno? Abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ atikkamitvā isipatane dhammacakkaṃ pavattetvā anukkamena devamanussānaṃ damanaṃ karontassa tayo jaṭile pabbājetvā rājagahaṃ gatassa bimbisāradamanato paṭṭhāya uppanno. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (saṃ. ni. 

以下是完整的中文翻译：
“甘戈达卡”与“雅穆纳达卡”是指甘河与雅穆纳河交汇之处的水，因其色泽、香气和味道而相互融合，正如中间的金子被切开时的样子，显得一致，而非像大海的水在波动时那样显得混乱。通往清净涅槃的道路也是清净的。因为在幼年时期，进行医生的工作等，无法在老年时期观察涅槃，而通往涅槃的道路却是清净的，犹如天空。就像天空一样，清净的月亮与太阳在空中，想要去到某个地方的修行者，通往涅槃的道路也在家族或团体中是清净的、无障碍的，犹如天空。正是这样的教导，是佛陀所宣说的。因此说：“涅槃与道路相互融合”。
“实践者”是指在道路上坚持的人。“已住者”是指已出家者。“获得帮助者”是指在某处与他人一起的帮助者。“非二者非助者少于不相似者”，这是指在不相似的情况下所说的。即使在他们中间，因果的果位而住着，心中不放弃，确实是指在不放弃的情况下，专注于这一点而生活。
然而，佛陀的利益是获得的。何时开始获得的？是在达到正觉后，经过七七天，来到伊萨帕塔转动法轮，逐渐驯服天人和人类，降下三位高僧，前往王舍城后开始获得的。这就是所说的：“因此在那个时候，佛陀是可敬的、庄重的、被尊重的、被供养的、被奉承的，获得了袈裟、食物、床榻、药物和其他生活必需品”。

2.70). Satasahassakappādhikesu catūsu asaṅkhyeyyesu ussannapuññanissandasamuppanno lābhasakkāro mahogho viya ajjhottharamāno āgacchati.

Ekasmiṃ kira samaye rājagahe sāvatthiyaṃ sākete kosambiyaṃ bārāṇasiyaṃ bhagavato paṭipāṭibhattaṃ nāma uppannaṃ, tattheko – ‘‘ahaṃ sataṃ vissajjetvā dānaṃ dassāmī’’ti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Añño – ahaṃ dve satāni. Añño – ahaṃ pañca satāni. Añño – ahaṃ sahassaṃ. Añño – ahaṃ dve sahassāni. Añño – ahaṃ pañca. Dasa. Vīsati. Paññāsaṃ; añño – ahaṃ satasahassaṃ. Añño – ahaṃ dve satasahassāni vissajjetvā dānaṃ dassāmī’’ti paṇṇaṃ likhitvā vihāradvāre bandhi. Janapadacārikaṃ carantampi okāsaṃ labhitvā – ‘‘dānaṃ dassāmī’’ti sakaṭāni pūretvā mahājano anubandhiyeva. Yathāha – ‘‘tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi telampi taṇḍulampi khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – ‘yattha paṭipāṭiṃ labhissāma, tattha bhattaṃ karissāmā’ti’’ (mahāva. 282). Evaṃ aññānipi khandhake ca vinaye ca bahūni vatthūni veditabbāni.

Asadisadāne panesa lābho matthakaṃ patto. Ekasmiṃ kira samaye bhagavati janapadacārikaṃ caritvā jetavanaṃ sampatte rājā nimantetvā dānaṃ adāsi. Dutiyadivase nāgarā adaṃsu. Puna tesaṃ dānato atirekaṃ rājā, tassa dānato atirekaṃ nāgarāti evaṃ bahūsu divasesu gatesu rājā cintesi – ‘‘ime nāgarā divase divase atirekataraṃ karonti, pathavissaro pana rājā nāgarehi dāne parājitoti garahā bhavissatī’’ti. Athassa mallikā upāyaṃ ācikkhi. So rājaṅgaṇe sālakalyāṇipadarehi maṇḍapaṃ kāretvā taṃ nīluppalehi chādetvā pañca āsanasatāni paññāpetvā pañca hatthisatāni āsanānaṃ pacchābhāge ṭhapetvā ekekena hatthinā ekekassa bhikkhuno setacchattaṃ dhārāpesi. Dvinnaṃ dvinnaṃ āsanānaṃ antare sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā ekekā khattiyadhītā catujjātiyagandhaṃ pisati. Niṭṭhitaṃ niṭṭhitaṃ majjhaṭṭhāne gandhambaṇe pakkhipati, taṃ aparā khattiyadhītā nīluppalahatthakena samparivatteti. Evaṃ ekekassa bhikkhuno tisso tisso khattiyadhītaro parivārā, aparā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā itthī tālavaṇṭaṃ gahetvā bījati, aññā dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaṃ parissāveti, aññā pattato udakaṃ harati. Bhagavato cattāri anagghāni ahesuṃ. Pādakathalikā ādhārako apassenaphalakaṃ chattapādamaṇīti imāni cattāri anagghāni ahesuṃ. Saṅghanavakassa deyyadhammo satasahassaṃ agghati. Tasmiñca dāne aṅgulimālatthero saṅghanavako ahosi. Tassa āsanasamīpe ānīto hatthī taṃ upagantuṃ nāsakkhi. Tato rañño ārocesuṃ. Rājā – ‘‘añño hatthī natthī’’ti? Duṭṭhahatthī pana atthi, ānetuṃ na sakkāti. Sammāsambuddho – saṅghanavako kataro mahārājāti? Aṅgulimālatthero bhagavāti. Tena hi taṃ duṭṭhahatthiṃ ānetvā ṭhapetu, mahārājāti. Hatthiṃ maṇḍayitvā ānayiṃsu. So therassa tejena nāsāvātasañcaraṇamattampi kātuṃ nāsakkhi. Evaṃ nirantaraṃ satta divasāni dānaṃ dīyittha. Sattame divase rājā dasabalaṃ vanditvā – ‘‘bhagavā mayhaṃ dhammaṃ desethā’’ti āha.


2.70). 在数百万劫以及四个不可计数的劫中，积累了大量的善业，获得了像洪水一样的利益，涌现而来。
在某个时候，在王舍城（现代拉杰基尔）萨瓦提（现代萨瓦提）和科萨比（现代科萨姆比）以及巴拉那西（现代瓦拉纳西），佛陀的供养之事出现了。于是有一个人写下：“我将捐出一百个”，在寺院门口贴上。另一个人说：“我捐出两百个。”另一个人说：“我捐出五百个。”另一个人说：“我捐出一千个。”另一个人说：“我捐出两千个。”另一个人说：“我捐出五千个。”十个，二十个，五十个；另一个人说：“我捐出十万。”另一个人说：“我捐出两十万，捐出一百个。”于是他们在寺院门口贴上。虽然进行着乡村游历，但在机会出现时，仍然满载着车子，众人紧随其后。正如所说：“在那个时候，乡村的人们将大量的盐、油、米、可食之物装载在车上，紧随佛陀的身后，心想：‘我们在哪里能得到供养，我们就在哪里做饭。’”（大律藏 282）。因此，其他的法典和戒律中也有许多事项需要了解。
在如此的供养中，利益达到了顶峰。在某个时候，佛陀在乡村游历后，抵达了杰特瓦那，国王邀请他并给予供养。第二天，城里的居民又给予了供养。国王思考：这些居民每天都给予更多的供养，而大地之王却因为居民的供养而被打败，必定会受到指责。于是，国王的妻子给他提出了一个办法。他在王宫的美丽场所搭建了一个帐篷，用蓝色的布遮盖，准备了一百个座位，并在每个座位后面放置了一百头大象的座位。每两个座位之间，装饰着装饰品，放置着每个王子的女儿，捣碎四种香料。完成后，将香料放置在中间的香盒中，另一位王子的女儿用蓝色的布包裹着。这样，每位僧人都被三位三位王子的女儿围绕，其他装饰品的女子则拿着手鼓，另一些则用水洒在周围，另一些则从器皿中取水。佛陀的四种珍宝都在其中。脚踏的垫子、支撑的垫子、用蓝色的伞、用手掌支撑的垫子，这四种珍宝都在其中。僧团的供养价值达到了十万。在这次供养中，阿阇黎（大德）成为了僧团的代表。被带来的大象无法靠近他。于是向国王报告。国王问：“没有其他的大象吗？”但有一头凶猛的大象，无法带来。佛陀问：“僧团的代表是哪位，伟大的国王？”阿阇黎回答：“是佛陀。”因此请将那头凶猛的大象带来，伟大的国王。大象被围住并带来。他由于德行的力量，甚至无法移动一丝的风。于是连续七天进行了供养。在第七天，国王向佛陀致以十个礼拜，说：“佛陀，请为我讲解法。”


Tassañca parisati kāḷo ca juṇho cāti dve amaccā honti. Kāḷo cintesi – ‘‘nassati rājakulassa santakaṃ, kiṃ nāmete ettakā janā karissanti, bhuñjitvā vihāraṃ gantvā niddāyissanteva, idaṃ pana eko rājapuriso labhitvā kiṃ nāma na kareyya, aho nassati rañño santaka’’nti. Juṇho cintesi – ‘‘mahantaṃ idaṃ rājattanaṃ nāma, ko añño idaṃ kātuṃ sakkhissati? Kiṃ rājā nāma so, yo rājattane ṭhitopi evarūpaṃ dānaṃ dātuṃ na sakkotī’’ti. Bhagavā parisāya ajjhāsayaṃ olokento tesaṃ dvinnaṃ ajjhāsayaṃ viditvā – ‘‘sace ajja juṇhassa ajjhāsayena dhammakathaṃ kathemi, kāḷassa sattadhā muddhā phalissati . Mayā kho pana sattānuddayatāya pāramiyo pūritā. Juṇho aññasmimpi divase mayi dhammaṃ kathayante maggaphalaṃ paṭivijjhissati, idāni pana kāḷaṃ olokessāmī’’ti rañño catuppadikameva gāthaṃ abhāsi –

‘‘Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti,

Bālā have nappasaṃsanti dānaṃ;

Dhīro ca dānaṃ anumodamāno,

Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti. (dha. pa. 177);

Rājā anattamano hutvā – ‘‘mayā mahādānaṃ dinnaṃ, satthā ca me mandameva dhammaṃ kathesi, nāsakkhiṃ maññe dasabalassa cittaṃ gahetu’’nti. So bhuttapātarāso vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā pucchi – ‘‘mayā, bhante, mahantaṃ dānaṃ dinnaṃ, anumodanā ca me na mahatī katā, ko nu kho me, bhante, doso’’ti? Natthi, mahārāja, tava doso, parisā pana aparisuddhā, tasmā dhammaṃ na desesinti. Kasmā pana bhagavā parisā na suddhāti? Satthā dvinnaṃ amaccānaṃ parivitakkaṃ ārocesi. Rājā kāḷaṃ pucchi – ‘‘evaṃ, tāta, kāḷā’’ti? ‘‘Evaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Mayi mama santakaṃ dadamāne tava kataraṃ ṭhānaṃ rujjati, na taṃ sakkomi passituṃ, pabbājetha naṃ mama raṭṭhato’’ti āha. Tato juṇhaṃ pakkosāpetvā pucchi – ‘‘evaṃ kira, tāta, cintesī’’ti? ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Tava cittānurūpameva hotū’’ti tasmiṃyeva maṇḍape evaṃ paññattesuyeva āsanesu pañca bhikkhusatāni nisīdāpetvā tāyeva khattiyadhītaro parivārāpetvā rājagehato dhanaṃ gahetvā mayā dinnasadisameva satta divasāni dānaṃ dehīti. So tathā adāsi. Datvā sattame divase – ‘‘dhammaṃ bhagavā desethā’’ti āha.

Satthā dvinnampi dānānaṃ anumodanaṃ ekato katvā dve mahānadiyo ekoghapuṇṇā kurumāno viya mahādhammadesanaṃ desesi. Desanāpariyosāne juṇho sotāpanno ahosi. Rājā pasīditvā dasabalassa bāhiravatthuṃ nāma adāsi. Evaṃ abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābhoti veditabbo.


Tassañca parisati kāḷo ca juṇho cāti dve amaccā honti. Kāḷo cintesi – ‘‘国王的家族不会消亡，这些人怎么可能这样做，吃完饭后就去寺院睡觉，而这个王子得到的，怎么可能不做呢，真是国王的家族消亡了’’。 Juṇho cintesi – ‘‘这是巨大的王位，谁能做到呢？国王难道不是这样吗，即使他在王位上，也无法给予这样的供养’’。佛陀观察到这两位大臣的心思，知道他们的想法，于是说：“如果今天我按照Juṇho的想法讲法，Kāḷo的心将会有七十种变化。然而，我的波罗蜜已经圆满。Juṇho在其他日子里为我讲法时，将会领悟到法的果实，而现在我将观察Kāḷo。”于是对国王唱了一首歌：
“无论何时吝啬者不入天界，
愚者确实不赞美布施；
智者对布施表示欢喜，
因此他在他人中是快乐的。”
国王心情不快，想：“我已经给予了巨大的供养，老师却只给我讲了微不足道的法，我想我无法理解十力者的心。”于是他吃完饭后，去寺院拜佛，问道：“尊者，我已经给予了巨大的供养，而我对供养的欢喜并不算多，究竟我有什么过失呢？”佛陀说：“没有，伟大的国王，你没有过失，但众人却不够清净，因此我不讲法。”那么，佛陀为何说众人不清净呢？老师向两位大臣阐明了这一点。国王询问Kāḷo：“这样啊，Kāḷo？”“是的，伟大的国王。”国王说：“在我所给予的情况下，你感到痛苦，我无法看到这一点，请将他驱逐出我的国土。”于是召来Juṇho，问道：“你真的这样思考吗？”“是的，伟大的国王。”国王说：“愿你的心愿成真。”于是便在那座帐篷中，安排五百个僧人坐下，围绕着他们的王子女儿，带着王宫的财富，像我所给予的那样，连续七天给予供养。他如是给予。到了第七天，他说：“请佛陀为我讲法。”
老师将两种供养的欢喜结合起来，像两条大河汇聚成一条，进行了伟大的法讲。讲法结束后，Juṇho成为了初果者。国王高兴地将名为“外在”的物品赠予十力者。这样便可知，佛陀的利益是如此圆满。


Abhinipphannosilokoti vaṇṇaguṇakittanaṃ. Sopi bhagavato dhammacakkappavattanato paṭṭhāya abhinipphanno. Tato paṭṭhāya hi bhagavato khattiyāpi vaṇṇaṃ kathenti. Brāhmaṇāpi gahapatayopi nāgā supaṇṇā gandhabbā devatā brahmānopi kittiṃ vatvā – ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā. Aññatitthiyāpi vararojassa sahassaṃ datvā samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ kathehīti uyyojesuṃ. So sahassaṃ gahetvā dasabalaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā apalokayamāno likkhāmattampi vajjaṃ adisvā – ‘‘vippakiṇṇadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇe asītianubyañjanavibhūsite byāmappabhāparikkhitte suphullitapāricchattakatārāgaṇasamujjalitaantalikkhavicittakusumasassirikanandanavanasadise anavajjaattabhāve avaṇṇaṃ vadantassa mukhampi viparivatteyya, muddhāpi sattadhā phaleyya, avaṇṇaṃ vattuṃ upāyo natthi, vaṇṇameva vadissāmī’’ti pādatalato paṭṭhāya yāva kesantā atirekapadasahassena vaṇṇameva kathesi. Yamakapāṭihāriye panesa vaṇṇo nāma matthakaṃ patto. Evaṃ abhinipphanno silokoti.

Yāva maññe khattiyāti khattiyā brāhmaṇā vessā suddā nāgā supaṇṇā yakkhā asurā devā brahmānoti sabbeva te sampiyāyamānarūpā haṭṭhatuṭṭhā viharanti. Vigatamado kho panāti ettakā maṃ janā sampiyāyamānarūpā viharantīti na madapamatto hutvā davādivasena āhāraṃ āhāreti, aññadatthu vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti.

Yathāvādīti yaṃ vācāya vadati, tadanvayamevassa kāyakammaṃ hoti. Yañca kāyena karoti, tadanvayamevassa vacīkammaṃ hoti. Kāyo vā vācaṃ, vācā vā kāyaṃ nātikkamati, vācā kāyena, kāyo ca vācāya sameti. Yathā ca –

‘‘Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavo’’ti. –

Ayaṃ sūkarayakkho sūkare disvā sūkarasadisaṃ vāmapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, ajāmige disvā taṃsadisaṃ dakkhiṇapassaṃ dassetvā te gahetvā khādati, nelakavacchake disvā vacchakaravaṃ ravanto te gahetvā khādati, goṇe disvā tesaṃ visāṇasadisāni visāṇāni māpetvā te dūratova – ‘‘goṇo viya dissatī’’ti evaṃ upagate gahetvā khādati. Yathā ca dhammikavāyasajātake sakuṇehi puṭṭho vāyaso – ‘‘ahaṃ vātabhakkho, vātabhakkhatāya mukhaṃ vivaritvā pāṇakānañca maraṇabhayena ekeneva pādena ṭhito, tasmā tumhepi –

‘‘Dhammaṃ caratha bhaddaṃ vo, dhammaṃ caratha ñātayo;

Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.

Sakuṇesu vissāsaṃ uppādesi, tato –

‘‘Bhaddako vatāyaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;

Ekapādena tiṭṭhanto, dhammo dhammoti bhāsatī’’ti.

Evaṃ vissāsamāgate sakuṇe khādittha. Tena tesaṃ vācā kāyena, kāyo ca vācāya na sameti, na evaṃ bhagavato. Bhagavato pana vācā kāyena, kāyo ca vācāya sametiyevāti dasseti.


Abhinipphannosilokoti vaṇṇaguṇakittanaṃ. Sopi bhagavato dhammacakkappavattanato paṭṭhāya abhinipphanno. Tato paṭṭhāya hi bhagavato khattiyāpi vaṇṇaṃ kathenti. Brāhmaṇāpi gahapatayopi nāgā supaṇṇā gandhabbā devatā brahmānopi kittiṃ vatvā – ‘‘这位佛陀’’等。其他的宗教人士也给予了千个供养，指责释迦牟尼的缺点。他便拿着千个供养，从十力者的脚底下，直到头发根部，观察着，写下的只要没有缺点——“在三十种大人的特征中，八十种附加的特征装饰着，光辉灿烂的如同盛开的帕里查塔花，明亮的如同空中的星星，芬芳的如同那美丽的花园，毫无缺陷的，若说他没有优点，嘴巴也会变得反常，头部也将七十种变化，若说没有优点的方法是不存在的，我只会说优点。”于是从脚底下观察，直到头发根部，最后以超过十万的优点进行了阐述。关于这项神奇的特征，的确是达到了顶点。因此称之为“已圆满的特征”。
“在我看来，贵族是贵族，婆罗门、商人、清白的龙、善良的夜叉、阿修罗、天神、梵天等，所有这些都以美丽的姿态生活着。”然而，佛陀却没有因醉酒而过度饮食，而是以适度饮食来生活。
“如其所言”，他所说的话，正是他所做的行为。无论他用身体做什么，都是与他所说的话相一致的。身体与言语并不相悖，言语与身体相合。正如：
“左边是猪，右边是羊；
用马鞭是牛，角是公牛。”
这只猪妖看到猪，展示出猪的样子，抓住它并吞食；看到羊，展示出羊的样子，抓住它并吞食；看到牛，发出牛的叫声，抓住它并吞食；看到公牛，便将它的角变成牛的样子，从远处抓住它并吞食。正如在《法句经》中，鸽子被问到：“我是风的食客，因吃风而张嘴，因风而站立在这里，因此你们也要：
“遵循法则，祝福你们，遵循法则的亲属；
遵循法的人在此世中，最终会得快乐。”
鸽子们引发了信任，因此说：
“这只鸟真是幸福，确实是最遵循法的；
单脚站立，法就是法。”
于是，信任产生后，鸽子们便被吃掉。因此他们的言语与身体不相合，而佛陀的言语与身体则相合。


Tiṇṇā taritā vicikicchā assāti tiṇṇavicikiccho. ‘‘Kathamidaṃ kathamida’’nti evarūpā vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho. Yathā hi mahājano – ‘‘ayaṃ rukkho, kiṃ rukkho nāma, ayaṃ gāmo, ayaṃ janapado, idaṃ raṭṭhaṃ, kiṃ raṭṭhaṃ nāma, kasmā nu kho ayaṃ rukkho ujukkhandho, ayaṃ vaṅkakkhandho, kasmā kaṇṭako koci ujuko hoti, koci vaṅko, pupphaṃ kiñci sugandhaṃ, kiñci duggandhaṃ, phalaṃ kiñci madhuraṃ, kiñci amadhura’’nti sakaṅkhova hoti, na evaṃ satthā. Satthā hi – ‘‘imesaṃ nāma dhātūnaṃ ussannussannattā idaṃ evaṃ hotī’’ti vigatakathaṃkathova . Yathā ca paṭhamajjhānādilābhīnaṃ dutiyajjhānādīsu kaṅkhā hoti. Paccekabuddhānampi hi sabbaññutaññāṇe yāthāvasanniṭṭhānābhāvato vohāravasena kaṅkhā nāma hotiyeva, na evaṃ buddhassa. So hi bhagavā sabbattha vigatakathaṃkathoti dasseti.

Pariyositasaṅkappoti yathā keci sīlamattena, keci vipassanāmattena, keci paṭhamajjhānena…pe… keci nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā, keci sotāpannabhāvamattena…pe… keci arahattena, keci sāvakapāramīñāṇena, keci paccekabodhiñāṇena pariyositasaṅkappā paripuṇṇamanorathā honti, na evaṃ mama satthā. Mama pana satthā sabbaññutaññāṇena pariyositasaṅkappoti dasseti.

Ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyanti karaṇatthe paccattavacanaṃ, adhikāsayena uttamanissayabhūtena ādibrahmacariyena porāṇabrahmacariyabhūtena ca ariyamaggena tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho pariyositasaṅkappoti attho. ‘‘Pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti hi vacanato pariyositasaṅkappatāpi bhagavato ariyamaggeneva nipphannāti.

297.Yathariva bhagavāti yathā bhagavā, evaṃ ekasmiṃ jambudīpatale catūsu disāsu cārikaṃ caramānā aho vata cattāro jinā dhammaṃ deseyyunti paccāsisamānā vadanti. Athāpare tīsu maṇḍalesu ekato vicaraṇabhāvaṃ ākaṅkhamānā tayo sammāsambuddhāti āhaṃsu. Apare – ‘‘dasa pāramiyo nāma pūretvā catunnaṃ tiṇṇaṃ vā uppatti dullabhā, sace pana eko nibaddhavāsaṃ vasanto dhammaṃ deseyya, eko cārikaṃ caranto, evampi jambudīpo sobheyya ceva, bahuñca hitasukhamadhigaccheyyā’’ti cintetvā aho vata, mārisāti āhaṃsu.

298.Aṭṭhānametaṃ anavakāso yanti ettha ṭhānaṃ avakāsoti ubhayametaṃ kāraṇādhivacanameva. Kāraṇañhi tiṭṭhati ettha tadāyattavuttitāya phalanti ṭhānaṃ. Okāso viya cassa taṃ tena vinā aññattha abhāvatoti avakāso. Yanti karaṇatthe paccattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yena kāraṇena ekissā lokadhātuyā dve buddhā ekato uppajjeyyuṃ, taṃ kāraṇaṃ natthī’’ti.

Ettha ca –

‘‘Yāvatā candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā;

Tāva sahassadhā loko, ettha te vattate vaso’’ti. (ma. ni. 1.503) –

Gāthāya ekacakkavāḷameva ekā lokadhātu. ‘‘Sahassī lokadhātu akampitthā’’ti (a. ni. 3.126) āgataṭṭhāne cakkavāḷasahassaṃ ekā lokadhātu. ‘‘Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṃ sarena viññāpeyya, obhāsena ca phareyyā’’ti (a. ni. 3.81) āgataṭṭhāne tisahassimahāsahassī ekā lokadhātu. ‘‘Ayañca dasasahassī lokadhātū’’ti (ma. ni. 

Tiṇṇā taritā vicikicchā assāti tiṇṇavicikiccho. “如何如此，如何如此”这样的疑惑已经消失。正如大众所说：“这棵树，是什么树？这个村庄，这个国家，是什么国家？为什么这棵树是直的，有的是弯的？为什么有的刺是直的，有的弯的？花有的芬芳，有的臭，果实有的甜，有的苦。”他们在思考，而不是像老师那样。老师说：“这些元素的存在与消失就是如此。”正如在初禅等的获得中，存在着怀疑。即使是独觉者，由于完全无所知的状态，作为交流的方式，怀疑也存在，而佛陀则没有。因为他确实是无处不在的，毫无疑虑。
“彻底的意图”，就像有些人仅仅通过持戒，有些人仅仅通过内观，有些人通过初禅……等等，有些人通过无想无念的定，或是通过初果的状态……等等，有些人通过阿罗汉的状态，有些人通过声闻的波罗蜜的智慧，有些人通过独觉的智慧，彻底的意图便是圆满的愿望，而不是我的老师。我的老师则是以无所不知的智慧为彻底的意图。
“心意的初始修行”，就其所做的而言，是个人的表述，因其优越的特质而成为最上乘的修行，因其古老的修行而成为高贵的修行者，经过高贵的道路，疑惑消失了，毫无疑虑，彻底的意图便是意图的意思。“曾经在未曾听闻的法中，证得真实的真理，并在其中获得了无所不知的智慧，掌控力量”的话语，意图的圆满也是通过佛陀的高贵之道而成就的。
“就像佛陀”，正如佛陀在一个琉璃岛上，在四个方向游历时，真希望四位胜者能讲法。于是，有些人希望在三个圆圈中一起游历，三位正觉者便说。还有些人则想：“若能完成十种波罗蜜，能获得四种或三种的稀有果位，若有一个人安定地居住并讲法，一个人游历，琉璃岛将会光辉照耀，且能获得许多利益和快乐。”于是，他们思考：“真是好啊，真是不可思议！”
“这是位置的不可推移”，这里的位置是空间，二者都是因缘的表述。因缘在这里是站立的，由于相应的存在而有果位。就像有一个机会，没有其他地方的存在。这里所说的是：“因缘使得一个世界中有两个佛同时出现，这种因缘是不存在的。”
在这里：
“只要月亮和太阳，照耀着四方的光辉；
那么千千万万的世界，就在这里运转。”
（大律藏 1.503）——
这句诗中，一个轮回即是一个世界。 “千个世界不动摇”，在相应的地方，千个轮回即是一个世界。“希望，阿难，如来能以一千三百个大世界，进行光辉的照耀。”在相应的地方，三千大世界即是一个世界。“这也是十千个世界。”





āgataṭṭhāne dasacakkavāḷasahassāni ekā lokadhātu. Taṃ sandhāya ekissā lokadhātuyāti āha. Ettakañhi jātikhettaṃ nāma. Tatrāpi ṭhapetvā imasmiṃ cakkavāḷe jambudīpassa majjhimadesaṃ na aññatra buddhā uppajjanti jātikhettato pana paraṃ buddhānaṃ uppattiṭṭhānameva na paññāyati. Yenatthenāti yena pavāraṇasaṅgahatthena.

Sanaṅkumārakathāvaṇṇanā

300.Vaṇṇena ceva yasasā cāti alaṅkāraparivārena ca puññasiriyā cāti attho.

301.Sādhu mahābrahmeti ettha sampasādane sādhusaddo. Saṅkhāya modāmāti jānitvā modāma.

Govindabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā

304.Yāva dīgharattaṃ mahāpaññova so bhagavāti ettakanti paricchinditvā na sakkā vattuṃ, atha kho yāva dīgharattaṃ aticirarattaṃ mahāpaññova so bhagavā. Noti kathaṃ tumhe maññathāti. Atha sayamevetaṃ pañhaṃ byākātukāmo – ‘‘anacchariyametaṃ, mārisā, yaṃ idāni pāramiyo pūretvā bodhipallaṅke tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ bhinditvā paṭividdhaasādhāraṇañāṇo so bhagavā mahāpañño bhaveyya, kimettha acchariyaṃ, aparipakkāya pana bodhiyā padesañāṇe ṭhitassa sarāgādikālepi mahāpaññabhāvameva vo, mārisā, kathessāmī’’ti bhavapaṭicchannakāraṇaṃ āharitvā dassento bhūtapubbaṃ bhotiādimāha.

Purohitoti sabbakiccāni anusāsanapurohito. Govindoti govindiyābhisekena abhisitto , pakatiyā panassa aññadeva nāmaṃ, abhisittakālato paṭṭhāya ‘‘govindo’’ti saṅkhyaṃ gato. Jotipāloti jotanato ca pālanato ca jotipālo. Tassa kira jātadivase sabbāvudhāni ujjotiṃsu. Rājāpi paccūsasamaye attano maṅgalāvudhaṃ pajjalitaṃ disvā bhīto aṭṭhāsi. Govindo pātova rājūpaṭṭhānaṃ gantvā sukhaseyyaṃ pucchi rājā – ‘‘kuto me ācariya, sukhaseyyā’’ti vatvā taṃ kāraṇaṃ ārocesi. Mā bhāyi, mahārāja, mayhaṃ putto jāto, tassānubhāvena sakalanagare āvudhāni pajjaliṃsūti. Rājā – ‘‘kiṃ nu kho me kumāro paccatthiko bhaveyyā’’ti cintetvā suṭṭhutaraṃ bhāyi. ‘‘Kiṃ vitakkesi mahārājā’’ti ca puṭṭho tamatthaṃ ārocesi. Atha naṃ govindo ‘‘mā bhāyi mahārāja, neso kumāro tumhākaṃ dubbhissati, sakalajambudīpe pana tena samo paññāya na bhavissati, mama puttassa vacanena mahājanassa kaṅkhā chijjissati, tumhākañca sabbakiccāni anusāsissatī’’ti samassāseti. Rājā tuṭṭho – ‘‘kumārassa khīramūlaṃ hotū’’ti sahassaṃ datvā ‘‘kumāraṃ mahallakakāle mama dassethā’’ti āha. Kumāro anupubbena vuḍḍhimanuppatto. Jotitattā panassa pālanasamatthatāya ca jotipālotveva nāmaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘jotanato ca pālanato ca jotipālo’’ti.

Sammā vossajjitvāti sammā vossajjitvā. Ayameva vā pāṭho. Alamatthadasataroti samattho paṭibalo atthadaso alamatthadaso, taṃ alamatthadasaṃ tiretīti alamatthadasataro. Jotipālasseva māṇavassa anusāsaniyāti sopi jotipālaṃyeva pucchitvā anusāsatīti dasseti.



以下是直译：
在来到的地方，有十千世界。关于这一点，说"一个世界界域"。这就是出生领域的名称。即便在这里，除了这个轮围世界的瞿陀罗洲（jambudīpa，今印度次大陆）中部地区外，佛陀并不在其他地方出生。从出生领域之外，实际上看不出佛陀的诞生之地。"以何种意义"是指以什么特别的意义。
沙那昆摩罗叙事注解
300. 以容貌以及名声，即以装饰的随从和福德荣耀。
301. "善哉，大梵天"在这里，"善"是表示赞同。"知晓而欢喜"即知道而欢喜。
诃琴陀婆罗门事迹注解
304. "长久时间他确实是大智慧的世尊"这句话不能如此精确地限定，而是指极其漫长的时间里他确实是大智慧的。"不是吗？你们怎么认为？"然后他自己想要回答这个问题——"这并非奇怪，尊者，现在在圆满了波罗蜜后，在菩提座上击败三魔王顶，获得非同寻常的智慧，世尊成为大智慧，这有什么奇怪的？然而，在菩提尚未成熟、智慧仍处于局部阶段，甚至在有贪等的时期，他就已经是大智慧了，尊者，我将告诉你们。"通过揭示隐藏的原因，他开始讲述过去的事。
祭司是指主管所有仪式的顾问。诃琴陀是以诃琴陀仪式受膏的，但他本来另有名字，从受膏时起被称为"诃琴陀"。焰护（Jotipāla）因照明和保护而得名。据说在他出生当天，所有武器都发出光芒。国王在拂晓时看到自己的吉祥武器点燃，感到恐惧。诃琴陀早晨去拜见国王，询问是否安睡。国王问："老师，我哪里安睡？"他解释了原因。"不要害怕，大王，我的儿子已经出生，因为他的威力，全城的武器都点燃了。"国王思考："我的孩子会不会成为我的对头？"更加恐惧。当被问及在想什么时，他讲述了实情。于是诃琴陀说："不要害怕，大王，这孩子不会伤害你，在整个瞿陀罗洲，没有人能在智慧上与他相比，我儿子的话语将消除大众的疑虑，并将指导你的所有事务。"国王很高兴，给了一千（金币），说："请在孩子长大后让我看看他。"孩子逐渐成长。因为他发光并有保护能力，所以被称为焰护。因此说："因照明和保护而得名焰护"。
"正确地放弃"即正确地放弃。这可能是另一种读法。"能看透意义"即有能力、善于看透意义，超越能看透意义者。这表明他询问并遵从焰护的教导。

305.Bhavamatthubhavantaṃ jotipālanti bhoto jotipālassa bhavo vuddhi visesādhigamo sabbakalyāṇañceva maṅgalañca hotūti attho. Sammodanīyaṃ kathanti? ‘‘Alaṃ, mahārāja, mā cintayi, dhuvadhammo esa sabbasattāna’’ntiādinā nayena maraṇappaṭisaṃyuttaṃ sokavinodanapaṭisanthārakathaṃ pariyosāpetvā. Mā no bhavaṃ jotipālo anusāsaniyāpaccabyāhāsīti mā paṭibyākāsi, ‘‘anusāsā’’ti vutto – ‘‘nāhaṃ anusāsāmī’’ti no mā anusāsaniyā paccakkhāsīti attho. Abhisambhosīti saṃvidahitvā paṭṭhapesi. Manussā evamāhaṃsūti taṃ pitarā mahāpaññataraṃ sabbakiccāni anusāsantaṃ sabbakamme abhisambhavantaṃ disvā tuṭṭhacittā govindo vata, bho, brāhmaṇo, mahāgovindo vata, bho, brāhmaṇoti evamāhaṃsu. Idaṃ vuttaṃ hoti, ‘‘govindo vata, bho, brāhmaṇo ahosi etassa pitā; ayaṃ pana mahāgovindo vata, bho, brāhmaṇo’’ti.

Rajjasaṃvibhajanavaṇṇanā

306.Yenate cha khattiyāti ye te ‘‘sahāyā’’ti vuttā cha khattiyā, te kira reṇussa ekapitikā kaniṭṭhabhātaro, tasmā mahāgovindo ‘‘ayaṃ abhisitto etesaṃ rajjasaṃvibhāgaṃ kareyya vā na vā, yaṃnūnāhaṃ te paṭikacceva reṇussa santikaṃ pesetvā paṭiññaṃ gaṇhāpeyya’’nti cintento yena te cha khattiyā tenupasaṅkami. Rājakattāroti rājakārakā amaccā.

307.Madanīyā kāmāti madakarā pamādakarā kāmā. Gacchante gacchante kāle esa anussaritumpi na sakkuṇeyya, tasmā āyantu bhonto āgacchantūti attho.



以下是直译：
305. "世间的存在，焰护"的意思是，焰护的存在、增长、特殊成就，以及所有的善良和吉祥都应当存在。那是值得欢喜的言辞？"够了，大王，不要担心，这一切皆是众生的法"等，最终归结为与死亡相关的悲痛解脱之言。不要让焰护在教导中被误解，不要说："我并非教导者"，此处所说的"教导"是指"我并不教导你"的意思。他确实是经过思考而建立的。人们这样说："确实，我的父亲是伟大的智慧者，能够指导所有事务，看到所有工作都能成功，心中满是欢喜，诃琴陀，确实，尊者，伟大的诃琴陀！"这句话的意思是："确实，我的父亲是伟大的诃琴陀；而这位伟大的诃琴陀，确实，尊者，伟大的诃琴陀。"
306. "因此有六位贵族"即那些被称为"同伴"的六位贵族，他们实际上是同母异父的兄弟。因此伟大的诃琴陀思考："他是否会被任命为这些人的统治者，我若能亲自将他们送到那里，让他们接受任命。"于是他走向那六位贵族。王公是指王的官员。
307. "令人陶醉的欲望"即是那些令人陶醉、令人迷失的欲望。在行走的过程中，这种状态甚至无法回忆，因此希望你们能够来临。

308.Sarāmahaṃ bhoti tadā kira manussānaṃ saccavādikālo hoti, tasmā ‘‘kadā mayā vuttaṃ, kena diṭṭhaṃ, kena suta’’nti abhūtaṃ avatvā ‘‘sarāmahaṃ bho’’ti āha. Sammodanīyaṃ kathanti kiṃ mahārāja devattaṃ gate raññe mā cintayittha, dhuvadhammo esa sabbasattānaṃ, evaṃbhāvino saṅkhārāti evarūpaṃ paṭisanthārakathaṃ. Sabbāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesīti sabbāni cha rajjāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesi. Ekekassa rañño rajjaṃ tiyojanasataṃ hoti, reṇussa rañño rajjosaraṇapadeso dasagāvutaṃ, majjhe pana reṇussa rajjaṃ vitānasadisaṃ ahosi. Kasmā evaṃ paṭṭhapesīti? Kālena kālaṃ rājānaṃ passituṃ āgacchantā aññassa rajjaṃ apīḷetvā attano attano rajjapadeseneva āgamissanti ceva gamissanti ca. Pararajjaṃ otiṇṇassa hi – ‘‘bhattaṃ detha, goṇaṃ dethā’’ti vadato manussā ujjhāyanti – ‘‘ime rājāno attano attano vijitena na gacchanti, amhākaṃ pīḷaṃ karontī’’ti. Attano vijitena gacchantassa ‘‘amhākaṃ santikā iminā idañcidañca laddhabbamevā’’ti manussā pīḷaṃ na maññanti. Imamatthaṃ cintayitvā mahāgovindo ‘‘sammodamānā rājāno ciraṃ rajjamanusāsantū’’ti evaṃ paṭṭhapesi.

‘‘Dantapuraṃ kaliṅgānaṃ, assakānañca potanaṃ;

Māhissati avantīnaṃ, sovīrānañca rodukaṃ.

Mithilā ca videhānaṃ, campā aṅgesu māpitā;

Bārāṇasī ca kāsīnaṃ, ete govindamāpitā’’ti. –

Etāni satta nagarāni mahāgovindeneva tesaṃ rājūnaṃ atthāya māpitāni.

‘‘Sattabhū brahmadatto ca, vessabhū bharato saha;

Reṇu dve ca dhataraṭṭhā, tadāsuṃ satta bhāradhā’’ti. –

Imāni tesaṃ sattannampi nāmāni. Tesu hi eko sattabhū nāma ahosi, eko brahmadatto nāma, eko vessabhū nāma, eko teneva saha bharato nāma, eko reṇu nāma, dve pana dhataraṭṭhāti ime satta jambudīpatale bhāradhā mahārājāno ahesunti.

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Kittisaddaabbhuggamanavaṇṇanā

311.Upasaṅkamiṃsūti ‘‘amhākaṃ ayaṃ issariyasampatti na aññassānubhāvena, mahāgovindassānubhāvena nipphannā. Mahāgovindo amhe satta rājāno samagge katvā jambudīpatale patiṭṭhāpesi, pubbūpakārissa pana na sukarā paṭikiriyā kātuṃ. Amhe sattapi jane esoyeva anusāsatu, etaṃyeva senāpatiñca purohitañca karoma, evaṃ no vuddhi bhavissatī’’ti cintetvā upasaṅkamiṃsu. Mahāgovindopi – ‘‘mayā ete samaggā katā, sace etesaṃ añño senāpati purohito ca bhavissati, tato attano attano senāpatipurohitānaṃ vacanaṃ gahetvā aññamaññaṃ bhindissanti, adhivāsemi nesaṃ senāpatiṭṭhānañca purohitaṭṭhānañcā’’ti cintetvā ‘‘evaṃ bho’’ti paccassosi.

Satta ca brāhmaṇamahāsāleti ‘‘ahaṃ sabbaṭṭhānesu sammukho bhaveyyaṃ vā na vā, yatthāhaṃ sammukho na bhavissāmi, tattheva te kattabbaṃ karissantī’’ti satta anupurohite ṭhapesi. Te sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘satta ca brāhmaṇamahāsāle’’ti. Divasassa dvikkhattuṃ vā sāyaṃ pāto vā nahāyantīti nahātakā. Vatacariyapariyosāne vā nahātā, tato paṭṭhāya brāhmaṇehi saddhiṃ na khādanti na pivantīti nahātakā.



以下是直译：
308. "我将去"那时，确实是人们的真实言辞，因此说"我何时说过，何人见过，何人听过"等，未曾说过的言辞，便说"我将去，尊者"。值得欢喜的言辞是什么？"够了，大王，不要思虑，这一切皆是众生的法"，以此类推，归结为与死亡相关的悲痛解脱之言。所有的车头都应当设立，因此所有的六个王国都设立了车头。每位国王的统治是三百由旬，某位国王的统治范围是十个由旬，而在中间的某位国王的统治则如同广阔的平原。为何这样设立？因为国王们在时常来访时，除了自己的统治地区外，其他的王国也不会受到侵犯，他们将各自前来并离开。若是他国被征服，便会有人说："请给我食物，请给我牛"等，听到这些，众人会愤怒——"这些国王在各自的胜利下不前来，反而在压迫我们。"而在各自胜利下前来的人，众人不会认为"我们在这里获得了这些那样的东西。"思考到这一点，伟大的诃琴陀说："愿国王们长久安稳地统治！"
"丹陀城是伽陵人，阿萨卡人的国土；
马希萨提是阿万提人，索维拉人的悲哀。
密提拉是维德哈人的，
昌婆是安居的地方；
巴拉那西是卡西人的，
这些都是由伟大的诃琴陀所建立。"
这些七座城市，都是伟大的诃琴陀为了他们的国王而建立的。
"七位布拉曼达托，
维萨巴和巴拉特同在；
还有两位瑞努和达塔拉，
那时有七位巴拉达王。"
这些是他们七位的名字。在这些中，有一位名为七位布拉曼达托，一位名为维萨巴，一位名为巴拉特，还有一位名为瑞努，另外两位名为达塔拉，这七位国王都是在瞿陀罗洲大地上。
第一部分的叙述已完成。
311. "他们走近"意味着"我们的权力并非他人之因，而是伟大的诃琴陀之因，伟大的诃琴陀使我们七位国王齐心协力，在瞿陀罗洲建立了统治，而对于早期的帮助，确实不容易进行反应。我们七个人就应当让他来指导，就这样我们将成为将军和祭司，这样就会有增长。"于是他们走近。伟大的诃琴陀也想到："我使他们齐心协力，如果有其他将军或祭司出现，那么他们会听从各自的将军和祭司的话，互相之间会相互攻击，因此我将他们的将军和祭司的地位都设定好。"于是他说："就这样，尊者。"
七位大布拉曼达说："我在各处都会在场，若我不在场，他们便会在那里做事。"这七位被称为未被指引者。提到此，便说"七位大布拉曼达"。白天两次或早晚洗澡的人，便是未被洗澡者。至于结束轮回的行为，便是未被洗澡者，因此从此开始，布拉曼与他们一起不吃不喝，便是未被洗澡者。

312.Abbhuggacchīti abhiuggacchi. Tadā kira manussānaṃ ‘‘na brahmunā saddhiṃ amantetvā sakkā evaṃ sakalajambudīpaṃ anusāsitu’’nti nisinnanisinnaṭṭhāne ayameva kathā pavattittha. Na kho panāhanti mahāpuriso kira – ‘‘ayaṃ mayhaṃ abhūto vaṇṇo uppanno, vaṇṇuppatti kho pana na bhāriyā, uppannassa vaṇṇassa rakkhanameva bhāriyaṃ, ayañca me acintetvā amantetvā karontasseva vaṇṇo uppannova, cintetvā mantetvā karontassa pana vitthārikataro bhavissatī’’ti brahmadassane upāyaṃ pariyesanto taṃ disvā sutaṃ kho pana metantiādiatthaṃ parivitakkesi.

313.Yenareṇu rājā tenupasaṅkamīti evaṃ me antarā daṭṭhukāmo vā sallapitukāmo vā na bhavissati, yato chinnapalibodho sukhaṃ viharissāmīti palibodhupacchedanatthaṃ upasaṅkami, esa nayo sabbattha.

316.Sādisiyoti samavaṇṇā samajātikā.

317.Navaṃ sandhāgāraṃ kāretvāti rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanasampannaṃ vassike cattāro māse vasanakkhamaṃ bahi naḷaparikkhittaṃ vicittaṃ āvasathaṃ kāretvā. Karuṇaṃ jhānaṃ jhāyīti karuṇāya tikacatukkajjhānaṃ jhāyi, karuṇāmukhena panettha avasesāpi tayo brahmavihārā gahitāva. Ukkaṇṭhanā paritassanāti jhānabhūmiyaṃ ṭhitassa anabhiratiukkaṇṭhanā vā bhayaparitassanā vā natthi, brahmuno pana āgamanapatthanā āgamanataṇhā ahūti attho.

Brahmunāsākacchāvaṇṇanā

318.Bhayanti cittutrāsabhayameva. Ajānantāti ajānamānā. Kathaṃ jānemu taṃ mayanti (dī. ni. 

以下是直译：
312. "他将升起"即"他确实升起"。那时，确实是人们在说"与梵天无关，无法如此统治整个瞿陀罗洲"时，坐着坐着的地方便是这个话题。然而，伟人并非如此——"我这个无形的光彩出现了，光彩的出现并不沉重，保护已出现的光彩才是沉重，而我这个光彩是未曾思考、未曾商议而产生的，思考、商议而产生的光彩则会更为广泛。"他在寻求梵天的智慧，看到这一点后，便思考到"我确实听闻到"等。
313. "因此，国王走向他"意味着我在此之间不想被看到或被说话，因为我将要断除烦恼，安然生活，因此走向他是为了断除烦恼，所有地方都是如此。
316. "类似的"即是相同的颜色和同类的。
317. "新建一座房屋"是指建造一座适合夜间停留和白天活动的房屋，能够在雨季的四个月中居住，外部用茅草覆盖，装饰华丽。以慈悲的禅定修行，即以慈悲为主题的四种禅定，然而在这里，其余的三种天界的安乐也被包含在内。对于烦恼的厌倦与恐惧，即在禅定的境界中，没有无聊的厌倦或恐惧的惊慌，而是梵天的到来愿望和渴望。
梵天的无障碍解释
318. "恐惧"即心中的恐惧。 "不知"即是不知道。如何才能知道的意思？

2.179) mayaṃ kinti taṃ jānāma, ayaṃ katthavāsiko, kinnāmo, kiṃ gottotiādīnaṃ ākārānaṃ kena ākārena taṃ dhārayāmāti attho.

Maṃ ve kumāraṃ jānantīti maṃ ‘‘kumāro’’ti ‘‘daharo’’ti jānanti. Brahmaloketi seṭṭhaloke. Sanantananti ciratanaṃ porāṇakaṃ . Ahaṃ so porāṇakumāro sanaṅkumāro nāma brahmāti dasseti. Evaṃ govinda jānāhīti govinda paṇḍita, tvaṃ evaṃ jānāhi, evaṃ maṃ dhārehi.

‘‘Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ, madhusākañca brahmuno;

Agghe bhavantaṃ pucchāma, agghaṃ kurutu no bhava’’nti. –

Ettha agghanti atithino upanāmetabbaṃ vuccati. Teneva idamāsanaṃ paññattaṃ, ettha nisīdatha, idaṃ udakaṃ parisuddhaṃ, ito pānīyaṃ pivatha, pāde dhovatha, idaṃ pajjaṃ pādānaṃ hitatthāya abhisaṅkhataṃ telaṃ, ito pāde makkhetha, idaṃ madhusākanti. Bodhisattassa brahmacariyaṃ na aññesaṃ brahmacariyasadisaṃ hoti, na so ‘‘idaṃ sve, idaṃ tatiyadivase bhavissatī’’ti sannidhiṃ nāma karoti. Madhusākaṃ pana aloṇaṃ adhūpanaṃ atakkaṃ udakena seditasākaṃ, taṃ sandhāyesa – ‘‘idaṃ paribhuñjathā’’ti vadanto ‘‘agghe bhavantaṃ pucchāmā’’tiādimāha. Ime sabbepi agghā brahmuno atthi. Te agghe bhavantaṃ pucchāma. Evaṃ pucchantānañca agghaṃ kurutu no bhavaṃ, paṭiggaṇhātu no bhavaṃ idamagghanti vuttaṃ hoti. Kiṃ panesa – ‘‘ito ekampi brahmā na bhuñjatī’’ti idaṃ na jānātīti. No na jānāti, jānantopi attano santike āgato atithi pucchitabboti vattasīsena pucchati.

Atha kho brahmā – ‘‘kiṃ nu kho paṇḍito mama paribhogakaraṇābhāvaṃ ñatvā pucchati, udāhu kohaññe ṭhatvā pucchatī’’ti samannāharanto ‘‘vattasīse ṭhito pucchatī’’ti ñatvā paṭiggaṇhituṃ dāni me vaṭṭatīti paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasīti āha. Yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi – ‘‘idamāsanaṃ paññattaṃ, ettha nisīdathā’’tiādi, tatra te mayaṃ āsane nisinnā nāma homa, pānīyaṃ pītā nāma homa, pādāpi me dhotā nāma hontu, telenapi makkhitā nāma hontu, udakasākampi paribhuttaṃ nāma hotu, tayā dinnaṃ adhivāsitakālato paṭṭhāya yaṃ yaṃ tvaṃ bhāsasi, taṃ taṃ mayā paṭiggahitameva hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘paṭiggaṇhāma te agghaṃ, yaṃ tvaṃ govinda bhāsasī’’ti. Evaṃ pana agghaṃ paṭiggaṇhitvā pañhassa okāsaṃ karonto diṭṭhadhammahitatthāyātiādimāha.

Kaṅkhīakaṅkhiṃ paravediyesūti ahaṃ savicikiccho bhavantaṃ parena sayaṃ abhisaṅkhatattā parassa pākaṭesu paravediyesu pañhesu nibbicikicchaṃ.

Hitvā mamattanti idaṃ mama, idaṃ mamāti upakaraṇataṇhaṃ cajitvā. Manujesūti sattesu, manujesu yo koci manujo mamattaṃ hitvāti attho. Ekodibhūtoti ekībhūto, eko tiṭṭhanto eko nisīdantoti. Vacanattho panettha eko udeti pavattatīti ekodi, tādiso bhūtoti ekodibhūto . Karuṇedhimuttoti karuṇājhāne adhimutto, taṃ jhānaṃ nibbattetvāti attho. Nirāmagandhoti vissagandhavirahito. Ettha ṭhitoti etesu dhammesu ṭhito. Ettha ca sikkhamānoti etesu dhammesu sikkhamāno. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana upari mahāgovindena ca brahmunā ca vuttoyeva.



以下是直译：
2.179) 我们究竟知道什么呢？这位住在何处，叫什么名字，是什么种姓等这些特征是由谁来保持的意思。
"我确实是个年轻人"即"他们称我为'年轻人'、'幼小者'"。梵天界即是最上天。永恒的意思是长久的、古老的。我是那位古老的年轻人，名为“永恒年轻”的梵天。这样，伟大的诃琴陀，你要知道这一点，照顾我。
"请坐下，水也请来，蜜酱和梵天；
我们询问您这些贵重的东西，
请给予我们这些贵重的东西。"
在这里，"贵重"是指要献给客人的东西。因此，这个座位被设定为"坐在这里"，这个水是纯净的，从这里饮用，洗脚，油是为了脚的利益而调制的，从这里涂抹，这个蜜酱是。菩萨的梵行并不与其他人的梵行相似，他不会说"明天，后天将会发生"这样的事情。蜜酱是未经加热的、不加热的水煮蔬菜，提到这一点——"请享用这个"时说"我们询问您这些贵重的东西"等。这些所有的贵重物品都在梵天那里。我们询问您这些贵重的东西。这样询问时，"请给予我们这些贵重的东西，接受这些贵重的东西"的意思是这样说的。那他又说——"这里连一位梵天也不享用"的意思是不知道的。他确实不知道，即使知道，在他自己面前来的客人也应被询问。
然后梵天想——"究竟聪明人知道我没有享用的东西而来询问，还是站在某处询问的呢？"意识到这一点，"在话题中站着询问"的意思是，现在我应当接受这些贵重的东西，你所说的，伟大的诃琴陀。你所说的——"这个座位被设定为"坐在这里"等，因此我们坐在座位上，饮水者是我们，洗脚者是我，涂抹者也是我们，水煮蔬菜也被享用，从你所给予的开始，你所说的每一件事，都是我所接受的。因此说——"我们接受这些贵重的东西，你所说的，伟大的诃琴陀。"这样，接受贵重的东西后，便为问题提供了机会，"为看见的法的利益"等。
"我怀疑他是否在外面"即我有些怀疑，因他自己所造的事物，在他人显著的地方，关于他人的问题我没有疑虑。
"放下我的我执"即这是我的，这是我的，放弃对物品的贪欲。对于众生即是对所有生物，任何人都放下我的执着。 "一体的"即是合一的，一个站着一个坐着的意思。这里的言辞是指一个升起并发生的意思，"一体的"即是如此。 "以慈悲为主"即是以慈悲的禅定为主，培养这种禅定。 "无香味"即是没有香气的。 "在这里"即是处于这些法中。 "在这里学习"即是学习这些法。 这就是这里的概要，而详细的则是由伟大的诃琴陀和梵天所说的。

320. Tattha ete avidvāti ete āmagandhe ahaṃ avidvā, na jānāmīti attho. Idha brūhi dhīrāti te me tvaṃ idha dhīra paṇḍita, brūhi, vada. Kenāvaṭā vāti pajā kurutūti katamena kilesāvaraṇena āvaritā pajā pūtikā vāyati. Āpāyikāti apāyūpagā. Nivutabrahmalokāti nivuto pihito brahmaloko assāti nivutabrahmaloko. Katamena kilesena pajāya brahmalokūpago maggo nivuto pihito paṭicchannoti pucchati.

Kodho mosavajjaṃ nikati ca dubbhoti kujjhanalakkhaṇo kodho ca, paravisaṃvādanalakkhaṇo musāvādo ca, sadisaṃ dassetvā vañcanalakkhaṇā nikati ca, mittadubbhanalakkhaṇo dubbho ca. Kadariyatā atimāno usūyāti thaddhamacchariyalakkhaṇā kadariyatā ca, atikkamitvā maññanalakkhaṇo atimāno ca, parasampattikhīyanalakkhaṇā usūyā ca. Icchā vivicchā paraheṭhanā cāti taṇhālakkhaṇā icchā ca, macchariyalakkhaṇā vivicchā ca, vihiṃsālakkhaṇā paraheṭhanā ca. Lobho ca doso ca mado ca mohoti yattha katthaci lubbhanalakkhaṇo lobho ca, dussanalakkhaṇo doso ca, majjanalakkhaṇo mado ca, muyhanalakkhaṇo moho ca. Etesu yuttā anirāmagandhāti etesu cuddasasu kilesesu yuttā pajā nirāmagandhā na hoti, āmagandhā sakuṇapagandhā pūtigandhāyevāti vadati. Āpāyikā nivutabrahmalokāti esā pana āpāyikā ceva hoti, paṭicchannabrahmalokamaggā cāti. Idaṃ pana suttaṃ kathentena āmagandhasuttena dīpetvā kathetabbaṃ, āmagandhasuttampi iminā dīpetvā kathetabbaṃ.

Te na sunimmadayāti te āmagandhā sunimmadayā sukhena nimmadetabbā pahātabbā na honti, duppajahā dujjayāti attho. Yassa dāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatīti ‘‘yassā pabbajjāya bhavaṃ govindo kālaṃ maññati, ayameva hotu, evaṃ sati mayhampi tava santike āgamanaṃ svāgamanaṃ bhavissati, kathitadhammakathā sukathitā bhavissati, tvaṃ tāta sakalajambudīpe aggapuriso daharo paṭhamavaye ṭhito, evaṃ mahantaṃ nāma sampattisirivilāsaṃ pahāya tava pabbajanaṃ nāma gandhahatthino ayabandhanaṃ chinditvā gamanaṃ viya atiuḷāraṃ, buddhatanti nāmesā’’ti mahāpurisassa daḷhīkammaṃ katvā brahmā sanaṅkumāro brahmalokameva gato.

Reṇurājaāmantanāvaṇṇanā



以下是直译：
320. "在那里，这些是无知的"即"我对这些芳香无知，不知道"的意思。在这里，请告诉我，聪明人，你在这里，聪明的智者，请说，告诉我。 "以什么样的障碍"即"以什么样的烦恼障碍"而使得众生被遮蔽，发出臭气。 "堕落的"即是堕落者。 "隐秘的梵天界"即是被遮蔽、隐秘的梵天界。以什么样的烦恼为众生通往梵天界的道路是被遮蔽和隐秘的，问道。
"愤怒"、"谎言"、"恶劣"和"不善"即是愤怒的特征，愤怒的特征是有愤怒的标志，谎言的特征是有说谎的标志，表现出相似的特征是欺骗的标志，朋友的恶劣特征是恶劣的。 "吝啬"、"过度"、"嫉妒"即是吝啬的特征，过度的特征是自以为是的标志，妨碍他人财富的特征是嫉妒。 "欲望"、"分离"、"攻击"即是欲望的特征，分离的特征是吝啬的标志，攻击的特征是施加伤害。 "贪欲"、"愤怒"、"醉酒"和"无知"即是贪欲的特征，恶行的特征是愤怒的标志，醉酒的特征是醉酒的标志，无知的特征是无知的标志。 在这些中，适合的不贪欲即是这些十六种烦恼中，适合的众生并不贪欲，芳香的众生、臭气的众生都是这样说的。 "堕落的隐秘梵天界"即是这堕落者，同时也是隐秘的梵天界的道路。这个经文应当通过芳香经文来解释，芳香经文也应当通过这个来解释。
"他们不被轻易驱逐"即是那些芳香的众生不容易被驱逐，幸福地被驱逐，应该被放弃，难以放弃，难以驱逐的意思。 "现在你，伟大的诃琴陀，认为时间到了"即是"你认为时间到了，伟大的诃琴陀，这样就可以，这样一来，我也将在你这里来去，所讲的教法是美好的，亲爱的，你是整个瞿陀罗洲最杰出的人，年轻的，处于最初的阶段，放弃如此巨大的财富的光辉，像是割断束缚，像是去往更广阔的地方，称为佛陀的名号"于是伟大的梵天便去往了梵天界。
"沙王的召见"

321. Mahāpurisopi ‘‘mama itova nikkhamitvā pabbajanaṃ nāma na yuttaṃ, ahaṃ rājakulassa atthaṃ anusāsāmi, tasmā rañño ārocessāmi. Sace sopi pabbajissati, sundarameva. No ce pabbajissati, purohitaṭṭhānaṃ niyyātetvā ahaṃ pabbajissāmī’’ti cintetvā rājānaṃ upasaṅkami, tena vuttaṃ – ‘‘atha kho bho mahāgovindo,…pe… nāhaṃ porohacce rame’’ti.

Tattha tvaṃ pajānassu rajjenāti tava rajjena tvameva jānāhi. Nāhaṃ porohicce rameti ahaṃ purohitabhāve na ramāmi, ukkaṇṭhitosmi, aññaṃ anusāsakaṃ jānāhi, nāhaṃ porohicce rameti.

Atha rājā – ‘‘dhuvaṃ cattāro māse paṭisallīnassa brāhmaṇassa gehe bhogā mandā jātā’’ti cintetvā dhanena nimantento – ‘‘sace te ūnaṃ kāmehi. Ahaṃ paripūrayāmi te’’ti vatvā puna – ‘‘kinnu kho esa ekako viharanto kenaci vihiṃsito bhaveyyā’’ti cintetvā,

‘‘Yo taṃ hiṃsati vāremi, bhūmisenāpati ahaṃ;

Tuvaṃ pitā ahaṃ putto, mā no govinda pājahī’’ti. –

Āha . Tassattho – yo taṃ hiṃsati, taṃ vāremi, kevalaṃ tumhe ‘‘asuko’’ti ācikkhatha, ahamettha kattabbaṃ jānissāmīti. Bhūmisenāpati ahanti atha vā ahaṃ pathaviyā sāmī, svāhaṃ imaṃ rajjaṃ tumheyeva paṭicchāpessāmi. Tuvaṃ pitā ahaṃ puttoti tvaṃ pitiṭṭhāne ṭhassasi, ahaṃ puttaṭṭhāne. So tvaṃ mama manaṃ haritvā attanoyeva manaṃ govinda, pājehi; yathā icchasi tathā pavattassu. Ahaṃ pana tava manaṃyeva anuvattanto tayā dinnapiṇḍaṃ paribhuñjanto taṃ asicammahattho vā upaṭṭhahissāmi, rathaṃ vā te pājessāmi. ‘‘Mā no govinda, pajahī’’ti vā pāṭho . Tassattho – tvaṃ pitiṭṭhāne tiṭṭha, ahaṃ puttaṭṭhāne ṭhassāmi. Mā no tvaṃ bho govinda, pajahi, mā pariccajīti. Atha mahāpuriso yaṃ rājā cintesi, tassa attani abhāvaṃ dassento –

‘‘Na matthi ūnaṃ kāmehi, hiṃsitā me na vijjati;

Amanussavaco sutvā, tasmāhaṃ na gahe rame’’ti. –

Āha. Tattha na matthīti na me atthi. Gaheti gehe. Atha naṃ rājā pucchi –

‘‘Amanusso kathaṃ vaṇṇo, kiṃ te atthaṃ abhāsatha;

Yañca sutvā jahāsi no, gehe amhe ca kevalī’’ti.

Tattha jahāsi no, gehe amhe ca kevalīti brāhmaṇassa sampattibharite gehe saṅgahavasena attano gehe karonto yaṃ sutvā amhākaṃ gehe ca amhe ca kevalī sabbe aparisese jambudīpavāsino jahāsīti vadati.

Athassa ācikkhanto mahāpuriso upavutthassa me pubbetiādimāha. Tattha upavutthassāti cattāro māse ekībhāvaṃ upagantvā vutthassa. Yiṭṭhakāmassa me satoti yajitukāmassa me samānassa. Aggi pajjalito āsi, kusapattaparitthatoti kusapattehi paritthato sappidadhimadhuādīni pakkhipitvā aggi jalayitumāraddho āsi, evaṃ aggiṃ jāletvā ‘‘mahājanassa dānaṃ dassāmī’’ti evaṃ cintetvā ṭhitassa mamāti ayamettha attho.

Sanantanoti sanaṅkumāro brahmā. Tato rājā sayampi pabbajitukāmo hutvā saddahāmītiādimāha. Tattha kathaṃ vattetha aññathāti kathaṃ tumhe aññathā vattissatha. Te taṃ anuvattissāmāti te mayampi tumheyeva anuvattissāma, anupabbajissāmāti attho. ‘‘Anuvajissāmā’’tipi pāṭho, tassa anugacchissāmāti attho. Akācoti nikkāco akakkaso. Govindassānusāsaneti tava govindassa sāsane. Bhavantaṃ govindameva satthāraṃ karitvā carissāmāti vadati.

Cha khattiyaāmantanāvaṇṇanā



以下是直译：
321. "伟人说：‘我从这里出发去出家是不合适的，我要为王室的利益而教导，因此我将去见国王。如果他也出家，那就很好。如果他不出家，等到我辞去大臣的职位后，我将出家。’"于是他走向国王，便说——"那时，伟大的诃琴陀，……我不在大臣的职位上享乐。"
"在这里你要知道，国王"即是你要知道的国王。 "我不在大臣的职位上享乐"即是我在大臣的身份上不快乐，我感到厌倦，你要知道另一个教导者，我不在大臣的职位上享乐。
然后国王想——"确实，四个月的隐居生活中，婆罗门的财物变得微薄"于是邀请他——"如果你缺少欲望，我将满足你。"然后又想——"这个人独自生活，是否会被他人伤害？"
"谁伤害你，我会保护你，
作为土地的主人，我是；
你是父亲，我是儿子，
不要让我们，伟大的诃琴陀，受伤。"
他说。 这句话的意思是——"谁伤害你，我会保护他，单单你们称之为'某人'，我会知道该做什么。" "作为土地的主人"即是我作为土地的主人，我将把这个王国交给你。 "你是父亲，我是儿子"即是你在父亲的位置上，而我在儿子的位置上。因此，你夺走了我的心，自己也夺走了心，伟大的诃琴陀，请你做你所愿的事。 我将遵循你的心，享用你给予的食物，或者我将为你准备战车。" "不要让我们，伟大的诃琴陀，受伤"的意思是——你在父亲的位置上，我将站在儿子的位置上。 "不要让我们，伟大的诃琴陀，受伤，不要放弃。" 然后伟人展示了国王所思考的内容，表明他自身的缺失——
"我没有缺少欲望，
我没有被伤害；
听闻非人之言，
因此我不在这里享乐。"
他说。 在这里没有缺失的意思是我没有缺失。 "在这里"即在家中。 然后国王问——
"非人之所以美好，
你为何如此说；
听闻后你放弃，
在我们家中你是独一无二的。"
在这里"你放弃了我们在家中独一无二的"即是婆罗门的财富充盈的家中，因而在自己的家中说出听闻的内容，所有没有余留的瞿陀罗洲的居民都放弃了。"
然后伟人说明他站立的情况，前面的话。 在这里"站立"即是经过四个月的合一而站立。 "我对欲望的满足"即是我对祭祀的渴望是相同的。 "火焰燃烧着"即是火焰在燃烧，像是用草包围着，放入蜜、牛奶等，以燃烧的火焰为目的，想着"我将为大众施舍"而站立，这就是这里的意思。
"永恒的"即是永恒年轻的梵天。 然后国王也想要出家，便说——"我相信你们会有什么不同。" 在这里你们将如何说，"你们将如何不同。" 他们将遵循我，"我们也将遵循你们，"不出家"的意思。 "我们将跟随"的意思是我们将跟随。 "不被遮蔽"即是不被遮蔽。" "遵循你的教导"即是遵循你的教导。 "伟大的诃琴陀，我将以你为老师而行。"

322.Yenate cha khattiyā tenupasaṅkamīti reṇuṃ rājānaṃ ‘‘sādhu mahārāja rajjaṃ nāma mātaraṃ pitaraṃ bhātibhaginīādayopi māretvā gaṇhantesu sattesu evaṃ mahantaṃ rajjasiriṃ pahāya pabbajitukāmena uḷāraṃ mahārājena kata’’nti upatthambhetvā daḷhataramassa ussāhaṃ katvā upasaṅkami . Evaṃ samacintesunti rañño cintitanayeneva kadāci brāhmaṇassa bhogā parihīnā bhaveyyunti maññamānā samacintesuṃ. Dhanena sikkheyyāmāti upalāpeyyāma saṅgaṇheyyāma. Tāvatakaṃ āharīyatanti tāvatakaṃ āharāpiyatu gaṇhiyatu, yattakaṃ icchatha, tattakaṃ gaṇhathāti vuttaṃ hoti. Bhavantānaṃyeva vāhasāti bhavante paccayaṃ katvā, tumhehi dinnattāyeva pahūtaṃ sāpateyyaṃ jātaṃ.

323.Sace jahatha kāmānīti sace vatthukāme ca kilesakāme ca pariccajatha. Yattha satto puthujjanoti yesu kāmesu puthujjano satto laggo laggito. Ārambhavho daḷhā hothāti evaṃ sante vīriyaṃ ārabhatha, asithilaparakkamataṃ adhiṭṭhāya daḷhā bhavatha. Khantībalasamāhitāti khantibalena samannāgatā bhavathāti rājūnaṃ ussāhaṃ janeti.

Esa maggo ujumaggoti esa karuṇājhānamaggo ujumaggo nāma. Esa maggo anuttaroti eseva brahmalokūpapattiyā asadisamaggo uttamamaggo nāma. Saddhammo sabbhi rakkhitoti eso eva ca buddhapaccekabuddhasāvakehi sabbhirakkhitadhammo nāma. Iti karuṇājhānassa vaṇṇabhaṇanenāpi tesaṃ anivattanatthāya daḷhīkammameva karoti.

Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānanti bho jīvitaṃ nāma udakapupphuḷūpamaṃ tiṇagge ussāvabindūpamaṃ taṅkhaṇaviddhaṃsanadhammaṃ, tassa ko gatiṃ jānāti, kismiṃ khaṇe bhijjissati? Gamanīyo samparāyoti paraloko pana avassaṃ gantabbova, tattha paṇḍitena kulaputtena mantāyaṃ boddhabbaṃ. Mantā vuccati paññā, tāya mantetabbaṃ bujjhitabbaṃ, upaparikkhitabbañca jānitabbañcāti attho. Karaṇatthe vā bhummaṃ. Mantāyaṃ boddhabbanti mantāya bujjhitabbaṃ, ñāṇena jānitabbanti attho. Kiṃ bujjhitabbaṃ? Jīvitassa dujjānatā, samparāyassa ca avassaṃ gamanīyatā, bujjhitvā ca pana sabbapalibodhe chinditvā kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Kasmā? Yasmā natthi jātassa amaraṇaṃ.

Brāhmaṇamahāsālādīnaṃ āmantanāvaṇṇanā

324.Appesakkhā ca appalābhā cāti bho pabbajjā nāma appayasā ceva, pabbajitakālato paṭṭhāya hi rajjaṃ pahāya pabbajitaṃ viheṭhetvā viheṭhetvā lāmakaṃ anāthaṃ katvāva kathenti. Appalābhā ca, sakalagāmaṃ caritvāpi ajjhoharaṇīyaṃ dullabhameva. Idaṃ pana brahmaññaṃmahesakkhañca mahāyasattā, mahālābhañca lābhasakkārasampannattā. Bhavañhi etarahi sakalajambudīpe aggapurohito sabbattha aggāsanaṃ aggodakaṃ aggabhattaṃ aggagandhaṃ aggamālaṃ labhatīti.

Rājāva raññanti ahañhi bho etarahi pakatiraññaṃ majjhe cakkavattirājā viya. Brahmāva brahmānanti pakatibrahmānaṃ majjhe mahābrahmasadiso. Devatāva gahapatikānanti avasesagahapatikānaṃ panamhi sakkadevarājasadiso.

Bhariyānaṃ āmantanāvaṇṇanā

325.Cattārīsā bhariyā sādisiyoti sādisiyova cattārīsā bhariyā, aññā panassa tīsu vayesu nāṭakitthiyo bahukāyeva.

Mahāgovindapabbajjāvaṇṇanā



322. "以此六位王子走近国王，‘好啊，伟大的国王，王国并不是为了杀害母亲、父亲、兄弟、姐妹等众生，而是为了放弃如此巨大的王国财富而出家。’在此他以更强的决心走近国王。这样想的时候，国王认为，‘有时婆罗门的财富可能会减少。’"
"让我们用财富来学习"即是让我们聚集财富。 "那么多的财富就应当被带来"即是应当带来、聚集，所希望的财富，就应当被聚集。 "你们的财富"即是以你们的条件而形成的，因你们给予而产生的丰富的财富。
323. "如果你放弃欲望"即是如果你放弃物质欲望和烦恼欲望。 "在何处众生是普通人"即是在欲望中，普通人是被束缚的。 "坚定的努力"即是在这样的情况下，努力应当被开始，坚定地保持不放松。 "忍耐力与力量相结合"即是你们应当具备忍耐和力量的结合，产生国王的决心。
"这条路是正路"即是这条慈悲禅定的道路是正路。 "这条路是无上的"即是通往梵天界的道路是无上的，优越的道路。 "真实的法是被所有人保护的"即是这个法是由佛陀、独觉者和弟子们共同保护的法。这样，慈悲禅定的描述也为他们不退转而做坚定的努力。
"谁知道生命的意义"即是，生命就像水中的花朵，草地上的露珠，瞬间的破裂，谁知道它的去处？ "去往彼岸"即是来世是必然要去的，那里应由聪明的家族子弟来思考。 "思考"即是智慧，借此思考，觉悟，反思，知道的意思。 "为了行动"即是为了做事情。 "通过思考觉悟"即是通过思考来觉悟，借由智慧来知道。 "什么应该觉悟"即是生命的无常，来世的必然，觉悟后应当割断一切烦恼，修行善法，过着梵行。 "为什么"即是因为没有生者是永生的。
324. "少量的财富和少量的获得"即是，出家是少量的快乐，从出家之时起，放弃王国，经过不断的折磨，折磨着无助的流浪者。 "少量的获得"即是，即使走遍整个村庄，获得也是困难的。 "但这是婆罗门和伟大的众生，拥有丰厚的财富和供养。" "你现在是整个瞿陀罗洲的最高大臣，拥有所有的尊荣、清水、食物、香气和花环。"
"像国王一样，像国王一样，我现在是像转轮王一样。" "像梵天一样，像梵天一样，我现在是像伟大的梵天一样。" "像天神一样，像家长一样，我现在是像天神之王一样。"
325. "四十位妻子都是这样"即是四十位妻子都是如此，其他的在三个年龄段的女演员中数量众多。
"伟大的诃琴陀的出家"

326.Cārikaṃ caratīti gāmanigamapaṭipāṭiyā cārikaṃ carati, gatagataṭṭhāne buddhakolāhalaṃ viya hoti. Manussā ‘‘mahāgovindapaṇḍito kira āgacchatī’’ti sutvā puretarameva maṇḍapaṃ kāretvā maggaṃ alaṅkaritvā paccuggantvā gaṇhitvā enti, mahālābhasakkāro mahogho viya ajjhottharanto uppajji. Sattapurohitassāti sattannaṃ rājūnaṃ purohitassa. Iti yathā etarahi evarūpesu vā ṭhānesu kismiñcideva dukkhe uppanne ‘‘namo buddhassā’’ti vadanti, evaṃ tadā ‘‘namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa, namatthu sattapurohitassā’’ti vadanti.

327.Mettāsahagatenātiādinā nayena pāḷiyaṃ brahmavihārāva āgatā, mahāpuriso pana sabbāpi aṭṭha samāpattiyo ca pañca ca abhiññāyo nibbattesi. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesīti brahmaloke brahmunā sahabhāvāya maggaṃ kathesi.

328.Sabbenasabbanti ye aṭṭha ca samāpattiyo pañca ca abhiññāyo nibbattesuṃ. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsūti ye aṭṭhasu samāpattīsu ekasamāpattimpi na jāniṃsu, na sakkhiṃsu nibbattetuṃ. Amoghāti savipākā. Avañjhāti na vañjhā. Sabbanihīnaṃ pasavanti gandhabbakāyaṃ pasavi. Saphalāti avasesadevalokūpapattīhi sātthā. Saudrayāti brahmalokūpapattiyā savuḍḍhi.

329.Sarāmahanti sarāmi ahaṃ pañcasikha, iminā kira padena ayaṃ suttanto buddhabhāsito nāma jāto. Na nibbidāyāti na vaṭṭe nibbindanatthāya. Na virāgāyāti na vaṭṭe virāgatthāya. Na nirodhāyāti na vaṭṭassa nirodhatthāya. Na upasamāyāti na vaṭṭassa upasamanatthāya. Na abhiññāyāti na vaṭṭaṃ abhijānanatthāya. Na sambodhāyāti na kilesaniddāvigamena vaṭṭato pabujjhanatthāya. Na nibbānāyāti na amatanibbānatthāya.

Ekantanibbidāyāti ekantameva vaṭṭe nibbindanatthāya. Ettha pana nibbidāyāti vipassanā. Virāgāyāti maggo. Nirodhāya upasamāyāti nibbānaṃ. Abhiññāya sambodhāyāti maggo. Nibbānāyāti nibbānameva. Evaṃ ekasmiṃ ṭhāne vipassanā, tīsu maggo, tīsu nibbānaṃ vuttanti evaṃ vavatthānakathā veditabbā. Pariyāyena pana sabbānipetāni maggavevacanānipi nibbānavevacanānipi hontiyeva. Sammādiṭṭhiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimagge saccavaṇṇanāyaṃ vuttameva.

330.Ye na sabbenasabbanti ye cattāropi ariyamagge paripūretuṃ na jānanti, tīṇi vā dve vā ekaṃ vā nibbattenti. Sabbesaṃyeva imesaṃ kulaputtānanti brahmacariyaciṇṇakulaputtānaṃ. Amoghā…pe… saphalā saudrayāti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi.

Bhagavantaṃabhivādetvā padakkhiṇaṃ katvāti (dī. ni. 2.188) bhagavato dhammadesanaṃ cittena sampaṭicchanto abhinanditvā vācāya pasaṃsamāno anumoditvā mahantaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā pasannalākhārase nimujjamāno viya dasabalassa chabbaṇṇarasmijālantaraṃ pavisitvā catūsu ṭhānesu vanditvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavantaṃ abhitthavanto abhitthavanto satthu purato antaradhāyitvā attano devalokameva agamāsīti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāgovindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Mahāsamayasuttavaṇṇanā

Nidānavaṇṇanā



326. "他在行走，走在村庄和城镇的路上，去的地方如同佛陀的喧闹。人们听到‘伟大的诃琴陀智者来了’时，早已搭建好帐篷，装饰好道路，出来迎接并聚集起来，犹如巨大的财富涌现。‘七位王子的祭司’即是七位国王的祭司。因此，就像现在在这样的地方，当有任何痛苦发生时，他们会说‘向佛陀致敬’，当时他们会说‘向伟大的诃琴陀、婆罗门致敬，向七位王子的祭司致敬。’"
327. "以慈心为伴"即是以慈心为基础，婆罗门的四种心态也随之而来，伟人则使得所有八种定和五种神通生起。由于弟子们与梵天的同在，他讲述了通往梵天的道路。
328. "一切皆为一切"即是八种定和五种神通生起。那些不知一切法的人，即是那些在八种定中连一种定都不知道的人，无法生起。 "无失"即是有因果的。 "不失"即是不失去。 "一切低劣者生起"即是天人身的生起。 "有成效"即是通过其他天界的生起。 "有增益"即是通过梵天的生起。
329. "我在流动"即是我在流动，五根火焰，这个句子是由佛所说。 "不因厌倦而生"即是不因厌倦而生。 "不因离欲而生"即是不因离欲而生。 "不因灭尽而生"即是不因灭尽而生。 "不因安宁而生"即是不因安宁而生。 "不因神通而生"即是不因神通而生。 "不因觉悟而生"即是不因觉悟而生。
"彻底厌倦"即是完全厌倦。这里的厌倦即是内观。 "离欲"即是道路。 "灭尽与安宁"即是涅槃。 "因神通而觉悟"即是道路。 "因涅槃而生"即是涅槃。这样在一个地方内观，三条道路，三种涅槃都被提及，因此要理解这段话的含义。按类别来说，所有这些都是道路的说法和涅槃的说法。
330. "那些不知一切的人"即是那些四条高贵道路无法充实的人，三条、两条或一条都无法生起。 "所有这些都是家族子弟"即是修行完美的家族子弟。 "无失……"即是通过阿罗汉的教导来完成。
"向尊者致敬，绕行"即是（《长部经》2.188）在心中接受尊者的法教，欣然赞叹，赞美之言，欢喜地以大礼敬头，犹如被十力的光辉照耀，进入四个地方，三次绕行，向尊者致敬，向尊者致敬，随后在师前消失，回到自己的天界。"
如此，《善巧的华丽》中的《长部经》的注释已完成。
"伟大的诃琴陀经的注释已完成。"
"伟大的集会经的注释"
"因缘的注释"

331.Evaṃme sutanti mahāsamayasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – sakkesūti ambaṭṭhasutte vuttena uppattinayena ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti udānaṃ paṭicca sakkāti laddhanāmānaṃ rājakumārānaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘sakkā’’ti vuccati, tasmiṃ sakkesu janapade. Mahāvaneti sayaṃjāte aropite himavantena saddhiṃ ekābaddhe mahati vane. Sabbeheva arahantehīti imaṃ suttaṃ kathitadivaseyeva pattaarahattehi.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṃ nāma nadiṃ ekeneva āvaraṇena bandhāpetvā sassāni karonti, atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsikānampi kammakarā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino āhaṃsu – ‘‘idaṃ udakaṃ ubhato hariyamānaṃ na tumhākaṃ na amhākaṃ pahossati, amhākaṃ pana sassaṃ ekena udakeneva nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. Kapilavatthunagaravāsino āhaṃsu – ‘‘tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe ca gahetvā pacchipasibbakādihatthā na sakkhissāma tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ, amhākampi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. ‘‘Na mayaṃ dassāmā’’ti. ‘‘Mayampi na dassāmā’’ti. Evaṃ kalahaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi, sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu.

Koliyakammakarā vadanti – ‘‘tumhe kapilavatthuvāsike gahetvā gajjatha, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu. Etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Sākiyakammakarāpi vadanti – ‘‘tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ, amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ, tato sākiyā – ‘‘bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsikānaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi – ‘‘kolarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu.

Bhagavāpi rattiyā paccūsasamayeva mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhamante addasa. Disvā – ‘‘mayi gate ayaṃ kalaho vūpasamissati nu kho udāhu no’’ti upadhārento – ‘‘ahamettha gantvā kalahavūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati. Atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṃ desessāmi. Desanaṃ sutvā ubhayanagaravāsinopi aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni dassanti, ahaṃ te pabbajissāmi, tadā mahāsamāgamo bhavissatī’’ti sanniṭṭhānamakāsi. Tasmā imesu yuddhasajjesu nikkhamantesu kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya gantvā dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisīdi.


331. "如是我闻"即是《伟大的集会经》。此处是前言的解释——“能行者”即是依照《阿缚陀经》中所述的出生之法，称为“能够”的王子们的居住地也被称为“能行”，在这个地方的村落中。 "大森林"即是指与喜马拉雅山相连的大森林。 "所有的阿罗汉"即是在这部经讲述的当天所获得的阿罗汉果。
这里是逐步讲述——据说，在释迦族和迦毗罗卫国之间，有一条名为罗荼尼的河流被一道障碍所阻，导致农作物的生长，因此在丰收的季节，居住在两城的人们的工匠们聚集在一起。在那里，迦毗罗卫国的人们说——“这水流过，不会影响你们和我们，但我们的农作物只会依赖这水，给我们这水。”而释迦族的人们则说——“如果你们在你们的地方盛满水，我们就不能带着金银珠宝到你们家门口去，我们的农作物也只会依赖这水，给我们这水。” "我们不会给你们。" "我们也不会给你们。" 这样争吵升级，有一个人站起来给了另一个人一巴掌，他也因此互相打斗，导致王族的血脉受到冲突，争吵加剧。
迦毗罗卫国的工匠们说——“你们这些释迦族的人，带着你们的金银珠宝来吵闹，像是与自己的姐妹们一起生活的狡猾的狼一样。那些大象和马，以及武器对我们有什么影响？”释迦族的工匠们也说——“你们现在带着瘟疫的孩子来吵闹，像是无家可归的流浪者一样，住在罗荼树下，那些大象和马，以及武器对我们有什么影响？”他们去到那项工作中，向大臣们讨论，大臣们向王族讨论，然后释迦族人说——“我们将展示与姐妹们共同生活的地方的力量。”于是他们准备出征。迦毗罗卫国的人也说——“我们将展示住在罗荼树下的地方的力量。”于是他们也准备出征。
佛陀在夜间黎明时分，从伟大的慈悲定中觉醒，观察世界，看到他们这样准备出征。看到后，他思考——“我去后，这场争吵会平息吗？”于是他决定——“我将在这里讲述三则故事，以便这场争吵平息。然后为了阐明和谐，我将讲述两则故事，并讲解《自罚经》。听到教义后，居住在两城的人们也会看到数百个王子，我将出家，那时将会有伟大的集会。”因此，在这些准备出征的人中，未曾通知任何人，自己拿着袈裟，走到两军之间，铺开一个座位，放下六种光辉，坐下。


Kapilavatthuvāsino bhagavantaṃ disvāva – ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṃ kalahakāraṇabhāvo’’ti cintetvā – ‘‘na kho pana sakkā bhagavati āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ pātetuṃ, koliyanagaravāsino amhe hanantu vā pacantu vā’’ti āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu. Koliyanagaravāsinopi tatheva cintetvā āvudhāni chaḍḍetvā bhagavantaṃ vanditvā nisīdiṃsu.

Bhagavā jānantova – ‘‘kasmā āgatattha mahārājā’’ti pucchi. Bhagavā, na titthakīḷāya na pabbatakīḷāya na nadīkīḷāya na giridassanatthaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhāti. Kiṃ nissāya vo kalaho mahārājāti? Udakaṃ, bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati mahārājāti? Appagghaṃ, bhanteti. Pathavī nāma kiṃ agghati mahārājāti? Anagghā, bhanteti. Khattiyā kiṃ agghanti mahārājāti? Khattiyā nāma anagghā bhanteti. Appamūlakaṃ udakaṃ nissāya kimatthaṃ anagghe khattiye nāsetha, mahārājāti? ‘‘Kalahe assādo nāma natthi, kalahavasena mahārājā aṭṭhāne veraṃ katvā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ baddhāghāto sakalampi imaṃ kappaṃ anuppattoyevā’’ti vatvā phandanajātakaṃ kathesi. Tato ‘‘parapattiyena nāma mahārājā na bhavitabbaṃ. Parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandino ahesuṃ. Tasmā parapattiyena na bhavitabba’’nti vatvā pathavīundriyajātakaṃ kathesi. Tato – ‘‘kadāci, mahārājā, dubbalopi mahabbalassa randhaṃ vivaraṃ passati, kadāci mahabbalo dubbalassa. Laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghātesī’’ti vatvā laṭukikajātakaṃ kathesi. Evaṃ kalahavūpasamatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Kathaṃ? Samaggānañhi mahārājā koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā rukkhadhammajātakaṃ kathesi. Tato ‘‘samaggānaṃ mahārājā koci vivaraṃ passituṃ nāsakkhi. Yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu, atha te nesādaputto jīvitā voropetvā ādāya gato. Vivāde assādo nāma natthī’’ti vatvā vaṭṭakajātakaṃ kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne attadaṇḍasuttaṃ kathesi.

Rājāno pasannā – ‘‘sace satthā nāgamissa, mayaṃ sahatthā aññamaññaṃyeva vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma, amhākaṃ puttabhātaro gehadvāre na passeyyāma, sāsanapaṭisāsanampi no āharaṇako na bhavissati. Satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ. Sace pana satthā agāraṃ ajjhāvasissa, dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu rajjamassa hatthagataṃ abhavissa, atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu, tato khattiyaparivārova avicarissa. Taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto, idānipi khattiyaparivāroyeva vicaratū’’ti ubhayanagaravāsino aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni adaṃsu. Bhagavā te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Tesaṃ garugāravavasena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi nesaṃ ‘‘ayyaputtā ukkaṇṭhantu, gharāvāso na saṇṭhātī’’tiādīni vatvā sāsanaṃ pesenti. Te atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu.


332. "看到佛陀，释迦族的人思考——‘我们的亲属中最尊贵的老师来了，他是否看到了我们争吵的原因’。于是，他们说——‘佛陀来到这里，我们无法在别人面前施加教诲，迦毗罗卫国的人会杀死我们或烹煮我们。’于是，他们放下武器，向佛陀致敬，坐下。迦毗罗卫国的人也同样思考，放下武器，向佛陀致敬，坐下。
佛陀似乎知道——‘为什么国王会来这里’。佛陀说，‘不是为了观看表演，也不是为了观看山川，今天我来这里是为了建立战争。’你们的争吵是基于什么呢，国王？‘水，尊者。’水有什么价值，国王？‘微不足道，尊者。’地球有什么价值，国王？‘无价，尊者。’贵族有什么价值，国王？‘贵族也是无价的，尊者。’基于微不足道的水，为什么要在无价的贵族之间争斗，国王？‘争吵没有快乐，因争吵而产生的仇恨，像一棵树的神灵与黑狮子相互缠绕，整个时代都没有达到。’于是，他讲述了《飞行者的故事》。接着他说——‘国王不应当因他人的财物而存在。因为在他人的财物中，曾有一只兔子在四千由旬的喜马拉雅山中飞翔。因此，国王不应当因他人的财物而存在。’然后他讲述了《大地的故事》。接着——‘有时，国王会看到软弱者的弱点，有时强者会看到弱者的强项。即使是小鸟也曾击杀大象。’于是，他讲述了《小鸟的故事》。这样，为了平息争吵，他讲述了三则故事，为了阐明和谐，他又讲述了两则故事。如何呢？‘在和谐中，国王是无法看到任何下降的。’于是，他讲述了《树的故事》。接着——‘在和谐中，国王无法看到任何开放的地方。’当他们互相争吵时，那只猎犬便将生命夺走。‘争吵没有快乐。’于是，他讲述了《轮回的故事》。这样讲完五则故事后，最后讲述了《自罚的经文》。
国王们心悦诚服——‘如果老师愿意，我们将用双手互相杀戮，流血成河，我们的兄弟们将不会看到家门口，教义的管理也不会被施加。我们的生命是依赖于老师的。如果老师愿意居住在家中，那么在两千个岛屿的四个大洲中，他的王国将会被掌握，然而他将有超过一千个儿子，因此贵族将不会离开他。’他放弃了财富，获得了觉悟，现在贵族们仍在徘徊。于是，居住在两城的人们都献上了数百个王子。佛陀使他们出家，前往大森林。由于他们的尊重，出家的人并未因自己的喜好而出家。旧的使者们也对他们说——‘尊者们，请不要厌倦，居住在家中是无法持久的。’于是，他们更加渴望出家。"


Bhagavā āvajjanto tesaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā ‘‘ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, handa nesaṃ kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathetvā tattha netvā anabhiratiṃ vinodessāmī’’ti kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathesi. Te taṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Daṭṭhukāmattha, bhikkhave, kuṇāladahanti? Āma bhagavāti. Yadi evaṃ, etha, gacchāmāti. Iddhimantānaṃ bhagavā gamanaṭṭhānaṃ mayaṃ kathaṃ gamissāmāti? Tumhe gantukāmā hotha, ahaṃ mamānubhāvena gahetvā gamissāmīti. Sādhu, bhanteti. Atha bhagavā pañca bhikkhusatāni gahetvā ākāse uppatitvā kuṇāladahe patiṭṭhāya te bhikkhū āha – ‘‘bhikkhave, imasmiṃ kuṇāladahe yesaṃ macchānaṃ nāmaṃ na jānātha, tesaṃ nāmaṃ pucchathā’’ti.

Te pucchiṃsu, bhagavā pucchitapucchitaṃ kathesi. Na kevalaṃ macchānaṃyeva, tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhānampi pabbatapāde dvipadacatuppadasakuṇānampi nāmāni pucchāpetvā kathesi. Atha dvīhi sakuṇehi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahitadaṇḍake nisinno kuṇālasakuṇarājā purato pacchato ubhosu passesu sakuṇasaṅghaparivuto āgacchati. Bhikkhū taṃ disvā – ‘‘esa, bhante, imesaṃ sakuṇānaṃ rājā bhavissati, parivārā ete etassā’’ti maññāmāti. Evameva, bhikkhave, ayampi mama vaṃso mama paveṇīti. Idāni tāva mayaṃ, bhante, ete sakuṇe passāma. Yaṃ pana bhagavā ‘‘ayampi mama vaṃso mama paveṇī’’ti āha, taṃ sotukāmamhāti. Sotukāmattha bhikkhaveti? Āma, bhagavāti. Tena hi suṇāthāti tīhi gāthāsatehi maṇḍetvā kuṇālajātakaṃ kathento anabhiratiṃ vinodesi. Desanāpariyosāne sabbepi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, maggeneva ca nesaṃ iddhipi āgatā. Bhagavā – ‘‘hotu tāva ettakaṃ etesaṃ bhikkhūna’’nti ākāse uppatitvā mahāvanameva agamāsi. Tepi bhikkhū gamanakāle dasabalassa ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ānubhāvena bhagavantaṃ parivāretvā mahāvane otariṃsu.

Bhagavā paññattāsane nisīditvā te bhikkhū āmantetvā – ‘‘etha, bhikkhave, nisīdatha, uparimaggattayavajjhānaṃ vo kilesānaṃ pahānāya kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Bhikkhū cintesuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā kuṇāladahaṃ netvā anabhiratiṃ vinodesi, tattha sotāpattiphalappattānaṃ no idāni idha tiṇṇaṃ maggānaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi, na kho panamhehi ‘sotāpannā maya’nti vītināmetuṃ vaṭṭati, uttamapurisasadisehi no bhavituṃ vaṭṭatī’’ti te dasabalassa pāde vanditvā uṭṭhāya nisīdanaṃ papphoṭetvā visuṃ visuṃ pabbhārarukkhamūlesu nisīdiṃsu.

Bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū pakatiyāpi avissaṭṭhakammaṭṭhānā, laddhupāyassa pana bhikkhuno kilamanakāraṇaṃ nāma natthi. Gacchantā gacchantā ca vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā – ‘‘attanā attanā paṭiladdhaguṇaṃ ārocessāmā’ti mama santikaṃ āgamissanti. Etesu āgatesu dasasahassacakkavāḷe devatā ekacakkavāḷe sannipatissanti, mahāsamayo bhavissati, vivitte okāse mayā nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti. Tato vivitte okāse buddhāsanaṃ paññapetvā nisīdi.


333. "佛陀观察到他们的不满，知道‘这些比丘与这样的佛陀一起居住，感到厌倦，干脆我就讲述一下关于金翅鸟的故事，带他们去那里，消除他们的不满。’于是，他讲述了金翅鸟的故事。他们渴望看到。为了看到，比丘们说——‘是的，尊者。’如果是这样，那么，走吧。’那些有神通的佛陀说——‘我们要如何去往目的地呢？’你们想去吗？‘我们想去，尊者。’‘很好，’他们说。于是佛陀抓住五百比丘，腾空而起，降落在金翅鸟的栖息地，并对他们说——‘比丘们，你们在这里不知道的鱼的名字，去问问他们。’"
他们询问，佛陀讲述了被问及的内容。不仅是鱼的名字，在那片森林中，树木、山脚下的二足和四足动物的名字也被问及。然后，两只鸟用嘴巴啄咬，坐在被抓住的鸟的树枝上，金翅鸟王在前面，后面和两侧都有鸟群环绕着他。比丘们看到后——‘这位尊者将是这些鸟的王，众鸟围绕着他。’同样，比丘们说——‘这也是我的宗族，我的后裔。’现在我们看到这些鸟，尊者。至于佛陀所说的‘这也是我的宗族，我的后裔’，我们渴望听到。’为了听到，尊者们说——‘是的，尊者。’因此，佛陀用三百首歌来讲述金翅鸟的故事，消除了他们的不满。在讲述结束时，所有人都获得了初果，神通也随之而来。佛陀说——‘愿这些比丘们获得这些。’于是，他腾空而起，回到了大森林。
比丘们在出发的时候，依靠十力的加持，到了大森林的时候，凭借自己的力量，围绕着佛陀进入大森林。
佛陀坐在设定的座位上，召唤这些比丘——‘来吧，比丘们，坐下。我将为你们讲解去除烦恼的方法。’比丘们思考——‘佛陀知道我们的不满，带着金翅鸟来消除我们的不满，现在他没有给我们三条道路的修行方法，而是无法让我们说‘我们是初果者’，无法与优秀的人相提并论。’于是，他们向十力的佛陀顶礼，站起身来，坐下后，分别坐在大树的根部。
佛陀思考——‘这些比丘们自然是没有专注的修行方法，但对于获得的方法，他们没有疲惫的原因。走着走着，增进内观，获得阿罗汉果——‘我将向他们展示自己所获得的品质’。他们在我这里会来。’在这些人到达时，十万天神将聚集在一个天界，伟大的集会将会到来，我将坐在空旷的地方。’于是，他在空旷的地方设立了佛座，坐下。"


Sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatathero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tato aparo tato aparoti pañcasatāpi paduminiyaṃ padumāni viya vikasiṃsu. Sabbapaṭhamaṃ arahattappattabhikkhu – ‘‘bhagavato ārocessāmī’’ti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā nisīdanaṃ papphoṭetvā uṭṭhāya dasabalābhimukho ahosi. Evaṃ aparopi aparopīti pañcasatāpi bhattasālaṃ pavisantā viya paṭipāṭiyāva āgamaṃsu. Paṭhamaṃ āgato vanditvā nisīdanaṃ paññapetvā ekamantaṃ nisīditvā paṭiladdhaguṇaṃ ārocetukāmo – ‘‘atthi nu kho añño koci, natthī’’ti nivattitvā āgamanamaggaṃ olokento aparampi addasa aparampi addasa. Iti sabbepi te āgantvā ekamantaṃ nisīditvā ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesīti. Khīṇāsavānaṃ kira dve ākārā honti – ‘‘aho vata mayā paṭiladdhaguṇaṃ sadevako loko khippameva paṭivijjheyyā’’ti cittaṃ uppajjati. Paṭiladdhabhāvaṃ pana nidhiladdhapuriso viya na aññassa ārocetukāmo hoti.

Evaṃ osīdamatte pana tasmiṃ ariyamaṇḍale pācīnayugandharaparikkhepato abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhūti imehi upakkilesehi vippamuttaṃ buddhuppādapaṭimaṇḍitassa lokassa rāmaṇeyyakadassanatthaṃ pācīnadisāya ukkhittarajatamayamahāādāsamaṇḍalaṃ viya, nemivaṭṭiyaṃ gahetvā parivattiyamānarajatacakkasassirikaṃ puṇṇacandamaṇḍalaṃ ullaṅghitvā anilapathaṃ paṭipajjittha. Iti evarūpe khaṇe laye muhutte bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.

Tattha bhagavāpi mahāsammatassa vaṃse uppanno, tepi pañcasatā bhikkhū mahāsammatassa kule uppannā. Bhagavāpi khattiyagabbhe jāto, tepi khattiyagabbhe jātā. Bhagavāpi rājapabbajito, tepi rājapabbajitā. Bhagavāpi setacchattaṃ pahāya hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ nissajjetvā pabbajito, tepi setacchattaṃ pahāya hatthagatāni rajjāni nissajjetvā pabbajitā. Iti bhagavā parisuddhe okāse parisuddhe rattibhāge sayaṃ parisuddho parisuddhaparivāro vītarāgo vītarāgaparivāro vītadoso vītadosaparivāro vītamoho vītamohaparivāro nittaṇho nittaṇhaparivāro nikkileso nikkilesaparivāro santo santaparivāro danto dantaparivāro mutto muttaparivāro ativiya virocatīti. Vaṇṇabhūmi nāmesā, yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Iti ime bhikkhū sandhāya vuttaṃ – ‘‘pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehī’’ti.


334. "持有所有的初步修行方法的比丘，获得了阿罗汉果。然后，越来越多的比丘如同五百朵莲花般绽放。获得阿罗汉果的比丘——‘我将向佛陀报告’——推开座位，站起身来，面向十力的佛陀。如此，越来越多的比丘如同五百位比丘进入了食堂，依照规定到达。首先抵达的比丘们，礼敬后坐下，准备报告自己所获得的品质——‘是否还有其他人，还是没有’——于是他们转身观察来路，看到另一个，看到另一个。于是，他们都聚集在一起，坐下，彼此没有谈论这个，彼此没有谈论那个。对于已经消灭烦恼的人来说，确实有两个方面——‘真是太好了，我获得的品质，整个有情世界都可以迅速证得’的想法产生。而已获得的状态，像是获得财富的人，不愿意向他人报告。
当他们处于这种状态时，从那神圣的圈子里，东边的风、尘土、烟雾、阴影、黑暗等这些污染物，清净的佛陀所装饰的世界，为了展示美丽的景象，像是东边升起的闪亮的银色巨大圆盘，抓住了轮回，转动着轮回的光辉，行走于无风的道路。于是，在这样的时刻，佛陀在迦毗罗卫国的伟大森林中，和大比丘群体一起，和五百位比丘共同住在一起，所有人都获得了阿罗汉果。
在这里，佛陀也是伟大的圣主的后裔，这五百位比丘也是伟大的圣主的家族。佛陀也是出生于贵族，五百位比丘也是出生于贵族。佛陀也是王子出家，五百位比丘也是王子出家。佛陀放弃了白伞，放弃了掌握的轮王国，出家，五百位比丘也放弃了白伞，放弃了掌握的王国，出家。因此，佛陀在清净的地方，清净的夜间，自我清净，清净的随行，超越贪欲，超越贪欲的随行，超越嗔恨，超越嗔恨的随行，超越愚痴，超越愚痴的随行，超越执着，超越执着的随行，超越烦恼，超越烦恼的随行，超越安宁，安宁的随行，超越驯服，驯服的随行，超越解脱，解脱的随行，极其光辉灿烂。这里的光明，尽其所能，尽其所应。这样说的正是这些比丘——‘五百位比丘，所有人都获得了阿罗汉果。’"


Yebhuyyenāti bahutarā sannipatitā, mandā na sannipatitā asaññā arūpāvacaradevatā samāpannadevatā ca. Tatrāyaṃ sannipātakkamo mahāvanassa kira sāmantā devatā caliṃsu – ‘‘āyāma, bho buddhadassanaṃ nāma bahūpakāraṃ, dhammassavanaṃ bahūpakāraṃ, bhikkhusaṅghadassanaṃ bahūpakāraṃ, āyāma āyāmā’’ti mahāsaddaṃ kurumānā āgantvā bhagavantañca taṃmuhuttaṃ arahattappattakhīṇāsave ca vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Eteneva upāyena tāsaṃ tāsaṃ saddaṃ sutvā saddantaraaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena tiyojanasahassavitthate himavante, tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesu, navanavutiyā doṇamukhasatasahassesu, channavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesu, chapaṇṇāsāya ratanākaresūti sakalajambudīpe, pubbavidehe, aparagoyāne, uttarakurumhi, dvīsu parittadīpasahassesūti sakalacakkavāḷe, tato dutiyatatiyacakkavāḷeti evaṃ dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitāti veditabbā. Dasasahassacakkavāḷañhi idha dasalokadhātuyoti adhippetā. Tena vuttaṃ – ‘‘dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā hontī’’ti.

Evaṃ sannipatitāhi devatāhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ yāva brahmalokā sūcighare nirantaraṃ pakkhittasūcīhi viya paripuṇṇaṃ hoti. Tatra brahmalokassa evaṃ uccattanaṃ veditabbaṃ. Lohapāsāde kira sattakūṭāgārasamo pāsāṇo brahmaloke ṭhatvā adho khitto catūhi māsehi pathaviṃ pāpuṇāti. Evaṃ mahante okāse yathā heṭṭhā ṭhatvā khittāni pupphāni vā dhūmo vā upari gantuṃ, upari vā ṭhatvā khittasāsapā heṭṭhā otarituṃ antaraṃ na labhanti, evaṃ nirantaraṃ devatā ahesuṃ. Yathā kho pana cakkavattirañño nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ hoti, āgatāgatā mahesakkhā khattiyā okāsaṃ labhantiyeva, parato parato pana atisambādhaṃ hoti, evameva bhagavato nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ, āgatāgatā mahesakkhā devatā ca mahābrahmāno ca okāsaṃ labhantiyeva. Apisudaṃ bhagavato āsannāsannaṭṭhāne mahāparinibbāne vuttanayeneva vālaggakoṭinitudanamatte padese dasapi vīsampi sabbaparato tiṃsampi devatā sukhume sukhume attabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu. Saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu.

Suddhāvāsakāyikānanti suddhāvāsavāsīnaṃ. Suddhāvāsā nāma suddhānaṃ anāgāmikhīṇāsavānaṃ āvāsā pañca brahmalokā. Etadahosīti kasmā ahosi? Te kira brahmāno samāpattiṃ samāpajjitvā yathāparicchedena vuṭṭhitā brahmabhavanaṃ olokentā pacchābhatte bhattagehaṃ viya suññataṃ addasaṃsu. Tato ‘‘kuhiṃ brahmāno gatā’’ti āvajjantā mahāsamāgamaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ samāgamo mahā, mayaṃ ohīnā, ohīnakānaṃ okāso dullabho hoti, tasmā gacchantā atucchahatthā hutvā ekekaṃ gāthaṃ abhisaṅkharitvā gacchāma. Tāya mahāsamāgame ca attano āgatabhāvaṃ jānāpessāma, dasabalassa ca vaṇṇaṃ bhāsissāmā’’ti. Iti tesaṃ samāpattito vuṭṭhāya āvajjitattā etadahosi.



335. "众多的天神聚集在一起，缓慢的没有聚集的无形的无色界天神和入定的天神也在其中。此时，伟大的森林的守护神们说——‘哦，佛陀的出现有很多的好处，听闻法有很多的好处，见到比丘僧团也有很多的好处，哦，真是好啊’。于是，他们发出巨大的声音，聚集到佛陀那里，恭敬地向佛陀和那时获得阿罗汉果的比丘们致敬，坐在一旁。通过这种方式，听到他们的声音，像是听到来自三千大千世界的声音，听到来自喜马拉雅山的声音，听到来自数以千计的城市的声音，听到来自数以百计的船只的声音，听到来自数以百计的村庄的声音，听到来自整个贾姆布迪（印度次大陆）的声音，听到来自东部的声音，听到来自西部的声音，听到来自北部的声音，听到来自南部的声音，听到来自整个轮回的声音，因此在十万轮回的天神中，聚集在一起是可以理解的。十万轮回的天神在这里指的是十个世界的天神。因此说——‘在十个世界的天神中，众多的天神聚集在一起。’"
通过这样聚集的天神，整个轮回的中心直到天界都是充满的。关于天界的高度，应当这样理解：在金色的宫殿中，像是七层楼的石头，在天界中矗立着，经过四个月的时间才降落到地面。这样，在广阔的地方，像是下面的花朵或烟雾被抛弃，无法上升，或者在上面无法降落，天神们便是如此。就像轮王的坐处没有阻碍，来来往往的伟大贵族们能获得空间，而远方的空间则是极其拥挤，同样，佛陀的坐处没有阻碍，来来往往的伟大天神和大梵天也能获得空间。即使在佛陀的近处，伟大的涅槃中，按照所说的那样，十到二十、三十的天神都在微妙的身体中聚集，坐下。六十六个天神坐下。
“清净的住处”，指的是清净的住处的居住者。清净的住处是指那些已经证得不再回流的阿那含的五个天界。于是，发生了这样的事情——为什么会这样呢？因为这些梵天在入定后，按照适当的界限，观察到梵天的宫殿，像是饭后看到空荡荡的饭厅。于是，他们思考——‘梵天们去哪里了’。当他们观察到伟大的聚会后——‘这聚会是伟大的，我们被抛弃，被抛弃的人获得空间是困难的，因此在离去时，不要徒劳无功，个个唱一首歌，离去。通过这伟大的聚会，我们将知道自己的到来，谈论佛陀的光辉’。因此，他们从入定中醒来，思考到此。

332.Bhagavato purato pāturahesunti pāḷiyaṃ bhagavato santike abhimukhaṭṭhāneyeva otiṇṇā viya katvā vuttā, na kho panettha evaṃ attho veditabbo. Te pana brahmaloke ṭhitāyeva gāthā abhisaṅkharitvā eko puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari, eko dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari. Tato puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā nīlakasiṇaṃ samāpajjitvā nīlarasmiyo vissajjitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ maṇicammaṃ paṭimuñcanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā buddhavīthi nāma kenaci ottharituṃ na sakkā, tasmā pahaṭabuddhavīthiyāva āgantvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito attanā abhisaṅkhataṃ gāthaṃ abhāsi.

Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi pītakasiṇaṃ samāpajjitvā pītarasmiyo suvaṇṇapabhaṃ muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ suvaṇṇapaṭaṃ pārupento viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi lohitakasiṇaṃ samāpajjitvā lohitarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ rattavarakambalena parikkhipanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmāpi odātakasiṇaṃ samāpajjitvā odātarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ sumanapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva aṭṭhāsi.

Pāḷiyaṃ pana ‘‘bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsū’’ti evaṃ ekakkhaṇaṃ viya purato pātubhāvo ca abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitabhāvo ca vutto, so iminā anukkamena ahosi, ekato katvā pana dassito. Gāthābhāsanaṃ pana pāḷiyaṃ visuṃ visuṃyeva vuttaṃ.

Tattha mahāsamayoti mahāsamūho. Pavanaṃ vuccati vanasaṇḍo. Ubhayenapi bhagavā imasmiṃ vanasaṇḍe ajja mahāsamūho mahāsannipātoti āha. Tato yesaṃ so sannipāto, te dassetuṃ devakāyāsamāgatāti āha. Tattha devakāyāti devaghaṭā. Āgatamha imaṃ dhammasamayanti evaṃ samāgate devakāye disvā mayampi imaṃ dhammasamūhaṃ āgatā. Kiṃ kāraṇā? Dakkhitāye aparājitasaṅghaṃ, kenaci aparājitaṃ ajjeva tayo māre madditvā vijitasaṅgāmaṃ imaṃ aparājitasaṅghaṃ dassanatthāya āgatamhāti attho. So pana brahmā imaṃ gāthaṃ bhāsitvā bhagavantaṃ abhivādetvā puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃyeva aṭṭhāsi.

Atha dutiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha tatra bhikkhavoti tasmiṃ sannipātaṭṭhāne bhikkhū. Samādahaṃsūti samādhinā yojesuṃ. Cittamattano ujukaṃ akaṃsūti attano cittaṃ sabbe vaṅkakuṭilajimhabhāve haritvā ujukaṃ akariṃsu. Sārathīva nettāni gahetvāti yathā samappavattesu sindhavesu odhastapatodo sārathi sabbayottāni gahetvā acodento avārento tiṭṭhati, evaṃ chaḷaṅgupekkhāsamannāgatā guttadvārā sabbepete pañcasatā bhikkhū indriyāni rakkhanti paṇḍitā, ete daṭṭhuṃ idhāgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.


332. "佛陀面前显现，正如在佛陀的教导下，众多天神聚集在一起，然而在这里不应理解为如此。那些在梵天界的天神们吟唱着诗句，一个降落在东面轮回的入口，一个降落在南面轮回的入口，一个降落在西面轮回的入口，一个降落在北面轮回的入口。于是，降落在东面轮回入口的梵天，进入了青色的定境，释放出青色的光辉，像是向十万轮回的天神们展示自己的来临，因此无人能阻挡佛陀的道路，因此他来到被称为佛陀的道路，向佛陀致敬，站在一旁。站在一旁，他吟唱了自己所思考的诗句。
降落在南面轮回入口的梵天，进入了黄色的定境，释放出金色的光辉，像是向十万轮回的天神们展示自己的来临，因此他也站在那里。降落在西面轮回入口的梵天，进入了红色的定境，释放出红色的光辉，像是向十万轮回的天神们展示自己的来临，因此他也站在那里。降落在北面轮回入口的梵天，进入了白色的定境，释放出白色的光辉，像是向十万轮回的天神们展示自己的来临，因此他也站在那里。
在巴利文中提到“佛陀面前显现。然后，那些天神向佛陀致敬，站在一旁”，这样就提到了显现的时刻和站立的状态，逐渐显现出聚集的样子，诗句的吟唱在巴利文中则是逐一提到的。
在这里，伟大的聚会指的是伟大的集会。风被称为森林中的气流。佛陀在这个森林中说，今天有伟大的聚会，伟大的聚集。因此，聚集的天神们被称为“天神的聚集”。在这里，天神的聚集是指天神的集合。我们来到了这个法的聚会，看到聚集的天神们。为什么会这样？因为看到那些不可战胜的僧团，凭借不可战胜的力量，击败了三种魔，获得了这不可战胜的僧团的显现。因此，那位梵天吟唱了这首诗，向佛陀致敬，停留在东面轮回入口。
然后，第二位如前所述到来，吟唱诗句。在那里，那些比丘们在聚集的地方。聚集在一起，心意相连。所有人的心都朝向正直，所有人都抛弃了歪曲、曲折、阴险的状态，心意正直。就像车夫抓住缰绳，像是在广阔的河流中，车夫抓住所有的缰绳，控制着所有的方向，所有的比丘们都保持着警觉，保护着他们的感官，智者们说：“我们在这里看到佛陀。”他也如常地停留在适当的地方。"


Atha tatiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha chetvā khīlanti rāgadosamohakhīlaṃ chinditvā. Palighanti rāgadosamohapalighameva. Indakhīlantipi rāgadosamohaindakhīlameva. Ūhacca manejāti ete taṇhāejāya abhāvena anejā bhikkhū indakhīlaṃ ūhacca samūhanitvā. Te carantīti catūsu disāsu appaṭihatacārikaṃ caranti. Suddhāti nirupakkilesā. Vimalāti nimmalā. Idaṃ tasseva vevacanaṃ. Cakkhumatāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena. Sudantāti cakkhutopi dantā, sotatopi ghānatopi jivhātopi kāyatopi manatopi dantā. Susunāgāti taruṇanāgā. Te evarūpena anuttarena yogācariyena damite taruṇanāge dassanāya āgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.

Atha catuttho vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha gatāseti nibbematikasaraṇagamanena gatā. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.

Devatāsannipātavaṇṇanā

333. Atha bhagavā olokento pathavītalato yāva cakkavāḷamukhavaṭṭiparicchedā yāva akaniṭṭhabrahmalokā devatāsannipātaṃ disvā cintesi – ‘‘mahā ayaṃ devatāsamāgamo, bhikkhū pana evaṃ mahā devatāya samāgamoti na jānanti, handa, nesaṃ ācikkhāmī’’ti, evaṃ cintetvā ‘‘atha kho bhagavā bhikkhū āmantesī’’ti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tattha etaparamāti etaṃ paramaṃ pamāṇaṃ etesanti etaparamā. Idāni buddhānaṃ pana abhāvā ‘‘yepi te, bhikkhave, etarahī’’ti tatiyo vāro na vutto. Ācikkhissāmi, bhikkhaveti kasmā āha? Devatānaṃ cittakallatājananatthaṃ. Devatā kira cintesuṃ – ‘‘bhagavā evaṃ mahante samāgame mahesakkhānaṃyeva devatānaṃ nāmagottāni kathessati, appesakkhānaṃ kiṃ kathessatī’’ti? Atha bhagavā ‘‘imā devatā kiṃ cintentī’’ti āvajjanto mukhena hatthaṃ pavesetvā hadayamaṃsaṃ maddanto viya sabhaṇḍaṃ coraṃ gaṇhanto viya ca taṃ tāsaṃ cittācāraṃ ñatvā – ‘‘dasasahassacakkavāḷato āgatāgatānaṃ appesakkhamahesakkhānaṃ sabbāsampi devatānaṃ nāmagottaṃ kathessāmī’’ti cintesi.

Buddhā nāma mahantā ete sattavisesā, yaṃ sadevakassa lokassa diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, na kiñci katthaci nīlādivasena vibhattarūpārammaṇesu rūpārammaṇaṃ vā bherīsaddādivasena vibhattasaddārammaṇādīsu visuṃ visuṃ saddādiārammaṇaṃ vā atthi, yaṃ etesaṃ ñāṇamukhe āpāthaṃ nāgacchati. Yathāha –

‘‘Yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa…pe… sadevamanussāya diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tamahaṃ jānāmi, tamahaṃ passāmi, tamahaṃ abbhaññāsi’’nti (a. ni. 

333. "然后第三位如前所述到来，吟唱诗句。在那里，切断了烦恼的网，切断了贪、嗔、痴的网。封闭的网也是贪、嗔、痴的封闭。天神的网也是贪、嗔、痴的天神网。抛弃了欲望，超越了欲望的比丘们，抛弃了天神的网。它们在四个方向上行走，几乎没有阻碍地行走。清净是没有污染的。无染是没有污垢的。这是它的确切意义。明亮的是有五种眼睛的明亮者。善于驯服的是眼睛、耳朵、鼻子、舌头、身体和心都驯服。善于听闻的是年轻的蛇。它们以这种无上的修行被驯服，来到这里见佛陀。他也如常地停留在适当的地方。
然后第四位如前所述到来，吟唱诗句。在那里，去往涅槃的归宿，已经去往了。他也如常地停留在适当的地方。
天神聚集的描述
然后，佛陀观察到大地之下，直到轮回的边界，直到最高的梵天界，看到天神的聚集，思考道：“这真是一个伟大的天神聚会，但比丘们却不知道这样伟大的天神聚会，真是可惜，我要告诉他们。”于是，佛陀思考后说：“现在我来召唤比丘们。”在这里，接下来是指这些天神的聚集是极为重要的。现在，佛陀的缺席意味着“那些比丘们现在在这里”，第三个部分没有提到。为什么要说“我将告诉比丘们”？是为了让天神们的心灵得到愉悦。天神们思考道：“佛陀在如此伟大的聚会中，当然会谈论伟大的天神的名字和家族，难道会谈论小天神的名字吗？”于是，佛陀思考道：“这些天神在想什么？”他用手指向他们，像是捏着心脏的肉，像是抓住了盗贼的手，了解他们的心思，思考道：“我将谈论从十万轮回而来的所有天神的名字和家族。”
佛陀是伟大的，这些众生是不同的，什么是有情世界所见、所闻、所感、所知、所寻、所行、所思的，任何地方都没有因青色等而分散的现象，或因鼓声等而分散的声音，或因各种声音而分散的现象，这些都不在他们的智慧之中。正如所说：
“那些比丘们，关于有情世界……等等……关于有情和人类所见、所闻、所感、所知、所寻、所行的，我知道，我看见，我了解。”

4.24).

Evaṃ sabbattha appaṭihatañāṇo bhagavā sabbāpi tā devatā bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. ‘‘Kammāvaraṇena vā samannāgatā’’tiādinā nayena vuttā sattā abhabbā nāma. Te ekavihāre vasantepi buddhā na olokenti. Viparītā pana bhabbā nāma, te dūre vasantepi gantvā saṅgaṇhanti. Tasmā tasmimpi devatāsannipāte ye abhabbā, te pahāya bhabbe pariggahesi. Pariggahetvā – ‘‘ettakā ettha rāgacaritā, ettakā dosacaritā, ettakā mohacaritā’’ti caritavasena cha koṭṭhāse akāsi. Atha nesaṃ sappāyaṃ dhammadesanaṃ upadhārayanto – ‘‘rāgacaritānaṃ devatānaṃ sammāparibbājaniyasuttaṃ kathessāmi, dosacaritānaṃ kalahavivādasuttaṃ, mohacaritānaṃ mahābyūhasuttaṃ, vitakkacaritānaṃ cūḷabyūhasuttaṃ, saddhācaritānaṃ tuvaṭṭakapaṭipadaṃ, buddhicaritānaṃ purābhedasuttaṃ kathessāmī’’ti desanaṃ vavatthapetvā puna taṃ parisaṃ manasākāsi – ‘‘attajjhāsayena nu kho jāneyya, parajjhāsayena atthuppattikena pucchāvasenā’’ti. Tato ‘‘pucchāvasena jāneyyā’’ti ñatvā ‘‘atthi nu kho koci devatānaṃ ajjhāsayaṃ gahetvā caritavasena pañhaṃ pucchituṃ samattho’’ti ‘‘tesu pañcasatesu bhikkhūsu ekopi na sakkotī’’ti addasa. Tato asītimahāsāvake dve aggasāvake ca samannāharitvā ‘‘tepi na sakkontī’’ti disvā cintesi ‘‘sace paccekabuddho bhaveyya, sakkuṇeyya nu kho’’ti ‘‘sopi na sakkuṇeyyā’’ti ñatvā ‘‘sakkasuyāmādīsu koci sakkuṇeyyā’’ti samannāhari. Sace hi tesu koci sakkuṇeyya, taṃ pucchāpetvā attanā vissajjeyya, na pana tesupi koci sakkoti.

Athassa etadahosi – ‘‘mādiso buddhoyeva sakkuṇeyya, atthi pana katthaci añño buddho’’ti anantāsu lokadhātūsu anantañāṇaṃ pattharitvā olokento aññaṃ buddhaṃ na addasa. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ idāni attanā samaṃ na passeyya, so jātadivasepi brahmajālavaṇṇanāyaṃ vuttanayena attanā samaṃ apassanto – ‘‘aggohamasmi lokassā’’ti appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadi. Evaṃ aññaṃ attanā samaṃ apassitvā cintesi – ‘‘sace ahaṃ pucchitvā ahameva vissajjeyyaṃ, evampetā devatā na sakkhissanti paṭivijjhituṃ. Aññasmiṃ pana buddheyeva pucchante mayi ca vissajjante accherakaṃ bhavissati, sakkhissanti ca devatā paṭivijjhituṃ, tasmā nimmitabuddhaṃ māpessāmī’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya – ‘‘pattacīvaragahaṇaṃ ālokitavilokitaṃ samiñjitapasāritañca mama sadisaṃyeva hotū’’ti kāmāvacaracittehi parikammaṃ katvā pācīnayugandharaparikkhepato ullaṅghamānaṃ candamaṇḍalaṃ bhinditvā nikkhamantaṃ viya rūpāvacaracittena adhiṭṭhāsi.

Devasaṅgho taṃ disvā – ‘‘aññopi nu kho, bho, cando uggato’’ti āha. Atha candaṃ ohāya āsannatare jāte ‘‘na cando, sūriyo uggato’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na sūriyo, devavimānaṃ eka’’nti, puna āsannatare jāte ‘‘na devavimānaṃ, devaputto eko’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na devaputto, mahābrahmā eko’’ti, puna āsannatare jāte ‘‘na mahābrahmā, aparopi bho buddho āgato’’ti āha. Tattha puthujjanadevatā cintayiṃsu – ‘‘ekabuddhassa tāva ayaṃ devatāsannipāto, dvinnaṃ kīva mahanto bhavissatī’’ti. Ariyadevatā cintayiṃsu – ‘‘ekissā lokadhātuyā dve buddhā nāma natthi, addhā bhagavatā attanā sadiso añño eko buddho nimmito’’ti.


4.24). "因此，佛陀在所有方面都具备无碍的智慧，针对所有这些天神，按照可尊可卑的标准，划分为两个类别。所谓的不可尊者是指那些因业障而受阻的众生。即使他们住在同一个地方，佛陀也不会关注他们。而可尊者则相反，哪怕远在天边，也会前来聚集。因此，在天神的聚集中，那些不可尊者被排除在外，留下的都是可尊者。经过这样的划分——‘这些是贪心所作，这些是嗔恨所作，这些是愚痴所作’——按行为的不同划分为六个类别。然后他们思考着适合的法教：“我将为贪心的天神们讲解《正思维经》，为嗔恨的天神们讲解《争斗经》，为愚痴的天神们讲解《大迷经》，为思虑的天神们讲解《小迷经》，为信心的天神们讲解《信心之道》，为佛的天神们讲解《古老的破坏经》。”然后他再次思考那群天神的心态——“是以自我为中心，还是以他人为中心来进行询问？”于是他知道“是以询问为中心来了解的”，他发现“在这五百个比丘中，没有一个能够以自己的心态来询问他们的行为”。
然后他看到八十个大阿罗汉和两位最优秀的阿罗汉，发现“他们也不能做到”，于是他思考：“如果有独觉佛出现，他们能否做到？”他知道“他们也不能做到”。“在这些比丘中，有没有能够做到的？”于是他开始思考。如果在他们中有一个能够做到，他会通过询问来解答，而不是在他们中有一个能够做到。
于是他想到：“这样的佛陀只有他能做到，但在无边的世界中，是否还有其他佛？”他在无边的世界中观察，未能发现其他的佛。这并不奇怪，因为现在他自己也看不见与自己相同的存在，正如在出生的那天，按照佛陀的说法，他也看不见与自己相同的存在——“我在这个世界中是最优秀的”，发出没有回响的狮吼。于是他思考：“如果我询问并由我来解答，那么这些天神将无法理解。如果询问其他佛，而我来解答，那将是令人惊讶的，天神们能够理解。因此，我将让造作的佛显现。”于是他进入了超越的禅定，觉醒后思考：“愿我的托钵和衣物能与我相似。”他以欲界的心态准备，穿过东南角的障碍，像是冲破月亮的光环而出。
天神们看到这一幕，便说：“难道还有其他的，哦，月亮升起了吗？”于是他观察月亮，看到更近的地方升起时说：“不是月亮，是太阳升起了。”再看到更近的地方升起时说：“不是太阳，是天神的宫殿。”再看到更近的地方升起时说：“不是天神的宫殿，是独觉佛。”再看到更近的地方升起时说：“不是独觉佛，是大梵天。”再看到更近的地方升起时说：“不是大梵天，还有其他的佛陀降临。”在这里，世俗天神们思考：“一个佛的聚集，这样的天神聚集，若有两个，那将是多么伟大。”而圣者天神们则思考：“在一个世界中，绝对没有两个佛，显然，佛陀自己所创造的另一个佛。”


Atha tassa devasaṅghassa passantasseva nimmitabuddho āgantvā dasabalaṃ avanditvāva sammukhaṭṭhāne samasamaṃ katvā māpite āsane nisīdi. Bhagavatopi dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, nimmitassāpi dvattiṃsāva, bhagavatopi sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamanti , nimmitassāpi, bhagavato sarīrarasmiyo nimmitassa sarīre paṭihaññanti, nimmitassa sarīrarasmiyo bhagavato kāye paṭihaññanti. Tā dvinnampi buddhānaṃ sarīrato uggamma akaniṭṭhabhavanaṃ āhacca tato paṭinivattitvā devatānaṃ matthakapariyante otaritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ patiṭṭhahiṃsu. Sakalacakkavāḷagabbhaṃ suvaṇṇamayavaṅkagopānasīvinaddhamiva cetiyagharaṃ virocittha. Dasasahassacakkavāḷadevatā ekacakkavāḷe rāsibhūtā dvinnaṃ buddhānaṃ rasmigabbhantaraṃ pavisitvā aṭṭhaṃsu. Nimmitabuddho nisīdantoyeva dasabalassa bodhipallaṅke kilesappahānaṃ abhitthavanto –

‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ,

Tiṇṇaṃ pāraṅgataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ;

Nikkhamma gharā panujja kāme,

Kathaṃ bhikkhu sammā so loke paribbajeyyā’’ti. (su. ni. 361) –

Gāthaṃ abhāsi. Satthā devatānaṃ tāva cittakallatājananatthaṃ āgatāgatānaṃ nāmagottāni kathessāmīti cintetvā ācikkhissāmi, bhikkhavetiādimāha.



Atha tassa devasaṅghassa passantasseva nimmitabuddho āgantvā dasabalaṃ avanditvāva sammukhaṭṭhāne samasamaṃ katvā māpite āsane nisīdi. "佛陀来到天神的聚集处，向十力的佛鞠躬，坐在正中间的座位上。佛陀也具备三十种大人特征，显现的佛也具备三十种特征，佛陀的身体发出六种光辉，显现的佛也一样，佛陀的身体光辉在显现的身体上反射，显现的身体光辉在佛陀的身上反射。那两位佛的身体升起，靠近最高的宫殿，然后返回，降落在天神的头顶，最终在轮回的入口处安住。整个轮回的空间，宛如金色的光辉照耀着圣地。十万轮回的天神聚集在同一个轮回中，进入了两位佛的光辉之中，停留在那里。显现的佛坐在十力的菩提座上，宣讲着断除烦恼的教义——
“我问那位具大智慧的修行者，
已渡过三界，安住于涅槃之处；
离开家舍，放下欲望，
比丘如何在世间正当出家？”
他吟唱了这首诗。老师思考道：“我将为天神们讲述他们的名字和家族，以使他们的心灵得到愉悦。”

334. Tattha silokamanukassāmīti akkharapadaniyamitaṃ vacanasaṅghātaṃ pavattayissāmi. Yattha bhummā tadassitāti yesu yesu ṭhānesu bhummā devatā taṃ taṃ nissitā. Ye sitā girigabbharantiādīhi tesaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ kathesi, ye bhikkhū girikucchiṃ nissitāti attho. Pahitattāti pesitacittā. Samāhitāti avikkhittā.

Puthūti bahujanā. Sīhāva sallīnāti sīhā viya nilīnā ekattaṃ upagatā. Lomahaṃsābhisambhunoti lomahaṃsaṃ abhibhavitvā ṭhitā, nibbhayāti vuttaṃ hoti. Odātamanasā suddhāti odātacittā hutvā suddhā. Vippasannāmanāvilāti vippasannaanāvilā.

Bhiyyopañcasate ñatvāti sammāsambuddhena saddhiṃ atirekapañcasate bhikkhū jānitvā. Vane kāpilavatthaveti kapilavatthusamīpamhi jāte vanasaṇḍe. Tato āmantayī satthāti tadā āmantayi. Sāvakesāsane rateti attano dhammadesanāya savanante jātattā sāvake sikkhattayasāsane ratattā sāsane rate. Idaṃ sabbaṃ – ‘‘silokamanukassāmī’’ti vacanato aññena vuttaṃ viya katvā vadati.

Devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti te dibbacakkhunā vijānāthāti nesaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhuñāṇābhinīhāratthāya kathesi. Te ca ātappamakaruṃ, sutvā buddhassa sāsananti te ca bhikkhū taṃ buddhasāsanaṃ sutvā tāvadeva tadatthāya vīriyaṃ kariṃsu.

Evaṃ katamattātappānaṃyeva tesaṃ pāturahu ñāṇaṃ. Kīdisaṃ? Amanussānaṃ dassanaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ uppajji. Na taṃ tehi tasmiṃ khaṇe parikammaṃ katvā uppāditaṃ. Ariyamaggeneva hi taṃ nipphannaṃ. Amanussadassanatthaṃ panassa abhinīhāramattameva kataṃ. Satthāpi – ‘‘atthi tumhākaṃ ñāṇaṃ, taṃ nīharitvā tena hi te vijānāthā’’ti idameva sandhāya ‘‘te vijānātha, bhikkhavo’’ti āha.

Appeke satamaddakkhunti tesu bhikkhūsu ekacce bhikkhū amanussānaṃ sataṃ addasaṃsu. Sahassaṃ atha sattarinti eke sahassaṃ. Eke sattati sahassāni.

Sataṃ eke sahassānanti eke satasahassaṃ addasaṃsu. Appekenantamaddakkhunti vipulaṃ addasaṃsu, satavasena sahassavasena ca aparicchinnepi addasaṃsūti attho. Kasmā? Yasmā disā sabbā phuṭā ahuṃ, bharitā sampuṇṇāva ahesuṃ.

Tañca sabbaṃ abhiññāyāti yaṃ tesu ekenekena diṭṭhaṃ, tañca sabbaṃ jānitvā. Vavatthitvāna cakkhumāti hatthatale lekhaṃ viya paccakkhato vavatthapetvā pañcahi cakkhūhi cakkhumā satthā. Tato āmantayīti pubbe vuttagāthameva nāmagottakittanatthāya āha. Tumhe ete vijānātha, passatha, oloketha, ye vohaṃ kittayissāmīti ayamettha sambandho. Girāhīti vacanehi. Anupubbasoti anupaṭipāṭiyā.



334. "在这里，我将阐述以‘silokamanukassāmī’为主题的言辞。‘在何处有大地’是指在何处存在的地神，依赖于这些地方的地神。那些在白色山洞中等地方的比丘的容貌被描述，意指那些比丘依赖于山的怀抱。‘被派遣’是指心意已被派遣。‘专注’是指没有分心。
‘普遍’是指大众。‘像狮子一样安静’是指像狮子一样沉静，聚集在一起。‘被毛虫所覆盖’是指被毛虫所覆盖，表示无畏。‘内心纯净’是指内心洁净，清净。‘心思明了、不混乱’是指内心明了而不混乱。
‘更加知道五百’是指与正觉者一起，知道超过五百位比丘。‘在卡皮拉村’是指在卡皮拉村附近的丛林中。然后，老师在那时召唤他们。‘在弟子教法中乐于专注’是指因自己的法教而乐于听闻，因弟子三学而乐于教法。所有这些——‘我将阐述以silokamanukassāmī’为主题的言辞，仿佛是用其他方式表达出来。
‘天神的身体美好’是指他们以天眼识知晓，老师为那些比丘们讲述这些。那些比丘们努力修行，听闻佛陀的教法，因此他们为此而努力。
因此，因他们的努力而显现的智慧是怎样的？是非人所见的天眼智慧涌现。那并不是他们在那一刻通过修行而获得的，而是通过圣道所成就的。为了非人所见，智慧仅仅是被引导而已。老师也说：“你们有智慧，凭此智慧你们能知晓。”这是指他们能够理解。
有些比丘看到的是‘一百’。在这些比丘中，有些比丘看到的是‘一千’。有的看到七百。有的看到七十个一千。
有些看到的是‘一千’和‘一百’的众多。而有些看到的是‘广泛’和‘无边’的，意思是以百、以千的方式看到无尽的。为什么呢？因为所有方向都被打开，充满了。
所有这些都是被知晓的，指的是在他们中每一个人所见的，所有这些都被知晓。老师如同手掌上的印记一样，清晰可见，正如用五种眼睛的智慧所见。然后，老师召唤他们，正如之前所述的诗句，是为了说明名字和家族。‘你们应当知晓、见到、观察，我将为你们描述’这是这里的联系。‘口’是指言语。‘逐步’是指逐步进行。"

335.Sattasahassā te yakkhā, bhummā kāpilavatthavāti sattasahassā tāvettha kapilavatthuṃ nissāya nibbattā bhummā yakkhāyevāti vadati . Iddhimantoti dibbaiddhiyuttā. Jutimantoti ānubhāvasampannā. Vaṇṇavantoti sarīravaṇṇasampannā. Yasassinoti parivārasampannā. Modamānā abhikkāmunti tuṭṭhacittā āgatā. Bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti imaṃ mahāvanaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ bhikkhūnaṃ dassanatthāya āgatā. Atha vā samitinti samūhaṃ, bhikkhusamūhaṃ dassanāya āgatātipi attho.

Chasahassā hemavatā, yakkhā nānattavaṇṇinoti chasahassā hemavatapabbate nibbattayakkhā, te ca sabbepi nīlādivaṇṇavasena nānattavaṇṇā.

Sātāgirā tisahassāti sātāgiripabbate nibbattayakkhā tisahassā.

Iccete soḷasasahassāti ete sabbepi soḷasasahassā honti.

Vessāmittā pañcasatāti vessāmittapabbate nibbattā pañcasatā.

Kumbhīro rājagahikoti rājagahanagare nibbatto kumbhīro nāma yakkho. Vepullassa nivesananti tassa vepullapabbato nivesanaṃ nivāsanaṭṭhānanti attho. Bhiyyo naṃ satasahassaṃ, yakkhānaṃ payirupāsatīti taṃ atirekaṃ yakkhānaṃ satasahassaṃ payirupāsati. Kumbhīro rājagahiko, sopāgā samitiṃ vananti sopi kumbhīro saparivāro imaṃ vanaṃ bhikkhusamitiṃ dassanatthāya āgato.

336.Purimañca disaṃ rājā, dhataraṭṭho pasāsatīti pācīnadisaṃ anusāsati. Gandhabbānaṃ adhipatīti catūsupi disāsu gandhabbānaṃ jeṭṭhako. Sabbe te tassa vase vattanti. Mahārājā yasassisoti mahāparivāro eso mahārājā.

Puttāpitassa bahavo, indanāmā mahabbalāti tassa dhataraṭṭhassa bahavo mahabbalā puttā, te sabbe sakkassa devarañño nāmadhārakā.

Virūḷho taṃ pasāsatīti taṃ disaṃ virūḷho anusāsati.

Puttāpi tassāti tassāpi tādisāyeva puttā. Pāḷiyaṃ pana ‘‘mahabbalā’’ti likhanti. Aṭṭhakathāyaṃ sabbavāresu ‘‘mahābalā’’ti pāṭho.

‘‘Purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho, dakkhiṇena virūḷhako;

Pacchimena virūpakkho, kuvero uttaraṃ disaṃ.

Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā;

Daddallamānā aṭṭhaṃsu, vane kāpilavatthave’’ti.

Imā pana gāthā sabbasaṅgāhikavasena vuttā.

Ayañcettha attho – dasasahassacakkavāḷe dhataraṭṭhā nāma mahārājāno atthi. Te sabbepi koṭisatasahassakoṭisatasahassagandhabbaparivārā āgantvā puratthimāya disāya kapilavatthumahāvanato paṭṭhāya cakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhitā. Evaṃ dakkhiṇadisādīsu virūḷhakādayo. Tenevāha – ‘‘samantā caturo disā, daddallamānā aṭṭhaṃsū’’ti. Idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘samantā cakkavāḷehi āgantvā caturo disā pabbatamatthakesu aggikkhandhā viya suṭṭhu jalamānā ṭhitā’’ti. Te pana yasmā kapilavatthuvanameva sandhāya āgatā, tasmā cakkavāḷaṃ pūretvā cakkavāḷena samasamā ṭhitāpi – ‘‘vane kāpilavatthave’’ti vuttā.



335. "七千个夜叉，居住于卡皮拉村，七千个夜叉是指依赖于卡皮拉村而生的地夜叉。‘具神通’是指具备神通的天神。‘具光辉’是指具备光辉的天神。‘具美貌’是指身体美丽的天神。‘具声望’是指有众多随侍的天神。‘愉悦地而来’是指心满意足而来的天神。‘比丘们的聚集’是指为了见到比丘们而来到这个大森林。或者，‘聚集’是指为了见到比丘的群体而来的意思。
六千个海神，夜叉以不同的颜色存在，六千个海神是指居住于海山的夜叉，他们的颜色各异，如蓝色等。
三千个山神，是指居住于山的夜叉，三千个山神。
这些都是十六千个，所有这些都是十六千个。
五百个天神，是指居住于天神山的五百个天神。
库姆比罗，来自拉贾戈哈（现代的拉贾吉尔）是指在拉贾戈哈城出生的库姆比罗夜叉。‘广阔的居所’是指他的广阔居所。更有一百个夜叉，围绕着他，表示他有一百个夜叉的随侍。库姆比罗来自拉贾戈哈，他也来到这个森林，带着随侍，为了见到比丘们的聚集。
336. “在东边，国王达哈拉托统治着，指的是东边的统治。‘在四方的天神中’是指四个方向的天神中的首领。所有这些都在他的统治之下。‘伟大的国王’是指拥有众多随侍的伟大国王。
许多的儿女，名为因达，力量强大，指的是达哈拉托的许多强大的儿女，他们都是萨迦国王的名字的持有者。
‘他统治着那一方’是指他在那一方的统治。
‘他的儿女也是如此’是指他的儿女也都是如此。在巴利经中写作‘强大’。在注释中写作‘伟大的力量’。
“东边的达哈拉托，南边的维鲁拉，西边的维鲁帕克，北边的库维罗。四位伟大的国王，环绕四方，像在卡皮拉村的森林中显现。”
这些诗句是以普遍的方式表达的。
这里的意思是：在十万轮回中，国王达哈拉托存在。他们都聚集在数以亿计的天神之中，来到东边的卡皮拉村的大森林中，充满了轮回的空间而停留。这样在南方等地的维鲁拉等也是如此。因此说：“四方环绕，显现于众多。”这实际上是指：“四方的轮回中，像在山顶的火焰一样，清晰可见。”他们由于是指向卡皮拉村而来，因此在充满轮回的空间中，虽然在轮回中安住，但仍然被称为“在卡皮拉村的森林中”。

337.Tesaṃ māyāvino dāsā, āguṃ vañcanikā saṭhāti tesaṃ mahārājānaṃ katapāpapaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya yuttā kuṭilācārā dāsā atthi, ye sammukhaparammukhavañcanāhi lokaṃ vañcanato ‘‘vañcanikā’’ti ca, kerāṭiyasāṭheyyena samannāgatattā ‘‘saṭhā’’ti ca vuccanti, tepi āgatāti attho. Māyā kuṭeṇḍu viṭeṇḍu, viṭucca viṭuṭo sahāti te dāsā sabbepi māyākārakāva. Nāmena panettha eko kuṭeṇḍu nāma, eko viṭeṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana ‘‘veṭeṇḍū’’ti likhanti. Eko viṭucca nāma, eko viṭuṭo nāma. Sahāti sopi viṭuṭo tehi saheva āgato.

Candanokāmaseṭṭho ca, kinnighaṇḍu nighaṇḍu cāti aparo kinnighaṇḍu nāma. Pāḷiyaṃ pana ‘‘kinnughaṇḍū’’ti likhanti. Nighaṇḍu cāti añño nighaṇḍu nāma, ettakā dāsā. Ito pare pana –

‘‘Panādo opamañño ca, devasuto ca mātali;

Cittaseno ca gandhabbo, naḷo rājā janesabho;

Āguṃ pañcasikho ceva, timbarū sūriyavacchasā’’ti. –

Ime devarājāno. Tattha devasutoti devasārathi. Cittasenoti citto ca seno ca cittaseno ca. Gandhabboti ayaṃ cittaseno gandhabbakāyiko devaputto, na kevalaṃ cesa, sabbe pete panādādayo gandhabbā eva. Naḷorājāti naḷakāradevaputto nāmeko. Janesabhoti janavasabho devaputto. Āguṃ pañcasikho cevāti pañcasikho ceva devaputto āgato. Timbarūti timbarū nāma gandhabbadevarājā. Sūriyavacchasāti tasseva dhītā.

Ete caññe ca rājāno, gandhabbā saha rājubhīti ete ca nāmavasena vuttagandhabbarājāno aññe ca etehi rājūhi saddhiṃ bahū gandhabbā. Modamānā abhikkāmuṃ, bhikkhūnaṃ samitiṃ vananti haṭṭhatuṭṭhacittā bhikkhusaṅghasamitiṃ imaṃ vanaṃ āgatāti attho.

338.Athāguṃ nāgasā nāgā, vesālā sahatacchakāti nāgasadahavāsikā ca vesālīvāsikā ca nāgā saha tacchakanāgaparisāya āgatāti attho. Kambalassatarāti kambalo ca assataro ca. Ete kira sinerupāde vasanti, supaṇṇehipi anuddharaṇīyā mahesakkhanāgā pāyāgā saha ñātibhīti payāgatitthavāsino ca saha ñātisaṅghena āgatā.

Yāmunā dhataraṭṭhā cāti yamunavāsino ca dhataraṭṭhakule uppannā nāgā ca. Erāvaṇo mahānāgoti erāvaṇo ca devaputto, jātiyā nāgo na hoti. Nāgavohārena panesa vohariyati. Sopāgāti sopi āgato.

Yenāgarāje sahasā harantīti ye ime vuttappakāre nāge lobhābhibhūtā sāhasaṃ katvā haranti gaṇhanti. Dibbā dijā pakkhī visuddhacakkhūti dibbānubhāvato dibbā mātukucchito ca aṇḍakosato cāti dve vāre jātāti dijā pakkhayuttatāya pakkhī yojanasatantarepi yojanasahassantarepi nāge dassanasamatthacakkhutāya visuddhacakkhū. Vehāyasāte vanamajjhappattāti te ākāseneva imaṃ mahāvanaṃ sampattā. Citrā supaṇṇā iti tesa nāmanti tesaṃ ‘‘citrasupaṇṇā’’ti nāmaṃ.

Abhayaṃtadā nāgarājānamāsi, supaṇṇato khemamakāsi buddhoti tasmā sabbepi te aññamaññaṃ saṇhāhi vācāhi upavhayantā mittā viya bandhavā viya ca samullapantā sammodamānā āliṅgantā hatthe gaṇhantā aṃsakūṭe hatthaṃ ṭhapentā haṭṭhatuṭṭhacittā. Nāgā supaṇṇā saraṇamakaṃsu buddhanti buddhaṃyeva saraṇaṃ gatā.



337. "他们的魔法仆人，名为‘欺诈者’，是那些通过欺诈的特征掩盖国王的恶行而存在的魔法仆人，这些仆人具有狡诈的行为，因而被称为‘欺诈者’，也因与凯拉提（Kerāṭiya）相关而被称为‘狡诈者’。这些仆人都是魔法的化身。这里提到的有一个名为‘库特恩杜’的，一个名为‘维特恩杜’的。在巴利文中则写作‘维特恩杜’。一个名为‘维图卡’，一个名为‘维图托’。‘萨哈’是指这些维图托也随之而来。
‘香木之主’和‘金刚’是另一个名为‘金刚’的存在。在巴利文中则写作‘金刚’。‘金刚’是指另一个金刚，所有这些都是仆人。从这里往后——
“那位名叫波那多的，德天子之子；
那位名叫吉塔的，甘达巴；
那位名叫那罗的，王者之子；
那位名叫阿古的，五个头的；
那位名叫蒂姆巴鲁的，太阳之子。”
这些是天神国王。在这里，‘德天子’是指天神的驾车者。‘吉塔’是指吉塔和塞诺。‘甘达巴’是指这位吉塔是甘达巴的化身天子，不仅如此，所有的彼特和波那达等都是甘达巴。‘那罗王’是指那罗卡尔的天子。‘名叫阿古的’是指五个头的天子。‘蒂姆巴鲁’是指名为蒂姆巴鲁的甘达巴天子。‘太阳之子’是指他的女儿。
这些和其他国王，甘达巴与国王在一起，这些是以名字为基础的甘达巴国王，和这些国王一起有许多甘达巴。愉悦地而来，心满意足地来到比丘的聚集，意味着他们突然心满意足而来到比丘的聚集。
338. “然后，名为那伽的那伽，维萨拉的那伽，指的是居住在那伽和维萨拉的那伽，以及与那伽的工匠群体一起而来的意思。‘毯子和马’是指毯子和马。它们似乎居住在须弥山上，也与美丽的鸟类同住，无法被忽视的伟大那伽，与亲属一同而来。
‘在亚穆纳的达哈拉托’是指居住在亚穆纳的达哈拉托家族出生的那伽。‘埃拉瓦诺伟大的那伽’是指埃拉瓦诺的天子，按种族来说并不是那伽。然而，他通过那伽的名义而存在。他也随之而来。
‘那些那伽王突然夺走’是指那些被贪欲所驱动的那伽，突然间夺走和抓住。‘天上的鸟类，具备清晰的眼睛’是指因其神圣的力量而生的天上的鸟类，因母亲的怀抱而生，形成两个种类的鸟类，因其具备飞翔的能力而能够在千里之外和万里之外的那伽面前展现清晰的眼睛。‘在空中到达森林’是指他们如同在天空中来到这个大森林。‘美丽的美丽鸟’是指他们的名字。
‘那时，王者之子没有恐惧，因香木而得安宁’因此所有这些都彼此用温柔的言辞相待，像朋友一样，如同亲属一样，愉悦地相拥，手牵手，安放在肩膀上，突然心满意足。那伽和美丽的鸟类都归于佛陀。"

339.Jitā vajirahatthenāti indena devaraññā jitā. Samuddaṃ asurāsitāti mahāsamuddavāsino sujātāya asurakaññāya kāraṇā sabbepi bhātaro vāsavassete, iddhimanto yasassino.

Tesu kālakañcā mahābhismāti kālakañcā ca mahante bhiṃsane attabhāve māpetvā āgamiṃsu. Asurā dānaveghasāti dānaveghasā nāma aññe dhanuggahaasurā. Vepacitti sucitti ca, pahārādo namucī sahāti vepacittiasuro, sucittiasuro cāti ete ca asurā namuci ca māro devaputto etehi saheva āgato. Ime asurā mahāsamuddavāsino, ayaṃ paranimmitadevalokavāsī, kasmā etehi sahāgatoti? Acchandikattā. Tepi hi acchandikā abhabbā, ayampi tādisoyeva. Tasmā dhātuso saṃsandamāno āgato.

Satañca baliputtānanti balino mahāasurassa puttānaṃ sataṃ. Sabbe verocanāmakāti sabbe attano mātulassa rāhusseva nāmadharā. Sannayhitvā balisenanti attano balisenaṃ sannayhitvā sabbe katasannāhāva hutvā. Rāhubhaddamupāgamunti rāhuasurindaṃ upasaṅkamiṃsu. Samayodāni bhaddanteti bhaddaṃ tava hotu, samayo te bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ upasaṅkamitvā bhikkhusaṅghaṃ dassanāyāti attho.



339. "‘被胜利者所征服’是指被天神国王因胜利而征服。‘海中有阿修罗’是指因美好的阿修罗女而居住于大海的所有兄弟们，都是具神通和声望的。
在这些中，‘黑色的恐怖’是指那些化身为黑色恐怖的阿修罗们。‘阿修罗的力量’是指名为‘阿修罗的力量’的那些持弓的阿修罗。‘维帕奇提’和‘苏奇提’，‘帕哈拉多’和‘纳穆奇’也随之而来，维帕奇提阿修罗和苏奇提阿修罗，以及这些阿修罗和魔王纳穆奇都是一同而来的。这些阿修罗居住于大海，这里是属于天神的，为什么与这些一起出现呢？因为没有贪欲。他们确实没有贪欲，因此也是如此。因此，因元素的结合而来到。
‘一百个强大的儿子’是指强大的阿修罗的儿子们。所有的都是名为‘维罗查’的，都是以自己的舅舅拉胡为名的人。‘以自己的力量聚集’是指以自己的力量聚集，所有的都是已完成的聚集。‘他们靠近拉胡’是指他们靠近拉胡阿修罗王。‘愿你幸福’是指‘愿你幸福’，‘现在你们比丘们前往这个森林，见到比丘的聚集’的意思。"

340.Āpo ca devā pathavī, tejo vāyo tadāgamunti āpokasiṇādīsu parikammaṃ katvā nibbattā āpotiādināmakā devā āgamuṃ. Varuṇā vāraṇā devā, somo ca yasasā sahāti varuṇadevatā , vāraṇadevatā, somadevatāti evaṃ nāmakā ca devā yasasā nāma devena sahāgatāti attho. Mettākaruṇākāyikāti mettājhāne ca karuṇājhāne ca parikammaṃ katvā nibbattadevā. Āguṃ devā yasassinoti etepi mahāyasā devā āgatā.

Dasete dasadhā kāyā, sabbe nānattavaṇṇinoti te dasadhā ṭhitā dasa devakāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇā āgatāti attho.

Veṇḍūca devāti veṇḍudevatā ca. Sahali cāti sahalidevatā ca. Asamā ca duve yamāti asamadevatā ca dve ca yamakā devā. Candassupanisā devā, candamāguṃ purakkhatvāti candanissitakā devā candaṃ purato katvā āgatā. Tathā sūriyanissitakā devā sūriyaṃ purakkhatvā. Nakkhattāni purakkhatvāti nakkhattanissitāpi devā nakkhattāni purato katvā āgatā. Āguṃ mandavalāhakāti vātavalāhakā, abbhavalāhakā, uṇhavalāhakā ete sabbepi valāhakāyikā ‘‘mandavalāhakā’’ nāma vuccanti. Tepi āgatāti attho. Vasūnaṃ vāsavo seṭṭho, sakkopāgā purindadoti vasūnaṃ devatānaṃ seṭṭho vāsavo yo sakkoti ca, purindadoti ca vuccati, sopi āgato.

Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā. Sabbe nānattavaṇṇinoti nīlādivasena nānattavaṇṇā.

Athāguṃ sahabhū devāti atha sahabhū nāma devā āgatā. Jalamaggisikhārivāti aggisikhā viya jalantā. Jalamaggi ca sikhārivāti imāni tesaṃ nāmānītipi vuttaṃ. Ariṭṭhakā ca rojā cāti ariṭṭhakadevā ca rojadevā ca. Umāpupphanibhāsinoti umāpupphadevā nāma ete devā . Umāpupphasadisā hi tesaṃ sarīrābhā, tasmā ‘‘umāpupphanibhāsino’’ti vuccanti.

Varuṇā sahadhammā cāti ete ca dve janā. Accutā ca anejakāti accutadevatā ca anejakadevatā ca. Suleyyarucirāāgunti suleyyā ca rucirā ca āgatā. Āguṃ vāsavanesinoti vāsavanesīdevā nāma āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.

Samānā mahāsamānāti samānā ca mahāsamānā ca. Mānusā mānusuttamāti mānusā ca mānusuttamā ca. Khiḍḍāpadosikā āguṃ, āguṃ manopadosikāti khiḍḍāpadosikā manopadosikā ca devā āgatā.

Athāguṃ harayo devāti haridevā nāma āgatā. Ye ca lohitavāsinoti lohitavāsino ca āgatā. Pāragā mahāpāragāti ete ca duvidhā āgatā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhāva āgatā.

Sukkākarambhā aruṇā, āguṃ veghanasā sahāti ete sukkādayo tayo, tehi saha veghanasā ca āgatā. Odātagayhā pāmokkhāti odātagayhā nāma pāmokkhadevā āgatā. Āguṃ devā vicakkhaṇāti vicakkhaṇā nāma devā āgatā.

Sadāmattā hāragajāti sadāmattā ca hāragajā ca. Missakā ca yasassinoti yasasampannā missakadevā ca. Thanayaṃ āga pajjunnoti pajjunno ca devarājā thanayanto āgato. Yo disā abhivassatīti yo yaṃ yaṃ disaṃ yāti, tattha tattha devo vassati. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasadevakāyā dasadhā āgatā.


340. "水和天神，大地、火、风等也都随之而来，这些被称为水的天神等通过水的种类而生。‘瓦鲁那’和‘瓦拉那’的天神，‘索摩’也与声望相伴，瓦鲁那天神、瓦拉那天神、索摩天神等都是这样命名的天神，与声望的天神相伴而来。‘慈爱和悲悯的天神’是指通过慈心和悲心而生的天神。‘来到的天神’是指这些伟大的天神也随之而来。
‘十个身体，十种不同的颜色’是指那十个天神，所有的都有不同的颜色，如蓝色等。
‘维图’的天神是指维图天神。‘萨哈利’是指萨哈利天神。‘阿萨玛’和‘双子’是指阿萨玛天神和双子天神。‘月亮的天神’是指以月亮为依托的天神，因月亮而生的天神。‘太阳的天神’是指以太阳为依托的天神。‘星宿的天神’是指以星宿为依托的天神。‘来到的温和的风’是指温和的风天神，暴风的风天神，温暖的风天神，这些都是被称为‘温和的风’的天神。它们也随之而来。‘瓦苏’的天神是指最优秀的瓦苏，能够的天神，称为‘普林达’的天神，也随之而来。
‘十个身体，十种不同的颜色’是指这些天神也是十个天神，十种不同的颜色。
‘然后，伴随的天神’是指伴随的天神来到。‘如火的水流’是指像火焰一样的水流。‘水流和火焰’是指这些是它们的名字。‘阿里萨’和‘罗贾’是指阿里萨天神和罗贾天神。‘乌玛的花’是指名为乌玛的天神，因为它们的身体像乌玛的花一样，所以被称为‘乌玛花的光辉’。
‘瓦鲁那和伴随的法’是指这两位天神。‘不失和无动’是指不失的天神和无动的天神。‘优雅的和美丽的’是指优雅的天神和美丽的天神。‘来到的天神’是指名为瓦苏的天神。‘十个身体，十种不同的颜色’是指这些天神也是十个天神，十种不同的颜色。
‘相同的伟大相同’是指相同的和伟大的。‘人类和人类至上’是指人类和人类至上的。‘游戏的天神’和‘心灵的天神’是指游戏的天神和心灵的天神。
‘然后，名为哈里’的天神是指哈里天神。‘以及红色的居住者’是指红色的居住者也随之而来。‘超越的和伟大的’是指这些是两种类型的天神。‘十个身体，十种不同的颜色’是指这些天神也是十个天神，十种不同的颜色。
‘干燥的阿卡兰’和‘红色’是指这些干燥的和红色的三种天神，它们也与迅速的天神一同而来。‘白色的天神’是指白色的天神也随之而来。‘来到的天神’是指名为维查卡那的天神。
‘常常是哈拉的象’是指常常是哈拉的象。‘混合的和声望的’是指声望丰厚的混合天神。‘名为帕朱诺的天神’是指名为帕朱诺的天神，带着权威而来。‘他所降雨的方向’是指他降雨的方向，在哪个方向，天神就在那里降雨。‘十个身体，十种不同的颜色’是指这些天神也是十个天神，十种不同的颜色。"


Khemiyā tusitā yāmāti khemiyā devā tusitapuravāsino ca yāmādevalokavāsino ca. Kathakā ca yasassinoti yasasampannā kathakadevā ca. Pāḷiyaṃ pana ‘‘kaṭṭhakā cā’’ti likhanti. Lambītakā lāmaseṭṭhāti lambitakadevā ca lāmaseṭṭhadevā ca. Jotināmā ca āsavāti pabbatamatthake katanaḷaggikkhandho viya jotamānā jotidevā nāma atthi, te ca āsā ca devā āgatāti attho. Pāḷiyaṃ pana ‘‘jātināmā’’ti likhanti. Āsā devatā chandavasena āsavāti vuttā. Nimmānaratino āguṃ, athāguṃ paranimmitā. Dasete dasadhā kāyāti etepi dasa devakāyā dasadhāva āgatā.

Saṭṭhetedevanikāyāti ete ca āpo ca devātiādikā cha dasakā saṭṭhi devanikāyā sabbe nīlādivasena nānattavaṇṇino. Nāmanvayena āgacchunti nāmabhāgena nāmakoṭṭhāsena āgatā. Ye caññe sadisā sahāti ye ca aññepi tehi sadisā vaṇṇatopi nāmatopi etādisāyeva sesacakkavāḷesu devā, tepi āgatāyevāti ekapadeneva kalāpaṃ viya puṭakaṃ viya ca katvā sabbā devatā niddisati.

Evaṃ dasasu lokadhātusahassesu devakāye niddisitvā idāni yadatthaṃ te āgatā, taṃ dassento pavuṭṭhajātinti gāthamāha. Tassattho – pavuṭṭhā vigatā jāti assāti ariyasaṅgho pavuṭṭhajāti nāma, taṃ pavuṭṭhajātiṃ rāgadosamohakhīlānaṃ abhāvā akhīlaṃ cattāro oghe taritvā ṭhitattā oghatiṇṇaṃ catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena anāsavaṃ ariyasaṅghaṃ dakkhema passissāma. Tesaññeva oghānaṃ tiṇṇattā oghataraṃ āguṃ akaraṇato nāgaṃ. Asitātiganti kāḷakabhāvātītaṃ candaṃva siriyā virocamānaṃ dasabalañca dakkhema passissāmāti etadatthaṃ sabbepi te nāmanvayena āgacchuṃ, ye caññe sadisā sahāti.

341. Idāni brahmāno dassento subrahmā paramatto cātiādimāha. Tattha subrahmāti eko brahmā. Paramattopi brahmāva. Puttā iddhimato sahāti ete iddhimato buddhassa bhagavato puttā ariyabrahmāno saheva āgatā. Sanaṅkumāro tisso cāti sanaṅkumāro ca tissamahābrahmā ca. Sopāgāti sopi āgato.

‘‘Sahassaṃ brahmalokānaṃ, mahābrahmābhitiṭṭhati;

Upapanno jutimanto, bhismākāyo yasassi so’’ti. –

Ettha sahassaṃ brahmalokānanti ekaṅguliyā ekasahassacakkavāḷe dasahi aṅgulīhi dasasahassicakkavāḷe ālokapharaṇasamatthānaṃ mahābrahmānaṃ sahassaṃ āgataṃ. Mahābrahmābhitiṭṭhatīti yattha ekeko mahābrahmā aññe brahme abhibhavitvā tiṭṭhati. Upapannoti brahmaloke nibbatto. Jutimantoti ānubhāvasampanno. Bhismākāyoti mahākāyo, dvīhi tīhi māgadhikehi gāmakkhettehi samappamāṇaattabhāvo. Yasassisoti attabhāvasirīsaṅkhātena yasena samannāgato.

Dasettha issarā āguṃ, paccekavasavattinoti etasmiñca brahmasahasse ye pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vasaṃ vattenti, evarūpā dasa issarā mahābrahmāno āgatā. Tesañca majjhato āga, hārito parivāritoti tesaṃ brahmānaṃ majjhe hārito nāma mahābrahmā satasahassabrahmaparivāro āgato.



341. "安乐天神和快乐天神，是指居住在安乐天的天神，以及居住在快乐天的天神。‘讲述的天神’是指具声望的讲述天神。在巴利文中写作‘卡塔哈’。‘长者的天神’和‘长者的天神’是指长者天神和长者天神。‘光明的天神’是指在山顶上像火焰一样照耀的光明天神，他们是因光明而生的天神。在巴利文中写作‘贾提’。‘希望的天神’是指因渴望而生的天神。‘来到的天神’是指因天神的希望而来到的天神。‘十个身体，十种不同的颜色’是指这些天神也是十个天神，十种不同的颜色。
‘六十个天神’是指这些水和天神等组成的六十个天神，所有的都有不同的颜色，如蓝色等。按名称的顺序而来，按名称部分而来。还有其他同类的天神，他们的颜色和名称也都是这样的，所有这些天神在各个世界中都是如此，因此它们也随之而来，像一个整体一样，像一本书一样被阐明。
这样，十个世界的十万天神被阐明，现在阐明他们来此的原因，便吟诵了一句诗。其含义是——‘已脱离的诸种生死’是指高贵的僧团所称之为已脱离的。因无贪、恼、痴而得以超越，站立于四种洪流之上，因无四种烦恼而得以超越的高贵僧团，我们将见到。因这些洪流的超越，因不再造作而来到的那位天神。‘黑色的月亮’是指因黑色而显现的月亮，像光辉一样显现的十力之神，我们将见到，因此这些都是按名称而来，其他同类的天神也是如此。
341. "现在，天人们阐明，‘超越的天人’是指一位天人。‘至高的’也是天人。‘子’是指具神通的，随之而来的都是具神通的佛陀的子女，都是高贵的天人。‘善根的年轻人’和‘三位伟大的天人’是指善根的年轻人和三位伟大的天人。他也随之而来。
‘一千个天人世界，伟大的天人坐镇；
出生于光明之中，身具伟大声望’。
这里‘一千个天人世界’是指用一根手指所指的，十个手指所指的，十个手指所指的天人，能够照亮的伟大的天人，数量众多。‘伟大的天人坐镇’是指在那里的伟大天人，单独站立，超越其他天人。‘出生’是指在天人世界中出生。‘光明的’是指具神通的。‘伟大的身躯’是指伟大的身体，因两三个马嘎达的村庄而形成的身体。‘声望’是指以声望为名而来的。
在这里的十位统治者，‘独自的天人’是指在这千个天人中，个个都独立存在，这样的十位伟大的天人也随之而来。他们的中间，‘绿色的’是指在他们中间的伟大天人，拥有一万天人的围绕而来。"

342.Te ca sabbe abhikkante, sainde deve sabrahmaketi te sabbepi sakkaṃ devarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate devakāye, hāritamahābrahmānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā āgate brahmakāye ca. Mārasenā abhikkāmīti mārasenā abhigatā. Passa kaṇhassa mandiyanti kāḷakassa mārasa bālabhāvaṃ passatha.

Etha gaṇhatha bandhathāti evaṃ attano parisaṃ āṇāpesi. Rāgena baddhamatthu voti sabbaṃ vo idaṃ devamaṇḍalaṃ rāgena baddhaṃ hotu. Samantā parivāretha, mā vo muñcittha koci nanti tumhākaṃ ekopi etesu ekampi mā muñci. ‘‘Mā vo muñcethā’’tipi pāṭho, esevattho.

Iti tattha mahāseno, kaṇho senaṃ apesayīti evaṃ tattha mahāsamaye mahāseno māro mārasenaṃ apesayi. Pāṇinā talamāhaccāti hatthena pathavītalaṃ paharitvā. Saraṃ katvāna bheravanti māravibhiṃsakadassanatthaṃ bhayānakaṃ sarañca katvā.

Yathā pāvussako megho, thanayanto savijjukoti savijjuko pāvussakamegho viya mahāgajjitaṃ gajjanto. Tadā so paccudāvattīti tasmiṃ samaye so māro taṃ vibhiṃsanakaṃ dassetvā paṭinivatto . Saṅkuddho asayaṃ vaseti suṭṭhu kuddho kupito kañci vase vattetuṃ asakkonto asayaṃvase asayaṃvasī attano vasena akāmako hutvā nivatto. Bhagavā kira ‘‘ayaṃ māro imaṃ mahāsamāgamaṃ disvā ‘abhisamayantarāyaṃ karissāmī’ti antarantare mārasenaṃ pesetvā māraṃ vibhiṃsakaṃ dassetī’’ti aññāsi. Pakati cesā bhagavato, yattha abhisamayo na bhavissati, tattha māraṃ vibhiṃsakaṃ dassentaṃ na nivāreti. Yattha pana abhisamayo hoti, tattha yathā parisā neva mārassa rūpaṃ passati, na saddaṃ suṇāti, evaṃ adhiṭṭhātīti. Imasmiñca samāgame mahābhisamayo bhavissati, tasmā yathā devatā neva tassa rūpaṃ passanti, na saddaṃ suṇanti, evaṃ adhiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ –‘‘tadā so paccudāvatti, saṅkuddho asayaṃvase’’ti.



342. "他们都在高处，所有的天神和天人都齐聚，所有的都以天神王为首而来，作为哈里特的伟大天人也随之而来。魔王的军队也随之而来。看啊，黑暗的魔王的愚蠢状态，你们看到了吗？
那么，抓住他们，捆绑他们，这样就指示了自己的众生。‘愿你们的天神领域都被束缚’是说，所有的这个天神领域都被束缚。四周都要围住，不要让你们中的任何一个人逃脱，任何一个人都不要逃脱。‘不要让你们逃脱’也是这样的意思，这就是意思。
因此，伟大的军队，黑暗的军队就这样指挥了，伟大的军队的魔王就这样指挥了。用手掌击打大地，像用手掌击打大地一样。发出恐怖的声音，像是为了显示魔王的威严而发出的可怕的声音。
就像倾盆大雨的云，像那样的云，伟大的巨响也随之而来，发出巨大的轰鸣声。那时，魔王便退了，显示出那可怕的样子就退回了。愤怒的魔王非常生气，愤怒的魔王无法控制任何事情，因愤怒而被控制，因愤怒而被控制，因自己的力量而无法行动而退回。佛陀知道‘这个魔王看到这个大聚会，想要制造障碍’的事情，便派遣魔王的军队，显示出可怕的魔王。佛陀确实知道，哪里没有证悟，那里不让显示魔王的可怕样子。哪里有证悟，那里如同众生既看不到魔王的形象，也听不到声音，这样就坚定了。在这个聚会中将会有伟大的证悟，因此，如同天神既看不到他的形象，也听不到声音，这样就坚定了。因此说——‘那时他退回，愤怒地被控制’。"

343.Tañca sabbaṃ abhiññāya, vavatthitvāna cakkhumāti taṃ sabbaṃ bhagavā jānitvā vavatthapetvā ca.

Mārasenā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavoti bhikkhave mārasenā abhikkantā, te tumhe attano anurūpaṃ vijānātha, phalasamāpattiṃ samāpajjathāti vadati. Ātappamakarunti phalasamāpattiṃ pavisanatthāya vīriyaṃ ārabhiṃsu. Vītarāgehi pakkāmunti māro ca mārasenā ca vītarāgehi ariyehi dūratova apakkamuṃ. Nesaṃ lomāpi iñjayunti tesaṃ vītarāgānaṃ lomānipi na cālayiṃsu. Atha māro bhikkhusaṅghaṃ ārabbha imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Sabbe vijitasaṅgāmā, bhayātītā yasassino;

Modanti saha bhūtehi, sāvakā te janesutā’’ti.

Tattha modanti saha bhūtehīti dasabalassa sāsane bhūtehi sañjātehi ariyehi saddhiṃ modanti pamodanti. Janesutāti jane vissutā pākaṭā abhiññātā.

Idaṃ pana mahāsamayasuttaṃ nāma devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, tasmā maṅgalaṃ vadantena abhinavaṭṭhānesu idameva suttaṃ vattabbaṃ. Devatā kira –‘‘imaṃ suttaṃ suṇissāmā’’ti ohitasotā vicaranti. Desanāpariyosāne panassa koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, sotāpannādīnaṃ gaṇanā natthi.

Devatānañcassa piyamanāpabhāve idaṃ vatthu – koṭipabbatavihāre kira nāgaleṇadvāre nāgarukkhe ekā devadhītā vasati. Eko daharo antoleṇe imaṃ suttaṃ sajjhāyati. Devadhītā sutvā suttapariyosāne mahāsaddena sādhukāramadāsi. Ko esoti. Ahaṃ, bhante, devadhītāti. Kasmā sādhukāramadāsīti? Bhante, dasabalena mahāvane nisīditvā kathitadivase imaṃ suttaṃ sutvā ajja assosiṃ, bhagavatā kathitato ekakkharampi ahāpetvā suggahito ayaṃ dhammo tumhehīti. Dasabalassa kathayato sutaṃ tayāti? Āma, bhanteti. Mahā kira devatāsannipāto ahosi, tvaṃ kattha ṭhitā suṇīti?

Ahaṃ, bhante, mahāvanavāsiyā devatā, mahesakkhāsu pana devatāsu āgacchantīsu jambudīpe okāsaṃ nālatthaṃ, atha imaṃ tambapaṇṇidīpaṃ āgantvā jambukolapaṭṭane ṭhatvā sotuṃ āraddhamhi, tatrāpi mahesakkhāsu devatāsu āgacchantīsu anukkamena paṭikkamamānā rohaṇajanapade mahāgāmassa piṭṭhibhāgato samudde galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā tattha ṭhitā assosinti. Tuyhaṃ ṭhitaṭṭhānato dūre satthāraṃ passasi devateti? Kiṃ kathetha, bhante, satthā mahāvane dhammaṃ desento nirantaraṃ mamaññeva oloketīti maññamānā otappamānā ūmīsu nilayāmīti.

Taṃ divasaṃ kira koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pattā, tumhepi tadā arahattaṃ pattāti? Natthi, bhante. Anāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Sakadāgāmiphalaṃ pattattha maññeti? Natthi, bhante. Tayo magge pattā devatā kira gaṇanapathaṃ atītā, sotāpannā jātattha maññeti? Devatā taṃ divasaṃ sotāpattiphalaṃ pattattā harāyamānā –‘‘apucchitabbaṃ pucchati ayyo’’ti āha. Tato naṃ so bhikkhu āha – ‘‘sakkā pana devate, tava attabhāvaṃ amhākaṃ dassetu’’nti? Na sakkā bhante sakalakāyaṃ dassetuṃ, aṅgulipabbamattaṃ dassessāmi ayyassāti kuñcikachiddena aṅguliṃ antoleṇābhimukhaṃ akāsi, candasahassasūriyasahassauggamanakālo viya ahosi. Devadhītā ‘‘appamattā, bhante, hothā’’ti daharabhikkhuṃ vanditvā agamāsi. Evaṃ imaṃ suttaṃ devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ, mamāyanti naṃ devatāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāsamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.



343. "他全都知道，明确地看见了。魔王的军队已经到来，你们要知道，僧侣们，魔王的军队已经到来，你们要根据自己的情况来了解，进入果位的静坐。为了进入果位的静坐，他们开始努力。魔王和魔王的军队因无贪而远离了高贵的修行者。他们的汗毛也未曾动摇。于是，魔王就以僧团为对象说了这首诗——
‘所有战胜了的，超越了恐惧，声望显赫；
与众生同乐的，弟子们你们是著名的。’
在这里，与众生同乐的，是指在十力的教法中，与众生相应的高贵者一起欢乐。‘著名的’是指在众生中被广为传颂、众所周知的。
这部《大聚会经》是天神们喜爱和珍视的，因此在吉祥的教法中应当讲述这部经文。天神们确实在说——‘我们要倾听这部经文’而倾耳而听。当讲法结束时，有数以亿计的天神获得了阿罗汉果，未曾计算的初果等人。
关于天神们的喜爱和珍视的内容——在无量的山中，传说在那里的龙门树下，住着一位天女。有一位年轻人在内心深处默念这部经文。天女听到这部经文的结束时，发出巨大的赞美。‘你是谁？’‘我是一位天女，尊者。’‘为什么你发出赞美呢？’‘尊者，我在伟大的森林中坐着，听到这部经文的那一天，今天听到了，听到佛陀所说的，连一个字也不遗漏，极为珍贵的法门在你们面前。’‘是佛陀所讲的经文吗？’‘是的，尊者。’‘似乎有伟大的天神聚集，你在何处听到的呢？’
‘我，尊者，是伟大的森林中的天神，然而在众多的天神中，来到这里的在占有的地方，来到这个坦巴帕尼岛，站在这里准备倾听，那里也有众多的伟大天神，逐渐地避开，进入罗汉国的海洋，那里有巨大的水流，站在那儿听到了。’‘你在这个地方看得见老师吗，天神？’‘尊者，我认为老师在伟大的森林中讲法，始终只看着我而已。’
那一天，数以亿计的天神获得了阿罗汉果，你们那时也获得了阿罗汉果吗？‘没有，尊者。’‘你们获得了不还返果吗？’‘没有，尊者。’‘你们获得了再来果吗？’‘没有，尊者。’‘获得了三条道路的天神们，似乎已超越了计算，获得了初果吗？’天神们那天获得了初果，因而被问道——‘应该问的请问，尊者。’然后那位比丘说——‘天神，能否让我们见到你的身形？’‘不可以，尊者，我无法展现整个身体，但我将展现指头的大小。’于是他用指头的大小向内侧展示，似乎在千个明月和千个太阳升起的时刻。天女向那位年轻的比丘致以敬意后离开了。这样，这部经文是天神们喜爱和珍视的，属于我的天神。
如此，这部《大聚会经》的解释在《长部经》的注释中已完成。"

8. Sakkapañhasuttavaṇṇanā

Nidānavaṇṇanā



8. "天神问法的解释
因缘的解释"
provided by EasyChat

344.Evaṃme sutanti sakkapañhasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmoti so kira gāmo ambasaṇḍānaṃ avidūre niviṭṭho, tasmā ‘‘ambasaṇḍā’’ tveva vuccati. Vediyake pabbateti so kira pabbato pabbatapāde jātena maṇivedikāsadisena nīlavanasaṇḍena samantā parikkhitto, tasmā ‘vediyakapabbato’ tveva saṅkhyaṃ gato. Indasālaguhāyanti pubbepi sā dvinnaṃ pabbatānaṃ antare guhā, indasālarukkho cassā dvāre, tasmā ‘indasālaguhā’ti saṅkhyaṃ gatā. Atha naṃ kuṭṭehi parikkhipitvā dvāravātapānāni yojetvā supariniṭṭhitasudhākammamālākammalatākammavicittaṃ leṇaṃ katvā bhagavato adaṃsu. Purimavohāravasena pana ‘‘indasālaguhā’’ tveva naṃ sañjānanti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘indasālaguhāya’nti.

Ussukkaṃ udapādīti dhammiko ussāho uppajji. Nanu ca esa abhiṇhadassāvī bhagavato, na so devatāsannipāto nāma atthi, yatthāyaṃ na āgatapubbo, sakkena sadiso appamādavihārī devaputto nāma natthi. Atha kasmā buddhadassanaṃ anāgatapubbassa viya assa ussāho udapādīti? Maraṇabhayena santajjitattā. Tasmiṃ kirassa samaye āyu parikkhīṇo, so pañca pubbanimittāni disvā ‘‘parikkhīṇo dāni me āyū’’ti aññāsi. Yesañca devaputtānaṃ maraṇanimittāni āvi bhavanti, tesu ye parittakena puññakammena devaloke nibbattā, te ‘‘kuhiṃ nu kho idāni nibbattissāmā’’ti bhayaṃ santāsaṃ āpajjanti. Ye katabhīruttānā bahuṃ puññaṃ katvā nibbattā, te attanā dinnadānaṃ rakkhitasīlaṃ bhāvitabhāvanañca āgamma ‘‘uparidevaloke sampattiṃ anubhavissāmā’’ti na bhāyanti.

Sakko pana devarājā pubbanimittāni disvā dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ, yojanasahassubbedhaṃ vejayantaṃ, tiyojanasatikaṃ sudhammadevasabhaṃ, yojanasatubbedhaṃ pāricchattakaṃ, saṭṭhiyojanikaṃ paṇḍukambalasilaṃ, aḍḍhatiyā nāṭakakoṭiyo dvīsu devalokesu devaparisaṃ, nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ , missakavanaṃ, phārusakavananti etaṃ sabbasampattiṃ oloketvā ‘‘nassati vata bho me ayaṃ sampattī’’ti bhayābhibhūto ahosi.

Tato ‘‘atthi nu kho koci samaṇo vā brāhmaṇo vā lokapitāmaho mahābrahmā vā, yo me hadayanissitaṃ sokasallaṃ samuddharitvā imaṃ sampattiṃ thāvaraṃ kareyyā’’ti olokento kañci adisvā puna addasa ‘‘mādisānaṃ satasahassānampi uppannaṃ sokasallaṃ sammāsambuddho uddharituṃ paṭibalo’’ti. Athevaṃ parivitakkentassa tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya.


344. "如此我听说，这就是《天神问法经》。在这里，有关无上的解释——‘ambasaṇḍā’是指一个名为‘ambasaṇḍā’的婆罗门村，这个村子位于ambasaṇḍā不远的地方，因此称为‘ambasaṇḍā’。‘vediyake pabbate’是指那座山，因其山脚下有如宝石台一样的蓝色水域四周环绕，因此称为‘vediyakapabbato’。‘indasālaguhā’是指在两座山之间的洞穴，indasālarukkho在那儿的门口，因此称为‘indasālaguhā’。然后它被围绕在墙壁内，门窗相连，完美地建造了如甘露般的装饰，供奉给佛陀。根据先前的说法，‘indasālaguhā’是这样被称呼的。
‘兴奋’是指正当的兴奋产生。难道这不是佛陀的常见的显现吗？在那儿没有天神的聚集，那里没有像天王那样的修行者。为什么对佛的显现会像未来的兴奋呢？因为害怕死亡的恐惧。在那个时候，寿命已经减少，他见到五个先兆，便知道‘我的寿命现在减少了’。那些天神的死亡先兆显现于他们之中，对于那些因小善业而在天界出生的人，他们会感到‘我现在将出生在哪里’的恐惧和忧虑。那些因大善业而出生的天神，他们通过自己的施舍、持戒、修习而来，便不会害怕‘我们将在上天享受福报’。
而天神王萨卡见到先兆，观察到十万的天城，横跨一万的天界，三百的善天，横跨一百的帕里查塔，六十的白金石，半个剧院的天神聚集在两个天界中，南丹园、心灵园、混合园、和美丽园，看到这一切的财富，便感到‘这财富一定是消失的’的恐惧。
于是他就观察到‘是否有任何修行者或婆罗门或世间的祖师或伟大的天神，能够将我心中的忧虑解救出来，使这财富持久’。他没有看到任何一个人，然而又看到‘这样的数以百千的忧虑，正如完全觉悟者能够解脱’。于是，正当思考之际，天神王萨卡的兴奋因见到佛陀而产生。"


Kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatīti katarasmiṃ janapade kataraṃ nagaraṃ upanissāya kassa paccaye paribhuñjanto kassa amataṃ dhammaṃ desayamāno viharatīti. Addasā khoti addakkhi paṭivijjhi. Mārisāti piyavacanametaṃ, devatānaṃ pāṭiyekko vohāro. Niddukkhātipi vuttaṃ hoti. Kasmā panesa deve āmantesi? Sahāyatthāya. Pubbe kiresa bhagavati saḷalaghare viharante ekakova dassanāya agamāsi. Satthā ‘‘aparipakkaṃ tāvassa ñāṇaṃ, katipāhaṃ pana atikkamitvā mayi indasālaguhāyaṃ viharante pañca pubbanimittāni disvā maraṇabhayabhīto dvīsu devalokesu devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā cuddasa pañhe pucchitvā upekkhāpañhavissajjanāvasāne asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatī’’ti cintetvā okāsaṃ nākāsi. So ‘‘mama pubbepi ekakassa gatattā satthārā okāso na kato, addhā me natthi maggaphalassa upanissayo, ekassa pana upanissaye sati cakkavāḷapariyantāyapi parisāya bhagavā dhammaṃ desetiyeva. Avassaṃ kho pana dvīsu devalokesu kassaci devassa upanissayo bhavissati, taṃ sandhāya satthā dhammaṃ desessati. Taṃ sutvā ahampi attano domanassaṃ vūpasamessāmī’’ti cintetvā sahāyatthāya āmantesi.

Evaṃ bhaddaṃ tavāti kho devā tāvatiṃsāti evaṃ hotu mahārāja, gacchāma bhagavantaṃ dassanāya, dullabho buddhuppādo, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ ‘‘pabbatakīḷaṃ nadīkīḷaṃ gacchāmā’’ti avatvā amhe evarūpesu ṭhānesu niyojesīti. Paccassosunti tassa vacanaṃ sirasā sampaṭicchiṃsu.

345.Pañcasikhaṃgandhabbadevaputtaṃ āmantesīti deve tāva āmantetu, imaṃ kasmā visuṃ āmantesi? Okāsakaraṇatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘dvīsu devalokesu devatā gahetvā dhurena paharantassa viya satthāraṃ upasaṅkamituṃ na yuttaṃ, ayaṃ pana pañcasikho dasabalassa upaṭṭhāko vallabho icchiticchitakkhaṇe gantvā pañhaṃ pucchitvā dhammaṃ suṇāti, imaṃ purato pesetvā okāsaṃ kāretvā iminā katokāse upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchissāmī’’ti okāsakaraṇatthaṃ āmantesi.

Evaṃ bhaddaṃ tavāti so ‘‘evaṃ mahārāja, hotu, bhaddaṃ tava, yo tvaṃ maṃ ‘ehi, mārisa, uyyānakīḷādīni vā naṭasamajjādīni vā dassanāya gacchāmā’ti avatvā ‘buddhaṃ passissāma, dhammaṃ sossāmā’ti vadasī’’ti daḷhataraṃ upatthambhento devānamindassa vacanaṃ paṭissutvā anucariyaṃ sahacaraṇaṃ ekato gamanaṃ upāgami.

Tattha beluvapaṇḍunti beluvapakkaṃ viya paṇḍuvaṇṇaṃ. Tassa kira sovaṇṇamayaṃ pokkharaṃ, indanīlamayo daṇḍo, rajatamayā tantiyo, pavāḷamayā veṭhakā, vīṇāpattakaṃ gāvutaṃ, tantibandhanaṭṭhānaṃ gāvutaṃ, upari daṇḍako gāvutanti tigāvutappamāṇā vīṇā. Iti so taṃ vīṇaṃ ādāya samapaññāsamucchanā mucchetvā agganakhehi paharitvā madhuraṃ gītassaraṃ nicchāretvā sesadeve sakkassa gamanakālaṃ jānāpento ekamantaṃ aṭṭhāsi. Evaṃ tassa gītavāditasaññāya sannipatite devagaṇe atha kho sakko devānamindo…pe… vediyake pabbate paccuṭṭhāsi.



"‘佛陀此时在何处游行？’‘在什么地方，哪个城镇，依靠什么人，享用什么，讲授什么不死的法呢？’他看到，‘他看到了，明白了。’‘魔王’是亲切的称呼，这是对天神的单独称呼。‘无苦’也可以这样理解。为什么他要对天神发言？是为了帮助。以前，佛陀独自在沙拉家中，因看到他而来。老师说：‘他的智慧尚未成熟，然而他在我这里已经待了几天，见到五个先兆，因害怕死亡而来到两位天神身边，向他们询问了十三个问题，经过放下问题后，八万天神将会获得初果。’他考虑到这一点，没有机会出现。因此他说：‘我之前一个人来，老师没有机会，确实我没有获得果位的依靠，然而在一个人有依靠的时候，佛陀的教法也会向遍及整个宇宙的众生讲授。’然而在这两个天界中，确实会有某个天神的依靠，老师因此而讲法。听到这话，我也要消除自己的忧虑。’于是他为了帮助而发言。
‘愿你幸福’的确如此，天神们，愿如此，伟大的国王，我们去见佛陀，佛陀的出生难得，愿你幸福，你说‘我们去看山游玩’而不将我们引导到这样的地方。’他们的话语如同头顶上的帽子一样被接受。
345. ‘他在召唤五色天神之子’。天神们，为什么要特别召唤他？是为了制造机会。于是他想，‘在两个天界中，天神们如同承载重担一样，去接近老师是不合适的，而这个五色天神是十力的侍者，他在想要的时候去问问题，听法，我将把他送到前面，制造机会，然后去询问问题。’于是他为了制造机会而发言。
‘愿你幸福’的确如此，伟大的国王，愿你幸福，你说‘来吧，魔王，我们去看游乐场或演员的表演’而不说‘我们要见佛，听法’。他更加坚定地支持着，听从天神王的命令，随同他一起前往。
在那里，‘beluvapaṇḍu’是指像青色的白色。因为那是用黄金制成的池塘，蓝宝石制成的杖，银制的绳子，珊瑚制成的围栏，像乐器一样的牛，编织的地方，牛的上方的杖，都是三牛的大小的乐器。因此他带着那把琴，轻松地演奏，从中发出甜美的音乐，向其他天神展示萨卡的行程。于是，在他的音乐和乐器的声响中，天神们聚集在一起，萨卡天神王……"

346.Atiriva obhāsajātoti aññesu divasesu ekasseva devassa vā mārassa vā brahmuno vā obhāsena obhāsajāto hoti, taṃdivasaṃ pana dvīsu devalokesu devatānaṃ obhāsena atiriva obhāsajāto ekapajjoto sahassacandasūriyauggatakālasadiso ahosi. Parito gāmesu manussāti samantā gāmesu manussā. Pakatisāyamāsakāleyeva kira gāmamajjhe dārakesu kīḷantesu tattha sakko agamāsi, tasmā manussā passitvā evamāhaṃsu. Nanu ca majjhimayāme devatā bhagavantaṃ upasaṅkamanti, ayaṃ kasmā paṭhamayāmassāpi purimabhāgeyeva āgatoti? Maraṇabhayeneva tajjitattā. Kiṃsu nāmāti kiṃsu nāma bho etaṃ, ko nu kho ajja mahesakkho devo vā brahmā vā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchituṃ dhammaṃ sotuṃ upasaṅkamanto, kathaṃsu nāma bho bhagavā pañhaṃ vissajjessati dhammaṃ desessati, lābhā amhākaṃ, yesaṃ no evaṃ devatānaṃ kaṅkhāvinodako satthā avidūre vihāre vasati, ye labhāma thālakabhikkhampi kaṭacchubhikkhampi dātunti saṃviggā lomahaṭṭhajātā uddhaggalomā hutvā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhapetvā namassamānā aṭṭhaṃsu.

347.Durupasaṅkamāti dupayirupāsiyā. Ahaṃ sarāgo sadoso samoho, satthā vītarāgo vītadoso vītamoho, tasmā dupayirupāsiyā tathāgatā mādisena. Jhāyīti lakkhaṇūpanijjhānena ca ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyī. Tasmiññeva jhāne ratāti jhānaratā. Tadantaraṃ paṭisallīnāti tadantaraṃ paṭisallīnā sampati paṭisallīnā vā. Tasmā na kevalaṃ jhāyī jhānaratāti durupasaṅkamā, idānimeva paṭisallīnātipi durupasaṅkamā. Pasādeyyāsīti ārādheyyāsi, okāsaṃ me kāretvā dadeyyāsīti vadati. Beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāyāti nanu pubbeva ādinnāti? Āma , ādinnā. Maggagamanavasena pana aṃsakūṭe laggitā, idāni naṃ vāmahatthe ṭhapetvā vādanasajjaṃ katvā ādiyi. Tena vuttaṃ ‘‘ādāyā’’ti.

Pañcasikhagītagāthāvaṇṇanā



346. "‘非常明亮’是指在其他日子里，只有一个天神、魔王或婆罗门的光辉，而在这一天，两个天界的天神的光辉则非常明亮，像是成千上万的月亮和太阳同时升起的时刻。在四周的村庄中，众生是指周围的村庄中的人。在自然的时节，似乎在村中，孩子们在玩耍时，萨卡曾到过那里，因此人们看到后便这样说道：‘难道在中午时分，天神们会前来见佛陀，为什么他在最初的时刻就已到来呢？’因害怕死亡而退缩。‘这是什么呢？这是什么，尊贵的天神，今天有谁是伟大的天神或婆罗门，前来向佛陀询问问题，听法呢？’‘尊贵的佛陀将如何回答问题，讲法呢？’‘我们的利益在于，正如那位远离疑惑的老师住在不远处，得到的利益如同给予僧侣食物、给予乞丐食物的人，因而感到毛骨悚然，毛发竖立，双手合十，恭敬地俯首，跪下了。’
347. ‘难以接近’是指难以接近的。‘我充满欲望、愤怒和无明，老师则是无欲、无愤、无明，因此难以接近。’‘入定’是指通过特征的观察和对象的观察而入定。‘在那个定中快乐’是指在禅定中快乐。‘在那之后沉静’是指在那之后沉静的，或沉静的成就。‘因此不仅仅是入定的‘入定者’难以接近，现在的沉静者也是难以接近。‘应该被尊敬’是指应该被尊敬的，他说‘让我制造机会，给予我’。‘带着白色的琴’是指早已取来的琴。‘是的，已经取来了。’‘然而在行走的过程中，已被放置在肩上，现在将其放在左手，准备演奏。’因此说‘取来’。
‘五色天神的歌谣的解释’"

348.Assāvesīti sāvesi. Buddhūpasañhitāti buddhaṃ ārabbha buddhaṃ nissayaṃ katvā pavattāti attho. Sesapadesupi eseva nayo.

Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchaseti ettha sūriyavacchasāti sūriyasamānasarīrā. Tassā kira devadhītāya pādantato rasmi uṭṭhahitvā kesantaṃ ārohati, tasmā bālasūriyamaṇḍalasadisā khāyati, iti naṃ ‘‘sūriyavacchasā’’ti sañjānanti. Taṃ sandhāyāha – ‘‘bhadde, sūriyavacchase, tava pitaraṃ timbaruṃ gandhabbadevarājānaṃ vandāmī’’ti. Yena jātāsi kalyāṇīti yena kāraṇabhūtena yaṃ timbaruṃ devarājānaṃ nissāya tvaṃ jātā, kalyāṇī sabbaṅgasobhanā. Ānandajananī mamāti mayhaṃ pītisomanassavaḍḍhanī.

Vātova sedataṃ kantoti yathā sañjātasedānaṃ sedaharaṇatthaṃ vāto iṭṭho hoti kanto manāpo, evanti attho. Pānīyaṃva pipāsatoti pātumicchantassa pipāsato pipāsābhibhūtassa. Aṅgīrasīti aṅge rasmiyo assāti aṅgīrasī, tameva ārabbha ālapanto vadati. Dhammo arahatāmivāti arahantānaṃ navalokuttaradhammo viya.

Jighacchatoti bhuñjitukāmassa khudābhibhūtassa. Jalantamiva vārināti yathā koci jalantaṃ jātavedaṃ udakakumbhena nibbāpeyya, evaṃ tava kāraṇā uppannaṃ mama kāmarāgapariḷāhaṃ nibbāpehīti vadati.

Yuttaṃ kiñjakkhareṇunāti padumakesarareṇunā yuttaṃ. Nāgo ghammābhitatto vāti ghammābhitattahatthī viya. Ogāhe te thanūdaranti yathā so nāgo pokkharaṇiṃ ogāhitvā pivitvā aggasoṇḍamattaṃ paññāyamānaṃ katvā nimuggo sukhaṃ sātaṃ vindati, evaṃ kadā nu kho te thanūdaraṃ thanavemajjhaṃ udarañca otaritvā ahaṃ sukhaṃ sātaṃ paṭilabhissāmīti vadati.

‘‘Accaṅkusova nāgova, jitaṃ me tuttatomaraṃ;

Kāraṇaṃ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā’’ti. –

Ettha tuttaṃ vuccati kaṇṇamūle vijjhanaayadaṇḍako. Tomaranti pādādīsu vijjhanadaṇḍatomaraṃ. Aṅkusoti matthake vijjhanakuṭilakaṇṭako. Yo ca nāgo pabhinnamatto accaṅkuso hoti, aṅkusaṃ atīto; aṅkusena vijjhiyamānopi vasaṃ na gacchati, so ‘‘jitaṃ mayā tuttatomaraṃ, yo ahaṃ aṅkusassapi vasaṃ na gacchāmī’’ti madadappena kiñci kāraṇaṃ na bujjhati. Yathā so accaṅkuso nāgo ‘‘jitaṃ me tuttatomara’’nti kiñci kāraṇaṃ nappajānāti, evaṃ ahampi lakkhaṇasampannaūrutāya lakkhaṇūruyā sammatto matto pamatto ummatto viya kiñci kāraṇaṃ nappajānāmīti vadati. Atha vā accaṅkusova nāgo ahampi sammatto lakkhaṇūruyā kiñci tato virāgakāraṇaṃ nappajānāmi. Kasmā? Yasmā tena nāgena viya jitaṃ me tuttatomaraṃ, na kassaci vadato vacanaṃ ādiyāmi.

Tayi gedhitacittosmīti bhadde lakkhaṇūru tayi baddhacittosmi. Gedhitacittoti vā gedhaṃ ajjhupetacitto. Cittaṃ vipariṇāmitanti pakatiṃ jahitvā ṭhitaṃ. Paṭigantuṃ na sakkomīti nivattituṃ na sakkomi. Vaṅkaghastova ambujoti baḷisaṃ gilitvā ṭhitamaccho viya. ‘‘Ghaso’’tipi pāṭho, ayamevattho.

Vāmūrūti vāmākārena saṇṭhitaūru, kadalikkhandhasadisaūrūti vā attho. Sajāti āliṅga. Mandalocaneti itthiyo na tikhiṇaṃ nijjhāyanti mandaṃ ālocenti olokenti, tasmā ‘‘mandalocanā’’ti vuccanti. Palissajāti sabbatobhāgena āliṅga. Etaṃ me abhipatthitanti etaṃ mayā abhiṇhaṃ patthitaṃ.


348. “‘浸润’是指浸润。‘佛陀所依’是指以佛为根本、依靠佛而生的意思。其他词句也是如此。
‘我向你致敬，父亲，‘timbaru’是指‘太阳的儿子’。这里的‘太阳的儿子’是指与太阳相似的身体。因为她的天女从脚底升起光辉，照耀着她的发顶，因此被称为‘像小太阳一样’。因此我说：‘尊贵的，‘太阳的儿子’，我向你致敬，‘timbaru’是指天神之王。’‘你以什么而生’是指以什么原因而生，‘你是美好的，完美的’。‘我母亲是快乐的’是指让我感到愉悦和快乐的。
‘如风般的温暖’是指如同在温暖的气候中，风是温暖的，令人愉悦的。‘如水般的渴望’是指渴望饮水的人，因渴望而被渴望所困扰。‘光辉’是指光线的光辉，正是因光而生。‘法’是指如同阿拉汉的九种超越法。
‘饥饿’是指渴望食物的人，因饥饿而被困扰。‘如同水被火烧’是指如同有人用水壶将火灭掉，因此因你的原因而产生的欲望也被灭掉。
‘适合某些字母的尘埃’是指如同莲花的花瓣上的尘埃。‘像大象在炎热的环境中’是指如同在炎热的环境中行走的大象。‘你将会得到安慰’是指如同那大象在池塘中饮水，饮水后会感到快乐、安慰。‘那么，我何时能够得到安慰呢？’
‘如同大象’是指我也如同大象，‘我胜过了被刺的’。‘原因我不知’是指我不知道原因，‘我被称为有特征的’。
在这里‘被刺’是指耳根的刺。‘刺’是指脚等部位的刺。‘尖刺’是指头部的刺。那只大象被刺后，‘我胜过了被刺的’。因我不受刺的影响，因此我说：‘我胜过了被刺的，我不被刺的影响而生存。’如同那只被刺的大象‘我胜过了被刺的’而不知道任何原因，我也因特征而生存，因特征而存在。
‘因此，我被称为有特征的’。‘你被拘束的心’是指我被拘束的心。‘被拘束的心’是指心被束缚。‘心的变化’是指从本性中脱离而存在。‘我无法接受’是指我无法转身。‘如同被压制的莲花’是指如同被压制的莲花。
‘左腿’是指左边的腿，像香蕉的样子。‘我与同类相拥’是指我与同类相拥。‘温柔的眼睛’是指女人们不如意地看着，因而称为‘温柔的眼睛’。‘拥抱’是指从各个方面相拥。‘这是我所期望的’是指这是我所渴望的。”


Appako vata me santoti pakatiyāva mando samāno. Vellitakesiyāti kesā muñcitvā piṭṭhiyaṃ vissaṭṭhakāle sappo viya vellantā gacchantā assāti vellitakesī, tassā vellitakesiyā. Anekabhāvo samuppādīti anekavidho jāto. Anekabhāgoti vā pāṭho. Arahanteva dakkhiṇāti arahantamhi dinnadānaṃ viya nānappakārato pabhinno.

Yaṃ me atthi kataṃ puññanti yaṃ mayā kataṃ puññamatthi. Arahantesu tādisūti tādilakkhaṇappattesu arahantesu. Tayā saddhiṃ vipaccatanti sabbaṃ tayā saddhimeva vipākaṃ detu.

Ekodīti ekībhāvaṃ gato. Nipako satoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti nipako. Satiyā samannāgatattā sato. Amataṃ muni jigīsānoti yathā so buddhamuni amataṃ nibbānaṃ jigīsati pariyesati, evaṃ taṃ ahaṃ sūriyavacchase jigīsāmi pariyesāmi. Yathā vā so amataṃ jigīsāno esanto gavesanto vicarati, evāhaṃ taṃ esanto gavesanto vicarāmītipi attho.

Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamanti yathā buddhamuni bodhipallaṅke nisinno sabbaññutaññāṇaṃ patvā nandeyya toseyya. Evaṃ nandeyyanti evameva ahampi tayā missībhāvaṃ gato nandeyyaṃ, pītisomanassajāto bhaveyyanti vadati.

Tāhaṃ bhadde vareyyāheti aheti āmantanaṃ, ahe bhadde sūriyavacchase, sakkena devānamindena ‘‘kiṃ dvīsu devalokesu devarajjaṃ gaṇhasi, suriyavacchasa’’nti, evaṃ vare dinne devarajjaṃ pahāya ‘‘sūriyavacchasaṃ gaṇhāmī’’ti evaṃ taṃ ahaṃ vareyyaṃ iccheyyaṃ gaṇheyyanti attho.

Sālaṃva na ciraṃ phullanti tava pitu nagaradvāre naciraṃ pupphito sālo atthi. So ativiya manoharo. Taṃ naciraṃ phullasālaṃ viya. Pitaraṃ te sumedhaseti atisassirīkaṃ tava pitaraṃ vandamāno namassāmi namo karomi. Yassāsetādisī pajāti yassa āsi etādisī dhītā.

349.Saṃsandatīti kasmā gītasaddassa ceva vīṇāsaddassa ca vaṇṇaṃ kathesi? Kiṃ tattha bhagavato sārāgo atthīti? Natthi. Chaḷaṅgupekkhāya upekkhako bhagavā etādisesu ṭhānesu, kevalaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ jānāti, na tattha rajjati. Vuttampi cetaṃ ‘‘saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sota’’ntiādi (saṃ. ni. 

Appako vata me santoti pakatiyāva mando samāno. Vellitakesiyāti kesā muñcitvā piṭṭhiyaṃ vissaṭṭhakāle sappo viya vellantā gacchantā assāti vellitakesī, tassā vellitakesiyā. Anekabhāvo samuppādīti anekavidho jāto. Anekabhāgoti vā pāṭho. Arahanteva dakkhiṇāti arahantamhi dinnadānaṃ viya nānappakārato pabhinno.
Yaṃ me atthi kataṃ puññanti yaṃ mayā kataṃ puññamatthi. Arahantesu tādisūti tādilakkhaṇappattesu arahantesu. Tayā saddhiṃ vipaccatanti sabbaṃ tayā saddhimeva vipākaṃ detu.
Ekodīti ekībhāvaṃ gato. Nipako satoti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti nipako. Satiyā samannāgatattā sato. Amataṃ muni jigīsānoti yathā so buddhamuni amataṃ nibbānaṃ jigīsati pariyesati, evaṃ taṃ ahaṃ sūriyavacchase jigīsāmi pariyesāmi. Yathā vā so amataṃ jigīsāno esanto gavesanto vicarati, evāhaṃ taṃ esanto gavesanto vicarāmītipi attho.
Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamanti yathā buddhamuni bodhipallaṅke nisinno sabbaññutaññāṇaṃ patvā nandeyya toseyya. Evaṃ nandeyyanti evameva ahampi tayā missībhāvaṃ gato nandeyyaṃ, pītisomanassajāto bhaveyyanti vadati.
Tāhaṃ bhadde vareyyāheti aheti āmantanaṃ, ahe bhadde sūriyavacchase, sakkena devānamindena ‘‘kiṃ dvīsu devalokesu devarajjaṃ gaṇhasi, suriyavacchasa’’nti, evaṃ vare dinne devarajjaṃ pahāya ‘‘sūriyavacchasaṃ gaṇhāmī’’ti evaṃ taṃ ahaṃ vareyyaṃ iccheyyaṃ gaṇheyyanti attho.
Sālaṃva na ciraṃ phullanti tava pitu nagaradvāre naciraṃ pupphito sālo atthi. So ativiya manoharo. Taṃ naciraṃ phullasālaṃ viya. Pitaraṃ te sumedhaseti atisassirīkaṃ tava pitaraṃ vandamāno namassāmi namo karomi. Yassāsetādisī pajāti yassa āsi etādisī dhītā.
349. Saṃsandatīti kasmā gītasaddassa ceva vīṇāsaddassa ca vaṇṇaṃ kathesi? Kiṃ tattha bhagavato sārāgo atthīti? Natthi. Chaḷaṅgupekkhāya upekkhako bhagavā etādisesu ṭhānesu, kevalaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ jānāti, na tattha rajjati. Vuttampi cetaṃ ‘‘saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato cakkhu, passati bhagavā cakkhunā rūpaṃ, chandarāgo bhagavato natthi, suvimuttacitto bhagavā. Saṃvijjati kho, āvuso, bhagavato sota’’ntiādi.

4.232). Sace pana vaṇṇaṃ na katheyya, pañcasikho ‘‘okāso me kato’’ti na jāneyya. Atha sakko ‘‘bhagavatā pañcasikhassa okāso na kato’’ti devatā gahetvā tatova paṭinivatteyya, tato mahājāniyo bhaveyya. Vaṇṇe pana kathite ‘‘kato bhagavatā pañcasikhassa okāso’’ti devatāhi saddhiṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā vissajjanāvasāne asītiyā devatāsahassehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahissatīti ñatvā vaṇṇaṃ kathesi.

Tattha kadā saṃyūḷhāti kadā ganthitā piṇḍitā. Tena kho panāhaṃ, bhante, samayenāti tena samayena tasmiṃ tumhākaṃ sambodhippattito paṭṭhāya aṭṭhame sattāhe. Bhaddā nāma sūriyavacchasāti nāmato bhaddā sarīrasampattiyā sūriyavacchasā. Bhaginīti vohāravacanametaṃ, devadhītāti attho. Parakāminīti paraṃ kāmeti abhikaṅkhati.

Upanaccantiyāti naccamānāya. Sā kira ekasmiṃ samaye cātumahārājikadevehi saddhiṃ sakkassa devarājassa naccaṃ dassanatthāya gatā, tasmiñca khaṇe sakko tathāgatassa aṭṭha yathābhucce guṇe payirudāhāsi. Evaṃ tasmiṃ divase gantvā naccantī assosi.

Sakkūpasaṅkamavaṇṇanā

350.Paṭisammodatīti ‘‘saṃsandati kho te’’tiādīni vadanto bhagavā sammodati, pañcasikho paṭisammodati. Gāthā ca bhāsanto pañcasikho sammodati, bhagavā paṭisammodati. Āmantesīti jānāpesi. Tassa kirevaṃ ahosi ‘‘ayaṃ pañcasikho mayā mama kammena pesito attano kammaṃ karoti. Evarūpassa satthu santike ṭhatvā kāmaguṇūpasañhitaṃ ananucchavikaṃ kathesi, naṭā nāma nillajjā honti, kathento vippakārampi dasseyya, handa naṃ mama kammaṃ jānāpemī’’ti cintetvā āmantesi.

351.Evañcapana tathāgatāti dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitavacanaṃ. Abhivadantīti abhivādanasampaṭicchanena vaḍḍhitavacanena vadanti. Abhivaditoti vaḍḍhitavacanena vutto.

Urundā samapādīti mahantā vivaṭā ahosi, andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi. Āloko udapādīti yo pakatiyā guhāyaṃ andhakāro, so antarahito, āloko jāto. Sabbametaṃ dhammasaṅgāhakānaṃ vacanaṃ.



4.232. “如果不谈论颜色，五色天神就不会知道‘我的机会已到’。然后萨卡会说：‘佛陀并没有给五色天神机会。’于是他便带着天神们返回，之后将会变得非常伟大。如果谈论了颜色，便会说‘佛陀确实给了五色天神机会’，于是天神们便会前来询问问题，了解答案后，知道与八万天神一起获得了流入道果的成就，于是便开始谈论颜色。
在这里，‘何时被束缚’是指何时被缠绕和捆绑。因此我说，尊者，‘在那个时刻’是指从你们的成就开始，到第八个星期。‘美丽’是指太阳的儿子，因其身体的美丽而被称为美丽。‘姐妹’是指用语言表达的意思，意为天女。‘对他人有欲望’是指对他人产生了渴望。
‘在接近的舞蹈’是指在跳舞的时候。她在某个时刻前往四大天王的天界，去给萨卡天神展示舞蹈。在那个时刻，萨卡便赞美了如佛陀般的八种美德。于是那一天，她在跳舞的时候听到了。
萨卡前来赞美的解释
350. ‘互相交流’是指‘你们之间有联系’等话语，佛陀与五色天神互相交流。五色天神在吟唱诗歌，佛陀也在交流。‘他告知’是指让他们知道。于是他想到：‘这个五色天神是我派来的，他在做自己的事情。’在这样的情况下，站在老师面前，谈论与欲望相关的事情，毫不羞愧，讲述一些不合适的事情，因此我想要让他知道我的事情。
351. ‘如此，佛陀’是指法的汇集者所说的话。‘互相问候’是指通过问候而增进的言语。‘被问候’是指通过增进的言语所表达的。
‘乌鸦的脚’是指巨大的洞口，黑暗在洞中消失。‘光明出现了’是指本来的黑暗在洞中消失了，光明出现了。所有这一切都是法的汇集者所说的话。”

352.Cirapaṭikāhaṃ, bhanteti cirato ahaṃ, cirato paṭṭhāyāhaṃ dassanakāmoti attho. Kehici kehici kiccakaraṇīyehīti devānaṃ dhītā ca puttā ca aṅke nibbattanti, pādaparicārikā itthiyo sayane nibbattanti, tāsaṃ maṇḍanapasādhanakārikā devatā sayanaṃ parivāretvā nibbattanti, veyyāvaccakarā antovimāne nibbattanti, etesaṃ atthāya aḍḍakaraṇaṃ nāma natthi. Ye pana sīmantare nibbattanti, te ‘‘tava santakā, mama santakā’’ti nicchetuṃ asakkontā aḍḍaṃ karonti, sakkaṃ devarājānaṃ pucchanti. So ‘‘yassa vimānaṃ āsannataraṃ, tassa santakā’’ti vadati. Sace dvepi samaṭṭhāne honti, ‘‘yassa vimānaṃ olokentī ṭhitā, tassa santakā’’ti vadati. Sace ekampi na oloketi, taṃ ubhinnaṃ kalahupacchedanatthaṃ attano santakaṃ karoti. Kīḷādīnipi kiccāni karaṇīyāneva. Evarūpāni tāni karaṇīyāni sandhāya ‘‘kehici kehici kiccakaraṇīyehī’’ti āha.

Salaḷāgāraketi salaḷamayagandhakuṭiyaṃ. Aññatarena samādhināti tadā kira bhagavā sakkasseva aparipākagataṃ ñāṇaṃ viditvā okāsaṃ akāretukāmo phalasamāpattivihārena nisīdi. Taṃ esa ajānanto ‘‘aññatarena samādhinā’’ti āha. Bhūjati ca nāmāti bhūjatīti tassā nāmaṃ. Paricārikāti pādaparicārikā devadhītā. Sā kira dve phalāni pattā, tenassā devaloke abhiratiyeva natthi. Niccaṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ āgantvā añjaliṃ sirasi ṭhapetvā bhagavantaṃ namassamānā tiṭṭhati. Nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhitoti ‘‘samāpanno saddaṃ suṇātī’’ti no vata re vattabbe, nanu bhagavā sakkassa devānamindassa ‘‘apicāhaṃ āyasmato cakkanemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito’’ti bhaṇatīti. Tiṭṭhatu nemisaddo, samāpanno nāma antosamāpattiyaṃ kaṇṇamūle dhamamānassa saṅkhayugaḷassāpi asanisannipātassāpi saddaṃ na suṇāti. Bhagavā pana ‘‘ettakaṃ kālaṃ sakkassa okāsaṃ na karissāmī’’ti paricchinditvā kālavasena phalasamāpattiṃ samāpanno. Sakko ‘‘na dāni me satthā okāsaṃ karotī’’ti gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā rathaṃ nivattetvā devalokābhimukhaṃ pesesi. Gandhakuṭipariveṇaṃ rathasaddena samohitaṃ pañcaṅgikatūriyaṃ viya ahosi. Bhagavato yathāparicchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhitassa rathasaddeneva paṭhamāvajjanaṃ uppajji, tasmā evamāha.

Gopakavatthuvaṇṇanā



352. “我确实等待了很长时间，尊者。”是指我已经等待了很久，想要看到的意思。某些事情的做法是指天神的女儿和儿子在膝上出生，脚边的侍女们在床上出生，她们是为了装饰而出生的天神，围绕着她们的床出生，服务于天神们的侍女们在内的天界出生，所有这些没有什么特别的。那些在边界出生的天神，因无法决定“你的儿女，还是我的儿女”，而产生了争执，询问萨卡天神。他会说：“谁的天神更靠近天宫，谁的儿女。”如果两者都在同一位置，他会说：“谁的天神在这里。”如果一个都不看，他会为双方的争执而把自己的儿女归于自己。玩耍等事情也是需要做的。这类事情被称为“某些事情的做法”。
“香气的房子”是指香气弥漫的房间。当时，佛陀因看到萨卡的未成熟的智慧，想要创造机会，便以果位的禅定为基础坐下。于是他不明白地说：“以某种禅定。”被称为“被滋养”，这是她的名字。侍女是指脚边的侍女。她确实获得了两个果位，因此在天界没有快乐。她常常来到佛陀身边，双手合十，恭敬地站着，向佛陀致敬。借助于“耳”的声音，她从禅定中出来，听到声音。佛陀对萨卡天神说：“我已经从那禅定中出来了。”她站着，听到声音，佛陀却说：“我在萨卡的天界中，未曾给他机会。”于是萨卡便转身，驱车朝天界而去。车声如同五音齐奏的乐器。佛陀在适当的时间从果位中出来，正好听到车声，因此说了这样的话。

353.Sīlesu paripūrakārinīti pañcasu sīlesu paripūrakārinī. Itthittaṃ virājetvāti itthittaṃ nāma alaṃ, na hi itthitte ṭhatvā cakkavattisiriṃ, na sakkamārabrahmasiriyo paccanubhavituṃ, na paccekabodhiṃ, na sammāsambodhiṃ gantuṃ sakkāti evaṃ itthittaṃ virājeti nāma. Mahantamidaṃ purisattaṃ nāma seṭṭhaṃ uttamaṃ, ettha ṭhatvā sakkā etā sampattiyo pāpuṇitunti evaṃ pana purisattaṃ bhāveti nāma. Sāpi evamakāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā’’ti. Hīnaṃ gandhabbakāyanti hīnaṃ lāmakaṃ gandhabbanikāyaṃ. Kasmā pana te parisuddhasīlā tattha uppannāti? Pubbanikantiyā. Pubbepi kira nesaṃ etadeva vasitaṭṭhānaṃ, tasmā nikantivasena tattha uppannā. Upaṭṭhānanti upaṭṭhānasālaṃ. Pāricariyanti paricaraṇabhāvaṃ. Gītavāditehi amhe paricarissāmāti āgacchanti.

Paṭicodesīti sāresi. So kira te disvā ‘‘ime devaputtā ativiya virocenti ativaṇṇavanto, kiṃ nu kho kammaṃ katvā āgatā’’ti āvajjanto ‘‘bhikkhū ahesu’’nti addasa. Tato ‘‘bhikkhū hontu, sīlesu paripūrakārino’’ti upadhārento ‘‘paripūrakārino’’ti addasa. ‘‘Paripūrakārino hontu, añño guṇo atthi natthī’’ti upadhārento ‘‘jhānalābhino’’ti addasa. ‘‘Jhānalābhino hontu, kuhiṃ vāsikā’’ti upadhārento ‘‘mayhaṃva kulūpakā’’ti addasa. Parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yatthicchanti, tattha nibbattanti. Ime pana uparidevaloke ca na nibbattā. Jhānalābhino nāma brahmaloke nibbattanti, ime ca brahmaloke na nibbattā. Ahaṃ pana etesaṃ ovāde ṭhatvā devalokasāmikassa sakkassa devānamindassa pallaṅke putto hutvā nibbatto, ime hīne gandhabbakāye nibbattā. Aṭṭhivedhapuggalā nāmete vaṭṭetvā vaṭṭetvā gāḷhaṃ vijjhitabbāti cintetvā kutomukhā nāmātiādīhi vacanehi paṭicodesi.

Tattha kutomukhāti bhagavati abhimukhe dhammaṃ desente tumhe kutomukhā kiṃ aññā vihitā ito cito ca olokayamānā udāhu niddāyamānā? Duddiṭṭharūpanti duddiṭṭhasabhāvaṃ daṭṭhuṃ ayuttaṃ . Sahadhammiketi ekassa satthu sāsane samāciṇṇadhamme katapuññe. Tesaṃ bhanteti tesaṃ gopakena devaputtena evaṃ vatvā puna ‘‘aho tumhe nillajjā ahirikā’’tiādīhi vacanehi paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu.


353. “在五戒中修行”是指在五戒中修行。她以女性的身份而生，是说“女性的身份已足够”，因为在女性的身份中，无法体验到轮回的荣耀，无法体验到天神的荣耀，无法到达独觉的果位，无法达到正觉的果位，因此以女性的身份而生。这个伟大的男子，被称为最优秀的，在这里站着，能够获得这些成就，因此他被称为男子。她也是如此。因此说：“以女性的身份而生，培养男子。”低劣的天神是指低劣的、卑微的天神。为什么这些纯洁的戒律在这里出现呢？是因为他们的前生。因为他们在过去的生中就曾在此居住，因此在此因缘而生。出现在这里是指出现在出家的地方。照顾是指照顾的状态。因唱歌和演奏而来。
“因缘而生”是指她们的存在。她看到他们说：“这些天神非常光辉，极其美丽，究竟是因为什么因缘而来？”于是她想：“我曾是比丘。”然后她说：“愿他们是比丘，修行五戒的人。”她思考着“修行五戒的人”，于是她看到了“修行五戒的人，其他的美德没有。”然后她看到“修行禅定的人”。她思考着“修行禅定的人，在哪里居住？”于是她看到了“我自己是贵族的女儿。”纯洁的戒律在六个天界中随心所欲地存在，在那里出生。这些在上天界中没有出生。修行禅定的人在天界中出生，而这些在天界中没有出生。我则在这些天神的教导下，作为萨卡天神的儿子出生，这些低劣的天神出生于低劣的天神。八种不同的个体被说成是必须要被打破的，思考着“他们是从哪里来的”等等的话语。
在这里，“从哪里来”是指在佛陀面前讲法时，你们从哪里来，是否在这里或那里观看，或者在沉睡？“难以看见的形象”是指难以看见的本质。 “同法者”是指在同一个老师的教导下，修行善法而获得的功德。于是，天神对她说：“哦，你们真是无耻，毫无羞耻感。”因此，两个天神在看到法时，获得了正念。


Kāyaṃ brahmapurohitanti te kira cintayiṃsu – ‘‘naṭehi nāma naccantehi gāyantehi vādentehi āgantvā dāyo nāma labhitabbo assa, ayaṃ pana amhākaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya pakkhittaloṇaṃ uddhanaṃ viya taṭataṭāyateva, kiṃ nu kho ida’’nti āvajjantā attano samaṇabhāvaṃ parisuddhasīlataṃ jhānalābhitaṃ tasseva kulūpakabhāvañca disvā ‘‘parisuddhasīlā nāma chasu devalokesu yathārucite ṭhāne nibbattanti, jhānalābhino brahmaloke. Mayaṃ uparidevalokepi brahmalokepi nibbattituṃ nāsakkhimha. Amhākaṃ ovāde ṭhatvā ayaṃ itthikā upari nibbattā, mayaṃ bhikkhū samānā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīne gandhabbakāye nibbattā. Tena no ayaṃ evaṃ niggaṇhātī’’ti ñatvā tassa kathaṃ suṇantāyeva tesu dve janā paṭhamajjhānasatiṃ paṭilabhitvā jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasantā anāgāmiphaleyeva patiṭṭhahiṃsu. Atha nesaṃ so paritto kāmāvacarattabhāvo dhāretuṃ nāsakkhi. Tasmā tāvadeva cavitvā brahmapurohitesu nibbattā. So ca nesaṃ kāyo tattha ṭhitānaṃyeva nibbatto. Tena vuttaṃ – ‘‘tesaṃ, bhante, gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohita’’nti.

Tattha diṭṭheva dhammeti tasmiññeva attabhāve jhānasatiṃ paṭilabhiṃsu. Tattheva ṭhatvā cutā pana kāyaṃ brahmapurohitaṃ brahmapurohitasarīraṃ paṭilabhiṃsūti evamattho daṭṭhabbo. Eko pana devoti eko devaputto nikantiṃ chindituṃ asakkonto kāme ajjhavasi, tattheva āvāsiko ahosi.



“他们思考道：‘在舞者、歌者、演奏者中，获得继承是有可能的，但从我们看来，就像被抛弃的蓬草一样摇摆不定，究竟是什么呢？’在思考自己的出家身份、纯洁的戒律、禅定的成就以及她作为贵族女儿的身份时，看到‘纯洁的戒律’在六个天界中各自适合的地方出生，‘修行禅定的人’在天界中出生。我们在上天界和天界中都无法出生。我们站在这些教导上，这位女性在上面出生，而我们作为比丘，过着清白的生活，出生于低劣的天神。因此，她不会如此贬低我们。’于是，听到这些话的两位天神获得了初禅的正念，得以建立在因缘上，达到非来果。于是，他们无法维持那短暂的欲望状态。因此，他们立刻就离开了，出生于祭司之中。于是，他们的身体在那儿出生。正因如此，佛陀对那位牧羊天神说：‘因此，这两位天神在看到法时，获得了正念。’
在这里，“在看到法”是指在那个身体中获得了禅定的正念。在那里成就的身体是指获得了祭司的身体。唯有一位天神，因无法割舍欲望而沉溺于欲望，因此在那儿成为了居住者。”

354.Saṅghañcupaṭṭhāsinti saṅghañca upaṭṭhāsiṃ.

Sudhammatāyāti dhammassa sundarabhāvena. Tidivūpapannoti tidive tidasapure upapanno. Gandhabbakāyūpagate vasīneti gandhabbakāyaṃ āvāsiko hutvā upagate. Ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtāti ye pubbe manussabhūtā mayaṃ annena pānena upaṭṭhahimhāti iminā saddhiṃ yojetvā attho veditabbo.

Pādūpasaṅgayhāti pāde upasaṅgayha pādadhovanapādamakkhanānuppadānena pūjetvā ceva vanditvā ca. Sake nivesaneti attano ghare. Imassāpi padassa upaṭṭhahimhāti imināva sambandho.

Paccattaṃ veditabboti attanāva veditabbo. Ariyāna subhāsitānīti tumhehi vuccamānāni buddhānaṃ bhagavantānaṃ subhāsitāni.

Tumhepana seṭṭhamupāsamānāti uttamaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ upāsamānā anuttare buddhasāsane vā. Brahmacariyanti seṭṭhacariyaṃ. Bhavatūpapattīti bhavantānaṃ upapatti.

Agāre vasato mayhanti gharamajjhe vasantassa mayhaṃ.

Svajjāti so ajja. Gotamasāvakenāti idha gopako gotamasāvakoti vutto. Sameccāti samāgantvā.

Handaviyāyāma byāyāmāti handa uyyamāma byāyamāma. Mā no mayaṃ parapessā ahumhāti noti nipātamattaṃ, mā mayaṃ parassa pesanakārakāva ahumhāti attho. Gotamasāsanānīti idha pakatiyā paṭividdhaṃ paṭhamajjhānameva gotamasāsanānīti vuttaṃ, taṃ anussaraṃ anussaritvāti attho.

Cittāni virājayitvāti pañcakāmaguṇikacittāni virājayitvā. Kāmesu ādīnavanti vikkhambhanavasena paṭhamajjhānena kāmesu ādīnavaṃ addasaṃsu, samucchedavasena tatiyamaggena. Kāmasaṃyojanabandhanānīti kāmasaññojanāni ca kāmabandhanāni ca. Pāpimayogānīti pāpimato mārassa yogabhūtāni, bandhanabhūtānīti attho. Duraccayānīti duratikkamāni. Saindā devā sapajāpatikāti indaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā saindā pajāpatiṃ devarājānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā upaviṭṭhā sapajāpatikā. Sabhāyupaviṭṭhāti sabhāyaṃ upaviṭṭhā, nisinnāti attho.

Vīrāti sūrā. Virāgāti vītarāgā. Virajaṃ karontāti virajaṃ anāgāmimaggaṃ karontā uppādentā. Nāgova sannāni guṇānīti kāmasaññojanabandhanāni chetvā deve tāvatiṃse atikkamiṃsu. Saṃvegajātassāti jātasaṃvegassa sakkassa.

Kāmābhibhūti duvidhānampi kāmānaṃ abhibhū. Satiyā vihīnāti jhānasativirahitā.

Tiṇṇaṃ tesanti tesu tīsu janesu. Āvasinettha ekoti tattha hīne kāye ekoyeva āvāsiko jāto. Sambodhipathānusārinoti anāgāmimaggānusārino. Devepi hīḷentīti dve devaloke hīḷentā adhokarontā upacārappanāsamādhīhi samāhitattā attano pādapaṃsuṃ devatānaṃ matthake okirantā ākāse uppatitvā gatāti.

Etādisī dhammappakāsanetthāti ettha sāsane evarūpā dhammappakāsanā, yāya sāvakā etehi guṇehi samannāgatā honti. Natattha kiṃ kaṅkhati koci sāvakoti kiṃ tattha tesu sāvakesu koci ekasāvakopi buddhādīsu vā cātuddisabhāve vā na kaṅkhati ‘‘sabbadisāsu asajjamāno agayhamāno viharatī’’ti. Idāni bhagavato vaṇṇaṃ bhaṇanto ‘‘nitiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ, buddhaṃ namassāma jinaṃ janinda’’nti āha. Tattha vicikicchachinnanti chinnavicikicchaṃ. Janindanti sabbalokuttamaṃ.


354. “我确实为僧团而服务。”
“善法之美”是指法的美丽。 “三界中出生”是指在三界的天人之城中出生。 “作为天神的存在”是指作为天神的居住者而出生。 “我们曾是人类”是指我们曾为人类而通过其他的饮食而服务，这样结合起来的意思应当被理解。
“手握脚”是指手握住脚，进行洗脚、敬礼和致敬。 “自家居住”是指在自己的家中。 “对此也服务”是指与此相关的。
“应当自知”是指应当由自己来知晓。 “高贵之言”是指你们所称的佛陀的高贵言辞。
“你们确实是最优秀的”是指尊敬最优秀的佛陀。 “清净的修行”是指最优秀的修行。 “愿得出生”是指愿得的出生。
“在家中居住”是指在家中居住的人。
“他今天是自由的。” “这里的牧羊人被称为Gotama的弟子。” “聚集在一起”是指聚集在一起。
“那么我们就一起努力吧。” “那么我们就一起努力。” “不要让我们成为他人的使者。” 这是指“不要让我们成为他人的使者”，而是说“我们不是别人的使者”。 “Gotama的教法”是指这里所提到的，初禅的教法被称为Gotama的教法，意指要记住和思考。
“心灵闪耀”是指五欲之心灵闪耀。 “在欲望中看到的痛苦”是指通过初禅的方式看到欲望中的痛苦，通过断绝的方式看到第三道果的痛苦。 “欲望的束缚”是指欲望的束缚和欲望的羁绊。 “邪恶的法则”是指邪恶的法则，成为束缚的意思。 “难以克服的”是指难以超越的。 “天神们与婆罗门”是指天神们在Indra的领导下，与婆罗门的王一起坐下。 “在会议上坐着”是指坐在会议上，意指坐着。
“勇士”是指勇敢的人。 “无欲”是指超越欲望。 “使无欲”是指使人达到无欲的安乐，得到解脱。 “就像蛇一样”是指断绝欲望的束缚，天神们超越了欲望，进入了天界。 “因觉醒而产生的”是指因觉醒而产生的状态。
“被欲望所征服”是指被欲望所征服的两种欲望。 “无正念”是指缺乏禅定的正念。
“这三者”是指在这三个人中。 “在这里居住的”是指在此低劣的身体中，只有一个居住者出生。 “遵循觉悟之道”是指遵循非来果的道路。 “天神们也在嬉戏”是指在两个天界中嬉戏，因而在天界中飞翔，因其专注而将自己的足迹撒在天神的头上，飞向天空。
“这样的法则在这里被阐明”是指在此教法中，这样的法则被阐明，因而这些弟子具备这些美德。 “在这里没有人怀疑”是指在这里没有人怀疑，是否有任何弟子，亦或在佛陀等人中，或在四种不同的境地中，没有人怀疑“在所有的地方都不被束缚，安然自在地生活”。 现在在赞美佛陀的光辉时，称道：“愿我们敬礼于那位超越一切的佛陀，愿我们敬礼于那位胜利者，世间的领袖。” 这里的“怀疑的破灭”是指怀疑的破灭。 “世间的领袖”是指超越一切的存在。


Yaṃ te dhammanti yaṃ tava dhammaṃ. Ajjhagaṃsu teti te devaputtā adhigatā. Kāyaṃ brahmapurohitanti amhākaṃ passantānaṃyeva brahmapurohitasarīraṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ tava dhammaṃ jānitvā tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ te dve visesagū amhākaṃ passantānaṃyeva kāyaṃ brahmapurohitaṃ adhigantvā maggaphalavisesaṃ ajjhagaṃsu, mayampi tassa dhammassa pattiyā āgatamhāsi mārisāti. Āgatamhaseti sampattamha. Katāvakāsā bhagavatā, pañhaṃ pucchemu mārisāti sace no bhagavā okāsaṃ karoti, atha bhagavatā katāvakāsā hutvā pañhaṃ, mārisa, puccheyyāmāti attho.

Maghamāṇavavatthu



“你所说的法”是指“你的法”。 “他们获得了”是指那些天神们获得了。 “作为祭司的身体”是指我们所见的祭司的身体。 “这句话的意思是”——“你所知道的法，因而这三个人，那两位特殊的，获得了我们的祭司的身体，达到的道果特别，因此我们也因这法而来到这里，哦，玛利萨。” “我们来到这里”是指我们已经到达。 “佛陀所给予的机会，我们将问问题，哦，玛利萨。” 如果佛陀不提供机会，那么佛陀就会成为给予机会的人，意思是“哦，玛利萨，我会问问题。”
“关于玛哈曼那的故事”
provided by EasyChat

355.Dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkhoti cirakālato pabhuti visuddho. Kīva cirakālato? Anuppanne buddhe magadharaṭṭhe macalagāmake maghamāṇavakālato paṭṭhāya. Tadā kiresa ekadivasaṃ kālasseva vuṭṭhāya gāmamajjhe manussānaṃ gāmakammakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā attano ṭhitaṭṭhānaṃ pādanteneva paṃsukacavaraṃ apanetvā ramaṇīyamakāsi, añño āgantvā tattha aṭṭhāsi. So tāvatakeneva satiṃ paṭilabhitvā majjhe gāmassa khalamaṇḍalamattaṃ ṭhānaṃ sodhetvā vālukaṃ okiritvā dārūni āharitvā sītakāle aggiṃ karoti, daharā ca mahallakā ca āgantvā tattha nisīdanti.

Athassa ekadivasaṃ etadahosi – ‘‘mayaṃ nagaraṃ gantvā rājarājamahāmattādayo passāma, imesupi candimasūriyesu ‘cando nāma devaputto, sūriyo nāma devaputto’ti vadanti. Kiṃ nu kho katvā ete etā sampattiyo adhigatā’’ti? Tato ‘‘nāññaṃ kiñci, puññakammameva katvā’’ti cintetvā ‘‘mayāpi evaṃvidhasampattidāyakaṃ puññakammameva kattabba’’nti cintesi.

So kālasseva vuṭṭhāya yāguṃ pivitvā vāsipharasukudālamusalahattho catumahāpathaṃ gantvā musalena pāsāṇe uccāletvā pavaṭṭeti, yānānaṃ akkhapaṭighātarukkhe harati, visamaṃ samaṃ karoti, catumahāpathe sālaṃ karoti, pokkharaṇiṃ khaṇati, setuṃ bandhati, evaṃ divasaṃ kammaṃ katvā atthaṅgate sūriye gharaṃ eti. Taṃ añño pucchi – ‘‘bho, magha, tvaṃ pātova nikkhamitvā sāyaṃ araññato esi, kiṃ kammaṃ karosī’’ti? Puññakammaṃ karomi. Saggagāmimaggaṃ sodhemīti. Kimidaṃ, bho, puññaṃ nāmāti? Tvaṃ na jānāsīti? Āma, na jānāmīti. Nagaraṃ gatakāle diṭṭhapubbā te rājarājamahāmattādayoti? Āma, diṭṭhapubbāti. Puññakammaṃ katvā tehi taṃ ṭhānaṃ laddhaṃ, ahampi evaṃvidhasampattidāyakaṃ kammaṃ karomi. ‘‘Cando nāma devaputto, sūriyo nāma devaputto’’ti sutapubbaṃ tayāti? Āma sutapubbanti. Etassa saggassa gamanamaggaṃ ahaṃ sodhemīti. Idaṃ pana puññakammaṃ kiṃ taveva vaṭṭati, aññassa na vaṭṭatīti? Na kassacetaṃ vāritanti. Yadi evaṃ sve araññaṃ gamanakāle mayhampi saddaṃ dehīti. Punadivase taṃ gahetvā gato, evaṃ tasmiṃ gāme tettiṃsa manussā taruṇavayā sabbe tasseva anuvattakā ahesuṃ. Te ekacchandā hutvā puññakammāni karontā vicaranti. Yaṃ disaṃ gacchanti, maggaṃ samaṃ karontā ekadivaseneva karonti, pokkharaṇiṃ khaṇantā, sālaṃ karontā, setuṃ bandhantā ekadivaseneva niṭṭhāpenti.


355. “这个夜叉确实已经清净很久了。”
“究竟多久呢？”是指自从未出现的佛陀以来，在摩揭陀国的马查拉村，自马哈曼那的时代起。 “那时，有一天，他在黎明时分，走到人们的村庄，去到人们的工作场所，脱下自己的尘衣，变得宜人，另一个人也来到那里停留。” 他凭借那时的正念，清理了村中的污秽，将沙子撒下，取来木材，在寒冷的季节生火，年轻人和老人们也来到那里坐下。
“有一天，他心中想道：‘我们去城中，见见国王和大臣们，听说在这些日子里，‘月亮’是名为天神，‘太阳’是名为天神。他们究竟是如何获得这些成就的呢？’于是他思考道：‘没有别的，只有做善业。’于是他想着：‘我也应该做这样的善业，给予这样的成就。’”
“于是他在黎明时分起床，喝了粥，手握着杵，走向四大路，举起石头，打落石头，打破车辆的轮子，修整不平的道路，挖掘池塘，修建桥梁，完成这些工作后，太阳落下时回家。” 另一个人问道：“喂，马哈，你早上出门，晚上从森林回来，你做了什么工作？” “我做了善业，清理了通往天界的道路。” “这是什么善业呢？” “你不知道吗？” “是的，我不知道。” “当我去城里时，曾见过国王和大臣们吗？” “是的，曾见过。” “我做了善业，得到了那个地方，我也做了这样的善业。” “你听说过‘月亮’是名为天神，‘太阳’是名为天神吗？” “是的，听说过。” “我清理了通往天界的道路。” “那么，这个善业是只与你有关，还是与其他人无关呢？” “没有人可以阻止这个。” “如果是这样，明天去森林时，我也希望你给我发出声音。”
“第二天，他带着这个消息去，结果在那个村庄中，三十个人都是年轻人，全部跟随他。他们心意一致，做善业。他们走到哪里，便将道路修整，挖掘池塘，修建桥梁，全部在一天之内完成。”


Atha nesaṃ gāmabhojako cintesi – ‘‘ahaṃ pubbe etesu suraṃ pivantesu pāṇaghātādīni karontesu ca kahāpaṇādivasena ceva daṇḍabalivasena ca dhanaṃ labhāmi. Idāni etesaṃ puññakaraṇakālato paṭṭhāya ettako āyo natthi, handa ne rājakule paribhindāmī’’ti rājānaṃ upasaṅkamitvā core, mahārāja, passāmīti. Kuhiṃ, tātāti? Mayhaṃ gāmeti. Kiṃ corā nāma, tātāti? Rājāparādhikā devāti. Kiṃ jātikāti? Gahapatijātikā devāti. Gahapatikā kiṃ karissanti, tayā jānamānena kasmā mayhaṃ na kathitanti? Bhayena, mahārāja, na kathemi, idāni mā mayhaṃ dosaṃ kareyyāthāti. Atha rājā ‘‘ayaṃ mayhaṃ mahāravaṃ ravatī’’ti saddahitvā ‘‘tena hi gaccha, tvameva ne ānehī’’ti balaṃ datvā pesesi. So gantvā divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyamāsaṃ bhuñjitvā gāmamajjhe nisīditvā ‘‘sve kiṃ kammaṃ karissāma, kiṃ maggaṃ samaṃ karoma, pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāmā’’ti mantayamāneyeva te parivāretvā ‘‘mā phandittha, rañño āṇā’’ti bandhitvā pāyāsi. Atha kho nesaṃ itthiyo ‘‘sāmikā kira vo ‘rājāparādhikā corā’ti bandhitvā niyyantī’’ti sutvā ‘‘aticirena kūṭā ete ‘puññakammaṃ karomā’ti divase divase araññeva acchanti, sabbakammantā parihīnā, gehe na kiñci vaḍḍhati, suṭṭhu baddhā suṭṭhu gahitā’’ti vadiṃsu.

Gāmabhojakopi te netvā rañño dassesi. Rājā anupaparikkhitvāyeva ‘‘hatthinā maddāpethā’’ti āha. Tesu nīyamānesu magho itare āha – ‘‘bho, sakkhissatha mama vacanaṃ kātu’’nti? Tava vacanaṃ karontāyevamha imaṃ bhayaṃ pattā, evaṃ santepi tava vacanaṃ karoma, bhaṇa bho, kiṃ karomāti? Ettha bho vaṭṭe carantānaṃ nāma nibaddhaṃ etaṃ, kiṃ pana tumhe corāti? Na coramhāti. Imassa lokassa saccakiriyā nāma avassayo, tasmā sabbepi ‘‘yadi amhe corā, hatthī maddatu, atha na corā, mā maddatū’’ti saccakiriyaṃ karothāti. Te tathā akaṃsu. Hatthī upagantumpi na sakkoti, viravanto palāyati, hatthiṃ tuttatomaraṅkusehi koṭṭentāpi upanetuṃ na sakkonti. ‘‘Hatthiṃ upanetuṃ na sakkomā’’ti rañño ārocesuṃ. Tena hi upari kaṭena paṭicchādetvā maddāpethāti. Upari kaṭe dinne diguṇaravaṃ viravanto palāyati.

Rājā sutvā pesuññakārakaṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘tāta, hatthī maddituṃ na icchatī’’ti? Āma, deva, jeṭṭhakamāṇavo mantaṃ jānāti, mantasseva ayamānubhāvoti. Rājā taṃ pakkosāpetvā ‘‘manto kira te atthī’’ti pucchi? Natthi, deva, mayhaṃ manto, saccakiriyaṃ pana mayaṃ karimha – ‘‘yadi amhe rañño corā, maddatu, atha na corā, mā maddatū’’ti, saccakiriyāya no esa ānubhāvoti. Kiṃ pana, tāta, tumhe kammaṃ karothāti? Amhe, deva, maggaṃ samaṃ karoma, catumahāpathe sālaṃ karoma , pokkharaṇiṃ khaṇāma, setuṃ bandhāma, evarūpāni puññakammāni karontā vicarimhāti.


“于是，那位村庄的食客思考道：‘我以前在这些饮酒的地方，进行杀生等行为，凭借贪婪和权势获得财富。现在从他们做善事的时间起，已经没有这样的利益了，因此我将打劫王族。’” 于是他走近国王，称道：“大王，我见到了。” “在哪里，孩子？” “在我的村庄。” “什么是盗贼，孩子？” “是犯了国王的过错的神。” “是什么种族？” “是家庭的神。” “家庭的人会做什么？凭你所知，为什么不告诉我？” “因为害怕，大王，我不敢说，现在请不要对我有任何过失。”
“于是国王听到‘这是我所拥有的伟大的声音’，便说道：‘那么去吧，你自己带他们来。’” 他去到那里，白天在森林中工作，傍晚吃饭，坐在村中，思考着：“明天我们要做什么？我们要修整道路，挖掘池塘，建造桥梁。” 正在商量的时候，他们被包围了，便说道：“不要惊慌，这是国王的命令。” 然后逃跑了。
“于是那些女人听到‘你们的主人似乎是‘犯了国王的过错的盗贼’，便说道：‘不久之后，他们会被捕，‘我们要做善业’的日子里，他们总是在森林里，所有的工作都被放弃，家中没有任何增长，牢牢被束缚，牢牢被抓住。’”
“村庄的食客也将他们带到国王面前。国王没有仔细考虑，便说道：‘让大象去攻击他们。’” 在被带走的时候，马哈对其他人说道：“喂，你们能做到我的话吗？” “我们做你所说的，然而我们得到了这样的恐惧，即使如此，我也会遵循你的话，喂，怎么办？” “这里是行走者的约定，你们又如何称呼他们为盗贼呢？” “我们不是盗贼。” “这个世界的真实行为是不可避免的，所以大家都要‘如果我们是盗贼，让大象攻击，如果不是盗贼，就不要攻击’来进行真实的行为。” 他们如是做了。
“即使大象接近，也无法做到，发出声音的逃跑，大象被用尖刺攻击也无法接近。” “无法接近大象。” 他们向国王报告。 “因此要用绳子绑住，攻击他们。” “用绳子绑住后，发出巨大的声音逃跑。”
“国王听后，召唤施行者，问道：‘孩子，大象不想攻击吗？’” “是的，陛下，年长的施行者知道这个法则，法则的效果就是这样。” “国王召唤他，问道：‘你有法则吗？’” “没有，陛下，我没有法则，但我们做了真实的行为——‘如果我们是国王的盗贼，就攻击；如果不是盗贼，就不要攻击’。” “通过真实的行为，这个法则的效果是什么？” “那么，孩子们，你们要做什么？” “我们，陛下，修整道路，在四大路上修建大树，挖掘池塘，建造桥梁，做这样的善业。”


Ayaṃ tumhe kimatthaṃ pisuṇesīti? Amhākaṃ pamattakāle idañcidañca labhati, appamattakāle taṃ natthi, etena kāraṇenāti. Tāta, ayaṃ hatthī nāma tiracchāno, sopi tumhākaṃ guṇe jānāti. Ahaṃ manusso hutvāpi na jānāmi, tumhākaṃ vasanagāmaṃ tumhākaṃyeva puna aharaṇīyaṃ katvā demi, ayampi hatthī tumhākaṃyeva hotu, pesuññakārakopi tumhākaṃyeva dāso hotu. Ito paṭṭhāya mayhampi puññakammaṃ karothāti dhanaṃ datvā vissajjesi. Te dhanaṃ gahetvā vārena vārena hatthiṃ āruyha gacchantā mantayanti ‘‘bho puññakammaṃ nāma anāgatabhavatthāya kariyati, amhākaṃ pana antoudake pupphitaṃ nīluppalaṃ viya imasmiññeva attabhāve vipākaṃ deti. Idāni atirekaṃ puññaṃ karissāmā’’ti, kiṃ karomāti? Catumahāpathe thāvaraṃ katvā mahājanassa vissamanasālaṃ karoma, itthīhi pana saddhiṃ apattikaṃ katvā karissāma, amhesu hi ‘‘corā’’ti gahetvā nīyamānesu itthīnaṃ ekāpi cintāmattakampi akatvā ‘‘subaddhā sugahitā’’ti uṭṭhahiṃsu, tasmā tāsaṃ pattiṃ na dassāmāti. Te attano gehāni gantvā hatthino tettiṃsapiṇḍaṃ denti, tettiṃsa tiṇamuṭṭhiyo āharanti, taṃ sabbaṃ hatthissa kucchipūraṃ jātaṃ. Te araññaṃ pavisitvā rukkhe chindanti, chinnaṃ chinnaṃ hatthī kaḍḍhitvā sakaṭapathe ṭhapesi. Te rukkhe tacchetvā sālāya kammaṃ ārabhiṃsu.

Maghassa gehe sujātā, sudhammā, cittā, nandāti catasso bhariyāyo ahesuṃ. Sudhammā vaḍḍhakiṃ pucchati – ‘‘tāta, ime sahāyā kālasseva gantvā sāyaṃ enti, kiṃ kammaṃ karontī’’ti? ‘‘Sālaṃ karonti, ammā’’ti. ‘‘Tāta, mayhampi sālāya pattiṃ katvā dehī’’ti. ‘‘Itthīhi apattikaṃ karomā’’ti ete vadantīti. Sā vaḍḍhakissa aṭṭha kahāpaṇe datvā ‘‘tāta, yena kenaci upāyena mayhaṃ pattikaṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu ammā’’ti vatvā puretaraṃ vāsipharasuṃ gahetvā gāmamajjhe ṭhatvā ‘‘kiṃ bho ajja imasmimpi kāle na nikkhamathā’’ti uccāsaddaṃ katvā ‘‘sabbe maggaṃ āruḷhā’’ti ñatvā ‘‘gacchatha tāva tumhe, mayhaṃ papañco atthī’’ti te purato katvā aññaṃ maggaṃ āruyha kaṇṇikūpagaṃ rukkhaṃ chinditvā tacchetvā maṭṭhaṃ katvā āharitvā sudhammāya gehe ṭhapesi – ‘‘mayā dehīti vuttadivase nīharitvā dadeyyāsī’’ti.

Atha niṭṭhite dabbasambhārakamme bhūmikammato paṭṭhāya cayabandhanathambhussāpana saṅghāṭayojana kaṇṇikamañcabandhanesu katesu so vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisīditvā catūhi disāhi gopānasiyo ukkhipitvā ‘‘bho ekaṃ pamuṭṭhaṃ atthī’’ti āha. Kiṃ bho pamuṭṭhaṃ, sabbameva tvaṃ pamussasīti. Imā bho gopānasiyo kattha patiṭṭhahissantīti? Kaṇṇikā nāma laddhuṃ vaṭṭatīti. Kuhiṃ bho idāni sakkā laddhunti? Kulānaṃ gehe sakkā laddhunti. Āhiṇḍantā pucchathāti. Te antogāmaṃ pavisitvā pucchitvā sudhammāya gharadvāre ‘‘imasmiṃ ghare kaṇṇikā atthī’’ti āhaṃsu. Sā ‘‘atthī’’ti āha. Handa mūlaṃ gaṇhāhīti. Mūlaṃ na gaṇhāmi, sace mama pattiṃ karotha, dassāmīti. Etha bho mātugāmassa pattiṃ na karoma, araññaṃ gantvā rukkhaṃ chindissāmāti nikkhamiṃsu.


“你们为什么要问这个恶事呢？” “在我们放纵的时候，这个和那个能获得，而在我们不放纵的时候则没有。正因如此。” “孩子，这只大象是畜生，它也知道你们的优点。我虽然成为人，也不知道。你们的村庄，正是你们自己再度收获的地方，这只大象也应属于你们，送给你们的使者也应成为你们的仆人。从现在开始，也请你们为我做善事。” 于是，给了财富，放手让他们离开。
“他们拿着财富，乘坐大象，走去讨论道：“喂，善业是为了未来的利益而做的，而我们却像水中的花朵一样，在这个身体中得到果报。现在我们要多做一些善业，做什么呢？” “在四大路上修建大树，我们要和女人一起做一些不当的事情。因为在我们被称为‘盗贼’的时候，女人们连想都不敢想，站起来说‘她们是被牢牢束缚的’。” 于是她们不愿意呈现她们的成果。
“她们回到自己的家中，给大象三十块食物，取三十把草，把所有的都装进大象的肚子里。她们进入森林，砍树，砍下的树木被大象拉到车道上。她们砍完树后，开始在大树上工作。”
“在马哈的家中，有四位妻子，名为苏嘉、苏达、吉达、南达。” “苏达问她的丈夫：“孩子，这些朋友们白天去，晚上回来，做什么工作呢？” “她们在修建大树，母亲。” “孩子，请给我也修建大树。” “她们与女人一起做不当的事情。” “她们如此说。” 她便给了她的丈夫八个钱，便说道：“孩子，请用任何方法为我修建大树。”
“他答应道：‘好的，母亲。’于是他拿起粥，站在村中，喊道：“喂，今天这个时候，你们为什么不出门？” “大家都上路吧。” 于是知道了：“你们先走，我的事情在这里。” 然后他又上了另一条路，砍下了树，砍完后将树木带回苏达的家中，便说道：“我会在你说的那天把它拿走。”
“当完成了准备工作后，从土地上开始，捆绑和松开，准备好，放在树上的地方，便坐在树上，四面举起守护者，便说道：“喂，这里有一个松开的地方。” “喂，松开的地方，你都放弃了吗？” “这些守护者将在哪里安置呢？” “是可以被称为‘树木’的。” “现在在哪里可以获得呢？” “在家庭中可以获得。” “请问他们。”
“他们进入村中，询问了苏达的家门，便说道：“在这个家中有树木吗？” “她回答说：‘有。’” “那么请抓住根部。” “我不抓根部，如果你们处理我的事情，我会给你们。” “那么，我们就不处理女人的事情，去森林砍树。” 于是她们离开了。”


Tato vaḍḍhakī ‘‘kiṃ na laddhā, tāta, kaṇṇikā’’ti pucchi. Te tamatthaṃ ārocayiṃsu. Vaḍḍhakī kaṇṇikamañce nisinnova ākāsaṃ ulloketvā ‘‘bho ajja nakkhattaṃ sundaraṃ, idaṃ aññaṃ saṃvaccharaṃ atikkamitvā sakkā laddhuṃ, tumhehi ca dukkhena ābhatā dabbasambhārā, te sakalasaṃvaccharena imasmiññeva ṭhāne pūtikā bhavissanti. Devaloke nibbattakāle tassāpi ekasmiṃ koṇe sālā hotu, āharatha na’’nti āha. Sāpi yāva te na puna āgacchanti, tāva kaṇṇikāya heṭṭhimatale ‘‘ayaṃ sālā sudhammā nāmā’’ti akkharāni chindāpetvā ahatena vatthena veṭhetvā ṭhapesi. Kammikā āgantvā – ‘‘āhara, re kaṇṇikaṃ , yaṃ hotu taṃ hotu. Tuyhampi pattiṃ karissāmā’’ti āhaṃsu. Sā nīharitvā ‘‘tātā, yāva aṭṭha vā soḷasa vā gopānasiyo na ārohanti, tāva imaṃ vatthaṃ mā nibbeṭhayitthā’’ti vatvā adāsi. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gahetvā gopānasiyo āropetvāva vatthaṃ nibbeṭhesuṃ.

Eko mahāgāmikamanusso uddhaṃ ullokento akkharāni disvā ‘‘kiṃ, bho, ida’’nti akkharaññuṃ manussaṃ pakkosāpetvā dassesi. So ‘‘sudhammā nāma ayaṃ sālā’’ti āha. ‘‘Haratha, bho, mayaṃ ādito paṭṭhāya sālaṃ katvā nāmamattampi na labhāma, esā ratanamattena kaṇṇikarukkhena sālaṃ attano nāmena kāretī’’ti viravanti. Vaḍḍhakī tesaṃ viravantānaṃyeva gopānasiyo pavesetvā āṇiṃ datvā sālākammaṃ niṭṭhāpesi.

Sālaṃ tidhā vibhajiṃsu, ekasmiṃ koṭṭhāse issarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ akaṃsu, ekasmiṃ duggatānaṃ, ekasmiṃ gilānānaṃ. Tettiṃsa janā tettiṃsa phalakāni paññapetvā hatthissa saññaṃ adaṃsu – ‘‘āgantuko āgantvā yassa atthate phalake nisīdati, taṃ gahetvā phalakasāmikasseva gehe patiṭṭhapehi. Tassa pādaparikammapiṭṭhiparikammakhādanīyabhojanīyasayanāni sabbāni phalakasāmikasseva bhāro bhavissatī’’ti. Hatthī āgatāgataṃ gahetvā phalakasāmikassa gehaṃ neti, so tassa taṃ divasaṃ kattabbaṃ karoti.

Maghamāṇavo sālato avidūre ṭhāne koviḷārarukkhaṃ ropāpesi, mūle cassa pāsāṇaphalakaṃ atthari. Nandā nāmassa bhariyā avidūre pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, cittā mālāvacche ropāpesi, sabbajeṭṭhikā pana ādāsaṃ gahetvā attabhāvaṃ maṇḍayamānāva vicarati. Magho taṃ āha – ‘‘bhadde, sudhammā, sālāya pattikā jātā, nandā pokkharaṇiṃ khaṇāpesi, cittā mālāvacche ropāpesi. Tava pana puññakammaṃ nāma natthi, ekaṃ puññaṃ karohi, bhadde’’ti sā ‘‘tvaṃ kassa kāraṇā karosi, nanu tayā kataṃ mayhamevā’’ti vatvā attabhāvamaṇḍanameva anuyuñjati.

Magho yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane sakko hutvā nibbatti, tepi tettiṃsa gāmikamanussā kālaṅkatvā tettiṃsa devaputtā hutvā tasseva santike nibbattā. Sakkassa vejayanto nāma pāsādo satta yojanasatāni uggacchi, dhajo tīṇi yojanasatāni uggacchi, koviḷārarukkhassa nissandena samantā tiyojanasataparimaṇḍalo pañcadasayojanapariṇāhakkhandho pāricchattako nibbatti, pāsāṇaphalakassa nissandena pāricchattakamūle saṭṭhiyojanikā paṇḍukambalasilā nibbatti. Sudhammāya kaṇṇikarukkhassa nissandena tiyojanasatikā sudhammā devasabhā nibbatti. Nandāya pokkharaṇiyā nissandena paññāsayojanā nandā nāma pokkharaṇī nibbatti. Cittāya mālāvacchavatthunissandena saṭṭhiyojanikaṃ cittalatāvanaṃ nāma uyyānaṃ nibbatti.


“于是，长者问道：‘你们没有获得吗，孩子，树木？’” 他们将此事告知了。长者坐在树下，仰望天空说道：“喂，今天的星象很好，这一年可以获得，你们因痛苦而带来的食物，这些在整年里都会在这里变得腐臭。在天界出生的时候，若有一个角落有树木，就请带来。” 于是她在他们不再回来之前，将“这棵树名为苏达玛”这几个字刻下，放在树下。工人们来到这里说道：“快来，孩子，无论怎样都行。我们也要为你们做一些事情。” 她取出东西说道：“孩子们，直到八或十六个守护者没有上来之前，请不要把这件衣服脱掉。” 于是她给了他们。 他们接受后，拿着守护者，便脱掉了衣服。
“有一位大村民抬头看到字母，便问道：‘喂，这是什么？’” 他叫来人们来看。 他说道：“这棵树名为苏达玛。” “快来，孩子，我们从一开始就修建了树木，连名字都没有得到，这棵树是用仅仅是金属的树木来建造的。” 长者在他们的惊呼中，便让守护者进入，给他们下达命令，完成了树木的工作。
“树木被分为三部分，一部分是统治者的居住地，一部分是贫困者的居住地，一部分是病人的居住地。” 三十个人摆放了三十块木板，给大象留下了记号——“来者来到这里，坐在木板上的人，请拿着木板，放在木板主人的家中。那人的脚和背的地方、吃饭的地方、睡觉的地方，所有的一切都将成为木板主人的负担。” 大象来来往往，带着木板回到木板主人的家中，那天他做着这件事情。
“马哈在离树不远的地方种了一棵可维拉树，树根下放着石头木板。” “南达便在附近挖掘池塘，吉达则种下了花环，所有的长者们却拿着花环，像在身体上游走一样。” 马哈对她说道：“善女，苏达玛的树木已经开花，南达在挖掘池塘，吉达在种花环。可是你的善业没有，一定要做一个善业。” 善女便说道：“你做什么，难道是因为你为我做的？” 于是她便依附于身体的装饰。
“马哈待了一段时间后，便离开，成为忉利天的帝释天，他们也都在三十个村民中，成为三十个天神，降生于他的身边。” “帝释天的宫殿名为威贾扬托，升起七十个由大象支撑的高塔，旗帜升起三十个由大象支撑的高塔，因可维拉树而形成的周围有三十个高塔，形成了十五个高塔的收集地。因石木板而形成的根部，六十个由白色绸缎构成的石木板也降生了。因苏达玛的可维拉树而形成的三十个苏达玛天神也降生了。因南达的池塘而形成的五十个南达的池塘也降生了。因吉达的花环而形成的六十个吉达的花园也降生了。”


Sakko devarājā sudhammāya devasabhāya yojanike suvaṇṇapallaṅke nisinno tiyojanike setacchatte dhāriyamāne tehi devaputtehi tāhi devakaññāhi aḍḍhatiyāhi nāṭakakoṭīhi dvīsu devalokesu devatāhi ca parivārito mahāsampattiṃ olokento tā tisso itthiyo disvā ‘‘imā tāva paññāyanti, sujātā kuhi’’nti olokento ‘‘ayaṃ mama vacanaṃ akatvā girikandarāya bakasakuṇikā hutvā nibbattā’’ti disvā devalokato otaritvā tassā santikaṃ gato. Sā disvāva sañjānitvā adhomukhā jātā. ‘‘Bāle, idāni kiṃ sīsaṃ na ukkhipasi? Tvaṃ mama vacanaṃ akatvā attabhāvameva maṇḍayamānā vītināmesi. Sudhammāya ca nandāya ca cittāya ca mahāsampatti nibbattā, ehi amhākaṃ sampattiṃ passā’’ti devalokaṃ netvā nandāya pokkharaṇiyā pakkhipitvā pallaṅke nisīdi.

Nāṭakitthiyo ‘‘kuhiṃ gatattha, mahārājā’’ti pucchiṃsu. So anārocetukāmopi tāhi nippīḷiyamāno ‘‘sujātāya santika’’nti āha. Kuhiṃ nibbattā, mahārājāti? Kandarapādeti. Idāni kuhinti? Nandāpokkharaṇiyaṃ me vissaṭṭhāti. Etha, bho, amhākaṃ ayyaṃ passāmāti sabbā tattha agamaṃsu. Sā pubbe sabbajeṭṭhikā hutvā tā avamaññittha. Idāni tāpi taṃ disvā – ‘‘passatha, bho amhākaṃ ayyāya mukhaṃ kakkaṭakavijjhanasūlasadisa’’ntiādīni vadantiyo keḷiṃ akaṃsu. Sā ativiya aṭṭiyamānā sakkaṃ devarājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, imāni suvaṇṇarajatamaṇivimānāni vā nandāpokkharaṇī vā mayhaṃ kiṃ karissati, jātibhūmiyeva mahārāja sattānaṃ sukhā, maṃ tattheva kandarapāde vissajjehī’’ti. Sakko taṃ tattha vissajjetvā ‘‘mama vacanaṃ karissasī’’ti āha. Karissāmi, mahārājāti. Pañca sīlāni gahetvā akhaṇḍāni katvā rakkha, katipāhena taṃ etāsaṃ jeṭṭhikaṃ karissāmīti. Sā tathā akāsi.

Sakko katipāhassa accayena ‘‘sakkā nu kho sīlaṃ rakkhitu’’nti gantvā maccharūpena uttānako hutvā tassā purato udakapiṭṭhe osarati, sā ‘‘matamacchako bhavissatī’’ti gantvā sīse aggahesi. Maccho naṅguṭṭhaṃ cālesi. Sā ‘‘jīvati maññe’’ti udake vissajjesi. Sakko ākāse ṭhatvā ‘‘sādhu, sādhu, rakkhasi sikkhāpadaṃ, evaṃ taṃ rakkhamānaṃ katipāheneva nāṭakānaṃ jeṭṭhikaṃ karissāmī’’ti āha. Tassāpi pañca vassasatāni āyu ahosi. Ekadivasampi udarapūraṃ nālatthaṃ, sukkhitvā parisukkhitvā milāyamānāpi sīlaṃ akhaṇḍetvā kālaṅkatvā bārāṇasiyaṃ kumbhakāragehe nibbatti.

Sakko ‘‘kuhiṃ nibbattā’’ti olokento disvā ‘‘tato idha ānetuṃ na sakkā, jīvitavuttimassā dassāmī’’ti suvaṇṇaeḷālukānaṃ yānakaṃ pūretvā majjhe gāmassa mahallakavesena nisīditvā ‘‘eḷālukāni gaṇhathā’’ti ukkuṭṭhimakāsi. Samantā gāmavāsikā āgantvā ‘‘dehi, tātā’’ti āhaṃsu. Ahaṃ sīlarakkhakānaṃ demi, tumhe sīlaṃ rakkhathāti. Tāta mayaṃ sīlaṃ nāma kīdisantipi na jānāma, mūlena dehīti. ‘‘Sīlarakkhakānaṃyeva dammī’’ti āha. ‘‘Etha, re kosi ayaṃ eḷālukamahallako’’ti sabbe nivattiṃsu.


“帝释天坐在苏达玛天神的集会上，坐在金色的宝座上，身披白色的伞，周围有天神和天女，伴随着众多的天女，环绕着他，观察着巨大的财富。他看到那三位女子，便说道：‘她们看起来是聪明的，苏嘉在哪里？’” 他看到她，便想道：“她是因为没有听从我的话而转生为山间的鹦鹉。” 于是他从天界降下，来到她的身边。她看到他，便低下头。
“‘愚者，现在你为什么不抬起头？’” “你因为没有听从我的话而在这个身体上游荡。苏达玛、南达、吉达的巨大财富已经降生，来吧，看看我们的财富。” 于是他带她到天界，将南达的池塘放入，坐在宝座上。
“天女们问道：‘陛下，你去哪里了？’” 他虽然想不告诉她们，但被她们逼问，便说道：“在苏嘉的身边。” “她在哪里转生，陛下？” “在山脚下。” “现在在哪里？” “在南达的池塘里。” “来吧，孩子，我们的主人在这里。” 她以前是所有长者，现在她们也都在那里。 现在她们看到她，便说道：“看吧，孩子，我们的主人的脸就像蟹钳一样。” 于是她们开始玩耍。
“她非常痛苦地对帝释天说道：‘陛下，这些金银宝物或南达的池塘，对我有什么用呢？出生在这片土地上，陛下，众生的幸福，我宁愿在这里被放逐。’” 帝释天便将她放逐，便说道：“你会听从我的话。” “我会听从，陛下。” “抓住五条戒律，保持不变，经过一段时间，我会让她成为长者。” 她如是做了。
“帝释天在一段时间后，便想道：‘我能否保持戒律？’” 于是他化身为一条鱼，向她游去，便在她面前浮出水面。 她想：“我将成为一条鱼。” 于是她将自己放入水中。 帝释天在空中站立，便说道：“好，好，你保持戒律，如此我将在一段时间后让她成为长者。” 她也活了五百年。
“即使有一天，她的肚子满了，干枯而瘦弱，但仍然保持着戒律，直到她去世，在瓦拉纳西的陶工家中转世。”
“帝释天想道：‘她在哪里转世？’” 他看到后，便想：“这里无法带她去，我会展示她的生活。” 于是他装满了美丽的沙土，坐在村子的中间，便说道：“把沙土带来。” 村中的人们纷纷前来，便说道：“给我，孩子。” “我将给那些保持戒律的人，你们保持戒律。” “孩子，我们不知道什么是戒律，给我根本。” “我只教那些保持戒律的人。” “来吧，孩子，这位老者是谁？” 于是大家都退去了。


Sā dārikā pucchi – ‘‘amma, tumhe eḷālukatthāya gatā tucchahatthāva āgatā’’ti. Kosi, amma, eḷālukamahallako ‘‘ahaṃ sīlarakkhakānaṃ dammī’’ti vadati, nūnimassa dārikā sīlaṃ khāditvā vattanti, mayaṃ sīlameva na jānāmāti. Sā ‘‘mayhaṃ ānītaṃ bhavissatī’’ti gantvā ‘‘eḷālukaṃ, tāta, dehī’’ti āha. ‘‘Tvaṃ sīlāni rakkhasi ammā’’ti? ‘‘Āma, tāta rakkhāmī’’ti. Idaṃ mayā tuyhameva ābhatanti gehadvāre yānena saddhiṃ ṭhapetvā pakkāmi. Sāpi yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā cavitvā vepacittiasurassa dhītā hutvā nibbatti. Sīlanissandena pāsādikā ahosi. So ‘‘dhītuvivāhamaṅgalaṃ karissāmī’’ti asure sannipātesi.

Sakko ‘‘kuhiṃ nibbattā’’ti olokento ‘‘asurabhavane nibbattā, ajjassā vivāhamaṅgalaṃ karissantī’’ti disvā ‘‘idāni yaṃkiñci katvā ānetabbā mayā’’ti asuravaṇṇaṃ nimminitvā gantvā asurānaṃ antare aṭṭhāsi. ‘‘Tava sāmikaṃ vadehī’’ti tassā hatthe pitā pupphadāmaṃ adāsi ‘‘yaṃ icchasi, tassūpari khipāhī’’ti. Sā olokentī sakkaṃ disvā pubbasannivāsena sañjātasinehā ‘‘ayaṃ me sāmiko’’ti tassūpari dāmaṃ khipi. So taṃ bāhāya gahetvā ākāse uppati, tasmiṃ khaṇe asurā sañjāniṃsu. Te ‘‘gaṇhatha, gaṇhatha, jarasakkaṃ, veriko amhākaṃ, na mayaṃ etassa dārikaṃ dassāmā’’ti anubandhiṃsu. Vepacitti pucchi ‘‘kenāhaṭā’’ti? ‘‘Jarasakkena mahārājā’’ti. ‘‘Avasesesu ayameva seṭṭho, apethā’’ti āha. Sakko naṃ netvā aḍḍhatiyakoṭināṭakānaṃ jeṭṭhikaṭṭhāne ṭhapesi. Sā sakkaṃ varaṃ yāci – ‘‘mahārāja, mayhaṃ imasmiṃ devaloke mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā natthi, yattha yattha gacchasi, tattha tattha maṃ gahetvāva gaccha mahārājā’’ti. Sakko ‘‘sādhū’’ti paṭiññaṃ adāsi.

Evaṃ macalagāmake maghamāṇavakālato paṭṭhāya visuddhabhāvamassa sampassanto bhagavā ‘‘dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkho’’ti āha. Atthasañhitanti atthanissitaṃ kāraṇanissitaṃ.

Pañhaveyyākaraṇavaṇṇanā



“那位小女孩问道：‘妈妈，你从沙土那里回来，是不是空手而归？’” “是谁，妈妈，那个沙土的老人说：‘我教导那些保持戒律的人。’” “难道她的小女孩不吃戒律吗？我们根本不知道什么是戒律。” 她便说道：“我会被带来。” 然后她对沙土说道：“给我，孩子。” “你保持戒律吗，妈妈？” “是的，孩子，我会保持。” 于是她便带着这些东西，离开了家门。 她在一生中保持戒律，最后转生为维帕奇提的女儿。 由于保持戒律，她变得幸福。 他想：“我会为她举行婚礼。”
“帝释天想：‘她在哪里转生？’” 他看到她在阿修罗的宫殿中转生，便想：“今天我必须做些什么来带她来。” 于是他化身为阿修罗的颜色，前往阿修罗之间站立。 “对你丈夫说。” 他将花环给她的手上，便说道：“你想要的，请放在他身上。” 她看到帝释天，因过去的缘分而生起了情感，便将花环扔在了他的身上。 他抓住她，飞向天空，这时阿修罗们感到震惊。 他们说道：“抓住她，抓住她，老年人，我们不会把这个女孩给你。” 维帕奇提问道：“是谁抓住了她？” “是老年人。” “在其他人中，他是最好的，放弃吧。” 帝释天将她带走，放在阿修罗的高级位置。
“她向帝释天请求：“陛下，在这个天界中，我没有母亲、父亲、兄弟或姐妹，无论你去哪里，请带着我去，陛下。” 帝释天答应道：“好。”
“从这时起，帝释天观察着这个小女孩，看到她无暇的状态，便说道：“这位恶鬼已经很长一段时间保持无暇。” 这是因为她的因缘与因果。
“关于五种因缘的解释。”

357.Kiṃ saṃyojanāti kiṃ bandhanā, kena bandhanena baddhā hutvā. Puthukāyāti bahujanā. Averāti appaṭighā. Adaṇḍāti āvudhadaṇḍadhanadaṇḍavinimuttā. Asapattāti apaccatthikā. Abyāpajjāti vigatadomanassā. Viharemu averinoti aho vata kenaci saddhiṃ averino vihareyyāma, katthaci kopaṃ na uppādetvā accharāya gahitakaṃ jaṅghasahassena saddhiṃ paribhuñjeyyāmāti dānaṃ datvā pūjaṃ katvā ca patthayanti. Iti ca nesaṃ hotīti evañca nesaṃ ayaṃ patthanā hoti. Atha ca panāti evaṃ patthanāya satipi.

Issāmacchariyasaṃyojanāti parasampattikhīyanalakkhaṇā issā, attasampattiyā parehi sādhāraṇabhāvassa asahanalakkhaṇaṃ macchariyaṃ, issā ca macchariyañca saṃyojanaṃ etesanti issāmacchariyasaṃyojanā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana issāmacchariyāni abhidhamme vuttāneva.

Āvāsamacchariyena panettha yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicarati. Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānādīni karonte disvā ‘‘bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā’’ti cintayato lohitampi mukhato uggacchati, kucchivirecanampi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṅghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogena paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamacchariyena pana pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti, na paresaṃ vaṇṇaṃ, ‘‘kiṃ vaṇṇo eso’’ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattiñca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hoti.

Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattati. Idaṃ pana issāmacchariyasaṃyojanaṃ sotāpattimaggena pahīyati. Yāva taṃ nappahīyati, tāva devamanussā averatādīni patthayantāpi verādīhi na parimuccantiyeva.

Tiṇṇā mettha kaṅkhāti etasmiṃ pañhe mayā tumhākaṃ vacanaṃ sutvā kaṅkhā tiṇṇāti vadati, na maggavasena tiṇṇakaṅkhataṃ dīpeti. Vigatā kathaṃkathāti idaṃ kathaṃ, idaṃ kathanti ayampi kathaṃkathā vigatā.



“什么是束缚？什么是拘束？因何束缚而被束缚？” “普遍的众生。” “无怨恨的，少有对抗的。” “无棍杖的，免于棍棒的、杖打的、惩罚的束缚。” “无敌意的，没敌对的。” “无痛苦的，摆脱了痛苦。” “我们可以与无敌人一起生活，真希望能与任何人无敌地生活，哪里都不引起愤怒，能与无数的天女共享美食。” “因此，这些人便是这样的渴望。” “而且，正是这样的渴望也是真实的渴望。”
“因嫉妒和吝啬而产生的束缚，嫉妒是对他人财富的削弱，吝啬是对自己财富的贪恋，嫉妒和吝啬这两者的束缚便是嫉妒吝啬的束缚。” “这里的概述。” “而详细的嫉妒和吝啬在《阿毗达摩》中已有说明。”
“因居住的吝啬，成为鬼或饿鬼，抬起头来，四处游荡。因家族的吝啬，看到家族中他人施舍等，便想：‘这是我家族的破碎。’” 于是红色的血液从嘴里涌出，甚至会产生腹泻，内脏也会分崩离析。 “因获得的吝啬，在僧团或群体中，因贪恋利益而享用个人的享受，成为鬼、饿鬼或大蟒蛇而转生。” “因身体的外貌、特征的吝啬，自己只显现自己的美丽，而不展示他人的美丽，‘这是什么美丽？’” 于是说出这个缺点，甚至连外貌也不让给任何人，成为丑陋的、愚蠢的。
“此外，因居住的吝啬而受苦。因家族的吝啬而获得极少。因获得的吝啬而转生于苦恼的地狱。因外貌的吝啬而转生时，外貌根本不存在。因法的吝啬而转生于鸡的地狱。” “而嫉妒和吝啬的束缚通过初果道被断除。” “只要它没有被断除，天人和人类即使渴望无怨恨等，仍然无法摆脱敌意等。”
“我在这里有疑问。” “在这个问题上，我听到你们的话，疑问已解，不是指向道路的疑问。” “已经没有讨论了，‘这是怎样，’‘这是怎样，’这也是讨论

358.Nidānādīni vuttatthāneva. Piyāppiyanidānanti piyasattasaṅkhāranidānaṃ macchariyaṃ, appiyasattasaṅkhāranidānā issā. Ubhayaṃ vā ubhayanidānaṃ. Pabbajitassa hi saddhivihārikādayo, gahaṭṭhassa puttādayo hatthiassādayo vā sattā piyā honti keḷāyitā mamāyitā, muhuttampi te apassanto adhivāsetuṃ na sakkoti. So aññaṃ tādisaṃ piyasattaṃ labhantaṃ disvā issaṃ karoti. ‘‘Iminā amhākaṃ kiñci kammaṃ atthi, muhuttaṃ tāva naṃ dethā’’ti tameva aññehi yācito ‘‘na sakkā dātuṃ, kilamissati vā ukkaṇṭhissati vā’’tiādīni vatvā macchariyaṃ karoti. Evaṃ tāva ubhayampi piyasattanidānaṃ hoti. Bhikkhussa pana pattacīvaraparikkhārajātaṃ, gahaṭṭhassa vā alaṅkārādiupakaraṇaṃ piyaṃ hoti manāpaṃ, so aññassa tādisaṃ uppajjamānaṃ disvā ‘‘aho vatassa evarūpaṃ na bhaveyyā’’ti issaṃ karoti, yācito vāpi ‘‘mayampetaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, na sakkā dātu’’nti macchariyaṃ karoti. Evaṃ ubhayampi piyasaṅkhāranidānaṃ hoti. Appiye pana te vuttappakāre satte ca saṅkhāre ca labhitvā sacepissa te amanāpā honti, tathāpi kilesānaṃ viparītavuttitāya ‘‘ṭhapetvā maṃ ko añño evarūpassa lābhī’’ti issaṃ vā karoti, yācito tāvakālikampi adadamāno macchariyaṃ vā karoti. Evaṃ ubhayampi appiyasattasaṅkhāranidānaṃ hoti.

Chandanidānanti ettha pariyesanachando, paṭilābhachando, paribhogachando, sannidhichando, vissajjanachandoti pañcavidho chando.

Katamo pariyesanachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ pariyesati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ pariyesati, dhanaṃ pariyesati. Ayaṃ pariyesanachando.

Katamo paṭilābhachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paṭilabhati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ paṭilabhati, dhanaṃ paṭilabhati. Ayaṃ paṭilābhachando.

Katamo paribhogachando? Idhekacco atitto chandajāto rūpaṃ paribhuñjati, saddaṃ. Gandhaṃ. Rasaṃ. Phoṭṭhabbaṃ paribhuñjati, dhanaṃ paribhuñjati. Ayaṃ paribhogachando.

Katamo sannidhichando? Idhekacco atitto chandajāto dhanasannicayaṃ karoti ‘‘āpadāsu bhavissatī’’ti. Ayaṃ sannidhichando.

Katamo vissajjanachando? Idhekacco atitto chandajāto dhanaṃ vissajjeti, hatthārohānaṃ, assārohānaṃ, rathikānaṃ, dhanuggahānaṃ – ‘‘ime maṃ rakkhissanti gopissanti mamāyissanti samparivārayissantī’’ti. Ayaṃ vissajjanachando. Ime pañca chandā. Idha taṇhāmattameva, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ.

Vitakkanidānoti ettha ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti (dī. ni. 

“因缘等已被阐述。‘亲爱之因’指的是对亲近者的特性因缘的吝啬，‘不亲近者的特性因缘’则是嫉妒。两者或两者的因缘。因为出家人对信仰的修行者等，家庭中的儿女等，像大象和马等生物是亲爱的，片刻不见他们便无法忍受。看到他人获得这样的亲近，便生起嫉妒心。‘我们有任何的功德，至少让他片刻享受’” 于是被他人请求时，便说：“无法给予，他会疲惫或烦恼。” 由此表现出吝啬。这样一来，两者的亲近因缘便存在于此。
“然而，僧侣的乞食和袈裟等，家庭中的装饰等也是亲爱的，看到他人获得这样的东西，便想：‘真希望他没有这样的东西。’” 于是生起嫉妒心，或被请求时，便说：“我们不会享用这个，无法给予。” 这样一来，两者的亲近因缘便存在于此。
“对不亲近者来说，若获得这些所述的生物和特性，若对他们不亲近，仍然因烦恼的反向表现而生起嫉妒心，‘除了我，谁能获得这样的利益’” 于是生起嫉妒心，或在被请求时，甚至不愿意给予片刻的施舍，表现出吝啬。 这样一来，两者的不亲近因缘便存在于此。
“香的因缘，包括寻求的愿望、获得的愿望、享用的愿望、接近的愿望、放弃的愿望，这五种愿望。”
“什么是寻求的愿望？在此，有些人因渴望而寻求色、声、香、味、触、财富。 这就是寻求的愿望。”
“什么是获得的愿望？在此，有些人因渴望而获得色、声、香、味、触、财富。 这就是获得的愿望。”
“什么是享用的愿望？在此，有些人因渴望而享用色、声、香、味、触、财富。 这就是享用的愿望。”
“什么是接近的愿望？在此，有些人因渴望而积累财富，想：‘在困境中会有用。’ 这就是接近的愿望。”
“什么是放弃的愿望？在此，有些人因渴望而放弃财富，想：‘这些将保护我、守卫我、我将被包围。’ 这就是放弃的愿望。” 这五种愿望。这里仅指渴望，故此提及。
“关于思考的因缘，‘基于获得的决定’。”

2.110) evaṃ vutto vinicchayavitakko vitakko nāma. Vinicchayoti dve vinicchayā taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. Aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritaṃ taṇhāvinicchayo nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo nāmāti evaṃ vuttataṇhāvinicchayavasena hi iṭṭhāniṭṭhapiyāppiyavavatthānaṃ na hoti. Tadeva hi ekaccassa iṭṭhaṃ hoti, ekaccassa aniṭṭhaṃ paccantarājamajjhimadesarājūnaṃ gaṇḍuppādamigamaṃsādīsu viya. Tasmiṃ pana taṇhāvinicchayavinicchite paṭiladdhavatthusmiṃ ‘‘ettakaṃ rūpassa bhavissati, ettakaṃ saddassa, ettakaṃ gandhassa, ettakaṃ rasassa, ettakaṃ phoṭṭhabbassa bhavissati, ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa bhavissati, ettakaṃ nidahissāmi, ettakaṃ parassa dassāmī’’ti vavatthānaṃ vitakkavinicchayena hoti. Tenāha ‘‘chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti.

Papañcasaññāsaṅkhānidānoti tayo papañcā taṇhāpapañco, mānapapañco, diṭṭhipapañcoti. Tattha aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ taṇhāpapañco nāma. Navavidho māno mānapapañco nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhipapañco nāma. Tesu idha taṇhāpapañco adhippeto. Kenaṭṭhena papañco? Mattapamattākārapāpanaṭṭhena papañco. Taṃsampayuttā saññā papañcasaññā. Saṅkhā vuccati koṭṭhāso ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu viya. Iti papañcasaññāsaṅkhānidānoti papañcasaññākoṭṭhāsanidāno vitakkoti attho.

Papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāmininti etissā papañcasaññāsaṅkhāya khayā nirodho vūpasamo, tassa sāruppañceva tattha gāminiṃ cāti saha vipassanāya maggaṃ pucchati.

Vedanākammaṭṭhānavaṇṇanā



2.110) “如此说来，分析思维便是思维的名称。‘分析’指的是两种分析：欲望的分析和见解的分析。八十种欲望的变化便是欲望的分析。二十六种见解便是见解的分析。因此，依照所说的欲望的分析，所欲和所厌的界定并不存在。因为对某些人来说，某些东西是所欲的，对另一些人来说，某些东西是所厌的，就像外地的国王和中间地带的国王的驴、狗、肉类等一样。在此欲望的分析中，所获得的对象上，‘这将是这样的色，这将是这样的声，这将是这样的香，这将是这样的味，这将是这样的触，这将是我的，这将是他人的，我将给予这样的，这将是他人的’的界定便是通过思维的分析而成。因此说：‘欲望，天神们，这是思维的因缘。’”
“关于繁杂的意识的因缘，指的是三种繁杂：欲望的繁杂、名望的繁杂、见解的繁杂。在这里，八十种欲望的变化便是欲望的繁杂。九种名望便是名望的繁杂。二十六种见解便是见解的繁杂。在这些中，此处所指的是欲望的繁杂。什么是繁杂？从适度到过度的繁杂。与此相关的意识便是繁杂的意识。‘分析’被称为‘意识的因缘’等。于是，关于繁杂的意识的因缘，便是繁杂意识的分析因缘。”
“关于繁杂意识的消灭，指的是通过消灭而达到的安宁，及其相似性和通达的道理，因此与内观的道相结合。”
“关于感觉的因缘的解释。”

359. Athassa bhagavā somanassaṃpāhanti tisso vedanā ārabhi. Kiṃ pana bhagavatā pucchitaṃ kathitaṃ, apucchitaṃ, sānusandhikaṃ, ananusandhikanti? Pucchitameva kathitaṃ, no apucchitaṃ, sānusandhikameva, no ananusandhikaṃ. Devatānañhi rūpato arūpaṃ pākaṭataraṃ, arūpepi vedanā pākaṭatarā. Kasmā? Devatānañhi karajakāyaṃ sukhumaṃ, kammajaṃ balavaṃ, karajakāyassa sukhumattā, kammajassa balavattā ekāhārampi atikkamitvā na tiṭṭhanti, uṇhapāsāṇe ṭhapitasappipiṇḍi viya vilīyantīti sabbaṃ brahmajāle vuttanayeneva veditabbaṃ. Tasmā bhagavā sakkassa tisso vedanā ārabhi. Duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ – rūpakammaṭṭhānaṃ, arūpakammaṭṭhānañca. Rūpapariggaho, arūpapariggahotipi etadeva vuccati. Tattha bhagavā yassa rūpaṃ pākaṭaṃ, tassa saṅkhepamanasikāravasena vā vitthāramanasikāravasena vā catudhātuvavatthānaṃ vitthārento rūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Yassa arūpaṃ pākaṭaṃ, tassa arūpakammaṭṭhānaṃ katheti. Kathento ca tassa vatthubhūtaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ dassetvāva katheti, devānaṃ pana arūpakammaṭṭhānaṃ pākaṭanti arūpakammaṭṭhānavasena vedanā ārabhi.

Tividho hi arūpakammaṭṭhāne abhiniveso – phassavasena, vedanāvasena, cittavasenāti. Kathaṃ? Ekaccassa hi saṅkhittena vā vitthārena vā pariggahite rūpakammaṭṭhāne tasmiṃ ārammaṇe cittacetasikānaṃ paṭhamābhinipāto taṃ ārammaṇaṃ phusanto uppajjamāno phasso pākaṭo hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ anubhavantī uppajjamānā vedanā pākaṭā hoti. Ekaccassa taṃ ārammaṇaṃ pariggahetvā taṃ vijānantaṃ uppajjamānaṃ viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti.

Tattha yassa phasso pākaṭo hoti, sopi na kevalaṃ phassova uppajjati, tena saddhiṃ tadeva ārammaṇaṃ anubhavamānā vedanāpi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇampi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa vedanā pākaṭā hoti, sopi na kevalaṃ vedanāva uppajjati, tāya saddhiṃ tadeva ārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi, vijānamānaṃ viññāṇampi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti. Yassa viññāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, sopi na kevalaṃ viññāṇameva uppajjati, tena saddhiṃ tadevārammaṇaṃ phusamāno phassopi uppajjati, anubhavamānā vedanāpi, sañjānamānā saññāpi, cetayamānā cetanāpi uppajjatīti phassapañcamakeyeva pariggaṇhāti.


世尊为了引发欢悦而开始阐述三种感受。是什么被世尊询问并讲述，未被询问而讲述，有联系的，还是无联系的？已被询问的才被讲述，而非未被询问的；是有联系的，而非无联系的。对于诸天神而言，色法比无色法更为显著，在无色法中感受更为显著。为什么？诸天神的色身是微细的，业生身是强有力的。由于色身的微细，业生身的强有力，即使经过一个食时也不能持续，就像置于热石上的酥油团会融化一样，这一切都应该按照《梵网经》中已经说明的方式来理解。因此，世尊开始阐述帝释天的三种感受。
修习有两种——色法修习和无色法修习。这也被称为色法把握和无色法把握。在此，世尊对于色法显著的人，通过概括性思惟或详细思惟的方式，展开四界分别，讲述色法修习。对于无色法显著的人，讲述无色法修习。在讲述时，首先显示作为基础的色法修习，然后由于诸天神的无色法修习显著，开始阐述感受。
在无色法修习中，有三种专注——以触为依、以感受为依、以心为依。如何？对于某些人，在色法修习中被概括或详细把握的所缘，心和心所在首次撞击该所缘时，正在生起并触及该所缘的触变得显著。对于某些人，正在体验该所缘并生起的感受变得显著。对于某些人，把握该所缘并了知它的正在生起的识变得显著。
在此，对于触显著的人，不仅仅是触生起，还与之一起体验该所缘的感受也生起，正在认识的想也生起，正在意图的思也生起，正在了知的识也生起，因此把握以触为首的五法。对于感受显著的人，不仅仅是感受生起，还与之一起触及该所缘的触生起，正在认识的想也生起，正在意图的思也生起，正在了知的识也生起，因此把握以触为首的五法。对于识显著的人，不仅仅是识生起，还与之一起触及该所缘的触生起，体验的感受生起，正在认识的想也生起，正在意图的思也生起，因此把握以触为首的五法。




So ‘‘ime phassapañcamakā dhammā kiṃ nissitā’’ti upadhārento ‘‘vatthunissitā’’ti pajānāti. Vatthu nāma karajakāyo, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’’nti. So atthato bhūtāni ceva upādārūpāni ca. Evamettha vatthu rūpaṃ, phassapañcamakā nāmanti nāmarūpamattameva passati. Rūpañcettha rūpakkhandho, nāmaṃ cattāro arūpino khandhāti pañcakkhandhamattaṃ hoti. Nāmarūpavinimuttā hi pañcakkhandhā, pañcakkhandhavinimuttaṃ vā nāmarūpaṃ natthi. So ‘‘ime pañcakkhandhā kiṃ hetukā’’ti upaparikkhanto ‘‘avijjādihetukā’’ti passati. Tato ‘‘paccayo ceva paccayuppannañca idaṃ, añño satto vā puggalo vā natthi, suddhasaṅkhārapuñjamattamevā’’ti sappaccayanāmarūpavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti sammasanto vicarati , so ajja ajjāti paṭivedhaṃ ākaṅkhamāno tathārūpe divase utusappāyaṃ, puggalasappāyaṃ, bhojanasappāyaṃ, dhammasavanasappāyaṃ vā labhitvā ekapallaṅkena nisinnova vipassanaṃ matthakaṃ pāpetvā arahatte patiṭṭhāti. Evamimesampi tiṇṇaṃ janānaṃ yāva arahattā kammaṭṭhānaṃ kathitaṃ hoti.

Idha pana bhagavā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento vedanāsīsena kathesi. Phassavasena hi viññāṇavasena vā kathiyamānaṃ etassa na pākaṭaṃ hoti, andhakāraṃ viya khāyati. Vedanāvasena pana pākaṭaṃ hoti. Kasmā? Vedanānaṃ uppattiyā pākaṭatāya. Sukhadukkhavedanānañhi uppatti pākaṭā. Yadā sukhaṃ uppajjati, tadā sakalaṃ sarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ satadhotasappiṃ khādāpayantaṃ viya, satapākatelaṃ makkhayamānaṃ viya, ghaṭasahassena pariḷāhaṃ nibbāpayamānaṃ viya, ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti vācaṃ nicchārayamānameva uppajjati. Yadā dukkhaṃ uppajjati, tadā sakalasarīraṃ khobhentaṃ maddantaṃ pharamānaṃ abhisandayamānaṃ tattaphālaṃ pavesentaṃ viya, vilīnatambalohena āsiñcantaṃ viya, sukkhatiṇavanappatimhi araññe dāruukkākalāpaṃ khipamānaṃ viya ‘‘aho dukkhaṃ, aho dukkha’’nti vippalāpayamānameva uppajjati. Iti sukhadukkhavedanānaṃ uppatti pākaṭā hoti.

Adukkhamasukhā pana duddīpanā andhakārena viya abhibhūtā. Sā sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Yathā kiṃ? Yathā antarā piṭṭhipāsāṇaṃ āruhitvā palātassa migassa anupadaṃ gacchanto migaluddako piṭṭhipāsāṇassa orabhāgepi parabhāgepi padaṃ disvā majjhe apassantopi ‘‘ito āruḷho, ito oruḷho, majjhe piṭṭhipāsāṇe iminā padesena gato bhavissatī’’ti nayato jānāti . Evaṃ āruḷhaṭṭhāne padaṃ viya hi sukhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, oruḷhaṭṭhāne padaṃ viya dukkhavedanāya uppatti pākaṭā hoti, ito āruyha, ito oruyha, majjhe evaṃ gatoti nayato gahaṇaṃ viya sukhadukkhānaṃ apagame sātāsātapaṭikkhepavasena majjhattākārabhūtā adukkhamasukhā vedanāti nayato gaṇhantassa pākaṭā hoti. Evaṃ bhagavā paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi.


以下是全文的简体中文直译：
他在思考"这些触为首的法依赖于什么"时，了解到"依赖于所缘"。所缘名为造作的身体，关于此曾说："我的识依于此处、系于此处"。从本质上说，这是实有的和所执取的色法。如此在此，所缘是色法，触为首的名法仅仅看到名色。在这里，色是色蕴，名是四个无色蕴，因此成为五蕴。离开名色就没有五蕴，离开五蕴就没有名色。他在考察"这五蕴以什么为因"时，看到"以无明等为因"。之后，"这是因缘和所生，没有另外的有情或补特伽罗，仅仅是纯粹的行的堆积"，以有支持的名色的方式，安立三相，按照观察的次第，以"无常、苦、无我"触察而行走，今日期待证悟，在那样的日子里，得到适合时节、适合个人、适合饮食或适合听法，独自盘坐，完成观察，安立于阿罗汉果。如此对这三人说明了修行直至阿罗汉的方法。
在此，世尊在讲述无色业处时，以受为首而说。通过触的方面或识的方面来说，这是不明显的，如同黑暗一般。但通过受的方面则明显。为什么？因为受的生起是明显的。乐受和苦受的生起是明显的。当乐生起时，遍满全身，如揉搓、触及、浸润，如同倒入熔化的酥油，如涂抹纯净的油，如用千个罐子熄灭炽热，即刻发出"啊，多么快乐！多么快乐！"的声音而生起。当苦生起时，遍满全身，如揉搓、触及、浸润，如同被炽热的铁片贯穿，如用融化的铁水浇灌，如在干燥的树林中投掷木柴，即刻发出"啊，多么痛苦！多么痛苦！"的哀叹而生起。如此乐苦受的生起是明显的。
不苦不乐受则难以显现，如被黑暗笼罩。当乐苦消失时，以舒适不适的拒斥为中性状态，不苦不乐受便得以显现。譬如：如同追踪石头背上逃跑的鹿的猎人，在石头的这一边或那一边看到足迹，即使在中间看不到，也能推断"它从这里上来，从那里下去，必定经过石头中间的这个地方"。正如在上升处看到足迹如乐受生起明显，在下降处看到足迹如苦受生起明显，从这里上来，从那里下去，中间如此前进，同样，当乐苦消失时，以舒适不适的拒斥为中性状态，不苦不乐受便得以显现。世尊先讲述色业处，后来转向以受为主讲述无色业处。


Na kevalañca idheva evaṃ dassesi, mahāsatipaṭṭhāne, majjhimanikāyamhi satipaṭṭhāne, cūḷataṇhāsaṅkhaye, mahātaṇhāsaṅkhaye, cūḷavedallasutte, mahāvedallasutte, raṭṭhapālasutte, māgaṇḍiyasutte, dhātuvibhaṅge, āneñjasappāye, sakale vedanāsaṃyutteti evaṃ anekesu suttantesu paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi. Yathā ca tesu tesu, evaṃ imasmimpi sakkapañhe paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena nivattetvā dassesi. Rūpakammaṭṭhānaṃ panettha vedanāya ārammaṇamattakaṃyeva saṅkhittaṃ, tasmā pāḷiyaṃ nāruḷhaṃ bhavissati.

360. Arūpakammaṭṭhāne yaṃ tassa pākaṭaṃ vedanāvasena abhinivesamukhaṃ, tameva dassetuṃ somanassaṃpāhaṃ, devānamindātiādimāha. Tattha duvidhenāti dvividhena, dvīhi koṭṭhāsehīti attho. Evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitasomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitasomanassaṃ nāma ‘‘tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato, pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassa’’nti evaṃ chasu dvāresu vuttakāmaguṇanissitaṃ somanassaṃ (ma. ni. 3.306).

Evarūpaṃsomanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammasitaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammasitaṃ somanassaṃ nāma – ‘‘tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassa’’nti (ma. ni. 

他不仅在这里如此阐明，在《大念处经》中，在《中部经典》的念处中，在《小贪欲灭尽经》中，在《大贪欲灭尽经》中，在《小无常经》中，在《大无常经》中，在《国保经》中，在《玛甘迪经》中，在《元素分析经》中，在《不动心经》中，以及在所有与感觉相关的经典中，首先讲述了色法的修行，随后转向以感觉为主的无色法的修行。正如在这些经典中一样，在这个问题中也首先讲述了色法的修行，随后转向以感觉为主的无色法的修行。色法的修行在此仅仅是感觉的对象，因此在巴利文中不会有上升。
在无色法的修行中，关于明显的感觉的依赖于安住的方面，正是为了说明这一点，提到“天神之王”等等。在这里，"二种"是指两种，"两个方面"的意思。这样类型的快乐不应被追求，这样类型的家庭快乐不应被追求。家庭快乐是指"那里有什么六种家庭快乐？对于眼识所能认识的色法，所希望、所爱、所喜悦的，世俗的所依，所获得的，或者从过去获得的、如今的、被阻止的、变化的，能够回忆起的，便生起快乐，这样的快乐被称为家庭快乐"，如在六个门中所述的欲望所依的快乐（《中部经典》3.306）。
这样类型的快乐应被追求，这样类型的出离快乐应被追求。出离快乐是指"那里有什么六种出离快乐？在认识色法的无常性后，能够断绝变化的痛苦，过去的和现在的所有这些色法都是无常的、苦的、变化的法"，如如实地通过正念观察而生起的快乐，这样的快乐被称为出离快乐。

3.308) evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetuṃ sakkontassa ‘‘ussukkitā me vipassanā’’ti somanassajātassa uppannaṃ somanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena ca uppajjanakasomanassaṃ sevitabbaṃ nāma.

Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāranti tasmimpi nekkhammasite somanasse yaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkaṃ savicāraṃ somanassanti jāneyya. Yaṃ ce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyatatiyajjhānavasena uppannaṃ avitakkaṃ avicāraṃ somanassanti jāneyya. Ye avitakke avicāre, te paṇītatareti etesupi dvīsu yaṃ avitakkaṃ avicāraṃ, taṃ paṇītataranti attho.

Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? Dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Kathaṃ? Eko kira bhikkhu savitakkasavicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā ‘‘idaṃ somanassaṃ kiṃ nissita’’nti upadhārento ‘‘vatthunissita’’nti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkaavicāre somanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhasomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ. Savitakkasavicārasomanassavipassanātopi avitakkaavicāravipassanā paṇītatarā. Savitakkasavicārasomanassaphalasamāpattitopi avitakkaavicārasomanassaphalasamāpattiyeva paṇītatarā. Tenāha bhagavā ‘‘ye avitakke avicāre, te paṇītatare’’ti.

361.Evarūpaṃdomanassaṃ na sevitabbanti evarūpaṃ gehasitadomanassaṃ na sevitabbaṃ. Gehasitadomanassaṃ nāma – ‘‘tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā apaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati gehasitadomanassa’’nti (ma. ni. 3.307). Evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇaṃ nānubhaviṃ, nānubhavissāmi, nānubhavāmīti vitakkayato uppannaṃ kāmaguṇanissitaṃ domanassaṃ.

Evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbanti evarūpaṃ nekkhammasitadomanassaṃ sevitabbaṃ. Nekkhammasitadomanassaṃ nāma – ‘‘tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammāti evametaṃ yathābhūtaṃ sampappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ, upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitadomanassa’’nti (ma. ni. 

这样在六个门中，依赖于所缘的生起，通过无常等的观察，建立了观察，能够引起兴奋的“我的观察已兴起”的快乐。应当追求的是这种出离的、观察的、回忆的、初禅等所生起的快乐。
在这里，若是有思维与思虑的快乐，那么在出离的快乐中，所生起的出离的、观察的、回忆的、初禅的快乐应被认知。若是无思维无思虑的快乐，那么在第二、第三禅所生起的无思维无思虑的快乐应被认知。那些无思维无思虑的，便是更为精妙的，这两者中无思维无思虑的，意指更为精妙。
这说明了什么？说明了两个阿罗汉。如何？有一位比丘在有思维与思虑的快乐中建立观察，思考“这快乐依赖于什么”，了解到“依赖于所缘”，于是依照触为首的法逐渐安立于阿罗汉果。另一位在无思维无思虑的快乐中建立观察，依照所说的安立于阿罗汉果。在此，安住于快乐中，有思维与思虑的比丘的无思维无思虑更为精妙。有思维与思虑的快乐的观察也比无思维无思虑的观察更为精妙。有思维与思虑的快乐的果位的成就也比无思维无思虑的快乐的果位更为精妙。因此，世尊说：“那些无思维无思虑的，便是更为精妙的。”
这样类型的痛苦不应被追求，这样类型的家庭痛苦不应被追求。家庭痛苦是指“那里有什么六种家庭痛苦？对于眼识所能认识的色法，所希望、所爱、所喜悦的，世俗的所依，所获得的，或者从过去获得的、如今的、被阻止的、变化的，能够回忆起的，便生起痛苦，这样的痛苦被称为家庭痛苦。”这样在六个门中，未曾经历、将不经历、不会经历的思维中生起的欲望所依的痛苦。
这样类型的痛苦应被追求，这样类型的出离痛苦应被追求。出离痛苦是指“那里有什么六种出离痛苦？在认识色法的无常性后，能够断绝变化的痛苦，过去的和现在的所有这些色法都是无常的、苦的、变化的法”，如如实地通过正念观察而生起的痛苦，这样的痛苦被称为出离痛苦。

3.307) evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhātaariyaphaladhammesu pihaṃ upaṭṭhapetvā tadadhigamāya aniccādivasena vipassanaṃ paṭṭhapetvā ussukkāpetumasakkontassa imampi pakkhaṃ, imampi māsaṃ, imampi saṃvaccharaṃ vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ pāpuṇituṃ nāsakkhinti anusocato uppannaṃ domanassaṃ. Sevitabbanti idaṃ nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamajjhānādivasena ca uppajjanakadomanassaṃ sevitabbaṃ nāma.

Tattha yaṃ ce savitakkasavicāranti tasmimpi duvidhe domanasse gehasitadomanassameva savitakkasavicāradomanassaṃ nāma. Nekkhammavasena, vipassanāvasena, anussativasena, paṭhamadutiyajjhānavasena ca uppannadomanassaṃ pana avitakkaavicāradomanassanti veditabbaṃ. Nippariyāyena pana avitakkaavicāradomanassaṃ nāma natthi. Domanassindriyañhi ekaṃsena akusalañceva savitakkasavicārañca, etassa pana bhikkhuno maññanavasena savitakkasavicāranti ca avitakkaavicāranti ca vuttaṃ.

Tatrāyaṃ nayo – idha bhikkhu domanassapaccayabhūte savitakkasavicāradhamme avitakkaavicāradhamme ca domanassapaccayā eva uppanne maggaphaladhamme ca aññesaṃ paṭipattidassanavasena domanassanti gahetvā ‘‘kadā nu kho me savitakkasavicāradomanasse vipassanā paṭṭhapitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanasse’’ti ca ‘‘kadā nu kho me savitakkasavicāradomanassaphalasamāpatti nibbattitā bhavissati, kadā avitakkaavicāradomanassaphalasamāpattī’’ti cintetvā temāsikaṃ, chamāsikaṃ, navamāsikaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhāti. Temāsikaṃ gahetvā paṭhamamāse ekaṃ yāmaṃ jaggati, dve yāme niddāya okāsaṃ karoti, majjhime māse dve yāme jaggati, ekaṃ yāmaṃ niddāya okāsaṃ karoti, pacchimamāse caṅkamanisajjāyeva yāpeti. Evaṃ ce arahattaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, visesetvā chamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi dve dve māse vuttanayena paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkonto visesetvā navamāsikaṃ gaṇhāti. Tatrāpi tayo tayo māse tatheva paṭipajjitvā arahattaṃ pāpuṇituṃ asakkontassa ‘‘na ladvaṃ vata me sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu’’nti āvajjato domanassaṃ uppajjati, assudhārā pavattanti gāmantapabbhāravāsīmahāsīvattherassa viya.

Mahāsīvattheravatthu

Thero kira aṭṭhārasa mahāgaṇe vācesi. Tassovāde ṭhatvā tiṃsasahassā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Atheko bhikkhu ‘‘mayhaṃ tāva abbhantare guṇā appamāṇā, kīdisā nu kho me ācariyassa guṇā’’ti āvajjanto puthujjanabhāvaṃ passitvā ‘‘amhākaṃ ācariyo aññesaṃ avassayo hoti, attano bhavituṃ na sakkoti, ovādamassa dassāmī’’ti ākāsena gantvā vihārasamīpe otaritvā divāṭṭhāne nisinnaṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi.


这样在六个门中，依赖于所缘的生起，追求被称为无上的解脱的圣果法，通过无常等的观察建立观察，能够引起兴奋的“在这个时段、这个月份、这个年度”通过观察而引起的痛苦，未能达到圣地而感到悲伤。应当追求的是这种出离的、观察的、回忆的、初禅等所生起的痛苦。
在这里，若是有思维与思虑的痛苦，那么在出离的痛苦中，便是家庭痛苦的有思维与思虑的痛苦。通过出离、观察、回忆、初、第二禅所生起的痛苦，应该被理解为无思维无思虑的痛苦。一般来说，无思维无思虑的痛苦是不存在的。痛苦的根源中，有一部分是恶法和有思维与思虑的法，而对于这位比丘来说，根据他所认为的，有思维与思虑的法和无思维无思虑的法都被提到。
在这里的道理是——此处比丘以痛苦为因，依赖于有思维与思虑的法和无思维无思虑的法，因而生起痛苦，依照其他的修行法，痛苦被理解为“什么时候我的有思维与思虑的痛苦会建立观察，什么时候我的无思维无思虑的痛苦会建立观察？”他思考着，获取三个月、六个月、九个月的修行。他在第一月中，经历一天的警觉，睡眠两天，第二月中经历两天的警觉，一天的睡眠，而在最后一个月中则只进行行走的静坐。若如此便能达到阿罗汉果，这便是善法。若未能达到，则特别地计算为六个月。即使在这里，经过两个月的修行而未能达到阿罗汉果，特别地计算为九个月。即使在这里，经过三个月的修行而未能达到阿罗汉果，便会思考“我未能获得与同修们共同的清净的修行”，因此而生起痛苦，像大乘士Mahāsīvatthera那样。
Mahāsīvatthera的故事
这位长老曾在十八个大聚会上讲法。依靠他的教导，三万名比丘达到了阿罗汉果。有一位比丘思考“我的内在功德是微小的，我的老师的功德是什么样的？”当他看到自己仍是普通人时，便意识到“我们的老师对他人是有依赖的，而我自己却无法生起，想要给他传授教导”，于是飞升到空中，降落在寺院附近，看到坐在白天的地方的老师，走近他，展示自己的事迹，然后在一旁坐下。


Thero – ‘‘kiṃ kāraṇā āgatosi piṇḍapātikā’’ti āha. Ekaṃ anumodanaṃ gaṇhissāmīti āgatosmi, bhanteti. Okāso na bhavissati, āvusoti? Vitakkamāḷake ṭhitakāle pucchissāmi, bhanteti. Tasmiṃ ṭhāne aññe pucchantīti. Bhikkhācāramagge, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchantīti. Dupaṭṭanivāsanaṭṭhāne, saṅghāṭipārupanaṭṭhāne, pattanīharaṇaṭṭhāne, gāme caritvā āsanasālāyaṃ yāgupītakāle, bhanteti. Tattha aṭṭhakathātherā attano kaṅkhaṃ vinodenti, āvusoti. Antogāmato nikkhantakāle pucchissāmi, bhanteti. Tatrāpi aññe pucchanti, āvusoti. Antarāmagge, bhante, bhojanasālāyaṃ bhattakiccapariyosāne, bhante, divāṭṭhāne, pādadhovanakāle, mukhadhovanakāle, bhanteti? Tadā aññe pucchantīti. Tato paṭṭhāya yāva aruṇā apare pucchanti, āvusoti. Dantakaṭṭhaṃ gahetvā mukhadhovanatthaṃ gamanakāle, bhanteti? Tadā aññe pucchantīti. Mukhaṃ dhovitvā āgamanakāle, bhanteti? Tatrāpi aññe pucchantīti. Senāsanaṃ pavisitvā nisinnakāle, bhanteti? Tatrāpi aññe pucchantīti. Bhante, nanu mukhaṃ dhovitvā senāsanaṃ pavisitvā tayo cattāro pallaṅke usumaṃ gāhāpetvā yonisomanasikāre kammaṃ karontānaṃ okāsakālena bhavitabbaṃ siyā, maraṇakhaṇampi na labhissatha, bhante, phalakasadisattha bhante parassa avassayo hotha, attano bhavituṃ na sakkotha, na me tumhākaṃ anumodanāya atthoti ākāse uppatitvā agamāsi.

Thero – ‘‘imassa bhikkhuno pariyattiyā kammaṃ natthi, mayhaṃ pana aṅkusako bhavissāmīti āgato’’ti ñatvā ‘‘idāni okāso na bhavissati, paccūsakāle gamissāmī’’ti pattacīvaraṃ samīpe katvā sabbaṃ divasabhāgaṃ paṭhamayāmamajjhimayāmañca dhammaṃ vācetvā pacchimayāme ekasmiṃ there uddesaṃ gahetvā nikkhante pattacīvaraṃ gahetvā teneva saddhiṃ nikkhanto. Nisinnaantevāsikā ācariyo kenaci papañcena nikkhantoti maññiṃsu. Nikkhanto thero koci deva samānācariyabhikkhūti saññaṃ akāsi.

Thero kira ‘‘mādisassa arahattaṃ nāma kiṃ, dvīhatīheneva pāpuṇitvā paccāgamissāmī’’ti antevāsikānaṃ anārocetvāva āsāḷhīmāsassa juṇhapakkhaterasiyā nikkhanto gāmantapabbhāraṃ gantvā caṅkamaṃ āruyha kammaṭṭhānaṃ manasikaronto taṃ divasaṃ arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhi. Uposathadivase sampatte ‘‘dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato , gahetuṃ pana nāsakkhiṃ. Tayo māse pana tīṇi divasāni viya yāva mahāpavāraṇā tāva jānissāmī’’ti vassaṃ upagantvāpi gahetuṃ nāsakkhi. Pavāraṇādivase cintesi – ‘‘ahaṃ dvīhatīhena arahattaṃ gaṇhissāmīti āgato , temāsenāpi nāsakkhiṃ, sabrahmacārino pana visuddhipavāraṇaṃ pavārentī’’ti. Tassevaṃ cintayato assudhārā pavattanti. Tato ‘‘na mañce mayhaṃ catūhi iriyāpathehi maggaphalaṃ uppajjissati, arahattaṃ appatvā neva mañce piṭṭhiṃ pasāressāmi, na pāde dhovissāmī’’ti mañcaṃ ussāpetvā ṭhapesi. Puna antovassaṃ pattaṃ, arahattaṃ gahetuṃ nāsakkhiyeva. Ekūnatiṃsapavāraṇāsu assudhārā pavattanti. Gāmadārakā therassa pādesu phālitaṭṭhānāni kaṇṭakehi sibbanti, davaṃ karontāpi ‘‘ayyassa mahāsīvattherassa viya pādā hontū’’ti davaṃ karonti.


长老说：“你为何来这里，乞食者？”他说：“我来是为了接受一种赞同，尊者。”他问：“难道没有机会吗，尊者？”他说：“在思维的花环中，我会问你，尊者。”在那个地方，其他人也会问。乞食的路上，尊者说：“在那里，其他人也会问。”在不易获得的地方、僧伽的外衣、乞食的地方、在村子里走动，进入座位时，当吃东西的时候，尊者说：“在那里，其他人也会问。”在这里，注释长老解除了自己的疑虑，尊者说：“在村子的边缘出发时，我会问你，尊者。”在那里，其他人也会问，尊者。在内道上，尊者，在食堂里，饭事结束时，尊者，白天的地方，洗脚的时候，洗脸的时候，尊者？那时，其他人也会问。然后，从黎明开始，其他人会问，尊者。拿起牙刷，去洗脸的时候，尊者？那时，其他人也会问。洗完脸后，来时，尊者？在那里，其他人也会问。进入卧处坐下时，尊者？在那里，其他人也会问。尊者，难道在洗完脸后进入卧处，三四个座位上，保持温暖，专注地做事，应该有机会，连死亡的时刻也不会得到，尊者，像果盘一样，尊者，你对他人是有依赖的，而我自己却无法生存，无法为你们的赞同而存在，便飞升到空中而离去。
长老说：“这个比丘的修行没有，我却会成为一个手持钩子的人。”知道这一点后，他说：“现在没有机会，我将在黎明时出发。”他将乞食的衣服放在身边，讲述了一整天的法，早上、中午和晚上，在最后的时间里抓住一位长老，离开时抓住乞食的衣服，便和他一起离去。坐着的弟子们认为他是由于某种原因而离开。
长老确实想：“这样的阿罗汉果是什么，难道我会在两天内回来？”他没有告诉弟子们，在七月的满月期间离开，走向村子的边缘，爬上行走的地方，专注于修行，但那天未能获得阿罗汉果。在安居日到来时，他想：“我来是为了在两天内获得阿罗汉果，但无法获得。三个月就像三天一样，直到大放生，我会知道。”即使在雨季，他也无法获得。到了放生的日子，他思考：“我来是为了在两天内获得阿罗汉果，但即使在这三个月内也无法获得，所有的同修们都在进行清净的放生。”当他这样思考时，便生起了痛苦。于是他说：“我不会在床上获得四种行走的果位，未能获得阿罗汉果，我甚至不会在床上伸展我的背部，也不会洗我的脚。”于是他把床抬起放下。再次在雨季，无法获得阿罗汉果。在三十次放生中，生起了痛苦。村里的男孩们在长老的脚下，像荆棘一样刺痛，即便在做事时也说：“愿我的脚像伟大的长老Mahāsīvatthera那样。”


Thero tiṃsasaṃvacchare mahāpavāraṇādivase ālambaṇaphalakaṃ nissāya ṭhito ‘‘idāni me tiṃsa vassāni samaṇadhammaṃ karontassa, nāsakkhiṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, addhā me imasmiṃ attabhāve maggo vā phalaṃ vā natthi, na me laddhaṃ sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu’’nti cintesi. Tassevaṃ cintayatova domanassaṃ uppajji, assudhārā pavattanti. Atha avidūraṭṭhāne ekā devadhītā rodamānā aṭṭhāsi. ‘‘Ko ettha rodasī’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante, devadhītā’’ti. ‘‘Kasmā rodasī’’ti? ‘‘Rodamānena maggaphalaṃ nibbattitaṃ, tena ahampi ekaṃ dve maggaphalāni nibbattessāmīti rodāmi, bhante’’ti.

Tato thero – ‘‘bho mahāsīvatthera, devatāpi tayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, anucchavikaṃ nu kho te eta’’nti vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ aggahesi. So ‘‘idāni nipajjissāmī’’ti senāsanaṃ paṭijaggitvā mañcakaṃ paññapetvā udakaṭṭhāne udakaṃ paccupaṭṭhapetvā ‘‘pāde dhovissāmī’’ti sopānaphalake nisīdi.

Antevāsikāpissa ‘‘amhākaṃ ācariyassa samaṇadhammaṃ kātuṃ gacchantassa tiṃsa vassāni, sakkhi nu kho visesaṃ nibbattetuṃ, nāsakkhī’’ti āvajjayamānā ‘‘arahattaṃ patvā pādadhovanatthaṃ nisinno’’ti disvā ‘‘amhākaṃ ācariyo amhādisesu antevāsikesu tiṭṭhantesu ‘attanāva pāde dhovissatī’ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmi ahaṃ dhovissāmī’’ti tiṃsasahassānipi ākāsena gantvā vanditvā ‘‘pāde dhovissāma, bhante’’ti āhaṃsu. Āvuso, idāni tiṃsa vassāni honti mama pādānaṃ adhotānaṃ, tiṭṭhatha, tumhe, ahameva dhovissāmīti.

Sakkopi āvajjanto – ‘‘mayhaṃ ayyo mahāsīvatthero arahattaṃ patto tiṃsasahassānaṃ antevāsikānaṃ ‘pāde dhovissāmā’ti āgatānaṃ pāde dhovituṃ na deti. Mādise pana upaṭṭhāke tiṭṭhante ‘mayhaṃ ayyo sayaṃ pāde dhovissatī’ti aṭṭhānametaṃ, ahaṃ dhovissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā sujātāya deviyā saddhiṃ bhikkhusaṅghassa santike pāturahosi. So sujaṃ asurakaññaṃ purato katvā ‘‘apetha, bhante, mātugāmo’’ti okāsaṃ kāretvā theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā purato ukkuṭiko nisīditvā ‘‘pāde dhovissāmi, bhante’’ti āha. Kosiya, idāni me tiṃsa vassāni pādānaṃ adhotānaṃ, devatānañca pakatiyāpi manussasarīragandho nāma jeguccho, yojanasate ṭhitānampi kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya hoti, ahameva dhovissāmīti. Bhante, ayaṃ gandho nāma na paññāyati, tumhākaṃ pana sīlagandho cha devaloke atikkamitvā upari bhavaggaṃ patvā ṭhito. Sīlagandhato añño uttaritaro gandho nāma natthi, bhante, tumhākaṃ sīlagandhenamhi āgatoti vāmahatthena gopphakasandhiyaṃ gahetvā dakkhiṇahatthena pādatalaṃ parimajji. Daharakumārasseva pādā ahesuṃ. Sakko pāde dhovitvā vanditvā devalokameva gato.

Evaṃ ‘‘na labhāmi sabrahmacārīhi saddhiṃ visuddhipavāraṇaṃ pavāretu’’nti āvajjantassa uppannaṃ domanassaṃ nissāya bhikkhuno maññanavasena vipassanāya ārammaṇampi vipassanāpi maggopi phalampi savitakkasavicāradomanassanti ca avitakkāvicāradomanassanti ca vuttanti veditabbaṃ.


长老在三十年满月的日子里，依靠支撑的果盘而站立，心中思索：“如今我已经修行了三十年，未能达到阿罗汉果，显然在我此身中没有道路或果位，我也未能与同修们共同进行清净的放生。”于是他这样思考时，痛苦生起，污垢也随之产生。此时，离他不远的地方，有一位天女在哭泣。长老问：“你为何哭泣？”她回答：“我，尊者，是天女。”长老问：“为何哭泣？”她说：“我因生起了道路的果位而哭泣，因此我也要生起一两个道路的果位而哭泣，尊者。”
于是长老对她说：“哦，伟大的Mahāsīvatthera，天女与你一起玩乐，这对你来说是微不足道的。”于是通过观察，她与智慧一起获得了阿罗汉果。他想：“现在我要休息了。”于是他整理卧处，设置床铺，准备水，坐在台阶上说：“我要洗脚。”
他的弟子们在想：“我们的老师在修行的过程中，已经三十年了，难道他不能生起特殊的果位吗，难道他不能？”他们看到长老坐在那里，心中想：“我们的老师在我们这些弟子面前待着，难道他自己不洗脚吗？”于是他们说：“我来洗脚，尊者。”他回答：“现在我已经三十年了，脚已经洗过了，请你们站着，我自己来洗。”
他们也在思考：“我的老师Mahāsīvatthera已经获得阿罗汉果，而我们这些弟子却不能洗脚。”于是他们在空中飞升，向长老致敬，并说：“我们来洗脚，尊者。”他回答：“朋友，现在我已经三十年了，脚已经洗过了，请你们站着，我自己来洗。”
他也在思考：“我的老师Mahāsīvatthera已经获得阿罗汉果，而我这些弟子却不能洗脚。”于是他在空中飞升，与美丽的天女一起，在僧团的面前出现。他把天女放在前面，问道：“请你们走开，尊者。”然后他走近长老，向他致敬，坐在前面，准备洗脚。他说：“现在我已经三十年了，脚已经洗过了，天女的身体也有一种气味，像是站在百余里外的尸体一样，我自己来洗。”
尊者说：“这气味是无法显现的，而你们的戒律气味超越了六个天界，达到了更高的境界。”他用左手抓住长老的脚，右手抚摸着脚底。小男孩的脚就像小孩的脚一样。索萨洗完脚，向天界返回。
因此，当他思考“我无法与同修们共同进行清净的放生”时，生起的痛苦，依赖于比丘的思维，观察的对象和观察的法，都是有思维与思虑的痛苦，以及无思维无思虑的痛苦，这应被理解为。


Tattha eko bhikkhu savitakkasavicāradomanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā idaṃ domanassaṃ kiṃ nissitanti upadhārento vatthunissitanti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkāvicāre domanasse vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhadomanassesupi savitakkasavicārato avitakkaavicāraṃ paṇītataraṃ. Savitakkasavicāradomanassavipassanātopi avitakkāvicāradomanassavipassanā paṇītatarā. Savitakkasavicāradomanassaphalasamāpattitopi avitakkāvicāradomanassaphalasamāpattiyeva paṇītatarā . Tenāha bhagavā – ‘‘ye avitakkaavicāre te paṇītatare’’ti.

362.Evarūpā upekkhā na sevitabbāti evarūpā gehasitaupekkhā na sevitabbā. Gehasitaupekkhā nāma ‘‘tattha katamā cha gehasitaupekkhā. Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa, yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati, tasmā sā upekkhā gehasitāti vuccatī’’ti evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate guḷapiṇḍike nilīnamakkhikā viya rūpādīni anativattamānā tattheva laggā laggitā hutvā uppannā kāmaguṇanissitā upekkhā na sevitabbā.

Evarūpā upekkhā sevitabbāti evarūpā nekkhammasitā upekkhā sevitabbā. Nekkhammasitā upekkhā nāma – ‘‘tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbe te rūpā aniccā, dukkhā, vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā, yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati, tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccatī’’ti (ma. ni. 

在这里，有一位比丘通过有思维与思虑的观察建立观察，思考“这痛苦究竟依赖于什么？”而意识到依赖于所缘，因此逐步达到阿罗汉果。有一位比丘通过无思维无思虑的观察建立观察，依照上述所说而达到阿罗汉果。在此，深入沉浸于痛苦的情况下，依然比有思维与思虑的观察更为精细。通过有思维与思虑的痛苦的观察所生起的痛苦的观察，亦比无思维无思虑的痛苦的观察更为精细。通过有思维与思虑的痛苦的果位的定，亦比无思维无思虑的痛苦的果位的定更为精细。因此，世尊说：“那些无思维无思虑的，确实更为精细。”
这样的平等心不可被追求；这样的平等心对于家庭的执着不可被追求。家庭的执着的平等心是指：“什么是六种家庭的执着的平等心？通过眼睛看到色法，愚痴的无知的普通人，生起的平等心，未能见到其痛苦的根源，未能见到其因果的无知的普通人，正是这样的平等心，色法不超越，因此称之为家庭的执着的平等心。”因此，在六个门中，依赖于所缘的生起，像粘在糖球上的苍蝇一样，色法等不超越，因而生起的欲望的平等心不可被追求。
这样的平等心是可以被追求的；这样的平等心是出离的平等心，可以被追求。出离的平等心是指：“什么是六种出离的平等心？通过见到色法的无常，见到变迁的消灭，‘过去的色法和现在的色法，所有的色法都是无常、痛苦、变迁的法’这样如实地以正智观察而生起的平等心，正是这样的平等心，色法超越，因此称之为出离的平等心。”

3.308). Evaṃ chasu dvāresu iṭṭhāniṭṭhaārammaṇe āpāthagate iṭṭhe arajjantassa, aniṭṭhe adussantassa, asamapekkhanena asammuyhantassa uppannā vipassanā ñāṇasampayuttā upekkhā. Apica vedanāsabhāgā tatra majjhattupekkhāpi ettha upekkhāva. Tasmā sevitabbāti ayaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussatiṭṭhānavasena paṭhamadutiyatatiyacatutthajjhānavasena ca uppajjanakaupekkhā sevitabbā nāma.

Ettha yaṃ ce savitakkaṃ savicāranti tāyapi nekkhammasitaupekkhāya yaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussatiṭṭhānavasena paṭhamajjhānavasena ca uppannaṃ savitakkasavicāraṃ upekkhanti jāneyya. Yaṃ ce avitakkaṃ avicāranti yaṃ pana dutiyajjhānādivasena uppannaṃ avitakkāvicāraṃ upekkhanti jāneyya. Yeavitakke avicāre te paṇītatareti etāsu dvīsu yā avitakkaavicārā, sā paṇītatarāti attho. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti ? Dvinnaṃ arahattaṃ kathitaṃ. Eko hi bhikkhu savitakkasavicāraupekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ayaṃ upekkhā kiṃ nissitāti upadhārento vatthunissitāti pajānātīti phassapañcamake vuttanayeneva anukkamena arahatte patiṭṭhāti. Eko avitakkāvicārāya upekkhāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā vuttanayeneva arahatte patiṭṭhāti. Tattha abhiniviṭṭhaupekkhāsupi savitakkasavicārato avitakkāvicārā paṇītatarā. Savitakkasavicāraupekkhāvipassanātopi avitakkāvicāraupekkhāvipassanāpaṇītatarā. Savitakkasavicāraupekkhāphalasamāpattitopi avitakkāvicārupekkhāphalasamāpattiyeva paṇītatarā. Tenāha bhagavā ‘‘ye avitakke avicāre te paṇītatare’’ti.

363.Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotīti bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Sakko pana sotāpattiphalaṃ patto. Buddhānañhi ajjhāsayo hīno na hoti, ukkaṭṭhova hoti. Ekassapi bahūnampi dhammaṃ desentā arahatteneva kūṭaṃ gaṇhanti. Sattā pana attano anurūpe upanissaye ṭhitā keci sotāpannā honti, keci sakadāgāmī, keci anāgāmī, keci arahanto. Rājā viya hi bhagavā, rājakumārā viya veneyyā. Yathā hi rājā bhojanakāle attano pamāṇena piṇḍaṃ uddharitvā rājakumārānaṃ upaneti, te tato attano mukhappamāṇeneva kabaḷaṃ karonti, evaṃ bhagavā attajjhāsayānurūpāya desanāya arahatteneva kūṭaṃ gaṇhāti. Veneyyā attano upanissayappamāṇena tato sotāpattiphalamattaṃ vā sakadāgāmianāgāmiarahattaphalameva vā gaṇhanti. Sakko pana sotāpanno jāto. Sotāpanno ca hutvā bhagavato puratoyeva cavitvā taruṇasakko hutvā nibbatti, devatānañhi cavamānānaṃ attabhāvassa gatāgataṭṭhānaṃ nāma na paññāyati, dīpasikhāgamanaṃ viya hoti. Tasmā sesadevatā na jāniṃsu. Sakko pana sayaṃ cutattā bhagavā ca appaṭihatañāṇattā dveva janā jāniṃsu. Atha sakko cintesi ‘‘mayhañhi bhagavatā tīsu ṭhānesu nibbattitaphalameva kathitaṃ, ayañca pana maggo vā phalaṃ vā sakuṇikāya viya uppatitvā gahetuṃ na sakkā, āgamanīyapubbabhāgapaṭipadāya assa bhavitabbaṃ. Handāhaṃ upari khīṇāsavassa pubbabhāgapaṭipadaṃ pucchāmī’’ti.

Pātimokkhasaṃvaravaṇṇanā



在这六个门中，依赖于所缘的生起，色法的生起是可爱的，非色法的生起是不讨厌的，因而不偏向的、不迷失的观察生起的观察与智慧相结合的平等心。同时，感受的部分在其中的中道的平等心也是如此。因此，这种以出离为基础的观察、以智慧为基础的观察、以回忆为基础的观察、以初、二、三、四禅为基础的生起的平等心是应被追求的。
在这里，如果是有思维与思虑的观察，那么它也应被视为出离的平等心。若是无思维无思虑的观察，那就应被视为第二禅等所生起的无思维无思虑的观察。那些无思维无思虑的观察是更为精细的，正是这两种无思维无思虑的观察，意指更为精细。这样说有什么意义呢？是讲述两种阿罗汉果。因为有一位比丘通过有思维与思虑的平等心建立观察，思考“这平等心究竟依赖于什么？”而意识到依赖于所缘，因此逐步达到阿罗汉果。有一位比丘通过无思维无思虑的平等心建立观察，依照上述所说而达到阿罗汉果。在此，深入沉浸于平等心的情况下，依然比有思维与思虑的观察更为精细。通过有思维与思虑的平等心的观察所生起的观察，亦比无思维无思虑的平等心的观察更为精细。通过有思维与思虑的平等心的果位的定，亦比无思维无思虑的平等心的果位的定更为精细。因此，世尊说：“那些无思维无思虑的，确实更为精细。”
这样修行的比丘，天神们说：“他修行的是以思维的消灭为相似的道路。”世尊以阿罗汉果的教导结束了讲法。而索萨则获得了初果。佛陀的志向并不低微，而是高尚的。即使是对一个人，讲述众多的法时，也只能以阿罗汉果的标准来衡量。而众生则依其自身的缘起，有的成为初果，有的成为二果，有的成为三果，有的成为阿罗汉。正如佛陀，像国王一样，王子们像被教化的对象。正如国王在用餐时，按照自身的能力，提起一份食物供给王子们，他们则根据自身的口量来享用，佛陀也根据各自的志向，讲授法时以阿罗汉果的标准来衡量。被教化者则根据自己的缘起，从中获得初果或二果、三果或阿罗汉果。索萨则获得了初果。作为初果者的索萨，离开佛陀时，变得年轻，成了年轻的索萨。对于天神们来说，离开时的身体去处并不显现，像灯火的火焰一样。因此，其他天神并不知晓。只有索萨因自身的消逝而知晓，佛陀也因其微妙的智慧而知晓，只有他们二人知晓。于是索萨思考：“我在佛陀那里听闻了三种境界的果位，而这一条道路或果位像小鸟一样，无法被抓住，应该有一条可以前往的道路。我想向上问询已断尽烦恼的前行之道。”
戒律的阐述。

364. Tato taṃ pucchanto kathaṃ paṭipanno pana, mārisātiādimāha. Tattha pātimokkhasaṃvarāyāti uttamajeṭṭhakasīlasaṃvarāya. Kāyasamācārampītiādi sevitabbakāyasamācārādivasena pātimokkhasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Sīlakathā ca nāmesā kammapathavasena vā paṇṇattivasena vā kathetabbā hoti.

Tattha kammapathavasena kathentena asevitabbakāyasamācāro tāva pāṇātipātaadinnādānamicchācārehi kathetabbo. Paṇṇattivasena kathentena kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamavasena kathetabbo. Sevitabbakāyasamācāro pāṇātipātādiveramaṇīhi ceva kāyadvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo. Asevitabbavacīsamācāro musāvādādivacīduccaritena ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamena ca kathetabbo. Sevitabbavacīsamācāro musāvādādiveramaṇīhi ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo.

Pariyesanā pana kāyavācāhi pariyesanāyeva. Sā kāyavacīsamācāragahaṇena gahitāpi samānā yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma etasmiññeva dvāradvaye uppajjati, na ākāse, tasmā ājīvaṭṭhamakasīladassanatthaṃ visuṃ vuttā. Tattha nasevitabbapariyesanā anariyapariyesanāya kathetabbā. Sevitabbapariyesanā ariyapariyesanāya. Vuttañhetaṃ –

‘‘Dvemā, bhikkhave, pariyesanā anariyā ca pariyesanā, ariyā ca pariyesanā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati, attanā jarādhammo, byādhidhammo, maraṇadhammo, sokadhammo, saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, jātidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave , jātidhammaṃ, dāsidāsaṃ jātidhammaṃ ajeḷakaṃ jātidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jātidhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ jātidhammaṃ, jātarūparajataṃ jātidhammaṃ. Jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, jarādhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, jarādhammaṃ…pe… jarādhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, byādhidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, byādhidhammaṃ, dāsidāsaṃ byādhidhammaṃ, ajeḷakaṃ, kukkuṭasūkaraṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ byādhidhammaṃ. Byādhidhammā hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, maraṇadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ, bhikkhave, maraṇadhammaṃ…pe… maraṇadhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, sokadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ…pe… sokadhammaṃyeva pariyesati.

Kiñca, bhikkhave, saṃkilesadhammaṃ vadetha…pe… jātarūparajataṃ saṃkilesadhammaṃ. Saṃkilesadhammā , hete, bhikkhave, upadhayo, etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati. Ayaṃ, bhikkhave, anariyā pariyesanāti (ma. ni. 

然后他问：“那么你是如何修行的呢？”他回答：“如同玛利萨提等。”在这里，关于戒律的保护，是指最高的、最优越的戒律的保护。关于身体的行为，是为了说明应当修习的身体行为等。戒律的讨论应当根据业道或教义进行。
在这里，依据业道的讨论，应该提到不可修习的身体行为，诸如杀生、偷盗、邪行等。根据教义的讨论，应该提到身体门的教义违反。应修习的身体行为是指通过避免杀生等的行为，以及身体门的教义不违反。不可修习的言语行为则是通过谎言等的恶言行为，以及言语门的教义不违反。应修习的言语行为则是通过避免谎言等的行为，以及言语门的教义不违反。
而寻求则是通过身体和言语进行的。它是通过身体言语行为的把持而被把握，因为生计的八种戒律正是在这两个门中生起，而不是在空中。因此，为了说明生计的八种戒律，特别提到不可修习的寻求是应当被讨论的，而应修习的寻求则是应当被讨论的。正如所说：
“有两种寻求，非圣者的寻求和圣者的寻求。什么是非圣者的寻求？在这里，有些人寻求与自己相同的生而为人，寻求与自己相同的老、病、死、忧、烦恼、污垢等。
那么，什么是生而为人？例如，妻子、儿女、奴隶、家畜、鸡、猪、象、牛、羊等，这些都是生而为人的。生而为人者，正是这些，众生在此处被称为被束缚的，迷失于生而为人的寻求。
那么，什么是老？例如，妻子、儿女、老年、病痛等，正是老的寻求。
那么，什么是病？例如，妻子、儿女、奴隶、家畜、鸡、猪、象、牛、羊等，病痛的寻求，正是这些，众生在此处被称为被束缚的，迷失于病的寻求。
那么，什么是死？例如，妻子、儿女、死去的寻求，正是死的寻求。
那么，什么是忧？例如，妻子、儿女、忧虑的寻求，正是忧的寻求。
那么，什么是污垢？例如，黄金、白银的污垢，污垢的寻求，正是这些，众生在此处被称为被束缚的，迷失于污垢的寻求。这就是，朋友们，非圣者的寻求。”

1.274).

Apica kuhanādivasena pañcavidhā, agocaravasena chabbidhā vejjakammādivasena ekavīsatividhā, evaṃ pavattā sabbāpi anesanā anariyapariyesanāyevāti veditabbā.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, ariyā pariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā jarādhammo, byādhi, maraṇa, soka, saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati. Ayaṃ ariyā pariyesanāti (ma. ni. 1.275).

Apica pañca kuhanādīni cha agocare ekavīsatividhañca anesanaṃ vajjetvā bhikkhācariyāya dhammena samena pariyesanāpi ariyapariyesanāyevāti veditabbā.

Ettha ca yo yo ‘‘na sevitabbo’’ti vutto, so so pubbabhāge pāṇātipātādīnaṃ sambhārapariyesanāpayogakaraṇagamanakālato paṭṭhāya na sevitabbova. Itaro ādito paṭṭhāya sevitabbo, asakkontena cittampi uppādetabbaṃ. Apica saṅghabhedādīnaṃ atthāya parakkamantānaṃ devadattādīnaṃ viya kāyasamācāro na sevitabbo, divasassa dvattikkhattuṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ upaṭṭhānagamanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya kāyasamācāro sevitabbo. Dhanuggahapesanādivasena vācaṃ bhindantānaṃ devadattādīnaṃ viya vacīsamācāro na sevitabbo, tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇakittanādivasena pavatto dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya vacīsamācāro sevitabbo. Anariyapariyesanaṃ pariyesantānaṃ devadattādīnaṃ viya pariyesanā na sevitabbā, ariyapariyesanameva pariyesantānaṃ dhammasenāpatimahāmoggallānattherādīnaṃ viya pariyesanā sevitabbā.

Evaṃ paṭipanno khoti evaṃ asevitabbaṃ kāyavacīsamācāraṃ pariyesanañca pahāya sevitabbānaṃ pāripūriyā paṭipanno, devānaminda, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya uttamajeṭṭhakasīlasaṃvaratthāya paṭipanno nāma hotīti bhagavā khīṇāsavassa āgamanīyapubbabhāgapaṭipadaṃ kathesi.

Indriyasaṃvaravaṇṇanā



1.274). 此外，从诡计等的角度来看，有五种，从不可接触的角度来看，有六种，从医生的工作等的角度来看，有二十种，因此所有这些都是不可追求的非圣者的寻求。
“那么，朋友们，什么是圣者的寻求？在这里，有些人意识到自己所生的法是痛苦的，看到痛苦的危害，寻求未生的、无上的、安宁的涅槃；当他们意识到自己所生的老、病、死、忧、污垢等痛苦的危害时，便寻求不被污染的、无上的、安宁的涅槃。这就是圣者的寻求。”
此外，五种诡计等，以及六种不可接触的，排除不可追求的，依照比丘的行为，正当的寻求也是圣者的寻求。
在这里，任何被称为“不可修习”的，都是从早期的杀生等的因缘开始，应该被视为不可修习。而其他的则是从开始起应当修习的，甚至心也应当被激发。同时，像德达等因分裂僧团而努力的人，其身体行为是不应修习的；而如大摩诃穆根那长老等，因白天三次前往三宝而进行的身体行为则应当修习。像德达等因抓取财物而破坏的言语行为是不应修习的，而如大摩诃穆根那长老等因赞美三宝的言语行为则应当修习。追求非圣者的寻求的人，如德达等，是不应追求的，而追求圣者的寻求的人，如大摩诃穆根那长老等，则应当追求。
因此，修行者应当放弃不可修习的身体和言语行为的追求，追求应修习的，世尊说：“他是为了戒律的保护，最高的、最优越的戒律的保护而修行的比丘。”
感官的保护的阐述。

365. Dutiyapucchāyaṃ indriyasaṃvarāyāti indriyānaṃ pidhānāya, guttadvāratāya saṃvutadvāratāyāti attho. Vissajjane panassa cakkhuviññeyyaṃ rūpampītiādi sevitabbarūpādivasena indriyasaṃvaradassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha evaṃ vutteti heṭṭhā somanassādipañhāvissajjanānaṃ sutattā imināpi evarūpena bhavitabbanti sañjātapaṭibhāno bhagavatā evaṃ vutte sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca, etaṃ imassa kho ahaṃ, bhanteti ādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavāpissa okāsaṃ datvā tuṇhī ahosi. Kathetukāmopi hi yo atthaṃ sampādetuṃ na sakkoti, atthaṃ sampādetuṃ sakkonto vā na kathetukāmo hoti, na tassa bhagavā okāsaṃ karoti. Ayaṃ pana yasmā kathetukāmo ceva, sakkoti ca atthaṃ sampādetuṃ tenassa bhagavā okāsamakāsi.

Tattha evarūpaṃ na sevitabbanti ādīsu ayaṃ saṅkhepo – yaṃ rūpaṃ passato rāgādayo uppajjanti, taṃ na sevitabbaṃ na daṭṭhabbaṃ na oloketabbanti attho. Yaṃ pana passato asubhasaññā vā saṇṭhāti, pasādo vā uppajjati, aniccasaññāpaṭilābho vā hoti, taṃ sevitabbaṃ.

Yaṃ cittakkharaṃ cittabyañjanampi saddaṃ suṇato rāgādayo uppajjanti, evarūpo saddo na sevitabbo. Yaṃ pana atthanissitaṃ dhammanissitaṃ kumbhadāsigītampi suṇantassa pasādo vā uppajjati, nibbidā vā saṇṭhāti, evarūpo saddo sevitabbo.

Yaṃ gandhaṃ ghāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo gandho na sevitabbo. Yaṃ pana gandhaṃ ghāyato asubhasaññādipaṭilābho hoti, evarūpo gandho sevitabbo.

Yaṃ rasaṃ sāyato rāgādayo uppajjanti, evarūpo raso na sevitabbo. Yaṃ pana rasaṃ sāyato āhāre paṭikūlasaññā ceva uppajjati, sāyitapaccayā ca kāyabalaṃ nissāya ariyabhūmiṃ okkamituṃ sakkoti, mahāsīvattherabhāgineyyasīvasāmaṇerassa viya paribhuñjantasseva kilesakkhayo vā hoti, evarūpo raso sevitabbo.

Yaṃ phoṭṭhabbaṃ phusato rāgādayo uppajjanti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ na sevitabbaṃ. Yaṃ pana phusato sāriputtattherādīnaṃ viya āsavakkhayo ceva, vīriyañca supaggahitaṃ, pacchimā ca janatā diṭṭhānugatiṃ āpādanena anuggahitā hoti, evarūpaṃ phoṭṭhabbaṃ sevitabbaṃ. Sāriputtatthero kira tiṃsa vassāni mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Tathā mahāmoggallānatthero. Mahākassapatthero vīsavassasataṃ mañce piṭṭhiṃ na pasāresi. Anuruddhatthero paññāsa vassāni. Bhaddiyatthero tiṃsa vassāni. Soṇatthero aṭṭhārasa vassāni. Raṭṭhapālatthero dvādasa. Ānandatthero pannarasa. Rāhulatthero dvādasa. Bākulatthero asīti vassāni. Nāḷakatthero yāvaparinibbānā mañce piṭṭhiṃ na pasāresīti.


在第二次提问中，关于感官的保护，是指对感官的遮蔽，保持门的保护和控制。关于放弃，正是为了说明应修习的形象等。这里提到的“放弃”是指在前面关于愉悦等问题的放弃，因此以这种方式应当被理解。于是，天神索萨对佛陀说：“这就是我所说的，尊者。”佛陀对此保持沉默。因为想要讲述但又无法实现的，或能够实现而不想讲述的，佛陀都不会给予机会。而因为他既想讲述又能够实现，所以佛陀给予了他机会。
在这里，“不可修习的”是指：所见的形象引起了贪欲等，因此不可修习，不可见，不可观察。而看到不净的印象、贪欲的产生、无常的觉知等，这些是应当修习的。
当听到心所动的声音时，贪欲等会生起，这种声音不可修习。而听到依赖于意义的法、依赖于教义的声音，例如库姆巴达西的歌声时，若产生了愉悦或厌倦，则这种声音是应当修习的。
当嗅到香气时，贪欲等会生起，这种香气不可修习。而当嗅到不净的印象时，这种香气是应当修习的。
当尝到滋味时，贪欲等会生起，这种滋味不可修习。而当尝到食物时，若产生了厌恶的印象，依赖于食物的力量，可以进入圣者的境界，正如大施婆的弟子们享用时，贪欲的消失等，这种滋味是应当修习的。
当触碰到触觉时，贪欲等会生起，这种触觉不可修习。而当触碰到如舍利弗长老等的情况下，烦恼的消失、精进的保持，以及后来的大众因见解的引导而得以支持，这种触觉是应当修习的。舍利弗长老据说三十年间未曾移动过坐垫。同样，摩诃穆根那长老也是如此。摩诃迦叶长老一百年间未曾移动过坐垫。阿努鲁达长老五十年。巴赫迪长老三十年。索那长老十八年。拉塔帕拉长老十二年。阿难长老七年。拉胡拉长老十二年。巴库拉长老八十年。纳拉卡长老在涅槃之前未曾移动过坐垫。


Ye manoviññeyye dhamme samannāharantassa rāgādayo uppajjanti, ‘‘aho, vata yaṃ paresaṃ paravittūpakaraṇaṃ taṃ mamassā’’tiādinā nayena vā abhijjhādīni āpāthamāgacchanti evarūpā dhammā na sevitabbā. ‘‘Sabbe sattā averā hontū’’ti evaṃ mettādivasena, ye vā pana tiṇṇaṃ therānaṃ dhammā, evarūpā sevitabbā. Tayo kira therā vassūpanāyikadivase kāmavitakkādayo akusalavitakkā na vitakketabbāti katikaṃ akaṃsu. Atha pavāraṇadivase saṅghatthero saṅghanavakaṃ pucchi – ‘‘āvuso, imasmiṃ temāse kittake ṭhāne cittassa dhāvituṃ dinna’’nti? Na, bhante, pariveṇaparicchedato bahi dhāvituṃ adāsinti. Dutiyaṃ pucchi – ‘‘tava āvuso’’ti? Nivāsagehato, bhante, bahi dhāvituṃ na adāsinti. Atha dvepi theraṃ pucchiṃsu ‘‘tumhākaṃ pana, bhante’’ti? Niyakajjhattakhandhapañcakato, āvuso, bahi dhāvituṃ na adāsinti. Tumhehi, bhante, dukkaraṃ katanti. Evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.

366.Ekantavādāti ekoyeva anto vādassa etesaṃ, na dvedhā gatavādāti ekantavādā, ekaññeva vadantīti pucchati. Ekantasīlāti ekācārā. Ekantachandāti ekaladdhikā. Ekantaajjhosānāti ekantapariyosānā.

Anekadhātu nānādhātu kho, devānaminda, lokoti devānaminda, ayaṃ loko anekajjhāsayo nānajjhāsayo. Ekasmiṃ gantukāme eko ṭhātukāmo hoti. Ekasmiṃ ṭhātukāme eko sayitukāmo hoti. Dve sattā ekajjhāsayā nāma dullabhā. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ yadeva dhātuṃ yaṃ yadeva ajjhāsayaṃ sattā abhinivisanti gaṇhanti, taṃ tadeva. Thāmasā parāmāsāti thāmena ca parāmāsena ca. Abhinivissa voharantīti suṭṭhu gaṇhitvā voharanti, kathenti dīpenti kittenti. Idameva saccaṃ moghamaññanti idaṃ amhākameva vacanaṃ saccaṃ, aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ tucchaṃ niratthakanti.

Accantaniṭṭhāti anto vuccati vināso, antaṃ atītā niṭṭhā etesanti accantaniṭṭhā. Yā etesaṃ niṭṭhā, yo paramassāso nibbānaṃ, taṃ sabbesaṃ vināsātikkantaṃ niccanti vuccati. Yogakkhemoti nibbānasseva nāmaṃ, accanto yogakkhemo etesanti accantayogakkhemī. Seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ ariyamaggaṃ carantīti brahmacārī. Accantatthāya brahmacārī accantabrahmacārī. Pariyosānantipi nibbānassa nāmaṃ. Accantaṃ pariyosānaṃ etesanti accantapariyosānā.

Taṇhāsaṅkhayavimuttāti taṇhāsaṅkhayoti maggopi nibbānampi. Maggo taṇhaṃ saṅkhiṇāti vināsetīti taṇhāsaṅkhayo. Nibbānaṃ yasmā taṃ āgamma taṇhā saṅkhiyati vinassati, tasmā taṇhāsaṅkhayo. Taṇhāsaṅkhayena maggena vimuttā, taṇhāsaṅkhaye nibbāne vimuttā adhimuttāti taṇhāsaṅkhayavimuttā.

Ettāvatā ca bhagavatā cuddasapi mahāpañhā byākatā honti. Cuddasa mahāpañhā nāma issāmacchariyaṃ eko pañho, piyāppiyaṃ eko, chando eko, vitakko eko, papañco eko, somanassaṃ eko, domanassaṃ eko, upekkhā eko, kāyasamācāro eko, vacīsamācāro eko, pariyesanā eko, indriyasaṃvaro eko, anekadhātu eko, accantaniṭṭhā ekoti.



Ye manoviññeyye dhamme samannāharantassa rāgādayo uppajjanti, "aho, vata yaṃ paresaṃ paravittūpakaraṇaṃ taṃ mamassā"tiādinā nayena vā abhijjhādīni āpāthamāgacchanti evarūpā dhammā na sevitabbā. "Sabbe sattā averā hontū"ti evaṃ mettādivasena, ye vā pana tiṇṇaṃ therānaṃ dhammā, evarūpā sevitabbā。三位长老在雨季结束时，不应思虑欲望等不善的思维，因此他们没有思虑。然后，在告别日，僧团长询问僧团的成员：“朋友们，在这三个月的时间里，是否有地方可以让心流动？”“不，尊者，我们没有给出离开僧舍的机会。”第二次询问：“那么你呢，朋友？”“尊者，我们没有给出离开住处的机会。”然后两位长老询问：“那么你们呢，尊者？”“我们从五蕴中，朋友，未曾给出离开的机会。你们做的事情很困难。”这种心所知的法是应当修习的。
“极端见解”是说只有一个极端的观点，而不是两个极端的见解，称为极端见解，是指只说一个。极端戒律是指单一的行为。极端欲望是指单一的获得。极端归属是指单一的结果。
许多元素，众多元素，天神索萨，这个世界有许多的倾向和不同的倾向。在一个想去的地方，有一个想停留的地方。在一个想停留的地方，有一个想睡的地方。两个众生在一个倾向中是稀有的。在这个多元素多倾向的世界中，众生所执着的元素和倾向都是那样的。沉重的执着和执着的沉重。执着后，他们会紧紧把握，交谈、阐述、描述、赞美。这就是确实的真理，虚妄的言论是我们的确实，别人的言论是虚妄的、空洞的、无意义的。
“彻底的终结”是指内部的消亡，内部的过去的终结称为彻底的终结。那些终结的，最终的涅槃，被称为超越所有的灭亡而永恒的。瑜伽的安宁是涅槃的名称，彻底的瑜伽安宁称为彻底的瑜伽安宁。最好的地方是修行圣道的修行者。为了彻底的目的，修行者是彻底的修行者。最终的结果也是涅槃的名称。彻底的结果称为彻底的结果。
“欲望的消灭与解脱”是指欲望的消灭，既是道路也是涅槃。道路是消灭欲望的，欲望被消灭。因此，涅槃是欲望的消灭。通过欲望的消灭的道路解脱，因欲望的消灭而在涅槃中解脱，被称为欲望的消灭与解脱。
至此，佛陀已阐述了十四个伟大的问题。十四个伟大的问题是：嫉妒、贪婪、单一的欲望、单一的思维、单一的繁琐、单一的愉悦、单一的忧愁、单一的平等、单一的身体行为、单一的言语行为、单一的追求、单一的感官保护、单一的多元素、彻底的终结。

367.Ejāti calanaṭṭhena taṇhā vuccati. Sā pīḷanaṭṭhena rogo, anto padussanaṭṭhena gaṇḍo, anuppaviṭṭhaṭṭhena sallaṃ. Tasmā ayaṃ purisoti yasmā ejā attanā katakammānurūpena purisaṃ tattha tattha abhinibbattatthāya kaḍḍhati, tasmā ayaṃ puriso tesaṃ tesaṃ bhavānaṃ vasena uccāvacaṃ āpajjati. Brahmaloke ucco hoti, devaloke avaco. Devaloke ucco, manussaloke avaco. Manussaloke ucco, apāye avaco. Yesāhaṃ, bhanteti yesaṃ ahaṃ bhante. Sandhivasena panettha ‘‘yesāha’’nti hoti. Yathāsutaṃ yathāpariyattanti yathā mayā suto ceva uggahito ca, evaṃ. Dhammaṃ desemīti sattavatapadaṃ dhammaṃ desemi. Na cāhaṃ tesanti ahaṃ pana tesaṃ sāvako na sampajjāmi. Ahaṃ kho pana, bhantetiādinā attano sotāpannabhāvaṃ jānāpeti.

Somanassapaṭilābhakathāvaṇṇanā

368.Vedapaṭilābhanti tuṭṭhipaṭilābhaṃ. Devāsurasaṅgāmoti devānañca asurānañca saṅgāmo. Samupabyūḷhoti samāpanno nalāṭena nalāṭaṃ paharaṇākārappatto viya. Etesaṃ kira kadāci mahāsamuddapiṭṭhe saṅgāmo hoti tattha pana chedanavijjhanādīhi aññamaññaṃ ghāto nāma natthi, dārumeṇḍakayuddhaṃ viya jayaparājayamattameva hoti. Kadāci devā jinanti, kadāci asurā. Tattha yasmiṃ saṅgāme devā puna apaccāgamanāya asure jiniṃsu, taṃ sandhāya tasmiṃ kho pana bhantetiādimāha. Ubhayametanti ubhayaṃ etaṃ. Duvidhampi ojaṃ ettha devaloke devāyeva paribhuñjissantīti evamassa āvajjantassa balavapītisomanassaṃ uppajji. Sadaṇḍāvacaroti sadaṇḍāvacarako, daṇḍaggahaṇena satthaggahaṇena saddhiṃ ahosi, na nikkhittadaṇḍasatthoti dasseti. Ekantanibbidāyāti ekanteneva vaṭṭe nibbindanatthāyāti sabbaṃ mahāgovindasutte vuttameva.



“颤动”是指欲望。它是“压迫”的疾病，是“内部污秽”的脓肿，是“深入”的箭。因此，这个人因为他所做的事情而在各处被牵引，因此这个人因各种生死的因缘而经历高低的境界。在梵天界是高的，在天界是低的。在天界是高的，在人间是低的。在人间是高的，在堕落道是低的。那些我称为“尊者”的人，正是我所称的“尊者”。在这里，提到“我称为”是指“我所称之人”。根据我所听到和所理解的，正如我所听到和所理解的那样，我讲授法。并且我并不属于他们，我并不是他们的听众。而我，尊者，通过“我”之类的言辞，表明了自己的须陀洹的身份。
愉悦的获得的阐述
“获得快乐”是指获得满足。“天神与阿修罗的战争”是指天神与阿修罗之间的战斗。完全被包围，就像被头顶击打，达到一种状态。因为他们之间有时在大海的表面上发生战争，但在那里没有互相攻击的情况，只有木头与木头之间的战争，只有胜负而已。有时天神获胜，有时阿修罗获胜。在那场战争中，天神再次战胜阿修罗，针对这一点，尊者说“那是因为”。“两者都在这里”，这两者都是。这里的“二种食物”是指天界的天神所享用的。因此，在他观察到这一点时，强烈的愉悦和满足感生起了。常持杖者是指常持杖的，表明与持杖的结合，而不是弃杖的持有者。对于“彻底的厌倦”是指为了彻底的目的而产生的厌倦，正如在《大牛王经》中所述。

369.Pavedesīti kathesi dīpesi. Idhevāti imasmiññeva okāse. Devabhūtassa me satoti devassa me sato. Punarāyu ca me laddhoti puna aññena kammavipākena me jīvitaṃ laddhanti, iminā attano cutabhāvaṃ ceva upapannabhāvañca āvikaroti.

Diviyā kāyāti dibbā attabhāvā. Āyuṃ hitvā amānusanti dibbaṃ āyuṃ jahitvā. Amūḷho gabbhamessāmīti niyatagatikattā amūḷho hutvā. Yattha me ramatī manoti yattha me mano ramissati, tattheva khattiyakulādīsu gabbhaṃ upagacchissāmīti sattakkhattuṃ deve ca mānuse cāti imamatthaṃ dīpeti.

Ñāyena viharissāmīti manussesu upapannopi mātaraṃ jīvitā voropanādīnaṃ abhabbattā ñāyena kāraṇena samena viharissāmīti attho.

Sambodhice bhavissatīti idaṃ sakadāgāmimaggaṃ sandhāya vadati, sace sakadāgāmī bhavissāmīti dīpeti. Aññātā viharissāmīti aññātā ājānitukāmo hutvā viharissāmi. Sveva anto bhavissatīti so eva me manussaloke anto bhavissatīti.

Punadevo bhavissāmi, devalokasmiṃ uttamoti puna devalokasmiṃ uttamo sakko devānamindo bhavissāmīti vadati.

Antime vattamānamhīti antime bhave vattamāne. So nivāso bhavissatīti ye te āyunā ca paññāya ca akaniṭṭhā jeṭṭhakā sabbadevehi paṇītatarā devā, avasāne me so nivāso bhavissati . Ayaṃ kira tato sakkattabhāvato cuto tasmiṃ attabhāve anāgāmimaggassa paṭiladdhattā uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī hutvā avihādīsu nibbattanto avasāne akaniṭṭhe nibbattissati. Taṃ sandhāya evamāha. Esa kira avihesu kappasahassaṃ vasissati, atappesu dve kappasahassāni, sudassesu cattāri kappasahassāni, sudassīsu aṭṭha, akaniṭṭhesu soḷasāti ekatiṃsa kappasahassāni brahmaāyuṃ anubhavissati. Sakko devarājā anāthapiṇḍiko gahapati visākhā mahāupāsikāti tayopi hi ime ekappamāṇaāyukā eva, vaṭṭābhiratasattā nāma etehi sadisā sukhabhāgino nāma natthi.

370.Apariyositasaṅkappoti aniṭṭhitamanoratho. Yassu maññāmi samaṇeti ye ca samaṇe pavivittavihārinoti maññāmi.

Ārādhanāti sampādanā. Virādhanāti asampādanā. Na sampāyantīti sampādetvā kathetuṃ na sakkonti.

Ādiccabandhunanti ādiccopi gotamagotto, bhagavāpi gotamagotto, tasmā evamāha. Yaṃ karomasīti yaṃ pubbe brahmuno namakkāraṃ karoma. Samaṃ devehīti devehi saddhiṃ, ito paṭṭhāya idāni amhākaṃ brahmuno namakkārakaraṇaṃ natthīti dasseti. Sāmaṃ karomāti namakkāraṃ karoma.

371.Parāmasitvāti tuṭṭhacitto sahāyaṃ hatthena hatthamhi paharanto viya pathaviṃ paharitvā, sakkhibhāvatthāya vā paharitvā ‘‘yathā tvaṃ niccalo, evamahaṃ bhagavatī’’ti. Ajjhiṭṭhapañhāti ajjhesitapañhā patthitapañhā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Sakkapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā

Uddesavārakathāvaṇṇanā



“显现”是指讲述和阐明。这里的“此处”是指在此时此地。对我而言，神的存在是我的存在。再生的获得是通过其他的业果获得的生命，这表明了自己的死亡状态和再生状态。
“天界的身体”是指天人的存在。放弃生命是指放弃非人的生命。不会迷惑，我将进入母胎，因为我有固定的去向而不迷惑。无论我心中快乐的地方在哪里，我将进入王族等的母胎，这一点阐明了我将进入六次天界和人间。
“我将安住于正道”是指即使在众生中再生，因母亲的生命被剥夺等原因，因而无法安住于正道。
“我将成就觉悟”是指指向初果的道路，若我将成为初果者。我要在此安住，是指我将作为初果者安住于人间。
“我将再次成为天神”是指在天界中最优越的状态，即将再次成为天界中最优秀的天神。
“在最后的生死中”是指在最后的生死中。那将是我的居所，因那些智慧和生命的长者，所有天神中最优越的天神，最终我的居所将是那样的。因为他从天界中降落，因获得了不还果的状态，将在无忧处再生，最终将再生于无忧处。对此他这样说。这是指他将在无忧处住持一千劫，在快乐处住持两千劫，在极乐处住持四千劫，在极乐中住持八千劫，在无忧处住持十六千劫，享受三十千劫的天人生命。天神王萨卡、无忧的居士阿那达、伟大的信士维萨卡，他们三人都是同样的寿命，这些名为“轮回中快乐的生者”是没有的。
“未完成的意图”是指未完成的心愿。那些我认为是出家人和那些在静修中生活的出家人。
“供养”是指完成。“不供养”是指未完成。无法聚集，是指无法完成和讲述。
“日月的亲属”是指日月也是戈塔马的后裔，佛陀也是戈塔马的后裔，因此他这样说。我们所做的，是过去对梵天的礼敬。与天神相同，表明从现在起，我们与梵天的礼敬是不存在的。我们将平等地礼敬。
“经过考验”是指心满意足，像朋友之间握手一样，像大地一样用手打击，或为了证人而打击，“就像你是坚定的，我也是佛陀一样”。“询问的问题”是指被询问的问题和渴望的问题。其余的在各处都是同样的。
至此，在《善观经》中
萨卡的问题的阐述已结束。
《大念处经》的阐述
提要部分的阐述。

373.Evaṃme sutanti mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggoti kasmā bhagavā idaṃ suttamabhāsi? Kururaṭṭhavāsīnaṃ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthatāya. Kururaṭṭhavāsino kira bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāyautupaccayasevanena niccaṃ kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā honti. Tena nesaṃ bhagavā imaṃ gambhīradesanāpaṭiggahaṇasamatthataṃ sampassanto ekavīsatiyā ṭhānesu kammaṭṭhānaṃ arahatte pakkhipitvā idaṃ gambhīratthaṃ mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ abhāsi. Yathā hi puriso suvaṇṇacaṅkoṭakaṃ labhitvā tattha nānāpupphāni pakkhipeyya, suvaṇṇamañjūsaṃ vā pana labhitvā sattaratanāni pakkhipeyya, evaṃ bhagavā kururaṭṭhavāsiparisaṃ labhitvā gambhīradesanaṃ desesi. Tenevettha aññānipi gambhīratthāni imasmiṃ dīghanikāye mahānidānaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānaṃ, sāropamaṃ, rukkhopamaṃ, raṭṭhapālaṃ, māgaṇḍiyaṃ, āneñjasappāyanti aññānipi suttāni desesi.

Apica tasmiṃ janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijānāpi satipaṭṭhānapaṭisaṃyuttameva kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma nappavattati. Sace kāci itthī ‘‘amma, tvaṃ kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasikarosī’’ti pucchitā ‘‘na kiñcī’’ti vadati, taṃ garahanti ‘‘dhiratthu tava jīvitaṃ, jīvamānāpi tvaṃ matasadisā’’ti. Atha naṃ ‘‘mā dāni puna evamakāsī’’ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti. Yā pana ‘‘ahaṃ asukasatipaṭṭhānaṃ nāma manasikaromī’’ti vadati, tassā ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāraṃ katvā ‘‘tava jīvitaṃ sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno’’tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalañcettha manussajātikāva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.

Tatridaṃ vatthu – eko kira naṭako suvapotakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhunupassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṃ pamussitvā gato. Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu. Buddharakkhito tissa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha – ‘‘buddharakkhitā’’ti. Kiṃ, ayyeti? Atthi te koci bhāvanāmanasikāroti? Natthi, ayyeti. Āvuso, pabbajitānaṃ santike vasantena nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyanto carati.


“如此我听说”是指《大念处经》。这里是前言部分的阐述——“这是单一的道路，哦，僧侣们，为什么佛陀讲述了这部经文？”是因为库鲁国的僧侣们能够接受深奥的教义。库鲁国的僧侣们因为拥有适合的气候条件，因此这个国家的僧侣们常常拥有健康的身体和清净的心。由于他们的心灵清净，他们能够接受深奥的教义。因此，佛陀观察到他们能够接受深奥的教义，便在二十个地方阐述了修行的法门，讲述了这部深奥的《大念处经》。正如一个人获得了黄金的金锭，他可以在其中挑选各种花朵；又如他获得了黄金的盒子，他可以选择七种宝物，佛陀则是在获得库鲁国的僧众后，讲述了深奥的教义。因此，在这里，佛陀还讲述了其他一些深奥的法，如《长部因缘经》、《中部念处经》、《比喻经》、《国王经》、《摩干提经》、《无忧的利益》等。
此外，在这个地区有四个群体，依靠念处的修习而生存，至少有一些奴隶和工人也在讨论与念处相关的事情。水池经的内容也没有空洞的讨论。如果有某个女人被问到：“母亲，你在念处的修习中专注于哪个？”她会回答：“没有什么。”这会被批评为：“愿你的生命长久，活着的你与死者无异。”然后，她会被劝告：“不要再这样了。”并且会学习其中一个念处。而那些说：“我专注于某个念处”的人，则会被称赞：“很好，非常好，你的生命是美好的，你已经达到了人类的境界，为此，正等觉者诞生了。”不仅仅是人类，连动物也在专注于念处的修习。
这里有一个故事——有一个演员拿着一块金子四处游荡。他在僧舍附近居住，出门时忘记了金子。小沙弥们拿着金子把它保管了起来。有人给他起了个名字叫“佛陀保护者”。有一天，看到他坐在那里，伟大的长老说：“佛陀保护者。” “什么，尊者？你有修习念处吗？”“没有，尊者。” “朋友，出家人住在一起，不能以某种固定的身份存在，应该有某种专注的修习，而你却无法做到。”于是，他在长老的教导下，专注于“骨头，骨头”。


Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tapamānaṃ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā ‘‘ayye buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema na’’nti leḍḍuādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṃ . Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha – ‘‘buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī’’ti? Na, ayye, aññaṃ kiñci cintesiṃ, aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃ ṭhāne vippakirissatīti, evaṃ ayye aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu, sādhu, buddharakkhita, anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā. Tasmā nesaṃ bhagavā satipaṭṭhānabuddhimeva janento idaṃ suttamabhāsi.

Tattha ekāyanoti ekamaggo. Maggassa hi –

‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;

Nāvā uttarasetū ca, kullo ca bhisisaṅkamo’’ti.

Bahūni nāmāni. Svāyamidha ayananāmena vutto, tasmā ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggoti ettha ekamaggo ayaṃ, bhikkhave, maggo na dvidhā pathabhūtoti evamattho daṭṭhabbo. Atha vā ekena ayitabboti ekāyano. Ekenāti gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya vūpakaṭṭhena pavivittacittena. Ayitabbo paṭipajjitabbo, ayanti vā etenāti ayano, saṃsārato nibbānaṃ gacchantīti attho. Ekassa ayano ekāyano. Ekassāti seṭṭhassa. Sabbasattaseṭṭho ca bhagavā, tasmā bhagavatoti vuttaṃ hoti. Kiñcāpi hi tena aññepi ayanti, evaṃ santepi bhagavatova so ayano tena uppāditattā. Yathāha ‘‘so hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā’’tiādi (ma. ni. 3.79). Ayatīti vā ayano, gacchati pavattatīti attho. Ekasmiṃ ayanoti ekāyano, imasmiññeva dhammavinaye pavattati, na aññatthāti vuttaṃ hoti. Yathāha – ‘‘imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhatī’’ti (dī. ni. 2.214). Desanābhedoyeva heso, atthato pana ekova. Apica ekaṃ ayatīti ekāyano. Pubbabhāge nānāmukhabhāvanānayappavattopi aparabhāge ekaṃ nibbānameva gacchatīti vuttaṃ hoti. Yathāha brahmā sahampati –

Ekāyanaṃ jātikhayantadassī,

Maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena tariṃsu pubbe,

Tarissanti ye ca taranti oghanti. (saṃ. ni. 

某一天，清晨时分，一只鸟在门口坐着，正在晒太阳。这只鸟发出了“啾啾”的声音。小沙弥们听到后说：“尊者，佛陀保护者被这只鸟抓住了，我们能救他吗？”于是他们拿着绳索等工具，准备去救它。将它带回来，放在前面时，长老问道：“佛陀保护者，当你被这只鸟抓住时，你在想什么？”“没有，尊者，我没有想其他的事情，只是想着抓住这堆骨头，想知道它会在什么地方放下，因此，尊者，我只想着这堆骨头。”长老说：“很好，非常好，佛陀保护者，未来的生死中，你将有这样的因缘。”因此，连动物也在专注于念处的修习。因此，佛陀讲述了这部经文，强调念处的智慧。
在这里，“单一的道路”是指一条道路。因为道路有很多名字。“道路是路径，是通道，像船只在水上航行，像小船在水中漂泊。”有许多名字。这里说的就是单一的道路，因此，哦，僧侣们，这里是指单一的道路，哦，僧侣们，这条道路不是两条路径的结合，因此应当这样理解。或者说，单一的道路是指一个方向。一个方向是指抛弃数量的集体，而是以聚精会神的心态去修习。应当修习，应当践行，或是说“这是道路”，意指从轮回中走向涅槃的道路。单一的道路是单一的。单一的方向是指最优越的方向。佛陀是所有众生中最优越的，因此被称为佛陀。虽然他有其他的方向，但即使如此，因他是佛陀，这条道路是由他所开创的。正如所说：“他确实是，婆罗门，佛陀开创了未出现的道路。”方向是指走向、前进的意思。单一的方向是指在这个法和戒中行走，而不是其他地方。正如所说：“在这里，善者，法和戒的八正道是可以被发现的。”教导的内容是一，而从意义上来说也是一。并且，虽然在早期有不同的见解，但在后期只走向一个涅槃。正如天神萨汉帕提所说：
“单一的道路是生死的解脱者，
他明白道路，关心众生的利益；
通过这条道路，早先他们渡过了，
将要渡过的人也将渡过洪流。”

5.409);

Keci pana ‘‘na pāraṃ diguṇaṃ yantī’’ti gāthānayena yasmā ekavāraṃ nibbānaṃ gacchati, tasmā ‘‘ekāyano’’ti vadanti, taṃ na yujjati. Imassa hi atthassa sakiṃ ayanoti iminā byañjanena bhavitabbaṃ. Yadi pana ekaṃ ayanamassa ekā gati pavattīti evaṃ atthaṃ yojetvā vucceyya, byañjanaṃ yujjeyya, attho pana ubhayathāpi na yujjati. Kasmā? Idha pubbabhāgamaggassa adhippetattā. Kāyādicatuārammaṇappavatto hi pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo idhādhippeto, na lokuttaro, so ca anekavārampi ayati, anekañcassa ayanaṃ hoti.

Pubbepi ca imasmiṃ pade mahātherānaṃ sākacchā ahosiyeva. Tipiṭakacūḷanāgatthero pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggoti āha. Ācariyo panassa tipiṭakacūḷasumatthero missakamaggoti āha. Pubbabhāgo bhanteti? Missako, āvusoti. Ācariye pana punappunaṃ bhaṇante appaṭibāhitvā tuṇhī ahosi. Pañhaṃ avinicchinitvāva uṭṭhahiṃsu. Athācariyatthero nahānakoṭṭhakaṃ gacchanto ‘‘mayā missakamaggo kathito, cūḷanāgo pubbabhāgamaggoti ādāya voharati, ko nu kho ettha nicchayo’’ti suttantaṃ ādito paṭṭhāya parivattento ‘‘yo hi koci , bhikkhave, ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta vassānī’’ti imasmiṃ ṭhāne sallakkhesi. Lokuttaramaggo uppajjitvā satta vassāni tiṭṭhamāno nāma natthi, mayā vutto missakamaggo na labbhati. Cūḷanāgena diṭṭho pubbabhāgamaggova labbhatīti ñatvā aṭṭhamiyaṃ dhammasavane saṅghuṭṭhe agamāsi.

Porāṇakattherā kira piyadhammasavanā honti, saddaṃ sutvāva ‘‘ahaṃ paṭhamaṃ, ahaṃ paṭhama’’nti ekappahāreneva osaranti. Tasmiñca divase cūḷanāgattherassa vāro, tena dhammāsane nisīditvā bījaniṃ gahetvā pubbagāthāsu vuttāsu therassa āsanapiṭṭhiyaṃ ṭhitassa etadahosi – ‘‘raho nisīditvā na vakkhāmī’’ti. Porāṇakattherā hi anusūyakā honti. Na attano rucimeva ucchubhāraṃ viya evaṃ ukkhipitvā vicaranti, kāraṇameva gaṇhanti, akāraṇaṃ vissajjenti. Tasmā thero ‘‘āvuso, cūḷanāgā’’ti āha. So ācariyassa viya saddoti dhammaṃ ṭhapetvā ‘‘kiṃ bhante’’ti āha. Āvuso, cūḷanāga, mayā vutto missakamaggo na labbhati, tayā vutto pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggova labbhatīti. Thero cintesi – ‘‘amhākaṃ ācariyo sabbapariyattiko tepiṭako sutabuddho, evarūpassāpi nāma bhikkhuno ayaṃ pañho āluḷeti, anāgate mama bhātikā imaṃ pañhaṃ āluḷessantīti suttaṃ gahetvā imaṃ pañhaṃ niccalaṃ karissāmī’’ti paṭisambhidāmaggato ‘‘ekāyanamaggo vuccati pubbabhāgasatipaṭṭhānamaggo’’.

Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā.

Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā;

Etañhi tumhe paṭipajjatha, mārasenappamaddanaṃ;

Etañhi tumhe paṭipannā, dukkhassantaṃ karissathāti. –

Suttaṃ āharitvā ṭhapesi.


5.409) 有人说：“不远的双倍之路”，因为一次就能达到涅槃，因此称之为“单一的道路”，但这并不成立。对此的意义应当是“这是单一的道路”。如果说这是一个方向，且是单一的道路，那么可以这样理解，描述是成立的，但意义在两者之间都不成立。为什么呢？因为这里是指前行的道路。身体等四种对象所引发的前行的念处的道路是这里所指的，而不是出世间的，因此即使多次也会有方向，并且会有许多方向。
早在此处，伟大的长老们就已经有过讨论。小部经的《小阿那伽》长老说这是前行的念处的道路。老师则称之为混合的道路。前行的道路，尊者？是混合的，朋友。老师在多次发言中保持沉默，未曾反驳。未曾解决的问题也就此而起。随后，长老在去洗澡的途中，思考到：“我所提到的混合的道路，称为小阿那伽的前行的道路，究竟是什么呢？”他从经典开始反复思索：“若有任何人，哦，僧侣们，若能如此修习这四念处，七年之内。”在这里，没有出世间的道路，若我所说的混合的道路不成立。小阿那伽所见的前行的道路是可得的，因此在第八次的法会上，他便不再前往。
古老的长老们确实是喜爱听法的，听到声音便说：“我第一，我第一。”在那一天，小阿那伽长老的轮次，因此坐在教法座上，手中拿着种子，站在长老的坐垫上，心中想：“我不愿意坐着说话。”古老的长老们确实是好奇的。他们并不单凭自己的喜好而行动，而是抓住原因，抛弃无因的事物。因此，长老说：“朋友，小阿那伽。”他像老师一样回答：“尊者，怎么了？”“朋友，小阿那伽，我所说的混合的道路不成立，而你所说的前行的念处的道路是可得的。”长老思考：“我们的老师是全知的，听到经典的僧侣，若是如此，今后我的兄弟们将会对此问题进行探讨。”他拿着经典，使这个问题变得坚定：“单一的道路被称为前行的念处的道路。”
“八正道是最优越的，
真理的四个方面；
涅槃是法的最上，
有智慧的二足生。”
“这条道路没有其他，
是通往智慧的纯净；
你们应当走这条路，
莫让魔军来干扰；
你们若走这条路，
将会结束痛苦。”
说完这些，他便放下经典。


Maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena ca. Sattānaṃ visuddhiyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkilesehi kiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhatthāya. Tathā hi imināva maggena ito satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ upari ekasmiṃyeva kappe nibbatte taṇhaṅkaramedhaṅkarasaraṇaṅkaradīpaṅkaranāmake buddhe ādiṃ katvā sakyamunipariyosānā aneke sammāsambuddhā anekasatā paccekabuddhā gaṇanapathaṃ vītivattā ariyasāvakā cāti ime sattā sabbe cittamalaṃ pavāhetvā paramavisuddhiṃ pattā. Rūpamalavasena pana saṃkilesavodānapaññattiyeva natthi. Tathā hi –

‘‘Rūpena saṃkiliṭṭhena, saṃkilissanti māṇavā;

Rūpe suddhe visujjhanti, anakkhātaṃ mahesinā.

Cittena saṃkiliṭṭhena, saṃkilissanti māṇavā;

Citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’.

Yathāha – ‘‘cittasaṃkilesā, bhikkhave, sattā saṃkilissanti, cittavodānā visujjhantī’’ti. Tañca cittavodānaṃ iminā satipaṭṭhānamaggena hoti. Tenāha ‘‘sattānaṃ visuddhiyā’’ti.

Sokaparidevānaṃ samatikkamāyāti sokassa ca paridevassa ca samatikkamāya pahānāyāti attho, ayañhi maggo bhāvito santatimahāmattādīnaṃ viya sokasamatikkamāya, paṭācārādīnaṃ viya paridevasamatikkamāya saṃvattati. Tenāha ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’ti. Kiñcāpi hi santatimahāmatto –

‘‘Yaṃ pubbe taṃ visodhehi, pacchā te mātu kiñcanaṃ;

Majjhe ce no gahessasi, upasanto carissasī’’ti. (su. ni. 945);

Imaṃ gāthaṃ sutvāva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Paṭācārā –

‘‘Na santi puttā tāṇāya, na pitā nāpi bandhavā;

Antakenādhipannassa, natthi ñātīsu tāṇatā’’ti. (dha. pa. 288);

Imaṃ gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā. Yasmā pana kāyavedanācittadhammesu kañci dhammaṃ anāmasitvā bhāvanā nāma natthi, tasmā tepi imināva maggena sokaparideve samatikkantāti veditabbā.

Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ayañhi maggo bhāvito tissattherādīnaṃ viya dukkhassa, sakkādīnaṃ viya ca domanassassa atthaṅgamāya saṃvattati.

Tatrāyaṃ atthadīpanā – sāvatthiyaṃ kira tisso nāma kuṭumbikaputto cattālīsa hiraññakoṭiyo pahāya pabbajitvā agāmake araññe viharati. Tassa kaniṭṭhabhātu bhariyā ‘‘gacchatha, naṃ jīvitā voropethā’’ti pañcasate core pesesi. Te gantvā theraṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Thero āha – ‘‘kasmā āgatattha upāsakā’’ti? Taṃ jīvitā voropessāmāti. Pāṭibhogaṃ me upāsakā, gahetvā ajjekarattiṃ jīvitaṃ dethāti. Ko te, samaṇa, imasmiṃ ṭhāne pāṭibhogo bhavissatīti? Thero mahantaṃ pāsāṇaṃ gahetvā dve ūruṭṭhīni bhinditvā ‘‘vaṭṭati upāsakā pāṭibhogo’’ti āha. Te apakkamitvā caṅkamanasīse aggiṃ katvā nipajjiṃsu. Therassa vedanaṃ vikkhambhetvā sīlaṃ paccavekkhato parisuddhaṃ sīlaṃ nissāya pītipāmojjaṃ uppajji. Tato anukkamena vipassanaṃ vaḍḍhento tiyāmarattiṃ samaṇadhammaṃ katvā aruṇuggamane arahattaṃ patto imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ubho pādāni bhinditvā, saññapessāmi vo ahaṃ;

Aṭṭiyāmi harāyāmi, sarāgamaraṇaṃ ahaṃ.

Evāhaṃ cintayitvāna, yathābhūtaṃ vipassisaṃ;

Sampatte aruṇuggamhi, arahattamapāpuṇi’’nti.


“道路”是指什么样的道路？是指通往涅槃的道路，以及被涅槃者所称为的道路。为了众生的清净，因贪欲等污垢而心中污秽的众生，借此道路得以清净。确实，如此道路的修行，经过数百千劫，甚至无数劫，最终在此期间，依止于名为“贪欲、执着、愚痴、欲望”的佛陀，最终由释迦牟尼而成就的许多正觉者，成就了无数的独觉者，走过了计数的道路，成为了高贵的弟子；这些众生皆以清净的心达到了究竟的清净。就色法的污染而言，并没有污浊的定义。正如所说：
“被色法污染的人，
人们会因此而污染；
在色法清净之时，
便能得以清净，
正如伟大的智者所言。”
如所说：“哦，僧侣们，心灵的污染，众生因心灵的污染而污染，心灵的清净则会得以清净。”而这个心灵的清净正是通过这一念处的修行而获得的。因此说“为了众生的清净”。
“为了超越悲伤与哀痛”，是指为了超越悲伤和哀痛而放弃的意思，这条道路确实是为超越悲伤如同大海般的广大而修习的，也如同超越哀痛的修行。因此说“为了超越悲伤与哀痛”。尽管如此，正如所说：
“过去的事要清理，
未来的事无须忧；
若不执着于中间，
则能安然行走。”
听到这句诗后，便与智慧相应，得到了阿罗汉果。正如所说：
“没有儿子可依靠，
没有父亲或亲属；
在死亡的威胁下，
在亲属中无依无靠。”
听到这句诗后，便获得了入流果。因为在身、受、心、法的事物中，若没有任何法的执着，则没有修行，因此，他们也通过这条道路超越了悲伤与哀痛。
“为了超越痛苦与忧虑”，是指身体的痛苦和心灵的忧虑，这两者的超越，意指消灭。确实，这条道路是为了超越痛苦，如同大地的修行者，以及为了超越忧虑而修习的。
这里有一个故事：在舍卫城，有一个名叫“蒂索”的家庭的儿子，放弃了四十三个金锭，出家住在荒野中。他的弟弟的妻子对他说：“去吧，不要让他夺走生命。”于是派了五百个强盗去。他们到达后围住了长老，坐下时，长老问道：“你们为何而来？”“我们要夺走他的生命。”长老说：“我会让你们的生命来换取他的生命。”强盗说：“尊者，在这里会有什么生命？”长老拿起一块大石头，劈开两块说：“尊者，生命在这里。”于是他们离去，心中怀疑地点燃了火堆，便坐下了。长老在思考中，回顾自己的戒律，看到戒律的清净，心中生起了喜悦。然后逐渐增长了内观，经过三夜的修行，迎着黎明达到了阿罗汉果，并发出了这段诗句：
“我将砍断两条腿，
我会告诉你们；
我将抓住生命，
我将超越死亡。
我这样思考，
如实地观察，
在黎明到来时，
我得到了阿罗汉果。”


Aparepi tiṃsa bhikkhū bhagavato santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññavihāre vassaṃ upagantvā ‘‘āvuso, tiyāmarattiṃ samaṇadhammova kātabbo, na aññamaññassa santikaṃ āgantabba’’nti vatvā vihariṃsu. Tesaṃ samaṇadhammaṃ katvā paccūsasamaye pacalāyantānaṃ eko byaggho āgantvā ekekaṃ bhikkhuṃ gahetvā gacchati. Na koci ‘‘maṃ byaggho gaṇhī’’ti vācampi nicchāresi. Evaṃ pañcasu dasasu bhikkhūsu khāditesu uposathadivase ‘‘itare, āvuso , kuhi’’nti pucchitvā ñatvā ca ‘‘idāni gahitena gahitomhīti vattabba’’nti vatvā vihariṃsu . Atha aññataraṃ daharabhikkhuṃ purimanayeneva byaggho gaṇhi. So ‘‘byaggho bhante’’ti āha. Bhikkhū kattaradaṇḍe ca ukkāyo ca gahetvā mocessāmāti anubandhiṃsu. Byaggho bhikkhūnaṃ agatiṃ chinnataṭaṭṭhānamāruyha taṃ bhikkhuṃ pādaṅguṭṭhakato paṭṭhāya khādituṃ ārabhi. Itarepi ‘‘idāni sappurisa, amhehi kattabbaṃ natthi, bhikkhūnaṃ viseso nāma evarūpe ṭhāne paññāyatī’’ti āhaṃsu. So byagghamukhe nipannova taṃ vedanaṃ vikkhambhetvā vipassanaṃ vaḍḍhento yāva gopphakā khāditasamaye sotāpanno hutvā, yāva jaṇṇukā khāditasamaye sakadāgāmī, yāva nābhiyā khāditasamaye anāgāmī hutvā, hadayarūpe akhāditeyeva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sīlavā vatasampanno, paññavā susamāhito;

Muhuttaṃ pamādamanvāya, byagghenoruddhamānaso.

Pañjarasmiṃ gahetvāna, silāya uparī kato;

Kāmaṃ khādatu maṃ byaggho, aṭṭhiyā ca nhārussa ca;

Kilese khepayissāmi, phusissāmi vimuttiya’’nti.

Aparopi pītamallatthero nāma gihikāle tīsu rajjesu paṭākaṃ gahetvā tambapaṇṇidīpaṃ āgamma rājānaṃ passitvā raññā katānuggaho ekadivasaṃ kilañjakāpaṇasāladvārena gacchanto ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissatī’’ti na tumhākavākyaṃ sutvā cintesi ‘‘neva kira rūpaṃ attano, na vedanā’’ti. So taṃyeva aṅkusaṃ katvā nikkhamitvā mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācitvā pabbajito upasampanno dvemātikā paguṇā katvā tiṃsa bhikkhū gahetvā gabalavāliyaaṅgaṇaṃ gantvā samaṇadhammaṃ akāsi. Pādesu avahantesu jaṇṇukehi caṅkamati. Tamenaṃ rattiṃ eko migaluddako migoti maññamāno pahari. Satti vinivijjhitvā gatā, so taṃ sattiṃ harāpetvā paharaṇamukhāni tiṇavaṭṭiyā pūrāpetvā pāsāṇapiṭṭhiyaṃ attānaṃ nisīdāpetvā okāsaṃ kāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā ukkāsitasaddena āgatānaṃ bhikkhūnaṃ byākaritvā imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Bhāsitaṃ buddhaseṭṭhassa, sabbalokaggavādino;

Na tumhākamidaṃ rūpaṃ, taṃ jaheyyātha bhikkhavo.

Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.

Evaṃ tāva ayaṃ maggo tissattherādīnaṃ viya dukkhassa atthaṅgamāya saṃvattati.

Sakko pana devānamindo attano pañcavidhapubbanimittaṃ disvā maraṇabhayasantajjito domanassajāto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi. So upekkhāpañhavissajjanāvasāne asītisahassāhi devatāhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Sā cassa upapatti puna pākatikāva ahosi.


有三十位僧侣在佛陀的教导下，接受了修行的道场，进入森林中度过雨季。他们说：“朋友们，三个月内应当修习佛法，不应当去他处。”于是他们便在此修行。修行期间，清晨时分，正当他们在打坐时，一只老虎走了过来，抓住了每位僧侣。没有人说“老虎抓住我了”或是呼喊求救。在五位或十位僧侣被抓住的安息日，其他僧侣问道：“朋友们，其他人在哪里？”得知情况后，他们说：“现在应当说我被抓住了。”于是继续修行。随后，一位年轻的僧侣又被老虎抓住。他说：“尊者，老虎。”僧侣们准备好用棍子和绳子来解救他。老虎在众僧侣的面前，抓住了那位僧侣，从脚趾开始就开始吃他。其他僧侣说：“现在，善人，我们没有什么可以做的，僧侣们在这种情况下显然没有特别的地方。”于是那只老虎就像愚蠢的动物一样，忍耐着痛苦，逐渐增长内观，直到他在咽喉处被吃掉时成为了入流者；直到在膝盖处被吃掉时成为了预流果；直到在腹部被吃掉时成为了无学果；而在心形的身体未被吃掉时，便与智慧相应，得到了阿罗汉果，并发出了这段诗句：
“有戒行的人，具足德行，
有智慧，善于集中；
片刻之间，若不放纵，
心被老虎所困扰。
抓住笼子，
被石头压住；
老虎啊，
请吃掉我，
我将驱散污垢，
触及解脱。”
另外一位名叫“皮塔马拉”的长老，在家时曾在三个国度中抓住旗帜，来到塔姆巴帕尼岛（现代斯里兰卡），见到国王，国王对他表示欢迎。有一天，他经过国王的宫殿，看到国王，便思考：“众生啊，朋友们，这不是你们的，放弃它吧，放弃它将长久地使你们幸福。”他思考：“既然没有色法，也没有感觉。”于是他放下了那根鞭子，走出宫殿，来到大寺庙，乞求出家，得以出家，受戒后，带着三十位僧侣来到大殿，修习佛法。他在脚上行走，走动时便感到轻松。那天晚上，一只猎豹误以为他是猎物，便袭击了他。猎豹用爪子抓住他，随后他用手抓住猎豹的爪子，填满了猎豹的口腔，坐在石头上，创造出空间，增长内观，最终与智慧相应，得到了阿罗汉果，并对前来的僧侣说出这段诗句：
“这是佛陀所说的，
世间的最高智慧；
这不是你们的色法，
放弃它吧，僧侣们。
无常的法则啊，
生灭的法则；
生起后便会消失，
这些的平息是快乐。”
因此，这条道路确实是为了超越痛苦而修行的。
天神萨迦（Sakka）见到自己的五种前兆，因害怕死亡而生起忧虑，便走近佛陀询问问题。经过冷静的问答后，他与八万天神一起获得了入流果。此后，他的再生便如常。


Subrahmāpi devaputto accharāsahassaparivuto saggasampattiṃ anubhoti. Tattha pañcasatā accharāyo rukkhato pupphāni ocinantiyo cavitvā niraye uppannā. So ‘‘kiṃ imā cirāyantī’’ti upadhārento tāsaṃ niraye nibbattanabhāvaṃ ñatvā ‘‘kittakaṃ nu kho mama āyū’’ti upaparikkhanto attano āyuparikkhayaṃ viditvā cavitvā tattheva niraye nibbattanabhāvaṃ disvā bhīto ativiya domanassajāto hutvā ‘‘imaṃ me domanassaṃ satthā vinayissati, na añño’’ti avasesā pañcasatā accharāyo gahetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi –

‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggidaṃ mano;

Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;

Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchitoti. (saṃ. ni. 1.98);

Tato naṃ bhagavā āha –

‘‘Nāññatra bojjhā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;

Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti. (saṃ. ni. 1.98);

So desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya taṃ sampattiṃ thāvaraṃ katvā devalokameva agamāsīti. Evaṃ ayaṃ maggo bhāvito sakkādīnaṃ viya domanassassa atthaṅgamāya saṃvattatīti veditabbo.

Ñāyassa adhigamāyāti ñāyo vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, tassa adhigamāya, pattiyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi pubbabhāge lokiyo satipaṭṭhānamaggo bhāvito lokuttaramaggassa adhigamāya saṃvattati. Tenāha ‘‘ñāyassa adhigamāyā’’ti. Nibbānassa sacchikiriyāyāti taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhatāyāti vuttaṃ hoti. Ayañhi maggo bhāvito anupubbena nibbānasacchikiriyaṃ sādheti. Tenāha ‘‘nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti.

Tattha kiñcāpi ‘‘sattānaṃ visuddhiyā’’ti vutte sokasamatikkamādīni atthato siddhāneva honti, ṭhapetvā pana sāsanayuttikovide aññesaṃ na pākaṭāni, na ca bhagavā paṭhamaṃ sāsanayuttikovidaṃ janaṃ katvā pacchā dhammaṃ deseti. Tena teneva pana suttena taṃ taṃ atthaṃ ñāpeti. Tasmā idha yaṃ yaṃ atthaṃ ekāyanamaggo sādheti, taṃ taṃ pākaṭaṃ katvā dassento ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādimāha. Yasmā vā yā sattānaṃ visuddhi ekāyanamaggena saṃvattati, sā sokaparidevānaṃ samatikkamena hoti. Sokaparidevānaṃ samatikkamo dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamena, dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamo ñāyassādhigamena, ñāyassādhigamo nibbānassa sacchikiriyāya. Tasmā imampi kamaṃ dassento ‘‘sattānaṃ visuddhiyā’’ti vatvā ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādimāha.

Apica vaṇṇabhaṇanametaṃ ekāyanamaggassa. Yatheva hi bhagavā – ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmi yadidaṃ chachakkānī’’ti (ma. ni. 3.420) chachakkadesanāya aṭṭhahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi. Yathā ca ariyavaṃsadesanāya ‘‘cattārome, bhikkhave, ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī’’ti (a. ni. 

苏布拉玛天子也被成千上万的仙女所围绕，享受着天界的福报。在那里，有五百位仙女从树上撒下花朵，因而投生于地狱。他思考：“她们为何如此长久？”在观察到她们投生于地狱的情况后，他想：“我究竟还有多少寿命？”在意识到自己的生命即将结束后，看到她们在地狱中投生的情景，他感到非常害怕，忧虑重重，心想：“这忧虑我将由善知识来解脱，除了他没有其他人。”于是他抓住剩下的五百位仙女，走近佛陀，询问道：
“常常，心是动荡的，
常常，意念是烦扰的；
在未生起的事情上，
或在生起的事情上；
若有不动的心，
请告诉我这件事。”
于是佛陀对他说：
“没有其他的觉悟，
没有其他的感官控制；
没有其他的完全放弃，
我看到众生的安乐。”
在教导结束时，他与五百位仙女一起，获得了入流果，得以稳固地进入天界。由此可知，这条道路确实是为了超越忧虑而修行的。
“为了知识的获得”，是指正道八正道，获得知识，得以实现。这个道路在早期是世俗的念处的修行，最终达到出世间的道路。因此说“为了知识的获得”。“为了涅槃的证悟”，是指因无欲无求而获得的涅槃的真实证悟，正是自我亲证。因此说“为了涅槃的证悟”。
虽然说“为了众生的清净”，其意指超越忧虑等，确实是显而易见的，但除了那些与教法相应的人以外，其他人并不明显，佛陀也并不是首先教导那些与教法相应的人，然后才教导法。因此，佛陀通过经典来解释这些意义。因此，在这里，任何一条道路所具备的意义，都是显而易见的，正如所说“为了超越忧虑与哀痛”。因为众生的清净是通过单一的道路而实现的，而超越忧虑与哀痛则是实现痛苦与忧虑的消失，消失的痛苦与忧虑则是通过知识的获得而实现的，知识的获得则是为了涅槃的证悟。因此，为了说明这一点，佛陀说“为了众生的清净”。
此外，关于描述的内容也是单一的道路。正如佛陀所说：“我将为你们，哦，僧侣们，讲授法，初始的美好，中间的美好，最终的美好，目的明确，具备所有的特质，完全清净的梵行，这就是六种教法。”在六种教法的教导中，佛陀用八个词来描述了这件事。正如在高贵的教导中所说：“这四种，哦，僧侣们，高贵的族群，最上、最清净的族群，古老而未被污染的，未被污染的，未曾被污染的，不会被污染，也不会被污染，少有障碍的，不会被打扰的，智慧者。”

4.28) navahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi; evaṃ imassāpi ekāyanamaggassa sattānaṃ visuddhiyātiādīhi sattahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi. Kasmāti ce, tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ. Vaṇṇabhāsanañhi sutvā te bhikkhū ‘‘ayaṃ kira maggo hadayasantāpabhūtaṃ sokaṃ, vācāvippalāpabhūtaṃ paridevaṃ, kāyikaasātabhūtaṃ dukkhaṃ, cetasikaasātabhūtaṃ domanassanti cattāro upaddave hanati, visuddhiṃ ñāyaṃ nibbānanti tayo visese āvahatī’’ti ussāhajātā imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ, vācetabbaṃ, imañca maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissanti. Iti tesaṃ bhikkhūnaṃ ussāhajananatthaṃ vaṇṇaṃ abhāsi. Kambalavāṇijādayo kambalādīnaṃ vaṇṇaṃ viya.

Yathā hi satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijena ‘kambalaṃ gaṇhathā’ti ugghositepi asukakambaloti na tāva manussā jānanti. Kesakambalavāḷakambalādayopi hi duggandhā kharasamphassā kambalātveva vuccanti. Yadā pana tena gandhārako rattakambalo sukhumo ujjalo sukhasamphassoti ugghositaṃ hoti, tadā ye pahonti, te gaṇhanti. Ye nappahonti, tepi dassanakāmā honti; evameva ‘ekāyano, bhikkhave, ayaṃ maggo’ti vuttepi asukamaggoti na tāva pākaṭo hoti. Nānappakārakā hi aniyyānikamaggāpi maggātveva vuccanti. ‘‘Sattānaṃ visuddhiyā’’tiādimhi pana vutte ‘‘ayaṃ kira maggo cattāro upaddave hanati, tayo visese āvahatī’’ti ussāhajātā imaṃ dhammadesanaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ, imañca maggaṃ bhāvetabbaṃ maññissantīti vaṇṇaṃ bhāsanto ‘‘sattānaṃ visuddhiyā’’tiādimāha. Yathā ca satasahassagghanikapaṇḍukambalavāṇijūpamā; evaṃ rattajambunadasuvaṇṇaudakappasādakamaṇiratanasuvisuddhamuttaratanapavāḷādivāṇijūpamādayopettha āharitabbā.

Yadidanti nipāto, ye imeti ayamassa attho. Cattāroti gaṇanaparicchedo. Tena na tato heṭṭhā, na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. ‘‘Catunnaṃ , bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi, taṃ suṇātha…pe… ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo. Āhārasamudayā kāyassa samudayo’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro satipaṭṭhānanti vuccati. Tathā ‘‘kāyo upaṭṭhānaṃ no sati, sati pana upaṭṭhānañceva sati cā’’tiādīsupi (paṭi. ma. 3.35). Tassattho – patiṭṭhāti asminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, padhānaṃ ṭhānanti vā paṭṭhānaṃ. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ hatthiṭṭhānaassaṭṭhānādīni viya.

‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsituṃ arahatī’’ti (ma. ni. 3.311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta sambojjhaṅge paripūrentī’’tiādīsu (ma. ni. 

佛陀用八个词来描述这条单一的道路；同样，他也用七个词来描述众生的清净等。为什么呢？这是为了激励那些僧侣。听到这些描述后，他们想：“这条道路确实消灭了心中的忧虑，言语上的哀痛，身体上的痛苦，以及心灵上的烦恼，这四种灾难都被消灭了，而清净、智慧、涅槃则是三种特性。”因此，他们产生了激励，认为这段教法应当被理解、被记住、被保持、被宣讲，并且应当修习这条道路。所以，佛陀为了激励这些僧侣而做了这样的描述。
就像一位拥有数千金的白色绒毯商人说：“抓住绒毯。”即使被称为某种绒毯，人们也不一定知道它的具体情况。即使是毛绒绒的毯子，气味难闻，触感粗糙，但仍被称为绒毯。然而，当他提到一种芬芳的红色绒毯，柔软而明亮，触感舒适时，那些愿意接近的人就会接受。那些不愿意接近的人，虽然也渴望看到它；同样的道理，当佛陀说“这是单一的道路，哦，僧侣们”时，具体的道路并不一定显而易见。因为各种不同的道路也被称为道路。
“为了众生的清净”等等的描述中提到：“这条道路确实消灭了四种灾难，并且带来了三种特性。”因此，他们产生了激励，认为这段教法应当被理解、被记住、被保持、被宣讲，并且应当修习这条道路。正如一位拥有数千金的白色绒毯商人的比喻；同样，红色的琉璃水、金色的水晶、洁净的珍宝等也应当被引入。
“那就是”，这是一个引导词，意指这些。四个是指数量的界限。因此，这里不再有下方或上方的限制，说明了念处的界限。念处是指三种念处，念处的对象也在三种修行的弟子中，佛陀的教导也在其中。正如佛陀所说：“我将为你们，哦，僧侣们，讲授四种念处的起因和消灭，听好……那么，哦，僧侣们，身体的起因是什么？食物的起因就是身体的起因。”这类表述中，念处的对象被称为念处。
同样，“身体没有念处，然而，念处存在，且有念处。”这类表述中，念处的对象被称为念处。其意为：建立在“我存在”之上。身体建立在哪里？在念处上。念处的建立即是念处，或称为专注的地方。念处的建立就像是身体的站立、坐卧等。
“三种念处，若有人修习，若有人修习，佛陀便能指导和教导。”在这里，提到的是三种修习的弟子，佛陀的教导也在其中。其意为：应当建立在可建立的基础之上，或称为应当执行的事。由谁来建立呢？由念处。念处的建立即是念处。正如佛陀所说：“四种念处被修习、被广泛运用，便能充满七种觉支。”

3.147) pana satiyeva ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’ti vuccati. Tassattho – paṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā pattharitvā pavattatīti attho. Satiyeva satipaṭṭhānaṃ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā paṭṭhānaṃ cātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidhādhippetaṃ.

Yadi evaṃ kasmā ‘‘satipaṭṭhānā’’ti bahuvacanaṃ? Satibahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā etā satiyo. Atha maggoti kasmā ekavacanaṃ? Maggaṭṭhena ekattā. Catassopi hi etā satiyo maggaṭṭhena ekattaṃ gacchanti. Vuttañhetaṃ – ‘‘maggoti kenaṭṭhena maggo? Nibbānagamanaṭṭhena. Nibbānatthikehi magganīyaṭṭhena cā’’ti. Catassopi cetā aparabhāge kāyādīsu ārammaṇesu kiccaṃ sādhayamānā nibbānaṃ gacchanti, ādito paṭṭhāya ca nibbānatthikehi maggiyanti, tasmā catassopi eko maggoti vuccanti. Evañca sati vacanānusandhinā sānusandhikāva desanā hoti, ‘‘mārasenappamaddanaṃ, vo bhikkhave, maggaṃ desessāmi, taṃ suṇātha…pe… katamo ca, bhikkhave, mārasenappamaddano maggo? Yadidaṃ satta bojjhaṅgā’’tiādīsu (saṃ. ni. 

然而，正是因为“念处”而被称为“念处”。其意为：建立在“我存在”之上。念处是指经过观察、进入、扩展、运作而形成的。因此，念处就是念处。或者说，作为归依的念处，作为建立的基础的念处。因此，念处和建立都是念处。这是这里的意图。
如果是这样，为什么会称为“念处”的复数形式？因为念的多样性。根据对象的不同，这些念处的数量是很多的。那么为什么“道路”会是单数形式呢？因为道路的统一性。四种念处在道路的意义上是统一的。这里的意思是：“道路究竟是什么？是通往涅槃的道路。由涅槃的意义来看，这条道路是可行的。”这四种念处在后期的身体等对象中，进行实际的修习，最终通向涅槃，从最初开始也可视为通往涅槃的道路，因此这四种念处被称为单一的道路。
因此，这样的描述是与“念处”相关的，属于有相关性的教导：“我将为你们，哦，僧侣们，讲授道路，这条道路是抵御魔军的，听好……那么，哦，僧侣们，抵御魔军的道路是什么？即是这七种觉支。”

5.224) viya. Yathā mārasenappamaddanoti ca, satta bojjhaṅgāti ca atthato ekaṃ, byañjanamevettha nānaṃ . Evaṃ ‘‘ekāyanamaggo’’ti ca ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti ca atthato ekaṃ, byañjanamevettha nānaṃ, tasmā maggaṭṭhena ekattā ekavacanaṃ. Ārammaṇabhedena satibahuttā bahuvacanaṃ veditabbaṃ.

Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvedhā dvedhā pavattesu veneyyesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassapi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassapi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.

Subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, tesu ca sukhaniccaattavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattabhāvavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā anūnā anadhikāti veditabbā. Na kevalañca vipallāsappahānatthameva, atha kho caturoghayogāsavaganthaupādānaagatipahānatthampi catubbidhāhārapariññatthañca cattārova vuttāti veditabbā. Ayaṃ tāva pakaraṇanayo.

Aṭṭhakathāyaṃ pana saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattāroti etadeva vuttaṃ. Yathā hi catudvāre nagare pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, dakkhiṇato. Pacchimato. Uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti; evaṃ – sampadamidaṃ veditabbaṃ. Nagaraṃ viya hi nibbānamahānagaraṃ, dvāraṃ viya aṭṭhaṅgiko lokuttaramaggo, pācīnadisādayo viya kāyādayo.


如同“抵御魔军”以及“七种觉支”在意义上是统一的，这里所提到的也是同样的，因而在道路的意义上是单数的。根据对象的不同，念的多样性使其成为复数。
那么，为什么佛陀只提到四种念处，而不多也不少呢？这是出于对众生的利益。因为在欲望行为、见解行为、安止的修行和观照的修行中，对于那些修行较为缓慢的众生，四种念处是适宜的。对于那些修行较为缓慢的欲望行为者，粗略的身体观念念处是清净的道路；对于那些修行较为敏锐的，细腻的感觉观念念处是清净的道路。对于见解行为者，修行较慢的，心念观念念处是清净的道路，而对于那些修行较敏锐的，法念观念念处是清净的道路。对于安止的修行者，修行较慢的，第一种念处是清净的道路；而对于那些修行较敏锐的，第二种念处是清净的道路。对于观照的修行者，修行较慢的，第三种念处是清净的道路；而对于那些修行较敏锐的，第四种念处是清净的道路。因此，四种念处的提及是不多也不少的。
为了超越美好与快乐的错觉。身体确实是非美好的，而在其中存在着对美的错觉。为了让他们看到身体的非美好，第一种念处被提及。快乐是常恒的，若被执着于快乐，感觉是痛苦的，心是无常的，法是无我，而在这些中，快乐的常恒的错觉使众生产生了错觉。为了超越痛苦等的存在，其他三种念处被提及。因此，为了超越美好与快乐的错觉，四种念处的提及是不多也不少的。
不仅仅是为了超越错觉，同时也为了超越四种痛苦、习气、烦恼和执着的产生与消失，四种念处也被提及。这个是基本的论述。
在注释中，从归依的角度以及统一的归依的角度来看，念处是单一的，而从对象的角度来看则是四种。正如在城门的四个方向，来自东边的人携带着东边的物品，便通过东门进入城内，南边、北边、以及西边的人也是如此；因此，这一点应当被理解。涅槃如同大城，八正道如同城门，身体等如同东南西北的方向。


Yathā pācīnato āgacchantā pācīnadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pācīnadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ kāyānupassanāmukhena āgacchantā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ bhāvetvā kāyānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā dakkhiṇato āgacchantā dakkhiṇāya disāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā dakkhiṇadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ vedanānupassanāmukhena āgacchantā navavidhena vedanānupassanaṃ bhāvetvā vedanānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā pacchimato āgacchantā pacchimadisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā pacchimadvārena nagarameva pavisanti, evaṃ cittānupassanāmukhena āgacchantā soḷasavidhena cittānupassanaṃ bhāvetvā cittānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Yathā uttarato āgacchantā uttaradisāya uṭṭhānakaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā uttaradvārena nagarameva pavisanti, evaṃ dhammānupassanāmukhena āgacchantā pañcavidhena dhammānupassanaṃ bhāvetvā dhammānupassanābhāvanānubhāvanibbattena ariyamaggena ekaṃ nibbānameva osaranti. Evaṃ saraṇavasena ceva ekattasamosaraṇavasena ca ekameva satipaṭṭhānaṃ ārammaṇavasena cattārova vuttāti veditabbā.

Katamecattāroti kathetukamyatā pucchā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Bhikkhaveti dhammapaṭiggāhakapuggalālapanametaṃ. Bhikkhūti paṭipattisampādakapuggalanidassanametaṃ. Aññepi ca devamanussā paṭipattiṃ sampādentiyeva, seṭṭhattā pana paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanato ca ‘‘bhikkhū’’ti āha. Bhagavato hi anusāsaniṃ sampaṭicchantesu bhikkhu seṭṭho, sabbappakārāya anusāsaniyā bhājanabhāvato. Tasmā seṭṭhattā ‘‘bhikkhū’’ti āha. Tasmiṃ gahite pana sesā gahitāva honti, rājagamanādīsu rājaggahaṇena sesaparisā viya. Yo ca imaṃ paṭipattiṃ paṭipajjati, so bhikkhu nāma hotīti paṭipattiyā bhikkhubhāvadassanatopi ‘‘bhikkhū’’ti āha. Paṭipannako hi devo vā hotu manusso vā, bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchatiyeva yathāha –

‘‘Alaṅkato cepi samaṃ careyya,

Santo danto niyato brahmacārī;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’ti. (dha. pa. 142);

Kāyeti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca dhammānaṃ samūhaṭṭhena hatthikāyarathakāyādayo viya kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena, evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi kāyo. Āyoti uppattideso. Tatthāyaṃ vacanattho. Āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo. Iti kucchitānaṃ āyoti kāyo.


就像从东边过来的人，携带着东边的物品，通过东门进入城内；同样，从身体观念的角度出发，修习四种身体观念，修习身体观念的修习和体验，最终通过高贵的道路通向一个涅槃。就像从南边过来的人，携带着南边的物品，通过南门进入城内；同样，从感觉观念的角度出发，修习九种感觉观念，修习感觉观念的修习和体验，最终通过高贵的道路通向一个涅槃。就像从西边过来的人，携带着西边的物品，通过西门进入城内；同样，从心念观念的角度出发，修习十六种心念观念，修习心念观念的修习和体验，最终通过高贵的道路通向一个涅槃。就像从北边过来的人，携带着北边的物品，通过北门进入城内；同样，从法观念的角度出发，修习五种法观念，修习法观念的修习和体验，最终通过高贵的道路通向一个涅槃。因此，从归依的角度和统一的归依的角度来看，念处是单一的，而从对象的角度来看则是四种。
“四种是什么呢？”这是为了说明而提问的。在这里，是指在这个教法中。“僧侣”是指接受教法的人。“僧侣”是指修行者的描述。同时，其他的天人和人类也在修行，但因为在修行方面的优越性，以及对僧侣身份的描述，所以称为“僧侣”。因为在接受佛陀的教导时，僧侣是最优秀的，因而在所有教导中成为最具资格的。因此，出于优越性而称为“僧侣”。在这一点上，其他的众生也被视为被接受的，正如在王城的接受等同于其他群体的接受。任何人若修习这条修行，便称为僧侣，因此在修行的描述中也称为“僧侣”。修行者，无论是天神还是人类，都会被视为僧侣，如同所言：
“即使装饰华美，若能如是行，
心中安宁，柔顺，持戒修行；
对所有众生施以法杖，
他便是婆罗门，便是修行者，便是僧侣。”
“身体”是指色身。色身在这里是指身体各部分及毛发等的集合，正如大象、马车等的集合。正如集合体，亦如怀孕者的身体。怀孕者的身体是指极其微细的身体。身体的含义是指出生的地方。因此，这里的意思是，身体是指怀孕者的毛发等。由此可见，怀孕者的身体。


Kāyānupassīti kāye anupassanasīlo kāyaṃ vā anupassamāno. Kāyeti ca vatvāpi puna kāyānupassīti dutiyakāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tena na kāye vedanānupassī vā, cittadhammānupassī vā, atha kho kāyānupassīyevāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī, yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthapi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī, atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassīyevāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā itthī vā puriso vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammasamūhamatteyeva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –

‘‘Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;

Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī’’ti.

Ghanavinibbhogādidassanatthanti vuttaṃ, ādisaddena cettha ayampi attho veditabbo. Ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na añña dhammānupassīti vuttaṃ hoti. Yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūteyeva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī, atha kho kāyānupassī aniccadukkhānattaasubhākārasamūhānupassīyevāti vuttaṃ hoti. Atha vā yvāyaṃ parato ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… so satova assasatī’’tiādinā nayena assāsapassāsādicuṇṇikajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca ‘‘idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, āpokāyaṃ tejokāyaṃ vāyokāyaṃ kesakāyaṃ lomakāyaṃ chavikāyaṃ cammakāyaṃ maṃsakāyaṃ rudhirakāyaṃ nhārukāyaṃ aṭṭhikāyaṃ aṭṭhimiñjakāya’’nti (paṭi. ma. 

身体观念是指对身体的观察，观察身体的修行者，或是对身体进行观察的人。虽然提到身体，但再次强调身体观念是为了明确说明身体的本质，因此可以理解为对身体的第二次观察。因此，不能说是对感觉的观察，也不能说是对心法的观察，而是仅仅是身体的观察。因为在身体的性质中，身体观念的观察是通过观察身体的特征来明确的。
同样，不能说是对身体的各个部位的观察，也不能说是对毛发等的观察，若是对毛发等的观察，所指的身体是由毛发等组成的身体，那里也不能说是对身体的观察，而是像观察车轮的组成部分一样，观察身体的各个部分；像观察城市的建筑物一样，观察毛发等的组成部分；像观察空心的竹筒一样，观察由身体组成的部分。因此，通过对身体的观察，这些不同的方面都被明确地显示出来。在这里，不会看到如前所述的身体、女人、男人或其他任何法，然而众生却在这些法的性质上执着于错误的见解。因此，古人说：
“所见之物未必见，所见之物反而不见；
未见之物愚者执，执着之中难解脱。”
所提到的明确显示是为了说明身体的本质，这里的意思也应当理解为。在这个身体中，只有身体观念的观察，而没有其他法的观察。正如在水中形成的水波，观察水的本质，不能因此而观察到身体的无常、痛苦、无我和非美好，然而身体的观察是关于无常、痛苦、无我和非美好的本质。
或者说，这个身体是指“在这里，僧侣，若去到森林……”，因此提到的身体是关于呼吸的身体，这个身体是指“在这里的土地的身体，无常的观察，水的身体、火的身体、风的身体、毛发的身体、皮肤的身体、肌肉的身体、血液的身体、骨骼的身体、骨髓的身体”等。

3.35) paṭisambhidāyaṃ kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiññeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampi attho veditabbo.

Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā evaṃ gahetabbassa yassa kassaci ananupassanato, tassa tasseva pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhātakāyānupassīti evamattho daṭṭhabbo.

Apica ‘‘imasmiṃ kāye aniccato anupassati, no niccato’’tiādinā anukkamena paṭisambhidāyaṃ āgatanayassa sabbasseva aniccalakkhaṇādino ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanatopi kāye kāyānupassīti evampi attho daṭṭhabbo. Tathā hi ayaṃ kāye kāyānupassanāpaṭipadaṃ paṭipanno bhikkhu imaṃ kāyaṃ aniccānupassanādīnaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ vasena aniccato anupassati, no niccato. Dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato. Nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati, nirodheti. No samudeti, paṭinissajjati, no ādiyati. So taṃ aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati , dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ pajahati, nibbindanto nandiṃ pajahati , virajjanto rāgaṃ pajahati, nirodhento samudayaṃ pajahati, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti veditabbo.

Viharatīti iriyati. Ātāpīti tīsu bhavesu kilese ātāpetīti ātāpo, vīriyassetaṃ nāmaṃ. Ātāpo assa atthīti ātāpī. Sampajānoti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. Satimāti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitassa anupassanā nāma atthi, tenevāha – ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti (saṃ. ni. 

在分析中提到身体，因而在这个身体中，通过观察身体的方式，身体的观察应当如此理解。
或者说，关于身体的“我”或“我的”是可以被理解的，任何人若没有观察，身体的性质如毛发等的多种法则的观察，便是身体的毛发等的性质的观察，这一点应当被理解。
此外，通过“在这个身体中观察无常，而非常恒”等的逐步分析，所有无常的特征的身体的观察，也应当被理解为身体的观察。确实，这位修行者在身体的观察的修行中，观察这个身体是无常的，而非常恒的；观察是痛苦的，而非快乐的；观察是无我的，而非有我的；他对此感到厌倦，而非欢喜；他对此感到厌离，而非执着；他对此感到灭尽，而非生起；他对此感到放下，而非执取。因此，观察无常的他，放弃了常恒的念头；观察痛苦的他，放弃了快乐的念头；观察无我的他，放弃了有我的念头；感到厌倦的他，放弃了欢喜；感到厌离的他，放弃了欲望；感到灭尽的他，放弃了生起；放下的他，放弃了执取。
“生活”是指行动。“精进”是指在三世中对烦恼的精进，这被称为精进。精进的意思是有意义的。“正念”是指具备正念的智慧。“正念”是指身体的正念。由于正念能够把握对象，通过智慧进行观察，若没有正念，就无法进行观察，因此他说：“我确实在所有地方讲正念。”

5.234). Tasmā ettha ‘‘kāye kāyānupassī viharatī’’ti ettāvatā kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ vuttaṃ hoti. Atha vā yasmā anātāpino antosaṅkhepo antarāyakaro hoti, asampajāno upāyapariggahe anupāyaparivajjane ca sammuyhati, muṭṭhassati upāyāpariccāge anupāyāpariggahe ca asamattho hoti, tenassa taṃ kammaṭṭhānaṃ na sampajjati. Tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati, tesaṃ dassanatthaṃ ‘‘ātāpī sampajāno satimā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Iti kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ sampayogaṅgañcassa dassetvā idāni pahānaṅgaṃ dassetuṃ vineyya loke abhijjhādomanassanti vuttaṃ. Tattha vineyyāti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. Loketi tasmiññeva kāye. Kāyo hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Yasmā panassa na kāyamatteyeva abhijjhādomanassaṃ pahīyati, vedanādīsupi pahīyatiyeva. Tasmā pañcapi upādānakkhandhā lokoti vibhaṅge vuttaṃ. Lokasaṅkhātattā vā tesaṃ dhammānaṃ atthuddhāranayenetaṃ vuttaṃ. Yaṃ panāha – ‘‘tattha katamo loko? Sveva kāyo loko’’ti, ayamevettha attho. Tasmiṃ loke abhijjhādomanassaṃ vineyyāti evaṃ sambandho daṭṭhabbo. Yasmā panettha abhijjhāggahaṇena kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo saṅgahaṃ gacchati, tasmā nīvaraṇapariyāpannabalavadhammadvayadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttaṃ hotīti veditabbaṃ.

Visesena cettha abhijjhāvinayena kāyasampattimūlakassa anurodhassa, domanassavinayena kāyavipattimūlakassa virodhassa, abhijjhāvinayena ca kāye abhiratiyā, domanassavinayena kāyabhāvanāya anabhiratiyā, abhijjhāvinayena kāye abhūtānaṃ subhasukhabhāvādīnaṃ pakkhepassa, domanassavinayena kāye bhūtānaṃ asubhāsukhabhāvādīnaṃ apanayanassa ca pahānaṃ vuttaṃ. Tena yogāvacarassa yogānubhāvo yogasamatthatā ca dīpitā hoti. Yogānubhāvo hi esa, yadidaṃ anurodhavirodhavippamutto aratiratisaho abhūtapakkhepabhūtāpanayanavirahito ca hoti. Anurodhavirodhavippamutto cesa aratiratisaho abhūtaṃ apakkhipanto bhūtañca anapanayanto yogasamattho hotīti.

Aparo nayo ‘‘kāye kāyānupassī’’ti ettha anupassanāya kammaṭṭhānaṃ vuttaṃ. ‘‘Viharatī’’ti ettha vuttavihārena kammaṭṭhānikassa kāyapariharaṇaṃ, ‘‘ātāpī’’tiādīsu pana ātāpena sammappadhānaṃ, satisampajaññena sabbatthakakammaṭṭhānaṃ, kammaṭṭhānapariharaṇūpāyo vā. Satiyā vā kāyānupassanāvasena paṭiladdhasamatho, sampajaññena vipassanā abhijjhādomanassavinayena bhāvanābalaṃ vuttanti veditabbaṃ.


因此在这里提到“身体的观察者生活”，这就是指身体观念的正念的建立。或者说，由于没有烦恼的内在束缚，因而在无觉知的情况下，无法正确把握方法，无法避免错误，因而在放弃方法的情况下，他无法掌握这些，因此他无法获得这个修行。因此，对于那些因法的因缘而获得的，必须理解为“精进、正念、具备觉知”。
因此，在阐明身体观念的正念的修行的同时，现在要阐明放弃的要素，放弃对世俗的贪欲和苦恼。在这里，放弃是指通过相关的放弃或是通过抑制而放弃。世俗是指在这个身体中。身体在这里是指因受损或是恢复而被称为世俗。由于对身体的贪欲和苦恼不仅在身体上被放弃，也在感觉等方面被放弃。因此，五蕴也被称为世俗，因此在分析中被提到。由于世俗的性质，因此通过它们的意义而被提及。关于“那么，什么是世俗？就是这个身体”时，这里是这个意思。在这个世俗中，放弃贪欲和苦恼的联系应当被理解。由于在这里，因贪欲而产生的欲望，因苦恼而产生的烦恼相互关联，因此通过对障碍的分析，放弃障碍的要素被提及。
特别是通过贪欲的放弃，身体的财富的因缘，苦恼的放弃，身体的损失的因缘，贪欲的放弃以及对身体的欢喜，苦恼的放弃及对身体的无欢喜，贪欲的放弃与身体的美好、快乐的状态的放弃，苦恼的放弃与身体的丑陋、痛苦的状态的放弃。因此，修行者的修行的体验和修行的能力也被阐明。修行的体验是指，能够超越贪欲和苦恼，能够忍受欢喜与痛苦的修行者，能够放弃美好而不放弃不美好的状态。
另外一种方式是指“身体的观察者”，在这里提到的观察的修行。生活是指以此方式的修行，精进是指通过努力而获得的修行，正念和觉知是指在任何情况下的修行，修行的保持方法。通过正念获得的身体的观察的安定，正念的观察是通过贪欲和苦恼的放弃而获得的修行的力量。


Vibhaṅge pana anupassīti tattha ‘‘katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrīmedhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samannāgato, tena vuccati anupassīti. Viharatīti iriyati pavattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati, tena vuccati viharatīti. Ātāpīti tattha katamaṃ ātāpaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho nikammo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittaddandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāhī vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo, idaṃ vuccati ātāpaṃ. Iminā ātāpena upeto hoti…pe… samannāgato , tena vuccati ātāpīti. Sampajānoti tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrīmedhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena upeto hoti …pe… samannāgato, tena vuccati sampajānoti. Satimāti tattha katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammusanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati , ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti…pe… samannāgato, tena vuccati satimāti.

Vineyya loke abhijjhādomanassanti tattha katamo loko? Sveva kāyo loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko, ayaṃ vuccati loko. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati abhijjhā. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā, idaṃ vuccati domanassaṃ. Iti ayañca abhijjhā, idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasamitā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā, tena vuccati vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti (vibha. 357-362).

Evametesaṃ padānaṃ attho vutto. Tena saha ayaṃ aṭṭhakathānayo yathā saṃsandati, evaṃ veditabbo. Ayaṃ tāva kāyānupassanāsatipaṭṭhānuddesassa atthavaṇṇanā.


在分析中提到的观察是指：“什么是观察？”那就是智慧、觉知、分析、思考、法的分析、观察、识别、把握、专注、灵活、深思、深入的观察、正念、正念的力量、正念的目的、正念的基础、正念的光明、正念的辉煌、正念的照耀、正念的宝藏、无误的法的分析、正见，这称为观察。通过这样的观察而具备，具备、接近、接触、到达、融入，因此称为观察。
“生活”是指行动、发展、维护、推动、引导、移动、生活，因此称为生活。“精进”是指什么样的精进？那就是意志的努力、无所求的奋斗、积极的行动、努力、奋发、坚定、坚韧、毫不松懈、毫不懈怠、坚决把握、坚定的努力、精进的力量、精进的能力、正当的精进，这称为精进。通过这样的精进而具备……
“正念”是指什么样的正念？那就是智慧、觉知、分析、思考、法的分析、观察、识别、把握、专注、灵活、深思、深入的观察、正念、正念的力量、正念的目的、正念的基础、正念的光明、正念的辉煌、正念的照耀、正念的宝藏、无误的法的分析、正见，这称为正念。通过这样的正念而具备……
“正念”是指什么样的正念？那就是记忆、觉察、保持、承载、无漏、无失、无忘、无散、正念的力量、正念的能力，这称为正念。通过这样的正念而具备……
“放弃世俗的贪欲和苦恼”是指什么样的世俗？就是这个身体的世俗。五蕴也是世俗，这称为世俗。什么是贪欲？那就是欲望、执着、依赖、欢喜、欢喜的欲望、心的执着，这称为贪欲。什么是苦恼？那就是内心的不快、不适、痛苦、因心的触碰而生的不快的感觉，这称为苦恼。因此，这个贪欲和苦恼在这个世俗中被放弃，得到安宁，得以平静，得以安稳，得以消散，得以超越，因此称为放弃世俗的贪欲和苦恼。
因此，这些词语的意义已被阐明。因此，这个注释与之相关，应当如此理解。这就是关于身体观察的正念的内容的阐述。


Idāni vedanāsu. Citte. Dhammesu dhammānupassī viharati…pe… vineyya loke abhijjhādomanassanti ettha vedanāsu vedanānupassīti evamādīsu vedanādīnaṃ puna vacane payojanaṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Vedanāsu vedanānupassī. Citte cittānupassī. Dhammesu dhammānupassīti ettha pana vedanāti tisso vedanā, tā ca lokiyā eva. Cittampi lokiyaṃ, tathā dhammā. Tesaṃ vibhāgo niddesavāre pākaṭo bhavissati. Kevalaṃ panidha yathā vedanā anupassitabbā, tathā tā anupassanto ‘‘vedanāsu vedanānupassī’’ti veditabbo. Esa nayo cittadhammesupi. Kathañca vedanā anupassitabbāti? Sukhā tāva vedanā dukkhato, dukkhā sallato, adukkhamasukhā aniccato. Yathāha –

‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhi naṃ aniccato;

Sa ve sammaddaso bhikkhu, upasanto carissatī’’ti. (saṃ. ni. 4.253);

Sabbā eva cetā ‘‘dukkhā’’tipi anupassitabbā. Vuttañhetaṃ – ‘‘yaṃ kiñci vedayitaṃ, taṃ dukkhasminti vadāmī’’ti (saṃ. ni. 4.259). Sukhadukkhatopi ca anupassitabbā. Yathāha ‘‘sukhā vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā’’ti (ma. ni. 1.465) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Apica aniccādisattaanupassanāvasenapi anupassitabbā. Sesaṃ niddesavāreyeva pākaṭaṃ bhavissati.

Cittadhammesupi cittaṃ tāva ārammaṇādhipatisahajātabhūmikammavipākakiriyādinānattabhedānaṃ aniccādianupassanānaṃ niddesavāre āgatasarāgādibhedānañca vasena anupassitabbaṃ. Dhammā salakkhaṇasāmaññalakkhaṇānaṃ suññatadhammassa aniccādisattānupassanānaṃ niddesavāre āgatasantādibhedānañca vasena anupassitabbā. Sesaṃ vuttanayameva. Kāmañcettha yassa kāyasaṅkhāte loke abhijjhādomanassaṃ pahīnaṃ, tassa vedanādīsupi taṃ pahīnameva. Nānāpuggalavasena pana nānācittakkhaṇikasatipaṭṭhānabhāvanāvasena ca sabbattha vuttaṃ. Yato vā ekattha pahīnaṃ sesesupi pahīnaṃ hoti, tenevassa tattha pahānadassanatthampi etaṃ vuttanti veditabbanti.

Uddesavārakathā niṭṭhitā.

Kāyānupassanā ānāpānapabbavaṇṇanā

374. Idāni seyyathāpi nāma cheko vilīvakārako thūlakilañjasaṇhakilañjacaṅkoṭakapeḷāpuṭādīni upakaraṇāni kattukāmo ekaṃ mahāveṇuṃ labhitvā catudhā bhinditvā tato ekekaṃ veṇukhaṇḍaṃ gahetvā phāletvā taṃ taṃ upakaraṇaṃ kareyya, evameva bhagavā satipaṭṭhānadesanāya sattānaṃ anekappakāraṃ visesādhigamaṃ kattukāmo ekameva sammāsatiṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharatī’’tiādinā nayena ārammaṇavasena catudhā bhinditvā tato ekekaṃ satipaṭṭhānaṃ gahetvā kāyaṃ vibhajanto ‘‘kathañca bhikkhave’’tiādinā nayena niddesavāraṃ vattumāraddho.

Tattha kathañcātiādi vitthāretukamyatāpucchā. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – bhikkhave, kena ca pakārena bhikkhu kāye kāyānupassī viharatīti? Esa nayo sabbapucchāvāresu. Idha bhikkhave bhikkhūti bhikkhave imasmiṃ sāsane bhikkhu. Ayañhettha idhasaddo sabbappakārakāyānupassanānibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpano aññasāsanassa tathābhāvapaṭisedhano ca. Vuttañhetaṃ ‘‘idheva bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (ma. ni. 

现在谈到感觉。在感觉中，观察感觉而生活……放弃世俗的贪欲和苦恼。因此在这里，关于感觉的观察应当如此理解，如同身体的观察一样。对于感觉的观察就是观察感觉。对于心的观察就是观察心。对于法的观察就是观察法。在这里，感觉是指三种感觉，且这些都是世俗的。心也是世俗的，法亦然。它们的分类将在解释中明确指出。然而，观察感觉的方式应当是，观察到“在感觉中观察感觉”。
这种方式同样适用于心的法。那么，如何观察感觉呢？快乐的感觉是痛苦的，痛苦的感觉是刺痛的，无痛无乐的感觉是无常的。正如所说：
“他看到快乐的痛苦，
痛苦的刺痛他看见；
无痛无乐的安宁，
他看到它是无常的；
他确实是见到了真理的修行者，
将安住于正道之中。”（《相应部·尼柯篇》4.253）
所有这些都应被观察为“痛苦”。正如所说：“我说，任何感觉都是痛苦的。”（《相应部·尼柯篇》4.259）快乐和痛苦的感觉也应被观察。正如所说：“快乐的感觉是持久的快乐，变化的痛苦。”（《中部·尼柯篇》1.465）所有这些都应详细阐述。此外，通过无常的观察等也应被观察。其余的将在解释中明确指出。
在心的法中，心是由对象、支配、共生、因果、作用等不同种类的无常的观察而被观察。法则是通过特征、共同特征和空无的法的无常的观察而被观察。其余的与前述相同。在这里，若在身体的世俗中放弃了贪欲和苦恼，那么在感觉等方面也应放弃。根据不同的人，或根据不同的心的瞬间的正念的修行，所有这些都被提到。若在某处放弃，那么其余的也会随之放弃，因此应当理解为放弃的表现。
关于概述的讨论已结束。
关于身体观察的安那般那的说明。
现在，就像一个切割者，想要使用工具，比如大竹筒、粗糙的工具、细腻的工具、各种器具，他获得一根大竹子后，四分五裂，然后每段竹子都被处理，这样，佛陀通过正念的教导，旨在为众生提供多种不同的特殊方法，他只需具备一种正念：“四个正念。什么是四个？在这里，修行者在身体中观察身体。”以此类推，通过对象的方式将其四分五裂，然后每个正念被抓住，身体被分开，正如“如何修行”一类的说明正在展开。
在这里，如何修行？这是一个问题。这里的要点是：修行者以什么样的方式在身体中观察身体？这同样适用于所有的问题。在这里，修行者是指在这个教法中修行的修行者。这里的“在这里”是指所有种类的身体观察的产生，依赖于教法的启示，及其他教法的禁止。正如所说：“在这里，修行者……空无的外人，修行者与他人不同。”（《中部·尼柯篇》）

1.139). Tena vuttaṃ ‘‘imasmiṃ sāsane bhikkhū’’ti.

Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vāti idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Imassa hi bhikkhuno dīgharattaṃ rūpādīsu ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ kammaṭṭhānavīthiṃ otarituṃ na icchati, kūṭagoṇayuttaratho viya uppathameva dhāvati. Tasmā seyyathāpi nāma gopo kūṭadhenuyā sabbaṃ khīraṃ pivitvā vaḍḍhitaṃ kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ thambhaṃ nikhaṇitvā tattha yottena bandheyya. Athassa so vaccho ito cito ca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evameva imināpi bhikkhunā dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ dametukāmena rūpādiārammaṇato apanetvā araññaṃ vā rukkhamūlaṃ vā suññāgāraṃ vā pavisitvā tattha satipaṭṭhānārammaṇatthambhe satiyottena bandhitabbaṃ. Evamassa taṃ cittaṃ ito cito ca vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyottaṃ chinditvā palāyituṃ asakkontaṃ tamevārammaṇaṃ upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca. Tenāhu porāṇā –

‘‘Yathā thambhe nibandheyya, vacchaṃ damaṃ naro idha;

Bandheyyevaṃ sakaṃ cittaṃ, satiyārammaṇe daḷha’’nti.

Evamassetaṃ senāsanaṃ bhāvanānurūpaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘idamassa satipaṭṭhānabhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpana’’nti.

Apica yasmā idaṃ kāyānupassanāya muddhabhūtaṃ sabbabuddhapaccekabuddhasāvakānaṃ visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ itthipurisahatthiassādisaddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ sampādetuṃ, saddakaṇḍakattā jhānassa. Agāmake pana araññe sukaraṃ yogāvacarena idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tadeva jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇituṃ, tasmāssa anurūpasenāsanaṃ dassento bhagavā, ‘‘araññagato vā’’tiādimāha.

Vatthuvijjācariyo viya hi bhagavā. So yathā vatthuvijjācariyo nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā ‘‘ettha nagaraṃ māpethā’’ti upadisati, sotthinā ca nagare niṭṭhite rājakulato mahāsakkāraṃ labhati, evameva yogāvacarassa anurūpasenāsanaṃ upaparikkhitvā ‘‘ettha kammaṭṭhānamanuyuñjitabba’’nti upadisati, tato tattha kammaṭṭhānamanuyuñjantena yoginā anukkamena arahatte patte ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti mahantaṃ sakkāraṃ labhati.

Ayaṃ pana bhikkhu dīpisadisoti vuccati. Yathā hi mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya nilīyitvā vanamahiṃsagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, evameva ayaṃ araññādīsu kammaṭṭhānaṃ anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena cattāro magge ceva cattāri ariyaphalāni ca gaṇhāti. Tenāhu porāṇā –

‘‘Yathāpi dīpiko nāma, nilīyitvā gaṇhatī mige;

Tathevāyaṃ buddhaputto, yuttayogo vipassako;

Araññaṃ pavisitvāna, gaṇhāti phalamuttama’’nti.


因此说：“在这个教法中修行者”。
无论是进入森林，还是在树根下，或是进入空旷的房屋，这是关于他正念修行的安置、适应和阐明。因为这个修行者的心，长久以来被色等对象所缠绕，不愿意进入修行的道路，像是被困在交错的道路上。因此，就像一头牛，喝完所有的牛奶，长大后想要驯服那头牛，便将它带到一旁，挖一个大柱子，将它绑住。然后，那头小牛在这里那里跳动，无法逃跑，便会依附于那根柱子。同样，这个修行者为了驯服长久以来被色等对象所滋养的恶心，便离开色等对象，进入森林、树根下或空旷的房屋，在那里将正念的柱子以觉知的力量绑住。这样，虽然他的心在这里那里跳动，但因为无法获得之前的对象，便将觉知的力量切断，无法逃离，便会依附于那个对象，如此以观察的方式安住于那里。因此古人说：
“如同在柱子上绑住小牛，
这里的男人将其驯服；
如是绑住自己的心，
在正念的对象上稳固。”
因此这就是他的安置，适应于修行的状态。因此说：“这是关于他正念修行的安置、适应和阐明。”
此外，由于这是关于身体观察的根本，所有的佛陀、独觉菩萨的特殊成就的观察法，安那般那的修行，适合男女的修行，离开村庄并不容易实现，因而是正当的。虽然在世俗中，容易通过修行的能力来获得这一修行，进而生起第四禅，借此禅定来获得解脱，达到最上果位的阿罗汉。因此，佛陀为了显示适合的安置，便说：“无论是进入森林”。
佛陀如同一位善于观察事物的老师。就像善于观察事物的老师，在看到城市的土地后，仔细观察：“在这里，建立城市吧。”而且在城市中，完成后从王族那里获得极大的供养，同样，观察适合修行的安置后，便会教导：“在这里，应当修行。”然后在那里修行的修行者逐渐获得阿罗汉果，便会获得极大的供养。
这个修行者被称为光明的修行者。正如伟大的光明之王，依靠森林的草木、山丘的树木，隐藏在森林中捕捉野兽，正是这样，这个修行者在森林等地修行，依照时机获得四条道路和四种圣果。因此古人说：
“就像光明者，隐藏后捕捉野兽；
同样，这个佛的弟子，
适合修行的精进者，
进入森林后，获得最上之果。”


Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā ‘‘araññagato vā’’tiādimāha. Ito paraṃ imasmiṃ ānāpānapabbe yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge vuttameva. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho bhamakāro vāti idañhi upamāmattameva iti ajjhattaṃ vā kāyeti idaṃ appanāmattameva ca tattha anāgataṃ, sesaṃ āgatameva.

Yaṃ pana anāgataṃ, tattha dakkhoti cheko. Dīghaṃ vā añchantoti mahantānaṃ bherīpokkharādīnaṃ likhanakāle hatthe ca pāde ca pasāretvā dīghaṃ kaḍḍhanto. Rassaṃ vā añchantoti khuddakānaṃ dantasūcivedhakādīnaṃ likhanakāle mandamandaṃ rassaṃ kaḍḍhanto. Evameva khoti evaṃ ayampi bhikkhu addhānavasena ittaravasena ca pavattānaṃ assāsapassāsānaṃ vasena dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti…pe… passasissāmīti sikkhatīti. Tassevaṃ sikkhato assāsapassāsanimitte cattāri jhānāni uppajjanti, so jhānā vuṭṭhahitvā assāsapassāse vā pariggaṇhāti jhānaṅgāni vā.

Tattha assāsapassāsakammiko ‘‘ime assāsapassāsā kiṃ nissitā? Vatthunissitā. Vatthu nāma karajakāyo, karajakāyo nāma cattāri mahābhūtāni upādārūpañce’’ti evaṃ rūpaṃ pariggaṇhāti. Tato tadārammaṇe phassapañcamake nāmanti. Evaṃ nāmarūpaṃ pariggahetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaṭiccasamuppādaṃ disvā ‘‘paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī’’ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti. Idaṃ ekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.

Jhānakammikopi ‘‘imāni jhānaṅgāni kiṃ nissitāni, vatthunissitāni, vatthu nāma karajakāyo jhānaṅgāni nāmaṃ, karajakāyo rūpa’’nti nāmarūpaṃ vavatthapetvā tassa paccayaṃ pariyesanto avijjādipaccayākāraṃ disvā ‘‘paccayapaccayuppannadhammamattamevetaṃ, añño satto vā puggalo vā natthī’’ti vitiṇṇakaṅkho sappaccayanāmarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ vaḍḍhento anukkamena arahattaṃ pāpuṇāti. Idamekassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhaṃ.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā assāsapassāsakāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā assāsapassāsakāye. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa assāsapassāsakāye. Etenassa paguṇakammaṭṭhānaṃ aṭṭhapetvā aparāparaṃ sañcaraṇakālo kathito. Ekasmiṃ kāle panidaṃ ubhayaṃ na labbhati.


因此，佛陀为了显示他在森林的安置，便说：“无论是进入森林”。接下来，在这个安那般那的教法中，所应讲述的内容，正如在纯净的道路上所说的。就像，修行者，善于观察的工匠，这里确实是比喻的意义，因此内在的身体是微小的，且这是微小的安住，其他的则是显而易见的。
而关于微小的安住，在这里善于观察的是切割者。长的安住是指在大型的鼓、马车等的书写时，手脚伸展，拉长。短的安住是指在小的牙签、针等的书写时，慢慢地拉短。就这样，这个修行者在呼吸的过程中，因呼吸的流动而长的吸气，长的呼气，便意识到……呼吸的流动。因而，他在这个过程中，因吸气和呼气的缘故，四种禅定便会生起。然后，他在觉知吸气和呼气时，便会观察到禅定的组成部分。
在这里，吸气和呼气的修行者问：“这些吸气和呼气依赖于什么？”“依赖于对象。对象是指身体，身体是指四大元素和所依赖的色法。”就这样，他观察色法。然后在那个对象上，触觉的五蕴便显现出来。就这样，观察名色，寻求因缘，看到无明等的缘起，便会说：“这仅仅是因缘所生的法，没有其他的众生或人存在。”因此，他通过观察名色的特征，逐渐增长内观，最终达到阿罗汉果。这是一个修行者直到阿罗汉的解脱之道。
禅定的修行者也会问：“这些禅定的组成部分依赖于什么？”“依赖于对象。对象是指身体，禅定的组成部分是指色法。”就这样，他观察名色，寻求因缘，看到无明等的因缘，便会说：“这仅仅是因缘所生的法，没有其他的众生或人存在。”因此，他通过观察名色的特征，逐渐增长内观，最终达到阿罗汉果。这是一个修行者直到阿罗汉的解脱之道。
因此，内在的呼吸是指他在自己的吸气和呼气的身体中观察身体。外在的呼吸是指他在他人的吸气和呼气的身体中。内外的呼吸是指在某些时候他自己的，某些时候他人的吸气和呼气。因此，除去这个，所应做的修行的时间被阐明。在某个时刻，这两者是无法同时获得的。


Samudayadhammānupassīvāti yathā nāma kammārassa bhastañca gaggaranāḷiñca tajjañca vāyāmaṃ paṭicca vāto aparāparaṃ sañcarati, evaṃ bhikkhuno karajakāyañca nāsapuṭañca cittañca paṭicca assāsapassāsakāyo aparāparaṃ sañcarati. Kāyādayo dhammā samudayadhammā, te passanto ‘‘samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī’’ti vuccati. Vayadhammānupassī vāti yathā bhastāya apanītāya gaggaranāḷiyā bhinnāya tajje ca vāyāme asati so vāto nappavattati, evameva kāye bhinne nāsapuṭe viddhaste citte ca niruddhe assāsapassāsakāyo nāma nappavattatīti kāyādinirodhā assāsapassāsanirodhoti evaṃ passanto ‘‘vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharatī’’ti vuccati. Samudayavayadhammānupassī vāti kālena samudayaṃ kālena vayaṃ anupassanto. Atthi kāyoti vā panassāti kāyova atthi, na satto, na puggalo, na itthī, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na koci, na kassacīti evamassa sati paccupaṭṭhitā hoti.

Yāvadevāti payojanaparicchedavavatthāpanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā sā sati paccupaṭṭhitā hoti, sā na aññadatthāya. Atha kho yāvadeva ñāṇamattāya aparāparaṃ uttaruttari ñāṇapamāṇatthāya ceva satipamāṇatthāya ca, satisampajaññānaṃ vuḍḍhatthāyāti attho. Anissito ca viharatīti taṇhānissayadiṭṭhinissayānaṃ vasena anissitova viharati. Na ca kiñci loke upādiyatīti lokasmiṃ kiñci rūpaṃ vā…pe… viññāṇaṃ vā ‘‘ayaṃ me attā vā attaniyaṃ vā’’ti na gaṇhāti. Evampīti upari atthaṃ upādāya sampiṇḍanattho pi-kāro. Iminā pana padena bhagavā ānāpānapabbadesanaṃ niyyātetvā dasseti.

Tattha assāsapassāsapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa assāsapassāsavasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.

Ānāpānapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Iriyāpathapabbavaṇṇanā



观察生起法，修行者就像工匠的风筝和风筝线，依赖于努力，风便不断地流动。修行者的身体、鼻孔和心灵相互依赖，吸气和呼气也不断地流动。身体等法是生起法，观察这些法时，便说：“他在身体中观察生起法。”
观察灭法，正如风筝在被放下时，风筝线断裂，风便不会再动。同样地，当身体破裂、鼻孔被刺破、心被阻断，吸气和呼气便不会再运作。因此，观察身体等的灭法，便说：“他在身体中观察灭法。”
观察生灭法，便是随时观察生起，随时观察灭去。在身体中存在的是身体，而不是众生、个人、女性、男性、我、我的、没有任何人、没有任何人存在。
“只要存在”，这是指对象的界定。也就是说，存在的状态并不在其他地方。那么，存在的状态仅仅是为了知识的程度，逐渐提高知识的层次，和正念的程度，意在增加正念的觉知。因此，修行者在欲望和见解的依赖下，便安住于无依赖的状态。也不在世间中执取任何事物，不论是色法……或是意识，便不会说：“这是我的我或我的东西。”因此，以上所述的目的在于对于无依赖的观察，佛陀通过这个教法来进行阐述。
在这里，吸气和呼气的观察是苦的真理，因其生起的根本是初始的欲望，是生起的真理，而两者的减少是灭的真理，苦的观察是生起的放弃，灭的对象是圣道，圣道是真理。通过这样的四个真理，努力向涅槃前进，这就是一个修行者在吸气和呼气的修行中，直到阿罗汉的解脱之道。
安那般那的教法已结束。
关于行走的说明。

375. Evaṃ assāsapassāsavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni iriyāpathavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha kāmaṃ soṇasiṅgālādayopi gacchantā ‘‘gacchāmā’’ti jānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ na pajahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ pajahati, attasaññaṃ ugghāṭeti kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi ‘‘ko gacchati, kassa gamanaṃ, kiṃ kāraṇā gacchatī’’ti evaṃ sampajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Ṭhānādīsupi eseva nayo.

Tattha ko gacchatīti? Na koci satto vā puggalo vā gacchati. Kassa gamananti? Na kassaci sattassa vā puggalassa vā gamanaṃ. Kiṃ kāraṇā gacchatīti ? Cittakiriyavāyodhātuvipphārena gacchati. Tasmā esa evaṃ pajānāti – ‘‘gacchāmī’’ti cittaṃ uppajjati , taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa purato abhinīhāro gamananti vuccati. Ṭhānādīsupi eseva nayo.

Tatrāpi hi ‘‘tiṭṭhāmī’’ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalakāyassa koṭito paṭṭhāya ussitabhāvo ṭhānanti vuccati. ‘‘Nisīdāmī’’ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena heṭṭhimakāyassa samiñjanaṃ uparimakāyassa ussitabhāvo nisajjāti vuccati. ‘‘Sayāmī’’ti cittaṃ uppajjati, taṃ vāyaṃ janeti, vāyo viññattiṃ janeti, cittakiriyavāyodhātuvipphārena sakalasarīrassa tiriyato pasāraṇaṃ sayananti vuccatīti.

Tassa evaṃ pajānato evaṃ hoti ‘‘satto gacchati, satto tiṭṭhatī’’ti vuccati, atthato pana koci satto gacchanto vā ṭhito vā natthi. Yathā pana ‘‘sakaṭaṃ gacchati, sakaṭaṃ tiṭṭhatī’’ti vuccati, na ca kiñci sakaṭaṃ nāma gacchantaṃ vā ṭhitaṃ vā atthi, cattāro pana goṇe yojetvā chekamhi sārathimhi pājente ‘‘sakaṭaṃ gacchati, sakaṭaṃ tiṭṭhatī’’ti vohāramattameva hoti, evameva ajānanaṭṭhena sakaṭaṃ viya kāyo, goṇā viya cittajavātā, sārathi viya cittaṃ. ‘‘Gacchāmi tiṭṭhāmī’’ti citte uppanne vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati, cittakiriyavāyodhātuvipphārena gamanādīni pavattanti, tato ‘‘satto gacchati, satto tiṭṭhati, ahaṃ gacchāmi, ahaṃ tiṭṭhāmī’’ti vohāramattaṃ hoti. Tenāha –

‘‘Nāvā mālutavegena, jiyāvegena tejanaṃ;

Yathā yāti tathā kāyo, yāti vātāhato ayaṃ.

Yantaṃ suttavaseneva, cittasuttavasenidaṃ;

Payuttaṃ kāyayantampi, yāti ṭhāti nisīdati.

Ko nāma ettha so satto, yo vinā hetupaccaye;

Attano ānubhāvena, tiṭṭhe vā yadi vā vaje’’ti.

Tasmā evaṃ hetupaccayavaseneva pavattāni gamanādīni sallakkhento esa ‘‘gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā, nisinno vā, sayāno vā sayānomhīti pajānātī’’ti veditabbo.

Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānātīti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yena yena vā ākārenassa kāyo ṭhito hoti, tena tena naṃ pajānāti. Gamanākārena ṭhitaṃ gacchatīti pajānāti. Ṭhānanisajjasayanākārena ṭhitaṃ sayānoti pajānātīti.


因此，关于吸气和呼气的观察，现在将通过行走的方式进行阐述。在这里，像是野兔等动物在行走时，会知道“我们在走”，但这并不是指这种认知。因为这种认知不会放弃对众生的感知，不会抑制对自我的认知，也不会形成修行的对象或正念的修行。而这个修行者则放弃对众生的感知，抑制对自我的认知，并且形成修行的对象和正念的修行。这实际上是指“谁在走，谁的行走，是什么原因在走”的这样的觉知。
那么，谁在走？没有任何众生或个人在走。谁的行走？没有任何众生或个人的行走。是什么原因在走？是因心的运动而走。因此，他是这样觉知的：“我在走”，心便生起这样的念头，心便产生了这种意识，因心的运动而称为身体的整体向前的移动。其他地方也是如此。
在这里，“我站着”这样的心生起，心便产生了这种意识，因心的运动而称为身体的整体的静止。“我坐着”这样的心生起，心便产生了这种意识，因心的运动而称为身体的整体的坐下。“我睡着”这样的心生起，心便产生了这种意识，因心的运动而称为身体的整体的躺下。
因此，因这样的觉知，便说：“众生在走，众生在站着”，但实际上并没有任何众生在走或站着。就像说“车在走，车在停”，但实际上并没有任何车在走或停，而是四头牛被连接起来，拉着车，便称为“车在走，车在停”，这仅仅是言语的表述。同样，因无知而不知的身体，像牛群一样，心像车夫一样。“我在走，我在站着”这样的心生起，因心的运动而产生意识，因心的运动而产生行走等行为，因此便说：“众生在走，众生在站着，我在走，我在站着”，这只是言语的表述。因此说：
“船在水流中，
如同风的推动；
身体如同风推动，
随之而动。
如同沉睡的状态，
意识如同沉睡；
身体在动时，
或在静止时。
谁在这里是众生，
没有因缘而存在；
凭借自身的力量，
站立或移动。”
因此，观察因缘的运动，便应当明白他在走或站着、坐着或躺着。无论他的身体处于何种状态，他都应当明白。也就是说，身体的状态是如何的，就应当觉知到如何的状态。因行走的状态而站立，便觉知到自己在走；因站立、坐下或躺下的状态而觉知到自己在躺下。


Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā catuiriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vāti parassa vā catuiriyāpathapariggaṇhanena. Ajjhattabahiddhā vāti kālena attano, kālena parassa catuiriyāpathapariggaṇhanena kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vātiādīsu pana avijjāsamudayā rūpasamudayotiādinā nayena pañcahākārehi rūpakkhandhassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Tañhi sandhāya idha ‘‘samudayadhammānupassī vā’’tiādi vuttaṃ. Atthi kāyoti vā panassātiādi vuttasadisameva.

Idhāpi catuiriyāpathapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa catuiriyāpathapariggāhakassa bhikkhuno yāva arahattā niyyānamukhanti.

Iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Catusampajaññapabbavaṇṇanā

376. Evaṃ iriyāpathavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni catusampajaññavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha . Tattha abhikkantetiādīni sāmaññaphale vaṇṇitāni. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catusampajaññapariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Idhāpi samudayavayadhammānupassītiādīsu rūpakkhandhasseva samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Sesaṃ vuttasadisameva.

Idha catusampajaññapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, vuttappakāro ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idamekassa catusampajaññapariggāhakassa bhikkhuno vasena yāva arahattā niyyānamukhanti.

Catusampajaññapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭikūlamanasikārapabbavaṇṇanā

377. Evaṃ catusampajaññavasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni paṭikūlamanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha imameva kāyantiādīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ sabbākārena vitthārato visuddhimagge kāyagatāsatikammaṭṭhāne vuttaṃ. Ubhatomukhāti heṭṭhā ca upari cāti dvīhi mukhehi yuttā. Nānāvihitassāti nānāvidhassa.

Idaṃ panettha opammasaṃsandanaṃ – ubhatomukhā putoḷi viya hi cātumahābhūtiko kāyo, tattha missetvā pakkhittanānāvidhadhaññaṃ viya kesādayo dvattiṃsākārā, cakkhumā puriso viya yogāvacaro, tassa taṃ putoḷiṃ muñcitvā paccavekkhato nānāvidhadhaññassa pākaṭakālo viya yogino dvattiṃsākārassa vibhūtakālo veditabbo. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ kesādipariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha dvattiṃsākārapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.

Paṭikūlamanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhātumanasikārapabbavaṇṇanā



因此，关于身体的观察，修行者通过对自身的四种行走方式的观察而安住于身体的观察。外在的则是对他人的四种行走方式的观察。内外的则是有时对自身，有时对他人的四种行走方式的观察。关于生起法的观察，依无明的生起，形色的生起等五种方式来观察色蕴的生与灭。对此，便说“观察生起法”等等。存在身体的说法也是如此。
在这里，四种行走方式的观察是苦的真理，其生起的根本是初始的欲望是生起的真理，而两者的减少是灭的真理，苦的观察是生起的放弃，灭的对象是圣道，圣道是真理。通过这样的四个真理，努力向涅槃前进，这就是一个修行者在四种行走方式的观察下，直到阿罗汉的解脱之道。
四种行走方式的段落已结束。
关于四种正念的说明。
因此，通过行走的观察，关于身体的观察，现在将通过四种正念的方式进行阐述。在这里，“美妙”等等是指平常的果实的描述。因此，内在的则是通过对四种正念的观察，安住于自身的身体，或他人的身体，或时而对自身，或时而对他人的身体的观察。在这里，关于生起法和灭法的观察，色蕴的生与灭也应当被观察。其他的则与之前所述相同。
在这里，四种正念的观察是苦的真理，其生起的根本是初始的欲望是生起的真理，而两者的减少是灭的真理，已描述的圣道是真理。通过这样的四个真理，努力向涅槃前进，这就是一个修行者在四种正念的观察下，直到阿罗汉的解脱之道。
四种正念的段落已结束。
关于反向正念的说明。
因此，通过四种正念的观察，关于身体的观察，现在将通过反向正念的方式进行阐述。在这里，“这个身体”等等，所应讲述的内容，都是在纯净的道路上详细阐述的身体观察。双向的意思是上下两个方向。多种形式则是指各种不同的。
这里的比喻是：双向的如同一个容器，四大元素的身体，在那里混合着不同的谷物，如同头发等三十种特征，像有智慧的人一样，修行者在放下这个容器时，便应当观察到不同谷物的显现。因此，内在的则是通过对头发等的观察，安住于自身的身体，或他人的身体，或时而对自身，或时而对他人的身体的观察。接下来的内容与之前所述相同。仅仅是这里的三十种特征的观察是苦的真理，因此应当通过这样的比喻来理解。其他的则与之前所述相同。
反向正念的段落已结束。
关于元素的正念的说明。

378. Evaṃ paṭikūlamanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni dhātumanasikāravasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tatthāyaṃ opammasaṃsandanena saddhiṃ atthavaṇṇanā – yathā koci goghātako vā tasseva vā bhattavetanabhato antevāsiko gāviṃ vadhitvā vinivijjhitvā catasso disā gatānaṃ mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāte catumahāpathe koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ katvā nisinno assa, evameva bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitaṃ, yathāṭhitattā ca yathāpaṇihitaṃ kāyaṃ ‘‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu…pe… vāyodhātū’’ti evaṃ paccavekkhati.

Kiṃ vuttaṃ hoti – yathā goghātakassa gāviṃ posentassāpi āghātanaṃ āharantassāpi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassapi vadhentassāpi vadhitaṃ mataṃ passantassāpi tāvadeva gāvīti saññā na antaradhāyati, yāva naṃ padāletvā bilaso na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa panassa gāvīti saññā antaradhāyati, maṃsasaññā pavattati. Nāssa evaṃ hoti – ‘‘ahaṃ gāviṃ vikkiṇāmi, ime gāviṃ harantī’’ti. Atha khvassa ‘‘ahaṃ maṃsaṃ vikkiṇāmi, ime maṃsaṃ haranti’’ cceva hoti; evameva imassāpi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihibhūtassāpi pabbajitassāpi tāvadeva sattoti vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato panassa sattasaññā antaradhāyati, dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhati. Tenāha bhagavā – ‘‘‘imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati ‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā…pe… vāyodhātū’’ti. Goghātako viya hi yogī, gāvīti saññā viya sattasaññā, catumahāpatho viya catuiriyāpatho, bilaso vibhajitvā nisinnabhāvo viya dhātuso paccavekkhaṇanti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Kammaṭṭhānakathā pana visuddhimagge vitthāritā.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ catudhātupariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha catudhātupariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ purimasadisamevāti.

Dhātumanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Navasivathikapabbavaṇṇanā



因此，通过反向正念的观察，关于身体的观察，现在将通过元素的正念的方式进行阐述。在这里，关于比喻的关联和意义的解释——就像有一个放牛的人，或者是他所雇佣的助手，杀死了牛，随后将其分割，坐在四个方向的主要道路的交汇处，便如同修行者在四种行走方式中，以任何方式站立，身体如同被安置，身体的状态如同被安置，便观察到“在这个身体中有地元素……水元素……火元素……风元素”。
这是什么意思呢？就像放牛的人在养牛、捕捉牛、捕捉后将其捆绑并安置、杀死牛、观察到牛被杀死时，牛的认知并不会消失，直到他将其放下，牛的认知不会被分离。而当他分开坐下时，牛的认知便会消失，肉的认知便会生起。并不是说“我在出售牛，正在带走这些牛”。而是说“我在出售肉，正在带走这些肉”；同样地，这个修行者在以前的无知的普通人阶段，无论是作为家庭人还是出家人，牛的认知不会消失，直到他将身体如同被安置、如同被放置、如同被分解的状态观察到元素的状态。当他观察到元素的状态时，众生的认知便会消失，因元素的缘故，心便会安住。因此佛陀说：“在这个身体中，如同被安置、如同被放置，观察到元素的状态‘在这个身体中有地元素、水元素、火元素、风元素’”。就如同，修行者如同放牛的人……水元素等。就像放牛的人一样，众生的认知如同牛的认知，四大元素如同四种行走方式，分开坐下的状态如同观察元素的状态，这就是这里的解释。关于修行的对象在纯净的道路上已被详细阐述。
因此，内在的观察是通过对四种元素的观察，安住于自身的身体，或他人的身体，或时而对自身，或时而对他人的身体的观察。接下来的内容与之前所述相同。仅仅是这里的四种元素的观察是苦的真理，因此应当通过这样的比喻来理解。其他的则与之前所述相同。
元素的正念的段落已结束。
关于九种病态的说明。

379. Evaṃ dhātumanasikāravasena kāyānupassanaṃ vibhajitvā idāni navahi sivathikapabbehi vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha seyyathāpi passeyyāti yathā passeyya. Sarīranti matasarīraṃ. Sivathikāya chaḍḍitanti susāne apaviddhaṃ. Ekāhaṃ matassa assāti ekāhamataṃ. Dvīhaṃ matassa assāti dvīhamataṃ. Tīhaṃ matassa assāti tīhamataṃ. Kammārabhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ samuggatena sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva uddhumātakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnavaṇṇaṃ, vinīlameva vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Maṃsussadaṭṭhānesu rattavaṇṇassa pubbasannicayaṭṭhānesu setavaṇṇassa yebhuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhānesu nīlasāṭakapārutasseva chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānehi navahi vā vaṇamukhehi vissandamānapubbaṃ vipubbaṃ, vipubbameva vipubbakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Vipubbakaṃ jātaṃ tathābhāvaṃ gatanti vipubbakajātaṃ.

So imameva kāyanti so bhikkhu imaṃ attano kāyaṃ tena kāyena saddhiṃ ñāṇena upasaṃharati upaneti. Kathaṃ? Ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – āyu, usmā, viññāṇanti imesaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ atthitāya ayaṃ kāyo ṭhānagamanādikhamo hoti, imesaṃ pana vigamā ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃ pūtikasabhāvoyeva, evaṃbhāvī evaṃ uddhumātādibhedo bhavissati, evaṃanatīto evaṃ uddhumātādibhāvaṃ anatikkantoti. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ uddhumātādipariggaṇhanena attano vā kāye, parassa vā kāye, kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.

Khajjamānanti udarādīsu nisīditvā udaramaṃsaoṭṭhamaṃsaakkhikūṭādīni luñcitvā luñcitvā khādiyamānaṃ. Samaṃsalohitanti sāvasesamaṃsalohitayuttaṃ. Nimaṃsalohitamakkhitanti maṃse khīṇepi lohitaṃ na sussati, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘nimaṃsalohitamakkhita’’nti. Aññenāti aññena disābhāgena. Hatthaṭṭhikanti catusaṭṭhibhedampi hatthaṭṭhikaṃ pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ vippakiṇṇaṃ. Pādaṭṭhikādīsupi eseva nayo.

Terovassikānīti atikkantasaṃvaccharāni. Pūtīnīti abbhokāse ṭhitāni vātātapavuṭṭhisamphassena terovassikāneva pūtīni honti, antobhūmigatāni pana cirataraṃ tiṭṭhanti. Cuṇṇakajātānīti cuṇṇaṃ cuṇṇaṃ hutvā vippakiṇṇāni. Sabbattha so imamevāti vuttanayena khajjamānādīnaṃ vasena yojanā kātabbā. Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ khajjamānādipariggaṇhanena yāva cuṇṇakabhāvā attano vā kāye, parassa vā kāye kālena vā attano, kālena vā parassa kāye kāyānupassī viharati.

Idha pana ṭhatvā navasivathikā samodhānetabbā. Ekāhamataṃ vāti hi ādinā nayena vuttā sabbāpi ekā, kākehi vā khajjamānantiādikā ekā, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhanti ekā, nimaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhanti ekā, apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhanti ekā, aṭṭhikāni apagatasambandhānītiādikā ekā aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgānīti ekā, puñjakitāni terovassikānīti ekā, pūtīni cuṇṇakajātānīti ekāti.


因此，通过元素的正念的观察，关于身体的观察，现在将通过九种病态的方式进行阐述。在这里，如同“如同观察”的比喻。身体是指已死的身体。尸体被抛弃在墓地。一天的死亡是指一天的死亡。两天的死亡是指两天的死亡。三天的死亡是指三天的死亡。就像被风吹起的生命被抛弃，依次而来，因而被抛弃，抛弃的正是被抛弃的。因而，因反向的缘故，肚子里的东西被抛弃，便称为被抛弃的。被称为“暗淡”的是色彩被分散，暗淡的正是被暗淡的。因而，因反向的缘故，肚子里的东西被称为暗淡的。肉的颜色在红色的位置，主要的颜色在白色的位置，通常的颜色在蓝色的位置，这个是指被分散的身体。因分散的地方和九种颜色的地方被分散，分散的正是被分散的。因而，因反向的缘故，肚子里的东西被称为被分散的。被分散的已生起，便如同如此。
这个修行者观察到这个身体，因而用智慧将其聚集在一起。如何呢？这个身体确实如此，确实如此，确实如此。这里的意思是：生命、热度、意识这三种法的存在，这个身体是能够移动等。如果这些消失了，这个身体确实如此，确实是腐败的本质，这样的状态确实是这样的，确实是没有超越的。通过这样的观察，安住于自身的身体，或他人的身体，或时而对自身，或时而对他人的身体的观察。
被食用的则是肚子等处的，坐着时，肚子里的肉、肠子、眼睛等被剥离、剥离后被食用。被称为“相似的红色”，是指带有残留的相似的红色。被称为“无肉的红色”，是指肉被剁掉后，红色不会消失，因此说“无肉的红色”。而“其他的”是指其他的方向。手的部分也是如此，六十种分开后，手的部分被逐一分开。脚的部分等也是如此。
三年的病态是指已经超过的岁月。腐臭的是指在空中停留的，因风和热的接触而腐臭，埋在地下的则是长久停留的。粉末的状态是指粉末般的状态，被分散的。无论哪里，都是根据被食用等的描述来进行阐述。通过这样的观察，直到粉末的状态，安住于自身的身体，或他人的身体，或时而对自身，或时而对他人的身体的观察。
在这里，若要将九种病态收集起来。一天的死亡等同于以此类推所说的所有都是一。被食用的等同于被食用的，骨架的相似的红色与肉的关系等同于一，无肉的红色与肉的关系等同于一，去掉肉的红色与肉的关系等同于一，骨头去掉的关系等同于一，白色的骨头与色彩的关系等同于一，因而被称为三年的腐臭的等同于一，腐臭的粉末的等同于一。


Evaṃ kho, bhikkhaveti idaṃ navasivathikā dassetvā kāyānupassanaṃ niṭṭhapento āha. Tattha navasivathikapariggāhikā sati dukkhasaccaṃ, tassā samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhārammaṇo ariyamaggo maggasaccaṃ. Evaṃ catusaccavasena ussakkitvā nibbutiṃ pāpuṇātīti idaṃ navasivathikapariggāhakānaṃ bhikkhūnaṃ yāva arahattā niyyānamukhanti.

Navasivathikapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Ettāvatā ca ānāpānapabbaṃ, iriyāpathapabbaṃ, catusampajaññapabbaṃ, paṭikūlamanasikārapabbaṃ, dhātumanasikārapabbaṃ, navasivathikapabbānīti cuddasapabbā kāyānupassanā niṭṭhitā hoti. Tattha ānāpānapabbaṃ, paṭikūlamanasikārapabbanti imāneva dve appanākammaṭṭhānāni, sivathikānaṃ pana ādīnavānupassanāvasena vuttattā sesāni dvādasāpi upacārakammaṭṭhānānevāti.

Kāyānupassanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanāvaṇṇanā



因此，修行者们，这里通过展示九种病态，结束了身体的观察。在这里，九种病态的观察是苦的真理，其生起的根本是初始的欲望是生起的真理，而两者的减少是灭的真理，苦的观察是生起的放弃，灭的对象是圣道，圣道是真理。通过这样的四个真理，努力向涅槃前进，这就是九种病态的观察的修行者，直到阿罗汉的解脱之道。
九种病态的段落已结束。
到此为止，关于安般念的段落、行走的段落、四种正念的段落、反向正念的段落、元素的正念的段落、九种病态的段落，共有十三个段落的身体观察已完成。在这里，安般念的段落和反向正念的段落是这两个小的修行对象，而九种病态是由于其有害的观察而被提及，因此其余的十二个段落也是属于修行对象的。
身体观察已完成。
关于感觉的观察的说明。

380. Evaṃ bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni navavidhena vedanānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘ahaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānātīti attho. Tattha kāmaṃ uttānaseyyakāpi dārakā thaññapivanādikāle sukhaṃ vedayamānā ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmā’’ti pajānanti, na panetaṃ evarūpaṃ jānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Evarūpañhi jānanaṃ sattūpaladdhiṃ na jahati, attasaññaṃ na ugghāṭeti, kammaṭṭhānaṃ vā satipaṭṭhānabhāvanā vā na hoti. Imassa pana bhikkhuno jānanaṃ sattūpaladdhiṃ jahati, attasaññaṃ ugghāṭeti, kammaṭṭhānañceva satipaṭṭhānabhāvanā ca hoti. Idañhi ‘‘ko vedayati, kassa vedanā, kiṃ kāraṇā vedanā’’ti evaṃ sampajānavediyanaṃ sandhāya vuttaṃ.

Tattha ko vedayatīti na koci satto vā puggalo vā vedayati. Kassa vedanāti na kassaci sattassa vā puggalassa vā vedanā. Kiṃ kāraṇā vedanāti vatthuārammaṇāva panassa vedanā, tasmā esa evaṃ pajānāti ‘‘taṃ taṃ sukhādīnaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayati taṃ pana vedanāya pavattiṃ upādāya’ahaṃ vedayāmī’ti vohāramattaṃ hotī’’ti. Evaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti sallakkhento esa ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātī’’ti veditabbo cittalapabbate aññataratthero viya.

Thero kira aphāsukakāle balavavedanāya nitthunanto aparāparaṃ parivattati, tameko daharo āha – ‘‘kataraṃ vo, bhante, ṭhānaṃ rujjatī’’ti. Āvuso, pāṭiyekkaṃ rujjanaṭṭhānaṃ nāma natthi, vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā vedanāva vedayatīti. Evaṃ jānanakālato paṭṭhāya adhivāsetuṃ vaṭṭati no, bhante,ti. Adhivāsemi, āvusoti. Adhivāsanā, bhante, seyyoti. Thero adhivāsesi. Vāto yāva hadayā phālesi, mañcake antāni rāsikatāni ahesuṃ. Thero daharassa dassesi ‘‘vaṭṭatāvuso, ettakā adhivāsanā’’ti. Daharo tuṇhī ahosi. Thero vīriyasamataṃ yojetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇitvā samasīsī hutvā parinibbāyi.

Yathā ca sukhaṃ, evaṃ dukkhaṃ…pe… nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti. Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ kathetvā arūpakammaṭṭhānaṃ kathento yasmā phassavasena cittavasena vā kathiyamānaṃ pākaṭaṃ na hoti , andhakāraṃ viya khāyati, vedanānaṃ pana uppattipākaṭatāya vedanāvasena pākaṭaṃ hoti, tasmā sakkapañhe viya idhāpi vedanāvasena arūpakammaṭṭhānaṃ kathesi. Tattha ‘‘duvidhañhi kammaṭṭhānaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ arūpakammaṭṭhānañcā’’tiādi kathāmaggo sakkapañhe vuttanayeneva veditabbo.


因此，佛陀在讲述了通过十四种方式的身体观察的基础上，现在将通过九种方式讲述感觉的观察，修行者们等开头说。在这里，愉悦的感觉是指身体的或心灵的愉悦，感受时会意识到“我正在感受愉悦”。在这里，欲望的孩子们在被抚养的时期，感受到愉悦时会意识到“我正在感受愉悦”，但并不是指这种认识。这样的认识并不会放弃众生的认知，也不会否定自我意识，修行的对象或正念的修行也不会存在。而这个修行者的认识却放弃了众生的认知，否定了自我意识，修行的对象和正念的修行都存在。这实际上是指“谁在感受，感受是谁的，感受的原因是什么”。
在这里，谁在感受呢？没有任何众生或个体在感受。感受是谁的呢？没有任何众生或个体的感受。感受的原因是什么呢？是对物的对象的感受，因此他意识到“依靠这个愉悦等的对象而感受，因而以这个感受的发生为基础，我正在感受”。通过这样的对象，他意识到“我正在感受愉悦”。
有一位长老，似乎在感受愉悦的时刻，因强烈的感觉而不断转动，另一位年轻人问：“尊者，哪里在痛苦？”“朋友，单独的痛苦之处并不存在，依靠对象而感受。”因此，自认识的时刻开始，他说：“不，尊者。”他回答：“我正在感受，朋友。”长老回应：“感觉的存在，朋友，是更好的。”长老继续说，风吹动着心脏，桌子上的东西不断转动。长老向年轻人展示：“朋友，这就是感觉的存在。”年轻人沉默不语。长老以努力的状态，结合智慧，最终达到了阿罗汉的境界，平静地进入了涅槃。
就如同愉悦的感觉，同样地，痛苦的感觉……等……无味的、不苦也不乐的感觉，感受时会意识到“我正在感受无味的、不苦也不乐的感觉”。因此，佛陀在讲述了有形的修行对象后，接着讲述无形的修行对象，因为通过感触或心的感受而被讲述的并不明显，像黑暗一样隐蔽，而感觉的生起则是显而易见的，因此在此也以感觉作为基础讲述无形的修行对象。在这里，“修行对象有两种，有形的修行对象和无形的修行对象”，等的讲述应当按照显而易见的方式理解。


Tattha sukhaṃ vedanantiādīsu ayaṃ aparopi pajānanapariyāyo, sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātīti sukhavedanākkhaṇe dukkhavedanāya abhāvato sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃyeva vedayāmī’’ti pajānāti. Tena yā pubbe bhūtapubbā dukkhavedanā, tassa idāni abhāvato imissā ca sukhāya vedanāya ito paṭhamaṃ abhāvato vedanā nāma aniccā adhuvā vipariṇāmadhammā, itiha tattha sampajāno hoti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

‘‘Yasmiṃ, aggivessana, samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, sukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ, aggivessana, samaye dukkhaṃ…pe… adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Sukhāpi, kho, aggivessana, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi, kho…pe… adukkhamasukhāpi kho, aggivessana, vedanā aniccā…pe… nirodhadhammā. Evaṃ passaṃ, aggivessana, sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimuttamī’ti ñāṇaṃ hoti, ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti (ma. ni. 2.205).

Sāmisaṃ vā sukhantiādīsu sāmisā sukhā nāma pañcakāmaguṇāmisasannissitā cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisā sukhā nāma cha nekkhammasitasomanassavedanā. Sāmisā dukkhā nāma cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisā dukkhā nāma cha nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisā adukkhamasukhā nāma cha gehasitaupekkhāvedanā. Nirāmisā adukkhamasukhā nāma cha nekkhammasitaupekkhāvedanā. Tāsaṃ vibhāgo sakkapañhe vuttoyeva.

Itiajjhattaṃ vāti evaṃ sukhavedanādipariggaṇhanena attano vā vedanāsu, parassa vā vedanāsu, kālena vā attano, kālena vā parassa vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassī vāti ettha pana avijjāsamudayā vedanāsamudayotiādīhi pañcahi pañcahi ākārehi vedanānaṃ samudayañca vayañca passanto ‘‘samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, kālena samudayadhammānupassī vā vedanāsu, kālena vayadhammānupassī vā vedanāsu viharatī’’ti veditabbo. Ito paraṃ kāyānupassanāyaṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha vedanāpariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā vedanāpariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ tādisamevāti.

Vedanānupassanā niṭṭhitā.

Cittānupassanāvaṇṇanā



在这里，愉悦的感觉等的内容是另一种认识，感受到愉悦时，会意识到“我正在感受愉悦”。因此，在感受愉悦的时刻，由于痛苦的感觉不存在，感受到愉悦时会意识到“我正在感受愉悦”。因此，过去曾经存在的痛苦的感觉，现在由于其不存在，因而这个愉悦的感觉是第一种不存在的，感觉的性质是无常的、不持久的、变化的，因此在这里应当有清晰的认识。佛陀也曾说过：
“在那个时候，阿基维萨，感受到愉悦的感觉时，并不感受到痛苦的感觉，也不感受到无痛苦的愉悦的感觉，只有在那个时候感受到愉悦的感觉。在那个时候，阿基维萨，感受到痛苦的感觉……等……无痛苦的愉悦的感觉时，并不感受到愉悦的感觉，也不感受到痛苦的感觉，只有在那个时候感受到无痛苦的愉悦的感觉。愉悦的感觉，阿基维萨，确实是无常的、因缘生起的、灭的法、消逝的法、离欲的法、灭的法。痛苦的感觉……等……无痛苦的愉悦的感觉，阿基维萨，确实是无常的……等……灭的法。看到这一点，阿基维萨，聪明的圣弟子对愉悦的感觉感到厌离，对痛苦的感觉感到厌离，对无痛苦的愉悦的感觉感到厌离，感到厌离而离开，脱离后获得解脱，获得解脱时会有“我已经解脱了”的认识，“生已尽，已过圣行，已做的事情已做，不再有此生”的认识。”（《中部经典》2.205）
关于有味的愉悦等，有味的愉悦是指依赖于五种欲望的五种愉悦的感觉。无味的愉悦是指依赖于六种出离的愉悦的感觉。有味的痛苦是指依赖于六种欲望的痛苦的感觉。无味的痛苦是指依赖于六种出离的痛苦的感觉。有味的无痛苦的愉悦是指依赖于六种欲望的无痛苦的感觉。无味的无痛苦的愉悦是指依赖于六种出离的无痛苦的感觉。关于这些的划分在显而易见的事物中已有说明。
因此，关于愉悦的感觉等的认识，修行者应当在自身的感觉、他人的感觉、时而对自身的感觉、时而对他人的感觉中安住于感觉的观察。关于生起和消逝的法的观察，这里应当通过无明的生起、感觉的生起等五种方式观察感觉的生起和消逝，因而应当理解“安住于生起的法的观察，安住于消逝的法的观察，时而对生起的法的观察，时而对消逝的法的观察”。接下来，关于身体的观察的内容则是如此。这里仅仅是关于感觉的观察的修行者，因而应当理解为这是苦的真理，其他的内容也是如此。
感觉的观察已完成。
关于心的观察的说明。

381. Evaṃ navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni soḷasavidhena cittānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Tattha sarāganti aṭṭhavidhalobhasahagataṃ. Vītarāganti lokiyakusalābyākataṃ. Idaṃ pana yasmā sammasanaṃ na dhammasamodhānaṃ tasmā idha ekapadepi lokuttaraṃ na labbhati. Sesāni cattāri akusalacittāni neva purimapadaṃ na pacchimapadaṃ bhajanti. Sadosanti duvidhadomanassasahagataṃ. Vītadosanti lokiyakusalābyākataṃ. Sesāni dasa akusalacittāni neva purimapadaṃ, na pacchimapadaṃ bhajanti. Samohanti vicikicchāsahagatañceva, uddhaccasahagatañcāti duvidhaṃ. Yasmā pana moho sabbākusalesu uppajjati, tasmā sesānipi idha vaṭṭantiyeva. Imasmiññeva hi duke dvādasākusalacittāni pariyādinnānīti. Vītamohanti lokiyakusalābyākataṃ. Saṅkhittanti thinamiddhānupatitaṃ. Etañhi saṅkuṭitacittaṃ nāma. Vikkhittanti uddhaccasahagataṃ, etañhi pasaṭacittaṃ nāma.

Mahaggatanti rūpārūpāvacaraṃ. Amahaggatanti kāmāvacaraṃ. Sauttaranti kāmāvacaraṃ. Anuttaranti rūpāvacaraṃ arūpāvacarañca. Tatrāpi sauttaraṃ rūpāvacaraṃ, anuttaraṃ arūpāvacarameva. Samāhitanti yassa appanāsamādhi upacārasamādhi vā atthi. Asamāhitanti ubhayasamādhivirahitaṃ . Vimuttanti tadaṅgavikkhambhanavimuttīhi vimuttaṃ. Avimuttanti ubhayavimuttivirahitaṃ. Samucchedapaṭippassaddhinissaraṇavimuttīnaṃ pana idha okāsova natthi.

Itiajjhattaṃ vāti evaṃ sarāgādipariggaṇhanena yasmiṃ yasmiṃ khaṇe yaṃ yaṃ cittaṃ pavattati, taṃ taṃ sallakkhento attano vā citte, parassa vā citte, kālena vā attano, kālena vā parassa citte cittānupassī viharati. Samudayavayadhammānupassīti ettha pana avijjāsamudayā viññāṇasamudayoti evaṃ pañcahi pañcahi ākārehi viññāṇassa samudayo ca vayo ca nīharitabbo. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha cittapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ padayojanaṃ katvā cittapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

Cittānupassanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanā nīvaraṇapabbavaṇṇanā



因此，在通过九种方式讲述感觉的观察的基础上，现在将通过十六种方式讲述心的观察，修行者们等开头说。在这里，带有贪欲的心是指与八种贪欲相伴随的。没有贪欲的心是指世俗的善法。由于这里的观察并不是关于法的归纳，因此在这里即使是一个字也无法获得出世的。其余的四种不善心既不属于前一种，也不属于后一种。带有憎恨的心是指与两种痛苦的心相伴随。没有憎恨的心是指世俗的善法。其余的十种不善心也既不属于前一种，也不属于后一种。带有疑惑的心是指与怀疑相伴随，带有不安定的心是指与不安定相伴随。由于无明会在一切善法中生起，因此其余的心在这里也会持续存在。实际上，这里有十二种不善心是被包含在痛苦之中。没有无明的心是指世俗的善法。压抑的心是指懒惰和昏沉的心。这个称为紧缩的心。分散的心是指与不安定相伴随，这个称为散乱的心。
大心是指有形和无形的领域。非大心是指欲望的领域。小心是指欲望的领域。无上心是指有形和无形的领域。在这里，有小心的是有形的领域，无上心是无形的领域。在这里，心的集中是指有较少的定心或近行的定心。未集中是指缺乏两种定心。解脱是指通过断除的解脱。未解脱是指缺乏两种解脱。在这里，关于彻底的解脱和安静的解脱的机会并不存在。
因此，关于愉悦的心等的认识，在每时每刻，观察每一种心，修行者应当在自身的心、他人的心、时而对自身的心、时而对他人的心中安住于心的观察。关于生起和消逝的法的观察，这里应当通过无明的生起、识的生起等五种方式观察识的生起和消逝，因此应当理解“安住于生起的法的观察，安住于消逝的法的观察”。接下来，关于身体的观察的内容则是如此。这里仅仅是关于心的观察的修行者，因此应当理解为这是苦的真理，其他的内容也是如此。
心的观察已完成。
关于法的观察的障碍段落的说明。

382. Evaṃ soḷasavidhena cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ kathetvā idāni pañcavidhena dhammānupassanaṃ kathetuṃ kathañca, bhikkhavetiādimāha. Apica bhagavatā kāyānupassanāya suddharūpapariggaho kathito, vedanācittānupassanāhi suddhaarūpapariggaho. Idāni rūpārūpamissakapariggahaṃ kathetuṃ ‘‘kathañca, bhikkhave’’tiādimāha. Kāyānupassanāya vā rūpakkhandhapariggahova kathito, vedanānupassanāya vedanākkhandhapariggahova, cittānupassanāya viññāṇakkhandhapariggahova idāni saññāsaṅkhārakkhandhapariggahampi kathetuṃ ‘‘kathañca, bhikkhave’’tiādimāha.

Tattha santanti abhiṇhasamudācāravasena saṃvijjamānaṃ. Asantanti asamudācāravasena vā pahīnattā vā asaṃvijjamānaṃ. Yathā cāti yena kāraṇena kāmacchandassa uppādo hoti. Tañca pajānātīti tañca kāraṇaṃ pajānāti. Iti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.

Tattha subhanimitte ayonisomanasikārena kāmacchandassa uppādo hoti. Subhanimittaṃ nāma subhampi subhanimittaṃ, subhārammaṇampi subhanimittaṃ. Ayonisomanasikāro nāma anupāyamanasikāro uppathamanasikāro anicce niccanti vā, dukkhe sukhanti vā, anattani attāti vā, asubhe subhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando uppajjati. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, subhanimittaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Asubhanimitte pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Asubhanimittaṃ nāma asubhampi asubhārammaṇampi. Yonisomanasikāro nāma upāyamanasikāro pathamanasikāro anicce aniccanti vā, dukkhe dukkhanti vā, anattani anattāti vā, asubhe asubhanti vā manasikāro. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato kāmacchando pahīyati. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa anuppādāya uppannassa vā kāmacchandassa pahānāyā’’ti (saṃ. ni. 

因此，在通过十六种方式讲述心的观察的基础上，现在将通过五种方式讲述法的观察，修行者们等开头说。此外，佛陀在讲述身体观察时提到了纯净的形相的把握，在感觉和心的观察中也提到了纯净的形相的把握。现在为了讲述有形和无形的混合把握，佛陀说：“那么，修行者们……”
在这里，存在是指因持续的活动而存在的。不存在是指因放弃而不存在的。就像是……因此，因缘的欲望的产生是由此原因所生。因此，意识到这个原因。通过这样的方式，所有的意义应当被理解。
在这里，善的对象是因正念而产生欲望的产生。善的对象是指既善又善的对象，既善的感受也是善的对象。正念是指不依赖的方法的正念、偏离的正念、对无常的常恒的正念、对痛苦的快乐的正念、对无我为我的正念、对不善的善的正念。由于它在这里的频繁出现，因此欲望会生起。因此，佛陀说：“有，修行者们，有善的对象，在那里因正念的频繁活动，欲望的生起会增加。”
然而，在不善的对象上，由于正念的放弃而会消失。不善的对象是指不善和不善的感受。正念是指依赖的方法的正念、第一种正念、对无常的常恒的正念、对痛苦的痛苦的正念、对无我的无我的正念、对不善的不善的正念。由于它在这里的频繁出现，因此欲望会消失。因此，佛陀说：“有，修行者们，有不善的对象，在那里因正念的频繁活动，欲望的消失会发生。”（《增支部》5.232）

5.232).

Apica cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattanti asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Dasavidhañhi asubhanimittaṃ uggaṇhantassāpi kāmacchando pahīyati, bhāventassāpi indriyesu pihitadvārassāpi catunnaṃ pañcannaṃ ālopānaṃ okāse sati udakaṃ pivitvā yāpanasīlatāya bhojanamattaññunopi. Teneva vuttaṃ –

‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);

Asubhakammikatissattherasadise asubhabhāvanārate kalyāṇamitte sevantassapi kāmacchando pahīyati, ṭhānanisajjādīsu dasaasubhanissitasappāyakathāya pahīyati, tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā kāmacchandassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnakāmacchandassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Paṭighanimitte ayonisomanasikārena pana byāpādassa uppādo hoti. Tattha paṭighampi paṭighanimittaṃ , paṭighārammaṇampi paṭighanimittaṃ. Ayonisomanasikāro sabbattha ekalakkhaṇova. Taṃ tasmiṃ nimitte bahulaṃ pavattayato byāpādo uppajjati. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, paṭighanimittaṃ , tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Mettāya pana cetovimuttiyā yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tattha mettāti vutte appanāpi upacāropi vaṭṭati. Cetovimuttīti appanāva. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇova. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato byāpādo pahīyati. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, mettā cetovimutti, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa anuppādāya uppannassa vā byāpādassa pahānāyā’’ti (saṃ. ni. 

此外，有六种法可以导致欲望的放弃：不善的对象的觉知、不善的观修、感官的守护、饮食的适度、善友的交往、善言的讨论。即便是以不善对象为基础的欲望，对于那些有十种不善对象的觉知者来说，欲望也会减弱；对于那些在感官上守护自己的人来说，欲望也会减弱；对于那些在饮食上适度的人来说，欲望也会减弱。因此，佛陀说：
“四种五种食物，饮水不多；
适合安乐的修行者，心志坚定的比丘。”（《长老歌》983）
对于那些像阿斯巴卡米基萨特的修行者，善的观修伴随善友的交往，欲望也会减弱；在位置安定等方面，关于不善的讨论也会减弱。因此，佛陀说：“有六种法可以导致欲望的放弃。”通过这些六种法，放弃的欲望会通过阿罗汉的道而获得不再生起的状态。
对于不善的对象，因不正念而生起的痛苦。这里的痛苦是指痛苦的对象，也包括痛苦的感受。不正念在任何情况下都是相同的。由于在这个对象上频繁出现，痛苦会生起。因此，佛陀说：“有，修行者们，有痛苦的对象，在那里因不正念的频繁活动，欲望的生起会增加。”
而对于慈悲心的心灵解脱，通过正念的观修会导致其放弃。在这里，慈悲心是指即使是初步或近行的状态都是有效的。心灵解脱是指仅仅是初步的状态。正念是指所述的特征。由于在这里的频繁出现，痛苦会消失。因此，佛陀说：“有，修行者们，有慈悲心的心灵解脱，在那里因正念的频繁活动，欲望的消失会发生。”（《增支部》5.232）

5.232).

Apica cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattanti mettānimittassa uggaho mettābhāvanānuyogo kammassakatāpaccavekkhaṇā paṭisaṅkhānabahulatā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Odissakaanodissakadisāpharaṇānañhi aññataravasena mettaṃ uggaṇhantassāpi byāpādo pahīyati, odhisoanodhisopharaṇavasena mettaṃ bhāventassāpi. ‘‘Tvaṃ etassa kuddho kiṃ karissasi, kimassa sīlādīni vināsetuṃ sakkhissasi, nanu tvaṃ attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissasi, parassa kujjhanaṃ nāma vītaccitaṅgāra tattaaya salākagūthādīni gahetvā paraṃ paharitukāmatāsadisaṃ hoti. Esopi tava kuddho kiṃ karissati, kiṃ te sīlādīni vināsetuṃ sakkhissati, esa attano kammena āgantvā attano kammeneva gamissati, appaṭicchitapaheṇakaṃ viya paṭivātaṃ khittarajomuṭṭhi viya ca etassevesa kodho matthake patissatī’’ti evaṃ attano ca parassa ca kammassakataṃ paccavekkhatopi, ubhayakammassakataṃ paccavekkhitvā paṭisaṅkhāne ṭhitassāpi, assaguttattherasadise mettābhāvanārate kalyāṇamitte sevantassāpi byāpādo pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu mettānissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā byāpādassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa byāpādassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Aratiādīsu ayonisomanasikārena thinamiddhassa uppādo hoti. Tandī nāma kāyālasiyatā. Vijambhitā nāma kāyavinamanā. Bhattasammado nāma bhattamucchā bhattapariḷāho. Cetaso līnattaṃ nāma cittassa līnākāro. Imesu aratiādīsu ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ uppajjati. Tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso līnattaṃ, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 5.232).

Ārambhadhātuādīsu pana yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Ārambhadhātu nāma paṭhamārambhavīriyaṃ. Nikkamadhātu nāma kosajjato nikkhantatāya tato balavataraṃ. Parakkamadhātu nāma paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Imasmiṃ tippabhede vīriye yonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato thinamiddhaṃ pahīyati. Tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa anuppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa pahānāyā’’ti (saṃ. ni. 

此外，有六种法可以导致痛苦的放弃：慈悲的对象的觉知、慈悲的观修、对行为的反思、对思维的频繁关注、善友的交往、善言的讨论。在此，因向不善的方向的偏离，痛苦会减弱；即使是因向善的方向的偏离，慈悲的观修也会导致痛苦的减弱。“你对他生气又能做什么呢？你能摧毁他的道德等吗？难道你不是凭自己的行为而来，凭自己的行为而去吗？对他人的愤怒就像是抓住火把、木屑等，想要去伤害他。你的愤怒又能做什么呢？你能摧毁他的道德等吗？他也是凭自己的行为而来，凭自己的行为而去，像是微风吹散的尘土。”通过这样反思自己的和他人的行为，即使是站在反思的基础上，像阿萨古达长老那样修习慈悲的修行者，痛苦也会减弱。在位置安定等方面，关于慈悲的讨论也会减弱。因此，佛陀说：“有六种法可以导致痛苦的放弃。”
通过这六种法，放弃的痛苦会通过不再生起的无漏道而获得不再生起的状态。
在懈怠等方面，因不正念而生起的懒惰。懈怠是指身体的疲惫。打哈欠是指身体的松弛。食物的沉迷是指对食物的迷恋和痛苦。心的沉重是指心的沉重状态。在这些懈怠等方面，由于不正念的频繁出现，懒惰会生起。因此，佛陀说：“有，修行者们，有懈怠、疲惫、打哈欠、食物的沉迷、心的沉重，在那里因不正念的频繁活动，懒惰的生起会增加，已经生起的懒惰会更加严重。”（《增支部》5.232）
而在开始的元素等方面，因正念的观修而会导致其放弃。开始的元素是指初步的精进。放弃的元素是指由于懈怠而放弃。努力的元素是指对目标的不断追求。由于在这三种精进中，正念的频繁出现，懒惰会减弱。因此，佛陀说：“有，修行者们，有开始的元素、放弃的元素、努力的元素，在那里因正念的频繁活动，懒惰的生起会减少，已经生起的懒惰会被放弃。”（《增支部》）

5.232).

Apica cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti – atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Āharahatthaka tatravaṭṭaka alaṃsāṭaka kākamāsaka bhuttavamitakabhojanaṃ bhuñjitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhāne nisinnassa hi samaṇadhammaṃ karoto thinamiddhaṃ mahāhatthī viya ottharantaṃ āgacchati, catupañcaālopaokāsaṃ pana ṭhapetvā pānīyaṃ pivitvā yāpanasīlassa bhikkhuno taṃ na hotīti evaṃ atibhojane nimittaṃ gaṇhantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Yasmiṃ iriyāpathe thinamiddhaṃ okkamati, tato aññaṃ parivattentassāpi, rattiṃ candālokadīpālokaukkāloke divā sūriyālokaṃ manasikarontassāpi, abbhokāse vasantassāpi, mahākassapattherasadise pahīnathinamiddhe kalyāṇamitte sevantassāpi thinamiddhaṃ pahīyati. Ṭhānanisajjādīsu dhutaṅganissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnassa thinamiddhassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Cetaso avūpasame ayonisomanasikārena uddhaccakukkuccassa uppādo hoti. Avūpasamo nāma avūpasantākāro, uddhaccakukkuccamevetaṃ atthato. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato uddhaccakukkuccaṃ uppajjati. Tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, cetaso avūpasamo, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti.

Samādhisaṅkhāte pana cetaso vūpasame yonisomanasikārenassa pahānaṃ hoti. Tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, cetaso vūpasamo, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa anuppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa pahānāyā’’ti.

Apica cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti bahussutatā paripucchakatā vinaye pakataññutā vuddhasevitā kalyāṇamittatā sappāyakathāti. Bāhussaccenapi hi ekaṃ vā dve vā tayo vā cattāro vā pañca vā nikāye pāḷivasena atthavasena ca uggaṇhantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati. Kappiyākappiyaparipucchābahulassāpi, vinayapaññattiyaṃ ciṇṇavasibhāvatāya pakataññunopi, vuḍḍhe mahallakatthere upasaṅkamantassāpi, upālittherasadise vinayadhare kalyāṇamitte sevantassāpi uddhaccakukkuccaṃ pahīyati, ṭhānanisajjādīsu kappiyākappiyanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīne uddhaccakukkucce uddhaccassa arahattamaggena , kukkuccassa anāgāmimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Vicikicchāṭhānīyesu dhammesu ayonisomanasikārena vicikicchāya uppādo hoti. Vicikicchāṭhānīyā dhammā nāma punappunaṃ vicikicchāya kāraṇattā vicikicchāva. Tattha ayonisomanasikāraṃ bahulaṃ pavattayato vicikicchā uppajjati. Tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, vicikicchāṭhānīyā dhammā, tattha ayonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāyā’’ti (saṃ. ni. 

此外，有六种法可以导致懒惰的放弃：过度饮食的觉知、行走的变化、光明的念头、在空中居住、善友的交往、善言的讨论。在饮食过量的情况下，若吃了过量的食物，坐在夜间或白天的地方，若修习三藏法，懒惰就像大象一样降临；但是在饮水后，饮食适度的比丘则不会受到影响。由此可知，过度饮食的觉知也会导致懒惰的减弱。若在行走的过程中懒惰出现，转向其他方向时，夜晚观察月光、白天观察阳光，若在空中居住，像大迦叶长老那样修习的善友，懒惰也会减弱。在位置安定等方面，关于清净的讨论也会减弱。因此，佛陀说：“有六种法可以导致懒惰的放弃。”
通过这六种法，放弃的懒惰会通过阿罗汉的道而获得不再生起的状态。
心的无安宁因不正念而生起的烦恼。无安宁是指心的不安宁，烦恼就是这个意思。在那里，由于不正念的频繁出现，烦恼会生起。因此，佛陀说：“有，修行者们，心的无安宁，在那里因不正念的频繁活动，未生起的烦恼会生起，已生起的烦恼会更加严重。”
而在禅定的状态下，心的安宁因正念的观修而会导致其放弃。因此，佛陀说：“有，修行者们，心的安宁，在那里因正念的频繁活动，未生起的烦恼会被放弃，已生起的烦恼会被放弃。”
此外，有六种法可以导致烦恼的放弃：博学、善问、对戒律的了解、对长者的尊重、善友的交往、善言的讨论。即使是通过博学，若在四部经典中，因其意义的觉知，烦恼也会减弱。对于善问的频繁出现，若在戒律的规定中，因其显而易见的了解，尊重长者、敬重长者的修行者，像优波离长老那样修习的善友，烦恼也会减弱。在位置安定等方面，关于适当与不适当的讨论也会减弱。因此，佛陀说：“有六种法可以导致烦恼的放弃。”
通过这六种法，放弃的烦恼会通过烦恼的阿罗汉道、忧虑的无漏道而获得不再生起的状态。
在疑惑的法中，因不正念而生起的疑惑。疑惑的法是指因反复的疑惑而产生的疑惑。在那里，由于不正念的频繁出现，疑惑会生起。因此，佛陀说：“有，修行者们，疑惑的法，在那里因不正念的频繁活动，未生起的疑惑会生起，已生起的疑惑会更加严重。”（《增支部》5.232）

5.232).

Kusalādidhammesu yonisomanasikārena panassā pahānaṃ hoti, tenāha – ‘‘atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā sevitabbāsevitabbā dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. Tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro, anuppannāya vā vicikicchāya anuppādāya; uppannāya vā vicikicchāya pahānāyā’’ti.

Apica cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattanti bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti. Bāhussaccenapi hi ekaṃ vā…pe… pañca vā nikāye pāḷivasena ca atthavasena ca uggaṇhantassāpi vicikicchā pahīyati, tīṇi ratanāni ārabbha paripucchābahulassāpi, vinaye ciṇṇavasībhāvassāpi, tīsu ratanesu okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāpi, saddhādhimutte vakkalittherasadise kalyāṇamitte sevantassāpi vicikicchā pahīyati, ṭhānanisajjādīsu tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇanissitasappāyakathāyapi pahīyati. Tena vuttaṃ – ‘‘cha dhammā vicikicchāya pahānāya saṃvattantī’’ti. Imehi pana chahi dhammehi pahīnāya vicikicchāya sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hotīti pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcanīvaraṇapariggaṇhanena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha subhanimittaasubhanimittādīsu ayonisomanasikārayonisomanasikāravasena pañcasu nīvaraṇesu vuttāyeva nīharitabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha nīvaraṇapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā nīvaraṇapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

Nīvaraṇapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Khandhapabbavaṇṇanā

383. Evaṃ pañcanīvaraṇavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni pañcakkhandhavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha pañcasu upādānakkhandhesūti upādānassa khandhā upādānakkhandhā, upādānassa paccayabhūtā dhammapuñjā dhammarāsayoti attho. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge vuttā.

Iti rūpanti idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, na ito paraṃ rūpaṃ atthīti sabhāvato rūpaṃ pajānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana rūpādīni visuddhimagge khandhakathāyameva vuttāni. Iti rūpassa samudayoti evaṃ avijjāsamudayādivasena pañcahākārehi rūpassa samudayo. Iti rūpassa atthaṅgamoti evaṃ avijjānirodhādivasena pañcahākārehi rūpassa atthaṅgamo. Vedanādīsupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge udayabbayañāṇakathāya vutto.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ pañcakkhandhapariggaṇhanena attano vā dhammesu, parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo’’tiādīnaṃ pañcasu khandhesu vuttānaṃ paññāsāya lakkhaṇānaṃ vasena nīharitabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha khandhapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā khandhapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

Khandhapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Āyatanapabbavaṇṇanā



在善法等方面，通过正念的观修会导致其放弃。因此，佛陀说：“有，修行者们，有善法和不善法，有值得修习的法和不值得修习的法，有低劣的法和高尚的法，有黑暗和光明的法。在那里，因正念的频繁出现，未生起的疑惑不会生起；而已生起的疑惑会被放弃。”
此外，有六种法可以导致疑惑的放弃：博学、善问、对戒律的了解、对决策的频繁关注、善友的交往、善言的讨论。即使是通过博学，若在四部经典中，因其意义的觉知，疑惑也会减弱。对于善问的频繁出现，若在戒律的规定中，因其显而易见的了解，尊重长者、敬重长者的修行者，像瓦卡利长老那样修习的善友，疑惑也会减弱。在位置安定等方面，关于三种宝的讨论也会减弱。因此，佛陀说：“有六种法可以导致疑惑的放弃。”
通过这六种法，放弃的疑惑会通过入流的道而获得不再生起的状态。
因此，内心的安宁就是这样，通过五种障碍的观察，观察自己或他人的法，观察自己或他人的时机，内心安住于法。关于产生和灭尽的法，善与不善的对象等，因不正念和正念的观修，五种障碍的描述都已经说明。接下来就按这种方式进行。因为在这里，障碍的描述是痛苦的真相，因此应当了解障碍的描述的比丘的出路。其余的也是如此。
障碍的部分已完成。
五蕴的部分说明
因此，通过五种障碍的观察，接下来将再次通过五蕴进行说明。这里的五蕴是指对五蕴的执着，执着的法是执着的法的聚集，法的集合体。这里的概括是这样的。详细的五蕴的讨论在《清净道》中已经说明。
因此，色是指这个色，只有这个色，而没有其他的色，这就是本质上的色。对感觉等也是如此。这里的概括是这样的，详细的色等的讨论在《清净道》的五蕴的讨论中已经说明。色的生起是这样的，通过无明的生起等五种方式，色的生起是这样的。色的灭尽是这样的，通过无明的灭尽等五种方式，色的灭尽是这样的。对感觉等也是如此。这里的概括是这样的，详细的讨论在《清净道》的生灭智慧的讨论中已经说明。
因此，内心的安宁就是这样，通过五蕴的观察，观察自己或他人的法，观察自己或他人的时机，内心安住于法。关于产生和灭尽的法，在这里的五蕴的描述应当被理解。接下来就按这种方式进行。因为在这里，五蕴的描述是痛苦的真相，因此应当了解五蕴的描述的比丘的出路。其余的也是如此。
五蕴的部分已完成。

384. Evaṃ pañcakkhandhavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni āyatanavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesūti cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo manoti imesu chasu ajjhattikesu, rūpaṃ saddo gandho raso phoṭṭhabbo dhammoti imesu chasu bāhiresu. Cakkhuñca pajānātīti cakkhupasādaṃ yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Rūpe ca pajānātīti bahiddhā catusamuṭṭhānikarūpañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti. Yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojananti yañca taṃ cakkhuṃ ceva rūpe cāti ubhayaṃ paṭicca. Kāmarāgasaṃyojanaṃ paṭigha, māna, diṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāsa, bhavarāga, issā, macchariya, avijjāsaṃyojananti dasavidhaṃ saṃyojanaṃ uppajjati, tañca yāthāvasarasalakkhaṇavasena pajānāti.

Kathaṃ panetaṃ uppajjatīti? Cakkhudvāre tāva āpāthagataṃ iṭṭhārammaṇaṃ kāmassādavasena assādayato abhinandato kāmarāgasaṃyojanaṃ uppajjati. Aniṭṭhārammaṇe kujjhato paṭighasaṃyojanaṃ uppajjati. ‘‘Ṭhapetvā maṃ ko añño etaṃ ārammaṇaṃ vibhāvetuṃ samattho atthī’’ti maññato mānasaṃyojanaṃ uppajjati. Etaṃ rūpārammaṇaṃ niccaṃ dhuvanti gaṇhato diṭṭhisaṃyojanaṃ uppajjati. ‘‘Etaṃ rūpārammaṇaṃ satto nu kho, sattassa nu kho’’ti vicikicchato vicikicchāsaṃyojanaṃ uppajjati. ‘‘Sampattibhave vata no idaṃ sulabhaṃ jāta’’nti bhavaṃ patthentassa bhavarāgasaṃyojanaṃ uppajjati. ‘‘Āyatimpi evarūpaṃ sīlabbataṃ samādiyitvā sakkā laddhu’’nti sīlabbataṃ samādiyantassa sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ uppajjati. ‘‘Aho vata taṃ rūpārammaṇaṃ aññe na labheyyu’’nti usūyato issāsaṃyojanaṃ uppajjati. Attanā laddhaṃ rūpārammaṇaṃ aññassa maccharāyato macchariyasaṃyojanaṃ uppajjati. Sabbeheva sahajātaaññāṇavasena avijjāsaṃyojanaṃ uppajjati.

Yathā ca anuppannassāti yena kāraṇena asamudācāravasena anuppannassa tassa dasavidhassāpi saṃyojanassa uppādo hoti, tañca kāraṇaṃ pajānāti. Yathā ca uppannassāti appahīnaṭṭhena pana samudācāravasena vā uppannassa tassa dasavidhassāpi saṃyojanassa yena kāraṇena pahānaṃ hoti, tañca kāraṇaṃ pajānāti. Yathā ca pahīnassāti tadaṅgavikkhambhanappahānavasena pahīnassāpi tassa dasavidhassa saṃyojanassa yena kāraṇena āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Kena kāraṇena panassa āyatiṃ anuppādo hoti? Diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyabhedassa tāva pañcavidhassa saṃyojanassa sotāpattimaggena āyatiṃ anuppādo hoti. Kāmarāgapaṭighasaṃyojanadvayassa oḷārikassa sakadāgāmimaggena, aṇusahagatassa anāgāmimaggena, mānabhavarāgāvijjāsaṃyojanattayassa arahattamaggena āyatiṃ anuppādo hoti. Sotañca pajānāti sadde cātiādīsupi eseva nayo. Apicettha āyatanakathā vitthārato visuddhimagge āyatananiddese vuttanayeneva veditabbā.


因此，通过五蕴的观察，现在将再次通过六处进行说明。这里的六处是指六个内外的处所：眼、耳、鼻、舌、身体、心。对于这六个内处，色、声、香、味、触、法则是这六个外处。关于眼的觉知是指对眼的明晰，依照其特征的觉知。关于色的觉知是指对外部的色的明晰，依照其特征的觉知。因这两者的相互依存而生起的束缚，即是眼和色的相互依存。欲望的束缚、反感、我执、见解、疑惑、戒律的执着、存在的欲望、嫉妒、吝啬、无明的束缚，这十种束缚会生起，并依照其特征而被觉知。
那么，这些是如何生起的呢？当眼门所接触的可欲对象被享受时，由于欲望的欢喜，欲望的束缚就生起了。若是不可欲的对象，愤怒的束缚就生起。“除了我，还有谁能够解释这个对象呢？”这种想法生起时，便会生起我执的束缚。若认为“这个色的对象是永恒、不变的”，则会生起见解的束缚。“这个色的对象究竟是有生命的呢，还是没有生命的呢？”这种疑惑生起时，疑惑的束缚就生起。“只要有这种存在的状态，这样的获得就一定是容易的。”这种渴望生起时，存在的欲望的束缚就生起。“即便是这样的修行，依靠戒律也能获得。”这种执着生起时，戒律的执着的束缚就生起。“哎呀，这个色的对象，其他人可能无法获得。”这种嫉妒的想法生起时，嫉妒的束缚就生起。通过自己获得的色的对象，因吝啬而生起的吝啬的束缚就生起。所有这些都依赖于无明的束缚而生起。
关于未生起的束缚，因不善的行为而未生起的十种束缚会生起，这一点应当被觉知。关于已生起的束缚，因轻微的放弃而生起的十种束缚会被放弃，这一点也应当被觉知。关于被放弃的束缚，因放弃的行为而放弃的十种束缚会通过不再生起的状态而获得，这一点也应当被觉知。是什么原因导致其不再生起呢？对见解、疑惑、戒律的执着、吝啬的束缚，这五种束缚通过入流的道而不再生起。欲望与反感的两种束缚通过粗重的轮回道而不再生起，微细的束缚通过不再回归的道而不再生起，关于我执、存在的欲望和无明的三种束缚通过阿罗汉的道而不再生起。这种方式在耳、声等方面也是如此。此处的处所的讨论应当依照《清净道》的处所的说明而被理解。


Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ ajjhattikāyatanapariggaṇhanena attano vā dhammesu bāhirāyatanapariggaṇhanena parassa vā dhammesu, kālena vā attano, kālena vā parassa dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha ‘‘avijjāsamudayā cakkhusamudayo’’ti rūpāyatanassa rūpakkhandhe, arūpāyatanesu manāyatanassa viññāṇakkhandhe, dhammāyatanassa sesakkhandhesu vuttanayena nīharitabbā. Lokuttaradhammā na gahetabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha āyatanapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā āyatanapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

Āyatanapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā

385. Evaṃ cha ajjhattikabāhirāyatanavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni bojjhaṅgavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha bojjhaṅgesūti bujjhanakasattassa aṅgesu. Santanti paṭilābhavasena saṃvijjamānaṃ. Satisambojjhaṅganti satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅgaṃ. Ettha hi sambujjhati āraddhavipassakato paṭṭhāya yogāvacaroti sambodhi. Yāya vā so satiādikāya sattadhammasāmaggiyā sambujjhati kilesaniddāto uṭṭhāti, saccāni vā paṭivijjhati, sā dhammasāmaggī sambodhi. Tassa sambodhissa, tassā vā sambodhiyā aṅganti sambojjhaṅgaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘satisaṅkhātaṃ sambojjhaṅga’’nti. Sesasambojjhaṅgesupi imināva nayena vacanattho veditabbo.

Asantanti appaṭilābhavasena avijjamānaṃ. Yathā ca anupannassātiādīsu pana satisambojjhaṅgassa tāva ‘‘atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 

因此，内心的安宁就是这样，通过内处和外处的观察，观察自己或他人的法，观察自己或他人的时机，内心安住于法。关于生起和灭尽的法，因无明的生起而生起的眼的生起，因无色的处而生起的意识的生起，因法的处而生起的其他聚集的法，均应依照所述的方式来理解。超越世俗的法不应被把握。接下来就按这种方式进行。因为在这里，处的描述是痛苦的真相，因此应当了解处的描述的比丘的出路。其余的也是如此。
处的部分已完成。
觉醒因的部分说明
因此，通过六个内外的处所的观察，现在将再次通过觉醒因进行说明。这里的觉醒因是指觉醒的众生的因素。安宁是指通过获得而存在的。觉醒的安宁是指有觉知的觉醒因。在这里，觉醒是指从已发起的正观开始的修行者所获得的。通过正念等七种法的聚合而觉醒，或是通过觉知真理而觉醒，或是通过觉知法的聚合而觉醒。由此可知，觉醒因是指觉醒的因素。因此，佛陀说：“有觉知的觉醒因。”
不存在的则是指因缺乏获得而不存在的。关于未生起的觉醒因等方面，佛陀也说：“有，修行者们，有觉醒因的法，在那里因正念的频繁出现，未生起的觉醒因会生起，已生起的觉醒因会更加增长。”（《增支部》）

5.232) evaṃ uppādo hoti. Tattha satiyeva satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. Yonisomanasikāro vuttalakkhaṇoyeva. Taṃ tattha bahulaṃ pavattayato satisambojjhaṅgo uppajjati.

Apica cattāro dhammā satisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti satisampajaññaṃ muṭṭhassatipuggalaparivajjanatā upaṭṭhitassatipuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Abhikkantādīsu hi sattasu ṭhānesu satisampajaññena, bhattanikkhittakākasadise muṭṭhassatipuggale parivajjanena, tissadattattheraabhayattherasadise upaṭṭhitassatipuggale sevanena, ṭhānanisajjādīsu satisamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatāya ca satisambojjhaṅgo uppajjati. Evaṃ catūhi kāraṇehi uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Dhammavicayasambojjhaṅgassa pana ‘‘atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā…pe… kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti.

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti paripucchakatā vatthuvisadakiriyā indriyasamattapaṭipādanā duppaññapuggalaparivajjanā paññavantapuggalasevanā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā tadadhimuttatāti. Tattha paripucchakatāti khandhadhātuāyatanaindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgasamathavipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā ussannadosañceva sedamalamakkhitañca, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiravatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Tasmā kesādichedāpanena uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi sarīrasallahukabhāvakaraṇena ucchādananahāpanena ca ajjhattikavatthu visadaṃ kātabbaṃ. Sūcikammadhovanarajanaparibhaṇḍakaraṇādīhi bāhiravatthu visadaṃ kātabbaṃ. Etasmiñhi ajjhattikabāhire vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ aparisuddhāni dīpakapallavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Tena vuttaṃ ‘‘vatthuvisadakiriyā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattatī’’ti.


因此，生起是这样的。在这里，唯有正念是觉醒因的法。正念的特征就是所述的要素。因其频繁的显现，觉醒因便会生起。
此外，有四种法可以导致觉醒因的生起：对正念的充分理解、对无明的避免、对正念的修习、对正念的专注。在这七个地方，因对正念的充分理解而生起，因对无明的避免而生起，因对正念的修习而生起，因对正念的专注而生起，因坐禅等的修习而生起。通过这四个原因，生起的觉醒因会通过阿罗汉的道而获得圆满。
关于法的观察觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，有善法和不善法……有低劣和高尚的法，在那里因正念的频繁出现，未生起的法的观察觉醒因会生起，已生起的法的观察觉醒因会更加增长。”
此外，有七种法可以导致法的观察觉醒因的生起：善问、明确的行为、对感官的适度修习、对无智者的避免、对有智慧者的修习、对深奥的智慧的反省、对正念的专注。在这里，善问是指对五蕴、元素、处、感官、力量、觉醒因、道、禅定、正念等的含义进行充分的询问。明确的行为是指内外处的清晰化。当身体的头发、毛发长得很长，身体上有污垢和污垢的迹象时，内部的处就会变得不清晰、不干净。当衣物陈旧、肮脏、有异味，卧具肮脏时，外部的处就会变得不清晰、不干净。因此，通过修剪头发、清洗身体、保持身体轻盈、遮蔽身体、清洗衣物等，内部的处应当保持清晰。通过清洗器具、洗涤衣物等，外部的处应当保持清晰。在这种情况下，内部和外部的处如果不清晰，心识的觉知也会不清晰、不纯净，像是未清洗的灯芯上升的火焰一样。不清晰的情况下，内部和外部的处所生起的心识的觉知也不清晰、不纯净，像是未清洗的灯芯上升的火焰一样。正因为如此，佛陀说：“明确的行为是导致法的观察觉醒因的生起。”


Indriyasamattapaṭipādanā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā, yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño mudhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Cittuppādamatteneva kusalaṃ hotīti atidhāvitvā dānādīni akaronto niraye uppajjati. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati. Balavavīriyaṃ mandasamādhiṃ vīriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti.

Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evaṃ saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti. Vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti. Ubhinnaṃ pana samatāyapi appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato, kosajjapakkhikena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca, sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā. Tenāha – ‘‘sati ca pana sabbatthikā vuttā bhagavatā, kiṃ kāraṇā? Cittañhi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānā ca sati, na vinā satiyā cittassa paggahaniggaho hotī’’ ti. Duppaññapuggalaparivajjanā nāma khandhādibhede anogāḷhapaññānaṃ dummedhapuggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Paññavantapuggalasevanā nāma samapaññāsalakkhaṇapariggāhikāya udayabbayapaññāya samannāgatapuggalasevanā. Gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā nāma gambhīresu khandhādīsu pavattāya gambhīrapaññāya pabhedapaccavekkhaṇā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu dhammavicayasambojjhaṅgasamuṭṭhāpanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittatā. Evaṃ uppannassa pannassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Vīriyasambojjhaṅgassa ‘‘atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti.


感官的适度修习是指对信等感官的适度培养。如果信的感官强大，而其他感官微弱，则精进的感官无法发挥作用，正念的感官无法维持，定的感官无法专注，智慧的感官无法显现。因此，应当通过观察法的本性，或者通过对正念的专注来提升信的感官。这里提到的瓦克利长老的例子就是一个说明。如果精进的感官强大，则信的感官无法进行决策，其他感官也无法发挥各自的作用。因此，应当通过安宁等的修习来提升它。在这里，也应当展示索那长老的例子。如此，其他感官在一个强大感官的情况下，其它感官在各自的作用上应当被理解为无能。
特别地，在这里，信和智慧的感官以及定与精进的感官是相互称赞的。强大的信者往往智慧微弱，心中充满疑虑。强大的智慧者往往信念微弱，像生病的人一样，处于无所作为的状态。仅仅凭借心的生起就能获得善法，若不努力行善则会堕入地狱。两者在同一事物中都感到安心。强大的定却会被微弱的精进所压制，因而懈怠就会压倒它。强大的精进则会压倒微弱的定。定与精进是相互关联的，若一方被另一方所压制，则无法获得安宁。因此，两者应当保持平衡。只有在两者平衡的情况下，心的集中才能实现。
此外，对于修习定的修行者，即使信也会显得强大。如此，怀有信心的人会获得心的集中。对于修习定与智慧的人而言，心的专注是强大的。这样，他就会获得心的集中。对于修习观的修行者，智慧是强大的。这样，他就能获得特征的明辨。即便两者达到平衡，心的集中依然会实现。正念在各处都是强大的。正念能保护心免于因信、精进、智慧的干扰而产生的动摇，也能保护心免于因定的懈怠而产生的动摇。因此，正念在所有的事物中都应当被重视，像盐和香料一样，在所有的行为中都应当被重视，在所有的国王事务中都应当被重视。因此，佛陀说：“正念在各处被提及，为什么呢？因为心的集中依赖于正念的保护，若没有正念，心的掌控就无法实现。”
对无智者的避免是指对五蕴等的无明的避免。对有智慧者的修习是指对智慧的特征的把握，以及对生灭智慧的修习。对深奥的智慧的反省是指在深奥的五蕴等中进行的深刻智慧的反思。对正念的专注是指在安静的状态下，通过观察法的本性而生起的觉醒因。因而，生起的智慧会通过阿罗汉的道而获得圆满。
关于精进的觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，有开始的法、放弃的法、努力的法，在那里因正念的频繁出现，未生起的精进的觉醒因会生起，已生起的精进的觉醒因会更加增长。”


Apica ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti apāyabhayapaccavekkhaṇatā ānisaṃsadassāvitā gamanavīthipaccavekkhaṇatā piṇḍapātāpacāyanatā dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā satthumahattapaccavekkhaṇatā jātimahattapaccavekkhaṇatā sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇatā kusītapuggalaparivajjanatā āraddhavīriyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti.

Tattha nirayesu pañcavidhabandhanakammakāraṇato paṭṭhāya mahādukkhānubhavanakālepi, tiracchānayoniyaṃ jālakhipanakumīnādīhi gahitakālepi, pājanakaṇṭakādippahāratunnassa sakaṭavahanādikālepi, pettivisaye anekānipi vassasahassāni ekaṃ buddhantarampi khuppipāsāhi āturībhūtakālepi, kālakañcikaasuresu saṭṭhihatthaasītihatthappamāṇena aṭṭhicammamatteneva attabhāvena vātātapādidukkhānubhavanakālepi na sakkā vīriyasambojjhaṅgaṃ uppādetuṃ, ayameva te bhikkhu kālo vīriyakaraṇāyāti evaṃ apāyabhayaṃ paccavekkhantassāpi vīriyasambojjhaṅgo uppajjati.

Na sakkā kusītena navalokuttaradhammaṃ laddhuṃ, āraddhavīriyeneva sakkā ayamānisaṃso vīriyassāti evaṃ ānisaṃsadassāvinopi uppajjati. Sabbabuddhapaccekabuddhamahāsāvakehi te gatamaggo gantabbo, so ca na sakkā kusītena gantunti evaṃ gamanavīthiṃ paccavekkhantassāpi uppajjati. Ye taṃ piṇḍapātādīhi upaṭṭhahanti, ime te manussā neva ñātakā, na dāsakammakarā, nāpi taṃ nissāya jīvissāmāti te paṇītāni cīvarādīni denti. Atha kho attano kārānaṃ mahapphalataṃ paccāsīsamānā denti. Satthārāpi ‘‘ayaṃ ime paccaye paribhuñjitvā kāyadaḷhībahulo sukhaṃ viharissatī’’ti na evaṃ sampassatā tuyhaṃ paccayā anuññātā. Atha kho ‘‘ayaṃ ime paribhuñjamāno samaṇadhammaṃ katvā vaṭṭadukkhato muccissatī’’ti te paccayā anuññātā, so dāni tvaṃ kusīto viharanto na taṃ piṇḍaṃ apacāyissati. Āraddhavīriyasseva hi piṇḍapātāpacāyanaṃ nāma hotīti evaṃ piṇḍapātāpacāyanaṃ paccavekkhantassāpi uppajjati ayyamittattherassa viya.

Thero kira kassakaleṇe nāma paṭivasati. Tassa ca gocaragāme ekā mahāupāsikā theraṃ puttaṃ katvā paṭijaggati. Sā ekadivasaṃ araññaṃ gacchantī dhītaraṃ āha – ‘‘amma, asukasmiṃ ṭhāne purāṇataṇḍulā, asukasmiṃ sappi, asukasmiṃ khīraṃ, asukasmiṃ phāṇitaṃ, tava bhātikassa ayyamittassa āgatakāle bhattaṃ pacitvā khīrasappiphāṇitehi saddhiṃ dehi, tvañca bhuñjeyyāsi. Ahaṃ pana hiyyo pakkapārivāsikabhattaṃ kañjiyena bhuttāmhī’’ti. Divā kiṃ bhuñjissasi ammā,ti? Sākapaṇṇaṃ pakkhipitvā kaṇataṇḍulehi ambilayāguṃ pacitvā ṭhapehi ammā,ti.


此外，有十一种法可以导致精进的觉醒因的生起：对堕落的恐惧的反思、对利益的观察、对行走的反思、对乞食的反思、对遗产的重大观察、对导师的重大观察、对出生的重大观察、对同修的重大观察、对懒惰者的避免、对努力者的修习、对正念的专注。
在此，因五种束缚的因而生起，尽管在经历极大的痛苦时，或在被畜生所捕获时，或在被刺痛的状态下，或在饿鬼道中经历数千年，甚至在时间的限制下，仅凭身体的存在而经历风、热等的痛苦时，精进的觉醒因也无法生起。因此，修行者在此时思考“这是我努力的时机”，即使在反思堕落的恐惧时，精进的觉醒因也会生起。
懒惰者无法获得新的超越世俗的法，只有通过努力，才能获得这些利益。因此，反思利益的观察也会生起。所有的佛、独觉佛和大声闻者都走过这条路，而懒惰者无法走这条路，因此，对行走的反思也会生起。那些通过乞食等来维持生活的人，他们既不是亲戚，也不是奴仆，亦不是依赖他人而生存的人，而是根据自己的因果法则来给予丰厚的供养。于是，他们根据自己的因果法则给予丰厚的供养。导师也说：“这些人在享用这些供养后，身体将会健康地生活。”而不是这样看待：“这些人在享用这些供养后，因修行而解脱于苦难。”因此，若懒惰而生活，就无法享用这些供养。只有通过努力，乞食的供养才会被接受，这样，反思乞食的过程也会生起，类似于米提长老的情况。
长老据说住在卡萨卡莱那地方。在他的居住地，有一位大居士照顾着长老的儿子。有一天，她在去森林的路上对女儿说：“母亲，在某个地方有旧的稻谷，在某个地方有油，在某个地方有牛奶，在某个地方有果子，等你兄弟阿米塔到达时，煮好饭与牛奶和果子一起给他，你也可以吃。”然后她问：“母亲，你今天吃什么？”她说：“把叶子放进去，用米煮成粥，放在锅里。”


Thero cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharantova taṃ saddaṃ sutvā attānaṃ ovadi ‘‘mahāupāsikā kira kañjiyena pārivāsikabhattaṃ bhuñji, divāpi kaṇapaṇṇambilayāguṃ bhuñjissati , tuyhaṃ atthāya pana purāṇataṇḍulādīni ācikkhati, taṃ nissāya kho panesā neva khettaṃ na vatthuṃ na bhattaṃ na vatthaṃ paccāsīsati, tisso pana sampattiyo patthayamānā deti, tvaṃ etissā tā sampattiyo dātuṃ sakkhissasi, na sakkhissasīti, ayaṃ kho pana piṇḍapāto tayā sarāgena sadosena samohena na sakkā gaṇhitu’’nti pattaṃ thavikāya pakkhipitvā gaṇṭhikaṃ muñcitvā nivattitvā kassakaleṇameva gantvā pattaṃ heṭṭhāmañce cīvaraṃ cīvaravaṃse ṭhapetvā ‘‘arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’’ti vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā nisīdi. Dīgharattaṃ appamatto hutvā nivutthabhikkhu vipassanaṃ vaḍḍhetvā purebhattameva arahattaṃ patvā vikasamānamiva padumaṃ mahākhīṇāsavo sitaṃ karontova nisīdi. Leṇadvāre rukkhamhi adhivatthā devatā –

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisā’’ti. –

Udānaṃ udānetvā ‘‘bhante, piṇḍāya paviṭṭhānaṃ tumhādisānaṃ arahantānaṃ bhikkhaṃ datvā mahallakitthiyo dukkhā muccissantī’’ti āha. Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā kālaṃ olokento ‘‘pātoyevā’’ti ñatvā pattacīvaramādāya gāmaṃ pāvisi.

Dārikāpi bhattaṃ sampādetvā ‘‘idāni me bhātā āgamissati, idāni āgamissatī’’ti dvāraṃ olokayamānā nisīdi. Sā there gharadvāraṃ sampatte pattaṃ gahetvā sappiphāṇitayojitassa khīrapiṇḍapātassa pūretvā hatthe ṭhapesi. Thero ‘‘sukhaṃ hotū’’ti anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sāpi taṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Therassa hi tadā ativiya parisuddho chavivaṇṇo ahosi, vippasannāni indriyāni, mukhaṃ bandhanā pavuttatālapakkaṃ viya ativiya virocittha.

Mahāupāsikā araññā āgantvā ‘‘kiṃ, amma, bhātiko te āgato’’ti pucchi. Sā sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi. Upāsikā ‘‘ajja mama puttassa pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta’’nti ñatvā ‘‘abhiramati te, amma, bhātā buddhasāsane, na ukkaṇṭhatī’’ti āha.

Mahantaṃ kho panetaṃ satthudāyajjaṃ yadidaṃ satta ariyadhanāni nāma, taṃ na sakkā kusītena gahetuṃ. Yathā hi vippaṭipannaṃ puttaṃ mātāpitaro ‘‘ayaṃ amhākaṃ aputto’’ti paribāhiraṃ karonti, so tesaṃ accayena dāyajjaṃ na labhati, evaṃ kusītopi idaṃ ariyadhanadāyajjaṃ na labhati, āraddhavīriyova labhatīti dāyajjamahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Mahā kho pana te satthā, satthuno hi te mātukucchismiṃ paṭisandhigaṇhanakālepi abhinikkhamanepi abhisambodhiyampi dhammacakkappavattanayamakapāṭihāriyadevorohanaāyusaṅkhāravossajjanesupi parinibbānakālepi dasasahassilokadhātu akampittha, yuttaṃ nu te evarūpassa satthu sāsane pabbajitvā kusītena bhavitunti evaṃ satthumahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Jātiyāpi tvaṃ idāni na lāmakajātiko, asambhinnāya mahāsammatapaveṇiyā āgataukkākarājavaṃse jātosi, suddhodanamahārājassa ca mahāmāyādeviyā ca nattā, rāhulabhaddassa kaniṭṭho, tayā nāma evarūpena jinaputtena hutvā na yuttaṃ kusītena viharitunti evaṃ jātimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.


长老穿上袈裟，正准备取钵时，听到这个声音，便自我劝诫：“大居士似乎在吃粥，白天也会吃叶子煮的粥，而你却告诉她关于旧稻谷等的事情。然而，她并不依赖田地、物品、饭食或衣物，而是渴望三种财富。你是否能够给予她这些财富？你似乎无法做到。”于是他将钵放入袋中，放下背包，转身走向卡萨卡莱，来到一处低矮的地方，把钵和袈裟放下，心中坚定：“在获得阿罗汉果之前，我不会离开。”他长久以来保持警觉，回忆过去的修行，最终获得了阿罗汉果，像盛开的莲花一样，安静地坐着。
在山洞的门口，树上有天神在守护着，唱道：“我向你致敬，伟大的人；我向你致敬，最优秀的人；你已断尽了烦恼，成为了值得尊敬的。”长老听到这些，便说道：“尊者，像我们这样的阿罗汉，给你们施舍食物，年老的女人们会因此而解脱。”长老站起身，打开门，观察时间，知晓“正是在早晨”，于是带着钵和袈裟走入村庄。
小女孩准备好食物，心想：“现在我的兄弟要来了，现在他要来了。”她一边观察门口，一边坐着。当长老到达家门口时，她拿起钵，装满了加了牛奶的米饭，放在手中。长老祝愿她“愿你幸福”，然后离开。她也一直在注视着他。那时，长老的容颜极为清净，五官清晰，面容如同阳光照耀下的白色莲花。
大居士来到森林，问道：“母亲，你的兄弟来了没有？”她将所有的事情都告诉了她。居士知道：“今天我儿子要出家了。”于是她说：“你放心吧，母亲，你的兄弟在佛法中修行，不会感到厌倦。”
然而，这位导师的教导是如此的深远，那些七个高贵的财富是无法通过懒惰来获得的。就如同父母对失去的孩子感到失落，他们会说：“这是我们的儿子。”因此，这个孩子不会获得继承权，同样，懒惰者也无法获得这高贵的财富，只有通过努力，才能获得。
然而，确实是你们的导师，因他在母亲的怀抱中出生，甚至在出家时、成道时、转法轮时、降神时、放弃生命时，十万亿世界都未曾动摇。因此，思考导师的伟大也是会生起的。
而你如今不是卑微的种族，乃是来自无障碍的伟大王族，母亲是净饭王的妻子，父亲是摩耶女，拉胡拉的弟弟，作为这样的胜者之子，怎么能懒惰地生活呢？因此，思考出生的伟大也会生起。


Sāriputtamahāmoggallānā ceva asīti ca mahāsāvakā vīriyeneva lokuttaradhammaṃ paṭivijjhiṃsu, tvaṃ etesaṃ sabrahmacārīnaṃ maggaṃ paṭipajjasi, na paṭipajjasīti evaṃ sabrahmacārimahattaṃ paccavekkhatopi uppajjati.

Kucchiṃ pūretvā ṭhitaajagarasadise vissaṭṭhakāyikacetasikavīriye kusītapuggale parivajjantassāpi āraddhavīriye pahitatte puggale sevantassāpi ṭhānanisajjādīsu vīriyuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Pītisambojjhaṅgassa ‘‘atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti . Tattha pītiyeva pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma. Tassā uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

Apica ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti buddhānussati, dhamma, saṅgha , sīla, cāga, devatānussati upasamānussati lūkhapuggalaparivajjanatā siniddhapuggalasevanatā pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Buddhaguṇe anussarantassāpi hi yāva upacārā sakalasarīraṃ pharamāno pītisambojjhaṅgo uppajjati, dhammasaṅghaguṇe anussarantassāpi, dīgharattaṃ akhaṇḍaṃ katvā rakkhitaṃ catupārisuddhisīlaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi dasasīlaṃ pañcasīlaṃ pañcavekkhantassāpi, dubbhikkhabhayādīsu paṇītabhojanaṃ sabrahmacārīnaṃ datvā ‘‘evaṃ nāma adamhā’’ti cāgaṃ paccavekkhantassāpi, gihinopi evarūpe kāle sīlavantānaṃ dinnadānaṃ paccavekkhantassāpi, yehi guṇehi samannāgatā devatā devattaṃ pattā, tathārūpānaṃ guṇānaṃ attani atthitaṃ paccavekkhantassāpi, samāpattiyā vikkhambhitā kilesā saṭṭhipi sattatipi vassāni na samudācarantīti paccavekkhantassāpi, cetiyadassanabodhidassanatheradassanesu asakkaccakiriyāya saṃsūcitalūkhabhāve buddhādīsu pasādasinehābhāvena gadrabhapiṭṭhe rajasadise lūkhapuggale parivajjantassāpi, buddhādīsu pasādabahule muducitte siniddhapuggale sevantassāpi, ratanattayaguṇaparidīpake pasādanīyasuttante paccavekkhantassāpi, ṭhānanisajjādīsu pītiuppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Passaddhisambojjhaṅgassa ‘‘atthi, bhikkhave, kāyapassaddhi cittapassaddhi, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti.


沙利普特和摩诃目犍连以及八十位大声闻，因精进而领悟了超越世俗的法。你在这些同修中走上了道路，而不是停留在原地，因此思考同修的伟大也会生起。
在填满腹部后，站立如蛇般，具备超凡的身体和心灵的精进，远离懒惰者，服务于努力不懈的人，因而为了在位置和安坐中生起精进的觉醒因，心中保持警觉也会生起。如此生起的，因阿罗汉果的修习而获得圆满。
关于喜的觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，关于喜的觉醒因的法，有正念的频繁出现，这种法是未生起的喜的觉醒因的生起，或者是已生起的喜的觉醒因的增长，因而导致圆满的修习。”在这里，喜本身就是关于喜的觉醒因的法。其生起的正念称为正念的正念。
此外，有十一种法可以导致喜的觉醒因的生起：对佛的回忆、对法的回忆、对僧的回忆、对戒的回忆、对舍的回忆、对天神的回忆、对安宁的回忆、对懒惰者的避免、对努力者的修习、对美德的观察、对自我反省。因回忆佛的功德而生起的，直到获得安宁，整个身体都会感受到喜的觉醒因的生起；因回忆法和僧的功德而生起的，经过长久的保护，观察四种清净的戒律也会生起；即使在家中，回忆十种戒律和五种戒律也会生起；在面对饥荒等的威胁时，给予同修美味的食物，反思“这就是舍”，也会生起；即使在家中，在这样的时刻，给予有美德的人施舍的反思也会生起；那些具备这些功德的天神，能获得天界的回忆；同样，思考这些功德的存在也会生起；因心灵的集中而抑制的烦恼，甚至六十年、七十年也不会生起；因此，思考这些法也会生起。在对圣地、菩提树、长老的观察中，因无法行动而导致的懒惰，远离佛等的欢喜，反而能在欢喜中服务于心灵清净的人，反思宝三种的功德，思考美德的法也会生起。如此生起的，因阿罗汉果的修习而获得圆满。
关于安宁的觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，身体的安宁和心灵的安宁，那里有正念的频繁出现，这种法是未生起的安宁的觉醒因的生起，或者是已生起的安宁的觉醒因的增长，因而导致圆满的修习。”


Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti paṇītabhojanasevanatā utusukhasevanatā iriyāpathasukhasevanatā majjhattapayogatā sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā passaddhakāyapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Paṇītañhi siniddhaṃ sappāyabhojanaṃ bhuñjantassāpi, sītuṇhesu ca utūsu ṭhānādīsu ca iriyāpathesu sappāyautuñca iriyāpathañca sevantassāpi passaddhi uppajjati. Yo pana mahāpurisajātiko sabbautuiriyāpathakkhamo hoti, na taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa sabhāgavisabhāgatā atthi, tasseva visabhāge utuiriyāpathe vajjetvā sabhāge sevantassa uppajjati. Majjhattapayogo vuccati attano ca parassa ca kammassakatāpaccavekkhaṇā. Iminā majjhattapayogena uppajjati. Yo leḍḍudaṇḍādīhi paraṃ viheṭhayamāno vicarati, evarūpaṃ sāraddhakāyaṃ puggalaṃ parivajjantassāpi, saṃyatapādapāṇiṃ passaddhakāyaṃ puggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu passaddhiuppādanatthāya ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Samādhisambojjhaṅgassa ‘‘atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro, anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti. Tattha samathova samathanimittaṃ avikkhepaṭṭhena ca abyagganimittanti.

Apica ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti vatthuvisadakiriyatā indriyasamattapaṭipādanatā nimittakusalatā samaye cittassa paggaṇhanatā samaye cittassa niggaṇhanatā samaye sampahaṃsanatā samaye ajjhupekkhanatā asamāhitapuggalaparivajjanatā samāhitapuggalasevanatā jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā tadadhimuttatāti. Tattha vatthuvisadakiriyatā ca indriyasamattapaṭipādanatā ca vuttanayeneva veditabbā.

Nimittakusalatā nāma kasiṇanimittassa uggahaṇakusalatā. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa paggaṇhanaṃ. Samaye cittassa paggaṇhanatāti yasmiṃ samaye āraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tasmiṃ samaye passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgasamuṭṭhāpanena tassa niggaṇhanaṃ. Samaye sampahaṃsanatāti yasmiṃ samaye cittaṃ paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ hoti, tasmiṃ samaye aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti . Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jāti jarā byādhi maraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Ratanattayaguṇānussaraṇena ca pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati ‘‘samaye sampahaṃsanatā’’ti.


此外，有七种法可以导致安宁的觉醒因的生起：享用美味的食物、享受舒适的气候、享受适宜的行走方式、中道的修习、远离懒惰者、服务于安宁者，以及对这些法的反思。因享用美味的、清新的食物而生起的，即使在寒冷和热的地方，以及在适宜的行走方式中，安宁也会生起。若是伟大的人，能够适应所有的行走方式，则不应将其视为此法。若具备某种特质，则在不适合的行走方式中，远离适合的人时，也会生起安宁。中道的修习指的是对自身和他人所作的行为的反思。通过这种中道的修习而生起。若用棍棒等去攻击他人，远离这样的有决心的人，服务于安宁的人，因在位置和安坐中的安宁而生起的，心中保持警觉也会生起。如此生起的，因阿罗汉果的修习而获得圆满。
关于定的觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，平静的象征和不动的象征，那里有正念的频繁出现，这种法是未生起的定的觉醒因的生起，或者是已生起的定的觉醒因的增长，因而导致圆满的修习。”在这里，平静的象征是指平静的象征，以及不动的象征。
此外，有十一种法可以导致定的觉醒因的生起：对法的清晰理解、对感官的控制、对象征的熟练掌握、对心的把握、对心的控制、对心的安宁、对心的观察、远离不专注的人、服务于专注的人、对禅定解脱的反思，以及对这些法的反思。在这里，法的清晰理解和对感官的控制应当如前所述理解。
象征的熟练掌握是指对元素象征的掌握。对心的把握是指在过于懈怠、无力等情况下，心变得松弛，此时通过法的观察、精进、喜的觉醒因的生起来掌握它。对心的控制是指在努力的情况下，心变得振奋，此时通过安宁的定的观察来控制它。对心的安宁是指在心因智慧的不足或安宁的获得而感到不安，此时通过对八种激励的反思来激励它。八种激励的对象是：出生、衰老、疾病、死亡、堕落的痛苦、过去的轮回痛苦、未来的轮回痛苦以及当前的饮食相关的痛苦。通过对三宝功德的回忆而生起的欢喜，这称为“对心的安宁”。


Samaye ajjhupekkhanatā nāma yasmiṃ samaye sammāpaṭipattiṃ āgamma alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na byāpāraṃ āpajjati, sārathi viya samappavattesu assesu. Ayaṃ vuccati – ‘‘samaye ajjhupekkhanatā’’ti. Asamāhitapuggalaparivajjanatā nāma upacāraṃ vā appanaṃ vā appattānaṃ vikkhittacittānaṃ puggalānaṃ ārakā parivajjanaṃ. Samāhitapuggalasevanā nāma upacārena vā appanāya vā samāhitacittānaṃ sevanā bhajanā payirupāsanā. Tadadhimuttatā nāma ṭhānanisajjādīsu samādhiuppādanatthaṃyeva ninnapoṇapabbhāracittatā. Evañhi paṭipajjato esa uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Upekkhāsambojjhaṅgassa ‘‘atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti evaṃ uppādo hoti. Tattha upekkhāva upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā nāma.

Apica pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti sattamajjhattatā saṅkhāramajjhattatā sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā tadadhimuttatāti. Tattha dvīhākārehi sattamajjhattataṃ samuṭṭhāpeti ‘‘tvaṃ attano kammena āgantvā attanova kammena gamissasi, esopi attanova kammena āgantvā attanova kammena gamissati, tvaṃ kaṃ kelāyasī’’ti evaṃ kammassakatāpaccavekkhaṇena, ‘‘paramatthato sattoyeva natthi, so tvaṃ kaṃ kelāyasī’’ti evaṃ nissattapaccavekkhaṇena cāti. Dvīhevākārehi saṅkhāramajjhattataṃ samuṭṭhāpeti – ‘‘idaṃ cīvaraṃ anupubbena vaṇṇavikāratañceva jiṇṇabhāvañca upagantvā pādapuñchanacoḷakaṃ hutvā yaṭṭhikoṭiyā chaḍḍanīyaṃ bhavissati, sace panassa sāmiko bhaveyya, nāssa evaṃ vinassituṃ dadeyyā’’ti evaṃ assāmikabhāvapaccavekkhaṇena ca, ‘‘anaddhaniyaṃ idaṃ tāvakālika’’nti evaṃ tāvakālikabhāvapaccavekkhaṇena cāti. Yathā ca cīvare, evaṃ pattādīsupi yojanā kātabbā.

Sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatāti ettha yo puggalo gihi vā attano puttadhītādike, pabbajito vā attano antevāsikasamānupajjhāyakādike mamāyati, sahattheneva nesaṃ kesacchedanasūcikammacīvaradhovanarajanapattapacanādīni karoti, muhuttampi apassanto ‘‘asuko sāmaṇero kuhiṃ asuko daharo kuhi’’nti bhantamigo viya ito cito ca oloketi, aññena kesacchedanādīnaṃ atthāya ‘‘muhuttaṃ asukaṃ pesethā’’ti yāciyamānopi ‘‘amhepi taṃ attano kammaṃ na kārema, tumhe naṃ gahetvā kilamessathā’’ti na deti, ayaṃ sattakelāyano nāma.


在此时，关于对心的观察，指的是当心经过正确的修习而变得不懈怠、不松弛、不不安时，心的作用会如同驾驭马车的车夫一般顺畅。此时，心不会陷入烦恼。此称为“对心的观察”。关于远离不专注的人，指的是远离那些在专注或入定中不稳定的人。关于服务于专注的人，指的是服务于在专注或入定中稳定的人。关于这些法的反思，指的是在位置和安坐中为了生起专注的觉醒因而保持警觉。如此生起的，因阿罗汉果的修习而获得圆满。
关于平等心的觉醒因，佛陀说：“有，修行者们，关于平等心的觉醒因的法，有正念的频繁出现，这种法是未生起的平等心的觉醒因的生起，或者是已生起的平等心的觉醒因的增长，因而导致圆满的修习。”在这里，平等心本身就是关于平等心的觉醒因的法。
此外，有五种法可以导致平等心的觉醒因的生起：中道的修习、因果的修习、远离对七种心所的执着、服务于中道的有情，以及对这些法的反思。在这里，通过两种方式生起中道的修习：“你通过自己的行为来到这里，你也会通过自己的行为离开，这样你在做什么呢？”通过对因果的反思；“从绝对的角度看，众生是不存在的，那么你在做什么呢？”通过对无我观的反思。通过两种方式生起因果的修习：“这袈裟随着时间的推移会因色彩的变化和衰老而变得不再适用，若其主人存在，也不会让其毁坏。”通过对无主的反思；“这东西是暂时的。”通过对暂时性的反思。因此，关于袈裟，关于钵等的意义也应如此。
关于远离对七种心所的执着，指的是那些在家中或对自己的儿女等有执着的人，或者是出家人对自己的弟子、同学等有执着的人，因而以手做着剃发、洗衣、清洗钵等事情，稍微不注意就像盲人一样四处张望，像猎犬一样东张西望，若被请求“请稍等一下”，也会说“我们也无能为力，你们拿着他会感到疲惫。”这便是对七种心所的执着。


Yo pana cīvarapattathālakakattarayaṭṭhiādīni mamāyati, aññassa hatthena parāmasitumpi na deti, tāvakālikaṃ yācito ‘‘mayampi idaṃ mamāyantā na paribhuñjāma, tumhākaṃ kiṃ dassāmā’’ti vadati, ayaṃ saṅkhārakelāyano nāma. Yo pana tesu dvīsupi vatthūsu majjhatto udāsino, ayaṃ sattasaṅkhāramajjhatto nāma. Iti ayaṃ upekkhāsambojjhaṅgo evarūpaṃ sattasaṅkhārakelāyanapuggalaṃ ārakā parivajjantassāpi, sattasaṅkhāramajjhattapuggalaṃ sevantassāpi, ṭhānanisajjādīsu taduppādanatthaṃ ninnapoṇapabbhāracittassāpi uppajjati. Evaṃ uppannassa panassa arahattamaggena bhāvanāpāripūri hotīti pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā satta sambojjhaṅge pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa sambojjhaṅge pariggaṇhitvā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha sambojjhaṅgānaṃ nibbattinirodhavasena veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha bojjhaṅgapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā bojjhaṅgapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

Bojjhaṅgapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

Catusaccapabbavaṇṇanā

386. Evaṃ sattabojjhaṅgavasena dhammānupassanaṃ vibhajitvā idāni catusaccavasena vibhajituṃ puna caparantiādimāha. Tattha idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātīti ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakadhamme ‘‘idaṃ dukkha’’nti yathāsabhāvato pajānāti, tasseva kho pana dukkhassa janikaṃ samuṭṭhāpikaṃ purimataṇhaṃ ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti, ubhinnaṃ appavattinibbānaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti, dukkhaparijānanaṃ samudayapajahanaṃ nirodhasacchikaraṇaṃ ariyamaggaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā’’ti yathāsabhāvato pajānātīti attho. Avasesā ariyasaccakathā ṭhapetvā jātiādīnaṃ padabhājanakathaṃ visuddhimagge vitthāritāyeva.

Dukkhasaccaniddesavaṇṇanā

388. Padabhājane pana katamā ca, bhikkhave, jātīti bhikkhave, yā jātipi dukkhāti evaṃ vuttā jāti, sā katamāti evaṃ sabbapucchāsu attho veditabbo. Yā tesaṃ tesaṃ sattānanti idaṃ ‘‘imesaṃ nāmā’’ti niyamābhāvato sabbasattānaṃ pariyādānavacanaṃ. Tamhi tamhi sattanikāyeti idampi sabbasattanikāyapariyādānavacanaṃ jananaṃ jāti savikārānaṃ paṭhamābhinibbattakkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. Sañjātīti idaṃ tassā eva upasaggamaṇḍitavevacanaṃ. Sā eva anupaviṭṭhākārena okkamanaṭṭhena okkanti. Nibbattisaṅkhātena abhinibbattanaṭṭhena abhinibbatti. Iti ayaṃ catubbidhāpi sammutikathā nāma . Khandhānaṃ pātubhāvoti ayaṃ pana paramatthakathā. Ekavokārabhavādīsu ekacatupañcabhedānaṃ khandhānaṃyeva pātubhāvo, na puggalassa, tasmiṃ pana sati puggalo pātubhūtoti vohāramattaṃ hoti. Āyatanānaṃ paṭilābhoti āyatanāni pātubhavantāneva paṭiladdhāni nāma honti, so tesaṃ pātubhāvasaṅkhāto paṭilābhoti attho.



若是那些袈裟、钵、垫子、器具等物品对他人有执着，即使被请求触碰也不愿意给予，若被请求“请给我一点”，则会说“我们也不敢享用这些”，这便是对七种心所的执着。若在这两种衣物中保持中立，则称为对七种心所的中立。如此，关于平等心的觉醒因，若远离这种执着的人，或服务于这种中立的人，因在位置和安坐中为了生起这些觉醒因而保持警觉也会生起。如此生起的，因阿罗汉果的修习而获得圆满。
因此，关于内心的观察，指的是对自身的七种觉醒因进行观察，或对他人的，或在时机上对自身，或在时机上对他人的觉醒因进行观察，住于法中，观察法。关于生起和灭去，觉醒因应当被理解为因缘和灭因。接下来应以此方式理解。因为只有在这里，觉醒因的观察者才能理解苦的真相，因此应当理解觉醒因的观察者的出离之道。其余的则是如此。
觉醒因的部分已结束。
四圣谛的部分说明
通过对七种觉醒因的观察，现在将再次以四圣谛进行说明。这里所说的“这是苦”，是指如实地认识它，除了贪欲和三种根本烦恼之外，称为“这是苦”的。对于苦的生起，称为“这是苦的生起”；对于两者的灭去，称为“这是苦的灭”；对于苦的了知和生起的抑制，称为“这是通往苦灭的道路”。其余的关于圣谛的讲述，除去出生等的分解，已在清净道中详细说明。
苦的真相的说明
在分解中，关于“出生”，佛陀说：“有，修行者们，出生即是苦。”在此提到的出生，指的是与所有众生相关的概念。这里的“众生”是指所有众生的集合。关于某个特定的众生，指的是所有众生的集合，关于出生是指有变动的生起的五蕴。生起是指此种状态的出现。生起是指因缘而生的生起。因此，这四种都是共相的说法。关于五蕴的显现，指的是在某个特定的状态下，众生的显现，若有此状态，则众生显现。关于感官的获得，指的是感官的显现。

389.Jarāti sabhāvaniddeso. Jīraṇatāti ākārabhāvaniddeso. Khaṇḍiccantiādi vikāraniddeso. Daharakālasmiñhi dantā samasetā honti. Teyeva paripaccante anukkamena vaṇṇavikāraṃ āpajjitvā tattha tattha pattanti. Atha patitañca ṭhitañca upādāya khaṇḍitadantā khaṇḍitā nāma. Khaṇḍitānaṃ bhāvo khaṇḍiccanti vuccati. Anukkamena paṇḍarabhūtāni kesalomāni palitāni nāma. Palitāni sañjātāni assāti palito, palitassa bhāvo pāliccaṃ. Jarāvātappahārena sositamaṃsalohitatāya valiyo tacasmiṃ assāti valittaco, tassa bhāvo valittacatā. Ettāvatā dantakesalomatacesu vikāradassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā.

Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīnaṃ khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummiletvāpi gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti. Yasmā pana jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā ‘‘āyuno saṃhānī’’ti phalūpacārena vuttā. Yasmā daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva ca gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni ālulitāni avisadāni oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti, tasmā ‘‘indriyānaṃ paripāko’’tipi phalūpacāreneva vuttā.

390. Maraṇaniddese yanti maraṇaṃ sandhāya napuṃsakaniddeso, yaṃ maraṇaṃ cutīti vuccati, cavanatāti vuccatīti ayamettha yojanā. Tattha cutīti sabhāvaniddeso. Cavanatāti ākārabhāvaniddeso. Maraṇaṃ pattassa khandhā bhijjanti ceva antaradhāyanti ca adassanaṃ gacchanti, tasmā taṃ bhedo antaradhānanti vuccati. Maccumaraṇanti maccumaraṇaṃ, na khaṇikamaraṇaṃ. Kālakiriyāti maraṇakālakiriyā. Ayaṃ sabbāpi sammutikathāva. Khandhānaṃ bhedoti ayaṃ pana paramatthakathā. Ekavokārabhavādīsu ekacatupañcabhedānaṃ khandhānaṃyeva bhedo, na puggalassa, tasmiṃ pana sati puggalo matoti vohāramattaṃ hoti.

Kaḷevarassa nikkhepoti attabhāvassa nikkhepo. Maraṇaṃ pattassa hi niratthaṃva kaliṅgaraṃ attabhāvo patati, tasmā taṃ kaḷevarassa nikkhepoti vuttaṃ. Jīvitindriyassa upacchedo pana sabbākārato paramatthato maraṇaṃ. Etadeva sammutimaraṇanti pi vuccati. Jīvitindriyupacchedameva hi gahetvā lokiyā ‘‘tisso mato, phusso mato’’ti vadanti.

391.Byasanenāti ñātibyasanādīsu yena kenaci byasanena. Dukkhadhammenāti vadhabandhādinā dukkhakāraṇena. Phuṭṭhassāti ajjhotthaṭassa abhibhūtassa. Sokoti yo ñātibyasanādīsu vā vadhabandhanādīsu vā aññatarasmiṃ sati tena abhibhūtassa uppajjati socanalakkhaṇo soko. Socitattanti socitabhāvo. Yasmā panesa abbhantare sosento parisosento uppajjati, tasmā antosoko antoparisokoti vuccati.

392. ‘‘Mayhaṃ dhītā, mayhaṃ putto’’ti evaṃ ādissa ādissa devanti paridevanti etenāti ādevo. Taṃ taṃ vaṇṇaṃ parikittetvā devanti etenāti paridevo. Tato parā dve tasseva bhāvaniddesā.

393.Kāyikanti kāyapasādavatthukaṃ. Dukkhamanaṭṭhena dukkhaṃ. Asātanti amadhuraṃ. Kāyasamphassajaṃ dukkhanti kāyasamphassato jātaṃ dukkhaṃ. Asātaṃ vedayitanti amadhuraṃ vedayitaṃ.



衰老的说明。衰老是指外在的变化的说明。关于五蕴的变化等的说明。在幼年时期，牙齿是齐全的。随着时间的推移，牙齿逐渐变得有变化，逐渐出现颜色的变化，最终形成缺失。然后，因缺失而失去的牙齿称为缺失牙齿。缺失的状态称为“衰老”。逐渐变白的头发称为白发。白发的状态称为白发的状态。因衰老而失去的肉体和血液称为衰弱的身体。身体的状态称为衰弱的状态。至此，关于牙齿、头发和身体的变化已清楚地显示出衰老的现象。
正如水、风、火、草木等因缘的结合而形成的状态显而易见，衰老的过程同样显而易见，眼睛即使睁开也能感知，衰老并非仅限于牙齿等。衰老并不是可以用眼睛来认识的。因为衰老的到来使生命减少，因此衰老被称为“生命的消耗”。因为在幼年时期，眼睛等感官非常敏锐，能够轻松地感知细微的对象，但当衰老来临时，这些感官变得衰退，甚至连粗大的对象也难以把握，因此被称为“感官的衰退”。
在死亡的说明中，指的是与死亡相关的无性别的说明，死亡被称为“死亡的离去”，离去被称为“离去”。其中，离去是指本质的说明。离去是指外在的变化的说明。对于经历死亡的五蕴，既会破裂又会消失，消失的状态被称为“消失”。死亡的死亡是指死亡，而非瞬间的死亡。死亡的行为是指死亡的行为。这都是共相的说法。五蕴的破裂则是指究竟的说法。在单一的状态下，五蕴的破裂是存在的，而非个体的，在这种情况下，个体的存在则是表面上的。
关于身体的离弃，是指身体的离弃。因为在经历死亡时，身体就像失去意义的状态一样，因此称为身体的离弃。对于经历死亡的生命而言，所有的行为都是死亡。故此也被称为共相的死亡。因为生命的离弃被视为，世俗上人们常说“死了，触碰到了”。
关于灾难，指的是因某种灾难而导致的痛苦。因痛苦的缘故，因伤害、绑缚等造成的痛苦。被触动的状态，指的是被压迫的状态。悲伤是指因亲属的灾难、伤害、绑缚等而产生的痛苦，带有悲伤特征的悲伤。悲伤的状态是指悲伤的存在。因为这种悲伤是在内心深处产生的，所以称为内心的悲伤和内心的悲伤。
“我的女儿，我的儿子”，如此等的悲伤便是悲伤的表现。对于每一种颜色的描述，便是悲伤的表现。因此，接下来有两个关于悲伤的说明。
身体的痛苦是指身体的痛苦的来源。因身体的接触而产生的痛苦。苦涩的痛苦是指不甜的痛苦。因身体的接触而产生的痛苦。苦涩的感受是指不甜的感受。

394.Cetasikanti cittasampayuttaṃ. Sesaṃ dukkhe vuttanayameva.

395.Āyāsoti saṃsīdanavisīdanākārappatto cittakilamatho. Balavataraṃ āyāso upāyāso. Tato parā dve attattaniyābhāvadīpakā bhāvaniddesā.

398.Jātidhammānanti jātisabhāvānaṃ. Icchā uppajjatīti taṇhā uppajjati. Aho vatāti patthanā. Na kho panetaṃ icchāyāti evaṃ jātiyā anāgamanaṃ vinā maggabhāvanaṃ na icchāya pattabbaṃ. Idampīti etampi upari sesāni upādāya pikāro. Yampicchanti yenapi dhammena alabbhaneyyavatthuṃ icchanto na labhati, taṃ alabbhaneyya vatthumhi icchanaṃ dukkhaṃ. Esa nayo sabbattha.

399. Khandhaniddese rūpañca taṃ upādānakkhandho cāti rūpupādānakkhandho evaṃ sabbattha.

Samudayasaccaniddesavaṇṇanā

400.Yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇaṃ punobbhavo, punobbhavo sīlaṃ assāti ponobbhavikā. Nandīrāgena saha gatāti nandīrāgasahagatā. Nandīrāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatratatrābhinandinīti yatra yatra attabhāvo, tatra tatra abhinandinī. Rūpādīsu vā ārammaṇesu tatra tatra abhinandinī, rūpābhinandinī sadda, gandha, rasa, phoṭṭhabba, dhammābhinandinīti attho. Seyyathidanti nipāto. Tassa sā katamā ceti attho. Kāme taṇhā kāmataṇhā, pañcakāmaguṇikarāgassetaṃ nāmaṃ. Bhave taṇhā bhavataṇhā, bhavapatthanāvasena uppannassa sassatadiṭṭhisahagatassa rūpārūpabhavarāgassa ca jhānanikantiyā cetaṃ adhivacanaṃ. Vibhave taṇhā vibhavataṇhā, ucchedadiṭṭhisahagatarāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Idāni tassā taṇhāya vatthuṃ vitthārato dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha uppajjatīti jāyati. Nivisatīti punappunaṃ pavattivasena patiṭṭhahati. Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpanti yaṃ lokasmiṃ piyasabhāvañceva madhurasabhāvañca. Cakkhu loketiādīsu lokasmiñhi cakkhādīsu mamattena abhiniviṭṭhā sattā sampattiyaṃ patiṭṭhitā attano cakkhuṃ ādāsatalādīsu nimittaggahaṇānusārena vippasannaṃ pañcapasādaṃ suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjaraṃ viya maññanti, sotaṃ rajatapanāḷikaṃ viya, pāmaṅgasuttaṃ viya ca maññanti, ‘‘tuṅganāsā’’ti laddhavohāraṃ ghānaṃ vaṭṭitvā ṭhapitaharitālavaṭṭaṃ viya maññanti, jivhaṃ rattakambalapaṭalaṃ viya mudusiniddhamadhurasadaṃ maññanti, kāyaṃ sālalaṭṭhiṃ viya, suvaṇṇatoraṇaṃ viya ca maññanti, manaṃ aññesaṃ manena asadisaṃ uḷāraṃ maññanti. Rūpaṃ suvaṇṇakaṇikārapupphādivaṇṇaṃ viya, saddaṃ mattakaravīka kokilamandadhamitamaṇivaṃsanigghosaṃ viya, attanā paṭiladdhāni catusamuṭṭhānikagandhārammaṇādīni ‘‘kassaññassa evarūpāni atthī’’ti maññanti. Tesaṃ evaṃ maññamānānaṃ tāni cakkhādīni piyarūpāni ceva sātarūpāni ca honti. Atha nesaṃ tattha anuppannā ceva taṇhā uppajjati , uppannā ca taṇhā punappunaṃ pavattivasena nivisati. Tasmā bhagavā ‘‘cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’tiādimāha. Tattha uppajjamānāti yadā uppajjamānā hoti, tadā ettha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbattha.

Nirodhasaccaniddesavaṇṇanā



心的状态是指与心相关的。其余的苦的内容如前所述。
劳累是指因压迫和痛苦而导致的心的烦恼。强烈的劳累是指强烈的痛苦。接下来有两个关于自我本质的说明。
关于生的法则，指的是生的本质。渴望生起，指的是渴望的生起。哎呀，指的是愿望。然则，这种渴望并非单纯的欲望，而是指在无生的情况下，没有通过修行达到的渴望。此种状态是基于上面所述的其他内容。想要的对象，若是想要的法则无法获得，则想要的状态便是痛苦。此种法则在各处皆然。
在五蕴的说明中，形状即是指物质的执着，物质的执着即是指物质的执着。
关于苦的真相的说明
这就是渴望，指的就是这种渴望。再生的渴望，指的是导致再生的渴望，称为再生的渴望。与快乐相伴随的，指的是与快乐相伴随的状态。与快乐相伴随的，实际上是指一种统一的状态。在那里，在任何地方的存在，都是一种存在。关于形状等对象，那里那里均为存在，形状的存在、声音、气味、味道、触觉、法的存在。如此这般，便是指示。其状态为何？欲望的渴望，指的是欲望的渴望，五欲的渴望。存在的渴望，指的是存在的渴望，因对永恒的见解而生起的欲望，伴随有形状的执着。消失的渴望，指的是消失的渴望，伴随有断灭的见解。
现在为了详细说明这种渴望的对象，便有了“她确实是如此”的说法。在这里，生起是指生出。再现是指一再的出现。世间中所喜爱的，指的是世间中所喜爱的美好形象。眼睛所见的，等同于在世间中眼睛等感官所执着的状态，众生因自己的眼睛而获得的安稳，正如在金色的天宫中，打开了宝石的笼子一样，认为眼前的景象如同白银的窗帘，或如同美丽的花朵一样，认为“这是谁的美丽形象”。因此，那些眼睛所见的对象，既是喜爱的也是美好的。然后，在这些对象中，若未生起的渴望生起，生起的渴望则因不断的出现而再现。因此，佛陀说：“眼睛在世间中所喜爱的美好的形象，正是渴望生起的地方。”在这里，生起是指生起的状态。此法则在各处皆然。
关于灭的真相的说明

401.Asesavirāganirodhotiādīni sabbāni nibbānavevacanāneva. Nibbānañhi āgamma taṇhā asesā virajjati nirujjhati, tasmā taṃ ‘‘tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho’’ti vuccati. Nibbānañca āgamma taṇhā cajiyati paṭinissajjiyati vimuccati na allīyati, tasmā nibbānaṃ ‘‘cāgo paṭinissaggo mutti anālayo’’ti vuccati. Ekameva hi nibbānaṃ, nāmāni panassa sabbasaṅkhatānaṃ nāmapaṭipakkhavasena anekāni honti. Seyyathidaṃ, asesavirāgo asesanirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo taṇhakkhayo anuppādo appavattaṃ animittaṃ appaṇihitaṃ anāyūhanaṃ appaṭisandhi anupapatti agati ajātaṃ ajaraṃ abyādhi amataṃ asokaṃ aparidevaṃ anupāyāsaṃ asaṃkiliṭṭhanti.

Idāni maggena chinnāya nibbānaṃ āgamma appavattipattāyapi ca taṇhāya yesu vatthūsu tassā uppatti dassitā, tattheva abhāvaṃ dassetuṃ sā kho panesātiādimāha. Tattha yathā puriso khette jātaṃ tittaalābuvalliṃ disvā aggato paṭṭhāya mūlaṃ pariyesitvā chindeyya, sā anupubbena milāyitvā apaññattiṃ gaccheyya. Tato tasmiṃ khette tittaalābu niruddhā pahīnāti vucceyya, evameva khette tittaalābu viya cakkhādīsu taṇhā. Sā ariyamaggena mūlacchinnā nibbānaṃ āgamma appavattiṃ gacchati. Evaṃ gatā pana tesu vatthūsu khette tittaalābu viya na paññāyati.

Yathā ca aṭavito core ānetvā nagarassa dakkhiṇadvāre ghāteyyuṃ, tato aṭaviyaṃ corā matāti vā māritāti vā vucceyyuṃ, evaṃ aṭaviyaṃ corā viya cakkhādīsu taṇhā. Sā dakkhiṇadvāre corā viya nibbānaṃ āgamma niruddhattā nibbāne niruddhā. Evaṃ niruddhā panetesu vatthūsu aṭaviyaṃ corā viya na paññāyati, tenassā tattheva nirodhaṃ dassento ‘‘cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī’’tiādimāha.

Maggasaccaniddesavaṇṇanā



无余的灭尽，指的都是涅槃的名称。因为达到涅槃时，渴望无余地消退、断绝，因此称之为“因其渴望的无余灭尽”。达到涅槃时，渴望会放弃、离弃、解脱，而不会再被束缚，因此涅槃被称为“放弃、离弃、解脱、无所依赖”。涅槃只有一个，但因应对所有有形的事物的名称而有众多名称。例如，无余的灭尽、无余的断绝、放弃、离弃、解脱、无所依赖、贪欲的消灭、恚恨的消灭、无知的消灭、渴望的消灭、未生起、少欲、无相、无所向、无依赖、无再生、无生、无老、无病、无死、无忧、无悲、无苦、无烦恼、无染污等。
现在为了通过道来达到涅槃，尽管是少欲的状态，仍然显示出渴望的生起，接下来有“她确实是如此”的说法。在那里，就像一个人看到田地里的野生植物，便从根部开始寻找并割断它，随着时间的推移，便逐渐枯萎而趋于无名。然后在那片田地中，野生植物被阻止，便称为被消除。正如在眼睛等感官中，渴望被阻止，涅槃便会随之而来。通过崇高的道路，根本被割断，达到涅槃的状态。如此到达时，在这些对象中，正如田地中的野生植物一样，并不显现。
正如从森林中抓住盗贼，带到城市的南门后，便会说森林中的盗贼已被杀死或被捕获，正如森林中的盗贼在眼睛等感官中一样。那些在南门的盗贼因而被阻止，因而在涅槃中被阻止。如此被阻止的在这些对象中，正如森林中的盗贼一样，并不显现，因此为了显示其阻止，佛陀说：“眼睛在世间中所喜爱的美好的形象，正是渴望生起的地方，正是在这里渴望被放弃、被消退。”
关于道的真相的说明

402.Ayamevāti aññamaggapaṭikkhepanatthaṃ niyamanaṃ. Ariyoti taṃ taṃ maggavajjhehi kilesehi ārakattā ariyabhāvakarattā ca ariyo. Dukkhe ñāṇantiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni ‘‘pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo’’ti evaṃ saṅkhepena ca ‘‘katame pañcakkhandhā, rūpakkhandho’’tiādinā nayena vitthārena ca ācariyassa santike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti. Itaresu pana dvīsu saccesu nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpanti evaṃ savanena kammaṃ karoti. So evaṃ karonto cattāri saccāni ekapaṭivedheneva paṭivijjhati ekābhisamayena abhisameti. Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati. Dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu pana savanapaṭivedhoyeva. Aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Ayañca ādikammiko, tasmā sā idha na vuttā.

Imassa ca bhikkhuno pubbe pariggahato ‘‘dukkhaṃ parijānāmi, samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī’’ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti. Aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva…pe… maggo bhāvitova hoti. Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ, khāṇukaṇṭakapahārādīsu ‘‘aho dukkha’’nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ pana dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggagahaṇatthaṃ hatthappasāraṇaṃ viya avīciphusanatthaṃ pādappasāraṇaṃ viya satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena pubbabhāgañāṇuppattiṃ sandhāya idaṃ dukkhe ñāṇantiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti.

Nekkhammasaṅkappādayo kāmabyāpādavihiṃsāviramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.

Musāvādāveramaṇiādayopi musāvādādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma .


这就是，意在排斥其他道路的限制。高贵者，是指因高贵的性质而远离烦恼的高贵者。关于苦的认识等四个真理的修行已被阐明。在这里，前两个真理是轮回，后两个是真实的解脱。在这两个真理中，修行者在轮回中有执着，而在解脱中则没有执着。前两个真理是“五蕴是苦，渴望是生起”，通过概括性的问题“什么是五蕴？”等的方式，在老师的教导下，反复思考并进行修行。而在另外两个真理中，灭的真理是所欲之物，道的真理是所愿之物，因此通过听闻而进行修行。他通过这种方式，四个真理便通过一种单一的领悟而被理解，通过一种智慧而达到。苦是通过彻底的理解而被理解，生起是通过放弃而被理解，灭是通过真实的体验而被理解，道是通过修行而被理解。苦是通过彻底的理解而达到……等，道是通过修行而达到。这样，在前半部分的两个真理中，有学习、询问、听闻、持有、理解的过程，而在后半部分则只有听闻的理解。后半部分则是通过三种功德的理解，灭的对象的理解。反思则是获得真理的过程。这是初始的修行，因此在这里没有被提及。
在这位修行者之前，从“我认识苦，放弃生起，真实体验灭，修行道”来看，没有关于反思的状态，而是从获得的状态开始的。在后半部分，苦是通过彻底的理解……等，道则是通过修行而存在。在这里，两个真理是难以理解的，两个因其深奥而难以理解。苦的真理显然是从生起中显现的，因痛苦、伤害等而生起的也显然是从生起中显现的。从特征的理解来看，两者都是深奥的。因此，这两个真理是难以理解的。而另外两个真理则是为了显示的使用，正如手的伸展与脚的伸展，正如从一百个分开的毛发中，分开一根毛发的过程一样。因此，这两个真理因其深奥而难以理解。如此，难以理解的在深奥的中，深奥的在难以理解的四个真理中，通过学习等的方式，指的是“苦的认识”等。关于理解的瞬间，只有一种认识。
出离的意愿等是指对欲望、仇恨、伤害的放弃的不同，前半部分是不同的，而在道的时刻，这三种状态中，因不善的意图而生起的状态，通过字句的分隔而不生起的状态，因而使道的部分得以充实，只有一种善的意图生起。这就是正念的意图。
关于不杀生的意图等，也是通过不杀生等的放弃的不同，前半部分是不同的，而在道的时刻，这四个状态中因不善的意图而生起的状态，通过字句的分隔而不生起的状态，因而使道的部分得以充实，只有一种善的放弃意图生起。这就是正语。





Pāṇātipātāveramaṇiādayopi pāṇātipātādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya akiriyato padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati, ayaṃ sammākammanto nāma.

Micchāājīvanti khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāya pavattitaṃ kāyavacīduccaritaṃ. Pahāyāti vajjetvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena ājīvena. Jīvitaṃ kappetīti jīvitappavattiṃ pavatteti. Sammāājīvopi kuhanādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesuyeva sattasu ṭhānesu uppannāya micchājīvadussīlyacetanāya padapacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati, ayaṃ sammāājīvo nāma.

Anuppannānanti ekasmiṃ vā bhave tathārūpe vā ārammaṇe attano na uppannānaṃ. Parassa pana uppajjamāne disvā ‘‘aho vata me evarūpā pāpakā akusaladhammā na uppajjeyyu’’nti evaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya. Chandaṃ janetīti tesaṃ anuppādakapaṭipattisādhakaṃ vīriyachandaṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ pavatteti. Cittaṃ paggaṇhātīti vīriyena cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padahatīti kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatūti padahanaṃ pavatteti.

Uppannānanti samudācāravasena attano uppannapubbānaṃ. Idāni tādise na uppādessāmīti tesaṃ pahānāya chandaṃ janeti. Anuppannānaṃ kusalānanti appaṭiladdhānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ. Uppannānanti tesaṃyeva paṭiladdhānaṃ. Ṭhitiyāti punappunaṃ uppattipabandhavasena ṭhitatthaṃ. Asammosāyāti avināsanatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti uparibhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Bhāvanāya pāripūriyāti bhāvanāya paripūraṇatthaṃ. Ayampi sammāvāyāmo anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādicittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesuyeva catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānaṃ ekameva kusalavīriyaṃ uppajjati. Ayaṃ sammāvāyāmo nāma.

Sammāsatipi kāyādipariggāhakacittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva sati uppajjati. Ayaṃ sammāsati nāma.

Jhānāni pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānā, pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā vā dutiyajjhānādīsu aññatarajhānikā vā. Ekassapi paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti. Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyamena hoti.

Pādakajjhānaniyamena tāva paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppanno maggo paṭhamajjhāniko hoti. Maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno dutiyajjhāniko hoti. Maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno tatiyajjhāniko. Maggaṅgāni panettha satta , bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato vuṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
从不杀生等戒中，因为不杀生等的戒止观念的差异，在先前阶段是不同的。但在道的刹那，在这三处生起的不善的恶行意志，因为不作为、截断语言、未达成就的缘故，填充道支，只生起一种善的不杀生，这就是正业。
邪命是为了享用可食用食物等而进行的身语恶行。"舍弃"是指除去。"以正命"是指佛陀赞许的生计。"维持生命"是指维持生命的进行。正命因为远离欺诈等的戒止观念的差异，在先前阶段是不同的。但在道的刹那，在这七处生起的邪命恶行意志，因为截断语言、未达成就的缘故，填充道支，只生起一种善的不杀生，这就是正命。
"未生"是指在某一有或某种对象中尚未生起的。看到他人生起时，"啊，愿我不生起这样的恶不善法"，这样为了不生起恶的不善法。"生起意愿"是为了不生起而产生精进意愿。"努力"是作出努力。"开始精进"是使精进运转。"提升心"是以精进使心提升。"击败"是即便皮、筋、骨都将消失，也要继续努力。
"已生"是指根据表现已经生起的。现在不再生起这样的，为了舍弃它们而生起意愿。"未生的善"是指尚未获得的初禅等。"已生"是指已经获得的那些。"住立"是为了再三生起连续。"不忘失"是为了不灭。"更多"是为了更高。"广大"是为了广大。"为了修习的圆满"是为了修习的完全。这也是正精进，因为未生不善的不生起等心的差异，在先前阶段是不同的。但在道的刹那，在这四处通过成就任务填充道支，只生起一种善精进。这就是正精进。
正念因为执持身等的心的差异，在先前阶段是不同的。但在道的刹那，在这四处通过成就任务填充道支，只生起一种念。这就是正念。
禅那在先前阶段和道的刹那都是不同的。在先前阶段因为等持而不同，在道的刹那因为不同的道而不同。因为某人的初道是初禅，第二道等也可能是初禅或处于第二禅等中的某一禅。某人的初道可能处于第二等禅中，第二道等可能处于第二等禅中或初禅中。这样，四道在禅那方面可能相似或不相似或部分相似。这种差异是由基础禅那的限定而来。
依据基础禅那的限定，获得初禅者从初禅出定观察时，生起的道是初禅。在此，道支和觉支是完全的。从第二禅出定观察时，生起的是第二禅道。在此，道支有七个。从第三禅出定观察时，生起的是第三禅道。道支有七个，觉支有六个。以此类推，直到非想非非想处。


Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttaraṃ, no lokiyanti vuttaṃ, ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato vuṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā arūpasamāpattiṃ bhāvetvā so āruppe uppanno, taṃ jhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti. Evaṃ pādakajjhānameva niyameti.

Keci pana therā ‘‘vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī’’ti vadanti. Keci ‘‘puggalajjhāsayo niyametī’’ti vadanti. Keci ‘‘vuṭṭhānagāminivipassanā niyametī’’ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo visuddhimagge vuṭṭhānagāminivipassanādhikāre vuttanayeneva veditabbo.

Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhīti ayaṃ pubbabhāge lokiyo aparabhāge lokuttaro sammāsamādhīti vuccati.

Iti ajjhattaṃ vāti evaṃ attano vā cattāri saccāni pariggaṇhitvā, parassa vā, kālena vā attano, kālena vā parassa cattāri saccāni pariggaṇhitvā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayavayā panettha catunnaṃ saccānaṃ yathāsambhāvato uppattinivattivasena veditabbā. Ito paraṃ vuttanayameva. Kevalañhi idha catusaccapariggāhikā sati dukkhasaccanti evaṃ yojanaṃ katvā saccapariggāhakassa bhikkhuno niyyānamukhaṃ veditabbaṃ, sesaṃ tādisamevāti.

Catusaccapabbaṃ niṭṭhitaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
在无色界的四五禅中生起，且这是出世间的，不是世间的，这里怎么说呢？在这里，从初禅等中出定后，获得了须陀洹道，发展了无色定，因此生起了无色。此时，禅者在那儿生起三条道。这样，基础禅那就被限定了。
有些长老说：“观察的对象是作为缘起的五蕴。” 有些人说：“个人的禅那是被限定的。” 有些人说：“出定的观察是被限定的。” 他们的论争的判断应当在清净道中，根据出定的观察来理解。
这被称为，僧团的各位，这就是正定；在先前阶段是世间的，在后阶段是出世间的正定。
因此，内心的存在，或者说在自己身上四个真理被观察，或者在他人身上，或者在时间上自己的，或者在时间上他人的四个真理被观察，住于法中，观察法。关于四个真理的生起和灭去，应当根据其真实情况来理解。从这里以后都是同样的说法。因为仅仅在这里，具备四个真理的观察者，苦的真理应当这样联系，观察四个真理的僧人应当被理解为出离的方向，其余的都是同样的。
四个真理的部分已完成。

404. Ettāvatā ānāpānapabbaṃ catuiriyāpathapabbaṃ catusampajaññapabbaṃ dvattiṃsākāraṃ catudhātuvavatthānaṃ navasivathikā vedanānupassanā cittānupassanā nīvaraṇapariggaho khandhapariggaho āyatanapariggaho bojjhaṅgapariggaho saccapariggahoti ekavīsati kammaṭṭhānāni. Tesu ānāpānaṃ dvattiṃsākāraṃ navasivathikāti ekādasa appanākammaṭṭhānāni honti. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero pana ‘‘navasivathikā ādīnavānupassanāvasena vuttā’’ti āha. Tasmā tassa matena dveyeva appanākammaṭṭhānāni, sesāni upacārakammaṭṭhānāni. Kiṃ panetesu sabbesu abhiniveso jāyatīti? Na jāyati. Iriyāpathasampajaññanīvaraṇabojjhaṅgesu hi abhiniveso na jāyati, sesesu jāyatīti. Mahāsīvatthero panāha ‘‘etesupi abhiniveso jāyati. Ayañhi ‘atthi nu kho me cattāro iriyāpathā udāhu natthi, atthi nu kho me catusampajaññaṃ udāhu natthi, atthi nu kho me pañcanīvaraṇā udāhu natthi, atthi nu kho me sattabojjhaṅgā udāhu natthī’ti evaṃ pariggaṇhāti. Tasmā sabbattha abhiniveso jāyatī’’ti.

Yo hi koci, bhikkhaveti yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā. Evaṃ bhāveyyātiādito paṭṭhāya vuttena bhāvanānukkamena bhāveyya. Pāṭikaṅkhanti paṭikaṅkhitabbaṃ icchitabbaṃ avassaṃbhāvīti attho. Aññāti arahattaṃ. Sati vā upādiseseti upādānasese vā sati aparikkhīṇe. Anāgāmitāti anāgāmibhāvo.

Evaṃ sattannaṃ vassānaṃ vasena sāsanassa niyyānikabhāvaṃ dassetvā puna tato appatarepi kāle dassento tiṭṭhantu, bhikkhavetiādimāha. Sabbampi cetaṃ majjhimassa veneyyapuggalassa vasena vuttaṃ, tikkhapaññaṃ pana sandhāya ‘‘pātova anusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissati, sāyaṃ anusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissatī’’ti vuttaṃ. Iti bhagavā ‘‘evaṃ niyyānikaṃ, bhikkhave, mama sāsana’’nti dassetvā ekavīsatiyāpi ṭhānesu arahattanikūṭena desitaṃ desanaṃ niyyātento ‘‘ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo…pe… iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti āha. Sesaṃ uttānatthamevāti. Desanāpariyosāne pana tiṃsa bhikkhusahassāni arahatte patiṭṭhahiṃsūti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
到此为止，安那般那部分、四种行道部分、四种正念部分、三十二种特征、四种元素的定义、九种无色定、对感觉的观察、对心的观察、对障碍的把握、对五蕴的把握、对感官的把握、对觉支的把握、对真理的把握，共有二十一种修行法。在这些中，安那般那有三十二种特征，九种无色定是十一种安住修行法。大长老大比丘说：“九种无色定是根据观察苦的缺点而说的。”因此，依他的看法，仅有两个安住修行法，其余的都是随顺修行法。那么，所有这些中，执着会产生吗？不会产生。因为在行道的正念、障碍和觉支中，执着不会产生，其余的会产生。大比丘则说：“在这些中，执着会产生。因为他会这样思考：‘我是否有四种行道，或者没有？我是否有四种正念，或者没有？我是否有五种障碍，或者没有？我是否有七种觉支，或者没有？’这样去观察。”因此，执着在各处都会产生。
“如是，僧团的各位，任何人，无论是比丘或比丘尼，或是居士或居士女。”从这里开始，依据所说的修行，逐步修行。“期待”是指必须期待的，想要的，必然的意思。“他人”是指阿罗汉。“有或无执着”是指在无执着的情况下，或有执着的情况下的存在。“无漏”是指无漏的状态。
因此，以七年的时间为依据，展示教法的出离之处，再次说明即使在较短的时间内也要站立，僧团的各位，等等。所有这些都是针对中等的可调教者所说的，但对于聪明的人来说，已说：“早晨受教，晚上将会获得特别的成就，晚上受教，早晨将会获得特别的成就。”因此，佛陀说：“这样出离的，僧团的各位，这是我的教法。”通过二十一种地方的阿罗汉的教导，佛陀指出：“这是单一的道路，僧团的各位，……等，这就是所说的，基于此而说的。”其余的都是为了引导的目的。在教导的结束时，有三万比丘达到了阿罗汉果位。
至此，关于《大念处经》的注释已完成。
关于《米犍子王经》的注释

406.Evaṃme sutanti pāyāsirājaññasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – āyasmāti piyavacanametaṃ. Kumārakassapoti tassa nāmaṃ. Kumārakāle pabbajitattā pana bhagavatā ‘‘kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā’’ti vutte ‘‘katarakassapassā’’ti. ‘‘Kumārakassapassā’’ti evaṃ gahitanāmattā tato paṭṭhāya vuḍḍhakālepi ‘‘kumārakassapo’’ tveva vuccati. Apica rañño posāvanikaputtattāpi taṃ kumārakassapoti sañjāniṃsu.

Ayaṃ panassa pubbayogato paṭṭhāya āvibhāvakathā – thero kira padumuttarassa bhagavato kāle seṭṭhiputto ahosi. Athekadivasaṃ bhagavantaṃ citrakathiṃ ekaṃ attano sāvakaṃ etadagge ṭhapentaṃ disvā bhagavato sattāhaṃ dānaṃ datvā ‘‘ahampi bhagavā anāgate ekassa buddhassa ayaṃ thero viya citrakathī sāvako bhavāmī’’ti patthanaṃ katvā puññāni karonto kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā visesaṃ nibbattetuṃ nāsakkhi. Tadā kira parinibbutassa bhagavato sāsane osakkante pañca bhikkhū nisseṇiṃ bandhitvā pabbataṃ āruyha samaṇadhammaṃ akaṃsu. Saṅghatthero tatiyadivase arahattaṃ patto, anuthero catutthadivase anāgāmī ahosi, itare tayo visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā devaloke nibbattā.

Tesaṃ ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca sampattiṃ anubhavantānaṃ eko takkasilāyaṃ rājakule nibbattitvā pakkusāti nāma rājā hutvā bhagavantaṃ uddissa pabbajitvā rājagahaṃ uddissa āgacchanto kumbhakārasālāyaṃ bhagavato dhammadesanaṃ sutvā anāgāmiphalaṃ patto. Eko ekasmiṃ samuddapaṭṭane kulaghare nibbattitvā nāvaṃ āruyha bhinnanāvo dārucīrāni nivāsetvā lābhasampattiṃ patto ‘‘ahaṃ arahā’’ti cittaṃ uppādetvā ‘‘na tvaṃ arahā, gaccha, satthāraṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchā’’ti atthakāmāya devatāya codito tathā katvā arahattaphalaṃ patto.

Eko rājagahe ekissā kuladārikāya kucchimhi uppanno. Sā ca paṭhamaṃ mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā kulagharaṃ gantvā gabbhaṃ gaṇhi . Gabbhasaṇṭhitampi ajānanti sāmikaṃ ārādhetvā tena anuññātā bhikkhunīsu pabbajitā, tassā gabbhanimittaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So ‘‘assamaṇī’’ti āha. Dasabalaṃ pucchiṃsu. Satthā upālittheraṃ sampaṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sodhento ‘‘pure laddho gabbho, pabbajjā arogā’’ti āha. Satthā ‘‘suvinicchitaṃ adhikaraṇa’’nti therassa sādhukāramadāsi. Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ gahetvā rājā pasenadi kosalo posāpesi. ‘‘Kassapo’’ti cassa nāmaṃ katvā aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Iti naṃ rañño posāvanikaputtattāpi ‘‘kumārakassapo’’ti sañjāniṃsūti. Taṃ ekadivasaṃ andhavane samaṇadhammaṃ karontaṃ atthakāmā devatā pañhe uggahāpetvā ‘‘ime pañhe bhagavantaṃ pucchā’’ti āha. Thero pañhe pucchitvā pañhavissajjanāvasāne arahattaṃ pāpuṇi. Bhagavāpi taṃ citrakathikānaṃ bhikkhūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi.


以下是巴利文的完整直译：
如此我听说，这是《米犍子王经》。这里是前言的解释——“尊者”是亲切的称呼。这位名叫“库玛拉卡萨帕”。因为在年轻时出家，佛陀说：“叫卡萨帕来，把这个果实或食物给他。”于是问：“是哪位卡萨帕？”说：“是库玛拉卡萨帕。”因此，从此以后，即使在年长时也称为“库玛拉卡萨帕”。此外，由于他是国王的养子，也被称为库玛拉卡萨帕。
这是他以前的因缘故事——据说，尊者在佛陀的时代是最富有的商人的儿子。有一天，他看到佛陀的一个弟子站在前面，供养了佛陀七天。他心中渴望：“我也希望将来能成为像这位尊者那样的弟子。”于是，他积累功德，出家归依卡萨帕佛的教法，但无法获得特殊的成就。当时，佛陀涅槃后，教法衰退，五位比丘被束缚，爬上山去修习出家法。僧团的长老在第三天达到了阿罗汉果，另一位长老在第四天成为了阿那含，其余三位因无法获得特殊成就而转生到天界。
他们在一个佛之间，在天界和人间享受福报，其中有一位名叫“帕库萨”的国王，出家归佛，前往王舍城，听到佛陀的法音，获得了阿那含果位。还有一位在某个海边的贵族家出生，乘船航行，获得了财物，心中生起：“我已是阿罗汉。”然后被天神促使：“你不是阿罗汉，去接近老师请教问题。”于是如是做，获得了阿罗汉果位。
还有一位在王舍城的一个家族女孩的母亲怀孕。她在请求父母出家未果后，回到家中怀孕。她甚至不知怀孕的迹象，直到丈夫允许她出家，成为比丘尼，看到怀孕的迹象，便向比丘尼询问。她说：“是出家人。”他们询问十力者。老师让乌帕利长老接受。长老召集了舍卫城的家族和维萨卡居士，指出：“怀孕是以前获得的，出家是健康的。”老师给予长老赞美：“这是明智的决定。”她生下了一个金色的儿子。国王帕塞纳迪·高萨罗接纳了他，给他取名为“卡萨帕”，后来装饰一番，带到老师那里出家。因此，因国王的养子身份也被称为“库玛拉卡萨帕”。有一天，在盲人森林中，正在修习出家法的他，被天神启发，问：“请向佛陀询问这些问题。”长老问完问题后，最终获得了阿罗汉果位。佛陀也将他安置在讲解者之中。


Setabyāti tassa nagarassa nāmaṃ. Uttarena setabyanti setabyato uttaradisāya. Rājaññoti anabhisittakarājā. Diṭṭhigatanti diṭṭhiyeva. Yathā gūthagataṃ muttagatanti vutte na gūthādito aññaṃ atthi, evaṃ diṭṭhiyeva diṭṭhigataṃ. Itipi natthīti taṃ taṃ kāraṇaṃ apadisitvā evampi natthīti vadati. Purā…pe… saññāpetīti yāva na saññāpeti.

Candimasūriyaupamāvaṇṇanā

411.Ime bho, kassapa, candimasūriyāti so kira therena pucchito cintesi ‘‘ayaṃ samaṇo paṭhamaṃ candimasūriye upamaṃ āhari, candimasūriyasadiso bhavissati paññāya, anabhibhavanīyo aññena, sace panāhaṃ ‘candimasūriyā imasmiṃ loke’ti bhaṇissāmi, ‘kiṃ nissitā ete, kittakapamāṇā, kittakaṃ uccā’tiādīhi paliveṭhessati. Ahaṃ kho panetaṃ nibbeṭhetuṃ na sakkhissāmi, ‘parasmiṃ loke’ iccevassa kathessāmī’’ti. Tasmā evamāha.

Bhagavā pana tato pubbe na cirasseva sudhābhojanīyajātakaṃ kathesi. Tattha ‘‘cande cando devaputto, sūriye sūriyo devaputto’’ti āgataṃ. Bhagavatā ca kathitaṃ jātakaṃ vā suttantaṃ vā sakalajambudīpe patthaṭaṃ hoti, tena so ‘‘ettha nivāsino devaputtā natthī’’ti na sakkā vattunti cintetvā devā te na manussāti āha.

412.Atthi pana, rājañña, pariyāyoti atthi pana kāraṇanti pucchati. Ābādhikāti visabhāgavedanāsaṅkhātena ābādhena samannāgatā. Dukkhitāti dukkhappattā. Bāḷhagilānāti adhimattagilānā. Saddhāyikāti ahaṃ tumhe saddahāmi, tumhe mayhaṃ saddhāyikā saddhāyitabbavacanāti attho. Paccayikāti ahaṃ tumhe pattiyāmi, tumhe mayhaṃ paccayikā pattiyāyitabbāti attho.

Corādiupamāvaṇṇanā

413.Uddisitvāti tesaṃ attānañca paṭisāmitabhaṇḍakañca dassetvā, sampaṭicchāpetvāti attho. Vippalapantassāti ‘‘putto me, dhītā me, dhanaṃ me’’ti vividhaṃ palapantassa. Nirayapālesūti niraye kammakāraṇikasattesu. Ye pana ‘‘kammameva kammakāraṇaṃ karoti, natthi nirayapālā’’ti vadanti. Te ‘‘tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā’’ti devadūtasuttaṃ paṭibāhanti. Manussaloke rājakulesu kāraṇikamanussā viya hi niraye nirayapālā honti.

415.Veḷupesikāhīti veḷuvilīvehi. Sunimmajjathāti yathā suṭṭhu nimmajjitaṃ hoti, evaṃ nimmajjatha, apanethāti attho.

Asucīti amanāpo. Asucisaṅkhātoti asucikoṭṭhāsabhūto asucīti ñāto vā. Duggandhoti kuṇapagandho. Jegucchoti jigucchitabbayutto. Paṭikūloti dassaneneva paṭighāvaho. Ubbādhatīti divasassa dvikkhattuṃ nhatvā tikkhattuṃ vatthāni parivattetvā alaṅkatapaṭimaṇḍitānaṃ cakkavattiādīnampi manussānaṃ gandho yojanasate ṭhitānaṃ devatānaṃ kaṇṭhe āsattakuṇapaṃ viya bādhati.

416. Puna pāṇātipātādipañcasīlāni samādāyavattentānaṃ vasena vadati. Tāvatiṃsānanti idañca dūre nibbattā tāva mā āgacchantu, ime kasmā na entīti vadati.

418.Jaccandhūpamomaññe paṭibhāsīti jaccandho viya upaṭṭhāsi. Araññavanapatthānīti araññakaṅgayuttatāya araññāni, mahāvanasaṇḍatāya vanapatthāni. Pantānīti dūrāni.

419.Kalyāṇadhammeti teneva sīlena sundaradhamme. Dukkhapaṭikūleti dukkhaṃ apatthente. Seyyo bhavissatīti paraloke sugatisukhaṃ bhavissatīti adhippāyo.



以下是巴利文的完整直译：
Setabyā是那座城市的名字。向北是Setaby，Setaby的北方。国王是没有被其他王权所压迫的国王。见解是指见解本身。就像说“从污泥中出来的粪便”，并不是说除了粪便之外还有其他的，见解就是见解。这样说“确实没有”，是指那种原因的指称，也就是说“确实没有”。直到没有被指称。
月与日的比喻
“诸位，卡萨帕，月与日”这位尊者被问到后思考：“这个出家人引入了月与日的比喻，智慧上将会如同月与日一样，不会被其他所征服。如果我说‘在这个世界上有月与日’，他将会用‘它们依赖什么，有多大，有多高’等问题来包围我。我无法解答这个问题，因此我将会说‘在另一个世界上’。”
因此，他如是说。
但佛陀在此之前不久讲述了《甘露食的故事》。其中说：“月亮是月神，太阳是太阳神。”佛陀所讲的故事或教法在整个占婆岛上是普遍的，因此他思考：“在这里居住的神子们是不存在的。”于是说他们不是人类。
有的国王问：“确实存在吗？”这是指存在的原因。因病而痛苦，因痛苦而痛苦，因过度痛苦而痛苦。因信而信，我信你们，你们是我信任的，信任的说法是应当信任的意思。因缘是指我依赖你们，你们是我依赖的。
盗贼等的比喻
“被指称”是指显示他们自身及其所依的财物。对于“我有儿子，我有女儿，我有财富”等各种不同的说法。对于地狱的守护者，指的是因业而生的众生。但那些说“仅仅是因业而生的，没有地狱的守护者”的人，他们反驳了“因此，僧团的各位，地狱的守护者。”在人的世界中，像国王的家族一样，地狱的守护者存在。
“用芦苇编制的”是指用芦苇编织的。就像完全沉浸在其中一样，沉浸在其中，指的是放下。
不洁是指不清净。不洁的说法是指被称为不洁的地方。臭气是指腐臭的气味。令人厌恶是指令人厌恶的事物。令人反感是指仅凭观察就能引起反感。被压迫是指在白天洗澡两次，三次更换衣服，装饰得体的那些人，他们的气味如同在一百由旬之外的神灵的喉咙中，像腐臭的尸体一样令人困扰。
再者，杀生等五戒是指以此为依据而说。对于天人来说，远离的天人不应当来，这些人为何不来。
如同盲人一样，确实是盲人所存在的。森林的地方是指森林的特征，广大的森林是指森林的地方。山谷是指遥远的地方。
善法是指以此为戒的美好法。痛苦的反感是指对痛苦的厌恶。希望会更好是指在他界会有幸福和快乐的意思。

420.Upavijaññāti upagatavijāyanakālā, paripakkagabbhā na cirasseva vijāyissatīti attho. Opabhoggā bhavissatīti pādaparicārikā bhavissati. Anayabyasananti mahādukkhaṃ. Ayoti sukhaṃ, na ayo anayo, dukkhaṃ. Tadetaṃ sabbaso sukhaṃ byasati vikkhipatīti byasanaṃ. Iti anayova byasanaṃ anayabyasanaṃ, mahādukkhanti attho. Ayonisoti anupāyena. Apakkaṃ na paripācentīti apariṇataṃ akhīṇaṃ āyuṃ antarāva na upacchindanti. Paripākaṃ āgamentīti āyuparipākakālaṃ āgamenti. Dhammasenāpatināpetaṃ vuttaṃ –

‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathāti. (theragā. 1001)

421.Ubbhinditvāti mattikālepaṃ bhinditvā.

422.Rāmaṇeyyakanti ramaṇīyabhāvaṃ. Velāsikāti khiḍḍāparādhikā. Komārikāti taruṇadārikā. Tuyhaṃ jīvanti supinadassanakāle nikkhamantaṃ vā pavisantaṃ vā jīvaṃ api nu passanti. Idha cittācāraṃ ‘‘jīva’’nti gahetvā āha. So hi tattha jīvasaññīti.

423.Jiyāyāti dhanujiyāya, gīvaṃ veṭhetvāti attho. Patthinnataroti thaddhataro. Iminā kiṃ dasseti? Tumhe jīvakāle sattassa pañcakkhandhāti vadanti, cavanakāle pana rūpakkhandhamattameva avasissati, tayo khandhā appavattā honti, viññāṇakkhandho gacchati. Avasiṭṭhena rūpakkhandhena lahutarena bhavitabbaṃ, garukataro ca hoti. Tasmā natthi koci kuhiṃ gantāti imamatthaṃ dasseti.

424.Nibbutanti vūpasantatejaṃ.

425.Anupahaccāti avināsetvā. Āmato hotīti addhamato marituṃ āraddho hoti. Odhunāthāti orato karotha. Sandhunāthāti parato karotha. Niddhunāthāti aparāparaṃ karotha. Tañcāyatanaṃ na paṭisaṃvedetīti tena cakkhunā taṃ rūpāyatanaṃ na vibhāveti. Esa nayo sabbattha.

426.Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Upalāpetvāti dhamitvā.

428.Aggikoti aggiparicārako. Āpādeyyanti nipphādeyyaṃ, āyuṃ vā pāpuṇāpeyyaṃ. Poseyyanti bhojanādīhi bhareyyaṃ. Vaḍḍheyyanti vaḍḍhiṃ gameyyaṃ. Araṇīsahitanti araṇīyugaḷaṃ.

429.Tirorājānopīti tiroraṭṭhe aññasmimpi janapade rājāno jānanti. Abyattoti avisado acheko. Kopenapīti ye maṃ evaṃ vakkhanti, tesu uppajjanakena kopenapi etaṃ diṭṭhigataṃ harissāmi pariharissāmīti gahetvā vicarissāmi. Makkhenāti tayā vuttayuttakāraṇamakkhalakkhaṇena makkhenāpi. Palāsenāti tayā saddhiṃ yugaggāhalakkhaṇena palāsenāpi.

430.Haritakapaṇṇanti yaṃ kiñci haritakaṃ, antamaso allatiṇapaṇṇampi na hotīti attho. Sannaddhakalāpanti sannaddhadhanukalāpaṃ. Āsittodakāni vaṭumānīti paripuṇṇasalilā maggā ca kandarā ca. Yoggānīti balibadde.

Bahunikkhantaroti bahunikkhanto ciranikkhantoti attho. Yathābhatena bhaṇḍenāti yaṃ vo tiṇakaṭṭhodakabhaṇḍakaṃ āropitaṃ, tena yathābhatena yathāropitena, yathāgahitenāti attho.

Appasārānīti appagghāni. Paṇiyānīti bhaṇḍāni.

Gūthabhārikādiupamāvaṇṇanā

432.Mamaca sūkarabhattanti mama ca sūkarānaṃ idaṃ bhattaṃ. Uggharantanti upari gharantaṃ. Paggharantanti heṭṭhā parissavantaṃ. Tumhe khvettha bhaṇeti tumhe kho ettha bhaṇe. Ayameva vā pāṭho. Tathā hi pana me sūkarabhattanti tathā hi pana me ayaṃ gūtho sūkarānaṃ bhattaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
“Upavijaññāti”是指到达的时刻，成熟的胎儿不久将会出生。将会有食物的供应，意味着将会有脚的侍者。极大的痛苦就是极大的苦难。是幸福，不是痛苦，不是痛苦的痛苦。所有这些都在痛苦中被抛弃，因此极大的痛苦就是极大的苦难。无缘是指没有方法。未成熟的不会被切断，未完成的生命不会被中断。成熟的将会到来，意味着生命成熟的时刻将会到来。关于法的将军说：
“我不赞美死亡，我不赞美生命；
我期待死亡，就像期待食物一样。”（长老歌 1001）
“Ubbhinditvā”是指打破泥土的泥浆。
“Rāmaṇeyyakanti”是指美丽的状态。“Velāsikāti”是指游戏的过失。“Komārikāti”是指年轻的女孩。你们在美好的梦中生活时，出入时是否看到生命？在这里以心的行为来理解“生命”。他在这里称之为生命的意识。
“Jiyāyāti”是指用弓来弯曲，意即扭动脖子。更强烈的是更强烈的。用这个来说明什么呢？你们在生命中说众生的五蕴，但在死亡时仅剩下色蕴，其他三蕴会消失，意识蕴会离去。剩下的色蕴将会变得轻盈，变得更重。因此没有人会去任何地方，这就是所说明的。
“Nibbutanti”是指平息的光辉。
“Anupahaccāti”是指不被毁坏。是指准备要死去。向下拉是指向下进行。向上拉是指向上进行。不断地拉是指反复进行。那感官不会被感知，意味着用那只眼睛不会显现那个色的感官。这个法则在各处都是如此。
“Saṅkhadhamoti”是指有形的法则。用来收集的是指被驱动。
“Aggikoti”是指火的侍者。“Āpādeyyanti”是指应当获得，或应当达到生命。“Poseyyanti”是指用食物等来供养。“Vaḍḍheyyanti”是指在村庄中增长。“Araṇīsahitanti”是指与火把一起。
“tirorājānopīti”是指在偏远的国家中，其他地方的国王也知道。“Abyattoti”是指不显露的、无缺陷的。“Kopenapīti”是指那些这样说的人，带着这种因缘的说法，我将会在这些人中游走。“Makkhenāti”是指用你所说的合理的因缘。“Palāsenāti”是指与你一起的，带着相应的特征。
“Haritakapaṇṇanti”是指任何绿色的东西，最少也不会是带有绿色的树叶。“Sannaddhakalāpanti”是指准备好的弓箭。“Āsittodakāni vaṭumānīti”是指充满水的路和山谷。“Yoggānīti”是指力量的束缚。
“Bahunikkhantaroti”是指许多的离去，长期的离去。根据应得的物品，指的是你们所放置的草木和水，依照应得的、放置的、所说的意思。
“Appasārānīti”是指不贵重的。“Paṇiyānīti”是指物品。
“Gūthabhārikādiupamāvaṇṇanā”
“Mamaca sūkarabhattanti”是指我和猪的食物。“Uggharantanti”是指从上面提起。“Paggharantanti”是指从下面倾倒。你们在这里说，你们确实在这里说。这是同样的说法。确实是我的猪的食物，确实是我的这个猪的食物。

434.Āgatāgataṃ kaliṃ gilatīti āgatāgataṃ parājayaguḷaṃ gilati. Pajjohissāmīti pajjohanaṃ karissāmi, balikammaṃ karissāmīti attho. Akkhehi dibbissāmāti guḷehi kīḷissāma. Littaṃ paramena tejasāti paramatejena visena littaṃ.

436.Gāmapaṭṭanti vuṭṭhitagāmapadeso vuccati. ‘‘Gāmapada’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Sāṇabhāranti sāṇavākabhāraṃ. Susannaddhoti subaddho. Tvaṃ pajānāhīti tvaṃ jāna. Sace gaṇhitukāmosi, gaṇhāhīti vuttaṃ hoti.

Khomanti khomavākaṃ. Ayanti kāḷalohaṃ. Lohanti tambalohaṃ. Sajjhanti rajataṃ. Suvaṇṇanti suvaṇṇamāsakaṃ. Abhinandiṃsūti tussiṃsu.

437.Attamanoti sakamano tuṭṭhacitto. Abhiraddhoti abhippasanno. Pañhāpaṭibhānānīti pañhupaṭṭhānāni. Paccanīkaṃ kattabbanti paccanīkaṃ paṭiviruddhaṃ viya kattabbaṃ amaññissaṃ, paṭilomagāhaṃ gahetvā aṭṭhāsinti attho.

438.Saṅghātaṃ āpajjantīti saṅghātaṃ vināsaṃ maraṇaṃ āpajjanti. Na mahapphaloti vipākaphalena na mahapphalo hoti. Na mahānisaṃsoti guṇānisaṃsena mahānisaṃso na hoti. Na mahājutikoti ānubhāvajutiyā mahājutiko na hoti. Na mahāvipphāroti vipākavipphāratāya mahāvipphāro na hoti. Bījanaṅgalanti bījañca naṅgalañca. Dukkhetteti duṭṭhukhette nissārakhette. Dubbhūmeti visamabhūmibhāge. Patiṭṭhāpeyyāti ṭhapeyya. Khaṇḍānīti chinnabhinnāni. Pūtīnīti nissārāni. Vātātapahatānīti vātena ca ātapena ca hatāni pariyādinnatejāni. Asārādānīti taṇḍulasārādānarahitāni palālāni. Asukhasayitānīti yāni sukkhāpetvā koṭṭhe ākiritvā ṭhapitāni, tāni sukhasayitāni nāma. Etāni pana na tādisāni. Anuppaveccheyyāti anupaveseyya, na sammā vasseyya, anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ na vasseyyāti attho. Api nu tānīti api nu evaṃ khettabījavuṭṭhidose sati tāni bījāni aṅkuramūlapattādīhi uddhaṃ vuddhiṃ heṭṭhā virūḷhiṃ samantato ca vepullaṃ āpajjeyyunti . Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājañña dānaṃ parūpaghātena uppāditapaccayatopi dāyakatopi pariggāhakatopi avisuddhattā na mahapphalaṃ hoti.

Evarūpo kho rājañña yaññoti evarūpaṃ rājaññadānaṃ aparūpaghātena uppannapaccayatopi aparūpaghātitāya sīlavantadāyakatopi sammādiṭṭhiādiguṇasampannapaṭiggāhakatopi mahapphalaṃ hoti. Sace pana guṇātirekaṃ nirodhā vuṭṭhitaṃ paṭiggāhakaṃ labhati, cetanā ca vipulā hoti, diṭṭheva dhamme vipākaṃ detīti.

439. Imaṃ pana therassa dhammakathaṃ sutvā pāyāsirājañño theraṃ nimantetvā sattāhaṃ therassa mahādānaṃ datvā tato paṭṭhāya mahājanassa dānaṃ paṭṭhapesi. Taṃ sandhāya atha kho pāyāsi rājaññotiādi vuttaṃ. Tattha kaṇājakanti sakuṇḍakaṃ uttaṇḍulabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ. Dhorakāni ca vatthānīti thūlāni ca vatthāni. Guḷavālakānīti guḷadasāni, puñjapuñjavasena ṭhitamahantadasānīti attho. Evaṃ anuddisatīti evaṃ upadisati. Pādāpīti pādenapi.

440.Asakkaccanti saddhāvirahitaṃ assaddhadānaṃ. Asahatthāti na sahatthena. Acittīkatanti cittīkāravirahitaṃ, na cittīkārampi paccupaṭṭhāpetvā na paṇītacittaṃ katvā adāsi. Apaviddhanti chaḍḍitaṃ vippatitaṃ. Suññaṃ serīsakanti serīsakaṃ nāma ekaṃ tucchaṃ rajatavimānaṃ upagato. Tassa kira dvāre mahāsirīsarukkho, tena taṃ ‘‘serīsaka’’nti vuccati.



以下是巴利文的完整直译：
“Āgatāgataṃ kaliṃ gilatīti”是指到达的时间，吞下了胜利的团体。“Pajjohissāmīti”是指我将进行驱动，进行供养的意思。“Akkhehi dibbissāmāti”是指用神奇的手段来玩耍。“Littaṃ paramena tejasāti”是指用极大的光辉来涂抹。
“Gāmapaṭṭanti”是指已升起的乡村地区被称为。“Gāmapada”也是如此，意思相同。“Sāṇabhāranti”是指有如牛的重担。“Susannaddhoti”是指被很好地绑住。“Tvaṃ pajānāhīti”是指你知道。如果你想要抓住，就会说“抓住”。
“Khomanti”是指用麻布。“Ayanti”是指黑铁。“Lohanti”是指铜铁。“Sajjhanti”是指银。“Suvaṇṇanti”是指黄金。“Abhinandiṃsūti”是指他们欢喜。
“Attamanoti”是指满意的、心情愉悦的。“Abhiraddhoti”是指非常高兴的。“Pañhāpaṭibhānānīti”是指问题的根本。“Paccanīkaṃ kattabbanti”是指应当做的事情，像是与之相反的事情。
“Saṅghātaṃ āpajjantīti”是指遭遇到团体的毁灭和死亡。“Na mahapphaloti”是指因果的果实不大。“Na mahānisaṃsoti”是指因果的利益不大。“Na mahājutikoti”是指因缘的利益不大。“Na mahāvipphāroti”是指因果的广泛不大。“Bījanaṅgalanti”是指种子和根。“Dukkhetteti”是指在恶劣的土地上。“Dubbhūmeti”是指在不平坦的土地上。“Patiṭṭhāpeyyāti”是指应当建立。“Khaṇḍānīti”是指破碎的。“Pūtīnīti”是指无用的。“Vātātapahatānīti”是指被风和阳光所打击的灼热的。“Asārādānīti”是指没有谷物的、没有粮食的。“Asukhasayitānīti”是指那些在干燥的地方被打下的，称之为幸福的。“Etāni pana na tādisāni”是指这些并不是那样。“Anuppaveccheyyāti”是指不应进入，不应如法下雨，意即不应在没有雨水的情况下，毫无生机地生长。是否这些呢？是否在这样的耕地种子有缺陷的情况下，这些种子因根和芽等会向上生长，向下生长，四面八方地茁壮成长？这样的话，国王，这种供养的施舍，因缘的缺陷，因缘的施舍以及因缘的接受，因不洁而不大。
这种国王的供养，因缘的施舍，因缘的缺陷，因缘的施舍，因有良好的施舍者和正确的见解等的具足而是极大的果实。如果能超越过多的善根，获得正见，心念增长，便会得到现世的果实。
“ Imaṃ pana therassa dhammakathaṃ sutvā pāyāsirājañño theraṃ nimantetvā sattāhaṃ therassa mahādānaṃ datvā”是指听了这位尊者的法语后，米犍子王邀请尊者，供养了他七天的伟大供养。由此可知，米犍子王，等等。“Kaṇājakanti”是指小鸟的食物。“Bilaṅgadutiyanti”是指小鸟的第二次食物。“Dhorakāni ca vatthānīti”是指粗糙的衣物。“Guḷavālakānīti”是指糖果，意即以许多糖果的方式存在。“Evaṃ anuddisatīti”是指如是的教导。“Pādāpīti”是指用脚。
“Asakkaccanti”是指缺乏信心的、不信的施舍。“Asahatthāti”是指没有用手。“Acittīkatanti”是指缺乏心智的，不是以心智来进行施舍。“Apaviddhanti”是指被抛弃的、被排斥的。“Suññaṃ serīsakanti”是指空无的，来到一个空的银色天宫。因为在那里的门口有一棵巨大的丝树，因此被称为“serīsaka”。

441.Āyasmāgavaṃpatīti thero kira pubbe manussakāle gopāladārakānaṃ jeṭṭhako hutvā mahato sirīsassa mūlaṃ sodhetvā vālikaṃ okiritvā ekaṃ piṇḍapātikattheraṃ rukkhamūle nisīdāpetvā attanā laddhaṃ āhāraṃ datvā tato cuto tassānubhāvena tasmiṃ rajatavimāne nibbatti. Sirīsarukkho vimānadvāre aṭṭhāsi. So paññāsāya vassehi phalati, tato paññāsa vassāni gatānīti devaputto saṃvegaṃ āpajjati. So aparena samayena amhākaṃ bhagavato kāle manussesu nibbattitvā satthu dhammakathaṃ sutvā arahattaṃ patto. Pubbāciṇṇavasena pana divāvihāratthāya tadeva vimānaṃ abhiṇhaṃ gacchati, taṃ kirassa utusukhaṃ hoti. Taṃ sandhāya ‘‘tena kho pana samayena āyasmā gavaṃpatī’’tiādi vuttaṃ.

Sosakkaccaṃ dānaṃ datvāti so parassa santakampi dānaṃ sakkaccaṃ datvā. Evamārocesīti ‘‘sakkaccaṃ dānaṃ dethā’’tiādinā nayena ārocesi. Tañca pana therassa ārocanaṃ sutvā mahājano sakkaccaṃ dānaṃ datvā devaloke nibbatto. Pāyāsissa pana rājaññassa paricārakā sakkaccaṃ dānaṃ datvāpi nikantivasena gantvā tasseva santike nibbattā. Taṃ kira disācārikavimānaṃ vaṭṭaniaṭaviyaṃ ahosi. Pāyāsidevaputto ca ekadivasaṃ vāṇijakānaṃ dassetvā attano katakammaṃ kathesīti.

Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ

Pāyāsirājaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca mahāvaggassatthavaṇṇanā.

Mahāvaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Dīghanikāye

Pāthikavaggaṭṭhakathā

1. Pāthikasuttavaṇṇanā

Sunakkhattavatthuvaṇṇanā

1.Evaṃme sutaṃ…pe… mallesu viharatīti pāthikasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Mallesu viharatīti mallā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘mallā’’ti vuccati, tasmiṃ mallesu janapade. ‘‘Anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo’’ti anupiyanti evaṃnāmako mallānaṃ janapadassa eko nigamo, taṃ gocaragāmaṃ katvā ekasmiṃ chāyūdakasampanne vanasaṇḍe viharatīti attho. Anopiyantipi pāṭho. Pāvisīti paviṭṭho. Bhagavā pana na tāva paviṭṭho, pavisissāmīti nikkhantattā pana pāvisīti vutto. Yathā kiṃ, yathā ‘‘gāmaṃ gamissāmī’’ti nikkhanto puriso taṃ gāmaṃ apattopi ‘‘kuhiṃ itthannāmo’’ti vutte ‘‘gāmaṃ gato’’ti vuccati, evaṃ. Etadahosīti gāmasamīpe ṭhatvā sūriyaṃ olokentassa etadahosi. Atippago khoti ativiya pago kho, na tāva kulesu yāgubhattaṃ niṭṭhitanti. Kiṃ pana bhagavā kālaṃ ajānitvā nikkhantoti? Na ajānitvā. Paccūsakāleyeva hi bhagavā ñāṇajālaṃ pattharitvā lokaṃ volokento ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ bhaggavagottaṃ channaparibbājakaṃ disvā ‘‘ajjāhaṃ imassa paribbājakassa mayā pubbe katakāraṇaṃ samāharitvā dhammaṃ kathessāmi, sā dhammakathā assa mayi pasādappaṭilābhavasena saphalā bhavissatī’’ti ñatvāva paribbājakārāmaṃ pavisitukāmo atippagova nikkhami. Tasmā tattha pavisitukāmatāya evaṃ cittaṃ uppādesi.



以下是巴利文的完整直译：
“Āyasmāgavaṃpatīti”是指这位尊者在过去作为人类时，曾是牧童的长者，挖掘了一棵巨大的丝树的根部，撒下了草屑，坐在一位乞食的长者的树下，给予他自己获得的食物，因此因他的功德而出生在那座银色的天宫。丝树在天宫的门口伫立着。它在五十年间结实，之后五十年过去了，因此天神感到震惊。后来，在我们尊者的时代，他转世为人，听闻了佛陀的法语，证得了阿罗汉果。由于早期的积累，他为了白天的游玩，常常去那座天宫，那对他来说是快乐的。对此说：“那时，尊者Gavaṃpatī……”
“ Sosakkaccaṃ dānaṃ datvāti”是指他认真地给予他人的供养。以这种方式，他说：“请认真地给予供养。”听到这位尊者的劝告，民众认真地给予了供养，因此转生到天界。而米犍子王的侍者们也认真地给予供养，但由于被迫而前往，最终转生在他那里。那是因为他是一个遵循正道的天神。米犍子天神有一天向商人们展示了自己所做的事情。
如此，关于《和谐的故事》的《长部经》的注释完成了。
完成了关于《大部经》的注释。
《大部经》的注释完成了。
向那位正觉的佛陀致敬。
在《长部经》中
《路径篇》的注释
1.《路径经》的注释
关于“Sunakkhattavatthuvaṇṇanā”
“这样我听说……”等，关于“在马尔河的居住”，这是一个不寻常的地方的注释。在马尔河的居住是指马尔河的王子们，他们的居住地被称为“马尔”，因此那个地方被称为“马尔河的地方”。“Anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo”是指一个名为“Anupiya”的马尔河的城市，成为马尔河的一个城市，形成了一个供养的村庄，住在一个阴凉的水源丰富的森林中。也有“Anopiyantipi”的说法。“Pāvisīti”是指进入。而佛陀并未立即进入，而是说“我将进入”，因为他已经离开了。如何理解呢？就像说“我将去村庄”的人，虽然已经离开了村庄，但当被问到“他去哪里了？”时，会说“他去了村庄”，同样的道理。于是，当他站在村庄附近，看到太阳时，他意识到了这一点。关于“在家族中非常繁荣”的说法，指的是并不繁荣的家庭。“那么，佛陀是因为不知道时间而离开的吗？”并不是不知道。实际上，佛陀在黎明时分展开智慧之网，观察世间，看到了一位名叫Bhaggava的隐士，便心想：“今天我将根据我之前对这个隐士的因缘来讲法，这个法将会因我获得信任而变得有效。”因此，他意欲进入隐士的森林，这样便急忙离开了。所以，为了进入那里，他的心情激动。

2.Etadavocāti bhagavantaṃ disvā mānathaddhataṃ akatvā satthāraṃ paccuggantvā etaṃ etu kho, bhantetiādikaṃ vacanaṃ avoca. Imaṃ pariyāyanti imaṃ vāraṃ, ajja imaṃ āgamanavāranti attho. Kiṃ pana bhagavā pubbepi tattha gatapubboti? Na gatapubbo, lokasamudācāravasena pana evamāha. Lokiyā hi cirassaṃ āgatampi anāgatapubbampi manāpajātikaṃ āgataṃ disvā ‘‘kuto bhavaṃ āgato, cirassaṃ bhavaṃ āgato, kathaṃ te idhāgamanamaggo ñāto, kiṃ maggamūḷhosī’’tiādīni vadanti. Tasmā ayampi lokasamudācāravasena evamāhāti veditabbo. Idamāsananti attano nisinnāsanaṃ papphoṭetvā sampādetvā dadamāno evamāha. Sunakkhatto licchaviputtoti sunakkhatto nāma licchavirājaputto. So kira tassa gihisahāyo hoti, kālena kālaṃ tassa santikaṃ gacchati. Paccakkhātoti ‘‘paccakkhāmi dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ na dānāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ uddissa viharissāmī’’ti evaṃ paṭiakkhāto nissaṭṭho pariccatto.

3.Bhagavantaṃ uddissāti bhagavā me satthā ‘‘bhagavato ahaṃ ovādaṃ paṭikaromī’’ti evaṃ apadisitvā. Ko santo kaṃ paccācikkhasīti yācako vā yācitakaṃ paccācikkheyya, yācitako vā yācakaṃ. Tvaṃ pana neva yācako na yācitako, evaṃ sante, moghapurisa, ko santo ko samāno kaṃ paccācikkhasīti dasseti. Passa moghapurisāti passa tucchapurisa. Yāvañca te idaṃ aparaddhanti yattakaṃ idaṃ tava aparaddhaṃ, yattako te aparādho tattako dosoti evāhaṃ bhaggava tassa dosaṃ āropesinti dasseti.

4.Uttarimanussadhammāti pañcasīladasasīlasaṅkhātā manussadhammāuttari. Iddhipāṭihāriyanti iddhibhūtaṃ pāṭihāriyaṃ. Kate vāti katamhi vā. Yassatthāyāti yassa dukkhakkhayassa atthāya. Soniyyāti takkarassāti so dhammo takkarassa yathā mayā dhammo desito, tathā kārakassa sammā paṭipannassa puggalassa sabbavaṭṭadukkhakkhayāya amatanibbānasacchikiriyāya gacchati, na gacchati, saṃvattati, na saṃvattatīti pucchati. Tatra sunakkhattāti tasmiṃ sunakkhatta mayā desite dhamme takkarassa sammā dukkhakkhayāya saṃvattamāne kiṃ uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ kataṃ karissati, ko tena katena attho. Tasmiñhi katepi akatepi mama sāsanassa parihāni natthi, devamanussānañhi amatanibbānasampāpanatthāya ahaṃ pāramiyo pūresiṃ, na pāṭihāriyakaraṇatthāyāti pāṭihāriyassa niratthakataṃ dassetvā ‘‘passa, moghapurisā’’ti dutiyaṃ dosaṃ āropesi.

5.Aggaññanti lokapaññattiṃ. ‘‘Idaṃ nāma lokassa agga’’nti evaṃ jānitabbampi aggaṃ mariyādaṃ na taṃ paññapetīti vadati. Sesamettha anantaravādānusāreneva veditabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
“Etadavocāti”是指看到佛陀后，未表现出傲慢，走向老师，便说：“来吧，尊者。”这句话的意思是指这次到来，今天的到来。佛陀是否以前就曾到过那里？并没有去过，因世俗的习惯而这样说。因为世间的人们，看到长久以来到达的、未曾到达的，都很喜欢地问：“你从哪里来，来的很久了，你怎么知道这里的路，是什么路呢？”因此，这也是因世俗的习惯而这样说的。关于“这是我的座位”是指在坐下时，整理好自己的坐具，便这样说。Sunakkhatto Licchaviputtoti是指名为Sunakkhatto的Licchavi王子。他似乎是他的家庭朋友，时常前往他的身边。关于“paccakkhātoti”是指“我亲自看到了供养，尊者，我不供养，尊者，我将会为尊者而住”，如是亲自表明，完全放弃了。
“Bhagavantaṃ uddissāti”是指佛陀是我的老师，“我将遵循佛陀的教导”，如是表明。谁是圣者，谁能反驳呢？是乞求者或被乞求者反驳。你既不是乞求者，也不是被乞求者，如此一来，愚者，谁是圣者，谁是相同的，谁能反驳呢？看啊，愚者，看到的是无用的人。只要你有这个过失，与你的过失相等，便是你的过失，正如我将过失归于Bhaggava。
“Uttarimanussadhammāti”是指五戒和十戒所称的人类法则是更高的。关于“Iddhipāṭihāriyanti”是指具有神通的法。关于“Kate vāti”是指在什么情况下。关于“Yassatthāyāti”是指为了消除痛苦的目的。关于“Soniyyāti”是指如同法的目的，正如我所讲的法，正如有能力的人，正确地修行，所有的轮回痛苦都将消除，达到不灭涅槃的实现，是否到达，是否发生，是否不发生，是否发生？在这里，关于“sunakkhattāti”是指在我所讲的法中，关于正确消除痛苦的法，是否更高的人类法则会产生神通的效果，是否有任何意义。即使在这个情况下，无论是已成就的还是未成就的，我的教法没有衰败，因我为天人和人类的实现不灭涅槃而积累了功德，而不是为了产生神通，显示了神通的无用性，因此再次将过失归于“看吧，愚者”。
“Aggaññanti”是指世俗的定义。“这是世间的最高”是如此被理解的，最高的界限并不被称为。其余的应当根据后续的说法理解。

6.Anekapariyāyena khoti idaṃ kasmā āraddhaṃ. Sunakkhatto kira ‘‘bhagavato guṇaṃ makkhessāmi, ‘‘dosaṃ paññapessāmī’’ti ettakaṃ vippalapitvā bhagavato kathaṃ suṇanto appatiṭṭho niravo aṭṭhāsi.

Atha bhagavā – ‘‘sunakkhatta, evaṃ tvaṃ makkhibhāve ṭhito sayameva garahaṃ pāpuṇissasī’’ti makkhibhāve ādīnavadassanatthaṃ anekapariyāyenātiādimāha. Tattha anekapariyāyenāti anekakāraṇena. Vajjigāmeti vajjirājānaṃ gāme, vesālīnagare no visahīti nāsakkhi. So avisahantoti so sunakkhatto yassa pubbe tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ kathentassa mukhaṃ nappahoti, so dāni teneva mukhena avaṇṇaṃ katheti, addhā avisahanto asakkonto brahmacariyaṃ carituṃ attano bālatāya avaṇṇaṃ kathetvā hīnāyāvatto. Buddho pana subuddhova, dhammo svākkhātova, saṅgho suppaṭipannova. Evaṃ tīṇi ratanāni thomentā manussā tuyheva dosaṃ dassessantīti. Iti kho teti evaṃ kho te, sunakkhatta, vattāro bhavissanti. Tato evaṃ dose uppanne satthā atītānāgate appaṭihatañāṇo, mayhaṃ evaṃ doso uppajjissatīti jānantopi puretaraṃ na kathesīti vattuṃ na lacchasīti dasseti. Apakkamevāti apakkamiyeva, apakkanto vā cutoti attho. Yathātaṃ āpāyikoti yathā apāye nibbattanāraho satto apakkameyya, evameva apakkamīti attho.

Korakkhattiyavatthuvaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
“Anekapariyāyena khoti”是指这句话为什么被提出。Sunakkhatto似乎说：“我将批评佛陀的优点，指出缺点。”在这样说了之后，听佛陀的教法时，他站立不稳，心中无所依托。
然后佛陀说：“Sunakkhatto，如此你在批评的状态中，将会自我贬低。”这是为了让他看到批评的危害，佛陀说了许多次。这里的“anekapariyāyenāti”是指通过许多原因。关于“Vajjigāmeti”是指在Vesāli城中，关于“vajjirājānaṃ gāme”，他无法忍受。于是他无法忍受的，Sunakkhatto在谈论三种宝物的颜色时，嘴巴并不美丽，现在他用同样的嘴巴来谈论劣质的，显然是无法忍受，无法持守清净的生活，因自己的愚蠢而贬低自己，甚至堕落。佛陀是极为聪明的，法是正当的，僧团是良好的。如此，三宝的优点被人们所称道，而你只会显示出缺点。于是，Sunakkhatto，确实如此，你的言论将会变得如此。于是当缺点出现时，老师对过去和未来的无碍智慧，虽然我知道这样的缺点会出现，但他仍然不愿意说出，不会被说出。关于“apakkamevāti”是指他确实是离开了，离开的意思。关于“Yathātaṃ āpāyikoti”是指如同在堕落中，适合堕落的众生应当离开，正如是离开。

7.Ekamidāhanti iminā kiṃ dasseti? Idaṃ suttaṃ dvīhi padehi ābaddhaṃ iddhipāṭihāriyaṃ na karotīti ca aggaññaṃ na paññapetīti ca. Tattha ‘‘aggaññaṃ na paññapetī’’ti idaṃ padaṃ suttapariyosāne dassessati. ‘‘Pāṭihāriyaṃ na karotī’’ti imassa pana padassa anusandhidassanavasena ayaṃ desanā āraddhā.

Tattha ekamidāhanti ekasmiṃ ahaṃ. Samayanti samaye, ekasmiṃ kāle ahanti attho. Thūlūsūti thūlū nāma janapado, tattha viharāmi. Uttarakā nāmāti itthiliṅgavasena uttarakāti evaṃnāmako thūlūnaṃ janapadassa nigamo, taṃ nigamaṃ gocaragāmaṃ katvāti attho. Aceloti naggo. Korakkhattiyoti antovaṅkapādo khattiyo. Kukkuravatikoti samādinnakukkuravato sunakho viya ghāyitvā khādati, uddhanantare nipajjati, aññampi sunakhakiriyameva karoti. Catukkuṇḍikoti catusaṅghaṭṭito dve jāṇūni dve ca kappare bhūmiyaṃ ṭhapetvā vicarati. Chamānikiṇṇanti bhūmiyaṃ nikiṇṇaṃ pakkhittaṃ ṭhapitaṃ. Bhakkhasanti bhakkhaṃ yaṃkiñci khādanīyaṃ bhojanīyaṃ. Mukhenevāti hatthena aparāmasitvā khādanīyaṃ mukheneva khādati, bhojanīyampi mukheneva bhuñjati. Sādhurūpoti sundararūpo. Ayaṃ samaṇoti ayaṃ arahataṃ samaṇo ekoti. Tattha vatāti patthanatthe nipāto. Evaṃ kirassa patthanā ahosi ‘‘iminā samaṇena sadiso añño samaṇo nāma natthi, ayañhi appicchatāya vatthaṃ na nivāseti, ‘esa papañco’ti maññamāno bhikkhābhājanampi na pariharati, chamānikiṇṇameva khādati, ayaṃ samaṇo nāma. Mayaṃ pana kiṃ samaṇā’’ti? Evaṃ sabbaññubuddhassa pacchato carantova imaṃ pāpakaṃ vitakkaṃ vitakkesi.

Etadavocāti bhagavā kira cintesi ‘‘ayaṃ sunakkhatto pāpajjhāsayo, kiṃ nu imaṃ disvā cintesī’’ti? Athevaṃ cintento tassa ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘ayaṃ moghapuriso mādisassa sabbaññuno pacchato āgacchanto acelaṃ arahāti maññati, idheva dānāyaṃ bālo niggahaṃ arahatī’’ti anivattitvāva etaṃ tvampi nāmātiādivacanamavoca. Tattha tvampi nāmāti garahatthe pikāro. Garahanto hi naṃ bhagavā ‘‘tvampi nāmā’’ti āha. ‘‘Tvampi nāma evaṃ hīnajjhāsayo, ahaṃ samaṇo sakyaputtiyoti evaṃ paṭijānissasī’’ti ayañhettha adhippāyo. Kiṃ pana maṃ, bhanteti mayhaṃ, bhante, kiṃ gārayhaṃ disvā bhagavā ‘‘evamāhā’’ti pucchati. Athassa bhagavā ācikkhanto ‘‘nanu te’’tiādimāha. Maccharāyatīti ‘‘mā aññassa arahattaṃ hotū’’ti kiṃ bhagavā evaṃ arahattassa maccharāyatīti pucchati. Na kho ahanti ahaṃ, moghapurisa, sadevakassa lokassa arahattappaṭilābhameva paccāsīsāmi, etadatthameva me bahūni dukkarāni karontena pāramiyo pūritā, na kho ahaṃ, moghapurisa, arahattassa maccharāyāmi. Pāpakaṃ diṭṭhigatanti na arahantaṃ arahāti, arahante ca anarahantoti evaṃ tassa diṭṭhi uppannā. Taṃ sandhāya ‘‘pāpakaṃ diṭṭhigata’’nti āha. Yaṃ kho panāti yaṃ etaṃ acelaṃ evaṃ maññasi. Sattamaṃ divasanti sattame divase. Alasakenāti alasakabyādhinā. Kālaṅkarissatīti uddhumātaudaro marissati.


以下是巴利文的完整直译：
“Ekamidāhanti”是指这句话传达了什么？这段经文由两个词组成，说明了他不进行神通的表现，因此不被称为“最高”。在这里，“aggaññaṃ na paññapetī”这句话将在经文的结尾中阐明。“Pāṭihāriyaṃ na karotī”这一词的解释是基于其后续的说明而展开的。
在此，“ekamidāhanti”是指“我在一个地方”。“Samayanti”是指“在那个时间”，在一个时间内的意思。“Thūlūsūti”是指Thūlū这个地方的名字，我住在那。“Uttarakā nāmāti”是指以女性名词形式称为Uttarakā的Thūlū的城市，因此形成了一个供养的村庄。关于“Aceloti”是指赤裸。“Korakkhattiyoti”是指内侧的Khattiyo。关于“Kukkuravatikoti”是指像被驯养的狗一样，闻到食物后就吃，躺在高处，做其他狗的行为。“Catukkuṇḍikoti”是指四个角落相接的，双膝与双脚放在地上走动。“Chamānikiṇṇanti”是指放在地上的小块。“Bhakkhasanti”是指任何可以吃的食物。“Mukhenevāti”是指不借助手，只用嘴来吃食物，饮食也是用嘴来享用。“Sādhurūpoti”是指美丽的外形。“Ayaṃ samaṇoti”是指这是一个阿罗汉的修行者。在这里“vatāti”是指在期望的意义上。如此，他的期望是：“没有其他与这个修行者相似的修行者，因他不遮掩衣物，认为‘这是个繁琐的人’，所以不珍惜乞食的容器，只吃小块，认为这是修行者。”我们又如何称为修行者呢？因此，所有的全知者在后面行走时，思考了这恶劣的想法。
“Etadavocāti”是指佛陀思考：“这个Sunakkhatto有恶劣的心态，他在看到这一点后会思考什么？”于是，佛陀在思考他的心态时，知道：“这个愚者认为自己是全知者，在这里认为自己是赤裸的阿罗汉，愚蠢地在施舍中认为他是受限的。”因此，佛陀说：“你也是如此。”在这里“tvampi nāmāti”是指对他的谴责。佛陀说：“你也是如此。”关于“tvampi nāma evaṃ hīnajjhāsayo”是指我将会承认自己是释迦族的修行者，这里是这个意思。那我呢，尊者，看到我被责备，佛陀问：“如此说？”然后佛陀告诉他：“难道你不是这样吗？”关于“Maccharāyatīti”是指“不要让其他人获得阿罗汉果”，佛陀问：“这是对阿罗汉的吝啬吗？”我并不是这样，愚者，我只是在世间的天人中获得阿罗汉果的光辉，为了这个目标，我做了许多艰难的事情，愚者，我并不是对阿罗汉的吝啬。关于“pāpakaṃ diṭṭhigatanti”是指不认为阿罗汉是阿罗汉，也不认为非阿罗汉是阿罗汉，这样的看法产生了。对此说：“pāpakaṃ diṭṭhigata”是指你认为这个赤裸的人是这样的。“Yaṃ kho panāti”是指这个赤裸的人。“Sattamaṃ divasanti”是指第七天。“Alasakenāti”是指因懒惰而生病。“Kālaṅkarissatīti”是指将会死于腹痛。


Kālakañcikāti tesaṃ asurānaṃ nāmaṃ. Tesaṃ kira tigāvuto attabhāvo appamaṃsalohito purāṇapaṇṇasadiso kakkaṭakānaṃ viya akkhīni nikkhamitvā matthake tiṭṭhanti, mukhaṃ sūcipāsakasadisaṃ matthakasmiṃyeva hoti, tena oṇamitvā gocaraṃ gaṇhanti. Bīraṇatthambaketi bīraṇatiṇatthambo tasmiṃ susāne atthi, tasmā taṃ bīraṇatthambakanti vuccati.

Tenupasaṅkamīti bhagavati ettakaṃ vatvā tasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā vihāraṃ gate vihārā nikkhamitvā upasaṅkami. Yena tvanti yena kāraṇena tvaṃ. Yasmāpi bhagavatā byākato, tasmāti attho. Mattaṃmattanti pamāṇayuttaṃ pamāṇayuttaṃ. ‘‘Mantā mantā’’tipi pāṭho, paññāya upaparikkhitvā upaparikkhitvāti attho. Yathā samaṇassa gotamassāti yathā samaṇassa gotamassa micchā vacanaṃ assa, tathā kareyyāsīti āha. Evaṃ vutte acelo sunakho viya uddhanaṭṭhāne nipanno sīsaṃ ukkhipitvā akkhīni ummīletvā olokento kiṃ kathesi ‘‘samaṇo nāma gotamo amhākaṃ verī visabhāgo, samaṇassa gotamassa uppannakālato paṭṭhāya mayaṃ sūriye uggate khajjopanakā viya jātā. Samaṇo gotamo amhe, evaṃ vācaṃ vadeyya aññathā vā. Verino pana kathā nāma tacchā na hoti, gaccha tvaṃ ahamettha kattabbaṃ jānissāmī’’ti vatvā punadeva nipajji.

8.Ekadvīhikāyāti ekaṃ dveti vatvā gaṇesi. Yathā tanti yathā asaddahamāno koci gaṇeyya, evaṃ gaṇesi. Ekadivasañca tikkhattuṃ upasaṅkamitvā eko divaso atīto, dve divasā atītāti ārocesi. Sattamaṃ divasanti so kira sunakkhattassa vacanaṃ sutvā sattāhaṃ nirāhārova ahosi. Athassa sattame divase eko upaṭṭhāko ‘‘amhākaṃ kulūpakasamaṇassa ajja sattamo divaso gehaṃ anāgacchantassa aphāsu nu kho jāta’’nti sūkaramaṃsaṃ pacāpetvā bhattamādāya gantvā purato bhūmiyaṃ nikkhipi. Acelo disvā cintesi ‘‘samaṇassa gotamassa kathā tacchā vā atacchā vā hotu, āhāraṃ pana khāditvā suhitassa me maraṇampi sumaraṇa’’nti dve hatthe jaṇṇukāni ca bhūmiyaṃ ṭhapetvā kucchipūraṃ bhuñji. So rattibhāge jīrāpetuṃ asakkonto alasakena kālamakāsi. Sacepi hi so ‘‘na bhuñjeyya’’nti cinteyya, tathāpi taṃ divasaṃ bhuñjitvā alasakena kālaṃ kareyya. Advejjhavacanā hi tathāgatāti.

Bīraṇatthambaketi titthiyā kira ‘‘kālaṅkato korakkhattiyo’’ti sutvā divasāni gaṇetvā idaṃ tāva saccaṃ jātaṃ, idāni naṃ aññattha chaḍḍetvā ‘‘musāvādena samaṇaṃ gotamaṃ niggaṇhissāmā’’ti gantvā tassa sarīraṃ valliyā bandhitvā ākaḍḍhantā ‘‘ettha chaḍḍessāma, ettha chaḍḍessāmā’’ti gacchanti. Gatagataṭṭhānaṃ aṅgaṇameva hoti. Te kaḍḍhamānā bīraṇatthambakasusānaṃyeva gantvā susānabhāvaṃ ñatvā ‘‘aññattha chaḍḍessāmā’’ti ākaḍḍhiṃsu. Atha nesaṃ valli chijjittha, pacchā cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Te tatova pakkantā. Tena vuttaṃ – ‘‘bīraṇatthambake susāne chaḍḍesu’’nti.



以下是巴利文的完整直译：
“Kālakañcikāti”是指那些阿修罗的名字。它们的身体从三处延伸，微小而红色，像古老的树叶一样，眼睛从头顶上冒出来，嘴巴像针一样，仅在头顶上存在，因此它们弯腰捕食。关于“Bīraṇatthambaketi”是指在那个墓地里有一种叫做“bīraṇati”的竹子，因此它被称为“bīraṇatthambaka”。
“Tenupasaṅkamīti”是指佛陀在说完这些后，在那个村庄乞食，回到寺院后，寺院的人们出来迎接他。“Yena tvanti”是指“因为什么原因你”。“Yasmāpi bhagavatā byākato，tasmāti attho”是指因为佛陀所说的，所以是这个意思。“Mattaṃmattanti”是指适当的量。“Mantā mantā”也是一种说法，经过智慧的观察而观察。“Yathā samaṇassa gotamassāti”是指“如同修行者Gotama的错误言论”，因此如此说。
如此说后，像无衣的狗一样，Acelo低头，抬头张开眼睛，四处观察，问道：“修行者Gotama是我们的敌人，是个分裂者，自从修行者Gotama出现以来，我们就像日出时的虫子一样诞生。修行者Gotama会这样说，或者会说其他的。然而，敌人的话是不会被接受的，你走吧，我会知道该做什么。”说完，他又躺下了。
“Ekadvīhikāyāti”是指他数了一下，数出一个和两个。就像说“这样”，就像不相信任何人一样，他这样数着。一天，他三次走来走去，报告说：“一天已经过去，两个天已经过去。”关于“sattamaṃ divasanti”，他听到Sunakkhatto的话，七天没有吃东西。然后在第七天，一个侍者说：“今天是我们家主修行者的第七天，他没有回家，难道他没有得到食物吗？”于是他做了猪肉，带着食物，走到前面，把食物放在地上。
Acelo看到后，思考：“修行者Gotama的说法，无论是对还是错，吃了食物后，我的死亡也会被美好地记住。”于是他把双手放在地上，吃着肚子里的食物。由于晚上无法消化，他因懒惰而死亡。如果他真的想着“不吃”，即使如此，他也会在那天吃东西，因懒惰而度过时光。因为“无畏的言论确实是如来”。
关于“Bīraṇatthambaketi”，因为外道说：“被时间所困的Khattiyo”，因此数着日子，这是真的。现在，他们也想要把他抛弃，决定用谎言来捉拿修行者Gotama，于是将他的身体绑在树上，拉着说：“在这里我们要抛弃他，在这里我们要抛弃他。”去的地方只是一个院子。他们在拉的时候，直接去了bīraṇatthambakasusāna，知道了墓地的情况，便说：“我们要在其他地方抛弃他。”于是他们的绳索断了，后来他们无法移动。于是他们就离开了。因此说：“在bīraṇatthambake的墓地里被抛弃。”

9.Tenupasaṅkamīti kasmā upasaṅkami? So kira cintesi ‘‘avasesaṃ tāva samaṇassa gotamassa vacanaṃ sameti, matassa pana uṭṭhāya aññena saddhiṃ kathanaṃ nāma natthi, handāhaṃ gantvā pucchāmi. Sace katheti, sundaraṃ. No ce katheti, samaṇaṃ gotamaṃ musāvādena niggaṇhissāmī’’ti iminā kāraṇena upasaṅkami. Ākoṭesīti pahari. Jānāmi āvusoti matasarīraṃ uṭṭhahitvā kathetuṃ samatthaṃ nāma natthi, idaṃ kathaṃ kathesīti? Buddhānubhāvena. Bhagavā kira korakkhattiyaṃ asurayonito ānetvā sarīre adhimocetvā kathāpesi. Tameva vā sarīraṃ kathāpesi, acinteyyo hi buddhavisayo.

10.Tatheva taṃ vipākanti tassa vacanassa vipākaṃ tatheva, udāhu noti liṅgavipallāso kato, tatheva so vipākoti attho. Keci pana ‘‘vipakka’’ntipi paṭhanti, nibbattanti attho.

Ettha ṭhatvā pāṭihāriyāni samānetabbāni. Sabbāneva hetāni pañca pāṭihāriyāni honti. ‘‘Sattame divase marissatī’’ti vuttaṃ, so tatheva mato, idaṃ paṭhamaṃ pāṭihāriyaṃ. ‘‘Alasakenā’’ti vuttaṃ, alasakeneva mato, idaṃ dutiyaṃ. ‘‘Kālakañcikesu nibbattissatī’’ti vuttaṃ, tattheva nibbatto, idaṃ tatiyaṃ. ‘‘Bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantī’’ti vuttaṃ, tattheva chaḍḍito , idaṃ catutthaṃ. ‘‘Nibbattaṭṭhānato āgantvā sunakkhattena saddhiṃ kathessatī’’ti vutto, so kathesiyeva, idaṃ pañcamaṃ pāṭihāriyaṃ.

Acelakaḷāramaṭṭakavatthuvaṇṇanā

11.Kaḷāramaṭṭakoti nikkhantadantamattako. Nāmameva vā tassetaṃ. Lābhaggappattoti lābhaggaṃ patto, aggalābhaṃ pattoti vuttaṃ hoti. Yasaggappattoti yasaggaṃ aggaparivāraṃ patto. Vatapadānīti vatāniyeva, vatakoṭṭhāsā vā. Samattānīti gahitāni. Samādinnānīti tasseva vevacanaṃ. Puratthimena vesālinti vesālito avidūre puratthimāya disāya. Cetiyanti yakkhacetiyaṭṭhānaṃ. Esa nayo sabbattha.

12.Yena acelakoti bhagavato vattaṃ katvā yena acelo kaḷāramaṭṭako tenupasaṅkami. Pañhaṃ apucchīti gambhīraṃ tilakkhaṇāhataṃ pañhaṃ pucchi. Na sampāyāsīti na sammā ñāṇagatiyā pāyāsi, andho viya visamaṭṭhāne tattha tattheva pakkhali. Neva ādiṃ, na pariyosānamaddasa. Atha vā ‘‘na sampāyāsī’’ti na sampādesi, sampādetvā kathetuṃ nāsakkhi. Asampāyantoti kabarakkhīni parivattetvā olokento ‘‘asikkhitakassa santike vuṭṭhosi, anokāsepi pabbajito pañhaṃ pucchanto vicarasi, apehi mā etasmiṃ ṭhāne aṭṭhāsī’’ti vadanto. Kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsīti kuppanākāraṃ kopaṃ, dussanākāraṃ dosaṃ, atuṭṭhākārabhūtaṃ domanassasaṅkhātaṃ appaccayañca pākaṭamakāsi. Āsādimhaseti āsādiyimha ghaṭṭayimha. Mā vata no ahosīti aho vata me na bhaveyya. Maṃ vata no ahosītipi pāṭho. Tattha manti sāmivacanatthe upayogavacanaṃ, ahosi vata nu mamāti attho. Evañca pana cintetvā ukkuṭikaṃ nisīditvā ‘‘khamatha me, bhante’’ti taṃ khamāpesi. Sopi ito paṭṭhāya aññaṃ kiñci pañhaṃ nāma na pucchissasīti. Āma na pucchissāmīti. Yadi evaṃ gaccha, khamāmi teti taṃ uyyojesi.



以下是巴利文的完整直译：
“Tenupasaṅkamīti”是指他为什么去接近？他思考：“修行者Gotama的话语还有剩余，我起身后与其他人谈话是没有的，那么我就去问问。如果他讲了，那就很好。如果他不讲，我就用谎言来捉拿修行者Gotama。”因此他就去接近了。“Ākoṭesīti”是指打击。我知道这具身体没有能力站起来，那么这是什么话呢？是佛陀的威力。佛陀将Korakkhattiya的阿修罗带来，身体被提升后开始说话。佛陀也在谈论这具身体，佛的境界是不可思议的。
“Tatheva taṃ vipākanti”是指那句话的结果就是那样，或者不是，是指语法的颠倒，确实是那样的结果。有些人则说“vipakka”，是指产生的意思。
在这里，需要聚集神通的现象。所有的原因都是五种神通。“Sattame divase marissatī”是指他已经这样被认为，第一种神通就是这样。“Alasakenā”是指因懒惰而死，这是第二种。“Kālakañcikesu nibbattissatī”是指在那里出生，这是第三种。“Bīraṇatthambake susāne chaḍḍessantī”是指在那里被抛弃，这是第四种。“Nibbattaṭṭhānato āgantvā sunakkhattena saddhiṃ kathessatī”是指他会谈论，这是第五种神通。
“Acelakaḷāramaṭṭakovatthuvaṇṇanā”是指Kaḷāramaṭṭako是指一块缺失的牙齿。也可以是它的名字。关于“Lābhaggappattoti”是指获得了利益，获得了主要的利益。关于“Yasaggappattoti”是指获得了声望的主要围绕。关于“Vatapadānīti”是指只是这些，或者是指这些地方。关于“Samattānīti”是指被抓住。关于“Samādinnānīti”是指它的确切意义。关于“Puratthimena vesālinti”是指从Vesāli（现代为印度的Vaishali）不远的东方。关于“Cetiyanti”是指鬼神的圣地。这是普遍的原则。
“Yena acelakoti”是指根据佛陀的言论，接近那位无衣的Kaḷāramaṭṭako。他问了一个问题：“我问的是一个深奥的，具有特征的问题。”并没有被理解，像盲人一样在不平坦的地方走到处走。既没有看到开始，也没有看到结局。或者说“没有被理解”是指没有完成，无法完成地说。“Asampāyantoti”是指在被遮盖的地方四处观察，告诉他：“你在没有学习的地方出现，甚至在空无之处，问问题，走开，不要在这个地方停留。”他生气和愤怒，表现出愤怒的样子，表现出不满的样子，表现出不安的样子。他说：“我希望不是这样。”我希望不是这样也是一种说法。“Tattha manti”是指在主人的话中，意思是我希望我不是这样的。思考后，他坐下说：“请宽恕我，尊者。”于是他请求宽恕。从此以后，他再也不会问任何问题了。他说：“是的，我不会问。”如果这样的话，我就会宽恕他。

14.Parihitoti paridahito nivatthavattho. Sānucārikoti anucārikā vuccati bhariyā, saha anucārikāya sānucāriko, taṃ taṃ brahmacariyaṃ pahāya sabhariyoti attho. Odanakummāsanti surāmaṃsato atirekaṃ odanampi kummāsampi bhuñjamāno. Yasā nihīnoti yaṃ lābhaggayasaggaṃ patto, tato parihīno hutvā. ‘‘Kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriya’’nti idha sattavatapadātikkamavasena satta pāṭihāriyāni veditabbāni.

Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā

15.Pāthikaputtoti pāthikassa putto. Ñāṇavādenāti ñāṇavādena saddhiṃ. Upaḍḍhapathanti yojanaṃ ce, no antare bhaveyya, gotamo aḍḍhayojanaṃ, ahaṃ aḍḍhayojanaṃ. Esa nayo aḍḍhayojanādīsu. Ekapadavārampi atikkamma gacchato jayo bhavissati, anāgacchato parājayoti. Te tatthāti te mayaṃ tattha samāgataṭṭhāne. Taddiguṇaṃ taddiguṇāhanti tato tato diguṇaṃ diguṇaṃ ahaṃ karissāmi, bhagavatā saddhiṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ asamatthabhāvaṃ jānantopi ‘‘uttamapurisena saddhiṃ paṭṭhapetvā asakkuṇantassāpi pāsaṃso hotī’’ti ñatvā evamāha. Nagaravāsinopi taṃ sutvā ‘‘asamattho nāma evaṃ na gajjati, addhā ayampi arahā bhavissatī’’ti tassa mahantaṃ sakkāramakaṃsu.

16.Yenāhaṃ tenupasaṅkamīti ‘‘sunakkhatto kira pāthikaputto evaṃ vadatī’’ti assosi. Athassa hīnajjhāsayattā hīnadassanāya cittaṃ udapādi.

So bhagavato vattaṃ katvā bhagavati gandhakuṭiṃ paviṭṭhe pāthikaputtassa santikaṃ gantvā pucchi ‘‘tumhe kira evarūpiṃ kathaṃ kathethā’’ti? ‘‘Āma, kathemā’’ti. Yadi evaṃ ‘‘mā bhāyittha vissatthā punappunaṃ evaṃ vadatha, ahaṃ samaṇassa gotamassa upaṭṭhāko, tassa visayaṃ vijānāmi, tumhehi saddhiṃ pāṭihāriyaṃ kātuṃ na sakkhissati, ahaṃ samaṇassa gotamassa kathetvā bhayaṃ uppādetvā taṃ aññato gahetvā gamissāmi, tumhe mā bhāyitthā’’ti taṃ assāsetvā bhagavato santikaṃ gato. Tena vuttaṃ ‘‘yenāhaṃ tenupasaṅkamī’’ti. Taṃ vācantiādīsu ‘‘ahaṃ abuddhova samāno buddhomhīti vicariṃ, abhūtaṃ me kathitaṃ nāhaṃ buddho’’ti vadanto taṃ vācaṃ pajahati nāma. Raho nisīditvā cintayamāno ‘‘ahaṃ ‘ettakaṃ kālaṃ abuddhova samāno buddhomhī’ti vicariṃ, ito dāni paṭṭhāya nāhaṃ buddho’’ti cintayanto taṃ cittaṃ pajahati nāma. ‘‘Ahaṃ ‘ettakaṃ kālaṃ abuddhova samāno buddhomhī’ti pāpakaṃ diṭṭhiṃ gahetvā vicariṃ, ito dāni paṭṭhāya imaṃ diṭṭhiṃ pajahāmī’’ti pajahanto taṃ diṭṭhiṃ paṭinissajjati nāma. Evaṃ akaronto pana taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvāti vuccati. Vipateyyāti bandhanā muttatālapakkaṃ viya gīvato pateyya, sattadhā vā pana phaleyya.

17.Rakkhatetanti rakkhatu etaṃ. Ekaṃsenāti nippariyāyena. Odhāritāti bhāsitā. Aceloca, bhante, pāthikaputtoti evaṃ ekaṃsena bhagavato vācāya odhāritāya sace acelo pāthikaputto. Virūparūpenāti vigatarūpena vigacchitasabhāvena rūpena attano rūpaṃ pahāya adissamānena kāyena. Sīhabyagghādivasena vā vividharūpena sammukhībhāvaṃ āgaccheyya. Tadassa bhagavato musāti evaṃ sante bhagavato taṃ vacanaṃ musā bhaveyyāti musāvādena niggaṇhāti. Ṭhapetvā kira etaṃ na aññena bhagavā musāvādena niggahitapubboti.



以下是巴利文的完整直译：
“Parihitoti”是指被遮盖的、穿着的衣物。“Sānucārikoti”是指不合规矩的被称为妻子，与合规矩的妻子在一起，放弃了各自的修行，意为“全都与妻子在一起”。“Odanakummāsanti”是指在饮酒肉食之外，同时吃米饭和粥。“Yasā nihīnoti”是指获得了利益和声望，之后失去了。“Kataṃ hoti uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriya”是指在这里应当知道七种神通的现象。
“Acelapāthikaputtavatthuvaṇṇanā”
“Pāthikaputtoti”是指旅行者的儿子。“Ñāṇavādenāti”是指与智慧的言辞相结合。“Upaḍḍhapathanti”是指如果是道路，就不应有间隔，Gotama是半个游行，我也是半个游行。这是关于半个游行等的原则。超越一个字的道路，走去胜利，不走则失败。“Te tatthāti”是指我们在那里相聚的地方。“Taddiguṇaṃ taddiguṇāhanti”是指从那里我将产生各种各样的特质，知道与佛陀一起创造神通的能力，即使知道自己无法做到“与优秀的人一起建立”，也会说出这样的话。城市居民听到后说：“无能的人不会这样发怒，肯定他也会成为阿罗汉。”
“Yenāhaṃ tenupasaṅkamīti”是指“Sunakkhatto确实是旅行者的儿子这样说的”。于是由于他的低劣心态和低劣的看法，心中产生了烦恼。
他根据佛陀的言论，走进佛陀的香房，去到旅行者的身边，问道：“你们是如何说出这样的事情的？”“是的，确实如此。”如果这样的话，“你们不要害怕，反复这样说，我是修行者Gotama的侍者，我知道他的领域，你们无法与我一起创造神通，我会引起修行者Gotama的恐惧，带着他去其他地方，你们不要害怕。”于是他安慰了佛陀，前往佛陀的身边。因此说：“我以此为由接近。”
在那句话的开头，他说：“我像一个无知的人一样游走，认为自己是佛，我所说的都是不真实的。”他放弃了这样的言论。独自坐着思考：“我像这样无知地游走，认为自己是佛，现在我不再是佛。”他思考着，放弃了这样的心态。“我像这样无知地游走，抱着这样的恶劣看法，现在我将放弃这一看法。”他放弃了这种看法，放弃了这样的信念。这样做的时候，他并没有放弃那句话，也没有放弃那种心态，也没有放弃那种看法。关于“Vipateyyāti”，是指像被束缚的那样，从嘴里掉落，或者分成七块。
“Rakkhatetanti”是指保护它。“Ekaṃsenāti”是指简单地。“Odhāritāti”是指被说出。无衣者，尊者，旅行者的儿子，确实是被佛陀的言辞简单地说出，如果无衣者是旅行者的儿子。“Virūparūpenāti”是指以非凡的形象，放弃自身的形象，失去显现的身体。像狮子、老虎等的各种形象会出现。“Tadassa bhagavato musāti”是指在这种情况下，佛陀的话可能会被认为是谎言，因此被谎言所捉拿。除了这个，佛陀没有用其他的谎言来捉拿。

18.Dvayagāminīti sarūpena atthibhāvaṃ, atthena natthibhāvanti evaṃ dvayagāminī. Alikatucchanipphalavācāya etaṃ adhivacanaṃ.

19.Ajitopi nāma licchavīnaṃ senāpatīti so kira bhagavato upaṭṭhāko ahosi, so kālamakāsi. Athassa sarīrakiccaṃ katvā manussā pāthikaputtaṃ pucchiṃsu ‘‘kuhiṃ nibbatto senāpatī’’ti? So āha – ‘‘mahāniraye nibbatto’’ti. Idañca pana vatvā puna āha ‘‘tumhākaṃ senāpati mama santikaṃ āgamma ahaṃ tumhākaṃ vacanamakatvā samaṇassa gotamassa vādaṃ patiṭṭhapetvā niraye nibbattomhī’’ti paroditthāti. Tenupasaṅkami divāvihārāyāti ettha ‘‘pāṭihāriyakaraṇatthāyā’’ti kasmā na vadati? Abhāvā. Sammukhībhāvopi hissa tena saddhiṃ natthi, kuto pāṭihāriyakaraṇaṃ, tasmā tathā avatvā ‘‘divāvihārāyā’’ti āha.

Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā

20.Gahapatinecayikāti gahapati mahāsālā. Tesañhi mahādhanadhaññanicayo, tasmā ‘‘necayikā’’ti vuccanti. Anekasahassāti sahassehipi aparimāṇagaṇanā. Evaṃ mahatiṃ kira parisaṃ ṭhapetvā sunakkhattaṃ añño sannipātetuṃ samattho natthi. Teneva bhagavā ettakaṃ kālaṃ sunakkhattaṃ gahetvā vicari.

21.Bhayanti cittutrāsabhayaṃ. Chambhitattanti sakalasarīracalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ uddhaggabhāvo. So kira cintesi – ‘‘ahaṃ atimahantaṃ kathaṃ kathetvā sadevake loke aggapuggalena saddhiṃ paṭiviruddho, mayhaṃ kho panabbhantare arahattaṃ vā pāṭihāriyakaraṇahetu vā natthi, samaṇo pana gotamo pāṭihāriyaṃ karissati, athassa pāṭihāriyaṃ disvā mahājano ‘tvaṃ dāni pāṭihāriyaṃ kātuṃ asakkonto kasmā attano pamāṇamajānitvā loke aggapuggalena saddhiṃ paṭimallo hutvā gajjasī’ti kaṭṭhaleḍḍudaṇḍādīhi viheṭhessatī’’ti. Tenassa mahājanasannipātañceva tena bhagavato ca āgamanaṃ sutvā bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā udapādi. So tato dukkhā muccitukāmo tindukakhāṇukaparibbājakārāmaṃ agamāsi. Tamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādimāha . Tattha upasaṅkamīti na kevalaṃ upasaṅkami, upasaṅkamitvā pana dūraṃ aḍḍhayojanantaraṃ paribbājakārāmaṃ paviṭṭho. Tatthapi cittassādaṃ alabhamāno antantena āvijjhitvā ārāmapaccante ekaṃ gahanaṭṭhānaṃ upadhāretvā pāsāṇaphalake nisīdi. Atha bhagavā cintesi – ‘‘sace ayaṃ bālo kassacideva kathaṃ gahetvā idhāgaccheyya, mā nassatu bālo’’ti ‘‘nisinnapāsāṇaphalakaṃ tassa sarīre allīnaṃ hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Saha adhiṭṭhānacittena taṃ tassa sarīre allīyi. So mahāaddubandhanabaddho viya chinnapādo viya ca ahosi.

Assosīti ito cito ca pāthikaputtaṃ pariyesamānā parisā tassa anupadaṃ gantvā nisinnaṭṭhānaṃ ñatvā āgatena aññatarena purisena ‘‘tumhe kaṃ pariyesathā’’ti vutte pāthikaputtanti. So ‘‘tindukakhāṇukaparibbājakārāme nisinno’’ti vuttavacanena assosi.

22.Saṃsappatīti osīdati. Tattheva sañcarati. Pāvaḷā vuccati ānisadaṭṭhikā.

23.Parābhūtarūpoti parājitarūpo, vinaṭṭharūpo vā.

25.Goyugehīti goyuttehi satamattehi vā sahassamattehi vā yugehi. Āviñcheyyāmāti ākaḍḍheyyāma. Chijjeyyunti chindeyyuṃ. Pāthikaputto vā bandhaṭṭhāne chijjeyya.



以下是巴利文的完整直译：
“Dvayagāminīti”是指通过形式的存在和通过意义的不存在，这就是双重的存在。“Alikatucchanipphalavācāya”是指这个名词的定义。
“Ajitopi nāma licchavīnaṃ senāpatīti”是指他确实是佛陀的侍者，他去世了。之后他完成了身体的事务，众人问旅行者：“指挥官在哪里出生？”他回答说：“在大地狱中出生。”并且又说：“你们的指挥官来到我这里，我因你们的话而在修行者Gotama的教导下出生在地狱。”因此他接近了，为了白天的休息，为什么不说“为了创造神通”？因为没有。与他面对面也没有，因此没有创造神通，所以才这样说“为了白天的休息”。
“Iddhipāṭihāriyakathāvaṇṇanā”
“Gahapatinecayikāti”是指富有的家主的房屋。因为他们有大量的财富和谷物，因此被称为“necayikā”。“Anekasahassāti”是指即使是成千上万的数量也是无限的。因此，在这样一个大团体中，Sunakkhatto没有能力再聚集其他人。因此，佛陀在这一段时间内持有了Sunakkhatto。
“Bhayaṃti”是指心中的恐惧。 “Chambhitattanti”是指全身的颤抖。“Lomahaṃsoti”是指毛发竖起。他思考：“我如何能在有神的世界中与最优秀的人相对抗，而我在另一边没有获得阿罗汉或创造神通的原因，而修行者Gotama将会创造神通，看到他的神通，世人会说‘你现在无法创造神通，为什么会与最优秀的人相对抗，像是被打击’。”因此，他因看到众人的聚集和佛陀的到来而感到恐惧、颤抖和毛发竖起。他于是想要逃离痛苦，前往Tindukakhāṇukaparibbājakārāma（现代地名不详）。为了说明这一点，接下来佛陀说了类似的话。在那里他不仅仅是接近，而是接近后走入距离一半的游方者居所。在那里他没有得到心的安宁，陷入无知之中，找到了一个隐蔽的地方，坐在石头上。然后佛陀思考：“如果这个无知的人带着某种话语来到这里，不要让这个无知的人失去。”于是他决定让“坐在石头上的人”在他的身体上被包围。与决心一起，他的身体被包围了。他就像被困在巨大的绳索中，像一个被砍掉腿的人。
“Assosīti”是指到处寻找旅行者的众人，知道他坐着的地方，来到时有一个人问：“你们在寻找谁？”他回答：“我在寻找旅行者。”他听到“坐在Tindukakhāṇukaparibbājakārā的地方”的话。
“Saṃsappatīti”是指他倒下了。在那里他停下了。“Pāvaḷā vuccati”是指无知的状态。
“Parābhūtarūpoti”是指被打败的形象，或被毁灭的形象。
“Goyugehīti”是指与牛车一起，或与成千上万的牛车一起。“Āviñcheyyāmāti”是指我们将要拉扯。“Chijjeyyunti”是指我们将要切断。旅行者可能会在被束缚的地方被切断。

26.Dārupattikantevāsīti dārupattikassa antevāsī. Tassa kira etadahosi ‘‘tiṭṭhatu tāva pāṭihāriyaṃ, samaṇo gotamo ‘acelo pāthikaputto āsanāpi na vuṭṭhahissatī’ti āha. Handāhaṃ gantvā yena kenaci upāyena taṃ āsanā vuṭṭhāpemi. Ettāvatā ca samaṇassa gotamassa parājayo bhavissatī’’ti. Tasmā evamāha.

27.Sīhassāti cattāro sīhā tiṇasīho ca kāḷasīho ca paṇḍusīho ca kesarasīho ca. Tesaṃ catunnaṃ sīhānaṃ kesarasīho aggataṃ gato, so idhādhippeto. Migaraññoti sabbacatuppadānaṃ rañño. Āsayanti nivāsaṃ. Sīhanādanti abhītanādaṃ. Gocarāyapakkameyyanti āhāratthāya pakkameyyaṃ. Varaṃ varanti uttamuttamaṃ, thūlaṃ thūlanti attho. Mudumaṃsānīti mudūni maṃsāni . ‘‘Madhumaṃsānī’’tipi pāṭho, madhuramaṃsānīti attho. Ajjhupeyyanti upagaccheyyaṃ. Sīhanādaṃ naditvāti ye dubbalā pāṇā, te palāyantūti attano sūrabhāvasannissitena kāruññena naditvā.



以下是巴利文的完整直译：
“Dārupattikantevāsīti”是指木板的住民。他确实想：“让我们保持神通，修行者Gotama说‘无衣的旅行者即使坐着也不会站起来’。那么我就去找个办法把他从座位上拉起来。到那时，修行者Gotama就会失败。”因此他这样说。
“Sīhassāti”是指四只狮子，草狮子、黑狮子、白狮子和鬃狮子。它们四只狮子中，鬃狮子是最优越的，这就是这里的意思。“Migaraññoti”是指四个角落的王。 “Āsayanti”是指栖息地。“Sīhanādanti”是指强烈的吼声。“Gocarāyapakkameyyanti”是指为了食物而离开。“Varaṃ varanti”是指最优秀的、最优越的，粗糙的、粗糙的意思。“Mudumaṃsānīti”是指柔软的肉。“Madhumaṃsānī”是指甜美的肉。“Ajjhupeyyanti”是指接近。“Sīhanādaṃ naditvāti”是指那些软弱的生物，它们应当逃离，因而以自己的勇气发出吼声。

28.Vighāsasaṃvaḍḍhoti vighāsena saṃvaḍḍho, vighāsaṃ bhakkhitā tirittamaṃsaṃ khāditvā vaḍḍhito. Dittoti dappito thūlasarīro. Balavāti balasampanno. Etadahosīti kasmā ahosi? Asmimānadosena.

Tatrāyaṃ anupubbikathā – ekadivasaṃ kira so sīho gocarato nivattamāno taṃ siṅgālaṃ bhayena palāyamānaṃ disvā kāruññajāto hutvā ‘‘vayasa, mā bhāyi, tiṭṭha ko nāma tva’’nti āha. Jambuko nāmāhaṃ sāmīti. Vayasa, jambuka, ito paṭṭhāya maṃ upaṭṭhātuṃ sakkhissasīti. Upaṭṭhahissāmīti. So tato paṭṭhāya upaṭṭhāti. Sīho gocarato āgacchanto mahantaṃ mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ āharati. So taṃ khāditvā avidūre pāsāṇapiṭṭhe vasati. So katipāhaccayeneva thūlasarīro mahākhandho jāto. Atha naṃ sīho avoca – ‘‘vayasa, jambuka, mama vijambhanakāle avidūre ṭhatvā ‘viroca sāmī’ti vattuṃ sakkhissasī’’ti. Sakkomi sāmīti. So tassa vijambhanakāle tathā karoti . Tena sīhassa atireko asmimāno hoti.

Athekadivasaṃ jarasiṅgālo udakasoṇḍiyaṃ pānīyaṃ pivanto attano chāyaṃ olokento addasa attano thūlasarīratañceva mahākhandhatañca. Disvā ‘jarasiṅgālosmī’ti manaṃ akatvā ‘‘ahampi sīho jāto’’ti maññi. Tato attanāva attānaṃ etadavoca – ‘‘vayasa, jambuka, yuttaṃ nāma tava iminā attabhāvena parassa ucchiṭṭhamaṃsaṃ khādituṃ, kiṃ tvaṃ puriso na hosi, sīhassāpi cattāro pādā dve dāṭhā dve kaṇṇā ekaṃ naṅguṭṭhaṃ, tavapi sabbaṃ tatheva, kevalaṃ tava kesarabhāramattameva natthī’’ti. Tassevaṃ cintayato asmimāno vaḍḍhi. Athassa tena asmimānadosena etaṃ ‘‘ko cāha’’ntiādi maññitamahosi. Tattha ko cāhanti ahaṃ ko, sīho migarājā ko, na me ñāti, na sāmiko, kimahaṃ tassa nipaccakāraṃ karomīti adhippāyo. Siṅgālakaṃyevāti siṅgālaravameva. Bheraṇḍakaṃyevāti appiyaamanāpasaddameva. Ke ca chave siṅgāleti ko ca lāmako siṅgālo. Ke pana sīhanādeti ko pana sīhanādo siṅgālassa ca sīhanādassa ca ko sambandhoti adhippāyo. Sugatāpadānesūti sugatalakkhaṇesu. Sugatassa sāsanasambhūtāsu tīsu sikkhāsu. Kathaṃ panesa tattha jīvati? Etassa hi cattāro paccaye dadamānā sīlādiguṇasampannānaṃ sambuddhānaṃ demāti denti, tena esa abuddho samāno buddhānaṃ niyāmitapaccaye paribhuñjanto sugatāpadānesu jīvati nāma. Sugatātirittānīti tesaṃ kira bhojanāni dadamānā buddhānañca buddhasāvakānañca datvā pacchā avasesaṃ sāyanhasamaye denti. Evamesa sugatātirittāni bhuñjati nāma. Tathāgateti tathāgataṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ āsādetabbaṃ ghaṭṭayitabbaṃ. Atha vā ‘‘tathāgate’’tiādīni upayogabahuvacanāneva. Āsādetabbanti idampi bahuvacanameva ekavacanaṃ viya vuttaṃ. Āsādanāti ahaṃ buddhena saddhiṃ pāṭihāriyaṃ karissāmīti ghaṭṭanā.

29.Samekkhiyānāti samekkhitvā, maññitvāti attho. Amaññīti puna amaññittha kotthūti siṅgālo.

30.Attānaṃ vighāse samekkhiyāti soṇḍiyaṃ ucchiṭṭhodake thūlaṃ attabhāvaṃ disvā. Yāva attānaṃ na passatīti yāva ahaṃ sīhavighāsasaṃvaḍḍhitako jarasiṅgāloti evaṃ yathābhūtaṃ attānaṃ na passati. Byagghoti maññatīti sīhohamasmīti maññati, sīhena vā samānabalo byagghoyeva ahanti maññati.



以下是巴利文的完整直译：
“Vighāsasaṃvaḍḍhoti”是指因食物而增肥，因吃了肉而增肥。“Dittoti”是指被看见的粗壮的身体。“Balavāti”是指拥有力量的。这是为什么他会这样想？因为自我意识的缺陷。
这里有一个逐步的故事——有一天，这只狮子在捕猎时，看到那只因恐惧而逃跑的豺狼，心生怜悯，便说：“豺狼，别害怕，站住，你是谁？”我叫做Jambuko。他说：“豺狼，从现在开始我会保护你。”他答应说：“我会保护你。”于是他开始保护豺狼。从狮子离开捕猎的地方时，带回一大块肉。他吃了之后，便在不远处的石头上栖息。经过一段时间，他的身体变得非常庞大。然后狮子对他说：“豺狼，Jambuka，当我在你身边时，你能说‘我能发出吼声’吗？”他回答说：“我能。”于是他在狮子吼叫的时候这样做。因此，狮子变得更加自信。
又有一天，老豺狼在水坑中喝水，照见自己的影子，看到自己粗壮的身体和庞大的身躯。他看到后，心中想着：“我是老豺狼。”他没有想到：“我也是狮子。”然后他对自己说：“豺狼，Jambuka，你以这样的身体去吃别人的剩肉，难道你不觉得羞耻吗？狮子也有四只脚，两颗牙齿，两只耳朵，还有一根爪子，而你也一样，只有你的鬃毛而已。”当他这样思考的时候，自我意识就增强了。于是，他开始想：“谁会在这里？”“我是谁？狮子，动物之王，我没有亲属，没有朋友，我该如何对待他？”他所想的是豺狼的吼声。“Bheraṇḍakaṃyevāti”是指微弱的声音。“Ke ca chave siṅgāleti”是指谁是豺狼，谁是狮子。而“Ke pana sīhanādeti”是指谁是狮子的吼声，狮子与豺狼之间的关系是什么。关于“Sugata”的部分，是指善良的特征。关于“Sugatassa sāsanasambhūtāsu tīsu sikkhāsu”，是指在善良的教义中所产生的三种修行。那他如何在这里生活？因为他给予四种条件，给予具备道德等品质的觉悟者，因此他在无知的状态下，享受着觉悟者的恩惠。关于“Sugatātirittānī”，是指他们提供的食物，给予佛陀和佛弟子，之后在晚上留下的剩余。“Evamesa sugatātirittāni bhuñjati nāma”是指这样他享受着善良的食物。关于“Tathāgateti”，是指应当尊敬的觉者、阿罗汉、正觉者。或者是“tathāgate”的用法，属于多义词。关于“Āsādetabbanti”，这也是多义词，像单数一样被说出。关于“Āsādanāti”，是指我将与佛陀一起创造神通。
“Samekkhiyānāti”是指经过观察，认为的意思。“Amaññīti”是指再一次没有说出，豺狼问道：“你在哪里？”
“Attānaṃ vighāse samekkhiyāti”是指在水坑中看到自己粗壮的身体。直到他没有看到自己，直到我被狮子食物所增肥的老豺狼，正如实际的自我一样没有看到。“Byagghoti maññatīti”是指我认为自己是狮子，或者认为自己与狮子同样强壮的豺狼。

31.Bhutvāna bheketi āvāṭamaṇḍūke khāditvā. Khalamūsikāyoti khalesu mūsikāyo ca khāditvā. Kaṭasīsu khittāni ca koṇapānīti susānesu chaḍḍitakuṇapāni ca khāditvā. Mahāvaneti mahante vanasmiṃ. Suññavaneti tucchavane. Vivaḍḍhoti vaḍḍhito. Tatheva so siṅgālakaṃ anadīti evaṃ saṃvaḍḍhopi migarājāhamasmīti maññitvāpi yathā pubbe dubbalasiṅgālakāle, tatheva so siṅgālaravaṃyeva aravīti . Imāyapi gāthāya bhekādīni bhutvā vaḍḍhitasiṅgālo viya lābhasakkāragiddho tvanti pāthikaputtameva ghaṭṭesi.

Nāgehīti hatthīhi. Mahābandhanāti mahatā kilesabandhanā mocetvā. Mahāviduggāti mahāviduggaṃ nāma cattāro oghā. Tato uddharitvā nibbānathale patiṭṭhapetvā.

Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā

36. Iti ‘‘bhagavā ettakena kathāmaggena pāṭihāriyaṃ na karotī’’ti padassa anusandhiṃ dassetvā idāni ‘‘na aggaññaṃ paññāpetī’’ti imassa anusandhiṃ dassento aggaññañcāhanti desanaṃ ārabhi. Tattha aggaññañcāhanti ahaṃ, bhaggava, aggaññañca pajānāmi lokuppatticariyavaṃsañca. Tañca pajānāmīti na kevalaṃ aggaññameva, tañca aggaññaṃ pajānāmi. Tato ca uttaritaraṃ sīlasamādhito paṭṭhāya yāva sabbaññutaññāṇā pajānāmi. Tañca pajānaṃ na parāmasāmīti tañca pajānantopi ahaṃ idaṃ nāma pajānāmīti taṇhādiṭṭhimānavasena na parāmasāmi. Natthi tathāgatassa parāmāsoti dīpeti. Paccattaññevanibbuti viditāti attanāyeva attani kilesanibbānaṃ viditaṃ. Yadabhijānaṃ tathāgatoti yaṃ kilesanibbānaṃ jānanto tathāgato. No anayaṃ āpajjatīti aviditanibbānā titthiyā viya anayaṃ dukkhaṃ byasanaṃ nāpajjati.

37. Idāni yaṃ taṃ titthiyā aggaññaṃ paññapenti, taṃ dassento santi bhaggavātiādimāha. Tattha issarakuttaṃ brahmakuttanti issarakataṃ brahmakataṃ, issaranimmitaṃ brahmanimmitanti attho. Brahmā eva hi ettha ādhipaccabhāvena issaroti veditabbo. Ācariyakanti ācariyabhāvaṃ ācariyavādaṃ. Tattha ācariyavādo aggaññaṃ. Aggaññaṃ pana ettha desitanti katvā so aggaññaṃ tveva vutto. Kathaṃ vihitakanti kena vihitaṃ kinti vihitaṃ. Sesaṃ brahmajāle vitthāritanayeneva veditabbaṃ.

41.Khiḍḍāpadosikanti khiḍḍāpadosikamūlaṃ.

47.Asatāti avijjamānena, asaṃvijjamānaṭṭhenāti attho. Tucchāti tucchena antosāravirahitena. Musāti musāvādena. Abhūtenāti bhūtatthavirahitena. Abbhācikkhantīti abhiācikkhanti. Viparītoti viparītasañño viparītacitto. Bhikkhavo cāti na kevalaṃ samaṇo gotamoyeva, ye ca assa anusiṭṭhiṃ karonti, te bhikkhū ca viparītā. Atha yaṃ sandhāya viparītoti vadanti, taṃ dassetuṃ samaṇo gotamotiādi vuttaṃ. Subhaṃ vimokkhanti vaṇṇakasiṇaṃ. Asubhantvevāti subhañca asubhañca sabbaṃ asubhanti evaṃ pajānāti. Subhantveva tasmiṃ samayeti subhanti eva ca tasmiṃ samaye pajānāti, na asubhaṃ. Bhikkhavo cāti ye te evaṃ vadanti, tesaṃ bhikkhavo ca antevāsikasamaṇā viparītā. Pahotīti samattho paṭibalo.



以下是巴利文的完整直译：
“Bhutvāna bheketi”是指在吃了水蛭后，变得肥胖。“Khalamūsikāyoti”是指吃了恶劣的老鼠。“Kaṭasīsu khittāni ca koṇapānīti”是指在良好的地方吃了被丢弃的垃圾。“Mahāvaneti”是指在大森林中。“Suññavaneti”是指在空旷的森林中。“Vivaḍḍhoti”是指被增肥。即便如此，他仍然认为自己是狮王，像以前那样在弱小的狮子面前，依然发出狮子的吼声。因此，这只狮子就像那只因贪婪而增肥的狮子一样，攻击了旅行者。
“Nāgehīti”是指由大象。“Mahābandhanāti”是指解脱了巨大的烦恼束缚。“Mahāviduggāti”是指四个巨大的洪流。然后将其提拔至涅槃的境地。
“Aggaññapaññattikathāvaṇṇanā”
因此，“佛陀以这样的言辞未能创造神通”，现在显示出“未能说明agganñña”的意思，于是开始讲解agganñña。这里的agganñña是指我，Bhaggava，了解agganñña及其在世间的行为。并且我了解agganñña，不仅仅是agganñña，我还了解agganñña的意义。从更高的道德和定力开始，直到完全的智慧。我所了解的并非是执着的，因此我所了解的并不会执着于此。没有对Tathāgata的执着。通过自身的觉知，了解自己的烦恼的解脱。Tathāgata所了解的烦恼的解脱。没有因无知而遭受苦难。
现在，正如那些外道所称的agganñña，我将要说明：“有，Bhaggava。”在这里，“issarakuttaṃ brahmakuttanti”是指由主宰所产生的，主宰又被称为Brahma。Brahma在这里应当被理解为具有主宰地位。“Ācariyakanti”是指教师的角色。这里的教师的说法是agganñña。agganñña在这里被描述为。如何被规定，什么被规定。其余的应当根据《Brahmajāla》的详细说明来理解。
“Khiḍḍāpadosikanti”是指以玩耍为基础。
“Asatāti”是指不存在的，意指未被理解。“Tucchāti”是指没有实质的。“Musāti”是指以谎言为基础。“Abhūtenāti”是指缺乏存在的。“Abbhācikkhantīti”是指强烈的批评。“Viparītoti”是指错误的理解，错误的心态。“Bhikkhavo cāti”不仅仅是指修行者Gotama，所有遵循他教导的人，都是错误的。对于提到的“viparītoti”，是为了说明“修行者Gotama”的说法。“Subhaṃ vimokkhanti”是指美丽的解脱。“Asubhantvevāti”是指美与丑的相对，所有的都被认为是不美的。美的状态在那个时候被认为是美的，那个时候被认为是丑的，不是丑的。“Bhikkhavo cāti”指那些这样说的人，他们的修行者和住持的修行者都是错误的。“Pahotīti”是指具有能力和力量。

48.Dukkaraṃ khoti ayaṃ paribbājako yadidaṃ ‘‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante’’tiādimāha, taṃ sāṭheyyena kohaññena āha. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘samaṇo gotamo mayhaṃ ettakaṃ dhammakathaṃ kathesi, tamahaṃ sutvāpi pabbajituṃ na sakkomi, mayā etassa sāsanaṃ paṭipannasadisena bhavituṃ vaṭṭatī’’ti. Tato so sāṭheyyena kohaññena evamāha. Tenassa bhagavā mammaṃ ghaṭṭento viya ‘‘dukkaraṃ kho etaṃ, bhaggava tayā aññadiṭṭhikenā’’tiādimāha. Taṃ poṭṭhapādasutte vuttatthameva. Sādhukamanurakkhāti suṭṭhu anurakkha.

Iti bhagavā pasādamattānurakkhaṇe paribbājakaṃ niyojesi. Sopi evaṃ mahantaṃ suttantaṃ sutvāpi nāsakkhi kilesakkhayaṃ kātuṃ. Desanā panassa āyatiṃ vāsanāya paccayo ahosi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Pāthikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Udumbarikasuttavaṇṇanā

Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā

49.Evaṃme sutanti udumbarikasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – paribbājakoti channaparibbājako. Udumbarikāya paribbājakārāmeti udumbarikāya deviyā santake paribbājakārāme. Sandhānoti tassa nāmaṃ. Ayaṃ pana mahānubhāvo parivāretvā vicarantānaṃ pañcannaṃ upāsakasatānaṃ aggapuriso anāgāmī bhagavatā mahāparisamajjhe evaṃ saṃvaṇṇito –

‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato sandhāno gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato saddhamme iriyati. Katamehi chahi? Buddhe aveccappasādena dhamme aveccappasādena saṅghe aveccappasādena ariyena sīlena ariyena ñāṇena ariyāya vimuttiyā. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato sandhāno gahapati tathāgate niṭṭhaṅgato saddhamme iriyatī’’ti (a. ni. 6.120-139).

So pātoyeva uposathaṅgāni adhiṭṭhāya pubbaṇhasamaye buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ datvā bhikkhūsu vihāraṃ gatesu ghare khuddakamahallakānaṃ dārakānaṃ saddena ubbāḷho satthu santike ‘‘dhammaṃ sossāmī’’ti nikkhanto. Tena vuttaṃ divā divassa rājagahā nikkhamīti. Tattha divā divassāti divasassa divā nāma majjhanhātikkamo, tasmiṃ divasassāpi divābhūte atikkantamatte majjhanhike nikkhamīti attho. Paṭisallīnoti tato tato rūpādigocarato cittaṃ paṭisaṃharitvā nilīno jhānaratisevanāvasena ekībhāvaṃ gato. Manobhāvanīyānanti manavaḍḍhakānaṃ. Ye ca āvajjato manasikaroto cittaṃ vinīvaraṇaṃ hoti unnamati vaḍḍhati.

50.Unnādiniyātiādīni poṭṭhapādasutte vitthāritanayeneva veditabbāni.

51.Yāvatāti yattakā. Ayaṃ tesaṃ aññataroti ayaṃ tesaṃ abbhantaro eko sāvako, bhagavato kira sāvakā gihianāgāminoyeva pañcasatā rājagahe paṭivasanti. Yesaṃ ekekassa pañca pañca upāsakasatāni parivārā, te sandhāya ‘‘ayaṃ tesaṃ aññataro’’ti āha. Appeva nāmāti tassa upasaṅkamanaṃ patthayamāno āha. Patthanākāraṇaṃ pana poṭṭhapādasutte vuttameva.



以下是巴利文的完整直译：
“Dukkaraṃ khoti”是指这位流浪者所说的“我如此信服，尊者”，这是以狡诈的方式所说。他这样想：“修行者Gotama为我讲了这么多的法，我听了却无法出家，我无法像他所教导的那样去实践他的教义。”于是他以狡诈的方式说道。因此，佛陀像是在对我施加压力一样说：“这确实是困难的，Bhaggava，你以其他的见解来看待它。”这在《Poṭṭhapādasutta》中有说明。“Sādhukamanurakkhāti”是指非常好地保护。
因此，佛陀将流浪者引导到仅仅是保护的程度。即便如此，他在听了如此重要的教义后，也未能消除烦恼。然而，这次教导对他来说是长久的福报。其余的内容在各处都有详细说明。
《Sumaṅgalavilāsiniyā Dīghanikāyaṭṭhakathā》中
“Pāthikasuttavaṇṇanā”已完成。
“Udumbarikasuttavaṇṇanā”
“Nigrodhaparibbājakavatthuvaṇṇanā”
“Evaṃme sutanti”是指《Udumbarikasutta》。这里是之前的段落说明——“paribbājakoti”是指被遮蔽的流浪者。关于“udumbarikāya paribbājakārāmeti”是指在乌达姆巴里女神的庇护下的流浪者。这里是指他的名字。而这位伟大的存在在五百位信士的围绕下，作为Anāgāmi，在佛陀的大众中被如此描述——
“‘以六种特质具足的信士，Bhikkhave，进入了佛陀所教导的正法之中。哪六种呢？对佛陀的无可比拟的信心，对法的无可比拟的信心，对僧团的无可比拟的信心，对高尚的道德的无可比拟的信心，对高尚的智慧的无可比拟的信心，对高尚的解脱的无可比拟的信心。正是这些，Bhikkhave，以六种特质具足的信士，进入了佛陀所教导的正法之中。’”
因此，他在早上时就决定进行持戒，向佛陀及僧团供养。在僧众离开寺院后，他带着小孩子们的声音，走出家门，心中想着“我将听法”。因此说“日复一日从Rājagaha出发”。在这里“日复一日”是指在白天的中间时分，意指在这一天的白天中，超越了白天的时间。此时的意思是他在白天的时间内离开。关于“Paṭisallīnoti”是指从各处的色法中收回心念，专注于禅定的修行，达到心的统一。“Manobhāvanīyānanti”是指心灵的提升。那些专注思维的人，心会被阻止，升起并增长。
“Unnādiniyātiādīni”应根据《Poṭṭhapādasutta》的详细说明来理解。
“Yāvatāti”是指到达的程度。这是他们中的一个，指的是这位信士，佛陀的信士，显然在家中和出家的五百名信士在Rājagaha居住。每个人都有五个信士围绕着他，因此说“这是他们中的一个”。“Appeva nāmāti”是指他渴望接近的意思。关于渴望的原因，在《Poṭṭhapādasutta》中已有说明。

52.Etadavocāti āgacchanto antarāmaggeyeva tesaṃ kathāya sutattā etaṃ aññathā kho imetiādivacanaṃ avoca. Tattha aññatitthiyāti dassanenapi ākappenapi kuttenapi ācārenapi vihārenapi iriyāpathenapi aññe titthiyāti aññatitthiyā. Saṅgamma samāgammāti saṅgantvā samāgantvā rāsi hutvā nisinnaṭṭhāne. Araññavanapatthānīti araññavanapatthāni gāmūpacārato muttāni dūrasenāsanāni. Pantānīti dūratarāni manussūpacāravirahitāni. Appasaddānīti vihārūpacārena gacchato addhikajanassapi saddena mandasaddāni. Appanigghosānīti avibhāvitatthena nigghosena mandanigghosāni. Vijanavātānīti antosañcārino janassa vātena vigatavātāni. Manussarāhasseyyakānīti manussānaṃ rahassakaraṇassa yuttāni anucchavikāni. Paṭisallānasāruppānīti ekībhāvassa anurūpāni. Iti sandhāno gahapati ‘‘aho mama satthā yo evarūpāni senāsanāni paṭisevatī’’ti añjaliṃ paggayha uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapetvā imaṃ udānaṃ udānento nisīdi.



以下是巴利文的完整直译：
“Etadavocāti”是指在到达时，由于他们的谈话而听到的，因此他说：“这确实是不同的。”在这里“aññatitthiyāti”是指通过视觉、听觉、言语、行为、居住方式和行走方式等其他的外道。“Saṅgamma samāgammāti”是指聚集在一起，成为一团，坐在固定的位置上。“Araññavanapatthānīti”是指在森林和乡村的地方，远离人群的地方。“Pantānīti”是指更远的地方，没有人类的接触。“Appasaddānīti”是指在前往寺院时，即使有很多人也发出微弱的声音。“Appanigghosānīti”是指在不显著的地方发出微弱的声音。“Vijanavātānīti”是指在内心活动的人的气息中消失的气息。“Manussarāhasseyyakānīti”是指那些适合人类的隐秘之处。“Paṭisallānasāruppānīti”是指与专注相应的状态。因此，家长感叹：“哎，我的老师，能够享受这样的安宁！”于是他双手合十，顶礼于顶，坐下时吟唱了这首颂歌。

53.Evaṃ vutteti evaṃ sandhānena gahapatinā udānaṃ udānentena vutte. Nigrodho paribbājako ayaṃ gahapati mama santike nisinnopi attano satthāraṃyeva thometi ukkaṃsati, amhe pana atthītipi na maññati, etasmiṃ uppannakopaṃ samaṇassa gotamassa upari pātessāmīti sandhānaṃ gahapatiṃ etadavoca.

Yaggheti codanatthe nipāto. Jāneyyāsīti bujjheyyāsi passeyyāsi. Kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatīti kena kāraṇena kena puggalena saddhiṃ samaṇo gotamo sallapati vadati bhāsati. Kiṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yadi kiñci sallāpakāraṇaṃ bhaveyya, yadi vā koci samaṇassa gotamassa santikaṃ sallāpatthiko gaccheyya, sallapeyya, na pana kāraṇaṃ atthi, na tassa santikaṃ koci gacchati, svāyaṃ kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapati, asallapanto kathaṃ unnādī bhavissatī’’ti.

Sākacchanti saṃsandanaṃ. Paññāveyyattiyanti uttarapaccuttaranayena ñāṇabyattabhāvaṃ. Suññāgārahatāti suññāgāresu naṭṭhā, samaṇena hi gotamena bodhimūle appamattikā paññā adhigatā, sāpissa suññāgāresu ekakassa nisīdato naṭṭhā. Yadi pana mayaṃ viya gaṇasaṅgaṇikaṃ katvā nisīdeyya, nāssa paññā nasseyyāti dasseti. Aparisāvacaroti avisāradattā parisaṃ otarituṃ na sakkoti. Nālaṃ sallāpāyāti na samattho sallāpaṃ kātuṃ. Antamantānevāti koci maṃ pañhaṃ puccheyyāti pañhābhīto antamantāneva pantasenāsanāni sevati. Gokāṇāti ekakkhihatā kāṇagāvī. Sā kira pariyantacārinī hoti, antamantāneva sevati. Sā kira kāṇakkhibhāvena vanantābhimukhīpi na sakkoti bhavituṃ. Kasmā? Yasmā pattena vā sākhāya vā kaṇṭakena vā pahārassa bhāyati. Gunnaṃ abhimukhīpi na sakkoti bhavituṃ. Kasmā? Yasmā siṅgena vā kaṇṇena vā vālena vā pahārassa bhāyati. Iṅghāti codanatthe nipāto. Saṃsādeyyāmāti ekapañhapucchaneneva saṃsādanaṃ visādamāpannaṃ kareyyāma. Tucchakumbhīva nanti rittaghaṭaṃ viya naṃ. Orodheyyāmāti vinandheyyāma. Pūritaghaṭo hi ito cito ca parivattetvā na suvinandhanīyo hoti. Rittako yathāruci parivattetvā sakkā hoti vinandhituṃ, evameva hatapaññatāya rittakumbhisadisaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādavinandhanena samantā vinandhissāmāti vadati.

Iti paribbājako satthu suvaṇṇavaṇṇaṃ nalāṭamaṇḍalaṃ apassanto dasabalassa parammukhā attano balaṃ dīpento asambhinnaṃ khattiyakumāraṃ jātiyā ghaṭṭayanto caṇḍālaputto viya asambhinnakesarasīhaṃ migarājānaṃ thāmena ghaṭṭento jarasiṅgālo viya ca nānappakāraṃ tucchagajjitaṃ gajji. Upāsakopi cintesi ‘‘ayaṃ paribbājako ati viya gajjati, avīciphusanatthāya pādaṃ, bhavaggaggahaṇatthāya hatthaṃ pasārayanto viya niratthakaṃ vāyamati. Sace me satthā imaṃ ṭhānamāgaccheyya, imassa paribbājakassa yāva bhavaggā ussitaṃ mānaddhajaṃ ṭhānasova opāteyyā’’ti.



以下是巴利文的完整直译：
“Evaṃ vutteti”是指由流浪者以这样的方式说出的颂歌。Nigrodho paribbājako，这位流浪者在我面前坐着，仍然只关注自己的老师，认为我们并不存在，在这时他心中生起了对修行者Gotama的愤怒，打算将其压制。
“Yaggheti”是指在劝导的意义上。“Jāneyyāsīti”是指你应该觉知、观察。“Kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatīti”是指以什么原因、什么人，修行者Gotama与谁交谈。所说的是什么——“如果有任何对话的原因，或者有任何人去到修行者Gotama那里进行对话，进行交谈，但没有原因，没有人去他的身边，那么修行者Gotama与谁交谈，若没有交谈，又如何能有提升呢？”
“Sākacchanti”是指交流。“Paññāveyyattiyanti”是指通过上下文的方式表明智慧的特质。“Suññāgārahatāti”是指在空房间中没有东西，修行者Gotama在菩提树下获得了微小的智慧，然而在空房间中独坐时没有东西。如果我们像这样聚集在一起坐下，那么他就没有智慧可言，这显示出他的智慧并没有消失。“Aparisāvacaroti”是指由于缺乏能力而无法进入人群。“Nālaṃ sallāpāyāti”是指无法进行交谈。“Antamantānevāti”是指若有人问我问题，我害怕问题的回答，便只在边缘的地方进行交谈。“Gokāṇāti”是指单独的、受伤的牛。因为它是一种边缘的存在，只能在边缘的地方生存。因为它由于角或树枝的攻击而感到害怕。即便面对危机也无法生存。因为它害怕被角或耳朵所碰撞。这里是指劝导的意思。“Saṃsādeyyāmāti”是指通过一个问题的提问，进行交流，感到忧伤。“Tucchakumbhīva”是指像空的罐子一样。“Orodheyyāmāti”是指应当放下。“Pūritaghaṭo”确实在这里和那里旋转，无法被很好地放下。空的罐子可以根据需要旋转，因此可以放下，而同样的，因缺乏智慧的修行者Gotama也应当被四面八方地放下。
因此，流浪者在看到老师金色的头顶时，展现出自己的力量，就像一个无所畏惧的王子，像一个无所畏惧的狮子一样，像一个无所畏惧的猎豹一样，发出各种各样的空洞的吼声。信士也在思考：“这位流浪者似乎在大声吼叫，似乎是在为无意义的事而努力。如果我的老师来到这里，或许这位流浪者会被抬起，像是被提升到更高的地方。”

54. Bhagavāpi tesaṃ taṃ kathāsallāpaṃ assosiyeva. Tena vuttaṃ ‘‘assosi kho imaṃ kathāsallāpa’’nti.

Sumāgadhāyāti sumāgadhā nāma pokkharaṇī, yassā tīre nisinno aññataro puriso padumanāḷantarehi asurabhavanaṃ pavisantaṃ asurasenaṃ addasa. Moranivāpoti nivāpo vuccati bhattaṃ, yattha morānaṃ abhayena saddhiṃ nivāpo dinno, taṃ ṭhānanti attho. Abbhokāseti aṅgaṇaṭṭhāne. Assāsapattāti tuṭṭhipattā somanassapattā. Ajjhāsayanti uttamanissayabhūtaṃ. Ādibrahmacariyanti purāṇabrahmacariyasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ko nāma so, bhante, dhammo yena bhagavatā sāvakā vinītā ajjhāsayādibrahmacariyabhūtaṃ ariyamaggaṃ pūretvā arahattādhigamavasena assāsapattā paṭijānantī’’ti.

Tapojigucchāvādavaṇṇanā

55.Vippakatāti mamāgamanapaccayā aniṭṭhitā, va hutvā ṭhitā, kathehi, ahametaṃ niṭṭhapetvā matthakaṃ pāpetvā dassemīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi.

56.Dujjānaṃ khoti bhagavā paribbājakassa vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ paribbājako mayā sāvakānaṃ desetabbaṃ dhammaṃ tehi pūretabbaṃ paṭipattiṃ pucchati, sacassāhaṃ āditova taṃ kathessāmi, kathitampi naṃ na jānissati, ayaṃ pana vīriyena pāpajigucchanavādo, handāhaṃ etasseva visaye pañhaṃ pucchāpetvā puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhiyā niratthakabhāvaṃ dassemi. Atha pacchā imaṃ pañhaṃ byākarissāmī’’ti cintetvā dujjānaṃ kho etantiādimāha. Tattha sake ācariyaketi attano ācariyavāde. Adhijeguccheti vīriyena pāpajigucchanabhāve. Kathaṃ santāti kathaṃ bhūtā. Tapojigucchāti vīriyena pāpajigucchā pāpavivajjanā. Paripuṇṇāti parisuddhā. Kathaṃaparipuṇṇāti kathaṃ aparisuddhā hotīti evaṃ pucchāti. Yatra hi nāmāti yo nāma.

57.Appasaddekatvāti nirave appasadde katvā. So kira cintesi – ‘‘samaṇo gotamo ekaṃ pañhampi na katheti, sallāpakathāpissa atibahukā natthi, ime pana ādito paṭṭhāya samaṇaṃ gotamaṃ anuvattanti ceva pasaṃsanti ca, handāhaṃ ime nissadde katvā sayaṃ kathemī’’ti. So tathā akāsi. Tena vuttaṃ ‘‘appasadde katvā’’ti. ‘‘Tapojigucchavādā’’tiādīsu tapojigucchaṃ vadāma, manasāpi tameva sārato gahetvā vicarāma, kāyenapimhā tameva allīnā, nānappakārakaṃ attakilamathānuyogamanuyuttā viharāmāti attho.

Upakkilesavaṇṇanā

58.Tapassīti tapanissitako. ‘‘Acelako’’tiādīni sīhanāde (dī. ni. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译：
“Bhagavāpi tesaṃ taṃ kathāsallāpaṃ assosiyeva。”因此说：“他确实听到了这段对话。”
“Sumāgadhāyāti”是指Sumāgadhā，名为池塘，在其岸边坐着的某个人看到一群天神进入阿修罗的宫殿。“Moranivāpoti”是指“安置于死亡之处”，这是指给孔雀提供安置的地方，在那里给予孔雀安全的安置，这就是其意义。“Abbhokāseti”是指在庭院中。“Assāsapattāti”是指满足和愉悦的状态。“Ajjhāsayanti”是指极高的意图。“Ādibrahmacariyanti”是指古老的修行者所称的高尚之道。这是说：“到底是什么，尊者，法则使得佛陀的弟子们能够完成高尚的修行，获得阿罗汉果位，并意识到这种满足的状态？”
“Tapojigucchāvādavaṇṇanā”
“Vippakatāti”是指由于我的到来而未完成，虽然已成为常态，但我会说：“我将完成这个，达到顶点。”
“Dujjānaṃ khoti”是指佛陀在听到流浪者的话后说：“这位流浪者在询问我应当教导弟子们的法，应该履行的实践，如果我从一开始就教导他，即使他听了也不会知道，而这是一个因努力而产生的厌恶之说。因此，我将就这个问题向他提问，显示出普遍的无意义。然后，我再解释这个问题。”他思考着说：“这确实难以理解。”在这里“sake ācariyaketi”是指他自己的老师的说法。“Adhijeguccheti”是指因努力而产生的厌恶。“Kathaṃ santāti”是指如何存在。“Tapojigucchāti”是指因努力而产生的厌恶，避免邪恶。“Paripuṇṇāti”是指完全纯净。“Kathaṃaparipuṇṇāti”是指如何不纯净，如此提问。“Yatra hi nāmāti”是指谁是名义上的。
“Appasaddekatvāti”是指在没有声音的情况下，安静地进行。“So kira cintesi”是指“修行者Gotama连一个问题都不说，他的对话内容非常少，而这些人从一开始就追随和赞美修行者Gotama，因此我将安静地进行讨论。”他确实如此做了。因此说“appasadde katvā”。“Tapojigucchavādā”是指我们说的努力和厌恶，心中也持有同样的意义，身体上也保持着同样的状态，过着各种各样的自我苦行的修行。
“Upakkilesavaṇṇanā”
“Tapassīti”是指在热中被熏陶。“Acelako”是指那些披着羊皮的修行者。

1.393) vitthāritanayeneva veditabbāni. Tapaṃ samādiyatīti acelakabhāvādikaṃ tapaṃ sammā ādiyati, daḷhaṃ gaṇhāti. Attamano hotīti ko añño mayā sadiso imasmiṃ tape atthīti tuṭṭhamano hoti. Paripuṇṇasaṅkappoti alamettāvatāti evaṃ pariyositasaṅkappo, idañca titthiyānaṃ vasena āgataṃ. Sāsanāvacarenāpi pana dīpetabbaṃ. Ekacco hi dhutaṅgaṃ samādiyati, so teneva dhutaṅgena ko añño mayā sadiso dhutaṅgadharoti attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. Tapassino upakkileso hotīti duvidhassāpetassa tapassino ayaṃ upakkileso hoti. Ettāvatāyaṃ tapo upakkileso hotīti vadāmi.

Attānukkaṃsetīti ‘‘ko mayā sadiso atthī’’ti attānaṃ ukkaṃsati ukkhipati. Paraṃ vambhetīti ‘‘ayaṃ na mādiso’’ti paraṃ saṃhāreti avakkhipati.

Majjatīti mānamadakaraṇena majjati. Mucchatīti mucchito hoti gadhito ajjhāpanno. Pamādamāpajjatīti etadeva sāranti pamādamāpajjati. Sāsane pabbajitopi dhutaṅgasuddhiko hoti, na kammaṭṭhānasuddhiko. Dhutaṅgameva arahattaṃ viya sārato pacceti.

59.Lābhasakkārasilokanti ettha cattāro paccayā labbhantīti lābhā, teyeva suṭṭhu katvā paṭisaṅkharitvā laddhā sakkāro, vaṇṇabhaṇanaṃ siloko. Abhinibbattetīti acelakādibhāvaṃ terasadhutaṅgasamādānaṃ vā nissāya mahālābho uppajjati, tasmā ‘‘abhinibbattetī’’ti vutto. Sesamettha purimavāranayeneva duvidhassāpi tapassino vasena veditabbaṃ.

60.Vodāsaṃ āpajjatīti dvebhāgaṃ āpajjati, dve bhāge karoti. Khamatīti ruccati. Nakkhamatīti na ruccati. Sāpekkho pajahatīti sataṇho pajahati. Kathaṃ? Pātova khīrabhattaṃ bhutto hoti. Athassa maṃsabhojanaṃ upaneti. Tassa evaṃ hoti ‘‘idāni evarūpaṃ kadā labhissāma, sace jāneyyāma, pātova khīrabhattaṃ na bhuñjeyyāma, kiṃ mayā sakkā kātuṃ, gaccha bho, tvameva bhuñjā’’ti jīvitaṃ pariccajanto viya sāpekkho pajahati. Gadhitoti gedhajāto. Mucchitoti balavataṇhāya mucchito saṃmuṭṭhassatī hutvā. Ajjhāpannoti āmise atilaggo, ‘‘bhuñjissatha, āvuso’’ti dhammanimantanamattampi akatvā mahante mahante kabaḷe karoti. Anādīnavadassāvītiādīnavamattampi na passati. Anissaraṇapaññoti idha mattaññutānissaraṇapaccavekkhaṇaparibhogamattampi na karoti. Lābhasakkārasilokanikantihetūti lābhādīsu taṇhāhetu.

61.Saṃbhakkhetīti saṃkhādati. Asanivicakkanti vicakkasaṇṭhānā asaniyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘asanivicakkaṃ imassa dantakūṭaṃ mūlabījādīsu na kiñci na saṃbhuñjati. Atha ca pana naṃ samaṇappavādena samaṇoti sañjānantī’’ti. Evaṃ apasādeti avakkhipati. Idaṃ titthiyavasena āgataṃ. Bhikkhuvasena panettha ayaṃ yojanā, attanā dhutaṅgadharo hoti, so aññaṃ evaṃ apasādeti ‘‘kiṃ samaṇā nāma ime samaṇamhāti vadanti, dhutaṅgamattampi natthi, uddesabhattādīni pariyesantā paccayabāhullikā vicarantī’’ti. Lūkhājīvinti acelakādivasena vā dhutaṅgavasena vā lūkhājīviṃ. Issāmacchariyanti parassa sakkārādisampattikhīyanalakkhaṇaṃ issaṃ, sakkārādikaraṇaakkhamanalakkhaṇaṃ macchariyañca.



以下是巴利文的完整直译：
“vitthāritanayeneva veditabbāni。”应当通过详细的方式来理解。“Tapaṃ samādiyatīti”是指通过修行的状态来真正掌握，牢牢把握。“Attamano hotīti”是指“谁与我相似”，因此感到满足。“Paripuṇṇasaṅkappoti”是指在满足的意图上，正如这样，意图已经圆满，这也是根据外道的方式而来。通过教义的方式也应当被说明。因为有些人通过修行而获得满足，因此他通过这样的修行感到满足，意图圆满。
“Tapassino upakkileso hotīti”是指对于两种修行者的修行者，这种污垢存在。“Ettāvatāyaṃ tapo upakkileso hotīti”我说：“到此为止，这种修行的污垢存在。”
“Attānukkaṃsetīti”是指“谁与我相似”，因此抬起自我。“Paraṃ vambhetīti”是指“这不是这样的”，因此贬低他人。
“Majjatīti”是指因自满而沉沦。“Mucchatīti”是指被束缚而迷失。“Pamādamāpajjatīti”是指这就是本质，因此沉沦于懈怠。即使在教义中出家，也会因修行的纯净而显现，而不是因修行的场所而显现。仅通过修行便能获得阿罗汉果。
“Lābhasakkārasilokanti”是指在这里有四种条件可以获得，这就是利益，通过这些条件精心安排而获得的尊敬，称为“siloko”。“Abhinibbattetīti”是指基于无衣者等的状态或依赖于十三种修行而获得的巨大利益，因此被称为“abhinibbattetī”。其他的内容也应根据之前的说法来理解。
“Vodāsaṃ āpajjatīti”是指分为两部分，形成两个部分。“Khamatīti”是指感到愉悦。“Nakkhamatīti”是指不愉悦。“Sāpekkho pajahatīti”是指有依赖地放弃。如何呢？早上吃牛奶饭。然后他提供肉食。“Tassa evaṃ hoti”是指“现在这样的情况下，什么时候能获得，如果我们知道早上不吃牛奶饭，能做什么呢？去吧，你自己吃吧。”就像放弃生命一样，有依赖地放弃。“Gadhitoti”是指被束缚。“Mucchitoti”是指因强烈的欲望而迷失，变得困惑。“Ajjhāpannoti”是指过度沉迷于食物，“你们要吃啊，朋友。”没有进行任何教义的引导，便吃得很多。“Anādīnavadassāvīti”是指连小小的痛苦都看不到。“Anissaraṇapaññoti”是指这里没有智慧的无依赖的反思和享用。“Lābhasakkārasilokanikantihetūti”是指在利益等方面的欲望的原因。
“Saṃbhakkhetīti”是指聚集。“Asanivicakkanti”是指在合适的地方，像石头一样。“Idaṃ vuttaṃ hoti”是指“在这颗牙齿的根部等地方没有任何东西能够聚集。然而，因修行者的缘故，被称为修行者。”这样贬低他人。“Idaṃ titthiyavasena āgataṃ”是指这是根据外道的方式而来。而在僧侣的角度，这里是这样理解的，他自己是修行者，因此贬低他人：“这些人所称的修行者，根本没有修行的内容，寻找的是供养，过着奢华的生活。”
“Lūkhājīvinti”是指根据无衣者等的状态或修行的方式而过着奢华的生活。“Issāmacchariyanti”是指对他人的尊敬等的减少特征是嫉妒，无法承受他人的成就和尊敬。

62.Āpāthakanisādīhotīti manussānaṃ āpāthe dassanaṭṭhāne nisīdati. Yattha te passanti, tattha ṭhito vaggulivataṃ carati, pañcātapaṃ tappati, ekapādena tiṭṭhati, sūriyaṃ namassati. Sāsane pabbajitopi samādinnadhutaṅgo sabbarattiṃ sayitvā manussānaṃ cakkhupathe tapaṃ karoti, mahāsāyanheyeva cīvarakuṭiṃ karoti, sūriye uggate paṭisaṃharati, manussānaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā ghaṇḍiṃ paharitvā cīvaraṃ matthake ṭhapetvā caṅkamaṃ otarati, sammuñjaniṃ gahetvā vihāraṅgaṇaṃ sammajjati.

Attānanti attano guṇaṃ adassayamānoti ettha a-kāro nipātamattaṃ, dassayamānoti attho. Idampi me tapasminti idampi kammaṃ mameva tapasmiṃ, paccatte vā bhummaṃ, idampi mama tapoti attho. So hi asukasmiṃ ṭhāne acelako atthi muttācārotiādīni sutvā amhākaṃ esa tapo, amhākaṃ so antevāsikotiādīni bhaṇati. Asukasmiṃ vā pana ṭhāne paṃsukūliko bhikkhu atthītiādīni sutvā amhākaṃ esa tapo, amhākaṃ so antevāsikotiādīni bhaṇati.

Kiñcidevāti kiñci vajjaṃ diṭṭhigataṃ vā. Paṭicchannaṃ sevatīti yathā aññe na jānanti, evaṃ sevati. Akkhamamānaṃ āha khamatīti aruccamānaṃyeva ruccati meti vadati. Attanā kataṃ atimahantampi vajjaṃ appamattakaṃ katvā paññapeti, parena kataṃ dukkaṭamattaṃ vītikkamampi pārājikasadisaṃ katvā dasseti. Anuññeyyanti anujānitabbaṃ anumoditabbaṃ.

63.Kodhanohoti upanāhīti kujjhanalakkhaṇena kodhena, veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena ca samannāgato. Makkhī hoti paḷāsīti paraguṇamakkhanalakkhaṇena makkhena, yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena ca samannāgato.

Issukī hoti maccharīti parasakkārādīsu usūyanalakkhaṇāya issāya, āvāsakulalābhavaṇṇadhammesu maccharāyanalakkhaṇena pañcavidhamaccherena ca samannāgato hoti. Saṭho hoti māyāvīti kerāṭikalakkhaṇena sāṭheyyena, katappaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya ca samannāgato hoti. Thaddhohoti atimānīti nissinehanikkaruṇathaddhalakkhaṇena thambhena, atikkamitvā maññanalakkhaṇena atimānena ca samannāgato hoti. Pāpiccho hotīti asantasambhāvanapatthanalakkhaṇāya pāpicchatāya samannāgato hoti. Pāpikānanti tāsaṃyeva lāmakānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Micchādiṭṭhikoti natthi dinnantiādinayappavattāya ayāthāvadiṭṭhiyā upeto. Antaggāhikāyāti sāyeva diṭṭhi ucchedantassa gahitattā ‘‘antaggāhikā’’ti vuccati, tāya samannāgatoti attho. Sandiṭṭhiparāmāsītiādīsu sayaṃ diṭṭhi sandiṭṭhi, sandiṭṭhimeva parāmasati gahetvā vadatīti sandiṭṭhiparāmāsī. Ādhānaṃ vuccati daḷhaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ, tathā katvā gaṇhātīti ādhānaggāhī. Ariṭṭho viya na sakkā hoti paṭinissajjāpetunti duppaṭinissaggī. Yadimeti yadi ime.

Parisuddhapapaṭikappattakathāvaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
“Āpāthakanisādīhotīti”是指坐在众生的道路上，观察他们的地方。在那里他们可以看到，他站在那里像个小虫子，忍受着五热的折磨，单脚站立，向太阳致敬。即使在教义中出家，修行者也在整夜睡觉，给众生的眼睛带来修行的光明，甚至在太阳升起时也会收起衣物，知道众生的到来，打击自己的身体，把衣物放在头上，然后走入行走，拿着扫帚清理修行场所。
“Attānanti”是指“不显示自己的优点”，这里的“a”是作为一个前缀，表示否定。“Idampi me tapasminti”是指“这也是我的修行”，这是指在特定的地方，听到“无衣者在某处有自由行为”等等，便说“这是我的修行，我的随侍”。
“Kiñcidevāti”是指任何可取的东西，无论是见解。“Paṭicchannaṃ sevatīti”是指像其他人不知道一样，便这样去做。“Akkhamamānaṃ āha khamatīti”是指“我只喜欢那些不喜欢的东西”。他把自己所做的，即使是极大的过失，视为微不足道，而把他人所做的，即使是小的过失，视为重大的错误。“Anuññeyyanti”是指应当被允许和赞同。
“Kodhanohoti”是指以愤怒的特征，伴随着怨恨的特征而存在。“Makkhī hoti paḷāsīti”是指以贬低他人的特征和以棕榈树的特征而存在。
“Issukī hoti maccharīti”是指以对他人尊敬的减少为特征，伴随着贪婪的特征而存在。“Saṭho hoti māyāvīti”是指以狡诈的特征和以幻觉的特征而存在。“Thaddhohoti atimānīti”是指以过于自满的特征，伴随着过分的自我感觉而存在。“Pāpiccho hotīti”是指以贪求不义的特征而存在。“Pāpikānanti”是指被卑劣的欲望所支配。“Micchādiṭṭhikoti”是指以不正当的见解而存在，因而没有给予。“Antaggāhikāyāti”是指因被视为毁灭的见解而被称为“antaggāhikā”，因此被视为与之相关。“Sandiṭṭhiparāmāsīti”是指自我见解与可见的见解相互纠缠，抓住可见的事物而说：“这是可见的见解。”
“Ādhānaṃ vuccati”是指牢固地、确实地建立，因而被称为“ādhānaggāhī”。“Ariṭṭho viya na sakkā hoti paṭinissajjāpetunti”是指难以放弃。如同“如果是这样的话，如果是这些。”
“Parisuddhapapaṭikappattakathāvaṇṇanā”

64.Idha, nigrodha, tapassīti evaṃ bhagavā aññatitthiyehi gahitaladdhiṃ tesaṃ rakkhitaṃ tapaṃ sabbameva saṃkiliṭṭhanti upakkilesapāḷiṃ dassetvā idāni parisuddhapāḷidassanatthaṃ desanamārabhanto idha, nigrodhātiādimāha. Tattha ‘‘na attamano’’tiādīni vuttavipakkhavaseneva veditabbāni. Sabbavāresu ca lūkhatapassino ceva dhutaṅgadharassa ca vasena yojanā veditabbā. Evaṃ so tasmiṃ ṭhāne parisuddho hotīti evaṃ so tena na attamanatā na paripuṇṇasaṅkappabhāvasaṅkhātena kāraṇena parisuddho nirupakkileso hoti, uttari vāyamamāno kammaṭṭhānasuddhiko hutvā arahattaṃ pāpuṇāti. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.

69.Addhā kho, bhanteti bhante evaṃ sante ekaṃseneva vīriyena pāpajigucchanavādo parisuddho hotīti anujānāti. Ito parañca aggabhāvaṃ vā sārabhāvaṃ vā ajānanto aggappattā sārappattā cāti āha. Athassa bhagavā sārappattabhāvaṃ paṭisedhento na kho nigrodhātiādimāha . Papaṭikappattā hotīti sāravato rukkhassa sāraṃ phegguṃ tacañca atikkamma bahipapaṭikasadisā hotīti dasseti.

Parisuddhatacappattādikathāvaṇṇanā

70.Aggaṃpāpetūti desanāvasena aggaṃ pāpetvā desetu, sāraṃ pāpetvā desetūti dasabalaṃ yācati. Cātuyāmasaṃvarasaṃvutoti catubbidhena saṃvarena pihito. Na pāṇaṃ atipātetīti pāṇaṃ na hanati. Na bhāvitamāsīsatīti bhāvitaṃ nāma tesaṃ saññāya pañca kāmaguṇā, te na āsīsati na sevatīti attho.

Aduṃ cassa hotīti etañcassa idāni vuccamānaṃ ‘‘so abhiharatī’’tiādilakkhaṇaṃ. Tapassitāyāti tapassibhāvena hoti. Tattha so abhiharatīti so taṃ sīlaṃ abhiharati, uparūpari vaḍḍheti. Sīlaṃ me paripuṇṇaṃ, tapo āraddho, alamettāvatāti na vīriyaṃ vissajjeti. No hīnāyāvattatīti hīnāya gihibhāvatthāya na āvattati. Sīlato uttari visesādhigamatthāya vīriyaṃ karotiyeva, evaṃ karonto so vivittaṃ senāsanaṃ bhajati. ‘‘Arañña’’ntiādīni sāmaññaphale (dī. ni. aṭṭha. 1.216) vitthāritāneva. ‘‘Mettāsahagatenā’’tiādīni visuddhimagge vaṇṇitāni. Tacappattāti papaṭikato abbhantaraṃ tacaṃ pattā. Phegguppattāti tacato abbhantaraṃ phegguṃ pattā, pheggusadisā hotīti attho.




以下是巴利文的完整直译：
在此，尼格罗达，苦行者啊，世尊这样对被其他外道接受的苦行进行了说明，展示了一切污秽和副污染的法门，现在为了显示纯净的法门而开始说法，说："在此，尼格罗达"等。在这里，"不欢喜"等应该根据已说的相反面来理解。在所有情况下，都应该从粗糙的苦行者和持头陀支者的角度来理解连接。这样他在那个地方是纯净的，意思是他因为不满足、不圆满意图这个原因而纯净无染，努力进一步精进于业处的清净，最终获得阿罗汉果。这种方式应该在所有情况下理解。
"尊者，确实如此"，意思是在这种情况下，完全以精进来说，说话清净，因此允许。此外，不知道最高境界或精髓，所以说"达到最高"或"达到精髓"。然后世尊为了否定他达到精髓的状态而说："不是，尼格罗达"等。"达到树皮状态"意思是超越了精华树的树心、树皮，变得像外层树皮相似。
纯净树皮等状态的解释
"愿获得最高"意思是根据说法的需要，请十力尊者获得最高并说法，获得精髓并说法。"受四种约束"意思是被四种约束所覆盖。"不杀生"意思是不杀害生命。"不希求已修习"意思是对于他们的认知，五种欲境不去追求、不去享受。
"这对他来说是"，现在所说的"他欢喜"等特征。"作为苦行者"意思是以苦行者的身份。在这里，"他欢喜"意思是他欢喜那种戒，不断提升。"我的戒已圆满，苦行已开始，这已经足够了"，因此不放松精进。"不退转到低劣"意思是不退转到在家生活。为了获得戒的更高成就而精进，这样做时，他亲近僻静处。"林野"等在《沙门果经》中已详细阐述。"与慈俱"等在《清净道论》中已赞颂。"达到树皮"意思是达到树皮内部。"达到树心"意思是达到树皮内部的树心，意味着类似树心。

74. ‘‘Ettāvatā, kho nigrodha, tapojigucchā aggappattā ca hoti sārappattā cā’’ti idaṃ bhagavā titthiyānaṃ vasenāha. Titthiyānañhi lābhasakkāro rukkhassa sākhāpalāsasadiso. Pañcasīlamattakaṃ papaṭikasadisaṃ. Aṭṭhasamāpattimattaṃ tacasadisaṃ. Pubbenivāsañāṇāvasānā abhiññā pheggusadisā. Dibbacakkhuṃ panete arahattanti gahetvā vicaranti. Tena nesaṃ taṃ rukkhassa sārasadisaṃ. Sāsane pana lābhasakkāro sākhāpalāsasadiso. Sīlasampadā papaṭikasadisā. Jhānasamāpattiyo tacasadisā. Lokiyābhiññā pheggusadisā. Maggaphalaṃ sāro. Iti bhagavatā attano sāsanaṃ onatavinataphalabhārabharitarukkhūpamāya upamitaṃ. So desanākusalatāya tato tacasārasampattito mama sāsanaṃ uttaritarañceva paṇītatarañca, taṃ tuvaṃ kadā jānissasīti attanodesanāya visesabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘iti kho nigrodhā’’ti desanaṃ ārabhi . Te paribbājakāti te tassa parivārā tiṃsasatasaṅkhyā paribbājakā. Ettha mayaṃ anassāmāti ettha acelakapāḷiādīsu, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘amhākaṃ acelakapāḷimattampi natthi , kuto parisuddhapāḷi. Amhākaṃ parisuddhapāḷimattampi natthi, kuto cātuyāmasaṃvarādīni. Cātuyāmasaṃvaropi natthi, kuto araññavāsādīni. Araññavāsopi natthi, kuto nīvaraṇappahānādīni. Nīvaraṇappahānampi natthi, kuto brahmavihārādīni. Brahmavihāramattampi natthi, kuto pubbenivāsādīni. Pubbenivāsañāṇamattampi natthi, kuto amhākaṃ dibbacakkhu. Ettha mayaṃ saācariyakā naṭṭhā’’ti. Ito bhiyyo uttaritaranti ito dibbacakkhuñāṇādhigamato bhiyyo aññaṃ uttaritaraṃ visesādhigamaṃ mayaṃ sutivasenāpi na jānāmāti vadanti.

Nigrodhassapajjhāyanavaṇṇanā

75.Atha nigrodhaṃ paribbājakanti evaṃ kirassa ahosi ‘‘ime paribbājakā idāni bhagavato bhāsitaṃ sussūsanti, iminā ca nigrodhena bhagavato parammukhā kakkhaḷaṃ durāsadavacanaṃ vuttaṃ, idāni ayampi sotukāmo jāto, kālo dāni me imassa mānaddhajaṃ nipātetvā bhagavato sāsanaṃ ukkhipitu’’nti. Atha nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca. Aparampissa ahosi ‘‘ayaṃ mayi akathente satthāraṃ na khamāpessati, tadassa anāgate ahitāya dukkhāya saṃvattissati, mayā pana kathite khamāpessati, tadassa bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha nigrodhaṃ paribbājakaṃ etadavoca. Aparisāvacaraṃ pana naṃ karothāti ettha panāti nipāto, atha naṃ aparisāvacaraṃ karothāti attho. ‘‘Aparisāvacareta’’ntipi pāṭho, aparisāvacaraṃ vā etaṃ karotha, gokāṇādīnaṃ vā aññataranti attho.

Gokāṇanti etthāpi gokāṇaṃ pariyantacāriniṃ viya karothāti attho. Tuṇhībhūtoti tuṇhībhāvaṃ upagato. Maṅkubhūtoti nittejataṃ āpanno. Pattakkhandhoti onatagīvo. Adhomukhoti heṭṭhāmukho.



“至此，尼格罗达，苦行者啊，确实有对苦行的厌恶，达到最高境界和精髓。”这是世尊针对外道所说的。外道的获得和成就如同树的枝叶。五戒的程度也如同粗糙的状态。八种定的程度如同树皮的状态。前生的知识和成就如同树心的状态。而天眼则是阿罗汉的标志。由此，他们与那棵树的精髓相似。但在教法中，获得和成就则如同树的枝叶。戒的完美如同粗糙的状态。禅定的成就如同树皮的状态。世俗的神通如同树心的状态。道的果实则是精髓。因此，世尊将自己的教法比作一棵承载着果实和枝叶的树。由于教法的善巧，因而从树皮的精髓中，我的教法更加超越和精妙，你何时才能知道呢？为了显示自身的特殊性，世尊开始说：“确实如此，尼格罗达。”那些出家人，指的是跟随他的人，共有三十位出家者。在这里我们并不满足，意指在无衣者等处，这里所说的意思是“我们连无衣者的程度都没有，何况纯净的教法。我们连纯净的教法都没有，何况四种约束等。四种约束都没有，何况住在林野等。住在林野也没有，何况放弃障碍等。放弃障碍也没有，何况天的安住等。连天的安住都没有，何况前生的知识等。连前生的知识都没有，何况我们的天眼。”在这里我们是无师之徒。由此可见，获得天眼的知识比这更高，任何其他更高的特殊成就，我们也因听闻而不知。
尼格罗达的出家人说明
然后，尼格罗达的出家人这样说：“这些出家人现在在倾听世尊所说的话，因而对尼格罗达来说，世尊所说的严厉而难以接受的话，现在也让他想要倾听，时机到了，我想要将这话转述给世尊的教法。”于是，尼格罗达的出家人对他说了这些话。另一个想法是：“如果我不说，师父不会原谅我，那么他将会因未来的痛苦而遭受苦难，但如果我说了，他会原谅我，这将会给他带来长久的幸福。”于是，尼格罗达的出家人对他说了这些话。“你们也要做到不失礼。”这里的“也”是一个引导词，意指你们要做到不失礼。“不失礼”也可以理解为“做得不失礼”，或者是指某种特定的行为。
“牛群”在这里也是指像牛群一样的行为。沉默的状态意味着处于沉默的状态。羞愧的状态意味着处于羞愧的状态。低头的状态意味着低着头。

76.Buddhoso bhagavā bodhāyāti sayaṃ buddho sattānampi catusaccabodhatthāya dhammaṃ deseti. Dantoti cakkhutopi danto…pe… manatopi danto. Damathāyāti aññesampi damanatthāya eva, na vādatthāya. Santoti rāgasantatāya santo, dosamohasantatāya sabba akusalasabbābhisaṅkhārasantatāya santo. Samathāyāti mahājanassa rāgādisamanatthāya dhammaṃ deseti. Tiṇṇoti cattāro oghe tiṇṇo. Taraṇāyāti mahājanassa oghanittharaṇatthāya. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto. Parinibbānāyāti mahājanassāpi sabbakilesaparinibbānatthāya dhammaṃ deseti.

Brahmacariyapariyosānādivaṇṇanā

77.Accayotiādīni sāmaññaphale (dī. ni. aṭṭha. 1.250) vuttāni. Ujujātikoti kāyavaṅkādivirahito ujusabhāvo. Ahamanusāsāmīti ahaṃ tādisaṃ puggalaṃ anusāsāmi, dhammaṃ assa desemi. Sattāhanti sattadivasāni, idaṃ sabbampi bhagavā dandhapaññaṃ puggalaṃ sandhāyāha asaṭho pana amāyāvī ujujātiko taṃmuhutteneva arahattaṃ pattuṃ sakkhissati. Iti bhagavā ‘‘asaṭha’’ntiādivacanena saṭho hi vaṅkavaṅko, mayāpi na sakkā anusāsitunti dīpento paribbājakaṃ pādesu gahetvā mahāmerupādatale viya khipittha. Kasmā? Ayañhi atisaṭho, kuṭilacitto satthari evaṃ kathentepi buddhadhammasaṅghesu nādhimuccati, adhimuccanatthāya sotaṃ na odahati, kohaññe ṭhito satthāraṃ khamāpeti. Tasmā bhagavā tassajjhāsayaṃ viditvā ‘‘etu viññū puriso asaṭho’’tiādimāha. Saṭhaṃ panāhaṃ anusāsituṃ na sakkomīti.

78.Antevāsikamyatāti antevāsikamyatāya, amhe antevāsike icchanto. Evamāhāti ‘‘etu viññupuriso’’tiādimāha. Yo eva vo ācariyoti yo eva tumhākaṃ pakatiyā ācariyo. Uddesā no cāvetukāmoti attano anusāsaniṃ gāhāpetvā amhe amhākaṃ uddesato cāvetukāmo. Soeva vo uddeso hotūti yo tumhākaṃ pakatiyā uddeso, so tumhākaṃyeva hotu , na mayaṃ tumhākaṃ uddesena atthikā. Ājīvāti ājīvato. Akusalasaṅkhātāti akusalāti koṭṭhāsaṃ pattā. Akusalā dhammāti dvādasa akusalacittuppādadhammā taṇhāyeva vā visesena. Sā hi punabbhavakaraṇato ‘‘ponobbhavikā’’ti vuttā. Sadarathāti kilesadarathasampayuttā. Jātijarāmaraṇiyāti jātijarāmaraṇānaṃ paccayabhūtā. Saṃkilesikā dhammāti dvādasa akusalacittuppādā. Vodāniyāti, samathavipassanā dhammā. Te hi satte vodāpenti, tasmā ‘‘vodāniyā’’ti vuccanti. Paññāpāripūrinti maggapaññāpāripūriṃ. Vepullattañcāti phalapaññāvepullataṃ, ubhopi vā etāni aññamaññavevacanāneva. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘tato tumhe maggapaññañceva phalapaññañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’’ti. Evaṃ bhagavā paribbājake ārabbha attano ovādānusāsaniyā phalaṃ dassento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi.



“佛陀为觉悟而来”，意思是他自己作为佛，向众生讲授四圣谛的法。驯服者，意指眼睛也驯服……心也驯服。为了驯服，意指为了驯服他人，而不是为了争论。安宁者，意指远离贪欲、瞋恚和无明的安宁，远离一切恶法的所有善行的安宁。为了安宁，意指为了大众的贪欲等的安宁而讲法。渡者，意指渡过四种洪流。为了渡过，意指为了大众渡过洪流。究竟者，意指因烦恼的究竟而究竟。为了究竟，意指为了大众的所有烦恼的究竟而讲法。
梵行的圆满等的解释
“确实”等等在《沙门果经》中已说。正直者，意指身体无缺陷，正直的特性。我教导这样的众生，讲授法。七天，意指七个日子，这一切都是世尊指向愚痴无知的人所说的，然而，正直者却能在那一刻获得阿罗汉果。因此，世尊以“无愚”的话表明，愚者是弯曲的，连我也无法教导他，便将出家人抓住，像大山的底部那样抛开他。为什么呢？因为他极其愚蠢，心机狡诈，即使在佛法和僧众中这样说也不会动摇，他不愿意放下耳根来接受教导，何况是让师父宽恕。于是，世尊知道他的内心，便说：“来吧，明智的人是无愚的。”我确实无法教导愚者。
“作为弟子”，意指作为弟子，愿望在于我们作为弟子。这样说：“来吧，明智的人。”谁是你们的老师，谁是你们的本性老师。希望不被教导，意指希望让他抓住自己的教导而不被教导。愿意成为你们的教导，意指他是你们的教导，愿意成为你们的教导，而不是我们以你们的教导为基础。生计，意指生计。恶法者，意指获得恶法的部分。恶法，指的是十二种恶法的心起，或特别指贪欲。因为它能导致再生，所以称为“再生法”。与烦恼相关，意指与烦恼相伴的。生、老、死，意指成为生、老、死的因缘。污浊法，指的是十二种恶法的心起。可渡者，指的是禅定和观法。因为它们能使众生得以渡过，所以称为“可渡法”。智慧的圆满，意指道的智慧圆满。丰饶者，意指果的智慧丰饶，二者都是彼此的名词。这是说：“因此你们应当在见法时，亲自证悟并安住于道的智慧和果的智慧。”如此，世尊围绕着出家人，显示他自己的教导的果实，以阿罗汉的教法结束了讲法。

79.Yathā taṃ mārenāti yathā mārena pariyuṭṭhitacittā nisīdanti evameva tuṇhībhūtā…pe… appaṭibhānā nisinnā.

Māro kira satthā ativiya gajjanto buddhabalaṃ dīpetvā imesaṃ paribbājakānaṃ dhammaṃ deseti, kadāci dhammābhisamayo bhaveyya, handāhaṃ pariyuṭṭhāmīti so tesaṃ cittāni pariyuṭṭhāsi. Appahīnavipallāsānañhi cittaṃ mārassa yathākāmakaraṇīyaṃ hoti. Tepi mārena pariyuṭṭhitacittā thaddhaṅgapaccaṅgā viya tuṇhī appaṭibhānā nisīdiṃsu. Atha satthā ime paribbājakā ativiya niravā hutvā nisinnā, kiṃ nu khoti āvajjanto mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ aññāsi. Sace pana tesaṃ maggaphaluppattihetu bhaveyya, māraṃ paṭibāhitvāpi bhagavā dhammaṃ deseyya, so pana tesaṃ natthi. ‘‘Sabbepi me tucchapurisā’’ti aññāsi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavato etadahosi sabbepi me moghapurisā’’tiādi.

Tattha phuṭṭhā pāpimatāti pāpimatā mārena phuṭṭhā. Yatra hi nāmāti yesu nāma. Aññāṇatthampīti jānanatthampi. Kiṃ karissati sattāhoti samaṇena gotamena paricchinnasattāho amhākaṃ kiṃ karissati. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘samaṇena gotamena ‘sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati sattāha’nti vuttaṃ, so sattāho amhākaṃ kiṃ apphāsukaṃ karissati. Handa mayaṃ sattāhabbhantare etaṃ dhammaṃ sacchikātuṃ sakkā, na sakkāti aññāṇatthampi brahmacariyaṃ carissāmā’’ti. Atha vā jānāma tāvassa dhammanti ekadivase ekavāraṃ aññāṇatthampi etesaṃ cittaṃ nuppannaṃ, sattāho pana etesaṃ kusītānaṃ kiṃ karissati, kiṃ sakkhissanti te sattāhaṃ pūretunti ayamettha adhippāyo. Sīhanādanti paravādabhindanaṃ sakavādasamussāpanañca abhītanādaṃ naditvā. Paccupaṭṭhāsīti patiṭṭhito. Tāvadevāti tasmiññeva khaṇe. Rājagahaṃ pāvisīti rājagahameva paviṭṭho. Tesaṃ pana paribbājakānaṃ kiñcāpi idaṃ suttantaṃ sutvā viseso na nibbatto, āyatiṃ pana nesaṃ vāsanāya paccayo bhavissatīti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Udumbarikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Cakkavattisuttavaṇṇanā

Attadīpasaraṇatāvaṇṇanā



“正如那被死神围困”，正如被死神所围困的心灵坐着，正是如此，沉默无言……少有智慧地坐着。
死神确实像一个老师，非常吼叫，显现出佛的力量，向这些出家人讲授法，有时可能会有法的领悟，然而我将围绕着他们。于是他围绕着他们的心。对于那些未能消除的偏见，死神的心灵是随心所欲的。那些被死神围绕的心灵，像被压制的身体一样，沉默而少有智慧地坐着。于是，老师看到这些出家人非常安静地坐着，心中思索：“他们是否知道自己被死神围绕？”如果对他们的道果有成就，佛陀即使克服死神也会讲授法，但对他们而言并没有。“我所有的人都是无用之人”，他知道。因此说：“然而，世尊想到所有人都是无用之人”。
在这里，被恶者触碰，意指被恶者触碰的恶。哪里有名字，意指那些地方。为了了解，意指为了知道。那有何用呢？对于被释迦牟尼所限制的众生，我们有什么用呢？这是说：“释迦牟尼说：‘他将亲自证悟并安住于道，’对我们而言有什么可喜之处呢？我们能在众生之间证悟这个法吗？但我们无法做到，是否能在无知中修行呢？”或者说：“我们知道他法的道理”，即使有一天，众生的心也未曾产生，但对于懒惰的众生又能做什么呢，他们又能做到什么呢？这是这里的意思。狮吼，意指击破他人的言辞，激发自己言辞的力量，发出强烈的声音。站立，意指稳固。就在那一刻。进入王舍城，意指他进入王舍城。对于他们这些出家人来说，即使听了这个经文，也没有特别的效果，但他们的命运将成为他们的因缘。其余的在各处都是同样的意思。
《苏曼吉拉经》的《长部经注》已结束。
3.《轮王经》的注释
自我为灯的注释

80.Evaṃme sutanti cakkavattisuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – mātulāyanti evaṃnāmake nagare. Taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā avidūre vanasaṇḍe viharati. ‘‘Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesī’’ti ettha ayamanupubbikathā –

Bhagavā kira imassa suttassa samuṭṭhānasamaye paccūsakāle mahākaruṇāsamāpattito vuṭṭhāya lokaṃ volokento imāya anāgatavaṃsadīpikāya suttantakathāya mātulanagaravāsīnaṃ caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayaṃ disvā pātova vīsatibhikkhusahassaparivāro mātulanagaraṃ sampatto. Mātulanagaravāsino khattiyā ‘‘bhagavā āgato’’ti sutvā paccuggamma dasabalaṃ nimantetvā mahāsakkārena nagaraṃ pavesetvā nisajjaṭṭhānaṃ saṃvidhāya bhagavantaṃ mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adaṃsu. Bhagavā bhattakiccaṃ niṭṭhāpetvā cintesi – ‘‘sacāhaṃ imasmiṃ ṭhāne imesaṃ manussānaṃ dhammaṃ desessāmi, ayaṃ padeso sambādho, manussānaṃ ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā okāso na bhavissati, mahatā kho pana samāgamena bhavitabba’’nti.

Atha rājakulānaṃ bhattānumodanaṃ akatvāva pattaṃ gahetvā nagarato nikkhami. Manussā cintayiṃsu – ‘‘satthā amhākaṃ anumodanampi akatvā gacchati, addhā bhattaggaṃ amanāpaṃ ahosi, buddhānaṃ nāma na sakkā cittaṃ gahetuṃ, buddhehi saddhiṃ vissāsakaraṇaṃ nāma samussitaphaṇaṃ āsīvisaṃ gīvāya gahaṇasadisaṃ hoti; etha bho, tathāgataṃ khamāpessāmā’’ti. Sakalanagaravāsino bhagavatā saheva nikkhantā. Bhagavā gacchantova magadhakkhette ṭhitaṃ sākhāviṭapasampannaṃ sandacchāyaṃ karīsamattabhūmipatthaṭaṃ ekaṃ mātularukkhaṃ disvā imasmiṃ rukkhamūle nisīditvā dhamme desiyamāne ‘‘mahājanassa ṭhānanisajjanokāso bhavissatī’’ti. Nivattitvā maggā okkamma rukkhamūlaṃ upasaṅkamitvā dhammabhaṇḍāgārikaṃ ānandattheraṃ olokesi. Thero olokitasaññāya eva ‘‘satthā nisīditukāmo’’ti ñatvā sugatamahācīvaraṃ paññapetvā adāsi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Athassa purato manussā nisīdiṃsu. Ubhosu passesu pacchato ca bhikkhusaṅgho, ākāse devatā aṭṭhaṃsu, evaṃ mahāparisamajjhagato tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi.

Te bhikkhūti tatra upaviṭṭhā dhammappaṭiggāhakā bhikkhū. Attadīpāti attānaṃ dīpaṃ tāṇaṃ leṇaṃ gatiṃ parāyaṇaṃ patiṭṭhaṃ katvā viharathāti attho. Attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Anaññasaraṇāti idaṃ aññasaraṇapaṭikkhepavacanaṃ. Na hi añño aññassa saraṇaṃ hoti, aññassa vāyāmena aññassa asujjhanato. Vuttampi cetaṃ ‘‘attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā’’ti (dha. pa. 160). Tenāha ‘‘anaññasaraṇā’’ti. Ko panettha attā nāma, lokiyalokuttaro dhammo. Tenāha – ‘‘dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā’’ti. ‘‘Kāye kāyānupassī’’tiādīni mahāsatipaṭṭhāne vitthāritāni.


“如是我闻”，这是《轮王经》。这里是无上的描述——“母舅城”，即名为“母舅”的城市。那城市设为游牧地，位于不远处的森林中居住。“在那里，世尊召唤僧众”，在这里是逐步叙述——
世尊在这个经文的起源时，于黎明时分，从大慈悲的定中觉醒，观察世间，看到母舅城的四万八千众生对法的领悟，清晨时，带着二万名出家人抵达母舅城。母舅城的贵族们听闻“世尊来了”，便迎接十力者，盛情邀请他入城，安排座位，让世尊坐在高贵的座位上，并向佛陀和僧众献上丰盛的供养。世尊完成了用餐后，思考：“如果我在这个地方为这些人讲授法，这个地方必定拥挤，人们将无法坐下或安住，而应该有一个大的聚会。”
于是，未向王族的食物致以感恩，便拿起碗从城中出发。人们思考：“老师连对我们的感恩都未表示，肯定是对食物不满，佛陀的心无法被捕捉，和佛陀一起的信任就像是被蛇缠绕；来吧，我们要宽恕如来。”整个城市的人都跟随佛陀离去。佛陀在前往摩揭陀国的途中，看到一棵母舅树，树下有一个适合坐下的地方，便在树下坐下，讲法时说：“大众的安坐机会将会到来。”转身走入小路，走到树下，看到法藏的阿难尊者。尊者一看到，便知道“老师想要坐下”，于是准备了世尊的袈裟，奉上。世尊坐在准备好的座位上。此时，人们在他面前坐下。两边的僧众，空中有天神围绕着，世尊在这样的大众中召唤僧众。
“那些僧众”，指的是坐在那里接受法的僧众。自我为灯，意指自己是光明、庇护、归依的依靠。自我庇护，意指这是同一名词。无他庇护，意指这是对他庇护的否定。确实，没有任何人是他人的庇护，因他人而生的庇护也无法依靠。正如所说：“自己确实是自己的庇护，谁能成为他人的庇护呢？”因此说“无他庇护”。那么，什么是自我？是世俗和世间出世间的法。因此说：“法之灯、法之庇护、无他庇护。” “对身体的观察”，等在《大念处经》中已详细阐述。


Gocareti carituṃ yuttaṭṭhāne. Saketi attano santake. Pettike visayeti pitito āgatavisaye. Caratanti carantānaṃ. ‘‘Caranta’’ntipi pāṭho, ayamevattho. Na lacchatīti na labhissati na passissati. Māroti devaputtamāropi, maccumāropi, kilesamāropi. Otāranti randhaṃ chiddaṃ vivaraṃ. Ayaṃ panattho leḍḍuṭṭhānato nikkhamma toraṇe nisīditvā bālātapaṃ tapantaṃ lāpaṃ sakuṇaṃ gahetvā. Pakkhandasenasakuṇavatthunā dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi ‘mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye, sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṃ sakuṇagghi alaṃ abhavissa yadidaṃ yuddhāyā’ti. Ko pana te lāpa gocaro sako pettiko visayoti? Yadidaṃ naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānanti. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā lāpaṃ sakuṇaṃ pamuñci gaccha kho tvaṃ lāpa, tatrapi gantvā na mokkhasīti.

Atha kho , bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ gantvā mahantaṃ leḍḍuṃ abhiruhitvā sakuṇagghiṃ vadamāno aṭṭhāsi ‘‘ehi kho dāni me sakuṇagghi, ehi kho dāni me sakuṇagghī’’ti. Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṃvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā. Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo bahuāgatā kho myāyaṃ sakuṇagghīti, atha kho tasseva leḍḍussa antaraṃ paccupādi. Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṃ paccatāḷesi. Evañhi taṃ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye.

Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye, agocare, bhikkhave, carataṃ paravisaye lacchati māro otāraṃ, lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo, yadidaṃ pañca kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo.

Gocare, bhikkhave, caratha…pe… na lacchati māro ārammaṇaṃ. Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayoti (saṃ. ni. 

“游牧地”，意指在适合的地方行走。自我，意指在自己的地方。对于亲属，意指在亲属的领域。行走，意指行走的人。“行走”也是这样，意思相同。不获得，意指不获得、不见。死神，意指天神的死神、死亡的死神、烦恼的死神。下落，意指裂缝、破口、开口。这是指从地面上离开，坐在门口，抓住愚蠢的鸟。应当用像飞鸟的衣服来表示。这样说过——
“过去，僧众，鸟抓住愚蠢的鸟，突然抓住了。然后，僧众，愚蠢的鸟被抓住，悲伤地说：‘我们是没有智慧的，我们是少福的，我们在游牧地中行走，若我们在游牧地中行走，便不会成为愚蠢的鸟，以便于战斗。’那么，什么是愚蠢的鸟、游牧的鸟、亲属的领域呢？即是说，愚蠢的鸟所做的事情。”然后，僧众，鸟抓住愚蠢的鸟，因自己的力量不被依赖，因自己的力量不被依赖，便放开愚蠢的鸟，去到那里也无法解脱。
然后，僧众，愚蠢的鸟去到游牧地，爬上巨大的树，称呼愚蠢的鸟说：“来吧，现在我的愚蠢的鸟，来吧，现在我的愚蠢的鸟。”于是，那愚蠢的鸟因自己的力量不被依赖，因自己的力量不被依赖，双翅合拢，愚蠢的鸟突然抓住。此时，愚蠢的鸟知道：“我已经成为愚蠢的鸟”，于是愚蠢的鸟在树的间隙中被抓住。于是，愚蠢的鸟在那里被捕获。确实如此，僧众，谁在游牧地中行走。
因此，僧众，切勿在游牧地中行走，游牧地中，僧众，行走于游牧地中，死神将会下落，死神将会成为对象。什么是僧众的游牧地，意指五种欲望。哪些五种？眼睛所见的色，令人喜爱、可爱、亲切的、与欲望相连的、令人愉悦的；耳朵所闻的声，令人喜爱、可爱、亲切的、与欲望相连的、令人愉悦的；鼻子所嗅的香，令人喜爱、可爱、亲切的、与欲望相连的、令人愉悦的；舌头所尝的味，令人喜爱、可爱、亲切的、与欲望相连的、令人愉悦的；身体所触的物，令人喜爱、可爱、亲切的、与欲望相连的、令人愉悦的。这是，僧众，僧众的游牧地。
在游牧地，僧众，行走……不获得死神的对象。什么是僧众的游牧地，亲属的领域，意指四种正念。哪四种？在这里，僧众，僧众观察身体，精进、正念，驯服世间的贪欲和忧愁；在感觉中观察感觉，精进、正念，驯服世间的贪欲和忧愁；在心中观察心，精进、正念，驯服世间的贪欲和忧愁；在法中观察法，精进、正念，驯服世间的贪欲和忧愁——这是，僧众，僧众的游牧地。

5.371).

Kusalānanti anavajjalakkhaṇānaṃ. Samādānahetūti samādāya vattanahetu. Evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatīti evaṃ idaṃ lokiyalokuttaraṃ puññaphalaṃ vaḍḍhati, puññaphalanti ca uparūpari puññampi puññavipākopi veditabbo.

Daḷhanemicakkavattirājakathāvaṇṇanā

81. Tattha duvidhaṃ kusalaṃ vaṭṭagāmī ca vivaṭṭagāmī ca. Tattha vaṭṭagāmikusalaṃ nāma mātāpitūnaṃ puttadhītāsu puttadhītānañca mātāpitūsu sinehavasena mudumaddavacittaṃ. Vivaṭṭagāmikusalaṃ nāma ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādibhedā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. Tesu vaṭṭagāmipuññassa pariyosānaṃ manussaloke cakkavattisirīvibhavo. Vivaṭṭagāmikusalassa maggaphalanibbānasampatti. Tattha vivaṭṭagāmikusalassa vipākaṃ suttapariyosāne dassessati.

Idha pana vaṭṭagāmikusalassa vipākadassanatthaṃ, bhikkhave, yadā puttadhītaro mātāpitūnaṃ ovāde na aṭṭhaṃsu, tadā āyunāpi vaṇṇenāpi issariyenāpi parihāyiṃsu. Yadā pana aṭṭhaṃsu, tadā vaḍḍhiṃsūti vatvā vaṭṭagāmikusalānusandhivasena ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave’’ti desanaṃ ārabhi. Tattha cakkavattītiādīni mahāpadāne (dī. ni. aṭṭha. 2.33) vitthāritāneva.

82.Osakkitanti īsakampi avasakkitaṃ. Ṭhānā cutanti sabbaso ṭhānā apagataṃ. Taṃ kira cakkaratanaṃ antepuradvāre akkhāhataṃ viya vehāsaṃ aṭṭhāsi. Athassa ubhosu passesu dve khadiratthambhe nikhaṇitvā cakkaratanamatthake nemiabhimukhaṃ ekaṃ suttakaṃ bandhiṃsu. Adhobhāgepi nemiabhimukhaṃ ekaṃ bandhiṃsu. Tesu uparimasuttato appamattakampi ogataṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ nāma hoti, heṭṭhā suttassa ṭhānaṃ uparimakoṭiyā atikkantagataṃ ṭhānā cutaṃ nāma hoti, tadetaṃ atibalavadose sati evaṃ hoti. Suttamattampi ekaṅguladvaṅgulamattaṃ vā bhaṭṭhaṃ ṭhānā cutameva hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘osakkitaṃ ṭhānā cuta’’nti.

Atha me āroceyyāsīti tāta, tvaṃ ajja ādiṃ katvā divasassa tikkhattuṃ cakkaratanassa upaṭṭhānaṃ gaccha, evaṃ gacchanto yadā cakkaratanaṃ īsakampi osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ passasi, atha mayhaṃ ācikkheyyāsi. Jīvitañhi me tava hatthe nikkhittanti. Addasāti appamatto divasassa tikkhattuṃ gantvā olokento ekadivasaṃ addasa.



5.371)
“善法”，意指没有过失的特征。因善法而生，意指因善法而行。因此，这样的功德增长，确实，这样的世俗和出世间的功德果实增长，功德果实也应当被理解为上升的功德和功德的果报。
坚固的轮王与王的故事注释
在这里，有两种善法：轮转的善法和解脱的善法。在这里，轮转的善法是指父母对儿女的慈爱，心中柔和温暖的情感。解脱的善法是指“四种正念”等等，七十种菩提分法。在这些中，轮转的善法的结果为人间的轮王的财富。解脱的善法的结果为道果的涅槃。在这里，解脱的善法的果报将在经文的结尾中说明。
在这里，为了说明轮转的善法的果报，僧众，当父母的儿女未依教诲而不在时，彼时，因寿命、容貌和尊贵而减少。当他们在时，则说“增长”，因此，因轮转的善法的缘故，开始了“过去，僧众”的讲法。在这里，关于轮王的种种，已在《大长部经注》中详细叙述。
“下降”，意指稍微也未下降。地方消失，意指所有地方都消失。确实，那轮宝似乎在王宫的大门口被击打。然后，在两边挖掘两根檀香木柱子，围绕轮宝的地方绑上一个绳圈。下方也绑上一个绳圈。在这些中，轮宝的顶部稍微下降，下面的绳圈的地方超过了上方的高度，地方消失，确实是因为力量的影响而如此。仅仅一根绳子，或一指或两指的地方消失。对此，说明说“下降的地方消失”。
“那么，我会告诉你”，孩子，你今天开始，三次去到轮宝的地方，去到那里，当你看到轮宝稍微下降的地方消失时，你就会告诉我。因为我的生命在你手中被放弃。看到，意指小心谨慎，三次去到那里观察，有一天，看到了。

83.Athakho, bhikkhaveti bhikkhave, atha rājā daḷhanemi ‘‘cakkaratanaṃ osakkita’’nti sutvā uppannabalavadomanasso ‘‘na dāni mayā ciraṃ jīvitabbaṃ bhavissati, appāvasesaṃ me āyu, na me dāni kāme paribhuñjanakālo, pabbajjākālo me idānī’’ti roditvā paridevitvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca. Samuddapariyantanti parikkhittaekasamuddapariyantameva. Idaṃ hissa kulasantakaṃ. Cakkavāḷapariyantaṃ pana puññiddhivasena nibbattaṃ, na taṃ sakkā dātuṃ. Kulasantakaṃ pana niyyātento ‘‘samuddapariyanta’’nti āha. Kesamassunti tāpasapabbajjaṃ pabbajantāpi hi paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārenti. Tato paṭṭhāya parūḷhakese bandhitvā vicaranti. Tena vuttaṃ – ‘‘kesamassuṃ ohāretvā’’ti.

Kāsāyānīti kasāyarasapītāni. Ādito evaṃ katvā pacchā vakkalānipi dhārenti. Pabbajīti pabbajito. Pabbajitvā ca attano maṅgalavanuyyāneyeva vasi. Rājisimhīti rājaīsimhi. Brāhmaṇapabbajitā hi ‘‘brāhmaṇisayo’’ti vuccanti. Setacchattaṃ pana pahāya rājapabbajitā rājisayoti. Antaradhāyīti antarahitaṃ nibbutadīpasikhā viya abhāvaṃ upagataṃ. Paṭisaṃvedesīti kandanto paridevanto jānāpesi. Pettikanti pitito āgataṃ dāyajjaṃ na hoti, na sakkā kusītena hīnavīriyena dasa akusalakammapathe samādāya vattantena pāpuṇituṃ. Attano pana sukataṃ kammaṃ nissāya dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ pūrentenevetaṃ pattabbanti dīpeti. Atha naṃ vattapaṭipattiyaṃ codento ‘‘iṅgha tva’’ntiādimāha. Tattha ariyeti niddose. Cakkavattivatteti cakkavattīnaṃ vatte.

Cakkavattiariyavattavaṇṇanā

84.Dhammanti dasakusalakammapathadhammaṃ. Nissāyāti tadadhiṭṭhānena cetasā tameva nissayaṃ katvā. Dhammaṃ sakkarontoti yathā kato so dhammo suṭṭhu kato hoti, evametaṃ karonto. Dhammaṃ garuṃ karontoti tasmiṃ gāravuppattiyā taṃ garuṃ karonto. Dhammaṃ mānentoti tameva dhammaṃ piyañca bhāvanīyañca katvā viharanto. Dhammaṃ pūjentoti taṃ apadisitvā gandhamālādipūjanenassa pūjaṃ karonto. Dhammaṃapacayamānoti tasseva dhammassa añjalikaraṇādīhi nīcavuttitaṃ karonto. Dhammaddhajodhammaketūti taṃ dhammaṃ dhajamiva purakkhatvā ketumiva ca ukkhipitvā pavattiyā dhammaddhajo dhammaketu ca hutvāti attho. Dhammādhipateyyoti dhammādhipatibhūto āgatabhāvena dhammavaseneva sabbakiriyānaṃ karaṇena dhammādhipateyyo hutvā. Dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassūti dhammo assā atthīti dhammikā, rakkhā ca āvaraṇañca gutti ca rakkhāvaraṇagutti . Tattha ‘‘paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatī’’ti (saṃ. ni. 5.385) vacanato khantiādayo rakkhā. Vuttañhetaṃ ‘‘kathañca, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Khantiyā avihiṃsāya mettacittatā anuddayatā’’ti (saṃ. ni. 

“于是，僧众”，僧众，王达汉米听闻“轮宝下降”，心中产生强烈的忧愁，“我现在的生命不会长久，剩余的寿命不多，现在我没有享受欲望的时间，我的出家时间到了”，于是哭泣、悲伤，召唤长子王子，告诉他这些话。围绕海洋的，确实是围绕着一个海洋而设定的。这是他家族的财富。轮王的财富则因功德而生，无法给予。家族的财富在传递时说“围绕海洋”。
“头发”，是指出家人出家时，首先剃去头发。之后，扎起头发，四处游走。因此说：“剃去头发”。
“袈裟”，是指染色的袈裟。开始时这样做，之后也可穿着袈裟。出家，意指已出家。出家后，住在自己的吉祥园中。王子，意指王的王子。出家的婆罗门称为“婆罗门的王子”。放弃白色的伞盖，出家的王子称为王子的王子。消失，意指如同内心消失的宁静之光的消失。意识到，意指哭泣、悲伤地告知。亲属，指从父亲那里来的遗产，不是因懒惰和无能而无法获得十种恶道的果报。然则，依靠自己的善业，十种或十二种轮王的轮回，正是通过这种方式获得的。然后，指责他在行为的过程中说：“确实，你”。
在这里，清净，意指没有过失。轮王的轮回，意指轮王的行为。
轮王的清净行为注释
“法”，指十种善业的法。依靠，意指以此为依靠，心中以此为依靠。法的尊重，意指如同所做的法非常好，正是这样做的。法的重视，意指因尊重而重视它。法的珍视，意指以所爱的和可修习的法而生活。法的供养，意指通过香花等供养来供养它。法的贬低，意指通过合掌等方式贬低它。法的旗帜和法的标志，意指如同将法作为旗帜，举起标志，成为法的旗帜和法的标志。法的主宰，意指因是法的主宰而来到，因法的缘故，做一切行为，成为法的主宰。法的保护、覆盖、守护，意指法是有益的，保护和覆盖，即守护。这里说“保护他人，保护自己”，（《相应部》5.385）所说的忍耐等保护。这里说：“那么，僧众，保护他人时，保护自己。以忍耐、不伤害、慈悲、无悲心”。

5.385). Nivāsanapārupanagehādīnaṃ nivāraṇā āvaraṇaṃ, corādiupaddavanivāraṇatthaṃ gopāyanā gutti, taṃ sabbampi suṭṭhu saṃvidahassu pavattaya ṭhapehīti attho. Idāni yattha sā saṃvidahitabbā, taṃ dassento antojanasmintiādimāha.

Tatrāyaṃ saṅkhepattho – antojanasaṅkhātaṃ tava puttadāraṃ sīlasaṃvare patiṭṭhapehi, vatthagandhamālādīni cassa dehi, sabbopaddave cassa nivārehi. Balakāyādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – balakāyo kālaṃ anatikkamitvā bhattavetanasampadānenapi anuggahetabbo. Abhisittakhattiyā bhadrassājāneyyādiratanasampadānenapi upasaṅgaṇhitabbā. Anuyantakhattiyā tesaṃ anurūpayānavāhanasampadānenapi paritosetabbā. Brāhmaṇā annapānavatthādinā deyyadhammena. Gahapatikā bhattabījanaṅgalaphālabalibaddādisampadānena. Tathā nigamavāsino negamā, janapadavāsino ca jānapadā. Samitapāpabāhitapāpā samaṇabrāhmaṇā samaṇaparikkhārasampadānena sakkātabbā. Migapakkhino abhayadānena samassāsetabbā.

Vijiteti attano āṇāpavattiṭṭhāne. Adhammakāroti adhammakiriyā. Mā pavattitthāti yathā nappavattati, tathā naṃ paṭipādehīti attho. Samaṇabrāhmaṇāti samitapāpabāhitapāpā. Madappamādāpaṭiviratāti navavidhā mānamadā, pañcasu kāmaguṇesu cittavossajjanasaṅkhātā pamādā ca paṭiviratā. Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakhantiyañca suratabhāve ca patiṭṭhitā. Ekamattānanti attano rāgādīnaṃ damanādīhi ekamattānaṃ damenti samenti parinibbāpentīti vuccanti. Kālena kālanti kāle kāle . Abhinivajjeyyāsīti gūthaṃ viya visaṃ viya aggiṃ viya ca suṭṭhu vajjeyyāsi. Samādāyāti surabhikusumadāmaṃ viya amataṃ viya ca sammā ādāya pavatteyyāsi.

Idha ṭhatvā vattaṃ samānetabbaṃ. Antojanasmiṃ balakāyepi ekaṃ, khattiyesu ekaṃ, anuyantesu ekaṃ, brāhmaṇagahapatikesu ekaṃ, negamajānapadesu ekaṃ, samaṇabrāhmaṇesu ekaṃ, migapakkhīsu ekaṃ, adhammakārappaṭikkhepo ekaṃ, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ ekaṃ samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchanaṃ ekanti evametaṃ dasavidhaṃ hoti. Gahapatike pana pakkhijāte ca visuṃ katvā gaṇentassa dvādasavidhaṃ hoti. Pubbe avuttaṃ vā gaṇentena adhammarāgassa ca visamalobhassa ca pahānavasena dvādasavidhaṃ veditabbaṃ. Idaṃ kho tāta tanti idaṃ dasavidhaṃ dvādasavidhañca ariyacakkavattivattaṃ nāma. Vattamānassāti pūretvā vattamānassa. Tadahuposathetiādi mahāsudassane vuttaṃ.



5.385)
“衣物、房屋等的障碍”，是指防止盗贼等侵害的保护措施，所有这些都应当被妥善地安排和实施。现在，说明应当安排的地方，便说“在内众中”。
这里的概括意思是——在内众中，安置你的儿女、妻子于戒律的保护之下，给予他们衣物、香花等，防止一切灾难。对于武士等同样的道理。特别的是——武士的身体应当因食物和财富而被供养，而不应超越时限。出身高贵的王子应当因美好的宝物而被供养。普通的王子应当因适合的车辆而被满足。婆罗门应当因食物和饮水等应给予的供养。家长应当因食物、谷物、水果、祭品等而被供养。城镇居民、乡村居民也应如此。已消除恶业、已驱除恶业的修行者和婆罗门应当被供养。鸟兽应当因给予安全而被安抚。
“征服”，意指在自己的命令下行使。 “不作恶”，意指不作恶行。 “不要发生”，意指如同不发生般，不要让其发生。修行者和婆罗门，指已消除恶业、已驱除恶业的。 “不沉迷于欲望”，指九种骄傲的欲望，在五种欲望中，心中放弃的沉迷。 “忍耐的心”，是指因内心的忍耐和安宁而建立。 “单一”，意指通过克制内心的贪欲等而获得的宁静。 “时常”，意指在每个时刻。 “应当深入”，意指如同深入泥土、如同深入火焰般应当深思。 “应当收集”，意指如同收集香花、如同收集不死之物般应当妥善安排。
在这里，应当聚集进行活动。在内众中，武士中各一，王子中各一，普通王子中各一，婆罗门和家长中各一，城镇和乡村居民中各一，修行者和婆罗门中各一，鸟兽中各一，针对恶行的抵制各一，贫穷者的财富获取各一，向修行者和婆罗门提问，这样便形成了十种。对于家长而言，若有分歧则应分别计算，形成十二种。以前所说的，通过计数来消除恶业的贪欲和不正当的欲望也应当被理解为十二种。这确实是，孩子，这十种和十二种被称为“圣者的轮王之轮”。“正在进行”，意指正在完成的事情。正如在《大长部经》中所说的那样。

90.Samatenāti attano matiyā. Sudanti nipātamattaṃ. Pasāsatīti anusāsati. Idaṃ vuttaṃ hoti – porāṇakaṃ rājavaṃsaṃ rājapaveṇiṃ rājadhammaṃ pahāya attano matimatte ṭhatvā janapadaṃ anusāsatīti. Evamayaṃ maghadevavaṃsassa kaḷārajanako viya daḷhanemivaṃsassa upacchedako antimapuriso hutvā uppanno. Pubbenāparanti pubbakālena sadisā hutvā aparakālaṃ. Janapadā na pabbantīti na vaḍḍhanti. Yathā taṃ pubbakānanti yathā pubbakānaṃ rājūnaṃ pubbe ca pacchā ca sadisāyeva hutvā pabbiṃsu, tathā na pabbanti. Katthaci suññā honti hataviluttā, telamadhuphāṇitādīsu ceva yāgubhattādīsu ca ojāpi parihāyitthāti attho.

Amaccā pārisajjāti amaccā ceva parisāvacarā ca. Gaṇakamahāmattāti acchiddakādipāṭhagaṇakā ceva mahāamaccā ca. Anīkaṭṭhāti hatthiācariyādayo. Dovārikāti dvārarakkhino. Mantassājīvinoti mantā vuccati paññā, taṃ nissayaṃ katvā ye jīvanti paṇḍitā mahāmattā, tesaṃ etaṃ nāmaṃ.

Āyuvaṇṇādiparihānikathāvaṇṇanā

91.Noca kho adhanānanti balavalobhattā pana adhanānaṃ daliddamanussānaṃ dhanaṃ nānuppadāsi. Nānuppadiyamāneti ananuppadiyamāne, ayameva vā pāṭho. Dāliddiyanti daliddabhāvo. Attanā ca jīvāhīti sayañca jīvaṃ yāpehīti attho. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti sovaggikā. Nibbattaṭṭhāne sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā. Evarūpaṃ dakkhiṇaṃ dānaṃ patiṭṭhapetīti attho.

92.Pavaḍḍhissatīti vaḍḍhissati bahuṃ bhavissati. Sunisedhaṃ nisedheyyanti suṭṭhu nisiddhaṃ nisedheyyaṃ. Mūlaghaccanti mūlahataṃ. Kharassarenāti pharusasaddena. Paṇavenāti vajjhabheriyā.

93.Sīsāninesaṃ chindissāmāti yesaṃ antamaso mūlakamuṭṭhimpi harissāma, tesaṃ tatheva sīsāni chindissāma, yathā koci haṭabhāvampi na jānissati, amhākaṃ dāni kimettha rājāpi evaṃ uṭṭhāya paraṃ māretīti ayaṃ nesaṃ adhippāyo. Upakkamiṃsūti ārabhiṃsu. Panthaduhananti panthaghātaṃ, panthe ṭhatvā corakammaṃ.

94.Na hi, devāti so kira cintesi – ‘‘ayaṃ rājā saccaṃ devāti mukhapaṭiññāya dinnāya mārāpeti, handāhaṃ musāvādaṃ karomī’’ti, maraṇabhayā ‘‘na hi devā’’ti avoca.

96.Ekidanti ettha idanti nipātamattaṃ, eke sattāti attho. Cārittanti micchācāraṃ. Abhijjhābyāpādāti abhijjhā ca byāpādo ca. Micchādiṭṭhīti natthi dinnantiādikā antaggāhikā paccanīkadiṭṭhi.

101.Adhammarāgoti mātā mātucchā pitucchā mātulānītiādike ayuttaṭṭhāne rāgo. Visamalobhoti paribhogayuttesupi ṭhānesu atibalavalobho. Micchādhammoti purisānaṃ purisesu itthīnañca itthīsu chandarāgo.

Amatteyyatātiādīsu mātu hito matteyyo, tassa bhāvo matteyyatā, mātari sammā paṭipattiyā etaṃ nāmaṃ. Tassā abhāvo ceva tappaṭipakkhatā ca amatteyyatā. Apetteyyatādīsupi eseva nayo. Na kule jeṭṭhāpacāyitāti kule jeṭṭhānaṃ apacitiyā nīcavuttiyā akaraṇabhāvo.

Dasavassāyukasamayavaṇṇanā



“以平等为基础”，意指依赖于自己的智慧。 “良好”，意指仅仅是轻微的下降。 “听从”，意指遵循。 这句话的意思是——放弃古老的王族、王位和王法，立足于自己的智慧，统治乡村。这样，作为魔神的后裔，成为坚固的轮王的最后一位，便出现了。过去和未来，意指过去的样子与未来的样子相同。乡村不再增长，正如过去的王族一样，过去和现在都一样，因此不再增长。某些地方可能是空的，被击打的地方，油、蜜、米饭等的光辉也会消失。
“宰相和随侍”，意指宰相和随侍的随从。 “大宰相”，意指不被切断的等。 “无害”，意指如同大象的驯兽师等。 “门卫”，指门的守护者。 “依靠智慧而生活”，智慧被称为智慧，依靠智慧而生存的智者和大宰相，称为这样的名字。
长寿与容貌等的消失的讨论注释
“然而，贫穷者”，是指因贪欲而无法获得财富的贫穷人。 “未能获得”，意指未能获得，正是这样的意思。 “贫穷”，指贫穷的状态。 “依靠自己生存”，意指自我维持生计。 “上升”，意指在高处的果实的施舍。 “因善果而生”，是指能生起善果的地方。 “因善业而生”，是指因十种美好的因缘而生的十种特殊的果报。 “这样的施舍”，意指这样的施舍应当被建立。
“将会增长”，意指将会增长，会有很多。 “良好的禁止”，意指应当被完全禁止的事情。 “根本的”，意指根本的状态。 “用严厉的声音”，意指用严厉的声音。 “用鼓声”，意指用战鼓声。
“我将割断他们的头”，意指我们将夺走他们的根本，正如我们将割断他们的头一样，意指没有人会知道他们的下场，这就是我们的意图。 “开始了”，意指开始了。 “道路的破坏”，意指破坏道路的行为。
“不，神啊”，他确实思考着——“这个国王确实是神，凭借嘴巴的证据而被杀，我会说谎”，因死亡的恐惧而说“确实不是神”。
“在这里”，意指在这里仅仅是轻微的下降，意指有些众生。 “不正当的行为”，意指不正当的行为。 “贪欲和仇恨”，意指贪欲和仇恨。 “错误的见解”，意指没有给予等的内在见解。
“对恶的贪欲”，意指母亲、母舅、父舅等不合适的地方的贪欲。 “不平等的贪欲”，意指在享受的地方也有极大的贪欲。 “错误的法”，指人们之间的贪欲。
“无害的”，意指母亲的利益，意指母亲的利益，依靠正当的行为而称为这样的名字。 其缺失和相对的缺失被称为无害。 在未被接受的地方同样如此。 “在家族中，长子不应被贬低”，意指在家族中，长子因未被重视而不应被贬低。
十年生存的讨论注释

103.Yaṃ imesanti yasmiṃ samaye imesaṃ. Alaṃpateyyāti patino dātuṃ yuttā. Imāni rasānīti imāni loke aggarasāni. Atibyādippissantīti ativiya dippissanti, ayameva vā pāṭho. Kusalantipi na bhavissatīti kusalanti nāmampi na bhavissati, paññattimattampi na paññāyissatīti attho. Pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā cāti pūjārahā ca bhavissanti pasaṃsārahā ca. Tadā kira manussā ‘‘asukena nāma mātā pahatā, pitā pahato, samaṇabrāhmaṇā jīvitā voropitā, kule jeṭṭhānaṃ atthibhāvampi na jānāti, aho puriso’’ti tameva pūjessanti ceva pasaṃsissanti ca.

Nabhavissati mātāti vāti ayaṃ mayhaṃ mātāti garucittaṃ na bhavissati. Gehe mātugāmaṃ viya nānāvidhaṃ asabbhikathaṃ kathayamānā agāravupacārena upasaṅkamissanti. Mātucchādīsupi eseva nayo. Ettha ca mātucchāti mātubhaginī. Mātulānīti mātulabhariyā. Ācariyabhariyāti sippāyatanāni sikkhāpakassa ācariyassa bhariyā. Garūnaṃ dārāti cūḷapitumahāpituādīnaṃ bhariyā. Sambhedanti missībhāvaṃ, mariyādabhedaṃ vā.

Tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissatīti balavakopo punappunaṃ uppattivasena paccupaṭṭhito bhavissati. Aparāni dve etasseva vevacanāni. Kopo hi cittaṃ āghātetīti āghāto. Attano ca parassa ca hitasukhaṃ byāpādetīti byāpādo. Manopadūsanato manopadosoti vuccati. Tibbaṃ vadhakacittanti piyamānassāpi paraṃ māraṇatthāya vadhakacittaṃ. Tassa vatthuṃ dassetuṃ mātupi puttamhītiādi vuttaṃ. Māgavikassāti migaluddakassa.

104.Satthantarakappoti satthena antarakappo. Saṃvaṭṭakappaṃ appatvā antarāva lokavināso. Antarakappo ca nāmesa dubbhikkhantarakappo rogantarakappo satthantarakappoti tividho. Tattha lobhussadāya pajāya dubbhikkhantarakappo hoti. Mohussadāya rogantarakappo. Dosussadāya satthantarakappo. Tattha dubbhikkhantarakappena naṭṭhā yebhuyyena pettivisaye upapajjanti. Kasmā? Āhāranikantiyā balavattā. Rogantarakappena naṭṭhā yebhuyyena sagge nibbattanti kasmā? Tesañhi ‘‘aho vataññesaṃ sattānaṃ evarūpo rogo na bhaveyyā’’ti mettacittaṃ uppajjatīti. Satthantarakappena naṭṭhā yebhuyyena niraye upapajjanti. Kasmā? Aññamaññaṃ balavāghātatāya.

Migasaññanti ‘‘ayaṃ migo, ayaṃ migo’’ti saññaṃ. Tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissantīti tesaṃ kira hatthena phuṭṭhamattaṃ yaṃkiñci antamaso tiṇapaṇṇaṃ upādāya āvudhameva bhavissati. Mā ca mayaṃ kañcīti mayaṃ kañci ekapurisampi jīvitā mā voropayimha. Mā ca amhe kocīti amhepi koci ekapuriso jīvitā mā voropayittha. Yaṃnūna mayanti ayaṃ lokavināso paccupaṭṭhito, na sakkā dvīhi ekaṭṭhāne ṭhitehi jīvitaṃ laddhunti maññamānā evaṃ cintayiṃsu. Vanagahananti vanasaṅkhātehi tiṇagumbalatādīhi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Rukkhagahananti rukkhehi gahanaṃ duppavesaṭṭhānaṃ. Nadīvidugganti nadīnaṃ antaradīpādīsu duggamanaṭṭhānaṃ. Pabbatavisamanti pabbatehi visamaṃ, pabbatesupi vā visamaṭṭhānaṃ. Sabhāgāyissantīti yathā ahaṃ jīvāmi diṭṭhā bho sattā, tvampi tathā jīvasīti evaṃ sammodanakathāya attanā sabhāge karissanti.

Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā



“在这些时刻”，意指在这些时刻。 “适合给予”，意指适合给予的东西。 “这些美味”，意指这些世间的最上美味。 “非常明显”，意指非常明显，这就是该句的意思。 “善法也不会存在”，意指善法的名称也不会存在，连名称都不会显现。 “供养和赞美”，意指供养和赞美的事情。 那时，人们会说：“某某母亲被打，父亲被打，修行者和婆罗门被杀，家族的长者也不知道有这样的事情，真是个了不起的人”，于是会供养和赞美他。
“母亲不会存在”，意指我母亲的心意不会存在。 “在家中，母亲的家人”，意指在家中，母亲的家人以各种不当的方式讨论，依靠家庭的亲密而接近。 “母舅”等等同样如此。 这里的“母舅”，指母亲的姐妹。 “舅舅”，指舅舅的妻子。 “老师的妻子”，指技艺的地方，老师的妻子。 “尊贵的妻子”，指小父亲、大父亲等的妻子。 “结合”，意指混合的状态，或是界限的分开。
“强烈的愤怒将会发生”，意指强烈的愤怒会一次又一次地发生。 “另外两种”，是指另外两种说法。 “愤怒确实会打击心灵”，意指愤怒的打击。 “对自己和他人的痛苦”，意指对自己和他人的痛苦。 “心的污染”，意指心的污染。 “强烈的杀戮之心”，意指即使是心爱的对象，也会为了杀戮而心怀恶意。 为了说明这一点，便说“母亲和儿子”。
“老师的中间”，意指在老师的中间。 “若没有变化”，意指若没有变化，便是世界的毁灭。 “中间的变化”，意指有三种变化：不良的饥荒、疾病的变化、老师的变化。 在那里，由于贪欲的缘故，饥荒的变化会发生。 由于愚痴的缘故，疾病的变化会发生。 由于憎恨的缘故，老师的变化会发生。 在那里，由于饥荒的变化，往往会在鬼道中再生。 为什么？因食物的缺乏而强烈。 由于疾病的变化，往往会在天界再生，为什么？因为他们心中生起“愿这些众生不会有这样的疾病”。 由于老师的变化，往往会在地狱中再生。 为什么？因为彼此之间的强烈冲突。
“动物的认识”，意指“这是动物，这是动物”的认识。 “草木会在手中显现”，意指他们的手一触碰，任何东西至少会成为武器。 “不要让我们失去任何人”，意指我们不要让任何人失去生命。 “不要让我们失去任何人”，意指我们也不希望任何人失去生命。 “难道我们”，意指这个世界的毁灭已显现，无法让两者同时生存，便这样思考。 “森林的密集”，意指由森林组成的难以进入的地方。 “树木的密集”，意指由树木组成的难以进入的地方。 “河流的险恶”，意指河流中间的难以通过的地方。 “山的险恶”，意指山中难以通过的地方。 “他们将按照我所说的生存”，意指“我活着，众生啊，你们也要这样活着”，便通过这样的交流来实现自己的利益。
长寿与容貌等的增长的讨论注释

105.Āyatanti mahantaṃ. Pāṇātipātā virameyyāmāti pāṇātipātato osakkeyyāma. Pāṇātipātaṃ virameyyāmātipi sajjhāyanti, tattha pāṇātipātaṃ pajaheyyāmāti attho. Vīsativassāyukāti mātāpitaro pāṇātipātā paṭiviratā, puttā kasmā vīsativassāyukā ahesunti khettavisuddhiyā. Tesañhi mātāpitaro sīlavanto jātā. Iti sīlagabbhe vaḍḍhitattā imāya khettavisuddhiyā dīghāyukā ahesuṃ. Ye panettha kālaṃ katvā tattheva nibbattā, te attanova sīlasampattiyā dīghāyukā ahesuṃ.

Assāmāti bhaveyyāma. Cattārīsavassāyukātiādayo koṭṭhāsā adinnādānādīhi paṭiviratānaṃ vasena veditabbā.

Saṅkharājauppattivaṇṇanā

106.Icchāti mayhaṃ bhattaṃ dethāti evaṃ uppajjanakataṇhā. Anasananti na asanaṃ avipphārikabhāvo kāyālasiyaṃ, bhattaṃ bhuttānaṃ bhattasammadapaccayā nipajjitukāmatājanako kāyadubbalabhāvoti attho. Jarāti pākaṭajarā. Kukkuṭasampātikāti ekagāmassa chadanapiṭṭhato uppatitvā itaragāmassa chadanapiṭṭhe patanasaṅkhāto kukkuṭasampāto. Etāsu atthīti kukkuṭasampātikā. ‘‘Kukkuṭasampādikā’’tipi pāṭho, gāmantarato gāmantaraṃ kukkuṭānaṃ padasā gamanasaṅkhāto kukkuṭasampādo etāsu atthīti attho. Ubhayampetaṃ ghananivāsataṃyeva dīpeti. Avīci maññe phuṭo bhavissatīti avīcimahānirayo viya nirantarapūrito bhavissati.

107. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissatī’’ti na vaḍḍhamānakavasena vuttaṃ. Na hi buddhā vaḍḍhamāne āyumhi nibbattanti, hāyamāne pana nibbattanti. Tasmā yadā taṃ āyu vaḍḍhitvā asaṅkheyyataṃ patvā puna hāyamānaṃ asītivassasahassakāle ṭhassati, tadā uppajjissatīti attho. Pariharissatīti idaṃ pana parivāretvā vicarantānaṃ vasena vuttaṃ. Yūpoti pāsādo. Raññā mahāpanādena kārāpitoti raññā hetubhūtena tassatthāya sakkena devarājena vissakammadevaputtaṃ pesetvā kārāpito. Pubbe kira dve pitāputtā naḷakārā paccekabuddhassa naḷehi ca udumbarehi ca paṇṇasālaṃ kārāpetvā taṃ tattha vāsāpetvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Te kālaṃ katvā devaloke nibbattā. Tesu pitā devalokeyeva aṭṭhāsi. Putto devalokā cavitvā surucissa rañño deviyā sumedhāya kucchismiṃ nibbatto. Mahāpanādo nāma kumāro ahosi. So aparabhāge chattaṃ ussāpetvā mahāpanādo nāma rājā jāto. Athassa puññānubhāvena sakko devarājā vissakammadevaputtaṃ rañño pāsādaṃ karohīti pahiṇi so tassa pāsādaṃ nimmini pañcavīsatiyojanubbedhaṃ sattaratanamayaṃ satabhūmakaṃ. Yaṃ sandhāya jātake vuttaṃ –

‘‘Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo;

Tiriyaṃ soḷasubbedho, uddhamāhu sahassadhā.

Sahassakaṇḍo satageṇḍu, dhajālu haritāmayo;

Anaccuṃ tattha gandhabbā, cha sahassāni sattadhā.

Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaddaji;

Sakko ahaṃ tadā āsiṃ, veyyāvaccakaro tavā’’ti. (jā. 5.

“长寿”，意指长久的生命。 “应当停止杀生”，意指应当避免杀生。 “停止杀生”，意指应当放弃杀生，意思是要放弃杀生。 “二十年”，意指父母因停止杀生而长寿，子女为何会活到二十年呢？是因为田地的清净。 他们的父母是有戒律的。 因此，因戒律的孕育而长寿。 那些在此时出生的人，因自身的戒律而长寿。
“我们将成为无畏者”。 “四十年”及其他的地方，因不偷盗等而长寿。
造物主的出生的讨论
“我想要米饭”，意指因渴望而产生的欲望。 “不吃”，意指不吃的状态，指身体的虚弱，因吃过饭后想要躺下而产生的身体虚弱的状态。 “衰老”，意指明显的衰老。 “鸡的飞翔”，意指从一个村庄的屋顶飞起，落在另一个村庄的屋顶上，称为鸡的飞翔。 在这些情况下，称为鸡的飞翔。 “鸡的飞翔”也可读作，从村庄到村庄的鸡的移动，意指这些情况。 这两者都表明了密集的栖息地。 “无间地狱”，我认为将会被触及，意指如同无间的大地狱一样，将会被持续填满。
“在八万年的人中，僧侣们，慈悲的佛陀将在世间出生”，并不是以增长的方式所说。 佛陀并不在增长的生命中出生，而是在减少的生命中出生。因此，当那时的生命增长到无法计数，再次减少时，在八万年时将会存在，那时将会出生。 “将会保护”，意指这是在环绕着游走的情况下所说的。 “柱子”，意指柱子。 “因大施舍而被建造”，意指因国王的缘故，派遣天神的儿子为此而建造。 以前，两个父子曾用竹子和无花果树为独觉者建造了一个茅屋，并在那里居住，依靠四种供养来维持。 他们在那时去世，转生到天界。 在他们中，父亲依然在天界。 儿子转生到天界后，因美丽的王妃的子宫而出生，名为“伟大的施舍”。 后来，他抛弃了伞，成为名为“伟大的施舍”的国王。 由于他的功德，天王因而派遣天神的儿子为国王的宫殿建造。 于是，他的宫殿被建造成长达二十五由旬，由七种宝物铸成。 关于这件事，在前生故事中有这样的说法：
“伟大的施舍的国王，他的柱子是黄金的；
横跨十六由旬，向上则称为千由旬。
千根柱子，百根盖子，旗帜是绿色的；
在那里，天神们不曾不安，六千个分开。
那时的确如此，如你所说，善者；
那时我是天王，做着你的仆人。”

3.42);

So rājā tattha yāvatāyukaṃ vasitvā kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tasmiṃ devaloke nibbatte so pāsādo mahāgaṅgāya anusotaṃ pati. Tassa dhurasopānasammukhaṭṭhāne payāgapatiṭṭhānaṃ nāma nagaraṃ māpitaṃ. Thupikāsammukhaṭṭhāne koṭigāmo nāma. Aparabhāge amhākaṃ bhagavato kāle so naḷakāradevaputto devalokato cavitvā manussapathe bhaddajiseṭṭhi nāma hutvā satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. So nāvāya gaṅgātaraṇadivase bhikkhusaṅghassa taṃ pāsādaṃ dassetīti vatthu vitthāretabbaṃ. Kasmā panesa pāsādo na antarahitoti? Itarassa ānubhāvā. Tena saddhiṃ puññaṃ katvā devaloke nibbattakulaputto anāgate saṅkho nāma rājā bhavissati. Tassa paribhogatthāya so pāsādo uṭṭhahissati, tasmā na antarahitoti.

108.Ussāpetvāti taṃ pāsādaṃ uṭṭhāpetvā. Ajjhāvasitvāti tattha vasitvā. Taṃ datvā vissajjitvāti taṃ pāsādaṃ dānavasena datvā nirapekkho pariccāgavasena ca vissajjitvā. Kassa ca evaṃ datvāti? Samaṇādīnaṃ. Tenāha – ‘‘samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā’’ti. Kathaṃ pana so ekaṃ pāsādaṃ bahūnaṃ dassatīti? Evaṃ kirassa cittaṃ uppajjissati ‘‘ayaṃ pāsādo vippakiriyatū’’ti. So khaṇḍakhaṇḍaso vippakirissati. So taṃ alaggamānova hutvā ‘‘yo yattakaṃ icchati, so tattakaṃ gaṇhatū’’ti dānavasena vissajjissati. Tena vuttaṃ – ‘‘dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato…pe… viharissatī’’ti. Ettakena bhagavā vaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dasseti.

109. Idāni vivaṭṭagāmikusalassa anusandhiṃ dassento puna attadīpā, bhikkhave, viharathātiādimāha.

Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathāvaṇṇanā



3.42)
于是国王在那儿居住了一段时间，结束生命后转生到天界。 在天界中转生后，那座宫殿位于大恒河的流域。 在它的前面，建立了一个名为“Payāgapatiṭṭhāna”的城市。 在大塔前面，建立了一个名为“Koṭigāmo”的村庄。 在后来的时代，到了我们的佛陀时代，那位名叫“那拉卡”的天神，从天界转生到人间，成为名为“善人首”的富翁，出家于佛陀的教导下，证得了阿罗汉果。 他在渡河的日子里，想要向僧团展示那座宫殿，这个故事需要详细阐述。 为什么这座宫殿没有消失呢？ 是因为其他的因缘。 因此，积累善业后，转生到天界的贵族的儿子，未来将成为名为“萨卡”的国王。 为了享用它，那座宫殿将会升起，因此不会消失。
“升起”，指将那座宫殿升起。 “居住”，指在那儿居住。 “给予后放弃”，指将那座宫殿作为施舍给予后，毫无依赖地放弃。 “给予给谁呢？” 指的是给修行者等。 所以说：“给予修行者和婆罗门、乞丐的施舍。” 然而，他如何将一座宫殿展示给许多人呢？ 这样，他的心中会生起：“这座宫殿应当被分享。” 他会将其分割成一块一块。 他将不再贪恋，而是说：“谁想要多少，就拿多少。” 因此说：“施舍后，慈悲的佛陀……将会安住。” 通过这一点，佛陀向我们展示了轮回善业的因果关系。
现在，佛陀再次展示了轮回善业的因果关系，接着说：“比丘们，应当安住于自己。”
比丘的长寿与容貌等的增长的讨论注释

110.Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusminti bhikkhave yaṃ vo ahaṃ āyunāpi vaḍḍhissathāti avocaṃ, tattha idaṃ bhikkhuno āyusmiṃ idaṃ āyukāraṇanti attho. Tasmā tumhehi āyunā vaḍḍhitukāmehi ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti dasseti.

Vaṇṇasminti yaṃ vo ahaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vaṇṇakāraṇaṃ. Sīlavato hi avippaṭisārādīnaṃ vasena sarīravaṇṇopi kittivasena guṇavaṇṇopi vaḍḍhati. Tasmā tumhehi vaṇṇena vaḍḍhitukāmehi sīlasampannehi bhavitabbanti dasseti.

Sukhasminti yaṃ vo ahaṃ sukhenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ tattha vivekajaṃ pītisukhādinānappakārakaṃ jhānasukhaṃ. Tasmā tumhehi sukhena vaḍḍhitukāmehi imāni cattāri jhānāni bhāvetabbāni.

Bhogasminti yaṃ vo ahaṃ bhogenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, ayaṃ so appamāṇānaṃ sattānaṃ appaṭikūlatāvaho sukhasayanādi ekādasānisaṃso sabbadisāvipphāritabrahmavihārabhogo. Tasmā tumhehi bhogena vaḍḍhitukāmehi ime brahmavihārā bhāvetabbā.

Balasminti yaṃ vo ahaṃ balenapi vaḍḍhissathāti avocaṃ, idaṃ āsavakkhayapariyosāne uppannaṃ arahattaphalasaṅkhātaṃ balaṃ. Tasmā tumhehi balena vaḍḍhitukāmehi arahattappattiyā yogo karaṇīyo.

Yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalanti yathā idaṃ devaputtamāramaccumārakilesamārānaṃ balaṃ duppasahaṃ durabhisambhavaṃ, evaṃ aññaṃ loke ekabalampi na samanupassāmi. Tampi balaṃ idameva arahattaphalaṃ pasahati abhibhavati ajjhottharati. Tasmā ettheva yogo karaṇīyoti dasseti.

Evamidaṃ puññanti evaṃ idaṃ lokuttarapuññampi yāva āsavakkhayā pavaḍḍhatīti vivaṭṭagāmikusalānusandhiṃ niṭṭhapento arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi. Suttapariyosāne vīsati bhikkhusahassāni arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Caturāsīti pāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsūti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Cakkavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Aggaññasuttavaṇṇanā

Vāseṭṭhabhāradvājavaṇṇanā



“比丘们，这确实是，我曾对你们说过，‘你们的生命将会增长’的意思在于，此处是比丘的生命，这里是生命的因缘。因此，你们若想要生命增长，应当修习这四种神通的基础。”
“容貌”，我曾对你们说过，‘你们的容貌将会增长’的意思在于，此处是容貌的因缘。 因为有戒律的人，因不被贪欲等所困扰，身体的容貌也会因德行的美而增长。因此，你们若想要容貌增长，应当具备戒律的修习。
“幸福”，我曾对你们说过，‘你们的幸福将会增长’的意思在于，此处是因离欲而生的快乐，及各种禅定的快乐。因此，你们若想要幸福增长，应当修习这四种禅定。
“财富”，我曾对你们说过，‘你们的财富将会增长’的意思在于，这是一种对于少数众生的非逆境的快乐，及幸福的安乐床等的十一种利益，广泛施展的梵住财富。因此，你们若想要财富增长，应当修习这些梵住。
“力量”，我曾对你们说过，‘你们的力量将会增长’的意思在于，这是一种因断除烦恼而生的阿罗汉果的力量。因此，你们若想要力量增长，应当修习以获得阿罗汉果的修行。
“就像，比丘们，魔的力量，如同天神、魔、死神、烦恼的力量，难以忍受，难以对抗；我在世间并未见到其他任何力量与之相等。 这力量正是阿罗汉果的力量，能压制、征服、超越。因此，在这里应当修习。”
“这样，善业确实如此，世间的超越善业也在断除烦恼时增长。” 他以阿罗汉的教导结束了讲法。 最终，二万五千位比丘证得了阿罗汉果。 四万生灵饮用了无死之饮。
《善生经》的长篇注释
《轮回王经》的注释已完成。
《最初的经文注释》
《大乘法师的注释》

111.Evaṃme sutanti aggaññasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – pubbārāme migāramātupāsādeti ettha ayaṃ anupubbikathā. Atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusatasahassassa dānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ceva manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaseṭṭhiputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Jātakāle tassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ āgamāsi, tadā pañcadāsisatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ katvā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi.

Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātuṭṭhāne ṭhapesi. Tasmā migāramātāti vuccati. Patikulaṃ gacchantiyā cassā pitā mahālatāpiḷandhanaṃ nāma kārāpesi. Tasmiṃ piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu, muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, maṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca sattahi ratanehi niṭṭhānaṃ agamāsi. Taṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati. Pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Sā aparabhāge dasabalassa aggupaṭṭhāyikā hutvā taṃ pasādhanaṃ vissajjetvā navahi koṭīhi bhagavato vihāraṃ kārayamānā karīsamatte bhūmibhāge pāsādaṃ kāresi . Tassa uparibhūmiyaṃ pañca gabbhasatāni honti, heṭṭhimabhūmiyaṃ pañcāti gabbhasahassappaṭimaṇḍito ahosi. Sā ‘‘suddhapāsādova na sobhatī’’ti taṃ parivāretvā pañca duvaḍḍhagehasatāni, pañca cūḷapāsādasatāni , pañca dīghasālasatāni ca kārāpesi. Vihāramaho catūhi māsehi niṭṭhānaṃ agamāsi.

Mātugāmattabhāve ṭhitāya visākhāya viya aññissā buddhasāsane dhanapariccāgo nāma natthi, purisattabhāve ṭhitassa anāthapiṇḍikassa viya aññassāti. So hi catupaṇṇāsakoṭiyo vissajjetvā sāvatthiyā dakkhiṇabhāge anurādhapurassa mahāvihārasadise ṭhāne jetavanamahāvihāraṃ nāma kāresi. Visākhā sāvatthiyā pācīnabhāge uttaradeviyā vihārasadise ṭhāne pubbārāmaṃ nāma kāresi. Bhagavā imesaṃ dvinnaṃ kulānaṃ anukampāya sāvatthiṃ nissāya viharanto imesu dvīsu vihāresu nibaddhavāsaṃ vasi. Ekaṃ antovassaṃ jetavane vasati, ekaṃ pubbārāme. Tasmiṃ samaye pana bhagavā pubbārāme viharati. Tena vuttaṃ ‘‘pubbārāme migāramātupāsāde’’ti.


“如此，我听闻了《最初的法》。” 在此有关于《最初的法》的解释——在过去的某个时期，数百千劫之前，有一位女信士邀请了佛陀，供养了以佛为首的数千比丘，并在佛陀的足下卧下，发愿道：“将来我愿成为像您这样的佛的随侍。” 她在天界和人界轮回了数百千劫，最终在我们佛陀的时代，转生在名为“善人”的富翁的家中，成为名为“苏曼达”的女子。 她在出生时被命名为“维萨卡”。 当佛陀来到善人城时，她与一百五十人一同迎接佛陀，第一次见面时便证得了入流果。
后来，她来到舍卫城，成为名为“米迦拉”的富翁的家中。 在那里，米迦拉将她安置在母亲的位置。因此，她被称为“米迦拉的母亲”。 当她前往丈夫家时，她的父亲为她建造了一个名为“玛哈拉塔”的宅邸。 在这个宅邸中，有四根金柱，装饰着珍珠的十一个管道，镶嵌着二十根珊瑚的管道，以及三十根宝石的管道。 通过这些和其他七种宝物，她的宅邸得以完工。 在宅邸的顶部，至于地基的部分，装饰得如同天女。 她如同五头大象的力量，难以被女性所承受。 后来，她成为十力佛的随侍，放弃了奢华，建造了一个与佛陀的寺院相似的住所。 在她的上层有五百个房间，在下层则装饰得如同一千个房间。 她说：“纯净的宫殿并不美丽。” 因此，她围绕着建造了五百个小房间、五百个小宫殿、五百个长柱的房间。 这个寺院在四个月内完工。
在她成为母亲的情况下，维萨卡没有其他人能够与佛法相较，正如安那皮尼卡的角色。 她在舍卫城的南方，建立了一个名为“捷天”的大寺院，和安那皮尼卡的角色相似。 维萨卡在舍卫城的东边建立了一个名为“普巴拉”的寺院。 佛陀因对这两个家族的怜悯，选择在舍卫城居住，定居于这两个寺院。 一处在捷天，一处在普巴拉。 那时，佛陀居住在普巴拉。 因此说：“在普巴拉的米迦拉的母亲的宅邸中。”


Vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭho ca sāmaṇero bhāradvājo ca. Bhikkhūsu parivasantīti te neva titthiyaparivāsaṃ vasanti, na āpattiparivāsaṃ. Aparipuṇṇavassattā pana bhikkhubhāvaṃ patthayamānā vasanti. Tenevāha ‘‘bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā’’ti. Ubhopi hete udiccabrāhmaṇamahāsālakule nibbattā, cattālīsa cattālīsa koṭivibhavā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū majjhimanikāye vāseṭṭhasuttaṃ sutvā saraṇaṃ gatā, tevijjasuttaṃ sutvā pabbajitvā imasmiṃ kāle bhikkhubhāvaṃ ākaṅkhamānā parivasanti. Abbhokāse caṅkamatīti uttaradakkhiṇena āyatassa pāsādassa puratthimadisābhāge pāsādacchāyāyaṃ yantarajjūhi ākaḍḍhiyamānaṃ ratanasatubbedhaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya anilapathe vidhāvantīhi chabbaṇṇāhi buddharasmīhi sobhamāno aparāparaṃ caṅkamati.



“瓦塞特巴哈拉德瓦贾”，即瓦塞特和沙门巴哈拉德瓦贾。 “在比丘中游荡”，他们既不住在异教徒的圈子中，也不住在有过失的圈子中。然而，他们因未满四十岁而渴望比丘的身份。 因此说：“渴望比丘的身份。” 他们二人都出生于乌迪查婆罗门的大家族，拥有四十亿的财富，通达三藏，曾听闻《瓦塞特经》，归依佛法；听闻《三智经》，出家后，渴望在此时获得比丘身份而聚集在一起。
“在空中漫步”，在北东南方延伸的宫殿的东边，宫殿的阴影中，有一座金色的宝座，像金光闪烁的宝座一样，伴随着六种颜色的佛光，随着风的流动而闪耀，悠然自得地在空中漫步。
provided by EasyChat

113.Anucaṅkamiṃsūti añjaliṃ paggayha onatasarīrā hutvā anuvattamānā caṅkamiṃsu. Vāseṭṭhaṃ āmantesīti so tesaṃ paṇḍitataro gahetabbaṃ vissajjetabbañca jānāti, tasmā taṃ āmantesi. Tumhe khvatthāti tumhe kho attha. Brāhmaṇajaccāti, brāhmaṇajātikā. Brāhmaṇakulīnāti brāhmaṇesu kulīnā kulasampannā. Brāhmaṇakulāti brāhmaṇakulato, bhogādisampannaṃ brāhmaṇakulaṃ pahāyāti attho. Na akkosantīti dasavidhena akkosavatthunā na akkosanti. Na paribhāsantīti nānāvidhāya paribhavakathāya na paribhāsantīti attho. Iti bhagavā ‘‘brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosanti paribhāsantī’’ti jānamānova pucchati. Kasmā? Ime mayā apucchitā paṭhamataraṃ na kathessanti, akathite kathā na samuṭṭhātīti kathāsamuṭṭhāpanatthāya. Tagghāti ekaṃsavacane nipāto, ekaṃseneva no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantīti vuttaṃ hoti. Attarūpāyāti attano anurūpāya. Paripuṇṇāyāti yathāruci padabyañjanāni āropetvā āropetvā paripūritāya. No aparipuṇṇāyāti antarā aṭṭhapitāya nirantaraṃ pavattāya.

Kasmā pana brāhmaṇā ime sāmaṇere akkosantīti? Appatiṭṭhatāya. Ime hi sāmaṇerā aggabrāhmaṇānaṃ puttā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū jambudīpe brāhmaṇānaṃ antare pākaṭā sambhāvitā tesaṃ pabbajitattā aññe brāhmaṇaputtā pabbajiṃsu. Atha kho brāhmaṇā ‘‘apatiṭṭhā mayaṃ jātā’’ti imāya appatiṭṭhatāya gāmadvārepi antogāmepi te disvā ‘‘tumhehi brāhmaṇasamayo bhinno, muṇḍasamaṇakassa pacchato pacchato rasagiddhā hutvā vicarathā’’tiādīni ceva pāḷiyaṃ āgatāni ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’tiādīni ca vatvā akkosanti. Sāmaṇerā tesu akkosantesupi kopaṃ vā āghātaṃ vā akatvā kevalaṃ bhagavatā puṭṭhā ‘‘taggha no, bhante, brāhmaṇā akkosanti paribhāsantī’’ti ārocesuṃ. Atha ne bhagavā akkosanākāraṃ pucchanto yathā kathaṃ pana voti pucchati. Te ācikkhantā brāhmaṇā bhantetiādimāhaṃsu.

Tattha seṭṭho vaṇṇoti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne brāhmaṇova seṭṭhoti dassenti. Hīnā aññe vaṇṇāti itare tayo vaṇṇā hīnā lāmakāti vadanti. Sukkoti paṇḍaro. Kaṇhoti kāḷako. Sujjhantīti jātigottādīnaṃ paññāpanaṭṭhāne sujjhanti. Brahmuno puttāti mahābrahmuno puttā. Orasā mukhato jātāti ure vasitvā mukhato nikkhantā, ure katvā saṃvaḍḍhitāti vā orasā. Brahmajāti brahmato nibbattā. Brahmanimmitāti brahmunā nimmitā. Brahmadāyādāti brahmuno dāyādā. Hīnamattha vaṇṇaṃ ajjhupagatāti hīnaṃ vaṇṇaṃ ajjhupagatā attha. Muṇḍakesamaṇaketi nindantā jigucchantā vadanti, na muṇḍakamattañceva samaṇamattañca sandhāya. Ibbheti gahapatike. Kaṇheti kāḷake. Bandhūti mārassa bandhubhūte mārapakkhike. Pādāpacceti mahābrahmuno pādānaṃ apaccabhūte pādato jāteti adhippāyo.



“他们低头行走”，双手合十，身体谦卑，缓缓行走。 “瓦塞特”，他对他们说，因为他知道他们比自己更有智慧，应该被尊重和恭敬，所以他这样称呼他们。 “你们确实是”，这确实是你们的意思。 “婆罗门的后裔”，即婆罗门的出身。 “婆罗门的家族”，即在婆罗门中有声望和财富的家族。 “婆罗门家族”，即从婆罗门家族中，抛弃财富等的婆罗门家族。 “不辱骂”，即以十种方式不辱骂。 “不贬低”，即以各种方式不贬低。 因此，佛陀知道“这些婆罗门在辱骂和贬低这些沙门”。 为什么？因为他们不会在我未询问之前就先说，未说的事情不会产生，因此为了引出谈话。 “这被称为单数的词，只有一个。” 这意味着，尊敬的比丘们，婆罗门们不辱骂和贬低。
“适合自身”，即适合自己的。 “充满”，即根据需要添加和补充。 “不充满”，即中间被阻隔，持续不断地进行。
那么，为什么婆罗门们会辱骂这些沙门呢？因为缺乏根基。 这些沙门确实是优秀婆罗门的儿子，通达三藏，在恰布地（今印度）婆罗门中间显著，因为他们出家，其他的婆罗门儿子也出家了。 然后，婆罗门们说：“我们出生于无根基之中。” 因此因为缺乏根基，他们在村口或村内看到他们，便说：“你们与婆罗门的团体分离，像剃发的沙门一样，后面后面贪欲而游荡。” 等等，这些话在经文中都有提到，“婆罗门确实是最优秀的”的话也有提到。
在这些沙门被辱骂时，他们没有生气或愤怒，只是向佛陀报告：“尊敬的比丘们，婆罗门们确实在辱骂和贬低。” 然后，佛陀问他们辱骂的方式是怎样的。 他们回答说，婆罗门们说了类似的话。
在这里，“最优秀的”是指在种族、姓氏等方面的显著地位。 其他的种族则被认为是低贱的，其他三种种族被认为是低贱的。 “白色”即白色的。 “黑色”即黑色的。 “显著”是指在种族、姓氏等方面的显著。 “大梵天的儿子”是指大梵天的儿子。 “从母亲那里出生”是指从母亲那里出生，经过母亲的身体而生。 “婆罗门出生”是指从婆罗门出生。 “婆罗门所生”是指由婆罗门所生。 “低贱的价值”即低贱的价值被接纳。 “剃发的沙门”是指那些贬低和厌恶的人，并不是仅指剃发和沙门。 “贪婪”是指对富人来说。 “黑色”是指黑色的。 “亲属”是指与魔的亲属，魔的追随者。 “踩踏”是指在大梵天的脚下，意指从脚下生出。

114. ‘‘Taggha vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ assarantā evamāhaṃsū’’ti ettha voti nipātamattaṃ, sāmivacanaṃ vā, tumhākaṃ brāhmaṇāti attho. Porāṇanti porāṇakaṃ aggaññaṃ lokuppatticariyavaṃsaṃ. Assarantāti assaramānā. Idaṃ vuttaṃ hoti, ekaṃsena vo, vāseṭṭha, brāhmaṇā porāṇaṃ lokuppattiṃ ananussarantā ajānantā evaṃ vadantīti. ‘‘Dissanti kho panā’’ti evamādi tesaṃ laddhibhindanatthāya vuttaṃ. Tattha brāhmaṇiyoti brāhmaṇānaṃ puttappaṭilābhatthāya āvāhavivāhavasena kulaṃ ānītā brāhmaṇiyo dissanti. Tā kho panetā aparena samayena utuniyopi honti, sañjātapupphāti attho. Gabbhiniyoti sañjātagabbhā. Vijāyamānāti puttadhītaro janayamānā. Pāyamānāti dārake thaññaṃ pāyantiyo. Yonijāva samānāti brāhmaṇīnaṃ passāvamaggena jātā samānā. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kathaṃ? ‘‘Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo…pe… brahmadāyādā’’ti. Yadi pana nesaṃ taṃ saccavacanaṃ siyā, brāhmaṇīnaṃ kucchi mahābrahmassa uro bhaveyya, brāhmaṇīnaṃ passāvamaggo mahābrahmuno mukhaṃ bhaveyya, na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘te ca brahmūnañceva abbhācikkhantī’’tiādi.

Catuvaṇṇasuddhivaṇṇanā

Ettāvatā ‘‘mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantāti vattuṃ mā labhantū’’ti imaṃ mukhacchedakavādaṃ vatvā puna cattāropi vaṇṇā kusale dhamme samādāya vattantāva sujjhantīti dassanatthaṃ cattārome, vāseṭṭha, vaṇṇātiādimāha. Akusalasaṅkhātāti akusalāti saṅkhātā akusalakoṭṭhāsabhūtā vā. Esa nayo sabbattha. Na alamariyāti ariyabhāve asamatthā. Kaṇhāti pakatikāḷakā. Kaṇhavipākāti vipākopi nesaṃ kaṇho dukkhoti attho. Khattiyepi teti khattiyamhipi te. Ekacceti ekasmiṃ. Esa nayo sabbattha.

Sukkāti nikkilesabhāvena paṇḍarā. Sukkavipākāti vipākopi nesaṃ sukko sukhoti attho.

116.Ubhayavokiṇṇesu vattamānesūti ubhayesu vokiṇṇesu missībhūtesu hutvā vattamānesu. Katamesu ubhayesūti? Kaṇhasukkesu dhammesu viññugarahitesu ceva viññuppasatthesu ca. Yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsūti ettha etesu kaṇhasukkadhammesu vattamānāpi brāhmaṇā yadetaṃ evaṃ vadanti ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo’’tiādi. Taṃ nesaṃ viññū nānujānantīti ye loke paṇḍitā, te nānumodanti, na pasaṃsantīti attho. Taṃ kissa hetu? Imesañhi vāseṭṭhātiādimhi ayaṃ saṅkhepattho. Yaṃ vuttaṃ nānujānantīti, taṃ kasmāti ce? Yasmā imesaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ yo bhikkhu arahaṃ…pe… sammadaññā vimutto, so tesaṃ aggamakkhāyati, te ca na evarūpā. Tasmā nesaṃ viññū nānujānanti.

Arahantiādipadesu cettha kilesānaṃ ārakattādīhi kāraṇehi arahaṃ. Āsavānaṃ khīṇattā khīṇāsavo. Satta sekkhā puthujjanakalyāṇakā ca brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma. Ayaṃ pana vutthavāsoti vusitavā. Catūhi maggehi catūsu saccesu parijānanādikaraṇīyaṃ kataṃ assāti katakaraṇīyo. Kilesabhāro ca khandhabhāro ca ohito assāti ohitabhāro. Ohitoti ohārito. Sundaro attho, sako vā attho sadattho, anuppatto sadattho etenāti anuppattasadattho. Bhavasaṃyojanaṃ vuccati taṇhā, sā parikkhīṇā assāti parikkhīṇabhavasaṃyojano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Janetasminti jane etasmiṃ, imasmiṃ loketi attho. Diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti idhattabhāve ca parattabhāve.



“因此，瓦塞特，婆罗门们说‘你们确实如此’”，在这里“说”是指一种语气，或是表示你们的意思。 “古老的”，指的是古老的、最初的、与世俗行为有关的传统。 “说着”，即在说话。 这句话的意思是，瓦塞特，婆罗门们在谈论时，确实不记得古老的世俗行为。 “但确实看到”，因此说这些话是为了揭示他们的获得。
“在这里，婆罗门的女儿”，是为了让婆罗门的儿子能够获得配偶而带来的家庭。 然而这些婆罗门的女儿们在后来也会有生育的能力，意味着她们会怀孕。 “怀孕的”，即已经怀孕的。 “正在生育”，即正在生育儿女。 “正在孕育”，即正在生育的孩子。 “如同母亲一样”，即与婆罗门的女儿们在同样的方式下出生。 “因此，他们这样说”。 如何说？ “婆罗门确实是最优秀的……等……婆罗门的继承者。”
如果这是真的，婆罗门的子宫将是大梵天的胸膛，婆罗门的出生之道将是大梵天的面孔，但这并不应该如此看待。 因此说：“他们也在观察大梵天。”
“四种颜色的纯净的颜色”
到此为止，“我们是在大梵天的胸膛中出生，然后从面孔中出来”，这是对这种面孔切断说法的反驳，接下来四种颜色以善法为依据而存在。 这些四种颜色，瓦塞特，都是这样的。 “不适合高贵”，即在高贵的状态下无能。 “黑色”，即自然的黑色。 “黑色的果报”，即这些的果报是黑色的，意味着痛苦。 “即使是战士”，也是指在战士之中。 “某个”，即在某个情况下。 这些在任何情况下都是如此。
“白色”，即因无杂质而显得洁白。 “白色的果报”，即这些的果报是白色的，意味着快乐。
“在两种混合的状态下进行”，即在两种状态下混合的情况下进行。 哪些是两种？ 在黑色和白色的法中，既有智者的赞美，也有智者的贬低。 在这里，婆罗门们说“确实是婆罗门最优秀的”，即在这些黑色和白色的法中进行。 而那些智者并不承认这些，意思是那些世俗的智者并不赞同，也不称赞。 这是什么原因呢？ 这在“瓦塞特”等的总结中。
“那些不承认”，那么为什么呢？ 因为在这四种颜色中，任何一个比丘都是值得的……等……是完全明了的，解脱的，故而他们并不是如此。 因此，智者们并不承认。
在“值得”的地方，由于烦恼的缘故，故而值得。 由于烦恼的消失，故而是消失的。 有七位修行者和普通的善人住在出家生活中。 但这被称为“已住过”。 通过四种路径，四种真实的了解是可以被理解的。 烦恼的负担和五蕴的负担都被抛弃。 “抛弃”是指被抛弃。 “美好的意思”，或是“合适的意思”，或是“恰当的意思”，或是“适合的意思”。 “生死的束缚”被称为渴望，这种渴望是被消除的。 “完全明了而解脱”，是指通过正当的因缘而明了并解脱。 “在生者中”，即在这个世间，或是这个世间。 “在此法中，或是彼法中。”

117.Anantarāti antaravirahitā, attano kulena sadisāti attho. Anuyuttāti vasavattino. Nipaccakāranti mahallakatarā nipaccakāraṃ dassenti. Daharatarā abhivādanādīni karonti. Tattha sāmīcikammanti taṃtaṃvattakaraṇādi anucchavikakammaṃ.

118.Niviṭṭhāti abhiniviṭṭhā acalaṭṭhitā. Kassa pana evarūpā saddhā hotīti? Sotāpannassa. So hi niviṭṭhasaddho asinā sīse chejjamānepi buddho abuddhoti vā, dhammo adhammoti vā, saṅgho asaṅghoti vā na vadati. Patiṭṭhitasaddho hoti sūrambaṭṭho viya.

So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ agamāsi. Atha māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa gharadvāre ṭhatvā ‘‘satthā āgato’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Sūrambaṭṭho cintesi ‘‘ahaṃ idāneva satthu santike dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho bhavissatī’’ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi. Māro āha – ‘‘ambaṭṭha, yaṃ te mayā ‘rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ, taṃ dukkathitaṃ. Anupadhāretvāva hi mayā evaṃ vuttaṃ. Tasmā tvaṃ ‘rūpaṃ niccaṃ…pe… viññāṇaṃ nicca’nti gaṇhāhī’’ti. So cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ mayhaṃ vicchindajananatthaṃ māro āgato’’ti. Tato naṃ ‘‘tvaṃ mārosī’’ti āha. So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi. ‘‘Āma mārosmī’’ti paṭijānāti. ‘‘Kasmā āgatosī’’ti? Tava saddhācālanatthanti āha. ‘‘Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva eko tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi satasahassampi mama saddhaṃ cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatasaddhā nāma thirā silāpathaviyaṃ patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthā’’ti accharaṃ pahari. So ṭhātuṃ asakkonto tattheva antaradhāyi. Evarūpaṃ saddhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘niviṭṭhā’’ti.

Mūlajātāpatiṭṭhitāti maggamūlassa sañjātattā tena maggamūlena patiṭṭhitā. Daḷhāti thirā. Asaṃhāriyāti sunikhātaindakhīlo viya kenaci cāletuṃ asakkuṇeyyā. Tassetaṃ kallaṃ vacanāyāti tassa ariyasāvakassa yuttametaṃ vattuṃ. Kinti? ‘‘Bhagavatomhi putto oraso’’ti evamādi. So hi bhagavantaṃ nissāya ariyabhūmiyaṃ jātoti bhagavato putto. Ure vasitvā mukhato nikkhantadhammaghosavasena maggaphalesu patiṭṭhitattā oraso mukhato jāto. Ariyadhammato jātattā ariyadhammena ca nimmitattā dhammajo dhammanimmito. Navalokuttaradhammadāyajjaṃ arahatīti dhammadāyādo. Taṃ kissa hetūti yadetaṃ ‘‘bhagavatomhi putto’’ti vatvā ‘‘dhammajo dhammanimmito’’ti vuttaṃ, taṃ kasmāti ce? Idānissa atthaṃ dassento tathāgatassa hetantiādimāha. Tattha ‘‘dhammakāyo itipī’’ti kasmā tathāgato ‘‘dhammakāyo’’ti vutto? Tathāgato hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ hadayena cintetvā vācāya abhinīhari. Tenassa kāyo dhammamayattā dhammova. Iti dhammo kāyo assāti dhammakāyo. Dhammakāyattā eva brahmakāyo. Dhammo hi seṭṭhatthena brahmāti vuccati. Dhammabhūtoti dhammasabhāvo. Dhammabhūtattā eva brahmabhūto.



“无间的”，即在两者之间没有障碍，意指与自身家族相似的意思。 “随顺”，即遵循法则。 “显现”，即年长者展示出显现的状态。 “年轻者”则进行礼敬等行为。 在这里，“适当的行为”是指相应的行动等。
“已安住”，即已经安定，不动摇。 那么，什么样的信仰是这样的呢？ 是入流者的信仰。 他确实有坚定的信仰，即使在用刀割头时，也不会说佛是无知的，法是非法的，僧是非僧的。 他是有坚定的信仰，如同大象般稳固。
他确实在听闻佛陀的教法后成为入流者，然后回到家中。 然后，魔王化作三十种特征的佛像，站在他家门口，宣称：“老师已经来了。” 这位大象思考：“我刚刚在老师面前听闻教法，接下来会发生什么呢？” 他走近老师，恭敬地礼拜并站立。 魔王说：“阿姆巴塔，你所听闻的‘色是无常……等……意识是无常’的教法，都是痛苦的。 其实我所说的就是这样。 所以你应当认为‘色是常……等……意识是常’。” 他思考：“这是佛所说的，若佛未证实过的事情，魔王一定是来破坏我的。” 然后他对魔王说：“你是魔王。” 他无法说谎。 “是的，我是魔王。” “你为何来这里？” “为了动摇你的信仰。” “黑暗的恶者，你就站在这里，像你这样的魔王，连一千、百千的信仰也无法动摇，因正道而来的信仰如同坚固的岩石，像是坚固的山脉，何况你在这里？” 说完，魔王无法再站立，便在当地消失。 这就是指这种信仰而说的“已安住”。
“根本扎根”，是因道的根本而生，因而以此道为根本而扎根。 “坚固”，即稳固。 “不易动摇”，如同稳固的印度象，无法被任何人所动摇。 这对那位高贵的弟子来说是合适的。 为什么？ “我确实是佛的儿子。” 他是如此说的。 因为他依靠佛而生于高贵的境地。 在母体中出生，因佛的教法而生于道果。 由于高贵的法而出生，因法的缘故而生，故称为法生。 “新生的超越世俗法的继承者”，即是有法的继承者。 那么，这是什么原因呢？ 这在“我确实是佛的儿子”中说到“法生”的缘故，是什么原因呢？ 为了说明这一点，接下来会说明如来之因等。在这里，“法身如此”是为何如来被称为“法身”？ 如来确实是将佛的教法深思熟虑后，以语言表达出来。 因此他的身是法的，因此称为法身。 由于是法身，所以也是梵身。 因为法是最为卓越的，所以被称为梵。 “法的本质”，即法的本性。 由于是法的本性，所以也是梵的本性。

119. Ettāvatā bhagavā seṭṭhacchedakavādaṃ dassetvā idāni aparenapi nayena seṭṭhacchedakavādameva dassetuṃ hoti kho so, vāseṭṭha, samayotiādimāha. Tattha saṃvaṭṭavivaṭṭakathā brahmajāle vitthāritāva. Itthattaṃ āgacchantīti itthabhāvaṃ manussattaṃ āgacchanti. Tedha honti manomayāti te idha manussaloke nibbattamānāpi opapātikā hutvā maneneva nibbattāti manomayā. Brahmaloke viya idhāpi nesaṃ pītiyeva āhārakiccaṃ sādhetīti pītibhakkhā. Eteneva nayena sayaṃpabhādīnipi veditabbānīti.

Rasapathavipātubhāvavaṇṇanā

120.Ekodakībhūtanti sabbaṃ cakkavāḷaṃ ekodakameva bhūtaṃ. Andhakāroti tamo. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇaṃ bahalatamaṃ. Samatanīti patiṭṭhahi samantato patthari. Payasotattassāti tattassa khīrassa. Vaṇṇasampannāti vaṇṇena sampannā. Kaṇikārapupphasadiso hissā vaṇṇo ahosi. Gandhasampannāti gandhena sampannā dibbagandhaṃ vāyati. Rasasampannāti rasena sampannā pakkhittadibbojā viya hoti. Khuddamadhunti khuddakamakkhikāhi katamadhuṃ. Aneḷakanti niddosaṃ makkhikaṇḍakavirahitaṃ. Lolajātikoti lolasabhāvo. Atītānantarepi kappe loloyeva. Ambhoti acchariyajāto āha. Kimevidaṃ bhavissatīti vaṇṇopissā manāpo gandhopi, raso panassā kīdiso bhavissatīti attho. Yo tattha uppannalobho, so rasapathaviṃ aṅguliyā sāyi, aṅguliyā gahetvā jivhagge ṭhapesi.

Acchādesīti jivhagge ṭhapitamattā satta rasaharaṇīsahassāni pharitvā manāpā hutvā tiṭṭhati. Taṇhā cassa okkamīti tattha cassa taṇhā uppajji.

Candimasūriyādipātubhāvavaṇṇanā



到此为止，佛陀展示了最优越的切断说法，现在他仍然以其他方式展示最优越的切断说法，瓦塞特，如“时”等。 在这里，轮回与解脱的讨论在《梵网经》中已经详细阐述。 “因此而来”，即是指人类的存在。 他们在这里以心念而生，虽然在这个人间中出生，但他们也以心念而生，称为“心生”。 在天界中，他们的快乐也是如此，故称为“快乐的食物”。 以此类推，自己所发出的光明也应当被理解。
“味道与大地的显现”
“如同一体”，即整个宇宙都是一个整体。 “黑暗”，即黑暗。 “黑暗的极致”，是指因眼识的现象而阻碍视力的极度黑暗。 “平等”，即均匀分布。 “奶的特性”，即牛奶的特性。 “色彩丰富”，即色彩的丰富。 “如同微细的花朵”，其颜色如同细小花朵的颜色。 “香气丰富”，即充满了神圣的香气。 “味道丰富”，即充满了味道，像是被包裹的天上美味。 “小蜜”，即由小苍蝇所制成的蜜。 “无瑕疵”，即没有缺陷，没有苍蝇的部分。 “贪婪的种族”，即贪婪的本性。 “在过去和未来的时代”，即在过去和未来的时代，他们仍然是贪婪的。 “水”，即是奇妙的存在。 “这是什么呢？”即是说，这里的色彩令人愉悦，香气也是如此，而味道又会是什么样的呢？ 在那里产生的贪欲，便是用手指触摸味道的路径，抓住了味道并放在喉咙里。
“遮盖”，即放置在喉咙中，仅仅是放置而已，便如同有七千种味道的食物，令人愉悦地存在。 于是贪欲也因此而生。

121.Āluppakārakaṃ upakkamiṃsu paribhuñjitunti ālopaṃ katvā piṇḍe piṇḍe chinditvā paribhuñjituṃ ārabhiṃsu. Candimasūriyāti candimā ca sūriyo ca. Pāturahesunti pātubhaviṃsu.

Ko pana tesaṃ paṭhamaṃ pātubhavi, ko kasmiṃ vasati, kassa kiṃ pamāṇaṃ, ko upari, ko sīghaṃ gacchati, kati nesaṃ vīthiyo, kathaṃ caranti, kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ubho ekato pātubhavanti. Sūriyo paṭhamataraṃ paññāyati. Tesañhi sattānaṃ sayaṃpabhāya antarahitāya andhakāro ahosi. Te bhītatasitā ‘‘bhaddakaṃ vatassa sace āloko pātubhaveyyā’’ti cintayiṃsu. Tato mahājanassa sūrabhāvaṃ janayamānaṃ sūriyamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa sūriyoti nāmaṃ ahosi. Tasmiṃ divasaṃ ālokaṃ katvā atthaṅgate puna andhakāro ahosi. Te ‘‘bhaddakaṃ vatassa sace añño āloko uppajjeyyā’’ti cintayiṃsu. Atha nesaṃ chandaṃ ñatvāva candamaṇḍalaṃ uṭṭhahi. Tenevassa candoti nāmaṃ ahosi.

Tesu cando antomaṇivimāne vasati. Taṃ bahi rajatena parikkhittaṃ . Ubhayampi sītalameva ahosi. Sūriyo antokanakavimāne vasati. Taṃ bāhiraṃ phalikaparikkhittaṃ hoti. Ubhayampi uṇhameva.

Pamāṇato cando ujukaṃ ekūnapaññāsayojano. Parimaṇḍalato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano. Sūriyo ujukaṃ paññāsayojano, parimaṇḍalato diyaḍḍhasatayojano.

Cando heṭṭhā, sūriyo upari, antarā nesaṃ yojanaṃ hoti. Candassa heṭṭhimantato sūriyassa uparimantato yojanasataṃ hoti.

Cando ujukaṃ saṇikaṃ gacchati, tiriyaṃ sīghaṃ. Dvīsu passesu nakkhattatārakā gacchanti. Cando dhenu viya vacchaṃ taṃ taṃ nakkhattaṃ upasaṅkamati. Nakkhattāni pana attano ṭhānaṃ na vijahanti. Sūriyassa ujukaṃ gamanaṃ sīghaṃ, tiriyaṃ gamanaṃ dandhaṃ. So kāḷapakkhauposathato pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ candamaṇḍalaṃ ohāya gacchati. Atha cando lekhā viya paññāyati. Pakkhassa dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ ohāya gacchati. Atha cando anukkamena vaḍḍhitvā uposathadivase paripuṇṇo hoti. Puna pāṭipadadivase yojanānaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Dutiyāya satasahassanti evaṃ yāva uposathadivasā satasahassaṃ satasahassaṃ dhāvitvā gaṇhāti. Atha cando anukkamena hāyitvā uposathadivase sabbaso na paññāyati. Candaṃ heṭṭhā katvā sūriyo upari hoti. Mahatiyā pātiyā khuddakabhājanaṃ viya candamaṇḍalaṃ pidhīyati. Majjhanhike gehacchāyā viya candassa chāyā na paññāyati. So chāyāya apaññāyamānāya dūre ṭhitānaṃ divā padīpo viya sayampi na paññāyati.


“在没有任何障碍的情况下，他们开始享用，切割每一口食物。” “月亮和太阳”，即月亮与太阳。 “显现”，即显现出来。
那么，谁是首先显现的，谁住在哪里，什么是他的标准，谁在上面，谁走得快，多少条道路，他们如何行走，在哪里产生光明呢？ 两者一起显现。 太阳首先显现。 因为他们的存在，因自身的光明而消失的黑暗降临。 他们害怕地思考：“如果光明显现，那将是美好的。” 然后，太阳圆盘升起，产生了众多的光辉。 因此被称为“太阳”。 在那一天，光明显现，随后又陷入黑暗。 他们思考：“如果其他光明显现，那将是美好的。” 然后，察觉到他们的渴望，月亮圆盘升起。 因此被称为“月亮”。
在他们中，月亮住在内层的宝座上。 其外被银色所包围。 两者都是凉爽的。 太阳住在内层的金色宝座上。 其外被宝石所包围。 两者都是温暖的。
从标准来看，月亮直上有四十五个由头。 从圆周来看，少于七十五个单位。 太阳直上有五十个单位，从圆周来看，多于七十个单位。
月亮在下面，太阳在上，两者之间有一个单位。 从月亮的底部到太阳的顶部有一百个单位。
月亮直上移动缓慢，横向移动迅速。 在两个方向上，星星和星宿移动。 月亮像牛一样接近那些星宿。 然而星宿并不放弃自己的位置。 太阳直上移动迅速，横向移动缓慢。 他从黑暗的安静中，经过一千个单位的月亮圆盘而去。 然后月亮像一条线显现。 在第二个方向经过一千个单位，直到安静的日子经过一千个单位。 然后月亮逐渐增长，直到安静的日子变得圆满。 再次在安静的日子里，经过一千个单位而抓住。 在第二个方向经过一千个单位，直到安静的日子经过一千个单位。 然后月亮逐渐减少，直到安静的日子里完全不显现。 月亮在下面，太阳在上。 在巨大的阴影下，像小容器一样覆盖着月亮圆盘。 在正午的家中，月亮的阴影不显现。 由于阴影不显现，远处的白昼像灯火一样，自己也不显现。


Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti.

Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmo. Aparagoyānadīpe uggamanakālo idha majjhanhiko, pubbavidehe atthaṅgamanakālo, uttarakurūsu majjhimayāmoti.

Nakkhattānitārakarūpānīti kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi saddhiṃyeva pāturahesuṃ. Rattindivāti tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā paññāyiṃsu.

122.Vaṇṇavevaṇṇatā cāti vaṇṇassa vivaṇṇabhāvo. Tesaṃ vaṇṇātimānapaccayāti tesaṃ vaṇṇaṃ ārabbha uppannaatimānapaccayā. Mānātimānajātikānanti punappunaṃ uppajjamānātimānasabhāvānaṃ. Rasāya pathaviyāti sampannarasattā rasāti laddhanāmāya pathaviyā. Anutthuniṃsūti anubhāsiṃsu. Aho rasanti aho amhākaṃ madhurarasaṃ antarahitaṃ. Aggaññaṃ akkharanti lokuppattivaṃsakathaṃ. Anusarantīti anugacchanti.

Bhūmipappaṭakapātubhāvādivaṇṇanā

123.Evameva pāturahosīti ediso hutvā uṭṭhahi, antovāpiyaṃ udake chinne sukkhakalalapaṭalaṃ viya ca uṭṭhahi.

124.Padālatāti ekā madhurarasā bhaddālatā. Kalambukāti nāḷikā. Ahu vata noti madhurarasā vata no padālatā ahosi. Ahāyi vata noti sā no etarahi antarahitāti.

125.Akaṭṭhapākoti akaṭṭheyeva bhūmibhāge uppanno. Akaṇoti nikkuṇḍako. Athusoti nitthuso. Sugandhoti dibbagandhaṃ vāyati. Taṇḍulapphaloti suparisuddhaṃ paṇḍaraṃ taṇḍulameva phalati. Pakkaṃ paṭivirūḷhanti sāyaṃ gahitaṭṭhānaṃ pāto pakkaṃ hoti, puna virūḷhaṃ paṭipākatikameva gahitaṭṭhānaṃ na paññāyati. Nāpadānaṃ paññāyatīti alāyitaṃ hutvā anūnameva paññāyati.

Itthipurisaliṅgādipātubhāvavaṇṇanā



Kati nesaṃ vīthiyoti ettha pana ajavīthi, nāgavīthi, govīthīti tisso vīthiyo honti. Tattha ajānaṃ udakaṃ paṭikūlaṃ hoti, hatthināgānaṃ manāpaṃ. Gunnaṃ sītuṇhasamatāya phāsu hoti. Tasmā yaṃ kālaṃ candimasūriyā ajavīthiṃ āruhanti, tadā devo ekabindumpi na vassati. Yadā nāgavīthiṃ ārohanti, tadā bhinnaṃ viya nabhaṃ paggharati. Yadā govīthiṃ ārohanti, tadā utusamatā sampajjati. Candimasūriyā chamāse sineruto bahi nikkhamanti, chamāse anto vicaranti. Te hi āsāḷhamāse sinerusamīpena vicaranti. Tato pare dve māse nikkhamitvā bahi vicarantā paṭhamakattikamāse majjhena gacchanti. Tato cakkavāḷābhimukhā gantvā tayo māse cakkavāḷasamīpena caritvā puna nikkhamitvā citramāse majjhena gantvā tato dve māse sinerubhimukhā pakkhanditvā puna āsāḷhe sinerusamīpena caranti.
Kittake ṭhāne ālokaṃ karontīti? Ekappahārena tīsu dīpesu ālokaṃ karonti. Kathaṃ? Imasmiñhi dīpe sūriyuggamanakālo pubbavidehe majjhanhiko hoti, uttarakurūsu atthaṅgamanakālo, aparagoyāne majjhimayāmo. Pubbavidehamhi uggamanakālo uttarakurūsu majjhanhiko, aparagoyāne atthaṅgamanakālo, idha majjhimayāmo. Uttarakurūsu uggamanakālo aparagoyāne majjhanhiko, idha atthaṅgamanakālo, pubbavidehe majjhimayāmoti.
Nakkhattānitārakarūpānīti kattikādinakkhattāni ceva sesatārakarūpāni ca candimasūriyehi saddhiṃyeva pāturahesuṃ. Rattindivāti tato sūriyatthaṅgamanato yāva aruṇuggamanā ratti, aruṇuggamanato yāva sūriyatthaṅgamanā divāti evaṃ rattindivā paññāyiṃsu. Atha pañcadasa rattiyo aḍḍhamāso, dve aḍḍhamāsā māsoti evaṃ māsaḍḍhamāsā paññāyiṃsu. Atha cattāro māsā utu, tayo utū saṃvaccharoti evaṃ utusaṃvaccharā paññāyiṃsu.
“色彩的颜色”，即色彩的显现。 他们的色彩的极致因而产生。 “极致的称号”，即反复出现的极致本性。 “味道与大地”，即充满味道的地面。 “如是说”，即他们说了。 “哎呀，味道”，哎呀，我们的甜美滋味被隐藏。 “最上之名”，即是世俗的传承。 “随之而来”，即是跟随。
“如此显现”，即这样出现，或在水中断裂，像干燥的草叶一样升起。
“底层”，即一种甜美的味道。 “管子”，即是管道。 “确实没有”，即甜美的味道确实没有底层。 “确实没有”，即在此刻没有隐藏。
“无瑕疵的”，即在无瑕疵的土地上生长。 “无缺”，即是没有缺陷。 “确实没有”，即是没有缺陷。 “芳香”，即是散发着神圣的香气。 “米果”，即是非常干净的白米果。 “成熟”，即是早晨被采摘的地方成熟，重新生长的地方不显现。 “无足之处”，即是没有依赖而显现。

126.Itthiyā cāti yā pubbe manussakāle itthī, tassa itthiliṅgaṃ pātubhavati, pubbe purisassa purisaliṅgaṃ. Mātugāmo nāma hi purisattabhāvaṃ labhanto anupubbena purisattapaccaye dhamme pūretvā labhati. Puriso itthattabhāvaṃ labhanto kāmesumicchācāraṃ nissāya labhati. Tadā pana pakatiyā mātugāmassa itthiliṅgaṃ, purisassa purisaliṅgaṃ pāturahosi. Upanijjhāyatanti upanijjhāyantānaṃ olokentānaṃ. Pariḷāhoti rāgapariḷāho. Seṭṭhinti chārikaṃ. Nibbuyhamānāyāti niyyamānāya.

127.Adhammasammatanti taṃ paṃsukhipanādi adhammoti sammataṃ. Tadetarahi dhammasammatanti taṃ idāni dhammoti sammataṃ, dhammoti taṃ gahetvā vicaranti. Tathā hi ekaccesu jānapadesu kalahaṃ kurumānā itthiyo ‘‘tvaṃ kasmā kathesi? Yā gomayapiṇḍamattampi nālatthā’’ti vadanti. Pātabyatanti sevitabbataṃ. Sannidhikārakanti sannidhiṃ katvā. Apadānaṃ paññāyitthāti chinnaṭṭhānaṃ ūnameva hutvā paññāyittha. Saṇḍasaṇḍāti ekekasmiṃ ṭhāne kalāpabandhā viya gumbagumbā hutvā.

128.Mariyādaṃṭhapeyyāmāti sīmaṃ ṭhapeyyāma. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Pāṇinā pahariṃsūti tayo vāre vacanaṃ agaṇhantaṃ pāṇinā pahariṃsu. Tadagge khoti taṃ aggaṃ katvā.

Mahāsammatarājavaṇṇanā

130.Khīyitabbaṃ khīyeyyāti pakāsetabbaṃ pakāseyya khipitabbaṃ khipeyya, hāretabbaṃ hāreyyāti vuttaṃ hoti. Yo nesaṃ sattoti yo tesaṃ satto. Ko pana soti? Amhākaṃ bodhisatto. Sālīnaṃ bhāgaṃ anupadassāmāti mayaṃ ekekassa khettato ambaṇambaṇaṃ āharitvā tuyhaṃ sālibhāgaṃ dassāma, tayā kiñci kammaṃ na kātabbaṃ, tvaṃ amhākaṃ jeṭṭhakaṭṭhāne tiṭṭhāti.

131.Akkharaṃ upanibbattanti saṅkhā samaññā paññatti vohāro uppanno. Khattiyo khattiyotveva dutiyaṃ akkharanti na kevalaṃ akkharameva, te panassa khettasāmino tīhi saṅkhehi abhisekampi akaṃsu. Rañjetīti sukheti pineti. Aggaññenāti agganti ñātena, agge vā ñātena lokuppattisamaye uppannena abhinibbatti ahosīti.

Brāhmaṇamaṇḍalādivaṇṇanā

132.Vītaṅgārāvītadhūmāti pacitvā khāditabbābhāvato vigatadhūmaṅgārā. Pannamusalāti koṭṭetvā pacitabbābhāvato patitamusalā. Ghāsamesamānāti bhikkhācariyavasena yāgubhattaṃ pariyesantā. Tamenaṃ manussā disvāti te ete manussā passitvā. Anabhisambhuṇamānāti asahamānā asakkontā. Ganthe karontāti tayo vede abhisaṅkharontā ceva vācentā ca. Acchantīti vasanti, ‘‘acchentī’’tipi pāṭho. Esevattho. Hīnasammatanti ‘‘mante dhārenti mante vācentī’’ti kho, vāseṭṭha, idaṃ tena samayena hīnasammataṃ. Tadetarahi seṭṭhasammatanti taṃ idāni ‘‘ettake mante dhārenti ettake mante vācentī’’ti seṭṭhasammataṃ jātaṃ. Brāhmaṇamaṇḍalassāti brāhmaṇagaṇassa.

133.Methunaṃ dhammaṃ samādāyāti methunadhammaṃ samādiyitvā. Visukammantepayojesunti gorakkha vāṇijakammādike vissute uggate kammante payojesuṃ.

134.Suddā suddāti tena luddācārakammakhuddācārakammunā suddaṃ suddaṃ lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchanti, vinassantīti attho. Ahu khoti hoti kho.



“女性”，即在过去人类时代的女性，此时女性的性别显现，过去男性的男性性别显现。 名为“母群”，因为她获得了男性的身份，逐渐获得男性的条件而圆满。 男性获得女性的身份，依赖欲望的行为而获得。 当时，自然状态下母群的女性性别显现，男性的男性性别显现。 “观察”，即是观察者。 “烦恼”，即是欲望的烦恼。 “最上”，即是最优的。 “被引导”，即是被引导的。
“不法的”，即是指如“尘土、污垢”等不法的。 现在被称为“法”，即是现在被称为法的。 因此，在某些地区，争执的女性说：“你为什么说话？连一小块牛粪都没有用。” “应被接受”，即是应当被接受的。 “因缘”，即是因缘而生。 “不法的”，即是指被切割的地方。 “如同”，即是指在某个地方如同聚集的状态。
“建立界限”，即是设定界限。 “在哪里”，即是指谁。 “用手打了”，即是三次未被接受的言语被用手打了。 “那边”，即是指那边。
“应被减少”，即是应被显示的，快速被减去，应该被减去的。 “谁是他们的生物”，即是谁是他们的生物。 “那又是谁？”即是我们的菩萨。 “我们将展示稻米的部分”，即是我们从每个田地中采集稻米的部分，给你展示稻米的部分，你不应做任何事情，你应当站在我们之上。
“字母的产生”，即是指概念、名称、定义的出现。 “贵族”，即是贵族的字母，第二个字母不仅仅是字母，他们也为田地的主人进行了三次加冕。 “使之光辉”，即是使之快乐。 “通过最上之名”，即是通过知晓的最上，在世俗出现时产生的。
“无烟的炭火”，即是经过烹饪后不应有烟的炭火。 “被打的杵”，即是指经过烹饪后应当是掉落的杵。 “如同食物”，即是指依靠乞食的方式寻找食物。 “人们看到”，即是指这些人看到。 “无法承受”，即是指无法承受的。 “在进行的”，即是指三种经典的创造和宣讲。 “存在”，即是存在，“也可说成”，这样的意思。 “低劣的”，即是指“持有咒语的、宣讲咒语的”，瓦塞特，这在当时是低劣的。 现在被称为“最上”的，现今被称为“持有这些咒语的、宣讲这些咒语的”的被称为最上。 “属于婆罗门的”，即是指婆罗门的群体。
“接受男女的法”，即是指接受男女的法。 “在牛的交易中”，即是指在牛的保护、商业等著名的交易中被使用。
“纯粹的”，即是纯粹的，因而通过小偷的行为和小的行为而变得纯粹，轻微的被消耗，意为将被消灭。 “存在”，即是存在。

135.Sakaṃdhammaṃ garahamānoti na setacchattaṃ ussāpanamattena sujjhituṃ sakkāti evaṃ attano khattiyadhammaṃ nindamāno. Esa nayo sabbattha. ‘‘Imehi kho, vāseṭṭha, catūhi maṇḍalehī’’ti iminā imaṃ dasseti ‘‘samaṇamaṇḍalaṃ nāma visuṃ natthi, yasmā pana na sakkā jātiyā sujjhituṃ, attano attano sammāpaṭipattiyā visuddhi hoti. Tasmā imehi catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti hoti. Imāni maṇḍalāni samaṇamaṇḍalaṃ anuvattanti, anuvattantāni ca dhammeneva anuvattanti, no adhammena. Samaṇamaṇḍalañhi āgamma sammāpaṭipattiṃ pūretvā suddhiṃ pāpuṇantī’’ti.

Duccaritādikathāvaṇṇanā

136. Idāni yathājātiyā na sakkā sujjhituṃ, sammāpaṭipattiyāva sujjhanti, tamatthaṃ pākaṭaṃ karonto khattiyopi kho, vāseṭṭhāti desanaṃ ārabhi. Tattha micchādiṭṭhikammasamādānahetūti micchādiṭṭhivasena samādinnakammahetu, micchādiṭṭhikammassa vā samādānahetu.

137.Dvayakārīti kālena kusalaṃ karoti, kālena akusalanti evaṃ ubhayakārī. Sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotīti ekakkhaṇe ubhayavipākadānaṭṭhānaṃ nāma natthi. Yena pana akusalaṃ bahuṃ kataṃ hoti, kusalaṃ mandaṃ, so taṃ kusalaṃ nissāya khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbattati. Atha naṃ akusalakammaṃ kāṇampi karoti khujjampi pīṭhasappimpi. So rajjassa vā anaraho hoti, abhisittakāle vā evaṃbhūto bhoge paribhuñjituṃ na sakkoti. Aparassa maraṇakāle dve balavamallā viya te dvepi kusalākusalakammāni upaṭṭhahanti. Tesu akusalaṃ balavataraṃ hoti, taṃ kusalaṃ paṭibāhitvā tiracchānayoniyaṃ nibbattāpeti. Kusalakammampi pavattivedanīyaṃ hoti. Tamenaṃ maṅgalahatthiṃ vā karonti maṅgalaassaṃ vā maṅgalausabhaṃ vā. So sampattiṃ anubhavati . Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sukhadukkhappaṭisaṃvedī hotī’’ti.

Bodhipakkhiyabhāvanāvaṇṇanā

138.Sattannaṃ bodhipakkhiyānanti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti ādikoṭṭhāsavasena sattannaṃ, paṭipāṭiyā pana sattatiṃsāya bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ . Bhāvanamanvāyāti bhāvanaṃ anugantvā, paṭipajjitvāti attho. Parinibbāyatīti kilesaparinibbānena parinibbāyati. Iti bhagavā cattāro vaṇṇe dassetvā vinivattetvā paṭividdhacatusaccaṃ khīṇāsavameva devamanussesu seṭṭhaṃ katvā dassesi.

140. Idāni tamevatthaṃ lokasammatassa brahmunopi vacanadassanānusārena daḷhaṃ katvā dassento imesañhi vāseṭṭha catunnaṃ vaṇṇānantiādimāha. ‘‘Brahmunāpesā’’tiādi ambaṭṭhasutte vitthāritaṃ. Iti bhagavā ettakena iminā kathāmaggena seṭṭhacchedakavādameva dassetvā suttantaṃ vinivattetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi. Attamanā vāseṭṭhabhāradvājāti vāseṭṭhabhāradvāja sāmaṇerāpi hi sakamanā tuṭṭhamanā ‘‘sādhu, sādhū’’ti bhagavato bhāsitaṃ abhinandiṃsu. Idameva suttantaṃ āvajjantā anumajjantā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Aggaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Sampasādanīyasuttavaṇṇanā

Sāriputtasīhanādavaṇṇanā



“自己法则的”，即是指不因白色的优越而仅仅因提升而消失，因此他批评自己的贵族法则。 这条道路在所有地方都是如此。 “这些，瓦塞特，四个领域”，通过这句话表明，“修行者的领域没有分别，因为无法因种姓而消失，唯有通过自身的正确修行而获得清净。 因此，这四个领域的修行者的领域得以显现。 这些领域遵循修行者的领域，遵循的仅是法，不是非法。 “修行者的领域通过圆满的正确修行而获得清净”。
“现在不可能因出生而消失”，唯有通过正确修行而消失，正因如此，贵族也开始了教导。 其中，因错误见解而产生的行为，即是因错误见解而产生的行为因果。
“双重行为”，即是指在适当的时候行善，在适当的时候行恶，这样的便是双重行为。 “感受快乐与痛苦”，即在某一时刻没有两种果报的存在。 但如果恶行众多，善行微少，则他依赖于善行而出生于贵族或婆罗门家族。 然后他也会因恶行而遭受痛苦，甚至是像蛇一样遭受折磨。 他在王国中不应存在，亦无法享用这些物质。 在他死亡的时刻，如同两位强壮的角力士，善恶的行为都在他面前。 在这些中，恶行更为强大，压制了善行，使他投生于畜生道。 善行也会被感知。 因此，他们会为他做吉祥的象或吉祥的牛。 他享受财富。 这就是所说的“感受快乐与痛苦”。
“七种修行的支分”，即是指“四种正念”，作为基础，七种修行的支分，按照修行的路径有三十种修行的法。 “随顺修行”，即是跟随修行，意为“实践”。 “涅槃”，即是通过烦恼的消灭而获得涅槃。 因此，佛陀展示了四种颜色，转而引导到已证得四真谛的清净者，在天人和人中成为最上者。
“现在为了这个目的”，依据世俗认可的婆罗门的言论而坚定地展示，正如这些瓦塞特所说的四种颜色。 “婆罗门也是如此”，在《阿姆巴特哈经》中有详细的阐述。 因此，佛陀通过这样的谈论，展示了最上者的断见，并转向了涅槃的教导。 满意的瓦塞特与巴拉达瓦贾，因而这些小沙弥们也因佛陀的教诲而感到满意，称赞“好，好”。 正是通过这样的经典，他们在思考中反复思索，最终与智慧一起达到了阿罗汉的境地。
《苏曼加利华丽经》中的《长部经》注释已完结。
《令人愉悦的经文注释》
《舍利弗狮吼经注释》

141.Evaṃme sutanti sampasādanīyasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – nāḷandāyanti nāḷandāti evaṃnāmake nagare, taṃ nagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Pāvārikambavaneti dussapāvārikaseṭṭhino ambavane. Taṃ kira tassa uyyānaṃ ahosi. So bhagavato dhammadesanaṃ sutvā bhagavati pasanno tasmiṃ uyyāne kuṭileṇamaṇḍapādipaṭimaṇḍitaṃ bhagavato vihāraṃ katvā niyyātesi. So vihāro jīvakambavanaṃ viya ‘‘pāvārikambavana’’ntveva saṅkhyaṃ gato, tasmiṃ pāvārikambavane viharatīti attho. Bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī’’ti. Kasmā evaṃ avoca? Attano uppannasomanassapavedanatthaṃ.

Tatrāyamanupubbikathā – thero kira taṃdivasaṃ kālasseva sarīrappaṭijagganaṃ katvā sunivatthanivāsano pattacīvaramādāya pāsādikehi abhikkantādīhi devamanussānaṃ pasādaṃ āvahanto nāḷandavāsīnaṃ hitasukhamanubrūhayanto piṇḍāya pavisitvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ gantvā satthu vattaṃ dassetvā satthari gandhakuṭiṃ paviṭṭhe satthāraṃ vanditvā attano divāṭṭhānaṃ agamāsi. Tattha saddhivihārikantevāsikesu vattaṃ dassetvā paṭikkantesu divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cammakkhaṇḍaṃ paññapetvā udakatumbato udakena hatthapāde sītale katvā tisandhipallaṅkaṃ ābhujitvā kālaparicchedaṃ katvā phalasamāpattiṃ samāpajji.

So yathāparicchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhāya attano guṇe anussaritumāraddho. Athassa guṇe anussarato sīlaṃ āpāthamāgataṃ. Tato paṭipāṭiyāva samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ ākāsānañcāyatanasamāpatti viññānañcāyatanasamāpatti ākiñcaññāyatanasamāpatti nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti vipassanāñāṇaṃ manomayiddhiñāṇaṃ iddhividhañāṇaṃ dibbasotañāṇaṃ cetopariyañāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ…pe… sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ…pe… arahattamaggo arahattaphalaṃ atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā sāvakapāramīñāṇaṃ. Ito paṭṭhāya kappasatasahassādhikassa asaṅkhyeyyassa upari anomadassībuddhassa pādamūle kataṃ abhinīhāraṃ ādiṃ katvā attano guṇe anussarato yāva nisinnapallaṅkā guṇā upaṭṭhahiṃsu.

Evaṃ thero attano guṇe anussaramāno guṇānaṃ pamāṇaṃ vā paricchedaṃ vā daṭṭhuṃ nāsakkhi. So cintesi – ‘‘mayhaṃ tāva padesañāṇe ṭhitassa sāvakassa guṇānaṃ pamāṇaṃ vā paricchedo vā natthi. Ahaṃ pana yaṃ satthāraṃ uddissa pabbajito, kīdisā nu kho tassa guṇā’’ti dasabalassa guṇe anussarituṃ āraddho. So bhagavato sīlaṃ nissāya, samādhiṃ paññaṃ vimuttiṃ vimuttiñāṇadassanaṃ nissāya, cattāro satipaṭṭhāne nissāya, cattāro sammappadhāne cattāro iddhipāde cattāro magge cattāri phalāni catasso paṭisambhidā catuyoniparicchedakañāṇaṃ cattāro ariyavaṃse nissāya dasabalassa guṇe anussaritumāraddho.


“如此我听到”，即是指《令人愉悦的经》。 其中的无上之处的解释——“在Nālandā”，即是指名为Nālandā的城市，这个城市被称为“游行村”。 “Pāvārikambavana”，即是指不善的Pāvārik首领的果园。 这确实是他的园林。 他在听到佛陀的教导后，因对佛陀的信心，在这个园林中建造了佛陀的住处，装饰得如同精美的庙宇。 这个住处就像“Jīvaka的果园”，被称为“Pāvārikambavana”，意为住在这个Pāvārik果园中。 他对佛陀说：“我因此而信服，尊者。” 为什么这样说？是为了表达自己内心升起的欢喜。
在这里有一个连贯的叙述——那位长老确实在那天的时刻，身体安详地坐着，穿着整洁的衣服，带着乞食的钵，带着优雅的姿态，向Nālandā的居民传达幸福的消息，进入乞食后，回到住处，展示佛陀的教诲，向佛陀敬礼后，返回自己的日间住所。 在那里，他展示了对信仰的修行，回到日间住所后，清理了自己的坐垫，准备了水盆，用水清凉双足，折叠了三重坐垫，划定了时间，进入了果实的安住。
他在时间的限制下，从安住中醒来，开始回忆自己的功德。 当他回忆起自己的功德时，戒律就出现了。 然后，依次而来的是定、慧、解脱、解脱的智慧、见证，第一禅、第二禅、第三禅、第四禅、空处的安住、识处的安住、无所有处的安住、非想非非想处的安住、观察的智慧、意念的超自然能力、神通的智慧、天耳的智慧、心的洞察、前世的回忆、天眼的智慧……等等……入流之道、入流之果……等等……阿罗汉之道、阿罗汉之果，义的分辨、法的分辨、语言的分辨、智慧的分辨、声闻的圆满智慧。 从此以后，超过数百千的无量无边，安住于阿弥陀佛的脚下，开始回忆自己的功德。
因此，长老在回忆自己的功德时，无法看到功德的标准或界限。 他思考：“我在这个地方的智慧中，作为声闻的功德的标准或界限并不存在。 但我所依赖的佛陀的功德是怎样的呢？”他开始回忆十力的功德。 他依靠佛陀的戒律、定、慧、解脱、解脱的智慧，依靠四个正念，依靠四个正勤，依靠四个神通，依靠四个路径，依靠四个果，依靠四个分辨，依靠四个高贵的种族，开始回忆十力的功德。


Tathā pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgikaṃsammāsamādhiṃ, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissaraṇiyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanāni, pañca vimuttiparipācaniyā paññā, cha sāraṇīye dhamme, cha anussatiṭṭhānāni, cha gārave, cha nissaraṇiyā dhātuyo, cha satatavihāre, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā paññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniye dhamme, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅge, satta sappurisadhamme, satta nijjaravatthūni, satta paññā, satta dakkhiṇeyyapuggale, satta khīṇāsavabalāni, aṭṭha paññāpaṭilābhahetū, aṭṭha sammattāni, aṭṭha lokadhammātikkame, aṭṭha ārambhavatthūni, aṭṭha akkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakke, aṭṭha abhibhāyatanāni, aṭṭha vimokkhe, nava yonisomanasikāramūlake dhamme, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, nava sattāvāsadesanā, nava āghātappaṭivinaye, nava paññā, nava nānattāni, nava anupubbavihāre, dasa nāthakaraṇe dhamme, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathe, dasa tathāgatabalāni, dasa sammattāni, dasa ariyavāse, dasa asekkhadhamme, ekādasa mettānisaṃse, dvādasa dhammacakkākāre, terasa dhutaṅgaguṇe , cuddasa buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācaniye dhamme, soḷasavidhaṃ ānāpānassatiṃ, aṭṭhārasa buddhadhamme, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paropaṇṇāsa kusaladhamme, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasamāpattisañcaramahāvajirañāṇaṃ nissāya dasabalassa guṇe anussarituṃ ārabhi.


五种修行的支分，五种正念的正定，五种感官，五种力量，五种解脱的元素，五种解脱的处所，五种解脱的完善的智慧，六种应修的法，六种回忆的处所，六种尊重，六种解脱的元素，六种恒常的住处，六种无上的法，六种启发的智慧，六种超凡的智慧，七种不可避免的法，七种高贵的财富，七种觉醒的支分，七种善人之法，七种无障碍的法，七种智慧，七种应供养的人，七种已断烦恼的力量，八种智慧的获得原因，八种正念，八种超越世俗的法，八种起始的法，八种不可思议的教导，八种伟人之特质，八种胜过的处所，八种解脱，九种正思维的根本法，九种纯净的修行支分，九种众生的教导，九种对伤害的戒律，九种智慧，九种多样性，九种逐步的住处，十种保护的法，十种元素的安住，十种善行的路径，十种如来之力，十种正念，十种高贵的住处，十种不再退转的法，十一种慈心的利益，十二种法轮的构成，十三种苦行的功德，十四种佛的智慧，十五种解脱的完善法，十六种安那般那的正念，十八种佛法，十九种反思的智慧，四十四种智慧的元素，基于二百四十亿的万亿的安住，开始回忆十力的功德。


Tasmiṃyeva ca divāṭṭhāne nisinnoyeva upari ‘‘aparaṃ pana, bhante, etadānuttariya’’nti āgamissanti soḷasa aparampariyadhammā, tepi nissāya anussarituṃ ārabhi. So ‘‘kusalapaññattiyaṃ anuttaro mayhaṃ satthā, āyatanapaññattiyaṃ anuttaro, gabbhāvakkantiyaṃ anuttaro, ādesanāvidhāsu anuttaro, dassanasamāpattiyaṃ anuttaro, puggalapaññattiyaṃ anuttaro, padhāne anuttaro, paṭipadāsu anuttaro, bhassasamācāre anuttaro, purisasīlasamācāre anuttaro, anusāsanīvidhāsu anuttaro, parapuggalavimuttiñāṇe anuttaro, sassatavādesu anuttaro, pubbenivāsañāṇe anuttaro, dibbacakkhuñāṇe anuttaro, iddhividhe anuttaro, iminā ca iminā ca anuttaro’’ti evaṃ dasabalassa guṇe anussaranto bhagavato guṇānaṃ neva antaṃ, na pamāṇaṃ passi. Thero attanopi tāva guṇānaṃ antaṃ vā pamāṇaṃ vā nāddasa, bhagavato guṇānaṃ kiṃ passissati? Yassa yassa hi paññā mahatī ñāṇaṃ visadaṃ, so so buddhaguṇe mahantato saddahati. Lokiyamahājano ukkāsitvāpi khipitvāpi ‘‘namo buddhāna’’nti attano attano upanissaye ṭhatvā buddhānaṃ guṇe anussarati. Sabbalokiyamahājanato eko sotāpanno buddhaguṇe mahantato saddahati. Sotāpannānaṃ satatopi sahassatopi eko sakadāgāmī. Sakadāgāmīnaṃ satatopi sahassatopi eko anāgāmī. Anāgāmīnaṃ satatopi sahassatopi eko arahā buddhaguṇe mahantato saddahati. Avasesaarahantehi asīti mahātherā buddhaguṇe mahantato saddahanti. Asītimahātherehi cattāro mahātherā. Catūhi mahātherehi dve aggasāvakā. Tesupi sāriputtatthero, sāriputtattheratopi eko paccekabuddho buddhaguṇe mahantato saddahati. Sace pana sakalacakkavāḷagabbhe saṅghāṭikaṇṇena saṅghāṭikaṇṇaṃ pahariyamānā nisinnā paccekabuddhā buddhaguṇe anussareyyuṃ, tehi sabbehipi eko sabbaññubuddhova buddhaguṇe mahantato saddahati.


在那日间住所中坐着时，会有“另外，尊者，这个是无上的”这样的教义降临，十六种无上法则，基于这些也开始回忆。他说：“在善的定义上，我的老师无与伦比；在处所的定义上无与伦比；在胎生的定义上无与伦比；在教导的方式上无与伦比；在见证的安住上无与伦比；在个人的定义上无与伦比；在修行上无与伦比；在路径上无与伦比；在言辞的行为上无与伦比；在人的戒律上无与伦比；在教导的方式上无与伦比；在他人的解脱智慧上无与伦比；在永恒的见解上无与伦比；在前世的记忆上无与伦比；在天眼的智慧上无与伦比；在神通的能力上无与伦比；通过这样那样的无与伦比。”在回忆佛陀的功德时，他未曾见到佛陀的功德有尽头或界限。长老自己也没有看到自己的功德的尽头或界限，佛陀的功德又能看到什么呢？任何具备深厚智慧的者，对佛的功德深信不疑。
世俗的广大群众，无论是高举或是抛弃，都会站在自己的依靠上，回忆佛的功德。所有世俗的广大群众中，唯一的入流者对佛的功德深信不疑。入流者常常或偶尔都是唯一的再来者。再来者常常或偶尔都是唯一的无余者。无余者常常或偶尔都是唯一的阿罗汉，对佛的功德深信不疑。除了阿罗汉之外，还有八十位大长老对佛的功德深信不疑。八十位大长老中有四位大长老，四位大长老中有两位首座弟子。其中，舍利弗长老也是唯一的独觉佛，对佛的功德深信不疑。如果所有的独觉佛都在这宇宙中坐着，若被众多的独觉佛所打击，他们也会回忆佛的功德，所有的独觉佛中，唯有一位全知佛对佛的功德深信不疑。


Seyyathāpi nāma mahājano ‘‘mahāsamuddo gambhīro uttāno’’ti jānanatthaṃ yottāni vaṭṭeyya, tattha koci byāmappamāṇaṃ yottaṃ vaṭṭeyya, koci dve byāmaṃ, koci dasabyāmaṃ, koci vīsatibyāmaṃ, koci tiṃsabyāmaṃ, koci cattālīsabyāmaṃ, koci paññāsabyāmaṃ, koci satabyāmaṃ, koci sahassabyāmaṃ , koci caturāsītibyāmasahassaṃ. Te nāvaṃ āruyha, samuddamajjhe uggatapabbatādimhi vā ṭhatvā attano attano yottaṃ otāreyyuṃ, tesu yassa yottaṃ byāmamattaṃ, so byāmamattaṭṭhāneyeva udakaṃ jānāti…pe… yassa caturāsītibyāmasahassaṃ, so caturāsītibyāmasahassaṭṭhāneyeva udakaṃ jānāti. Parato udakaṃ ettakanti na jānāti. Mahāsamudde pana na tattakaṃyeva udakaṃ, atha kho anantamaparimāṇaṃ. Caturāsītiyojanasahassaṃ gambhīro hi mahāsamuddo, evameva ekabyāmayottato paṭṭhāya navabyāmayottena ñātaudakaṃ viya lokiyamahājanena diṭṭhabuddhaguṇā veditabbā. Dasabyāmayottena dasabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya sotāpannena diṭṭhabuddhaguṇā. Vīsatibyāmayottena vīsatibyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya sakadāgāminā diṭṭhabuddhaguṇā. Tiṃsabyāmayottena tiṃsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya anāgāminā diṭṭhabuddhaguṇā. Cattālīsabyāmayottena cattālīsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya arahatā diṭṭhabuddhaguṇā. Paññāsabyāmayottena paññāsabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya asītimahātherehi diṭṭhabuddhaguṇā. Satabyāmayottena satabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya catūhi mahātherehi diṭṭhabuddhaguṇā. Sahassabyāmayottena sahassabyāmaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya mahāmoggallānattherena diṭṭhabuddhaguṇā. Caturāsītibyāmasahassayottena caturāsītibyāmasahassaṭṭhāne ñātaudakaṃ viya dhammasenāpatinā sāriputtattherena diṭṭhabuddhaguṇā. Tattha yathā so puriso mahāsamudde udakaṃ nāma na ettakaṃyeva, anantamaparimāṇanti gaṇhāti, evameva āyasmā sāriputto dhammanvayena anvayabuddhiyā anumānena nayaggāhena sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dasabalassa guṇe anussaranto ‘‘buddhaguṇā anantā aparimāṇā’’ti saddahi.

Therena hi diṭṭhabuddhaguṇehi dhammanvayena gahetabbabuddhaguṇāyeva bahutarā. Yathā kathaṃ viya? Yathā ito nava ito navāti aṭṭhārasa yojanāni avattharitvā gacchantiyā candabhāgāya mahānadiyā puriso sūcipāsena udakaṃ gaṇheyya, sūcipāsena gahitaudakato aggahitameva bahu hoti. Yathā vā pana puriso mahāpathavito aṅguliyā paṃsuṃ gaṇheyya, aṅguliyā gahitapaṃsuto avasesapaṃsuyeva bahu hoti. Yathā vā pana puriso mahāsamuddābhimukhiṃ aṅguliṃ kareyya, aṅguliabhimukhaudakato avasesaṃ udakaṃyeva bahu hoti. Yathā ca puriso ākāsābhimukhiṃ aṅguliṃ kareyya, aṅguliabhimukhaākāsato sesaākāsappadesova bahu hoti. Evaṃ therena diṭṭhabuddhaguṇehi adiṭṭhā guṇāva bahūti veditabbā. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,

Kappampi ce aññamabhāsamāno;

Khīyetha kappo ciradīghamantare,

Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti.


就如世人所知“伟大的海洋深邃且高涨”，如果有水手将其测量，可能会测量出某个范围的水，可能是两个波浪，可能是十个波浪，可能是二十个波浪，可能是三十个波浪，可能是四十个波浪，可能是五十个波浪，可能是六十个波浪，可能是七十个波浪，可能是八十个波浪，可能是八万四千个波浪。 他们乘船而上，站在海洋中央的高山等地方，向下测量各自的水位，水位的高低与水的量相应。 对于那些测量出某个波浪的人，便知道该处的水量……等等……对于测量出八万四千个波浪的人，便知道该处的水量。 但对于水的深度，他们并不知晓。 然而在伟大的海洋中，水的量不仅仅如此，而是无量无边的。 八万四千由贾那（yojana）构成的深邃，确实是伟大的海洋。 同样地，从一个波浪的高度开始，九个波浪的水量，便可被世俗的广大群众所知晓。 从十个波浪的高度，便可被入流者所知晓的佛陀的功德。 从二十个波浪的高度，便可被再来者所知晓的佛陀的功德。 从三十个波浪的高度，便可被无余者所知晓的佛陀的功德。 从四十个波浪的高度，便可被阿罗汉所知晓的佛陀的功德。 从五十个波浪的高度，便可被八十位大长老所知晓的佛陀的功德。 从六十个波浪的高度，便可被四位大长老所知晓的佛陀的功德。 从七十个波浪的高度，便可被两位首座所知晓的佛陀的功德。 其中，舍利弗长老也是唯一的独觉佛，对佛的功德深信不疑。 如果所有的独觉佛都在这个宇宙中坐着，若被众多的独觉佛所打击，他们也会回忆佛的功德，所有的独觉佛中，唯有一位全知佛对佛的功德深信不疑。
因此，正如那人所知的伟大的海洋的水量并不仅仅是有限的，而是无量无边的，阿耶萨（Āyasmā）舍利弗通过法的缘故、因果的推理、正当的理解，站在声闻的圆满智慧上，回忆十力的功德时，坚信“佛的功德是无量的、无边的”。
长老所见的佛的功德，正法的缘故，所应理解的佛的功德是非常多的。 如何理解呢？就如从这里到那里有十八由贾那的水流，若有一个人用针去测量水，针所测得的水量相较于水流来说是微不足道的。 又如一个人从大地上用手指去测量泥土，手指所测的泥土量，相较于剩余的泥土来说也是微不足道的。 又如一个人朝向伟大的海洋伸出手指，手指所指向的水量，相较于剩余的水量也是微不足道的。 又如一个人朝向天空伸出手指，手指所指向的天空，相较于剩余的天空空间也是微不足道的。 因此，长老所见的佛的功德是不可见的，然而其真正的功德是非常多的。 这也被说过——
“佛也会赞美佛的美德，
若他在此说出其他的；
若在长久的时间内减弱，
佛的美德却不会减弱。”


Evaṃ therassa attano ca satthu ca guṇe anussarato yamakamahānadīmahogho viya abbhantare pītisomanassaṃ avattharamānaṃ vāto viya bhastaṃ, ubbhijjitvā uggataudakaṃ viya mahārahadaṃ sakalasarīraṃ pūreti. Tato therassa ‘‘supatthitā vata me patthanā, suladdhā me pabbajjā, yvāhaṃ evaṃvidhassa satthu santike pabbajito’’ti āvajjantassa balavataraṃ pītisomanassaṃ uppajji.

Atha thero ‘‘kassāhaṃ imaṃ pītisomanassaṃ āroceyya’’nti cintento añño koci samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā mama imaṃ pasādaṃ anucchavikaṃ katvā paṭiggahetuṃ na sakkhissati, ahaṃ imaṃ somanassaṃ satthunoyeva pavedeyyāmi, satthāva me paṭiggaṇhituṃ sakkhissati, so hi tiṭṭhatu mama pītisomanassaṃ, mādisassa samaṇasatassa vā samaṇasahassassa vā samaṇasatasahassassa vā somanassaṃ pavedentassa sabbesaṃ manaṃ gaṇhanto paṭiggahetuṃ sakkoti. Seyyathāpi nāma aṭṭhārasa yojanāni avattharamānaṃ gacchantiṃ candabhāgamahānadiṃ kusumbhā vā kandarā vā sampaṭicchituṃ na sakkonti, mahāsamuddova taṃ sampaṭicchati. Mahāsamuddo hi tiṭṭhatu candabhāgā, evarūpānaṃ nadīnaṃ satampi sahassampi satasahassampi sampaṭicchati, na cassa tena ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, evameva satthā mādisassa samaṇasatassa samaṇasahassassa samaṇasatasahassassa vā pītisomanassaṃ pavedentassa sabbesaṃ manaṃ gaṇhanto paṭiggahetuṃ sakkoti. Sesā samaṇabrāhmaṇādayo candabhāgaṃ kusumbhakandarā viya mama somanassaṃ sampaṭicchituṃ na sakkonti . Handāhaṃ mama pītisomanassaṃ satthunova ārocemīti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā cammakkhaṇḍaṃ papphoṭetvā ādāya sāyanhasamaye pupphānaṃ vaṇṭato chijjitvā paggharaṇakāle satthāraṃ upasaṅkamitvā attano somanassaṃ pavedento evaṃpasanno ahaṃ, bhantetiādimāha. Tattha evaṃpasannoti evaṃ uppannasaddho, evaṃ saddahāmīti attho. Bhiyyobhiññataroti bhiyyataro abhiññāto, bhiyyatarābhiñño vā, uttaritarañāṇoti attho. Sambodhiyanti sabbaññutaññāṇe arahattamaggañāṇe vā, arahattamaggeneva hi buddhaguṇā nippadesā gahitā honti. Dve hi aggasāvakā arahattamaggeneva sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhanti. Paccekabuddhā paccekabodhiñāṇaṃ. Buddhā sabbaññutaññāṇañceva sakale ca buddhaguṇe. Sabbañhi nesaṃ arahattamaggeneva ijjhati. Tasmā arahattamaggañāṇaṃ sambodhi nāma hoti. Tena uttaritaro bhagavatā natthi. Tenāha ‘‘bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’nti.

142.Uḷārāti seṭṭhā. Ayañhi uḷārasaddo ‘‘uḷārāni khādanīyāni khādantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.366) madhure āgacchati. ‘‘Uḷārāya khalu bhavaṃ, vacchāyano , samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī’’tiādīsu (ma. ni. 3.280) seṭṭhe. ‘‘Appamāṇo uḷāro obhāso’’tiādīsu (dī. ni. 

如此，长老在回忆自己和老师的功德时，内心产生了如同大河奔涌般的欢喜与愉悦，仿佛是被高涨的水流所充满。于是，长老思念：“我的愿望真是得到了很好的实现，我的出家真是得到了很好的成就，因为我在这样的老师身边出家。”
然后，长老思考：“我该向谁来表达这份欢喜呢？”他认为，无论是其他的修行者、婆罗门、天神、魔王，或是梵天，都无法与我分享我的欢喜；我只应将这份愉悦告知我的老师，老师能接受这份欢喜，因为他能理解我的欢喜，能够接纳我的欢喜。正如一条长达十八由贾的河流，无法容纳任何小河流，唯有伟大的海洋才能接纳。伟大的海洋能够容纳数千、数万、数十万的河流，但对于海洋来说，这些河流的水量并不会减少或增加。同样地，老师能够接纳所有修行者的欢喜，无论是成千上万的修行者，或是成千上万的修行者的欢喜，老师都能理解并接纳。其他的修行者、婆罗门等，无法像伟大的海洋那样接纳我的欢喜。
“那么，我就向我的老师表达我的欢喜吧。”于是，长老整理好坐垫，清理身体上的污垢，准备好花朵，在黄昏时分，摘下花朵，走向老师，准备表达自己的欢喜，说：“尊者，我如此欢喜。”在这里，“如此欢喜”是指“我有如此的信心”，“我如此信任”。“更高的智慧”意指更高的觉悟，或更高的智慧。 “觉悟”意指完全的智慧或阿罗汉道的智慧，因为佛的功德正是通过阿罗汉道所得到的。两个首座弟子是通过阿罗汉道获得了声闻的圆满智慧。独觉佛则获得了独觉的觉悟。佛则拥有完全的智慧以及所有的佛德。所有的这些都是通过阿罗汉道而获得的。因此，阿罗汉道的智慧被称为觉悟。由此，佛陀没有比这更高的智慧。因此说：“佛陀是更高的智慧，确实是觉悟。”
“优越者”是最卓越的。这个“优越”一词在“优越者所食的食物”中出现。在“确实是优越者，赞美修行者的戈塔玛”中也出现。在“无量的优越光辉”中也出现。

2.32) vipule. Svāyamidha seṭṭhe āgato. Tena vuttaṃ – ‘‘uḷārāti seṭṭhā’’ti. Āsabhīti usabhassa vācāsadisī acalā asampavedhī. Ekaṃso gahitoti anussavena vā ācariyaparamparāya vā itikirāya vā piṭakasampadānena vā ākāraparivitakkena vā diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā takkahetu vā nayahetu vā akathetvā paccakkhato ñāṇena paṭivijjhitvā viya ekaṃso gahito, sanniṭṭhānakathāva kathitāti attho.

Sīhanādoti seṭṭhanādo, neva dandhāyantena na gaggarāyantena sīhena viya uttamanādo naditoti attho. Kiṃ te sāriputtāti imaṃ desanaṃ kasmā ārabhīti? Anuyogadāpanatthaṃ. Ekacco hi sīhanādaṃ naditvā attano sīhanāde anuyogaṃ dātuṃ na sakkoti, nighaṃsanaṃ nakkhamati, lepe patitamakkaṭo viya hoti. Yathā dhamamānaṃ aparisuddhalohaṃ jhāyitvā jhāmaaṅgāro hoti, evaṃ jhāmaṅgāro viya hoti . Eko sīhanāde anuyogaṃ dāpiyamāno dātuṃ sakkoti, nighaṃsanaṃ khamati, dhamamānaṃ niddosajātarūpaṃ viya adhikataraṃ sobhati, tādiso thero. Tena naṃ bhagavā ‘‘anuyogakkhamo aya’’nti ñatvā sīhanāde anuyogadāpanatthaṃ imampi desanaṃ ārabhi.

Tattha sabbe teti sabbe te tayā. Evaṃsīlātiādīsu lokiyalokuttaravasena sīlādīni pucchati. Tesaṃ vitthārakathā mahāpadāne kathitāva.

Kiṃ pana te, sāriputta, ye te bhavissantīti atītā ca tāva niruddhā, apaṇṇattikabhāvaṃ gatā dīpasikhā viya nibbutā, evaṃ niruddhe apaṇṇattikabhāvaṃ gate tvaṃ kathaṃ jānissasi, anāgatabuddhānaṃ pana guṇā kinti tayā attano cittena paricchinditvā viditāti pucchanto evamāha. Kiṃ pana te, sāriputta, ahaṃ etarahīti anāgatāpi buddhā ajātā anibbattā anuppannā, tepi kathaṃ tvaṃ jānissasi? Tesañhi jānanaṃ apade ākāse padadassanaṃ viya hoti. Idāni mayā saddhiṃ ekavihāre vasasi, ekato bhikkhāya carasi, dhammadesanākāle dakkhiṇapasse nisīdasi, kiṃ pana mayhaṃ guṇā attano cetasā paricchinditvā viditā tayāti anuyuñjanto evamāha.

Thero pana pucchite pucchite ‘‘no hetaṃ, bhante’’ti paṭikkhipati. Therassa ca viditampi atthi aviditampi atthi, kiṃ so attano viditaṭṭhāne paṭikkhepaṃ karoti, aviditaṭṭhāneti? Viditaṭṭhāne na karoti, aviditaṭṭhāneyeva karotīti. Thero kira anuyoge āraddheyeva aññāsi. Na ayaṃ anuyogo sāvakapāramīñāṇe, sabbaññutaññāṇe ayaṃ anuyogoti attano sāvakapāramīñāṇe paṭikkhepaṃ akatvā aviditaṭṭhāne sabbaññutaññāṇe paṭikkhepaṃ karoti. Tena idampi dīpeti ‘‘bhagavā mayhaṃ atītānāgatapaccuppannānaṃ buddhānaṃ sīlasamādhipaññāvimuttikāraṇajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ natthī’’ti.

Etthāti etesu atītādibhedesu buddhesu. Atha kiñcarahīti atha kasmā evaṃ ñāṇe asati tayā evaṃ kathitanti vadati.



在这里，广大的意思是最卓越的。因此说：“优越者是最卓越的。” 关于“牛”的意思是指像牛的声音一样，坚固而不动摇。 “单一的部分被抓住”意指通过传承、经典的记载、对法的理解、推理、或是通过直接的智慧而被抓住，意指如同结论的说法。
“狮吼”是指最优越的声音，既不是盲目的也不是轻浮的，像狮子一样的高贵声音。 “你对舍利弗有什么？”是指为何开始这段教导？是为了提供指导。 有些人听到狮吼后，无法给予自己的狮吼指导，无法承受，就如同跌落的猩猩一样。 就像粗糙的金属经过冥想后变得明亮一样，这样的冥想者也是如此。 有人能够给予狮吼的指导，能够承受，就如同无瑕疵的金属一样更加光亮，这样的长老。因此，佛陀知道他能给予指导，于是开始这段教导。
在这里，“所有的”是指你所知的所有。 “如此的品德”等等是指通过世俗和超世俗的方式询问品德等。 他们的详细教导在《大法经》中已有阐述。
“那么，舍利弗，你将成为怎样的人呢？”是指过去的已经被抑制，像灯火一样熄灭；在这样的抑制中，如何能知道未来的佛的功德呢？ 你又如何能知道未来的佛？ 他们的知识就像在天空中看到脚印一样。 现在我与你一起住在同一个地方，一起乞食，在法的讲授时，你坐在我的右边；那么，我的功德又如何能被你用心思所界定呢？
长老在被询问时，一再否认：“不是这样的，尊者。”长老所知的有，所不知道的也有；为何他在已知的地方否认，而在未知的地方呢？ 在已知的地方他不否认，而是在未知的地方否认。 据说长老在开始指导时就已知晓。 这不是声闻的圆满智慧，而是全知的智慧，因此在他的声闻圆满智慧中不否认，而是在未知的地方否认全知的智慧。 因此，这也表明：“佛陀在我所知的过去、未来、现在的佛中，没有具备品德、定力、智慧、解脱的因缘。”
“在这里”是指在这些过去等的佛中。 “那么，为什么在这样的智慧缺失时，你会这样说呢？”

143.Dhammanvayoti dhammassa paccakkhato ñāṇassa anuyogaṃ anugantvā uppannaṃ anumānañāṇaṃ nayaggāho vidito. Sāvakapāramīñāṇe ṭhatvāva imināva ākārena jānāmi bhagavāti vadati. Therassa hi nayaggāho appamāṇo apariyanto. Yathā sabbaññutaññāṇassa pamāṇaṃ vā pariyanto vā natthi, evaṃ dhammasenāpatino nayaggāhassa. Tena so ‘‘iminā evaṃvidho, iminā anuttaro satthā’’ti jānāti. Therassa hi nayaggāho sabbaññutaññāṇagatiko eva. Idāni taṃ nayaggāhaṃ pākaṭaṃ kātuṃ upamāya dassento seyyathāpi, bhantetiādimāha. Tattha yasmā majjhimapadese nagarassa uddhāpapākārādīni thirāni vā hontu, dubbalāni vā, sabbaso vā pana mā hontu, corāsaṅkā na hoti, tasmā taṃ aggahetvā paccantimanagaranti āha. Daḷhuddhāpanti thirapākārapādaṃ. Daḷhapākāratoraṇanti thirapākārañceva thirapiṭṭhasaṅghāṭañca. Ekadvāranti kasmā āha? Bahudvāre hi nagare bahūhi paṇḍitadovārikehi bhavitabbaṃ. Ekadvāre ekova vaṭṭati. Therassa ca paññāya sadiso añño natthi. Tasmā attano paṇḍitabhāvassa opammatthaṃ ekaṃyeva dovārikaṃ dassetuṃ ekadvāra’’nti āha. Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato visadañāṇo. Medhāvīti ṭhānuppattikapaññāsaṅkhātāya medhāya samannāgato. Anupariyāyapathanti anupariyāyanāmakaṃ pākāramaggaṃ. Pākārasandhinti dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhānaṃ. Pākāravivaranti pākārassa chinnaṭṭhānaṃ.

Cetaso upakkileseti pañca nīvaraṇāni cittaṃ upakkilesenti kiliṭṭhaṃ karonti upatāpenti vibādhenti, tasmā ‘‘cetaso upakkilesā’’ti vuccanti. Paññāya dubbalīkaraṇeti nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannāya paññāya vaḍḍhituṃ na denti, tasmā ‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ti vuccanti. Suppatiṭṭhitacittāti catūsu satipaṭṭhānesu suṭṭhu ṭhapitacittā hutvā. Satta bojjhaṅge yathābhūtanti satta bojjhaṅge yathāsabhāvena bhāvetvā. Anuttaraṃ sammāsambodhinti arahattaṃ sabbaññutaññāṇaṃ vā paṭivijjhiṃsūti dasseti.

Apicettha satipaṭṭhānāti vipassanā. Sambojjhaṅgā maggo. Anuttarāsammāsambodhi arahattaṃ. Satipaṭṭhānāti vā maggāti vā bojjhaṅgamissakā. Sammāsambodhi arahattameva. Dīghabhāṇakamahāsīvatthero panāha ‘‘satipaṭṭhāne vipassanāti gahetvā bojjhaṅge maggo ca sabbaññutaññāṇañcāti gahite sundaro pañho bhaveyya, na panevaṃ gahita’’nti. Iti thero sabbaññubuddhānaṃ nīvaraṇappahāne satipaṭṭhānabhāvanāya sambodhiyañca majjhe bhinnasuvaṇṇarajatānaṃ viya nānattābhāvaṃ dasseti.


“法之因缘”是指通过直接的智慧所产生的推理智慧。 站在声闻圆满智慧上，他这样说：“我知道这是佛陀。” 因为长老的智慧是无量无边的。 正如全知的智慧没有界限，法的将军的智慧也是如此。因此，他知道：“正是这个样子的，正是无上的老师。” 长老的智慧是通向全知的智慧。 现在，为了使这个智慧显而易见，他以比喻进行说明，就如同说：“尊者。”
在这里，因为中间的地方，城镇的高低和坚固的结构都可能存在，也可能不坚固，但总之不会有盗贼的怀疑，因此说：“在外的城镇。” “坚固的高墙”是指坚固的墙壁。 “坚固的墙门”是指坚固的墙壁和坚固的支撑。 “单一的门”为何而说？因为在有很多门的城市中，应该有许多聪明的门卫。而单一的门则是唯一的。 长老的智慧是无与伦比的。因此，为了显示他的聪明智慧，只有一扇门。
“聪明者”是指有智慧的。 “明白者”是指有清晰智慧的。 “聪慧者”是指在地位上有成就的智慧。 “随顺的道路”是指顺着道路而行的。 “墙的连接”是指两个地方的交接。 “墙的缺口”是指墙的破损之处。
“心的污垢”是指五种障碍使心受到污染，令人烦恼、痛苦，因此称为“心的污垢”。 “智慧的削弱”是指障碍的产生使未产生的智慧无法生起，已产生的智慧无法增长，因此称为“智慧的削弱”。 “稳固的心”是指在四个正念中稳固的心。 “七种觉支如实”是指七种觉支如实地修习。 “无上的正觉”是指我已证得阿罗汉果或全知的智慧。
此外，这里的正念是指内观。 “觉支”是道路。 “无上的正觉”是阿罗汉果。 “正念”或“道路”是觉支的合成。 “正觉”就是阿罗汉果。 然而，长老大长老希瓦特（Mahāsīva）说：“如果将正念理解为内观，并将觉支视为道路以及全知的智慧，那么这将是一个美好的问题，而不是这样理解。” 因此，长老通过消除全知佛的障碍，修习正念的修行，和觉悟的中间，像是不同的金银一样，展示了多样性。


Idha ṭhatvā upamā saṃsandetabbā – āyasmā hi sāriputto paccantanagaraṃ dassesi, pākāraṃ dassesi, pariyāyapathaṃ dassesi, dvāraṃ dassesi, paṇḍitadovārikaṃ dassesi, nagaraṃ pavesanakanikkhamanake oḷārike pāṇe dassesi, paṇḍitadovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvañca dassesi. Tattha kiṃ kena sadisanti ce. Nagaraṃ viya hi nibbānaṃ, pākāro viya sīlaṃ, pariyāyapatho viya hirī, dvāraṃ viya ariyamaggo, paṇḍitadovāriko viya dhammasenāpati, nagarappavisanakanikkhamanakaoḷārikapāṇā viya atītānāgatapaccuppannā buddhā, dovārikassa tesaṃ pāṇānaṃ pākaṭabhāvo viya āyasmato sāriputtassa atītānāgatapaccuppannabuddhānaṃ sīlasamathādīhi pākaṭabhāvo. Ettāvatā therena bhagavā evamahaṃ sāvakapāramīñāṇe ṭhatvā dhammanvayena nayaggāhena jānāmīti attano sīhanādassa anuyogo dinno hoti.

144.Idhāhaṃ, bhante, yena bhagavāti imaṃ desanaṃ kasmā ārabhi ? Sāvakapāramīñāṇassa nipphattidassanatthaṃ. Ayañhettha adhippāyo, bhagavā ahaṃ sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhanto pañcanavutipāsaṇḍe na aññaṃ ekampi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā sāvakapāramīñāṇampi paṭilabhiṃ, tumheyeva upasaṅkamitvā tumhe payirupāsanto paṭilabhinti. Tattha idhāti nipātamattaṃ. Upasaṅkamiṃ dhammasavanāyāti tumhe upasaṅkamanto panāhaṃ na cīvarādihetu upasaṅkamanto, dhammasavanatthāya upasaṅkamanto. Evaṃ upasaṅkamitvā sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhiṃ. Kadā pana thero dhammasavanatthāya upasaṅkamantoti. Sūkarakhataleṇe bhāgineyyadīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasuttantakathanadivase (ma. ni. 

在这里，应该使用比喻进行说明——因为尊者舍利弗展示了外城，展示了城墙，展示了道路，展示了门，展示了聪明的门卫，展示了城镇的出入，展示了这些生灵的显著特征。在那里，如果问：“城镇与什么相似？”因为城镇就像涅槃，城墙就像戒律，路径就像羞愧，门就像圣道，聪明的门卫就像法的将军，城镇的出入就像过去、未来和现在的佛，门卫的显著特征就像尊者舍利弗的过去、未来和现在的佛的戒律、禅定等的显著特征。至此，长老以此为基础，佛陀说：“我在声闻圆满智慧上，凭借法之因缘的智慧而知晓。”
“那么，尊者，我为何开始这段教导？”是为了展示声闻圆满智慧的成就。 这里的意图是，佛陀说：“我获得了声闻圆满智慧，五十七位修行者中没有其他的修行者或婆罗门能够接近，唯有你们能够接近并尊敬我。” 在这里，“这里”只是一个副词。 “我接近是为了听法”是指你们接近，而我并不是因为袈裟等的缘故而接近，而是为了听法而接近。 这样接近后我获得了声闻圆满智慧。 那么，长老何时是为了听法而接近的呢？ 是在猪的皮肤上，亲戚的长指甲的游方者的感觉被描述的那一天。

2.205) upasaṅkamanto, tadāyeva sāvakapāramīñāṇaṃ paṭilabhīti. Taṃdivasañhi thero tālavaṇṭaṃ gahetvā bhagavantaṃ bījamāno ṭhito taṃ desanaṃ sutvā tattheva sāvakapāramīñāṇaṃ hatthagataṃ akāsi. Uttaruttaraṃ paṇītapaṇītanti uttaruttarañceva paṇītapaṇītañca katvā desesi. Kaṇhasukkasappaṭibhāganti kaṇhañceva sukkañca. Tañca kho sappaṭibhāgaṃ savipakkhaṃ katvā. Kaṇhaṃ paṭibāhitvā sukkaṃ, sukkaṃ paṭibāhitvā kaṇhanti evaṃ sappaṭibhāgaṃ katvā kaṇhasukkaṃ desesi, kaṇhaṃ desentopi ca saussāhaṃ savipākaṃ desesi, sukkaṃ desentopi saussāhaṃ savipākaṃ desesi.

Tasmiṃ dhamme abhiññā idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhamagamanti tasmiṃ desite dhamme ekaccaṃ dhammaṃ nāma sāvakapāramīñāṇaṃ sañjānitvā dhammesu niṭṭhamagamaṃ. Katamesu dhammesūti? Catusaccadhammesu. Etthāyaṃ therasallāpo, kāḷavallavāsī sumatthero tāva vadati ‘‘catusaccadhammesu idāni niṭṭhagamanakāraṇaṃ natthi. Assajimahāsāvakassa hi diṭṭhadivaseyeva so paṭhamamaggena catusaccadhammesu niṭṭhaṃ gato, aparabhāge sūkarakhataleṇadvāre upari tīhi maggehi catusaccadhammesu niṭṭhaṃ gato, imasmiṃ pana ṭhāne ‘dhammesū’ti buddhaguṇesu niṭṭhaṃ gato’’ti. Lokantaravāsī cūḷasīvatthero pana ‘‘sabbaṃ tatheva vatvā imasmiṃ pana ṭhāne ‘dhammesū’ti arahatte niṭṭhaṃ gato’’ti āha. Dīghabhāṇakatipiṭakamahāsīvatthero pana ‘‘tatheva purimavādaṃ vatvā imasmiṃ pana ṭhāne ‘dhammesū’ti sāvakapāramīñāṇe niṭṭhaṃ gato’’ti vatvā ‘‘buddhaguṇā pana nayato āgatā’’ti āha.

Satthari pasīdinti evaṃ sāvakapāramīñāṇadhammesu niṭṭhaṃ gantvā bhiyyosomattāya ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti satthari pasīdiṃ. Svākkhāto bhagavatā dhammoti suṭṭhu akkhāto sukathito niyyāniko maggo phalatthāya niyyāti rāgadosamohanimmadanasamattho.

Suppaṭipanno saṅghoti buddhassa bhagavato sāvakasaṅghopi vaṅkādidosavirahitaṃ sammāpaṭipadaṃ paṭipannattā suppaṭipannoti pasannomhi bhagavatīti dasseti.

Kusaladhammadesanāvaṇṇanā

145. Idāni divāṭṭhāne nisīditvā samāpajjite soḷasa aparāpariyadhamme dassetuṃ aparaṃ pana bhante etadānuttariyanti desanaṃ ārabhi. Tattha anuttariyanti anuttarabhāvo. Yathā bhagavādhammaṃ desetīti yathā yenākārena yāya desanāya bhagavā dhammaṃ deseti, sā tumhākaṃ desanā anuttarāti vadati. Kusalesu dhammesūti tāya desanāya desitesu kusalesu dhammesupi bhagavāva anuttaroti dīpeti. Yā vā sā desanā, tassā bhūmiṃ dassentopi ‘‘kusalesu dhammesū’’ti āha. Tatrime kusalā dhammāti tatra kusalesu dhammesūti vuttapade ime kusalā dhammā nāmāti veditabbā. Tattha ārogyaṭṭhena, anavajjaṭṭhena, kosallasambhūtaṭṭhena, niddarathaṭṭhena, sukhavipākaṭṭhenāti pañcadhā kusalaṃ veditabbaṃ. Tesu jātakapariyāyaṃ patvā ārogyaṭṭhena kusalaṃ vaṭṭati. Suttantapariyāyaṃ patvā anavajjaṭṭhena. Abhidhammapariyāyaṃ patvā kosallasambhūtaniddarathasukhavipākaṭṭhena. Imasmiṃ pana ṭhāne bāhitikasuttantapariyāyena (ma. ni. 

在接近时，正是那时获得了声闻圆满智慧。 那一天，长老拿着棕榈叶，站在佛陀面前，听到这段教导后，便在那时获得了声闻圆满智慧。 逐步地讲述了更高的、最精妙的。 “黑与白的蛇的分配”是指黑与白。 而且将其分为有对立的部分。 将黑排除后是白，排除白后是黑，便这样分配了黑白的蛇，讲述黑时也讲述着对立的部分，讲述白时也讲述着对立的部分。
在此法中，某些法被称为“法的终止”，在讲述的法中，某些法名为声闻圆满智慧，知晓法的终止。 “哪些法？”是指四圣谛法。 这里是长老的讨论，黑山村的苏马长老说：“在四圣谛法中，现在没有终止的原因。 大师的高徒在见到时，便通过第一道途径在四圣谛法中达到了终止，后来在猪的皮肤上，经过三条道路在四圣谛法中达到了终止，而在此处却是‘在法中’达到了佛的功德的终止。” 住在世间的丘士瓦长老则说：“一切都如是，而在此处却是‘在法中’达到了阿罗汉果的终止。” 大长老大长老希瓦特则说：“如是说前面的论述，而在此处却是‘在法中’达到了声闻圆满智慧的终止。”并说：“但佛的功德是由此而来的。”
“对老师感到欢喜”是指在声闻圆满智慧的法中达到了终止，因此更加欢喜地说：“确实，佛陀是无上的。” 佛陀所说的法是清晰的，清楚地讲解，能引导到解脱的道路，能引导到果报的目的，能驱除贪、恚、痴的烦恼。
“善行的僧众”是指佛陀的声闻僧众，因其不具备偏见而走上正道，所以称为善行的僧众。
现在，坐在白昼的地方，进入禅定，便开始了另一段教导，以展示十六个深奥的法。 在那里，“深奥”是指无上的状态。 就如佛陀所讲的法一样，以那样的方式，佛陀讲述法，你们的教导便称为无上。 在善法中，佛陀也称为无上的。 那段教导，虽展示其基础，却也说：“在善法中。” 在此，善法是指在善法中所说的法。 在那里，善法是指健康、无过失、智慧所生、无疲惫、快乐的果报等五种善法。 在这些中，依照生起的因，健康的善法成立。 依照教义的缘，无过失的善法成立。 依照《阿毗达摩》的缘，智慧所生的、无疲惫的、快乐的果报等成立。 在这里，依照《经藏》的缘。

2.358) anavajjaṭṭhena kusalaṃ daṭṭhabbaṃ.

Cattāro satipaṭṭhānāti cuddasavidhena kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, navavidhena vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ , soḷasavidhena cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, pañcavidhena dhammānupassanāsatipaṭṭhānanti evaṃ nānānayehi vibhajitvā samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakā cattāro satipaṭṭhānā desitā. Phalasatipaṭṭhānaṃ pana idha anadhippetaṃ. Cattāro sammappadhānāti paggahaṭṭhena ekalakkhaṇā, kiccavasena nānākiccā. ‘‘Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā’’tiādinā nayena samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakāva cattāro sammappadhānā desitā. Cattāro iddhipādāti ijjhanaṭṭhena ekasaṅgahā, chandādivasena nānāsabhāvā. ‘‘Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvetī’’tiādinā nayena samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttaramissakāva cattāro iddhipādā desitā.

Pañcindriyānīti ādhipateyyaṭṭhena ekalakkhaṇāni, adhimokkhādisabhāvavasena nānāsabhāvāni. Samathavipassanāmaggavaseneva ca lokiyalokuttaramissakāni saddhādīni pañcindriyāni desitāni. Pañca balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena vā ekasaṅgahāni, salakkhaṇena nānāsabhāvāni . Samathavipassanāmaggavaseneva lokiyalokuttaramissakāni saddhādīni pañca balāni desitāni. Satta bojjhaṅgāti niyyānaṭṭhena ekasaṅgahā, upaṭṭhānādinā salakkhaṇena nānāsabhāvā. Samathavipassanā maggavaseneva lokiyalokuttaramissakā satta bojjhaṅgā desitā.

Ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti hetuṭṭhena ekasaṅgaho, dassanādinā salakkhaṇena nānāsabhāvo. Samathavipassanāmaggavaseneva lokiyalokuttaramissako ariyo aṭṭhaṅgiko maggo desitoti attho.

Idha, bhante, bhikkhu āsavānaṃ khayāti idaṃ kimatthaṃ āraddhaṃ? Sāsanassa pariyosānadassanatthaṃ. Sāsanassa hi na kevalaṃ maggeneva pariyosānaṃ hoti, arahattaphalena pana hoti. Tasmā taṃ dassetuṃ idamāraddhanti veditabbaṃ. Etadānuttariyaṃ, bhante, kusalesu dhammesūti bhante yā ayaṃ kusalesu dhammesu evaṃdesanā, etadānuttariyaṃ. Taṃbhagavāti taṃ desanaṃ bhagavā asesaṃ sakalaṃ abhijānāti. Taṃ bhagavatoti taṃ desanaṃ bhagavato asesaṃ abhijānato. Uttari abhiññeyyaṃ natthīti taduttari abhijānitabbaṃ natthi, ayaṃ nāma ito añño dhammo vā puggalo vā yaṃ bhagavā na jānātīti idaṃ natthi. Yadabhijānaṃ añño samaṇo vāti yaṃ tumhehi anabhiññātaṃ, taṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā abhijānanto bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, adhikatarapañño bhaveyya. Yadidaṃ kusalesu dhammesūti ettha yadidanti nipātamattaṃ, kusalesu dhammesu bhagavatā uttaritaro natthīti ayametthattho. Iti bhagavāva kusalesu dhammesu anuttaroti dassento ‘‘imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī’’ti dīpeti. Ito paresu aparaṃ panātiādīsu visesamattameva vaṇṇayissāma. Purimavārasadisaṃ pana vuttanayeneva veditabbaṃ.

Āyatanapaṇṇattidesanāvaṇṇanā



应当以无过失的方式来理解善法。
四个正念是指以十四种方式的身念处，以九种方式的受念处，以十六种方式的心念处，以五种方式的法念处，依此以不同的方式划分，结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的四个正念。而成果正念在这里并未被提及。 四个正努力是指从把握的角度看是一种特征，从任务的角度看是多种任务。 “在这里，出家人对于未生起的恶法与不善法不生起”是以此类推，结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的四个正努力。 四个神通是指从施展的角度看是一种总和，从欲望等的角度看是多种特性。 “在这里，出家人培养与欲望、定力、努力相应的神通”是以此类推，结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的四个神通。
五种根是指从主导的角度看是一种特征，从信等的特性看是多种特性。 结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的五种根。 五种力量是指从支撑的角度看是一种不动的特征，从特征的角度看是多种特性。 结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的五种力量。 七种觉支是指从引导的角度看是一种总和，从支持等的特性看是多种特性。 结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的七种觉支。
圣八正道是指从原因的角度看是一种总和，从见等的特性看是多种特性。 结合了静止与内观的道路，讲述了世间与出世间的圣八正道。
“那么，尊者，出家人对于烦恼的消灭，这是什么原因呢？”是为了展示教法的终极成就。 因为教法不仅仅通过道路而达到终极成就，还通过阿罗汉果而达到终极成就。 因此，应当理解为是为了展示这一点。 “这是无上的，尊者，”是说这段教导，尊者完全了解这一切。 “这是尊者所了解的教导。” 这段教导是尊者完全了解的。 “更高的智慧无可知晓”是指更高的智慧无法被理解，确实没有其他法或人是尊者所不知的。 如果有其他的修行者，您们所不了解的，那其他的修行者或婆罗门将会比您更有智慧，理解得更深。 “这是善法”是指这里的“这是”只是副词，善法中，尊者没有更高的智慧。 因此，尊者在善法中是无上的，便以此原因表明：“因此，我对尊者感到欢喜。” 在此之后，我们将详细描述其他部分。 但前面的论述应当以相同的方式理解。
“感官的教导”是指教法的阐释。

146.Āyatanapaṇṇattīsūti āyatanapaññāpanāsu. Idāni tā āyatanapaññattiyo dassento chayimāni, bhantetiādimāha. Āyatanakathā panesā visuddhimagge vitthārena kathitā, tena na taṃ vitthārayissāma, tasmā tattha vuttanayeneva sā vitthārato veditabbā.

Etadānuttariyaṃ, bhante, āyatanapaṇṇattīsūti yāyaṃ āyatanapaṇṇattīsu ajjhattikabāhiravavatthānādivasena evaṃ desanā, etadānuttariyaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.

Gabbhāvakkantidesanāvaṇṇanā

147.Gabbhāvakkantīsūti gabbhokkamanesu. Tā gabbhāvakkantiyo dassento catasso imā, bhantetiādimāha. Tattha asampajānoti ajānanto sammūḷho hutvā. Mātukucchiṃ okkamatīti paṭisandhivasena pavisati. Ṭhātīti vasati. Nikkhamatīti nikkhamantopi asampajāno sammūḷhova nikkhamati. Ayaṃ paṭhamāti ayaṃ pakatilokiyamanussānaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti.

Sampajāno mātukucchiṃ okkamatīti okkamanto sampajāno asammūḷho hutvā okkamati.

Ayaṃdutiyāti ayaṃ asītimahātherānaṃ sāvakānaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Te hi pavisantāva jānanti, vasantā ca nikkhamantā ca na jānanti.

Ayaṃ tatiyāti ayaṃ dvinnañca aggasāvakānaṃ paccekabodhisattānañca tatiyā gabbhāvakkanti. Te kira kammajehi vātehi adhosirā uddhaṃpādā anekasataporise papāte viya yonimukhe khittā tāḷacchiggaḷena hatthī viya sambādhena yonimukhena nikkhamamānā anantaṃ dukkhaṃ pāpuṇanti. Tena nesaṃ ‘‘mayaṃ nikkhamamhā’’ti sampajānatā na hoti. Evaṃ pūritapāramīnampi ca sattānaṃ evarūpe ṭhāne mahantaṃ dukkhaṃ uppajjatīti alameva gabbhāvāse nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ.

Ayaṃ catutthāti ayaṃ sabbaññubodhisattānaṃ vasena catutthā gabbhāvakkanti. Sabbaññubodhisattā hi mātukucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhantāpi jānanti, tattha vasantāpi jānanti, nikkhamantāpi jānanti, nikkhamanakālepi ca te kammajavātā uddhaṃpāde adhosire katvā khipituṃ na sakkonti, dve hatthe pasāretvā akkhīni ummīletvā ṭhitakāva nikkhamanti. Bhavaggaṃ upādāya avīciantare añño tīsu kālesu sampajāno nāma natthi ṭhapetvā sabbaññubodhisatte. Teneva nesaṃ mātukucchiṃ okkamanakāle ca nikkhamanakāle ca dasasahassilokadhātu kampatīti. Sesamettha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Ādesanavidhādesanāvaṇṇanā



“关于根源的教义”是指根源的阐述。 现在，将展示这六种，尊者如此说。 关于根源的讨论在清净道中已详细讨论，因此不再详细阐述，故应以此处所述的方式理解其详细内容。
这是无上的，尊者，关于根源的教义是指在根源的阐述中，依内外的定义等进行这样的教导，这是无上的。 其余的则如前所述。
“关于胎生的教义”是指关于胎生的阐述。 现在将展示这四种，尊者如此说。 在这里，“不觉”是指无知，陷入迷惑。 “进入母胎”是指根据再生而进入。 “停留”是指居住。 “出离”是指出离时仍旧无知，陷入迷惑。 这是第一种，属于世间人类的胎生。
“觉知地进入母胎”是指进入时，觉知而不迷惑地进入。
“这是第二种”是指这是八十位大长老的弟子们的第二种胎生。 他们在进入时是知晓的，而在居住与出离时则不知晓。
“这是第三种”是指这是两位顶尖弟子的独觉菩萨们的第三种胎生。 他们在因业的风力的推动下，如同许多百姓般地从下方向上飞起，犹如被大象用掌击打般地被抛向胎生的出口，因而遭遇无尽的痛苦。 因此，他们在“我们已出离”时并未觉知。 这样，即使是圆满的众生在这样的情况下也会遭遇巨大的痛苦，因此不应对胎生产生厌倦和厌恶。
“这是第四种”是指这是所有圆满觉悟的菩萨们的第四种胎生。 所有圆满觉悟的菩萨们在母胎中即使在接受再生时也知晓，居住时也知晓，出离时也知晓。 在出离时，他们因业的风力的推动而无法迅速抛起，双手伸展，睁开眼睛，稳稳地出离。 除了由于生死的执着而进入无间地狱的众生外，其他时刻没有人能够觉知。 因此，在进入母胎与出离时，十千个世界都在震动。 其余的则应如前所述理解。
“关于教义的指示”是指教义的阐述。

148.Ādesanavidhāsūti ādesanakoṭṭhāsesu. Idāni tā ādesanavidhā dassento catasso imātiādimāha. Nimittena ādisatīti āgatanimittena gatanimittena ṭhitanimittena vā idaṃ nāma bhavissatīti katheti.

Tatridaṃ vatthu – eko rājā tisso muttā gahetvā purohitaṃ pucchi ‘‘kiṃ me, ācariya, hatthe’’ti? So ito cito ca olokesi. Tena ca samayena ekā sarabū ‘‘makkhikaṃ gahessāmī’’ti pakkhandi, gahaṇakāle makkhikā palātā, so makkhikāya muttattā ‘‘muttā mahārājā’’ti āha. Muttā tāva hotu, kati muttāti? So puna nimittaṃ olokesi. Atha avidūre kukkuṭo tikkhattuṃ saddaṃ nicchāresi. Brāhmaṇo ‘‘tisso mahārājā’’ti āha. Evaṃ ekacco āgatanimittena katheti. Etenupāyena gataṭhitani mittehipi kathanaṃ veditabbaṃ.

Amanussānanti yakkhapisācādīnaṃ. Devatānanti cātumahārājikādīnaṃ. Saddaṃ sutvāti aññassa cittaṃ ñatvā kathentānaṃ saddaṃ sutvā. Vitakkavipphārasaddanti vitakkavipphāravasena uppannaṃ vippalapantānaṃ suttapamattādīnaṃ saddaṃ. Sutvāti taṃ saddaṃ sutvā. Yaṃ vitakkayato tassa so saddo uppanno, tassa vasena ‘‘evampi te mano’’ti ādisati. Manosaṅkhārā paṇihitāti cittasaṅkhārā suṭṭhapitā. Vitakkessatīti vitakkayissati pavattessatīti pajānāti. Jānanto ca āgamanena jānāti, pubbabhāgena jānāti, antosamāpattiyaṃ cittaṃ oloketvā jānāti. Āgamanena jānāti nāma kasiṇaparikammakāleyeva yenākārena esa kasiṇabhāvanaṃ āraddho paṭhamajjhānaṃ vā…pe… catutthajjhānaṃ vā aṭṭhasamāpattiyo vā nibbattessatīti jānāti. Pubbabhāgena jānāti nāma samathavipassanāya āraddhāyeva jānāti, yenākārena esa vipassanaṃ āraddho sotāpattimaggaṃ vā nibbattessati, sakadāgāmimaggaṃ vā nibbattessati, anāgāmimaggaṃ vā nibbattessati, arahattamaggaṃ vā nibbattessatīti jānāti. Antosamāpattiyaṃ cittaṃ oloketvā jānāti nāma yenākārena imassa manosaṅkhārā suṭṭhapitā, imassa nāma cittassa anantarā imaṃ nāma vitakkaṃ vitakkessati. Ito vuṭṭhitassa etassa hānabhāgiyo vā samādhi bhavissati, ṭhitibhāgiyo vā visesabhāgiyo vā nibbedhabhāgiyo vā abhiññāyo vā nibbattessatīti jānāti.

Tattha puthujjano cetopariyañāṇalābhī puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Ariyesupi heṭṭhimo heṭṭhimo uparimassa uparimassa cittaṃ na jānāti, uparimo pana heṭṭhimassa jānāti. Etesu ca sotāpanno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajjati. Sakadāgāmī, anāgāmī, arahā, arahattaphalasamāpattiṃ samāpajjati. Uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjati. Tesañhi heṭṭhimā heṭṭhimā samāpatti tatrupapattiyeva hoti. Tatheva taṃ hotīti idaṃ ekaṃsena tatheva hoti. Cetopariyañāṇavasena ñātañhi aññathābhāvī nāma natthi. Sesaṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Dassanasamāpattidesanāvaṇṇanā



“关于指示的分类”是指指示的内容。 现在，将展示这四种，尊者如此说。 “由于因缘而开始说”是指因缘而来、因缘而去、因缘而存在，便说“这将会发生”。
在这里有一个故事——有位国王手握三颗珍珠，问他的顾问：“我手中有什么，老师？” 他四处张望。 在那时，有一只马蜂飞来，心想“我要抓住那只马蜂”，但在抓取时，马蜂逃走了。 于是他因马蜂的逃走而说：“珍珠啊，伟大的国王。” 珍珠倒是有，但有多少颗呢？ 他再次观察因缘。 然后不远处，一只公鸡发出三声叫声。 于是，婆罗门说：“三颗啊，伟大的国王。” 就这样，有些人因缘而说。 以此类推，关于存在与状态的因缘也应如此理解。
“非人”是指魔鬼、妖怪等。 “天神”是指四大天王等。 “听到声音”是指在他人谈论时听到的声音。 “思维的波动声”是指因思维波动而产生的声音，像是思维者在发出声音。 “听到”是指听到那个声音。 “当思维出现时，那个声音产生，因此说‘你的心也是如此’。” 心的造作是指已被清晰地设定的心的造作。 “将思维思考”是指将要思考、将要进行的意思。 了解时是通过到来而知晓，部分地了解，透过内心的定境观察而知晓。 通过到来而知晓是指在进行色界的修行时，依照这种方式，便会产生初禅……或至第四禅，或八种定境的出生。 部分地了解是指在进行静止与内观的修行时，依照这种方式，便会产生见道、入道、无学道的出生。 透过内心的定境观察而知晓是指依照这种方式，这个心的造作被清晰地设定，便会思考出这个思维。 从这里出发，可能会有损失的定境，或是稳定的定境，或是特殊的定境，或是解脱的定境而产生。
在这里，凡夫仅能了解凡夫的心，而无法了解圣者的心。 圣者中，较低的也无法了解更高的心，而更高的却能了解较低的心。 在这些中，已入道者能进入见道的果位。 初果者、二果者、阿罗汉，能进入阿罗汉果位。 较高的并不进入较低的果位。 因为较低的果位仅能在此处出生。 如是说，便是如此。 依照心的了解，没有其他不同的存在。 其余的应依照前述的方式理解。
“关于见的定境的教导”是指关于见的定境的阐述。

149.Ātappamanvāyātiādi brahmajāle vitthāritameva. Ayaṃ panettha saṅkhepo, ātappanti vīriyaṃ. Tadeva padahitabbato padhānaṃ. Anuyuñjitabbato anuyogo.Appamādanti satiavippavāsaṃ. Sammāmanasikāranti anicce aniccantiādivasena pavattaṃ upāyamanasikāraṃ. Cetosamādhinti paṭhamajjhānasamādhiṃ. Ayaṃ paṭhamā dassanasamāpattīti ayaṃ dvattiṃ sākāraṃ paṭikūlato manasikatvā paṭikūladassanavasena uppāditā paṭhamajjhānasamāpatti paṭhamā dassanasamāpatti nāma, sace pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā sotāpanno hoti, ayaṃ nippariyāyeneva paṭhamā dassanasamāpatti.

Atikkamma cāti atikkamitvā ca. Chavimaṃsalohitanti chaviñca maṃsañca lohitañca. Aṭṭhiṃ paccavekkhatīti aṭṭhi aṭṭhīti paccavekkhati. Aṭṭhi aṭṭhīti paccavekkhitvā uppāditā aṭṭhiārammaṇā dibbacakkhupādakajjhānasamāpatti dutiyā dassanasamāpatti nāma. Sace pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā sakadāgāmimaggaṃ nibbatteti. Ayaṃ nippariyāyena dutiyā dassanasamāpatti. Kāḷavallavāsī sumatthero pana ‘‘yāva tatiyamaggā vaṭṭatī’’ti āha.

Viññāṇasotanti viññāṇameva. Ubhayato abbocchinnanti dvīhipi bhāgehi acchinnaṃ. Idha loke patiṭṭhitañcāti chandarāgavasena imasmiñca loke patiṭṭhitaṃ. Dutiyapadepi eseva nayo. Kammaṃ vā kammato upagacchantaṃ idha loke patiṭṭhitaṃ nāma. Kammabhavaṃ ākaḍḍhantaṃ paraloke patiṭṭhitaṃ nāma. Iminā kiṃ kathitaṃ? Sekkhaputhujjanānaṃ cetopariyañāṇaṃ kathitaṃ. Sekkhaputhujjanānañhi cetopariyañāṇaṃ tatiyā dassanasamāpatti nāma.

Idha loke appatiṭṭhitañcāti nicchandarāgattā idhaloke ca appatiṭṭhitaṃ. Dutiyapadepi eseva nayo. Kammaṃ vā kammato na upagacchantaṃ idha loke appatiṭṭhitaṃ nāma. Kammabhavaṃ anākaḍḍhantaṃ paraloke appatiṭṭhitaṃ nāma. Iminā kiṃ kathitaṃ? Khīṇāsavassa cetopariyañāṇaṃ kathitaṃ. Khīṇāsavassa hi cetopariyañāṇaṃ catutthā dassanasamāpatti nāma.

Apica dvattiṃsākāre āraddhavipassanāpi paṭhamā dassanasamāpatti. Aṭṭhiārammaṇe āraddhavipassanā dutiyā dassanasamāpatti. Sekkhaputhujjanānaṃ cetopariyañāṇaṃ khīṇāsavassa cetopariyañāṇanti idaṃ padadvayaṃ niccalameva. Aparo nayo paṭhamajjhānaṃ paṭhamā dassanasamāpatti . Dutiyajjhānaṃ dutiyā. Tatiyajjhānaṃ tatiyā. Catutthajjhānaṃ catutthā dassanasamāpatti. Tathā paṭhamamaggo paṭhamā dassanasamāpatti. Dutiyamaggo dutiyā. Tatiyamaggo tatiyā. Catutthamaggo catutthā dassanasamāpattīti. Sesamettha purimanayeneva yojetabbaṃ.

Puggalapaṇṇattidesanāvaṇṇanā

150.Puggalapaṇṇattīsūti lokavohāravasena ‘‘satto puggalo naro poso’’ti evaṃ paññāpetabbāsu lokapaññattīsu. Buddhānañhi dve kathā sammutikathā, paramatthakathāti poṭṭhapādasutte (dī. ni. aṭṭha. 

“关于指示的分类”是指指示的内容。 现在，将展示这四种，尊者如此说。 “因缘而开始说”是指根据因缘的到来、去往、存在而说“这将会发生”。
在这里有一个故事——有位国王手握三颗珍珠，问他的顾问：“我手中有什么，老师？” 他四处张望。 在那时，有一只马蜂飞来，心想“我要抓住那只马蜂”，但在抓取时，马蜂逃走了。 于是他因马蜂的逃走而说：“珍珠啊，伟大的国王。” 珍珠倒是有，但有多少颗呢？ 他再次观察因缘。 然后不远处，一只公鸡发出三声叫声。 于是，婆罗门说：“三颗啊，伟大的国王。” 就这样，有些人因缘而说。 以此类推，关于存在与状态的因缘也应如此理解。
“非人”是指魔鬼、妖怪等。 “天神”是指四大天王等。 “听到声音”是指在他人谈论时听到的声音。 “思维的波动声”是指因思维波动而产生的声音，像是思维者在发出声音。 “听到”是指听到那个声音。 “当思维出现时，那个声音产生，因此说‘你的心也是如此’。” 心的造作是指已被清晰地设定的心的造作。 “将思维思考”是指将要思考、将要进行的意思。 了解时是通过到来而知晓，部分地了解，透过内心的定境观察而知晓。 通过到来而知晓是指在进行**的修行时，依照这种方式，便会产生初禅……或至第四禅，或八种定境的出生。 部分地了解是指在进行静止与内观的修行时，依照这种方式，便会产生见道、入道、无学道的出生。 透过内心的定境观察而知晓是指依照这种方式，这个心的造作被清晰地设定，便会思考出这个思维。 从这里出发，可能会有损失的定境，或是稳定的定境，或是特殊的定境，或是解脱的定境而产生。
在这里，凡夫仅能了解凡夫的心，而无法了解圣者的心。 圣者中，较低的也无法了解更高的心，而更高的却能了解较低的心。 在这些中，已入道者能进入见道的果位。 初果者、二果者、阿罗汉，能进入阿罗汉果位。 较高的并不进入较低的果位。 因为较低的果位仅能在此处出生。 如是说，便是如此。 依照心的了解，没有其他不同的存在。 其余的应依照前述的方式理解。
“关于见的定境的教导”是指关于见的定境的阐述。

1.439-443) vitthāritā.

Tattha puggalapaṇṇattīsūti ayaṃ sammutikathā. Idāni ye puggale paññapento puggalapaṇṇattīsu bhagavā anuttaro hoti, te dassento sattime bhante puggalā. Ubhatobhāgavimuttotiādimāha. Tattha ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto, arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattānaṃ, catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattappattaanāgāmino ca vasena pañcavidho hoti.

Pāḷi panettha ‘‘katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto? Idhekacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’ti (dhātu. 24) evaṃ aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā. Paññāya vimuttoti paññāvimutto. So sukkhavipassako ca, catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti imesaṃ vasena pañcavidhova hoti.

Pāḷi panettha aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva āgatā. Yathāha ‘‘na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto’’ti (dhātu. 25).

Phuṭṭhantaṃ sacchi karotīti kāyasakkhi. So jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikaroti, so sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hotīti veditabbo. Tenevāha ‘‘idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī’’ti (dhātu. 26).

Diṭṭhantaṃ pattoti diṭṭhippatto. Tatridaṃ saṅkhepalakkhaṇaṃ, dukkhā saṅkhārā sukho nirodhoti ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ passitaṃ paññāyāti diṭṭhippatto. Vitthārato panesopi kāyasakkhi viya chabbidho hoti. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto’’ti (dhātu. 27).


在这里，“关于人”的指示是指共识的教义。 现在，尊者在阐述那些被称为“人”的人时，是无与伦比的，故而说：“有七种，尊者。” “双重解脱”是指以两种方式解脱，依靠无色定而从色身中解脱，依靠路径而从名身中解脱。 他从四种无色定中一一出离，观察因缘，达到阿罗汉果的，依此方式为五种。
在这里，巴利文中提到：“什么人是双重解脱的？ 有些人依靠八种解脱，身体上触及而住，因见到智慧而使得烦恼消灭。” 这便是依靠八种解脱的缘故而到达的。 “依智慧解脱”是指智慧解脱。 他也是干涸的内观者，经过四种禅定而出离，获得阿罗汉果，依此方式为五种。
在这里，巴利文中提到的八种解脱是以排斥的方式而到达的。 如所说：“他并非依靠八种解脱，身体上触及而住。 因见到智慧而使得烦恼消灭。 这称为智慧解脱的人。”
“被触及而真实存在”是指身体的真实。 他首先触及禅定的触感，随后真实地体验涅槃，故应理解为从初果到阿罗汉果的六种。 因此说：“在这里，有些人依靠八种解脱，身体上触及而住，因见到智慧而使得某些烦恼消灭。 这称为身体真实的人。”
“已见到的获得”是指见到的获得。 在这里有简要的特征，痛苦的因缘、因缘的消灭被知晓，已见到、已知、已真实体验、已观察到，故称为见到的获得。 从广义上说，亦如身体真实的那样，故应理解为六种。 因此说：“在这里，有些人如实地知晓这个痛苦……等……这条通向痛苦消灭的道路如实地知晓，正如如来所宣说的法则，因见到智慧而使得某些烦恼消灭。 这称为见到的获得的人。”


Saddhāya vimuttoti saddhāvimutto. Sopi vuttanayeneva chabbidho hoti. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti no ca kho yathā diṭṭhippattassa. Ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto’’ti (dhātu. 28). Etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya, okappentassa viya, adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti. Diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti, evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana atinisitena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavataraṃ vāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā paññāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā.

Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Dhammoti paññā, paññāpubbaṅgamaṃ maggaṃ bhāvetīti attho. Saddhānusārimhipi eseva nayo, ubhopete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. Vuttampi cetaṃ ‘‘yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī’’ti.

Tathā ‘‘yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti , saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī’’ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panesā ubhatobhāgavimuttādikathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre vuttā. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

Padhānadesanāvaṇṇanā

151.Padhānesūti idha padahanavasena ‘‘satta bojjhaṅgā padhānā’’ti vuttā. Tesaṃ vitthārakathā mahāsatipaṭṭhāne vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

Paṭipadādesanāvaṇṇanā



信仰解脱是指信仰解脱。 他也是以相同的方式被分为六种。 因此说：“在这里，有些人如实地知晓这个痛苦……等……这条通向痛苦消灭的道路如实地知晓，正如如来所宣说的法则，因见到智慧而使得某些烦恼消灭。 这称为信仰解脱的人。” 在这些中，信仰解脱者在过去的路径上，像相信者一样，像接受者一样，也像放下者一样，烦恼的消灭发生。 见到者在过去的路径上，智慧如刀般敏锐、清晰、勇敢地流转。 因此，正如用锋利的刀割香蕉时，切口不会失去，刀不会迅速流转，声音会响亮，强大的努力是应当做到的，这便是信仰解脱者在过去路径上的修行。 而如同用钝刀割香蕉时，切口会失去，刀会迅速流转，声音不会响亮，强大的努力的工作不会发生，这便是智慧解脱者在过去路径上的修行。
“思维法则”是指遵循法则。 法则是智慧，智慧是前导的路径，故意修行。 信仰的遵循也是如此，这两者都是在入道果位上。 也曾说过：“对于那位以入道果的真实体验为起点的人，智慧根强大，智慧引导着他修行高贵的道路。 这称为遵循法则的人。”
同样地：“对于那位以入道果的真实体验为起点的人，信仰根强大，信仰引导着他修行高贵的道路。 这称为遵循信仰的人。” 这里是一个概要，广泛来说，关于双重解脱等的教义已在《净化道》中关于智慧的修行中阐述。 因此，按照那里所说的来理解。 其余的应依照前述的方式理解。
“关于努力的教导”是指在这里以努力的方式说“七种觉支是努力”。 这些的详细阐述应依照《大念处经》中所说的理解。 其余的也应依照前述的方式理解。
“关于修行的教导”

152.Dukkhapaṭipadādīsu ayaṃ vitthāranayo – ‘‘tattha katamā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Dukkhena kasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Dukkhena kasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā’’ti (vibha. 801). Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vutto. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

Bhassasamācārādivaṇṇanā



关于痛苦的修行等，这里有详细的阐述：“那么，什么是痛苦的修行，依赖于迟钝的智慧？ 对于痛苦的微小，能引发定境的智慧，虽然对那地方是迟钝的，能知晓的智慧……等……无误的法的考察，正念的见解，这称为痛苦的修行，依赖于迟钝的智慧。” “那么，什么是痛苦的修行，依赖于迅速的智慧？ 对于痛苦的微小，能引发定境的智慧，虽然对那地方是迅速的，能知晓的智慧……等……正念的见解，这称为痛苦的修行，依赖于迅速的智慧。” “那么，什么是快乐的修行，依赖于迟钝的智慧？ 对于无所事事的微小，能引发定境的智慧，虽然对那地方是迟钝的，能知晓的智慧……等……正念的见解，这称为快乐的修行，依赖于迟钝的智慧。” “那么，什么是快乐的修行，依赖于迅速的智慧？ 对于无所事事的微小，能引发定境的智慧，虽然对那地方是迅速的，能知晓的智慧……等……正念的见解，这称为快乐的修行，依赖于迅速的智慧。” 这是一个概要，详细的阐述已在《净化道》中提到。 其余的也应依照前述的方式理解。

153.Na ceva musāvādūpasañhitanti bhassasamācāre ṭhitopi kathāmaggaṃ anupacchinditvā kathentopi idhekacco bhikkhu na ceva musāvādūpasañhitaṃ bhāsati. Aṭṭha anariyavohāre vajjetvā aṭṭha ariyavohārayuttameva bhāsati. Naca vebhūtiyanti bhassasamācāre ṭhitopi bhedakaravācaṃ na bhāsati. Na ca pesuṇiyanti tassāyevetaṃ vevacanaṃ. Vebhūtiyavācā hi piyabhāvassa suññakaraṇato ‘‘pesuṇiya’’nti vuccati. Nāmamevassā etanti mahāsīvatthero avoca. Na ca sārambhajanti sārambhajā ca yā vācā, tañca na bhāsati. ‘‘Tvaṃ dussīlo’’ti vutte, ‘‘tvaṃ dussīlo tavācariyo dussīlo’’ti vā, ‘‘tuyhaṃ āpattī’’ti vutte, ‘‘ahaṃ piṇḍāya caritvā pāṭaliputtaṃ gato’’tiādinā nayena bahiddhā vikkhepakathāpavattaṃ vā karaṇuttariyavācaṃ na bhāsati. Jayāpekkhoti jayapurekkhāro hutvā, yathā hatthako sakyaputto titthiyā nāma dhammenapi adhammenapi jetabbāti saccālikaṃ yaṃkiñci bhāsati, evaṃ jayāpekkho jayapurekkhāro hutvā na bhāsatīti attho. Mantā mantā ca vācaṃ bhāsatīti ettha mantāti vuccati paññā, mantāya paññāya. Puna mantāti upaparikkhitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti, bhassasamācāre ṭhito divasabhāgampi kathento paññāya upaparikkhitvā yuttakathameva kathetīti. Nidhānavatinti hadayepi nidahitabbayuttaṃ. Kālenāti yuttapattakālena.

Evaṃ bhāsitā hi vācā amusā ceva hoti apisuṇā ca apharusā ca asaṭhā ca asamphappalāpā ca. Evarūpā ca ayaṃ vācā catusaccanissitātipi sikkhattayanissitātipi dasakathāvatthunissitātipi terasadhutaṅganissitātipi sattattiṃsabodhipakkhiyadhammanissitātipi magganissitātipi vuccati. Tenāha etadānuttariyaṃ, bhante, bhassasamācāreti taṃ purimanayeneva yojetabbaṃ.

Sacco cassa saddho cāti sīlācāre ṭhito bhikkhu sacco ca bhaveyya saccakatho saddho ca saddhāsampanno. Nanu heṭṭhā saccaṃ kathitameva, idha kasmā puna vuttanti? Heṭṭhā vācāsaccaṃ kathitaṃ. Sīlācāre ṭhito pana bhikkhu antamaso hasanakathāyapi musāvādaṃ na karotīti dassetuṃ idha vuttaṃ. Idāni so dhammena samena jīvitaṃ kappetīti dassanatthaṃ na ca kuhakotiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘kuhako’’tiādīni brahmajāle vitthāritāni.

Indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññūti chasu indriyesu guttadvāro bhojanepi pamāṇaññū. Samakārīti samacārī, kāyena vācāya manasā ca kāyavaṅkādīni pahāya samaṃ caratīti attho. Jāgariyānuyogamanuyuttoti rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā ‘‘divasaṃ caṅkamena nisajjāyā’’ti vuttanayeneva jāgariyānuyogaṃ yuttappayutto viharati. Atanditoti nittandī kāyālasiyavirahito. Āraddhavīriyoti kāyikavīriyenāpi āraddhavīriyo hoti, gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārabbhavatthuvasena ekavihārī. Cetasikavīriyenāpi āraddhavīriyo hoti, kilesasaṅgaṇikaṃ pahāya vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekavihārī. Api ca yathā tathā kilesuppattiṃ nivārento cetasikavīriyena āraddhavīriyo hoti. Jhāyīti ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānavasena jhāyī. Satimāti cirakatādianussaraṇasamatthāya satiyā samannāgato.



以下是巴利文的完整直译：
153. 不说谎话：即便处于言行中，即便在交谈过程中未中断，有些比丘不说与谎言相连的话。舍弃八种非圣语，只说八种圣语。不说破坏性语言：即便处于言行中，也不说破坏性言语。不说恶意语：这正是它的另一种说法。破坏性语言因为会使喜爱变空，所以称为"恶意语"。大长老希跋多说，这就是它的名称。不说攻击性语言：不说攻击性的语言。当被说"你是无戒的"时，或"你的老师是无戒的"，或被说"你有过失"时，不说诸如"我去化缘后到了巴特利补罗"等方式的外部离题或炫耀性语言。为了胜利而说：如同释迦族的哈特卡，异教徒为了在正法或非正法中获胜，随意说任何虚假的话，他不会为了胜利而说。说话要有智慧：这里的"智慧"被称为智慧，以智慧。再次思考。这是说，即便在言行中停留一整天说话，也要以智慧思考后再说恰当的话。保持沉默：即便在心中也要保持应该保持沉默的状态。在适当的时机：在恰当的时间。
这样说的语言不仅不是谎言，而且不是恶意的、不粗鲁的、不诡诈的、不是无意义的闲谈。这种语言可以说是依靠四圣谛、三学、十种说话主题、十三头陀支、三十七菩提分法、修行道而说的。因此他说："尊者，这是言行的无上境界。"应该按照之前的方式来理解。
他诚实且值得信赖：比丘站在道德行为中，应该是诚实的，说真实的话，值得信赖，充满信念。不是已经在下文中谈论过真实吗？为什么又再次提及？下文谈论的是语言的真实性。但是要表明，站在道德行为中的比丘，即使在开玩笑的谈话中也不会说谎。现在要展示他以正法正道生活，所以说"不是骗子"等。在《梵网经》中已详细阐述了"骗子"等词。
在诸根门上保持警惕，在饮食上知足：在六根门上保持警惕，在饮食上也知道适度。行为一致：即身、语、意行为一致，舍弃身体的偏差等。专注于警觉：将昼夜分为六个部分，如之前所说的"白天在经行和静坐中"，专注于警觉。不懈怠：没有懒惰，没有身体上的懒散。精进：无论是身体上还是心灵上都充满精进，舍弃群体聚会，在四种姿势中以八种修行为一个住处。在心灵上也充满精进，舍弃烦恼的聚会，以八种禅定为一个住处。无论如何，通过阻止烦恼的生起，在心灵上充满精进。禅修：通过对目标的特征进行深入思考而禅修。有正念：具备能够长久回忆的正念。


Kalyāṇapaṭibhānoti vākkaraṇasampanno ceva hoti paṭibhānasampanno ca. Yuttapaṭibhāno kho pana hoti no muttapaṭibhāno. Sīlasamācārasmiñhi ṭhitabhikkhu muttapaṭibhāno na hoti, yuttapaṭibhāno pana hoti vaṅgīsatthero viya. Gatimāti gamanasamatthāya paññāya samannāgato. Dhitimāti dhāraṇasamatthāya paññāya samannāgato. Matimāti ettha pana matīti paññāya nāmameva, tasmā paññavāti attho. Iti tīhipi imehi padehi paññāva kathitā. Tattha heṭṭhā samaṇadhammakaraṇavīriyaṃ kathitaṃ, idha buddhavacanagaṇhanavīriyaṃ. Tathā heṭṭhā vipassanāpaññā kathitā, idha buddhavacanagaṇhanapaññā. Na ca kāmesu giddhoti vatthukāmakilesakāmesu agiddho. Sato ca nipako cāti abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satiyā ceva ñāṇena ca samannāgato caratīti attho. Nepakkanti paññā, tāya samannāgatattā nipakoti vutto. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

Anusāsanavidhādivaṇṇanā

154.Paccattaṃ yoniso manasikārāti attano upāyamanasikārena. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānoti yathā mayā anusiṭṭhaṃ anusāsanī dinnā, tathā paṭipajjamāno. Tiṇṇaṃsaṃyojanānaṃ parikkhayātiādi vuttatthameva. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

155.Parapuggalavimuttiñāṇeti sotāpannādīnaṃ parapuggalānaṃ tena tena maggena kilesavimuttiñāṇe. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

156.Amutrāsiṃ evaṃnāmoti eko pubbenivāsaṃ anussaranto nāmagottaṃ pariyādiyamāno gacchati. Eko suddhakhandheyeva anussarati, eko hi sakkoti, eko na sakkoti. Tattha yo sakkoti, tassa vasena aggahetvā asakkontassa vasena gahitaṃ. Asakkonto pana kiṃ karoti? Suddhakhandheyeva anussaranto gantvā anekajātisatasahassamatthake ṭhatvā nāmagottaṃ pariyādiyamāno otarati. Taṃ dassento evaṃnāmotiādimāha . So evamāhāti so diṭṭhigatiko evamāha. Tattha kiñcāpi sassatoti vatvā ‘‘te ca sattā saṃsarantī’’ti vadantassa vacanaṃ pubbāparaviruddhaṃ hoti. Diṭṭhigatikattā panesa etaṃ na sallakkhesi. Diṭṭhigatikassa hi ṭhānaṃ vā niyamo vā natthi. Imaṃ gahetvā imaṃ vissajjeti, imaṃ vissajjetvā imaṃ gaṇhātīti brahmajāle vitthāritamevetaṃ. Ayaṃ tatiyo sassatavādoti thero lābhisseva vasena tayo sassatavāde āha. Bhagavatā pana takkīvādampi gahetvā brahmajāle cattāro vuttā. Etesaṃ pana tiṇṇaṃ vādānaṃ vitthārakathā brahmajāle (dī. ni. aṭṭha. 1.30) vuttanayeneva veditabbā. Sesamidhāpi purimanayeneva vitthāretabbaṃ.

157.Gaṇanāya vāti piṇḍagaṇanāya. Saṅkhānenāti acchiddakavasena manogaṇanāya. Ubhayathāpi piṇḍagaṇanameva dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti, vassānaṃ satavasena sahassavasena satasahassavasena koṭivasena piṇḍaṃ katvāpi ettakāni vassasatānīti vā ettakā vassakoṭiyoti vā evaṃ saṅkhātuṃ na sakkā. Tumhe pana attano dasannaṃ pāramīnaṃ pūritattā sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā yasmā vo anāvaraṇañāṇaṃ sūraṃ vahati. Tasmā desanāñāṇakusalataṃ purakkhatvā vassagaṇanāyapi pariyantikaṃ katvā kappagaṇanāyapi paricchinditvā ettakanti dassethāti dīpeti. Pāḷiyattho panettha vuttanayoyeva. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.



Kalyāṇapaṭibhānoti，良善的言辞，既具备言辞的能力，也具备辩才的能力。然而，真正的辩才是合乎道理的，而非无拘无束的。站在道德行为中的比丘，虽不具备无拘无束的辩才，但却具备合乎道理的辩才，正如长老旺吉萨。关于“行”的意义，指的是具备行动的智慧。关于“持”的意义，指的是具备保持的智慧。关于“意”的意义，这里“意”仅仅是智慧的名称，因此可理解为智慧。由此，这三种词汇都是在谈论智慧。在这里，前文提到的是修行者的精进，这里则是佛陀的教诲。前文提到的是内观的智慧，这里则是佛陀教诲的智慧。并且对欲望不贪恋：对物质的欲望和烦恼不贪恋。具备正念与敏锐：在七个地方，如精进、退步等，具备正念和智慧的状态。由于具备智慧而不偏离，因此被称为敏锐。其余部分仍需按照之前的方式理解。
154. 依靠自己的思维：通过自己的方法来思维。正如我所教导的那样，依照教导来行走。关于“三种羁绊的消除”的意义，已如所述。其余部分仍需按照之前的方式理解。
155. 他人的解脱智慧：这是指通过各自的道，获得如入流者等的他人解脱的智慧。其余部分仍需按照之前的方式理解。
156. “我曾如是”：有一个人在回忆过去的生死时，围绕着名字和种姓而行走。有一个人能记住，有一个人不能记住。那里，能记住的人，依据他的能力，不能记住的人则是依据他的能力。不能记住的人又做什么呢？他在记住纯粹的部分时，走到无数的生死轮回中，围绕着名字和种姓而下沉。为了说明这一点，他说“我曾如是”等等。他如此说，是因为他有见解。那里即使说“是永恒的”，而说“众生在轮回”，这句话与前后相悖。而由于有见解，他对此并不察觉。因为有见解的人是没有固定的立场或限制的。抓住这个放弃那个，放弃这个抓住那个，这在《梵网经》中已有详细阐述。长老以此为基础，提出了三种永恒论。佛陀也接受了推理论，并在《梵网经》中提到过四种。关于这三种观点的详细讨论，在《梵网经》中（《大智度论》卷一，30）也有说明。其余部分仍需按照之前的方式详细阐述。
157. “关于计数”：是指对团体的计数。按数量而言，是指以不间断的方式进行心灵的计数。无论哪种方式，都展示了团体的计数。这是说，按年计数时，按百计数、千计数、万计数，想要如此计数是不可行的。然而你们由于具备十种波罗蜜的圆满，具备全知的智慧，因此你们拥有无障碍的智慧。因此，强调教义的智慧，围绕着年数的计数，以及在适当的范围内进行计数，来说明这一点。巴利文的意义在于此。其余部分仍需按照之前的方式理解。

158.Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇeti bhante yāpi ayaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhivasena ñāṇadesanā, sāpi tumhākaṃyeva anuttarā. Atītabuddhāpi evameva desesuṃ. Anāgatāpi evameva desessanti. Tumhe tesaṃ atītānāgatabuddhānaṃ ñāṇena saṃsanditvāva desayittha. ‘‘Imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ bhante bhagavatī’’ti dīpeti. Pāḷiyattho panettha vitthāritoyeva.

159.Sāsavā saupadhikāti sadosā saupārambhā. No ariyāti vuccatīti ariyiddhīti na vuccati. Anāsavā anupadhikāti niddosā anupārambhā. Ariyāti vuccatīti ariyiddhīti vuccati. Appaṭikūlasaññītattha viharatīti kathaṃ appaṭikūlasaññī tattha viharatīti? Paṭikūle satte mettaṃ pharati, saṅkhāre dhātusaññaṃ upasaṃharati. Yathāha ‘‘kathaṃ paṭikūle appaṭikūlasaññī viharati (paṭi. ma. 3.97)? Aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ mettāya vā pharati, dhātuto vā upasaṃharatī’’ti. Paṭikūlasaññī tattha viharatīti appaṭikūle satte asubhasaññaṃ pharati, saṅkhāre aniccasaññaṃ upasaṃharati. Yathāha ‘‘kathaṃ appaṭikūle paṭikūlasaññī viharati? Iṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ asubhāya vā pharati, aniccato vā upasaṃharatī’’ti. Evaṃ sesapadesupi attho veditabbo.

Upekkhako tattha viharatīti iṭṭhe arajjanto aniṭṭhe adussanto yathā aññe asamapekkhanena mohaṃ uppādenti, evaṃ anuppādento chasu ārammaṇesu chaḷaṅgupekkhāya upekkhako viharati. Etadānuttariyaṃ, bhante, iddhividhāsūti, bhante, yā ayaṃ dvīsu iddhīsu evaṃdesanā, etadānuttariyaṃ. Taṃ bhagavāti taṃ desanaṃ bhagavā asesaṃ sakalaṃ abhijānāti. Taṃ bhagavatoti taṃ desanaṃ bhagavato asesaṃ abhijānato. Uttari abhiññeyyaṃ natthīti uttari abhijānitabbaṃ natthi. Ayaṃ nāma ito añño dhammo vā puggalo vā yaṃ bhagavā na jānāti idaṃ natthi. Yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vāti yaṃ tumhehi anabhiññātaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā abhijānanto bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, adhikatarapañño bhaveyya. Yadidaṃ iddhividhāsūti ettha yadidanti nipātamattaṃ. Iddhividhāsu bhagavatā uttaritaro natthi. Atītabuddhāpi hi imā dve iddhiyo desesuṃ, anāgatāpi imāva desessanti. Tumhepi tesaṃ ñāṇena saṃsanditvā imāva desayittha. Iti bhagavā iddhividhāsu anuttaroti dassento ‘‘imināpi kāraṇena evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavatī’’ti dīpeti. Ettāvatā ye dhammasenāpati divāṭṭhāne nisīditvā soḷasa aparampariyadhamme sammasi, teva dassitā honti.

Aññathāsatthuguṇadassanādivaṇṇanā



158. 这是无上的，尊者，众生的生死智慧。尊者，这种众生的生死再生的智慧教导，也是你们的无上智慧。过去的佛也是如此教导。未来的佛也将如此教导。你们仅仅通过与这些过去和未来的佛的智慧相结合，便可以进行教导。“因而，我以此因缘，尊者，我是佛陀的信徒。”巴利文的意义在此已详尽阐述。
159. 有漏的、有分别的：是有缺陷的，是有开始的。不是圣者：因此不称为圣者的力量。无漏的、无分别的：是无缺陷的，是无开始的。称为圣者：因此称为圣者的力量。如何在此处保持不对立的认知？在对立的众生上，慈心遍布，收摄因缘与元素的认知。正如所说：“如何在对立中保持不对立的认知？”在可爱的对象上，慈心遍布，依元素的无常而收摄。正如所说：“如何在可爱的对象上保持对立的认知？”在可爱的对象上，遍布不净的认知，收摄无常的认知。正如所说：“如何在可爱的对象上保持对立的认知？”因此，其余部分的意义也应如此理解。
保持平等心在此处：在可爱的对象上不执着，在不可爱的对象上不妨碍，正如其他人因不平等而生起无明，然而他不生起，在六种对象上以六种平等心保持平等心。尊者，这是无上的，关于神通的教导：尊者，这两种神通的教导，确实是无上的。那位佛陀，完全了解那教导。那位佛陀，完全明了那教导。没有更高的可知之物：没有更高的可知之物。此处没有其他法或人，佛陀不知道的，确实不存在。若有他人，若有其他的修行者或婆罗门，若你们未曾了解的，若他人了解，那么他将更具智慧，或更具才智。这里的“神通的教导”是指此处的教导。关于神通的教导，佛陀没有更高的。过去的佛确实曾如此教导这两种神通，未来的佛也将如此教导。你们也仅仅通过与这些智慧相结合，进行这样的教导。由此，佛陀显示在神通上是无上的，因而说“因而，我以此因缘，尊者，我是佛陀的信徒。”至此，法的将军在白天坐着，观察十六种无上法，便显现出来。
关于其他的功德与意义的讨论。

160. Idāni aparenapi ākārena bhagavato guṇe dassento yaṃ taṃ bhantetiādimāha. Tattha saddhena kulaputtenāti saddhā kulaputtā nāma atītānāgatapaccuppannā bodhisattā. Tasmā yaṃ sabbaññubodhisattena pattabbanti vuttaṃ hoti. Kiṃ pana tena pattabbaṃ? Nava lokuttaradhammā. Āraddhavīriyenātiādīsu ‘‘vīriyaṃ thāmo’’tiādīni sabbāneva vīriyavevacanāni. Tattha āraddhavīriyenāti paggahitavīriyena. Thāmavatāti thāmasampannena thiravīriyena. Purisathāmenāti tena thāmavatā yaṃ purisathāmena pattabbanti vuttaṃ hoti. Anantarapadadvayepi eseva nayo. Purisadhorayhenāti yā asamadhurehi buddhehi vahitabbā dhurā, taṃ dhuraṃ vahanasamatthena mahāpurisena. Anuppattaṃ taṃ bhagavatāti taṃ sabbaṃ atītānāgatabuddhehi pattabbaṃ, sabbameva anuppattaṃ, bhagavato ekaguṇopi ūno natthīti dasseti. Kāmesu kāmasukhallikānuyoganti vatthukāmesu kāmasukhallikānuyogaṃ. Yathā aññe keṇiyajaṭilādayo samaṇabrāhmaṇā ‘‘ko jānāti paralokaṃ . Sukho imissā paribbājikāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso’’ti moḷibandhāhi paribbājikāhi paricārenti sampattaṃ sampattaṃ rūpādiārammaṇaṃ anubhavamānā kāmasukhamanuyuttā, na evamanuyuttoti dasseti.

Hīnanti lāmakaṃ. Gammanti gāmavāsīnaṃ dhammaṃ. Pothujjanikanti puthujjanehi sevitabbaṃ. Anariyanti na niddosaṃ. Na vā ariyehi sevitabbaṃ. Anatthasañhitanti anatthasaṃyuttaṃ. Attakilamathānuyoganti attano ātāpanaparitāpanānuyogaṃ. Dukkhanti dukkhayuttaṃ, dukkhamaṃ vā. Yathā eke samaṇabrāhmaṇā kāmasukhallikānuyogaṃ parivajjessāmāti kāyakilamathaṃ anudhāvanti, tato muñcissāmāti kāmasukhaṃ anudhāvanti, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana ubho ete ante vajjetvā yā sā ‘‘atthi, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī’’ti evaṃ vuttā sammāpaṭipatti, tameva paṭipanno. Tasmā ‘‘na ca attakilamathānuyoga’’ntiādimāha.

Ābhicetasikānanti abhicetasikānaṃ, kāmāvacaracittāni atikkamitvā ṭhitānanti attho. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihārānaṃ. Poṭṭhapādasuttantasmiñhi sappītikadutiyajjhānaphalasamāpatti kathitā (dī. ni. 1.432). Pāsādikasuttante saha maggena vipassanāpādakajjhānaṃ. Dasuttarasuttante catutthajjhānikaphalasamāpatti. Imasmiṃ sampasādanīye diṭṭhadhammasukhavihārajjhānāni kathitāni. Nikāmalābhīti yathākāmalābhī. Akicchalābhīti adukkhalābhī. Akasiralābhīti vipulalābhī.

Anuyogadānappakāravaṇṇanā



160. 现在，以另一种方式显示佛陀的功德，正如尊者所说。这里的“凭信心的贵族子”是指具信心的贵族子，乃至于过去、未来和现在的菩萨。因此，所说的“由全知的菩萨所获得”便是如此。那获得的是什么呢？是新的出世法。关于“精进”的意义，诸如“精进是坚定的”等，都是关于精进的说法。这里的“精进”是指坚定的精进。关于“坚固”的意义，指的是具备坚定的精进。关于“人”的意义，所说的“由坚固的勇士所获得”便是如此。关于“无间的两种法”，也是如此。关于“人力的重担”，是指应由有能力的伟人来承担那些艰难的重担。那被佛陀所获得的，指的是所有过去和未来的佛所获得的，所有的都未曾获得，佛陀的任何一项功德也没有缺失。关于欲望中的欲乐，指的是对物质欲望的追求。正如其他的苦行者，像苦行者、苦行者等，问道：“谁知道来世？这位乞士的柔软的身体，与他人身体的接触”，这些乞士在享受物质的快乐时，便与可感知的对象相结合，而不再追求物质的快乐，显示出并非如此的追求。
低劣的：是指卑微的。村庄的：是指村民的法。普通的：是指普通人所应行的。非圣者的：是指没有缺陷的。也不应由圣者所行。无益的：是指与无益相连的。自我苦行的追求：是指对自身的极端折磨与苦行的追求。痛苦的：是指与痛苦相连的，或是痛苦的。正如一些苦行者，认为要避免物质的快乐，便追求身体的苦行，随后想要解脱物质的快乐，而佛陀并非如此。佛陀却在这两者之间，指出：“有，尊者，正中道是如来所证得的，能开眼的。”因此，所说的正道，便是他所行的。因此说“也不应追求自我苦行”。
关于“心系于欲”的，指的是超越欲界的心。关于“现法的快乐”，是指在此身中所安住的快乐。关于“普陀波达经”中，提到的第二禅的果位。关于“安乐经”中，提到的与道相应的内观禅。关于“十种超越经”中，提到的第四禅的果位。在此处，所提到的现法的快乐禅定。关于“如愿获得”，是指如愿以偿。关于“无苦获得”，是指无痛苦的获得。关于“无微小获得”，是指丰盛的获得。
关于修行的各种方式的讨论。

161.Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ āṇākhettaṃ visayakhettaṃ. Tattha jātikhettaṃ nāma dasasahassī lokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiṃ okkamanakāle nikkhamanakāle sambodhikāle dhammacakkappavattane āyusaṅkhārossajjane parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana āṇākhettaṃ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. Visayakhettassa pana parimāṇaṃ natthi, buddhānañhi ‘‘yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa’’nti (mahāni. 55) vacanato avisayo nāma natthi.

Imesu pana tīsu khettesu ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppañjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ abhidhammapiṭakaṃ. Tisso saṅgītiyo mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane ‘‘imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantī’’ti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.

Apubbaṃ acarimanti apure apacchā ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke ‘‘bodhiṃ apatvā na uṭṭhahissāmī’’ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ, tāva pubbeti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva khettapariggaho kato. Aññassa buddhassa uppattipi nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti, tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhāpi ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti. Dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Tipiṭakaantaradhānakathā

Tīṇi antaradhānāni nāma pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha pariyattīti tīṇi piṭakāni. Paṭivedhoti saccappaṭivedho. Paṭipattīti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti, esa bhikkhu puthujjanoti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyatti pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti.

Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so na jānāmīti āha. Tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsanditvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi, so ācikkhi, tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ jhānaṃ sampādesi, evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati, tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho , tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesupi sāsanaṃ ṭhitameva hoti.


161. 这里的“世间的领域”是指十万亿的世间领域。实际上有三种田地——种族田、教法田、领域田。这里的种族田是指十万亿的世间领域。它在如来母胎降生、出世、成道、转法轮、生命结束和涅槃时都在震动。教法田则是指无数的千世界。在这里，像《阿ṭṭhānāṭiya经》中的魔王、护法、宝物等，都是在这里运作的。领域田没有特定的范围，因为佛陀说：“只要有知识，就应当有所了解；只要有了解，就应当有知识；知识的范围内应当了解，了解的范围内应当有知识。”（《大念处经》55）因此，领域是没有特定的。
在这三种田地中，除了这个世界的其他世界，佛陀是会出现的，还是不会出现的，确实是存在的。三藏经典包括戒藏、经藏和论藏。三次法会是大迦叶的法会、耶舍的法会、摩羯陀的法会。这三次法会在这三藏经典中，佛陀的教导是“放弃这个世界，另有佛陀出现”，是否存在也是如此。
“非凡的出现”是指没有过去和未来的出现，或者在过去和未来中出现。这里说的是，从“若未成道，我就不会站起”，开始到母胎中的再生，直到再生的抓取，直到过去的出现是不能被知晓的。因为在菩萨再生时，十万亿的世界震动着进行田地的抓取。其他佛的出现也会被禁止。从涅槃开始，直到微小的元素也会存在，直到最后是不被知晓的。因为在元素中，佛也是存在的。因此，在这里，其他佛的出现会被禁止。在元素的涅槃时，其他佛的出现不会被禁止。
关于三种消失的讨论，称为教义的消失、证悟的消失和修行的消失。在这里，教义是指三藏经典。证悟是指对真理的证悟。修行是指修行的道路。在这里，证悟和修行是存在的，也可能不存在。在同一时间，证悟的僧众是很多的，这位僧人是普通人，指的是用手指展示的。在这个岛上，普通的僧人是绝对不存在的。修行的圆满者有时是很多，有时是少的。因此，证悟和修行是存在的，也可能不存在。为了维护教义的稳定，教义的标准是。智者听到这三藏经典，能够同时圆满。
正如我们的菩萨在阿拉的教义中，获得五种神通和七种定，问道无想处的定，他说不知道。然后去水边，获得特殊的结合，问道无想处的定，他告诉了我，话语一出，伟大的菩萨便完成了那个禅定，正如智慧的比丘听到教义后，能够圆满。因此，教义的存在是稳定的。当那时，第一部《阿毗达摩藏》消失了。那里，基础是完全消失的。接下来是法的集合，在那消失的情况下，其他两部经典的存在也是稳定的。


Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati, tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati, sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti, sabhiyapucchā āḷavakapucchā viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.

Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakkhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāyapi ṭhitāya ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Paṭisambhidāpattehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi. Chaḷabhiññehi vassasahassaṃ. Tevijjehi vassasahassaṃ. Sukkhavipassakehi vassasahassaṃ. Pātimokkhehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi. Pacchimakassa pana saccappaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.

Sāsanaantarahitavaṇṇanā

Tīṇi parinibbānāni nāma kilesaparinibbānaṃ khandhaparinibbānaṃ dhātuparinibbānanti. Tattha kilesaparinibbānaṃ bodhipallaṅke ahosi. Khandhaparinibbānaṃ kusinārāyaṃ. Dhātuparinibbānaṃ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti. Mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ. Tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātuyo na antarā nassissanti. Sabbadhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekagghanā hutvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjessanti.

Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti, tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā ‘‘ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka’’nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālā bhavissati. Dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu upacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti.

Yāva na evaṃ antaradhāyati, tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ nuppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā. Yathāha – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 

162. 在《经藏》消失时，从第一部《增支部》开始，直到《一千部》消失，接着是《相应部》从《轮回经》开始，直到《流转经》消失。接下来是《中部》从《根本法》开始，直到《长部》消失。即使有两个诗句的提问，也会消失，无法维持教法，像是关于“信心的提问”和“阿拉维卡的提问”。这些显然是在迦萨佛的时代，无法维持教法。
在这两部经典中，即使在《戒藏》中，教法仍然存在。在《围绕法的部分》中，即使在两方的分解中，仍然保持存在。在两方分解中，即使在《大纲》中保持存在。在《大纲》中，即使在《戒律》和出家、受戒中保持存在，教法仍然存在。标志是会消失的。关于白衣的修行者，从迦萨佛的时代开始，无法维持教法。凭借智慧的成就，维持了一千年。凭借六种神通的成就，维持了一千年。凭借三明的成就，维持了一千年。凭借清净的内观，维持了一千年。凭借《戒律》，维持了一千年。然而，最后的教法在真理的证悟和最后的戒律的破坏后，开始消失。因此，其他佛的出现不会被禁止。
关于教法消失的讨论，有三种涅槃，分别是烦恼的涅槃、五蕴的涅槃和元素的涅槃。在这里，烦恼的涅槃是在菩提坐上。五蕴的涅槃是在拘尸那城。元素的涅槃将在未来发生。因为在教法消失的过程中，在这个塔姆巴帕尼岛上，元素会聚集，前往伟大的圣地。在伟大的圣地中，前往王者的圣地。然后前往伟大的菩提坐。元素会前往伟大的菩提坐，无论是龙宫、天界还是梵天界，元素都会前往伟大的菩提坐。即使是微小的元素也不会消失。所有的元素会聚集在伟大的菩提坐，像是金色的块状物，汇聚成六种光芒。
它们会遍布十万亿的世间，随后十万亿的天神会聚集，彼此说：“今天，老师涅槃，今天教法消失，最后的见解现在是我们的。”除了不再有不还的阿那含者，其他的将无法保持。元素的光辉会升起，直到梵天界升起。即使微小的元素存在，也会形成一个网络。在元素的聚集中，教法会被切断。因此，显示出如此巨大的影响，教法的消失便是如此。
只要没有如此消失，便被称为最后的。在如此非凡的最后，将不会出现，这个地方不存在。为什么如此非凡的最后不会出现呢？因为没有惊讶。佛陀确实是令人惊讶的。正如所说：“在世间，单独的众生出现时，会出现令人惊讶的人。什么是单独的众生？就是如来、应供、正等觉者。”（《增支部》）

1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, anacchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti. Bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ, tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti. Aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā, tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti, vivādabhāvato ca. Bahūsu hi buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavāti vivadeyyuṃ. Tasmāpi evaṃ nuppajjanti. Api cetaṃ kāraṇaṃ milindaraññāpi puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha –

Bhante, nāgasena, bhāsitampi hetaṃ bhagavatā ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. Desayantā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiye dhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādappaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekasikkhā ekānusāsanī, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti. Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto, yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyosomattāya obhāsajāto bhaveyya, ovadamānā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ, tattha me kāraṇaṃ desehi, yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya’’nti.

Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya, kampeyya, nameyya, oṇameyya, vinameyya, vikireyya, vidhameyya, viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.

Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekapurise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya, atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṃ nāvaṃ abhirūheyya, api nu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyāti? Na hi, bhante, caleyya, kampeyya, nameyya, oṇameyya, vinameyya, vikireyya, vidhameyya, viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya osīdeyya udaketi. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.

Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā, so dhāto pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīkato anoṇamitadaṇḍajāto punadeva tāvatakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya, api nu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyāti? Na hi, bhante , sakiṃ bhuttova mareyyāti; evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī …pe… na ṭhānamupagaccheyyāti.


172. 如果两个或四个、八个或十六个同时出现，将不会令人惊讶。在一个寺院中，两个圣地的收益并不大。比丘众多时也不会令人惊讶，佛陀也会如此，因此不会出现。因为教法的特殊性。因为在此，若有一人讲解关于正念等法，其他人若再讲解，便会显得不惊讶。因此在讲解一个法时，讲解也会令人惊讶，因为有争论的存在。因为在许多佛陀出现时，许多老师的弟子会像我们的佛一样，优雅、声音甜美，富有功德，便会争论。因此，他们也不会出现。即使这是原因，米利达人问时，纳迦仙人也详细解释了。因为那里有说：
“尊者，纳迦仙人，这确实是佛陀所说的‘这是一个地方，尊者们，无法容纳，若在同一个世间中，两个阿罗汉、两个正等觉者出现，这个地方便不存在。’在讲解时，尊者纳迦仙人，所有的如来讲述三十七种菩提分法，讨论四种圣谛，教授三种修行，教导四种不放逸的修行。如果，尊者纳迦仙人，所有如来只有一个教法、一个讲解、一个修行、一个教导，是什么原因使得两个如来在同一时刻不会出现？因为一个佛的出现，这个世界便光明，如果第二位佛出现，这个世界因两者的光辉而更加光明，教导时，两位如来也会快乐地教导，教导时也会快乐地教导，因此这是我讲解的原因，我将毫无疑问。”
“这位大王，十万亿的世间是一个佛所能承载的，承载着一位如来的功德，如果第二位佛出现，这个十万亿的世间便无法承载，便会动摇、震动、崩溃、倾斜、摇动、散开、毁灭、消失，不会到达安稳的地方。”
“就像大王，一只船承载一个人，若有一个人坐在船上，这只船便能承载，若第二个人来，按照生命、外貌、身高、体重等各方面，他便能坐上这只船。大王，这只船能否承载两个人？不能，尊者，船不会动摇、震动、崩溃、倾斜、摇动、散开、毁灭、消失，也不会到达安稳的地方。就这样，大王，十万亿的世间是一个佛所能承载的，承载着一位如来的功德，如果第二位佛出现，这个十万亿的世间便无法承载……不会到达安稳的地方。”
“或者，大王，一个人吃饭，直到喉咙充满，他便会饱满、充实，持续不断，直到他再吃同样的饭，难道这个人会快乐吗？不，尊者，即使吃饱了也会死去；就这样，大王，十万亿的世间是一个佛所能承载的……不会到达安稳的地方。”


Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatīti? Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanapūritā bhaveyyuṃ yāva mukhasamā, ekasmā sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekasmiṃ sakaṭe ākireyyuṃ, api nu kho taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyāti? Na hi, bhante, nābhipi tassa phaleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyāti. Kiṃ nu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatīti? Āma, bhante,ti. Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calati.

Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ aññampi tattha atirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya ‘‘tumhākaṃ buddho amhākaṃ buddho’’ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya ‘‘tumhākaṃ amacco amhākaṃ amacco’’ti, ubhato pakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya ‘‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’’ti, ubhato pakkhajātā bhaveyyuṃ, idaṃ tāva, mahārāja, ekaṃ kāraṇaṃ, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, ‘‘aggo buddho’’ti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya, ‘‘jeṭṭho buddho’’ti, seṭṭho buddhoti, visiṭṭho buddhoti, uttamo buddhoti, pavaro buddhoti, asamo buddhoti , asamasamo buddhoti, appaṭimo buddhoti, appaṭibhāgo buddhoti, appaṭipuggalo buddhoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya. Imampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.

Apica kho, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā, yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantatāya sabbaññubuddhaguṇānaṃ, yaṃ aññampi, mahārāja, mahantaṃ hoti, taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantī, sā ekāyeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru girirājā mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto, so ekoyeva. Sakko mahanto, so ekoyeva. Māro mahanto , so ekoyeva. Mahābrahmā mahanto, so ekoyeva. Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti, tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatīti. Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehīti (mi. pa. 5.1.1).

Dhammassa cānudhammanti navavidhassa lokuttaradhammassa anudhammaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ. Sahadhammikoti sakāraṇo. Vādānuvādoti vādoyeva.

Acchariyaabbhutavaṇṇanā



173. “尊者纳迦仙人，究竟地，地球因法的力量而动摇吗？”“在这里，大王，若有两辆装满宝物的车，直到车口相同，一辆车拿着宝物，另一辆车将宝物洒落，难道这两辆车能承载吗？”“不，尊者，车子不会动摇，车子不会破裂，车子也不会倾斜，车子也不会崩溃。” “那么，大王，因宝物的力量，车子会破裂吗？”“是的，尊者。” “同样地，大王，因法的力量，地球会动摇。”
“而且，大王，听我说这个原因，是为了阐明佛陀的力量，另有其他原因。正是因为这个原因，两个正等觉者不会在同一时刻出现。如果，大王，两个正等觉者同时出现，他们的弟子之间便会产生争论，说‘你们的佛是我们的佛’，双方便会各自争论。就像，大王，两个强大的大臣的弟子之间会产生争论，说‘你们的部长是我们的部长’，双方便会各自争论；同样地，大王，如果两个正等觉者同时出现，他们的弟子之间便会产生争论，说‘你们的佛是我们的佛’，双方便会各自争论，这就是一个原因，因此两个正等觉者不会在同一时刻出现。”
“还有，大王，听我说另一个原因，因此两个正等觉者不会在同一时刻出现。如果，大王，两个正等觉者同时出现，‘最尊贵的佛’这句话便会成为错误的说法，‘长者佛’、‘最卓越的佛’、‘最优越的佛’、‘最优秀的佛’、‘无与伦比的佛’、‘无可比拟的佛’、‘无与伦比的佛’、‘无可比拟的佛’这句话便会成为错误的说法。你也应当理解这个原因，因此两个正等觉者不会在同一时刻出现。”
“而且，大王，佛陀的本性是这样的，只有一位佛会在世间出现。为什么会这样？因为所有的全知佛的功德都是伟大的，若有其他伟大的存在，也只有一位。大地，大王，是伟大的，只有一个。海洋是伟大的，只有一个。须弥山是伟大的，只有一个。天空是伟大的，只有一个。帝释是伟大的，只有一个。魔王是伟大的，只有一个。大梵天是伟大的，只有一个。正如如来、应供、正等觉者是伟大的，只有一个在世间。若他出现，其他的地方便没有空间。因此，大王，正如如来、应供、正等觉者只有一位在世间出现。” “尊者纳迦仙人，您用比喻和原因解释得很好。”
“法的因果关系是指九种超世间法的因果关系，因果关系的初步修行。‘同伴的因’是指有因果关系的。‘辩论的辩论’是指辩论本身。”
关于不可思议的描述。

162.Āyasmā udāyīti tayo therā udāyī nāma – lāḷudāyī, kāḷudāyī, mahāudāyīti. Idha mahāudāyī adhippeto. Tassa kira imaṃ suttaṃ ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā suṇantassa abbhantare pañcavaṇṇā pīti uppajjitvā pādapiṭṭhito sīsamatthakaṃ gacchati, sīsamatthakato pādapiṭṭhiṃ āgacchati, ubhato paṭṭhāya majjhaṃ otarati, majjhato paṭṭhāya ubhato gacchati. So nirantaraṃ pītiyā phuṭasarīro balavasomanassena dasabalassa guṇaṃ kathento acchariyaṃ bhantetiādimāha. Appicchatāti nittaṇhatā. Santuṭṭhitāti catūsu paccayesu tīhākārehi santoso. Sallekhatāti sabbakilesānaṃ sallikhitabhāvo. Yatra hi nāmāti yo nāma. Na attānaṃ pātukarissatīti attano guṇe na āvi karissati. Paṭākaṃ parihareyyunti ‘‘ko amhehi sadiso atthī’’ti vadantā paṭākaṃ ukkhipitvā nāḷandaṃ vicareyyuṃ.

Passakho tvaṃ, udāyi, tathāgatassa appicchatāti passa udāyi yādisī tathāgatassa appicchatāti therassa vacanaṃ sampaṭicchanto āha. Kiṃ pana bhagavā neva attānaṃ pātukaroti, na attano guṇaṃ kathetīti ce? Na, na katheti. Appicchatādīhi kathetabbaṃ, cīvarādihetuṃ na katheti. Tenevāha – ‘‘passa kho tvaṃ, udāyi, tathāgatassa appicchatā’’tiādi. Bujjhanakasattaṃ pana āgamma veneyyavasena katheti. Yathāha –

‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11);

Evaṃ tathāgatassa guṇadīpikā bahū gāthāpi suttantāpi vitthāretabbā.

163.Abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsīti punappunaṃ bhāseyyāsi. Pubbaṇhasamaye me kathitanti mā majjhanhikādīsu na kathayittha. Ajja vā me kathitanti mā paradivasādīsu na kathayitthāti attho. Pavedesīti kathesi. Imassa veyyākaraṇassāti niggāthakattā idaṃ suttaṃ ‘‘veyyākaraṇa’’nti vuttaṃ. Adhivacananti nāmaṃ. Idaṃ pana ‘‘iti hida’’nti paṭṭhāya padaṃ saṅgītikārehi ṭhapitaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Sampasādanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Pāsādikasuttavaṇṇanā

Nigaṇṭhanāṭaputtakālaṅkiriyavaṇṇanā



162. “尊者乌达耶，有三位长老被称为乌达耶——红乌达耶、黑乌达耶和大乌达耶。在这里，指的是大乌达耶。因为他从一开始到结束，听这部经时，内心会产生五种色彩的喜悦，从脚底升起，达到头顶，从头顶又回到脚底，双方面同时下降，从中间升起，从中间又回到两边。他全身充满喜悦，面带欢喜，讲述十种佛陀的功德，令人惊讶，正如所说。‘少欲’是指没有贪欲。‘满足’是指在四种条件下的三种满足。‘清净’是指所有烦恼的清净状态。‘在此名为’是指那个人。‘不显露自我’是指不展示自己的功德。‘应当避免标志’是指‘谁与我们相似’时，举起标志在那兰陀游走。
“你看，乌达耶，佛陀的少欲；看，乌达耶，佛陀的少欲。”他接受了长老的教诲。若佛陀不显露自我，也不讲述自己的功德吗？不，不讲述。关于少欲等的内容不应讲述，关于袈裟等的原因不应讲述。因此说：“你看，乌达耶，佛陀的少欲。”而对于觉悟的众生来说，是以弟子的身份讲述的。正如所说：
“我没有老师，世间没有与我相似的；在所有的世间中，没有与我相同的。”（《大法》11）因此，佛陀的功德的描述有许多诗句和经典应当详细阐述。
163. “你应当不断地讲述。”这意味着你应当反复讲述。“在早上的时候我曾说过”，这意味着在中午等时不应再讲述。“今天我曾说过”，这意味着在后天等时不应再讲述。‘讲解’是指讲述。“关于这部经的解释”，因其是总结，因此这部经被称为“解释”。‘命名’是指名称。这部经从“如此这里”开始，由唱诵者所建立。其余部分在各处都可用以说明。
《苏曼加利华丽经》的《长部经注释》已完成。
《优雅经注释》
《尼干陀那陀普特的行为描述》

164.Evaṃme sutanti pāsādikasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – vedhaññā nāma sakyāti dhanumhi katasikkhā vedhaññanāmakā eke sakyā. Tesaṃ ambavane pāsādeti tesaṃ ambavane sippaṃ uggaṇhatthāya kato dīghapāsādo atthi, tattha viharati. Adhunā kālaṅkatoti sampati kālaṅkato. Dvedhikajātāti dvejjhajātā, dvebhāgā jātā. Bhaṇḍanādīsu bhaṇḍanaṃ pubbabhāgakalaho, taṃ daṇḍādānādivasena paṇṇattivītikkamavasena ca vaḍḍhitaṃ kalaho. ‘‘Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinā nayena viruddhavacanaṃ vivādo. Vitudantāti vijjhantā. Sahitaṃ meti mama vacanaṃ atthasañhitaṃ. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattanti yaṃ tava adhiciṇṇaṃ cirakālāsevanavasena paguṇaṃ, taṃ mama vādaṃ āgamma nivattaṃ. Āropito te vādoti tuyhaṃ upari mayā doso āropito. Cara vādappamokkhāyāti bhattapuṭaṃ ādāya taṃ taṃ upasaṅkamitvā vādappamokkhatthāya uttari pariyesamāno vicara. Nibbeṭhehi vāti atha vā mayā āropitadosato attānaṃ mocehi. Sace pahosīti sace sakkosi. Vadhoyevāti maraṇameva. Nāṭaputtiyesūti nāṭaputtassa antevāsikesu. Nibbinnarūpāti ukkaṇṭhitasabhāvā abhivādanādīnipi na karonti. Virattarūpāti vigatapemā. Paṭivānarūpāti tesaṃ sakkaccakiriyato nivattanasabhāvā. Yathā tanti yathā durakkhātādisabhāve dhammavinaye nibbinnavirattappaṭivānarūpehi bhavitabbaṃ, tatheva jātāti attho. Durakkhāteti dukkathite. Duppavediteti duviññāpite. Anupasamasaṃvattaniketi rāgādīnaṃ upasamaṃ kātuṃ asamatthe. Bhinnathūpeti bhindappatiṭṭhe. Ettha hi nāṭaputtova nesaṃ patiṭṭhaṭṭhena thūpo. So pana bhinno mato. Tena vuttaṃ ‘‘bhinnathūpe’’ti. Appaṭisaraṇeti tasseva abhāvena paṭisaraṇavirahite.

Nanu cāyaṃ nāṭaputto nāḷandavāsiko, so kasmā pāvāyaṃ kālaṅkatoti? So kira upālinā gahapatinā paṭividdhasaccena dasahi gāthāhi bhāsite buddhaguṇe sutvā uṇhaṃ lohitaṃ chaḍḍesi. Atha naṃ aphāsukaṃ gahetvā pāvaṃ agamaṃsu. So tattha kālamakāsi. Kālaṃ kurumāno ca cintesi – ‘‘mama laddhi aniyyānikā sāravirahitā, mayaṃ tāva naṭṭhā, avasesajanopi mā apāyapūrako ahosi, sace panāhaṃ ‘mama sāsanaṃ aniyyānika’nti vakkhāmi, na saddahissanti, yaṃnūnāhaṃ dvepi jane na ekanīhārena uggaṇhāpeyyaṃ, te mamaccayena aññamaññaṃ vivadissanti, satthā taṃ vivādaṃ paṭicca ekaṃ dhammakathaṃ kathessati, tato te sāsanassa mahantabhāvaṃ jānissantī’’ti.

Atha naṃ eko antevāsiko upasaṅkamitvā āha – ‘‘bhante tumhe dubbalā, mayhampi imasmiṃ dhamme sāraṃ ācikkhatha, ācariyappamāṇa’’nti. ‘‘Āvuso, tvaṃ mamaccayena sassatanti gaṇheyyāsī’’ti. Aparopi upasaṅkami, taṃ ucchedaṃ gaṇhāpesi. Evaṃ dvepi jane ekaladdhike akatvā bahū nānānīhārena uggaṇhāpetvā kālamakāsi. Te tassa sarīrakiccaṃ katvā sannipatitvā aññamaññaṃ pucchiṃsu – ‘‘kassāvuso, ācariyo sāraṃ ācikkhī’’ti? Eko uṭṭhahitvā mayhanti āha. Kiṃ ācikkhīti? Sassatanti. Aparo taṃ paṭibāhitvā ‘‘mayhaṃ sāraṃ ācikkhī’’ti āha. Evaṃ sabbe ‘‘mayhaṃ sāraṃ ācikkhi, ahaṃ jeṭṭhako’’ti aññamaññaṃ vivādaṃ vaḍḍhetvā akkose ceva paribhāse ca hatthapādappahārādīni ca pavattetvā ekamaggena dve agacchantā nānādisāsu pakkamiṃsu.



164. “如此听闻”即是《优雅经》。这里是关于无上的描述——“威德者”是指释迦族，因其在弓上训练而名为威德者。对于他们，安置在芒果园中的大殿，是为了让他们学习技艺，那里有一座长廊，供他们居住。现在称为“时机已到”。“双重出生”是指双重出生，分为两个部分。关于“物品”的争论，物品是指早期的争论，这因惩罚和其他原因而增加了争论。“你并不知晓这法和教法”的方式是指相互矛盾的言辞。 “被刺穿”是指被刺中。“与我相合”是指我的话语是有意义的。“你所选择的”是指你所选择的因长期的修行而变得坚定的事物，这因我的说法而被阻止。“你所指的言辞”是指我对你施加的过失。“为了解脱争论”是指带着饭盒，前往各处以求解脱争论。“若被解脱”是指我被施加过失时，解脱自己。“若能被解脱”是指若能做到。“杀戮”是指死亡。“在那兰陀的弟子”是指在那兰陀的弟子们。“不具备解脱的形态”是指不具备放弃的性质，连敬礼等也不做。“具备放弃的形态”是指因他们的行为而有所放弃。“如是”是指如同难以掌握等性质，法和教法应具备放弃、解脱和具备放弃的性质，正如所生的意义。“难以掌握”是指难以理解。“难以知晓”是指难以辨认。“不具备平息的因”是指无法平息贪欲等的因。“破裂的基础”是指破裂的基础。在这里，威德者是他们的基础。因此说“破裂的基础”。
“难道这位威德者不是那兰陀的居民，为什么称为‘时机已到’呢？”“他因被优帕林家主所引导，听到十句关于佛陀的功德的歌谣，便放下了炽热的红色。于是他带着不安的心回到了那兰陀。他在那儿去世。在临终时，他思考：“我的信念是不变的，缺乏实质的，我们是失落的，若是有余者也不应成为堕落的缘故；如果我说‘我的教法是不变的’，他们不会相信；我若能让两个人都以同样的方式学习，他们便会因我的缘故而相互争论，老师将因这争论而讲述一个教法，届时他们将知晓教法的伟大。”
于是，有一位弟子走过来对他说：“尊者，您太虚弱了，请告诉我这教法的实质，作为老师的标准。” “朋友，你应当以我的缘故来理解永恒。”又有一位弟子走来，他将其视为切断的缘故。于是这两个人在没有共同的理解下去世。他们完成了身体的职责，聚集在一起互相询问：“朋友，老师讲述了什么的实质？”一人站起来说：“是我。” “讲述了什么？” “是永恒的。” 另一人反驳说：“是我讲述了实质。”于是所有人都说：“我讲述了实质，我是长者。”互相争论不断升级，互相辱骂、诽谤，甚至动手打斗，最终以同样的方式离开，去往不同的方向。

165.Atha kho cundo samaṇuddesoti ayaṃ thero dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko. Taṃ bhikkhū anupasampannakāle ‘‘cundo samaṇuddeso’’ti samudācaritvā therakālepi tatheva samudācariṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘cundo samaṇuddeso’’ti.

‘‘Pāvāyaṃ vassaṃvuṭṭho yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamī’’ti kasmā upasaṅkami? Nāṭaputte kira kālaṅkate jambudīpe manussā tattha tattha kathaṃ pavattayiṃsu ‘‘nigaṇṭho nāṭaputto eko satthāti paññāyittha, tassa kālaṅkiriyāya sāvakānaṃ evarūpo vivādo jāto. Samaṇo pana gotamo jambudīpe cando viya sūriyo viya ca pākaṭo, sāvakāpissa pākaṭāyeva. Kīdiso nu kho samaṇe gotame parinibbute sāvakānaṃ vivādo bhavissatī’’ti . Thero taṃ kathaṃ sutvā cintesi – ‘‘imaṃ kathaṃ gahetvā dasabalassa ārocessāmi, satthā etaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ekaṃ desanaṃ kathessatī’’ti. So nikkhamitvā yena sāmagāmo, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami.

Sāmagāmoti sāmākānaṃ ussannattā tassa gāmassa nāmaṃ. Yenāyasmā ānandoti ujumeva bhagavato santikaṃ agantvā yenassa upajjhāyo āyasmā ānando tenupasaṅkami.

Buddhakāle kira sāriputtatthero ca ānandatthero ca aññamaññaṃ mamāyiṃsu. Sāriputtatthero ‘‘mayā kātabbaṃ satthu upaṭṭhānaṃ karotī’’ti ānandattheraṃ mamāyi. Ānandatthero ‘‘bhagavato sāvakānaṃ aggo’’ti sāriputtattheraṃ mamāyi. Kuladārake ca pabbājetvā sāriputtattherassa santike upajjhaṃ gaṇhāpesi. Sāriputtattheropi tatheva akāsi. Evaṃ ekamekena attano pattacīvaraṃ datvā pabbājetvā upajjhaṃ gaṇhāpitāni pañca pañca bhikkhusatāni ahesuṃ. Āyasmā ānando paṇītāni cīvarādīnipi labhitvā therassa adāsi.

Dhammaratanapūjā

Eko kira brāhmaṇo cintesi – ‘‘buddharatanassa ca saṅgharatanassa ca pūjā paññāyati, kathaṃ nu kho dhammaratanaṃ pūjitaṃ hotī’’ti? So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Bhagavā āha – ‘‘sacepi brāhmaṇa dhammaratanaṃ pūjetukāmo, ekaṃ bahussutaṃ pūjehī’’ti. Bahussutaṃ, bhante, ācikkhathāti. Bhikkhusaṅghaṃ pucchāti. So bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ‘‘bahussutaṃ, bhante, ācikkhathā’’ti āha. Ānandatthero brāhmaṇāti. Brāhmaṇo theraṃ sahassagghanikena ticīvarena pūjesi. Thero taṃ gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Bhagavā ‘‘kuto, ānanda, laddha’’nti āha? Ekena, bhante, brāhmaṇena dinnaṃ, idaṃ panāhaṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmoti. Dehi, ānandāti. Cārikaṃ pakkanto bhanteti. Āgatakāle dehīti, sikkhāpadaṃ bhante, paññattanti. Kadā pana sāriputto āgamissatīti? Dasāhamattena bhanteti. ‘‘Anujānāmi, ānanda, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ nikkhipitu’’nti sikkhāpadaṃ paññāpesi.

Sāriputtattheropi tatheva yaṃkiñci manāpaṃ labhati, taṃ ānandattherassa deti. So imampi attano kaniṭṭhabhātikaṃ therasseva saddhivihārikaṃ adāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘yenassa upajjhāyo āyasmā ānando tenupasaṅkamī’’ti. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘upajjhāyo me mahāpañño, so imaṃ kathaṃ satthu ārocessati, atha satthā tadanurūpaṃ dhammaṃ desessatī’’ti. Kathāpābhatanti kathāya mūlaṃ. Mūlañhi ‘‘pābhata’’nti vuccati. Yathāha –

‘‘Appakenāpi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.

165. “于是，尊者乌达耶，”这是指法军统帅的弟弟。他在未被承认为比丘时便称为“乌达耶”，在被承认为长老时亦是如此。因此说：“乌达耶”。
“‘从帕瓦来到的雨季，因阿难尊者而来到这个村庄’，他为何而来？据说在那兰陀，因时机已到，人在各处谈论：“尼干陀·那陀普特是唯一的老师。”因他的行为，弟子之间发生了这样的争论。而释迦牟尼则如月亮般明亮，如太阳般显赫，他的弟子们也显赫不已。“释迦牟尼的弟子们在他涅槃后将会发生怎样的争论呢？”长老听到这个谈话后思考：“我将以此谈话向十力佛陀请教，老师将会在此事上讲授一个教义。”于是他离开，前往那个村庄，因阿难尊者而来到。
“村庄”是指因同类的兴盛而得名的村庄。因阿难尊者而来，是指他直接前往佛陀那里，而不是经过他的老师阿难。
在佛陀的时代，舍利弗长老和阿难长老彼此之间有过交情。舍利弗长老说：“我将为佛陀服务。”阿难长老则说：“佛陀的弟子中你是最优的。”他还引导家族的孩子们出家，令舍利弗长老成为他们的老师。舍利弗长老也同样如此。于是，单独将自己的袈裟赠予他们，令他们出家成为弟子，最终形成了五百个比丘的团体。阿难尊者也获得了高贵的袈裟等物，赠与长老。
“法宝的供养”
有一位婆罗门思考：“佛陀的宝和僧团的宝被供养，如何才能供养法宝呢？”于是他前去请教佛陀。佛陀说：“如果，婆罗门，想要供养法宝，就应供养一位博学之士。” “博学之士”是指比丘团。于是他前往比丘团，说：“请告诉我博学之士的事。”阿难长老是那位比丘。婆罗门用千斤重的三件袈裟供养了长老。长老接受后便前往佛陀那里。佛陀问：“阿难，你从何处得到的？”“是由一位婆罗门所赠。”他又说：“这是我想要赠与舍利弗尊者的。” “给吧，阿难。”长老在出行时说：“到达时给我。” “何时舍利弗将会到达呢？” “在十天之内。” “我允许你，阿难，可以放下多于十件的袈裟。”
舍利弗长老同样将所获得的任何喜爱的物品，全部赠予阿难长老。因此说：“因阿难尊者而来。”于是他想：“我的老师是伟大的智者，他将以此谈话向老师请教，老师将会讲授相应的法。” “谈话的根源”是指谈话的根源。根源被称为“光明”。正如所说：
“即使微小的聪明人，因光明而明智；能激发自己，犹如微火焰般闪耀。”

1.4);

Bhagavantaṃ dassanāyāti bhagavantaṃ dassanatthāya. Kiṃ panānena bhagavā na diṭṭhapubboti? No na diṭṭhapubbo. Ayañhi āyasmā divā nava vāre, rattiṃ nava vāreti ekāhaṃ aṭṭhārasa vāre upaṭṭhānameva gacchati. Divasassa pana satavāraṃ vā sahassavāraṃ vā gantukāmo samānopi na akāraṇā gacchati, ekaṃ pañhuddhāraṃ gahetvāva gacchati. So taṃ divasaṃ tena kathāpābhatena gantukāmo evamāha.

Asammāsambuddhappaveditadhammavinayavaṇṇanā

166.Evañhetaṃ, cunda, hotīti bhagavā ānandattherena ārocitepi yasmā na ānandatthero imissā kathāya sāmiko, cundatthero pana sāmiko. Sova tassā ādimajjhapariyosānaṃ jānāti. Tasmā bhagavā tena saddhiṃ kathento ‘‘evañhetaṃ, cunda, hotī’’tiādimāha . Tassattho – cunda evañhetaṃ hoti durakkhātādisabhāve dhammavinaye sāvakā dvedhikajātā bhaṇḍanādīni katvā mukhasattīhi vitudantā viharanti.

Idāni yasmā aniyyānikasāsaneneva niyyānikasāsanaṃ pākaṭaṃ hoti, tasmā ādito aniyyānikasāsanameva dassento idha cunda satthā ca hoti asammāsambuddhotiādimāha. Tattha vokkamma ca tamhā dhammā vattatīti na nirantaraṃ pūreti, okkamitvā okkamitvā antarantaraṃ katvā vattatīti attho. Tassa te, āvuso, lābhāti tassa tuyhaṃ ete dhammānudhammappaṭipattiādayo lābhā. Suladdhanti manussattampi te suladdhaṃ. Tathā paṭipajjatūti evaṃ paṭipajjatu. Yathā te satthārā dhammo desitoti yena te ākārena satthārā dhammo kathito. Yo ca samādapetīti yo ca ācariyo samādapeti. Yañca samādapetīti yaṃ antevāsiṃ samādapeti. Yo ca samādapitoti yo ca evaṃ samādapito antevāsiko. Yathā ācariyena samādapitaṃ, tathatthāya paṭipajjati. Sabbe teti tayopi te. Ettha hi ācariyo samādapitattā apuññaṃ pasavati, samādinnantevāsiko samādinnattā, paṭipannako paṭipannattā. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbe te bahuṃ apuññaṃ pasavantī’’ti. Etenupāyena sabbavāresu attho veditabbo.

167. Apicettha ñāyappaṭipannoti kāraṇappaṭipanno. Ñāyamārādhessatīti kāraṇaṃ nipphādessati. Vīriyaṃ ārabhatīti attano dukkhanibbattakaṃ vīriyaṃ karoti. Vuttañhetaṃ ‘‘durakkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo āraddhavīriyo, so dukkhaṃ viharati. Yo kusīto, so sukhaṃ viharatī’’ti (a. ni. 1.318).

Sammāsambuddhappaveditadhammavinayādivaṇṇanā

168. Evaṃ aniyyānikasāsanaṃ dassetvā idāni niyyānikasāsanaṃ dassento idha pana, cunda, satthā ca hoti sammāsambuddhotiādimāha. Tattha niyyānikoti maggatthāya phalatthāya ca niyyāti.

169.Vīriyaṃ ārabhatīti attano sukhanipphādakaṃ vīriyaṃ ārabhati. Vuttañhetaṃ ‘‘svākkhāte, bhikkhave, dhammavinaye yo kusīto, so dukkhaṃ viharati. Yo āraddhavīriyo, so sukhaṃ viharatī’’ti (a. ni. 1.319).



1.4)
“为了见到佛陀”是为了见到佛陀。难道佛陀之前没有被见过吗？不，没有被见过。因为这位尊者白天九次，夜晚九次，整整一天十八次只去供养。白天他可能去一百次或一千次，但并非没有原因，只是带着一个问题去而已。他在那一天以这样的谈话为理由去。
“如是，尊者乌达耶，”佛陀在阿难长老告知后说，因为阿难长老与这谈话无关，而乌达耶长老则有关。因此他知道这一切的开始、中间和结尾。因此佛陀与他谈论时说：“如是，尊者乌达耶。”
其意是，尊者乌达耶说：“这确实是存在的”，在难以把握等性质的法和教法中，弟子们因做了两类的争论而与众生相互刺击而生活。
现在，由于不变的教法而使得变迁的教法显而易见，因此一开始便显示出不变的教法，故此在这里尊者乌达耶及佛陀被称为“无上正等觉者”。在此处，佛法并非不断地持续，而是经过反复的交流后，才能产生意义。对此，朋友们，因你们的法、义和实践等而获得利益。易得的，甚至是人们也容易获得。如此便应当实践。正如你们从老师那里所教导的法，正是以那种方式由老师所讲述。“谁能引导”是指谁能成为老师。“谁能引导”是指谁能引导弟子。“谁被引导”是指谁被引导的弟子。正如被老师引导的那样，便应当以此方式来实践。所有的弟子们都因被引导而积累了许多不善之法，因此说：“所有弟子们都积累了许多不善之法。”以此方式，所有的意义应当被理解。
“此外，因果法则”是指因果法则。 “因果法则将被阐明”是指将阐明因果法则。“努力”是指自己所产生的痛苦的努力。正如所说：“在难以把握的法和教法中，若努力不懈，则会生活在痛苦中；若懒惰，则会生活在快乐中。”（《阿含经》1.318）
“无上正等觉者所宣讲的法和教法的描述”
“如是，显示不变的教法后，现在显示变迁的教法，在这里，尊者乌达耶及佛陀被称为‘无上正等觉者’。”在这里，变迁的教法是指为了达到目的而引导的法。
“努力”是指自己所产生的快乐的努力。正如所说：“在正法中，若懒惰，则会生活在痛苦中；若努力不懈，则会生活在快乐中。”（《阿含经》1.319）

170. Iti bhagavā niyyānikasāsane sammāpaṭipannassa kulaputtassa pasaṃsaṃ dassetvā puna desanaṃ vaḍḍhento idha, cunda, satthā ca loke udapādītiādimāha. Tattha aviññāpitatthāti abodhitatthā. Sabbasaṅgāhapadakatanti sabbasaṅgahapadehi kataṃ, sabbasaṅgāhikaṃ kataṃ na hotīti attho. ‘‘Sabbasaṅgāhapadagata’’ntipi pāṭho, na sabbasaṅgāhapadesu gataṃ, na ekasaṅgahajātanti attho. Sappāṭihīrakatanti niyyānikaṃ. Yāvadevamanussehīti devalokato yāva manussalokā suppakāsitaṃ. Anutappo hotīti anutāpakaro hoti. Satthā ca no loketi idaṃ tesaṃ anutāpakāradassanatthaṃ vuttaṃ. Nānutappo hotīti satthāraṃ āgamma sāvakehi yaṃ pattabbaṃ, tassa pattattā anutāpakaro na hoti.

172.Theroti thiro therakārakehi dhammehi samannāgato. ‘‘Rattaññū’’tiādīni vuttatthāneva. Etehi ce pīti etehi heṭṭhā vuttehi.

173.Pattayogakkhemāti catūhi yogehi khemattā arahattaṃ idha yogakkhemaṃ nāma, taṃ pattāti attho. Alaṃ samakkhātuṃ saddhammassāti sammukhā gahitattā assa saddhammaṃ sammā ācikkhituṃ samatthā.

174.Brahmacārinoti brahmacariyavāsaṃ vasamānā ariyasāvakā. Kāmabhoginoti gihisotāpannā. ‘‘Iddhañcevā’’tiādīni mahāparinibbāne vitthāritāneva. Lābhaggayasaggapattanti lābhaggañceva yasaggañca pattaṃ.

175.Santi kho pana me, cunda, etarahi therā bhikkhū sāvakāti sāriputtamoggallānādayo therā. Bhikkhuniyoti khemātherīuppalavaṇṇatherīādayo. Upāsakā sāvakā gihī odātavatthavasanā brahmacārinoti cittagahapatihatthakaāḷavakādayo. Kāmabhoginoti cūḷaanāthapiṇḍikamahāanāthapiṇḍikādayo. Brahmacāriniyoti nandamātādayo. Kāmabhoginiyoti khujjuttarādayo.

176.Sabbākārasampannanti sabbakāraṇasampannaṃ. Idamevatanti idameva brahmacariyaṃ, imameva dhammaṃ sammā hetunā nayena vadamāno vadeyya. Udakāssudanti udako sudaṃ. Passaṃ na passatīti passanto na passati. So kira imaṃ pañhaṃ mahājanaṃ pucchi. Tehi ‘‘na jānāma, ācariya, kathehi no’’ti vutto so āha – ‘‘gambhīro ayaṃ pañho āhārasappāye sati thokaṃ cintetvā sakkā kathetu’’nti. Tato tehi cattāro māse mahāsakkāre kate taṃ pañhaṃ kathento kiñca passaṃ na passatītiādimāha. Tattha sādhunisitassāti suṭṭhunisitassa tikhiṇassa, sunisitakhurassa kira talaṃ paññāyati, dhārā na paññāyatīti ayamettha attho.

Saṅgāyitabbadhammādivaṇṇanā

177.Saṅgamma samāgammāti saṅgantvā samāgantvā. Atthena atthaṃ, byañjanena byañjananti atthena saha atthaṃ, byañjanenapi saha byañjanaṃ samānentehīti attho. Saṅgāyitabbanti vācetabbaṃ sajjhāyitabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā idaṃ sakalaṃ sāsanabrahmacariyaṃ.



“因此，佛陀在赞扬那些正确修行的贵族子弟后，进一步讲述道理，‘在世间中，佛陀已出现’。”在这里，“未被理解的意义”是指未被理解的意义。“所有的集合之词”是指用所有的集合之词所表达的，意为并非所有的集合之词都被包含在内，也并非仅仅是单一的集合之类。“在所有的集合之词中”是指在所有的集合之词中，而非仅仅是某一类集合的意思。“适合引导的”是指适合引导的。“直到人类”是指从天界到人界，显而易见。“没有悔恨”是指没有悔恨。“因此，佛陀与世间无关”是为了说明他们没有悔恨。“没有悔恨”是指因获得了佛陀所教授的而没有悔恨。
“长老”是指具备坚定的长老，具备修行的教义。“夜间的”是指在夜间等处所提到的内容。“如果有这些”是指在下面提到的内容。
“获得安稳”是指通过四种方式获得安稳，达到阿罗汉的状态，这里称为获得安稳，意即获得了安稳。“足以明白正法”是指因正面接触而能够正确地讲述正法。
“修行者”是指在修行中生活的高贵弟子。“享乐者”是指在家中的初果者。“如是”等等在《大涅槃经》中已有详细阐述。“获得财富和名声”是指获得财富和名声。
“然而，现在，尊者乌达耶，有这些长老比丘，如舍利弗、目犍连等长老。”比丘尼是指像凯玛长老、青莲长老等。居士是指在家中穿白衣的修行者，如心持家者、阿拉瓦卡等。“享乐者”是指如小阿难、摩诃阿难等。“修行者”是指如难陀母等。“享乐者”是指如胡须长者等。
“具备所有条件”是指具备所有条件。“正是这样”是指正是这样的修行，正是这样的教法，若以正当理由来讲述，便应如此说。“水中清澈”是指水是清澈的。“看见而不见”是指看着却看不见。他确实向大众提出了这个问题。他们回答说：“我们不知道，老师，请您讲述。”于是他说：“这个问题深奥，若有适当的材料，稍加思考便可讲述。”之后，他们在四个月的盛会上，讨论这个问题时说：“看见而不见”是指看见却看不见的意思。在这里，“善于理解”是指善于理解、敏锐、深刻的人，显然他所说的深度并不明显。
“聚集和相聚”是指聚集并相聚。“意义与意义”是指意义与意义之间的关系，意即意义与意义之间相互联系。“应当被讨论”是指应当被讨论和学习。“如同这是修行”是指如同这是整个教法的修行。

178.Tatra ceti tatra saṅghamajjhe, tassa vā bhāsite. Atthañceva micchā gaṇhāti, byañjanāni ca micchā ropetīti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti ettha ārammaṇaṃ ‘‘satipaṭṭhāna’’nti atthaṃ gaṇhāti. ‘‘Satipaṭṭhānānī’’ti byañjanaṃ ropeti. Imassa nu kho, āvuso, atthassāti ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti. Atthassa ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti kiṃ nu kho imāni byañjanāni, udāhu cattāri satipaṭṭhānānī’’ti etāni vā byañjanāni. Katamāni opāyikatarānīti imassa atthassa katamāni byañjanāni upapannatarāni allīnatarāni. Imesañcabyañjanānanti ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’ti byañjanānaṃ ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti kiṃ nu kho ayaṃ attho, udāhu ‘‘ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna’’nti eso atthoti? Imassa kho, āvuso, atthassāti ‘‘ārammaṇaṃ satipaṭṭhāna’’nti imassa atthassa. Yā ceva etānīti yāni ceva etāni mayā vuttāni. Yā ceva esoti yo ceva esa mayā vutto. So neva ussādetabboti tumhehi tāva sammā atthe ca sammā byañjane ca ṭhātabbaṃ. So pana neva ussādetabbo, na apasādetabbo. Saññāpetabboti jānāpetabbo. Tassa ca atthassāti ‘‘satiyeva satipaṭṭhāna’’nti atthassa ca. Tesañca byañjanānanti ‘‘satipaṭṭhānā’’ti byañjanānaṃ. Nisantiyāti nisāmanatthaṃ dhāraṇatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo.

181.Tādisanti tumhādisaṃ. Atthupetanti atthena upetaṃ atthassa viññātāraṃ. Byañjanupetanti byañjanehi upetaṃ byañjanānaṃ viññātāraṃ. Evaṃ etaṃ bhikkhuṃ pasaṃsatha. Eso hi bhikkhu na tumhākaṃ sāvako nāma, buddho nāma esa cundāti. Iti bhagavā bahussutaṃ bhikkhuṃ attano ṭhāne ṭhapesi.

Paccayānuññātakāraṇādivaṇṇanā

182. Idāni tatopi uttaritaraṃ desanaṃ vaḍḍhento na vo ahaṃ, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhadhammikā āsavā nāma idhaloke paccayahetu uppajjanakā āsavā. Samparāyikā āsavā nāma paraloke bhaṇḍanahetu uppajjanakā āsavā. Saṃvarāyāti yathā te na pavisanti, evaṃ pidahanāya. Paṭighātāyāti mūlaghātena paṭihananāya. Alaṃ vo taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāyāti taṃ tumhākaṃ sītassa paṭighātāya samatthaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti, yaṃ vo mayā cīvaraṃ anuññātaṃ, taṃ pārupitvā dappaṃ vā mānaṃ vā kurumānā viharissathāti na anuññātaṃ, taṃ pana pārupitvā sītappaṭighātādīni katvā sukhaṃ samaṇadhammaṃ yoniso manasikāraṃ karissathāti anuññātaṃ. Yathā ca cīvaraṃ, evaṃ piṇḍapātādayopi. Anupadasaṃvaṇṇanā panettha visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.

Sukhallikānuyogādivaṇṇanā

183.Sukhallikānuyoganti sukhalliyanānuyogaṃ, sukhasevanādhimuttanti attho. Sukhetīti sukhitaṃ karoti. Pīṇetīti pīṇitaṃ thūlaṃ karoti.



“在那里，确实是在僧团中，或者是他所说的地方。如果他错误地理解意义，错误地表达内容，那么‘四种正念处’在这里的意义是‘正念处’。”他在说“正念处”时，意指正念的内容。“那么，尊者，是否正是这个意义？”是指“正是正念处”。“‘四种正念处’的这些内容，或者说是四种正念处的内容。”那么，哪一些是更具策略性的？是指这些意义中，哪些内容更为适用、相关？“这些内容”是指“四种正念处”的内容，“正是正念处”是指这个意义，还是“内容的正念处”是这个意义？“确实是这个意义，尊者，”是指“内容的正念处”是这个意义。“那些内容”是指我所说的这些内容。“那些内容”是指我所提到的内容。“他不应被轻视”是指你们应当在正确的意义和正确的表达中保持立场。他不应被轻视，也不应被忽视。“应当被告知”是指应当被告知和明白。“他的意义”是指“正是正念处”的意义。“这些内容”是指“四种正念处”的内容。“保持安定”是指为了保持安定而持有的。“以此方式，在所有的意义中应当被理解。”
“这样的”是指像你们这样的。“以意义为依托”是指以意义为依托的理解者。“以表达为依托”是指以表达为依托的理解者。“因此，应当赞美这位比丘。”这位比丘并非你们的弟子，他是佛陀的弟子，名为乌达耶。因此，佛陀将这位博学的比丘安置在他的位置上。
“现在，我并非要让你们感到困扰，尊者乌达耶”等等。他所说的“见法的烦恼”是指在此世中因缘而生的烦恼。“后世的烦恼”是指在他界因贪欲而生的烦恼。“以防止”是指使他们不再进入，因此是为了防止。“以反击”是指通过根本的压制来反击。“足以使你们满意”，这对你们的冷静反击是足够的。“这句话的意思是，我所允许的袈裟，是为了让你们穿戴而不应有傲慢或自满，因此不应被允许，然而，穿戴后要保持冷静，保持对修行的正念。”如同袈裟一样，施食等也是如此。关于不依赖的描述，亦应如清净道中所述。
“快乐的修行”是指快乐的享受，意即对快乐的追求。“快乐”是指使其快乐。“充实”是指使其丰盈。

186.Aṭṭhitadhammāti naṭṭhitasabhāvā. Jivhā no atthīti yaṃ yaṃ icchanti, taṃ taṃ kathenti, kadāci maggaṃ kathenti, kadāci phalaṃ kadāci nibbānanti adhippāyo. Jānatāti sabbaññutaññāṇena jānantena. Passatāti pañcahi cakkhūhi passantena. Gambhīranemoti gambhīrabhūmiṃ anupaviṭṭho. Sunikhātoti suṭṭhu nikhāto. Evameva kho, āvusoti evaṃ khīṇāsavo abhabbo nava ṭhānāni ajjhācarituṃ. Tasmiṃ anajjhācāro acalo asampavedhī. Tattha sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropanādīsu sotāpannādayopi abhabbā. Sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjitunti vatthukāme ca kilesakāme ca sannidhiṃ katvā paribhuñjituṃ. Seyyathāpi pubbe agārikabhūtoti yathā pubbe gihibhūto paribhuñjati, evaṃ paribhuñjituṃ abhabbo.

Pañhabyākaraṇavaṇṇanā

187. Agāramajjhe vasantā hi sotāpannādayo yāvajīvaṃ gihibyañjanena tiṭṭhanti. Khīṇāsavo pana arahattaṃ patvāva manussabhūto parinibbāti vā pabbajati vā. Cātumahārājikādīsu kāmāvacaradevesu muhuttampi na tiṭṭhati. Kasmā? Vivekaṭṭhānassa abhāvā. Bhummadevattabhāve pana ṭhito arahattaṃ patvāpi tiṭṭhati. Tassa vasena ayaṃ pañho āgato. Bhinnadosattā panassa bhikkhubhāvo veditabbo. Atīrakanti atīraṃ aparicchedaṃ mahantaṃ. No ca kho anāgatanti anāgataṃ pana addhānaṃ ārabbha evaṃ na paññapeti, atītameva maññe samaṇo gotamo jānāti, na anāgataṃ. Tathā hissa atīte aḍḍhachaṭṭhasatajātakānussaraṇaṃ paññāyati. Anāgate evaṃ bahuṃ anussaraṇaṃ na paññāyatīti imamatthaṃ maññamānā evaṃ vadeyyuṃ. Tayidaṃ kiṃ sūti anāgate apaññāpanaṃ kiṃ nu kho? Kathaṃsūti kena nu kho kāraṇena ajānantoyeva nu kho anāgataṃ nānussarati, ananussaritukāmatāya nānussaratīti. Aññavihitakena ñāṇadassanenāti paccakkhaṃ viya katvā dassanasamatthatāya dassanabhūtena ñāṇena aññatthavihitakena ñāṇena aññaṃ ārabbha pavattena, aññavihitakaṃ aññaṃ ārabbha pavattamānaṃ ñāṇadassanaṃ saṅgāhetabbaṃ paññāpetabbaṃ maññanti. Te hi carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ maññanti, tādisañca ñāṇaṃ nāma natthi. Tasmā yathariva bālā abyattā, evaṃ maññantīti veditabbo.

Satānusārīti pubbenivāsānussatisampayuttakaṃ. Yāvatakaṃ ākaṅkhatīti yattakaṃ ñātuṃ icchati, tattakaṃ jānissāmīti ñāṇaṃ pesesi. Athassa dubbalapattapuṭe pakkhandanārāco viya appaṭihataṃ anivāritaṃ ñāṇaṃ gacchati, tena yāvatakaṃ ākaṅkhati tāvatakaṃ anussarati. Bodhijanti bodhimūle jātaṃ. Ñāṇaṃ uppajjatīti catumaggañāṇaṃ uppajjati. Ayamantimā jātīti tena ñāṇena jātimūlassa pahīnattā puna ayamantimā jāti. Natthidāni punabbhavoti aparampi ñāṇaṃ uppajjati. Anatthasaṃhitanti na idhalokatthaṃ vā paralokatthaṃ vā nissitaṃ. Na taṃ tathāgato byākarotīti taṃ bhāratayuddhasītāharaṇasadisaṃ aniyyānikakathaṃ tathāgato na katheti. Bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitanti rājakathāditiracchānakathaṃ. Kālaññū tathāgato hotīti kālaṃ jānāti. Sahetukaṃ sakāraṇaṃ katvā yuttapattakāleyeva katheti.



“存在的法”是指不灭的性质。“舌头没有意义”是指他们所渴望的，便会谈论什么，偶尔谈论道路，偶尔谈论果实，偶尔谈论涅槃的意思。“知道”是指以全知的智慧而知晓。“看到”是指以五种眼睛所见。“深邃的意思”是指未进入深邃的境界。“彻底的”是指非常彻底的。“因此，尊者，如今已经断尽的，无法再在新的地方修行。”在那种情况下，没有任何行为是稳定的，无法被扰动。在那里，若是聚集生命，生存、吞食等，初果者等也无法做到。“能享用身边的欲望”是指对物质欲望和烦恼的享用。“就像以前的在家人”是指如同以前的家庭主妇享用一样，无法享用。
潘哈比亚卡兰那的阐述
“住在家中的人”是指初果者等在世间中，依靠家庭的供养而生存。“已断者”则是指获得阿罗汉果后，作为人类的存在，或是出家。“在四大天王等的欲界神中，连一瞬间也无法停留。”为什么？是因为缺乏孤独的境地。“在地神等的存在中，获得阿罗汉果后也能停留。”因此，因其缘故，便有了这个问题。应当知道，他的僧身份是被分开的。“超越”是指超越、非限制的广大。“而非未来”是指在未来的时间上并不被定义，过去的事情，似乎只有释迦牟尼知道，而不知未来的事情。如此，他在过去的八十种生法中回忆。“在未来的事情上，许多回忆并不被知晓”，因此认为如此。对此“那么，未来的事情是否被知晓？”又如何被知晓？是因为什么原因而不知晓未来的，或是因不想回忆而不回忆。“以他人所设定的知识”是指以直接的方式来显现，显现的能力以知识为基础，另有他人所设定的知识所引发，另有他人所设定的知识所引发的显现，必须被理解和认知。那些在行走、站立、睡眠和觉醒中，始终保持着适度的知识显现，认为没有这样的知识。因此，像愚者一样被认为是无知的。
“根据百”是指与过去生的回忆相应的。“根据希望”是指根据希望所想要的，将会了解的知识。“因此，知识会像一只弱小的鸟一样，无阻碍地飞翔，因而将会根据希望而回忆。”正是因缘而生的知识。“觉悟”是指在觉悟的根基上所生的知识。“知识生起”是指四种道的知识会生起。“这是最后的生”是指因该知识的生根而消失，故此这是最后的生。“现在没有再生”是指再生的知识会再次生起。“不依赖于无益的”是指不依赖于此世或彼世的东西。“他不会如此说”是指如同在战争中，因而不谈论此类的教义。“过去的事情是无益的”是指国王等的无益的谈论。“如时而至”是指如时而至的状态。因缘而生的因果关系，只有在适当的时机才能谈论。

188.Tasmā tathāgatoti vuccatīti yathā yathā gaditabbaṃ, tathā tatheva gadanato dakārassa takāraṃ katvā tathāgatoti vuccatīti attho. Diṭṭhanti rūpāyatanaṃ. Sutanti saddāyatanaṃ. Mutanti mutvā patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Viññātanti sukhadukkhādidhammāyatanaṃ. Pattanti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasāti cittena anusañcaritaṃ. ‘‘Tathāgatena abhisambuddha’’nti iminā etaṃ dasseti, yañhi aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa nīlaṃ pītakantiādi rūpārammaṇaṃ cakkhudvāre āpāthamāgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma rūpārammaṇaṃ disvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ . Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa bherisaddo mudiṅgasaddotiādi saddārammaṇaṃ sotadvāre āpāthamāgacchati. Mūlagandho tacagandhotiādi gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthamāgacchati. Mūlaraso khandharasotiādi rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthamāgacchati. Kakkhaḷaṃ mudukantiādi pathavīdhātutejodhātuvāyodhātubhedaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre āpāthamāgacchati. ‘‘Ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma phoṭṭhabbārammaṇaṃ phusitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa sukhadukkhādibhedaṃ dhammārammaṇaṃ manodvārassa āpāthamāgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe idaṃ nāma dhammārammaṇaṃ vijānitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ.

Yañhi , cunda, imesaṃ sattānaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ tattha tathāgatena adiṭṭhaṃ vā asutaṃ vā amutaṃ vā aviññātaṃ vā natthi. Imassa mahājanassa pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā appattampi atthi. Apariyesitvā pattampi atthi, apariyesitvā appattampi atthi. Sabbampi taṃ tathāgatassa appattaṃ nāma natthi, ñāṇena asacchikataṃ nāma. ‘‘Tasmā tathāgatoti vuccatī’’ti. Yaṃ yathā lokena gataṃ tassa tatheva gatattā ‘‘tathāgato’’ti vuccati. Pāḷiyaṃ pana abhisambuddhanti vuttaṃ, taṃ gatasaddena ekatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu ‘‘tathāgato’’ti nigamanassa attho veditabbo, tassa yutti brahmajāle tathāgatasaddavitthāre vuttāyeva.

Abyākataṭṭhānavaṇṇanā

189. Evaṃ attano asamataṃ anuttarataṃ sabbaññutaṃ dhammarājabhāvaṃ kathetvā idāni ‘‘puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhīsu mayā aññātaṃ adiṭṭhaṃ nāma natthi, sabbaṃ mama ñāṇassa antoyeva parivattatī’’ti sīhanādaṃ nadanto ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjatītiādimāha. Tattha tathāgatoti satto. Na hetaṃ, āvuso, atthasaṃhitanti idhalokaparalokaatthasaṃhitaṃ na hoti. Na ca dhammasaṃhitanti navalokuttaradhammanissitaṃ na hoti. Naādibrahmacariyakanti sikkhattayasaṅgahitassa sakalasāsanabrahmacariyassa ādibhūtaṃ na hoti.



“因此被称为‘如来’”是指应当如其所应承受的那样，正如如来之名所示，正是如来所说的。“见”是指色界的感官。“闻”是指声界的感官。“触”是指通过接触而获得的香、味、触的感官。“知”是指苦乐等法的感官。“得”是指经过寻求或未寻求而获得的。“寻求”是指所获得或未获得的寻求。“以心思维”是指以心所思维的方式。“‘如来所证悟’”是指这一点，正是因为在无量的世界中，这个有天的世界的蓝色、黄色等色法通过眼门而进入，“这位众生在此时此刻看到这一色法后，感到快乐、痛苦或中立”，所有这些都是如来所证悟的。同样，那些在无量的世界中，这个有天的世界的鼓声、音乐声等声音法通过耳门而进入。“根本的香气”是指根本的香气等通过鼻门而进入。“根本的味道”是指根本的味道等通过舌门而进入。“粗糙的、柔软的”是指地、水、火、风等的触法通过身体门而进入。“这位众生在此时此刻触碰到这一触法后，感到快乐、痛苦或中立”，所有这些都是如来所证悟的。同样，那些在无量的世界中，这个有天的世界的苦乐等法通过心门而进入，“这位众生在此时此刻知晓这一法后，感到快乐、痛苦或中立”，所有这些都是如来所证悟的。
“因为，尊者，众生所见、所闻、所触、所知的，那里没有如来未见、未闻、未触、未知的。”在这位大众中，所寻得的也存在，所寻得的也存在。未寻得的也存在，未寻得的也存在。所有这些都没有如来未寻得的，称为“以智慧所知的”。“因此被称为‘如来’”是指如同在世间中所去的那样，正因其去向而被称为“如来”。在巴利语中被称为“证悟者”，是以“去”的词汇为一体。因此，以此方式在所有的意义中应当理解“如来”的含义，其意义在《梵天经》中已详细阐述。
“因此，讲述自己的无能、无上的、全知、法王的状态，现在我说‘对于一般的修行者和婆罗门的获得，我没有任何未见的，所有的都在我的智慧中循环’”是指如狮子吼般的声音，尊者，这样的地方是存在的。“在那里，如来”是指众生。“这并不是，尊者，所指的意义”是指此世和彼世所指的意义并不存在。“也不是法的所指”是指与九种超越法相关的意义并不存在。“也不是根本的修行”是指与三学相关的完整修行的根本并不存在。

190.Idaṃ dukkhanti khotiādīsu taṇhaṃ ṭhapetvā avasesā tebhummakā dhammā idaṃ dukkhanti byākataṃ. Tasseva dukkhassa pabhāvikā janikā taṇhā dukkhasamudayoti byākataṃ. Ubhinnaṃ appavatti dukkhanirodhoti byākataṃ. Dukkhaparijānano samudayapajahano nirodhasacchikaraṇo ariyamaggo dukkhanirodhagāminī paṭipadāti byākataṃ. ‘‘Etañhi, āvuso, atthasaṃhita’’ntiādīsu etaṃ idhalokaparalokaatthanissitaṃ navalokuttaradhammanissitaṃ sakalasāsanabrahmacariyassa ādi padhānaṃ pubbaṅgamanti ayamattho.

Pubbantasahagatadiṭṭhinissayavaṇṇanā

191. Idāni yaṃ taṃ mayā na byākataṃ, taṃ ajānantena na byākatanti mā evaṃ saññamakaṃsu. Jānantova ahaṃ evaṃ ‘‘etasmiṃ byākatepi attho natthī’’ti na byākariṃ. Yaṃ pana yathā byākātabbaṃ, taṃ mayā byākatamevāti sīhanādaṃ nadanto puna yepi te, cundātiādimāha. Tattha diṭṭhiyova diṭṭhinissayā, diṭṭhinissitakā diṭṭhigatikāti attho. Idameva saccanti idameva dassanaṃ saccaṃ. Moghamaññanti aññesaṃ vacanaṃ moghaṃ. Asayaṃkāroti asayaṃ kato.

192.Tatrāti tesu samaṇabrāhmaṇesu. Atthi nu kho idaṃ āvuso vuccatīti, āvuso, yaṃ tumhehi sassato attā ca loko cāti vuccati, idamatthi nu kho udāhu natthīti evamahaṃ te pucchāmīti attho. Yañca kho te evamāhaṃsūti yaṃ pana te ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti vadanti, taṃ tesaṃ nānujānāmi. Paññattiyāti diṭṭhipaññattiyā. Samasamanti samena ñāṇena samaṃ. Yadidaṃ adhipaññattīti yā ayaṃ adhipaññatti nāma. Ettha ahameva bhiyyo uttaritaro na mayā samo atthi. Tattha yañca vuttaṃ ‘‘paññattiyāti yañca adhipaññattī’’ti ubhayametaṃ atthato ekaṃ. Bhedato hi paññatti adhipaññattīti dvayaṃ hoti. Tattha paññatti nāma diṭṭhipaññatti. Adhipaññatti nāma khandhapaññatti dhātupaññatti āyatanapaññatti indriyapaññatti saccapaññatti puggalapaññattīti evaṃ vuttā cha paññattiyo. Idha pana paññattiyāti etthāpi paññatti ceva adhipaññatti ca adhippetā, adhipaññattīti etthāpi. Bhagavā hi paññattiyāpi anuttaro, adhipaññattiyāpi anuttaro. Tenāha – ‘‘ahameva tattha bhiyyo yadidaṃ adhipaññattī’’ti.

196.Pahānāyāti pajahanatthaṃ. Samatikkamāyāti tasseva vevacanaṃ. Desitāti kathitā. Paññattāti ṭhapitā. Satipaṭṭhānabhāvanāya hi ghanavinibbhogaṃ katvā sabbadhammesu yāthāvato diṭṭhesu ‘‘suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ nayidha sattūpalabbhatī’’ti sanniṭṭhānato sabbadiṭṭhinissayānaṃ pahānaṃ hotīti. Tena vuttaṃ. Diṭṭhinissayānaṃ pahānāya samatikkamāya evaṃ mayā ime cattāro satipaṭṭhānā desitā paññattā’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Pāsādikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā

Dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavaṇṇanā



“这是苦”是指在欲望之外的其他三种法则，这里被称为“这是苦”。“因此，痛苦的根源是欲望”，这是对痛苦的解释。“两者的少量出现是痛苦的止息”，这是对痛苦止息的解释。“痛苦的识别、痛苦的消除、痛苦的真实实现、圣道是通向痛苦止息的修行”，这是对痛苦止息的解释。“这确实是，尊者，所指的意义”是指此世和彼世的意义，以及与九种超越法相关的意义，是所有修行的根本。
“现在我未曾阐述的，未曾了解的，请不要这样理解。”我知道，所以我并不是说“在这个阐述中没有意义”。“然而，正如应当阐述的，我正是如此阐述的”，就像狮子吼般的声音，再次对你们说，尊者。“在这里，见解是见解的基础，见解所依。”这就是“这是实相”的意思，“这是见解的真实”。“他人所言是虚妄的”，是指他人的言辞是空洞的。“无所依的意思”是指没有基础的。
“那里”是指在这些修行者和婆罗门中。“尊者，这是否存在？”是指你们所说的“永恒的自我和世界”，是否存在？我正是这样询问你们的意思。“而你们所说的‘这就是实相，其他言辞是虚妄的’”，对此我并不认同。“定义”是指见解的定义。“平等”是指以相同的智慧为基础。“即是此定义”是指这就是所谓的定义。在这里，我的智慧更为超越，无法与我相提并论。“在这里所说的‘定义’和‘定义的定义’实际上是同一的。”从意义上看，定义和定义的定义是两个。“在这里，定义是见解的定义。定义的定义是指色法、元素、感官、真实、个体等的定义，这六种定义被如此表述。在此，定义包括定义的定义，定义的定义也是如此。因为佛陀在定义上也是无与伦比的，在定义的定义上也是无与伦比的。因此我说：‘在这里我更为超越’”。
“为了放弃”是指为了放弃。“为了超越”是指对此的另一种说法。“已教导”是指已被讲述。“已设定”是指已被建立。通过正念处的修行，经过深厚的分解，所有法则的真实状态都应被如实观察，“这是纯粹的法的积聚，无法被众生所理解”，因此，所有的见解的基础都将被放弃。因此如此说。“为了放弃见解的基础、为了超越见解的基础，我已讲述这四种正念处。”其余的在各处的意义上皆为显然。
《苏门羯利经》的长论释已完结。
《特征经》的释义
三十种大人特征的释义

199.Evaṃme sutanti lakkhaṇasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā. Dvattiṃsimānīti dvattiṃsa imāni. Mahāpurisalakkhaṇānīti mahāpurisabyañjanāni mahāpurisanimittāni ‘‘ayaṃ mahāpuriso’’ti sañjānanakāraṇāni. ‘‘Yehi samannāgatassa mahāpurisassā’’tiādi mahāpadāne vitthāritanayeneva veditabbaṃ.

‘‘Bāhirakāpi isayo dhārenti, no ca kho jānanti ‘imassa kammassa katattā imaṃ lakkhaṇaṃ paṭilabhatī’ti’’ kasmā āha? Aṭṭhuppattiyā anurūpattā. Idañhi suttaṃ saaṭṭhuppattikaṃ. Sā panassa aṭṭhuppatti kattha samuṭṭhitā? Antogāme manussānaṃ antare. Tadā kira sāvatthivāsino attano attano gehesu ca gehadvāresu ca santhāgārādīsu ca nisīditvā kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘bhagavato asītianubyañjanāni byāmappabhā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi ca bhagavato kāyo, sabbaphāliphullo viya pāricchattako, vikasitamiva kamalavanaṃ, nānāratanavicittaṃ viya suvaṇṇatoraṇaṃ, tārāmaricivirocamiva gaganatalaṃ, ito cito ca vidhāvamānā vipphandamānā chabbaṇṇarasmiyo muñcanto ativiya sobhati. Bhagavato ca iminā nāma kammena idaṃ lakkhaṇaṃ nibbattanti kathitaṃ natthi, yāguuḷuṅkamattampi pana kaṭacchubhattamattaṃ vā pubbe dinnapaccayā evaṃ uppajjatīti bhagavatā vuttaṃ. Kiṃ nu kho satthā kammaṃ akāsi, yenassa imāni lakkhaṇāni nibbattantī’’ti.

Athāyasmā ānando antogāme caranto imaṃ kathāsallāpaṃ sutvā katabhattakicco vihāraṃ āgantvā satthu vattaṃ katvā vanditvā ṭhito ‘‘mayā, bhante, antogāme ekā kathā sutā’’ti āha. Tato bhagavatā ‘‘kiṃ te, ānanda, suta’’nti vutte sabbaṃ ārocesi. Satthā therassa vacanaṃ sutvā parivāretvā nisinne bhikkhū āmantetvā ‘‘dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇānī’’ti paṭipāṭiyā lakkhaṇāni dassetvā yena kammena yaṃ nibbattaṃ, tassa dassanatthaṃ evamāha.

Suppatiṭṭhitapādatālakkhaṇavaṇṇanā



“如此我所闻”是指《特征经》。在这里是对无上的特征的阐述。“三十种”是指这三十种。“大人的特征”是指大人的特征标志和大人的象征，“这是大人”是指由此产生的认知。“‘以此为具足的大人’”等的内容应当根据《大长老经》的详细阐述而理解。
“外道的圣者也持有这些特征，但他们并不知道‘因这个业的成就而获得这个特征’”，这是为什么呢？是因为与八种成就相应。这确实是与八种成就相关的经文。那么，这八种成就是从何而起呢？是在村庄的人的之间。当时，居住在舍卫城的人们坐在各自的家中、家门口、集会所等地方，讨论着：“佛陀的八十种特征、光辉、三十种大人的特征，正如佛陀的身体，犹如盛开的花朵，犹如盛开的莲花，犹如五光十色的金色门帘，犹如星星般的光辉映照着天空，这些光辉从这里到那里飞舞、闪烁，释放出六种光芒，异常地辉煌。”关于佛陀的名号和这个特征的产生，没有任何讲述，然而即便是一小撮米或一小碗饭，都是以前给予的因缘而生起的，佛陀曾如此说。“究竟，老师做了什么业，导致这些特征的产生？”
于是，尊者阿难在村庄中走动，听到这段谈话，完成了吃饭的任务后回到寺院，向佛陀问候并站立着说：“尊者，我在村庄中听到了一段谈话。”接着，佛陀问：“阿难，你听到了什么？”于是阿难将一切都告知了佛陀。听到长老的言辞后，佛陀召集并坐在一起的比丘们，告诉他们：“比丘们，这三十种大人的特征”是指通过修行所显现的特征，佛陀如此说，以便让他们看到由什么因缘而生起的特征。
“良好站立的足部特征的阐述”

201.Purimaṃjātintiādīsu pubbe nivutthakkhandhā jātavasena ‘‘jātī’’ti vuttā. Tathā bhavanavasena ‘‘bhavo’’ti, nivutthavasena ālayaṭṭhena vā ‘‘niketo’’ti. Tiṇṇampi padānaṃ pubbe nivutthakkhandhasantāne ṭhitoti attho. Idāni yasmā taṃ khandhasantānaṃ devalokādīsupi vattati. Lakkhaṇanibbattanasamatthaṃ pana kusalakammaṃ tattha na sukaraṃ, manussabhūtasseva sukaraṃ. Tasmā yathābhūtena yaṃ kammaṃ kataṃ, taṃ dassento pubbe manussabhūto samānoti āha. Akāraṇaṃ vā etaṃ. Hatthiassamigamahiṃsavānarādibhūtopi mahāpuriso pāramiyo pūretiyeva. Yasmā pana evarūpe attabhāve ṭhitena katakammaṃ na sakkā sukhena dīpetuṃ, manussabhāve ṭhitena katakammaṃ pana sakkā sukhena dīpetuṃ. Tasmā ‘‘pubbe manussabhūto samāno’’ti āha.

Daḷhasamādānoti thiragahaṇo. Kusalesu dhammesūti dasakusalakammapathesu. Avatthitasamādānoti niccalagahaṇo anivattitagahaṇo. Mahāsattassa hi akusalakammato aggiṃ patvā kukkuṭapattaṃ viya cittaṃ paṭikuṭati, kusalaṃ patvā vitānaṃ viya pasāriyati. Tasmā daḷhasamādāno hoti avatthitasamādāno. Na sakkā kenaci samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ.

Tatrimāni vatthūni – pubbe kira mahāpuriso kalandakayoniyaṃ nibbatti. Atha deve vuṭṭhe ogho āgantvā kulāvakaṃ gahetvā samuddameva pavesesi. Mahāpuriso ‘‘puttake nīharissāmī’’ti naṅguṭṭhaṃ temetvā temetvā samuddato udakaṃ bahi khipi. Sattame divase sakko āvajjitvā tattha āgamma ‘‘kiṃ karosī’’ti pucchi? So tassa ārocesi. Sakko mahāsamuddato udakassa dunnīharaṇīyabhāvaṃ kathesi. Bodhisatto tādisena kusītena saddhiṃ kathetumpi na vaṭṭati. ‘‘Mā idha tiṭṭhā’’ti apasāresi. Sakko ‘‘anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu’’nti tuṭṭho tassa puttake ānetvā adāsi. Mahājanakakālepi mahāsamuddaṃ taramāno ‘‘kasmā mahāsamuddaṃ tarasī’’ti devatāya puṭṭho ‘‘pāraṃ gantvā kulasantake raṭṭhe rajjaṃ gahetvā dānaṃ dātuṃ tarāmī’’ti āha. Tato devatāya – ‘‘ayaṃ mahāsamuddo gambhīro ceva puthulo ca, kadā naṃ tarissatī’’ti vutte so āha ‘‘taveso mahāsamuddasadiso, mayhaṃ pana ajjhāsayaṃ āgamma khuddakamātikā viya khāyati. Tvaṃyeva maṃ dakkhissasi samuddaṃ taritvā samuddapārato dhanaṃ āharitvā kulasantakaṃ rajjaṃ gahetvā dānaṃ dadamāna’’nti. Devatā ‘‘anomapurisena gahitagahaṇaṃ na sakkā vissajjāpetu’’nti bodhisattaṃ āliṅgetvā haritvā uyyāne nipajjāpesi. So chattaṃ ussāpetvā divase divase pañcasatasahassapariccāgaṃ katvā aparabhāge nikkhamma pabbajito. Evaṃ mahāsatto na sakkā kenaci samaṇena vā…pe… brahmunā vā kusalasamādānaṃ vissajjāpetuṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘daḷhasamādāno ahosi kusalesu dhammesu avatthitasamādāno’’ti.


“前生”是指在过去的聚集的五蕴，因出生而称为“出生”。同样，因存在而称为“存在”，因聚集的状态或居住的地方而称为“居住”。三种状态的聚集是指过去的聚集的五蕴的存在。现在由于这些五蕴在天界等也存在。然而，产生这些特征的善业在那里并不容易，只有在人身中才容易。因此，正如所做的业，佛陀说：“曾经是人类的存在”。这并不是无因的。即使是大人、象、狮子、猴子等，也都在积累功德。由于在这种状态下所做的业难以快乐地显现，而在人的状态下所做的业则能够快乐地显现。因此说“曾经是人类的存在”。
“坚定的专注”是指稳固的掌握。“在善法中”是指十种善业的道路。“稳定的专注”是指持久的掌握，不可动摇的掌握。因为大人从恶业中如同落入火焰般，心会受到影响，而从善业中则如同展开的花朵般，心会舒展。因此，坚定的专注是稳固的专注。没有任何人，无论是修行者、婆罗门、天神、魔王或是梵天，能够使善的专注被放弃。
在这里有这样的事情——曾经大人出生于母猪的胎中。然后天神涌现，抓住了小猪，将其投入大海。大人心想：“我要把小猪救出来”，于是用手指捏着小猪，将水从海中抛出。在第七天，天神看到后，前来询问：“你在做什么？”他将情况告知天神。天神谈论大海的水难以取出。菩萨与这样的懒惰者对话也不合适。“不要停留在这里”，于是将其驱赶。天神说：“与无名者的抓取无法被放弃”，于是将小猪带来并给予了他。在大众的时期，穿越大海时，被问到“为什么要穿越大海？”天神回答：“为了到达彼岸，获得王位并施舍。”然后天神说：“这个大海深且宽，何时能渡过？”于是他回答：“这个大海如同我所想，然而对我而言，因心的缘故如同小水滴般流动。你将会看到我穿越大海，带回财富，并获得施舍。”天神说：“与无名者的抓取无法被放弃”，于是菩萨将他抱住，带入园中安置。于是他抛弃了五百次的施舍，最终出家。因此大人没有人能够使善的专注被放弃。由此说：“他是坚定的专注，持久的专注于善法中。”


Idāni yesu kusalesu dhammesu avatthitasamādāno ahosi, te dassetuṃ kāyasucaritetiādimāha. Dānasaṃvibhāgeti ettha ca dānameva diyyanavasena dānaṃ, saṃvibhāgakaraṇavasena saṃvibhāgo. Sīlasamādāneti pañcasīladasasīlacatupārisuddhisīlapūraṇakāle. Uposathūpavāseti cātuddasikādibhedassa uposathassa upavasanakāle. Matteyyatāyāti mātukātabbavatte. Sesapadesupi eseva nayo. Aññataraññataresu cāti aññesu ca evarūpesu. Adhikusalesūti ettha atthi kusalā, atthi adhikusalā. Sabbepi kāmāvacarā kusalā kusalā nāma, rūpāvacarā adhikusalā. Ubhopi te kusalā nāma, arūpāvacarā adhikusalā. Sabbepi te kusalā nāma, sāvakapāramīpaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā nāma. Tepi kusalā nāma, paccekabodhipaṭilābhapaccayā kusalā adhikusalā. Tepi kusalā nāma, sabbaññutaññāṇappaṭilābhapaccayā pana kusalā idha ‘‘adhikusalā’’ti adhippetā. Tesu adhikusalesu dhammesu daḷhasamādāno ahosi avatthitasamādāno.

Kaṭattā upacitattāti ettha sakimpi kataṃ katameva, abhiṇhakaraṇena pana upacitaṃ hoti. Ussannattāti piṇḍīkataṃ rāsīkataṃ kammaṃ ussannanti vuccati. Tasmā ‘‘ussannattā’’ti vadanto mayā katakammassa cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, bhavaggaṃ atinīcaṃ, evaṃ me ussannaṃ kammanti dasseti. Vipulattāti appamāṇattā. Iminā ‘‘anantaṃ aparimāṇaṃ mayā kataṃ kamma’’nti dasseti. Adhiggaṇhātīti adhibhavati, aññehi devehi atirekaṃ labhatīti attho. Paṭilabhatīti adhigacchati.

Sabbāvantehi pādatalehīti idaṃ ‘‘samaṃ pādaṃ bhūmiyaṃ nikkhipatī’’ti etassa vitthāravacanaṃ. Tattha sabbāvantehīti sabbapadesavantehi, na ekena padesena paṭhamaṃ phusati, na ekena pacchā, sabbeheva pādatalehi samaṃ phusati, samaṃ uddharati. Sacepi hi tathāgato ‘‘anekasataporisaṃ narakaṃ akkamissāmī’’ti pādaṃ abhinīharati. Tāvadeva ninnaṭṭhānaṃ vātapūritā viya kammārabhastā unnamitvā pathavisamaṃ hoti. Unnataṭṭhānampi anto pavisati. ‘‘Dūre akkamissāmī’’ti abhinīharantassa sineruppamāṇopi pabbato suseditavettaṅkuro viya onamitvā pādasamīpaṃ āgacchati. Tathā hissa yamakapāṭihāriyaṃ katvā ‘‘yugandharapabbataṃ akkamissāmī’’ti pāde abhinīhaṭe pabbato onamitvā pādasamīpaṃ āgato. Sopi taṃ akkamitvā dutiyapādena tāvatiṃsabhavanaṃ akkami. Na hi cakkalakkhaṇena patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ visamaṃ bhavituṃ sakkoti. Khāṇu vā kaṇṭako vā sakkharā vā kathalā vā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikādīni vā purimataraṃ vā apagacchanti, tattha tattheva vā pathaviṃ pavisanti. Tathāgatassa hi sīlatejena puññatejena dhammatejena dasannaṃ pāramīnaṃ ānubhāvena ayaṃ mahāpathavī sammā mudupupphābhikiṇṇā hoti.



现在，曾经在善法中保持专注的，佛陀说：“这是身体的善行”等等。关于施舍的分配，这里是指施舍本身，因施舍的性质而称为施舍，因分配的过程而称为分配。关于持戒的专注，是指在五戒、十戒、四种清净戒的圆满时。关于斋日的安住，是指在十四日等斋日的安住时。关于母亲的照顾，是指在应当照顾母亲的情况下。其他部分也是如此。关于“其他种类的善法”，是指在其他类似的情况下。关于“更具善德的”，这里有善法，也有更具善德的法。所有的欲界善法都是善法，色界的更具善德的法。两者都是善法，無色界的更具善德的法。所有这些都是善法，因获得声闻的圆满而成为更具善德的法。那些也是善法，因获得独觉的圆满而成为更具善德的法。那些也是善法，因获得全知的圆满而被称为“更具善德的”。在这些更具善德的法中，保持专注是坚定的专注。
“因积累而获得”是指自己所做的业，因积累而成就。关于“丰盈”，是指成团聚集的业被称为丰盈。因此说：“因丰盈”，我所做的业如同轮回的极端，生存的极端，如此我所做的业便被称为丰盈。“广泛”是指无量无边。由此说明“我所做的业是无限的”。
“在所有的脚下”是指“将平等的脚放在地上”，这是它的详细解释。在这里“在所有的脚下”是指在所有的地方，不是单独的地方先触碰，也不是单独的地方后触碰，而是所有的脚下平等地触碰、平等地升起。即使如来说：“我将穿越数百人进入地狱”，他也会将脚抬起，像被风吹动的树木一样，脚下的地方也会升起。即使在高处也会进入内部。“我将远行”，他抬起脚时，像西奈山那样的高山也会低下，向脚的方向而来。如此，他在施行双重神通时说：“我将穿越双头山”，当脚抬起时，山也会低下，向脚的方向而来。随后他便穿越了，并用第二只脚进入了天界的宫殿。因为没有任何地方能够成为不平等的存在。无论是石头、刺、糖、蜜、喧嚣的狮子等，都是从更高的地方而落下，在那里进入大地。因此，如来的清净、福德、法德，以及十种圆满的力量，因而这片广袤的土地上如同柔软的花瓣般绚丽多彩。

202.Sāgarapariyantanti sāgarasīmaṃ. Na hi tassa rajjaṃ karontassa antarā rukkho vā pabbato vā nadī vā sīmā hoti mahāsamuddova sīmā. Tena vuttaṃ ‘‘sāgarapariyanta’’nti. Akhilamanimittamakaṇṭakanti niccoraṃ. Corā hi kharasamphassaṭṭhena khilā, upaddavapaccayaṭṭhena nimittā, vijjhanaṭṭhena kaṇṭakāti vuccanti. Iddhanti samiddhaṃ. Phītanti sabbasampattiphāliphullaṃ. Khemanti nibbhayaṃ. Sivanti nirupaddavaṃ. Nirabbudanti abbudavirahitaṃ, gumbaṃ gumbaṃ hutvā carantehi corehi virahitanti attho. Akkhambhiyoti avikkhambhanīyo. Na naṃ koci ṭhānato cāletuṃ sakkoti. Paccatthikenāti paṭipakkhaṃ icchantena. Paccāmittenāti paṭiviruddhena amittena. Ubhayampetaṃ sapattavevacanaṃ. Abbhantarehīti anto uṭṭhitehi rāgādīhi.

Bāhirehīti samaṇādīhi. Tathā hi naṃ bāhirā devadattakokālikādayo samaṇāpi soṇadaṇḍakūṭadaṇḍādayo brāhmaṇāpi sakkasadisā devatāpi satta vassāni anubandhamāno māropi bakādayo brahmānopi vikkhambhetuṃ nāsakkhiṃsu.

Ettāvatā bhagavatā kammañca kammasarikkhakañca lakkhaṇañca lakkhaṇānisaṃso ca vutto hoti. Kammaṃ nāma satasahassakappādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni daḷhavīriyena hutvā kataṃ kammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma daḷhena hutvā katabhāvaṃ sadevako loko jānātūti suppatiṭṭhitapādamahāpurisalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma suppatiṭṭhitapādatā. Lakkhaṇānisaṃso nāma paccatthikehi avikkhambhanīyatā.

203.Tatthetaṃvuccatīti tattha vutte kammādibhede aparampi idaṃ vuccati, gāthābandhaṃ sandhāya vuttaṃ. Etā pana gāthā porāṇakattherā ‘‘ānandattherena ṭhapitā vaṇṇanāgāthā’’ti vatvā gatā. Aparabhāge therā ‘‘ekapadiko atthuddhāro’’ti āhaṃsu.

Tattha sacceti vacīsacce. Dhammeti dasakusalakammapathadhamme. Dameti indriyadamane. Saṃyameti sīlasaṃyame. ‘‘Soceyyasīlālayuposathesu cā’’ti ettha kāyasoceyyādi tividhaṃ soceyyaṃ. Ālayabhūtaṃ sīlameva sīlālayo. Uposathakammaṃ uposatho. Ahiṃsāyāti avihiṃsāya. Samattamācarīti sakalaṃ acari.

Anvabhīti anubhavi. Veyyañjanikāti lakkhaṇapāṭhakā. Parābhibhūti pare abhibhavanasamattho. Sattubhīti sapattehi akkhambhiyo hoti.

Na so gacchati jātu khambhananti so ekaṃseneva aggapuggalo vikkhambhetabbataṃ na gacchati. Esā hi tassa dhammatāti tassa hi esā dhammatā ayaṃ sabhāvo.

Pādatalacakkalakkhaṇavaṇṇanā



“海洋的边界”是指海洋的界限。对于统治者而言，没有树木、山脉或河流作为界限，正如大海的界限。因此说“海洋的边界”。“所有的迹象如同刺”是指常为盗贼所用。盗贼因粗暴的接触而受到伤害，因灾害的缘故而有迹象，因切割的缘故而被称为刺。关于“神通”是指显现的能力。关于“丰盈”是指所有的财富如同盛开的花朵。关于“安宁”是指无畏。关于“安全”是指无灾害。关于“无障碍”是指没有障碍，像是没有被阻碍的状态。关于“不可动摇”是指无法被任何地方所动摇。关于“相对而言”是指与对立的事物相对。关于“对立的敌人”是指与敌对事物相对。两者都可以称为敌人。关于“内在的”是指因内心的贪欲等而升起。
关于“外在的”是指因修行者等而升起。因此，外在的如天神、伽蓝、空行母等，甚至像索纳、达纳、库塔等的婆罗门，以及像萨卡等的天神，七年间紧随其后，甚至像玛罗、巴卡等的婆罗门也无法阻止。
至此，佛陀讲述了业、业的真实特性、特征以及特征的利益。业是指以坚定的精进所做的业，数量如同十亿劫的业。业的真实特性是指在有情世界中坚固的存在。特征是指坚固的存在。特征的利益是指在对立面上不可动摇的特性。
“在此被称为”是指在此提到的业等的分类中，还可以这样称呼，这句话是指诗句的意义。这些诗句是古老的长老们所说的“由阿难长老所建立的解说诗句”。后来，长老们说：“单句的解释”。
在这里“真理”是指言语的真实。关于“法”是指十种善业的法。关于“控制”是指对感官的控制。关于“克制”是指对戒律的克制。“身心清净和斋日”是指身体和心灵的清净，分为三种清净。关于“戒律”的清净是指戒律的本质。关于“斋日的行为”是指斋日的行为。关于“不伤害”是指不伤害他人。关于“完全地行为”是指全面地行为。
“跟随”是指经历。关于“特征的显现”是指特征的表现。关于“超越他者”是指能够超越他者的能力。关于“众生”是指与众生的关系。
他绝不会动摇，因此他作为唯一的卓越者不会被动摇。因为这是他的法则，这就是他的本性。

204.Ubbegauttāsabhayanti ubbegabhayañceva uttāsabhayañca. Tattha corato vā rājato vā paccatthikato vā vilopanabandhanādinissayaṃ bhayaṃ ubbego nāma, taṃmuhuttikaṃ caṇḍahatthiassādīni vā ahiyakkhādayo vā paṭicca lomahaṃsanakaraṃ bhayaṃ uttāsabhayaṃ nāma. Taṃ sabbaṃ apanuditā vūpasametā. Saṃvidhātāti saṃvidahitā. Kathaṃ saṃvidahati? Aṭaviyaṃ sāsaṅkaṭṭhānesu dānasālaṃ kāretvā tattha āgate bhojetvā manusse datvā ativāheti, taṃ ṭhānaṃ pavisituṃ asakkontānaṃ manusse pesetvā paveseti. Nagarādīsupi tesu tesu ṭhānesu ārakkhaṃ ṭhapeti, evaṃ saṃvidahati. Saparivārañca dānaṃ adāsīti annaṃ pānanti dasavidhaṃ dānavatthuṃ.

Tattha annanti yāgubhattaṃ. Taṃ dadanto na dvāre ṭhapetvā adāsi, atha kho antonivesane haritupalittaṭṭhāne lājā ceva pupphāni ca vikiritvā āsanaṃ paññapetvā vitānaṃ bandhitvā gandhadhūmādīhi sakkāraṃ katvā bhikkhusaṅghaṃ nisīdāpetvā yāguṃ adāsi. Yāguṃ dento ca sabyañjanaṃ adāsi. Yāgupānāvasāne pāde dhovitvā telena makkhetvā nānappakārakaṃ anantaṃ khajjakaṃ datvā pariyosāne anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ paṇītabhojanaṃ adāsi . Pānaṃ dento ambapānādiaṭṭhavidhaṃ pānaṃ adāsi, tampi yāgubhattaṃ datvā. Vatthaṃ dento na suddhavatthameva adāsi, ekapaṭṭadupaṭṭādipahonakaṃ pana datvā sucimpi adāsi, suttampi adāsi, suttaṃ vaṭṭesi, sūcikammakaraṇaṭṭhāne bhikkhūnaṃ āsanāni, yāgubhattaṃ, pādamakkhanaṃ, piṭṭhimakkhanaṃ, rajanaṃ, paṇḍupalāsaṃ, rajanadoṇikaṃ, antamaso cīvararajanakaṃ kappiyakārakampi adāsi.

Yānanti upāhanaṃ. Taṃ dadantopi upāhanatthavikaṃ upāhanadaṇḍakaṃ makkhanatelaṃ heṭṭhā vuttāni ca annādīni tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Mālaṃ dentopi na suddhamālameva adāsi, atha kho naṃ gandhehi missetvā heṭṭhimāni cattāri tasseva parivāraṃ katvā adāsi. Bodhicetiyaāsanapotthakādipūjanatthāya ceva cetiyagharadhūpanatthāya ca gandhaṃ dentopi na suddhagandhameva adāsi, gandhapisanakanisadāya ceva pakkhipanakabhājanena ca saddhiṃ heṭṭhimāni pañca tassa parivāraṃ katvā adāsi. Cetiyapūjādīnaṃ atthāya haritālamanosilācīnapiṭṭhādivilepanaṃ dentopi na suddhavilepanameva adāsi, vilepanabhājanena saddhiṃ heṭṭhimāni cha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Seyyāti mañcapīṭhaṃ. Taṃ dentopi na suddhakameva adāsi, kojavakambalapaccattharaṇamañcappaṭipādakehi saddhiṃ antamaso maṅgulasodhanadaṇḍakaṃ heṭṭhimāni ca satta tassa parivāraṃ katvā adāsi. Āvasathaṃ dentopi na gehamattameva adāsi, atha kho naṃ mālākammalatākammapaṭimaṇḍitaṃ supaññattaṃ mañcapīṭhaṃ kāretvā heṭṭhimāni aṭṭha tassa parivāraṃ katvā adāsi. Padīpeyyanti padīpatelaṃ. Taṃ dento cetiyaṅgaṇe bodhiyaṅgaṇe dhammassavanagge vasanagehe potthakavācanaṭṭhāne iminā dīpaṃ jālāpethāti na suddhatelameva adāsi, vaṭṭi kapallakatelabhājanādīhi saddhiṃ heṭṭhimāni nava tassa parivāraṃ katvā adāsi. Suvibhattantarānīti suvibhattaantarāni.

Rājānoti abhisittā. Bhogiyāti bhojakā kumārāti rājakumārā. Idha kammaṃ nāma saparivāraṃ dānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma saparivāraṃ katvā dānaṃ adāsīti iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti nibbattaṃ cakkalakkhaṇaṃ. Lakkhaṇaṃ nāma tadeva cakkalakkhaṇaṃ. Ānisaṃso mahāparivāratā.



“恐惧的升起”是指恐惧的升起和高昂的恐惧。在这里，因盗贼、国王或敌人的缘故而产生的恐惧被称为升起的恐惧，因如猛狮、大象等的威胁而产生的恐惧被称为高昂的恐惧。所有这些都被消除、平息。关于“安排”是指安排妥当。如何安排呢？在森林中的特定地点建造施舍堂，招待前来的人们，给予食物，然后在流动中给予。这些地方在城镇等地也设置保护。因此，安排妥当。关于“带着随行者施舍”，是指给予食物和饮水等十种施舍的对象。
在这里，食物是指米饭。给予时不在门口施舍，而是在内部的绿色草地上撒上稻草和花朵，设置座位，搭建帐篷，施以香气、烟雾等礼仪，然后让僧众坐下，给予米饭。给予米饭时还给予调味品。米饭之后，洗净双足，涂抹油脂，给予各种各样的美味食物，最后给予多种汤和多种调味品的美味佳肴。给予饮料时，给予八种水果饮料，同样也给予米饭。给予衣物时，不是给予干净的衣物，而是给予单件或多件衣物，给予干净的衣物，同时也给予旧衣物，给予干净的床单，给予干净的床垫，给予坐垫，给予洗净的坐垫，给予清洁的坐垫，给予适合的坐垫。
关于“车辆”是指交通工具。给予时也给予与交通工具相关的油脂等。给予花环时，也不是给予干净的花环，而是混合香气的花环。关于供养菩提树、供养佛像的香气，也不是给予干净的香气，而是与香气容器一起给予混合香气的花环。关于供养佛塔等的香气，给予时也不是给予干净的香气，而是与香气容器一起给予混合香气的花环。关于供养佛塔等的涂抹，给予时也不是给予干净的涂抹，而是与涂抹容器一起给予混合涂抹的花环。关于“座位”，给予时也不是给予干净的座位，而是与坐垫、床垫等一起给予混合的座位。关于“住所”，给予时也不是给予简单的住所，而是给予装饰华丽的住所。
关于“灯”，给予时是指灯光的布置。在此，给予时在佛塔和菩提树等地，给予时不只是给予干净的油脂，而是与其他油脂、灯具等一起给予混合的油脂。关于“良好分配”，是指良好的分配。
关于“国王”是指被加冕的统治者。关于“财富”是指富裕的王子。在这里，业是指带着随行者的施舍。业的真实特性是指带着随行者的施舍。因此，愿有情众生知道这一点，形成如同轮回的特征。特征是指这一特征。利益是指极大的随行者的特性。

205.Tatthetaṃ vuccatīti imā tadatthaparidīpanā gāthā vuccanti. Duvidhā hi gāthā honti – tadatthaparidīpanā ca visesatthaparidīpanā ca. Tattha pāḷiāgatameva atthaṃ paridīpanā tadatthaparidīpanā nāma. Pāḷiyaṃ anāgataṃ paridīpanā visesatthaparidīpanā nāma. Imā pana tadatthaparidīpanā. Tattha pureti pubbe. Puratthāti tasseva vevacanaṃ. Purimāsu jātīsūti imissā jātiyā pubbekatakammapaṭikkhepadīpanaṃ. Ubbegauttāsabhayāpanūdanoti ubbegabhayassa ca uttāsabhayassa ca apanūdano. Ussukoti adhimutto.

Satapuññalakkhaṇanti satena satena puññakammena nibbattaṃ ekekaṃ lakkhaṇaṃ. Evaṃ sante yo koci buddho bhaveyyāti na rocayiṃsu, anantesu pana cakkavāḷesu sabbe sattā ekekaṃ kammaṃ satakkhattuṃ kareyyuṃ, ettakehi janehi kataṃ kammaṃ bodhisatto ekova ekekaṃ sataguṇaṃ katvā nibbatto. Tasmā ‘‘satapuññalakkhaṇo’’ti imamatthaṃ rocayiṃsu. Manussāsurasakkarakkhasāti manussā ca asurā ca sakkā ca rakkhasā ca.

Āyatapaṇhitāditilakkhaṇavaṇṇanā

206.Antarāti paṭisandhito sarasacutiyā antare. Idha kammaṃ nāma pāṇātipātā virati. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇātipātaṃ karonto padasaddasavanabhayā aggaggapādehi akkamantā gantvā paraṃ pātenti. Atha te iminā kāraṇena tesaṃ taṃ kammaṃ jano jānātūti antovaṅkapādā vā bahivaṅkapādā vā ukkuṭikapādā vā aggakoṇḍā vā paṇhikoṇḍā vā bhavanti. Aggapādehi gantvā parassa amāritabhāvaṃ pana tathāgatassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti āyatapaṇhi mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati . Tathā paraṃ ghātentā unnatakāyena gacchantā aññe passissantīti onatā gantvā paraṃ ghātenti. Atha te evamime gantvā paraṃ ghātayiṃsūti nesaṃ taṃ kammaṃ iminā kāraṇena paro jānātūti khujjā vā vāmanā vā pīṭhasappi vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ gantvā paresaṃ aghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena sadevako loko jānātūti brahmujugattamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Tathā paraṃ ghātentā āvudhaṃ vā muggaraṃ vā gaṇhitvā muṭṭhikatahatthā paraṃ ghātenti. Te evaṃ tesaṃ parassa ghātitabhāvaṃ iminā kāraṇena jano jānātūti rassaṅgulī vā rassahatthā vā vaṅkaṅgulī vā phaṇahatthakā vā bhavanti. Tathāgatassa pana evaṃ paresaṃ aghātitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti dīghaṅgulimahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Idamettha kammasarikkhakaṃ. Idameva pana lakkhaṇattayaṃ lakkhaṇaṃ nāma. Dīghāyukabhāvo lakkhaṇānisaṃso.



“在此被称为”是指这些诗句被称为对该目的的阐述。诗句有两种类型——一种是对该目的的阐述，另一种是对特定目的的阐述。在这里，过去的意义被称为对该目的的阐述。在巴利文中，未来的意义被称为特定目的的阐述。这些是对该目的的阐述。在这里“以前”是指过去。“前方”是其同义词。关于“在前的生中”，是指在这一类生中，过去所做的功德的阐述。关于“升起的恐惧和高昂的恐惧的消除”，是指消除升起的恐惧和高昂的恐惧。关于“激励”，是指专注。
“善业的特征”是指通过善业而产生的每一个特征。这样的话，若有任何佛陀出现，便不会被接受，但在无边的轮回中，所有众生都将每个人的业做一百次，因而菩萨以每个人做一百种功德而出生。因此，“善业的特征”是被接受的。关于“人类、天人、魔鬼”，是指人类、阿修罗、天神和恶鬼。
关于“远离的特征的描述”
“在内部”是指在再生时因水流而在内部。在这里，业是指不杀生的戒律。业的真实特性是指在杀生时，因听到声音的恐惧而通过高昂的脚步走去，最后导致他人死亡。于是因这个原因，众人应当知道这件事，即在内在的脚步或外在的脚步，或是高昂的脚步，或是向下的脚步，或是斜向的脚步，或是直向的脚步。通过高昂的脚步而走去，因而他人不被杀死，这样的原因使得有情众生知道这件事，因而产生伟大的人的特征。如此，杀生者以高昂的身体走去，其他人看到后便会被杀。因此，他们这样走去，最终杀死他人，这样的原因使得他人知道这件事，即成为盲者、矮子或是驼背者。如此，佛陀通过这样的方式使他人不被杀死，这样的原因使得有情众生知道这件事，因而产生伟大的人的特征。如此，杀生者持有武器或锤子，手中拿着武器去杀。因此，他们这样做，因而他人被杀，这样的原因使得众人知道这件事，即成为短指、短手、弯指或是蛇手。如此，佛陀通过这样的方式使他人不被杀死，这样的原因使得有情众生知道这件事，因而产生长指伟人的特征。这是业的真实特性。这就是特征的三种特征。长寿的特征是特征的利益。

207.Maraṇavadhabhayattanoti ettha maraṇasaṅkhāto vadho maraṇavadho, maraṇavadhato bhayaṃ maraṇavadhabhayaṃ, taṃ attano jānitvā. Paṭivirato paraṃmāraṇāyāti yathā mayhaṃ maraṇato bhayaṃ mama jīvitaṃ piyaṃ, evaṃ paresampīti ñatvā paraṃ māraṇato paṭivirato ahosi. Sucaritenāti suciṇṇena. Saggamagamāti saggaṃ gato.

Caviya punaridhāgatoti cavitvā puna idhāgato. Dīghapāsaṇhikoti dīghapaṇhiko. Brahmāva sujūti brahmā viya suṭṭhu uju.

Subhujoti sundarabhujo. Susūti mahallakakālepi taruṇarūpo. Susaṇṭhitoti susaṇṭhānasampanno. Mudutalunaṅguliyassāti mudū ca talunā ca aṅguliyo assa. Tībhīti tīhi. Purisavaraggalakkhaṇehīti purisavarassa aggalakkhaṇehi. Cirayapanāyāti ciraṃ yāpanāya, dīghāyukabhāvāya.

Ciraṃ yapetīti ciraṃ yāpeti. Cirataraṃ pabbajati yadi tatoti tato cirataraṃ yāpeti, yadi pabbajatīti attho. Yāpayatica vasiddhibhāvanāyāti vasippatto hutvā iddhibhāvanāya yāpeti.

Sattussadatālakkhaṇavaṇṇanā

208.Rasitānanti rasasampannānaṃ. ‘‘Khādanīyāna’’ntiādīsu khādanīyāni nāma piṭṭhakhajjakādīni. Bhojanīyānīti pañca bhojanāni. Sāyanīyānīti sāyitabbāni sappinavanītādīni. Lehanīyānīti nillehitabbāni piṭṭhapāyāsādīni. Pānānīti aṭṭha pānakāni.

Idha kammaṃ nāma kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni dinnaṃ idaṃ paṇītabhojanadānaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma lūkhabhojane kucchigate lohitaṃ sussati, maṃsaṃ milāyati. Tasmā lūkhadāyakā sattā iminā kāraṇena nesaṃ lūkhabhojanassa dinnabhāvaṃ jano jānātūti appamaṃsā appalohitā manussapetā viya dullabhannapānā bhavanti. Paṇītabhojane pana kucchigate maṃsalohitaṃ vaḍḍhati, paripuṇṇakāyā pāsādikā abhirūpadassanā honti. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ paṇītabhojanadāyakattaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sattussadamahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma sattussadalakkhaṇameva. Paṇītalābhitā ānisaṃso.

209.Khajjabhojjamathaleyyasāyitanti khajjakañca bhojanañca lehanīyañca sāyanīyañca. Uttamaggarasadāyakoti uttamo aggarasadāyako, uttamānaṃ vā aggarasānaṃ dāyako.

Satta cussadeti satta ca ussade. Tadatthajotakanti khajjabhojjādijotakaṃ, tesaṃ lābhasaṃvattanikanti attho. Pabbajampi cāti pabbajamānopi ca. Tadādhigacchatīti taṃ adhigacchati. Lābhiruttamanti lābhi uttamaṃ.

Karacaraṇādilakkhaṇavaṇṇanā



“死亡的杀戮恐惧”是指被称为死亡的杀戮，死亡的杀戮恐惧，因而知道这一点。为避免他人的死亡，正如我因死亡而恐惧，生命对我而言是珍贵的，因此了解他人也如此，于是便避免了他人的死亡。关于“善行”，是指经过良好修行的。关于“进入天界”，是指进入天界。
“离开后再回来”是指离开后再次回到此处。“长长的石头”是指长长的问答。正如天神般的善行，正如天神般的正直。
“美好的手臂”是指手臂美丽。“很好”是指即使在老年也保持年轻的样子。“妥善”是指妥善地安排。关于“柔软的细长手指”，是指柔软和细长的手指。关于“用三种手指”，是指用三根手指。关于“优越的人的特征”，是指优越的人的特征。
“长久地延续”是指长久地延续，长寿的特征。
“长久地延续”是指长久地延续。如果他更长久地出家，若是出家，便会更长久地延续，若是出家的意思。“延续的目的”是指达到修行的目的。
关于“众生的特征的描述”
“美味的食物”是指美味的食物。“可食用的”是指可食用的食物，诸如米饭、肉类等。“可饮用的”是指五种饮品。“可咀嚼的”是指可咀嚼的食物，如米饭、粥等。“饮品”是指八种饮品。
在这里，业是指给予超过一百千的四种不可计数的美味食物的施舍。业的真实特性是指在食物中，因肚子里有食物而发出声音，肉类变得沉重。因此，给予食物的众生因这个原因，众人应当知道这件事，即少肉、少血的众生如同稀有的饮食一样。美味的食物在肚子里却变得沉重，丰满的身体显得美丽。因此，佛陀因长久给予美味食物而让有情众生知道这件事，因而产生众生的伟大特征。特征是指众生的特征。获得美味的利益。
“可食用的食物、可咀嚼的食物和可饮用的食物”是指可食用的食物、可咀嚼的食物、可饮用的食物。“最优质的美味施舍者”是指最优质的施舍者，给予最优质的食物。
“七种可口的食物”是指七种可口的食物。关于“为了这个目的的光明”，是指可食用的食物等的光明，意味着它们能带来利益。关于“出家者”，是指正在出家的人。“达成这个目的”是指达成这个目的。关于“获得优质的”，是指获得优质的利益。
关于“手脚等特征的描述”

210.Dānenātiādīsu ekacco dāneneva saṅgaṇhitabbo hoti, taṃ dānena saṅgahesi. Pabbajitānaṃ pabbajitaparikkhāraṃ, gihīnaṃ gihiparikkhāraṃ adāsi.

Peyyavajjenāti ekacco hi ‘‘ayaṃ dātabbaṃ nāma deti, ekena pana vacanena sabbaṃ makkhetvā nāseti, kiṃ etassa dāna’’nti vattā hoti. Ekacco ‘‘ayaṃ kiñcāpi dānaṃ na deti, kathento pana telena viya makkheti. Eso detu vā mā vā, vacanameva tassa sahassaṃ agghatī’’ti vattā hoti. Evarūpo puggalo dānaṃ na paccāsīsati, piyavacanameva paccāsīsati. Taṃ piyavacanena saṅgahesi.

Atthacariyāyāti atthasaṃvaḍḍhanakathāya. Ekacco hi neva dānaṃ, na piyavacanaṃ paccāsīsati. Attano hitakathaṃ vaḍḍhitakathameva paccāsīsati. Evarūpaṃ puggalaṃ ‘‘idaṃ te kātabbaṃ, idaṃ te na kātabbaṃ. Evarūpo puggalo sevitabbo, evarūpo puggalo na sevitabbo’’ti evaṃ atthacariyāya saṅgahesi.

Samānattatāyāti samānasukhadukkhabhāvena. Ekacco hi dānādīsu ekampi na paccāsīsati, ekāsane nisajjaṃ, ekapallaṅke sayanaṃ, ekato bhojananti evaṃ samānasukhadukkhataṃ paccāsīsati. Tattha jātiyā hīno bhogena adhiko dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca so kujjhati. Bhogena hīno jātiyā adhikopi dussaṅgaho hoti. So hi ‘‘ahaṃ jātimā’’ti bhogasampannena saddhiṃ ekaparibhogaṃ na icchati, tasmiṃ akariyamāne kujjhati. Ubhohipi hīno pana susaṅgaho hoti. Na hi so itarena saddhiṃ ekaparibhogaṃ icchati, na akariyamāne ca kujjhati. Ubhohi sadisopi susaṅgahoyeva. Bhikkhūsu dussīlo dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ, tathā akariyamāne ca kujjhati. Sīlavā susaṅgaho hoti. Sīlavā hi adīyamānepi akariyamānepi na kujjhati. Aññaṃ attanā saddhiṃ paribhogaṃ akarontampi na pāpakena cittena passati. Paribhogopi tena saddhiṃ sukaro hoti. Tasmā evarūpaṃ puggalaṃ evaṃ samānattatāya saṅgahesi.

Susaṅgahitāssa hontīti susaṅgahitā assa honti. Detu vā mā vā detu, karotu vā mā vā karotu, susaṅgahitāva honti, na bhijjanti. ‘‘Yadāssa dātabbaṃ hoti, tadā deti. Idāni maññe natthi, tena na deti. Kiṃ mayaṃ dadamānameva upaṭṭhahāma? Adentaṃ akarontaṃ na upaṭṭhahāmā’’ti evaṃ cintenti.

Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ kataṃ dānādisaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ asaṅgāhako hoti, so iminā kāraṇenassa asaṅgāhakabhāvaṃ jano jānātūti thaddhahatthapādo ceva hoti, visamaṭṭhitāvayavalakkhaṇo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ saṅgāhakabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Susaṅgahitaparijanatā ānisaṃso.



“施舍”是指在这些情况下，有些人通过施舍来聚集，因而通过施舍而聚集。给予出家人的出家装备，给予家庭人的家庭装备。
关于“口头承诺”，有些人说：“这件事是应当施舍的，但通过一个言语却全都被抹去，这样的施舍有什么意义？”有些人则说：“他即使不施舍任何东西，但在言语上却如同涂抹油脂一样抹去。”这种人不重视施舍，重视的只是亲切的言语。因而通过亲切的言语而聚集。
关于“利益的行为”，是指关于利益的增进。有些人既不重视施舍，也不重视亲切的言语。重视的是自己的有利言论，增进他人的言论。这样的众生被称为：“这件事你应当做，那件事你不应当做。这样的众生应当被接纳，这样的众生则不应被接纳”，因而通过利益的行为而聚集。
关于“相似性”，是指在相同的快乐与痛苦的状态。有些人在施舍等方面不重视任何东西，坐在同一个座位，躺在同一个床上，一起用餐，这样便重视了相同的快乐与痛苦。在那里，低贱的种族与财富的结合是非常困难的。因而无法与之共享同样的财富，而当这样的事情发生时，他们便会生气。财富低贱的种族，即使更高也很难结合。他们说：“我有种族”，因此不想与富有的人共享同样的财富，当这样的事情发生时他们便会生气。两者都是低贱的，但结合得很好。因而他们不会想与他人共享同样的财富，也不会因未共享而生气。两者都是相似的，结合得很好。对于僧众而言，不端正的行为是困难的。因而无法与之共享同样的财富，而当这样的事情发生时，他们便会生气。正直的人则结合得很好。正直的人即使在未共享时也不会生气。即使与他人不共享财富，他们的心中也不会有恶念。与他人共享财富也是容易的。因此，这样的众生因相似性而聚集。
“他们将会被妥善接纳”，是指将会被妥善接纳。给予或不给予，做或不做，他们都会被妥善接纳，不会分裂。“当他应当施舍时，他便施舍。现在我认为没有必要，因此不施舍。我们为何要在施舍时坚持？对于不施舍的人，我们不会坚持”，他们这样思考。
在这里，业是指长期进行的施舍等聚集的行为。业的真实特性是指那些不聚集的人，因此众人应当知道他不聚集的原因，即他是迟钝的脚步，也是一种不平衡的状态。然而，佛陀因长期的聚集而使有情众生知道这件事，因此产生这两个特征。特征是指这两个特征。妥善聚集的利益。

211.Kariyāti karitvā. Cariyāti caritvā. Anavamatenāti anavaññātena. ‘‘Anapamodenā’’tipi pāṭho, na appamodena, na dīnena na gabbhitenāti attho.

Caviyāti cavitvā. Atirucira suvaggu dassaneyyanti atirucirañca supāsādikaṃ suvaggu ca suṭṭhu chekaṃ dassaneyyañca daṭṭhabbayuttaṃ. Susu kumāroti suṭṭhu sukumāro.

Parijanassavoti parijano assavo vacanakaro. Vidheyyoti kattabbākattabbesu yathāruci vidhātabbo. Mahimanti mahiṃ imaṃ. Piyavadū hitasukhataṃ jigīsamānoti piyavado hutvā hitañca sukhañca pariyesamāno. Vacanapaṭikarassā bhippasannāti vacanapaṭikarā assa abhippasannā. Dhammānudhammanti dhammañca anudhammañca.

Ussaṅkhapādādilakkhaṇavaṇṇanā

212.Atthūpasaṃhitanti idhalokaparalokatthanissitaṃ. Dhammūpasaṃhitanti dasakusalakammapathanissitaṃ. Bahujanaṃ nidaṃsesīti bahujanassa nidaṃsanakathaṃ kathesi. Pāṇīnanti sattānaṃ. ‘‘Aggo’’tiādīni sabbāni aññamaññavevacanāni. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ bhāsitā uddhaṅgamanīyā atthūpasaṃhitā vācā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evarūpaṃ uggatavācaṃ na bhāsati, so iminā kāraṇena uggatavācāya abhāsanaṃ jano jānātūti adhosaṅkhapādo ca hoti adhonatalomo ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ evarūpāya uggatavācāya bhāsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ussaṅkhapādalakkhaṇañca uddhaggalomalakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Uttamabhāvo ānisaṃso.

213.Erayanti bhaṇanto. Bahujanaṃ nidaṃsayīti bahujanassa hitaṃ dasseti. Dhammayāganti dhammadānayaññaṃ.

Ubbhamuppatitalomavā sasoti so esa uddhaggatalomavā hoti. Pādagaṇṭhirahūti pādagopphakā ahesuṃ. Sādhusaṇṭhitāti suṭṭhu saṇṭhitā. Maṃsalohitācitāti maṃsena ca lohitena ca ācitā. Tacotthatāti tacena pariyonaddhā niguḷhā. Vajatīti gacchati. Anomanikkamoti anomavihārī seṭṭhavihārī.

Eṇijaṅghalakkhaṇavaṇṇanā



“行为”是指通过行动。“生活”是指通过生活。“不受贬损”是指不被贬低。“不受轻视”也是如此，意为不因小而轻视，不因给予而轻视，也不因怀孕而轻视。
“离开”是指离去。“非常美好、优雅、显著”是指非常美好且优雅，显著且极为明显。“非常年轻”是指非常柔嫩。
“随从”是指随从的众人，发言者。“应当做”是指在应做与不应做的事情上，依照适当的方式行事。“伟大”是指伟大的。“因亲切的言语而寻求幸福与安乐”是指因亲切的言语而寻求利益与快乐。“对于言语的反应是明确的”是指对于言语的反应是明确的。“法与法的遵循”是指法与其遵循。
关于“外在特征的描述”
“与意义相关”是指与此世与彼世的相关。“与法相关”是指与十种善业的相关。“为众生的利益而说”是指为了众生的利益而说话。“众生”是指有情众生。“第一”等等，所有这些都是彼此的同义词。在这里，业是指长期以来所说的，向上升起的，与意义相关的言语。业的真实特性是指不说这种提升言语的人，因此众人应当知道他不说提升言语的原因，即他是低下的脚步，也是不平坦的状态。然而，佛陀因长期以来所说的这种提升言语使有情众生知道这件事，因此产生外在特征与向上升起的特征。特征是指这两个特征。卓越的状态是其利益。
“说出”是指表达。“为众生的利益而说”是指为众生的利益而表达。“法的供养”是指法的施舍与供养。
“向上升起的毛发”是指向上升起的毛发。“脚的关节”是指脚的关节。“良好地保持”是指良好地保持。“由肉与血而聚集”是指由肉与血而形成。“被覆盖”是指被包裹或隐藏。“走”是指移动。“不受限制”是指不受限制的行为，是最好的行为。
关于“腿与脚的特征的描述”

214.Sippaṃ vātiādīsu sippaṃ nāma dve sippāni – hīnañca sippaṃ, ukkaṭṭhañca sippaṃ. Hīnaṃ nāma sippaṃ naḷakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ pesakārasippaṃ nahāpitasippaṃ. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ lekhā muddā gaṇanā. Vijjāti ahivijjādianekavidhā. Caraṇanti pañcasīlaṃ dasasīlaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Kammanti kammassakatājānanapaññā. Kilisseyyunti kilameyyuṃ. Antevāsikavattaṃ nāma dukkhaṃ, taṃ nesaṃ mā ciramahosīti cintesi.

Rājārahānīti rañño anurūpāni hatthiassādīni, tāniyeva rañño senāya aṅgabhūtattā rājaṅgānīti vuccanti. Rājūpabhogānīti rañño upabhogaparibhogabhaṇḍāni, tāni ceva sattaratanāni ca. Rājānucchavikānīti rañño anucchavikāni. Tesaṃyeva sabbesaṃ idaṃ gahaṇaṃ. Samaṇārahānīti samaṇānaṃ anurūpāni cīvarādīni. Samaṇaṅgānīti samaṇānaṃ koṭṭhāsabhūtā catasso parisā. Samaṇūpabhogānīti samaṇānaṃ upabhogaparikkhārā. Samaṇānucchavikānīti tesaṃyeva adhivacanaṃ.

Idha pana kammaṃ nāma dīgharattaṃ sakkaccaṃ sippādivācanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma yo evaṃ sakkaccaṃ sippaṃ avācento antevāsike ukkuṭikāsanajaṅghapesanikādīhi kilameti, tassa jaṅghamaṃsaṃ likhitvā pātitaṃ viya hoti. Tathāgatassa pana sakkaccaṃ vācitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti anupubbauggatavaṭṭitaṃ eṇijaṅghalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Anucchavikalābhitā ānisaṃso.

215.Yadūpaghātāyāti yaṃ sippaṃ kassaci upaghātāya na hoti. Kilissatīti kilamissati. Sukhumattacotthatāti sukhumattacena pariyonaddhā. Kiṃ pana aññena kammena aññaṃ lakkhaṇaṃ nibbattatīti? Na nibbattati. Yaṃ pana nibbattati, taṃ anubyañjanaṃ hoti, tasmā idha vuttaṃ.

Sukhumacchavilakkhaṇavaṇṇanā



“技艺”是指在这些情况下，技艺有两种——低劣的技艺和高尚的技艺。低劣的技艺是指竹匠技艺、陶匠技艺、制衣技艺和水匠技艺。高尚的技艺是指书法、印刷、计算。智慧是指各种智慧。行为是指五戒、十戒、戒律的保持。业是指对业的了解与智慧。疲惫是指疲惫的状态。对于住持的职责而言，是指痛苦，因而思考这对他们来说不会长久。
“国王的随从”是指与国王相应的象、马等，这些因是国王军队的组成部分而被称为王的随从。“国王的享受”是指国王的享受与使用的物品，包括七种珍宝。“国王的随侍”是指国王的随侍者。对于他们，所有这些都是同样的接纳。“出家人的随从”是指与出家人相应的衣物等。“出家人的组成部分”是指出家人的四个团体。“出家人的享受”是指出家人的享受与使用的物品。“出家人的随侍”是指他们的称谓。
在这里，业是指长期以来认真对待技艺等的言语。业的真实特性是指如此认真地讲述技艺的人，因而在住持的职责中，因坐在高位而感到疲惫，他的腿肉就像被写下、被放置一样。然而，佛陀因长期以来认真讲述的状态使有情众生知道这件事，因此产生了向上升起的腿特征。特征是指这一个特征。随侍的利益。
“为了伤害”是指某种技艺对任何人都没有伤害。疲惫是指将感到疲惫。微妙的特征是指被微妙地包裹着。那么，其他的业是否能产生其他的特征呢？不能产生。若产生，则是附带的特征，因此在这里被提及。
关于“微妙的特征的描述”

216.Samaṇaṃ vāti samitapāpaṭṭhena samaṇaṃ. Brāhmaṇaṃ vāti bāhitapāpaṭṭhena brāhmaṇaṃ.

Mahāpaññotiādīsu mahāpaññādīhi samannāgato hotīti attho. Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ.

Tattha katamā mahāpaññā? Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭhānāni mahantā vihārasamāpattiyo mahantāni ariyasaccāni mahante satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde mahantāni indriyāni balāni mahante bojjhaṅge mahante ariyamagge mahantāni sāmaññaphalāni mahantā abhiññāyo mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.

Katamā puthupaññā? Puthunānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā. Puthunānādhātūsu puthunānāāyatanesu puthunānāpaṭiccasamuppādesu puthunānāsuññatamanupalabbhesu puthunānāatthesu dhammesu niruttīsu paṭibhānesu. Puthunānāsīlakkhandhesu puthunānāsamādhipaññāvimuttivimuttiñādassanakkhandhesu puthunānāṭhānāṭhānesu puthunānāvihārasamāpattīsu puthunānāariyasaccesu puthunānāsatipaṭṭhānesu sammappadhānesu iddhipādesu indriyesu balesu bojjhaṅgesu puthunānāariyamaggesu sāmaññaphalesu abhiññāsu puthujjanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.

Katamā hāsapaññā? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti indriyasaṃvaraṃ paripūreti bhojane mattaññutaṃ jāgariyānuyogaṃ sīlakkhandhaṃ samādhikkhandhaṃ paññākkhandhaṃ vimuttikkhandhaṃ vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo…pe… pāmojjabahulo ṭhānāṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhatīti hāsapaññā. Satipaṭṭhāne sammappadhāne iddhipāde indriyāni balāni bojjhaṅge ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā. Hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikarotīti hāsapaññā. Abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vedatuṭṭhipāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.

Katamā javanapaññā? Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ taṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato khippaṃ anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, sabbaṃ taṃ viññāṇaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato dukkhato anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena dukkhaṃ bhayaṭṭhena anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ . Cakkhuṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.


“出家人”是指以抑制恶行为基础的出家人。“婆罗门”是指以驱除恶行为基础的婆罗门。
“伟大的智慧”是指具备伟大智慧的人，在这里有伟大智慧的多样性。
那么，什么是伟大的智慧？伟大的智慧是指在大的戒律中进行归纳；伟大的智慧是指在大的定、智慧、解脱、解脱知识与见中进行归纳。伟大的智慧是指大的地方、大的状态、大的禅定、大的圣道、大的正念、大的努力、强大的能力、伟大的觉醒、伟大的圣道、伟大的普通果、伟大的神通、伟大的究竟涅槃等进行归纳。
什么是普通的智慧？普通智慧是在各种不同的成分中发生的智慧。在普通的元素、普通的感官、普通的因缘法、普通的空无可得、普通的意义、法的名词与解释中发生的智慧。普通智慧是在普通的戒、普通的定、普通的智慧、普通的解脱、普通的解脱知识、普通的状态、普通的禅定、普通的圣道、普通的正念、普通的努力、普通的能力、普通的觉醒中发生的智慧，超越普通人所共有的法，在究竟的涅槃中发生的智慧。
什么是欢喜的智慧？欢喜的智慧是指某人欢喜、欢笑、欢愉、满足、极乐，完善戒律，完善感官的控制，保持饮食的适度，遵循警觉，完善戒、定、智慧、解脱、解脱知识与见。欢喜的智慧是指欢喜的多样性、欢喜的状态。欢喜的智慧是指欢喜的禅定，欢喜的圣道。欢喜的智慧是指在正念、正努力、能力、觉醒、圣道中培养的欢喜。欢喜的智慧是指欢喜的普通果的实现。欢喜的智慧是指欢喜的神通。欢喜的智慧是指在觉知、满足、极乐中实现究竟的涅槃。
什么是瞬间的智慧？瞬间的智慧是指任何形式的过去、未来与现在，无论远近，所有形式都因无常而迅速消逝。瞬间的智慧是指因痛苦而迅速消逝，因无我而迅速消逝。任何感受……任何意识的过去、未来与现在，所有意识都因无常、痛苦与无我而迅速消逝。眼睛……衰老与死亡的过去、未来与现在，所有这些都因无常、痛苦与无我而迅速消逝。形式的过去、未来与现在是无常的，因消亡而痛苦，因恐惧而无我，因无价值而迅速消逝，因而在形式的消灭与涅槃中迅速消逝。感受、知觉、造作、意识，眼睛……衰老与死亡的过去、未来与现在，因无常而消亡……因而在衰老与死亡的消灭与涅槃中迅速消逝。形式的过去、未来与现在，眼睛……衰老与死亡是无常的，因缘所生的，消亡的法、衰亡的法、厌离的法、消灭的法，因而在衰老与死亡的消灭与涅槃中迅速消逝。


Katamā tikkhapaññā? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ, uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ, uppannuppanne pāpake akusale dhamme uppannaṃ rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ paḷāsaṃ issaṃ macchariyaṃ māyaṃ sāṭheyyaṃ thambhaṃ sārambhaṃ mānaṃ atimānaṃ madaṃ pamādaṃ sabbe kilese sabbe duccarite sabbe abhisaṅkhāre sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane cattāro ariyamaggā cattāri sāmaññaphalāni catasso paṭisambhidāyo cha abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.

Katamā nibbedhikapaññā? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ apadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ kodhaṃ upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññāti (paṭi. ma. 3.3).

217.Pabbajitaṃ upāsitāti paṇḍitaṃ pabbajitaṃ upasaṅkamitvā payirupāsitā. Atthantaroti yathā eke randhagavesino upārambhacittatāya dosaṃ abbhantaraṃ karitvā nisāmayanti, evaṃ anisāmetvā atthaṃ abbhantaraṃ katvā atthayuttaṃ kathaṃ nisāmayi upadhārayi.

Paṭilābhagatenāti paṭilābhatthāya gatena. Uppādanimittakovidāti uppāde ca nimitte ca chekā. Avecca dakkhitīti ñatvā passissati.

Atthānusiṭṭhīsu pariggahesu cāti ye atthānusāsanesu pariggahā atthānatthaṃ pariggāhakāni ñāṇāni, tesūti attho.

Suvaṇṇavaṇṇalakkhaṇavaṇṇanā

218.Akkodhanoti na anāgāmimaggena kodhassa pahīnattā, atha kho sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṃ paṭivinodeyyanti evaṃ akkodhavasikattā. Nābhisajjīti kuṭilakaṇṭako viya tattha tattha mammaṃ tudanto viya na laggi. Na kuppi na byāpajjītiādīsu pubbuppattiko kopo. Tato balavataro byāpādo. Tato balavatarā patitthiyanā. Taṃ sabbaṃ akaronto na kuppi na byāpajji na patitthiyi. Appaccayanti domanassaṃ. Na pātvākāsīti na kāyavikārena vā vacīvikārena vā pākaṭamakāsi.

Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ akkodhanatā ceva sukhumattharaṇādidānañca. Kammasarikkhakaṃ nāma kodhanassa chavivaṇṇo āvilo hoti mukhaṃ duddasiyaṃ vatthacchādanasadisañca maṇḍanaṃ nāma natthi. Tasmā yo kodhano ceva vatthacchādanānañca adātā, so iminā kāraṇenassa jano kodhanādibhāvaṃ jānātūti dubbaṇṇo hoti dussaṇṭhāno. Akkodhanassa pana mukhaṃ virocati, chavivaṇṇo vippasīdati. Sattā hi catūhi kāraṇehi pāsādikā honti āmisadānena vā vatthadānena vā sammajjanena vā akkodhanatāya vā. Imāni cattāripi kāraṇāni dīgharattaṃ tathāgatena katāneva. Tenassa imesaṃ katabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti suvaṇṇavaṇṇaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Sukhumattharaṇādilābhitā ānisaṃso.



什么是敏锐的智慧？敏锐的智慧是指迅速切断烦恼。对于产生的欲望思维不加以执着，产生的恶意思维、产生的伤害思维、产生的种种恶劣的非善法，产生的贪、恨、愚、愤怒、嫉妒、傲慢、懒惰、所有烦恼、所有恶行、所有业的造作，皆不执着、放弃、清除、消灭、走向无存在。敏锐的智慧是在一个座位上获得四条圣道、四种普通果、四种分解、六种神通的实现，亲证、触及的智慧。
什么是穿透的智慧？穿透的智慧是指某人在所有法中具备极大的振奋、极大的激励、极大的厌弃、极大的不乐，面向外界而不沉迷于所有法，能够切断贪欲的根源。穿透的智慧是指切断贪欲的根源、切断恶意的根源、切断愚痴的根源、愤怒、嫉妒……所有生死的造作皆被切断。
“出家人被尊敬”是指智慧的出家人被亲近、被尊重。“内在的意义”是指如同一些寻找洞察的人，因思维的障碍而使内在的意义变得模糊，因此不再模糊，内在的意义被理解，并且与意义相应的言辞被保持。

219.Abhivissajīti abhivissajjesi. Mahimiva suro abhivassanti suro vuccati devo, mahāpathaviṃ abhivassanto devo viya.

Suravarataroriva indoti surānaṃ varataro indo viya.

Apabbajjamicchanti apabbajjaṃ gihibhāvaṃ icchanto. Mahatimahinti mahantiṃ pathaviṃ.

Acchādanavatthamokkhapāvuraṇānanti acchādanānañceva vatthānañca uttamapāvuraṇānañca. Panāsoti vināso.

Kosohitavatthaguyhalakkhaṇavaṇṇanā

220.Mātarampiputtena samānetā ahosīti imaṃ kammaṃ rajje patiṭṭhitena sakkā kātuṃ. Tasmā bodhisattopi rajjaṃ kārayamāno antonagare catukkādīsu catūsu nagaradvāresu bahinagare catūsu disāsu imaṃ kammaṃ karothāti manusse ṭhapesi. Te mātaraṃ kuhiṃ me putto puttaṃ na passāmīti vilapantiṃ pariyesamānaṃ disvā ehi, amma, puttaṃ dakkhasīti taṃ ādāya gantvā nahāpetvā bhojetvā puttamassā pariyesitvā dassenti. Esa nayo sabbattha.

Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ ñātīnaṃ samaṅgibhāvakaraṇaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ñātayo hi samaṅgībhūtā aññamaññassa vajjaṃ paṭicchādenti. Kiñcāpi hi te kalahakāle kalahaṃ karonti, ekassa pana dose uppanne aññaṃ jānāpetuṃ na icchanti. Ayaṃ nāma etassa dosoti vutte sabbe uṭṭhahitvā kena diṭṭhaṃ kena sutaṃ, amhākaṃ ñātīsu evarūpaṃ kattā nāma natthīti. Tathāgatena ca taṃ ñātisaṅgahaṃ karontena dīgharattaṃ idaṃ vajjappaṭicchādanakammaṃ nāma kataṃ hoti. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena evarūpassa kammassa katabhāvaṃ jānātūti kosohitavatthaguyhalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Pahūtaputtatā ānisaṃso.

221.Vatthachādiyanti vatthena chādetabbaṃ vatthaguyhaṃ.

Amittatāpanāti amittānaṃ patāpanā. Gihissa pītiṃ jananāti gihibhūtassa sato pītijananā.

Parimaṇḍalādilakkhaṇavaṇṇanā

222.Samaṃ jānātīti ‘‘ayaṃ tārukkhasamo ayaṃ pokkharasātisamo’’ti evaṃ tena tena samaṃ jānāti. Sāmaṃ jānātīti sayaṃ jānāti. Purisaṃ jānātīti ‘‘ayaṃ seṭṭhasammato’’ti purisaṃ jānāti. Purisavisesaṃ jānātīti muggaṃ māsena samaṃ akatvā guṇavisiṭṭhassa visesaṃ jānāti. Ayamidamarahatīti ayaṃ puriso idaṃ nāma dānasakkāraṃ arahati . Purisavisesakaro ahosīti purisavisesaṃ ñatvā kārako ahosi. Yo yaṃ arahati, tasseva taṃ adāsi. Yo hi kahāpaṇārahassa aḍḍhaṃ deti, so parassa aḍḍhaṃ nāseti. Yo dve kahāpaṇe deti, so attano kahāpaṇaṃ nāseti. Tasmā idaṃ ubhayampi akatvā yo yaṃ arahati, tassa tadeva adāsi. Saddhādhanantiādīsu sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhādīnaṃ dhanabhāvo veditabbo.

Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ purisavisesaṃ ñatvā kataṃ samasaṅgahakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma tadassa kammaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni dve lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Dhanasampatti ānisaṃso.

223.Tuliyāti tulayitvā. Paṭivicayāti paṭivicinitvā. Mahājanasaṅgāhakanti mahājanasaṅgahaṇaṃ. Samekkhamānoti samaṃ pekkhamāno. Atinipuṇāmanujāti atinipuṇā sukhumapaññā lakkhaṇapāṭhakamanussā. Bahuvividhā gihīnaṃ arahānīti bahū vividhāni gihīnaṃ anucchavikāni paṭilabhati. Daharo susu kumāro ‘‘ayaṃ daharo kumāro paṭilabhissatī’’ti byākaṃsu mahīpatissāti rañño.

Sīhapubbaddhakāyādilakkhaṇavaṇṇanā



什么是敏锐的智慧？敏锐的智慧是指迅速切断烦恼。对于产生的欲望思维不加以执着，产生的恶意思维、产生的伤害思维、产生的各种恶劣非善法，产生的贪、恨、愚、愤怒、嫉妒、傲慢、懒惰、所有烦恼、所有恶行、所有造作，皆不执着、放弃、清除、消灭、走向无存在。敏锐的智慧是在一个座位上获得四条圣道、四种普通果、四种分解、六种神通的实现，亲证、触及的智慧。
“母亲的儿子被召来”是指在王位上建立的情况下可以做到这一点。因此，即使是菩萨在王位上也在城内的四个城门、四个方向上让人们这样做。看到这些人悲伤地寻找“我儿子在哪儿，我看不到我儿子”，于是说：“来吧，母亲，我看到儿子了。”于是带着他去洗澡、供养，给他吃东西，给他们找到了儿子。这种方式在各处都是一样的。
在这里，业是指长期以来使亲属团结的行为。真实的业是指亲属之间彼此包容。尽管他们在争吵的时候会争吵，但一旦出现某个过失，他们却不想让别人知道。这就是所谓的过失。当提到这个过失时，大家都会站起来，问“是谁看到的，谁听到的”，在我们的亲属中没有这样的施主。通过如是，佛陀所做的亲属团结的行为，长期以来形成了这种包容的行为。因此，因而使有情众生知道这种行为的存在。
“遮盖衣物”是指用衣物遮盖的衣物的隐秘。 “敌意的消除”是指对敌人的压制。 “家庭的快乐”是指在家庭生活中的快乐。
“相同的知道”是指“这个树木与那个水池是相同的”，因此他知道这个那个的相同。 “相同的知道”是指自己知道。 “知道人”是指“这个人是被认可的”。 “知道特别的人”是指在没有特质的情况下，知道特质优越的。 “这个人能做这个”是指这个人能够进行供养与礼仪。 “知道特别的人”是指知道特别的人是施主。 “谁能做什么”则给与他什么。 “谁给与半个钱”则使别人失去半个钱。 “谁给与两个钱”则使自己失去一个钱。因此，这两者都不做，谁能做什么，就给与他什么。
“平衡”是指经过比较。 “归聚”是指经过聚集。 “大众的聚集”是指大群众的聚集。 “观察相同”是指观察相同的情况。 “极其精细的人”是指极其精细的智慧特征的讲述者。 “各种各样的家庭”是指各种各样的家庭的众多。 “年轻的可爱的小孩”是指这个年轻的小孩被认为是年轻的王。

224.Yogakkhemakāmoti yogato khemakāmo. Paññāyāti kammassakatapaññāya. Idha kammaṃ nāma mahājanassa atthakāmatā. Kammasarikkhakaṃ nāma taṃ mahājanassa atthakāmatāya vaḍḍhimeva paccāsīsitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni samantaparipūrāni aparihīnāni tīṇi lakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇattayaṃ. Dhanādīhi ceva saddhādīhi ca aparihāni ānisaṃso.

225.Saddhāyāti okappanasaddhāya pasādasaddhāya. Sīlenāti pañcasīlena dasasīlena. Sutenāti pariyattisavanena. Buddhiyāti etesaṃ buddhiyā , ‘‘kinti etehi vaḍḍheyyu’’nti evaṃ cintesīti attho. Dhammenāti lokiyadhammena. Bahūhi sādhūhīti aññehipi bahūhi uttamaguṇehi. Asahānadhammatanti aparihīnadhammaṃ.

Rasaggasaggitālakkhaṇavaṇṇanā

226.Samābhivāhiniyoti yathā tilaphalamattampi jivhagge ṭhapitaṃ sabbattha pharati, evaṃ samā hutvā vahanti. Idha kammaṃ nāma aviheṭhanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pāṇiādīhi pahāraṃ laddhassa tattha tattha lohitaṃ saṇṭhāti, gaṇṭhi gaṇṭhi hutvā antova pubbaṃ gaṇhāti, antova bhijjati, evaṃ so bahurogo hoti. Tathāgatena pana dīgharattaṃ imaṃ ārogyakaraṇakammaṃ kataṃ. Tadassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ārogyakaraṃ rasaggasaggilakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appābādhatā ānisaṃso.

227.Maraṇavadhenāti ‘‘etaṃ māretha etaṃ ghātethā’’ti evaṃ āṇattena maraṇavadhena. Ubbādhanāyāti bandhanāgārappavesanena.

Abhinīlanettādilakkhaṇavaṇṇanā

228.Na ca visaṭanti kakkaṭako viya akkhīni nīharitvā na kodhavasena pekkhitā ahosi. Na ca visācīti vaṅkakkhikoṭiyā pekkhitāpi nāhosi. Na ca pana viceyya pekkhitāti viceyya pekkhitā nāma yo kujjhitvā yadā naṃ paro oloketi, tadā nimmīleti na oloketi, puna gacchantaṃ kujjhitvā oloketi, evarūpo nāhosi. ‘‘Vineyyapekkhitā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Ujuṃ tathā pasaṭamujumanoti ujumano hutvā uju pekkhitā hoti, yathā ca ujuṃ, tathā pasaṭaṃ vipulaṃ vitthataṃ pekkhitā hoti. Piyadassanoti piyāyamānehi passitabbo.

Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ mahājanassa piyacakkhunā olokanakammaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma kujjhitvā olokento kāṇo viya kākakkhi viya hoti, vaṅkakkhi pana āvilakkhi ca hotiyeva. Pasannacittassa pana olokayato akkhīnaṃ pañcavaṇṇo pasādo paññāyati. Tathāgato ca tathā olokesi. Athassa taṃ dīgharattaṃ piyacakkhunā olokitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti imāni nettasampattikarāni dve mahāpurisalakkhaṇāni nibbattanti. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Piyadassanatā ānisaṃso. Abhiyoginoti lakkhaṇasatthe yuttā.

Uṇhīsasīsalakkhaṇavaṇṇanā

230.Bahujanapubbaṅgamo ahosīti bahujanassa pubbaṅgamo ahosi gaṇajeṭṭhako. Tassa diṭṭhānugatiṃ aññe āpajjiṃsu. Idha kammaṃ nāma pubbaṅgamatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo pubbaṅgamo hutvā dānādīni kusalakammāni karoti, so amaṅkubhūto sīsaṃ ukkhipitvā pītipāmojjena paripuṇṇasīso vicarati, mahāpuriso ca hoti. Tathāgato ca tathā akāsi. Athassa sadevako loko iminā kāraṇena idaṃ pubbaṅgamakammaṃ jānātūti uṇhīsasīsalakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Mahājanānuvattanatā ānisaṃso.



“渴望安宁”是指通过修行渴望安宁。 “智慧”是指因果法的智慧。在这里，业是指大众的利益。真实的业是指为了大众的利益而不断增加的情况。因此，因而使有情众生知道这种业的存在，这三种特征是全面的、永恒的。特征就是这三种特征。财富等与信心等的永恒利益。
“信心”是指随顺的信心与安乐的信心。 “戒律”是指五戒与十戒。 “听闻”是指适当的听闻。 “智慧”是指通过这些智慧，“这会如何增长”，这样的思考。 “法”是指世俗的法。 “许多善法”是指其他许多优秀的品质。 “不可摧毁的法”是指永恒的法。
“如同普遍流通”是指如同芝麻果实即使微小也在所有地方传播，因而相同地流动。在这里，业是指不侵犯的业。真实的业是指从生物等处获得的伤害，血液在各处流动，逐渐逐渐聚集在一起，最终破裂，这样就成为多病。佛陀长期以来创造了这种健康的业。因此，因而使有情众生知道这种健康的特征的存在。
“以死亡的威胁”是指“不要杀这个，不要打这个”，通过这样的命令以死亡的威胁。 “为了释放”是指通过进入监禁的房间。
“眼睛不会失去”是指像蟹一样将眼睛收回，不因愤怒而被观察。 “不会扭曲”是指即使被观察也不会扭曲。 “不会偏离”是指偏离的观察者，当他愤怒时，他不会看他，而是愤怒地看着他，再次走时愤怒地看着他，这样的人不会存在。 “被观察的”也是一种说法，意思是相同的。 “直视”是指正直地观察，正直的观察是宽广的、广泛的观察。 “可爱的观察”是指通过可爱的事物被观察。
在这里，业是指长期以来大众的可爱眼睛的观察。真实的业是指愤怒地观察时，眼睛像乌鸦一样，而偏离的观察则是模糊的。愉快的心态观察时，眼睛的五种颜色的光辉显现。佛陀也如此观察。因此，因而使有情众生知道这种可爱眼睛的观察的存在，这两种特征是显现的。特征就是这两种特征。可爱的观察的利益。
“他是众人的前驱”是指他是众人的前驱，是群体的首领。 其他人跟随他的观点。在这里，业是指前驱性。真实的业是指在成为前驱的情况下，进行施舍等善行的人，他是毫不犹豫的，抬起头来，带着快乐与欢喜，满怀自信地行走，成为伟大的人。佛陀也如此行事。因此，因而使有情众生知道这种前驱性的业的存在，这种特征的存在。特征就是这特征。跟随大众的利益。

231.Bahujanaṃhessatīti bahujanassa bhavissati. Paṭibhogiyāti veyyāvaccakarā, etassa bahū veyyāvaccakarā bhavissantīti attho. Abhiharanti tadāti daharakāleyeva tadā evaṃ byākaronti. Paṭihārakanti veyyāvaccakarabhāvaṃ. Visavīti ciṇṇavasī.

Ekekalomatādilakkhaṇavaṇṇanā

232.Upavattatīti ajjhāsayaṃ anuvattati, idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ saccakathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma dīgharattaṃ advejjhakathāya parisuddhakathāya kathitabhāvamassa sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti ekekalomalakkhaṇañca uṇṇālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Mahājanassa ajjhāsayānukūlena anuvattanatā ānisaṃso. Ekekalomūpacitaṅgavāti ekekehi lomehi upacitasarīro.

Cattālīsādilakkhaṇavaṇṇanā

234.Abhejjaparisoti abhinditabbapariso. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apisuṇavācāya kathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma pisuṇavācassa kira samaggabhāvaṃ bhindanato dantā aparipuṇṇā ceva honti viraḷā ca. Tathāgatassa pana dīgharattaṃ apisuṇavācataṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti idaṃ lakkhaṇadvayaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Abhejjaparisatā ānisaṃso. Caturo dasāti cattāro dasa cattālīsaṃ.

Pahūtajivhādilakkhaṇavaṇṇanā

236.Ādeyyavāco hotīti gahetabbavacano hoti. Idha kammaṃ nāma dīgharattaṃ apharusavāditā. Kammasarikkhakaṃ nāma ye pharusavācā honti, te iminā kāraṇena nesaṃ jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti baddhajivhā vā honti, gūḷhajivhā vā dvijivhā vā mammanā vā. Ye pana jivhaṃ parivattetvā parivattetvā pharusavācaṃ na vadanti, te baddhajivhā gūḷhajivhā dvijivhā na honti. Mudu nesaṃ jivhā hoti rattakambalavaṇṇā. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ jivhaṃ parivattetvā pharusāya vācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti pahūtajivhālakkhaṇaṃ nibbattati. Pharusavācaṃ kathentānañca saddo bhijjati. Te saddabhedaṃ katvā pharusavācāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti chinnassarā vā honti bhinnassarā vā kākassarā vā. Ye pana sarabhedakaraṃ pharusavācaṃ na kathenti, tesaṃ saddo madhuro ca hoti pemanīyo. Tasmā tathāgatassa dīgharattaṃ sarabhedakarāya pharusavācāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti brahmassaralakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Ādeyyavacanatā ānisaṃso.

237.Ubbādhikanti akkosayuttattā ābādhakariṃ bahujanappamaddananti bahujanānaṃ pamaddaniṃ abāḷhaṃ giraṃ so na bhaṇi pharusanti ettha akāro parato bhaṇisaddena yojetabbo. Bāḷhanti balavaṃ atipharusaṃ. Bāḷhaṃ giraṃ so na abhaṇīti ayamettha attho. Susaṃhitanti suṭṭhu pemasañhitaṃ. Sakhilanti mudukaṃ. Vācāti vācāyo. Kaṇṇasukhāti kaṇṇasukhāyo. ‘‘Kaṇṇasukha’’ntipi pāṭho, yathā kaṇṇānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ erayatīti attho. Vedayathāti vedayittha. Brahmassarattanti brahmassarataṃ. Bahuno bahunti bahujanassa bahuṃ. ‘‘Bahūnaṃ bahunti’’pi pāṭho, bahujanānaṃ bahunti attho.

Sīhahanulakkhaṇavaṇṇanā



“将成为众人”是指将成为众人的。 “引导者”是指服务者，许多服务者将会成为。 “在那个时候”是指在幼年时期就这样说。 “引导者”是指作为服务者的状态。 “流动”是指如同被切割的。
“引导”是指跟随内心的倾向，这里业是指长期以来的真实言论。 真实的业是指长期以来通过不争论的言辞所说的清净言辞，因此，因而使有情众生知道这种引导的特征和温暖的特征。 特征就是这两种特征。 大众的倾向与内心的相应利益。
“不可分割的群体”是指不可分割的群体。在这里，业是指长期以来不说恶言。 真实的业是指恶言的完全状态被切割，牙齿不完整且稀疏。 然而，佛陀长期以来的不说恶言，因此，因而使有情众生知道这种特征的存在。 特征就是这两种特征。 不可分割的群体的利益。
“应当被说的言辞”是指应当被接受的言辞。在这里，业是指长期以来的粗暴言辞。 真实的业是指那些说粗暴言辞的人，因此，因而使人们知道他们的舌头被不断转动，舌头可能是被束缚的、隐藏的、双舌的或自我的。 而那些不说粗暴言辞的人，他们的舌头不会被束缚、隐藏或双舌。 他们的舌头是柔软的，像红色的绸缎。因此，佛陀长期以来不说粗暴言辞，因此，因而使有情众生知道这种丰富舌头的特征的存在。 粗暴的言辞在他们说话时声音会破裂。 他们的声音被切割成粗暴的言辞，因此，人们知道他们的声音是破碎的、分裂的，像乌鸦的声音。 而那些不说破坏性的粗暴言辞的人，他们的声音是甜美的，令人喜爱。因此，佛陀长期以来不说破坏性的粗暴言辞，因此，因而使有情众生知道这种天籁之音的特征的存在。 特征就是这两种特征。 应当被说的言辞的利益。
“因攻击而引起”是指因辱骂而引起的，因此对大众的影响。 这个词不应被粗暴地说出。 这里的“粗暴”是指非常强烈的、极其粗暴的。 “粗暴的言辞”是指不应被说出。 “非常和谐”是指非常和谐的、温柔的。 “柔软”是指温柔的。 “言辞”是指言语。 “耳朵的快乐”是指耳朵的快乐。 “耳朵的快乐”也是一种说法，意为耳朵的快乐。 “感受”是指感受。 “天籁之音”是指天籁之音。 “许多的”是指许多的。 “许多的”也是一种说法，意为众多的。

238.Appadhaṃsiko hotīti guṇato vā ṭhānato vā padhaṃsetuṃ cāvetuṃ asakkuṇeyyo. Idha kammaṃ nāma palāpakathāya akathanaṃ. Kammasarikkhakaṃ nāma ye taṃ kathenti, te iminā kāraṇena nesaṃ hanukaṃ cāletvā cāletvā palāpakathāya kathitabhāvaṃ jano jānātūti antopaviṭṭhahanukā vā vaṅkahanukā vā pabbhārahanukā vā honti. Tathāgato pana tathā na kathesi. Tenassa hanukaṃ cāletvā cāletvā dīgharattaṃ palāpakathāya akathitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti sīhahanulakkhaṇaṃ nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇaṃ. Appadhaṃsikatā ānisaṃso.

239.Avikiṇṇavacanabyappatho cāti avikiṇṇavacanānaṃ viya purimabodhisattānaṃ vacanapatho assāti avikiṇṇavacanabyappatho. Dvidugamavaratarahanuttamalatthāti dvīhi dvīhi gacchatīti dvidugamo, dvīhi dvīhīti catūhi, catuppadānaṃ varatarassa sīhasseva hanubhāvaṃ alatthāti attho. Manujādhipatīti manujānaṃ adhipati. Tathattoti tathasabhāvo.

Samadantādilakkhaṇavaṇṇanā

240.Suciparivāroti parisuddhaparivāro. Idha kammaṃ nāma sammājīvatā. Kammasarikkhakaṃ nāma yo visamena saṃkiliṭṭhājīvena jīvitaṃ kappeti, tassa dantāpi visamā honti dāṭhāpi kiliṭṭhā. Tathāgatassa pana samena suddhājīvena jīvitaṃ kappitabhāvaṃ sadevako loko iminā kāraṇena jānātūti samadantalakkhaṇañca susukkadāṭhālakkhaṇañca nibbattati. Lakkhaṇaṃ nāma idameva lakkhaṇadvayaṃ. Suciparivāratā ānisaṃso.

241.Avassajīti pahāsi tidivapuravarasamoti tidivapuravarena sakkena samo. Lapanajanti mukhajaṃ, dantanti attho. Dijasamasukkasucisobhanadantoti dve vāre jātattā dijanāmakā sukkā suci sobhanā ca dantā assāti dijasamasukkasucisobhanadanto. Na ca janapadatudananti yo tassa cakkavāḷaparicchinno janapado, tassa aññena tudanaṃ pīḷā vā ābādho vā natthi. Hitamapi ca bahujana sukhañca carantīti bahujanā samānasukhadukkhā hutvā tasmiṃ janapade aññamaññassa hitañceva sukhañca caranti. Vipāpoti vigatapāpo. Vigatadarathakilamathoti vigatakāyikadarathakilamatho. Malakhilakalikilese panudehīti rāgādimalānañceva rāgādikhilānañca dosakalīnañca sabbakilesānañca apanudehi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Lakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Siṅgālasuttavaṇṇanā

Nidānavaṇṇanā



“不被削弱”是指从品质或地位上无法被削弱。在这里，业是指不讨论恶言。真实的业是指那些谈论此事的人，因此，因而使人们知道他们的舌头被不断转动，可能是内置的舌头、弯曲的舌头或是其他的舌头。然而，佛陀并不这样说。因此，因而使有情众生知道这种不讨论恶言的特征的存在。特征就是这特征。不被削弱的利益。
“不被分散的言辞”是指像不被分散的言辞一样，前面的菩萨们的言辞是这样的，故称为不被分散的言辞。 “双重的”是指双重的状态，双重的双重是指四重的，像狮子的特质一般。 “人类的主宰”是指人类的主宰。 “如是”是指如是的本性。
“清净的随行者”是指纯洁的随行者。在这里，业是指正当的生活。 真实的业是指那些通过不正当和肮脏的生活而生活的人，他们的牙齿也是不整洁的，牙龈也是肮脏的。然而，佛陀通过正当和清净的生活而生活，因此，因而使有情众生知道这种正当生活的特征和良好牙齿的特征。特征就是这两种特征。清净随行者的利益。
“放弃”是指放弃三界的优越性。 “言辞”是指口中的言辞， “牙齿”是指牙齿的意思。 “如同人类的优雅清洁的牙齿”是指因出生而有的，因而人类的牙齿是优雅、清洁和美丽的。 “不应被打压的地区”是指这个被轮回限制的地区，那里没有其他的压迫或痛苦。 “即使是众人的幸福和快乐”是指众人共享的快乐与痛苦，因此在这个地区，彼此间的利益与快乐是相互的。 “无恶”是指无恶的状态。 “无身体的苦恼”是指没有身体上的痛苦。 “去除污垢的烦恼”是指去除贪欲的污垢、贪欲的烦恼以及所有的烦恼。 其余的在各处都是显而易见的。
《福德光明经》中的长篇注释已完成。
《狮子经》的注释。
因缘的说明。

242.Evaṃme sutanti siṅgālasuttaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – veḷuvane kalandakanivāpeti veḷuvananti tassa uyyānassa nāmaṃ. Taṃ kira veḷūhi parikkhittaṃ ahosi aṭṭhārasahatthena ca pākārena gopuraṭṭālakayuttaṃ nīlobhāsaṃ manoramaṃ, tena veḷuvananti vuccati. Kalandakānañcettha nivāpaṃ adaṃsu, tena kalandakanivāpoti vuccati.

Pubbe kira aññataro rājā tattha uyyānakīḷanatthaṃ āgato surāmadena matto divā niddaṃ okkami. Parijanopissa ‘‘sutto rājā’’ti pupphaphalādīhi palobhiyamāno ito cito ca pakkāmi. Atha surāgandhena aññatarasmā susirarukkhā kaṇhasappo nikkhamitvā rañño abhimukho āgacchati, taṃ disvā rukkhadevatā ‘‘rañño jīvitaṃ dammī’’ti kāḷakavesena āgantvā kaṇṇamūle saddamakāsi. Rājā paṭibujjhi. Kaṇhasappo nivatto. So taṃ disvā ‘‘imāya kāḷakāya mama jīvitaṃ dinna’’nti kāḷakānaṃ tattha nivāpaṃ paṭṭhapesi, abhayaghosañca ghosāpesi. Tasmā taṃ tato pabhuti ‘‘kalandakanivāpo’’ti saṅkhyaṃ gataṃ. Kalandakāti hi kāḷakānaṃ etaṃ nāmaṃ.

Tena kho pana samayenāti yasmiṃ samaye bhagavā rājagahaṃ gocaragāmaṃ katvā veḷuvane kalandakanivāpe viharati, tena samayena. Siṅgālako gahapatiputtoti siṅgālakoti tassa nāmaṃ. Gahapatiputtoti gahapatissa putto gahapatiputto. Tassa kira pitā gahapatimahāsālo, nidahitvā ṭhapitā cassa gehe cattālīsa dhanakoṭiyo atthi. So bhagavati niṭṭhaṅgato upāsako sotāpanno, bhariyāpissa sotāpannāyeva. Putto panassa assaddho appasanno. Atha naṃ mātāpitaro abhikkhaṇaṃ evaṃ ovadanti – ‘‘tāta satthāraṃ upasaṅkama, dhammasenāpatiṃ mahāmoggallānaṃ mahākassapaṃ asītimahāsāvake upasaṅkamā’’ti. So evamāha – ‘‘natthi mama tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakiccaṃ, samaṇānaṃ santikaṃ gantvā vanditabbaṃ hoti, onamitvā vandantassa piṭṭhi rujjati, jāṇukāni kharāni honti, bhūmiyaṃ nisīditabbaṃ hoti, tattha nisinnassa vatthāni kilissanti jīranti, samīpe nisinnakālato paṭṭhāya kathāsallāpo hoti, tasmiṃ sati vissāso uppajjati, tato nimantetvā cīvarapiṇḍapātādīni dātabbāni honti. Evaṃ sante attho parihāyati, natthi mayhaṃ tumhākaṃ samaṇānaṃ upasaṅkamanakicca’’nti. Iti naṃ yāvajīvaṃ ovadantāpi mātāpitaro sāsane upanetuṃ nāsakkhiṃsu.

Athassa pitā maraṇamañce nipanno ‘‘mama puttassa ovādaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā puna cintesi – ‘‘disā tāta namassāhī’’ti evamassa ovādaṃ dassāmi, so atthaṃ ajānanto disā namassissati, atha naṃ satthā vā sāvakā vā passitvā ‘‘kiṃ karosī’’ti pucchissanti. Tato ‘‘mayhaṃ pitā disā namassanaṃ karohīti maṃ ovadī’’ti vakkhati. Athassa te ‘‘na tuyhaṃ pitā etā disā namassāpeti, imā pana disā namassāpetī’’ti dhammaṃ desessanti. So buddhasāsane guṇaṃ ñatvā ‘‘puññakammaṃ karissatī’’ti. Atha naṃ āmantāpetvā ‘‘tāta, pātova uṭṭhāya cha disā namasseyyāsī’’ti āha. Maraṇamañce nipannassa kathā nāma yāvajīvaṃ anussaraṇīyā hoti. Tasmā so gahapatiputto taṃ pituvacanaṃ anussaranto tathā akāsi. Tasmā ‘‘kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā’’tiādi vuttaṃ.



“如此我听”是指《狮子经》。 这里是关于无与伦比的地方的说明——“韦卢瓦那”是指“卡兰达卡的居所”，这是该园的名称。因为它被韦卢树环绕，周围有十八个手臂的围墙，结合了蓝色的光辉，显得美丽，所以称为“韦卢瓦那”。 如果在这里有卡兰达的居所，因此被称为“卡兰达的居所”。
以前有一位国王为了在这里游乐而来到，因酒醉而在白天沉睡。 他的随从们称他为“沉睡的国王”，被花果等所吸引，时而离去。 然后，一条黑蛇从某棵细树中爬出，朝国王的方向而来，看到这一幕，树神想着“我要保护国王的生命”，于是以黑色的形态来到，给国王的耳边发出声音。 国王苏醒了。 黑蛇退缩了。 看到这一幕，他说：“这黑色的东西给了我生命”，于是开始在这里建立黑蛇的居所，并发出无畏的声音。因此，从那时起，被称为“卡兰达的居所”。 “卡兰达”实际上是黑蛇的名称。
“在那时”是指在佛陀在罗贾加哈（今印度比哈尔邦）将食物带到韦卢瓦那的卡兰达居所时。 “狮子家族的长子”是指“狮子”。 “长子”是指家庭的儿子，狮子的儿子。 据说他的父亲是大长者，家中有四十三亿的财富。 他是佛陀的弟子，已达到归流，妻子也是归流。 但他的儿子却没有信心，信心不足。于是他的父母不断劝导他：“孩子，去接近老师，去接近法军大摩诃摩迦利、摩诃喀萨帕、八十位大长者。” 他这样回答：“我与你们的修行者没有接近的必要，修行者应该去拜见，去拜见时，低头拜见时背部会疼，膝盖会痛，坐在地上会感到不洁，坐在那里的衣物会变得肮脏，坐下后会有谈话，谈话时会产生信任，之后邀请施舍衣物、食物等。因此，意义就会消失，我没有你们的修行者接近的必要。”于是他的父母在生前一直劝导他，但未能引导他进入教法。
他的父亲在死亡之床上思考：“我儿子应当给我一个劝诫。”他再次思考：“孩子，应该向东南方向致敬。”这样，他会在不知其义的情况下向东南方向致敬，若佛或弟子看到他，便会问：“你在做什么？”然后他会说：“我父亲让我向东南方向致敬。”于是，他们会说：“你的父亲并不让你向这些方向致敬，而是让你向这些方向致敬。”他听到佛陀的教法后，便知道了功德，便想：“我将行善。”于是他们召唤他，告诉他：“孩子，早上起床要向六个方向致敬。”在死亡之床上，所说的话应当被常常铭记。因此，狮子家族的长子在回忆父亲的话时就这样做了。因此，“在死亡之际起身离开罗贾加哈”即是如此。

243.Puthudisāti bahudisā. Idāni tā dassento puratthimaṃ disantiādimāha. Pāvisīti na tāva paviṭṭho, pavisissāmīti nikkhantattā pana antarāmagge vattamānopi evaṃ vuccati. Addasā kho bhagavāti na idāneva addasa, paccūsasamayepi buddhacakkhunā lokaṃ volokento etaṃ disā namassamānaṃ disvā ‘‘ajja ahaṃ siṅgālassa gahapatiputtassa gihivinayaṃ siṅgālasuttantaṃ kathessāmi, mahājanassa sā kathā saphalā bhavissati, gantabbaṃ mayā etthā’’ti. Tasmā pātova nikkhamitvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi, pavisanto ca naṃ tatheva addasa. Tena vuttaṃ – ‘‘addasā kho bhagavā’’ti. Etadavocāti so kira avidūre ṭhitampi satthāraṃ na passati, disāyeva namassati. Athaṃ naṃ bhagavā sūriyarasmisamphassena vikasamānaṃ mahāpadumaṃ viya mukhaṃ vivaritvā ‘‘kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputtā’’tiādikaṃ etadavoca.

Chadisādivaṇṇanā

244.Yathākathaṃ pana, bhanteti so kira taṃ bhagavato vacanaṃ sutvāva cintesi ‘‘yā kira mama pitarā cha disā namassitabbā’’ti vuttā, na kira tā etā, aññā kira ariyasāvakena cha disā namassitabbā. Handāhaṃ ariyasāvakena namassitabbā disāyeva pucchitvā namassāmīti. So tā pucchanto yathā kathaṃ pana, bhantetiādimāha. Tattha yathāti nipātamattaṃ. Kathaṃ panāti idameva pucchāpadaṃ. Kammakilesāti tehi kammehi sattā kilissanti, tasmā kammakilesāti vuccanti. Ṭhānehīti kāraṇehi. Apāyamukhānīti vināsamukhāni. Soti so sotāpanno ariyasāvako. Cuddasa pāpakāpagatoti etehi cuddasahi pāpakehi lāmakehi apagato. Chaddisāpaṭicchādīti cha disā paṭicchādento. Ubholokavijayāyāti ubhinnaṃ idhalokaparalokānaṃ vijinanatthāya. Ayañceva loko āraddho hotīti evarūpassa hi idha loke pañca verāni na honti, tenassa ayañceva loko āraddho hoti paritosito ceva nipphādito ca. Paralokepi pañca verāni na honti, tenassa paro ca loko ārādhito hoti. Tasmā so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

245. Iti bhagavā saṅkhepena mātikaṃ ṭhapetvā idāni tameva vitthārento katamassa cattāro kammakilesātiādimāha. Kammakilesoti kammañca taṃ kilesasampayuttattā kileso cāti kammakileso. Sakilesoyeva hi pāṇaṃ hanati, nikkileso na hanati, tasmā pāṇātipāto ‘‘kammakileso’’ti vutto. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Athāparanti aparampi etadatthaparidīpakameva gāthābandhaṃ avocāti attho.

Catuṭhānādivaṇṇanā



“众多的”是指许多地方。现在为了说明，先说“东边”。 “进入”是指尚未进入，因离开而说“我将进入”，即使在中间的路上也如此称呼。 “佛陀见到”并非是此时才见到，而是在黎明时分以佛眼观察世界，看到这一方向而致敬，便说：“今天我将为狮子家族的长子讲述家庭的法，伟大的大众将会从中受益，我要去那里。”因此，早上出发，进入罗贾加哈乞食，进入时也看到了他。 因此说：“佛陀见到。” 他这样说，是因为他即使站在不远处也看不到老师，只有向方向致敬。 然后，佛陀像盛开的巨大莲花一样，面带微笑，问道：“你在做什么，长子？”
“如是”是指他听到佛陀的话后思考：“我父亲所说的应当向六个方向致敬”，但这些方向并非如此，而是由另一位圣弟子所说的六个方向。 “那么，我向圣弟子所应敬的方向询问致敬。” 他在询问时如是说。 这里的“如是”是指只是一个引导。 “如何询问”是指这个询问的句子。 “业的污垢”是指因那些业而使众生受污，因此称为业的污垢。 “因缘”是指因果关系。 “通向毁灭的”是指通向灭亡的方向。 “他是”是指他是归流的圣弟子。 “从十四个恶行中解脱”是指从这十四个恶行中解脱。 “遮蔽六个方向”是指遮蔽六个方向。 “为了胜过两个世界”是指为了胜过这个世界和彼世界。 “这个世界是被建立的”是指在这个世界上没有五种敌恨，因此这个世界是被建立的，既愉快又完美。 在彼世界也没有五种敌恨，因此彼世界是被建立的。因此，他在身死后将会生于善趣，升入天界。
于是，佛陀概述了法的要点，现在详细说明四种业的污垢。 “业的污垢”是指因业而有的污垢。 只有有污垢的生物会杀生，若没有污垢则不会杀生，因此杀生被称为“业的污垢”。 “不偷盗”等等也是如此。 “而后”是指再进一步说明。

246.Pāpakammaṃkarotīti idaṃ bhagavā yasmā kārake dassite akārako pākaṭo hoti, tasmā ‘‘pāpakammaṃ na karotī’’ti mātikaṃ ṭhapetvāpi desanākusalatāya paṭhamataraṃ kārakaṃ dassento āha . Tattha chandāgatiṃ gacchantoti chandena pemena agatiṃ gacchanto akattabbaṃ karonto. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo ‘‘ayaṃ me mitto vā sambhatto vā sandiṭṭho vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī’’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo ‘‘ayaṃ me verī’’ti pakativeravasena taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti, ayaṃ dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana ‘‘ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā’’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma. Yo pana yaṃkiñci bhājento ‘‘ayaṃ me sandiṭṭho vā sambhatto vā’’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘‘ayaṃ me verī’’ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnaṃ kassaci adhikaṃ deti, ‘‘ayaṃ imasmiṃ adiyyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā’’ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchanto pāpakammaṃ karoti nāma.

Ariyasāvako pana jīvitakkhayaṃ pāpuṇantopi chandāgatiādīni na gacchati. Tena vuttaṃ – ‘‘imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī’’ti.

Nihīyati yaso tassāti tassa agatigāmino kittiyasopi parivārayasopi nihīyati parihāyati.

Chaapāyamukhādivaṇṇanā

247.Surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogoti ettha surāti piṭṭhasurā pūvasurā odanasurā kiṇṇapakkhittā sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Merayanti pupphāsavo phalāsavo madhvāsavo guḷāsavo sambhārasaṃyuttoti pañca āsavā. Taṃ sabbampi madakaraṇavasena majjaṃ. Pamādaṭṭhānanti pamādakāraṇaṃ. Yāya cetanāya taṃ majjaṃ pivati, tassa etaṃ adhivacanaṃ. Anuyogoti tassa surāmerayamajjappamādaṭṭhānassa anuanuyogo punappunaṃ karaṇaṃ. Yasmā panetaṃ anuyuttassa uppannā ceva bhogā parihāyanti, anuppannā ca nuppajjanti, tasmā ‘‘bhogānaṃ apāyamukha’’nti vuttaṃ. Vikālavisikhācariyānuyogoti avelāya visikhāsu cariyānuyuttatā.

Samajjābhicaraṇanti naccādidassanavasena samajjāgamanaṃ. Ālasyānuyogoti kāyālasiyatāya yuttappayuttatā.

Surāmerayassa chaādīnavādivaṇṇanā



“造作恶业”是指佛陀因为在因果法则中展示了因果关系，因此说“他不造作恶业”，并以此为基础，进一步说明了主要的因果关系。在这里，“因欲而行”是指因渴望和爱而走向不应做的事情。对他人也是如此。 在这里，若有人因渴望而使他成为朋友或亲人，或者因渴望而给他施舍，便是因渴望而走向恶业。 若有人因憎恨而使他成为敌人，或者因瞬间愤怒而使他成为朋友或敌人，便是因愤怒而走向恶业。 若有人因愚痴而随意称呼他人，便是因愚痴而走向恶业。 若有人因恐惧而使他成为朋友或敌人，便是因恐惧而走向恶业。 若有人在分享时，因爱而多给，因恨而少给，因愚痴而不知所给予的多少，因恐惧而多给，便是以不同的方式走向恶业。
然而，圣者即使面临生命的消亡，也不会走向渴望等恶业。因此说：“他不造作恶业于这四种情况。”
“他声誉被贬”是指在他走向恶业的情况下，名声也会被贬损，声誉也会被减弱。
“酒、麻醉饮料、放纵的根源”是指这里的“酒”包括：酒精、米酒、香酒、米酒、混合饮料等五种酒。 “麻醉饮料”是指花果酒、果酒、蜜酒、糖酒等五种饮料。 这些都是因使人醉而导致的饮料。 “放纵的根源”是指导致放纵的原因。 以此意图饮用这些饮料，这便是其名称。 “根源”是指这些酒、麻醉饮料和放纵的根源的不断重复。 由于这些饮料的饮用者会导致财富的消失，因此说“财富的毁灭”。
“在不适当的时间、放纵的行为”是指在不适当的时机进行放纵的行为。
“适当的舞蹈”是指因舞蹈等展示而适当地前往。 “懒惰的根源”是指因身体懒惰而导致的不适当行为。

248. Evaṃ channaṃ apāyamukhānaṃ mātikaṃ ṭhapetvā idāni tāni vibhajanto cha kho me, gahapatiputta ādīnavātiādimāha. Tattha sandiṭṭhikāti sāmaṃ passitabbā, idhalokabhāvinī. Dhanajānīti dhanahāni. Kalahappavaḍḍhanīti vācākalahassa ceva hatthaparāmāsādikāyakalahassa ca vaḍḍhanī. Rogānaṃ āyatananti tesaṃ tesaṃ akkhirogādīnaṃ khettaṃ. Akittisañjananīti suraṃ pivitvā hi mātarampi paharanti pitarampi, aññaṃ bahumpi avattabbaṃ vadanti, akattabbaṃ karonti. Tena garahampi daṇḍampi hatthapādādichedampi pāpuṇanti, idhalokepi paralokepi akittiṃ pāpuṇanti, iti tesaṃ sā surā akittisañjananī nāma hoti. Kopīnanidaṃsanīti guyhaṭṭhānañhi vivariyamānaṃ hiriṃ kopeti vināseti, tasmā ‘‘kopīna’’nti vuccati, surāmadamattā ca taṃ taṃ aṅgaṃ vivaritvā vicaranti, tena nesaṃ sā surā kopīnassa nidaṃsanato ‘‘kopīnanidaṃsanī’’ti vuccati. Paññāya dubbalikaraṇīti sāgatattherassa viya kammassakatapaññaṃ dubbalaṃ karoti, tasmā ‘‘paññāya dubbalikaraṇī’’ti vuccati. Maggapaññaṃ pana dubbalaṃ kātuṃ na sakkoti. Adhigatamaggānañhi sā antomukhameva na pavisati. Chaṭṭhaṃ padanti chaṭṭhaṃ kāraṇaṃ.

249.Attāpissa agutto arakkhito hotīti avelāya caranto hi khāṇukaṇṭakādīnipi akkamati, ahināpi yakkhādīhipi samāgacchati, taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchatīti ñatvā verinopi naṃ nilīyitvā gaṇhanti vā hananti vā. Evaṃ attāpissa agutto hoti arakkhito. Puttadārāpi ‘‘amhākaṃ pitā amhākaṃ sāmi rattiṃ vicarati, kimaṅgaṃ pana maya’’nti itissa puttadhītaropi bhariyāpi bahi patthanaṃ katvā rattiṃ carantā anayabyasanaṃ pāpuṇanti. Evaṃ puttadāropissa agutto arakkhito hoti. Sāpateyyanti tassa puttadāraparijanassa rattiṃ caraṇakabhāvaṃ ñatvā corā suññaṃ gehaṃ pavisitvā yaṃ icchanti, taṃ haranti. Evaṃ sāpateyyampissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti. Saṅkiyo ca hotīti aññehi katapāpakammesupi ‘‘iminā kataṃ bhavissatī’’ti saṅkitabbo hoti. Yassa yassa gharadvārena yāti, tattha yaṃ aññena corakammaṃ paradārikakammaṃ vā kataṃ, taṃ ‘‘iminā kata’’nti vutte abhūtaṃ asantampi tasmiṃ rūhati patiṭṭhāti. Bahūnañca dukkhadhammānanti ettakaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ domanassanti vattuṃ na sakkā, aññasmiṃ puggale asati sabbaṃ vikālacārimhi āharitabbaṃ hoti, iti so bahūnaṃ dukkhadhammānaṃ purakkhato puregāmī hoti.

250.Kvanaccanti ‘‘kasmiṃ ṭhāne naṭanāṭakādinaccaṃ atthī’’ti pucchitvā yasmiṃ gāme vā nigame vā taṃ atthi, tattha gantabbaṃ hoti, tassa ‘‘sve naccadassanaṃ gamissāmī’’ti ajja vatthagandhamālādīni paṭiyādentasseva sakaladivasampi kammacchedo hoti, naccadassanena ekāhampi dvīhampi tīhampi tattheva hoti, atha vuṭṭhisampattiyādīni labhitvāpi vappādikāle vappādīni akarontassa anuppannā bhogā nuppajjanti, tassa bahi gatabhāvaṃ ñatvā anārakkhe gehe corā yaṃ icchanti, taṃ karonti, tenassa uppannāpi bhogā vinassanti. Kva gītantiādīsupi eseva nayo. Tesaṃ nānākaraṇaṃ brahmajāle vuttameva.



“因此，设定六种恶因的根源，现在将其细分，我说，长子，恶因的危害。” 在这里，“可见的”是指明显可见的，属于此世的。 “财富的减少”是指财富的损失。 “争吵的增加”是指口头争吵和身体上的争斗的增加。 “疾病的根源”是指眼病等各类疾病的根源。 “无礼的引发”是指饮酒后甚至会打母亲、打父亲，甚至对其他人说出许多不应说的话，做出不应做的事情。因此，带来辱骂和惩罚，甚至身体的伤害，无论是在此世还是彼世都会遭遇侮辱，因此这样的酒被称为“无礼的引发”。 “愤怒的引发”是指在隐秘的地方，愤怒会引起羞耻，因此称为“愤怒的引发”，饮酒后，愤怒会使其身体的各个部分变得不安，因此这样的酒被称为“愤怒的引发”。 “智慧的削弱”是指像阿伽达尊者那样，因业的智慧而变得愚钝，因此称为“智慧的削弱”。 但是，路径的智慧不可能被削弱。 因为它不进入已获得的路径。 这是第六个原因。
“他是没有保护、没有看守的”是指在不适当的时机，甚至会碰到刺、毒蛇等，甚至会与鬼神等相遇，因此知道他去的地方，敌人也不会隐蔽或攻击他。因此，他是没有保护的，没有看守的。 “妻子和孩子”会说：“我们的父亲、我们的丈夫在夜间游荡，今晚我们该如何呢？”因此，孩子和女儿以及妻子在外游荡时，会遭遇危险。 因此，妻子和孩子也是没有保护、没有看守的。 “在夜间”是指他的妻子和孩子的家人知道在夜间游荡的情况，盗贼会进入空荡荡的家中，偷走他们想要的东西。因此，夜间的家也是没有保护、没有看守的。 “在众多的恶行中”是指其他人所做的恶行会被认为是“这是他做的”。 无论从哪个家门出去，那里所做的盗贼或他人的不当行为，若说“这是他做的”，即使是虚假、不真实的也会在其中存在。 “众多的苦难”是指如此多的苦难，难以用言语形容，若在他人身边没有，所有的痛苦都将被带走，因此他是在众多苦难的前面，走在前方。
“在哪里”是指“在什么地方有舞蹈、戏剧等存在”，若问在什么村庄或城市存在这些，则应当前往那里。 因此，他说：“明天我将去观看舞蹈表演”，于是准备了衣物、香花等，整天都会忙于准备，观看舞蹈表演时，甚至一两天都会留在那里。 然后，若在获得财富时，若在不适当的时候，若未能获得财富，则外出后，盗贼会知道他在外的情况，便会做他们想做的事情，因此即使获得的财富也会消失。 “在哪里唱歌”等等也是如此。 这些不同的情况在《梵天网》中已有说明。

251.Jayaṃ veranti ‘‘jitaṃ mayā’’ti parisamajjhe parassa sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā gaṇhāti, so ‘‘parisamajjhe me avamānaṃ karosi, hotu, sikkhāpessāmi na’’nti tattha veraṃ bandhati, evaṃ jinanto sayaṃ veraṃ pasavati. Jinoti aññena jito samāno yaṃ tena tassa veṭhanaṃ vā sāṭako vā aññaṃ vā pana hiraññasuvaṇṇādivittaṃ gahitaṃ, taṃ anusocati ‘‘ahosi vata me, taṃ taṃ vata me natthī’’ti tappaccayā socati. Evaṃ so jino vittaṃ anusocati. Sabhāgatassa vacanaṃ na rūhatīti vinicchayaṭṭhāne sakkhipuṭṭhassa sato vacanaṃ na rūhati, na patiṭṭhāti, ‘‘ayaṃ akkhasoṇḍo jūtakaro, mā tassa vacanaṃ gaṇhitthā’’ti vattāro bhavanti. Mittāmaccānaṃparibhūto hotīti tañhi mitāmaccā evaṃ vadanti – ‘‘samma, tvampi nāma kulaputto jūtakaro chinnabhinnako hutvā vicarasi, na te idaṃ jātigottānaṃ anurūpaṃ, ito paṭṭhāya mā evaṃ kareyyāsī’’ti. So evaṃ vuttopi tesaṃ vacanaṃ na karoti. Tato tena saddhiṃ ekato na tiṭṭhanti na nisīdanti. Tassa kāraṇā sakkhipuṭṭhāpi na kathenti. Evaṃ mittāmaccānaṃ paribhūto hoti.

Āvāhavivāhakānanti āvāhakā nāma ye tassa gharato dārikaṃ gahetukāmā. Vivāhakā nāma ye tassa gehe dārikaṃ dātukāmā. Apatthito hotīti anicchito hoti. Nālaṃ dārabharaṇāyāti dārabharaṇāya na samattho. Etassa gehe dārikā dinnāpi etassa gehato āgatāpi amhehi eva positabbā bhavissatiyeva.

Pāpamittatāya chaādīnavādivaṇṇanā

252.Dhuttāti akkhadhuttā. Soṇḍāti itthisoṇḍā bhattasoṇḍā pūvasoṇḍā mūlakasoṇḍā. Pipāsāti pānasoṇḍā. Nekatikāti patirūpakena vañcanakā. Vañcanikāti sammukhāvañcanāhi vañcanikā. Sāhasikāti ekāgārikādisāhasikakammakārino. Tyāssa mittā hontīti te assa mittā honti. Aññehi sappurisehi saddhiṃ na ramati gandhamālādīhi alaṅkaritvā varasayanaṃ āropitasūkaro gūthakūpamiva, te pāpamitteyeva upasaṅkamati. Tasmā diṭṭhe ceva dhamme samparāyañca bahuṃ anatthaṃ nigacchati.



“胜利者”是指他在群体中抓住他人的羞辱或挑衅，便说：“你在群体中对我不屑一顾，我会教训你。”因此，他在此处束缚了仇恨，胜利者自然而然地生起仇恨。 “被他人征服的”是指被他人征服的人，所抓住的羞辱或挑衅，便因而悲伤：“我曾经拥有过这个，那些都不再属于我。”因此，因这些原因而感到悲伤。 这样，胜利者因财富而悲伤。 “在判断的情况下，言语不会被重视”是指在判决的情况下，证人若是明智之人，所说的话不会被重视，不会被接受，便会说：“这个人是个无赖，不要听他的言辞。”因此，这样的言辞便成为了无用之物。 “被朋友和亲戚所轻视”是指朋友和亲戚会这样说：“好吧，你这个家族的儿子，竟然是个无赖，破坏了名声，从今往后不要这样做。”即使被如此说，他也不会听从他们的言辞。 因此，他与他们不再一起站着或坐着。 由于这个原因，证人也不会谈论此事。 这样，他被朋友和亲戚所轻视。
“家庭的保护者”是指那些想要从他家中带走孩子的人。 “婚姻的保护者”是指那些想要在他家中赠送孩子的人。 “不应被拒绝”是指应当被接受。 “不适合带走孩子”是指在带走孩子时并不合适。 即使孩子被赠送到他家中，也应由我们来抚养。
恶友的危害等说明
“恶人”是指恶劣的人。 “无赖”是指女性的无赖、男性的无赖、农田的无赖、根本的无赖。 “渴望”是指饮酒的无赖。 “欺骗”是指以不正当方式进行欺骗。 “欺诈者”是指以直接的欺骗进行欺诈。 “鲁莽”是指独自一人或其他鲁莽行为的执行者。 “因此，他们是他的朋友”是指他们是他的朋友。 与其他正直的人在一起并不愉快，即使装饰得体、装饰着香花、搭配着美好的床铺，也如同被污秽的猪所包围，最终只会接近那些恶劣的朋友。因此，眼前的法和来世的法，都会带来许多不幸。

253.Atisītanti kammaṃ na karotīti manussehi kālasseva vuṭṭhāya ‘‘etha bho kammantaṃ gacchāmā’’ti vutto ‘‘atisītaṃ tāva, aṭṭhīni bhijjanti viya, gacchatha tumhe pacchā jānissāmī’’ti aggiṃ tapanto nisīdati. Te gantvā kammaṃ karonti. Itarassa kammaṃ parihāyati. Atiuṇhantiādīsupi eseva nayo.

Hoti pānasakhā nāmāti ekacco pānaṭṭhāne surāgeheyeva sahāyo hoti. ‘‘Pannasakhā’’tipi pāṭho, ayamevattho. Sammiyasammiyoti samma sammāti vadanto sammukheyeva sahāyo hoti, parammukhe verīsadiso otārameva gavesati. Atthesujātesūti tathārūpesu kiccesu samuppannesu. Verappasavoti verabahulatā. Anatthatāti anatthakāritā. Sukadariyatāti suṭṭhu kadariyatā thaddhamacchariyabhāvo . Udakamiva iṇaṃ vigāhatīti pāsāṇo udakaṃ viya saṃsīdanto iṇaṃ vigāhati.

Rattinuṭṭhānadessināti rattiṃ anuṭṭhānasīlena. Atisāyamidaṃ ahūti idaṃ atisāyaṃ jātanti ye evaṃ vatvā kammaṃ na karonti. Iti vissaṭṭhakammanteti evaṃ vatvā pariccattakammante. Atthā accenti māṇaveti evarūpe puggale atthā atikkamanti, tesu na tiṭṭhanti.

Tiṇā bhiyyoti tiṇatopi uttari. So sukhaṃ na vihāyatīti so puriso sukhaṃ na jahāti, sukhasamaṅgīyeva hoti. Iminā kathāmaggena imamatthaṃ dasseti ‘‘gihibhūtena satā ettakaṃ kammaṃ na kātabbaṃ, karontassa vaḍḍhi nāma natthi. Idhaloke paraloke garahameva pāpuṇātī’’ti.

Mittapatirūpakādivaṇṇanā

254. Idāni yo evaṃ karoto anattho uppajjati, aññāni vā pana yāni kānici bhayāni yekeci upaddavā yekeci upasaggā, sabbe te bālaṃ nissāya uppajjanti. Tasmā ‘‘evarūpā bālā na sevitabbā’’ti bāle mittapatirūpake amitte dassetuṃ cattārome, gahapatiputta amittātiādimāha. Tattha aññadatthuharoti sayaṃ tucchahattho āgantvā ekaṃsena yaṃkiñci haratiyeva. Vacīparamoti vacanaparamo vacanamatteneva dāyako kārako viya hoti. Anuppiyabhāṇīti anuppiyaṃ bhaṇati. Apāyasahāyoti bhogānaṃ apāyesu sahāyo hoti.

255. Evaṃ cattāro amitte dassetvā puna tattha ekekaṃ catūhi kāraṇehi vibhajanto catūhi kho, gahapatiputtātiādimāha. Tattha aññadatthuharo hotīti ekaṃsena hārakoyeva hoti. Sahāyassa gehaṃ rittahattho āgantvā nivatthasāṭakādīnaṃ vaṇṇaṃ bhāsati, so ‘‘ativiya tvaṃ samma imassa vaṇṇaṃ bhāsasī’’ti aññaṃ nivāsetvā taṃ deti. Appena bahumicchatīti yaṃkiñci appakaṃ datvā tassa santikā bahuṃ pattheti. Bhayassakiccaṃ karotīti attano bhaye uppanne tassa dāso viya hutvā taṃ taṃ kiccaṃ karoti, ayaṃ sabbadā na karoti, bhaye uppanne karoti, na pemenāti amitto nāma jāto. Sevati atthakāraṇāti mittasanthavavasena na sevati, attano atthameva paccāsīsanto sevati.



“非常寒冷”是指他不做恶事，因而在众人面前被告知：“来吧，我们去做事情。”他便说：“太冷了，骨头都像要碎一样，你们去吧，我稍后会知道。”于是他坐在火边取暖。他们去做事情。其他的事情则被忽视。 “非常炎热”等等也是如此。
“有饮料的朋友”是指某些地方的饮料店里有朋友。“智慧的朋友”也是如此，意思相同。 “恰如其分”是指在适当的情况下，能够正确地说话，面对面时是朋友，背后则像仇敌一样探寻机会。 “在那些事情中”是指在同类的事情中产生的。 “仇恨的增加”是指仇恨的加深。 “没有利益”是指没有利益的行为。 “善于节制”是指非常善于节制，且在冷静中表现出深思熟虑。 “如水般地被压制”是指石头像水一样被压制。
“夜间的警觉”是指在夜间保持警觉的习惯。“非常寒冷”是指那些说“如此寒冷”的人，他们因此不做事情。 这样，他们便被称为“被放弃的事情”。 “利益”是指对于那些人，利益被忽视，他们在这些事情上不会停留。
“草比草还多”是指草木的生长超过了其他。 “他不会轻易放弃快乐”是指这个人不会轻易放弃快乐，快乐伴随他。 由此可见，“作为家庭的人，应该做这样的事情，不应做这样的事情，做了便会增加。”在此世和彼世，都会遭遇谴责。
恶友的特征等说明
“现在，若这样做，便会产生不幸，其他各种恐惧、灾害、困扰等，所有这些都是依赖于愚人而产生的。”因此，便说：“这样的愚人不应被交往。”为了说明愚人和恶友的特征，便提到了四种，长子，恶友等。在这里，“他是一个无用之人”是指他自己是无用的，来到这里便会轻易地夺走任何东西。 “言语的特征”是指言语的特征，像是单靠言语来给予或创造。 “不应被接受的言语”是指说出不应被接受的话。 “助长恶果的朋友”是指那些在不幸中帮助他的人。
这样，展示了四种恶友后，再次将其细分，便提到了四种，长子等。在这里，“他是一个无用之人”是指他轻易地夺走任何东西。 “朋友的家中”是指来到朋友的家中，轻易地说出那些穿着破旧的人。 他便说：“你真是过于夸张了，怎么能说出这样的事情呢？”于是便把他推开。 “少量的多欲”是指给予任何少量的东西后，便希望得到更多。 “因恐惧而做事情”是指在自己感到恐惧时，像奴隶一样做事情，而不是出于爱心。 这便是恶友的特征。 “因利益而交往”是指不因友谊而交往，而是只为自己的利益而交往。

256.Atītena paṭisantharatīti sahāye āgate ‘‘hiyyo vā pare vā na āgatosi, amhākaṃ imasmiṃ vāre sassaṃ ativiya nipphannaṃ, bahūni sāliyavabījādīni ṭhapetvā maggaṃ olokentā nisīdimha, ajja pana sabbaṃ khīṇa’’nti evaṃ atītena saṅgaṇhāti. Anāgatenāti ‘‘imasmiṃ vāre amhākaṃ sassaṃ manāpaṃ bhavissati, phalabhārabharitā sāliādayo, sassasaṅgahe kate tumhākaṃ saṅgahaṃ kātuṃ samatthā bhavissāmā’’ti evaṃ anāgatena saṅgaṇhāti. Niratthakenāti hatthikkhandhe vā assapiṭṭhe vā nisinno sahāyaṃ disvā ‘‘ehi, bho, idha nisīdā’’ti vadati. Manāpaṃ sāṭakaṃ nivāsetvā ‘‘sahāyakassa vata me anucchaviko añño pana mayhaṃ natthī’’ti vadati, evaṃ niratthakena saṅgaṇhāti nāma. Paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dassetīti ‘‘sakaṭena me attho’’ti vutte ‘‘cakkamassa bhinnaṃ, akkho chinno’’tiādīni vadati.

257.Pāpakampissa anujānātīti pāṇātipātādīsu yaṃkiñci karomāti vutte ‘‘sādhu samma karomā’’ti anujānāti. Kalyāṇepi eseva nayo. Sahāyo hotīti ‘‘asukaṭṭhāne suraṃ pivanti, ehi tattha gacchāmā’’ti vutte sādhūti gacchati. Esa nayo sabbattha. Iti viññāyāti ‘‘mittapatirūpakā ete’’ti evaṃ jānitvā.

Suhadamittādivaṇṇanā

260. Evaṃ na sevitabbe pāpamitte dassetvā idāni sevitabbe kalyāṇamitte dassento puna cattārome, gahapatiputtātiādimāha. Tattha suhadāti sundarahadayā.

261.Pamattaṃ rakkhatīti majjaṃ pivitvā gāmamajjhe vā gāmadvāre vā magge vā nipannaṃ disvā ‘‘evaṃnipannassa kocideva nivāsanapārupanampi hareyyā’’ti samīpe nisīditvā pabuddhakāle gahetvā gacchati. Pamattassasāpateyyanti sahāyo bahigato vā hoti suraṃ pivitvā vā pamatto, gehaṃ anārakkhaṃ ‘‘kocideva yaṃkiñci hareyyā’’ti gehaṃ pavisitvā tassa dhanaṃ rakkhati. Bhītassāti kismiñcideva bhaye uppanne ‘‘mā bhāyi, mādise sahāye ṭhite kiṃ bhāyasī’’ti taṃ bhayaṃ haranto paṭisaraṇaṃ hoti. Taddiguṇaṃ bhoganti kiccakaraṇīye uppanne sahāyaṃ attano santikaṃ āgataṃ disvā vadati ‘‘kasmā āgatosī’’ti? Rājakule kammaṃ atthīti. Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti? Eko kahāpaṇoti. ‘‘Nagare kammaṃ nāma na ekakahāpaṇena nipphajjati, dve gaṇhāhī’’ti evaṃ yattakaṃ vadati, tato diguṇaṃ deti.

262.Guyhamassa ācikkhatīti attano guyhaṃ nigūhituṃ yuttakathaṃ aññassa akathetvā tasseva ācikkhati. Guyhamassa parigūhatīti tena kathitaṃ guyhaṃ yathā añño na jānāti, evaṃ rakkhati. Āpadāsu na vijahatīti uppanne bhaye na pariccajati. Jīvitampissa atthāyāti attano jīvitampi tassa sahāyassa atthāya pariccattameva hoti, attano jīvitaṃ agaṇetvāpi tassa kammaṃ karotiyeva.

263.Pāpā nivāretīti amhesu passantesu passantesu tvaṃ evaṃ kātuṃ na labhasi, pañca verāni dasa akusalakammapathe mā karohīti nivāreti. Kalyāṇe nivesetīti kalyāṇakamme tīsu saraṇesu pañcasīlesu dasakusalakammapathesu vattassu, dānaṃ dehi puññaṃ karohi dhammaṃ suṇāhīti evaṃ kalyāṇe niyojeti. Assutaṃ sāvetīti assutapubbaṃ sukhumaṃ nipuṇaṃ kāraṇaṃ sāveti. Saggassa magganti idaṃ kammaṃ katvā sagge nibbattantīti evaṃ saggassa maggaṃ ācikkhati.



“在过去的对话中”是指朋友们来到时说：“你今天或明天没有来，我们的庄稼非常丰收，除了许多稻谷种子等，我们坐着观察道路，而今天一切都已经消耗殆尽。”这样，他便通过过去的事情进行总结。 “在未来”是指“在这次收成中，我们的庄稼将会非常美好，装满果实的稻谷等，若将庄稼收集在一起，我们将能够为你们提供帮助。”这样，他便通过未来的事情进行总结。 “没有意义”是指坐在大象背上或马车上，看到朋友便说：“来吧，朋友，坐在这里。”他便说：“我真是没有其他朋友了。”这样，他便通过没有意义的事情进行总结。 “在当下的事情中显示出灾难”是指当他说：“我的马车有问题”时，便说：“车轮破了，眼睛也受伤了。”等类似的话。
“允许做恶事”是指在杀生等事情上，若说“好吧，我会这样做”，便表示允许。“善良的朋友”也是如此。 “朋友”是指“在某个地方喝酒，来吧，我们去那里。”这样说便会同意去。 这样的方式在所有情况下都是相同的。 “因此，知道这些”是指“这些是恶友的特征”。
善良朋友的特征等说明
这样，展示了不应交往的恶友后，现在再展示应交往的善良朋友，再次提到四种，长子等。在这里，“善良的朋友”是指心地善良的人。
“要小心”是指在饮酒后，若看到人们坐在村庄中或村口的路上，便会说：“这样的人可能会偷走任何东西。”于是坐在附近，醒来后便抓住他们离开。 “因疏忽而失去朋友”是指朋友外出后，饮酒后放松警惕，进入无人看管的家中，便会说：“任何东西都可能被偷走。” “感到害怕”是指在某种恐惧出现时，便会说：“不要害怕，像这样的朋友在这里有什么好怕的？”这样便会消除恐惧。 “这样的特征”是指在需要承担责任时，看到朋友回来的时候，便会问：“你为什么来了？” “在王族中工作”是指在王族中工作。 “能得到什么？”是指一个小钱。“在城市中，工作绝对不能只靠一枚钱来完成，必须有两个钱。”这样便会给出双倍的钱。
“告诉他秘密”是指为了保护自己的秘密，不告诉其他人，而是告诉他。 “秘密被保护”是指所说的秘密让其他人无法知道，因此这样保护着。 “在危难时不放弃”是指在恐惧出现时不放弃。 “为了朋友的生命”是指为了朋友的生命而不惜自己的生命，甚至不顾自己的生命，也会为他做事情。
“避免恶事”是指在我们看到的情况下，你无法这样做，便会说：“不要做五种仇恨和十种恶业。” “引导善良”是指在善行中，要在三处避难所、五戒、十善业中行善，施舍、积累功德、听闻法等，这样便引导善良。 “让未听闻的人听闻”是指让未曾听闻的细微原因听闻。 “通往天界的道路”是指通过这样的行为而生到天界，这样便指引通往天界的道路。

264.Abhavenassa na nandatīti tassa abhavena avuḍḍhiyā puttadārassa vā parijanassa vā tathārūpaṃ pārijuññaṃ disvā vā sutvā vā na nandati, anattamano hoti. Bhavenāti vuḍḍhiyā tathārūpassa sampattiṃ vā issariyappaṭilābhaṃ vā disvā vā sutvā vā nandati, attamano hoti. Avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāretīti ‘‘asuko virūpo na pāsādiko dujjātiko dussīlo’’ti vā vutte ‘‘evaṃ mā bhaṇi, rūpavā ca so pāsādiko ca sujāto ca sīlasampanno cā’’tiādīhi vacanehi paraṃ attano sahāyassa avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti. Vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsatīti ‘‘asuko rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno’’ti vutte ‘‘aho suṭṭhu vadasi, subhāsitaṃ tayā, evametaṃ, esa puriso rūpavā pāsādiko sujāto sīlasampanno’’ti evaṃ attano sahāyakassa paraṃ vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati.

265.Jalaṃ aggīva bhāsatīti rattiṃ pabbatamatthake jalamāno aggi viya virocati.

Bhoge saṃharamānassāti attānampi parampi apīḷetvā dhammena samena bhoge sampiṇḍentassa rāsiṃ karontassa. Bhamarasseva irīyatoti yathā bhamaro pupphānaṃ vaṇṇagandhaṃ apothayaṃ tuṇḍenapi pakkhehipi rasaṃ āharitvā anupubbena cakkappamāṇaṃ madhupaṭalaṃ karoti, evaṃ anupubbena mahantaṃ bhogarāsiṃ karontassa. Bhogā sannicayaṃ yantīti tassa bhogā nicayaṃ gacchanti. Kathaṃ? Anupubbena upacikāhi saṃvaḍḍhiyamāno vammiko viya. Tenāha ‘‘vammikovupacīyatī’’ti. Yathā vammiko upaciyati, evaṃ nicayaṃ yantīti attho.

Samāhatvāti samāharitvā. Alamatthoti yuttasabhāvo samattho vā pariyattarūpo gharāvāsaṃ saṇṭhāpetuṃ.

Idāni yathā vā gharāvāso saṇṭhapetabbo, tathā ovadanto catudhā vibhaje bhogetiādimāha. Tattha sa ve mittāni ganthatīti so evaṃ vibhajanto mittāni ganthati nāma abhejjamānāni ṭhapeti. Yassa hi bhogā santi, so eva mitte ṭhapetuṃ sakkoti, na itaro.

Ekenabhoge bhuñjeyyāti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya. Dvīhi kammaṃ payojayeti dvīhi koṭṭhāsehi kasivāṇijjādikammaṃ payojeyya. Catutthañca nidhāpeyyāti catutthaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpetvā ṭhapeyya. Āpadāsu bhavissatīti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājādivasena āpadāpi uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ‘‘ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyā’’ti āha . Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu katarakoṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā bhikkhūnampi kapaṇaddhikādīnampi dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ.

Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍavaṇṇanā



“因没有存在而不快乐”是指看到或听到因没有财富而导致的儿女或家属的困境，便感到不快。 “因存在而快乐”是指看到或听到因财富而带来的繁荣或权力，便感到快乐。 “阻止贬损”是指当有人说：“某人丑陋、不雅、行为不端”时，便会说：“不要这样说，他的外貌也好，家世也好，品德也好。”以此类言辞来阻止对他人贬损。 “赞美美德”是指当有人说：“某人外貌出众、家世显赫、品德高尚”时，便会说：“你说得好，确实如此，这个人外貌出众、家世显赫、品德高尚。”以此类言辞来赞美他人。
“如水般地说”是指夜间在山顶上流动的火焰，像水一样闪耀。
“在收集财富时”是指在不让自己和他人受压迫的情况下，公正地收集财富。 “如同蜜蜂一样活动”是指蜜蜂在花朵中吸取香味和甘露，逐渐形成一个圆形的蜂巢，像这样，逐渐形成大量的财富。 “财富的积累”是指财富的积累逐渐增加。 如何积累？像是逐渐被收集的土壤。因此，便说“土壤在被收集”。
“聚集”是指将财富收集起来。 “合适的”是指能够适当地建立家庭。
现在，如何建立家庭呢？因此，便将财富分为四类，并进行说明。在这里，他将朋友们分开，便说：“他在分开时，就把朋友们分开了。”因为有财富的人，便能将朋友们聚集起来，其他人则无法做到。
“用一种财富来享用”是指用一种方式来享用财富。 “用两种方式来应用”是指用两种方式来进行农业、商业等工作。 “也应放置第四种”是指应放置第四种财富。 “在危难时出现”是指在家庭中，并非所有时候都是相同的，有时也会因为国王等原因而出现危难，因此在这样的危难中应放置一种财富。 在这四种财富中，哪一种应被视为善行呢？ “享用财富”是指所说的财富。因此，应将其分配给比丘等，给予贫困者，也应给予雇工等的报酬。
遮蔽的特征等说明。

266. Iti bhagavā ettakena kathāmaggena evaṃ gahapatiputtassa ariyasāvako catūhi kāraṇehi akusalaṃ pahāya chahi kāraṇehi bhogānaṃ apāyamukhaṃ vajjetvā soḷasa mittāni sevanto gharāvāsaṃ saṇṭhapetvā dārabharaṇaṃ karonto dhammikena ājīvena jīvati, devamanussānañca antare aggikkhandho viya virocatīti vajjanīyadhammavajjanatthaṃ sevitabbadhammasevanatthañca ovādaṃ datvā idāni namassitabbā cha disā dassento kathañca gahapatiputtātiādimāha.

Tattha chaddisāpaṭicchādīti yathā chahi disāhi āgamanabhayaṃ na āgacchati, khemaṃ hoti nibbhayaṃ evaṃ viharanto ‘‘chaddisāpaṭicchādī’’ti vuccati. ‘‘Puratthimā disā mātāpitaro veditabbā’’tiādīsu mātāpitaro pubbupakāritāya puratthimā disāti veditabbā. Ācariyā dakkhiṇeyyatāya dakkhiṇā disāti. Puttadārā piṭṭhito anubandhanavasena pacchimā disāti. Mittāmaccā yasmā so mittāmacce nissāya te te dukkhavisese uttarati, tasmā uttarā disāti. Dāsakammakarā pādamūle patiṭṭhānavasena heṭṭhimā disāti. Samaṇabrāhmaṇā guṇehi upari ṭhitabhāvena uparimā disāti veditabbā.



如此，世尊通过这样的谈话方式，向居士的高尚弟子说明了四个原因，放弃恶行，通过六个原因避免财富的恶果，服务于十六位朋友，建立家庭，承担责任，过着正当的生活，像天人一样在众生之间闪耀，像火焰一样明亮。为了说明应当追随的法和应当修习的法，现今应当礼敬六个方向，便提到“居士如何”。
在此，“遮蔽的特征”是指在六个方向上不受来临的威胁，安然无恙地生活，因此称为“遮蔽的特征”。 “东方的父母”是指父母因早期的养育而被视为东方。 “南方的老师”是指老师因给予教导而被视为南方。 “西方的妻子和儿女”是指因背负责任而被视为西方。 “北方的朋友和顾问”是指因朋友和顾问的支持，能够超越各种痛苦，因此被视为北方。 “下方的仆人和工人”是指因在脚下的仆人和工人而被视为下方。 “上方的出家人和智者”是指因修行的品德而被视为上方。

267.Bhato ne bharissāmīti ahaṃ mātāpitūhi thaññaṃ pāyetvā hatthapāde vaḍḍhetvā mukhena siṅghāṇikaṃ apanetvā nahāpetvā maṇḍetvā bhato bharito jaggito, svāhaṃ ajja te mahallake pādadhovananhāpanayāgubhattadānādīhi bharissāmi.

Kiccaṃ nesaṃ karissāmīti attano kammaṃ ṭhapetvā mātāpitūnaṃ rājakulādīsu uppannaṃ kiccaṃ gantvā karissāmi. Kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmīti mātāpitūnaṃ santakaṃ khettavatthuhiraññasuvaṇṇādiṃ avināsetvā rakkhantopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Mātāpitaro adhammikavaṃsato hāretvā dhammikavaṃse ṭhapentopi, kulavaṃsena āgatāni salākabhattādīni anupacchinditvā pavattentopi kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāma. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘kulavaṃsaṃ saṇṭhapessāmī’’ti.

Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti mātāpitaro attano ovāde avattamāne micchāpaṭipanne dārake vinicchayaṃ patvā aputte karonti, te dāyajjārahā na honti. Ovāde vattamāne pana kulasantakassa sāmike karonti, ahaṃ evaṃ vattissāmīti adhippāyena ‘‘dāyajjaṃ paṭipajjāmī’’ti vuttaṃ.

Dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti tesaṃ pattidānaṃ katvā tatiyadivasato paṭṭhāya dānaṃ anuppadassāmi. Pāpā nivārentīti pāṇātipātādīnaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ vatvā, ‘‘tāta, mā evarūpaṃ karī’’ti nivārenti, katampi garahanti. Kalyāṇe nivesentīti anāthapiṇḍiko viya lañjaṃ datvāpi sīlasamādānādīsu nivesenti. Sippaṃ sikkhāpentīti attano ovāde ṭhitabhāvaṃ ñatvā vaṃsānugataṃ muddāgaṇanādisippaṃ sikkhāpenti. Patirūpenāti kulasīlarūpādīhi anurūpena.

Samaye dāyajjaṃ niyyādentīti samaye dhanaṃ denti. Tattha niccasamayo kālasamayoti dve samayā. Niccasamaye denti nāma ‘‘uṭṭhāya samuṭṭhāya imaṃ gaṇhitabbaṃ gaṇha, ayaṃ te paribbayo hotu, iminā kusalaṃ karohī’’ti denti. Kālasamaye denti nāma sikhāṭhapanaāvāhavivāhādisamaye denti. Apica pacchime kāle maraṇamañce nipannassa ‘‘iminā kusalaṃ karohī’’ti dentāpi samaye denti nāma. Paṭicchannā hotīti yaṃ puratthimadisato bhayaṃ āgaccheyya, yathā taṃ nāgacchati, evaṃ pihitā hoti. Sace hi puttā vippaṭipannā, assu, mātāpitaro daharakālato paṭṭhāya jagganādīhi sammā paṭipannā, ete dārakā, mātāpitūnaṃ appatirūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Puttā sammā paṭipannā, mātāpitaro vippaṭipannā, mātāpitaro puttānaṃ nānurūpāti etaṃ bhayaṃ āgaccheyya. Ubhosu vippaṭipannesu duvidhampi taṃ bhayaṃ hoti. Sammā paṭipannesu sabbaṃ na hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā’’ti.

Evañca pana vatvā bhagavā siṅgālakaṃ etadavoca – ‘‘na kho te, gahapatiputta, pitā lokasammataṃ puratthimaṃ disaṃ namassāpeti. Mātāpitaro pana puratthimadisāsadise katvā namassāpeti. Ayañhi te pitarā puratthimā disā akkhātā, no aññā’’ti.



“我将承担责任”是指我将通过供养父母，增添手足，清洗双足，洗净面孔，装饰自己，承担责任，今天我将通过洗净双足、洗净面孔、供养长者等方式来承担责任。
“我将做这些工作”是指在自己责任的基础上，去处理父母在王族等地所需的事务。 “我将维护家族”是指在不损失父母所拥有的田地、衣物、金银等的情况下，保护家族。 若父母从不法的家族中脱离，建立在法的家族中，仍然保护家族，若不削减从家族中来的供养，依然维持家族。 这句话的意思是：“我将维护家族”。
“我将继承遗产”是指当父母的教诲未被践行时，子女在失去时便成为不适合继承遗产的人。 若遵循教诲，则能成为合适的继承者，因此说“我将继承遗产”。
“我将不遗余力地供养”是指在供养他们的同时，从第三天开始，我将不遗余力地供养。 “避免恶行”是指通过观察杀生等的恶果，劝告：“孩子，不要这样做。”并禁止其行为，若有恶事则加以指责。 “引导善良”是指像无依无靠的人一样，给予施舍，同时引导他们修习身、口、意的善行。 “教授技艺”是指在父母的教导下，教授家族传承的技艺，如计算、绘画等。 “适当地”是指与家族的品德、外貌等相符。
“在适当的时候供养遗产”是指在适当的时间给予财富。 在这里，有两个时间：常时和时刻。 常时给予财富时，便说：“起来，拿起这个，愿此成为你的福德。” 在时刻给予财富时，如在仪式、婚礼等时给予。 而在临终时，即便在病榻上，仍然说：“愿此成为你的福德。”在适当的时间给予。
“隐藏的特征”是指若来自东方的威胁不来，则会被遮蔽。 若孩子们不顺从，父母从小就正确引导，便会出现这样的威胁。 若孩子们顺从，父母不顺从，则会出现这样的威胁。 若两者都不顺从，则会出现两种威胁。 在顺从的情况下则没有威胁。因此说：“隐藏的特征是安全的，没有威胁。”
在说完这些后，世尊对那只狼说：“居士的父亲并没有让你向世间的东方致敬。而是父母以东方的方式来致敬。 这就是你父母所说的东方，没有其他。”

268.Uṭṭhānenāti āsanā uṭṭhānena. Antevāsikena hi ācariyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvā āsanā vuṭṭhāya paccuggamanaṃ katvā hatthato bhaṇḍakaṃ gahetvā āsanaṃ paññapetvā nisīdāpetvā bījanapādadhovanapādamakkhanāni kātabbāni. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘uṭṭhānenā’’ti. Upaṭṭhānenāti divasassa tikkhattuṃ upaṭṭhānagamanena. Sippuggahaṇakāle pana avassakameva gantabbaṃ hoti. Sussūsāyāti saddahitvā savanena. Asaddahitvā suṇanto hi visesaṃ nādhigacchati. Pāricariyāyāti avasesakhuddakapāricariyāya. Antevāsikena hi ācariyassa pātova vuṭṭhāya mukhodakadantakaṭṭhaṃ datvā bhattakiccakālepi pānīyaṃ gahetvā paccupaṭṭhānādīni katvā vanditvā gantabbaṃ. Kiliṭṭhavatthādīni dhovitabbāni, sāyaṃ nahānodakaṃ paccupaṭṭhapetabbaṃ. Aphāsukāle upaṭṭhātabbaṃ. Pabbajitenapi sabbaṃ antevāsikavattaṃ kātabbaṃ. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘pāricariyāyā’’ti. Sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇenāti sakkaccaṃ paṭiggahaṇaṃ nāma thokaṃ gahetvā bahuvāre sajjhāyakaraṇaṃ, ekapadampi visuddhameva gahetabbaṃ.

Suvinītaṃ vinentīti ‘‘evaṃ te nisīditabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ khāditabbaṃ, evaṃ bhuñjitabbaṃ, pāpamittā vajjetabbā, kalyāṇamittā sevitabbā’’ti evaṃ ācāraṃ sikkhāpenti vinenti. Suggahitaṃ gāhāpentīti yathā suggahitaṃ gaṇhāti, evaṃ atthañca byañjanañca sodhetvā payogaṃ dassetvā gaṇhāpenti. Mittāmaccesu paṭiyādentīti ‘‘ayaṃ amhākaṃ antevāsiko byatto bahussuto mayā samasamo, etaṃ sallakkheyyāthā’’ti evaṃ guṇaṃ kathetvā mittāmaccesu patiṭṭhapenti.

Disāsu parittāṇaṃ karontīti sippasikkhāpanenevassa sabbadisāsu rakkhaṃ karonti. Uggahitasippo hi yaṃ yaṃ disaṃ gantvā sippaṃ dasseti, tattha tatthassa lābhasakkāro uppajjati. So ācariyena kato nāma hoti, guṇaṃ kathentopissa mahājano ācariyapāde dhovitvā vasitaantevāsiko vata ayanti paṭhamaṃ ācariyasseva guṇaṃ kathenti, brahmalokappamāṇopissa lābho uppajjamāno ācariyasantakova hoti. Apica yaṃ vijjaṃ parijappitvā gacchantaṃ aṭaviyaṃ corā na passanti, amanussā vā dīghajātiādayo vā na viheṭhenti, taṃ sikkhāpentāpi disāsu parittāṇaṃ karonti. Yaṃ vā so disaṃ gato hoti, tato kaṅkhaṃ uppādetvā attano santikaṃ āgatamanusse ‘‘etissaṃ disāyaṃ amhākaṃ antevāsiko vasati, tassa ca mayhañca imasmiṃ sippe nānākaraṇaṃ natthi, gacchatha tameva pucchathā’’ti evaṃ antevāsikaṃ paggaṇhantāpi tassa tattha lābhasakkāruppattiyā parittāṇaṃ karonti nāma, patiṭṭhaṃ karontīti attho. Sesamettha purimanayeneva yojetabbaṃ.



“通过起身”是指通过起身离开座位。因为当看到老师从远处走来，便起身迎接，拿起物品，准备座位，让其坐下，并应当进行洗手、洗脚等准备工作。对此便说“通过起身”。
“通过跟随”是指白天多次跟随老师。当学习技艺时，必须要去跟随。 “倾听”是指带着耳朵去听。若不专心倾听，便无法获得特别的知识。
“通过照顾”是指细致的照顾。因为当老师早上起床时，便应向其奉上水和食物，完成饮食的准备，并在饮食后向老师致敬等。 应当清洗肮脏的衣物，傍晚时应准备洗澡的水。 在不愉快的时刻，也应当跟随老师。即使是出家人，也应当完成所有的学生职责。对此便说“通过照顾”。
“通过认真学习技艺”是指认真学习技艺，抓住机会，进行多次的修习，甚至一个字也应认真学习。
“被良好训练”是指“你应该这样坐着，这样站着，这样吃着，这样享用，恶友应当被排斥，良友应当被交往。”通过这样的行为来训练和引导。
“被妥善抓住”是指如同妥善抓住一样，抓住意义和要点，展示使用方法。 “向朋友和顾问求助”是指“这是我们的学生，聪明而博学，应该加以观察。”通过这样的描述来在朋友和顾问中建立地位。
“在各个方向上保持警惕”是指通过技艺的学习，在各个方向上保持保护。 因为受过良好训练的技艺者，无论走到哪里，都会展示技艺，那里就会产生利益。因此，这被称为老师的恩惠，因其品德而被赞美。
此外，若在森林中行走，盗贼不会发现，非人类也不会骚扰，学习时也应在各个方向上保持警惕。无论走到哪个方向，都会产生疑虑，返回自己身边的人会说：“我们的学生住在这个方向，他在这个技艺上没有任何问题，去问问他。”通过这样的方式，学生在各个方向上保持警惕，建立自己的地位。其余的内容仍应按照之前的方式理解。

269. Tatiyadisāvāre sammānanāyāti devamāte tissamāteti evaṃ sambhāvitakathākathanena. Anavamānanāyāti yathā dāsakammakarādayo pothetvā viheṭhetvā kathenti, evaṃ hīḷetvā vimānetvā akathanena. Anaticariyāyāti taṃ atikkamitvā bahi aññāya itthiyā saddhiṃ paricaranto taṃ aticarati nāma, tathā akaraṇena. Issariyavossaggenāti itthiyo hi mahālatāsadisampi ābharaṇaṃ labhitvā bhattaṃ vicāretuṃ alabhamānā kujjhanti, kaṭacchuṃ hatthe ṭhapetvā tava ruciyā karohīti bhattagehe vissaṭṭhe sabbaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ nāma hoti, evaṃ karaṇenāti attho. Alaṅkārānuppadānenāti attano vibhavānurūpena alaṅkāradānena. Susaṃvihitakammantāti yāgubhattapacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaṃ karaṇena suṭṭhu saṃvihitakammantā. Saṅgahitaparijanāti sammānanādīhi ceva paheṇakapesanādīhi ca saṅgahitaparijanā. Idha parijano nāma sāmikassa ceva attano ca ñātijano. Anaticārinīti sāmikaṃ muñcitvā aññaṃ manasāpi na pattheti. Sambhatanti kasivāṇijjādīni katvā ābhatadhanaṃ. Dakkhāca hotīti yāgubhattasampādanādīsu chekā nipuṇā hoti. Analasāti nikkosajjā. Yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphāritena cittena sabbakiccāni nipphādeti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

270. Catutthadisāvāre avisaṃvādanatāyāti yassa yassa nāmaṃ gaṇhāti, taṃ taṃ avisaṃvādetvā idampi amhākaṃ gehe atthi, idampi atthi, gahetvā gacchāhīti evaṃ avisaṃvādetvā dānena. Aparapajā cassa paṭipūjentīti sahāyassa puttadhītaro pajā nāma, tesaṃ pana puttadhītaro ca nattupanattakā ca aparapajā nāma. Te paṭipūjenti keḷāyanti mamāyanti maṅgalakālādīsu tesaṃ maṅgalādīni karonti. Sesamidhāpi purimanayeneva veditabbaṃ.

271.Yathābalaṃ kammantasaṃvidhānenāti daharehi kātabbaṃ mahallakehi, mahallakehi vā kātabbaṃ daharehi, itthīhi kātabbaṃ purisehi, purisehi vā kātabbaṃ itthīhi akāretvā tassa tassa balānurūpeneva kammantasaṃvidhānena. Bhattavetanānuppadānenāti ayaṃ khuddakaputto, ayaṃ ekavihārīti tassa tassa anurūpaṃ sallakkhetvā bhattadānena ceva paribbayadānena ca. Gilānupaṭṭhānenāti aphāsukakāle kammaṃ akāretvā sappāyabhesajjādīni datvā paṭijagganena. Acchariyānaṃ rasānaṃ saṃvibhāgenāti acchariye madhurarase labhitvā sayameva akhāditvā tesampi tato saṃvibhāgakaraṇena. Samaye vossaggenāti niccasamaye ca kālasamaye ca vossajjanena. Niccasamaye vossajjanaṃ nāma sakaladivasaṃ kammaṃ karontā kilamanti. Tasmā yathā na kilamanti, evaṃ velaṃ ñatvā vissajjanaṃ. Kālasamaye vossaggo nāma chaṇanakkhattakīḷādīsu alaṅkārabhaṇḍakhādanīyabhojanīyādīni datvā vissajjanaṃ. Dinnādāyinoti corikāya kiñci agahetvā sāmikehi dinnasseva ādāyino. Sukatakammakarāti ‘‘kiṃ etassa kammena katena, na mayaṃ kiñci labhāmā’’ti anujjhāyitvā tuṭṭhahadayā yathā taṃ kammaṃ sukataṃ hoti, evaṃ kārakā. Kittivaṇṇaharāti parisamajjhe kathāya sampattāya ‘‘ko amhākaṃ sāmikehi sadiso atthi, mayaṃ attano dāsabhāvampi na jānāma, tesaṃ sāmikabhāvampi na jānāma, evaṃ no anukampantī’’ti guṇakathāhārakā. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.



“在第三个方向上应当受到尊重”是指通过对天母的称呼，如称呼为“提萨母”。“不应当贬低”是指如同奴隶和工人被驱使般，轻视地谈论他人，反之应当以尊重的态度对待。“不应当轻视”是指超越此，若与他人女性交往，则应当不轻视她。因而不应当这样做。
“放弃权力”是指女性因获得如同大树般的装饰品而无法获得食物，若放下手中的食物，便会因不满而生气，因此在饮食的家中，所有的权力便显得至关重要，因而说“通过这样的行为”。
“通过适当的装饰”是指根据自己的财富给予装饰。“通过良好的工作”是指在如供养、饮食等时，不超越其时间，适当地进行工作。“通过聚集的众人”是指通过尊重等方式聚集的众人。在这里，众人是指主人和自己的亲属。
“不应当轻视”是指不应当放弃主人，心中也不应有其他的渴望。“通过聚集”是指通过农业、商业等方式所积累的财富。“精明”是指在供养和饮食时，需谨慎行事。正如有些懒惰的人在坐着的地方懒散地待着，而在站立的地方则站着，因而不应懒散，而应以清醒的心态完成所有的事务。其余的内容依然应当按照之前的方式理解。
“在第四个方向上不应当贬低”是指他所称之名，在每个方面都不应贬低，便说“在我们家中有这个，有那个，拿去吧”，通过这样的方式进行供养。“其他的子孙”是指朋友的儿女，然而他们的儿女在有无的情况下都是其他的子孙。他们在庆祝时会尊重、赞美并进行祝福。
其余的内容依然应当按照之前的方式理解。
“根据力量的工作安排”是指年轻人应做的工作，或老年人应做的工作，或女性应做的工作，或男性应做的工作，依据各自的力量进行安排。“通过供养和报酬的适当分配”是指小儿子、独自居住者等，应当根据他们的情况进行供养和给予补偿。
“照顾病人”是指在不愉快的时刻，不进行工作，而是给予适当的药物等进行照顾。“通过奇特的味道分配”是指在获得奇特的甜味后，自行享用，并通过这样的方式进行分配。“在适当的时间放弃”是指在常时和时刻进行放弃。
在常时放弃是指在整天工作时感到疲惫。因此，应当在知道何时放弃的情况下，进行放弃。在时刻放弃是指在进行装饰、饮食等时进行放弃。
“给予施舍的人”是指在不接受任何东西的情况下，给予施舍的人。“善良的工作者”是指在“这项工作做得如何，难道我们没有得到任何东西？”的心态下，心中充满满足感，因而这项工作便是善良的工作。“有名望的人”是指在社群中谈论时，因而获得的声望，若问“我们是否有与自己相似的人”，我们甚至未曾意识到自己的身份，因而不应怜悯他人。其余的内容依然应当按照之前的方式理解。

272.Mettena kāyakammenātiādīsu mettacittaṃ paccupaṭṭhapetvā katāni kāyakammādīni mettāni nāma vuccanti. Tattha bhikkhū nimantessāmīti vihāragamanaṃ , dhamakaraṇaṃ gahetvā udakaparissāvanaṃ, piṭṭhiparikammapādaparikammādikaraṇañca mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Bhikkhū piṇḍāya paviṭṭhe disvā ‘‘sakkaccaṃ yāguṃ detha, bhattaṃ dethā’’tiādivacanañceva, sādhukāraṃ datvā dhammasavanañca sakkaccaṃ paṭisanthārakaraṇādīni ca mettaṃ vacīkammaṃ nāma. ‘‘Amhākaṃ kulūpakattherā averā hontu abyāpajjā’’ti evaṃ cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Anāvaṭadvāratāyāti apihitadvāratāya. Tattha sabbadvārāni vivaritvāpi sīlavantānaṃ adāyako akārako pihitadvāroyeva. Sabbadvārāni pana pidahitvāpi tesaṃ dāyako kārako vivaṭadvāroyeva. Iti sīlavantesu gehadvāraṃ āgatesu santaṃyeva natthīti avatvā dātabbaṃ. Evaṃ anāvaṭadvāratā nāma hoti.

Āmisānuppadānenāti purebhattaṃ paribhuñjitabbakaṃ āmisaṃ nāma, tasmā sīlavantānaṃ yāgubhattasampadānenāti attho. Kalyāṇena manasā anukampantīti ‘‘sabbe sattā sukhitā hontu averā arogā abyāpajjā’’ti evaṃ hitapharaṇena. Apica upaṭṭhākānaṃ gehaṃ aññe sīlavante sabrahmacārī gahetvā pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāma. Sutaṃ pariyodāpentīti yaṃ tesaṃ pakatiyā sutaṃ atthi, tassa atthaṃ kathetvā kaṅkhaṃ vinodenti, tathattāya vā paṭipajjāpenti. Sesamidhāpi purimanayeneva yojetabbaṃ.

273.Alamattoti puttadārabharaṇaṃ katvā agāraṃ ajjhāvasanasamattho. Paṇḍitoti disānamassanaṭṭhāne paṇḍito hutvā. Saṇhoti sukhumatthadassanena saṇhavācābhaṇanena vā saṇho hutvā. Paṭibhānavāti disānamassanaṭṭhāne paṭibhānavā hutvā nivātavuttīti nīcavutti. Atthaddhoti thambharahito. Uṭṭhānakoti uṭṭhānavīriyasampanno. Analasoti nikkosajjo. Acchinnavuttīti nirantarakaraṇavasena akhaṇḍavutti. Medhāvīti ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato.

Saṅgāhakoti catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahakaro. Mittakaroti mittagavesano. Vadaññūti pubbakārinā, vuttavacanaṃ jānāti. Sahāyakassa gharaṃ gatakāle ‘‘mayhaṃ sahāyakassa veṭhanaṃ detha, sāṭakaṃ detha, manussānaṃ bhattavetanaṃ dethā’’ti vuttavacanamanussaranto tassa attano gehaṃ āgatassa tattakaṃ vā tato atirekaṃ vā paṭikattāti attho. Apica sahāyakassa gharaṃ gantvā imaṃ nāma gaṇhissāmīti āgataṃ sahāyakaṃ lajjāya gaṇhituṃ asakkontaṃ anicchāritampi tassa vācaṃ ñatvā yena atthena so āgato, taṃ nipphādento vadaññū nāma. Yena yena vā pana sahāyakassa ūnaṃ hoti, oloketvā taṃ taṃ dentopi vadaññūyeva. Netāti taṃ taṃ atthaṃ dassento paññāya netā. Vividhāni kāraṇāni dassento netīti vinetā. Punappunaṃ netīti anunetā.

Tattha tatthāti tasmiṃ tasmiṃ puggale. Rathassāṇīva yāyatoti yathā āṇiyā satiyeva ratho yāti, asati na yāti, evaṃ imesu saṅgahesu satiyeva loko vattati, asati na vattati. Tena vuttaṃ – ‘‘ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato’’ti.

Na mātā puttakāraṇāti yadi mātā ete saṅgahe puttassa na kareyya, puttakāraṇā mānaṃ vā pūjaṃ vā na labheyya.

Saṅgahā eteti upayogavacane paccattaṃ. ‘‘Saṅgahe ete’’ti vā pāṭho. Sammapekkhantīti sammā pekkhanti. Pāsaṃsā ca bhavantīti pasaṃsanīyā ca bhavanti.



“以慈心进行身体行为”是指以慈悲心为基础所做的身体行为称为慈心的行为。在这里，邀请僧侣是指前往寺院，抓住教义，进行洗水，背部和脚的工作也是慈心的身体行为。看到僧侣进入乞食时，便说“请给我一些粥，给我一些饭”等等，给予适当的施舍，进行教义的听闻和交流，这被称为慈心的语言行为。“愿我们的家族长者没有敌意，不会争斗”，这样的思维被称为慈心的意念行为。
“不应当封闭门口”是指不应当关闭门口。在这里，即使所有的门都打开，若不施舍给有德之人，封闭的门便是封闭的。即使所有的门都关闭，若施舍给有德之人，打开的门便是打开的。因此，若在有德之人家中到来，便应施舍。这样便被称为“不应当封闭门口”。
“通过供养的适当分配”是指在用餐前应当享用的食物，因此有德之人应当通过供养和饮食的供给来解释。“以善良的心进行关怀”是指“愿所有众生幸福，愿无敌意，愿无病痛”，通过这样的利益思维。此外，前往有德之人的家中，其他有德的同修也应以善良的心进行关怀。
“通过听闻进行清净”是指通过解释那些本来就听闻的内容，来消除疑虑，或是进行修习。其余的内容依然应当按照之前的方式理解。
“足够的能力”是指在照顾家庭后，能够居住于家中。“智者”是指在各个方向上成为智者。“柔和”是指通过舒适的视线或温柔的言语而变得柔和。“具有能力”是指在各个方向上具备能力，能适应环境。“没有懒惰”是指不懒散。“持续的行为”是指通过不断的工作而保持不变。“聪明”是指具备智慧和适应能力。
“聚集者”是指通过四种聚集的方式进行聚集。“寻求朋友”是指寻找朋友。“明白”是指了解前人的所作所为，知道所说的话。当朋友回到家中时，便应当说“请给我朋友的衣物，请给我食物，给人们的食物”。这句话的意思是，若朋友回到自己的家中，便应当给予相应的施舍。此外，前往朋友的家中，若无法因羞愧而接受，便应当知道他的到来。
“因此，明白”是指明白他的到来。“通过各种原因”是指通过不同的原因进行引导。“再三引导”是指不断地引导。
“在那里”是指在每一个人身上。“如同车轮的轮辋”是指如同车轮在转动时，若有轮辋则车子能行驶，若没有则无法行驶。因此，在这些聚集上，若有存在，世间便运转，若没有则不运转。因此说：“这些确实是世间的聚集，如同车轮的轮辋”。
“母亲为了孩子”是指若母亲不为这些聚集而努力，则因孩子的缘故，她将不会获得名声或尊敬。
“这些聚集”是指在应用的语句中。也可以说“在这些聚集中”。“适当地观察”是指适当地观察。“赞美也将成为”是指将会成为值得赞美的存在。

274. Iti bhagavā yā disā sandhāya te gahapatiputta pitā āha ‘‘disā namasseyyāsī’’ti, imā tā cha disā. Yadi tvaṃ pitu vacanaṃ karosi, imā disā namassāti dassento siṅgālassa pucchāya ṭhatvā desanaṃ matthakaṃ pāpetvā rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . Siṅgālakopi saraṇesu patiṭṭhāya cattālīsakoṭidhanaṃ buddhasāsane vikiritvā puññakammaṃ katvā saggaparāyaṇo ahosi. Imasmiñca pana sutte yaṃ gihīhi kattabbaṃ kammaṃ nāma, taṃ akathitaṃ natthi, gihivinayo nāmāyaṃ suttanto. Tasmā imaṃ sutvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā

Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā

275.Evaṃme sutanti āṭānāṭiyasuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvāti asurasenāya nivāraṇatthaṃ sakkassa devānamindassa catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā. Gumbaṃ ṭhapetvāti balagumbaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ ṭhapetvāti catūsu disāsu ārakkhake ṭhapetvā. Evaṃ sakkassa devānamindassa ārakkhaṃ susaṃvihitaṃ katvā āṭānāṭanagare nisinnā satta buddhe ārabbha imaṃ parittaṃ bandhitvā ‘‘ye satthu dhammaāṇaṃ amhākañca rājaāṇaṃ na suṇanti, tesaṃ idañcidañca karissāmā’’ti sāvanaṃ katvā attanopi catūsu disāsu mahatiyā ca yakkhasenāyātiādīhi catūhi senāhi ārakkhaṃ saṃvidahitvā abhikkantāya rattiyā…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Abhikkantāya rattiyāti ettha abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanādīsu dissati. Tattha ‘‘abhikkantā, bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti (a. ni. 8.20) evamādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro paṇītataro cā’’ti (a. ni. 4.100) evamādīsu sundare.

‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;

Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. (vi. va. 857);

Evamādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ, bho gotamāti (pārā. 15) evamādīsu abbhanumodane . Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti.

Abhikkantavaṇṇāti idha abhikkantasaddo abhirūpe. Vaṇṇasaddo pana chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti (ma. ni. 2.399) evamādīsu chaviyaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti (ma. ni. 2.77) evamādīsu thutiyaṃ. ‘‘Cattārome , bho gotama, vaṇṇā’’ti (dī. ni. 1.266) evamādīsu kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena gandhathenoti vuccatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti (saṃ. ni. 

“因此，世尊根据这些方向，父亲对家长子说：‘你应当敬礼于这些方向。’这六个方向就是如此。如果你遵循父亲的话，便会向这些方向敬礼。”在提到这时，站在野兔面前，讲述了教义，随后进入王舍城乞食。野兔也在庇护所中，获得了四十亿的财富，因而在佛教中做了善行，成为了往生天界的人。在这部经文中，家人应当做的功德没有被遗漏，这便是家人规范的经文。因此，听闻此经后，应当期望增长，而非衰退。
《苏曼陀华丽经》的《长部经注》中的野兔经的注释已完成。
《阿ṭānāṭiya经的注释》
“如是我闻”是指《阿ṭānāṭiya经》。在此是前言的注释——“设立四种保护”是指为了抵挡阿修罗王，设立四个方向的保护。设立庇护所是指设立强大的庇护所。设立围栏是指在四个方向上设立保护者。这样，天帝释的保护就被妥善安排，坐在阿ṭānāṭ那城中，围绕七位佛陀，开始此护法，便说：“那些不听从佛法和我们的国王的人，我将为他们做这件事。”在听闻后，便以四种大夜叉军队等进行保护，夜晚的美好……等……坐在一旁。
“美好的夜晚”在此处是指美好的、优雅的、愉快的、欢快的等。在这里，“美好，尊敬的夜晚，初夜已过，长时间坐着的僧团应当宣讲，尊敬的世尊，僧侣们的戒律。”等内容中也可见到美好的含义。“这四个人中，某个是最美好的、最优雅的。”等内容中也可见到美好的含义。
“谁在我面前顶礼？以神通、名声和水；以美好的色彩，照亮四方。”（《维伽经》857）；等内容中也可见到美好的含义。“美好啊，尊贵的乔达摩。”（《大乘经》15）等内容中也可见到美好的含义。在这里是指美好之夜，意味着夜晚的消逝。
“美好的光彩”在这里是指美好的含义。光彩一词在外表、体态、家族、原因、境界等方面均可见到。在这里说：“你是金色的光彩，尊贵的。”（《中部经》2.399）等内容中可见到外表的美。“何时你们，家长，看到这些沙门的光彩？”（《中部经》2.77）等内容中可见到赞美的美。“四种，尊贵的乔达摩，光彩。”（《长部经》1.266）等内容中可见到家族的美。“又以何种光彩被称为香气？”等内容中，可见到原因的美。“伟大的象的光彩被创造出来。”（《相应经》……）

1.138) evamādīsu saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti (pārā. 602) evamādīsu pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyaṃ daṭṭhabbo. Tena ‘‘abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavī’’ti vuttaṃ hoti.

Kevalakappanti ettha kevalasaddo anavasesayebhuyyaabyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti (pārā. 1) evamādīsu anavasesatā attho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamāgadhā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya abhikkamitukāmā hontī’’ti (mahāva. 43) evamādīsu yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (mahāva. 1) evamādīsu abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti (a. ni. 6.55) evamādīsu anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiko nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti (a. ni. 4.243) evamādīsu daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti (a. ni. 10.12) evamādīsu visaṃyogo. Idha panassa anavasesattho adhippeto.

Kappasaddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti (cūḷava. 250) evamādīsu vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīsu kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti (su. ni. 1098) evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti (vi. va. 1094) evamādīsu chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti (cūḷava. 446) evamādīsu vikappo, atthi kappo nipajjitu’’nti (a. ni. 8.80) evamādīsu leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti (saṃ. ni. 1.94) evamādīsu samantabhāvo. Idha pana samantabhāvo attho adhippeto. Tasmā ‘‘kevalakappaṃ gijjhakūṭa’’nti ettha anavasesaṃ samantato gijjhakūṭanti evamattho daṭṭhabbo.

Obhāsetvāti vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Ekamantaṃ nisīdiṃsūti devatānaṃ dasabalassa santike nisinnaṭṭhānaṃ nāma na bahu, imasmiṃ pana sutte parittagāravavasena nisīdiṃsu.

276.Vessavaṇoti kiñcāpi cattāro mahārājāno āgatā, vessavaṇo pana dasabalassa vissāsiko kathāpavattane byatto susikkhito, tasmā vessavaṇo mahārājā bhagavantaṃ etadavoca. Uḷārāti mahesakkhānubhāvasampannā. Pāṇātipātā veramaṇiyāti pāṇātipāte diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ ādīnavaṃ dassetvā tato veramaṇiyā dhammaṃ deseti. Sesesupi eseva nayo. Tattha santi uḷārā yakkhā nivāsinoti tesu senāsanesu santi uḷārā yakkhā nibaddhavāsino. Āṭānāṭiyanti āṭānāṭanagare baddhattā evaṃnāmaṃ. Kiṃ pana bhagavato apaccakkhadhammo nāma atthīti, natthi. Atha kasmā vessavaṇo ‘‘uggaṇhātu, bhante, bhagavā’’tiādimāha? Okāsakaraṇatthaṃ. So hi bhagavantaṃ imaṃ parittaṃ sāvetuṃ okāsaṃ kārento evamāha. Satthu kathite imaṃ parittaṃ garu bhavissatītipi āha. Phāsuvihārāyāti gamanaṭṭhānādīsu catūsu iriyāpathesu sukhavihārāya.



1.138) 在此类情况下。“‘三种颜色’”是指（《大乘经》602）等中的标准。“‘颜色、香气、味道、光泽’”是指（《大乘经》）等中的色法。在这里应当被视为色相。因此说“美好的颜色，优雅的外表”。
“单纯的状态”在这里，单纯一词具有多重含义，不仅仅是指无余的、无杂质的状态。正如“单纯、圆满、纯净的梵行”（《大乘经》1）等中所示，无余的含义。“单纯的状态，众多的食物，丰盛的饮食，想要前来享用”（《大乘经》43）等中可见到的丰富性。“单纯的痛苦聚集的起源”（《大乘经》1）等中可见到的无余性。“单纯的信仰，确实是这位尊者”（《相应经》6.55）等中可见到的无杂性。“尊者阿努鲁达的外在身份是信仰的，因而在僧团中有单纯的状态”（《相应经》4.243）等中可见到的坚定性。“单纯的人，被称为优秀的人”（《相应经》10.12）等中可见到的无障碍性。在这里，所指的单纯的含义是明确的。
“状态”一词在此有多重含义，涉及到引导、行为、时间、设定、分割、形态等多种含义。正如“这是尊者乔达摩的引导。就如他那位无上的完全觉悟者”（《中部经》1.387）等中所示，关于引导的含义。“我允许，尊者们，享用五种沙门的状态”（《小部经》250）等中可见到的行为。“我确实在常时中生活”（《中部经》1.387）等中可见到的时间。“这就是尊者的状态”（《相应经》1098）等中可见到的设定。“装饰的头发和胡须”（《维伽经》1094）等中可见到的分割。“状态是双指的状态”（《小部经》446）等中可见到的形态，“存在状态是可安放的”（《相应经》8.80）等中可见到的细微。“单纯的状态照亮了竹林”（《相应经》1.94）等中可见到的整体性。在这里，整体性的含义是明确的。因此，“单纯的状态如同秃鹫山”在这里应被视为无余的整体性。
“照亮”是指通过衣物、花环、身体的装饰而产生的光辉，如同月亮和太阳一样，形成单一的光辉。 “坐在一旁”是指在十力神的身边坐下的地方不多，而在此经中因小小的尊重而坐下。
“维萨瓦那”是指四位大王虽然到来，但维萨瓦那因在十力神的谈话中被称为信任的，因而被称为维萨瓦那大王，向尊者说了这句话。“伟大”是指拥有巨大的能力和影响力。“不杀生的戒律”是指通过展示不杀生的现世和来世的危害而教授不杀生的法则。其他的也同样如此。在那里，伟大的夜叉们居住在这些军营中，存在着伟大的夜叉们。
“阿ṭānāṭiya”是因被束缚在阿ṭānāṭ那城而得名。那么，尊者的不可见法则是什么呢？并不存在。那么为什么维萨瓦那会说“请听，尊者”呢？是为了提供机会。因为他想要让尊者有机会听闻这部法则，所以这样说。若是尊者讲述这部法则，那么它将显得重要。 “愉快的居住”是指在行走等四种行为中，舒适的居住。

277.Cakkhumantassāti na vipassīyeva cakkhumā, sattapi buddhā cakkhumanto, tasmā ekekassa buddhassa etāni satta satta nāmāni honti. Sabbepi buddhā cakkhumanto, sabbe sabbabhūtānukampino, sabbe nhātakilesattā nhātakā. Sabbe mārasenāpamaddino, sabbe vusitavanto, sabbe vimuttā, sabbe aṅgato rasmīnaṃ nikkhantattā aṅgīrasā. Na kevalañca buddhānaṃ etāneva satta nāmāni asaṅkhyeyyāni nāmāni saguṇena mahesinoti vuttaṃ.

Vessavaṇo pana attano pākaṭanāmavasena evamāha. Te janāti idha khīṇāsavā janāti adhippetā. Apisuṇāthāti desanāsīsamattametaṃ, amusā apisuṇā apharusā mantabhāṇinoti attho . Mahattāti mahantabhāvaṃ pattā. ‘‘Mahantā’’tipi pāṭho, mahantāti attho. Vītasāradāti nissāradā vigatalomahaṃsā.

Hitanti mettāpharaṇena hitaṃ. Yaṃ namassantīti ettha yanti nipātamattaṃ. Mahattanti mahantaṃ. Ayameva vā pāṭho, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘ye cāpi loke kilesanibbānena nibbutā yathābhūtaṃ vipassisuṃ, vijjādiguṇasampannañca hitaṃ devamanussānaṃ gotamaṃ namassanti, te janā apisuṇā, tesampi namatthū’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana te janā apisuṇāti te buddhā apisuṇāti evaṃ paṭhamagāthāya buddhānaṃyeva vaṇṇo kathito, tasmā paṭhamagāthā sattannaṃ buddhānaṃ vasena vuttā. Dutiyagāthāya ‘‘gotama’’nti desanāmukhamattametaṃ. Ayampi hi sattannaṃyeva vasena vuttāti veditabbā. Ayañhettha attho – loke paṇḍitā devamanussā yaṃ namassanti gotamaṃ, tassa ca tato purimānañca buddhānaṃ namatthūti.

278.Yato uggacchatīti yato ṭhānato udeti. Ādiccoti aditiyā putto, vevacanamattaṃ vā etaṃ sūriyasaddassa. Mahantaṃ maṇḍalaṃ assāti maṇḍalīmahā. Yassa cuggacchamānassāti yamhi uggacchamāne. Saṃvarīpi nirujjhatīti ratti antaradhāyati. Yassa cuggateti yasmiṃ uggate.

Rahadoti udakarahado. Tatthāti yato uggacchati sūriyo, tasmiṃ ṭhāne. Samuddoti yo so rahadoti vutto, so na añño, atha kho samuddo. Saritodakoti visaṭodako, saritā nānappakārā nadiyo assa udake paviṭṭhāti vā saritodako. Evaṃ taṃ tattha jānantīti taṃ rahadaṃ tattha evaṃ jānanti . Kinti jānanti? Samuddo saritodakoti evaṃ jānanti.

Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Janoti ayaṃ mahājano. Ekanāmāti indanāmena ekanāmā. Sabbesaṃ kira tesaṃ sakkassa devarañño nāmameva nāmamakaṃsu. Asīti dasa eko cāti ekanavutijanā. Indanāmāti indoti evaṃnāmā. Buddhaṃ ādiccabandhunanti kilesaniddāpagamanenāpi buddhaṃ. Ādiccena samānagottatāyapi ādiccabandhunaṃ. Kusalena samekkhasīti anavajjena nipuṇena vā sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesi. Amanussāpi taṃ vandantīti amanussāpi taṃ ‘‘sabbaññutaññāṇena mahājanaṃ olokesī’’ti vatvā vandanti. Sutaṃ netaṃ abhiṇhasoti etaṃ amhehi abhikkhaṇaṃ sutaṃ. Jinaṃ vandatha gotamaṃ, jinaṃ vandāma gotamanti amhehi puṭṭhā jinaṃ vandāma gotamanti vadanti.



“有眼的人”是指不仅仅是有眼睛的人，七位佛陀都是有眼的人，因此每位佛陀都有七个名字。所有的佛陀都是有眼的人，所有的众生都充满慈悲，所有的受苦者都得到了解脱。所有的魔军都被击退，所有的修行者都已经完成，所有的人都已解脱，因而如同光线从火焰中射出。并不仅仅是这些佛陀的名字是无量的，且有德的大师们也被称为如此。
维萨瓦那则以他显著的名字如此说。他们知道这里的已断烦恼者是指那些有意图的人。“不恶口”是指这是对教义的总结，这里是不恶口、不粗暴的说法。 “伟大”是指达到伟大的状态。“伟大”也是这样的读法，意指伟大。“无忧”是指没有依靠，消失的雄伟的状态。
“利益”是指通过慈悲的传播而获得的利益。“他们敬礼于”在这里是指敬礼的动作。“伟大”是指伟大的状态。这句话的意思是“那些在世间因烦恼的熄灭而得到解脱的人，能够如实地观察到，具备智慧等德行的天人和人类们，敬礼于乔达摩，这些人是不恶口的，他们也应当敬礼。”在注释中，这些人是不恶口的，指的是那些佛陀，因此在第一句中专门提到佛陀的光辉。因此，第一句是以七位佛陀的身份所说的。第二句提到“乔达摩”，是指教义的开头部分。这也是以七位佛陀的身份所说的，应该被理解为在世间的智者们，天人们敬礼于乔达摩，因而向早先的佛陀们致敬。
“从何处升起”是指从何处的地方升起。“太阳”是指太阳的儿子，这只是对太阳一词的简单说明。“伟大的圆圈”是指伟大的圆圈。在他升起的地方。“即使是夜晚也消失”是指夜晚的消失。“在他升起的地方”是指在他升起的地方。
“湖泊”是指水的湖泊。在那里，太阳升起的地方。在那里被称为湖泊的，实际上没有其他的，确实是海洋。“河流”是指大河，河流的水流入湖泊，或是被称为河流的水流入湖泊。这样，他们在那儿知道那湖泊是什么。你们知道什么呢？海洋是河流。
“这”是指从须弥山或他们坐的地方。“众生”是指这个大众。“一个名字”是指以因陀罗的名字为一个名字。所有的人们似乎都以天帝的名字为名。八十个是指十个一个，合计九十人。因陀罗的名字是因陀罗。称赞佛陀为“太阳的亲属”，也是因为他能消除烦恼而称赞佛陀。因陀罗的亲属和佛陀同样出身于太阳。以善行观察是指以无过失的、深思熟虑的智慧观察众生。非人类也在称赞他，非人类也在说“以无所不知的智慧观察众生。”这是我们时常听闻的。我们称赞胜利者乔达摩，问我们称赞胜利者乔达摩。

279.Yenapetā pavuccantīti petā nāma kālaṅkatā, te yena disābhāgena nīhariyantūti vuccanti. Pisuṇā piṭṭhimaṃsikāti pisuṇāvācā ceva piṭṭhimaṃsaṃ khādantā viya parammukhā garahakā ca. Ete ca yena nīhariyantūti vuccanti, sabbepi hete dakkhiṇadvārena nīharitvā dakkhiṇato nagarassa ḍayhantu vā chijjantu vā haññantu vāti evaṃ vuccanti. Ito sā dakkhiṇā disāti yena disābhāgena te petā ca pisuṇādikā ca nīhariyantūti vuccanti, ito sā dakkhiṇā disā. Itoti sineruto vā tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā. Kumbhaṇḍānanti te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ hoti. Tasmā kumbhaṇḍāti vuccanti.

280.Yattha coggacchati sūriyoti yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchati.



“由此被称为‘鬼’”是指鬼是指死亡的状态，他们因而被称为“鬼”。“恶口是指背后说人坏话”，如同吃着背肉的人一样，满面愤怒。那些因而被称为“被带走的人”，所有这些都是从南方的方向被带走，或是被烧毁、被切割、被毁坏，因而如此说。这里是南方的方向，因此那些鬼和恶口者被称为“被带走的人”，这里是南方的方向。“这里”是指须弥山或他们坐的地方。“大鬼”是指那些神灵，他们是伟大的，拥有巨大的身体，如同巨大的容器。因此被称为“大鬼”。
“在阳光升起的地方”是指在某个方向上，太阳升起的地方。
provided by EasyChat

281.Yenāti yena disābhāgena. Mahānerūti mahāsineru pabbatarājā. Sudassanoti sovaṇṇamayattā sundaradassano. Sinerussa hi pācīnapassaṃ rajatamayaṃ, dakkhiṇapassaṃ maṇimayaṃ , pacchimapassaṃ phalikamayaṃ, uttarapassaṃ sovaṇṇamayaṃ, taṃ manuññadassanaṃ hoti. Tasmā yena disābhāgena sineru sudassanoti ayametthattho. Manussā tattha jāyantīti tattha uttarakurumhi manussā jāyanti. Amamāti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. Apariggahāti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo nuppajjati.

Napi nīyanti naṅgalāti naṅgalānipi tattha ‘‘kasikammaṃ karissāmā’’ti na khettaṃ nīyanti. Akaṭṭhapākimanti akaṭṭhe bhūmibhāge araññe sayameva jātaṃ. Taṇḍulapphalanti taṇḍulāva tassa phalaṃ hoti.

Tuṇḍikīre pacitvānāti ukkhaliyaṃ ākiritvā niddhumaṅgārena agginā pacitvā. Tattha kira jotikapāsāṇā nāma honti. Atha kho te tayo pāsāṇe ṭhapetvā taṃ ukkhaliṃ āropenti. Pāsāṇehi tejo samuṭṭhahitvā taṃ pacati. Tato bhuñjanti bhojananti tato ukkhalito bhojanameva bhuñjanti, añño sūpo vā byañjanaṃ vā na hoti, bhuñjantānaṃ cittānukūloyevassa raso hoti. Te taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ dentiyeva, macchariyacittaṃ nāma na hoti. Buddhapaccekabuddhādayopi mahiddhikā tattha gantvā piṇḍapātaṃ gaṇhanti.

Gāviṃekakhuraṃ katvāti gāviṃ gahetvā ekakhuraṃ vāhanameva katvā. Taṃ abhiruyha vessavaṇassa paricārakā yakkhā. Anuyanti disodisanti tāya tāya disāya caranti. Pasuṃ ekakhuraṃ katvāti ṭhapetvā gāviṃ avasesacatuppadajātikaṃ pasuṃ ekakhuraṃ vāhanameva katvā disodisaṃ anuyanti.

Itthiṃ vā vāhanaṃ katvāti yebhuyyena gabbhiniṃ mātugāmaṃ vāhanaṃ karitvā. Tassā piṭṭhiyā nisīditvā caranti. Tassā kira piṭṭhi onamituṃ sahati. Itarā pana itthiyo yāne yojenti. Purisaṃ vāhanaṃ katvāti purise gahetvā yāne yojenti. Gaṇhantā ca sammādiṭṭhike gahetuṃ na sakkonti. Yebhuyyena paccantimamilakkhuvāsike gaṇhanti. Aññataro kirettha jānapado ekassa therassa samīpe nisīditvā niddāyati, thero ‘‘upāsaka ativiya niddāyasī’’ti pucchi. ‘‘Ajja, bhante, sabbarattiṃ vessavaṇadāsehi kilamitomhī’’ti āha.

Kumāriṃ vāhanaṃ katvāti kumāriyo gahetvā ekakhuraṃ vāhanaṃ katvā rathe yojenti. Kumāravāhanepi eseva nayo. Pacārā tassa rājinoti tassa rañño paricārikā. Hatthiyānaṃ assayānanti na kevalaṃ goyānādīniyeva, hatthiassayānādīnipi abhiruhitvā vicaranti. Dibbaṃ yānanti aññampi nesaṃ bahuvidhaṃ dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti, etāni tāva nesaṃ upakappanayānāni. Te pana pāsāde varasayanamhi nipannāpi pīṭhasivikādīsu ca nisinnāpi vicaranti. Tena vuttaṃ ‘‘pāsādā sivikā cevā’’ti. Mahārājassa yasassinoti evaṃ ānubhāvasampannassa yasassino mahārājassa etāni yānāni nibbattanti.

Tassaca nagarā ahu antalikkhe sumāpitāti tassa rañño ākāse suṭṭhu māpitā ete āṭānāṭādikā nagarā ahesuṃ, nagarāni bhaviṃsūti attho. Ekañhissa nagaraṃ āṭānāṭā nāma āsi, ekaṃ kusināṭā nāma, ekaṃ parakusināṭā nāma, ekaṃ nāṭasūriyā nāma, ekaṃ parakusiṭanāṭā nāma.


“由此而被称为”是指由某个方向。“伟大的须弥”是指伟大的须弥山，山之王。“美丽的可见”是指黄金般的美丽可见。须弥山的东面是银色的，南面是宝石般的，西面是水晶般的，北面是金色的，因此它是令人愉悦的可见。所以说，须弥山在某个方向上是美丽的。“人们在那出生”是指在那北方的库鲁地区人们出生。“没有我”是指在衣物、装饰、饮水、饮食等方面没有自我。“不执著”是指对女性的执著不强烈。因为他们不会说“这是我的妻子”，见到母亲或姐妹时也不会产生欲望。
“他们不被带走”是指那些“我们将耕作”的人们不被带走到田地里。“未被耕作的地方”是指在未耕作的土地上自然生长的。“稻谷的果实”是指稻谷的果实。
“用碾磨器碾磨”是指在碾磨器中撒下，经过火焰的碾磨。那里确实有光明的石头。然后将这三块石头放在碾磨器上。通过石头产生的火焰来碾磨。然后他们享用食物，食物是从碾磨器中来的，除了米饭或菜肴之外没有其他，吃的人对此味道是愉悦的。他们到达那个地方时给予食物，不是贪婪的心态。佛陀、独觉佛等也在那儿去乞食。
“用一只脚的牛”是指抓住牛只用一只脚作为交通工具。乘坐它的维萨瓦那的随扈是夜叉。他们在各个方向上游走，随处而行。将动物用一只脚的交通工具放置后，他们继续在各个方向上游走。
“用女性作为交通工具”是指通常将怀孕的母亲作为交通工具。她们坐在她的背上游走。因为她的背部能承受。其他的女性则用车辆来搭乘。将男性作为交通工具是指抓住男性并用车辆来搭乘。抓住时，正确见解的人无法抓住。通常，他们抓住偏远地区的居民。某个地方的长者坐在某个地方打瞌睡，长者问：“信士，你打瞌睡得太厉害了。”他回答：“今天，尊者，我被维萨瓦纳的仆人折磨了一整夜。”
“用少女作为交通工具”是指抓住少女并用一只脚的交通工具搭乘在车上。对于年轻的交通工具也是同样的方式。“王的随扈”是指王的随扈。大象、马、牛等不仅仅是牛车等，也包括大象、马车等都在游走。神圣的车辆也是有多种类的，都是那些车辆的随扈。他们在楼阁中坐着，或是在座位上游走。因此说“楼阁和座位”。
“王的荣耀”是指如此有威望的王的光辉，这些车辆是由此而生。
在他的城市中有“在天空中被装饰”的意思，意指在王的天空中被装饰的那些阿ṭānāṭ等城市，城市将会存在的意思。有一个城市名为阿ṭānāṭ，有一个城市名为库辛那，有一个城市名为帕拉库辛那，有一个城市名为纳塔苏里亚，有一个城市名为帕拉库西塔那。


Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.

Tasmākuvero mahārājāti ayaṃ kira anuppanne buddhe kuvero nāma brāhmaṇo hutvā ucchuvappaṃ kāretvā satta yantāni yojesi. Ekissāya yantasālāya uṭṭhitaṃ āyaṃ āgatāgatassa mahājanassa datvā puññaṃ akāsi. Avasesasālāhi tattheva bahutaro āyo uṭṭhāsi, so tena pasīditvā avasesasālāsupi uppajjanakaṃ gahetvā vīsati vassasahassāni dānaṃ adāsi. So kālaṃ katvā cātumahārājikesu kuvero nāma devaputto jāto. Aparabhāge visāṇāya rājadhāniyā rajjaṃ kāresi. Tato paṭṭhāya vessavaṇoti vuccati.

Paccesanto pakāsentīti paṭiesanto visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā aññe dvādasa yakkharaṭṭhikā pakāsenti. Te kira yakkharaṭṭhikā sāsanaṃ gahetvā dvādasannaṃ yakkhadovārikānaṃ nivedenti. Yakkhadovārikā taṃ sāsanaṃ mahārājassa nivedenti. Idāni tesaṃ yakkharaṭṭhikānaṃ nāmaṃ dassento tatolātiādimāha. Tesu kira eko tatolā nāma, eko tattalā nāma, eko tatotalā nāma, eko ojasi nāma, eko tejasi nāma, eko tatojasī nāma. Sūro rājāti eko sūro nāma, eko rājā nāma, eko sūrorājā nāma, ariṭṭho nemīti eko ariṭṭho nāma, eko nemi nāma, eko ariṭṭhanemi nāma.

Rahadopitattha dharaṇī nāmāti tattha paneko nāmena dharaṇī nāma udakarahado atthi, paṇṇāsayojanā mahāpokkharaṇī atthīti vuttaṃ hoti. Yato meghā pavassantīti yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā pavassanti. Vassā yato patāyantīti yato vuṭṭhiyo avattharamānā nigacchanti. Meghesu kira uṭṭhitesu tato pokkharaṇito purāṇaudakaṃ bhassati. Upari megho uṭṭhahitvā taṃ pokkharaṇiṃ navodakena pūreti. Purāṇodakaṃ heṭṭhimaṃ hutvā nikkhamati. Paripuṇṇāya pokkharaṇiyā valāhakā vigacchanti. Sabhāpīti sabhā. Tassā kira pokkharaṇiyā tīre sālavatiyā nāma latāya parikkhitto dvādasayojaniko ratanamaṇḍapo atthi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Payirupāsantīti nisīdanti. Tattha niccaphalā rukkhāti tasmiṃ ṭhāne taṃ maṇḍapaṃ parivāretvā sadā phalitā ambajambuādayo rukkhā niccapupphitā ca campakamālādayoti dasseti. Nānādijagaṇāyutāti vividhapakkhisaṅghasamākulā. Mayūrakoñcābhirudāti mayūrehi koñcasakuṇehi ca abhirudā upagītā.

Jīvañjīvakasaddetthāti ‘‘jīva jīvā’’ti evaṃ viravantānaṃ jīvañjīvakasakuṇānampi ettha saddo atthi. Oṭṭhavacittakāti ‘‘uṭṭhehi, citta, uṭṭhehi cittā’’ti evaṃ vassamānā uṭṭhavacittakasakuṇāpi tattha vicaranti. Kukkuṭakāti vanakukkuṭakā. Kuḷīrakāti suvaṇṇakakkaṭakā. Vaneti padumavane. Pokkharasātakāti pokkharasātakā nāma sakuṇā.

Sukasāḷikasaddetthāti sukānañca sāḷikānañca saddo ettha. Daṇḍamāṇavakāni cāti manussamukhasakuṇā. Te kira dvīhi hatthehi suvaṇṇadaṇḍaṃ gahetvā ekaṃ pokkharapattaṃ akkamitvā anantare pokkharapatte suvaṇṇadaṇḍaṃ nikkhipantā vicaranti. Sobhati sabbakālaṃ sāti sā pokkharaṇī sabbakālaṃ sobhati. Kuveranaḷinīti kuverassa naḷinī padumasarabhūtā, sā dharaṇī nāma pokkharaṇī sadā nirantaraṃ sobhati.



Uttarena kasivantoti tasmiṃ ṭhatvā ujuṃ uttaradisāya kasivanto nāma aññaṃ nagaraṃ. Janoghamaparena cāti etassa aparabhāge janoghaṃ nāma aññaṃ nagaraṃ. Navanavatiyoti aññampi navanavatiyo nāma ekaṃ nagaraṃ. Aparaṃ ambaraambaravatiyo nāma. Āḷakamandāti aparampi āḷakamandā nāma rājadhānī.
因此，库维罗大王是指在未出现佛陀之前，库维罗是一位婆罗门，他创造了一个叫“乌丘瓦帕”的地方，设立了七个交通工具。通过一个交通工具的站点，为来来往往的大众施予了功德。其余的站点在那儿也有很多的功德，因此他因而感到高兴，接受了其他站点的施予，施舍了二万年之久的供养。他完成了生命后，成为四大天王之一的库维罗。后来在维萨纳的王国中统治。由此开始被称为维萨瓦那。
“逐渐显现”是指逐渐显现，分别在各种意义上进行考察，给予指令的其他十二位夜叉王显现出来。那些夜叉王接受了指令，向十二位夜叉使者报告。现在为了显示他们夜叉王的名字，提到“塔托拉”等等。在他们中间，有一个叫“塔托拉”的，有一个叫“塔塔拉”的，有一个叫“塔托塔拉”的，有一个叫“奥佳西”的，有一个叫“提佳西”的，有一个叫“塔托佳西”的。还有一个叫“勇士王”的，有一个叫“王”的，有一个叫“勇士王”的，有一个叫“阿里特”的，有一个叫“涅米”的，有一个叫“阿里特涅米”的。
“在湖泊的地方”是指那里有一个叫“乌达卡湖”的湖泊，名为五十由旬的伟大湖泊。因为从那里云彩降雨而来，水从湖泊流出。降雨是指从云层中降下的水。云彩升起时，水从湖泊中流出。上面的云彩升起，填满了那个湖泊新的水。旧水从下面流出，离开。满盈的湖泊的水鸟们则飞走。那是“会议”的地方。那里确实有一个叫“萨拉瓦提”的藤蔓，围绕着湖泊的边缘，距十二由旬的宝座存在着，这就是所说的。
“坐着”是指坐下。在那里，常年结果的树木围绕着这个宝座，常年开花的芒果、榴莲等树木，常年开花的香花等。各种各样的鸟群聚集在一起。孔雀和鹦鹉在一起欢叫。
“生命与生存”是指“生命与生存”，在此处有关于生存的鸟的声音。 “起立”的意思是“起立，心，起立，心”，在降雨时起立的鸟也在那儿游走。鸡是指林中的鸡。金色的鸟是指金色的鸟。莲花森林是指莲花森林。
“幸福的鸟”是指幸福的鸟与米的声音在这里。“带着杖的鸟”是指人面前的鸟。它们用双手抓住金色的杖，放下一只湖泊的叶子，然后在湖泊的叶子旁边放下金色的杖而游走。那湖泊常年美丽。库维罗的莲花是指库维罗的莲花，湖泊常年美丽。

282.Yassa kassacīti idaṃ vessavaṇo āṭānāṭiyaṃ rakkhaṃ niṭṭhapetvā tassā parikammaṃ dassento āha. Tattha suggahitāti atthañca byañjanañca parisodhetvā suṭṭhu uggahitā. Samattā pariyāputāti padabyañjanāni ahāpetvā paripuṇṇaṃ uggahitā. Atthampi pāḷimpi visaṃvādetvā sabbaso vā pana appaguṇaṃ katvā bhaṇantassa hi parittaṃ tejavantaṃ na hoti, sabbaso paguṇaṃ katvā bhaṇantasseva tejavantaṃ hoti. Lābhahetu uggahetvā bhaṇantassāpi atthaṃ na sādheti, nissaraṇapakkhe ṭhatvā mettaṃ purecārikaṃ katvā bhaṇantasseva atthāya hotīti dasseti. Yakkhapacāroti yakkhaparicārako.

Vatthuṃ vāti gharavatthuṃ vā. Vāsaṃ vāti tattha nibaddhavāsaṃ vā. Samitinti samāgamaṃ. Anāvayhanti na āvāhayuttaṃ. Avivayhanti na vivāhayuttaṃ. Tena saha āvāhavivāhaṃ na kareyyunti attho. Attāhipi paripuṇṇāhīti ‘‘kaḷārakkhi kaḷāradantā’’ti evaṃ etesaṃ attabhāvaṃ upanetvā vuttāhi paripuṇṇabyañjanāhi paribhāsāhi paribhāseyyuṃ yakkhaakkosehi nāma akkoseyyunti attho. Rittampissa pattanti bhikkhūnaṃ pattasadisameva lohapattaṃ hoti. Taṃ sīse nikkujjitaṃ yāva galavāṭakā bhassati. Atha naṃ majjhe ayokhīlena ākoṭenti.

Caṇḍāti kodhanā. Ruddhāti viruddhā. Rabhasāti karaṇuttariyā. Neva mahārājānaṃ ādiyantīti vacanaṃ na gaṇhanti, āṇaṃ na karonti. Mahārājānaṃ purisakānanti aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṃ. Purisakānanti yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā tesaṃ. Avaruddhā nāmāti paccāmittā verino. Ujjhāpetabbanti parittaṃ vatvā amanusse paṭikkamāpetuṃ asakkontena etesaṃ yakkhānaṃ ujjhāpetabbaṃ, ete jānāpetabbāti attho.

Parittaparikammakathā

Idha pana ṭhatvā parittassa parikammaṃ kathetabbaṃ. Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ dhajaggasuttaṃ ratanasuttanti imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ, taṃ bhaṇantena bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā okāsaṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritupalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ.


“关于那位农夫”是指维萨瓦那在阿ṭānāṭ（现代地名未知）中，完成了保护措施，说明了他的准备工作。在那里，“被好好掌握”是指经过清理内容和装饰后的充分掌握。 “完全掌握”是指去掉字词和装饰后，完全掌握。对于内容和经文而言，若是整体来说，若是少量的则不具备威力，若是整体充足则才会有威力。因利益而掌握的内容也不能满足，站在解脱的角度，施予慈爱的言辞才会有意义。
“关于物品”是指关于家中的物品。“关于居住”是指在那里固定的居住。 “会合”是指聚集。 “不被邀请”是指未被邀请的。 “不被驱逐”是指未被驱逐的。因此，和邀请、驱逐无关的意思。 “自身也要充实”是指“黑色的护卫，黑色的牙齿”，以此引入他们的存在，通过充实的装饰进行描述，意即他们以夜叉的称呼进行指责。 “空的那只碗”是指比丘的碗与铁碗相似。那在头上被抛弃，直到喉咙的地方流出。然后用铁棒打击它。
“愤怒”是指愤怒的状态。“被阻止”是指与之相对的。“犀利”是指极其迅速的。 “不对王发号施令”是指不接受王的命令，也不进行命令。 “王的随扈”是指二十八位夜叉的领袖。 “人”是指夜叉的领袖，他们的心思在于这些。 “被阻止”是指敌对的对手。 “被驱逐”是指用言语让那些无情的人退去，无法被驱逐的夜叉们，意指这些应当被告知。
关于小型准备的讨论
在这里应当讨论小型准备。因为在最初，阿ṭānāṭ的经文不应被提及，慈悲经、旌旗经、宝经等应当在七天内被提及。若能放下，便是美好的。若不能放下，则应当提及阿ṭānāṭ的经文，若是提及的比丘在说时，则不应吃背肉或肉，亦不应在墓地中居住。为什么？因为无情者有机会。应当在小型准备的地方，清理干净的座位上坐下。


Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ ko nāmā’’ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ.

Vikkanditabbanti sabbasannipātaṃ ghosāpetvā aṭṭhavīsati yakkhasenāpatayo kanditabbā. Viravitabbanti ‘‘ayaṃ yakkho gaṇhātī’’tiādīni bhaṇantena tehi saddhiṃ kathetabbaṃ. Tattha gaṇhātīti sarīre adhimuccati. Āvisatīti tasseva vevacanaṃ. Atha vā laggati na apetīti vuttaṃ hoti. Heṭhetīti uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento bādhati. Viheṭhetīti tasseva vevacanaṃ. Hiṃsatīti appamaṃsalohitaṃ karonto dukkhāpeti. Vihiṃsatīti tasseva vevacanaṃ. Na muñcatīti appamādagāho hutvā muñcituṃ na icchati, evaṃ etesaṃ viravitabbaṃ.

283. Idāni yesaṃ evaṃ viravitabbaṃ, te dassetuṃ katamesaṃ yakkhānantiādimāha. Tattha indo somotiādīni tesaṃ nāmāni. Tesu vessāmittoti vessāmittapabbatavāsī eko yakkho. Yugandharopi yugandharapabbatavāsīyeva. Hiri netti ca mandiyoti hiri ca netti ca mandiyo ca. Maṇi māṇi varo dīghoti maṇi ca māṇi ca varo ca dīgho ca. Atho serīsako sahāti tehi saha añño serīsako nāma. ‘‘Imesaṃ yakkhānaṃ…pe… ujjhāpetabba’’nti ayaṃ yakkho imaṃ heṭheti viheṭheti na muñcatīti evaṃ etesaṃ yakkhasenāpatīnaṃ ārocetabbaṃ. Tato te bhikkhusaṅgho attano dhammaāṇaṃ karoti, mayampi amhākaṃ yakkharājaāṇaṃ karomāti ussukkaṃ karissanti. Evaṃ amanussānaṃ okāso na bhavissati, buddhasāvakānaṃ phāsuvihāro ca bhavissatīti dassento ‘‘ayaṃ kho sā, mārisa, āṭānāṭiyā rakkhā’’tiādimāha. Taṃ sabbaṃ, tato parañca uttānatthamevāti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Saṅgītisuttavaṇṇanā



Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi saṃparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ. Paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ ānetvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā. Sabbasannipāto ghosetabbo. Vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ paṭimānetīti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labbhati. Tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ ko nāmā’’ti pucchitabbo. Nāme kathite nāmeneva ālapitabbo. Itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti āsanapūjāya patti piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhīti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ. Idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ.
小型准备的比丘应当在寺院中，用武器围绕着房屋，带着食物。坐在空中时不应说话，门窗应当关闭，保持安静，怀着慈爱的心态。首先应当接受戒律，建立在戒律上的小型准备应当进行。若无法解脱，应当将比丘带到寺院的供养场所，安排座位的供养，点燃灯火，清理供养场所，进行吉祥的言辞。应当大声呼喊所有的聚集。寺院的园中有一棵叫做“杰特卡树”的树，那里应当派遣比丘僧团来迎接你们的到来。在所有聚集的地方，不能不来。然后被无情者所围住的应当询问：“你是谁？”当问及名字时，应当用名字进行回应。对于你们的花香等，应当在座位供养、施食方面给予，僧团为你们的名声而说出伟大的吉祥的言辞，尊重僧团应当解脱。若不解脱，应当告知神灵：“你们知道，这个无情者不听从我们的言辞，我们将对佛陀行事。”这就是世俗人的准备。若比丘被无情者抓住，应当清洗座位，呼喊所有的聚集，给予花香等的供养，进行小型准备。
应当大声呼喊所有的聚集。二十八位夜叉的领袖应当被呼喊。应当说：“这个夜叉抓住了。”等的言辞应当与他们交流。在那里“抓住”是指抓住身体。“进入”是指该夜叉的意思。或者是被抓住而不放弃的意思。因病而生的痛苦会加重。“折磨”是指该夜叉的意思。“伤害”是指使其流出少量的血液，造成痛苦。“折磨”是指该夜叉的意思。“不放弃”是指小心谨慎，不想放弃，因此应当小心对待这些。
现在对于那些应当小心对待的，应当显示出哪些夜叉的名字等。在那里，印地索莫等是他们的名字。在这些中，有一个叫“维萨米托”的夜叉，住在维萨米托山上。还有一个叫“尤甘达”的夜叉，住在尤甘达山上。还有一个叫“希里”的夜叉，住在“曼迪”的地方。还有一个叫“玛尼”的夜叉，叫“玛尼”的地方，叫“长”的地方。或者还有一个叫“塞里萨”的夜叉，与他们一起的另一个叫“塞里萨”的地方。“这些夜叉…应当被驱逐”是指这个夜叉在这里折磨，不放弃，因此应当告知这些夜叉的领袖。然后比丘僧团按照自己的法则行事，声称“我们也将对我们的夜叉王行事”将会引起关注。这样就不会有无情者的机会，佛陀的弟子们将会有安宁的居住，因此说明“这确实是，尊者，这是阿ṭānāṭ的保护”。
这一切，此外还有更高的意义。
《苏曼加利拉西尼的长部经注释》
阿ṭānāṭ经的解释已完结。
10.《唱诵经的解释》

296.Evaṃme sutanti saṅgītisuttaṃ. Tatrāyamapubbapadavaṇṇanā – cārikaṃ caramānoti nibaddhacārikaṃ caramāno. Tadā kira satthā dasasahassacakkavāḷe ñāṇajālaṃ pattharitvā lokaṃ volokayamāno pāvānagaravāsino mallarājāno disvā ime rājāno mayhaṃ sabbaññutaññāṇajālassa anto paññāyanti, kiṃ nu khoti āvajjanto ‘‘rājāno ekaṃ sandhāgāraṃ kāresuṃ, mayi gate maṅgalaṃ bhaṇāpessanti, ahaṃ tesaṃ maṅgalaṃ vatvā uyyojetvā ‘bhikkhusaṅghassa dhammakathaṃ kathehī’ti sāriputtaṃ vakkhāmi, sāriputto tīhi piṭakehi sammasitvā cuddasapañhādhikena pañhasahassena paṭimaṇḍetvā bhikkhusaṅghassa saṅgītisuttaṃ nāma kathessati, suttantaṃ āvajjetvā pañca bhikkhusatāni saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissantī’’ti imamatthaṃ disvā cārikaṃ pakkanto. Tena vuttaṃ – ‘‘mallesu cārikaṃ caramāno’’ti.

Ubbhatakanavasandhāgāravaṇṇanā

297.Ubbhatakanti tassa nāmaṃ, uccattā vā evaṃ vuttaṃ. Sandhāgāranti nagaramajjhe sandhāgārasālā. Samaṇena vāti ettha yasmā gharavatthupariggahakāleyeva devatā attano vasanaṭṭhānaṃ gaṇhanti. Tasmā devena vāti avatvā ‘‘samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtenā’’ti vuttaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti bhagavato āgamanaṃ sutvā ‘‘amhehi gantvāpi na bhagavā ānīto, dūtaṃ pesetvāpi na pakkosāpito, sayameva pana mahābhikkhusaṅghaparivāro amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampatto, amhehi ca sandhāgārasālā kāritā, ettha mayaṃ dasabalaṃ ānetvā maṅgalaṃ bhaṇāpessāmā’’ti cintetvā upasaṅkamiṃsu.

298.Yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsūti taṃ divasaṃ kira sandhāgāre cittakammaṃ niṭṭhapetvā aṭṭakā muttamattā honti, buddhā ca nāma araññajjhāsayā araññārāmā, antogāme vaseyyuṃ vā no vā. Tasmā bhagavato manaṃ jānitvāva paṭijaggissāmāti cintetvā te bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu. Idāni pana manaṃ labhitvā paṭijaggitukāmā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu . Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti ettha pana te mallarājāno sandhāgāraṃ paṭijaggitvā nagaravīthiyopi sammajjāpetvā dhaje ussāpetvā gehadvāresu puṇṇaghaṭe ca kadaliyo ca ṭhapāpetvā sakalanagaraṃ dīpamālādīhi vippakiṇṇatārakaṃ viya katvā khīrapāyake dārake khīraṃ pāyyetha, dahare kumāre lahuṃ lahuṃ bhojāpetvā sayāpetha, uccāsaddaṃ mā karittha, ajja ekarattiṃ satthā antogāme vasissati, buddhā nāma appasaddakāmā hontīti bheriṃ carāpetvā sayaṃ daṇḍadīpikaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.



“如是我闻”是《唱诵经》。这里是前言的解释——“巡游者”是指受约束的巡游者。当时，尊者在十千世界中展开智慧的网，观察世间，看到住在清净城的摩利王，便思考：这些国王在我面前显现出无所不知的智慧，究竟是什么呢？他思考：“国王们建造了一座会堂，待我离去时将会说吉祥的话，我将告诉萨利普塔，‘你们应当为比丘僧团讲法’。”萨利普塔通过三部经典的理解，围绕着一千个问题，讲述比丘僧团的《唱诵经》，在经文中观察到五百比丘将会获得解脱。”因此说：“在摩利众中巡游。”
“高处”是指他的名字，因高而称之。“会堂”是指城中间的会堂。 “与出家人”是指在这里，因为在家中接待时，神灵会聚集到自己的居所。因此说：“与出家人或婆罗门或任何人类。”听到尊者的到来，他们思考：“即使我们去，尊者也未被邀请，派遣使者也未被召唤，然而尊者与大比丘僧团亲自来到我们的居所，我们为此建造了会堂，在这里我们将请来十力者，讲述吉祥的话。”
“向会堂走去”是指那一天，确实在会堂完成了装饰，准备好后，佛陀在森林中安住，或在村庄中居住。因此，知道尊者的心意，想着要保护他，他们走向了尊者。现在，他们得到了心意，想要保护的，便走向会堂。 “所有的安排”是指所有的安排都已妥当，如此。 “向尊者走去”是指那些摩利王们保护会堂，并且在城中街道上清扫，升起旗帜，在家门口放置供养器和香蕉，像整个城市被灯火装点得五光十色，像牛奶般的孩子们喝着牛奶，年轻的男孩们轻轻地被喂养，发出高声的呼喊：“今天晚上，尊者将会在村庄中留宿，佛陀们是少有的安静者。”因此，他们发出号角，自己带着火把走向尊者。

299.Bhagavantaṃyeva purakkhatvāti bhagavantaṃ purato katvā. Tattha bhagavā bhikkhūnañceva upāsakānañca majjhe nisinno ativiya virocati, samantapāsādiko suvaṇṇavaṇṇo abhirūpo dassanīyo. Purimakāyato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Pacchimakāyato. Dakkhiṇahatthato. Vāmahatthato suvaṇṇavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Upari kesantato paṭṭhāya sabbakesāvaṭṭehi moragīvavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā gaganatale asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Heṭṭhā pādatalehi pavāḷavaṇṇā rasmi uṭṭhahitvā ghanapathaviyaṃ asītihatthaṃ ṭhānaṃ gaṇhāti. Evaṃ samantā asīti hatthamattaṃ ṭhānaṃ chabbaṇṇā buddharasmiyo vijjotamānā vipphandamānā vidhāvanti. Sabbe disābhāgā suvaṇṇacampakapupphehi vikiriyamānā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhantasuvaṇṇarasadhārāhi siñcamānā viya pasāritasuvaṇṇapaṭaparikkhittā viya verambhavātasamuṭṭhitakiṃsukakaṇikārapupphacuṇṇasamākiṇṇā viya ca vippakāsanti.

Bhagavatopi asītianubyañjanabyāmappabhādvattiṃsavaralakkhaṇasamujjalaṃ sarīraṃ samuggatatārakaṃ viya gaganatalaṃ, vikasitamiva padumavanaṃ , sabbapāliphullo viya yojanasatiko pāricchattako paṭipāṭiyā ṭhapitānaṃ dvattiṃsacandānaṃ dvattiṃsasūriyānaṃ dvattiṃsacakkavattirājānaṃ dvattiṃsadevarājānaṃ dvattiṃsamahābrahmānaṃ siriyā siriṃ abhibhavamānaṃ viya virocati. Parivāretvā nisinnā bhikkhūpi sabbeva appicchā santuṭṭhā pavivittā asaṃsaṭṭhā āraddhavīriyā vattāro vacanakkhamā codakā pāpagarahino sīlasampannā samādhisampannā paññāvimutti vimuttiñāṇadassanasampannā. Tehi parivārito bhagavā rattakambalaparikkhitto viya suvaṇṇakkhandho , rattapadumavanasaṇḍamajjhagatā viya suvaṇṇanāvā, pavāḷavedikāparikkhitto viya suvaṇṇapāsādo virocittha.

Asītimahātherāpi naṃ meghavaṇṇaṃ paṃsukūlaṃ pārupitvā maṇivammavammitā viya mahānāgā parivārayiṃsu vantarāgā bhinnakilesā vijaṭitajaṭā chinnabandhanā kule vā gaṇe vā alaggā. Iti bhagavā sayaṃ vītarāgo vītarāgehi, vītadoso vītadosehi, vītamoho vītamohehi, nittaṇho nittaṇhehi, nikkileso nikkilesehi, sayaṃ buddho bahussutabuddhehi parivārito pattaparivāritaṃ viya kesaraṃ, kesaraparivāritā viya kaṇṇikā, aṭṭhanāgasahassaparivārito viya chaddanto nāgarājā, navutihaṃsasahassaparivārito viya dhataraṭṭho haṃsarājā, senaṅgaparivārito viya cakkavattirājā, marugaṇaparivārito viya sakko devarājā, brahmagaṇaparivārito viya hārito mahābrahmā, asamena buddhavesena aparimāṇena buddhavilāsena tassaṃ parisati nisinno pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā uyyojesi.

Ettha ca dhammikathā nāma sandhāgāraanumodanappaṭisaṃyuttā pakiṇṇakakathā veditabbā. Tadā hi bhagavā ākāsagaṅgaṃ otārento viya pathavojaṃ ākaḍḍhanto viya mahājambuṃ matthake gahetvā cālento viya yojaniyamadhugaṇḍaṃ cakkayantena pīḷetvā madhupānaṃ pāyamāno viya ca pāveyyakānaṃ mallānaṃ hitasukhāvahaṃ pakiṇṇakakathaṃ kathesi.



“以尊者为首”是指将尊者置于前方。在那里，尊者坐在比丘和居士之间，光辉灿烂，色泽如金，形象美丽，令人瞩目。从前身升起的金色光辉，照亮八十个手臂的地方。从后身、右手、左手升起的金色光辉，照亮八十个手臂的地方。从头发的顶端开始，所有的头发周围升起的孔雀羽色的光辉，照亮八十个手臂的地方。从脚下的地面升起的珊瑚色光辉，照亮八十个手臂的地方。这样，周围八十个手臂的地方，六种佛的光辉闪耀，闪烁不息，流动不止。所有的方向如同金色的香花洒落，像金色的水流倾泻而下，像铺展的金色帷幕，像从风中升起的金色花瓣一样，闪耀着光辉。
尊者的身体也如同八十种光辉的特征，明亮地闪烁，像天空中的星星，像绽放的莲花，像每一片叶子都盛开的百花，像一百个圆明的月亮，像三十个阳光，像三十个法轮的王，像三十个天神，像三十个大梵天王的荣耀一样，光辉四射。围绕着坐着的比丘们，皆是少欲满足、安静独处、精进努力、言辞恰当、不诽谤他人、修持戒律、具足正念、具足智慧的解脱者。他们围绕着尊者，犹如红色的毯子包裹着金色的身体，犹如红色的莲花在红色的莲花丛中绽放，犹如珊瑚的台座包围着金色的宝殿，光辉闪耀。
八十位大长老们也用云彩般的袈裟覆盖着他，像巨龙一样包围着他，心中无欲，烦恼已断，头发如同缠绕的发辫，束缚已断，家族或群体中没有牵挂。这样，尊者自己超越了所有的欲望，超越了所有的烦恼，超越了所有的无明，超越了所有的束缚，自己是觉悟者，被博学的觉悟者所围绕，像被花瓣包围的蜜蜂，像被花蜜包围的蜜蜂，像被千头蛇王包围的蛇王，像被九万只天鹅包围的天鹅王，像被军队包围的法轮王，像被死亡的军队包围的天神，像被大梵天的军队包围的伟大梵天，像无量的佛法的光辉一样，坐在那群众中，向众多的神灵讲述法义，最终将他们引导。
在这里，法义的讨论是指与会堂的欢喜相关的附属讨论。当时，尊者如同降落在空中的河流，像拉扯大地的巨树，像抓住大果树的顶端，像用蜜酒灌溉的蜜蜂，像在众多的比丘中讲述有益的附属讨论。

300.Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yaṃ yaṃ disaṃ anuviloketi, tattha tattha tuṇhībhūtameva. Anuviloketvāti maṃsacakkhunā dibbacakkhunāti dvīhi cakkhūhi tato tato viloketvā. Maṃsacakkhunā hi nesaṃ bahiddhā iriyāpathaṃ pariggahesi. Tattha ekabhikkhussāpi neva hatthakukkuccaṃ na pādakukkuccaṃ ahosi, na koci sīsamukkhipi, na kathaṃ kathesi, na niddāyanto nisīdi. Sabbepi tīhi sikkhāhi sikkhitā nivāte padīpasikhā viya niccalā nisīdiṃsu. Iti nesaṃ imaṃ iriyāpathaṃ maṃsacakkhunā pariggahesi. Ālokaṃ pana vaḍḍhayitvā dibbacakkhunā hadayarūpaṃ disvā abbhantaragataṃ sīlaṃ olokesi. So anekasatānaṃ bhikkhūnaṃ antokumbhiyaṃ jalamānaṃ padīpaṃ viya arahattupagaṃ sīlaṃ addasa. Āraddhavipassakā hi te bhikkhū. Iti nesaṃ sīlaṃ disvā ‘‘imepi bhikkhū mayhaṃ anucchavikā, ahampi imesaṃ anucchaviko’’ti cakkhutalesu nimittaṃ ṭhapetvā bhikkhusaṅghaṃ oloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi ‘‘piṭṭhi me āgilāyatī’’ti. Kasmā āgilāyati? Bhagavato hi chabbassāni mahāpadhānaṃ padahantassa mahantaṃ kāyadukkhaṃ ahosi. Athassa aparabhāge mahallakakāle piṭṭhivāto uppajji.

Saṅghāṭiṃ paññāpetvāti sandhāgārassa kira ekapasse te rājāno kappiyamañcakaṃ paññapesuṃ ‘‘appeva nāma satthā nipajjeyyā’’ti. Satthāpi catūhi iriyāpathehi paribhuttaṃ imesaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti tattha saṅghāṭiṃ paññāpetvā nipajji.

Bhinnanigaṇṭhavatthuvaṇṇanā

301.Tassa kālaṅkiriyāyātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva.

302.Āmantesīti bhaṇḍanādivūpasamakaraṃ svākhyātaṃ dhammaṃ desetukāmo āmantesi.

Ekakavaṇṇanā

303.Tatthāti tasmiṃ dhamme. Saṅgāyitabbanti samaggehi gāyitabbaṃ, ekavacanehi aviruddhavacanehi bhaṇitabbaṃ. Na vivaditabbanti atthe vā byañjane vā vivādo na kātabbo. Eko dhammoti ekakadukatikādivasena bahudhā sāmaggirasaṃ dassetukāmo paṭhamaṃ tāva ‘‘eko dhammo’’ti āha. Sabbe sattāti kāmabhavādīsu saññābhavādīsu ekavokārabhavādīsu ca sabbabhavesu sabbe sattā. Āhāraṭṭhitikāti āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā. Iti sabbasattānaṃ ṭhiti hetu āhāro nāma eko dhammo amhākaṃ satthārā yāthāvato ñatvā sammadakkhāto āvusoti dīpeti.

Nanu ca evaṃ sante yaṃ vuttaṃ ‘‘asaññasattā devā ahetukā anāhārā aphassakā’’tiādi, (vibha. 1017) taṃ vacanaṃ virujjhatīti, na virujjhati. Tesañhi jhānaṃ āhāro hoti. Evaṃ santepi ‘‘cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catuttha’’nti (saṃ. ni. 2.11) idampi virujjhatīti, idampi na virujjhati. Etasmiñhi sutte nippariyāyena āhāralakkhaṇāva dhammā āhārāti vuttā. Idha pana pariyāyena paccayo āhāroti vutto. Sabbadhammānañhi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. So ca yaṃ yaṃ phalaṃ janeti, taṃ taṃ āharati nāma, tasmā āhāroti vuccati. Tenevāha ‘‘avijjampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko ca, bhikkhave, avijjāya āhāro? Pañcanīvaraṇātissa vacanīyaṃ. Pañcanīvaraṇepāhaṃ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko ca, bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ āhāro? Ayonisomanasikārotissa vacanīya’’nti (a. ni. 

“沉默的状态”是指他所观察到的每一个方向，那里都是沉默的状态。通过观察，指的是用肉眼和天眼这两种眼睛来观察。从肉眼来看，他们在外面并没有任何行动的迹象。那里，即使是一个比丘也没有举起手，也没有举起脚，没有抬起头，没有交谈，也没有坐着打瞌睡。所有人都因三种戒律而受训，像灯火的火焰一样安静地坐着。因此，他们的行为被肉眼所观察到。然后，光明被天眼所增强，看到内心的清净。尊者看到许多比丘如同在水中漂浮的灯火般，看到他们已达到阿罗汉果的心灵。那些比丘是精进修行者。因此，看到他们的清净，便想：“这些比丘也是我的追随者，我也是他们的追随者。”于是，他注视着比丘僧团，呼唤尊者萨利普塔：“我的背部有些不适。”为什么会不适？因为尊者在进行六种大修行时，遭受了巨大的身体痛苦。后来，在他年老时，背部又出现了问题。
“设定会堂”是指在会堂的一侧，国王们设定了适合的座位，想着：“尊者或许会坐下。”尊者也认为，若用四种行为来供养他们，将会产生巨大的功德，因此在会堂中设定了座位，坐下了。
“关于他的时间行为”等等，这些都在下面已经提到。
“呼唤”是指为了讲述被称颂的法而呼唤。
“在那儿”是指在那法中。“应当共同吟唱”是指应当齐心合力地吟唱，使用一致的语言进行表达。 “不应当争论”是指在意义或表达上不应当有争论。 “一个法”是指以单一的法、如同一颗珠子等多种形式来展示和谐的意义，首先说“一个法”。 “所有众生”是指在欲界等各个存在中，所有众生。在饮食的支持下，饮食的维持是指由饮食而存在的。这是为了所有众生的存在，饮食是我们尊者所知的唯一法，正如所描述的。
“然而，若如此说，‘无意识的众生，神灵是无因无果的，不饮食，不触碰’，此言是否矛盾？”并非矛盾。因为他们的禅定是饮食。即使如此，“这四种，比丘们，饮食是为了众生的存在或维持而生的。哪四种？粗细的饮食，触碰为第二，心意的意念为第三，意识为第四。”这也是不矛盾的。这一经中，饮食的特征以直接的方式被称为法。在这里，饮食被称为条件。所有法都依赖于条件。因此，任何结果都依赖于其原因，因此被称为饮食。因此，尊者说：“无明是饮食，我不说无饮食。那是什么，尊者？是五种束缚的饮食。对于五种束缚，我说是饮食，而非无饮食。那是什么，尊者？是五种束缚的饮食。”

10.61). Ayaṃ idha adhippeto.

Etasmiñhi paccayāhāre gahite pariyāyāhāropi nippariyāyāhāropi sabbo gahitova hoti. Tattha asaññabhave paccayāhāro labbhati. Anuppanne hi buddhe titthāyatane pabbajitā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā tato vuṭṭhāya dhī cittaṃ, dhibbatetaṃ cittaṃ cittassa nāma abhāvoyeva sādhu, cittañhi nissāyeva vadhabandhādipaccayaṃ dukkhaṃ uppajjati. Citte asati natthetanti khantiṃ ruciṃ uppādetvā aparihīnajjhānā kālaṅkatvā asaññabhave nibbattanti. Yo yassa iriyāpatho manussaloke paṇihito ahosi, so tena iriyāpathena nibbattitvā pañca kappasatāni ṭhito vā nisinno vā nipanno vā hoti. Evarūpānampi sattānaṃ paccayāhāro labbhati. Te hi yaṃ jhānaṃ bhāvetvā nibbattā, tadeva nesaṃ paccayo hoti. Yathā jiyāvegena khittasaro yāva jiyāvego atthi, tāva gacchati, evaṃ yāva jhānapaccayo atthi, tāva tiṭṭhanti. Tasmiṃ niṭṭhite khīṇavego saro viya patanti. Ye pana te nerayikā neva uṭṭhānaphalūpajīvī na puññaphalūpajīvīti vuttā, tesaṃ ko āhāroti ? Tesaṃ kammameva āhāro. Kiṃ pañca āhārā atthīti ce. Pañca, na pañcāti idaṃ na vattabbaṃ. Nanu paccayo āhāroti vuttametaṃ. Tasmā yena kammena te niraye nibbattā, tadeva tesaṃ ṭhitipaccayattā āhāro hoti. Yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘na ca tāva kālaṅkaroti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantī hotī’’ti (ma. ni. 

10.61). 这里的意图是这样的。
在这里，若把条件和饮食作为基础，无论是通过比喻的饮食还是非比喻的饮食，都是被接受的。在这里，若是无意识的状态，条件饮食便会得到。因为在未成就的佛陀那里，若是出家人经过修行，达到第四禅后，从中觉醒，智慧的心，确实是这样的心，心的本质即是不存在，因心的依赖而产生的束缚等苦恼便会出现。心不存在时，便不会有苦恼，因此，因心的存在而产生的苦恼是依赖于心的。心的存在是有条件的，因而以此为基础，产生了无意识的状态。若某人的行为在世间上是被设定的，那么他便会因该行为而存在，或坐着，或卧着，或安静地待着，持续五百劫。这样的众生也会得到条件饮食。因为他们所修的禅定，便是他们的条件。就像箭被射出后，直到箭的速度存在，箭便会飞行；同样，直到禅定的条件存在，他们便会持续存在。若条件完成，像箭失去速度般便会坠落。然而，那些堕入地狱的众生既不依赖于起身的果报，也不依赖于善业的果报，他们的饮食是什么呢？他们的饮食便是业。若问：“五种饮食是什么呢？”则说“五种”，而非“五种”是不应当说的。难道说条件是饮食吗？因此，因何业而使他们堕入地狱的，便是他们的存在条件，因此称为饮食。正如所说：“他并不会受时间的限制，直到恶业的果报出现。”

3.250).

Kabaḷīkāraṃ āhāraṃ ārabbha cettha vivādo na kātabbo. Mukhe uppanno kheḷopi hi tesaṃ āhārakiccaṃ sādheti. Kheḷopi hi niraye dukkhavedaniyo hutvā paccayo hoti, sagge sukhavedaniyo. Iti kāmabhave nippariyāyena cattāro āhārā. Rūpārūpabhavesu ṭhapetvā asaññaṃ sesānaṃ tayo. Asaññānañceva avasesānañca paccayāhāroti iminā āhārena ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti etaṃ pañhaṃ kathetvā ‘‘ayaṃ kho āvuso’’ti evaṃ niyyātanampi ‘‘atthi kho āvuso’’ti puna uddharaṇampi akatvā ‘‘sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā’’ti dutiyapañhaṃ vissajjesi.

Kasmā pana na niyyātesi na uddharittha? Tattha tattha niyyātiyamānepi uddhariyamānepi pariyāpuṇituṃ vācetuṃ dukkhaṃ hoti, tasmā dve ekābaddhe katvā vissajjesi. Imasmimpi vissajjane heṭṭhā vuttapaccayova attano phalassa saṅkharaṇato saṅkhāroti vutto. Iti heṭṭhā āhārapaccayo kathito, idha saṅkhārapaccayoti ayamettha heṭṭhimato viseso. ‘‘Heṭṭhā nippariyāyāhāro gahito, idha pariyāyāhāroti evaṃ gahite viseso pākaṭo bhaveyya, no ca gaṇhiṃsū’ti mahāsīvatthero āha. Indriyabaddhassapi hi anindriyabaddhassapi paccayo laddhuṃ vaṭṭati. Vinā paccayena dhammo nāma natthi. Tattha anindriyabaddhassa tiṇarukkhalatādino pathavīraso āporaso ca paccayo hoti. Deve avassante hi tiṇādīni milāyanti, vassante ca pana haritāni honti. Iti tesaṃ pathavīraso āporaso ca paccayo hoti. Indriyabaddhassa avijjā taṇhā kammaṃ āhāroti evamādayo paccayā, iti heṭṭhā paccayoyeva āhāroti kathito, idha saṅkhāroti. Ayamevettha viseso.

Ayaṃkho, āvusoti āvuso amhākaṃ satthārā mahābodhimaṇḍe nisīditvā sayaṃ sabbaññutaññāṇena sacchikatvā ayaṃ ekadhammo desito. Tattha ekadhamme tumhehi sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ. Yathayidaṃ brahmacariyanti yathā saṅgāyamānānaṃ tumhākaṃ idaṃ sāsanabrahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa. Ekena hi bhikkhunā ‘‘atthi, kho āvuso, eko dhammo sammadakkhāto. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā’’ti kathite tassa kathaṃ sutvā añño kathessati. Tassapi aññoti evaṃ paramparakathāniyamena idaṃ brahmacariyaṃ ciraṃ tiṭṭhamānaṃ sadevakassa lokassa atthāya hitāya bhavissatīti ekakavasena dhammasenāpati sāriputtatthero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Ekakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukavaṇṇanā



3.250). 关于粗食的饮食，这里不应有争论。因为在他们的饮食中，即使是嘴里出现的细微之物，也能满足他们的饮食需求。细微之物在地狱中是痛苦的源泉，而在天界中则是快乐的源泉。因此，欲界中有四种饮食。除了色界和无色界，剩下的三种饮食是无意识的。无意识的众生和其他众生的条件饮食是通过这一饮食来说明的：“所有众生都依赖饮食而存在。”在此提出的问题中，称为“确实存在，朋友”，而不再提“确实存在”。
为什么不再提出和不再提及呢？因为在那里的提及和提取都很困难，因此将两者结合在一起进行解答。在这里的回答中，正如之前所说的条件，便是自身果报的构成。因此，在这里饮食的条件已被阐述，而在此处则是构成的条件，这里便是下方的特殊之处。“下方的饮食条件被接受，而在这里是构成的条件”，如是所接受的特殊之处显而易见，且并未被接受。”大长老希瓦尊者说。即使是感官的束缚和非感官的束缚，条件也会得到。没有条件，法便不存在。在那里，非感官的束缚如同草木的根、土壤的质地和水的成分，便是条件。因为天降雨时，草木等会生长，而在雨降时则会变得茂盛。因此，土壤的质地和水的成分便是条件。感官的束缚如无明、贪欲、业、饮食等，都是这样的条件，因此在这里饮食便是条件，而在此处则是构成的条件。这里的特殊之处在于此。
“这确实是，朋友”，这位朋友在我们的尊者大菩提树下坐着，亲自以全知的智慧证悟到这一法。这里的单一法应当被你们共同接受，而不应争论。就如同这般，修行的法则应当被你们共同接受。因为有一位比丘说：“确实存在，朋友，唯一的法被正确定义。那是什么唯一的法？所有众生都依赖饮食而存在，所有众生都依赖构成而存在。”在听到这番话后，其他人将会继续讨论。对此，其他人则会以此为基础，借助传承的讨论，继续讨论这修行的法则，以便在有天的世界中长久存在，造福众生。因此，单独的法则应当被大法军的萨利普塔长老所展示。
单独的阐述已结束。
苦的阐述。

304. Iti ekakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni dukavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāmarūpaduke nāmanti cattāro arūpino khandhā nibbānañca. Tattha cattāro khandhā nāmanaṭṭhena nāmaṃ. Nāmanaṭṭhenāti nāmakaraṇaṭṭhena. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa ‘‘mahāsammato’’ti nāmaṃ ahosi, yathā mātāpitaro ‘‘ayaṃ tisso nāma hotu, phusso nāma hotū’’ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā ‘‘dhammakathiko vinayadharo’’ti guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpathavīādayo viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ ‘‘tvaṃ vedanā nāma hohī’’ti, koci bhaṇati, na cassā yena kenaci kāraṇena nāmaggahaṇakiccaṃ atthi, yathā pathaviyā uppannāya ‘‘tvaṃ pathavī nāma hohī’’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, cakkavāḷasinerumhi candimasūriyanakkhattesu uppannesu ‘‘tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma, tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī’’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti, opapātikā paññatti nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya ‘‘tvaṃ vedanā nāma hohī’’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva hoti. Saññādīsupi eseva nayo atītepi hi vedanā vedanāyeva. Saññā. Saṅkhārā. Viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi. Paccuppannepi. Nibbānaṃ pana sadāpi nibbānamevāti. Nāmanaṭṭhena nāmaṃ. Namanaṭṭhenāpi cettha cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhaṃ namanti. Nāmanaṭṭhena sabbampi nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti , nibbānaṃ ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.

Rūpanti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, taṃ sabbampi ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Tassa vitthārakathā visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.

Avijjāti dukkhādīsu aññāṇaṃ. Ayampi vitthārato visuddhimagge kathitāyeva. Bhavataṇhāti bhavapatthanā. Yathāha ‘‘tattha katamā bhavataṇhā? Yo bhavesu bhavacchando’’tiādi (dha. sa. 1319).

Bhavadiṭṭhīti bhavo vuccati sassataṃ, sassatavasena uppajjanakadiṭṭhi. Sā ‘‘tattha katamā bhavadiṭṭhi? ‘Bhavissati attā ca loko cā’ti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata’’ntiādinā (dha. sa. 1320) nayena abhidhamme vitthāritā. Vibhavadiṭṭhīti vibhavo vuccati ucchedaṃ, ucchedavasena uppajjanakadiṭṭhi. Sāpi ‘‘tattha katamā vibhavadiṭṭhi? ‘Na bhavissati attā ca loko cā’ti (dha. sa. 285). Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata’’ntiādinā (dha. sa. 1321) nayena tattheva vitthāritā.

Ahirikanti ‘‘yaṃ na hirīyati hirīyitabbenā’’ti (dha. sa. 1328) evaṃ vitthāritā nillajjatā. Anottappanti ‘‘yaṃ na ottappati ottappitabbenā’’ti (dha. sa. 1329) evaṃ vitthārito abhāyanakaākāro.

Hirī ca ottappañcāti ‘‘yaṃ hirīyati hirīyitabbena, ottappati ottappitabbenā’’ti (dha. sa. 1330-31) evaṃ vitthāritāni hiriottappāni. Api cettha ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipateyyā hirī, lokādhipateyyaṃ ottappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Vitthārakathā panettha sabbākārena visuddhimagge vuttā.


如是以单独的方式展示了和谐的意义，现在再以苦的方式开始讲述。这里的名色是指四个无色的聚合和涅槃。在这里，四个聚合是以名的方式存在。以名的方式是指以命名的方式。正如在大众的共识中，伟大的共识被称为“伟大的共识”，就如父母称之为“这个是名为三”，或称“这个是名为触”，同样地，子女的名声也被称颂，或如“讲法者、持戒者”的名声是基于其品质，而并非如此对于感觉等。感觉等就像大地等自然现象一样，依其自身而生起。它们一旦生起，便以自身的名声存在。并没有人会说“你是名为感觉”，也没有人会以任何原因来命名它，正如对大地生起时并不会有人说“你是名为大地”，也没有人会对星辰等生起时说“你是名为星辰”，命名并不存在，名声只是在生起之时存在，若感觉生起时，并没有人会说“你是名为感觉”，因此，感觉的名声只是生起的名声。对于识等也是如此，过去的感觉便是感觉。感知，构成，意识便是意识。对于未来的，当前的也是如此。涅槃则始终是涅槃。以名的方式存在的名声。以名的方式也可在这里称为四个聚合。它们都是面向对象而命名的。以名的方式，所有的名声都是如此。四个聚合在对象上互相命名，而涅槃则因其无过失的本质而被称为名声。
“色”是指四种大元素和基于这四种大元素的色法，所有这些都是因其存在而称为色。关于它的详细讨论可依照《清净道论》中的内容来理解。
“无明”是指对于苦等的无知。这一点在《清净道论》中也有详细讨论。“生的贪欲”是指对生的渴望。正如所言：“什么是生的贪欲？是对生的欲望。”
“生的见”是指被称为“永恒”的生，基于永恒的观点。它是“什么是生的见？‘我和这个世界将会存在’”等的观点在《大智度论》中有详细阐述。“灭的见”是指被称为“消灭”的见解，基于消灭的观点。它也是“什么是灭的见？‘我和这个世界将不会存在’”等的观点在《大智度论》中有详细阐述。
“无羞耻”是指“无羞愧的状态”，如《大智度论》中所述。“无惭愧”是指“无惭愧的状态”，如《大智度论》中所述。
“羞耻和惭愧”是指“有羞愧的状态，感到羞愧和惭愧”，如《大智度论》中所述的羞耻和惭愧。这里也包括内心的羞愧，外在的惭愧。自我主宰的羞愧，世俗主宰的惭愧。羞耻是基于羞愧的性质，而惭愧是基于恐惧的性质。关于这些的详细讨论在《清净道论》中已全面阐述。


Dovacassatāti dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa bhāvo dovacassatā. Vitthārato panesā ‘‘tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāya’’nti (dha. sa. 1332) abhidhamme āgatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. ‘‘Catunnañca khandhānaṃ etenākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacana’’nti vadanti. Pāpamittatāti pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā. Vitthārato panesā – ‘‘tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā. Yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā saṃbhajanā bhatti saṃbhatti taṃsampavaṅkatā’’ti (dha. sa. 1333) evaṃ āgatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā.

Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca vuttappaṭipakkhanayena veditabbā. Ubhopi panetā idha lokiyalokuttaramissakā kathitā.

Āpattikusalatāti ‘‘pañcapi āpattikkhandhā āpattiyo, sattapi āpattikkhandhā āpattiyo. Yā tāsaṃ āpattīnaṃ āpattikusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1336) evaṃ vutto āpattikusalabhāvo.

Āpattivuṭṭhānakusalatāti ‘‘yā tāhi āpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1337) evaṃ vuttā saha kammavācāya āpattīhi vuṭṭhānaparicchedajānanā paññā.

Samāpattikusalatāti ‘‘atthi savitakkasavicārā samāpatti, atthi avitakkavicāramattā samāpatti, atthi avitakkaavicārā samāpatti. Yā tāsaṃ samāpattīnaṃ kusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1338) evaṃ vuttā saha parikammena appanāparicchedajānanā paññā. Samāpattivuṭṭhānakusalatāti ‘‘yā tāhi samāpattīhi vuṭṭhānakusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1339) evaṃ vuttā yathāparicchinnasamayavaseneva samāpattito vuṭṭhānasamatthā ‘‘ettakaṃ gate sūriye uṭṭhahissāmī’’ti vuṭṭhānakālaparicchedakā paññā.

Dhātukusalatāti ‘‘aṭṭhārasa dhātuyo cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātu. Yā tāsaṃ dhātūnaṃ kusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1340) evaṃ vuttā aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ sabhāvaparicchedakā savanadhāraṇasammasanapaṭivedhapaññā. Manasikārakusalatāti ‘‘yā tāsaṃ dhātūnaṃ manasikārakusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1341) evaṃ vuttā tāsaṃyeva dhātūnaṃ sammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇapaññā.

Āyatanakusalatāti ‘‘dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ. Yā tesaṃ āyatanānaṃ āyatanakusalatā paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1342) evaṃ vuttā dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārapajānanā paññā. Apica dhātukusalatāpi uggahamanasikārasavanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇesu vattati manasikārakusalatāpi āyatanakusalatāpi. Ayaṃ panettha viseso, savanauggahapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho lokuttaro, sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. Paṭiccasamuppādakusalatāti ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā…pe… samudayo hotīti yā tattha paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1343) evaṃ vuttā dvādasannaṃ paccayākārānaṃ uggahādivasena pavattā paññā.


Dovacassatāti，苦的言辞在这里是指在被反对的情况下，因不被重视而产生的苦恼，这种人称为“难以接触的人”，他的行为是“难以接触的”，他的状态是“难以接触”。详细而言：“什么是难以接触的？被称为难以接触的那些人。”（《大智度论》1332）在《阿毗达摩》中提到。它实际上是指构成聚合。“这四个聚合是以这种方式运作的，这便是它的称谓。”（《大智度论》）
Pāpamittatāti，恶友是指那些恶劣的人，如不信、恶行等，称为恶友，他的状态是恶友。详细而言：“什么是恶友？那些不信、行为不端、无知、吝啬、智慧低下的人。对于他们的交往、远离、接近、崇拜、依赖等关系。”（《大智度论》1333）如是所述。它也应被视为“难以接触”。
Sovacassatā，善友的状态应以相反的方式来理解。这两者在此既可以是世俗的，也可以是出世的。
Āpattikusalatāti，“五种违犯的聚合，七种违犯的聚合。对于这些违犯的聚合，了解其违犯的善法。”（《大智度论》1336）如此所述，违犯的善法的状态。
Āpattivuṭṭhānakusalatāti，“通过这些违犯而产生的善法的状态。”（《大智度论》1337）如是所述，了解通过行为和语言的违犯而产生的状态。
Samāpattikusalatāti，“有思维的安止，有无思维的安止，有无思维无思维的安止。对于这些安止的善法的状态。”（《大智度论》1338）如是所述，了解通过修行的安止而产生的状态。Samāpattivuṭṭhānakusalatāti，“通过这些安止而产生的善法的状态。”（《大智度论》1339）如是所述，了解在特定的时间内从安止中觉醒的能力，“在太阳升起时，我将会起身。”这是觉醒的时间的了解。
Dhātukusalatāti，“十八种元素，眼根……等，心识元素。对于这些元素的善法的状态。”（《大智度论》1340）如是所述，十八种元素的性质的了解，包括听觉、保持、正确理解的智慧。
Manasikārakusalatāti，“对于这些元素的专注的善法的状态。”（《大智度论》1341）如是所述，了解这些元素的正确理解、反思的智慧。
Āyatanakusalatāti，“十二个处所，眼处……等，法处。对于这些处所的善法的状态。”（《大智度论》1342）如是所述，了解这十二种处所的专注的智慧。此外，元素的善法也适用于专注、听觉、正确理解的反思。这里的特殊之处在于，听觉的专注和反思是世俗的，理解是出世的，正确理解的专注则是世俗与出世的结合。
Paṭiccasamuppādakusalatāti，“因无明而生起的构成……等，因而生起。”（《大智度论》1343）如是所述，了解这十二种条件的运作的智慧。


Ṭhānakusalatāti ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetupaccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhānanti yā tattha paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1344) evaṃ vuttā ‘‘cakkhuṃ vatthuṃ katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannassa cakkhuviññāṇassa cakkhurūpaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1344) ṭhānañceva kāraṇañcā’’ti evaṃ ṭhānaparicchindanasamatthā paññā. Aṭṭhānakusalatāti ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhānanti yā tattha paññā pajānanā’’ti (dha. sa. 1345) evaṃ vuttā ‘‘cakkhuṃ vatthuṃ katvā rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā sotaviññāṇādīni nuppajjanti, tasmā tesaṃ cakkhurūpaṃ na ṭhānaṃ na kāraṇa’’nti evaṃ aṭṭhānaparicchindanasamatthā paññā apica etasmiṃ duke ‘‘kittāvatā pana, bhante, ṭhānāṭhānakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Idhānanda, bhikkhu aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti pajānāti. Ṭhānañca kho etaṃ vijjati, yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyyā’’ti (ma. ni. 

Ṭhānakusalatāti，“那些法因果而生起的地方，了解这些地方的智慧。”（《大智度论》1344）如是所述，“眼根、作为对象的地方、形式作为所缘而生起的眼识，眼识的形式，这些都是地方和因。”如是所述，了解地方的界定的智慧。
Aṭṭhānakusalatāti，“那些法没有因果而生起的地方，了解这些地方的智慧。”（《大智度论》1345）如是所述，“眼根、作为对象的地方、形式作为所缘而生起的耳识等并不生起，因此它们的眼识的形式既不是地方也不是因。”如是所述，了解没有地方的界定的智慧。此外，在此苦中，“那么，朋友，是什么样的地方的善法的比丘呢？对于这里，阿难，善法并不存在，若有某个拥有正确见解的人，能够接触到任何构成法，他便知道这是没有地方的。”而且这里确实存在地方，若普通人能够接触到任何构成法。

3.127) imināpi suttena attho veditabbo.

Ajjavanti gomuttavaṅkatā candavaṅkatā naṅgalakoṭivaṅkatāti tayo anajjavā. Ekacco hi bhikkhu paṭhamavaye ekavīsatiyā anesanāsu chasu ca agocaresu carati, majjhimapacchimavayesu lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, ayaṃ gomuttavaṅkatā nāma. Eko paṭhamavayepi pacchimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, majjhimavaye purimasadiso, ayaṃ candavaṅkatā nāma. Eko paṭhamavayepi majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, pacchimavaye purimasadiso ayaṃ naṅgalakoṭivaṅkatā nāma. Eko sabbametaṃ vaṅkataṃ pahāya tīsupi vayesu pesalo lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti. Tassa yo so ujubhāvo, idaṃ ajjavaṃ nāma. Abhidhammepi vuttaṃ – ‘‘tattha katamo ajjavo. Yā ajjavatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā, ayaṃ vuccati ajjavo’’ti (dha. sa. 1346). Lajjavanti ‘‘tattha katamo lajjavo? Yo hirīyati hirīyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ayaṃ vuccati lajjavo’’ti evaṃ vutto lajjībhāvo.

Khantīti ‘‘tattha katamā khanti? Yā khanti khamanatā adhivāsanatā acaṇḍikkaṃ anassuropo attamanatā cittassā’’ti (dha. sa. 1348) evaṃ vuttā adhivāsanakhanti. Soraccanti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamo. Idaṃ vuccati soraccaṃ. Sabbopi sīlasaṃvaro soracca’’nti (dha. sa. 1349) evaṃ vutto suratabhāvo.

Sākhalyanti ‘‘tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ pahāya yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā. Idaṃ vuccati sākhalya’’nti (dha. sa. 1350) evaṃ vutto sammodakamudukabhāvo. Paṭisanthāroti ayaṃ lokasannivāso āmisena dhammena cāti dvīhi chiddo, tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena dhammena ca paṭisantharaṇaṃ. Abhidhammepi vuttaṃ ‘‘tattha katamo paṭisanthāro ? Āmisapaṭisanthāro ca dhammapaṭisanthāro ca. Idhekacco paṭisanthārako hoti āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vā. Ayaṃ vuccati paṭisanthāro’’ti (dha. sa. 1351). Ettha ca āmisena saṅgaho āmisapaṭisanthāro nāma. Taṃ karontena mātāpitūnaṃ bhikkhugatikassa veyyāvaccakarassa rañño corānañca aggaṃ aggahetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Āmasitvā dinne hi rājāno ca corā ca anatthampi karonti jīvitakkhayampi pāpenti, anāmasitvā dinne attamanā honti. Coranāgavatthuādīni cettha vatthūni kathetabbāni. Tāni samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 185-7) vitthāritāni. Sakkaccaṃ uddesadānaṃ pāḷivaṇṇanā dhammakathākathananti evaṃ dhammena saṅgaho dhammapaṭisanthāro nāma.


3.127) 以此经文的意义应当被理解。
诚实者如牛奶的清澈，月光的明亮，黄土的柔和，三者皆为诚实。某些比丘在初期阶段，独自游荡于二十个地方和六个无所不在之处，在中期和后期则感到羞愧、懊悔，渴望学习，这便是牛奶的清澈。某个比丘在初期和后期都具足四种清净戒律，感到羞愧、懊悔，处于中期与初期相似，这便是月光的明亮。某个比丘在初期和中期都具足四种清净戒律，感到羞愧、懊悔，处于后期与初期相似，这便是黄土的柔和。某个比丘抛弃所有这些不诚实，在三种阶段中都能安然自处，感到羞愧、懊悔，渴望学习。对此者的正直，这便是诚实。关于此在《阿毗达摩》中也有所提及：“什么是诚实？那种正直、恰当、不扭曲、不歪曲的，这便被称为诚实。”（《大智度论》1346）
羞愧者，“什么是羞愧？他因感到羞愧而感到羞愧，因恶的不善法的安止而感到羞愧。”（《大智度论》）如是所述，羞愧的状态。
忍耐者，“什么是忍耐？那种忍耐、容忍、无暴力、无怨恨的内心安宁。”（《大智度论》1348）如是所述，忍耐的状态。
端正者，“什么是端正？身体上的不越轨，言语上的不越轨，身体与言语上的不越轨。这被称为端正。所有的戒律的约束都是端正的。”（《大智度论》1349）如是所述，端正的状态。
恰当者，“什么是恰当？那种言辞不粗暴、不伤人、不恶劣、不令人厌恶、无害的，抛弃这样的言辞，那种言辞是温柔、悦耳、动人的、令人心动的、令人愉悦的、广受欢迎的。这被称为恰当。”（《大智度论》1350）如是所述，和谐的状态。
相应者，这是一种世俗的交往，基于物质与法则的两个切分，如何才能不被察觉，这就像靠近椅子而不被发现。关于此在《阿毗达摩》中也有提及：“什么是相应？物质的相应和法的相应。在这里，有些人可能成为相应者，或是通过物质的相应，或是通过法的相应。这被称为相应。”（《大智度论》1351）在这里，物质的集合被称为物质的相应。通过这种方式给予父母、比丘团体、服务者、国王、盗贼等都应给予最高的供养。若给予食物，国王和盗贼甚至会做出不利的事情，导致生命的损失，若不给予食物，他们则会心满意足。关于盗贼等的事情应在此讨论。这些在《广泛的清规》中有详细的阐述。应当恰当地给予教导，关于《巴利文》的讲述，这便是法的集合，法的相应。


Avihiṃsāti karuṇāpi karuṇāpubbabhāgopi. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamā avihiṃsā? Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti, ayaṃ vuccati avihiṃsā’’ti. Soceyyanti mettāya ca mettāpubbabhāgassa ca vasena sucibhāvo. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ soceyyaṃ? Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti, idaṃ vuccati soceyya’’nti.

Muṭṭhassaccanti sativippavāso, yathāha ‘‘tattha katamaṃ muṭṭhassaccaṃ? Yā asati ananussati appaṭissati assaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā sammussanatā, idaṃ vuccati muṭṭhassaccaṃ’’ (dha. sa. 1356). Asampajaññanti, ‘‘tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūla’’nti evaṃ vuttā avijjāyeva. Sati satiyeva. Sampajaññaṃ ñāṇaṃ.

Indriyesu aguttadvāratāti ‘‘tattha katamā indriyesu aguttadvāratā? Idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hotī’’tiādinā (dha. sa. 1352) nayena vitthārito indriyasaṃvarabhedo. Bhojane amattaññutāti ‘‘tattha katamā bhojane amattaññutā? Idhekacco appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya. Yā tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane’’ti evaṃ āgato bhojane amattaññubhāvo. Anantaraduko vuttappaṭipakkhanayena veditabbo.

Paṭisaṅkhānabalanti ‘‘tattha katamaṃ paṭisaṅkhānabalaṃ? Yā paññā pajānanā’’ti evaṃ vitthāritaṃ appaṭisaṅkhāya akampanañāṇaṃ. Bhāvanābalanti bhāventassa uppannaṃ balaṃ. Atthato vīriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattabojjhaṅgā bhāvanābala’’nti.

Satibalanti assatiyā akampanavasena satiyeva. Samādhibalanti uddhacce akampanavasena samādhiyeva. Samatho samādhi. Vipassanā paññā. Samathova taṃ ākāraṃ gahetvā puna pavattetabbassa samathassa nimittavasena samathanimittaṃ paggāhanimittepi eseva nayo. Paggāho vīriyaṃ. Avikkhepo ekaggatā. Imehi pana sati ca sampajaññañca paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca satibalañca samādhibalañca samatho ca vippassanā ca samathanimittañca paggāhanimittañca paggāho ca avikkhepo cāti chahi dukehi parato sīladiṭṭhisampadādukena ca lokiyalokuttaramissakā dhammā kathitā.

Sīlavipattīti ‘‘tattha katamā sīlavipatti? Kāyiko vītikkamo…pe… sabbampi dussīlyaṃ sīlavipattī’’ti evaṃ vutto sīlavināsako asaṃvaro. Diṭṭhivipattīti ‘‘tattha katamā diṭṭhivipatti? Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭha’’nti evaṃ āgatā sammādiṭṭhivināsikā micchādiṭṭhi.

Sīlasampadāti ‘‘tattha katamā sīlasampadā? Kāyiko avītikkamo’’ti evaṃ pubbe vuttasoraccameva sīlassa sampādanato paripūraṇato ‘‘sīlasampadā’’ti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘sabbopi sīlasaṃvaro sīlasampadā’’ti idaṃ mānasikapariyādānatthaṃ vuttaṃ. Diṭṭhisampadāti ‘‘tattha katamā diṭṭhisampadā? Atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ…pe… sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā paññā pajānanā’’ti evaṃ āgataṃ diṭṭhipāripūribhūtaṃ ñāṇaṃ.


Avihiṃsāti，非伤害者是慈悲的，慈悲是其前身。也有这样说：“什么是非伤害？对众生的慈悲、慈悲的行为、慈悲的状态、慈悲的心解脱，这被称为非伤害。”
Soceyyanti，纯净者是指通过慈心和慈心的前身而具备的纯净。也有这样说：“什么是纯净？对众生的慈心、慈心的行为、慈心的状态、慈心的心解脱，这被称为纯净。”
Muṭṭhassaccanti，失去真实者是心的散乱，如所说：“什么是失去真实？那种缺乏、无念、少有觉知、无依靠、无支撑、无把握、无记忆，这被称为失去真实。”（《大智度论》1356）
Asampajaññanti，缺乏觉知者是无知、无见、无明的表现，如所说：“什么是缺乏觉知？那是无知、无见、无明的根源。”如是所述，缺乏觉知即是无明。
Indriyesu aguttadvāratāti，感官的不受控之门是说：“什么是感官的不受控之门？在这里，有些人通过眼睛看到形象，便成为所缘的把握者。”（《大智度论》1352）由此可见，感官的约束的不同。
Bhojane amattaññutāti，饮食的不知足者是说：“什么是饮食的不知足？在这里，有些人不加思考、无目的地饮食，因贪欲、醉酒、装饰、装扮而进食。那些不满足、不知足、不加思考的饮食者。”如是所述，饮食的不知足的状态。
Paṭisaṅkhānabalanti，“什么是思维的力量？那是智慧的了解。”如是所述，思维的力量是无思虑的稳定的智慧。
Bhāvanābalanti，修行的力量是指通过修行而产生的力量。实际上，七种觉醒因是以精进的觉醒为首。也有这样说：“什么是修行的力量？那是善法的修习、修行的增广，这被称为修行的力量。七种觉醒因是修行的力量。”
Satibalanti，正念的力量是无动摇的正念。Samādhibalanti，正定的力量是无动摇的正定。平息是正定，观察是智慧。平息则是把握的状态，重新进行时，平息的象征是平息的象征。把握是精进，稳定是专注。
这些正念、觉知、思维的力量、修行的力量、正念的力量、正定的力量、平息和观察等六种苦的状态，都是以戒律的正见为基础的世俗与出世的结合。
Sīlavipattīti，“什么是戒律的失落？身体上的越轨……等，所有的恶行都是戒律的失落。”如所述，戒律的毁坏是无约束的。
Diṭṭhivipattīti，“什么是见解的失落？没有给予，没有收获。”如所述，错误的见解是见解的毁灭。
Sīlasampadāti，“什么是戒律的成就？身体上的不越轨。”如所述，戒律的成就就是前面所说的纯净的完成与充实。“戒律的成就”是为心理的全面性而说的。
Diṭṭhisampadāti，“什么是见解的成就？存在给予，存在收获……等，真实地证悟并引导的智慧。”如所述，见解的充实的智慧。


Sīlavisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ sīlaṃ. Abhidhamme panāyaṃ ‘‘tattha katamā sīlavisuddhi? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo, ayaṃ vuccati sīlavisuddhī’’ti evaṃ vibhattā. Diṭṭhivisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ dassanaṃ. Abhidhamme panāyaṃ ‘‘tattha katamā diṭṭhivisuddhi? Kammassakatañāṇaṃ saccānulomikañāṇaṃ maggasamaṅgissañāṇaṃ phalasamaṅgissañāṇa’’nti evaṃ vuttā. Ettha ca tividhaṃ duccaritaṃ attanā katampi parena katampi sakaṃ nāma na hoti atthabhañjanato. Sucaritaṃ sakaṃ nāma atthajananatoti evaṃ jānanaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma. Tasmiṃ ṭhatvā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā sukhato sukheneva arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ vītivattā. Vipassanāñāṇaṃ pana vacīsaccañca anulometi, paramatthasaccañca na vilometīti saccānulomikaṃ ñāṇanti vuttaṃ.

‘‘Diṭṭhivisuddhi kho pana yathādiṭṭhissa ca padhāna’’nti ettha diṭṭhivisuddhīti ñāṇadassanaṃ kathitaṃ. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti taṃsampayuttameva vīriyaṃ. Api ca purimapadena catumaggañāṇaṃ. Pacchimapadena taṃsampayuttaṃ vīriyaṃ. Abhidhamme pana ‘‘diṭṭhivisuddhi kho panāti yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti yo cetasiko vīriyārambho sammāvāyāmo’’ti evaṃ ayaṃ duko vibhatto.

‘‘Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesū’’ti ettha ‘‘saṃvegoti jātibhayaṃ jarābhayaṃ byādhibhayaṃ maraṇabhaya’’nti evaṃ jātiādīni bhayato dassanañāṇaṃ. Saṃvejanīyaṃ ṭhānanti jātijarābyādhimaraṇaṃ. Etāni hi cattāri jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṃ dukkhanti evaṃ saṃveguppattikāraṇattā saṃvejanīyaṃ ṭhānanti vuttāni. Saṃviggassa ca yoniso padhānanti evaṃ saṃvegajātassa upāyapadhānaṃ. ‘‘Idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janetī’’ti evaṃ āgatavīriyassetaṃ adhivacanaṃ.

Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesūti yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, tāya hi samaṅgībhūto puggalo sīlaṃ pūretvā jhānaṃ uppādeti. Jhānaṃ labhitvā vipassanaṃ ārabhati. Āraddhavipassako arahattaṃ agahetvā antarā vosānaṃ nāpajjati. Appaṭivānitā ca padhānasminti ‘‘kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sakkaccakiriyatā sātaccakiriyatā aṭṭhitakiriyatā anolīnavuttitā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā āsevanā bhāvanā bahulīkamma’’nti evaṃ vuttā rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā jāgariyānuyogavasena āraddhe padhānasmiṃ arahattaṃ apatvā anivattanatā.

Vijjāti tisso vijjā. Vimuttīti dve vimuttiyo, cittassa ca adhimutti, nibbānañca. Ettha ca aṭṭha samāpattiyo nīvaraṇādīhi suṭṭhu muttattā adhimutti nāma. Nibbānaṃ sabbasaṅkhatato muttattā vimuttīti veditabbaṃ.

Khaye ñāṇanti kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ vā anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇaṃ. Tenevāha ‘‘khaye ñāṇanti maggasamaṅgissa ñāṇaṃ. Anuppāde ñāṇanti phalasamaṅgissa ñāṇa’’nti. Ime kho, āvusotiādi ekake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti pañcatiṃsāya dukānaṃ vasena thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Dukavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tikavaṇṇanā



Sīlavisuddhīti，戒律的清净是指能够使戒律清净的状态。关于此在《阿毗达摩》中有云：“什么是戒律的清净？身体上的不越轨、言语上的不越轨、身体与言语上的不越轨，这被称为戒律的清净。”
Diṭṭhivisuddhīti，见解的清净是指能够使见解清净的状态。关于此在《阿毗达摩》中有云：“什么是见解的清净？对因果的了解、对真实的了解、对道路的了解、对果的了解。”
在这里，三种恶行，自己所做或他人所做，称之为无意义的；而善行则是有意义的，因而被称为因果的了解。在此基础上，经过长久的轮回，安然地获得了涅槃，超越了计算的路径。观察的智慧则与言语的真实相应，而与究竟的真实不相应，这便是因果的了解。
“见解的清净如同所见的专注。”在此，见解的清净指的是智慧的洞察。所见的专注是指与之相关的精进。并且在前面的表述中提及的四道的智慧，后面的表述则是指与之相关的精进。关于此在《阿毗达摩》中有云：“见解的清净是指那种智慧的了解、无误的法的细致观察、正确的见解。所见的专注是指心的精进。”如是所述，这便是两种的划分。
“觉悟与觉醒的地方。”在这里，“觉悟是对生、老、病、死的恐惧。”如是所述，生、老、病、死是觉悟的对象。这四种痛苦，出生的痛苦，老去的痛苦，疾病的痛苦，死亡的痛苦，这些都被称为觉悟的原因。对于觉悟者而言，正当的精进是生起的，若在此，修行者对于未生起的恶法，生起了厌恶的心。
对善法的不满足是指对善法的修习不满足，因而生起了更多的渴望。通过这种渴望，相关的人能够使戒律清净，从而获得禅定。获得禅定后，便开始观察。若修行观察者未能获得涅槃，便不会在中间沉沦。对于精进的缺乏是指对善法的修习，努力地去做、坚持地去做、保持地去做、不懈怠、不放弃、不被困扰，因而生起了善法的修习。
智慧是三种智慧。解脱是两种解脱，心的解脱与涅槃。在这里，八种定是指通过障碍等而获得的解脱。涅槃是从所有有为法中解脱而生的。
“消灭的智慧”是指在圣道中产生的智慧，关于未生起的法是指通过再生而未生起的恶法，或是未生起的法的结果，或是获得的圣果的智慧。因此说：“消灭的智慧是指与道相应的智慧；未生起的智慧是指与果相应的智慧。”这些应当根据“我等”之类的单独表述进行理解。由此可见，三十种的苦的状态得以显现。
苦的解释已完成。
三种解释。

305. Iti dukavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni tikavasena dassetuṃ puna ārabhi. Tattha lubbhatīti lobho. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Dussatīti doso. Muyhatīti moho. Tesaṃ paṭipakkhanayena alobhādayo veditabbā.

Duṭṭhu caritāni, virūpāni vā caritānīti duccaritāni. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā pavattaṃ duccaritanti kāyaduccaritaṃ. Sesesupi eseva nayo. Suṭṭhu caritāni, sundarāni vā caritānīti sucaritāni. Dvepi cete tikā paṇṇattiyā vā kammapathehi vā kathetabbā. Paññattiyā tāva kāyadvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo kāyaduccaritaṃ. Avītikkamo kāyasucaritaṃ. Vacīdvāre paññattasikkhāpadassa vītikkamo vacīduccaritaṃ, avītikkamo vacīsucaritaṃ. Ubhayattha paññattassa sikkhāpadassa vītikkamova manoduccaritaṃ, avītikkamo manosucaritaṃ. Ayaṃ paṇṇattikathā. Pāṇātipātādayo pana tisso cetanā kāyadvārepi vacīdvārepi uppannā kāyaduccaritaṃ. Catasso musāvādādicetanā vacīduccaritaṃ. Abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manoduccaritaṃ. Pāṇātipātādīhi viramantassa uppannā tisso cetanāpi viratiyopi kāyasucaritaṃ. Musāvādādīhi viramantassa catasso cetanāpi viratiyopi vacīsucaritaṃ. Anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhīti tayo cetanāsampayuttadhammā manosucaritanti ayaṃ kammapathakathā.

Kāmapaṭisaṃyutto vitakko kāmavitakko. Byāpādapaṭisaṃyutto vitakko byāpādavitakko. Vihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko vihiṃsāvitakko. Tesu dve sattesupi saṅkhāresupi uppajjanti. Kāmavitakko hi piye manāpe satte vā saṅkhāre vā vitakkentassa uppajjati. Byāpādavitakko appiye amanāpe satte vā saṅkhāre vā kujjhitvā olokanakālato paṭṭhāya yāva vināsanā uppajjati. Vihiṃsāvitakko saṅkhāresu nuppajjati. Saṅkhāro hi dukkhāpetabbo nāma natthi. Ime sattā haññantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti cintanakāle pana sattesu uppajjati.

Nekkhammapaṭisaṃyutto vitakko nekkhammavitakko. So asubhapubbabhāge kāmāvacaro hoti. Asubhajjhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Abyāpādapaṭisaṃyutto vitakko abyāpādavitakko. So mettāpubbabhāge kāmāvacaro hoti. Mettājhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Avihiṃsāpaṭisaṃyutto vitakko avihiṃsāvitakko. So karuṇāpubbabhāge kāmāvacaro. Karuṇājhāne rūpāvacaro. Taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā uppannamaggaphalakāle lokuttaro. Yadā alobho sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā mettā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavanti. Yadā karuṇā sīsaṃ hoti, tadā itare dve tadanvāyikā bhavantīti. Kāmasaṅkappādayo vuttanayeneva veditabbā. Desanāmattameva hetaṃ. Atthato pana kāmavitakkādīnañca kāmasaṅkappādīnañca nānākaraṇaṃ natthi.

Kāmapaṭisaṃyuttā saññā kāmasaññā. Byāpādapaṭisaṃyuttā saññā byāpādasaññā. Vihiṃsāpaṭisaṃyuttā saññā vihiṃsāsaññā. Tāsampi kāmavitakkādīnaṃ viya uppajjanākāro veditabbo. Taṃsampayuttāyeva hi etā. Nekkhammasaññādayopi nekkhammavitakkādisampayuttāyeva. Tasmā tāsampi tatheva kāmāvacarādibhāvo veditabbo.


如此通过苦的状态显现出和谐，现在再通过三种状态进行阐述。此处“贪”是指贪欲。恶法及其根源，或称恶法的根源。此处“恨”是指愤怒。“愚”是指无知。根据这些相对的，非贪等应当被理解。
恶行的行为，或是恶劣的行为，即为恶行。身体上的恶行，或是由身体所生的恶行，称为身体的恶行。其余同样的道理。善行的行为，或是美好的行为，即为善行。两者皆应通过三种类别或行为道路来阐述。这些类别中，身体门的错误行为是身体的恶行。身体的善行则是未越轨的善行。言语门的错误行为是言语的恶行，未越轨的言语善行则是言语的善行。两者中，心的错误行为是指未越轨的心的善行。这是关于类别的论述。杀生等三种意念，无论是身体门还是言语门所生的，都是身体的恶行。四种虚假言语等意念则是言语的恶行。贪欲、愤怒、错误见解等三种意念则是心的恶行。通过杀生等行为而止息的三种意念，即便在止息中也是身体的善行。通过虚假言语等行为而止息的四种意念，即便在止息中也是言语的善行。无贪无怒的正确见解等三种意念则是心的善行，这便是行为道路的论述。
欲望的思维是欲望的思维。愤怒的思维是愤怒的思维。伤害的思维是伤害的思维。在这些中，二者皆在众生和法中生起。欲望的思维是因喜爱、爱护的众生或法而生起。愤怒的思维是因厌恶、反感的众生或法而生起，从观察的时刻起直到毁灭。伤害的思维则不在法中生起。法本身是无痛苦的。众生应当被毁灭、被消灭、被灭亡，然而在思维的时刻却会生起对众生的思维。
出离的思维是出离的思维。它在不净的前身中是欲界的。于不净的禅定中是色界的。通过此禅定而生起的道路的果位则是超越世俗的。无愤怒的思维是无愤怒的思维。它在慈心的前身中是欲界的。于慈心的禅定中是色界的。通过此禅定而生起的道路的果位则是超越世俗的。非伤害的思维是非伤害的思维。它在慈悲的前身中是欲界的。于慈悲的禅定中是色界的。通过此禅定而生起的道路的果位则是超越世俗的。当无贪成为主导时，其他两者便随之而来。当慈心成为主导时，其他两者便随之而来。当慈悲成为主导时，其他两者便随之而来。欲望的思维等应如前所述理解。此仅为教导的缘由。实际上，欲望的思维等并无多样性。
欲望的感知是欲望的感知。愤怒的感知是愤怒的感知。伤害的感知是伤害的感知。这些感知的生起方式应如欲望的思维等来理解。它们是与之相关的。出离的感知等亦是与出离的思维相关的。因此，这些感知应被理解为欲界等的状态。


Kāmadhātuādīsu ‘‘kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati kāmadhātu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū’’ti ayaṃ kāmadhātu. ‘‘Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati byāpādadhātu. Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭighāto anattamanatā cittassā’’ti ayaṃ byāpādadhātu. ‘‘Vihiṃsā paṭisaṃyutto takko vitakko micchāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭhetī’’ti ayaṃ vihiṃsādhātu. Tattha dve kathā sabbasaṅgāhikā ca asambhinnā ca. Tattha kāmadhātuyā gahitāya itarā dve gahitāva honti, tato pana nīharitvā ayaṃ byāpādadhātu ayaṃ vihiṃsādhātūti dassetīti ayaṃ sabbasaṅgāhikakathā nāma. Kāmadhātuṃ kathento pana bhagavā byāpādadhātuṃ byāpādadhātuṭṭhāne , vihiṃsādhātuṃ vihiṃsādhātuṭṭhāne ṭhapetvā avasesaṃ kāmadhātu nāmāti kathesīti ayaṃ asambhinnakathā nāma.

Nekkhammadhātuādīsu ‘‘nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko sammāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati nekkhammadhātu. Sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū’’ti ayaṃ nekkhammadhātu. ‘‘Abyāpādapaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati abyāpādadhātu. Yā sattesu metti…pe… mettācetovimuttī’’ti ayaṃ abyāpādadhātu. ‘‘Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā…pe… karuṇācetovimuttī’’ti ayaṃ avihiṃsādhātu. Idhāpi vuttanayeneva dve kathā veditabbā.

Aparāpi tisso dhātuyoti aññāpi suññataṭṭhena tisso dhātuyo. Tāsu ‘‘tattha katamā kāmadhātu? Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā’’ti evaṃ vitthārito kāmabhavo kāmadhātu nāma. ‘‘Heṭṭhato brahmalokaṃ pariyantaṃ karitvā ākāsānañcāyatanupage deve pariyantaṃ karitvā’’ti evaṃ vitthāritā pana rūpārūpabhavā itarā dve dhātuyo. Dhātuyā āgataṭṭhānamhi hi bhavena paricchinditabbā. Bhavassa āgataṭṭhāne dhātuyā paricchinditabbā. Idha bhavena paricchedo kathito. Rūpadhātuādīsu rūpārūpadhātuyo rūpārūpabhavāyeva. Nirodhadhātuyā nibbānaṃ kathitaṃ.

Hīnādīsu hīnā dhātūti dvādasa akusalacittuppādā. Avasesā tebhūmakadhammā majjhimadhātu. Nava lokuttaradhammā paṇītadhātu.

Kāmataṇhāti pañcakāmaguṇiko rāgo. Rūpārūpabhavesu pana rāgo jhānanikantisassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavavasena patthanā bhavataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo vibhavataṇhā. Apica ṭhapetvā pacchimaṃ taṇhādvayaṃ sesataṇhā kāmataṇhā nāma. Yathāha ‘‘tattha katamā bhavataṇhā? Bhavadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo. Ayaṃ vuccati bhavataṇhā. Tattha katamā vibhavataṇhā? Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati vibhavataṇhā. Avasesā taṇhā kāmataṇhā’’ti. Puna kāmataṇhādīsu pañcakāmaguṇiko rāgo kāmataṇhā. Rūpārūpabhavesu chandarāgo itarā dve taṇhā. Abhidhamme panetā ‘‘kāmadhātupaṭisaṃyutto…pe… arūpadhātupaṭisaṃyutto’’ti evaṃ vitthāritā. Iminā vārena kiṃ dasseti? Sabbepi tebhūmakā dhammā rajanīyaṭṭhena taṇhāvatthukāti sabbataṇhā kāmataṇhāya pariyādiyitvā tato nīharitvā itarā dve taṇhā dasseti. Rūpataṇhādīsu rūpabhave chandarāgo rūpataṇhā. Arūpabhave chandarāgo arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo nirodhataṇhā.


Kāmadhātuādīsu，欲界等中，“与欲相关的思维是错误的思维，称为欲界。所有的不善法皆属于欲界。”这便是欲界。“与愤怒相关的思维是错误的思维，称为愤怒界。在十种伤害的对象中，心的伤害、抵触、无我意识。”这便是愤怒界。“与伤害相关的思维是错误的思维，称为伤害界。在这里，有人用手、棍棒、刀剑、绳索或其他任何手段来伤害众生。”这便是伤害界。在此有两种论述，皆为全面且不分离的。在欲界中所包含的其余两个界也被纳入其中，之后再去除，这便是愤怒界与伤害界的论述。这便是全面的论述。而在谈论欲界时，佛陀将愤怒界置于愤怒界的定义中，伤害界置于伤害界的定义中，其余则称为欲界，这便是非分离的论述。
Nekkhammadhātuādīsu，出离界等中，“与出离相关的思维是正确的思维，称为出离界。所有的善法皆属于出离界。”这便是出离界。“与无愤怒相关的思维……这便是无愤怒界。对众生的慈心……这便是慈心的心解脱。”这便是无愤怒界。“与非伤害相关的思维……这便是非伤害界。对众生的慈悲……这便是慈悲的心解脱。”这便是非伤害界。在这里，同样的两种论述应被理解。
此外还有三种界，指的是在空无的状态下的三种界。在这些中，“什么是欲界？从下至无间地狱为止。”这便是欲界的定义。“从下至天界为止，包括空无边处、识无边处。”这便是色界和无色界的定义。界的到达处应当被界定为生。生的到达处应当被界定为界。在这里，生的界限被阐述。色界等中的色界和无色界便是色界的存在。消亡界则是指涅槃。
在低劣等中，低劣的界是指十二种不善的心生起。其余的则是三界的法，属于中劣界。九种出世法则是高贵的界。
欲望的执着是指五种欲望的贪欲。在色界和无色界中，贪欲是与禅定、永恒的见解相关的贪欲，因生而起的渴望则是生的渴望。与断灭见相关的贪欲则是灭的渴望。此外，去掉后面的两种渴望，其余的渴望便称为欲望的渴望。正如所说：“什么是生的渴望？生的见解相关的贪欲，是心的贪欲。这被称为生的渴望。什么是灭的渴望？与断灭见相关的贪欲，是心的贪欲，这被称为灭的渴望。其余的渴望则是欲望的渴望。”再者，在欲望的渴望等中，五种欲望的贪欲便是欲望的渴望。在色界和无色界中，贪欲则是另外两种渴望。在《阿毗达摩》中，这些被阐述为“与欲界相关……等，及与无色界相关。”通过这种方式，所指的是什么？所有的三界法皆因贪欲而生，所有的渴望皆因欲望的渴望而生，去掉后再去除其余的两种渴望。色界中的贪欲是色界的渴望。无色界中的贪欲是无色界的渴望。与断灭见相关的贪欲则是灭的渴望。


Saṃyojanattike vaṭṭasmiṃ saṃyojayanti bandhantīti saṃyojanāni. Sati rūpādibhede kāye diṭṭhi, vijjamānā vā kāye diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi. Vicinanto etāya kicchati, na sakkoti sanniṭṭhānaṃ kātunti vicikicchā. Sīlañca vatañca parāmasatīti sīlabbataparāmāso. Atthato pana ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā nayena āgatā vīsativatthukā diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi nāma. ‘‘Satthari kaṅkhatī’’tiādinā nayena āgatā aṭṭhavatthukā vimati vicikicchā nāma. ‘‘Idhekacco sīlena suddhi vatena suddhi sīlabbatena suddhīti sīlaṃ parāmasati, vataṃ parāmasati, sīlabbataṃ parāmasati. Yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigata’’ntiādinā nayena āgato vipariyesaggāho sīlabbataparāmāso nāma.

Tayoāsavāti ettha cirapārivāsiyaṭṭhena vā āsavanaṭṭhena vā āsavā. Tattha ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’’ti, ‘‘purimā , bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya bhavadiṭṭhiyā, ito pubbe bhavadiṭṭhi nāhosi, atha pacchā samabhavī’’ti evaṃ tāva cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā veditabbā. Cakkhuto rūpe savati āsavati sandati pavattati. Sotato sadde. Ghānato gandhe. Jivhāto rase. Kāyato phoṭṭhabbe. Manato dhamme savati āsavati sandati pavattatīti evaṃ āsavanaṭṭhena āsavāti veditabbā.

Pāḷiyaṃ pana katthaci dve āsavā āgatā ‘‘diṭṭhadhammikā ca āsavā samparāyikā ca āsavā’’ti, katthaci ‘‘tayome, bhikkhave, āsavā. Kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo’’ti tayo. Abhidhamme teyeva diṭṭhāsavena saddhiṃ cattāro. Nibbedhikapariyāye ‘‘atthi, bhikkhave, āsavā nirayagāminiyā, atthi āsavā tiracchānayonigāminiyā, atthi āsavā pettivisayagāminiyā, atthi āsavā manussalokagāminiyā atthi āsavā devalokagāminiyā’’ti evaṃ pañca. Chakkanipāte āhuneyyasutte ‘‘atthi, bhikkhave, āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā’’ti evaṃ cha. Sabbāsavapariyāye teyeva dassanāpahātabbehi saddhiṃ satta. Imasmiṃ pana saṅgītisutte tayo. Tattha ‘‘yo kāmesu kāmacchando’’ti evaṃ vutto pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. ‘‘Yo bhavesu bhavacchando’’ti evaṃ vutto sassatadiṭṭhisahagato rāgo, bhavavasena vā patthanā bhavāsavo nāma. ‘‘Dukkhe aññāṇa’’ntiādinā nayena āgatā avijjā avijjāsavo nāmāti. Kāmabhavādayo kāmadhātuādivasena vuttāyeva.


Saṃyojanattike vaṭṭasmiṃ，束缚于轮回中的束缚称为束缚。若在色等方面，存在着对身的见解，或是对身的见解，称为身见。探讨此事时，因而困难，无法达成决定，称为疑。戒律与誓言的执着，称为戒律与誓言的执着。实际上，“若观察色，便能如实见”之类的论述所指的二十种见解，称为身见。“若对导师有疑”之类的论述所指的八种见解，称为疑惑。某人因戒律的清净、誓言的清净、戒律的执着而执着于戒律、誓言和戒律的执着。此类见解被称为见解的执着。
Tayoāsavāti，三种污垢。这里是指长期居住的污垢或是污垢的状态。在此，“比丘们，前面的轮回中，因无明而无显现，曾经没有无明，之后才生起。”以及“比丘们，前面的轮回中，因生的渴望和生的见解而无显现，曾经没有生的见解，之后才生起。”这两种污垢应被理解为长期居住的污垢。眼睛所见的色彩，耳朵所听的声音，鼻子所嗅的气味，舌头所尝的味道，身体所触的感受，心所知的法，皆为污垢的状态。
在《巴利文》中，有时提到两种污垢，“见法的污垢和后世的污垢”；有时则提到“三种污垢：欲望的污垢、轮回的污垢、无明的污垢”。在《阿毗达摩》中，它们与见法的污垢相结合，成为四种。根据“比丘们，存在着地狱的污垢，存在着畜生道的污垢，存在着饿鬼道的污垢，存在着人间的污垢，存在着天界的污垢。”可知有五种污垢。在《六经》中提到“存在着应当抑制的污垢，存在着应当放弃的污垢，存在着应当避免的污垢，存在着应当安住的污垢，存在着应当娱乐的污垢，存在着应当修习的污垢。”如此共计六种。在所有污垢的分类中，它们与见法相结合，共有七种。在此经文中则提到三种。在这里，“对欲望的渴望”即为五种欲望的贪欲，称为欲望的污垢。“对生的渴望”即为与永恒的见解相结合的贪欲，或是因生而生的渴望，称为轮回的污垢。“对痛苦的无知”之类的论述所指的无明，称为无明的污垢。欲望的渴望等则是欲界及其余界的描述。


Kāmesanādīsu ‘‘tattha katamā kāmesanā? Yo kāmesu kāmacchando kāmajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā’’ti evaṃ vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā nāma. ‘‘Tattha katamā bhavesanā? Yo bhavesu bhavacchando bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā’’ti evaṃ vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā nāma. ‘‘Tattha katamā brahmacariyesanā? Sassato lokoti vā…pe… neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ vipariyesaggāho , ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti evaṃ vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanadiṭṭhi brahmacariyesanā nāma. Na kevalañca bhavarāgadiṭṭhiyova, tadekaṭṭhaṃ kammampi esanāyeva. Vuttañhetaṃ ‘‘tattha katamā kāmesanā? Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā. Tattha katamā bhavesanā? Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā. Tattha katamā brahmacariyesanā? Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti.

Vidhāsu ‘‘kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 

Kāmesanādīsu，欲望等中，“什么是欲望的渴望？对欲望的渴望是对欲望的执着，这被称为欲望的渴望。”如此所述的渴望追求欲望，称为欲望的渴望。“什么是生的渴望？对生的渴望是对生的执着，这被称为生的渴望。”如此所述的渴望追求生，称为生的渴望。“什么是梵行的渴望？永恒的世界……这并不存在，亦不存在如来所说的究竟灭亡。”这样的见解，称为追求梵行的见解。这便是追求见解的梵行。并非仅有对生的贪欲和见解，单一地追求行为也是渴望。如此所述：“什么是欲望的渴望？欲望的贪欲及其相关的不善的身体行为、言语行为、心的行为，这被称为欲望的渴望。什么是生的渴望？生的贪欲及其相关的不善的身体行为、言语行为、心的行为，这被称为生的渴望。什么是梵行的渴望？内在的见解及其相关的不善的身体行为、言语行为、心的行为，这被称为梵行的渴望。”
在分类中，“什么样的人被称为有戒的人，什么样的人被称为有智的人，”等论述（《相应部》）。

1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. ‘‘Ekavidhena ñāṇavatthu duvidhena ñāṇavatthū’’tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. ‘‘Seyyohamasmīti vidhā’’tiādīsu (vibha. 920) māno vidhā nāma. Idha so adhippeto. Māno hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Seyyohamasmīti iminā seyyasadisahīnānaṃ vasena tayo mānā vuttā. Sadisahīnesupi eseva nayo.

Ayañhi māno nāma seyyassa tividho, sadisassa tividho, hīnassa tividhoti navavidho hoti. Tattha ‘‘seyyassa seyyohamasmī’’ti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati.

Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā ‘‘ko mayā sadiso atthī’’ti etaṃ mānaṃ karoti . Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhi ‘‘ko mayā sadiso atthī’’ti etaṃ mānaṃ karoti. ‘‘Seyyassa sadisohamasmī’’ti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi raṭṭhena vā dhanavāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi sīladhutaṅgādīhipi aññena bhikkhunā mayhaṃ kiṃ nānākaraṇanti etaṃ mānaṃ karoti. ‘‘Seyyassa hīnohamasmī’’ti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanavāhanādīni vā nātisampannāni honti, so mayhaṃ rājāti vohāramukhamattameva, kiṃ rājā nāma ahanti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi appalābhasakkāro ahaṃ dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattakameva, kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ kiṃ bahussuto kiṃ mahāthero yassa me lābhasakkāro natthīti etaṃ mānaṃ karoti.

‘‘Sadisassa seyyohamasmī’’ti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco vā hi raṭṭhiyo vā bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthīti vā mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti vā amaccoti nāmameva mayhaṃ, ghāsacchādanamattampi me natthi, kiṃ amacco nāmāhanti vā ete māne karoti.

‘‘Hīnassa seyyohamasmī’’ti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi, aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā jātā, ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyoti vā paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇanti vā kucchivasenāhaṃ dāsabya upagato, mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi, kiṃ dāso nāma ahanti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso, evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.

Ettha ca seyyassa seyyohamasmīti, ca sadisassa sadisohamasmīti ca hīnassa hīnohamasmīti ca ime tayo mānā yāthāvamānā nāma arahattamaggavajjhā. Sesā cha mānā ayāthāvamānā nāma paṭhamamaggavajjhā.

Tayo addhāti tayo kālā. Atīto addhātiādīsu dvepariyāyā suttantapariyāyo ca abhidhammapariyāyo ca. Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma. Cutito pacchā anāgato addhā nāma. Saha cutipaṭisandhīhi tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu bhaṅgato uddhaṃ atīto addhā nāma. Uppādato pubbe anāgatoaddhā nāma. Khaṇattaye paccuppanno addhā nāma. Atītādibhedo ca nāma ayaṃ dhammānaṃ hoti, na kālassa. Atītādibhede pana dhamme upādāya idha paramatthato avijjamānopi kālo teneva vohārena vuttoti veditabbo.

Tayo antāti tayo koṭṭhāsā. ‘‘Kāyabandhanassa anto jīratī’’tiādīsu (cūḷava. 278) hi antoyeva anto. ‘‘Esevanto dukkhassā’’tiādīsu (saṃ. ni. 

ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma。“以一种方式而存在的知识对象，或以两种方式而存在的知识对象。”如是所述的内容。“我更好”之类的论述，称为自我优越的执着。在此所指的自我优越的执着。自我优越的执着因其对优越的执着而被称为自我优越。“我更好”即是指相似的优越者中提到的三种自我优越的执着。对于相似的优越者，亦是如此。
此自我优越的执着分为对优越的三种、对相似的三种、对低劣的三种，共九种。在此，“我比优越者更好”之自我优越的执着，生于国王和出家人之间。
国王因王国或财富而生起“谁与我相似？”的自我优越。“出家人”也因戒律、苦行等而生起“谁与我相似？”的自我优越。“我与优越者相似”之自我优越亦是如此。国王因王国或财富而生起“与其他国王相比，我有何不同？”的自我优越。“出家人”也因戒律、苦行等而生起“与其他比丘相比，我有何不同？”的自我优越。“我比低劣者更好”之自我优越亦是如此。若国王的王国或财富不够丰盈，他便仅仅是国王的名号，生起“国王算什么？”的自我优越。“出家人”也因微薄的供养而生起“我是讲法者、博学者、大长老”之类的自我优越。
“我与相似者相似”之自我优越等是大臣等所生起的。大臣或因王国或财富的车马而生起“谁与我相似的国王在此？”或生起“与其他人相比，我有何不同？”的自我优越。大臣生起的自我优越中，连一口食物也没有，生起“我算什么大臣？”的自我优越。
“我比低劣者更好”之自我优越等是奴隶等所生起的。奴隶因母亲或父亲而生起“谁与我相似的奴隶在此？”的自我优越，其他因无法生存而成为奴隶。然我因出生的缘故而优越，或因出生的清白而与某个奴隶相比，生起“与我相比，奴隶算什么？”的自我优越。正如奴隶，其他如乞丐、贱民等也同样生起这样的自我优越。
在此，“我比优越者更好”、“我与相似者相似”、“我比低劣者更好”这三种自我优越，因其真实的自我优越而被称为阿罗汉道的障碍。其余六种自我优越则因不真实而被称为初果的障碍。
Tayo addhāti，三种时。Atīto addhāti等，分为两种，经典的分类与《阿毗达摩》的分类。在经典中，出生时的过去称为过去的时。死后称为未来的时。与死亡的再生相连的称为现时。在《阿毗达摩》的分类中，三个时分别为断灭后的过去。出生后的未来。三个时的现时。过去的分类是法的分类，而非时间的分类。在过去的分类中，法的存在虽然被认为是不存在的，但在这一意义上，时间被称为。
Tayo antāti，三种处所。“在身体的束缚内生存。”等论述，确实是内在的。“这是痛苦的内在。”等论述。

2.51) parabhāgo anto. ‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’nti (saṃ. ni. 3.80) ettha lāmakabhāvo anto. ‘‘Sakkāyo kho, āvuso, paṭhamo anto’’tiādīsu (a. ni. 

parabhāgo anto。“这是内在的，比丘们，生计。”等论述中，指的是低劣的状态。“确实，朋友，身体是第一内在。”等论述中。
provided by EasyChat

6.61) koṭṭhāso anto. Idha koṭṭhāso adhippeto. Sakkāyoti pañcupādānakkhandhā. Sakkāyasamudayoti tesaṃ nibbattikā purimataṇhā. Sakkāyanirodhoti ubhinnaṃ appavattibhūtaṃ nibbānaṃ. Maggo pana nirodhādhigamassa upāyattā nirodhe gahite gahitovāti veditabbo.

Dukkhadukkhatāti dukkhabhūtā dukkhatā. Dukkhavedanāyetaṃ nāmaṃ. Saṅkhāradukkhatāti saṅkhārabhāvena dukkhatā. Adukkhamasukhāvedanāyetaṃ nāmaṃ. Sā hi saṅkhatattā uppādajarābhaṅgapīḷitā, tasmā aññadukkhasabhāvavirahato saṅkhāradukkhatāti vuttā. Vipariṇāmadukkhatāti vipariṇāme dukkhatā. Sukhavedanāyetaṃ nāmaṃ. Sukhassa hi vipariṇāme dukkhaṃ uppajjati, tasmā sukhaṃ vipariṇāmadukkhatāti vuttaṃ. Apica ṭhapetvā dukkhavedanaṃ sukhavedanañca sabbepi tebhūmakā dhammā ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti vacanato saṅkhāradukkhatāti veditabbā.

Micchattaniyatoti micchāsabhāvo hutvā niyato. Niyatamicchādiṭṭhiyā saddhiṃ ānantariyakammassetaṃ nāmaṃ. Sammāsabhāve niyato sammattaniyato. Catunnaṃ ariyamaggānametaṃ nāmaṃ. Na niyatoti aniyato. Avasesānaṃ dhammānametaṃ nāmaṃ.

Tayo tamāti ‘‘tamandhakāro sammoho avijjogho mahābhayo’’ti vacanato avijjā tamo nāma. Idha pana avijjāsīsena vicikicchā vuttā. Ārabbhāti āgamma. Kaṅkhatīti kaṅkhaṃ uppādeti. Vicikicchatīti vicinanto kicchaṃ āpajjati, sanniṭṭhātuṃ na sakkoti. Nādhimucchatīti tattha adhimucchituṃ na sakkoti. Na sampasīdatīti taṃ ārabbha pasādaṃ āropetuṃ na sakkoti.

Arakkheyyānīti na rakkhitabbāni. Tīsu dvāresu paccekaṃ rakkhaṇakiccaṃ natthi, sabbāni satiyā eva rakkhitānīti dīpeti. Natthi tathāgatassāti. ‘‘Idaṃ nāma me sahasā uppannaṃ kāyaduccaritaṃ, imāhaṃ yathā me paro na jānāti , tathā rakkhāmi, paṭicchādemī’’ti evaṃ rakkhitabbaṃ natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kiṃ pana sesakhīṇāsavānaṃ kāyasamācārādayo aparisuddhāti? No aparisuddhā. Na pana tathāgatassa viya parisuddhā. Appassutakhīṇāsavo hi kiñcāpi lokavajjaṃ nāpajjati, paṇṇattiyaṃ pana akovidattā vihārakāraṃ kuṭikāraṃ sahagāraṃ sahaseyyanti evarūpā kāyadvāre āpattiyo āpajjati. Sañcarittaṃ padasodhammaṃ uttarichappañcavācaṃ bhūtārocananti evarūpā vacīdvāre āpattiyo āpajjati. Upanikkhittasādiyanavasena manodvāre rūpiyappaṭiggāhaṇāpattiṃ āpajjati, dhammasenāpatisadisassāpi hi khīṇāsavassa manodvāre saupārambhavasena manoduccaritaṃ uppajjati eva.

Cātumavatthusmiñhi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ sāriputtamoggallānānaṃ paṇāmitakāle tesaṃ atthāya cātumeyyakehi sakyehi bhagavati khamāpite thero bhagavatā ‘‘kinti te sāriputta ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite’’ti puṭṭho ahaṃ parisāya abyattabhāvena satthārā paṇāmito. Ito dāni paṭṭhāya paraṃ na ovadissāmīti cittaṃ uppādetvā āha ‘‘evaṃ kho me, bhante, ahosi bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito, appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuttā viharissāmā’’ti.


koṭṭhāso anto。“这是内在的。”在此指的是内在的内容。身体是五取蕴。“身体的生起是由于先前的渴望。”身体的灭尽是二者的安住涅槃。至于道路，因其与灭尽的获得有关，因而被称为“在灭尽中被把握”。
苦的苦。“苦的本质是苦。”这是苦受的名称。“行的苦是因行而生的苦。”这是无苦有乐的受的名称。因其聚合而生起的苦受，因此被称为行的苦。“变的苦是因变化而生的苦。”这是乐受的名称。因乐的变化而生起痛苦，因此被称为乐的变苦。再者，除去苦受和乐受之外，所有这些三种法都因“所有的行都是苦”而被称为行的苦。
错误的固定。“错误的本质是固定的。”与错误的见解相关的，这是直接的业。正确的本质是固定的，正确的固定是四种圣道的名称。非固定的则是非固定的。其余的法则是这个名称。
三种处所。“那黑暗、无明、无知、巨大的恐惧。”因此无明被称为黑暗。在此，以无明的名义提到疑惑。因缘而起。“疑惑则是产生怀疑。”疑惑则是探求而陷入困境，无法确定。不能坚持。“在此无法坚持。”无法聚焦。“由此无法建立信心。”
不应保护的。“不应被保护。”在三扇门中，单独的保护并不存在，所有的仅因存在而被保护。不存在如来。“这确实是我突然生起的身体的不善行为，我如同他人不知，因此我保护自己，遮蔽自己。”如此不应被保护的身体的不善行为。其余的亦是如此。那么，其他的解脱者的身体行为等是否不纯净呢？不是不纯净的。与如来相比是纯净的。微薄的解脱者虽然不犯世间的过失，但在名义上因无知而犯下与住处、工匠、同居者、同床者等有关的身体的过失。移动的言语、净化的言辞、五种言辞等也会因言语的过失而犯下过失。因由所抑制的心，因而在法的门中生起了与法相似的心的不善行为。
在四种处所中，与五百比丘一起，萨利普塔和摩诃喻那在供养时，为了他们的利益，因而在四种法中，佛陀宽恕了长老佛陀：“那时你对我比丘群的供养是什么？”被问时，我因众人非正当的缘故被供养。自此之后，我的心生起了“我不再教导他人”的想法，便说：“确实，我的，尊者，佛陀的比丘群被供养，今后佛陀将安住于已见的法乐中，我也将安住于已见的法乐中。”


Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha – ‘‘āgamehi tvaṃ, sāriputta na kho te, sāriputta, punapi evarūpaṃ cittaṃ uppādetabba’’nti. Evaṃ paraṃ na ovadissāmi nānusāsissāmīti vitakkitamattampi therassa manoduccaritaṃ nāma jātaṃ. Bhagavato pana ettakaṃ nāma natthi, anacchariyañcetaṃ. Sabbaññutaṃ pattassa duccaritaṃ na bhaveyya. Bodhisattabhūmiyaṃ ṭhitassa chabbassāni padhānaṃ anuyuñjantassāpi panassa nāhosi. Udaracchaviyā piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnāya ‘‘kālaṅkato samaṇo gotamo’’ti devatānaṃ vimatiyā uppajjamānāyapi ‘‘siddhattha kasmā kilamasi? Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātu’’nti mārena pāpimatā vuccamānassa ‘‘bhoge bhuñjissāmī’’ti vitakkamattampi nuppajjati. Atha naṃ māro bodhisattakāle chabbassāni buddhakāle ekaṃ vassaṃ anubandhitvā kiñci vajjaṃ apassitvā idaṃ vatvā pakkāmi –

‘‘Sattavassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;

Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato’’ti. (su. ni. 448);

Apica aṭṭhārasannaṃ buddhadhammānaṃ vasenāpi bhagavato duccaritābhāvo veditabbo. Aṭṭhārasa buddhadhammā nāma natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, natthi vacīduccaritaṃ, natthi manoduccaritaṃ, atīte buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, anāgate, paccuppanne buddhassa appaṭihatañāṇaṃ, sabbaṃ kāyakammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ, sabbaṃ manokammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇānuparivatti, natthi chandassa hāni, natthi vīriyassa hāni, natthi satiyā hāni, natthi davā, natthi ravā, natthi calitaṃ natthi sahasā, natthi abyāvaṭo mano, natthi akusalacittanti.

Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundhati tasmā kiñcananti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.

Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Tattha vatthūni ekā daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālarūpakaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā ‘‘ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha, na’’nti āhaṃsu. Ekā gantvā kasmā ṭhitāsīti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā papatā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohavasena hi tāsaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṅkaronti.


Athassa tasmiṃ manoduccarite upārambhaṃ āropento satthā āha – “你要来，萨利普塔，不应该再生起这样的心。”因此，长老的心的不善行为即使是想法也已产生。佛陀对此没有这样的事，这并不奇怪。对于已获得无上智慧者，不应有不善行为。对于站在菩萨之地的人，虽然有六种精进，但也没有不善行为。即使因丰腴的外表而被称为“被时所困的沙门戈塔马”，即使神明因困惑而生起“为什么你在痛苦？可以享受财富，做功德。”的想法，魔王被称为恶者，心中生起“我将享受财富。”的想法也不会出现。于是魔王在菩萨时期，跟随六种，佛陀时期则跟随一年，看到任何过失后便说道：
“我跟随佛陀七年，逐步前进；
我不会达到觉悟者的智慧。”（《增一阿含经》448）
再者，依照十八种佛法，佛陀的不善行为也应被理解。十八种佛法中，确实没有如来之身体的不善行为，没有言语的不善行为，没有心的不善行为，过去佛的无碍智慧，未来的、现前佛的无碍智慧，所有的身体行为皆在佛陀的智慧之下，所有的言语行为，所有的心的行为皆在佛陀的智慧之下，没有贪欲的损害，没有精进的损害，没有正念的损害，没有愚痴，没有迷惑，没有动摇，没有急躁，没有不安的心，没有恶心的心。
“Kiñcanāti palibodhā。”贪欲称为“kiñcana”，因贪欲生起而束缚众生，因此被称为“kiñcana”。其余的两种亦是如此。
“Aggīti anudahanaṭṭhena aggi。”贪欲因无烧而被称为“火”。贪欲生起时，众生被烧灼，因此被称为“火”。其余的两种亦是如此。在此，有一位年轻的比丘，在心灵山的安居处，去到斋堂，观察到门口的形象。于是内心生起了贪欲。她因此静坐而死去。其他的比丘在走时说：“这位年轻女子站着，叫她来吧。”一位比丘走去问：“你为何站着？”抓住她的手，转身便倒下。这是贪欲的无烧之处。至于恼恨，则是因心的恼恨而生的神明。至于无明，则是因无明而生的神明应被看见。因无明而生的神明，因而她们的正念会被迷惑。因此在饮食时间，因而过度而至于死亡。


Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro, āhunaṃ arahantīti āhuneyyā. Mātāpitaro hi puttānaṃ bahūpakāratāya āhunaṃ arahanti. Tesu vippaṭipajjamānā puttā nirayādīsu nibbattanti. Tasmā kiñcāpi mātāpitaro nānudahanti, anudahanassa pana paccayā honti. Iti anudahanaṭṭhena āhuneyyaggīti vuccanti. Svāyamattho mittavindakavatthunā dīpetabbo –

Mittavindako hi mātarā ‘‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammassavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī’’ti vutto dhanalobhena uposathaṃ samādāya vihāraṃ gantvā idaṃ ṭhānaṃ akutobhayanti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva pivi. Athassa etadahosi – ‘‘dhanaṃ saṃharissāmī’’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi, alaṃ gamanenā’’ti nivāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Mātā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’’ti pādena paharitvā patitaṃ antaraṃ katvā agamāsi.

Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa te gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatīti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttā’’ti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuriso atthi salākaṃ dethā’’ti āhaṃsu. Salākā diyyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇāti. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāsi. So taṃ āha – ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhitaṃ padumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. ‘‘Na idaṃ sāmi padumaṃ, khuracakkaṃ eta’’nti. So ‘‘vañcesi maṃ, tvaṃ kiṃ mayā padumaṃ adiṭṭhapubba’’nti vatvā tvaṃ lohitacandanaṃ vilimpitvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmoti āha. So cintesi ‘‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’’ti. Atha naṃ ‘‘handa re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipi. Tena vuttaṃ –

‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;

Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;

Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.

Āhuneyyaggītiādīsu āhunaṃ vuccati sakkāro， āhunaṃ arahantīti āhuneyyā。父母因对儿女的多种关照而被称为“可供养者”。在这些人中，若子女偏离正道，则会投生于地狱等处。因此，虽然父母并不直接施加痛苦，但却是痛苦的因缘。因此，因其不直接施加痛苦，称为可供养者。
Svāyamattho mittavindakavatthunā dīpetabbo –
朋友因母亲说：“孩子，今天做个斋日，整夜听法，我将给你一千。”因贪欲而带着斋物前往寺院，观察到此处是安全的，于是坐在法座下整夜入睡后回到家中。母亲早上煮好粥送来。他拿着一千便饮用。然后他想：“我将收集财富。”他想要乘船出海。于是母亲说：“孩子，这个家族中有四千万的财富，足够你去。”他却不听母亲的话，继续前行。母亲在前面站着。然后他生气地说：“她在我面前站着。”于是用脚踢她，导致她跌倒后离去。
母亲站起身来说：“像你这样的儿子，做了这样的事情，离去后在你去的地方会幸福。”在他乘船前往的第七天，船停了下来。于是人们说：“这里一定有个作恶的人，给他一根木棍。”木棍被给予他三次。他们把他推入海中。他到达一个岛屿，与天神们一起享受财富，尽管被告诫“不要过来”。他看到那些财富，逐渐看到了一个持有马蹄铁的轮子。这个轮子像莲花一样伴随他。他说：“喂，把你那莲花给我。”对方说：“这不是莲花，这是一只马蹄铁。”他便说：“你欺骗了我，你怎么能让我的莲花未见过呢？”于是他涂抹了红檀香，想要得到那莲花。他心想：“我也想通过做类似的事情来享受果报。”于是他说：“那么，来吧。”便把轮子放在他的头上。由此说：
“从四处八方而来，站立的有十六；
十六又有三十，轮子在头上转动；
渴望的养分，轮子在头上旋转。”（《故事集》1）

1.104).

Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati. So mātugāmassa sayanavatthālaṅkārādianuppadānena bahūpakāro. Taṃ aticaranto mātugāmo nirayādīsu nibbattati, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena gahapataggīti vutto.

Tattha vatthu – kassapabuddhassa kāle sotāpannassa upāsakassa bhariyā aticārinī ahosi . So taṃ paccakkhato disvā ‘‘kasmā tvaṃ evaṃ karosī’’ti āha. Sā ‘‘sacāhaṃ evarūpaṃ karomi, ayaṃ me sunakho viluppamāno khādatū’’ti vatvā kālaṅkatvā kaṇṇamuṇḍakadahe vemānikapetī hutvā nibbattā. Divā sampattiṃ anubhavati, rattiṃ dukkhaṃ. Tadā bārāṇasīrājā migavaṃ caranto araññaṃ pavisitvā anupubbena kaṇṇamuṇḍakadahaṃ sampatto tāya saddhiṃ sampattiṃ anubhavati. Sā taṃ vañcetvā rattiṃ dukkhaṃ anubhavati. So ñatvā ‘‘kattha nu kho gacchatī’’ti piṭṭhito piṭṭhito gantvā avidūre ṭhito kaṇṇamuṇḍakadahato nikkhamitvā taṃ ‘‘paṭapaṭa’’nti khādamānaṃ ekaṃ sunakhaṃ disvā asinā dvidhā chindi. Dve ahesuṃ. Puna chinne cattāro. Puna chinne aṭṭha. Puna chinne soḷasa ahesuṃ. Sā ‘‘kiṃ karosi sāmī’’ti āha. So ‘‘kiṃ ida’’nti āha. Sā ‘‘evaṃ akatvā kheḷapiṇḍaṃ bhūmiyaṃ niṭṭhubhitvā pādena ghaṃsāhī’’ti āha. So tathā akāsi. Sunakhā antaradhāyiṃsu. Taṃ divasaṃ tassā kammaṃ khīṇaṃ. Rājā vippaṭisārī hutvā gantuṃ āraddho. Sā ‘‘mayhaṃ, sāmi, kammaṃ khīṇaṃ mā agamā’’ti āha. Rājā asutvāva gato.

Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā, bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo. So gihīnaṃ tīsu saraṇesu pañcasu sīlesu dasasu sīlesu mātāpituupaṭṭhāne dhammikasamaṇabrāhmaṇaupaṭṭhāneti evamādīsu kalyāṇadhammesu niyojanena bahūpakāro, tasmiṃ micchāpaṭipannā gihī bhikkhusaṅghaṃ akkositvā paribhāsitvā nirayādīsu nibbattanti, tasmā sopi purimanayeneva anudahanaṭṭhena dakkhiṇeyyaggīti vutto. Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ vimānavatthusmiṃ revatīvatthu vitthāretabbaṃ.

‘‘Tividhena rūpasaṅgaho’’ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi. Saṅgahoti jātisañjātikiriyagaṇanavasena catubbidho saṅgaho. Tattha sabbe khattiyā āgacchantūtiādiko (ma. ni. 

Gahapatīti pana gehasāmiko vuccati。于是家庭的主人被称为家主。因母亲的卧具装饰等多种关照而被称为有多种供养者。若他过于放纵，母亲则会投生于地狱等处，因此他也因同样的原因被称为家主。
在此，故事是这样的——在迦萨佛陀时代，有一位入流的信士的妻子行为放荡。她被他看到后，问道：“你为何如此行事？”她回答说：“如果我这样做，我的狗会在旁边吃掉我。”于是她便以此为理由，成为了耳堕天的堕胎者。白天享受财富，夜间则遭受痛苦。那时，瓦拉纳西的国王在森林中狩猎，逐渐来到耳堕天，享受财富。她欺骗他，晚上遭受痛苦。于是他想：“她到底去哪了？”于是从后面跟随，走到不远处，看到一只正在吃东西的狗，便用刀将其割成两半。结果有两只。再割则变成四只。再割则变成八只。再割则变成十六只。她问：“你在做什么，先生？”他回答：“这是什么？”她说：“没有做这个，便把食物扔在地上，用脚踩。”于是他如此做了。狗消失了。那天她的业力消失了。国王心中不安，准备离去。她说：“先生，我的业力已经消失，请不要去。”国王却未听见便离去了。
Dakkhiṇeyyaggīti ettha pana dakkhiṇāti cattāro paccayā， bhikkhusaṅgho dakkhiṇeyyo。这里的供养者是四种因缘，僧团是可供养者。对家庭中的三种庇护、五戒、十戒、父母的照顾、法师和婆罗门的照顾等善法的引导，因而成为有多种供养者。而那些错误地行为的家庭人，则会辱骂和贬低僧团，投生于地狱等处，因此他也因同样的原因被称为供养者。为了阐述这个目的，应在天界的故事中详细展开。
“Tividhena rūpasaṅgaho”ti ettha tividhenāti tīhi koṭṭhāsehi。这里的“三种”是指三种领域。聚合是依据种族、出生、行为的数量，分为四种聚合。在那里，所有的王族皆应来到。

1.462) jātisaṅgaho. Sabbe kosalakātiādiko sañjātisaṅgaho. Sabbe hatthārohātiādiko kiriyasaṅgaho. Cakkhāyatanaṃ katamaṃ khandhagaṇanaṃ gacchatīti? Cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhagaṇanaṃ gacchatīti. Hañci cakkhāyatanaṃ rūpakkhandhena saṅgahitanti ayaṃ gaṇanasaṅgaho, so idha adhippeto. Tasmā tividhena rūpasaṅgahoti tīhi koṭṭhāsehi rūpagaṇanāti attho.

Sanidassanādīsu attānaṃ ārabbha pavattena cakkhuviññāṇasaṅkhātena saha nidassanenāti sanidassanaṃ. Cakkhupaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ. Taṃ atthato rūpāyatanameva. Cakkhuviññāṇasaṅkhātaṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ. Sotādipaṭihananasamatthato saha paṭighenāti sappaṭighaṃ. Taṃ atthato cakkhāyatanādīni nava āyatanāni. Vuttappakāraṃ nāssa nidassananti anidassanaṃ. Nāssa paṭighoti appaṭighaṃ. Taṃ atthato ṭhapetvā dasāyatanāni avasesaṃ sukhumarūpaṃ.

Tayo saṅkhārāti sahajātadhamme ceva samparāye phaladhamme ca saṅkharonti rāsī karontīti saṅkhārā. Abhisaṅkharotīti abhisaṅkhāro. Puñño abhisaṅkhāro puññābhisaṅkhāro.

‘‘Tattha katamo puññābhisaṅkhāro? Kusalā cetanā kāmāvacarā rūpāvacarā dānamayā sīlamayā bhāvanāmayā’’ti evaṃ vuttānaṃ aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalamahācittacetanānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacarakusalacetanānañcetaṃ adhivacanaṃ. Ettha ca dānasīlamayā aṭṭheva cetanā honti. Bhāvanāmayā terasāpi. Yathā hi paguṇaṃ dhammaṃ sajjhāyamāno ekaṃ dve anusandhiṃ gatopi na jānāti, pacchā āvajjanto jānāti, evameva kasiṇaparikammaṃ karontassa paguṇajjhānaṃ paccavekkhantassa ñāṇavippayuttāpi bhāvanā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘bhāvanāmayā terasāpī’’ti.

Tattha dānamayādīsu ‘‘dānaṃ ārabbha dānamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati dānamayo puññābhisaṅkhāro. Sīlaṃ ārabbha, bhāvanaṃ ārabbha, bhāvanamadhikicca yā uppajjati cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, ayaṃ vuccati bhāvanāmayo puññābhisaṅkhāro’’ti ayaṃ saṅkhepadesanā.

Cīvarādīsu pana catūsu paccayesu rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu annādīsu vā dasasu dānavatthūsu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge, pariccāgakāle, pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattā cetanā dānamayā nāma. Sīlapūraṇatthāya pana pabbajissāmīti vihāraṃ gacchantassa, pabbajantassa manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā pabbajito vatamhi sādhu sādhūti āvajjantassa, pātimokkhaṃ saṃvarantassa, cīvarādayo paccaye paccavekkhantassa, āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, ājīvaṃ sodhentassa ca pavattā cetanā sīlamayā nāma.

Paṭisambhidāyaṃ vuttena vipassanāmaggena ‘‘cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa…pe… manaṃ. Rūpe. Dhamme. Cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ. Cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ. Cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ. Rūpasaññaṃ , jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato bhāventassa pavattā cetanā bhāvanāmayā nāmā’’ti ayaṃ vitthārakathā.


jātisaṅgaho。所有的种族聚合，皆以“国王”等为例。所有的手工艺聚合，皆以“手工艺人”等为例。什么是眼识的聚合？眼识是指色法的聚合。确实，眼识与色法的聚合是指此处所指的聚合。因此，三种聚合的意思是指通过这三种领域的色法的聚合。
在有显现等方面，基于自身的眼识的认识而有显现，称为有显现。眼识在抵挡能力上，因而有抵挡，称为完全抵挡。其意义在于色法的聚合。眼识所称的并非显现，称为无显现。耳识在抵挡能力上，因而有抵挡，称为完全抵挡。其意义在于眼识等九种感官。所说的并非显现，称为无显现。并无抵挡，称为少抵挡。其意义在于除去十种感官的余下细微部分。
三种造作，指的是因缘法与果法的造作，称为造作。称为“特别造作”。善业的特别造作，称为善业特别造作。
“那么，什么是善业特别造作？”善的意图是指欲界、色界的善意，因施舍、持戒、修行而生起的。如此所说的八种欲界善法的意图，及五种色界善法的意图，皆是指此。这里的施舍与持戒的意图，正是八种。修行的意图，则是十三种。就像在修习善法时，虽然一个人走到一、两种的后果，却并不知晓，后来回想时方才明了，同样地，进行四大地的修行时，若能反省已修的善法，虽与智慧相分离，仍然是修行。因此说“修行的意图则是十三种”。
在施舍等方面，因施舍而生起的意图，称为施舍的善业特别造作。因持戒而生起的意图，因修行而生起的意图，称为修行的善业特别造作，这就是简要的说明。
在衣物等四种因缘中，或在色法等六种对象中，或在施舍等十种施舍对象中，因各自的给予而生起的意图，因而在早期、放弃时、后期的欢喜心中回忆，称为施舍的意图。为了圆满持戒，准备出家时，进入寺院，因出家的愿望而出家，称为“好、好”。在观察戒律的同时，考虑衣物等因缘，观察到那些因缘中的眼识等，称为持戒的意图。
在《分解法》中所说的，通过观察的路径，“眼睛因无常、苦、无我而修行……心。色法。法。眼识……心识。眼的接触……心的接触。因眼的接触而生起的感觉……因心的接触而生起的感觉。色的认知，老死因无常、苦、无我而修行的意图，称为修行的意图。”这是详细的讲解。


Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro. Dvādasaakusalacittasampayuttānaṃ cetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Vuttampi cetaṃ ‘‘tattha katamo apuññābhisaṅkhāro? Akusalacetanā kāmāvacarā, ayaṃ vuccati apuññābhisaṅkhāro’’ti. Āneñjaṃ niccalaṃ santaṃ vipākabhūtaṃ arūpameva abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Catunnaṃ arūpāvacarakusalacetanānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha ‘‘tattha katamo āneñjābhisaṅkhāro? Kusalacetanā arūpāvacarā, ayaṃ vuccati āneñjābhisaṅkhāro’’ti.

Puggalattike sattavidho purisapuggalo, tisso sikkhā sikkhatīti sekkho. Khīṇāsavo sikkhitasikkhattā puna na sikkhissatīti asekkho. Puthujjano sikkhāhi paribāhiyattā nevasekkho nāsekkho.

Therattike jātimahallako gihī jātitthero nāma. ‘‘Cattārome, bhikkhave, therakaraṇā dhammā. Idha, bhikkhave, thero sīlavā hoti, bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā bahussuto hoti, catunnaṃ jhānānaṃ lābhī hoti, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammā’’ti (a. ni. 

Apuñño ca so abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro。无善的造作，称为无善特别造作。这是指与十二种不善心相应的意图。也曾说过：“什么是无善特别造作？不善的意图，欲界的意图，这称为无善特别造作。”无动摇、安宁、静止、果报的无形的造作，称为无动摇特别造作。这是指四种无形的善心。
如所说：“那么，什么是无动摇特别造作？善的意图，非欲界的意图，这称为无动摇特别造作。”
在个人的分类中，有七种人，称为人。三种学习者，称为修行者。已经断尽漏的修行者，因已学习而不再学习，称为不修行者。普通人因被学习所束缚，既不是修行者也不是不修行者。
在长老的分类中，称为出生的长者，家庭中的出生的长者。 “这四种，众生啊，因长老的特征而得法。在这里，众生啊，长者具备戒律，广博的智慧，四种禅定的得法，因漏的消灭而广博的智慧，四种禅定的得法，因漏的消灭而获得无漏的心解脱与智慧解脱，亲自证得真实的法，住于其中。这四种，众生啊，因长老的特征而得法。”

4.22). Evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā anekehi vā samannāgato dhammathero nāma. Aññataro theranāmako bhikkhūti evaṃ theranāmako vā, yaṃ vā pana mahallakakāle pabbajitaṃ sāmaṇerādayo disvā thero theroti vadanti, ayaṃ sammutithero nāma.

Puññakiriyavatthūsu dānameva dānamayaṃ. Puññakiriyā ca sā tesaṃ tesaṃ ānisaṃsānaṃ vatthu cāti puññakiriyavatthu. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Atthato pana pubbe vuttadānamayacetanādivaseneva saddhiṃ pubbabhāgaaparabhāgacetanāhi imāni tīṇi puññakiriyavatthūni veditabbāni. Ekamekañcettha pubbabhāgato paṭṭhāya kāyena karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ. Kāyaṅgavācaṅgaṃ acopetvā manasā cintentassa manokammaṃ. Annādīni dentassa cāpi annadānādīni demīti vā dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ. Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti.

Aparānipi satta puññakiriyavatthūni apacitisahagataṃ puññakiriyavatthu, veyyāvaccasahagataṃ, pattānuppadānaṃ, pattabbhanumodanaṃ, desanāmayaṃ, savanamayaṃ, diṭṭhijugataṃ puññakiriyavatthūti. Tattha mahallakaṃ disvā paccuggamanapattacīvarappaṭiggahaṇaabhivādanamaggasampadānādivasena apacitisahagataṃ veditabbaṃ. Vuḍḍhatarānaṃ vattappaṭipattikaraṇavasena, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ disvā pattaṃ gahetvā gāme bhikkhaṃ samādapetvā upasaṃharaṇavasena, ‘‘gaccha bhikkhūnaṃ pattaṃ āharā’’ti sutvā vegena gantvā pattāharaṇādivasena ca veyyāvaccasahagataṃ veditabbaṃ. Cattāro paccaye datvā sabbasattānaṃ patti hotūti pavattanavasena pattānuppadānaṃ veditabbaṃ. Parehi dinnāya pattiyā sādhu suṭṭhūti anumodanāvasena pattabbhanumodanaṃ veditabbaṃ. Eko ‘‘evaṃ maṃ ‘dhammakathiko’ti jānissantī’’ti icchāya ṭhatvā lābhagaruko hutvā deseti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko attano paguṇadhammaṃ apaccāsīsamāno paresaṃ deseti, idaṃ desanāmayaṃ puññakiriyavatthu nāma. Eko suṇanto ‘‘iti maṃ ‘saddho’ti jānissantī’’ti suṇāti, taṃ na mahapphalaṃ. Eko ‘‘evaṃ me mahapphalaṃ bhavissatī’’ti hitappharaṇena muducittena dhammaṃ suṇāti, idaṃ savanamayaṃ puññakiriyavatthu. Diṭṭhijugataṃ pana sabbesaṃ niyamalakkhaṇaṃ. Yaṃkiñci puññaṃ karontassa hi diṭṭhiyā ujubhāveneva mahapphalaṃ hoti.

Iti imesaṃ sattannaṃ puññakiriyavatthūnaṃ purimeheva tīhi saṅgaho veditabbo. Ettha hi apacitiveyyāvaccāni sīlamaye. Pattidānapattabbhanumodanāni dānamaye. Desanāsavanāni bhāvanāmaye. Diṭṭhijugataṃ tīsupi saṅgahaṃ gacchati.

Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni. Diṭṭhenāti maṃsacakkhunā vā dibbacakkhunā vā vītikkamaṃ disvā codeti. Sutenāti pakatisotena vā dibbasotena vā parassa saddaṃ sutvā codeti. Parisaṅkāya vāti diṭṭhaparisaṅkitena vā sutaparisaṅkitena vā mutaparisaṅkitena vā codeti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vuttanayeneva veditabbo.


Evaṃ vuttesu dhammesu ekena vā anekehi vā samannāgato dhammathero nāma。如此所述的法中，若有一个或多个相应者，称为法长者。若是某个名为长者的比丘，或是某个被称为长者的比丘，或是看到在老年出家的沙弥等，称为长者，称为共识长者。
在善业的领域中，施舍即为施舍的善业。善业的领域是指他们所获得的利益的对象。其他的两种亦是如此。就意义而言，前面所说的施舍意图等，与前半部分和后半部分的意图结合，这三种善业的领域应被理解。在这里，每一项从前半部分开始的，因身体所做的，称为身体的行为。为了这个目的，口中所说的，称为口的行为。身体与口的行为不作而心中思维，称为心的行为。给予食物等的，亦是给予食物等的行为，或是反思施舍的善业，或是在施舍时，称为施舍的善业的领域。在施舍后，站立不动的，称为持戒的善业的领域。建立对消灭与衰退的正确思维后，给予的，称为修行的善业的领域。
此外，还有七种善业的领域，包括因供养而生的善业，因服务而生的，因获得而生的，因赞叹而生的，因讲法而生的，因听法而生的，因见解而生的善业的领域。在这里，看到长者后，因接近、接受乞食的碗、礼拜等而生的供养的善业的领域应被理解。因年长者的行为，看到进入村庄乞食的比丘，拿着碗，因在村中施舍而生的供养的善业的领域，应被理解。给予四种因缘后，愿所有众生都能获得，应被理解为获得的善业的领域。因他人给予的碗而赞叹，称为赞叹的善业的领域。某人因想“如此，他们会称我为‘法讲者’”而站立，成为利益的重视者，讲法的，这并无大果。某人未能理解自己的善法而讲解他人的，称为讲法的善业的领域。某人听到“如此，他们会称我为‘有信者’”而听，这并无大果。某人因想“如此，我将获得大果”而以柔和的心听法，称为听法的善业的领域。见解的领域则是所有善法的特征。因任何善法而做的，确实因见解的正确而有大果。
因此，这七种善业的领域，前面已通过三种聚合被理解。在这里，因供养与服务而生的善业。因给予与赞叹而生的善业。因讲法与听法而生的善业。见解的领域则三者皆具。
Codanāvatthūnīti codanākāraṇāni。指的是劝导的对象。通过肉眼或天眼看到过失而劝导。通过自然耳或天耳听到他人的声音而劝导。因对众生的担忧而劝导，或因看见他人、听见他人、或因思维而劝导。此为简要，详细的应依《圆满庄严经》所述理解。


Kāmūpapattiyoti kāmūpasevanā kāmappaṭilābhā vā. Paccupaṭṭhitakāmāti nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā. Seyyathāpi manussāti yathā manussā. Manussā hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti . Yattha paṭibaddhacittā honti, satampi sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti. Ekacce devā nāma catudevalokavāsino. Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti. Ekacce vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti. Maccho attano macchiyā kacchapo kacchapiyāti . Nimminitvā nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti, tādisaṃ tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya. Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī. Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā. Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ kāmabhogaṃ nimminanti, te tattha vasaṃ vattenti. Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti? Pakatisevanavasena. Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ gaṇhāti, taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti, evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā tādisakaṃyeva nimminanti. Te tattha vasaṃ vattenti, methunaṃ sevanti. Keci pana therā ‘‘hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ ijjhatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘etaṃ pana natthī’’ti paṭikkhittaṃ. Na hi kāyena aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti. Channampi hi kāmāvacarānaṃ kāmā pākatikā eva. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Cha ete kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino;

Sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ, āyu bhavati kittaka’’nti. (vibha. 1023);

Sukhūpapattiyoti sukhappaṭilābhā. Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti attho. Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā. Parisannāti samantato tintā. Paripūrāti paripuṇṇā. Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ. Idampi vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ. Ahosukhaṃ ahosukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā uppajjati. Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti. Santamevāti paṇītameva. Tusitāti tato uttariṃ sukhassa apatthanato santuṭṭhā hutvā. Sukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti.

Sekkhā paññāti satta ariyapaññā. Arahato paññā asekkhā. Avasesā paññā nevasekkhānāsekkhā.

Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro – ‘‘tattha katamā cintāmayā paññā? Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā…pe… viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muttiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati cintāmayā paññā. Tattha katamā sutamayā paññā? Yogavihitesu vā kammāyatanesu…pe… dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati sutamayā paññā. (Tattha katamā bhāvanāmayā paññā?) Sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā’’ti (vibha. 768-69).


Kāmūpapattiyoti kāmūpasevanā kāmappaṭilābhā vā。欲界的获得，是指欲界的享受或欲界的获得。Paccupaṭṭhitakāmāti nibaddhakāmā nibaddhārammaṇā。现前的欲界，是指有拘束的欲界，有拘束的对象。Seyyathāpi manussāti yathā manussā。就如同人类一样。Manussā hi nibaddheyeva vatthusmiṃ vasaṃ vattenti。人类确实是依赖于特定的对象而生存。Yattha paṭibaddhacittā honti，satampi sahassampi datvā mātugāmaṃ ānetvā nibaddhabhogaṃ bhuñjanti。那里有被约束的心，甚至在给予千百次后，将母亲带来享受约束的乐趣。Ekacce devā nāma catudevalokavāsino。某些天神，称为四天王天的居民。Tepi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti。它们也依赖于特定的对象而生存。Ekacce vinipātikā nāma nerayike ṭhapetvā avasesā macchakacchapādayopi hi nibaddhavatthusmiṃyeva vasaṃ vattenti。某些堕落者，除了地狱中的存在外，其余的鱼、龟等也确实依赖于特定的对象而生存。Maccho attano macchiyā kacchapo kacchapiyāti。鱼与其鱼类，龟与其龟类。Nimminitvā nimminitvāti nīlapītādivasena yādisaṃ yādisaṃ attano rūpaṃ icchanti，tādisaṃ tādisaṃ nimminitvā āyasmato anuruddhassa purato manāpakāyikā devatā viya。它们通过想象，想要以蓝色、黄色等各种形态，像阿难尊者面前的天女一样。Nimmānaratīti evaṃ sayaṃ nimmite nimmite nimmāne rati etesanti nimmānaratī。乐于自我想象的，称为乐于自我创造。Paranimmitakāmāti parehi nimmitakāmā。由他人创造的欲界，称为他人所创造的欲界。Tesañhi manaṃ ñatvā pare yathārucitaṃ kāmabhogaṃ nimminanti，te tattha vasaṃ vattenti。它们了解他人的心，依照他人的喜好创造欲界的享受，它们在其中生存。Kathaṃ parassa manaṃ jānantīti？如何了解他人的心？Pakatiservanavasena。通过自然的享受。Yathā hi kusalo sūdo rañño bhuñjantassa yaṃ yaṃ so bahuṃ gaṇhāti，taṃ taṃ tassa ruccatīti jānāti，evaṃ pakatiyā abhirucitārammaṇaṃ ñatvā tādisakaṃyeva nimminanti。就像聪明的屠夫知道国王享用的食物，他所喜欢的，了解自然的受用对象，便创造出这样的享受。Te tattha vasaṃ vattenti，methunaṃ sevanti。它们在其中生存，享用男女之事。Keci pana therā ‘‘hasitamattena olokitamattena āliṅgitamattena ca tesaṃ kāmakiccaṃ ijjhatī’’ti vadanti，taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘etaṃ pana natthī’’ti paṭikkhittaṃ。某些长老说：“仅仅因微笑、注视、拥抱而生的欲界行为”，对此在注释中反驳说：“这并不存在。”Na hi kāyena aphusantassa phoṭṭhabbaṃ kāmakiccaṃ sādheti。因为身体未接触者，无法成就欲界的行为。Channampi hi kāmāvacarānaṃ kāmā pākatikā eva。因为欲界的欲望是自然而然的。Vuttampi cetaṃ – “Cha ete kāmāvacarā, sabbakāmasamiddhino; Sabbesaṃ ekasaṅkhātaṃ, āyu bhavati kittaka”nti。(vibha. 1023)；六种欲界，皆是所有欲望的成就；所有者同一名称，寿命有多少。
Sukhūpapattiyoti sukhappaṭilābhā。幸福的获得，是指幸福的获得。Uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharantīti te heṭṭhā paṭhamajjhānasukhaṃ nibbattetvā upari vipākajjhānasukhaṃ anubhavantīti attho。不断创造幸福，享受幸福，指的是它们在下面首先体验初禅的幸福，随后体验结果的禅定幸福。Sukhena abhisannāti dutiyajjhānasukhena tintā。以幸福为依，因第二禅的幸福而感到满足。Parisannāti samantato tintā。完全的，四面八方的满足。Paripūrāti paripuṇṇā。完满的，充盈的。Paripphuṭāti tasseva vevacanaṃ。充满的，确实是充满的。Idampi vipākajjhānasukhameva sandhāya vuttaṃ。此乃指结果的禅定幸福。Ahosukhaṃ ahosukhanti tesaṃ kira bhavalobho mahā uppajjati。对于它们而言，幸福的存在与不存在引起巨大的贪欲。Tasmā kadāci karahaci evaṃ udānaṃ udānenti。故而时常会有这样的感叹。Santamevāti paṇītameva。安宁的，确实是珍贵的。Tusitāti tato uttariṃ sukhassa apatthanato santuṭṭhā hutvā。因而满足于更高的幸福。Sukhaṃ paṭivedentīti tatiyajjhānasukhaṃ anubhavanti。感知幸福，体验第三禅的幸福。
Sekkhā paññāti satta ariyapaññā。修行者的智慧，是七种高贵的智慧。Arahato paññā asekkhā。阿罗汉的智慧，是不再修行的智慧。Avasesā paññā nevasekkhānāsekkhā。其余的智慧，既非修行者也非不修行者。
Cintāmayādīsu ayaṃ vitthāro – ‘‘tattha katamā cintāmayā paññā？Yogavihitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānulomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā…pe… viññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpaṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ ruciṃ muttiṃ pekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati，ayaṃ vuccati cintāmayā paññā。那里什么是思维的智慧？在修行的领域或工作领域，或在技能的领域，或在知识的领域，或在因果法则的领域，或在色法的无常性，或在意识的无常性等方面，若能观察到这样的状态，称为思维的智慧。Tattha katamā sutamayā paññā？Yogavihitesu vā kammāyatanesu…pe… dhammanijjhānakkhantiṃ parato sutvā paṭilabhati，ayaṃ vuccati sutamayā paññā。那里什么是听闻的智慧？在修行的领域或工作领域等方面，若能观察到这样的状态，称为听闻的智慧。(Tattha katamā bhāvanāmayā paññā？) 这里什么是修行的智慧？Sabbāpi samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā’’ti (vibha. 768-69)。所有的智慧，皆是修行的智慧。


Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ. Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Tañhi nissāya bhikkhu paññāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno. Teneva vuttaṃ – ‘‘sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 

Sutāvudhanti sutameva āvudhaṃ。善于倾听者，称为听闻的武器。Taṃ atthato tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ。其意义即为经藏，佛陀的教诲。Tañhi nissāya bhikkhu paññāvudhaṃ nissāya sūro yodho avikampamāno mahākantāraṃ viya saṃsārakantāraṃ atikkamati avihaññamāno。依靠此，僧人依靠智慧的武器，勇敢的战士，毫不动摇，越过生死的荆棘，毫无损伤。Teneva vuttaṃ – ‘‘sutāvudho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhamattānaṃ pariharatī’’ti。正因如此，佛陀说：“善于倾听的，僧人，贵族的弟子，舍弃不善，培养善，舍弃可非难的，培养不可非难的，保护纯净的。”
provided by EasyChat

7.67).

Pavivekāvudhanti ‘‘kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko’’ti ayaṃ tividhopi vivekova āvudhaṃ. Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ. Imasmiñhi tividhe viveke abhirato, na kutoci bhāyati. Tasmā ayampi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto. Lokiyalokuttarapaññāva āvudhaṃ paññāvudhaṃ. Yassa sā atthi, so na kutoci bhāyati, na cassa koci bhāyati. Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā.

Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe anaññātaṃ aviditaṃ dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ. Sotāpattimaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññindriyanti aññābhūtaṃ ājānanabhūtaṃ indriyaṃ. Sotāpattiphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññātāvindriyanti aññātāvīsu jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ. Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ.

Maṃsacakkhu cakkhupasādo. Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ. Paññācakkhu lokiyalokuttarapaññā.

Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā. Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo. Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ, cittaṃ adhicittaṃ, paññā adhipaññāti ayaṃ pabhedo veditabbo –

Sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanāpaññā adhipaññā. Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīladasasīlāni sīlameva, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva. Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva. Sabbaṃ vā lokiyaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo.

Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma. Aṭṭha samāpattiyo cittabhāvanā nāma. Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma. Khīṇāsavassa hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti. Aṭṭha samāpattiyo cassa na aññesaṃ viya dubbalā, tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti paññāvepullapattiyā. Tasmā evaṃ vuttaṃ.

Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ maggo paṭipadānussariyaṃ. Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ. Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Nibbānaṃ vimuttānuttariyaṃ. Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ, tato uttariñhi daṭṭhabbaṃ nāma natthi. Maggo paṭipadānuttariyaṃ. Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ. Anuttariyanti uttamaṃ jeṭṭhakaṃ.

Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro. Pañcakanayena dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto. Seso avitakkaavicāro.


Pavivekāvudhanti ‘‘kāyaviveko cittaviveko upadhiviveko’’ti ayaṃ tividhopi vivekova āvudhaṃ。离欲的武器，即是“身体的离欲、心的离欲、对取蕴的离欲”，这三种离欲都是武器。Tassa nānākaraṇaṃ kāyaviveko vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ。身体的离欲是指对离欲的身体的安住，喜爱出离的。Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ。心的离欲是指对极纯净的心，达到最高的安宁。Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ。对取蕴的离欲是指对无取蕴的个人。Imasmiñhi tividhe viveke abhirato，na kutoci bhāyati。对这三种离欲感到喜悦者，毫不畏惧。Tasmā ayampi avassayaṭṭhena āvudhanti vutto。故此，因其本质，这也被称为武器。Lokiyalokuttarapaññāva āvudhaṃ paññāvudhaṃ。世俗与出世的智慧，亦是智慧的武器。Yassa sā atthi，so na kutoci bhāyati，na cassa koci bhāyati。拥有此者，毫不畏惧，亦无人畏惧于他。Tasmā sāpi avassayaṭṭheneva āvudhanti vuttā。故此，亦因其本质，被称为武器。
Anaññātaññassāmītindriyanti ito pubbe anaññātaṃ aviditaṃ dhammaṃ jānissāmīti paṭipannassa uppannaṃ indriyaṃ。非他知的意志，是指之前未曾了解的法，因有意志而生的能力。Sotāpattimaggañāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此为对入流道的智慧的称谓。Aññindriyanti aññābhūtaṃ ājānanabhūtaṃ indriyaṃ。别的意志，是指对他者的认识的能力。Sotāpattiphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此为从入流果开始的六种处所的智慧的称谓。Aññātāvindriyanti aññātāvīsu jānanakiccapariyosānappattesu dhammesu indriyaṃ。对他者的意志，是指在他者的认识的作用的结果的法中，的能力。Arahattaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ。此为对阿罗汉果的智慧的称谓。
Maṃsacakkhu cakkhupasādo。肉眼，是指对眼的清晰。Dibbacakkhu ālokanissitaṃ ñāṇaṃ。天眼，是指依赖光明的智慧。Paññācakkhu lokiyalokuttarapaññā。智慧眼，是指世俗与出世的智慧。
Adhisīlasikkhādīsu adhisīlañca taṃ sikkhitabbato sikkhā cāti adhisīlasikkhā。关于修习高尚的戒律，称为高尚的戒律的修习。Itarasmiṃ dvayepi eseva nayo。在其他两者中，亦是如此。Tattha sīlaṃ adhisīlaṃ，cittaṃ adhicittaṃ，paññā adhipaññāti ayaṃ pabhedo veditabbo –。在这里，戒律是高尚的戒律，心是高尚的心，智慧是高尚的智慧，此为应被理解的分类。
Sīlaṃ nāma pañcasīladasasīlāni，pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma。戒律是指五戒与十戒，持戒的约束称为高尚的戒律。Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ，vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ。八种定是指心，依于观的禅定称为高尚的心。Kammassakatañāṇaṃ paññā，vipassanāpaññā adhipaññā。善业的智慧是智慧，观的智慧是高尚的智慧。Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīladasasīlāni sīlameva，pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ。即使未出现时，五戒与十戒也在佛的出现中运作，持戒的戒律则是在佛的出现中运作，故称为高尚的戒律。Cittapaññāsupi eseva nayo。心与智慧的情况亦是如此。Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva。对于渴望涅槃者，五戒与十戒也是高尚的戒律。Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva。已成就的八种定也是高尚的心。Sabbaṃ vā lokiyaṃ sīlameva，lokuttaraṃ adhisīlaṃ。所有的世俗戒律，皆是高尚的戒律。Cittapaññāsupi eseva nayo。心与智慧的情况亦是如此。
Bhāvanāsu khīṇāsavassa pañcadvārikakāyo kāyabhāvanā nāma。修行中，已尽漏者的五根身，称为身体的修行。Aṭṭha samāpattiyo cittabhāvanā nāma。八种定，称为心的修行。Arahattaphalapaññā paññābhāvanā nāma。阿罗汉果的智慧，称为智慧的修行。Khīṇāsavassa hi ekanteneva pañcadvārikakāyo subhāvito hoti。已尽漏者的五根身，确实是极其优良的。Aṭṭha samāpattiyo cassa na aññesaṃ viya dubbalā，tasseva ca paññā bhāvitā nāma hoti paññāvepullapattiyā。八种定对他者并非薄弱，且其智慧的成就，确实是智慧的丰饶。Tasmā evaṃ vuttaṃ。故而如此说。
Anuttariyesu vipassanā dassanānuttariyaṃ maggo paṭipadānussariyaṃ。对于无上的，观的见，称为无上的道路，修行的跟随。Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ。果是解脱的无上。Phalaṃ vā dassanānuttariyaṃ。果或是见的无上。Maggo paṭipadānuttariyaṃ。道路是修行的无上。Nibbānaṃ vimuttānuttariyaṃ。涅槃是解脱的无上。Nibbānaṃ vā dassanānuttariyaṃ，tato uttariñhi daṭṭhabbaṃ nāma natthi。涅槃或是见的无上，因此无可超越。Maggo paṭipadānuttariyaṃ。道路是修行的无上。Phalaṃ vimuttānuttariyaṃ。果是解脱的无上。Anuttariyanti uttamaṃ jeṭṭhakaṃ。无上的，乃是最上与最尊。
Samādhīsu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro。禅定中，初禅定是有思与有察。Pañcakanayena dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto。依五种法则，第二禅定是无思无察。Seso avitakkaavicāro。其余的是无思无察。


Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato, saguṇato, ārammaṇatoti. Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa vipassanā suññatā nāma hoti. Kasmā? Asuññatattakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti. Maggāgamanena phalasamādhi suññato nāma. Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti. Tassa vipassanā animittā nāma hoti. Kasmā? Nimittakārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti. Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma. Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti. Kasmā? Paṇidhikārakakilesābhāvā. Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma. Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā. Maggasamādhi pana rāgādīhi suññatattā suññato, rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto, rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā. Nibbānaṃ rāgādīhi suññatattā rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca. Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto appaṇihito. Ayaṃ ārammaṇato kathā.

Soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyappaṭipadā dhammā. Vitthāro panettha ‘‘tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ? Pāṇātipātā veramaṇī’’tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena veditabbo.

Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyappaṭipadā dhammā. Tesaṃ vitthāro ‘‘tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyapariññā kāyamoneyyaṃ, kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ, kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ, kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ. Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ vācāpariññā vacīmoneyyaṃ pariññāsahagato maggo, vācāya chandarāgappahānaṃ, vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ. Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ , tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ, manārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ, manopariññā manomoneyyaṃ. Pariññāsahagato maggo, manasmiṃ chandarāgappahānaṃ , cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya’’nti (mahāni. 14).

Kosallesu āyoti vuḍḍhi. Apāyoti avuḍḍhi. Tassa tassa kāraṇaṃ upāyo. Tesaṃ pajānanā kosallaṃ. Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva.


Suññatādīsu tividhā kathā āgamanato, saguṇato, ārammaṇatoti。关于空无等的三种讨论，依赖于来临、特质、对象。Āgamanato nāma eko bhikkhu anattato abhinivisitvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti， tassa vipassanā suññatā nāma hoti。来临是指一个僧人，依赖于无我而安住，见到无我而起身，他的观照称为空无。Kasmā？Asuññatattakārakānaṃ kilesānaṃ abhāvā。为何？因为障碍的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi suññato nāma hoti。依赖于观照的道的禅定称为空无。Maggāgamanena phalasamādhi suññato nāma。依赖于道的果的禅定称为空无。Aparo aniccato abhinivisitvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti。另一个是依赖于无常而安住，见到无常而起身。Tassa vipassanā animittā nāma hoti。其观照称为无相。Kasmā？Nimittakārakakilesābhāvā。为何？因为象征的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi animitto nāma hoti。依赖于观照的道的禅定称为无相。Maggāgamanena phalaṃ animittaṃ nāma。依赖于道的果称为无相。Aparo dukkhato abhinivisitvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti， tassa vipassanā appaṇihitā nāma hoti。另一个是依赖于苦而安住，见到苦而起身，他的观照称为无所欲。Kasmā？Paṇidhikārakakilesābhāvā。为何？因为意愿的缺乏。Vipassanāgamanena maggasamādhi appaṇihito nāma。依赖于观照的道的禅定称为无所欲。Maggāgamanena phalaṃ appaṇihitaṃ nāmāti ayaṃ āgamanato kathā。依赖于道的果称为无所欲，此为关于来临的讨论。Maggasamādhi pana rāgādīhi suññatattā suññato， rāganimittādīnaṃ abhāvā animitto， rāgapaṇidhiādīnaṃ abhāvā appaṇihitoti ayaṃ saguṇato kathā。道的禅定因贪等的空无而称为空无，因贪的象征等的缺乏而称为无相，因贪的意愿等的缺乏而称为无所欲，此为关于特质的讨论。Nibbānaṃ rāgādīhi suññatattā rāgādinimittapaṇidhīnañca abhāvā suññatañceva animittañca appaṇihitañca。涅槃因贪等的空无而称为空无，因贪的象征与意愿的缺乏而称为空无、无相与无所欲。Tadārammaṇo maggasamādhi suññato animitto appaṇihito。道的禅定因对象而称为空无、无相与无所欲。Ayaṃ ārammaṇato kathā。此为关于对象的讨论。
Soceyyānīti sucibhāvakarā soceyyappaṭipadā dhammā。清净的，是指清净的修行法。Vitthāro panettha ‘‘tattha katamaṃ kāyasoceyyaṃ？Pāṇātipātā veramaṇī’’tiādinā nayena vuttānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena veditabbo。此处的详细解释为：“什么是身体的清净？不杀生的戒律”等等，从三种善行的角度来理解。
Moneyyānīti munibhāvakarā moneyyappaṭipadā dhammā。安静的，是指安静的修行法。Tesaṃ vitthāro ‘‘tattha katamaṃ kāyamoneyyaṃ？Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ， tividhaṃ kāyasucaritaṃ kāyamoneyyaṃ， kāyārammaṇe ñāṇaṃ kāyamoneyyaṃ， kāyapariññā kāyamoneyyaṃ， kāyapariññāsahagato maggo kāyamoneyyaṃ， kāyasmiṃ chandarāgappahānaṃ kāyamoneyyaṃ， kāyasaṅkhāranirodhā catutthajjhānasamāpatti kāyamoneyyaṃ。关于这些的详细解释为：“什么是身体的安静？对三种身体的不善行为的舍弃是身体的安静，三种身体的善行是身体的安静，身体的对象的智慧是身体的安静，身体的了知是身体的安静，身体的了知所伴随的道路是身体的安静，身体中贪欲的舍弃是身体的安静，身体的造作的止息是第四禅的安静。”Tattha katamaṃ vacīmoneyyaṃ？Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ， catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ vacīmoneyyaṃ， vācārammaṇe ñāṇaṃ vacīmoneyyaṃ， vācāpariññā vacīmoneyyaṃ pariññāsahagato maggo， vācāya chandarāgappahānaṃ， vacīsaṅkhāranirodhā dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyyaṃ。什么是言语的安静？对四种言语的不善行为的舍弃是言语的安静，四种言语的善行是言语的安静，言语的对象的智慧是言语的安静，言语的了知是言语的安静，了知所伴随的道路，舍弃言语中的贪欲，言语的造作的止息是第二禅的安静。Tattha katamaṃ manomoneyyaṃ？Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ， tividhaṃ manosucaritaṃ manomoneyyaṃ， manārammaṇe ñāṇaṃ manomoneyyaṃ， manopariññā manomoneyyaṃ。什么是意念的安静？对三种意念的不善行为的舍弃是意念的安静，三种意念的善行是意念的安静，意念的对象的智慧是意念的安静，意念的了知是意念的安静。Pariññāsahagato maggo， manasmiṃ chandarāgappahānaṃ， cittasaṅkhāranirodhā saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya’’nti。了知所伴随的道路，舍弃心中的贪欲，意识与感受的止息是意念的安静（mahāni. 14）。
Kosallesu āyoti vuḍḍhi。关于技能，称为增长。Apāyoti avuḍḍhi。对于堕落，称为衰退。Tassa tassa kāraṇaṃ upāyo。因其原因，称为方法。Tesaṃ pajānanā kosallaṃ。对这些的了解，称为技能。Vitthāro pana vibhaṅge vuttoyeva。此处的详细解释在《分别论》中已有说明。


Vuttañhetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ āyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati āyakosallaṃ. Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti. Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi. Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ. Sabbāpi tatrupāyā paññā upāyakosalla’’nti (vibha. 771). Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ.

Madāti majjanākāravasena pavattamānā. Tesu ‘‘ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakīkhaṇḍampi khāditapubbaṃ, ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko añño mādiso nirogo nāmā’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado. ‘‘Mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā’’ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado. ‘‘Ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado.

Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ. ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ patirūpa’’nti evaṃ attānaṃ adhipattiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma. Lokaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma. Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ nāma.

Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni. Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammaṃ, atītakkhandheti attho. Apica ‘‘yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa paññatti ‘ahosī’ti tassa samaññā, na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti (saṃ. ni. 3.62) evaṃ āgatena niruttipathasuttenapettha attho dīpetabbo.

Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā. Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā. Pubbenivāsānussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ tamaṃ vijjhati, pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā. Cutūpapātañāṇaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhati, tañca viditaṃ karotīti vijjā. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ catusaccacchādakaṃ tamaṃ vijjhati, catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā.

Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro. Catasso appamaññā brahmā vihāro. Phalasamāpatti ariyo vihāro.

Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva.

‘‘Ime kho, āvuso’’tiādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Tikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Catukkavaṇṇanā



Vuttañhetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ āyakosallaṃ? Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā nirujjhanti。这里所说的：“什么是善巧的技能？这些法若被思惟，不生的不善法不生，已生的不善法则消灭。Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi。”或者这些法若被思惟，善法则生，已生的善法则因增进、扩展的修行而圆满，这里的智慧是了解的……正见。Idaṃ vuccati āyakosallaṃ。此称为善巧的技能。Tattha katamaṃ apāyakosallaṃ？Ime dhamme manasikaroto anuppannā ceva kusalā dhammā na uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā nirujjhanti。什么是恶巧的技能？这些法若被思惟，善法则不生，已生的善法则消灭。Ime vā pana me dhamme manasikaroto anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattantīti, yā tattha paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi。或者这些法若被思惟，不生的不善法则生，已生的不善法则因增进、扩展的修行而圆满，这里的智慧是了解的……正见。Idaṃ vuccati apāyakosallaṃ。此称为恶巧的技能。Sabbāpi tatrupāyā paññā upāyakosalla’’nti (vibha. 771)。所有的这些方法，智慧是善巧的技能。Idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyā kāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ。此处应理解为在极端的事情或恐惧出现时，因地位的适当而知其原因。
Madāti majjanākāravasena pavattamānā。醉是指以沉迷的方式发生。Tesu ‘‘ahaṃ nirogo saṭṭhi vā sattati vā vassāni atikkantāni, na me harītakīkhaṇḍampi khāditapubbaṃ, ime panaññe asukaṃ nāma ṭhānaṃ rujjati, bhesajjaṃ khādāmāti vicaranti, ko añño mādiso nirogo nāmā’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ ārogyamado。对此说：“我已无病，已过六十或七十年，连一片绿叶都未曾食用，而这些人却在某个地方感到痛苦，四处寻求药物，谁还有如我般的健康呢？”这就是以比较的方式而生的健康的醉。 ‘‘Mahallakakāle puññaṃ karissāma, daharamha tāvā’’ti yobbane ṭhatvā mānakaraṇaṃ yobbanamado。于年轻时说：“我将在老年时做善事。”这就是以比较的方式而生的青春的醉。 ‘‘Ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’’ti evaṃ mānakaraṇaṃ jīvitamado。以“愿我长寿，愿我长久生活，愿我快乐生活；愿我幸福，愿我幸福生活，愿我幸福长久。”等说法而生的生命的醉。
Ādhipateyyesu adhipatito āgataṃ ādhipateyyaṃ。关于权势的，称为由权势而来的权势。 ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā, na me etaṃ patirūpa’’nti evaṃ attānaṃ adhipattiṃ jeṭṭhakaṃ katvā pāpassa akaraṇaṃ attādhipateyyaṃ nāma。以“我凭借戒律、禅定与智慧而解脱，非此我与之无缘。”来将自身的权势视为最上，故称为自我权势。Lokaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ lokādhipateyyaṃ nāma。将世间的权势视为最上，故称为世间权势。Lokuttaradhammaṃ adhipatiṃ katvā akaraṇaṃ dhammādhipateyyaṃ nāma。将出世的法视为最上，故称为法权势。
Kathāvatthūnīti kathākāraṇāni。关于法的讨论，称为讨论的原因。Atītaṃ vā addhānanti atītaṃ dhammaṃ，atītakkhandheti attho。过去的或是存在的，指的是过去的法，过去的五蕴。Apica ‘‘yaṃ, bhikkhave, rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa paññatti ‘ahosī’ti tassa samaññā, na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti (saṃ. ni. 3.62) evaṃ āgatena niruttipathasuttenapettha attho dīpetabbo。并且“比丘们，过去的色法是被止息与变化的，‘曾经存在’是其名，‘曾经存在’是其描述，‘曾经存在’是其概念，然而对它的概念并无‘存在’的概念，对它的概念也无‘将存在’的概念。”此处应通过已来之语的路径来阐明其意义。
Vijjāti tamavijjhanaṭṭhena vijjā。智慧是指以无明的止息而生的智慧。Viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā。智慧也是以知觉的作用而生的。Pubbenivāsānussatiñāṇañhi uppajjamānaṃ pubbenivāsaṃ chādetvā ṭhitaṃ tamaṃ vijjhati，pubbenivāsañca viditaṃ karotīti vijjā。关于前生的回忆，智慧是以遮蔽前生而生的光明，且使前生的事物为已知的。Cutūpapātañāṇaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhati，tañca viditaṃ karotīti vijjā。关于生死的智慧是以遮蔽生与再生的黑暗，且使其为已知的。Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ catusaccacchādakaṃ tamaṃ vijjhati，catusaccadhammañca viditaṃ karotīti vijjā。关于烦恼的灭除的智慧是以遮蔽四圣谛的黑暗，且使四圣谛的法为已知的。
Vihāresu aṭṭha samāpattiyo dibbo vihāro。于禅定中，有八种天的禅定。Catasso appamaññā brahmā vihāro。四种微妙的天的禅定。Phalasamāpatti ariyo vihāro。果的禅定是高尚的禅定。
Pāṭihāriyāni kevaṭṭasutte vitthāritāneva。超自然的现象在《凯瓦达经》中有所详细论述。
‘‘Ime kho, āvuso’’tiādīsu vuttanayeneva yojetabbaṃ。应以“这些确实，朋友”所述的方式来理解。Iti samasaṭṭhiyā tikānaṃ vasena asītisatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti。以此，依照三十六种注释的方式，讲述八十个问题，长老显示了和谐的状态。
Tikavaṇṇanā niṭṭhitā。此处的解释已完成。
Catukkavaṇṇanā。四种解释。

306. Iti tikavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni catukkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha ‘‘satipaṭṭhānacatukkaṃ’’ pubbe vitthāritameva.

Sammappadhānacatukke chandaṃ janetīti ‘‘yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando’’ti evaṃ vuttaṃ kattukamyataṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ janeti. Cittaṃ paggaṇhātīti cittaṃ upatthambheti. Ayamettha saṅkhepo . Vitthāro pana sammappadhānavibhaṅge āgatoyeva.

Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi. Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā. Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ. Iddhiyā pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ. Sesesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge āgato eva. Visuddhimagge panassa attho dīpito. Jhānakathāpi visuddhimagge vitthāritāva.

307.Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya. Idha phalasamāpattijhānāni, khīṇāsavassa aparabhāge nibbattitajhānāni ca kathitāni.

Ālokasaññaṃ manasikarotīti divā vā rattiṃ vā sūriyacandapajjotamaṇiādīnaṃ ālokaṃ ālokoti manasikaroti. Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti evaṃ manasi katvā divātisaññaṃ ṭhapeti. Yathā divā tathā rattinti yathā divā diṭṭho āloko, tatheva taṃ rattiṃ manasikaroti. Yathā rattiṃ tathā divāti yathā rattiṃ āloko diṭṭho, evameva divā manasikaroti. Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena. Apariyonaddhenāti samantato anaddhena. Sappabhāsanti saobhāsaṃ. Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti ñāṇadassanapaṭilābhatthāya. Iminā kiṃ kathitaṃ? Middhavinodanaāloko kathito parikammaāloko vā. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? Khīṇāsavassa dibbacakkhuñāṇaṃ. Tasmiṃ vā āgatepi anāgatepi pādakajjhānasamāpattimeva sandhāya ‘‘sappabhāsaṃ cittaṃ bhāvetī’’ti vuttaṃ.

Satisampajaññāyāti sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya. Viditā vedanā uppajjantītiādīsu khīṇāsavassa vatthu viditaṃ hoti ārammaṇaṃ viditaṃ vatthārammaṇaṃ viditaṃ. Vatthārammaṇaviditatāya evaṃ vedanā uppajjanti, evaṃ tiṭṭhanti, evaṃ nirujjhanti. Na kevalañca vedanā eva idha vuttā saññādayopi , avuttā cetanādayopi, viditā ca uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca. Api ca vedanāya uppādo vidito hoti, upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhāsamudayā kammasamudayo, phassasamudayā vedanāyasamudayo. Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati. Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti? Aniccato manasikaroto khayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Dukkhato manasikaroto bhayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Anattato manasikaroto suññatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, khayato bhayato suññato jānāti. Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā vedanānirodho.…Pe… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Imināpi nayenettha attho veditabbo.

Itirūpantiādi vuttanayameva. Ayaṃ āvuso samādhibhāvanāti ayaṃ āsavānaṃ khayañāṇassa pādakajjhānasamādhibhāvanā.



Iti tikavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni catukkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi。于是通过三种方式展示和谐的状态，现在开始以四种方式重新讲解。Tattha ‘‘satipaṭṭhānacatukkaṃ’’ pubbe vitthāritameva。关于“四念处的四种法”，之前已经详细阐述。
Sammappadhānacatukke chandaṃ janetīti ‘‘yo chando chandikatā kattukamyatā kusalo dhammacchando’’ti evaṃ vuttaṃ kattukamyataṃ janeti。关于善巧的努力，所说的“什么是努力的意愿？是指‘有意愿的人，善巧的法的意愿’”，因此产生了努力的意愿。Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti。努力即是付出努力。Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ janeti。勇气即是生起勇气。Cittaṃ paggaṇhātīti cittaṃ upatthambheti。心即是维持心。Ayamettha saṅkhepo。此处是概述。Vitthāro pana sammappadhānavibhaṅge āgatoyeva。详细内容则在“努力的分类”中已有说明。
Iddhipādesu chandaṃ nissāya pavatto samādhi chandasamādhi。依靠意愿所生的定为意愿定。Padhānabhūtā saṅkhārā padhānasaṅkhārā。努力的缘起法是努力的法。Samannāgatanti tehi dhammehi upetaṃ。是指由这些法所具足。Iddhi pādaṃ, iddhibhūtaṃ vā pādanti iddhipādaṃ。神通的基础，或称为神通的基础。Sesesupi eseva nayo。其余的情况亦然。Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana iddhipādavibhaṅge āgato eva。此处是概述，详细内容则在“神通的分类”中已有说明。Visuddhimagge panassa attho dīpito。关于清净道的意义已被阐明。Jhānakathāpi visuddhimagge vitthāritāva。关于禅定的讨论也在清净道中有详细论述。
Diṭṭhadhammasukhavihārāyāti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya。为此世间的快乐安住，意指在此生中安住于快乐。Idha phalasamāpattijhānāni, khīṇāsavassa aparabhāge nibbattitajhānāni ca kathitāni。这里提到的果的禅定，及已尽漏者后期生起的禅定。
Ālokasaññaṃ manasikarotīti divā vā rattiṃ vā sūriyacandapajjotamaṇiādīnaṃ ālokaṃ ālokoti manasikaroti。思惟光明，白天或夜晚，思惟太阳、月亮、宝石等的光明。Divāsaññaṃ adhiṭṭhātīti evaṃ manasi katvā divātisaññaṃ ṭhapeti。思维白天的印象，建立白天的印象。Yathā divā tathā rattinti yathā divā diṭṭho āloko，tatheva taṃ rattiṃ manasikaroti。白天所见的光明，夜晚也如此思惟。Yathā rattiṃ tathā divāti yathā rattiṃ āloko diṭṭho，evameva divā manasikaroti。夜晚所见的光明，白天也如此思惟。Iti vivaṭena cetasāti evaṃ apihitena cittena。这样是以开放的心思维，未被遮蔽的心。Apariyonaddhenāti samantato anaddhena。未被束缚，四面八方都无束缚。Sappabhāsanti saobhāsaṃ。光明的光辉。Ñāṇadassanapaṭilābhāyāti ñāṇadassanapaṭilābhatthāya。为获得智慧的见解而生。Iminā kiṃ kathitaṃ？Middhavinodanaāloko kathito parikammaāloko vā。此处所述的是什么？是指消除昏沉的光明或是准备的光明。Iminā kiṃ kathitaṃ hoti？Khīṇāsavassa dibbacakkhuñāṇaṃ。此处所述的是已尽漏者的天眼智慧。Tasmiṃ vā āgatepi anāgatepi pādakajjhānasamāpattimeva sandhāya ‘‘sappabhāsaṃ cittaṃ bhāvetī’’ti vuttaṃ。无论是过去或未来，都是指向基础的禅定，故说“培养光明的心”。
Satisampajaññāyāti sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya。为七种状态的正念与正知而生。Viditā vedanā uppajjantītiādīsu khīṇāsavassa vatthu viditaṃ hoti ārammaṇaṃ viditaṃ vatthārammaṇṃ viditaṃ。已知的感觉生起，在此处已知的对象，已知的对象的对象。Vatthārammaṇaviditatāya evaṃ vedanā uppajjanti，evaṃ tiṭṭhanti，evaṃ nirujjhanti。因已知的对象，故感觉生起、存在、消灭。Na kevalañca vedanā eva idha vuttā saññādayopi，avuttā cetanādayopi，viditā ca uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca。这里不仅提到感觉，亦包括知觉等，未提到的意志等，皆是已知的，生起、存在、消灭。Api ca vedanāya uppādo vidito hoti，upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。感觉的生起是已知的，维持也是已知的。Avijjāsamudayā vedanāsamudayo，taṇhāsamudayā kammasamudayo，phassasamudayā vedanāyasamudayo。因无明的缘起，感觉的缘起；因渴爱的缘起，业的缘起；因接触的缘起，感觉的缘起。Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati。即使见到生起的特征，亦见到感觉的聚集。Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti。如此，感觉的生起是已知的。Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti？Aniccato manasikaroto khayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。如何感觉的维持是已知的？当思维无常时，生的维持是已知的。Dukkhato manasikaroto bhayatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。思维苦时，苦的维持是已知的。Anattato manasikaroto suññatūpaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti。思维无我时，空的维持是已知的。Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti，khayato bhayato suññato jānāti。如此，感觉的维持是已知的，知晓灭、苦、空。Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti？Avijjānirodhā vedanānirodho。如何感觉的灭是已知的？因无明的灭，感觉的灭……Pe…… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti。以此方式，感觉的灭是已知的。Imināpi nayenettha attho veditabbo。依此方式，意义应被理解。
Itirūpantiādi vuttanayameva。此处所说的意义如前所述。Ayaṃ āvuso samādhibhāvanāti ayaṃ āsavānaṃ khayañāṇassa pādakajjhānasamādhibhāvanā。这是，朋友，关于禅定的修习，这是关于对烦恼灭尽的智慧的基础禅定的修习。

308.Appamaññāti pamāṇaṃ agahetvā anavasesapharaṇavasena appamaññāva. Anupadavaṇṇanā pana bhāvanāsamādhividhānañca etāsaṃ visuddhimagge vitthāritameva. Arūpakathāpi visuddhimagge vitthāritāva.

Apassenānīti apassayāni. Saṅkhāyāti ñāṇena ñatvā. Paṭisevatīti ñāṇena ñatvā sevitabbayuttakameva sevati. Tassa ca vitthāro ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paribhuñjatī’’tiādinā nayena veditabbo. Saṅkhāyekaṃ adhivāsetīti ñāṇena ñatvā adhivāsetabbayuttakameva adhivāseti. Vitthāro panettha ‘‘paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassā’’tiādinā nayena veditabbo. Parivajjetīti ñāṇena ñatvā parivajjetuṃ yuttameva parivajjeti. Tassa vitthāro ‘‘paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī’’tiādinā nayena veditabbo. Vinodetīti ñāṇena ñatvā vinodetabbameva vinodeti, nudati nīharati anto pavisituṃ na deti. Tassa vitthāro ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā nayena veditabbo.

Ariyavaṃsacatukkavaṇṇanā



Appamaññāti pamāṇaṃ agahetvā anavasesapharaṇavasena appamaññāva。小是指不取度量而无余地分配的小。Anupadavaṇṇanā pana bhāvanāsamādhividhānañca etāsaṃ visuddhimagge vitthāritameva。关于无所依的解释和修习的禅定的分类，已在清净道中详细阐述。Arūpakathāpi visuddhimagge vitthāritāva。关于无色的讨论也在清净道中详细论述。
Apassenānīti apassayāni。小是指未见。Saṅkhāyāti ñāṇena ñatvā。思维是指通过智慧而知晓。Paṭisevatīti ñāṇena ñatvā sevitabbayuttakameva sevati。依止是指通过智慧而知晓，故而修习应修之法。Tassa ca vitthāro ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paribhuñjatī’’tiādinā nayena veditabbo。对此的详细解释为：“思维地适当地享用衣物”。
Saṅkhāyekaṃ adhivāsetīti ñāṇena ñatvā adhivāsetabbayuttakameva adhivāseti。思维地单独安住是指通过智慧而知晓，故而安住应安住之法。Vitthāro panettha ‘‘paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassā’’tiādinā nayena veditabbo。此处的详细解释为：“思维地适当地忍受寒冷”。
Parivajjetīti ñāṇena ñatvā parivajjetuṃ yuttameva parivajjeti。回避是指通过智慧而知晓，故而应当回避。Tassa vitthāro ‘‘paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjetī’’tiādinā nayena veditabbo。对此的详细解释为：“思维地适当地回避凶猛的象”。
Vinodetīti ñāṇena ñatvā vinodetabbameva vinodeti，nudati nīharati anto pavisituṃ na deti。排除是指通过智慧而知晓，故而应当排除，推开，去除，不让其进入内部。Tassa vitthāro ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā nayena veditabbo。对此的详细解释为：“不安住生起的欲望思维”。
Ariyavaṃsacatukkavaṇṇanā。高贵族的四种解释。

309.Ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā. Yathā hi khattiyavaṃso, brāhmaṇavaṃso, vessavaṃso, suddavaṃso, samaṇavaṃso, kulavaṃso, rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo ariyavaṃso ariyatanti ariyapaveṇī nāma hoti. So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusāritagandhādayo viya aggamakkhāyati. Ke pana te ariyā yesaṃ ete vaṃsāti? Ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca, etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā, te ariyā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā. Tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā. Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā. Rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā. Vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā.

Porāṇāti na adhunuppattikā. Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā. Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehi na saṃkiṇṇapubbā. ‘‘Kiṃ imehī’’ti na apanītapubbā? Na saṅkīyantīti idānipi na apanīyanti. Na saṅkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti, ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā, tehi appaṭikuṭṭhā, samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā.

Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti. Itarītarena cīvarenāti thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci. Atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho. Cīvarasmiñhi tayo santosā – yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo. Tesaṃ vitthārakathā sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbā. Ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭho hoti, itarītarena yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī’’ti vuttaṃ.

Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ, cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ, paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ, cīvarasantoso jānitabbo, cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni. Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarāni jānitabbāni. Imāni dvādasa kappiyacīvarāni. Kusacīraṃ vākacīraṃ phalakacīraṃ kesakambalaṃ vāḷakambalaṃ potthako cammaṃ ulūkapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni. Cīvarakkhettanti ‘‘saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā’’ti evaṃ uppajjanato cha khettāni, aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni. Paṃsukūlanti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ, rathiyaṃ saṅkārakūṭakaṃ, sotthiyaṃ, sinānaṃ, titthaṃ, gatapaccāgataṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ upacikakhāyitaṃ, undūrakhāyitaṃ, antacchinnaṃ, dasācchinnaṃ, dhajāhaṭaṃ, thūpaṃ, samaṇacīvaraṃ, sāmuddiyaṃ, ābhisekiyaṃ, panthikaṃ, vātāhaṭaṃ, iddhimayaṃ, devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni.


Ariyavaṃsāti ariyānaṃ vaṃsā。高贵族是指高贵者的族系。Yathā hi khattiyavaṃso, brāhmaṇavaṃso, vessavaṃso, suddavaṃso, samaṇavaṃso, kulavaṃso, rājavaṃso, evaṃ ayampi aṭṭhamo ariyavaṃso ariyatanti ariyapaveṇī nāma hoti。就像是士族、婆罗门族、商族、净族、修行者族、名门族、王族，这也是第八种高贵族，称为高贵的传承。So kho panāyaṃ ariyavaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kāḷānusāritagandhādayo viya aggamakkhāyati。这个高贵的族系，像是这些族系的根本香气等，显得尤为卓越。Ke pana te ariyā yesaṃ ete vaṃsāti？那么这些高贵者是谁？Ariyā vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca，etesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。高贵者是指佛、独觉者、如来弟子，这些便是他们的高贵族系。Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā，te ariyā，tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。早在一万亿劫之前，四位无量的佛陀，分别是：塔难卡、明智、归依、光明佛，他们是高贵者，他们的高贵族系。Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho, koṇāgamano, kassapo, amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā。自他们入灭后，随后又出现了无量的佛，名为：孔达尼、迦库山、迦叶、我们的佛陀乔达摩，这四位佛陀又相继出现。Tesaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。它们的高贵族系即为高贵族。Apica atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsāti ariyavaṃsā。并且过去、未来、现在所有的佛、独觉者、佛的弟子，也都是高贵的族系。Te kho panete aggaññā aggāti jānitabbā。它们确实是最尊贵的。Rattaññā dīgharattaṃ pavattāti jānitabbā。被称为长久的存在。Vaṃsaññā vaṃsāti jānitabbā。被称为族系。
Porāṇāti na adhunuppattikā。古老的，非现代的。Asaṃkiṇṇā avikiṇṇā anapanītā。未被搅扰，未被分散，未被抛弃。Asaṃkiṇṇapubbā atītabuddhehi na saṃkiṇṇapubbā。未被古代的佛所搅扰，未被古代的佛所分散。‘‘Kiṃ imehī’’ti na apanītapubbā？“这些人是什么？”并未被抛弃。Na saṅkīyantīti idānipi na apanīyanti。即使到现在也未被抛弃。Na saṅkīyissantīti anāgatabuddhehipi na apanīyissanti，ye loke viññū samaṇabrāhmaṇā，tehi appaṭikuṭṭhā，samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi aninditā agarahitā。未来的佛也不会被抛弃，世间的智者、修行者、婆罗门，他们也不会被抛弃，未曾被轻视，未曾被贬低。
Santuṭṭho hotīti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti。满足是指因缘而生的满足。Itarītarena cīvarenāti thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena kenaci。无论是粗糙、细腻、轻薄、珍贵、坚固、破旧的衣物，皆可满足。Atha kho yathāladdhādīnaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho。或是通过所获得的衣物而满足的意思。Cīvarasmiñhi tayo santosā – yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti。衣物中有三种满足：如所获的满足、如能力的满足、如美观的满足。Piṇḍapātādīsupi eseva nayo。对于乞食等也同样适用。Tesaṃ vitthārakathā sāmaññaphale vuttanayeneva veditabbā。对于这些的详细讨论应依照“共通果”的所述来理解。Ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭho hoti, itarītarena yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī’’ti vuttaṃ。关于这三种满足，故说：“满足是指通过所获的衣物而生的满足”。
Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ，cīvarakkhettaṃ jānitabbaṃ，paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ，cīvarasantoso jānitabbo，cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni。此处应知衣物、衣物的来源、衣物的情况、衣物的满足、与衣物相关的苦行。Tattha cīvaraṃ jānitabbanti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarāni jānitabbāni。此处应知的是：六种衣物，包括麻衣等，六种应顺应的衣物。Imāni dvādasa kappiyacīvarāni。此为十二种有缘的衣物。Kusacīraṃ vākacīraṃ phalakacīraṃ kesakambalaṃ vāḷakambalaṃ potthako cammaṃ ulūkapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni。善衣、言语衣、果实衣、发皮、兽皮、覆盖物、鸟羽、树皮、藤皮、草皮等，皆为不可得的衣物。Cīvarakkhettanti ‘‘saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā’’ti evaṃ uppajjanato cha khettāni，aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni。衣物的来源是指：“因僧团、群体、亲属、朋友、自己、财富等而生”，因此应知六种来源，依照八种情况应知八种来源。Paṃsukūlanti sosānikaṃ，pāpaṇikaṃ，rathiyaṃ saṅkārakūṭakaṃ，sotthiyaṃ，sinānaṃ，titthaṃ，gatapaccāgataṃ，aggidaḍḍhaṃ，gokhāyitaṃ upacikakhāyitaṃ，undūrakhāyitaṃ，antacchinnaṃ，dasācchinnaṃ，dhajāhaṭaṃ，thūpaṃ，samaṇacīvaraṃ，sāmuddiyaṃ，ābhisekiyaṃ，panthikaṃ，vātāhaṭaṃ，iddhimayaṃ，devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni。关于衣物的情况包括：干净的、污秽的、车夫的、修理的、安稳的、破损的、来去的、火烧的、牛驴的、采集的、被切断的、被撕裂的、塔的、修行者的、海水的、洗礼的、道路的、被风吹的、神通的、以及与神达有关的，合共应知三十五种衣物的情况。


Ettha ca sotthiyanti gabbhamalaharaṇaṃ. Gatapaccāgatanti matakasarīraṃ pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ. Dhajāhaṭanti dhajaṃ ussāpetvā tato ānītaṃ. Thūpanti vammike pūjitacīvaraṃ . Sāmuddiyanti samuddavīcīhi thalaṃ pāpitaṃ. Panthikanti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ. Iddhimayanti ehibhikkhucīvaraṃ. Sesaṃ pākaṭameva.

Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā, vitakkasantoso, gamanasantoso, pariyesanasantoso, paṭilābhasantoso, mattappaṭiggahaṇasantoso, loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso, udakasantoso, dhovanasantoso, karaṇasantoso, parimāṇasantoso, suttasantoso, sibbanasantoso, rajanasantoso, kappasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso, vissajjanasantosoti.

Tattha sādakabhikkhunā temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati. So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti. Paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti. Iti māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso. Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakkhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ.

Thero kira cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmīti āgato cetiyaṃ vanditvā cintesi ‘‘mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ bahūnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī’’ti. So mahāvihāraṃ gantvā saṅghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuttho punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi. Thero kiṃ āvusoti āha. Gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmīti. Ahampāvuso, gamissāmīti. Sādhu, bhanteti gacchanto mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmīti cintetvā aparisuddho me vitakkoti tatova paṭinivatti. Punadivase ambaṅgaṇasamīpato, punadivase mahācetiyassa uttaradvārato, tatheva paṭinivattitvā catutthadivase therassa santikaṃ agamāsi. Thero imassa bhikkhuno vitakko na parisuddho bhavissatīti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi. Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi. Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā añjaliṃ paggahesi. Mahāthero ‘‘kiṃ, āvuso, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāsī’’ti? ‘‘Nāhaṃ, bhante, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi, mayhaṃ pitu dasabalassa paggaṇhāmi, puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ tumbamatte pāṇake vidhunitvā susānato gaṇhantena dukkaraṃ kataṃ, bhante’’ti. Mahāthero ‘‘parisuddho vitakko paṃsukūlikassā’’ti cintesi. Paṃsukūlikattheropi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto taṃ sāṭakaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakkhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi.

Cīvaratthāya gacchantassa pana ‘‘kattha labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma.

Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma.

Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ bhavissati, etaṃ amanāpa’’nti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ paṭilābhasantoso nāma.


Ettha ca sotthiyanti gabbhamalaharaṇaṃ。此处的安稳是指保护胎儿。Gatapaccāgatanti matakasarīraṃ pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ。已去已来的，是指将尸体用衣物包裹后送至墓地所带来的衣物。Dhajāhaṭanti dhajaṃ ussāpetvā tato ānītaṃ。旗帜是指升起旗帜后所带来的衣物。Thūpanti vammike pūjitacīvaraṃ。塔是指在土中供奉的衣物。Sāmuddiyanti samuddavīcīhi thalaṃ pāpitaṃ。海洋是指被海浪冲刷的地面。Panthikanti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ。行路者是指在路上因盗贼的恐惧而用石头击打所带来的衣物。Iddhimayanti ehibhikkhucīvaraṃ。神通是指乞讨者的衣物。Sesaṃ pākaṭameva。其余的则是显而易见的。
Cīvarasantosoti vīsati cīvarasantosā，vitakkasantoso，gamanasantoso，pariyesanasantoso，paṭilābhasantoso，mattappaṭiggahaṇasantoso，loluppavivajjanasantoso，yathālābhasantoso，yathābalasantoso，yathāsāruppasantoso，udakasantoso，dhovanasantoso，karaṇasantoso，parimāṇasantoso，suttasantoso，sibbanasantoso，rajanasantoso，kappasantoso，paribhogasantoso，sannidhiparivajjanasantoso，vissajjanasantosoti。关于衣物的满足有二十种，包括：思维的满足、行走的满足、寻找的满足、获得的满足、适度的接受的满足、避免贪欲的满足、如所获的满足、如能力的满足、如美观的满足、对水的满足、洗涤的满足、工作的满足、量的满足、安静的满足、清洁的满足、尘土的满足、适用的满足、使用的满足、避免亲近的满足、放弃的满足。
Tattha sādakabhikkhunā temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakketuṃ vaṭṭati。此处，修行的比丘在三个月的固定居住后，适合思维一个月的时间。So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti。因为他在衣物的月份中，制作衣物。Paṃsukūliko aḍḍhamāseneva karoti。作为乞士，他仅需在半个月内制作。Iti māsaḍḍhamāsamattaṃ vitakkanaṃ vitakkasantoso。由此，一个月和半个月的思维是思维的满足。Vitakkasantosena pana santuṭṭhena bhikkhunā pācīnakkhaṇḍarājivāsikapaṃsukūlikattherasadisena bhavitabbaṃ。通过思维的满足，修行者应如东部地区的乞士般满足。
Thero kira cetiyapabbatavihāre cetiyaṃ vandissāmīti āgato cetiyaṃ vanditvā cintesi ‘‘mayhaṃ cīvaraṃ jiṇṇaṃ bahūnaṃ vasanaṭṭhāne labhissāmī’’ti。某位长老在圣地山的寺院中，来到后拜见圣地，心中思索：“我将会获得衣物，因其在众多的居所中已旧”。So mahāvihāraṃ gantvā saṅghattheraṃ disvā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā tattha vuttho punadivase cīvaraṃ ādāya āgantvā theraṃ vandi。于是他前往大寺，见到僧团长老，询问居所，次日再来，带着衣物回到长老面前。Thero kiṃ āvusoti āha。长老问：“你要去哪里，朋友？”Gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmīti。“去村口，尊者，我将前往”。Ahampāvuso, gamissāmīti。“我，朋友，也将前往”。Sādhu, bhanteti gacchanto mahābodhidvārakoṭṭhake ṭhatvā puññavantānaṃ vasanaṭṭhāne manāpaṃ labhissāmīti cintetvā aparisuddho me vitakkoti tatova paṭinivatti。于是他在大菩提门口停下，思索着：“我将会在善人的居所中获得美好的”，因而心中有些不净，便转身离去。Punadivase ambaṅgaṇasamīpato，punadivase mahācetiyassa uttaradvārato，tatheva paṭinivattitvā catutthadivase therassa santikaṃ agamāsi。第二天，他从芒果园附近，再次从大圣地的北门回头，经过四天后来到长老的身边。Thero imassa bhikkhuno vitakko na parisuddho bhavissatīti cīvaraṃ gahetvā tena saddhiṃyeva pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi。长老心想：“这个比丘的思维将会不清净”，于是拿着衣物，向他提出问题，进入村庄。Tañca rattiṃ eko manusso uccārapalibuddho sāṭakeyeva vaccaṃ katvā taṃ saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesi。那夜，有一个人因高声而惊扰，便将其抛弃于垃圾堆中。Paṃsukūlikatthero taṃ nīlamakkhikāhi samparikiṇṇaṃ disvā añjaliṃ paggahesi。乞士见到那衣物被蓝色的苍蝇围绕，便合掌致敬。Mahāthero ‘‘kiṃ, āvuso, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāsī’’ti？大长老问：“朋友，你为何向垃圾堆致敬？”‘‘Nāhaṃ, bhante, saṅkāraṭṭhānassa añjaliṃ paggaṇhāmi，mayhaṃ pitu dasabalassa paggaṇhāmi，puṇṇadāsiyā sarīraṃ pārupitvā chaḍḍitaṃ paṃsukūlaṃ tumbamatte pāṇake vidhunitvā susānato gaṇhantena dukkaraṃ kataṃ，bhante’’ti。“我不是向垃圾堆致敬，而是向我父亲的十个头颅致敬，因他以我父亲的尸体为基础，经过清洗，艰难地从坟墓中取出，尊者”。Mahāthero ‘‘parisuddho vitakko paṃsukūlikassā’’ti cintesi。大长老思索：“乞士的思维是清净的”。Paṃsukūlikattheropi tasmiṃyeva ṭhāne ṭhito vipassanaṃ vaḍḍhetvā tīṇi phalāni patto taṃ sāṭakaṃ gahetvā cīvaraṃ katvā pārupitvā pācīnakkhaṇḍarājiṃ gantvā aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi。乞士在同一处，持续修行，获得三种果位，拿起那件衣物，穿上后前往东部地区，达到了最上果位的阿罗汉。
Cīvaratthāya gacchantassa pana ‘‘kattha labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ gamanasantoso nāma。为获得衣物而去时，未思考“我将在何处获得”，因此以修行的主题为基础而行，称为行走的满足。
Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ pariyesanasantoso nāma。而在寻找时，若与之相合而未被寻找，便以羞愧的比丘为基础而进行寻找，称为寻找的满足。
Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūrato disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ bhavissati，etaṃ amanāpa’’nti evaṃ avitakketvā thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ paṭilābhasantoso nāma。如此，在寻找的过程中，远远地看到衣物，便不思考“这将是美好的，那将是不美好的”，而是愉快地满足于粗糙、细腻等所获，称为获得的满足。


Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi ‘‘ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā’’ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma.

Cīvaraṃ pariyesantassa pana ‘‘asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī’’ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma.

Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ yathālābhasantoso nāma.

Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti, tena yāpanaṃ yathābalasantoso nāma.

Manāpaṃ aññassa datvā attano yena kenaci yāpanaṃ yathāsāruppasantoso nāma.

‘‘Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa’’nti avicāretvā yena kenaci dhovanupagena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma. Paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati.

Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ dhovanasantoso nāma. Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati.

Evaṃ dhovitvā karontassa idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhumanti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma.

Timaṇḍalappaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma.

Cīvarakaraṇatthāya pana manāpasuttaṃ pariyesissāmīti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃkiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma.

Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte sattavāre na vijjhitabbaṃ, evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti, tassa vattabhedopi natthi. Tivaṅgulamatte pana sattavāre vijjhitabbaṃ, evaṃ karontassa maggapaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ. Yo na hoti, tassa vattabhedo. Ayaṃ sibbanasantoso nāma.

Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na rajitabbaṃ. Somavakkalādīsu yaṃ labhati, tena rajitabbaṃ. Alabhantena pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ, ayaṃ rajanasantoso nāma.

Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakapakaraṇaṃ kappasantoso nāma.

Hirikopīnapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.

Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati, labhantena na vaṭṭati. Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti, te ca asannihitā yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Āgatamattesu dātabbaṃ. Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ. Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti. Adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha. Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.

Vissajjantena pana na mukhaṃ oloketvā dātabbaṃ. Sāraṇīyadhamme ṭhatvā vissajjitabbanti ayaṃ vissajjanasantoso nāma.

Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimaggato veditabbā. Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.


Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi ‘‘ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā’’ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma。如此，对于获得的衣物，若思维“这将是多么不美好，这将是多么美好”，则仅因自身的放弃而感到满足，这称为适度的接受的满足。
Cīvaraṃ pariyesantassa pana ‘‘asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī’’ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ loluppavivajjanasantoso nāma。寻找衣物时，若未思考“我将在某个家门口获得美好的”，而是因门口的路径而避免贪欲，这称为避免贪欲的满足。
Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ yathālābhasantoso nāma。若能用某种方式将粗糙的衣物带走，便以所获的方式带走，这称为如所获的满足。
Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti，tena yāpanaṃ yathābalasantoso nāma。若知晓自身的能力，便能以此能力带走，这称为如能力的满足。
Manāpaṃ aññassa datvā attano yena kenaci yāpanaṃ yathāsāruppasantoso nāma。若将美好的衣物给予他人，便能以某种方式带走，这称为如美观的满足。
‘‘Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa’’nti avicāretvā yena kenaci dhovanupagena udakena dhovanaṃ udakasantoso nāma。若未思考“水在哪儿美好，水在哪儿不美好”，而是用某种水进行洗涤，这称为水的满足。Paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati。对那些污浊的水，如黄土、水草、臭水等，确实应当避免。
Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ dhovanasantoso nāma。对于洗涤者而言，若用木锤等将其击打并用手揉搓洗涤，这称为洗涤的满足。Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati。如此，也可将未清洁的叶子放入热水中洗涤。
Evaṃ dhovitvā karontassa idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhumanti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ karaṇasantoso nāma。如此洗涤后，进行粗糙或细腻的工作而不生气，因放弃而感到满足，这称为工作的满足。
Timaṇḍalappaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ parimāṇasantoso nāma。仅为遮盖小范围的工作而感到满足，这称为量的满足。
Cīvarakaraṇatthāya pana manāpasuttaṃ pariyesissāmīti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃkiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ suttasantoso nāma。为了制作衣物而不思考“我将寻找美好的衣物”，而是从车夫等处或神圣之地取来，放在脚下的任何衣物，这称为衣物的满足。
Kusibandhanakāle pana aṅgulamatte sattavāre na vijjhitabbaṃ，evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti，tassa vattabhedopi natthi。对于在捆绑时，七天内不应有一指的距离，因如此行事的比丘若无助者则无所作为。Tivaṅgulamatte pana sattavāre vijjhitabbaṃ，evaṃ karontassa maggapaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ。若为三指之内，则应有七天的距离，因如此行事者应有助者。Yo na hoti，tassa vattabhedo。若无助者，则无作为。这称为思维的满足。
Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na rajitabbaṃ。若因寻找而获得黑色的衣物，则不应感到满足。Somavakkalādīsu yaṃ labhati，tena rajitabbaṃ。若在月亮的光辉下获得，则应感到满足。Alabhantena pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ，ayaṃ rajanasantoso nāma。若未能获得，便可在森林中抓住野鸟，或用比丘所煮的食物，或抓住抛弃的米，这称为享受的满足。
Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃkiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakapakaraṇaṃ kappasantoso nāma。若在青色、红色、黑色的衣物中，抓住任何一件并放在手上坐着，这称为适用的满足。
Hirikopīnapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma。以羞愧的遮盖为基础而享用，这称为享用的满足。
Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati，labhantena na vaṭṭati。若获得难以获得的衣物或针或工具，则应放置，而非获得者。Katampi sace antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti，te ca asannihitā yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati。若欲给予住持等者，且未在场，直至他们到来时应放置。Āgatamattesu dātabbaṃ。对已到者应给予。Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ。若无法给予，则应下定决心。Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati。若在其他衣物上，亦应下定决心以作铺盖。Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti。因未下定决心而存在于身边。Adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha。大长老曾说：“未下定决心则不成立”。Ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma。这称为避免亲近的满足。
Vissajjantena pana na mukhaṃ oloketvā dātabbaṃ。给予时不应看向他人，这称为给予的满足。Sāraṇīyadhamme ṭhatvā vissajjitabbanti ayaṃ vissajjanasantoso nāma。应在适当的法上给予，这称为放弃的满足。
Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca。与衣物相关的苦行，分为乞士的行为和三种衣物的行为。Tesaṃ vitthārakathā visuddhimaggato veditabbā。关于这些的详细讨论应依照清净道的所述来理解。Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni dve dhutaṅgāni gopeti。如此，充满衣物满足的高贵族的比丘守护着这两种苦行。Imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti。守护这些时，他因衣物满足的高贵族而感到满足。


Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti, eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti, taṃ dassetuṃ ‘‘itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’’ti vuttaṃ.

Anesananti dūteyyapahinagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ. Appatirūpanti ayuttaṃ. Aladdhā cāti alabhitvā. Yathā ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti. Puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritasati, santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā cīvaraṃ na paritasati. Laddhā cāti dhammena samena labhitvā. Agadhitoti vigatalobhagiddho. Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno. Anajjhāpannoti taṇhāya anotthato apariyonaddho. Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gedhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno. Nissaraṇapaññoti ‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto.

Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā. Nevattānukkaṃsetīti ‘‘ahaṃ paṃsukūliko mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī’’ti attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃ vambhetīti ‘‘ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā’’ti vā ‘‘paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī’’ti vā evaṃ paraṃ na vambheti. Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose, vaṇṇavādādīsu vā dakkho cheko byatto. Analasoti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito. Sampajāno paṭissatoti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto. Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito.

Itarītarena piṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena. Etthāpi piṇḍapāto jānitabbo. Piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ, piṇḍapātasantoso jānitabbo, piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha piṇḍapātoti ‘‘odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, yāgu, khādanīyaṃ, sāyanīyaṃ, lehanīya’’nti soḷasa piṇḍapātā.

Piṇḍapātakkhettanti saṅghabhattaṃ, uddesabhattaṃ, nimantanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, dhurabhattaṃ, kuṭibhattaṃ, vārabhattaṃ, vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakkhettāni.

Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso, gamanasantoso, pariyesanasantoso paṭilābhasantoso, paṭiggahaṇasantoso, mattappaṭiggahaṇasantoso, loluppavivajjanasantoso, yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantoso, upakārasantoso, parimāṇasantoso, paribhogasantoso, sannidhiparivajjanasantoso, vissajjanasantosoti pannarasa santosā.

Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi. Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle ‘‘sve kattha piṇḍāya carissāmāti asukagāme, bhante’’ti, ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ. Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ. Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro. Ayaṃ vitakkasantoso nāma.

Piṇḍāya pavisantena ‘‘kuhiṃ labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ. Ayaṃ gamanasantoso nāma.


Vaṇṇavādīti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti, eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti, eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti, taṃ dassetuṃ ‘‘itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’’ti vuttaṃ。关于色彩的说法，有一位满足者，他不谈满足的色彩；有一位不满足者，他谈论满足的色彩；有一位既不满足也不谈论满足的色彩；有一位既满足又谈论满足的色彩。为此，称为“因不同衣物的满足而谈论色彩”。
Anesananti dūteyyapahinagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ。无所求是指不同方式的寻求，包含了使者、放弃、行走等不同的方式。Appatirūpanti ayuttaṃ。少量的，不合适。Aladdhā cāti alabhitvā。未获得，即未能得到。Yathā ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti。正如某人所说：“我将如何获得衣物？”Puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritasati，santuṭṭho bhikkhu evaṃ aladdhā cīvaraṃ na paritasati。与善人比丘在一起时，心中充满疑虑，忧虑不安，但满足的比丘即使未获得衣物也不忧虑。Laddhā cāti dhammena samena labhitvā。获得是指以正当的方式获得。Agadhitoti vigatalobhagiddho。未被贪欲所困扰，心中无贪。Amucchitoti adhimattataṇhāya mucchaṃ anāpanno。未被强烈的欲望所迷惑，未陷入迷乱。Anajjhāpannoti taṇhāya anotthato apariyonaddho。未被欲望所困扰，未被束缚。Ādīnavadassāvīti anesanāpattiyañca gedhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno。见到因无所求而产生的苦与因贪欲而产生的苦。Nissaraṇapaññoti ‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto。智慧是指“只要有寒冷的抵抗”，明了放弃。
Itarītaracīvarasantuṭṭhiyāti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā。因任何衣物而感到满足。Nevattānukkaṃsetīti ‘‘ahaṃ paṃsukūliko mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī’’ti attukkaṃsanaṃ na karoti。并不贬低他人，心中想：“我作为乞士，若我仅持有乞士的衣物，谁与我相似？”Na paraṃ vambhetīti ‘‘ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā’’ti vā ‘‘paṃsukūlikaṅgamattampi etesaṃ natthī’’ti vā evaṃ paraṃ na vambheti。也不贬低他人，心中想：“这些比丘不是乞士”或“他们连乞士的衣物都没有”。Yo hi tattha dakkhoti yo tasmiṃ cīvarasantose，vaṇṇavādādīsu vā dakkho cheko byatto。谁在这里看到，谁在衣物的满足、色彩的说法等方面是敏锐的。Analasoti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito。无懒惰，勤奋于正当的行为。Sampajāno paṭissatoti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto。具备明了的智慧与正念。Ariyavaṃse ṭhitoti ariyavaṃse patiṭṭhito。立足于高贵的族系。
Itarītarena piṇḍapātenāti yena kenaci piṇḍapātena。通过任何的乞讨而获得。Etthāpi piṇḍapāto jānitabbo。此处应知乞讨。Piṇḍapātakkhettaṃ jānitabbaṃ，piṇḍapātasantoso jānitabbo，piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ。应知乞讨的来源、乞讨的满足、与乞讨相关的苦行。Tattha piṇḍapātoti ‘‘odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi, sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, yāgu, khādanīyaṃ, sāyanīyaṃ, lehanīya’’nti soḷasa piṇḍapātā。乞讨的食物包括：米、米饭、豆、鱼、肉、牛奶、酸奶、酥油、新鲜黄油、油、蜂蜜、稀饭、可食用的、可用作睡衣的、可用来舔食的，共有十六种。
Piṇḍapātakkhettanti saṅghabhattaṃ，uddhesabhattaṃ，nimantanaṃ，salākabhattaṃ，pakkhikaṃ，uposathikaṃ，pāṭipadikaṃ，āgantukabhattaṃ，gamikabhattaṃ，gilānabhattaṃ，gilānupaṭṭhākabhattaṃ，dhurabhattaṃ，kuṭibhattaṃ，vārabhattaṃ，vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakkhettāni。乞讨的来源包括：僧团的供养、指定的供养、邀请的供养、器皿的供养、临时的供养、安居日的供养、修行中的供养、来访的供养、旅行中的供养、病人的供养、病人照顾者的供养、重物的供养、茅屋的供养、特殊的供养、寺院的供养，共有十五种乞讨的来源。
Piṇḍapātasantosoti piṇḍapāte vitakkasantoso，gamanasantoso，pariyesanasantoso paṭilābhasantoso，paṭiggahaṇasantoso，mattappaṭiggahaṇasantoso，loluppavivajjanasantoso，yathālābhasantoso，yathābalasantoso，yathāsāruppasantoso，upakārasantoso，parimāṇasantoso，paribhogasantoso，sannidhiparivajjanasantoso，vissajjanasantosoti pannarasa santosā。乞讨的满足包括：对乞讨的思维的满足、行走的满足、寻找的满足、获得的满足、接受的满足、适度接受的满足、避免贪欲的满足、如所获的满足、如能力的满足、如美观的满足、助益的满足、量的满足、享用的满足、避免亲近的满足、放弃的满足，共有十五种满足。
Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi。此处，修行的比丘在洗脸后思索。Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therūpaṭṭhānakāle ‘‘sve kattha piṇḍāya carissāmāti asukagāme，bhante’’ti，ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ。与乞讨者一起行走时，在晚上的长老面前，思考“明天我将在某个村庄乞讨，尊者”，因而不应思索。Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ。应在独自旅行时思索。Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro。之后思考时，若离开高贵的族系，则会被包围。这称为思维的满足。
Piṇḍāya pavisantena ‘‘kuhiṃ labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ。乞讨进入时，若未思考“我将在何处获得”，则应以修行的主题为基础而行，这称为行走的满足。


Pariyesantena yaṃ vā taṃ vā agahetvā lajjiṃ pesalameva gahetvā pariyesitabbaṃ. Ayaṃ pariyesanasantoso nāma.

Dūratova āhariyamānaṃ disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpa’’nti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Ayaṃ paṭilābhasantoso nāma.

‘‘Imaṃ manāpaṃ gaṇhissāmi, imaṃ amanāpaṃ na gaṇhissāmī’’ti acintetvā yaṃkiñci yāpanamattaṃ gahetabbameva, ayaṃ paṭiggahaṇasantoso nāma.

Ettha pana deyyadhammo bahu, dāyako appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ. Deyyadhammo na bahu, dāyakopi appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo na bahu, dāyako pana bahuṃ dātukāmo, pamāṇena gahetabbaṃ. Paṭiggahaṇasmiñhi mattaṃ ajānanto manussānaṃ pasādaṃ makkheti, saddhādeyyaṃ vinipāteti, sāsanaṃ na karoti, vijātamātuyāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Iti mattaṃ jānitvāva paṭiggahetabbanti ayaṃ mattappaṭiggahaṇasantoso nāma.

Saddhakulāniyeva agantvā dvārappaṭipāṭiyā gantabbaṃ. Ayaṃ loluppavivajjanasantoso nāma. Yathālābhasantosādayo cīvare vuttanayā eva.

Piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ anupālessāmīti evaṃ upakāraṃ ñatvā paribhuñjanaṃ upakārasantoso nāma.

Pattaṃ pūretvā ānītaṃ na paṭiggahetabbaṃ, anupasampanne sati tena gāhāpetabbaṃ, asati harāpetvā paṭiggahaṇamattaṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ parimāṇasantoso nāma.

‘‘Jighacchāya paṭivinodanaṃ idamettha nissaraṇa’’nti evaṃ paribhuñjanaṃ paribhogasantoso nāma.

Nidahitvā na paribhuñjitabbanti ayaṃ sannidhiparivajjanasantoso nāma.

Mukhaṃ anoloketvā sāraṇīyadhamme ṭhitena vissajjetabbaṃ. Ayaṃ vissajjanasantoso nāma.

Piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni – piṇḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ , pattapiṇḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅganti. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge vuttā. Iti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti. ‘‘Vaṇṇavādī’’tiādīni vuttanayeneva veditabbāni.

Senāsanenāti idha senāsanaṃ jānitabbaṃ, senāsanakkhettaṃ jānitabbaṃ, senāsanasantoso jānitabbo, senāsanapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha senāsananti mañco, pīṭhaṃ, bhisi, bimbohanaṃ, vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhā, leṇaṃ, aṭṭo, māḷo , veḷugumbo, rukkhamūlaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti imāni pannarasa senāsanāni.

Senāsanakkhettanti ‘‘saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā’’ti cha khettāni.

Senāsanasantosoti senāsane vitakkasantosādayo pannarasa santosā. Te piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbā. Senāsanapaṭisaṃyuttāni pana pañca dhutaṅgāni – āraññikaṅgaṃ, rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathāsantatikaṅganti. Tesaṃ vitthārakathā visuddhimagge vuttā. Iti senāsanasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno bhikkhu imāni pañca dhutaṅgāni gopeti. Imāni gopento senāsanasantosamahāariyavaṃsena santuṭṭho hoti.




以下是巴利文的完整直译：
1. 通过探索，无论获得什么或那个，不要抓取不适当的，而要抓取高尚的。这就是探索的满足。
2. 看到从远处带来的东西时，不应生起"这是可意的，这是不可意的"的念头。这就是获得的满足。
3. 不要思考"我将获取这个可意的，我不会获取这个不可意的"，而是应该获取任何足以维持的东西。这就是接受的满足。
4. 在此情况下，施舍的事物很多，施舍者想要给予很少；应该接受很少。施舍的事物很多，施舍者也想要给予很多，应该按比例接受。施舍的事物不多，施舍者想要给予很少，应该接受很少。施舍的事物不多，但施舍者想要给予很多，应该按比例接受。在接受时，不懂得分寸的人会损害人们的信心，破坏信施，不履行使命，甚至无法使新生母亲的心意满足。因此，要了解分寸后再接受，这就是适度接受的满足。
5. 不要走向非信仰家族，而要按门第顺序前往。这就是避免贪婪的满足。关于衣服，也是按照获得的满足方式。
6. 享用乞食后，要履行沙门的职责，这样了解帮助后享用，就是帮助的满足。
7. 装满钵的食物不应接受，如果尚未受具足戒，应由他人拿取，如果没有人，则应请人带走，仅接受适量。这就是尺寸的满足。
8. 享用时要想"这是为了消除饥饿"，这就是享用的满足。
9. 不要存储后再享用，这就是避免储存的满足。
10. 不看口，要站在值得尊敬的状态中回应。这就是回应的满足。
关于乞食相关的五种苦行：乞食苦行、随路乞行、一座食苦行、钵中食苦行、后食苦行。这些的详细讨论在《清净道论》中已述及。这样，比丘通过乞食满足的伟大传统，守护这五种苦行。守护这些时，他以乞食满足的伟大传统感到满足。关于"赞美者"等，应按照之前的方式理解。
关于住处：应了解住处、住处领域、住处满足、与住处相关的苦行。在此，住处包括：床、座椅、垫子、毯子、精舍、半层楼、宫殿、阁楼、山洞、岩窟、阁楼、阳台、竹林、树根，或比丘们休息的任何地方，共十五种住处。
住处领域包括：从僧伽、群体、亲属、朋友或自己的财产，或粪衣中的六种领域。
住处满足是住处中的十五种满足，应按照乞食中的方式理解。与住处相关的五种苦行：林居苦行、树根苦行、露天苦行、坟场苦行、随遇苦行。这些的详细讨论在《清净道论》中已述及。这样，比丘通过住处满足的伟大传统，守护这五种苦行。守护这些时，他以住处满足的伟大传统感到满足。


Gilānapaccayo pana piṇḍapāteyeva paviṭṭho. Tattha yathālābhayathābalayathāsāruppasantoseneva santussitabbaṃ. Nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Pañca senāsane vuttā, pañca āhāranissitā;

Eko vīriyasaṃyutto, dve ca cīvaranissitā’’ti.

Iti āyasmā dhammasenāpati sāriputtatthero pathaviṃ pattharamāno viya sāgarakucchiṃ pūrayamāno viya ākāsaṃ vitthārayamāno viya ca paṭhamaṃ cīvarasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā candaṃ uṭṭhāpento viya sūriyaṃ ullaṅghento viya ca dutiyaṃ piṇḍapātasantosaṃ kathetvā sineruṃ ukkhipento viya tatiyaṃ senāsanasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā idāni sahassanayappaṭimaṇḍitaṃ catutthaṃ bhāvanārāmaṃ ariyavaṃsaṃ kathetuṃ puna caparaṃ āvuso bhikkhu pahānārāmo hotīti desanaṃ ārabhi.

Tattha āramanaṃ ārāmo, abhiratīti attho. Pañcavidhe pahāne ārāmo assāti pahānārāmo. Kāmacchandaṃ pajahanto ramati, nekkhammaṃ bhāvento ramati, byāpādaṃ pajahanto ramati…pe… sabbakilese pajahanto ramati, arahattamaggaṃ bhāvento ramatīti evaṃ pahāne ratoti pahānarato. Vuttanayeneva bhāvanāya ārāmo assāti bhāvanārāmo. Bhāvanāya ratoti bhāvanārato.

Imesu pana catūsu ariyavaṃsesu purimehi tīhi terasannaṃ dhutaṅgānaṃ catupaccayasantosassa ca vasena sakalaṃ vinayapiṭakaṃ kathitaṃ hoti. Bhāvanārāmena avasesaṃ piṭakadvayaṃ. Imaṃ pana bhāvanārāmataṃ ariyavaṃsaṃ kathentena bhikkhunā paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo. Dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo. Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo. Abhidhamme niddesapariyāyena kathetabbo.

Tattha paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyāti so nekkhammaṃ bhāvento ramati, kāmacchandaṃ pajahanto ramati. Abyāpādaṃ byāpādaṃ. Ālokasaññaṃ, thinamiddhaṃ. Avikkhepaṃ uddhaccaṃ. Dhammavavatthānaṃ, vicikicchaṃ. Ñāṇaṃ, avijjaṃ. Pāmojjaṃ, aratiṃ. Paṭhamaṃ jhānaṃ, pañca nīvaraṇe. Dutiyaṃ jhānaṃ, vitakkavicāre. Tatiyaṃ jhānaṃ, pītiṃ. Catutthaṃ jhānaṃ, sukhadukkhe. Ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, rūpasaññaṃ paṭighasaññaṃ nānattasaññaṃ pajahanto ramati. Viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento ramati, ākiñcaññāyatanasaññaṃ pajahanto ramati.

Aniccānupassanaṃ bhāvento ramati, niccasaññaṃ pajahanto ramati. Dukkhānupassanaṃ, sukhasaññaṃ. Anattānupassanaṃ, attasaññaṃ. Nibbidānupassanaṃ, nandiṃ. Virāgānupassanaṃ, rāgaṃ. Nirodhānupassanaṃ, samudayaṃ. Paṭinissaggānupassanaṃ, ādānaṃ. Khayānupassanaṃ, ghanasaññaṃ. Vayānupassanaṃ, āyūhanaṃ. Vipariṇāmānupassanaṃ, dhuvasaññaṃ. Animittānupassanaṃ, nimittaṃ. Apaṇihitānupassanaṃ, paṇidhiṃ. Suññatānupassanaṃ abhinivesaṃ. Adhipaññādhammavipassanaṃ, sārādānābhinivesaṃ. Yathābhūtañāṇadassanaṃ, sammohābhinivesaṃ. Ādīnavānupassanaṃ, ālayābhinivesaṃ. Paṭisaṅkhānupassanaṃ, appaṭisaṅkhaṃ. Vivaṭṭānupassanaṃ, saṃyogābhinivesaṃ. Sotāpattimaggaṃ , diṭṭhekaṭṭhe kilese. Sakadāgāmimaggaṃ, oḷārike kilese. Anāgāmimaggaṃ, aṇusahagate kilese. Arahattamaggaṃ bhāvento ramati, sabbakilese pajahanto ramatīti evaṃ paṭisambhidāmagge nekkhammapāḷiyā kathetabbo.


以下是巴利文的完整直译：
1. 病痛的缘起仅在乞食中显现。在那里，应以适量的满足、力量的满足、优雅的满足而感到满足。无卧具的苦行，属于修行的高贵传统。确实如此：
“提到五种住处，提到五种依赖饮食；
一个依赖精进，两个依赖衣服。”
因此，尊者法军大弟子舍利弗，如同渴望大地，充满海洋，如同扩展天空，首先讲述了衣服的满足的高贵传统，像升起月亮，像越过太阳，接着讲述了乞食的满足，像举起须弥山，第三讲述了住处的满足的高贵传统，现在为了讲述第四个修行的高贵传统，尊敬的比丘，应该是放弃的满足。
在这里，"阿拉曼"意为"安乐"、"愉悦"。五种放弃的安乐就是放弃的满足。放弃欲望而安乐，放弃贪欲而安乐，放弃敌意而安乐……等等……放弃所有烦恼而安乐，放弃通向阿罗汉道而安乐，这样放弃而安乐称为放弃的安乐。由此可知，修行的安乐就是修行的安乐。
在这四个高贵传统中，因前面三种的十三种苦行和四种依赖的满足，整个《戒律藏》被讲述。剩下的两部经典由修行的安乐来讲述。讲述此修行的高贵传统时，应该在《解脱道》中讲述放弃的经典。在《长部》中，应按《十法经》的方式讲述。在《中部》中，应按《正念经》的方式讲述。在《阿毗达摩》中，应按《解释经》的方式讲述。
在《解脱道》中，放弃的经典是：他放弃贪欲而安乐，放弃欲望而安乐。放弃敌意，放弃懒惰，放弃动摇，放弃怀疑。放弃无知，放弃无明，放弃欢喜，放弃厌倦。第一禅，放弃五种障碍；第二禅，放弃思虑；第三禅，放弃喜悦；第四禅，放弃苦乐。放弃空无边处的安乐，放弃色的印象，放弃不同的印象。放弃识的安乐……等等……放弃非想非非想处的安乐，放弃无所有的印象，放弃执着的印象。
观察无常而安乐，放弃常的印象。观察痛苦而安乐，放弃乐的印象。观察无我而安乐，放弃我的印象。观察厌倦而安乐，放弃欢喜。观察无欲而安乐，放弃欲望。观察灭尽而安乐，放弃生起。观察放弃而安乐，放弃执着。观察灭亡而安乐，放弃厚重的印象。观察衰老而安乐，放弃生命的印象。观察变迁而安乐，放弃不变的印象。观察无相而安乐，放弃相的印象。观察无所执着而安乐，放弃执着的印象。观察空无而安乐，放弃执着的印象。观察智慧的法而安乐，放弃执着的印象。观察如实知见而安乐，放弃迷惑的执着。观察痛苦的法而安乐，放弃依赖的执着。观察反思而安乐，放弃少量的反思。观察变化而安乐，放弃结合的执着。通向入流道的安乐，放弃明显的烦恼。通向再来道的安乐，放弃粗重的烦恼。通向不再来道的安乐，放弃细微的烦恼。通向阿罗汉道的安乐，放弃所有烦恼而安乐，这样在《解脱道》中应讲述放弃的经典。


Dīghanikāyedasuttarasuttantapariyāyenāti ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati…pe… dasa dhamme bhāvento ramati, dasa dhamme pajahanto ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati? Kāyagatāsatiṃ sātasahagataṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati. Katamaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati? Asmimānaṃ. Imaṃ ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramati. Katame dve dhamme…pe… katame dasa dhamme bhāvento ramati? Dasa kasiṇāyatanāni. Ime dasa dhamme bhāvento ramati. Katame dasa dhamme pajahanto ramati? Dasa micchatte. Ime dasa dhamme pajahanto ramati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ dīghanikāye dasuttarasuttantapariyāyena kathetabbo.

Majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyenāti ekāyano, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā, sokaparidevānaṃ samatikkamāya, dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya, ñāyassa adhigamāya, nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati… vedanāsu vedanānupassī… citte cittānupassī… dhammesu dhammānupassī… ‘atthi dhammā’ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti…pe… puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ…pe… pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati, ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatītoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati…pe… evampi kho, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ majjhimanikāye satipaṭṭhānasuttantapariyāyena kathetabbo.

Abhidhamme niddesapariyāyenāti sabbepi saṅkhate aniccato dukkhato rogato gaṇḍato…pe… saṃkilesikadhammato passanto ramati. Ayaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hotīti evaṃ niddesapariyāyena kathetabbo.

Nevaattānukkaṃsetīti ajja me saṭṭhi vā sattati vā vassāni aniccaṃ dukkhaṃ anattāti vipassanāya kammaṃ karontassa, ko mayā sadiso atthīti evaṃ attukkaṃsanaṃ na karoti. Na paraṃ vambhetīti aniccaṃ dukkhanti vipassanāmattakampi natthi, kiṃ ime vissaṭṭhakammaṭṭhānā carantīti evaṃ paraṃ vambhanaṃ na karoti. Sesaṃ vuttanayameva.



以下是巴利文的完整直译：
1. 在《长部》中，提到《十法经》的方式，即是一个法而安乐，一个法而放弃……等等……十个法而安乐，十个法而放弃。什么是一个法而安乐？是身体的正念与快乐相伴。以此一个法而安乐。什么是一个法而放弃？是“我”的观念。以此一个法而放弃。什么是两法……等等……什么是十个法而安乐？是十种元素的境界。这十个法而安乐。什么是十个法而放弃？是十种错误的见解。这十个法而放弃。这样，比丘们，确实，比丘是修行的安乐，这样在《长部》中应按《十法经》的方式讲述。
2. 在《中部》中，提到《正念经》的方式，即是一个通道，比丘们，通向众生的清净，超越悲伤与哀痛，消除痛苦与忧愁，获得智慧，达到涅槃，这就是四种正念。哪四种？在这里，比丘观察身体……观察感觉……观察心……观察法……“存在法”或是他的正念保持，直到仅仅是知识的程度，保持的程度而无所依赖。这样，比丘们，确实，比丘是修行的安乐，修行的安乐，放弃的安乐，确实是放弃的安乐。再者，比丘们，走路时或是走着说……等等……再者，比丘们，正如他看到身体被丢弃的尸体……等等……腐烂成粉末。他收回这个身体，这个身体确实是如此的法，如此的性质，如此的无常。因此，内心观察身体而安乐……等等……这样，比丘们，确实，比丘是修行的安乐，这样在《中部》中应按《正念经》的方式讲述。
3. 在《阿毗达摩》中，提到《解释经》的方式，即是所有的法，观察无常、痛苦、疾病、肿块……等等……观察污垢的法而安乐。这就是，比丘们，确实，比丘是修行的安乐，这样在《解释经》的方式应讲述。
4. “无自我”意指今天我六十或七十年，观察无常、痛苦、无我而进行内观的修行者，谁与我相似，因而不进行自我夸耀。也不贬低他人，观察无常与痛苦，内观的程度上没有任何东西，如何在这些特殊的修行场所中行走，因而不贬低他人。其余的内容如前所述。

310.Padhānānīti uttamavīriyāni. Saṃvarapadhānanti cakkhādīni saṃvarantassa uppannavīriyaṃ. Pahānapadhānanti kāmavitakkādayo pajahantassa uppannavīriyaṃ. Bhāvanāpadhānanti bojjhaṅge bhāventassa uppannavīriyaṃ. Anurakkhaṇāpadhānanti samādhinimittaṃ anurakkhantassa uppannavīriyaṃ.

Vivekanissitantiādīsu viveko virāgo nirodhoti tīṇipi nibbānassa nāmāni. Nibbānañhi upadhivivekattā viveko. Taṃ āgamma rāgādayo virajjantīti virāgo. Nirujjhantīti nirodho. Tasmā ‘‘vivekanissita’’ntiādīsu ārammaṇavasena adhigantabbavasena vā nibbānanissitanti attho. Vossaggapariṇāminti ettha dve vossaggā pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo ca. Tattha vipassanā tadaṅgavasena kilese ca khandhe ca pariccajatīti pariccāgavossaggo. Maggo ārammaṇavasena nibbānaṃ pakkhandatīti pakkhandanavossaggo. Tasmā vossaggapariṇāminti yathā bhāviyamāno satisambojjhaṅgo vossaggatthāya pariṇamati, vipassanābhāvañca maggabhāvañca pāpuṇāti, evaṃ bhāvetīti ayamettha attho. Sesapadesupi eseva nayo.

Bhadrakanti bhaddakaṃ. Samādhinimittaṃ vuccati aṭṭhikasaññādivasena adhigato samādhiyeva. Anurakkhatīti samādhiparibandhakadhamme rāgadosamohe sodhento rakkhati. Ettha ca aṭṭhikasaññādikā pañceva saññā vuttā. Imasmiṃ pana ṭhāne dasapi asubhāni vitthāretvā kathetabbāni. Tesaṃ vitthāro visuddhimagge vuttoyeva.

Dhamme ñāṇanti ekapaṭivedhavasena catusaccadhamme ñāṇaṃ catusaccabbhantare nirodhasacce dhamme ñāṇañca . Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ dhamme ñāṇaṃ? Catūsu maggesu catūsu phalesu ñāṇa’’nti (vibha. 796). Anvaye ñāṇanti cattāri saccāni paccakkhato disvā yathā idāni, evaṃ atītepi anāgatepi imeva pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ, ayameva taṇhā samudayasaccaṃ, ayameva nirodho nirodhasaccaṃ, ayameva maggo maggasaccanti evaṃ tassa ñāṇassa anugatiyaṃ ñāṇaṃ. Tenāha – ‘‘so iminā dhammena ñātena diṭṭhena pattena viditena pariyogāḷhena atītānāgatena nayaṃ netī’’ti. Pariye ñāṇanti paresaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ pariye ñāṇaṃ? Idha bhikkhu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca jānātī’’ti (vibha. 796) vitthāretabbaṃ. Ṭhapetvā pana imāni tīṇi ñāṇāni avasesaṃ sammutiñāṇaṃ nāma. Yathāha – ‘‘tattha katamaṃ sammutiñāṇaṃ? Ṭhapetvā dhamme ñāṇaṃ ṭhapetvā anvaye ñāṇaṃ ṭhapetvā paricchede ñāṇaṃ avasesaṃ sammutiñāṇa’’nti (vibha. 796).

Dukkhe ñāṇādīhi arahattaṃ pāpetvā ekassa bhikkhuno niggamanaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Tattha dve saccāni vaṭṭaṃ, dve vivaṭṭaṃ, vaṭṭe abhiniveso hoti, no vivaṭṭe. Dvīsu saccesu ācariyasantike pariyattiṃ uggahetvā kammaṃ karoti, dvīsu saccesu ‘‘nirodhasaccaṃ nāma iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ nāma iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti savanavasena kammaṃ karoti. Dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho vaṭṭati, dvīsu savanapaṭivedho vaṭṭati. Tīṇi kiccavasena paṭivijjhati, ekaṃ ārammaṇavasena. Dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni.

Sotāpattiyaṅgādicatukkavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
310. 努力即是卓越的精进。约束的努力是指眼等感官的约束所生起的精进。放弃的努力是指放弃欲望思维等所生起的精进。修行的努力是指修习觉支所生起的精进。保护的努力是指保护定的所缘所生起的精进。
分离所依即是分离、舍离、灭尽，这三者是涅槃的名称。因为涅槃是从束缚中分离而来的分离。通过此，贪欲等会被舍离，即为舍离。灭尽即为灭尽。因此，在“依靠分离”等中，意指以所缘或获得的方式来理解涅槃。放弃的转变在此有两个：放弃的放弃和放弃的奔向。在这里，正念通过观察烦恼和聚合体而放弃，即为放弃的放弃。通道通过所缘奔向涅槃，即为奔向的放弃。因此，放弃的转变是指，在修习的正念觉支上，转变为放弃的目的，达到内观的状态和通道的状态，故此处的意义是这样。其他部分也同样如此。
“善”的意思是善良。定的所缘是指通过身体的印象等所获得的定。保护者是指通过定的相关法，清净贪欲、愚痴而保护。在这里，提到的印象有五种。此处应详细阐述十种不净的法。它们的详细内容在《清净道论》中已有说明。
法的智慧是通过一种直观的方式，了解四圣谛的法，了解灭谛的法。正如所说：“那里什么是法的智慧？在四个道中，四个果中，智慧。”（《分别论》796）因缘的智慧是指通过直接观察四种真理，如现在一样，过去和未来也如此，这五蕴是苦的真理，贪欲是集的真理，灭尽是灭的真理，通道是道的真理，因而智慧跟随这些。故而说：“他通过此法，智慧、见解、获得、知晓、坚定地，通向过去和未来的道路。”因缘的智慧是指对他人的心的观察智慧。正如所说：“那里什么是因缘的智慧？在这里，比丘通过他人的心来观察他人的心。”（《分别论》796）应详细阐述。除了这三种智慧外，其余的称为世俗智慧。正如所说：“那里什么是世俗智慧？除了法的智慧，除了因缘的智慧，除了观察的智慧，其余的称为世俗智慧。”（《分别论》796）
通过苦的智慧等使一位比丘达到阿罗汉，讲述四圣谛的修行。在那里，有两个真理是轮回的，两个是真实的，在轮回中有执着，而在真实中没有。在这两个真理中，依止老师而学习教义，进行修行，在这两个真理中，“灭的真理是可得的、可喜的、可爱的，通道的真理是可得的、可喜的、可爱的。”通过听闻的方式进行修行。在这两个真理中，学习、提问、听闻、持有、正确理解的方式是轮回的，在这两个真理中，听闻和理解的方式是轮回的。三种行为的方式是通过观察达到的，一种是通过所缘的方式。两个真理是难以理解的，两个因其深奥而难以理解。
关于入流果的四种解说。

311.Sotāpattiyaṅgānīti sotāpattiyā aṅgāni, sotāpattimaggassa paṭilābhakāraṇānīti attho. Sappurisasaṃsevoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ upasaṅkamitvā sevanaṃ. Saddhammassavananti sappāyassa tepiṭakadhammassa savanaṃ. Yonisomanasikāroti aniccādivasena manasikāro. Dhammānudhammappaṭipattīti lokuttaradhammassa anudhammabhūtāya pubbabhāgapaṭipattiyā paṭipajjanaṃ.

Aveccappasādenāti acalappasādena. ‘‘Itipi so bhagavā’’tiādīni visuddhimagge vitthāritāni. Phaladhātuāhāracatukkāni uttānatthāneva. Apicettha lūkhapaṇītavatthuvasena oḷārikasukhumatā veditabbā.

Viññāṇaṭṭhitiyoti viññāṇaṃ etāsu tiṭṭhatīti viññāṇaṭṭhitiyo. Ārammaṇaṭṭhitivasenetaṃ vuttaṃ. Rūpūpāyanti rūpaṃ upagataṃ hutvā. Pañcavokārabhavasmiñhi abhisaṅkhāraviññāṇaṃ rūpakkhandhaṃ nissāya tiṭṭhati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Rūpārammaṇanti rūpakkhandhagocaraṃ rūpapatiṭṭhitaṃ hutvā. Nandūpasecananti lobhasahagataṃ sampayuttanandiyāva upasittaṃ hutvā. Itaraṃ upanissayakoṭiyā. Vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatīti saṭṭhipi sattatipi vassāni evaṃ pavattamānaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati. Vedanūpāyādīsupi eseva nayo. Imehi pana tīhi padehi catuvokārabhave abhisaṅkhāraviññāṇaṃ vuttaṃ. Tassa yāvatāyukaṃ pavattanavasena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanā veditabbā. Catukkavasena pana desanāya āgatattā viññāṇūpāyanti na vuttaṃ. Evaṃ vuccamāne ca ‘‘katamaṃ nu kho ettha kammaviññāṇaṃ, katamaṃ vipākaviññāṇa’’nti sammoho bhaveyya, tasmāpi na vuttaṃ. Agatigamanāni vitthāritāneva.

Cīvarahetūti tattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmīti cīvarakāraṇā uppajjati. Iti bhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto. Yathā cīvarādihetu, evaṃ bhavābhavahetūpīti attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā. Paṭipadācatukkaṃ heṭṭhā vuttameva. Akkhamādīsu padhānakaraṇakāle sītādīni na khamatīti akkhamā. Khamatīti khamā. Indriyadamanaṃ damā. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā nayena vitakkasamanaṃ samā.

Dhammapadānīti dhammakoṭṭhāsāni. Anabhijjhā dhammapadaṃ nāma alobho vā alobhasīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Abyāpādo dhammapadaṃ nāma akopo vā mettāsīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsati dhammapadaṃ nāma suppaṭṭhitasati vā satisīsena adhigatajjhānādīni vā. Sammāsamādhi dhammapadaṃ nāma samāpatti vā aṭṭhasamāpattivasena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Dasāsubhavasena vā adhigatajjhānādīni anabhijjhā dhammapadaṃ. Catubrahmavihāravasena adhigatāni abyāpādo dhammapadaṃ. Dasānussatiāhārepaṭikūlasaññāvasena adhigatāni sammāsati dhammapadaṃ. Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni sammāsamādhi dhammapadanti.

Dhammasamādānesu paṭhamaṃ acelakapaṭipadā. Dutiyaṃ tibbakilesassa arahattaṃ gahetuṃ asakkontassa assumukhassāpi rudato parisuddhabrahmacariyacaraṇaṃ. Tatiyaṃ kāmesu pātabyatā. Catutthaṃ cattāro paccaye alabhamānassāpi jhānavipassanāvasena sukhasamaṅgino sāsanabrahmacariyaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
311. 入流果的要素是指入流的要素，入流道的获得原因。善人之交是指接近佛等善人并服务于他们。正法的听闻是指对适当的三藏法的听闻。正思惟是指基于无常等的思惟。法的实践是指依循超越世俗的法的实践。
无上安乐是指稳定的安乐。“如是，世尊”等等在《清净道》中已有详细阐述。果法、食、四种法的意义在此已被提及。此外，这里应理解为粗细的法。
意识的存在是指意识在这些中存在。以所缘的存在来理解。色的表现是指色的存在。五蕴的存在中，依赖于造作的意识而存在。此处是指这个意义。色的所缘是指色蕴的领域，因而色的存在。快乐的滋养是指与贪欲相伴随的快乐。其他的则是依赖的方面。增长、繁荣、丰盛的出现是指在六十年、七十年中，增长、繁荣、丰盛的出现。感受的表现等也同样如此。通过这三种状态，造作的意识在四蕴中被提及。它的生起程度上，增长、繁荣、丰盛的出现应被理解。因四种法的讲述而来，因此没有提到意识的表现。如此说来，“这里什么是造作的意识，什么是果报的意识”，可能会产生混淆，因此也没有提到。无去无来已被详细阐述。
关于衣服的原因，因想要获得好的衣服而产生的衣服的原因。如此，生死的原因在此是为了指示的意义。正如衣服等的原因，生死的原因也是如此。生死的意思是指更为精致的油、蜜、酱等。为了放弃这些四种贪欲的起源而教导的四种高贵传统应被理解。关于修行的四种法在下文中已有说明。在不适合的情况下，努力的时间不耐久，故而不耐久。耐久是指忍耐。控制感官的控制。正如所说：“生起的欲望思维不应被执着。”等方式来控制思维的思考。
法句是指法的要素。不贪欲的法句是指无贪、或通过无贪的智慧、内观、修行、果、涅槃等。无敌意的法句是指无恼、或通过慈心的智慧、等。正念的法句是指良好的正念、或通过正念的智慧等。正定的法句是指定的安住，或通过八种安住的智慧、内观、果、涅槃等。通过十种善法的方式所获得的无贪欲的法句。通过四种梵住所获得的无敌意的法句。通过十种回忆所获得的正念的法句。
在法的观察中，第一是无衣的修行。第二是因无法达到阿罗汉而流泪的纯净的梵行。第三是对欲望的放纵。第四是即使无法获得四种条件的情况下，也能通过禅定与内观而获得快乐的修行。


Dhammakkhandhāti ettha guṇaṭṭho khandhaṭṭho. Sīlakkhandhoti sīlaguṇo. Ettha ca phalasīlaṃ adhippetaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Iti catūsupi ṭhānesu phalameva vuttaṃ.

Balānīti upatthambhanaṭṭhena akampiyaṭṭhena ca balāni. Tesaṃ paṭipakkhehi kosajjādīhi akampaniyatā veditabbā. Sabbānipi samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāneva kathitāni.

Adhiṭṭhānānīti ettha adhīti upasaggamattaṃ. Atthato pana tena vā tiṭṭhanti, tattha vā tiṭṭhanti, ṭhānameva vā taṃtaṃguṇādhikānaṃ purisānaṃ adhiṭṭhānaṃ, paññāva adhiṭṭhānaṃ paññādhiṭṭhānaṃ. Ettha ca paṭhamena aggaphalapaññā. Dutiyena vacīsaccaṃ. Tatiyena āmisapariccāgo. Catutthena kilesūpasamo kathitoti veditabbo. Paṭhamena ca kammassakatapaññaṃ vipassanāpaññaṃ vā ādiṃ katvā phalapaññā kathitā. Dutiyena vacīsaccaṃ ādiṃ katvā paramatthasaccaṃ nibbānaṃ. Tatiyena āmisapariccāgaṃ ādiṃ katvā aggamaggena kilesapariccāgo. Catutthena samāpattivikkhambhite kilese ādiṃ katvā aggamaggena kilesavūpasamo. Paññādhiṭṭhānena vā ekena arahattaphalapaññā kathitā. Sesehi paramatthasaccaṃ. Saccādhiṭṭhānena vā ekena paramatthasaccaṃ kathitaṃ. Sesehi arahattapaññāti mūsikābhayatthero āha.

Pañhabyākaraṇādicatukkavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
法的聚集是指此处的品质聚集。戒的聚集是指戒的品质。这里指的是果戒。其他部分也同样如此。因此在四个地方中，果被提及。
力量是指支撑的地方和不动的地方的力量。应理解为它们的对立面，如懈怠等的无动性。所有这些都是通过安住与内观的道路，世俗与出世俗的法。
决心是指此处的决心只是一个附加的意思。从意义上说，它们在这里存在，或在那儿存在，或在某个地方存在，指的是具备这些品质的人们的决心，智慧的决心是智慧的决心。在这里，第一个是最高果的智慧。第二个是言语的真实。第三个是财物的放弃。第四个是对烦恼的平息应被理解。首先提到的有业果的智慧、内观的智慧等作为果的智慧。第二个提到的言语的真实作为最终的真实，即涅槃。第三个提到的财物的放弃作为最高的道路，烦恼的放弃。第四个提到的在定的中断烦恼作为最高的道路，烦恼的平息。通过智慧的决心，或通过单一的阿罗汉果的智慧被提及。其他的则是最终的真实。通过真实的决心，或通过单一的最终真实被提及。其他的则是阿罗汉的智慧，正如鼠害长老所说。

312.Pañhabyākaraṇāni mahāpadesakathāya vitthāritāneva.

Kaṇhanti kāḷakaṃ dasaakusalakammapathakammaṃ. Kaṇhavipākanti apāye nibbattanato kāḷakavipākaṃ. Sukkanti paṇḍaraṃ kusalakammapathakammaṃ. Sukkavipākanti sagge nibbattanato paṇḍaravipākaṃ. Kaṇhasukkanti missakakammaṃ. Kaṇhasukkavipākanti sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalena tiracchānayoniyaṃ maṅgalahatthiṭṭhānādīsu uppanno kusalena pavatte sukhaṃ vedayati. Kusalena rājakulepi nibbatto akusalena pavatte dukkhaṃ vedayati. Akaṇhaasukkanti kammakkhayakaraṃ catumaggañāṇaṃ adhippetaṃ. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi sukkaṃ bhaveyya, sukkavipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana adānato akaṇhāsukkavipākattā akaṇhaṃ asukkanti ayamettha attho.

Sacchikaraṇīyāti paccakkhakaraṇena ceva paṭilābhena ca sacchikātabbā. Cakkhunāti dibbacakkhunā. Kāyenāti sahajātanāmakāyena. Paññāyāti arahattaphalañāṇena.

Oghāti vaṭṭasmiṃ satte ohananti osīdāpentīti oghā. Tattha pañcakāmaguṇiko rāgo kāmogho. Rūpārūpabhavesu chandarāgo bhavogho. Tathā jhānanikanti sassatadiṭṭhisahagato ca rāgo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhogho.

Vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Te oghā viya veditabbā.

Visaṃyojentīti visaññogā. Tattha asubhajjhānaṃ kāmayogavisaṃyogo. Taṃ pādakaṃ katvā adhigato anāgāmimaggo ekanteneva kāmayogavisaññogo nāma. Arahattamaggo bhavayogavisaññogo nāma. Sotāpattimaggo diṭṭhiyogavisaññogo nāma. Arahattamaggo avijjāyogavisaññogo nāma.

Ganthanavasena ganthā. Vaṭṭasmiṃ nāmakāyañceva rūpakāyañca ganthati bandhati palibundhatīti kāyagantho.Idaṃsaccābhinivesoti idameva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ pavatto diṭṭhābhiniveso.

Upādānānīti ādānaggahaṇāni. Kāmoti rāgo, soyeva gahaṇaṭṭhena upādānanti kāmupādānaṃ. Diṭṭhīti micchādiṭṭhi, sāpi gahaṇaṭṭhena upādānanti diṭṭhupādānaṃ. Iminā suddhīti evaṃ sīlavatānaṃ gahaṇaṃ sīlabbatupādānaṃ. Attāti etena vadati ceva upādiyati cāti attavādupādānaṃ.

Yoniyoti koṭṭhāsā. Aṇḍe jātāti aṇḍajā. Jalābumhi jātāti jalābujā. Saṃsede jātāti saṃsedajā. Sayanasmiṃ pūtimacchādīsu ca nibbattānametaṃ adhivacanaṃ. Vegena āgantvā upapatitā viyāti opapātikā. Tattha devamanussesu saṃsedajaopapātikānaṃ ayaṃ viseso. Saṃsedajā mandā daharā hutvā nibbattanti. Opapātikā soḷasavassuddesikā hutvā. Manussesu hi bhummadevesu ca imā catassopi yoniyo labbhanti. Tathā tiracchānesu supaṇṇanāgādīsu. Vuttañhetaṃ – ‘‘tattha, bhikkhave, aṇḍajā supaṇṇā aṇḍajeva nāge haranti, na jalābuje na saṃsedaje na opapātike’’ti (saṃ. ni. 3.393). Cātumahārājikato paṭṭhāya uparidevā opapātikāyeva . Tathā nerayikā. Petesu catassopi labbhanti. Gabbhāvakkantiyo sampasādanīye kathitā eva.

Attabhāvapaṭilābhesu paṭhamo khiḍḍāpadosikavasena veditabbo. Dutiyo orabbhikādīhi ghātiyamānaurabbhādivasena. Tatiyo manopadosikāvasena. Catuttho cātumahārājike upādāya uparisesadevatāvasena. Te hi devā neva attasañcetanāya maranti, na parasañcetanāya.

Dakkhiṇāvisuddhādicatukkavaṇṇanā



以下是巴利文的完整直译：
312. 问题的阐述是通过伟大的教义详细说明的。
黑色是指黑暗的十种不善业的行为。黑色的果是指因堕落而产生的黑色果。白色是指白色的善业的行为。白色的果是指因升天而产生的白色果。黑白混合是指混合的行为。黑白混合的果是指快乐与痛苦的果。在做了不善的行为后，因善的行为而在畜生道、神通道等中生起快乐的感受。因善的行为而生于王族中，因不善的行为而生起痛苦的感受。非黑非白的意思是指消灭业的四道智慧。若它是黑的，就会给予黑色的果；若它是白的，就会给予白色的果。然而，因不给予两种果的缘故，非黑非白的果是非黑非白的，这是此处的意思。
应证实的意思是通过直接的证实和获得而应被证实。眼睛是指天眼。身体是指生起的身体。智慧是指阿罗汉果的智慧。
涌流是指在轮回中，众生被涌流所淹没。这里的五欲是指欲望的涌流。色与无色的存在中，欲望的涌流。正如禅定的涌流，伴随永恒见解的欲望。二十六种见解是见解的涌流。
在轮回中是指结合。它们应被理解为涌流。
不结合是指不结合的涌流。在这里，不净的禅定是欲望的分离。通过这个基础，获得的无漏道是完全的欲望分离。阿罗汉道是生的欲望分离。入流道是见的欲望分离。阿罗汉道是无明的欲望分离。
通过聚集的方式是指聚集。在轮回中，名身与色身被聚集、束缚、围绕，这称为身体的束缚。此处的真实执着是指此为真实，虚妄的见解如是流转的见解执着。
关于执取是指执取的把握。欲望是指贪欲，因而作为执取的欲望执取。见解是指错误见解，这也是作为执取的见解执取。以此为清净是指对具戒者的把握，作为戒法的执取。自我则是指此处的自我执取。
生处是指生的来源。卵中出生是指卵生。水中出生是指水生。湿生是指湿生。此处在腐臭鱼等中所生的都是这个名称。快速到来而生起的如同生起。这里的神与人中的湿生者是这个特征。湿生的众生，因年幼而出生。生起的众生，因十六年的成就而出生。在人中和地上神中，这四种生处都是可以获得的。同样在畜生中，如神鸟、龙等。正如所说：“在那里，比丘，卵生的神鸟在卵中如同龙一样生起，不在水生、不在湿生、不在生起者中。”（《增支部》3.393）从四大天王开始，只有上天的众生是生起的。同样地，地狱众生、饿鬼中也都可以获得。胎中出生的众生已被详细说明。
在获得自我存在时，首先应理解为因玩耍而生起的。第二是因被杀而生起的。第三是因心的作用而生起的。第四是因四大天王的存在而生起的。那些天神既不因自我意识而死，也不因他人意识而死。
关于南方的清净的四种解释。

313.Dakkhiṇāvisuddhiyoti dānasaṅkhātā dakkhiṇā visujjhanti mahapphalā honti etāhīti dakkhiṇāvisuddhiyo.

Dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakatoti yattha dāyako sīlavā hoti, dhammenuppannaṃ deyyadhammaṃ deti, paṭiggāhako dussīlo. Ayaṃ dakkhiṇā vessantaramahārājassa dakkhiṇāsadisā. Paṭiggāhakatovisujjhati, no dāyakatoti yattha paṭiggāhako sīlavā hoti, dāyako dussīlo, adhammenuppannaṃ deti, ayaṃ dakkhiṇā coraghātakassa dakkhiṇāsadisā. Neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakatoti yattha ubhopi dussīlā deyyadhammopi adhammena nibbatto. Vipariyāyena catutthā veditabbā.

Saṅgahavatthūnīti saṅgahakāraṇāni. Tāni heṭṭhā vibhattāneva.

Anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā.

Ariyavohārāti ariyānaṃ sappurisānaṃ vohārā.

Diṭṭhavāditāti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo.

Attantapādicatukkavaṇṇanā

314.Attantapādīsu paṭhamo acelako. Dutiyo orabbhikādīsu aññataro. Tatiyo yaññayājako. Catuttho sāsane sammāpaṭipanno.

Attahitāya paṭipannādīsu paṭhamo yo sayaṃ sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu na samādapeti āyasmā vakkalitthero viya. Dutiyo yo attanā na sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu samādapeti āyasmā upanando viya. Tatiyo yo nevattanā sīlādisampanno, paraṃ sīlādīsu na samādapeti devadatto viya. Catuttho yo attanā ca sīlādisampanno parañca sīlādīsu samādapeti āyasmā mahākassapo viya.

Tamādīsu tamoti andhakārabhūto. Tamaparāyaṇoti tamameva paraṃ ayanaṃ gati assāti tamaparāyaṇo. Evaṃ sabbapadesu attho veditabbo. Ettha ca paṭhamo nīce caṇḍālādikule dujjīvite hīnattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni paripūreti. Dutiyo tathāvidho hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti. Tatiyo uḷāre khattiyakule bahuannapāne sampannattabhāve nibbattitvā tīṇi duccaritāni paripūreti. Catuttho tādisova hutvā tīṇi sucaritāni paripūreti.

Samaṇamacaloti samaṇaacalo. Ma-kāro padasandhimattaṃ. So sotāpanno veditabbo. Sotāpanno hi catūhi vātehi indakhīlo viya parappavādehi akampiyo. Acalasaddhāya samannāgatoti samaṇamacalo. Vuttampi cetaṃ – ‘‘katamo ca puggalo samaṇamacalo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā’’ti (pu. pa. 190) vitthāro. Rāgadosānaṃ pana tanubhūtattā sakadāgāmī samaṇapadumo nāma. Tenāha – ‘‘katamo pana puggalo samaṇapadumo? Idhekacco puggalo sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ vuccati puggalo samaṇapadumo’’ti (pu. pa. 190). Rāgadosānaṃ abhāvā khippameva pupphissatīti anāgāmī samaṇapuṇḍarīko nāma. Tenāha – ‘‘katamo ca puggalo samaṇapuṇḍarīko? Idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ…pe… ayaṃ vuccati puggalo samaṇapuṇḍarīko’’ti (pu. pa. 190). Arahā pana sabbesampi ganthakārakilesānaṃ abhāvā samaṇesu samaṇasukhumālo nāma. Tenāha – ‘‘katamo ca puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo? Idhekacco āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo’’ti.

‘‘Ime kho , āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti samapaññāsāya catukkānaṃ vasena dvepañhasatāni kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Catukkavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcakavaṇṇanā



313. 南方的清净是指施舍的性质，南方的施舍是清净的，果实丰硕。施舍者清净，而非接受者清净，若施舍者具戒，依教法施与，接受者不善。此南方如同大王的南方。接受者清净，而非施舍者清净，若接受者具戒，施舍者不善，依不法施与，此南方如同贼杀者的南方。若双方皆不善，或施舍的法不善，亦不清净。反之，第四种应被理解。
聚合的原因是指聚合的缘故。它们在下文中已有阐述。
不善的行为是指不善者的卑劣行为。
善的行为是指善者的良好行为。
“我见过”是指“我见过”这样的说法。在这里应理解为依不同的起因而有不同的意思。
314. 关于最终的状态，首先是无衣者。第二是贫贱者。第三是祭司。第四是正法的修行者。
关于自利的修行者，首先是自己具备戒等的，且不使他人具戒，如尊者瓦卡利。第二是自己不具戒等的，而使他人具戒，如尊者优波难陀。第三是既不具戒等的，又不使他人具戒，如德瓦达托。第四是自己具戒等的，同时也使他人具戒，如尊者摩诃喀萨帕。
在这些中，“黑暗”是指被黑暗所笼罩。依靠黑暗是指依赖黑暗而去的。如此在所有方面应理解其意思。在这里，首先是低贱的种姓，如贱民等，因其低贱而生起三种恶行。第二是同样的情形，生起三种善行。第三是高贵的种姓，如王族等，因其富饶而生起三种恶行。第四是同样的情形，生起三种善行。
修行者是稳定的。这里的“ma”是指词的连接。此处应理解为入流者。入流者如同四风的无动摇者，面对外界的言论而不动摇。以坚定的信念而稳定。此处所说：“什么是稳定的修行者？这里有一位修行者因三种束缚的消除而稳定。”（《法句经》190）进一步阐述。因贪与恼的微细，故而初果者被称为“稳定的莲花”。因此说：“什么是稳定的莲花？这里有一位修行者一旦来到此世，便能消除痛苦，这称为稳定的莲花。”（《法句经》190）因贪与恼的缺失，故而不久便会开花的被称为“稳定的白莲花”。因此说：“什么是稳定的白莲花？这里有一位修行者在五种下界中……如是而已，这称为稳定的白莲花。”（《法句经》190）而阿罗汉因完全无有束缚的烦恼而被称为“修行者中的微细者”。因此说：“什么是修行者中的微细者？这里有一位修行者因烦恼的消除……如是而已，这称为修行者中的微细者。”
“这些啊，朋友们”以此说法应理解。如此以三十的数量，讲述两百个问题，长老展现了和谐的意思。
四种解释已完成。
五种解释。

315. Iti catukkavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni pañcakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha pañcasu khandhesu rūpakkhandho lokiyo. Sesā lokiyalokuttarā. Upādānakkhandhā lokiyāva. Vitthārato pana khandhakathā visuddhimagge vuttā. Kāmaguṇā heṭṭhā vitthāritāva.

Sukatadukkaṭādīhi gantabbāti gatiyo. Nirayoti nirassādo. Sahokāsena khandhā kathitā. Tato paresu tīsu nibbattā khandhāva vuttā. Catutthe okāsopi.

Āvāse macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu āgantukaṃ disvā ‘‘ettha cetiyassa vā saṅghassa vā parikkhāro ṭhapito’’tiādīni vatvā saṅghikampi āvāsaṃ nivāreti. So kālaṅkatvā peto vā ajagaro vā hutvā nibbattati. Kule macchariyaṃ kulamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu tehi kāraṇehi attano upaṭṭhākakule aññesaṃ pavesanampi nivāreti. Lābhe macchariyaṃ lābhamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu saṅghikampi lābhaṃ maccharāyanto yathā aññe na labhanti, evaṃ karoti. Vaṇṇe macchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ. Vaṇṇoti cettha sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi veditabbo. Pariyattidhamme macchariyaṃ dhammamacchariyaṃ. Tena samannāgato bhikkhu ‘‘imaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā eso maṃ abhibhavissatī’’ti aññassa na deti. Yo pana dhammānuggahena vā puggalānuggahena vā na deti, na taṃ macchariyaṃ.

Cittaṃ nivārenti pariyonandhantīti nīvaraṇāni. Kāmacchando nīvaraṇapatto arahattamaggavajjho. Kāmarāgānusayo kāmarāgasaṃyojanapatto anāgāmimaggavajjho. Thinaṃ cittagelaññaṃ . Middhaṃ khandhattayagelaññaṃ. Ubhayampi arahattamaggavajjhaṃ. Tathā uddhaccaṃ. Kukkuccaṃ anāgāmimaggavajjhaṃ. Vicikicchā paṭhamamaggavajjhā.

Saṃyojanānīti bandhanāni. Tehi pana baddhesu puggalesu rūpārūpabhave nibbattā sotāpannasakadāgāmino antobaddhā bahisayitā nāma. Tesañhi kāmabhave bandhanaṃ. Kāmabhave anāgāmino bahibaddhā antosayitā nāma. Tesañhi rūpārūpabhave bandhanaṃ. Kāmabhave sotāpannasakadāgāmino antobaddhā antosayitā nāma. Rūpārūpabhave anāgāmino bahibaddhā bahisayitā nāma. Khīṇāsavo sabbattha abandhano.

Sikkhitabbaṃ padaṃ sikkhāpadaṃ, sikkhākoṭṭhāsoti attho. Sikkhāya vā padaṃ sikkhāpadaṃ, adhicittaadhipaññāsikkhāya adhigamupāyoti attho. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato pana sikkhāpadakathā vibhaṅgappakaraṇe sikkhāpadavibhaṅge āgatā eva.

Abhabbaṭṭhānādipañcakavaṇṇanā



315. 如此通过四种解释展示了和谐的意思，现在再通过五种解释开始新的讲解。在这里，五蕴中，色蕴是世俗的。其余的则是世俗与出世俗的。执取蕴是世俗的。关于五蕴的详细讨论已在清净道中阐述。欲的特性在下文中已有详细说明。
善与恶等应去处是指去处。地狱是指无乐之地。与同类的蕴已被提及。然后在其他三处生起的蕴也已被提及。第四处的去处也是如此。
在住所中，吝啬是指住所中的吝啬。因此，具此特征的比丘见到外来者时，会说“这里是圣地或僧团的供养”之类的话，便会阻止外来的住所。此人若死去，便会转生为鬼或蛇。家庭中的吝啬是指家庭中的吝啬。因此，具此特征的比丘因这些原因，会阻止他人进入自己的监护家庭。获得的吝啬是指获得的吝啬。因此，具此特征的比丘会对僧团的供养表现出吝啬，使他人无法获得。外貌的吝啬是指外貌的吝啬。在此，外貌可指身体的外貌或品质的外貌。教法的吝啬是指教法中的吝啬。因此，具此特征的比丘会说“我已掌握此法，若他人掌握，则会压迫我”，因此不愿给予他人。若是以教法的支持或对个人的支持而不给予，则不算吝啬。
心的障碍是指障碍。欲望的渴望是障碍的表现，因而在阿罗汉道上有阻碍。欲望的习气是欲望的束缚，因而在初果道上有阻碍。懒惰是心的沉重。昏沉是三蕴的沉重。两者皆在阿罗汉道上有阻碍。如此，烦躁也是如此。懊悔是在初果道上有阻碍的。疑惑是在初果道上有阻碍的。
束缚是指束缚。通过这些束缚而生的众生在色与无色的存在中，生起的入流者与初果者是内在束缚的，外在解脱的。对他们而言，欲望的束缚是存在的。对欲望的束缚，初果者与初果者是内在束缚的，外在解脱的。对色与无色的束缚是存在的。对欲望的束缚，入流者与初果者是内在束缚的，外在解脱的。对色与无色的束缚是存在的。已灭尽者在任何地方皆无束缚。
应学习的法是学习的法，学习的内容是指学习的内容。通过学习的法是学习的法，依于心与智慧的学习而达成的方法。此处是概括。关于学习的法的详细讨论已在分解的部分中阐述。
无能为力的状态等五种解释已完成。

316. ‘‘Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇa’’ntiādi desanāsīsameva, sotāpannādayopi pana abhabbā. Puthujjanakhīṇāsavānaṃ nindāpasaṃsatthampi evaṃ vuttaṃ. Puthujjano nāma gārayho, mātughātādīnipi karoti . Khīṇāsavo pana pāsaṃso, kunthakipillikaghātādīnipi na karotīti.

Byasanesu viyassatīti byasanaṃ, hitasukhaṃ khipati viddhaṃsetīti attho. Ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, corarogabhayādīhi ñātivināsoti attho. Bhogānaṃ byasanaṃ bhogabyasanaṃ, rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Rogo eva byasanaṃ rogabyasanaṃ. Rogo hi ārogyaṃ byasati vināsetīti byasanaṃ, sīlassa byasanaṃ sīlabyasanaṃ. Dussīlyassetaṃ nāmaṃ. Sammādiṭṭhiṃ vināsayamānā uppannā diṭṭhi eva byasanaṃ diṭṭhibyasanaṃ. Ettha ca ñātibyasanādīni tīṇi neva akusalāni na tilakkhaṇāhatāni. Sīladiṭṭhibyasanadvayaṃ akusalaṃ tilakkhaṇāhataṃ. Teneva ‘‘nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā’’tiādimāha.

Ñātisampadāti ñātīnaṃ sampadā pāripūrī bahubhāvo. Bhogasampadāyapi eseva nayo. Ārogyassa sampadā ārogyasampadā. Pāripūrī dīgharattaṃ arogatā. Sīladiṭṭhisampadāsupi eseva nayo . Idhāpi ñātisampadādayo no kusalā, na tilakkhaṇāhatā. Sīladiṭṭhisampadā kusalā, tilakkhaṇāhatā. Teneva ‘‘nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā’’tiādimāha.

Sīlavipattisīlasampattikathā mahāparinibbāne vitthāritāva.

Codakenāti vatthusaṃsandassanā, āpattisaṃsandassanā, saṃvāsappaṭikkhepo, sāmīcippaṭikkhepoti catūhi codanāvatthūhi codayamānena. Kālena vakkhāmi no akālenāti ettha cuditakassa kālo kathito, na codakassa. Paraṃ codentena hi parisamajjhe vā uposathapavāraṇagge vā āsanasālābhojanasālādīsu vā na codetabbaṃ. Divāṭṭhāne nisinnakāle ‘‘karotāyasmā okāsaṃ, ahaṃ āyasmantaṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kāretvā codetabbaṃ. Puggalaṃ pana upaparikkhitvā yo lolapuggalo abhūtaṃ vatvā bhikkhūnaṃ ayasaṃ āropeti, so okāsakammaṃ vināpi codetabbo. Bhūtenāti tacchena sabhāvena. Saṇhenāti maṭṭhena mudukena. Atthasañhitenāti atthakāmatāya hitakāmatāya upetena.

Padhāniyaṅgapañcakavaṇṇanā



316. “无能为力的，朋友，已灭尽的比丘若聚集生存”是如此讲解，入流者等也同样无能为力。对于普通人已灭尽者的贬责与称赞也是如此。普通人名为可贬责者，甚至会进行杀母等恶行。而已灭尽者则不再进行如杀虫等行为。
在灾难中，灾难是指危害，导致幸福的消失。亲属的灾难是指亲属的灾难，因贼、疾病等导致亲属的毁灭。财物的灾难是指财物的灾难，因国王的贼等导致财物的损失。疾病即是灾难，疾病确实会导致健康的毁灭，故称为灾难，戒的灾难是指戒的灾难。这是对不善者的称谓。正见的毁灭所生的见解即是灾难，见解的灾难。这里的亲属灾难等三者既不是不善的，也不是有特征的。戒与见的灾难二者是指不善且有特征的。正因如此，“无能为力的，朋友，众生因亲属的灾难而……”如此说。
亲属的富裕是指亲属的富裕，繁荣与富有。财物的富裕也是如此。健康的富裕是指健康的富裕。繁荣是长久的健康。戒与见的富裕也是如此。在这里，亲属的富裕等并非善的，也不是有特征的。戒与见的富裕是善的，有特征的。正因如此，“无能为力的，朋友，众生因亲属的富裕而……”如此说。
戒的堕落与戒的富裕的讨论在《大般涅槃经》中已有详细阐述。
“因劝导”是指与物品相关的、与过失相关的、与共同生活的排斥、与适当的排斥等四种劝导的对象。这里提到“我将在适当的时候说，而不是不适当的时候”，是指劝导者的时间，而非被劝导者的时间。因他人的劝导，在聚会中或在斋戒、供养、坐席、饮食等场合不应被劝导。在白天坐着时，“要由尊者来开口，我希望尊者发言”，如此应创造机会进行劝导。而对于被观察的个体，若是贪婪者，见到不应行的事而对比丘施加压力，则应在没有机会的情况下进行劝导。因而，劝导者应具备相应的资格。以此为基础，因其本质的特性。以此为基础，因其目的的利益。
五种修行的要素的讨论已完成。

317.Padhāniyaṅgānīti padhānaṃ vuccati padahanaṃ, padhānamassa atthīti padhāniyo, padhāniyassa bhikkhuno aṅgāni padhāniyaṅgāni. Saddhoti saddhāya samannāgato. Saddhā panesā āgamanasaddhā, adhigamanasaddhā, okappanasaddhā, pasādasaddhāti catubbidhā. Tattha sabbaññubodhisattānaṃ saddhā abhinīhārato āgatattā āgamanasaddhā nāma. Ariyasāvakānaṃ paṭivedhena adhigatattā adhigamanasaddhā nāma. Buddho dhammo saṅghoti vutte acalabhāvena okappanaṃ okappanasaddhā nāma. Pasāduppatti pasādasaddhā nāma. Idha okappanasaddhā adhippetā. Bodhinti catutthamaggañāṇaṃ. Taṃ suppaṭividdhaṃ tathāgatenāti saddahati. Desanāsīsameva cetaṃ, iminā pana aṅgena tīsupi ratanesu saddhā adhippetā. Yassa hi buddhādīsu pasādo balavā, tassa padhānavīriyaṃ ijjhati. Appābādhoti arogo. Appātaṅkoti niddukkho. Samavepākiniyāti samavipācanīyā. Gahaṇiyāti kammajatejodhātuyā. Nātisītāya nāccuṇhāyāti atisītagahaṇiko sītabhīrū hoti, accuṇhagahaṇiko uṇhabhīrū hoti, tesaṃ padhānaṃ na ijjhati. Majjhimagahaṇikassa ijjhati. Tenāha – ‘‘majjhimāya padhānakkhamāyā’’ti. Yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattāti yathābhūtaṃ attano aguṇaṃ pakāsetā. Udayatthagāminiyāti udayañca atthaṅgamañca gantuṃ paricchindituṃ samatthāya, etena paññāsalakkhaṇapariggāhakaṃ udayabbayañāṇaṃ vuttaṃ . Ariyāyāti parisuddhāya. Nibbedhikāyāti anibbiddhapubbe lobhakkhandhādayo nibbijjhituṃ samatthāya. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti tadaṅgavasena kilesānaṃ pahīnattā yaṃ yaṃ dukkhaṃ khīyati, tassa tassa dukkhassa khayagāminiyā. Iti sabbehi imehi padehi vipassanāpaññāva kathitā. Duppaññassa hi padhānaṃ na ijjhati.

Suddhāvāsādipañcakavaṇṇanā

318.Suddhāvāsāti suddhā idha āvasiṃsu āvasanti āvasissanti vāti suddhāvāsā. Suddhāti kilesamalarahitā anāgāmikhīṇāsavā. Avihātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāpadāne vuttameva.

Anāgāmīsu āyuno majjhaṃ anatikkamitvā antarāva kilesaparinibbānaṃ arahattaṃ patto antarāparinibbāyī nāma. Majjhaṃ upahacca atikkamitvā patto upahaccaparinibbāyī nāma. Asaṅkhārena appayogena akilamanto sukhena patto asaṅkhāraparinibbāyī nāma. Sasaṅkhārena sappayogena kilamanto dukkhena patto sasaṅkhāraparinibbāyī nāma. Ime cattāro pañcasupi suddhāvāsesu labbhanti. Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmīti ettha pana catukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi avihāto paṭṭhāya cattāro devaloke sodhetvā akaniṭṭhaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo avihāto dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā catutthaṃ vā devalokaṃ gantvā parinibbāyati, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo kāmabhavato akaniṭṭhesu nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo heṭṭhā catūsu devalokesu tattha tattheva nibbattitvā parinibbāyati, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāmāti.

Cetokhilapañcakavaṇṇanā



317. 修行的要素是指修行，修行的意义是指修行的内容，修行者的要素是指修行者的要素。信是指具信。信有四种：到达的信、获得的信、安住的信、信心的信。在这里，所有的完全觉悟者的信是因其精进而来，故称为到达的信。圣弟子的信是因其证悟而来，故称为获得的信。佛、法、僧的信是因其稳固而来，故称为安住的信。信的获得是指信心的信。在此，安住的信是指信的意义。觉悟是指第四道的知识。对此，完全了解的如来是值得信赖的。这是对讲解的总结，但通过此要素，三宝中的信也应被理解。因信在佛等身上强烈，故其修行的精进也随之增强。小病是指无病。小恐惧是指无忧。相同的震动是指相同的感受。可接受是指可接受的状态。若过于寒冷或过于热，则会因过于寒冷而害怕，因过于热而害怕，故此时修行的精进不会增强。中等的可接受则会增强。正因如此，故说“中等的修行者是可修行的”。如实地显现自我，即如实地显露自身的缺点。能去生与灭者是指能去生与灭，能够分辨生与灭，故此处提到的智慧是指能辨别生与灭的智慧。圣者是指纯净的。能去除者是指能够去除贪欲等烦恼。正见的去除者是指由此去除的烦恼，因而痛苦的减少。由此可见，所有这些方面的智慧已被讨论。对于无智者而言，修行的精进不会增强。
318. 纯净的居住是指在此居住的纯净，住着、将要住着的，故称为纯净的居住。纯净者是指无烦恼的，已达到无漏的。关于无漏者的内容，已在《大般涅槃经》中阐述。
在无漏者的生命中，不超越中间的，因而达到内在的烦恼的消灭，已达到阿罗汉称为内在消灭者。中间的，超越而达到的称为超越消灭者。无量的轻松与快乐达到的称为无量消灭者。有量的疲惫与痛苦达到的称为有量消灭者。这四者在五种纯净的居住中皆可获得。向上升的无漏者在此应被理解。若从无漏者开始，经过四个天界而去到无为者，称为向上升的无漏者。若从无漏者去第二、第三或第四天界而去到无为者，称为非向上升的无漏者。若从欲界生起而去到无为者，称为非向上升的无漏者。若在四个天界中生起而去到那里，称为非向上升的无漏者。
心的障碍的讨论已完成。

319.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘‘dvattiṃsamahāpurisavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno ‘‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Ātappāyāti vīriyakaraṇatthāya. Anuyogāyāti punappunaṃ yogāya. Sātaccāyāti satatakiriyāya. Padhānāyāti padahanatthāya. Ayaṃ paṭhamo cetokhiloti ayaṃ satthari vicikicchāsaṅkhāto paṭhamo cittassa thaddhabhāvo. Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno ‘‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī’’ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno ‘‘vipassanānissando maggo nāma, magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Saṅghe kaṅkhatīti ‘‘ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipanno cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno ‘‘adhisīlasikkhā nāma, adhicittaadhipaññāsikkhā nāmāti vadanti , sā atthi nu kho natthī’’ti kaṅkhati. Ayaṃ pañcamoti ayaṃ sabrahmacārīsu kopasaṅkhāto pañcamo cittassa thaddhabhāvo kacavarabhāvo khāṇukabhāvo.

Cetasovinibandhādipañcakavaṇṇanā

320.Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhārūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati, tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato ‘‘udarāvadehaka’’nti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannaṃ sukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttappayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Brahmacariyenāti methunaviratibrahmacariyena. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro.

Indriyesu paṭhamapañcake lokiyāneva kathitāni. Dutiyapañcake paṭhamadutiyacatutthāni lokiyāni, tatiyapañcamāni lokiyalokuttarāni. Tatiyapañcake samathavipassanāmaggavasena lokiyalokuttarāni.

Nissaraṇiyapañcakavaṇṇanā



319. 心的障碍是指心的坚固状态。对老师产生怀疑是指对老师的身体或品质产生怀疑。怀疑身体时，会想：“是否存在被三十二种大人相所装饰的身体？”怀疑品质时，会想：“是否存在能够了解过去、未来及当前的所有知识的全知智慧？”努力是为了进行精进。不断修习是为了反复修习。持续性是为了不断的行为。修行是为了进行修行。这是第一种心的障碍，称为对老师的怀疑，第一种心的坚固状态。法是指教法与证法。怀疑教法时，会想：“他们说《三藏》是佛的教导，有八万四千法门，是否存在？”怀疑证法时，会想：“他们说，内观是道路，道路是果，所有行法的放弃是涅槃，是否存在？”对僧团产生怀疑是指：“是否存在依四种正行、四种果位、八种众生所组成的僧团？”对戒律产生怀疑时，会想：“是否存在名为戒的修行、名为心的修行、名为智慧的修行？”这是第五种心的障碍，称为对同修的怀疑，心的坚固状态。
320. 心的束缚是指将心束缚住，仿佛被遮蔽。欲望是指对物质的欲望与对烦恼的欲望。身体是指自身的身体。色是指外在的色。所欲之物是指所渴望的，正如所渴望的那样。腹满是指腹部充满。因其不被压迫，故称为“腹满”。良好的快乐是指坐垫上的快乐。视之快乐是指在卧躺时，右侧与左侧所感受到的快乐，正如所经历的快乐。昏沉的快乐是指沉睡的快乐。依附是指有依附的状态。愿望是指怀有愿望。以梵行而行是指以禁欲的梵行而行。可能成为神是指可能成为大天神。某种神是指在小天神中可能成为的某种神。
在感官中，第一组五种是世俗的。第二组五种是第一、第二、第四种是世俗的，第三、第五种是世俗与出世俗的。第三组五种是以安静与内观的道路为基础的，世俗与出世俗的。
解脱的五种讨论已完成。

321.Nissaraṇiyāti nissaṭā visaññuttā. Dhātuyoti attasuññasabhāvā. Kāme manasikarototi kāme manasikarontassa, asubhajjhānato vuṭṭhāya agadaṃ gahetvā visaṃ vīmaṃsanto viya vīmaṃsanatthaṃ kāmābhimukhaṃ cittaṃ pesentassāti attho. Na pakkhandatīti na pavisati. Na pasīdatīti pasādaṃ nāpajjati. Nasantiṭṭhatīti na patiṭṭhati. Na vimuccatīti nādhimuccati. Yathā pana kukkuṭapattaṃ vā nhārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati; evaṃ patilīyati na pasāriyati. Nekkhammaṃ kho panāti idha nekkhammaṃ nāma dasasu asubhesu paṭhamajjhānaṃ, tadassa manasikaroto cittaṃ pakkhandati. Tassa taṃ cittanti tassa taṃ asubhajjhānacittaṃ. Sugatanti gocare gatattā suṭṭhu gataṃ. Subhāvitanti ahānabhāgiyattā suṭṭhu bhāvitaṃ. Suvuṭṭhitanti kāmato suṭṭhu vuṭṭhitaṃ. Suvimuttanti kāmehi suṭṭhu vimuttaṃ. Kāmapaccayā āsavā nāma kāmahetukā cattāro āsavā. Vighātāti dukkhā. Pariḷāhāti kāmarāgapariḷāhā. Na so taṃ vedanaṃ vedetīti so taṃ kāmavedanaṃ vighātapariḷāhavedanañca na vedayati. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇanti idaṃ asubhajjhānaṃ kāmehi nissaṭattā kāmānaṃ nissaraṇanti akkhātaṃ. Yo pana taṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tatiyaṃ maggaṃ patvā anāgāmiphalena nibbānaṃ disvā puna kāmā nāma natthīti jānāti, tassa cittaṃ accantanissaraṇameva. Sesapadesupi eseva nayo.

Ayaṃ pana viseso, dutiyavāre mettājhānāni byāpādassa nissaraṇaṃ nāma. Tatiyavāre karuṇājhānāni vihiṃsāya nissaraṇaṃ nāma. Catutthavāre arūpajjhānāni rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Accantanissaraṇe cettha arahattaphalaṃ yojetabbaṃ.

Pañcamavāre sakkāyaṃ manasikarototi suddhasaṅkhāre pariggaṇhitvā arahattaṃ pattassa sukkhavipassakassa phalasamāpattito vuṭṭhāya vīmaṃsanatthaṃ pañcupādānakkhandhābhimukhaṃ cittaṃ pesentassa. Idamakkhātaṃ sakkāyanissaraṇanti idaṃ arahattamaggena ca phalena ca nibbānaṃ disvā ṭhitassa bhikkhuno puna sakkāyo natthīti uppannaṃ arahattaphalasamāpatticittaṃ sakkāyassa nissaraṇanti akkhātaṃ.

Vimuttāyatanapañcakavaṇṇanā



321. 解脱是指被解脱、无所依赖。元素是指自我空无的本质。对欲望的关注是指对欲望的关注，因离开不净的禅定而取持药物，像在思考、反思想要的事物，故意将心思送向欲望。不会飞跃是指不进入。不会安住是指无法获得安住。不会停留是指无法安住。不会解脱是指无法放下。正如被放在火中的鸡蛋或被放在火焰中的水，不会扩展；同样地，心不会扩展。然则，出离是指在此处的出离，名为十种不净中的第一禅，因其关注而心会飞跃。那是那种心，即那种不净的禅定心。善去是指已到达了目的地。善发是指因其拥有而善加修习。善出是指从欲望中善加释放。因欲而产生的流是指因欲而生的四种流。破坏是指痛苦。束缚是指对欲望的束缚。那个人不会感受那种痛苦，即不会感受欲望的痛苦与破坏的痛苦。这是对欲望解脱的描述，这是因不净的禅定而被解脱的欲望的解脱。若能以此禅定为基础，明了因缘，达到第三道，见到无余涅槃，便知再无欲望。此心便是完全解脱。其他部分同样如此。
这就是特别之处，第二次提到慈心禅的解脱。第三次提到悲心禅的解脱。第四次提到无色禅的解脱。完全解脱则应与阿罗汉果相结合。
第五次提到对我执的关注是指在清净的法中，获得阿罗汉果的修行者，因从干净的内观中觉醒，故将心送向五种取法。此为对我执解脱的描述，是指通过阿罗汉道与果，见到涅槃的比丘，心中再无我执，故称为我执的解脱。
解脱的领域的讨论已完成。

322.Vimuttāyatanānīti vimuccanakāraṇāni. Atthapaṭisaṃvedinoti pāḷiatthaṃ jānantassa. Dhammapaṭisaṃvedinoti pāḷiṃ jānantassa. Pāmojjanti taruṇapīti. Pītīti tuṭṭhākārabhūtā balavapīti. Kāyoti nāmakāyo paṭipassambhati. Sukhaṃ vedayatīti sukhaṃ paṭilabhati. Cittaṃ samādhiyatīti arahattaphalasamādhinā samādhiyati. Ayañhi taṃ dhammaṃ suṇanto āgatāgataṭṭhāne jhānavipassanāmaggaphalāni jānāti, tassa evaṃ jānato pīti uppajjati. So tassā pītiyā antarā osakkituṃ na dento upacārakammaṭṭhāniko hutvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘cittaṃ samādhiyatī’’ti. Sesesupi eseva nayo . Ayaṃ pana viseso, samādhinimittanti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu aññataro samādhiyeva samādhinimittaṃ. Suggahitaṃ hotītiādīsu ācariyasantike kammaṭṭhānaṃ uggaṇhantena suṭṭhu gahitaṃ hoti. Suṭṭhu manasikatanti suṭṭhu upadhāritaṃ. Suppaṭividdhaṃ paññāyāti paññāya suṭṭhu paccakkhaṃ kataṃ. Tasmiṃ dhammeti tasmiṃ kammaṭṭhānapāḷidhamme.

Vimuttiparipācanīyāti vimutti vuccati arahattaṃ, taṃ paripācentīti vimuttiparipācanīyā. Aniccasaññāti aniccānupassanāñāṇe uppannasaññā. Anicce dukkhasaññāti dukkhānupassanāñāṇe uppannasaññā. Dukkhe anattasaññāti anattānupassanāñāṇe uppannasaññā. Pahānasaññāti pahānānupassanāñāṇe uppannasaññā. Virāgasaññāti virāgānupassanāñāṇe uppannasaññā.

‘‘Ime kho āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti chabbīsatiyā pañcakānaṃ vasena tiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Pañcakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Chakkavaṇṇanā



322. 解脱的领域是指解脱的原因。对法的体验是指了解巴利文的内容。对法的体验是指了解巴利文的内容。欢喜是指愉悦的心境。愉悦是指以满足的状态为基础的强烈欢喜。身体是指名义上的身体所平息。快乐的体验是指获得快乐。心的专注是指以阿罗汉果的专注而专注。因其听闻法而知晓来去的境界，禅定与内观的道路与果，故因如此的了解而生起欢喜。因不让欢喜的内在流失，而成为专注的修行者，增进内观，最终达到阿罗汉果。对此，故说：“心的专注。”其他部分同样如此。这就是特别之处，专注的对象是指在三十种对象中，某种专注的对象。被很好地掌握是指在师长面前修习的法被很好地掌握。很好地关注是指被很好地维持。透彻了解是指以智慧被很好地显现。此法是指此处的修习与巴利文的内容。
解脱的保持是指解脱被称为阿罗汉果，故称为解脱的保持。无常的观念是指因无常观而生起的观念。无常中苦的观念是指因苦观而生起的观念。苦中无我的观念是指因无我观而生起的观念。放弃的观念是指因放弃观而生起的观念。厌离的观念是指因厌离观而生起的观念。
“这些，朋友”是指应以此方式理解。如此，因六十的五种，讲述三十七种法的总和，显示出长老的和谐。
五种的讨论已完成。
六种的讨论。

323. Iti pañcakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni chakkavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha ajjhattikānīti ajjhattajjhattikāni. Bāhirānīti tato ajjhattajjhattato bahibhūtāni. Vitthārato pana āyatanakathā visuddhimagge kathitāva. Viññāṇakāyāti viññāṇasamūhā. Cakkhuviññāṇanti cakkhupasādanissitaṃ kusalākusalavipākaviññāṇaṃ. Esa nayo sabbattha. Cakkhusamphassoti cakkhunissito samphasso. Sotasamphassādīsupi eseva nayo. Manosamphassoti ime dasa samphasse ṭhapetvā seso sabbo manosamphasso nāma. Vedanāchakkampi eteneva nayena veditabbaṃ. Rūpasaññāti rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannā saññā. Etenupāyena sesāpi veditabbā. Cetanāchakkepi eseva nayo. Tathā taṇhāchakke.

Agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti. Satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati, nīce caṅkamante ucce caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nahāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti. Parinibbute pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti, ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammassavane saṃghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, sakkaccaṃ na gaṇhāti, na vāceti, ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, nisīdati, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti, ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhampi paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma. Cha gāravā vuttappaṭipakkhavasena veditabbā.

Somanassūpavicārāti somanassasampayuttā vicārā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassakāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti vitakkena vitakketvā vicārena paricchindati. Esa nayo sabbattha. Domanassūpavicārāpi evameva veditabbā. Tathā upekkhūpavicārā. Sāraṇīyadhammā heṭṭhā vitthāritā. Diṭṭhisāmaññagatoti iminā pana padena kosambakasutte paṭhamamaggo kathito. Idha cattāropi maggā.

Vivādamūlachakkavaṇṇanā



323. 如此，通过五种的方式显示和谐之法，现在开始通过六种的方式进行讲解。在这里，内在的指的是内在的内在。外在的指的是从内在的内在到外在的存在。详细地说，关于感官的讨论已在清净道中阐述。意识的身体是指意识的聚合。眼识是指依眼而生的善不善的果报意识。这种方式在所有地方都是如此。眼的接触是指由眼所引发的接触。耳的接触等同样如此。心的接触是指除了这十种接触外，其他的都是心的接触。感受的六种也是以此方式理解。形象的认知是指以形象为对象而生起的认知。以此方法，其他的也应如此理解。意志的六种也是以此方式理解。欲望的六种也是如此。
无负担是指没有负担。少欲是指少欲的状态，不是恶行。在这里，若比丘在老师讲法时，在三种时机内不前来，便是无负担的。在老师未讲法时，走动时带着行李走动，低贱的走动时高贵地走动，坐在下面时坐在上面，老师的视线范围内双肩平行，手持遮阳伞，背负行李，洗澡，或是进行高声或低声的行为。然而在涅槃时，不去礼拜圣地，若在圣地的智慧之处，老师的视线范围内所说的所有行为，皆是无负担的。若在听法时，被僧团所束缚，认真地不前来，认真地不听法，坐着时沉默不语，认真地不参与，便是法的无负担。若以长老的比丘为依靠，讲法、坐着、提问，推挤年长的比丘，站着、坐着，做一些难以看见的或难以触及的事情，双肩在僧团中平行，手持遮阳伞，便是僧团的无负担。即便在一个比丘身上，若无负担地在僧团中，便是无负担的。三种戒律若不圆满，则称为无负担的。若不违反正念，则称为无负担的。若不做两种的对抗，则称为无负担的。六种负担应以相反的方式理解。
欢喜的思维是指与欢喜相伴的思维。欢喜的状态是指成为欢喜的原因。思考是指通过思维进行思考。此种方式在所有地方都是如此。忧愁的思维也是如此。抑或是无分别的思维。重要的法在下面已详细阐述。关于见解的相似性，这里通过《Kosambaka经》中的第一道进行讲解。在这里有四种道路。
争论的根源的讨论已完成。

325.Vivādamūlānīti vivādassa mūlāni. Kodhanoti kujjhanalakkhaṇena kodhena samannāgato. Upanāhīti veraappaṭinissaggalakkhaṇena upanāhena samannāgato. Ahitāya dukkhāya devamanussānanti dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo kathaṃ devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattati. Kosambakakkhandhake viya dvīsu bhikkhūsu vivādaṃ āpannesu tasmiṃ vihāre tesaṃ antevāsikā vivadanti. Tesaṃ ovādaṃ gaṇhanto bhikkhunisaṅgho vivadati. Tato tesaṃ upaṭṭhākā vivadanti. Atha manussānaṃ ārakkhadevatā dve koṭṭhāsā honti. Tattha dhammavādīnaṃ ārakkhadevatā dhammavādiniyo honti adhammavādīnaṃ adhammavādiniyo. Tato ārakkhadevatānaṃ mittā bhummā devatā bhijjanti. Evaṃ paramparā yāva brahmalokā ṭhapetvā ariyasāvake sabbe devamanussā dve koṭṭhāsā honti. Dhammavādīhi pana adhammavādinova bahutarā honti. Tato ‘‘yaṃ bahukehi gahitaṃ, taṃ taccha’’nti dhammaṃ vissajjetvā bahutarāva adhammaṃ gaṇhanti. Te adhammaṃ purakkhatvā vadantā apāyesu nibbattanti. Evaṃ dvinnaṃ bhikkhūnaṃ vivādo devamanussānaṃ ahitāya dukkhāya hoti.

Ajjhattaṃ vāti tumhākaṃ abbhantaraparisāya. Bahiddhā vāti paresaṃ parisāya.

Makkhīti paresaṃ guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Issukīti parasakkārādīni issāyanalakkhaṇāya issāya samannāgato. Maccharīti āvāsamacchariyādīhi samannāgato. Saṭhoti kerāṭiko. Māyāvīti katapāpapaṭicchādako. Pāpicchoti asantasambhāvanicchako dussīlo. Micchādiṭṭhīti natthikavādī ahetukavādī akiriyavādī. Sandiṭṭhiparāmāsīti sayaṃ diṭṭhimeva parāmasati. Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī. Duppaṭinissaggīti na sakkā hoti gahitaṃ vissajjāpetuṃ.

Pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.

Nissaraṇiyachakkavaṇṇanā

326.Nissaraṇiyā dhātuyoti nissaṭadhātuyova. Pariyādāya tiṭṭhatīti pariyādiyitvā hāpetvā tiṭṭhati. ‘Mā hevantissa vacanīyo’ti yasmā abhūtaṃ byākaraṇaṃ byākaroti, tasmā mā evaṃ bhaṇīti vattabbo. Yadidaṃ mettācetovimuttīti yā ayaṃ mettācetovimutti, idaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa, byāpādato nissaṭāti attho. Yo pana mettāya tikacatukkajjhānato vuṭṭhito saṅkhāre sammasitvā tatiyamaggaṃ patvā ‘‘puna byāpādo natthī’’ti tatiyaphalena nibbānaṃ passati, tassa cittaṃ accantaṃ nissaraṇaṃ byāpādassa. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo.

Animittācetovimuttīti arahattaphalasamāpatti. Sā hi rāganimittādīnañceva rūpanimittādīnañca niccanimittādīnañca abhāvā ‘‘animittā’’ti vuttā. Nimittānusārīti vuttappabhedaṃ nimittaṃ anusaratīti nimittānusārī.

Asmīti asmimāno. Ayamahamasmīti pañcasu khandhesu ayaṃ nāma ahaṃ asmīti ettāvatā arahattaṃ byākataṃ hoti. Vicikicchākathaṃkathāsallanti vicikicchābhūtaṃ kathaṃkathāsallaṃ. ‘Mā hevantissa vacanīyo’ti sace te paṭhamamaggavajjhā vicikicchā uppajjati, arahattabyākaraṇaṃ micchā hoti, tasmā mā abhūtaṃ bhaṇīti vāretabbo. Asmimānasamugghātoti arahattamaggo. Arahattamaggaphalavasena hi nibbāne diṭṭhe puna asmimāno natthīti arahattamaggo asmimānasamugghātoti vutto.

Anuttariyādichakkavaṇṇanā



325. 争论的根源是指争论的根本。愤怒是指具备愤怒特征的愤怒。怨恨是指具备怨恨特征的怨恨。对众生的害处是指对两位比丘的争论如何导致天人受害。就像在《Kosambaka经》中，两位比丘之间的争论，在那个寺院里，他们的弟子们争论。因而，僧团因接受他们的教诲而争论。然后，他们的随侍也争论。接着，众生的保护神有两个部分。在那里，法的保护神是法的维护者，非法的保护神是非法的维护者。接着，保护神的朋友，即地神，便会分开。如此，直到梵天界，所有的天人都有两个部分。法的维护者比非法的维护者更多。因此，“被众多所持的，便让它去”，故而抛弃法，更多地归属非法。他们以非法为前提而说，便会堕入恶道。如此，两位比丘的争论便导致众生受害。
“内部”是指你们的内部团体。“外部”是指他人的团体。
嫉妒是指具备他人优点的嫉妒。傲慢是指具备傲慢特征的傲慢。妒忌是指因他人所作所为而产生的嫉妒。吝啬是指因居住而有的吝啬。狡诈是指狡猾的表现。欺诈是指掩盖恶行的行为。恶行是指不善的意图。错误的见解是指否定的言论、无因的言论、非行为的言论。对见解的执着是指对自己见解的执着。坚固的把握是指坚固的掌握。难以放弃是指无法让被持有的东西放下。
地的元素是指基础的元素。水的元素是指束缚的元素。火的元素是指维持的元素。风的元素是指扩展的元素。空的元素是指未接触的元素。意识的元素是指认知的元素。
解脱的领域的讨论已完成。
326. 解脱的元素是指被解脱的元素。围绕着停留是指围绕着放下而停留。“不要让他成为可说之人”，因为他在说虚假的话，因此应当说“不要如此说”。即是说慈心的心解脱，这是解脱于怨恨，因怨恨而解脱的意思。若是从慈心的初禅中出离，明了因缘，达到第三道，见到“再无怨恨”，则其心便是完全解脱于怨恨。以此方法，其他地方的意思应当如此理解。
无相的心解脱是指阿罗汉果的专注。因为它是无欲、无相、无常的特征的缺失，故称为“无相”。因应相应的特征而说的特征是指随相应的特征而说的。
“我”是指自我意识。这个“我”是指五蕴中的“我”，到此为止，阿罗汉的定义便已阐述。怀疑是指怀疑的箭。若是他们在初道上生起怀疑，则阿罗汉的定义便是错误的，因此应当阻止说“不要说虚假之言”。自我意识的消失是指阿罗汉道。因阿罗汉道的果，见到涅槃时，再无自我意识，故称为自我意识的消失。
无上之道的讨论已完成。

327.Anuttariyānīti anuttarāni jeṭṭhakāni. Dassanesu anuttariyaṃ dassanānuttariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha hatthiratanādīnaṃ dassanaṃ na dassanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena dasabalassa vā bhikkhusaṅghassa vā kasiṇāsubhanimittādīnaṃ vā aññatarassa dassanaṃ dassanānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇakathāsavanaṃ na savanānuttariyaṃ, niviṭṭhasaddhassa pana niviṭṭhapemavasena tiṇṇaṃ vā ratanānaṃ guṇakathāsavanaṃ tepiṭakabuddhavacanasavanaṃ vā savanānuttariyaṃ nāma. Maṇiratanādilābho na lābhānuttariyaṃ, sattavidhaariyadhanalābho pana lābhānuttariyaṃ nāma. Hatthisippādisikkhanaṃ na sikkhānuttariyaṃ, sikkhattayapūraṇaṃ pana sikkhānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ pāricariyā na pāricariyānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ pāricariyā pāricariyānuttariyaṃ nāma. Khattiyādīnaṃ guṇānussaraṇaṃ nānussatānuttariyaṃ, tiṇṇaṃ pana ratanānaṃ guṇānussaraṇaṃ anussatānuttariyaṃ nāma.

Anussatiyova anussatiṭṭhānāni nāma. Buddhānussatīti buddhassa guṇānussaraṇaṃ. Evaṃ anussarato hi pīti uppajjati. So taṃ pītiṃ khayato vayato paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Upacārakammaṭṭhānaṃ nāmetaṃ gihīnampi labbhati, esa nayo sabbattha. Vitthārakathā panettha visuddhimagge vuttanayeneva veditabbā.

Satatavihārachakkavaṇṇanā

328.Satatavihārāti khīṇāsavassa niccavihārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhudvārārammaṇe āpāthagate taṃ rūpaṃ cakkhuviññāṇena disvā javanakkhaṇe iṭṭhe arajjanto neva sumano hoti, aniṭṭhe adussanto na dummano. Asamapekkhane mohaṃ anuppādento upekkhako viharati majjhatto, satiyā yuttattā sato, sampajaññena yuttattā sampajāno. Sesapadesupi eseva nayo. Iti chasupi dvāresu upekkhako viharatīti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. Sampajānoti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. Satatavihārāti vacanato aṭṭhapi mahācittāni labbhanti arajjanto adussantoti vacanato dasapi cittāni labbhanti. Somanassaṃ kathaṃ labbhatīti ce āsevanato labbhati.

Abhijātichakkavaṇṇanā



327. 无上者是指无上的长者。在观察中，无上是指观察中的无上。其他方面同样如此。在这里，象牙等的观察不是无上的观察，而是以信心为基础的观察，或是十力的比丘僧团的观察，或是某种修行的美好特征的观察，才称为无上的观察。贵族等的德行的听闻不是无上的听闻，而是以信心为基础的三种宝的德行的听闻，或是经典佛语的听闻，才称为无上的听闻。宝石等的获得不是无上的获得，而是七种清白的财富的获得，才称为无上的获得。大象的训练不是无上的训练，而是训练三种的圆满，才称为无上的训练。贵族等的侍奉不是无上的侍奉，而是三种宝的侍奉，才称为无上的侍奉。贵族等的德行的回忆不是无上的回忆，而是三种宝的德行的回忆，才称为无上的回忆。
回忆是指回忆的地方。佛的回忆是指对佛的德行的回忆。如此回忆时，欢喜便会生起。因而，他将那欢喜从消逝和灭尽中建立，最终达到阿罗汉果。专注的修行并非只有家人才能获得，这种方式在所有地方都是如此。详细的讨论在清净道中应以所述的方式理解。
常住的讨论已完成。
328. 常住是指已断的烦恼的常住。用眼睛看到色相时，看到色相时，眼识在接触对象时，若在瞬间中对可爱之物产生渴望，便不会心生愉悦；对不可爱之物则不会心生不悦。无所依赖地消除愚痴，保持平等心，处于中道，因正念而适当，因正知而适当，保持正知。其他地方同样如此。如此，在六个门中保持平等心，便称为六种平等的观察。保持正知的说法，便能获得四种与智慧相应的心。常住的说法，便能获得八种伟大的心，因而保持不渝而不生烦恼的说法，便能获得十种心。若问如何获得欢喜，则是因修习而获得。
高贵的讨论已完成。

329.Abhijātiyoti jātiyo. Kaṇhābhijātiko samānoti kaṇhe nīcakule jāto hutvā. Kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatīti kāḷakaṃ dasadussīlyadhammaṃ pasavati karoti. So taṃ abhijāyitvā niraye nibbattati. Sukkaṃ dhammanti ahaṃ pubbepi puññānaṃ akatattā nīcakule nibbatto. Idāni puññaṃ karomīti puññasaṅkhātaṃ paṇḍaraṃ dhammaṃ abhijāyati. So tena sagge nibbattati. Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānanti nibbānañhi sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Sace sukkaṃ, sukkavipākaṃ dadeyya. Dvinnampi appadānato pana ‘‘akaṇhaṃ asukka’’nti vuttaṃ. Nibbānañca nāma imasmiṃ atthe arahattaṃ adhippetaṃ. Tañhi kilesanibbānante jātattā nibbānaṃ nāma. Taṃ esa abhijāyati pasavati karoti. Sukkābhijātiko samānoti sukke uccakule jāto hutvā. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Nibbedhabhāgiyachakkavaṇṇanā

Nibbedhabhāgiyāti nibbedho vuccati nibbānaṃ, taṃ bhajanti upagacchantīti nibbedhabhāgiyā. Aniccasaññādayo pañcake vuttā. Nirodhānupassanāñāṇe saññā nirodhasaññā nāma.

‘‘Ime kho, āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti dvāvīsatiyā chakkānaṃ vasena bāttiṃsasatapañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Chakkavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sattakavaṇṇanā

330. Iti chakkavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni sattakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi.

Tattha sampattipaṭilābhaṭṭhena saddhāva dhanaṃ saddhādhanaṃ. Esa nayo sabbattha. Paññādhanaṃ panettha sabbaseṭṭhaṃ. Paññāya hi ṭhatvā tīṇi sucaritāni pañcasīlāni dasasīlāni pūretvā saggūpagā honti, sāvakapāramīñāṇaṃ, paccekabodhiñāṇaṃ, sabbaññutaññāṇañca paṭivijjhanti. Imāsaṃ sampattīnaṃ paṭilābhakāraṇato paññā ‘‘dhana’’nti vuttā. Sattapi cetāni lokiyalokuttaramissakāneva kathitāni. Bojjhaṅgakathā kathitāva.

Samādhiparikkhārāti samādhiparivārā. Sammādiṭṭhādīni vuttatthāneva. Imepi satta parikkhārā lokiyalokuttarāva kathitā.

Asataṃ dhammā asantā vā dhammā lāmakā dhammāti asaddhammā. Vipariyāyena saddhammā veditabbā. Sesamettha uttānatthameva. Saddhammesu pana saddhādayo sabbepi vipassakasseva kathitā. Tesupi paññā lokiyalokuttarā. Ayaṃ viseso.

Sappurisānaṃ dhammāti sappurisadhammā. Tattha suttageyyādikaṃ dhammaṃ jānātīti dhammaññū. Tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānātīti atthaññū. ‘‘Ettakomhi sīlena samādhinā paññāyā’’ti evaṃ attānaṃ jānātīti attaññū. Paṭiggahaṇaparibhogesu mattaṃ jānātīti mattaññū. Ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa adhigamāyāti evaṃ kālaṃ jānātīti kālaññū. Ettha ca pañca vassāni uddesassa kālo. Dasa paripucchāya. Idaṃ atisambādhaṃ. Dasa vassāni pana uddesassa kālo. Vīsati paripucchāya. Tato paraṃ yoge kammaṃ kātabbaṃ. Aṭṭhavidhaṃ parisaṃ jānātīti parisaññū. Sevitabbāsevitabbaṃ puggalaṃ jānātīti puggalaññū.



329. 高贵者是指高贵的出生。黑色高贵者是指生于黑暗低贱家庭。黑暗法是指黑暗的十种恶行。因而，他因这些而生于地狱。白色法是指我因过去未作善行而生于低贱家庭。现在我将行善，于是生起被称为白色的法。因而，他因而生于天界。若是黑色，便会给与黑色的果报；若是白色，便会给与白色的果报。两者皆因微少的缘故而称为“黑色与白色”。涅槃的名字在此意指阿罗汉果。因其是烦恼的消灭，故称为涅槃。此法生起于他。白色高贵者是指生于高贵家庭。其他的应以所述的方式理解。
解脱的部分的讨论。
解脱的部分是指解脱即涅槃，因而称为解脱的部分。无常的认知等五个方面已说明。灭尽的观察的智慧是指灭尽的认知。
“这些，朋友”，等如所述的方式应当理解。如此，通过二十二个方面的六种方式讲述三十八个问题，长老显示和谐之法。
六种讨论已完成。
330. 如此，通过六种的方式显示和谐之法，现在开始通过七种的方式进行讲解。
在这里，因获得财富而生起的信心是财富，信心的财富。其他地方同样如此。智慧的财富在这里是最为卓越的。因智慧而获得三种善行、五戒、十戒而生于天界，获得声闻的智慧、独觉的智慧、全知的智慧。因这些财富的获得，智慧被称为“财富”。这七种是世间与出世间的混合。觉支的讨论已被阐述。
专注的周边是指专注的围绕。正见等已在所述的地方说明。这七种周边是世间与出世间的讨论。
不善的法是不善的法，或是低劣的法，即是非善法。善法应被理解为相反的。其他的在此处是已阐述的意义。关于善法，信心等皆是对有见者的讨论。对此，智慧是世间与出世间的。
善人的法是指善人的法。在那里，知法者是指知晓教法的。知晓其所说的意义者是指知晓意义的。自知“我在戒、定、慧上有如此”者是指自知者。知晓接受与消费的适度者是指知晓适度者。知晓时机者是指知晓时机的，知晓教诲的时机，知晓询问的时机，知晓修行的时机，故而知晓时机者。这里，五年是教诲的时机。十年是询问的时机。这是极为详尽的。十年是教诲的时机。二十年是询问的时机。之后，修行的工作应当进行。八种的团体应知晓。应知晓应修与不应修的人。

331.Niddasavatthūnīti niddasādivatthūni. Niddaso bhikkhu, nibbīso, nittiṃso, niccattālīso, nippaññāso bhikkhūti evaṃ vacanakāraṇāni. Ayaṃ kira pañho titthiyasamaye uppanno. Titthiyā hi dasavassakāle mataṃ nigaṇṭhaṃ niddasoti vadanti. So kira puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova. Navavassopi…pe… ekavassopi na hoti. Eteneva nayena vīsativassādikālepi mataṃ nibbīso, nittiṃso, niccattālīso, nippaññāsoti vadanti. Āyasmā ānando gāme vicaranto taṃ kathaṃ sutvā vihāraṃ gantvā bhagavato ārocesi. Bhagavā āha –

‘‘Na idaṃ, ānanda, titthiyānaṃ adhivacanaṃ mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacanaṃ. Khīṇāsavo hi dasavassakāle parinibbuto puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavassova, navavassopi…pe… ekavassopi. Na kevalañca ekavassova, dasamāsikopi…pe… ekamāsikopi. Ekadivasikopi. Ekamuhuttopi na hoti eva. Kasmā? Puna paṭisandhiyā abhāvā. Nibbīsādīsupi eseva nayo. Iti bhagavā mama sāsane khīṇāsavassetaṃ adhivacana’’nti –

Vatvā yehi kāraṇehi so niddaso hoti, tāni dassetuṃ satta niddasavatthūni deseti. Theropi tameva desanaṃ uddharitvā satta niddasavatthūni idhāvuso, bhikkhu, sikkhāsamādānetiādimāha. Tattha idhāti imasmiṃ sāsane. Sikkhāsamādāne tibbacchando hotīti sikkhattayapūraṇe bahalacchando hoti. Āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemoti anāgate punadivasādīsupi sikkhāpūraṇe avigatapemena samannāgato hoti. Dhammanisantiyāti dhammanisāmanāya. Vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Icchāvinayeti taṇhāvinayane. Paṭisallāneti ekībhāve. Vīriyārambheti kāyikacetasikassa vīriyassa pūraṇe. Satinepakketi satiyañceva nepakkabhāve ca. Diṭṭhipaṭivedheti maggadassane. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Saññāsu asubhānupassanāñāṇe saññā asubhasaññā. Ādīnavānupassanāñāṇe saññā ādīnavasaññā nāma. Sesā heṭṭhā vuttā eva. Balasattakaviññāṇaṭṭhitisattakapuggalasattakāni vuttanayāneva . Appahīnaṭṭhena anusayantīti anusayā. Thāmagato kāmarāgo kāmarāgānusayo. Esa nayo sabbattha. Saṃyojanasattakaṃ uttānatthameva.

Adhikaraṇasamathasattakavaṇṇanā

Adhikaraṇasamathesu adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samathatthañceva vūpasamanatthañca. Sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā.

Tatrāyaṃ vinicchayanayo. Adhikaraṇesu tāva dhammoti vā adhammoti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā, idaṃ āpattādhikaraṇaṃ nāma. Saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.


331. 无所依赖的状态是指无所依赖的事物。无所依赖的比丘、无所依赖的、无所依赖的、无所依赖的、无所依赖的比丘，因而这些是相关的说法。这确实是一个问题，在外道的时代产生。外道们在十年内称为无所依赖的尼干阇。其实在十年之后并不存在。并非只有十年，九年……等……一年也不存在。以此类推，在二十年等的时间里也称为无所依赖、无所依赖、无所依赖、无所依赖。尊者阿难在村中游历，听到此事后回到寺院，向佛陀禀报。佛陀说：
“这不是，阿难，外道的定义，在我的教法中，已断的比丘并非十年内再度存在。已断者在十年内涅槃，十年后再无存在。并非只有十年，九年……等……一年也不存在。并非只有一年，十个月……等……一个月也不存在。即便是一天，甚至是片刻也不存在。为何？因为再生的缺乏。无所依赖者的道理也是如此。佛陀如此说明我的教法中已断者的定义。”
因此，为了说明他为何无所依赖，佛陀讲述了七种无所依赖的状态。长老也提到同样的教法，讲述了七种无所依赖的状态：“在这里，阿难，比丘，修习的内容。”在这里是指在这个教法中。修习的内容是指对修习的深厚渴望，因而在三种修习的圆满中有深厚的渴望。未来的修习也应当保持不变，因而在未来的日子等中也应当保持不变。法的安住是指对法的安住。此乃是观察的智慧。渴望的消除是指渴望的消除。独处是指合一。努力的开始是指身体与心的努力的圆满。正念的安住是指正念的安住与不散乱。见解的清晰是指对道路的见解。其他的应以所述的方式理解。
在认知中，观察不净的智慧是指不净的认知。在观察苦的智慧是指苦的认知。其他的在下文中已说明。力量的七种心是指有意识的心。以不放弃的状态为基础，指的是不放弃的倾向。欲望的倾向是指对欲望的倾向。此法在所有地方皆是如此。束缚的七种法则在此处已被阐述。
关于问题的解决的七种讨论。
关于问题的解决是指问题的解决。产生的产生是指产生的产生。关于问题则是指争论的问题、指责的问题、犯错的问题、行为的问题，这四种。为了解决问题而产生的安宁是指为了安宁而解决问题。正面教导应当给予……等……应当给予七种安宁。
在此是判断的方式。在问题上，若是法或非法，争论的比丘若争论，则称为争论的问题。因戒律的堕落或行为、见解、生活的堕落而受到指责者，称为指责的问题。依据目录的五种，分解的两种，七种犯错的集合，称为犯错的问题。由于对僧团的不观察等四种行为的执行，称为行为的问题。


Tattha vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ tasmiṃyeva vā aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ tattha saṅghena vā saṅghe vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati. Evaṃ sammamāne ca panetasmiṃ yā saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā, ayaṃ sammukhāvinayo nāma.

Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā. Sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā. Yathā taṃ sametabbaṃ, tatheva sammanaṃ vinayasammukhatā. Yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasame panettha saṅghasammukhatā parihāyati. Evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.

Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū ‘‘na mayaṃ sakkoma vūpasametu’’nti saṅghasseva niyyātenti, tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannati. Tena guḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesu aññataravasena salākaṃ gāhāpetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti.

Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva. Yaṃ pana yebhuyyasikākammassa karaṇaṃ, ayaṃ yebhuyyasikā nāma. Evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati. Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati – sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi, ayaṃ nāmettha āpattīti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati. Tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati.

Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena assāmaṇake ajjhācāre ‘‘saratāyasmā evarūpiṃ āpatti’’nti bhikkhūhi codiyamāno ‘‘ummattakena me , āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī’’ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti. Dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati.


在这里，争论的问题通过两种安宁的方式而达成一致，通过面对面的教导以及大多数的情况下。通过面对面的教导而获得的认可，在某个寺院中产生的，或是前往其他地方寻求安宁的途中，若到达后被交给僧团，或是在无法与僧团达成安宁的情况下，便在此处由具认可的比丘们进行判断。如此，这一情况中所涉及的有僧团的面对面、法的面对面、戒律的面对面、个人的面对面，这便是面对面的教导。
在这里，因因缘而共同体的存在是指僧团的面对面。应当达成一致的事物的本质是法的面对面。若该事物能够达成一致，则戒律的面对面也是如此。争论者及争论的对象，二者的相对存在是指个人的面对面。在此，具认可的安宁则是指僧团的面对面将会减少。如此，便通过面对面的教导而达成一致。
若在此也无法达成一致，则被具认可的比丘们说：“我们无法寻求安宁”，便交给僧团，僧团将认可具备五个因素的比丘，作为持法的比丘。因而在三种持法的方式中，某一种持法被接受，聚集的群体中，法的说法者的数量越多，便如同这些法的说法者所讲的那样，因而在此安宁的问题通过面对面的教导以及大多数的情况下而获得安宁。
在这里，面对面的教导是指所述的方式。若是大多数的情况下所做的事情，则是大多数的情况。如此，争论的问题通过两种安宁的方式而达成一致。指责的问题则通过四种安宁的方式而达成一致——通过面对面的教导、正念的教导、无愚的教导以及对其恶行的教导。通过面对面的教导而获得认可的，若是指责者，若是被指责者，听到这两者的说法，若没有任何过失，则双方皆可宽恕；若有过失，则此处称为过失。
在这里，面对面的教导的特征是所述的方式。当已断的比丘因无根本的戒律堕落而未被指责的正念教导请求时，僧团通过通知的方式给予正念教导，此时通过面对面的教导与正念的教导而获得安宁。若在给予正念教导后，该个人再无任何指责。
当一位精神失常的比丘因精神失常的行为被其他比丘责备时，若他说：“朋友，这是由精神失常所致，我不承认此事”，他虽被责备，但仍请求无愚的教导，僧团通过通知的方式给予无愚的教导，此时通过面对面的教导与无愚的教导而获得安宁。若在给予无愚的教导后，该个人再无任何指责。


Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa ‘‘sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati. Sace chinnamūlo ayamevassa nāsanā bhavissatī’’ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hotīti. Evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati. Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi. Yadā pana ekassa vā bhikkhuno santike saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati.

Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Sesaṃ vuttanayameva.

Puggalassa gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhatā parihāyati. Yā panettha ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpannoti ca āma, passāmīti ca paṭiññā, tāya paṭiññāya ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti karaṇaṃ, taṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese hi parivāsādiyācanā paṭiññā. Parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dve pakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācaritvā puna lajjidhamme uppanne sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya saṃvatteyyāti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati.

Tattha hi yattakā hatthapāsūpagatā ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddampi okkantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihipaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati. Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti. Tena vuttaṃ – uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti. Ayamettha vinicchayanayo. Vitthāro pana samathakkhandhake āgatoyeva. Vinicchayopissa samantapāsādikāyaṃ vutto.

‘‘Ime kho, āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti cuddasannaṃ sattakānaṃ vasena aṭṭhanavuti pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Sattakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aṭṭhakavaṇṇanā

333. Iti sattakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni aṭṭhakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha micchattāti ayāthāvā micchāsabhāvā. Sammattāti yāthāvā sammāsabhāvā.



当一位因破戒或被破戒者责备而与他人发生争执时，因其恶劣的性质，若认为“若此人有根深蒂固的基础，便能正确行事而获得安宁；若根基被破坏，则此人将不再存在”，僧团便通过通知的方式对其恶劣的性质进行处理，此时通过面对面的教导与其恶劣的性质而获得安宁。如此，指责的问题通过四种安宁的方式而达成一致。过失的问题则通过三种安宁的方式而达成一致，即通过面对面的教导、确认的行为以及对其恶行的教导。通过面对面的教导而获得的安宁并不成立。
当一位比丘在僧团中或在其他比丘面前陈述轻微的过失时，此时过失的问题通过面对面的教导与确认的行为而获得安宁。
在此，面对面的教导是指所述的方式。若是比丘在众人面前或在僧团面前进行教导，则是僧团的面对面。其余的应以所述的方式理解。
当比丘在教导时说：“我，尊者，提出这个过失”，并确认时，因确认而进行的行为称为确认的行为。在僧团的其他方面，因请求的确认而进行的行为称为确认的行为。若两派的比丘在进行教导时，若我们因这些过失而互相指责，若看到对方的过失而进行相互指责，则在进行对过失的教导时，过失的问题通过面对面的教导与对其恶行的教导而获得一致。
在此，若有多少人因不善的行为而说：“这不被允许”，则虽未做任何事而沉默，所有的过失皆会显现，因而过失的问题通过三种安宁的方式而达成一致。事务的问题通过一种安宁的方式而达成一致，且通过面对面的教导而获得安宁。此四种问题通过七种安宁的方式而达成一致。因而说：对于产生的每一种问题，安宁的教导应给予……等……应给予其安宁。
这是判断的方式。详细的讨论在安宁的部分中已说明。根据所述的方式，应当理解：“这些，朋友”，等如所述的方式。
如此，通过七种的方式显示和谐之法，现在开始通过八种的方式进行讲解。在这里，错误是指不如理的错误性质。正确是指如理的正确性质。

334.Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni patiṭṭhā kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kattabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva apaccakkhakatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti idaṃ handāhaṃ nipajjāmīti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. ‘‘Māsācitaṃ maññe’’ti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso. Yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.

335.Ārambhavatthūnīti vīriyakāraṇāni. Tesampi imināva nayena attho veditabbo.

336.Dānavatthūnīti dānakāraṇāni. Āsajja dānaṃ detīti patvā dānaṃ deti. Āgataṃ disvāva muhuttaṃyeva nisīdāpetvā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, dassāmi dassāmīti na kilameti. Iti ettha āsādanaṃ dānakāraṇaṃ nāma hoti. Bhayā dānaṃ detītiādīsupi bhayādīni dānakāraṇānīti veditabbāni. Tattha bhayaṃ nāma ayaṃ adāyako akārakoti garahābhayaṃ vā apāyabhayaṃ vā. Adāsi meti mayhaṃ pubbe esa idaṃ nāma adāsīti deti. Dassati meti anāgate idaṃ nāma dassatīti deti. Sāhu dānanti dānaṃ nāma sādhu sundaraṃ, buddhādīhi paṇḍitehi pasatthanti deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ detīti samathavipassanācittassa alaṅkāratthañceva parivāratthañca deti. Dānañhi cittaṃ mudukaṃ karoti. Yena laddhaṃ hoti, sopi laddhaṃ meti muducitto hoti, yena dinnaṃ, sopi dinnaṃ mayāti muducitto hoti, iti ubhinnampi cittaṃ mudukaṃ karoti, teneva ‘‘adantadamanaṃ dāna’’nti vuccati. Yathāha –

‘‘Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;

Dānena piyavācāya, unnamanti namanti cā’’ti.

Imesu pana aṭṭhasu dānesu cittālaṅkāradānameva uttamaṃ.

337.Dānūpapattiyoti dānapaccayā upapattiyo. Dahatīti ṭhapeti. Adhiṭṭhātīti tasseva vevacanaṃ. Bhāvetīti vaḍḍheti. Hīne vimuttanti hīnesu pañcakāmaguṇesu vimuttaṃ. Uttari abhāvitanti tato uttari maggaphalatthāya abhāvitaṃ. Tatrūpapattiyā saṃvattatīti yaṃ patthetvā kusalaṃ kataṃ, tattha tattha nibbattanatthāya saṃvattati.

Vītarāgassāti maggena vā samucchinnarāgassa samāpattiyā vā vikkhambhitarāgassa. Dānamatteneva hi brahmaloke nibbattituṃ na sakkā. Dānaṃ pana samādhivipassanācittassa alaṅkāro parivāro hoti. Tato dānena muducitto brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattati. Tena vuttaṃ ‘‘vītarāgassa no sarāgassā’’ti.

Khattiyānaṃ parisā khattiyaparisā, samūhoti attho. Esa nayo sabbattha.

Lokassa dhammā lokadhammā. Etehi mutto nāma natthi, buddhānampi hontiyeva. Vuttampi cetaṃ – ‘‘aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattatī’’ti (a. ni. 8.5). Lābho alābhoti lābhe āgate alābho āgato evāti veditabbo. Yasādīsupi eseva nayo.

338. Abhibhāyatanavimokkhakathā heṭṭhā kathitā eva.

‘‘Ime kho, āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti ekādasannaṃ aṭṭhakānaṃ vasena aṭṭhāsīti pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Aṭṭhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Navakavaṇṇanā



懒惰的状态是指懒惰和无所作为的事物的基础。应当做的事情是指衣物的思考等应做的事情。并非只有努力开始，努力的两种状态都未开始。未获得的状态是指未获得的禅定和观察的果报。未达到的状态是指为此而未达到的目标。未被证实的状态是指未被直接证实的，为了证实而存在的状态。这是第一次的状态，即“我现在要躺下”，这便是懒惰的状态。以此类推，所有的意义都应如此理解。“我认为是月积”，在此，月积是指三个月的时间。正如三个月的时间是沉重的，故此意指沉重。病人复原是指病人经过一段时间后复原。
努力的状态是指与努力相关的事物。对此的意义也应如此理解。
施舍的状态是指与施舍相关的事物。因缘而施舍，得到后便施舍。见到时，稍作停留后，给予尊重后施舍，不会感到疲惫。故此，此处的施舍是指施舍的原因。因恐惧而施舍等情况也应被理解为施舍的原因。在此，恐惧是指不施舍或不作为的恐惧，或是对堕落的恐惧。曾施舍给我，这便是说“这曾经没有施舍过”。将来会施舍，便是说“将来会施舍”。善良的施舍是指施舍是善良而美好的，受佛等智者的赞扬。为了心的装饰和心的完善而施舍，施舍是为了使心柔和。因而获得的便是柔和的心，因而施舍的也是柔和的心，故此二者的心皆柔和，故称为“柔和的施舍”。如是说：
“柔和的施舍，非施舍则是伤害；
施舍以亲切的言辞，抬头低头皆如此。”
在这八种施舍中，心的装饰的施舍是最优的。
施舍的果报是指因施舍而获得的果报。固定是指设定。坚持是指其本义。增长是指增长。低劣的解脱是指在低劣的五种欲望中解脱。更高的未被增长是指为了更高的果报而未被增长。为此而获得的果报是指所愿而行善，因而在各处获得再生的果报。
因无欲而获得的状态是通过道或通过断除的禅定而获得的。单凭施舍在天界中是不可能再生的。施舍是为了使正念与观察的心得到装饰与完善。因而通过施舍而得到柔和的心，便在天界中再生。故而说：“因无欲而非有欲而再生。”
王族的聚会是指王族的聚会，意指群体。此法在所有地方皆是如此。
世间的法是世间的法。通过这些而解脱是指没有解脱，连佛陀也如此。也有这样说：“这八种，诸比丘，世间的法在世间流转，世间也随之流转。”
获得与失去是指获得与失去的状态。应理解为获得已来，失去也已来等。
关于克服障碍的解脱在前文中已述及。
“这些，朋友”，如所述的方式应当理解。如此，通过十一种的方式进行八十个问题的讨论，长老显现和谐之法。
八十的说明已完成。
九十的说明。

340. Iti aṭṭhakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni navakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha āghātavatthūnīti āghātakāraṇāni. Āghātaṃ bandhatīti kopaṃ bandhati karoti uppādeti.

Taṃ kutettha labbhāti taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosīti etasmiṃ puggale kuto labbhā, kena kāraṇena sakkā laddhuṃ ? Paro nāma parassa attano cittaruciyā anatthaṃ karotīti evaṃ cintetvā āghātaṃ paṭivinodeti. Atha vā sacāhaṃ paṭikopaṃ kareyyaṃ, taṃ kopakaraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā, kena kāraṇena laddhabbanti attho. Kuto lābhātipi pāṭho, sacāhaṃ ettha kopaṃ kareyyaṃ, tasmiṃ me kopakaraṇe kuto lābhā, lābhā nāma ke siyunti attho. Imasmiñca atthe tanti nipātamattameva hoti.

341.Sattāvāsāti sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho. Tattha suddhāvāsāpi sattāvāsova, asabbakālikattā pana na gahitā. Suddhāvāsā hi buddhānaṃ khandhāvārasadisā. Asaṅkhyeyyakappe buddhesu anibbattantesu taṃ ṭhānaṃ suññaṃ hotīti asabbakālikattā na gahitā. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.

342. Akkhaṇesu dhammo ca desiyatīti catusaccadhammo desiyati. Opasamikoti kilesūpasamakaro. Parinibbānikoti kilesaparinibbānena parinibbānāvaho. Sambodhagāmīti catumaggañāṇapaṭivedhagāmī. Aññataranti asaññabhavaṃ vā arūpabhavaṃ vā.

343.Anupubbavihārāti anupaṭipāṭiyā samāpajjitabbavihārā.

344.Anupubbanirodhāti anupaṭipāṭiyā nirodhā.

‘‘Ime, kho āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti channaṃ navakānaṃ vasena catupaṇṇāsa pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Navakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dasakavaṇṇanā

345. Iti navakavasena sāmaggirasaṃ dassetvā idāni dasakavasena dassetuṃ puna desanaṃ ārabhi. Tattha nāthakaraṇāti ‘‘sanāthā, bhikkhave, viharatha mā anāthā, dasa ime, bhikkhave, dhammā nāthakaraṇā’’ti (a. ni. 

如此通过八种方式显示和谐之法，现在开始通过九种的方式进行讲解。在这里，伤害的状态是指伤害的原因。伤害是指引发愤怒。
在此，若说“我不应成为无益之人”，则此人从何而来，因何原因能够获得？他人因他自己的心愿而做出无益的行为，故如此思考而消除伤害。或者，若我生起愤怒，这伤害的原因在此人身上又从何而来，因何原因能够获得？从何处获得也是如此，若我在此生起愤怒，那么在我愤怒的情况下又从何而来，获得是指什么？在此意义上，此处的“从何处”仅是语法上的用法。
生存的状态是指众生的居所，居住的地方。此处的清净居所也是生存的居所，但因其不善的性质而不被接受。清净居所如同佛陀的身心。无数的劫中，佛陀未曾再生的地方是空的，因此因其不善的性质而不被接受。其余的应如前所述。
在眼中，法被宣讲，即四圣谛的法被宣讲。平息者是指能够平息烦恼的。涅槃者是指通过烦恼的涅槃而获得涅槃的。觉悟的途径是指通往四道的智慧。某一者是指非有想者或无形者。
渐进的修行是指应逐步修习的修行。
渐进的止息是指应逐步止息的状态。
“这些，朋友”，如所述的方式应当理解。如此，通过六种的方式讨论四十五个问题，长老显现和谐之法。
九十的说明已完成。
十的说明。
如此通过九种方式显示和谐之法，现在开始通过十种方式进行讲解。在这里，保护者是指“无保护者，诸比丘，居住时不要无保护，十种法则，诸比丘，皆为保护者。”

10.18) evaṃ akkhātā attano patiṭṭhākarā dhammā.

Kalyāṇamittotiādīsu sīlādiguṇasampannā kalyāṇā assa mittāti kalyāṇamitto. Te cassa ṭhānanisajjādīsu saha ayanato sahāyāti kalyāṇasahāyo. Cittena ceva kāyena ca kalyāṇamittesu eva sampavaṅko onatoti kalyāṇasampavaṅko. Suvacohotīti sukhena vattabbo hoti sukhena anusāsitabbo. Khamoti gāḷhena pharusena kakkhaḷena vuccamāno khamati, na kuppati. Padakkhiṇaggāhī anusāsaninti yathā ekacco ovadiyamāno vāmato gaṇhāti, paṭippharati vā asuṇanto vā gacchati, evaṃ akatvā ‘‘ovadatha, bhante , anusāsatha, tumhesu anovadantesu ko añño ovadissatī’’ti padakkhiṇaṃ gaṇhāti.

Uccāvacānīti uccāni ca avacāni ca. Kiṃ karaṇīyānīti kiṃ karomīti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammāni nāma cīvarassa karaṇaṃ rajanaṃ cetiye sudhākammaṃ uposathāgāracetiyagharabodhiyagharesu kattabbanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādikhuddakakammaṃ. Tatrupāyāyāti tatrupagamanīyā. Alaṃ kātunti kātuṃ samattho hoti. Alaṃ saṃvidhātunti vicāretuṃ samattho.

Dhamme assa kāmo sinehoti dhammakāmo, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho. Piyasamudāhāroti parasmiṃ kathente sakkaccaṃ suṇāti, sayañca paresaṃ desetukāmo hotīti attho. ‘‘Abhidhamme abhivinaye’’ti ettha dhammo abhidhammo, vinayo abhivinayoti catukkaṃ veditabbaṃ. Tattha dhammoti suttantapiṭakaṃ. Abhidhammoti satta pakaraṇāni. Vinayoti ubhatovibhaṅgā. Abhivinayoti khandhakaparivārā. Atha vā suttantapiṭakampi abhidhammapiṭakampi dhammo eva. Maggaphalāni abhidhammo. Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ vinayo. Kilesavūpasamakāraṇaṃ abhivinayo. Iti sabbasmimpi ettha dhamme abhidhamme vinaye abhivinaye ca. Uḷārapāmojjoti bahulapāmojjo hotīti attho.

Kusalesudhammesūti kāraṇatthe bhummaṃ, catubhūmakakusaladhammakāraṇā, tesaṃ adhigamatthāya anikkhittadhuro hotīti attho.

346. Kasiṇadasake sakalaṭṭhena kasiṇāni. Tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ khettaṭṭhena vā adhiṭṭhānaṭṭhena vā āyatanāni. Uddhanti upari gaganatalābhimukhaṃ. Adhoti heṭṭhā bhūmitalābhimukhaṃ. Tiriyanti khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditvā. Ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti ālokamiva rūpadassanakāmo. Tena vuttaṃ ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriya’’nti. Advayanti idaṃ pana ekassa aññabhāvānupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti, na aññaṃ, evameva pathavīkasiṇaṃ pathavīkasiṇameva hoti , natthi tassa añño kasiṇasambhedoti. Esa nayo sabbattha. Appamāṇanti idaṃ tassa tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ. Tañhi cetasā pharanto sakalameva pharati, na ‘‘ayamassa ādi, idaṃ majjha’’nti pamāṇaṃ gaṇhātīti. Viññāṇakasiṇanti cettha kasiṇugghāṭimākāse pavattaviññāṇaṃ. Tattha kasiṇavasena kasiṇugghāṭimākāse kasiṇugghāṭimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṃ adho tiriyatā veditabbā. Ayamettha saṅkhepo. Kammaṭṭhānabhāvanānayena panetāni pathavīkasiṇādīni vitthārato visuddhimagge vuttāneva.

Akusalakammapathadasakavaṇṇanā



10.18) 如此所述的法是自我建立的法。
善友是指具备道德等品质的善良朋友。对他而言，在位置、安置等方面是良好的助手。心与身体在善友中都充满善意。善言是指应当轻松地说，轻松地教导。宽恕是指以强硬、严厉的方式被称为宽恕，而不生气。按时接受教导是指像某人被教导时，从左侧接受教导，或不听而离开时，便以此方式说：“请教导吧，尊者，你们在不被教导的情况下，谁能教导呢？”这样便按时接受教导。
高低是指高与低。应做的事情是指“我该做什么？”在这里，高的事情是指衣物的制作、涂抹、清净的工作，以及在斋戒、佛塔、菩提树等处应做的事情等。低的事情是指洗脚、擦身等小事情。那里的方法是指前往的方式。足够的做是指能够做到。足够的安排是指能够考虑。
在法中有欲望是指对法的欲望，那是指佛陀的教诲。爱心的举例是指在他人谈论时认真倾听，自己也希望教导他人。关于“在阿毗达摩中”的说法，这里的法是阿毗达摩，教义是指教义的阐述，四种应当被理解。这里的法是指经藏。阿毗达摩是指七种经典。教义是指两种分法。教义的阐述是指关于戒律的阐述。或者，经典和阿毗达摩都是法。果报是阿毗达摩。整个戒律经典是教义。使烦恼平息的原因是教义的阐述。因此，在所有方面，法、阿毗达摩、戒律、教义的阐述都在此。极大的欢喜是指极大的欢喜。
在善法中是指因缘的根本，四种根本的善法的原因，是为了获得这些而承担的重担。
在十种地中，所有的地是指十种地。在那里的法，作为对象或作为基础的地方。上升是指向上，面向天空。下降是指向下，面向地面。横向是指如同田地的边界一样，四面围绕。某人向上增加地的数量，某人向下，某人向四周。因而因各种原因而扩展，如同光明般的可见。故说：“土的地，某人感知上、下、横的地。”无二是指为了一个人而说的不同状态。正如水在任何地方都是水，不是其他，土的地也是土，没有其他的地。因此，这种方法在所有地方都是如此。无量是指以其数量的无量来说明。因其心的扩展而完全扩展，而不认为“这是开始，这是中间”的标准。意识的地是指在空中发生的意识。在那里，作为地的地，作为地的意识，在那里发生的意识应当被理解为上、下、横的。此为概述。通过修行的法则，这些土的地等已在净化之道中详细说明。
不善的行为路径的十种说明。

347. Kammapathesu kammāneva sugatiduggatīnaṃ pathabhūtattā kammapathā nāma. Tesu pāṇātipāto adinnādānaṃ musāvādādayo ca cattāro brahmajāle vitthāritā eva. Kāmesumicchācāroti ettha pana kāmesūti methunasamācāresu methunavatthūsu vā. Micchācāroti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro.

Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma purisānaṃ tāva māturakkhitā, piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa. Dhanakkītā, chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī, obhatacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, dhajāhaṭā, muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā. Idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma. So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo. Sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggappaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.

Abhijjhāyatīti abhijjhā, parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā ‘‘aho vata idaṃ mamassā’’ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā parabhaṇḍaṃ, attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva ‘‘aho vatīdaṃ mamassā’’ti attano na pariṇāmeti.

Hitasukhaṃ byāpādayatīti byāpādo. So paraṃ vināsāya manopadosalakkhaṇo pharusāvācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā parasatto ca, tassa vināsacintā ca. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva ‘‘aho vatāyaṃ ucchijjheyya vinasseyyā’’ti tassa vināsaṃ na cinteti.

Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā ‘‘natthi dinna’’ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā. Samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Apica aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā vatthuno ca gahitākāraviparītatā, yathā ca taṃ gaṇhāti, tathābhāvena tassūpaṭṭhānanti.

Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo.

Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti. Abhijjhādayo tayo cetanāsampayuttā.

Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti, no mūlāni. Abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā lobho akusalamūlaṃ hoti. Byāpādo doso akusalamūlaṃ hoti.


在行为路径中，因其是善道或恶道的本质，故称为行为路径。在这些中，杀生、偷盗、妄语等四种在梵网经中详细阐述。欲望的不正行为是指在欲望中，指的是在男女关系的行为中。错误的行为是指被完全指责的低劣行为。然而，从特征上看，因不正当的意图而导致的身体行为是欲望的不正行为。
在此，不可去处是指人们的母亲保护、父亲保护、父母保护、兄弟保护、姐妹保护、亲戚保护、家族保护、法保护、财产保护、以及有惩罚的保护，即母亲保护等十种。财产的积累、贪欲的居住、享乐的居住、贪婪的居住、借用的居住、被压迫的居住、女仆和妻子、工匠和妻子、被旗帜覆盖的、瞬间的等十种，即财产的积累等二十种。在女性中，两个财产保护和十个财产积累等共十二种女性。这个不可去处是指。因此，这个错误行为在没有道德品质的不可去处是少有的，而在具备道德品质的地方则是多有的。对此，有四种原因是不可去处的，分别是：在此处的心态、心态的应用、道路的修行、和对修行的依赖。单一的应用是指依靠他人。
贪欲是指贪欲，面向他人财物而生起的欲望。它“哎呀，这个是我的”，因此贪欲的特征像偷盗一样，少有的和多有的。它有两个原因，分别是他人的财物和自身的变化。在他人的财物上，即使贪欲生起，也不会造成行为路径的差异，直到“哎呀，这个是我的”时，才会对自身产生变化。
害他人和使他人痛苦是指伤害。它是为了他人的毁灭而产生的，具有严厉言辞的特征，少有的和多有的。它有两个原因，分别是他人和毁灭的思想。在他人的财物上，即使愤怒生起，也不会造成行为路径的差异，直到“哎呀，这个应该被毁灭”时，才会考虑他的毁灭。
因不如实的看法而产生的错误见解是指错误见解。它是以“没有给予”等方式为特征的反向看法。虚假言辞是少有的和多有的。此外，不定的少有的和确定的多有的。它有两个原因，分别是对事物的理解和对事物的看法。
这十种不善的行为路径从法的角度、范围、对象和感受等五种方面应当被理解。
在此，法是指在这些路径中，七种意图的法则。贪欲等三种与意图相连的。
从范围上看，这些路径是指八种行为路径，而不是根本。贪欲和伤害的行为路径也是根本。贪欲是指达到根本的贪欲，导致贪欲的恶根。伤害是指恶根的愤怒。


Ārammaṇatoti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti. Adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā, micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇo. ‘‘Sattārammaṇo’’tipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā. Tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇā.

Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha naṃ ghātethā’’ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana dukkhasampayuttāva hoti. Adinnādānaṃ tivedanaṃ. Micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano. Sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo tivedano. Tathā pisuṇavācā. Pharusavācā dukkhavedanā. Samphappalāpo tivedano. Abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.

Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti. Adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā. Micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena. Abhijjhā mohavasena ekamūlā. Tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.

Kusalakammapathadasakavaṇṇanā

Pāṇātipātā veramaṇiādīni samādānasampattasamucchedavirativasena veditabbāni.

Dhammato pana etesupi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vattanti viratiyopi. Ante tayo cetanāsampayuttāva.

Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, no mūlāni. Ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā alobho kusalamūlaṃ hoti. Abyāpādo adoso kusalamūlaṃ. Sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ.

Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbatoyeva hi veramaṇī nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.

Vedanātoti sabbe sukhavedanā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.

Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlāni honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlāni. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā, ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhādosavasena dvimūlā evāti.

Ariyavāsadasakavaṇṇanā



Ārammaṇatoti，杀生是以生命为对象的，因而成为因缘的对象。偷盗是以众生为对象或因缘的，错误的行为则是以触碰为基础的因缘对象。“众生为对象”也有一些说法。妄语则是以众生为对象或因缘的，恶言也是如此。粗言是以众生为对象的。善言是以所见、所闻、所知为基础的众生或因缘的对象。贪欲也是如此。伤害则是以众生为对象的。
Vedānāto，杀生是痛苦的感受。即使国王看到盗贼时，虽然笑着说“让他走，不要杀他”，但其意图仍然是与痛苦相连的。偷盗则是双重的感受。错误的行为则是以快乐的中间状态为基础的双重感受。至于意图，快乐的中间状态并不存在。妄语则是双重的感受。恶言也是如此。粗言是痛苦的感受。善言则是双重的感受。贪欲则是以快乐的中间状态为基础的双重感受，错误的见解也是如此。伤害则是痛苦的感受。
Mūlatoti，杀生是以过失和无明为基础的双重根源。偷盗则是以过失和无明为基础的，或以贪欲和无明为基础的。错误的行为则是以贪欲和无明为基础的。妄语则是以过失和无明为基础的，恶言也是如此。善言则是以过失和无明为基础的。贪欲则是以无明为基础的单一根源。伤害也是如此。错误的见解则是以贪欲为基础的双重根源。
善行的行为路径的十种说明。
杀生、偷盗等应当从戒律的角度和修行的完成、断除的方式来理解。
从法的角度来看，这些路径中也存在七种意图，且有禁戒。其余三种则与意图相连。
从范围上看，这些路径是八种行为路径，而非根本。其余三种行为路径和根本也存在。无贪欲则是通过根本而获得的善根。无伤害和无过失则是善根。正确的见解是无误的善根。
Ārammaṇatoti，杀生等的对象正是这些对象。因为越过的状态便是禁戒。正如涅槃的对象是圣道一样，这些行为路径如杀生等应当被理解为放弃不善的行为。
Vedanātoti，所有的快乐感受都是中间的感受。因为获得善法后，便没有痛苦的感受。
Mūlatoti，从路径的角度来看，七种与智慧相连的心态是以无贪、无过失、无无明为基础的三重根源，而与智慧相分离的心态则是以双重根源为基础的。无贪欲的智慧相连的心态是以双重根源为基础的，智慧相分离的心态则是以单一根源为基础的。无贪欲自身并不成为自身的根源。无伤害也是如此。正确的见解则是以无贪、无过失为基础的双重根源。
圣者的居所的十种说明。

348.Ariyavāsāti ariyā eva vasiṃsu vasanti vasissanti etesūti ariyavāsā. Pañcaṅgavippahīnoti pañcahi aṅgehi vippayuttova hutvā khīṇāsavo avasi vasati vasissatīti tasmā ayaṃ pañcaṅgavippahīnatā, ariyassa vāsattā ariyavāsoti vutto. Esa nayo sabbattha.

Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hotīti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato hoti. Chaḷaṅgupekkhā nāma keti? Ñāṇādayo. ‘‘Ñāṇa’’nti vutte kiriyato cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti. ‘‘Satatavihāro’’ti vutte aṭṭha mahācittāni. ‘‘Rajjanadussanaṃ natthī’’ti vutte dasa cittāni labbhanti. Somanassaṃ āsevanavasena labbhati.

Satārakkhena cetasāti khīṇāsavassa hi tīsu dvāresu sabbakālaṃ sati ārakkhakiccaṃ sādheti . Tenevassa ‘‘carato ca tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ hotī’’ti vuccati.

Puthusamaṇabrāhmaṇānanti bahūnaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ. Ettha ca samaṇāti pabbajjupagatā. Brāhmaṇāti bhovādino. Puthupaccekasaccānīti bahūni pāṭekkasaccāni, idameva dassanaṃ saccaṃ, idameva dassanaṃ saccanti evaṃ pāṭiyekkaṃ gahitāni bahūni saccānīti attho. Nunnānīti nihatāni. Paṇunnānīti suṭṭhu nihatāni. Cattānīti vissaṭṭhāni. Vantānīti vamitāni. Muttānīti chinnabandhanāni katāni. Pahīnānīti pajahitāni. Paṭinissaṭṭhānīti yathā na puna cittaṃ āruhanti, evaṃ paṭinissajjitāni. Sabbāneva tāni gahitaggahaṇassa vissaṭṭhabhāvavevacanāni.

Samavayasaṭṭhesanoti ettha avayāti anūnā. Saṭṭhāti vissaṭṭhā. Sammā avayā saṭṭhā esanā assāti samavayasaṭṭhesano. Sammā vissaṭṭhasabbaesanoti attho. Rāgā cittaṃ vimuttantiādīhi maggassa kiccanipphatti kathitā.

Rāgome pahīnotiādīhi paccavekkhaṇāya phalaṃ kathitaṃ.

Asekkhadhammadasakavaṇṇanā

Asekkhā sammādiṭṭhītiādayo sabbepi phalasampayuttadhammā eva. Ettha ca sammādiṭṭhi, sammāñāṇanti dvīsu ṭhānesu paññāva kathitā. Sammāvimuttīti iminā padena vuttāvasesā. Phalasamāpattidhammā saṅgahitāti veditabbā.

‘‘Ime kho, āvuso’’tiādi vuttanayeneva yojetabbaṃ. Iti channaṃ dasakānaṃ vasena samasaṭṭhi pañhe kathento thero sāmaggirasaṃ dassesīti.

Dasakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañhasamodhānavaṇṇanā



圣者的居所是指圣者所居住、生活、将要生活的地方，因此称为圣者的居所。五根的解脱是指因五根而被解脱的，已成就的圣者安住、将要安住，因此这就是五根的解脱，因而称为圣者的居所。此法在所有地方皆然。
如是，尊者，修行者应具六根的配备。何谓六根的配备？即是智慧等。“智慧”是指与四种智慧相连的心态。“恒常的居住”是指八种大心。“无染污”是指十种心态的获得。因而获得快乐的体验。
以守护心态为主的，因已解脱者在三个门上始终保持警觉。故称为“行走、站立、睡眠、觉醒时，始终保持警觉的智慧观察”。
对于众多的修行者和婆罗门，指的是许多的修行者。在这里，修行者是指已经出家的人。婆罗门是指有智慧的人。众多的独立真理，意指许多的独立真理，这是真理的认识，这是真理的认识，因而许多的真理被独立地把握。被击败的，意指被打倒的。被彻底击败的，意指被完全打倒的。被释放的，意指被解放的。被放弃的，意指被抛弃的。被放下的，意指不再回到心中，因而被放下的。所有这些都是与把握相关的释义。
相同的六十者是指此处的部分是指不减少的。六十是指被分别的。正确的部分是六十，因而称为相同的六十。正确的所有部分是指所有的寻求。因而，愤怒解脱的心态等都是讲述的道路的成就。
愤怒被放弃等是通过反省而讲述的果报。
不需再学习的法的十种说明。
不需再学习的正确见解等皆是与果报相连的法。在这里，正确见解和正确智慧在两个地方被称为智慧。正确的解脱在此字句中被提及。果报的定境法应当被理解为集中。
“这些，尊者”是指应当通过上述的方式来理解。因此，讲述六种的十种法则，长老展示了和谐的道理。
十种的说明已完成。
问题的解答的说明。

349. Idha pana ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Imasmiñhi sutte ekakavasena dve pañhā kathitā. Dukavasena sattati. Tikavasena asītisataṃ. Catukkavasena dvesatāni. Pañcakavasena tiṃsasataṃ. Chakkavasena bāttiṃsasataṃ. Sattakavasena aṭṭhanavuti. Aṭṭhakavasena aṭṭhāsīti. Navakavasena catupaṇṇāsa. Dasakavasena samasaṭṭhīti evaṃ sahassaṃ cuddasa pañhā kathitā.

Imañhi suttantaṃ ṭhapetvā tepiṭake buddhavacane añño suttanto evaṃ bahupañhapaṭimaṇḍito natthi. Bhagavā imaṃ suttantaṃ ādito paṭṭhāya sakalaṃ sutvā cintesi – ‘‘dhammasenāpati sāriputto buddhabalaṃ dīpetvā appaṭivattiyaṃ sīhanādaṃ nadati. Sāvakabhāsitoti vutte okappanā na hoti, jinabhāsitoti vutte hoti, tasmā jinabhāsitaṃ katvā devamanussānaṃ okappanaṃ imasmiṃ suttante uppādessāmī’’ti. Tato vuṭṭhāya sādhukāraṃ adāsi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi, sādhu, sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ abhāsī’’ti.

Tattha saṅgītipariyāyanti sāmaggiyā kāraṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sādhu, kho tvaṃ, sāriputta, mama sabbaññutaññāṇena saṃsanditvā bhikkhūnaṃ sāmaggirasaṃ abhāsī’’ti. Samanuñño satthā ahosīti anumodanena samanuñño ahosi. Ettakena ayaṃ suttanto jinabhāsito nāma jāto. Desanāpariyosāne imaṃ suttantaṃ manasikarontā te bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Saṅgītisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Dasuttarasuttavaṇṇanā



在这里，应当提出问题。此经文中以单独的方式提到两个问题。以痛苦的方式为七十。以细微的方式为八十。以四为二十。以五为三十。以六为三十八。以七为九十。以八为八十。以九为四十五。以十为六十，因而共计一千三百个问题。
在这部经文中，除了此经文之外，没有其他经文如此多的问题。世尊从一开始听完这部经文后，思考道：“法军的舍利弗以佛的力量发出不退转的狮子吼。”当说到弟子所说时，并没有产生疑虑；当说到胜者所说时，便会产生疑虑，因此我将以胜者所说的来引导天人和人类在此经文中阐述。”于是，他站起身来给予了恰当的教导。因此说：“于是，世尊站起后，称呼尊者舍利弗，‘好，好，舍利弗，确实你，舍利弗，已为僧众的和谐而说了。’”
在这里，和谐的意义是指团结的原因。这是指：“确实，你，舍利弗，已与我全知的智慧相结合，为僧众的和谐而说。”因此，被称为“赞许的老师”。因此，这部经文被称为胜者所说的。在讲法结束时，听到此经文的那些比丘们获得了阿罗汉果。
《善生华丽经》的《长部经注释》
和谐经的说明已完成。
十种超越经的说明。

350.Evaṃme sutanti dasuttarasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – āvuso bhikkhaveti sāvakānaṃ ālapanametaṃ. Buddhā hi parisaṃ āmantayamānā ‘bhikkhave’ti vadanti. Sāvakā satthāraṃ uccaṭṭhāne ṭhapessāmāti satthu ālapanena anālapitvā āvusoti ālapanti. Te bhikkhūti te dhammasenāpatiṃ parivāretvā nisinnā bhikkhū. Ke pana te bhikkhūti? Anibaddhavāsā disāgamanīyā bhikkhū. Buddhakāle dve vāre bhikkhū sannipatanti – upakaṭṭhavassūpanāyikakāle ca pavāraṇakāle ca. Upakaṭṭhavassūpanāyikāya dasapi vīsatipi tiṃsampi cattālīsampi paññāsampi bhikkhū vaggā vaggā kammaṭṭhānatthāya āgacchanti. Bhagavā tehi saddhiṃ sammoditvā kasmā, bhikkhave, upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vicarathāti pucchati. Atha te ‘‘bhagavā kammaṭṭhānatthaṃ āgatamha, kammaṭṭhānaṃ no dethā’’ti yācanti.

Satthā tesaṃ cariyavasena rāgacaritassa asubhakammaṭṭhānaṃ deti. Dosacaritassa mettākammaṭṭhānaṃ, mohacaritassa uddeso paripucchā – ‘kālena dhammassavanaṃ, kālena dhammasākacchā, idaṃ tuyhaṃ sappāya’nti ācikkhati. Vitakkacaritassa ānāpānassatikammaṭṭhānaṃ deti. Saddhācaritassa pasādanīyasuttante buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiñca pakāseti. Ñāṇacaritassa aniccatādipaṭisaṃyutte gambhīre suttante katheti. Te kammaṭṭhānaṃ gahetvā sace sappāyaṃ hoti, tattheva vasanti. No ce hoti, sappāyaṃ senāsanaṃ pucchitvā gacchanti. Te tattha vasantā temāsikaṃ paṭipadaṃ gahetvā ghaṭetvā vāyamantā sotāpannāpi honti sakadāgāminopi anāgāminopi arahantopi.

Tato vutthavassā pavāretvā satthu santikaṃ gantvā ‘‘bhagavā ahaṃ tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā sotāpattiphalaṃ patto…pe… ahaṃ aggaphalaṃ arahatta’’nti paṭiladdhaguṇaṃ ārocenti. Tattha ime bhikkhū upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya āgatā. Evaṃ āgantvā gacchante pana bhikkhū bhagavā aggasāvakānaṃ santikaṃ peseti, yathāha ‘‘apaloketha pana, bhikkhave, sāriputtamoggallāne’’ti. Bhikkhū ca vadanti ‘‘kiṃ nu kho mayaṃ, bhante, apalokema sāriputtamoggallāne’’ti (saṃ. ni. 3.2). Atha ne bhagavā tesaṃ dassane uyyojesi. ‘‘Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā evaṃ sāriputto. Seyyathāpi jātassa āpādetā evaṃ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe’’ti (ma. ni. 

如是所闻，即十种超越经。在此有一段不寻常的说明——“尊者比丘”，这是对弟子的称呼。佛陀在召集大众时会说“比丘们”。弟子们在师父的教导下，因而称之为“尊者”。这些比丘是围绕着法军而坐的比丘。那么这些比丘是谁呢？是不受拘束的、可往各方的比丘。在佛陀时代，常有两次比丘聚集——在雨季开始时和在涅槃时。雨季开始时，十、二十、三十、四十、五十的比丘们成群结队地前来，为了修行的目的。世尊与他们交流，问道：“比丘们，为什么在雨季开始时而游荡呢？”于是，他们请求：“世尊，我们是为了修行而来，不要将修行的法传授给我们。”
老师根据他们的修行类型，给予不同的修行法。对贪欲型的，给予不净的修行法；对瞋恚型的，给予慈心的修行法；对无明型的，给予教诲和询问——“适时听闻法，适时讨论法，这对你有益。”对思维型的，给予安那般那的修行法。对信心型的，在《佛陀的觉悟》中阐明佛法的善法和僧团的良好实践。对智慧型的，讲述与无常等相关的深奥经典。他们把握了这些修行法，如果对自己有益，就在此处安住。如果没有，他们便会询问适合的住所。他们在这里安住，若能修行三个月，努力修行，便会成为初果、二果、三果或阿罗汉。
然后，他们在雨季结束后，前往老师的处所，称道：“世尊，我已在你面前获得了修行法，获得了初果……等……我已获得了最高果位的阿罗汉。”在此，前来的是那些在雨季开始时而来的比丘。如此而来时，佛陀便派遣他们去见最杰出的弟子，正如所说：“那么，比丘们，去见舍利弗和摩诃喻伽。”比丘们则说：“我们该如何去见，尊者？”（《增支部·尼干子》3.2）。于是，佛陀便将他们引导去看见他们。“比丘们，侍奉舍利弗和摩诃喻伽；比丘们，亲近舍利弗和摩诃喻伽。智慧的比丘应当帮助同伴。就如，尊者，生而为人，舍利弗如此；就如，尊者，成为众生的引导者，摩诃喻伽如此。舍利弗，尊者，带领初果者，摩诃喻伽则是最杰出的。”

3.371).

Tadāpi bhagavā imehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā tesaṃ bhikkhūnaṃ āsayaṃ upaparikkhanto ‘‘ime bhikkhū sāvakavineyyā’’ti addasa. Sāvakavineyyā nāma ye buddhānampi dhammadesanāya bujjhanti sāvakānampi. Buddhavineyyā pana sāvakā bodhetuṃ na sakkonti. Sāvakavineyyabhāvaṃ pana etesaṃ ñatvā katarassa bhikkhuno desanāya bujjhissantīti olokento sāriputtassāti disvā therassa santikaṃ pesesi. Thero te bhikkhū pucchi ‘‘satthu santikaṃ gatattha āvuso’’ti. ‘‘Āma, gatamha satthārā pana amhe tumhākaṃ santikaṃ pesitā’’ti. Tato thero ‘‘ime bhikkhū mayhaṃ desanāya bujjhissanti, kīdisī nu kho tesaṃ desanā vaṭṭatī’’ti cintento ‘‘ime bhikkhū samaggārāmā, sāmaggirasassa dīpikā nesaṃ desanā vaṭṭatī’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā tathārūpaṃ desanaṃ desetukāmo dasuttaraṃ pavakkhāmītiādimāha. Tattha dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vibhattoti dasuttaro, ekakato paṭṭhāya yāva dasakā gatotipi dasuttaro, ekekasmiṃ pabbe dasa dasa pañhā visesitātipi dasuttaro, taṃ dasuttaraṃ. Pavakkhāmīti kathessāmi. Dhammanti suttaṃ. Nibbānapattiyāti nibbānapaṭilābhatthāya. Dukkhassantakiriyāyāti sakalassa vaṭṭadukkhassa pariyantakaraṇatthaṃ. Sabbaganthappamocananti abhijjhākāyaganthādīnaṃ sabbaganthānaṃ pamocanaṃ.

Iti thero desanaṃ uccaṃ karonto bhikkhūnaṃ tattha pemaṃ janento evametaṃ uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ dhāretabbaṃ vācetabbaṃ maññissantīti catūhi padehi vaṇṇaṃ kathesi, ‘‘ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo’’tiādinā nayena tesaṃ tesaṃ suttānaṃ bhagavā viya.

Ekadhammavaṇṇanā



3.371)
于是，世尊与这些比丘进行交流，观察他们的内心，看到“这些比丘是可以教导的弟子”。可教导的弟子是指那些能够理解佛陀的教法和教导的弟子。而佛陀的弟子则无法启发他们。世尊在了解他们是可教导的弟子后，观察到哪位比丘能够理解教法，于是派遣他去见舍利弗。长老问这些比丘：“你们去见老师了吗，尊者？”“是的，我们去了，但老师却派我们去见你。”于是，长老思考：“这些比丘将会从我的教导中获得理解，那么，他们的教导究竟适合什么呢？”他考虑到“这些比丘彼此和谐，和谐的教导适合他们”，因此决定要讲述那样的教法。
在此，十种法则被提出；从一到十，称为十种法则；在每一部分中都有十个问题被特别提出，这就是十种法则。我要讲述的就是这些法则。法是指教法。为了获得涅槃，意在结束所有的痛苦，意在解脱所有的束缚。
于是，长老开始高声讲法，令比丘们在此产生信心，认为这应当被理解、被接受、被牢记、被宣讲。他以四个词汇来描述：“这是单一的，尊者们，这是道路”，以此类比佛陀的教法。
单一法的说明。

351. (Ka) tattha bahukāroti bahūpakāro.

(Kha) bhāvetabboti vaḍḍhetabbo.

(Ga) pariññeyyoti tīhi pariññāhi parijānitabbo.

(Gha) pahātabboti pahānānupassanāya pajahitabbo.

(Ṅa) hānabhāgiyoti apāyagāmiparihānāya saṃvattanako.

(Ca) visesabhāgiyoti visesagāmivisesāya saṃvattanako.

(Cha) duppaṭivijjhoti duppaccakkhakaro.

(Ja) uppādetabboti nipphādetabbo.

(Jha) abhiññeyyoti ñātapariññāya abhijānitabbo.

(Ña) sacchikātabboti paccakkhaṃ kātabbo.

Evaṃ sabbattha mātikāsu attho veditabbo. Iti āyasmā sāriputto yathā nāma dakkho veḷukāro sammukhībhūtaṃ veḷuṃ chetvā niggaṇṭhiṃ katvā dasadhā khaṇḍe katvā ekamekaṃ khaṇḍaṃ hīraṃ hīraṃ karonto phāleti, evameva tesaṃ bhikkhūnaṃ sappāyaṃ desanaṃ upaparikkhitvā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā ekekakoṭṭhāse ekekapadaṃ vibhajanto ‘‘katamo eko dhammo bahukāro, appamādo kusalesu dhammesūti’’tiādinā nayena desanaṃ vitthāretuṃ āraddho.

Tattha appamādo kusalesu dhammesūti sabbatthakaṃ upakārakaṃ appamādaṃ kathesi. Ayañhi appamādo nāma sīlapūraṇe, indriyasaṃvare, bhojane mattaññutāya, jāgariyānuyoge, sattasu saddhammesu, vipassanāgabbhaṃ gaṇhāpane, atthapaṭisambhidādīsu, sīlakkhandhādipañcadhammakkhandhesu, ṭhānāṭṭhānesu, mahāvihārasamāpattiyaṃ, ariyasaccesu, satipaṭṭhānādīsu, bodhipakkhiyesu, vipassanāñāṇādīsu aṭṭhasu vijjāsūti sabbesu anavajjaṭṭhena kusalesu dhammesu bahūpakāro.

Teneva naṃ bhagavā ‘‘yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbete appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’tiādinā (saṃ. ni. 

（卡）在那里，众多的工作，指的是许多的帮助。
（哈）应当发展，指的是应当增长。
（嘎）应当被了解，指的是通过三种了解而应当被认识。
（嘎）应当被放弃，指的是通过观察放弃而应当被放弃。
（那）应当是减少的，指的是导致堕落的减少。
（查）应当是特别的，指的是导致特别的结果。
（查）难以被穿透，指的是难以被直接看到。
（贾）应当被引发，指的是应当被产生。
（贾）应当被知晓，指的是通过亲近而应当被认识。
（那）应当被证实，指的是应当被直接证实。
因此，在所有的法则中，意义应当被理解。于是，尊者舍利弗如同一个熟练的工匠，面对着木料，切割木材，将其分成十块，逐一进行修整，最终使其完美；同样地，他在仔细观察这些比丘的利益后，设立了十种法则，并逐一分开每一部分，准备以“什么是一个法则，众多的工作，正是精进于善法”这样的方式来详细阐述教法。
在这里，精进于善法是指无处不在的利益。他所说的精进，实际上是在于持戒、守护感官、饮食的适度、夜间的警觉、对七种善法的重视、对见地的把握、对意义的分辨等，在持戒等五法的领域中、在各个地方、在大寺院的安住中、在贵族的真理中、在正念的实践中、在觉悟的条件中，八种智慧中，因而在所有的善法中都是无可指责的。
因此，世尊说：“比丘们，所有的众生，无论是有形的或无形的……等……如来为他们指出了最优者。同样的，比丘们，所有的善法，都是以精进为根本，精进是它们的最优者。”

5.139) nayena hatthipadādīhi opammehi opamento saṃyuttanikāyeappamādavagge nānappakāraṃ thometi. Taṃ sabbaṃ ekapadeneva saṅgahetvā thero appamādo kusalesu dhammesūti āha. Dhammapade appamādavaggenāpissa bahūpakāratā dīpetabbā. Asokavatthunāpi dīpetabbā –

(Ka) asokarājā hi nigrodhasāmaṇerassa ‘‘appamādo amatapada’’nti gāthaṃ sutvā eva ‘‘tiṭṭha, tāta, mayhaṃ tayā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ kathita’’nti sāmaṇere pasīditvā caturāsītivihārasahassāni kāresi. Iti thāmasampannena bhikkhunā appamādassa bahūpakāratā tīhi piṭakehi dīpetvā kathetabbā. Yaṃkiñci suttaṃ vā gāthaṃ vā appamādadīpanatthaṃ āharanto ‘‘aṭṭhāne ṭhatvā āharasi, atitthena pakkhando’’ti na vattabbo. Dhammakathikassevettha thāmo ca balañca pamāṇaṃ.

(Kha) kāyagatāsatīti ānāpānaṃ catuiriyāpatho satisampajaññaṃ dvattiṃsākāro catudhātuvavatthānaṃ dasa asubhā nava sivathikā cuṇṇikamanasikāro kesādīsu cattāri rūpajjhānānīti ettha uppannasatiyā etaṃ adhivacanaṃ. Sātasahagatāti ṭhapetvā catutthajjhānaṃ aññattha sātasahagatā hoti sukhasampayuttā, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

(Ga) sāsavo upādāniyoti āsavānañceva upādānānañca paccayabhūto. Iti tebhūmakadhammameva niyameti.

(Gha) asmimānoti rūpādīsu asmīti māno.

(Ṅa) ayoniso manasikāroti anicce niccantiādinā nayena pavatto uppathamanasikāro.

(Ca) vipariyāyena yoniso manasikāro veditabbo.

(Cha) ānantarikocetosamādhīti aññattha maggānantaraṃ phalaṃ ānantariko cetosamādhi nāma . Idha pana vipassanānantaro maggo vipassanāya vā anantarattā attano vā anantaraṃ phaladāyakattā ānantariko cetosamādhīti adhippeto.

(Ja) akuppaṃ ñāṇanti aññattha phalapaññā akuppañāṇaṃ nāma. Idha paccavekkhaṇapaññā adhippetā.

(Jha) āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā. Ayaṃ eko dhammoti yena paccayena tiṭṭhanti, ayaṃ eko dhammo ñātapariññāya abhiññeyyo.

(Ña) akuppācetovimuttīti arahattaphalavimutti.

Imasmiṃ vāre abhiññāya ñātapariññā kathitā. Pariññāya tīraṇapariññā. Pahātabbasacchikātabbehi pahānapariññā. Duppaṭivijjhoti ettha pana maggo kathito. Sacchikātabboti phalaṃ kathitaṃ, maggo ekasmiṃyeva pade labbhati. Phalaṃ pana anekesupi labbhatiyeva.

Bhūtāti sabhāvato vijjamānā. Tacchāti yāthāvā. Tathāti yathā vuttā tathāsabhāvā. Avitathāti yathā vuttā na tathā na honti. Anaññathāti vuttappakārato na aññathā. Sammā tathāgatena abhisambuddhāti tathāgatena bodhipallaṅke nisīditvā hetunā kāraṇena sayameva abhisambuddhā ñātā viditā sacchikatā. Iminā thero ‘‘ime dhammā tathāgatena abhisambuddhā, ahaṃ pana tumhākaṃ rañño lekhavācakasadiso’’ti jinasuttaṃ dassento okappanaṃ janesi.

Ekadhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dvedhammavaṇṇanā



5.139)
通过手、脚等比喻，阐述了《相应部·精进品》中多种不同的教法。所有这些，长老以“精进于善法”来概括。法句中精进品的内容也应当被详细阐明。还应通过阿索卡王的故事来说明——
（卡）阿索卡王听到尼戈罗达小沙弥的“精进是无死之道”的歌谣后，便说：“站住，孩子，我与你讲述的佛陀的教法。”于是，他为小沙弥们建造了四十八座寺院。因此，凭借具备智慧的比丘，精进的多种利益应通过三部经典来阐述。任何引用的经典或歌谣都不应说“站立不动而引入，过去的已离去”。在这里，讲法者的智慧和力量是衡量的标准。
（哈）身心安住，即安那般那、四正勤、正念的觉知、三十七种道品、四大元素的把握、十种不净、九种身心的专注、毛发等四种色界的禅定；在此，因产生的正念而称之为。与快乐相伴的，除了第四禅外，其他均与快乐相伴，因此特此提及。
（嘎）有漏的、依赖的，指的是有漏与依赖的因缘。由此，确立了三种领域的法则。
（嘎）在此，指的是对色等的自我认同。
（那）不如法的心念，指的是以无常、常等为依据而产生的错误心念。
（查）反之，应当理解为如法的心念。
（查）即是临近的心定，指的是在某个路径之后的果位，临近的心定是指在此，因缘的道与果的临近而称之。
（贾）不动的智慧，指的是其他的果智，不动的智慧。这里所指的是反思的智慧。
（贾）依赖的安住，指的是因缘的安住。这是单一的法，因缘而存在，这是一种通过知见而应当被认识的单一法。
（那）不动的心解脱，指的是阿罗汉果的解脱。
在这一部分中，讲述了知见的智慧。通过理解而获得的智慧。放弃应当被证实的，放弃的智慧。难以被穿透的，指的是在此讨论的路径。应当被证实，指的是所讲的果位，路径仅在一个地方获得。果位却是可以在多个地方获得。
存在的，指的是本质上存在的。正如所说的那样。正如所说的那样，具有那样的本质。无偏差的，正如所说的那样，不是那样的，也不存在那样的。不是其他的，正如所说的那样，不是其他的。正如如来所证悟的，指的是如来坐在觉悟的宝座上，因缘而自觉的证悟，已知、已见、已证实。由此，长老表明：“这些法是如来所证悟的，而我却像是你们的国王的书写者。”以此来展示佛陀的教法。
单一法的说明已完结。
双法的说明。

352. (Ka) ime dve dhammā bahukārāti ime dve satisampajaññā dhammā sīlapūraṇādīsu appamādo viya sabbattha upakārakā hitāvahā.

(Kha) samathoca vipassanā cāti ime dve saṅgītisutte lokiyalokuttarā kathitā. Imasmiṃ dasuttarasutte pubbabhāgā kathitā.

(Cha) sattānaṃ saṃkilesāya sattānaṃ visuddhiyāti ayoniso manasikāro hetu ceva paccayo ca sattānaṃ saṃkilesāya, yoniso manasikāro visuddhiyā. Tathā dovacassatā pāpamittatā saṃkilesāya; sovacassatā kalyāṇamittatā visuddhiyā. Tathā tīṇi akusalamūlāni; tīṇi kusalamūlāni. Cattāro yogā cattāro visaṃyogā. Pañca cetokhilā pañcindriyāni. Cha agāravā cha gāravā. Satta asaddhammā satta saddhammā. Aṭṭha kusītavatthūni aṭṭha ārambhavatthūni. Nava āghātavatthūni nava āghātappaṭivinayā. Dasa akusalakammapathā dasa kusalakammapathāti evaṃ pabhedā ime dve dhammā duppaṭivijjhāti veditabbā.

(Jha) saṅkhatā dhātūti paccayehi katā pañcakkhandhā. Asaṅkhatā dhātūti paccayehi akataṃ nibbānaṃ.

(Ña) vijjā ca vimutti cāti ettha vijjāti tisso vijjā. Vimuttīti arahattaphalaṃ.

Imasmiṃ vāre abhiññādīni ekakasadisāneva, uppādetabbapade pana maggo kathito, sacchikātabbapade phalaṃ.

Dvedhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tayodhammavaṇṇanā

353. (Cha) kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammanti ettha nekkhammanti anāgāmimaggo adhippeto. So hi sabbaso kāmānaṃ nissaraṇaṃ. Rūpānaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppanti ettha āruppepi arahattamaggo. Puna uppattinivāraṇato sabbaso rūpānaṃ nissaraṇaṃ nāma. Nirodho tassanissaraṇanti idha arahattaphalaṃ nirodhoti adhippetaṃ. Arahattaphalena hi nibbāne diṭṭhe puna āyatiṃ sabbasaṅkhārā na hontīti arahattaṃ saṅkhatanirodhassa paccayattā nirodhoti vuttaṃ.

(Ja) atītaṃse ñāṇanti atītaṃsārammaṇaṃ ñāṇaṃ itaresupi eseva nayo.

Imasmimpi vāre abhiññādayo ekakasadisāva. Duppaṭivijjhapade pana maggo kathito, sacchikātabbe phalaṃ.

Tayodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cattārodhammavaṇṇanā

354. (Ka) cattāri cakkānīti ettha cakkaṃ nāma dārucakkaṃ, ratanacakkaṃ, dhammacakkaṃ, iriyāpathacakkaṃ, sampatticakkanti pañcavidhaṃ. Tattha ‘‘yaṃ panidaṃ samma, rathakāra, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ, chārattūnehī’’ti (a. ni. 3.15) idaṃ dārucakkaṃ. ‘‘Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuppavattetī’’ti (a. ni. 5.132) idaṃ ratanacakkaṃ. ‘‘Pavattitaṃ cakka’’nti (ma. ni. 2.399) idaṃ dhammacakkaṃ. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) idaṃ iriyāpathacakkaṃ. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī’’ti (a. ni. 

这两种法则是众多的工作，指的是这两种正念的觉知，像精进于持戒等一样，都是无处不在的利益，带来福祉。
这两种是安止与洞察，指的是在《集经》中所讲的世俗与出世俗。这在这十种法则的经典中，已在前面部分被讲述。
众生的污垢与众生的清净，指的是不如法的心念是众生污垢的因缘与条件，而如法的心念则是清净的因缘。同样地，恶友的存在是污垢的因缘；善友的存在则是清净的因缘。同样地，有三种不善根，三种善根。四种修行，四种不修行。五种心障，五种感官。六种轻视，六种被轻视。七种不信，七种信仰。八种懒惰之处，八种努力之处。九种伤害之处，九种伤害的避免。十种不善的行为路径，十种善的行为路径；因此，这两种法则被认为是难以穿透的。
聚合的元素，指的是因缘所造的五蕴。非聚合的元素，指的是因缘未造的涅槃。
智慧与解脱，指的是这里的智慧有三种智慧。解脱，指的是阿罗汉果的解脱。
在这一部分中，所提及的智慧与知见是相似的，所讲述的路径是应当被引发的，所讲述的果位是应当被证实的。
双法的说明已完结。
三法的说明。
这是欲望的解脱，指的是出离欲望的境界。在这里，出离欲望是指无漏的路径。对于色的解脱，指的是出离色的境界。在这里，出离色的境界也指的是阿罗汉的路径。再者，由于防止再生，所有的色的解脱都是如此。灭是解脱的原因；在此，指的是阿罗汉果的灭。因为通过阿罗汉果而在涅槃中，所有的有为法不会再生，因此阿罗汉是因缘的灭。
过去的知见，指的是对过去的所缘的知见，其他的也是如此。
在这一部分中，所提及的智慧与知见是相似的。难以穿透的路径被讲述，所证实的果位。
三法的说明已完结。
四法的说明。
四种轮，指的是木轮、宝轮、法轮、行轮与成就轮，五种不同的轮。在这里，“这是正当的，车匠，轮子在六个月内完成，经过六次轮换”是指木轮。“父亲所转动的轮子不会停止”是指宝轮。“转动的轮子”是指法轮。“四轮九门”是指行轮。“比丘们，这四种轮是天人和人类所共同转动的四轮。”

4.31) idaṃ sampatticakkaṃ. Idhāpi etadeva adhippetaṃ.

Patirūpadesavāsoti yattha catasso parisā sandissanti, evarūpe anucchavike dese vāso. Sappurisūpanissayoti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ avassayanaṃ sevanaṃ bhajanaṃ. Attasammāpaṇidhīti attano sammā ṭhapanaṃ, sace pana pubbe assaddhādīhi samannāgato hoti, tāni pahāya saddhādīsu patiṭṭhāpanaṃ. Pubbe ca katapuññatāti pubbe upacitakusalatā. Idamevettha pamāṇaṃ. Yena hi ñāṇasampayuttacittena kusalaṃ kataṃ hoti, tadeva kusalaṃ taṃ purisaṃ patirūpadese upaneti, sappurise bhajāpesi . So eva ca puggalo attānaṃ sammā ṭhapeti. Catūsu āhāresu paṭhamo lokiyova. Sesā pana tayo saṅgītisutte lokiyalokuttaramissakā kathitā. Idha pubbabhāge lokiyā.

(Ca) kāmayogavisaṃyogādayo anāgāmimaggādivasena veditabbā.

(Cha) hānabhāgiyādīsu paṭhamassa jhānassa lābhī kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāgiyo samādhi. Tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāgiyo samādhi. Vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāgiyo samādhi. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasañhito nibbedhabhāgiyo samādhīti iminā nayena sabbasamāpattiyo vitthāretvā attho veditabbo. Visuddhimagge panassa vinicchayakathā kathitāva.

Imasmimpi vāre abhiññādīni ekakasadisāneva. Abhiññāpade panettha maggo kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ.

Cattārodhammavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcadhammavaṇṇanā



4.31) 这是成就的轮。在这里，指的也是这个。
适合的居所，指的是有四个团体显现的地方，这种地方是适合的居所。善人所依，指的是对佛等善人的依靠、供养与侍奉。自我正念，指的是自己正确的建立，如果以前有不信等的习气，应当舍弃这些，建立信心。以前所做的功德，指的是过去所积累的善行。这就是这里的标准。因为通过与智慧相应的心所做的善行，正是这个善行将人引导到适合的地方，使其亲近善人。这个人也因此能够正确地建立自己。在四种饮食中，第一种是世俗的。而其余三种在《集经》中则讲述了世俗与出世俗的混合。在这里，前面的部分是世俗的。
欲望的结合与离开等，应当被理解为出离欲望的路径等。
在对比中，第一禅的获得者，带有欲望的认知与心念相伴，参与到带有欲望的状态中。由于其特性，正念的安住则是安住的状态。带有思维的认知与心念相伴，参与到特别的状态中。带有厌倦的认知与心念相伴，参与到厌离的状态中。通过这样的方式，所有的安住状态应当被详细阐明。在《清净道论》中，已对其进行详细的分析。
在这一部分中，所提及的智慧与知见是相似的。所讲述的路径是应当被引发的，所讲述的果位是应当被证实的。
四法的说明已完结。
五法的说明。

355. (Kha) pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānaṃ uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ ceto pharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokapharaṇe uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimittaṃ nāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā, tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā. Paracitte paññā cetopharaṇatā, dibbacakkhu ālokapharaṇatā. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimitta’’nti (vibha. 804).

Tattha pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya. Cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya. Abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya . Paccavekkhaṇanimittaṃ sīsaṃ viya. Iti āyasmā sāriputtatthero pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ katvā dassesi.

(Ja) ayaṃ samādhi paccuppannasukho ce vātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko.

Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvaṃ vā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā nasasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullapattattā. Satova samāpajjati sato vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati, taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi ‘‘pañcañāṇiko sammāsamādhī’’ti vutto.

Imasmiṃ vāre visesabhāgiyapade maggo kathito. Sacchikātabbapade phalaṃ. Sesaṃ purimasadisameva.

Chadhammavaṇṇanā

356. Chakkesu sabbaṃ uttānatthameva. Duppaṭivijjhapade panettha maggo kathito. Sesaṃ purimasadisaṃ.

Sattadhammavaṇṇanā

357. (Ña) sammappaññāyasudiṭṭhā hontīti hetunā nayena vipassanāñāṇena sudiṭṭhā honti. Kāmāti vatthukāmā ca kilesakāmā ca, dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viya sudiṭṭhā honti. Vivekaninnanti nibbānaninnaṃ. Poṇaṃ pabbhāranti ninnassetaṃ vevacanaṃ. Byantībhūtanti niyatibhūtaṃ. Nittaṇhanti attho. Kuto? Sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi tebhūmakadhammehīti attho. Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.

Aṭṭhadhammavaṇṇanā



在快乐的获得等方面，快乐的涌现是指在两种禅定中，智慧的快乐获得。快乐的涌现是指在三种禅定中，智慧的快乐获得。对他人心灵的影响是指心的智慧，对他人心灵的影响。光明的获得是指天眼的智慧，光明的获得。反思的智慧是指反思的标志。正如所说：“在两种禅定中，智慧的快乐获得；在三种禅定中，智慧的快乐获得。对他人心灵的智慧是心的影响，天眼的智慧是光明的获得。从那种状态中，反思的智慧是反思的标志。”（《辨别论》804）
在这里，快乐的获得与幸福的获得就像两条腿。心的影响与光明的获得就像两只手。具备智慧的禅定就像中间的身体。反思的标志就像头。因此，尊者舍利弗将具备五个组成部分的正念禅定，作为具备各个组成部分的人展示出来。
这个禅定是指当下的快乐，意指阿罗汉果的禅定。因为在喜悦的时刻，因快乐而是当下的快乐。之前的每个快乐的禅定，因其原因而是未来的快乐的果报。
由于烦恼的缘故，圣者是清净的。欲望与烦恼的世俗不存在，因而是无烦恼的。因佛等伟人所供养，因此未被伟人所供养。因身心的延续、对象的延续、所有烦恼的延续而存在。因显现的缘故而显得高尚。因烦恼的止息而获得，或因获得而获得止息的状态。止息与止息是同一的。因止息的烦恼而获得，或因阿罗汉而获得止息的状态。因合一的状态而获得，或因获得而获得合一的状态。像微不足道的智慧，因心的缘故而抓住烦恼，阻止烦恼，因未获得而未获得。进入那样的禅定，或从中起身，因正念的充实而存在。以正念进入，正念起身。依照时间的限制，正念进入，正念起身。因此，在这里“这个禅定是当下的快乐与未来的快乐果报”，正如反思的智慧所显示的，正是内在的智慧，成为单一的部分。其他的也是如此。通过这五种反思的智慧，这个禅定被称为“具备五种智慧的正念禅定”。
在这一部分中，特定的部分已被讲述。所证实的果位。其余的与前面相同。
六法的说明。
在六个方面，所有的都是显而易见的。难以穿透的路径在这里被讲述。其余的与前面相同。
七法的说明。
正确的智慧是清晰的，因而通过反思的智慧是清晰的。欲望，指的是对象的欲望与烦恼的欲望，二者皆因其附带而清晰。孤独的涅槃，指的是涅槃的孤独。绝对的，指的是绝对的状态。无渴望，指的是其意义。何以故？指的是所有的烦恼所依之法，指的是三种领域的法。在这里，应当被理解为路径。其余的与前面相同。
八法的说明。

358. (Ka) ādibrahmacariyikāya paññāyāti sikkhattayasaṅgahassa maggabrahmacariyassa ādibhūtāya pubbabhāge taruṇasamathavipassanāpaññāya . Aṭṭhaṅgikassa vā maggassa ādibhūtāya sammādiṭṭhipaññāya. Tibbanti balavaṃ. Hirottappanti hirī ca ottappañca. Pemanti gehassitapemaṃ. Gāravoti garucittabhāvo. Garubhāvanīyañhi upanissāya viharato kilesā nuppajjanti ovādānusāsaniṃ labhati. Tasmā taṃ nissāya vihāro paññāpaṭilābhassa paccayo hoti.

(Cha) akkhaṇesu yasmā petā asurānaṃ āvāhanaṃ gacchanti, vivāhanaṃ gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo.

(Ja) appicchassāti ettha paccayaappiccho, adhigamaappiccho, pariyattiappiccho, dhutaṅgaappicchoti cattāro appicchā. Tattha paccayaappiccho bahuṃ dente appaṃ gaṇhāti, appaṃ dente appataraṃ vā gaṇhāti, na vā gaṇhāti, na anavasesagāhī hoti. Adhigamaappiccho majjhantikatthero viya attano adhigamaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti. Pariyattiappiccho tepiṭakopi samāno na bahussutabhāvaṃ jānāpetukāmo hoti sāketatissatthero viya. Dhutaṅgaappiccho dhutaṅgapariharaṇabhāvaṃ aññesaṃ jānituṃ na deti dvebhātikattheresu jeṭṭhakatthero viya. Vatthu visuddhimagge kathitaṃ. Ayaṃ dhammoti evaṃ santaguṇanigūhanena ca paccayapaṭiggahaṇe mattaññutāya ca appicchassa puggalassa ayaṃ navalokuttaradhammo sampajjati, no mahicchassa. Evaṃ sabbattha yojetabbaṃ.

Santuṭṭhassāti catūsu paccayesu tīhi santosehi santuṭṭhassa. Pavivittassāti kāyacittaupadhivivekehi vivittassa. Tattha kāyaviveko nāma gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhaārambhavatthuvasena ekībhāvo. Ekībhāvamattena pana kammaṃ na nipphajjatīti kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, ayaṃ cittaviveko nāma. Samāpattimatteneva kammaṃ na nipphajjatīti jhānaṃ pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ upadhiviveko nāma. Tenāha bhagavā – ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ. Cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ. Upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 49).

Saṅgaṇikārāmassāti gaṇasaṅgaṇikāya ceva kilesasaṅgaṇikāya ca ratassa. Āraddhavīriyassāti kāyikacetasikavīriyavasena āraddhavīriyassa. Upaṭṭhitasatissāti catusatipaṭṭhānavasena upaṭṭhitasatissa. Samāhitassāti ekaggacittassa. Paññavatoti kammassakatapaññāya paññavato. Nippapañcassāti vigatamānataṇhādiṭṭhipapañcassa.

Idha bhāvetabbapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.

Navadhammavaṇṇanā



这是指初步的出家修行的智慧，指的是三种学习的总和，初步的正道修行，指的是早期的安止与洞察的智慧。八正道的初步，指的是正确的见解的智慧。强大而有力。羞耻与畏惧，指的是羞耻与畏惧。对家庭的爱，指的是对家庭的亲情。尊重，指的是内心的重视。由于重视的存在，烦恼不会生起，因而能获得教诲与指导。因此，依靠这些，修行成为智慧的获得的因缘。
由于鬼魂向天神的召唤，因而鬼魂的身体被认为是被鬼魂所掌控。
微小的欲望，这里指的是对因缘的微小欲望、对成就的微小欲望、对教义的微小欲望、对苦行的微小欲望，四种微小的欲望。在这里，因缘的微小欲望是指给予很多却只获得很少，给予很少则更少，或者不获得，或者不留有任何剩余。成就的微小欲望，像中间的长老一样，不愿意让他人知道自己的成就。教义的微小欲望，像《三藏》一样，不想让他人知道自己并不博学。苦行的微小欲望，像两位长老中的年长者一样，不愿让他人知道自己的苦行。关于对象的清净已经在《清净道论》中讲述。这个法则，因而通过这样的安住与获得，因而对微小欲望的人来说，新的出世法得以实现，而非贪婪的人。因而在各个方面都应当如此理解。
满意的，指的是在四种因缘中因三种满足而满意。独处的，指的是因身体、心灵、及其附属物的独处。在这里，身体的独处是指远离众生的聚集，因而成为一种合一的状态。仅仅通过合一的状态而无法成就，因此通过修习四种禅定而获得八种安住，这就是心灵的独处。仅仅通过安住而无法成就，因此通过建立禅定的基础而对有为法进行正确的理解，最终获得阿罗汉果，这就是附属物的独处。因此，佛陀说：“身体的独处是指对出离的热爱，心灵的独处是指对清净心灵的最高追求，附属物的独处是指对无附属物的人的无分别境界。”（《大念处经》49）
因而，因众生的聚集与烦恼的聚集而生起的喜悦。因努力的勇气，指的是身体与心灵的努力。因四念处的存在而生起的正念。专注的，指的是心的专注。智慧的，指的是对因果法则的智慧。无欲望的，指的是无我执等的见解。
在这里，应当被理解为路径。其余的与前面相同。
九法的说明。

359. (Kha) sīlavisuddhīti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ catupārisuddhisīlaṃ. Pārisuddhipadhāniyaṅganti parisuddhabhāvassa padhānaṅgaṃ. Cittavisuddhīti vipassanāya padaṭṭhānabhūtā aṭṭha paguṇasamāpattiyo. Diṭṭhivisuddhīti sapaccayanāmarūpadassanaṃ. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhīti paccayākārañāṇaṃ. Addhattayepi hi paccayavaseneva dhammā pavattantīti passato kaṅkhaṃ vitarati. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhīti obhāsādayo na maggo, vīthippaṭipannaṃ udayabbayañāṇaṃ maggoti evaṃ maggāmagge ñāṇaṃ. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhīti rathavinīte vuṭṭhānagāminivipassanā kathitā, idha taruṇavipassanā. Ñāṇadassanavisuddhīti rathavinīte maggo kathito, idha vuṭṭhānagāminivipassanā. Etā pana sattapi visuddhiyo vitthārena visuddhimagge kathitā. Paññāti arahattaphalapaññā. Vimuttipi arahattaphalavimuttiyeva.

(Cha) dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattanti cakkhādidhātunānattaṃ paṭicca cakkhusamphassādinānattaṃ uppajjatīti attho. Phassanānattaṃ paṭiccāti cakkhusamphassādinānattaṃ paṭicca . Vedanānānattanti cakkhusamphassajādivedanānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭiccāti kāmasaññādinānattaṃ paṭicca. Saṅkappanānattanti kāmasaṅkappādinānattaṃ. Saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattanti saṅkappanānattatāya rūpe chando sadde chandoti evaṃ chandanānattaṃ uppajjati. Pariḷāhanānattanti chandanānattatāya rūpapariḷāho saddapariḷāhoti evaṃ pariḷāhanānattaṃ uppajjati. Pariyesanānānattanti pariḷāhanānattatāya rūpapariyesanādinānattaṃ uppajjati. Lābhanānattanti pariyesanānānattatāya rūpapaṭilābhādinānattaṃ uppajjati.

(Ja) saññāsu maraṇasaññāti maraṇānupassanāñāṇe saññā. Āhārepaṭikūlasaññāti āhāraṃ pariggaṇhantassa uppannasaññā. Sabbalokeanabhiratisaññāti sabbasmiṃ vaṭṭe ukkaṇṭhantassa uppannasaññā. Sesā heṭṭhā kathitā eva. Idha bahukārapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.

Dasadhammavaṇṇanā



这是指道德的清净，能够使其清净的四种完全清净的道德。完全清净的修行的组成部分，指的是完全清净的状态的修行部分。心的清净，指的是作为洞察的基础的八种深定。见解的清净，指的是对因缘与色法的正确观察。疑惑的解脱，指的是对因缘的了解。因为确实，因缘法则存在，故能消除疑惑。道与非道的智慧与见解，指的是光明等不是道路，因而能够观察到道路的生灭。修行的智慧与见解，指的是如同驾驭战车的观察，指的是这里的初步洞察。智慧的见解，指的是如同驾驭战车的道路，这里是指初步的洞察。这七种清净已经在《清净道论》中详细阐述。智慧是指阿罗汉果的智慧。解脱是指阿罗汉果的解脱。
由于元素的多样性，因而不同的接触产生不同的感觉，这里指的是眼等元素的多样性，因而眼的接触等的多样性产生。接触的多样性，指的是眼的接触等的多样性。感觉的多样性，指的是眼的接触等所产生的感觉的多样性。认知的多样性，指的是欲望认知等的多样性。意图的多样性，指的是欲望意图等的多样性。意图的多样性因而产生了对色的欲望、对声的欲望，因而产生了欲望的多样性。执着的多样性，因而产生了对色的执着、对声的执着，因而产生了执着的多样性。追寻的多样性，因而产生了对色的追寻等的多样性。获得的多样性，因而产生了对色的获得等的多样性。
在认知中，死亡的认知，指的是对死亡的观察的认知。饮食的厌恶的认知，指的是在获取饮食时产生的认知。对整个世界的厌倦的认知，指的是在一切轮回中产生的厌倦的认知。其余的已在下面讲述。在这里，路径中有许多的行为。其余的与前面相同。
十法的说明。

360. (Jha) nijjaravatthūnīti nijjarakāraṇāni. Micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotīti ayaṃ heṭṭhā vipassanāyapi nijjiṇṇā eva pahīnā. Kasmā puna gahitāti asamucchinnattā. Vipassanāya hi kiñcāpi jiṇṇā, na pana samucchinnā, maggo pana uppajjitvā taṃ samucchindati, na puna vuṭṭhātuṃ deti. Tasmā puna gahitā. Evaṃ sabbapadesu nayo netabbo.

Ettha ca sammādiṭṭhipaccayā catusaṭṭhi dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katame catusaṭṭhi? Sotāpattimaggakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ paripūreti, paggahaṭṭhena vīriyindriyaṃ paripūreti, anussaraṇaṭṭhena satindriyaṃ paripūreti, avikkhepaṭṭhena samādhindriyaṃ paripūreti, dassanaṭṭhena paññindriyaṃ paripūreti, vijānanaṭṭhena manindriyaṃ, abhinandanaṭṭhena somanassindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūreti…pe… arahattaphalakkhaṇe adhimokkhaṭṭhena saddhindriyaṃ, pavattasantatiadhipateyyaṭṭhena jīvitindriyaṃ paripūretīti evaṃ catūsu maggesu catūsu phalesu aṭṭha aṭṭha hutvā catusaṭṭhi dhammā pāripūriṃ gacchanti. Idha abhiññeyyapade maggo kathito. Sesaṃ purimasadisameva.

Idha ṭhatvā pañhā samodhānetabbā. Dasake sataṃ pañhā kathitā. Ekake ca navake ca sataṃ , duke ca aṭṭhake ca sataṃ, tike ca sattake ca sataṃ, catukke ca chakke ca sataṃ, pañcake paññāsāti aḍḍhachaṭṭhāni pañhasatāni kathitāni honti.

‘‘Idamavoca āyasmā sāriputto, attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandu’’nti sādhu, sādhūti abhinandantā sirasā sampaṭicchiṃsu. Tāya ca pana attamanatāya imameva suttaṃ āvajjamānā pañcasatāpi te bhikkhū saha paṭisambhidāhi aggaphale arahatte patiṭṭhahiṃsūti.

Sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya

Dasuttarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca pāthikavaggassa vaṇṇanāti.

Pāthikavaggaṭṭhakathā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Āyācito sumaṅgala, pariveṇanivāsinā thiraguṇena;

Dāṭhānāgasaṅghattherena, theravaṃsanvayena.

Dīghāgamavarassa dasabala, guṇagaṇaparidīpanassa aṭṭhakathaṃ;

Yaṃ ārabhiṃ sumaṅgala, vilāsiniṃ nāma nāmena.

Sā hi mahāṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā;

Esā ekāsītipamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.

Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;

Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.

Tasmā tena sahā’yaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;

Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsasataṃ hoti.

Sabbaṃ cattālīsādhikasata, parimāṇaṃ bhāṇavārato evaṃ;

Samayaṃ pakāsayantiṃ, mahāvihāre nivāsinaṃ.

Mūlakaṭṭhakathāsāra, mādāya mayā imaṃ karontena;

Yaṃ puññamupacitaṃ tena, hotu sabbo sukhī lokoti.


这是指无障碍的事物，指的是无障碍的原因。错误的见解被称为无障碍，正如前面所述，洞察的无障碍也被消除。为何再次被执着？是因为未被完全断除。虽然在洞察中某些东西已被断除，但并未完全断除，正道生起后又将其断除，不再让其复生。因此再次被执着。由此可见，所有方面都应如此理解。
在这里，因正确的见解而有六十种法则达到修行的圆满。哪些是六十种法则？在进入初果的道路时，因为意志的缘故而充满听觉的根，因把握的缘故而充满精进的根，因回忆的缘故而充满正念的根，因不散乱的缘故而充满定的根，因见解的缘故而充满智慧的根，因认识的缘故而充满心的根，因欢喜的缘故而充满愉悦的根，因生命的延续而充满生命的根……在阿罗汉果的特征中，因意志的缘故而充满听觉的根，因生命的延续而充满生命的根。如此，在四条道路与四种果位中，共有八种八种，六十种法则达到圆满。在这里，已说明可知的路径。其余的与前面相同。
在这里，应当将问题整理出来。十个问题被提出来。单独的与成对的，百个问题，三者与八者，百个问题，三者与七者，百个问题，四者与六者，百个问题，五者与五十者，合共八十七个问题被提出来。
“这是尊者舍利弗所说，听到尊者舍利弗所说的，僧众们内心欢喜。”当他们欢喜时，便以头顶接受了。因而，他们因内心的欢喜而思考这部经文，五百位僧众也因具备正知而在阿罗汉果中得以稳固。
《善生经》中的《长部经》注释已完成。
《十法经》的注释已完成。
并且《路径经》的注释已完成。
结尾的说明
至此——
应邀的善生，因住于僧团而具备坚固的品质；
由大象长老所述，依照长老的传承。
长久以来的经典，十种力量，法的众多阐述；
我所开始的，名为《善生》的经典。
它确实是伟大的经典，已以精华完成；
这是单一的，依照巴利文的经典。
六十个法则的数量，清净道的经典；
因阐明意义，因经典的传承而成。
因此，正是因缘，这部经典的阐述与传承；
确实有限，四十个百位。
所有的四十加上百位，确实是经典的数量；
在此时显现，住于大寺的。
根本经典的精华，因我所作而成；
愿所积累的功德，使所有众生幸福。


Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sumaṅgalavilāsinī nāma dīghanikāyaṭṭhakathā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ diṭṭhivisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Sumaṅgalavilāsinī nāma

Dīghanikāyaṭṭhakathā niṭṭhitā.


以极其清净的信仰、智慧、精进所装饰，以道德、行为、正直、温和等美德的集合，以自身的时机、时节的理解能力，以智慧的适应性，涵盖三藏的法义，阐述六种法则，因而在师的教导中，因无可阻碍的智慧光辉，因伟大的讲解能力，因所产生的行动的成就而带来的幸福，因而以美丽而动听的言辞来表达，因而以高尚的说法者、伟大的诗人所传达的，因而被六种通达的特质所装饰，因而在超凡的法中稳固的智者们，作为长老的传承的明灯，作为长老们的伟大寺院的住持，作为家族的装饰，以广泛而清净的智慧，所作的正是这部名为《善生的华丽》的《长部经》注释。
愿它在世间长存，愿它能引导世人超越世间；
愿它能让贵族子弟们看到，因见解的清净而获得的道路。
直到称为佛的那一刻，清净心灵的那些人；
在世间中，世间的最高者，正如伟大的导师所示。
名为《善生的华丽》的《长部经》注释已完成。




